Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums Nr. BV-17-127-ls

Rīgā 2017. gada 13. jūlijā

Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Brasas, Skanstes un Pētersalas – Andrejsalas apkaimē

Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumos Nr. 698 "Adresācijas noteikumi" (turpmāk – Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu.

[1.] Būvvalde, izskatot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskos datus, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, dokumentus un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

konstatē:

[1.1.] Saskaņā ar Rīgas domes 04.07.2017. lēmumu Nr. 10 "Par Gustava Kluča ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536", Rīgas domes 04.07.2017. lēmumu Nr. 10 "Par Roberta Hirša ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536", Rīgas domes 04.07.2017. lēmumu Nr. 10 "Par Aleksandra Laimes ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536", Rīgas domes 04.07.2017. lēmumu Nr. 10 "Par Vilhelma Ostvalda ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536" un Rīgas domes 04.07.2017. lēmumu Nr. 10 "Par Oskara Stroka ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536" veiktajām izmaiņām ielu nosaukumos vairākiem adresācijas objektiem Brasas, Skanstes un Pētersalas – Andrejsalas nepieciešama adreses maiņa atbilstoši Adresācijas noteikumu prasībām.

[1.2.] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros. Pašvaldībai nav noteiktas brīvas izvēles iespējas izvēlēties ieviest vai neieviest savā administratīvajā teritorijā vienotām prasībām atbilstošu adresācijas sistēmu. Adresācijas veidošanas obligātās prasības, kuras pašvaldībai ir jāievēro, ir noteiktas ar Adresācijas noteikumiem. Pašvaldībai ar normatīvajiem aktiem arī nav noteiktas tiesības izvēlēties, vai savas darbības ietvaros ievērot ārējā normatīvā akta prasības, vai neievērot.

Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamu, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti pildāmi. Adrešu atkārtošanās dažādiem adresācijas objektiem nav pieļaujama, tāpat arī nereglamentēta adrešu numuru secība, vai adrešu numuru izvietojums nepareizās ielu adrešu numuru pusēs, vai adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs.

[1.3.] Saskaņā ar Adresācijas noteikumu 9. punktu pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst Adresācijas noteikumos minētajām prasībām.

[1.4.] Rīgas domes 04.04.2014. saistošo noteikumu Nr. 114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 157.1 punktā noteikts, ka, ja saskaņā ar likumu pirms Būvvaldes lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu, kas tiek izdots kā vispārīgais administratīvais akts, nepieciešams uzklausīt lēmuma iespējamos adresātus, Būvvalde uzklausīšanu var veikt, rīkojot publisko apspriešanu.

[1.5.] Ņemot vērā ievērojamo adresācijas objektu skaitu Brasas, Skanstes un Pētersalas – Andrejsalas apkaimē, kuriem ir jāmaina vai jāpiešķir adrese, un lielo ieinteresēto personu skaitu, kuru tiesiskās intereses var tikt skartas, Būvvalde 03.02.2017. pieņēma lēmumu Nr. BV-17-24-ls "Par publiskās apspriešanas rīkošanu zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Brasas, Skanstes un Pētersalas – Andrejsalas apkaimē", nosakot publiskās apspriešanas norises laiku no 07.02.2017. līdz 07.03.2017. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemtas deviņdesmit astoņas aptaujas anketas un četrdesmit divi iesniegumi. Būvvalde 07.04.2017. ir apkopojusi publiskās apspriešanas rezultātus – Nr. BV-17-83-ls "Publiskās apspriešanas viedokļu apkopojums zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Brasas, Skanstes un Pētersalas – Andrejsalas apkaimē" un publicējusi tos oficiālajā Būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv.

[2.] Būvvalde, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu, publiskās apspriešanas rezultātus,

secina:

[2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

Būvvaldes ieskatā pašvaldībai noteiktā adrešu piešķiršanas kompetence (Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtā prim daļa) nosaka par pienākumu veikt adrešu piešķiršanu, maiņu un sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā ieviest adresācijas pamatprincipiem atbilstošu adresāciju Rīgā.

Interpretējot Adresācijas noteikumu 9. punktu, gan gramatiski, gan atbilstoši tā jēgai un būtībai, ir secināms, ka atbilstoši Adresācijas noteikumu 9. punktā noteiktajam, Būvvaldei ir pienākums mainīt adreses adresācijas objektiem, ja to adreses neatbilst normatīvo aktu prasībām. Adresācijas noteikumi nosaka adrešu piešķiršanas kārtību, kas Būvvaldei ir saistoša un ir jāizpilda.

Adresācijas noteikumu 3. punktā ir noteikts, ka adrese ir noteiktā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē adrešu reģistrā. Ņemot vērā hierarhisko adresācijas sistēmas uzbūvi, ir jāņem vērā, ka, izdarot izmaiņas hierarhiski augstākā adresācijas objektā, izmaiņas ir jāizdara arī attiecīgajiem hierarhiski zemākajiem adresācijas objektiem, kurus skar izdarītās izmaiņas.

[2.2.] Adresācijas noteikumu 2.8. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka, 2.9. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir apbūvei paredzēta zemes vienība, un 2.10. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir telpu grupa.

[2.3.] Adresācijas noteikumu 8. punktā ir noteikts, ka adresācijas sistēmai piemēro šādus pamatprincipus:

– administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties (8.1. apakšpunkts);

– katram adresācijas objektam (funkcionāli saistītam objektu kopumam) piešķir vienu adresi (8.2. apakšpunkts);

– adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā (8.3. apakšpunkts);

– viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes (8.4. apakšpunkts);

– ciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības formu (8.5. apakšpunkts);

– adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem (8.6. apakšpunkts).

Adresēm Rīgā ir jāatbilst adresācijas sistēmai noteiktajiem pamatprincipiem. Ja Būvvalde konstatē, ka adrese neatbilst noteiktajām prasībām, tad Būvvaldei ir obligāti jāpieņem lēmums par adreses maiņu vai pieraksta precizēšanu. Būvvalde ir konstatējusi, ka vairākas adreses Rīgā atkārtojas vairākiem funkcionāli patstāvīgiem adresācijas objektiem, kas nav pieļaujams, tāpat arī Būvvalde ir konstatējusi, ka vairāku adrešu pierakstā tiek lietoti divi adrešu numuri, kas pierakstīti kā daļskaitlis, kas nonāk pretrunā ar Adresācijas noteikumu 8.2. un 8.6. apakšpunkta prasībām, jo adresācijas objektam piešķiramais adreses numurs atbilstoši 17.1. apakšpunktam nedrīkst būt pretrunā ar 8.6. apakšpunkta prasībām jo adreses numurs ir viens skaitlis un vienīgais izņēmums adreses numuru veidošanas kārtībā ir noteikts adresācijas noteikumu 18. punktā, lai izvairītos no adrešu numuru atkārtošanās. Būvvaldei, konstatējot lietotu adrešu neatbilstību adresācijas sistēmas prasībām, tās ir jāmaina un attiecīgi jāprecizē to pieraksts. Par konstatētajām adresēm, kas neatbilst adresācijas sistēmas pamatprincipiem, ir organizēta un notikusi publiskā apspriešana.

[2.4.] Adresācijas noteikumu 12. punkts nosaka, ja apbūvei paredzētai zemes vienībai adrese ir piešķirta:

– pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētas zemes vienības, un ar to funkcionāli saistītajām ēkām saglabā zemes vienībai piešķirto adresi (12.1. apakšpunkts);

– katrai nākamajai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām, kuras būvēs vai ir uzbūvētas uz apbūvei paredzētas zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi (12.2. apakšpunkts).

Būvvaldei gadījumā, kad ēkas adrese nesakrīt ar zemes vienības adresi, ir pienākums mainīt vai piešķirt adresi zemes vienībai, lai izpildītu Adresācijas noteikumu 12. punkta prasības.

[2.5.] Adresācijas noteikumu 13. punkts nosaka, ja uz apbūvei paredzētas zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām piešķirt atsevišķu adresi neatkarīgi no tā, vai ēkas ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā).

[2.6.]Adresācijas noteikumu 14. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izbūvei vai gadījumā, ja brauktuvei noteikts ceļa statuss, apbūvei paredzētai zemes vienībai adresi var nepiešķirt, bet ēkai kopā ar zemes vienību saglabā vai piešķir nosaukumu. Divu mēnešu laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija pieņem lēmumu par iepriekš piešķirto adrešu maiņu, apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas nosaukumu aizstājot ar numuru un piesaistot to ielas nosaukumam.

[2.7.] Adresācijas noteikumu 19. punktā noteikts, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.

[2.8.] Adresācijas noteikumu 17.1. apakšpunktā noteikts, ka pilsētās zemes vienību un ēku numurus piešķir no ielas sākuma augošā secībā virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali, ielas kreisajā pusē piešķirot nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus.

[2.9.] Adresācijas noteikumu 18. punkts nosaka, ka, lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, zemes vienības un ēkas numuru papildina ar latviešu alfabēta lielo burtu (18.1. apakšpunkts) vai ar mazo burtu "k" un defisi, aiz defises norādot korpusa numuru (18.2. apakšpunkts).

[2.10.] Adresācijas noteikumu 30. punktā noteikts, ka, beidzot pastāvēt adresācijas objektam, izņemot telpu grupu, pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija pieņem lēmumu par adreses likvidēšanu. Ja beidz pastāvēt telpu grupa, telpu grupas adresi dzēš no adrešu reģistra bez lēmuma pieņemšanas par adreses likvidēšanu. Telpu grupu adreses likvidē arī Valsts zemes dienests, neievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā noteikto adrešu likvidēšanas kārtību, pamatojoties uz Adresācijas noteikumos noteikto.

[2.11.] Būvvalde, atbilstoši situācijai apvidū, faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ir novērtējusi adresācijas objektu piešķiramās adreses un ir nodevusi tās publiskajai apspriešanai.

[2.12.] Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļā noteikts, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

[2.13.] Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams mainīt ēku un zemes vienību adreses adresācijas objektiem, kuri neatbilst Adresācijas noteikumu 8. un 14. punkta, 17.1. apakšpunkta un 19. punkta prasībām, un piešķirt adreses objektiem, kuriem adreses nav bijušas piešķirtas, bet tās ir piešķiramas atbilstoši Adresācijas noteikumu 2.8. un 2.9. apakšpunkta un 13. punkta prasībām.

[2.14.] Ņemot vērā, ka adrese ir noteiktajā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, tad Būvvaldei, veicot hierarhiski augstāka adresācijas objekta ēkas adreses maiņu, vienlaicīgi arī jāprecizē hierarhiski zemāku adresācijas objektu adrešu pieraksts atbilstoši mainītajam ēkas numuram, saglabājot telpu grupu esošo numerāciju.

Būvvalde atbilstoši Adresācijas noteikumu 2.10. apakšpunkta un 3.punkta prasībām veicot telpu grupas adreses pieraksta precizēšanu Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datos, ievērojot ēkas mainīto adresi, telpu grupas adresi nemaina. Lai ēkā mainītu telpu grupu adreses, atbilstoši adresācijas noteikumu 24. punkta prasībām, sākot telpu grupu numerāciju ar adreses numuru "1", īpašniekam ir jāvēršas Būvvaldē un jāiesniedz telpu grupu adrešu maiņai nepieciešamā informācija.

[2.15.] Adresācijas noteikumu 32. punkts nosaka, ja adrese mainīta, kā arī, ja precizēta pieraksta forma, atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.

Tādējādi, ja līdz šim tika izdoti dokumenti, kuros ir fiksēta cita adrese, tie joprojām ir spēkā esoši un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai, ja to pieprasa normatīvo aktu prasības, bet attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, un tas nemainās un adrešu maiņa neietekmē īpašuma piederības jautājumus.

Būvvalde informē, ka pēc lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, likvidēšanu vai precizēšanu tiks sniegta informācija Valsts zemes dienestam adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, kā arī informāciju par aktuālajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas un reģistri saņem automātiski no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas. Lielā daļā gadījumu izmaiņas adresēs ir izsekojamas bez personas starpniecības, taču gadījumos, kad ir pastāvējusi adrešu atkārtošanās, jeb vairāki adresācijas objekti ir lietojuši vienu adresi, bet adreses maiņas gadījumā katram adresācijas objektam ir piešķirta sava, unikāla adrese, ne vienmēr tehnisku risinājumu dēļ ir iespējams nodrošināt automātisku informācijas nodošanu gala lietotājam pareizā veidā un šādos gadījumos adrešu lietotājiem ir ieteicams pārliecināties vai adrešu informācija personu rīcībai ir aktuāla. Tāpat arī izmaiņas hierarhiski dažāda līmeņa adresēs nevar tikt nodotas automātiski, gadījumā, ja viendzīvokļa ēkā ir lietots dzīvokļa adreses numurs, tad pēc adrešu maiņas automātiski nav nodrošināma korekta adrešu datu pāreja, jo viendzīvokļa ēkām telpu grupu adreses nepiešķir un iedzīvotājiem ir jālieto ēkas adrese (Adresācijas noteikumu 26. punkts).

Personas pašas ir atbildīgas par pareizu adrešu lietošanu. Šī lēmuma publicēšanā oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā nodrošina visu ar šo adrešu saistīto personu apziņošanu par notikušajām izmaiņām un personas (arī personas, kuras nav adresācijas objektu īpašnieki) nevar aizbildināties ar nezināšanu par izmaiņām adresācijā, taču personām pašām ir arī jāveic darbības, lai attiecībā uz viņiem tiktu lietota pareiza adrešu informācija. Personām pašām ir jāpaziņo informācija par mainīto adresi visiem, ar ko tiek uzturēta personiskā vai lietišķā sarakste vai arī ir nodibinātas un pastāv saistības. Tāpat arī, lai sekmētu, pēc iespējas nekļūdīgu pasta sūtījumu nogādi, ēkām apvidū pēc iespējas ātrāk ir jāuzstāda ēkas adreses numura zīmes.

Ja komersanta juridiskā adrese tiek mainīta, tad komersantam par adreses maiņu ir jāinformē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurš adrešu informācijas aktualizēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veic bez maksas.

Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta mainītajās adresēs, būtu lietderīgi pārliecināties par deklarētās adreses maiņas faktu. Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās vai elektroniski izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", "Manā īpašumā deklarētās personas", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Plašāka informācija pieejama interneta vietnē www.pmlp.gov.lv un https://pasvaldiba.riga.lv.

Ēku iedzīvotājiem ir nepieciešams pārbaudīt un precizēt reģistrēto informāciju par deklarētajām dzīvesvietu adresēm (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. un 7. pants). Personām, kuru deklarētās dzīvesvietu adreses bijušas ēkās ar vienādām adresēm, būtu lietderīgi veikt nepieciešamās darbības, lai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu nodrošināta aktuāla informācija par pareizām iedzīvotāju dzīvesvietu deklarētajām adresēm. Būvvalde papildus paskaidro, ka informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm ir tiesiska precizēt vienīgi pati persona, kuru tas skar, jo nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav noteiktas tiesības mainīt informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm. Pareiza informācija par adresi ir būtiska, lai nodrošinātu saziņu ar iedzīvotāju un dati varētu tikt izmantoti arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanā. Ja persona nav mainījusi dzīvesvietu, bet ēkai ir mainīta adrese, atkārtota dzīvesvietas deklarēšana nav jāveic, bet jāprecizē Iedzīvotāju reģistra dati atbilstoši mainītajai adresei.

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās vai elektroniski izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", "Manā īpašumā deklarētās personas", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Plašāka informācija pieejama interneta vietnēs www.pmlp.gov.lv un https://pasvaldiba.riga.lv.

Personām ir iespēja veikt deklarētās dzīvesvietas adreses precizēšanu, kad saglabājas pirmreizējās deklarācijas datums, vai arī atkārtoti deklarēt savu dzīvesvietu.

Būvvalde atbilstoši pieprasījumam var izsniegt bezmaksas izziņu, kas apliecina adreses maiņas faktu.

