Ministru kabineta rīkojums Nr. 300

Rīgā 2016. gada 18. maijā (prot. Nr. 23 32. §)

Par atļauju Jurim Stinkam savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Jura Stinkas iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu, konstatēja:

1.2. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9. panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru kabinets;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantu Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.4. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde veic šādas funkcijas:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.12. izlemj citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šo likumu, Likumu par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.5. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 4. panta otrās daļas izpratnē;

1.6. Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta otrajā daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības:

1.6.1. izdot administratīvos aktus;

1.6.2. veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā;

1.6.3. pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu;

1.7. saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sesto daļu šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.7.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.7.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

1.7.3. amatu arodbiedrībā;

1.7.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.7.5. saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.8. saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 8.¹ panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Par amatu šā panta izpratnē uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde;

1.9. ievērojot pastāvošo praksi, ka atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar citu amatu sniedz Ministru kabinets, un pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9. panta trešo daļu, kas nosaka, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus amatā ieceļ Ministru kabinets, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sestās daļas 3. punktu ir tiesīga izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu;

1.10. ņemot vērā šā rīkojuma 1.7.4. apakšpunktu, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.11. Juris Stinka iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā ar 2016. gada 16. maiju saskaņā ar Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra 2016. gada 21. aprīļa rīkojumu Nr. 369-p "Par J. Stinkas iecelšanu amatā", ievērojot Ministru kabineta 2016. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 255 "Par Juri Stinku", ar kuru Ministru kabinets apstiprināja Jura Stinkas kandidatūru iecelšanai Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta trešo daļu;

1.12. Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1. punktā ir noteikta Ekonomikas ministrijas kompetence – Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 11. punktu Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs:

1.12.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

1.12.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

1.12.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

1.12.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

1.12.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

1.12.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

1.12.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

1.12.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

1.12.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

1.12.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantā valdei noteiktās funkcijas kopsakarā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumiem, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart Jura Stinkas kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses.

3. Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, Jurim Stinkam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu vai Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu, pastāv iespēja, ka Juris Stinka var nonākt interešu konflikta situācijā.

4. Ievērojot minēto un Interešu konflikta novēršanas likuma 8.¹ panta piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Jurim Stinkam savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas adreses.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens