Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojums Nr. 201 "Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra Jelgavā, Garozas ielā 31, izveidei izmantojamo finansēšanas modeli"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2017., Nr. 85 (5912) https://vestnesis.lv/op/2017/85.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 202

Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020. gadam

Vēl šajā numurā

28.04.2017., Nr. 85 (5912)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 201

Pieņemts: 25.04.2017.

OP numurs: 2017/85.2

2017/85.2
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 201

Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 19 18. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra Jelgavā, Garozas ielā 31, izveidei izmantojamo finansēšanas modeli"

1. Atbalstīt konceptuālo ziņojumu "Par jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra Jelgavā, Garozas ielā 31, izveidei izmantojamo finansēšanas modeli" (turpmāk – konceptuālais ziņojums).

2. Atļaut Iekšlietu ministrijai izvērtēt konceptuālajā ziņojumā ietvertos vienota valsts iestāžu administratīvā centra projekta (turpmāk – projekts) finansēšanas modeļus un sagatavot finanšu un ekonomiskos aprēķinus.

3. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu sagatavošanā.

4. Iekšlietu ministrijai:

4.1. veikt iepirkumu projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu sagatavošanai, pakalpojuma samaksu nodrošinot no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;

4.2. nodrošināt, ka finanšu un ekonomiskajos aprēķinos tiek ietverts konceptuālajā ziņojumā minētās 2A. alternatīvas detalizēts izvērtējums;

4.3. finanšu un ekonomisko aprēķinu sagatavošanas procesā konsultēties ar Eiropas Investīciju banku (bankas grupas institūcijām);

4.4. sadarbībā ar Veselības ministriju (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu) un Latvijas Republikas Prokuratūru pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas sagatavot konceptuālo ziņojumu par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un paredzētajām darbībām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu, un iekšlietu ministram līdz 2017. gada 30. septembrim iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

5. Lai nodrošinātu šā rīkojuma 4.2. apakšpunktā minētā uzdevuma izpildi:

5.1. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā (valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi") informāciju, kas nepieciešama projekta īstenošanas 2A. alternatīvas izmaksu aprēķināšanai;

5.2. Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") triju nedēļu laikā pēc šā rīkojuma 5.1. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas iesniegt Iekšlietu ministrijā precizētus projekta īstenošanas 2A. alternatīvas izmaksu aprēķinus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

 

(Ministru kabineta
2017. gada 25. aprīļa
rīkojums Nr. 201)

Konceptuāls ziņojums
"Par jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra Jelgavā, Garozas ielā 31, izveidei izmantojamo finansēšanas modeli"

Saturs

1. Konceptuāla ziņojuma kopsavilkums

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. Valsts policijas struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

2.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

2.3. Valsts robežsardzes struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

2.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

2.5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

2.6. Zemgales tiesas apgabala prokuratūras un Jelgavas prokuratūras nodrošinājums ar darba telpām

3. Risinājuma varianti un ietekme uz problēmas risināšanu

3.1. Alternatīva "1" – projekta finansēšana, izmantojot valsts budžeta līdzekļus

3.2. Projekta finansēšana, daļēji izmantojot aizņemtus līdzekļus"

3.2.1. Alternatīva 2A – projektu attīsta VNĪ

3.2.2. Alternatīva 2B – naudas līdzekļus kredītiestādē saskaņā ar privātās un publiskās partnerības projekta principiem aizņemas projekta privātais partneris

3.3. Projekta alternatīvu SVID analīze

4. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuāls ziņojums "Par jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra Jelgavā, Garozas ielā 31, izveidei izmantojamo finansēšanas modeli" (turpmāk – konceptuālais ziņojums), sagatavots, lai virzītu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā jautājumu par iespējamā finansēšanas modeļa izvēli jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra Jelgavā, Garozas ielā 31, izveidei. Konceptuālais ziņojums sagatavots saskaņā ar Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam (Ministru kabineta 2014.gada 30.decembra rīkojums Nr.827), kuru rīcības virziens Nr.1.2 "Valsts pārvaldes institūciju darbības un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana" paredz uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, t.sk. 1.2.1.apakšpunkts paredz vienas pieturas aģentūru izveidi, savukārt 1.2.4.apakšpunkts paredz veicināt iestāžu atbalsta funkciju sistematizēšanu, pēc iespējas risinot jautājumu par atbalsta funkciju centralizāciju.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, lai pamatotu iespēju veikt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu Jelgavas un Jelgavā izvietoto Zemgales reģionālo struktūrvienību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) (Veselības ministrijas padotībā) Zemgales reģionālā centra un Jelgavas brigāžu atbalsta centra ar 7 NMPD brigādēm, kā arī Zemgales Tiesas apgabala prokuratūras un Jelgavas prokuratūras vienota administratīvā centra būvniecību, nodrošinot minētās iestādes ar to funkcijām atbilstošām telpām un citiem saistītiem infrastruktūras objektiem. Konceptuālajā ziņojumā ietverts piedāvājums finansēt būvniecību, infrastruktūras objektu turpmāku uzturēšanu un apsaimniekošanu, darba vietu aprīkojuma iegādi, izmantojot alternatīvu finansēšanas modeli, ievērojot valsts budžeta iespējas.

Konceptuālā ziņojuma 2.nodaļā "Esošās situācijas apraksts" raksturota Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu Jelgavas un Jelgavā izvietoto Zemgales reģionālo struktūrvienību, NMPD Zemgales reģionālā centra un Jelgavas brigāžu atbalsta centra ar 7 NMPD brigādēm, Zemgales Tiesas apgabala prokuratūras un Jelgavas prokuratūras infrastruktūras pašreizējā atbilstība veicamajām funkcijām un normatīvo aktu prasībām.

Konceptuālā ziņojuma 3.nodaļā "Risinājuma varianti un ietekme uz problēmas risināšanu" aplūkoti un salīdzināti trīs alternatīvi jauna vienota valsts iestāžu administratīvā centra būvniecības projekta (turpmāk – projekts) finansēšanas risinājumi (modeļi), t.sk.:

1.alternatīva 1 – Projekta īstenošanu nodrošina Iekšlietu ministrija no šim mērķim piešķirtā valsts budžeta finansējuma, projekta vadīšanai piesaistot Nodrošinājuma valsts aģentūru (turpmāk – NVA).

2.alternatīva 2A – Projekta īstenošanu un finansēšanu nodrošina VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ), daļēji piesaistot aizņemto kapitālu, savukārt Iekšlietu ministrija (NVA) infrastruktūras objektus nomā no VNĪ, slēdzot attiecīgu līgumu un sedzot izdevumus no ilgtermiņa saistībām paredzētā valsts budžeta finansējuma. Īstenojot šo alternatīvu, citu ministriju padotības iestādes un Prokuratūra par infrastruktūras izmantošanu, t.sk. telpu nomu slēdz apakšnomas līgumus ar Iekšlietu ministriju (NVA) un veic infrastruktūras nomas maksājumus proporcionāli izmantojamajai platībai atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, sedzot izdevumus no ilgtermiņa saistībām paredzētā valsts budžeta finansējuma.

3.alternatīva 2B – Projekta īstenošanu un finansēšanu nodrošina privātais partneris. Publiskās – privātās partnerības modeļa ietvaros Iekšlietu ministrija (NVA) līguma darbības termiņa laikā maksā privātajam partnerim pieejamības maksājumus, sedzot izdevumus no ilgtermiņa saistībām paredzētā valsts budžeta finansējuma. Īstenojot šo alternatīvu, citu ministriju padotības iestādes un Prokuratūra par infrastruktūras izmantošanu, t.sk. telpu nomu slēdz līgumus ar Iekšlietu ministriju (NVA) un veic maksājumus proporcionāli izmantojamajai platībai un atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, sedzot izdevumus no ilgtermiņa saistībām paredzētā valsts budžeta finansējuma.

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. Valsts policijas struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

Šobrīd Valsts policijas (turpmāk – VP) Zemgales reģiona pārvalde ir izvietota administratīvajā ēkā Katoļu ielā 8A, Jelgavā, ar kopējo telpu platību 1266,8 m2, kas tiek nomāta no SIA "Fortum Jelgava". Nomas maksa ir 2280,24 EUR/mēnesī (tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN)). Nomas līguma termiņš ir 2019.gada 30.novembris. VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa administratīvā ēka Katoļu ielā 8A, Jelgavā, ir izvietota uz privātpersonām piederošas zemes ar kadastra numuru 0900 001 0040 un daļēji – uz Latvijas valstij Iekšlietu ministrijas personā piederoša zemes gabala ar kadastra numuru 0900 001 0420, Pētera ielā 5, Jelgavā. Kopējā telpu platība ir 2725,5 m2. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, t.i. – telpu kvalitāte un drošība neatbilst Eiropas Savienības 1989.gada 30.novembra direktīvas 89/654/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (turpmāk – direktīva 89/654/EEK) un Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" (turpmāk – noteikumi Nr.359) prasībām. Tā kā telpas ir nomātas, nav ekonomiski lietderīgi veikt tajās ieguldījumus, kas būtu nepieciešami, lai nodrošinātu telpu atbilstību direktīvas 89/654/EEK un MK noteikumu Nr.359 prasībām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 15.augusta sēdes protokola Nr.42 24.§ "Informatīvais ziņojums par Valsts policijas nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un par turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai" 2.punktu un 2.1.apakšpunktu, Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju (VNĪ) tika dots uzdevums sešu mēnešu laikā sagatavot un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus un priekšlikumus turpmākai rīcībai vairāku VP objektu būvniecības un rekonstrukcijas darbu nodrošināšanai, tostarp ziņojumu par Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes jauna administratīvā kompleksa būvniecību Jelgavā, Sporta ielā 7.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 2.punktu šī uzdevuma izpildes termiņš tika pagarināts līdz 2012.gada 28.decembrim.

Ņemot vērā valsts finansiālo situāciju, lēmums par finanšu līdzekļu piešķiršanu Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes (pēc VP reģionālās reformas – VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknis, VP Zemgales reģiona pārvalde, VP Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Zemgales ekspertu nodaļa) jauna administratīvā kompleksa būvniecībai Sporta ielā 7, Jelgavā, netika pieņemts, kā rezultātā būvniecība netika uzsākta. Turklāt 2010.gadā Jelgavas pilsētas pašvaldības nekustamais īpašums Sporta ielā 7, Jelgavā, tika nodots atsavināšanai. Līdz ar to nekustamais īpašums ar adresi Sporta ielā 7, Jelgavā, kā potenciāla būvniecības vieta ir zaudējis savu aktualitāti. Iekšlietu ministrija (NVA) ir sagatavojusi attiecīgu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kas paredz atzīt iepriekš minētā Ministru kabineta 2006.gada 15.augusta sēdes protokola Nr.42 24.§ 2.1.apakšpunktu par aktualitāti zaudējušu.

Vienlaikus VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa, VP Zemgales reģiona pārvaldes un VP Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Zemgales ekspertu nodaļas jauna administratīvā kompleksa būvniecība ir joprojām nepieciešama un aktuāla. Lai iespējami īsākā laika posmā uzsāktu risināt jautājumus par VP objektu būvniecības un rekonstrukcijas darbu veikšanu un lai nodrošinātu VP nodarbinātos ar darbam piemērotiem apstākļiem un telpām, Iekšlietu ministrija ir panākusi vienošanos ar Jelgavas pilsētas pašvaldību par zemes gabalu Jelgavā, Garozas ielā 1 (kadastra Nr. 0900 027 0095 un 0900 027 0104) nodošanu bez atlīdzības valsts īpašumā valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.

2.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas depo ēkas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, tās ir fiziski novecojušas un neatbilst Latvijas valsts standartam LVS 361;2005 "Ugunsdzēsības depo ierīkošana. Vispārīgās prasības" (turpmāk – LVS), direktīvas 89/654/EEK un noteikumu Nr.359 prasībām, kas būtiski ietekmē VUGD noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu Jelgavas pilsētas teritorijā. Tāpat, nav arī telpu kur uzglabāt, remontēt, mazgāt un žāvēt šļūtenes (VUGD speciālo aprīkojumu). Dienesta telpās pēdējo 20 gadu laikā finanšu līdzekļu trūkuma dēļ nav veikti būtiski kapitālieguldījumi, ventilācijas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ēkas grīda nav piemērota slodzēm, kādu rada 14–16 tonnu smagi transportlīdzekļi.

Šobrīd VUGD funkcijas un uzdevumus nosaka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.398 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums". Noteiktās funkcijas un uzdevumi tiek veikti ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj VUGD pilnveidot reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās.

Iespējamo draudu iedzīvotājiem un nodarīto kaitējumu īpašumam un videi mazināšana ir tieši atkarīga no savlaicīgi saņemtas neatliekamas palīdzības, kas tiek sniegta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu, nepieciešama VUGD reaģēšanas spējas paaugstināšana VUGD noteikto funkciju sekmīgai izpildei, t.sk. jaunu, LVS atbilstošu VUGD depo ēku būvniecība, depo ēku komplektēšana ar VUGD nepieciešamajiem ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem, tehnisko aprīkojumu, amatu sarakstam atbilstošu, kvalificētu personālu. Tāpat jānodrošina depo ēku atbilstība mūsdienu prasībām un vajadzībām. Piedāvātā administratīvā centra funkcionalitāte, operatīvajiem dienestiem, t.sk. VP, VUGD, NMPD izvietojoties vienota kompleksa teritorijā, paaugstina operatīvo dienestu reaģēšanas un koordinācijas iespējas, saņemot vienotu izsaukumu uz negadījuma vietu, kas ļauj operatīvāk reaģēt un kvalitatīvāk sniegt tieši konkrētajā gadījumā nepieciešamo palīdzību.

2.3. Valsts robežsardzes struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

Šobrīd Valsts robežsardzes (turpmāk – VRS) Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta funkciju nodrošināšanai tiek izmantots nekustamais īpašums, Meitenes muitas kontroles punkts, Elejas pagasts, Jelgavas novads" (turpmāk – Komplekss). Kompleksa sastāvā ietilpst zemes vienība 8,666 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 5448 006 0342) un 14 būves (ēkas), t.sk.:

1) Muitas ēka (būves kadastra apzīmējums 54480060342002, būves kopējā platība 1034,6 kv.m.);

2) saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 54480060342001, būves kopējā platība 624,1 kv.m., ēkā ietilpst garāžas telpas);

3) noliktava (būves kadastra apzīmējums 54480060342003, būves kopējā platība 82,3 kv.m., ēkā ietilpst noliktavas telpa un suņu novietne);

4) seši muitnieku paviljoni (būves kadastra apzīmējums no 54480060342004 līdz 54480060342009 ieskaitot, viena paviljona platība 7,2 kv.m.);

5) robežsardzes paviljons (būves kadastra apzīmējums 54480060342010, būves kopējā platība 7,4 kv.m.);

6) nojume (būves kadastra apzīmējums 54480060342011, būves apbūves laukums 317,5 kv.m.);

6) nojume (būves kadastra apzīmējums 54480060342012, būves apbūves laukums 317,5 kv.m.).

Komplekss ekspluatācijā nodots 1998.gadā un ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašuma tiesības pieder valstij Iekšlietu ministrijas personā.

Šobrīd Kompleksā tiek izmantotas visas telpas, izņemot Kompleksa pirmajā stāvā izveidoto centrālo zāli ar paviljoniem. Bez VRS Rīgas pārvaldes Zemgales dienesta amatpersonām, kas, pildot dienesta pienākumus, ikdienā izmanto Kompleksa sešas telpas: (Zemgales iecirkņa dienesta (turpmāk – ZImD) priekšnieks, priekšnieka vietnieks, galvenais inspektors, vecākais inspektors, telpas tiek izmantotas arī kontaktpunkta "Meitene – Kalviai" un norīkojuma telpas funkciju nodrošināšanai. Kompleksā vienu telpu dienesta pienākumu pildīšanai izmanto kriminālizmeklēšanas struktūrvienības amatpersonas, vienu telpu – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (izvietota retranslācijas torņa sakaru tehnika, kas nodrošina radiosakarus starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas tiesībsargājošām struktūrvienībām). Lietuvas Republikas robežsardzes amatpersonas Kompleksā nomā trīs telpas (telpa kontaktpunkta darbībai, atpūtas telpa un telpa darbam ar aizturētajām personām), kas nepieciešamas robežsardzes struktūrvienības darbības nodrošināšanai. Tāpat Kompleksā atrodas aprīkota virtuve, kuru izmanto visi iepriekš minētie dienesti, kā arī imigrācijas kontroles pastiprinājumam piekomandētās amatpersonas.

Papildu iepriekš minētajām telpām ZImD ikdienā izmanto vienu telpu ieroču istabai, vienu telpu speclīdzekļu un sakaru tehnikas novietošanai, vienu telpu saimniecības noliktavai, vienā telpā ierīkots kabinets automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (AFIS) izvietošanai, kur atrodas integrētā skenera sistēma (ILS2/CardScan), AFIS tehnika un stacionārās dokumentu pārbaudes iekārtas (II līnija pie robežpārbaudes atjaunošanas), kā arī vienu telpu otrajā stāvā mācību klases vajadzībām, kas ir aprīkota ar projektoru un ekrānu.

Kompleksa telpas tiek izmantotas un noslogotas visu diennakti, jo kontaktpunkta darbība saskaņā ar 2012.gada 2.martā starp Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts robežapsardzības dienesta Krasta apsardzes vienību un Latvijas Republikas VRS Rīgas pārvaldi noslēgto vienošanos tiek nodrošināta 24 stundu režīmā. Kontaktpunkta dežurants/dežuranta palīgs bez informācijas apmaiņas nodrošināšanas ar VRS struktūrvienībām un Lietuvas Republikas IeM Robežapsardzības dienesta amatpersonām, nodrošina arī ieroču telpas (speciāli ierīkota telpa atbilstoši normatīvo aktu prasībām) apsardzi, ieroču un speclīdzekļu izdošanu/pieņemšanu amatpersonām, kā arī veic teritorijas vizuālo novērošanu.

Pieaugot nelegālās imigrācijas tranzītam caur Latvijas Republiku virzienā uz Rietumeiropu, Kompleksa infrastruktūra tiek izmantota pastiprinātās imigrācijas kontroles laikā un dažādu speciālo operāciju laikā, tostarp nodrošinot piekomandētā personāla izmitināšanu Kompleksa otrā stāva piecās telpās. Minētās telpās ir izvietotas 17 gultas. Ir divas dušas telpas, sanitārais mezgls. Nodrošinot piekomandētā personāla izmitināšanu Kompleksa telpās, tiek ietaupīti ievērojami budžeta līdzekļi (robežkontroles atjaunošanas vai imigrācijas kontroles pastiprinājuma gadījumā tiek samazināti viesnīcu pakalpojumu izdevumi). Jāatzīmē, ka Kompleksa infrastruktūru paredzēts izmantot arī, atjaunojot robežkontroli uz iekšējām robežām. Kompleksa paviljoni ir pieslēgti lokālajam sakaru tīklam (darba kārtībā), kas ļauj stacionāri pieslēgt paviljonos izvietojamās darba stacijas VRS informācijas sistēmām, tādejādi atjaunotās robežkontroles gadījumā samazinot citu resursu (piemēram, speciāli aprīkotu mikroautobusu) piesaisti. Bez tam, esošā infrastruktūra dod iespēju bez būtiskiem ieguldījumiem organizēt robežkontroli tās atjaunošanas gadījumā uz Eiropas Savienības iekšējām robežām vai citos gadījumos.

VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta izvietojums Kompleksā saistīts ar vairākiem ierobežojumiem un problēmām, kas ietekmē dienesta darbību:

– ņemot vērā Kompleksa izvietojumu, lielākais VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta amatpersonu skaits atrodas attālināti no blīvi apdzīvotām vietām (pilsētām), kas rada papildu izdevumus imigrācijas kontroles funkciju izpildes nodrošināšanā dienesta atbildības teritorijā un ierobežo noteiktas (lielas) daļas iedzīvotāju pieejamību;

– ņemot vērā dienesta pašreizējo atrašanās vietu, nepieciešams piesaistīt papildus resursus ārzemnieku uzturēšanās kontroles nodrošināšanai pilsētās, tur izvietotajos uzņēmumos, organizācijās un institūcijās;

– nepieciešami papildu resursi aizturēto personu izvietošanai un uzturēšanai telpās, kas aprīkotas atbilstoši noteiktajām prasībām.

Realizējot VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta pārdislokāciju, ir atsevišķi vērtējama un organizējama Kompleksa turpmākās izmantošanas kārtība, ņemot vērā VRS un citu Kompleksa telpas izmantojošo institūciju vajadzības šajā objektā.

VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta dislokācijas vietai Kompleksā, saglabājot tur iespējas izmantot telpas noteiktā apjomā, kā arī iespēju telpas izmantot citām institūcijām, ir vairākas priekšrocības:

– apsteidzošas informācijas gadījumā, izvērtējot nelegālās imigrācijas riskus, dienesta personāls spēj ātri reaģēt un nodrošināt imigrācijas kontroli uz autoceļiem A8 (Rīga – Šiauliai), P95 (Jelgava –Žagare – 41 km), P104 (Vītiņi – Vegerai–68km), kā arī uz mazākas nozīmes autoceļiem uz Latvijas –Lietuvas robežas;

– nepieciešamības gadījumā ZImD personāls spēj ātri reaģēt un sniegt atbalstu sadarbības institūcijām;

– esošā valsts ceļu infrastruktūra atbilst dienesta iespējām veikt valsts robežas uzraudzību un robežas uzraudzības pasākumiem plānotajam finansējumam;

– Kompleksā esošie transportlīdzekļu boksi tiek izmantoti dienesta transportlīdzekļu novietošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pārdislocējot VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienestu uz telpām Jelgavā, ir nepieciešams arī turpmāk izmantot Kompleksu VRS noteikto uzdevumu nodrošināšanai, vienlaicīgi paredzot attiecīgu darba vietu (telpu) skaitu robežkontroles atjaunošanas vai imigrācijas kontroles pastiprināšanas gadījumā, kā arī citu institūciju un Kontaktpunkta darbības nodrošināšanai.

2.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmākPMLP) Jelgavas nodaļa nomā 360,40 m² telpas Uzvaras ielā 8, Jelgavā no Jelgavas domes uzņēmuma "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde". Telpas ir izvietotas 20.gs 70-tajos gados celtā ēkā, kurai jau 2015.gadā bija konstatēti fasādes un jumta konstrukciju defekti. No fasādes atdalījās apmetuma gabali, apgrūtinot apmeklētāju iekļūšanu telpās un radot bīstamas situācijas. Telpu sadalījums ir neracionāls, 25% no telpu platības ir gaiteņi. Telpās ir problēmas ar paaugstinātu mitrumu un tā rezultātā radušos pelējumu, kas rada riskus darbinieku un apmeklētāju veselībai. Plānotais PMLP Jelgavas nodaļas darbinieku skaits optimālai apmeklētāju apkalpošanai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde funkciju izpildes nodrošināšanai, ir 14 nodarbinātie. PMLP Jelgavas nodaļas izvietošanai ēku un būvju kompleksā Garozas ielā 31, Jelgavā nepieciešams:

– telpas ar kopējo platību apmēram 505 m², to skaitā:

