Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 14 Pēdējās nedēļas laikā 7 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 299
Rīgā 2016. gada 17. maijā (prot. Nr. 23 18. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ieguldījuma prioritātē "Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību" ietverto 9.1.2. specifiskā atbalsta mērķi "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un projekta sadarbības partneriem;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.
3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, kā arī bijušo ieslodzīto ģimenes.
4. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1. līdz 2018. gada 31. decembrim:
4.1.1. iznākuma rādītājs – resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits – 1200;
4.1.2. finanšu rādītājs – sertificēti izdevumi 469 779 euro apmērā;
4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim:
4.2.1. rezultāta rādītājs – bijušo ieslodzīto skaits, kas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus, – 3 500;
4.2.2. iznākuma rādītājs – resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits – 16 000.
5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projekta iesnieguma atlases veidā.
6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 175 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 4 398 750 euro un valsts budžeta finansējums – 776 250 euro. Projekta iesniegumā pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 4 853 192 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējumu 4 125 213 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu – 727 979 euro apmērā, ievērojot specifiskajam atbalstam noteikto snieguma rezervi un paredzot iznākuma rādītāja plānojumu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1. un 4.2.2. apakšpunktā minētajam apjomam.
8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
9. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt projektā noteikto attiecināmo izmaksu kopsummu līdz 5 175 000 euro, ievērojot šo noteikumu 7. punktā minēto finansēšanas avotu proporcionālo sadalījumu.
II. Prasības projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem
10. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir Ieslodzījuma vietu pārvalde – tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.
11. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem:
11.1. Valsts probācijas dienestu – tieslietu ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā;
11.2. Nodarbinātības valsts aģentūru – labklājības ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi, kuras mērķis ir īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
12. Projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumu slēdz līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, un tajā papildus nosaka:
12.1. sadarbības partneru pienākumu piedalīties:
12.1.1. Valsts probācijas dienestam – šo noteikumu 15.3., 15.4., 15.5., 15.6., 15.7., 15.8. un 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
12.1.2. Nodarbinātības valsts aģentūrai – šo noteikumu 15.1 un 15.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
12.2. maksājumu veikšanas kārtību šajos noteikumos minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu segšanai:
12.2.1. Valsts probācijas dienestam – šo noteikumu 15.3., 15.4., 15.5., 15.6., 15.7., 15.8. un 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
12.2.2. Nodarbinātības valsts aģentūrai – šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
12.3. projekta iesniedzēja pienākumu kontrolēt sadarbības līguma izpildi un novērst dubultā finansējuma risku.
13. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu un noslēdz vienošanos, projekta iesniedzējs ir arī finansējuma saņēmējs.
14. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam.
III. Atbalstāmās darbības un izmaksas
15. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
15.1. integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem;
15.2. pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai;
15.3. specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai;
15.4. jaunu atbalsta metožu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem;
15.5. brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā;
15.6. atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm;
15.7. pasākumi bijušo ieslodzīto pozitīvu sociālo saišu uzturēšanai;
15.8. projekta informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
15.9. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.
16. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:
16.1. tiešās attiecināmās izmaksas;
16.2. netiešās attiecināmās izmaksas;
16.3. neparedzētās izmaksas.
17. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
17.1. personāla izmaksas, kas ir projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, izņemot virsstundas, šo noteikumu 15. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
17.2.1. pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas šo noteikumu 15. punktā (izņemot projekta vadītāju) minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.2. iekšzemes mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta braucienu izmaksas projekta vadībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.4., 15.6., 15.8. un 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.3. iekšzemes un ārvalstu mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, tai skaitā projekta īstenošanas personālam, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.4., 15.6., 15.8. un 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.4. izmaksas pasākumu, mācību, semināru, konferenču nodrošināšanai un ar to saistīto materiālu nodrošināšana šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.4., 15.5. un 15.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.5. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas projekta vadības un projekta īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošu darba vietu aprīkojuma atjaunošanai, uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā (ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā; ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam šo noteikumu 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai);
17.2.6. transporta izmaksas šo noteikumu 15. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.7. telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma īres un nomas izmaksas šo noteikumu 15.2., 15.4., 15.5., 15.6., 15.7. un 15.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.8. biroja, kancelejas preču, iekārtu un inventāra, tai skaitā palīgmateriālu, izmaksas līdz 213 euro par vienību, ja to kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5., 15.6., 15.7. un 15.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.9. sakaru pakalpojumi šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5., 15.6. un 15.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.10. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 15.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
17.2.11. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas, redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, veselības apdrošināšana projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē (ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā; ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei; ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam; veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts šo noteikumu 15.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai).
