2) Apstiprināsim ilgtermiņa tematisko plānojumu par publisko infrastruktūru Baltijas jūras piekrastei, kas būs instruments investīciju piesaistei Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās.

3) Pārskatīsim publisko ūdeņu nomas principus.

2) Izstrādāts ilgtermiņa publiskās infrastruktūras tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastei, kas būs platforma koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām, kā arī atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, lai palielinātu piekrastes starptautisko konkurētspēju, līdzsvarojot vides aizsardzības un attīstības intereses.

3) Tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā jauns normatīvais akts par publisko ūdeņu nomu, pārskatot ūdens izmantošanas veidus, kādiem var tikt iznomātas ūdenstilpes, kā arī nomas maksas noteikšanas kārtību.

Efektīvs normatīvais regulējums veicinās zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanu.

2.Uzsākta ģeoloģiskās informācijas digitalizēšana un nodrošināta tās pieejamība sabiedrībai.

2.1. Veikta Valsts ģeoloģijas fonda ģeoloģijas un hidroģeoloģijas materiālu skenēšana;

2.2. Uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu ģeotelpiskā piesaiste un datu strukturēšana, klasifikācija, pielāgošana atbilstoši starptautiskajiem standartiem un publiskas piekļuves nodrošināšana - ģeoloģiskās kartēšanas urbumi; kvartārģeoloģiskā karte; pamatiežu ģeoloģiskā karte; ģeomorfoloģiskā karte; derīgo izrakteņu atradnes.

Digitalizētā ģeoloģiskā informācija par Latvijas zemes dzīlēm un to potenciālu būs uzskatāma, saprotama un viegli pieejama internetā zemes īpašniekiem, teritorijas attīstības plānotājiem, sabiedrībai.

3.Iesniegts MK plānošanas dokuments, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju.

Šis dokuments ļaus attīstīt pārdomātu zemes dzīļu īpašību izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi un to izmantošanu ražošanā, tajā skaitā būvniecības materiālu ražošanu.

2. Izstrādāti un sabiedriskai apspriešanai nodoti ieviešanas nosacījumi (Ministru kabineta noteikumi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, ievērojot Partnerības līgumā un darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteikto, lai nodrošinātu, ka atkritumu saimniecības attīstības jomā līdz 2023.gada 31.decembrim valstī pieejamo atkritumu pārstrādes iekārtu jauda tiktu palielināta par 172 000 t/gadā;. Rezultātā tiks veicināta atkritumu pārstrādes attīstība, atgūstot atkritumos esošās otrreizējās izejvielas un samazinot dabas resursu izmantošanu. Radītas jaunas darba vietas.

3. Apstiprināt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas viennozīmīgi noteiktu dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtību un kas nodrošinātu principa "Piesārņotājs maksā" ieviešanu, tai skaitā papildinot prasības un nosacījumus attiecībā uz maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Nodrošināt šī likumprojekta vienlaicīgu virzību ar likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" līdz apstiprināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamība visā valstī.

2. Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" nodošanu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku.

3. Sagatavot MK noteikumu projektu par kārtību, kādā novērtē un pieņem lēmumu par to, vai piekļuve dabasgāzes krātuvēm (izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi) ir tehniski un ekonomiski vajadzīga, nodrošinot efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām.

2. Nodrošināta efektīva pieeja Inčukalna dabasgāzes krātuvei.

2. Izstrādāti priekšlikumi integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam, lai nodrošinātu efektīvus lidostu pakalpojumus.

31.12.2016.

2. Sagatavoti integrēti piedāvājumi potenciālajiem sadarbības partneriem mērķa tirgiem Ķīnā, Japānā, Centrālāzijas valstīs un Skandināvijas valstīs, kā arī konkrēti piedāvājumi potenciālajiem klientiem pēc pieprasījuma lai diversificētu kravu plūsmas, piesaistītu jaunas kravas, apgūtu jaunus tirgus.

3. Izveidots sekretariāts loģistikas jomas koordinēšanai ar mērķi ietekmēt procesus 16+1 valstu formātā, prezentēt savus piedāvājumus, dodot Latvijai lielāku atpazīstamību un interesi Ķīnā par Latviju kā valsti un tās uzņēmumiem.