– klientu uzgaidāmā telpa publiskajā gaitenī ar ieeju klientu zālē. Telpā nepieciešams izvietot krēslus apmeklētājiem, vismaz divus monitorus rindu sistēmai (atkarībā no gaiteņa konfigurācijas skaits var būt lielāks) un interaktīvu informācijas stendu. Sasniedzamā attālumā vajadzētu atrasties arī apmeklētājiem paredzētai publiskai tualetei. Virs ieejas klientu zālē jābūt tablo un blakus ieejai plāksne ar iestādes nosaukumu;

– klientu zāle – 220 m²; tās zonējums telpu nosacīti sadala divās daļās – apmeklētāju un darbinieku, jeb slēgtajā zonā. No slēgtās zonas jānodrošina pieeja dokumentu krātuvei, atsevišķa no apmeklētāju zonas. Apmeklētāju ienākšana un pārvietošanās ir pieļaujama tikai apmeklētāju zonā. Klientu zālē paredzēta apmeklētāju apkalpošanas mēbeļu moduļu sistēma, kas sastāv no 10 darba vietām. Katrai darba vietai klientu zālē jābūt vismaz 2,80 m platai un atbilstoši aprīkotai, lai nodrošinātu datu konfidencialitāti.

Darbinieku pusē aiz letes ir paredzēts izvietot dokumentu plauktus un multifunkcionālās iekārtas.

Klientu zālē paredzēts izvietot 3 pašapkalpošanās kioskus personu apliecinošo dokumentu pieteikumu elektroniskai iesniegšanai, katram no tiem nepieciešams paredzēt 3–4 m².

– vadītāja kabinets – 15 m², no klientu zāles ar vieglu pakešu tipa stikloto starpsienu atdalīta telpa ar divām izejām – durvīm uz klientu zāle apmeklētāju zonu un darbinieku koplietošanas telpām. Uz klientu zāli vērstajā sienā logs. Kabinets aprīkots ar darba vietu un vietu apmeklētāju pieņemšanai.

– dokumentu krātuve – vismaz 100 m² slēgta telpa paredzēta dokumentu uzglabāšanai, bīdāmo dokumentu plauktu un seifu izvietošanai. Blakus dokumentu krātuvei telpa līdz 20 m² ar divām darba vietām, paredzēta dokumentu apstrādei ar atbilstošu mikroklimatu jaudīgas datortehnikas darba nodrošināšanai.

– līdz 8 m² telpa serveriem un vājstrāvas tīklu komunikāciju darbības nodrošināšanai, aprīkota ar tehniku atbilstoša mikroklimata un drošības nodrošināšanai.

– aptuveni 10 m² garderobes telpa.

– sanitārās telpas darbiniekiem un virtuve, nodalītas no apmeklētāju zonas, var būt kopīgas ar citiem dienestiem.

– zāle ar ieeju no nodaļas telpām 40 m² platībā, naturalizācijas svinīgo ceremoniju un eksāmenu pieņemšanai, aprīkota ar video ieraksta sistēmu un tehniku prezidenta uzrunas u.c. materiālu demonstrēšanai.

– telpa 100 m² dokumentu personalizācijai, var būt izvietota sausās telpās bez logiem, aprīkota ar ventilāciju, kondicionēšanu, elektrības un vājstrāvu tīkla pieslēgumu personalizācijas iekārtām.

2.5. NMPD struktūrvienību nodrošinājums ar darba telpām

NMPD Zemgales reģionālais centrs ir NMPD struktūrvienība, kurai ir šādas galvenās funkcijas:

– nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību (turpmāk – NMP) iedzīvotājiem pirms slimnīcas etapā notikuma vietā un transportēšanas laikā;

– organizēt un nodrošināt nepārtrauktu gatavību sniegt NMP ārkārtas situācijās.

Atbilstoši 2009.gada 30.oktobrī noslēgtajam ēkas Svētes ielā 37, Jelgavā, nomas līgumam, NMPD Zemgales reģionālais centrs, kā arī Jelgavas brigāžu atbalsta centrs ar 7 NMPD brigādēm izvietots 2-stāvu ēkā Svētes ielā 37, Jelgavā, kas tiek nomāta no Jelgavas pilsētas pašvaldības. Telpu kopējā platība ir 808,5m2. Nomas līgums ir noslēgts līdz 2026.gada 30.oktobrim.

Minētā ēka atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes. Savukārt visa pieguļošā teritorija 2510 m2 platībā ir privātpersonai piederoša zeme. Zemes nomas līgums ir noslēgts līdz 2026. gada 30.oktobrim.

Esošā ēka neatbilst NMPD Zemgales reģionālā centra un Jelgavas brigāžu atbalsta centra vajadzībām, jo tā būvēta Jelgavas pilsētas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas apjomam. 2009.gadā tika izveidots NMPD un Svētes ielā 37, Jelgavā, uz Jelgavas NMPD bāzes izvietots Zemgales reģionālais centrs ar būtiski plašākām funkcijām. Tā rezultātā kritiski trūkst darbinieku biroju telpas. Darbinieki uz doto brīdi strādā nepietiekamā platībā vai pielāgotās telpās, nav nodrošinātas veicamajām funkcijām un normatīvajiem dokumentiem atbilstošas palīgtelpas medikamentu un medicīnisko resursu noliktavām, kā arī sanāksmju un darbinieku apmācību telpas. Tāpat ir nepietiekošas medicīnas darbiniekiem nepieciešamās darba, dispečeru, atpūtas un garderobju telpas.

Esošajā ēkā un tās piegulošajā teritorijā ir nepietiekama kopējā platība operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu (turpmāk – OMT) novietnei, nav remonta zonas, attiecīgi nav iespējas veikt nelielus OMT remontdarbus, to mazgāšanu, tīrīšanu un dekontaminācijas procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ēkai nav nodrošināta pieejamība personām ar īpašām vajadzībām.

Ēka Svētes ielā 37, Jelgavā, pieder Jelgavas pilsētas domei, savukārt piegulošā, darbības nodrošināšanai nepieciešamā vai ar ēku funkcionāli saistītā teritorija atrodas uz privātas – citai personai piederošas zemes, līdz ar to nav iespēju veikt pārbūvi un/vai paplašināt esošās telpas, ieguldot valsts līdzekļus.

Papildus tam saimniecības noliktavas un OMT aprīkojuma noliktavas vajadzībām no Jelgavas pilsētas pašvaldības tiek nomāti trīs garāžu boksi ar kopējo platību 44,4 m2.

Galvenās problēmas reģionālā centra funkciju izpildei rada tas, ka nav atsevišķu telpu vai normatīvajiem aktiem atbilstošu vietu:

– skābekļa balonu uzglabāšanai;

– bīstamo atkritumu uzglabāšanai;

– dīzeļģeneratora uzstādīšanai;

– IT noliktavas ierīkošanai;

– mācību telpas ierīkošanai;

– noliktavas ierīkošanai medikamentiem un medicīnas aprīkojumam Jelgavas brigāžu atbalsta centrā izvietotajām NMP brigādēm;

– OMT sakopšanai pēc izsaukuma vai beidzot maiņu.

– Sanmezgli: Ēkā katru dienu darba pienākumus veic 50 darbinieki. Ēkas sanmezgls ierīkots tikai ēkas otrajā stāvā, kur uz visiem 50 darbiniekiem ir viena vīriešu un viena sieviešu tualete. Ņemot vērā darbinieku un tualešu skaita proporciju, sanmezglu skaits nav pietiekams, tas neatbilst Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.331 "Noteikumi pa Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskās būves" prasībām.

Ēka nav aprīkota ar ventilācijas sistēmu, dabīgā gaisa apmaiņa ir vāja.

2.6. Zemgales tiesas apgabala prokuratūras un Jelgavas prokuratūras nodrošinājums ar darba telpām

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra un Jelgavas prokuratūra 2013.gada 15.aprīlī noslēdza nomas līgumu ar SIA "Ektornet Commercial Latvia" (reorganizēta 10.10.2014., pievienojot sabiedrību SIA "Ektornet Real Estate Latvia", reģ. Nr.40103252163) par telpu grupu ar kopējo platību 758,70 m2 Atmodas ielā 19, Jelgavā, ēkas vienā spārnā un līdz šim atrodas minētajās telpās. Telpu grupas sastāvā bez darba kabinetiem, kancelejas telpām, lietisko pierādījumu glabāšanas telpām, arhīva telpām, tehniskajām telpām darbam ar dokumentiem (kopēšana, iznīcināšana, iesiešana) ietilpst arī konferenču telpa, saimniecības noliktava, servera telpa, virtuve, sieviešu un vīriešu tualetes.

Nomas maksa, maksa par ēkas apsaimniekošanu un maksa par telpu grupas pārbūvi Prokuratūras vajadzībām 2013.gadā sastādīja 3,60 EUR/m2 mēnesī, no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim saskaņā ar noslēgto nomas līgumu tā paredzēta 5,01 EUR/m2 mēnesī, no 2018.gada 1.augusta – 6,62 EUR/m2 mēnesī. Nomas līgums noslēgts līdz 2020.gada 31.jūlijam, bet šo līgumu var vienpusēji izbeigt, sākot no 2018.gada 1.augusta.

Telpu lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir 28,1 m2, kas pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija ieteikumu Nr.2 "Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām" noteikto biroja telpu lietderīgo platību uz vienu darbinieku (≤ 18 m2). Daļa telpu netiek lietderīgi izmantotas. Abām iestādēm nav paredzēts būtisks darbinieku skaita palielinājums, līdz ar to optimālais risinājums būtu pārdislokācija uz citām telpām, lai efektīvi izmantotu telpas un samazinātu maksājumus par telpu nomu.