18. Šo noteikumu 17. punktā minētās izmaksas ietver pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – šo noteikumu 15. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.
19. Specifiskā atbalsta īstenošanā tiek piemērota netiešo izmaksu vienotā likme kā viena izmaksu pozīcija 15 procentu apmērā no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajām plānotajām personāla izmaksām.
20. Neparedzētās izmaksas projektā var plānot kā vienu izdevumu pozīciju un izlietot papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Neparedzētās izmaksas nepārsniedz divus procentus no šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajām tiešajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos.
21. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personālu piesaista uz darba tiesisko attiecību pamata vai civildienesta attiecību pamata un paredz tam atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, lai tiktu veikta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darbalaika uzskaite atbilstoši veiktajām funkcijām un nostrādātajam laikam. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls institūcijā veic pienākumus, kas ir saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās institūcijas pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļu no atlīdzības izmaksām var segt no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi. Šādā gadījumā nepieciešama projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darbalaika uzskaite, ievērojot, ka izmaksas no Eiropas Sociālā fonda ir attiecināmas kā tiešās attiecināmās izmaksas, ja darbinieks projektā nodarbināts vismaz 30 procentus no kopējās noslodzes.
22. Projekta izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad noslēgta vienošanās.
IV. Specifiskā atbalsta un projekta īstenošanas nosacījumi
23. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.
24. Projekta iesnieguma vērtēšanā piedalās divi atbildīgās iestādes pārstāvji, viens Labklājības ministrijas pārstāvis, viens Tieslietu ministrijas pārstāvis un sadarbības iestādes pārstāvji, novērotāju statusā piedalās vadošās iestādes pārstāvis.
25. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
25.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;
25.2. uzkrāj un reizi gadā iesniedz sadarbības iestādē apkopotus datus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 1. pielikumā ietvertajiem šādiem Eiropas Sociālā fonda kopējiem tūlītējiem rezultāta rādītājiem:
25.2.1. izglītībā/apmācībā iesaistītie dalībnieki četru nedēļu laikā pēc dalības;
25.2.2. kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki četru nedēļu laikā pēc dalības;
25.2.3. nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, kas četru nedēļu laikā pēc dalības sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā vai apmācībā kvalifikācijas ieguvei, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie (četru nedēļu laikā pēc dalības);
25.2.4. neaktīvie dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus četru nedēļu laikā pēc dalības;
25.2.5. nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, četru nedēļu laikā pēc dalības;
25.3. Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus plāno, projekta īstenošanu finansē un maksājumus valsts budžeta iestādei veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;
25.4. nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālā rādītāja "Atbalstu saņēmušie sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautie iedzīvotāji" sasniegšanu;
25.5. nodrošina datu uzkrāšanu Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas plānā noteikto rādītāju izpildes kontrolei un specifiskā atbalsta mērķa izvērtēšanai;
25.6. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.
26. Lai uzraudzītu projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības komiteju, kuru vada finansējuma saņēmēja vadītājs vai viņa vietnieks. Projekta uzraudzības komitejā piedalās divi finansējuma saņēmēja pārstāvji, divi atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no sadarbības partneru institūcijām. Sadarbības iestāde, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Resocializācijas un integrācijas asociācija var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā.
27. Projekta uzraudzības komitejas sanāksmes rīko ne retāk kā reizi trīs mēnešos. Atbildīgā iestāde nepieciešamības gadījumā var pieprasīt finansējuma saņēmējam sasaukt projekta uzraudzības komitejas ārkārtas sēdi, kā arī ierosināt jautājumu izskatīšanu projekta uzraudzības komitejas sēdē.
28. Projekta uzraudzības komitejas nolikumu, kurā detalizēti norāda uzraudzības padomes personālsastāvu, funkcijas, tiesības un pienākumus, pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi apstiprina finansējuma saņēmējs.
29. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas gaitā elektroniski informē atbildīgo iestādi par visām ar projektu saistītajām izmaiņām un aktualitātēm.
30. Projekta ietvaros nepieciešamos ārpakalpojumus iepērk, ievērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā.
31. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.
32. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:
32.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
32.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās.
33. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs