• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 26. septembra noteikumi Nr. 582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2017., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/op/2017/193.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 583

Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu"

Vēl šajā numurā

28.09.2017., Nr. 193

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 582

Pieņemts: 26.09.2017.

OP numurs: 2017/193.8

2017/193.8
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 582

Rīgā 2017. gada 26. septembrī (prot. Nr. 48 15. §)

Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām

Izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas
pārvaldīšanas likuma 8. panta otrās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka civilās aizsardzības komisijas (turpmāk – komisija) izveidošanas kārtību, uzdevumus, tiesības, darba organizāciju un komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju.

2. Komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritorija noteikta šo noteikumu pielikumā.

3. Komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.

4. Komisijas darbības mērķis ir koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumu risināšanu.

II. Komisijas izveidošanas kārtība

5. Komisijas sastāvā ir:

5.1. komisijas priekšsēdētājs;

5.2. komisijas priekšsēdētāja vietnieki;

5.3. šo noteikumu 7. punktā minētie pārstāvji.

6. Komisijas sekretāru ieceļ komisijas priekšsēdētājs no viņa pārstāvētās pašvaldības nodarbināto vidus.

7. Ņemot vērā iespējamos apdraudējumus pašvaldības (pašvaldību) teritorijā, komisijas sastāvā var iekļaut pārstāvjus no:

7.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta;

7.2. Slimību profilakses un kontroles centra;

7.3. Veselības inspekcijas;

7.4. Pārtikas un veterinārā dienesta;

7.5. Valsts policijas;

7.6. pašvaldības policijas;

7.7. Valsts robežsardzes;

7.8. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

7.9. Valsts meža dienesta;

7.10. Valsts vides dienesta;

7.11. akciju sabiedrības "Latvenergo";

7.12. akciju sabiedrības "Sadales tīkls";

7.13. akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls";

7.14. ārstniecības iestādēm un pašvaldības sociālajām institūcijām;

7.15. citām institūcijām vai komersantiem, ja tas veicina komisijas darbības efektivitāti.

8. Šo noteikumu 7. punktā minētās institūcijas vai komersanti pēc komisijas priekšsēdētāja pārstāvētās pašvaldības pieprasījuma nodrošina pārstāvja deleģēšanu darbam komisijā, kā arī pārstāvja darbu komisijā.

9. Komisija ar vienkāršu balsu vairākumu nosaka to komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kurš komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda komisijas priekšsēdētāja pienākumus.

III. Komisijas uzdevumi un tiesības

10. Komisijai ir šādi uzdevumi:

10.1. izstrādāt komisijas nolikumu;

10.2. analizēt informāciju par katastrofas draudiem, katastrofas iespējamo attīstību, kā arī par situāciju katastrofas vietā (apdraudējums cilvēku dzīvībai vai veselībai, nodarītais kaitējums cilvēkam, videi vai īpašumam, radītie materiālie un finansiālie zaudējumi);

10.3. koordinēt papildu resursu piesaisti, ņemot vērā reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja lēmumus;

10.4. koordinēt evakuācijas pasākumus, kā arī cita veida pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;

10.5. organizēt preses konferences elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai informētu sabiedrību par katastrofas draudiem, notikušām katastrofām un veiktajiem pasākumiem;

10.6. pēc apdraudējuma pārvarēšanas novērtēt veiktos pasākumus;

10.7. piedalīties vietēja, reģionāla un valsts mēroga civilās aizsardzības mācībās;

10.8. izskatīt citus ar attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) drošību saistītos civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumus.

11. Komisijai ir tiesības:

11.1. uzaicināt uz komisijas sēdēm valsts, pašvaldību, citu institūciju vai komersantu amatpersonas un speciālistus;

11.2. izveidot ekspertu grupas;

11.3. vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ar ierosinājumu iesaistīt valsts materiālo rezervju resursus;

11.4. vērsties Krīzes vadības padomē, lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jomu;

11.5. koordinēt komisijā esošo pašvaldību, citu institūciju vai komersantu uzdevumu izpildi sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna izstrādei.

IV. Komisijas darba organizācija

12. Komisijas sēdes rīko, ja notikusi katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, kā arī citu jautājumu risināšanai civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jomā.

13. Lēmumu par komisijas sēdes sasaukšanu pieņem komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai cita komisijas locekļa ierosinājuma. 

14. Komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas sēdes vietu, laiku, apstiprina darba kārtību, organizē komisijas darbu un vada komisijas sēdi.

15. Ja komisijā izskatāmais jautājums skar tikai vienu pašvaldību, komisijas priekšsēdētājs var noteikt, ka komisijas sēdi vada, kā arī komisijas sēdes protokolu paraksta tas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs.

16. Komisijas sekretārs ne vēlāk kā divas dienas pirms sēdes (ja notikusi katastrofa – nekavējoties) informē komisijas locekļus par komisijas sēdes laiku, vietu un darba kārtību.

17. Ja komisijas loceklis nevar ierasties uz komisijas sēdi, viņš par to laikus informē komisijas sekretāru un, ja nepieciešams, pilnvaro citu attiecīgās institūcijas vai komersanta pārstāvi piedalīties komisijas sēdē. Pilnvarotajam institūcijas vai komersanta pārstāvim ir balsstiesības.

18. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu. Katram komisijas loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši šo noteikumu 9. vai 15. punktam noteiktā komisijas priekšsēdētāja vietnieka) balss. Pieaicinātajām amatpersonām, speciālistiem un komisijas sekretāram ir padomdevēja tiesības.

19. Komisijas sekretārs protokolē komisijas sēdes, sagatavo komisijas sēdes protokola projektu un saskaņo to ar komisijas locekļiem, kuri piedalījās attiecīgajā komisijas sēdē. Komisijas sēdes protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši šo noteikumu 9. vai 15. punktam noteiktais komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs parakstīto sēdes protokolu elektroniski nosūta komisijas locekļiem.

20. Komisijas priekšsēdētājs informē komisijas locekļus par komisijas sēdē pieņemto lēmumu izpildi.

21. Komisijas sēdes rīko ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

V. Noslēguma jautājumi

22. Līdz komisijas izveidošanai šajos noteikumos minētos komisijas uzdevumus veic pašvaldību civilās aizsardzības komisijas.

23. Lai noteiktu komisijas priekšsēdētāju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona, kas atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam ir norīkota darbam komisijā, organizē pirmo komisijas sēdi, uzaicinot attiecīgo sadarbības teritorijas pašvaldības domju priekšsēdētājus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

 

Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada  26. septembra
noteikumiem Nr. 582

Civilās aizsardzības komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritorijas

Nr. p. k. Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nosaukums Pašvaldības, kuras veido sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju
1. Rīgas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Rīgas pilsēta
2. Jūrmalas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Jūrmalas pilsēta
3. Olaines sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Mārupes novads, Olaines novads un Babītes novads
4. Salaspils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Salaspils novads un Stopiņu novads
5. Baldones sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Ķekavas novads un Baldones novads
6. Saulkrastu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Garkalnes novads, Ādažu novads, Carnikavas novads un Saulkrastu novads
7. Daugavpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Daugavpils pilsēta, Daugavpils novads un Ilūkstes novads
8. Valmieras sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Valmieras pilsēta, Burtnieku novads, Naukšēnu novads, Mazsalacas novads, Beverīnas novads, Kocēnu novads, Strenču novads un Rūjienas novads
9. Jelgavas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads
10. Liepājas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Liepājas pilsēta
11. Grobiņas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Rucavas novads, Grobiņas novads, Nīcas novads, Priekules novads, Vaiņodes novads, Durbes novads, Aizputes novads un Pāvilostas novads
12. Jēkabpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads, Pļaviņu novads un Viesītes novads
13. Rēzeknes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Rēzeknes pilsēta, Rēzeknes novads un Viļānu novads
14. Ventspils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Ventspils pilsēta
15. Ventspils novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Ventspils novads
16. Saldus sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Saldus novads un Brocēnu novads
17. Ogres sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Ogres novads, Ikšķiles novads, Ķeguma novads un Lielvārdes novads
18. Balvu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Balvu novads, Rugāju novads, Viļakas novads un Baltinavas novads
19. Gulbenes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Gulbenes novads
20. Tukuma sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Tukuma novads, Engures novads, Kandavas novads un Jaunpils novads
21. Siguldas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Siguldas novads, Sējas novads, Inčukalna novads, Ropažu novads, Mālpils novads un Krimuldas novads
22. Bauskas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads
23. Madonas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Madonas novads, Varakļānu novads, Ērgļu novads, Lubānas novads un Cesvaines novads
24. Cēsu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Cēsu novads, Jaunpiebalgas novads, Vecpiebalgas novads, Amatas novads, Priekuļu novads, Pārgaujas novads, Līgatnes novads un Raunas novads
25. Krāslavas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Krāslavas novads un Dagdas novads
26. Preiļu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Preiļu novads, Aglonas novads, Vārkavas novads un Riebiņu novads
27. Līvānu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Līvānu novads
28. Limbažu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Salacgrīvas novads, Alojas novads un Limbažu novads
29. Alūksnes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Alūksnes novads
30. Smiltenes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Apes novads un Smiltenes novads
31. Valkas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Valkas novads
32. Dobeles sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Dobeles novads, Tērvetes novads un Auces novads
33. Aizkraukles sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Kokneses novads, Skrīveru novads, Aizkraukles novads, Jaunjelgavas novads un Neretas novads
34. Ludzas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Kārsavas novads, Ciblas novads, Ludzas novads un Zilupes novads
35. Talsu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Dundagas novads, Talsu novads, Rojas novads un Mērsraga novads
36. Kuldīgas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija Kuldīgas novads, Skrundas novads un Alsungas novads

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!