4. Starpvaldību komisiju, transporta darba grupu un augsta līmeņa amatpersonu vizīšu programmās iekļauti Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas attīstības jautājumi.

2. Samazināts Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi degradējošo būvju skaits par 10% (šobrīd 203 būves), izvērtējot turpmāko rīcību:

- atsavināt;

- nojaukt;

- iekonservēt;

- atjaunot.

3. Pilnveidots publiskas personas zemes nomas normatīvais regulējums, pārskatot apbūvēta publiskas personas zemesgabala nomas maksas apmēru, pakāpeniski trīs gadu periodā (2017.-2019.g) palielinot nomas maksu līdz 4,5% no zemesgabalu kadastrālās vērības gadā (šobrīd 1,5%).

2. Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu uz valsts reģionālajiem autoceļiem 1033 km (t.sk. Latgalē 228,62 km) : V.b.460 km (t.sk. Latgalē 91 km), ERAF 573 km (t.sk. Latgalē 137,62 km);

3. Veikta valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana 291 km (t.sk. Latgalē 76 km) garumā, tiltu atjaunošana ES finansētajos projektos un pamatbudžeta projektos, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

2. Veikti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz autoostu darbības efektivitātes uzlabošanu saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par autoostu sistēmas pilnveidošanu, lai veicinātu sistēmas darbības efektivitāti un izmaksu samazināšanu" paredzētajiem pasākumiem tādējādi pilnveidojot sabiedriskā transporta maršruta tīklu, efektīvāk izmantojot finanšu resursus, uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru.

2. Izstrādāts indikatīvs dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 5 gadu periodam, kas nosaka galvenos infrastruktūras attīstības virzienus un ir pamats daudzgadu līguma noslēgšanai starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Izstrādāta jauna skaidra un saprotama infrastruktūras maksas shēma.

3. Sagatavots līgums, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un valsts pienākumus un saistības, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un tā pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, tādējādi nodrošinot stabilu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmu.

Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2016.gadā ir -0,9 procenti no IKP, 2017.gadā -1,1 procents no IKP un 2018.gadā -1,2 procenti no IKP.

2.Vispārējās valdības budžeta bilance 2016.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2017.gadā -1,0 procents no IKP un 2018.gadā -1,0 procenti no IKP.

Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

3. Pašvaldībām nodrošināti finanšu resursi (aizņēmumi un galvojumi), lai realizētu pašvaldību investīciju projektus, nodrošinot administratīvo teritoriju attīstību atbilstoši pašvaldību izvirzītajām prioritātēm.

4. Pašvaldību budžeta ieņēmumu pieauguma temps pamatfunkciju veikšanai vidējā termiņā tiek nodrošināts līdzvērtīgi valsts budžeta ieņēmumu pieauguma tempam pamatfunkciju īstenošanai, nodrošinot iespējas sabalansētai valsts un pašvaldību attīstībai, iedzīvotāju interesēs.

2.Nodokļu plaisas rādītājs strādājošam bez apgādībā esošām ar darba algu 67% apmērā no vidējās darba algas valstī 2021.gadā sasniegs 39,0% un strādājošam ar vienu apgādājamo sasniegs 34,0%.

3. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business" Latvijai 25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja.

Pasākums tiks īstenots piešķirtā finansējuma ietvaros."

2.Pilnveidot likuma "Par valsts budžetu 2017.gadam" un turpmāko gadskārtējo valsts budžeta likumu paskaidrojumus, veicinot budžeta uztveramību, pārskatāmību, kā arī palielinot budžeta izdevumu sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

2.2018.gada budžeta paskaidrojumi un turpmāko gadu valsts budžeta likumu paskaidrojumi ir pārskatāmi un sniedz sabiedrībai uztveramu informāciju par valsts budžetu kā politikas realizācijas instrumentu.

2.Apkarot organizēto noziedzību un samazināt tās ietekmi valsts ieņēmumu un muitas jomā, īstenojot ikgadējā Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna, lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā, izstrādes un īstenošanas koordinēšanu.

2.2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.

3.VID Klientu apmierinātības līmenis (pēc pētījuma rezultātiem) 2018.gadā ir ne zemāks kā 8 balles (10 baļļu skalā).

4.Samazinās PVN plaisa 2016.gadā 15%, 2018.gadā 10%.

5.Samazinās IIN plaisa no 2016.gadā 19%, 2018.gadā 17%.

6.Samazinās VSAOI plaisa 2016.gadā 19,5%, 2018.gadā 17,5% (pēc VID veiktajām prognozēm).

7.Mazināta organizētās noziedzības darbības aktivitāte akcīzes preču kontrabandas jomā. Samazinās akcīzes nodokļa plaisa cigaretēm 2016.gadā 25,5%, 2018.gadā 20,0%; degvielai 2016.gadā 9,5%, 2018.gadā 8,5% un alkoholiskajiem dzērieniem 2016.gadā 7,5%, 2018.gadā 6,0% (pēc VID veiktajām prognozēm).

Identificētas jomas, kurās nepieciešams mainīt noteikto soda naudas apmēru vai aizstāt ar citiem ietekmēšanas līdzekļiem.

Noteikt aktīvās piedziņas periodu 1,5 gadus no parāda izveidošanās un šajā brīdī apturēt nokavējuma naudas pieaugumu labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanas nolūkā.

2. Izveidota darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tai skaitā izvērtējot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu.

Izstrādāti vismaz trīs tirgus pētījumi, identificējot gan atsevišķu nozaru, gan jaunizveidoto uzņēmumu internacionalizācijas iespējas un trūkumus.

2) Ieviestas 14 nekustāmā īpašuma reģistrācijas procesa integrētas procedūras, pilnveidojot normatīvo regulējumu (izstrādāti 3 likumprojekti, izstrādāti nosacījumi, ar kādiem izmaiņas, kuras iestāde veikusi savas kompetences datos, informācijas apmaiņas ietvaros aktualizējas otras iestādes informācijas sistēmā), administratīvais slogs personām samazinās, jo personai būs jāvēršas vienā iestādē, nevis divās, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams konkrētā iesnieguma/lūguma apstrādei un reģistrēšanai/nostiprināšanai. Informācijas aprite notiek ātrāk, kā rezultātā iespējams vēl samazināt reģistrācijas procesam nepieciešamo laiku.

2) Piekļuves nodrošināšana arhīva dokumentiem valsts un pašvaldību iestādēm to funkciju īstenošana.

2) Realizētas digitālo prasmju attīstības aktivitātes, tai skaitā izglītošanas un informēšanas kampaņa plašas sabiedrības izglītošanai par e-pakalpojumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespējām;

3) Izstrādāta valsts iestāžu digitālās pārvaldes attīstības monitoringa sistēma (Latvijas eIndekss) un veikti ikgadējie novērtējumi, apzinot gan iestāžu attīstības līmeņa, gan lietotāju pieredzes novērtējumus. Pārskata periodā veikti 2 novērtējumi.

4) Izveidota oficiālā elektroniskā adrese, sasniedzot 1 miljonu uz e-adresi nosūtīto dokumentu apjomu. Izveidots atvērto datu portāls, sniedzot iespēju gan fiziskām, gan juridiskām personām izmantot publiskās pārvaldes atvērtos datus jaunu pakalpojumu radīšanai. Izstrādātas publisko pakalpojumu elektroniskās piegādes platformas, datu izplatīšanas platformas, kā arī valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra informācijas sistēmas projektējumi, lai paaugstinātu valsts informācijas sistēmu sadarbspēju un uzlabotu publiskās pārvaldes iestāžu reģistru datu apmaiņu un pieejamību.

5) Nodrošināta IKT procesu koordinācija un pārvaldība, paaugstināta VARAM kapacitāte, nodrošinot 38 ERAF līdzfinansēto projektu iekļaušanos publiskās pārvaldes vienotajā arhitektūrā.

2) Budžeta bāzes finansējuma ietvaros nodrošināta publisko pakalpojumu pieejamību visos reģionos:

2.1. izveidoti un uzturēti jauni 23 KAC novadu attīstības centros – līdz 30.12.2017

2.2. izveidoti un uzturēti jauni 10 KAC novadu attīstības centros - līdz 30.10.2018

2.3. izveidoti un uzturēti jauni 5 KAC reģionālās un nacionālās attīstītības centros – līdz 30.10.2018.

1) 30.10.2018.
2.1. 30.12.2017.
2.2. 30.10.2018.
2.3. 30.10.2018.

2) Uzsākta radošo industriju inkubatora darbība Rīgā un līdz 31.12.2018. nodibināti 10 jauni radošo industriju uzņēmumi, kuros kopā nodarbināti 20 darbinieki (līdz 31.12.2023, nodibināti 40 jauni radošo industriju uzņēmumi, kuros kopā nodarbināti 80 darbinieki (sasniegtie rādītāji - komersantu skaits, kuri saņem atbalstu inkubatora ietvaros).

3) Potenciālajiem un esošajiem radošo industriju uzņēmējiem pieejami Radošo industriju eksportspējas stiprināšanas pasākumi un atbalsta programmas.

1) Veikts detalizēts Latvijas intelektuālā īpašuma sistēmas izvērtējums, tai skaitā izvērtējot esošos un potenciāli nepieciešamos pakalpojumus, lai nodrošinātu inovāciju attīstību un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību;

2) Apskatīti iepriekšējos gados īstenotie un turpmākajos gados plānotie inovāciju veicināšanas pasākumi, stratēģijā iekļaujot turpmākās darbības virzienus inovāciju tālākam atbalstam;

3) Analizēti esošie pakalpojumi un identificēti nepieciešamie uzlabojumi, jaunizveidojami pakalpojumi.

4) Veicināta Latvijas izgudrojumu kvalitāte un konkurētspēja, stiprināts sadarbības līmenis starp valsts tiešās pārvaldes iestādēm (tai skaitā aģentūrām) turpmāko nākotnes iniciatīvu īstenošanā, kas saistās ar intelektuālo īpašumu un inovācijām;

5) Identificētas problemātiskās jomas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, piedāvājot iespējamos situācijas risinājumus.

6) Nodrošināta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas attīstība.

Visi darbības rezultāti, kas pilnībā izrietēs no Būvniecības politikas plānošanas dokumenta 2017.-2020.gadam ieviešanas būs nodefinējami, līdz ar dokumenta galīgo izstrādi pēc tā publiskās apspriešanas nozarē. Kā pašreiz definējamie rezultatīvie rādītāji:

1. Būvniecības procesa dalībnieku pienākumu pārskatīšana būvniecības procesā - solidārās atbildības noteikšana – 30.12.2017.

2. Izstrādāti un ieviesti būvniecības standarta līgumi valsts un pašvaldību pasūtījumos - 30.12.2018.

3. Būvniecībā nodarbināto personu elektroniska reģistrēšana un to kustības uzskaite būvobjektā - 30.12.2020.

4. Būvizstrādājumu uzskaites organizēšanas sistēmas pilnveidošana būvniecības nozarē - 30.12.2017.

5. Pārskatīta un standartizēta atbilstoši Eiropas kvalitātes normām būvnormatīvu sistēma Latvijā – 30.12.2019.

1) sagatavosim priekšlikumus par pašvaldību sadarbības teritoriālo ietvaru, kurā pašvaldības var sadarboties un brīvprātīgi apvienoties;

2) veiksim konsultācijas ar pašvaldībām;

3) izstrādāsim normatīvā akta projektu par sadarbības teritoriju noteikšanu;

4) izstrādāsim normatīvo aktu projektus pašvaldību sadarbības teritoriju institucionālai un funkcionālai darbībai;

5) balstoties uz izveidotajām sadarbības teritorijām izvērtēsim valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas.

1) Izstrādāts pamatots pašvaldību sadarbības teritoriju projekts.

2) Veiktas konsultācijas ar pašvaldībām un noskaidrots un izvērtēts pašvaldību viedoklis, veiktas nepieciešamās korekcijas sadarbības teritoriju projektam.

3) Iesniegti grozījumi Administratīvi teritoriju un apdzīvoto vietu likumā par pašvaldību sadarbības teritorijām - administratīvo teritoriju grupām, nosakot tās minētā likuma pielikumā.

4) Iesniegti attiecīgi priekšlikumi MK normatīvajos aktos, kuri regulē pašvaldību institucionālo un funkcionālo darbību sadarbības teritorijās.

5) Iesniegti attiecīgi priekšlikumi MK normatīvajos aktos.

6) Kvalitatīvāka un racionālāka publisko pakalpojumu nodrošināšana, ņemot vērā pakalpojuma pieprasījuma apjomu pašvaldībās.

7) Pašvaldībām sadarbojoties, iespējama tās rīcībā esošo resursu diversifikācija, tādejādi, nodrošinot iespējas radīt labākus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai sadarbības teritorijās.

2) Pašvaldības, LPS un LLPA;

5) attiecīgās ministrijas, kuru pārziņā ir decentralizējamās funkcijas

1) Izvērtēti dažādi iespējami rīcības varianti advokātu procesa ieviešanai civillietās un valdībā notikusi izšķiršanās par ieviešamo variantu.

2) Izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos saskaņā ar valdības izšķiršanos par variantu advokāta procesa ieviešanai civillietās

Šobrīd likumprojektā piedāvāts, ka tas stāsies spēkā 2020.gadā

uzlabosies primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un drošība (pie ģimenes ārsta reģistrēto profilaktiski izmeklēto pacientu (vecumā 2-17 gadi) īpatsvars gadā pieaugs no 49,1% 2012.gadā līdz 60% 2016.gadā);

mazināsies priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauto bērnu skaits (obligātās izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, īpatsvars: 5,4 % (2013.) līdz 3% (2020.); skolu nepabeigušo un izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi: 10 ,6 % (2013.) līdz 10% (2020.)); mazināsies atstumtības riskam pakļauto sociālo grupu segregācija izglītības procesā (izglītību agrīni pametušo romu īpatsvars: 10% (2012.) līdz 7% (2020.); 11 gadus vecu bērnu īpatsvars, kuri vismaz divas reizes pēdējo pāris mēnešu laikā cietuši no vienaudžu vardarbības izglītības iestādē: 23% (2010.) līdz 15% (2020.); integrēto izglītojamo skaita ar speciālām vajadzībām īpatsvars vispārizglītojošās izglītības iestādēs no kopējā izglītojamo skaita 4% (2012.) līdz 33% (2020.));

mazināsies noziedzīgu nodarījumu skaits, ko izdarījuši nepilngadīgie un nepilngadīgo personu skaits, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus (noziedzīgu nodarījumu īpatsvara, ko izdarījuši nepilngadīgie samazinājums salīdzinājumā ar 2012.gadu par 3% līdz 2019.g., nepilngadīgo personu skaita, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus samazinājums salīdzinājumā ar 2012.gadu par 3% līdz 2019.g.); mazinās risks mazaizsargātajām bērnu grupām kļūt par tirdzniecības un ekspluatācijas upuriem (par cilvēku tirdzniecības riskiem, draudiem un sekām izglītoto skolēnu skaits (no 35 702 2012.g. līdz 37 000 2020.g.);u.c.

2. Veicināta kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamība, tai skaitā savstarpējo aizdevumu platformas un kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

2.Ieviesta savstarpējo aizdevumu platformu licencēšanas sistēma, stiprinot ieguldītāju aizsardzību savstarpējo aizdevumu platformu jomā - licencētas vairāk kā 5 platformas vidējā termiņā.

2. Izstrādāts modelis jaunā atbalsta instrumenta ieviešanai, nodrošinot pilna spektra eksporta kredīta pakalpojumu pieejamību, lai sniegtu tirdzniecības kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī administrētu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumentu, pasargājot uzņēmumus no tirdzniecības, t.sk. starptautiskās tirdzniecības riskiem (politiskiem un komerciāliem), ņemot vērā finanšu tirgus dalībnieku jūtīgumu pret tirgus satricinājumiem, atbilstoši citu ES dalībvalstu praksei, izveidojot valsts piedāvātu drošības mehānismu.

2.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" nodrošināt mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu, piesaistot papildus finansējumu investīciju platformās no Stratēģisko investīciju fonda.

3.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti lielu investīciju projektu (virs 50 mlj. eiro) realizācijai no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.

4.Koordinēt EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu Saprašanās memorandu sagatavošanu, pārstāvot Latvijas intereses atbalsta jomu, apmēru un ieviešanas mehānismu definēšanā.

2.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmas izstrāde finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem komersantiem par 75 miljoniem euro, piesaistot resursus (papildu ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.

3. Finanšu pieejamības paaugstināšana lieliem investīciju projektiem AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par līdzekļu piesaisti lielu investīciju projektu (virs 50 mlj. eiro) realizācijai no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.