[2.16.] Ievērojot tiesiskos aspektus, kas regulē adreses piešķiršanu, kā arī, ievērojot lietderības apsvērumus, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta otro daļu un 66. pantu ir secināms, ka Būvvaldei ir jāpieņem lēmums par adreses maiņu saistībā ar adresēm, kuras neatbilst adresācijas sistēmas pamatprincipiem, lai tiktu ieviesta vienota adresācijas sistēma Rīgā. Adreses maiņa zemes vienībai un ēkai ir nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto adrešu veidošanas kārtību, kas noteikta, lai radītu iespējas ātri un viennozīmīgi valsts teritorijā identificēt adresācijas objektu apvidū. Adreses maiņa ir tiesiski pamatota, un ar adreses maiņu faktiski tiks sasniegts tiesisks mērķis. Adreses maiņa atbilstoši Adresācijas noteikumiem ir iespējama vienīgi, izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko administratīvā akta izdošana ir vienīgais iespējamais veids, lai nodrošinātu adresācijas objekta identificēšanu apvidū, ievērojot adresācijas sistēmas prasības. Administratīvais akts par adreses maiņu būtiski neierobežo Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses, jo vienīgais tiesiskais pienākums, kas izriet saistībā ar administratīvo aktu par adreses maiņu, ir jaunās adreses lietošana, kas nav vērtējama kā tiesību ierobežojums, bet gan kā pienākums, lai nodrošinātu saziņas un atrašanas iespējas. Adresācijas noteikumiem atbilstošu adrešu piešķiršana adresācijas objektiem valsts teritorijā nodrošina valsts, pašvaldības un sabiedrības būtiskās intereses, kas saistītas ar personas sasniedzamību, orientēšanos apvidū un adresācijas objektu identificēšanu. Salīdzinot sabiedrības un valsts pārvaldes intereses ar privātpersonai uzlikto pienākumu lietot piešķirto adresi, ir secināms, ka privātpersonas tiesiskās intereses netiek aizskartas vai kā savādāk ierobežotas, jo persona jau lieto adresi un tai jauns tiesisks pienākums netiek noteikts. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 13. pantā noteikto samērīguma principu, ir secināms, ka labumu, ko sabiedrība un valsts pārvalde iegūst ar noteikto ierobežojumu, proti, lietot administratīvā akta adresātam mainīto adresi, kas atbilst pilsētā pastāvošajam ielu tīklam, uzliek administratīvā akta adresātam ļoti nelielu ierobežojumu, taču sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks, jo sakārtota adresācija nodrošina arī operatīvo dienestu efektīvāku darbību, kas var ietekmēt ar cilvēku veselību un dzīvību saistītus jautājumus.

[3.] Būvvalde, ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu, Adresācijas noteikumu 2.8., 2.9., 2.10. un 8.1., 8.2., 8.6. apakšpunktu, 9., 12., 13. un 14. punktu, 17.1., 18.1. un 18.2. apakšpunktu, 19., 28., 29., 30., 34. un 39. punktu, Būvvaldes oficiālajā mājaslapā www.rpbv.lv publicēto publiskās apspriešanas viedokļu apkopojumu zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Brasas, Skanstes un Pētersalas – Andrejsalas apkaimē,

nolemj:

[3.1.] mainīt Adresācijas noteikumu 8.1., 8.2, 8.6. un 17.1. apakšpunktam neatbilstošas esošās adreses, piešķirot jaunas adreses:

[3.2.] mainīt Adresācijas noteikumu 14. un 19. punktam neatbilstošas esošās adreses, piešķirot jaunas adreses:

[3.3.] piešķirt adresācijas objektiem šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 2.8. un 2.9. apakšpunktu, 9. un 14. punktu:

[3.4.] likvidēt adresācijas objektiem šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 30. punktu:

[3.5.] precizēt mainīto ēku telpu grupu adrešu pierakstu atbilstoši mainītajai ēkas adresei, saglabājot uz lēmuma pieņemšanas brīdi Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrēto telpu grupas adreses numuru, tai skaitā tabulā norādīto:

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Ar paziņošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatāms, ka vispārīgais administratīvais akts ir kļuvis zināms administratīvā akta adresātiem. Ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto tiesības uzzināt administratīvo aktu, un šāda paziņošana lielā ieinteresēto personu skaita dēļ ir uzskatāma par saprātīgu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77. pantu un 79. panta pirmo daļu šo administratīvo aktu var apstrīdēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Amatu ielā 4, Rīgā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Būvvaldē Amatu ielā 4, Rīgā.

Būvvalde informē, ka ēkas numerācijas zīme jāuzstāda atbilstoši Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 62 "Par ielu un laukumu nosaukuma zīmju, ēku, telpu grupu numura zīmju un virziena rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā".

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja p.i. J. Belkovskis