4.Ar donorvalstīm uzsāktas un noslēgtas sarunas par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta Saprašanās memorandu un investīcijām līdz 2021.gadam, nodrošinot finansējuma piesaisti līdz 102,1 miljoniem EUR.

2. Sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai grozījumus darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".

1.2. Līdz 2018.gada 30.oktobrim uzsākti Eiropas strukturālo un investīciju fondu projekti vismaz 2,4 miljardu EUR apmērā.

2. Nodrošināta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" visu starpposma rādītāju sasniegšana vismaz 85% apmērā līdz 2018.gada oktobra beigām.

Informācijas tehnoloģiju nolīguma ieviešana - samazināti vai atcelti muitas tarifi Latvijas ražotājiem būtiskās produktu grupās kā raidaparatūra un uztveres iekārtas, medicīnas un ķirurģijas ierīces, dažādi elektrības vadītāji un slēdži, optiskās šķiedras izstrādājumi, antenas un reflektori, u.c. produkti.

Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ieviešana - mazināti birokrātiskie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībā, uzlabojot importa un eksporta procedūras, kā arī vienkāršojot muitas procedūras.

Latvijas interešu pārstāvēšana vairākpusējās tirdzniecības sarunās ar PTO dalībvalstīm par:

Vides preču nolīgumu - ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz tarifu samazinājumu būtiskām eksporta un importa precēm.

Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu- panākta diskriminējošu pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana PTO dalībvalstu starpā, t.sk. fokusējoties uz Latvijai prioritārajiem eksporta tirgiem, svarīgām pakalpojumu nozarēm un sniegšanas veidiem.

Noteikta Latvijas stratēģija, lai veicinātu izaugsmi un drošību, kā arī Latvijas ekonomisko sadarbību ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Balstoties uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm, Latvijas ekspertīzi un partnervalstu vajadzībām, tiek noteiks konkrēts sektoru skaits un iesaistes metodes Latvijas attīstības sadarbībai minētajos reģionos. Veicināta efektīva un caurspīdīga partnervalstu publiskā pārvalde, t.sk. cīņai ar korupciju un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Sekmēta privātā sektora iesaiste attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā.

2. Aizstāvot Latvijas intereses, veicināta ES vienotā, t.sk. digitālā vienotā, tirgus integrācija, kas, novēršot netarifu barjeras, Latvijai vidējā termiņā var dot 3% IKP pieaugumu un 9,2% tirdzniecības ar ES valstīm pieaugumu.

2. Aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses SVK/AK partnervalstīs.

3. Organizētas 3-7 SVK/AK gadā.

Organizēts SVK darbs un Ārlietu ministriju konsultācijas. Tiek turpināti Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas pasākumi.

Stiprināt Latvijas sabiedrībā valstiskās piederības sajūtu un atbildību par nacionālās kultūras ilgtspēju

2) Nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija ;

3) Nodrošināta Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija;

4) Nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) restaurācija , laikus plānojot kvalitatīva satura nodrošinājumu;

5) Īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība;

6) Uzlabots arhīvu infrastruktūras stāvoklis, nodrošinot dokumentārā mantojuma saglabāšanu (Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centra izveide Skandu ielā);

7) Nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa attīstība (Miera iela 58A, A.Briāna iela 13), tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu;

8) Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Lubānas ielā 80;

9) VEF kultūras pils atjaunošana;

10) Nodrošināta sadarbība ar nodibinājumu "Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds" 2014.gada 30.oktobrī parakstītā nodomu protokola par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu ietvaros.

11) Kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmas aktualizēšana līdz 31.12.2016.

1) KM, RD

2)-8) KM, FM (VAS "VNĪ")

9) KM, RD

10) KM, privātais investors

11) KM

2) Uzlabota digitālā kultūras satura pieejamība, t.sk. publiskajās bibliotēkās un kultūras centros, un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā;

3) Digitālais kultūras saturs tiek izmantots tematisku kolekciju, izstāžu un informācijas produktu veidošanā, t.sk. piedaloties ES digitālā kultūras mantojuma projektā Europeana;

4) Izveidota mašīntulkošanas platforma publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tulkošanas procesa kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, kā arī sadarbības veicināšanai publiskās pārvaldes un Eiropas mērogā.

2) Uzsākta vismaz 5 kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetenču centru modernizācijas projektu īstenošana ES fondu finansējuma ietvaros - līdz 31.12.2018 īstenoti 2 projekti (uzlabota mācību vide un nodrošināta praktiskās apmācībās balstīta izglītības vide vismaz 600 izglītojamiem; līdz 31.12.2021 turpināti 3 projekti (uzlabota mācību un nodrošināta praktiskās apmācībās balstīta profesionālā izglītība vismaz 700 izglītojamiem).

- likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā";

- likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā";

- MK noteikumu projekts "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu katalogs";

- MK noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām;

- MK noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.

2) Soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietas un Valsts probācijas dienests) darbinieki ir atbilstoši apmācīti, atalgoti un motivēti turpināt darbu sodu izpildes iestādēs, tiem ir darba riskiem adekvāta sociālo garantiju sistēma.

3) ESF projekta ietvaros līdz 31.12.2018. apmācīti 250 ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, no kuriem 200 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 50 Valsts probācijas dienesta darbinieki.

‒ izstrādāts regulējums, lai ieviestu VPD amatpersonu un darbinieku un ieslodzījuma vietu ārstniecības darbinieku izdienas pensijas un nodrošinātu VPD amatpersonu līdzvērtīgu atalgojumu.

- veicinātu atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene ir vērtība;

- veicinātu adopciju;

- dažādotu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas;

- mazinātu šķēršļus preču, pakalpojumu un vides pieejamībai ģimenēm;

- mazinātu apdraudējuma riskus bērna fiziskai un emocionālai integritātei;

- mazinātu ģimeni destabilizējošos faktorus;

- panāktu, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas bērns ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu.

Mazinās šķirto laulību skaits (2,0 uz 1000 iedzīvotājiem).

Palielinās dzimstība (10,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).

Palielinās dzimstība ekonomiski aktīvajās ģimenēs - pieaug vecāku pabalsta saņēmēju skaits.

Palielinās adopcija (adoptētāju skaits - 200. Latvijā adoptēto bērnu īpatsvars no juridiski adopcijai pieejamiem bērniem - 11 %).

Komersanti kļūst ģimenei "draudzīgāki" (20 komersantiem piešķirts "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss).

Uzlabojas vardarbības ģimenē atpazīstamība, pieaug gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaits, samazinās ierosināto krimināllietu skaits par nodarījumiem pret tuviniekiem (no vardarbības ģimenē cietušo personu, kuras guvuša traumas un vērsušās veselības aprūpes iestādēs skaits - 210).

Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu īpatsvars vecuma grupā 0-17 - 2,0 %; ārpusģimenes aprūpes institūcijā ievietoto bērnu īpatsvars - 15 %; aizbildņu ģimenē ievietoto bērnu īpatsvars - 65 %; audžuģimenē ievietoto bērnu īpatsvars - 20 %.

a) nosakot ģimenes valsts pabalsta bāzes apmēru;

b) diferencējot ģimenes valsts pabalsta koeficientu par trešo un nākamajiem bērniem un c) pagarinot pabalsta izmaksas periodu, to turpinot līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Kā uzsver OECD - lai Latvija nodrošinātu turpmāku izaugsmi, esošo cilvēkresursu pilnvērtīga izmantošana ir viens no galvenajiem uzdevumiem.

Pasākums vērsts uz atbalstu vecāku pienākumu īstenošanai, jo jaunu un elastīgu nodarbinātības formu ieviešana veicinās ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas.

Vienlaikus pasākuma īstenošanas rezultātā varētu palielināties arī kopējais nodarbinātības līmenis. Komersantiem rastos iespējas nodarbināt papildus darbiniekus, jo jaunas nodarbinātības formas radītu iespēju radīt jaunas darba vietas. Jaunas nodarbinātības formas varētu būt motivējošas arī indivīdiem, kuriem pašlaik iespēju iesaistīties darba tirgū ierobežo dažādi šķēršļi, piemēram, ģimenes pienākumi, attālums no mājām uz darbu, ceļā pavadītais laiks un izmaksas u.c. Padziļinātā izpēte ļaus arī jau savlaicīgi noteikt un novērst šādu nodarbinātības formu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kā arī tehnoloģiskās attīstības un digitalizācijas radītās iespējas un riskus šajā jomā.

Līdz 2022.gadam ieskaitot izveidotas un/ vai labiekārtotas vietas 654 bērniem aprūpei ģimeniskā vidē (35 "Jauniešu mājas" (350 vietas) un 38 Bērnu SOS ciemata tipa mājas (38 grupiņas)).

Iespēja bez vecāku gādības palikušam bērnam saņemt aprūpi ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā veido viņa izpratni par ģimeniskām vērtībām un prasmi socializēties, kas sekmē indivīda pilnvērtīgu attīstību.

Nodrošināsim pakāpenisku pāreju no sociālajiem pabalstiem uz patstāvīgiem darba ieņēmumiem.

minimālo vecuma pensijas apmēru

un

valsts sociālajiem pabalstiem (pārskatot pabalstu mērķētību un apmēru adekvātumu);

2. izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Izmaiņas varētu skart 20,5 tūkst. 2017.gadā, 21,4 tūkst. 2018.gadā un 25,3 tūkst. 2019.gadā pensijas vecuma cilvēku un ~ 317 tūkst. ģimenes valsts pabalsta saņēmējus (2016.gadā vidēji mēnesī plānotais skaits).

Izvērtēsim iespēju nodrošināt atbalstu bērniem apgādnieka darbspēju zaudējuma gadījumā.

ilgstošās aprūpes institūciju skaita samazināšanai un bērnu, bērnu ar invaliditāti un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanas institūcijās novēršanai – klientu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu sagatavošana, deinstitucionalizācijas plānu izstrāde, informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes maiņai, audžuģimeņu un aizbildņu skaita palielināšanai, ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošiem bērniem, valsts sociālās aprūpes centru klientu sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā, sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide un nodrošināšana personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīvei sabiedrībā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, individuālā budžeta modeļa izstrāde un ieviešana, speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai; atbalsta personu pakalpojuma izveide un ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem.

700 personu ar garīga rakstura traucējumiem uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas.

Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaits samazinās par 60%.

Slēgtas 3 valsts sociālās aprūpes centru filiāles.

(rādītāji sasniedzami līdz 2023.gadam)

Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.

Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu.

31.08.2016.

1. veidot sabiedrības izpratni par sociāliem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamo ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un sabiedrības attīstības veicināšanā, kā arī šādu sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmas veidošanas pasākumiem;

2. izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu;

3. veicināt sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu;

4. piemērot sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentus un īstenot sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa plānus.

2. Izstrādāti:

sociālās uzņēmējdarbības pazīmju un to piemērošanas metodika,

pasākuma dalībnieku sociālās uzņēmējdarbības reģistra prototips,

sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentu un atbalsta sniegšanas metodika.

3. Īstenots sociālās uzņēmējdarbības ideju konkurss un sniegtas konsultācijas sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa plānu izstrādei.

4. Sniegts finansiāls atbalsts komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, fiziskām personām, kuru biznesa idejas apstiprinātas konkursa atlasē.

Rezultātā - noteikti un pārbaudīti optimālie risinājumi sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā daba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem (līdz 2018.gada beigām plānots iesaistīt 80 bezdarbniekus, tostarp ilgstošos bezdarbniekus).

Kopumā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēma viesīs skaidrību - kas ir un kas nav sociāls uzņēmums; esošie uzņēmumi, kuri atbildīs sociālā uzņēmuma statusam, turpinās savu darbību darba vietu un pakalpojumu nodrošināšanā riska grupām un paplašinās darbību; tiks veidoti jauni uzņēmumi (jaunas darba vietas) un izmēģinātas jaunas pieejas sociālo problēmu risināšanā; tiks efektīvi un inovatīvi risinātas prioritāras sociālās problēmas, piem., mazapdzīvotu teritoriju problēmas, depopulācija, ilgstošs bezdarbs, sabiedrības novecošanās, neredzīgu cilvēku nodarbinātība); uzlabosies sadarbība starp publisko un privāto sektoru.

Izstrādāt saturu centralizētajiem eksāmeniem fizikā, ķīmijā un dabaszinībās atbilstoši jaunajiem mācību priekšmetu standartiem.

- personas elektroniska identifikācija pakalpojumu saņemšanai ("nauda seko identificētam pacientam"; - veselības nozares datu centralizēta pārvaldība, datu noliktava; - reģistru modernizācija un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu);

2) 2017.gadā uzsākta projekta ieviešana.