Īstenojot jauna ēku un infrastruktūras kompleksa būvniecības projektu Jelgavā izvietoto valsts iestāžu nodrošināšanai ar darbam piemērotām telpām, tiks nodrošināta arī Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija ieteikumu Nr.2 "Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām" prasību ievērošana, izveidojot atbilstošas darbavietas vismaz 512 nodarbinātajiem.

1. tabula

Valsts iestāžu administratīvajā kompleksā Jelgavā, Garozas ielā 31, plānoto objektu raksturojums

Iestāde  

Nekustamā īpašuma objekts

Plānotā platība, m2 Plānotais nodarbināto skaits
VUGD  

Garāža (8 transportlīdzekļiem)

600  
 

Garāža (9 transportlīdzekļiem)

675  
 

Administratīvā ēka (2 stāvi)

2714 55
 

Ūdenstornis

   
 

Laukums ar mācību torni

   
NMPD  

Administratīvā ēka

880 Ikdienā strādās un uzturēsies līdz 44 darbiniekiem vienlaicīgi
 

Garāža (1 stāvs) 7 operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem ar izbraukšanu uz Garozas ielu

286  
 

Garāža (1 stāvs)

251  
   

Autostāvvieta (2 stāvi) 100 automašīnām

2750  
 

Noliktava (2 stāvi)

260  

VP, VRS, PMLP, NVA, IEM IC, Prokuratūras iestādes

 

Administratīvā ēka (5 stāvi)

8000 413
 

Autostāvvieta - nojume 30 automašīnām

 
 

Šautuve, sporta komplekss (2 stāvi)

300 (šautuve)
725 (sporta komplekss)
 

Iekšlietu ministrijas un citu ministriju padotībā esošo un funkcionāli saistīto valsts iestāžu izvietošana vienotā teritorijā kā viena no iespējamām alternatīvām izvērtēta vairākkārt, t.sk. apstiprinot Iekšlietu ministrijas administratīvā kompleksa Rīgā, Gaujas ielā 15/ Čiekurkalna 1.līnijā 1 attīstības projekta I kārtu. Eiropas Savienības noteiktais neatliekamās palīdzības attīstības virziens ir vienotu neatliekamās palīdzības iestāžu centru izveide. Lielā daļā Eiropas valstu neatliekamās palīdzības dienesti (ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pirmā medicīniskā palīdzība, katastrofu informācijas centrs) funkcionē vienotu centru ietvaros, tādējādi nodrošinot efektīvāku dienestu sadarbību, ātrāku reaģēšanu, optimālu resursu izmantošanu, uzlabo personāla apmācības iespējas negadījumu vai katastrofu gadījumā. (http://ec.europa.eu/echo/files/media/publications/2013/).

Galvenie argumenti, kas kā labāko risinājumu pamato iestāžu izvietojumu vienotā teritorijā:

1. iestādes iegūst to veicamajām funkcijām, saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem par publisko vai specializētu objektu būvniecību, publisko ēku telpu izkārtojumu un platībām, kā arī darba vietu iekārtojumu atbilstošas telpas, kas pielāgotas katras konkrētās iestādes attīstības perspektīvai;

2. iestādes var optimizēt to valdījumā esošo un funkciju veikšanai izmantojamo nekustamo īpašumu portfeli, nepieciešamības gadījumā palielinot vai samazinot izmantojamās platības un atteikties no neefektīviem telpu nomas līgumiem (piemēram, prokuratūra), attiecīgi neveicot ieguldījumus trešajām personām piederošās telpās (PMLP);

3. realizējot administratīvā kompleksa Jelgavā, Garozas ielā 31, būvniecību, iespējams pakāpeniski atbrīvot pašreiz iestāžu izmantotos nekustamos īpašumus, t.sk pārtraukt ekonomiski neizdevīgos nomas līgumus vai līgumus par telpām, kuru stāvoklis neatbilst nodarbināto drošības vai dienestu funkcionalitātes prasībām un kuros būtu nepieciešams veikt papildus kapitālieguldījumus;

4. iespējams efektīvāk izmantot iestāžu klientu laiku, samazinot laika patēriņu pārbraucieniem starp dažādam iestādēm, kā arī darbinieku darba laiku, samazinot darba laika patēriņu un dienesta pārbraucienus starp dažādām valsts pārvaldes iestāžu ēkām;

5. valsts budžeta līdzekļu ekonomija kā uz pārbraucienu rēķina (piemēram, starp Valsts policiju un prokuratūru), tā arī vienkāršojot apsaimniekošanas, uzturēšanas un piegāžu iepirkumu nosacījumus, saņemt vairuma atlaides preču un pakalpojumu iepirkumiem, ko dos ēku un infrastruktūras kopapjoms un vienotais arhitektoniskais un funkcionālais risinājums;

6. iespējams izveidot infrastruktūru, kas atbilst Latvijas un ES normatīvu prasībām un ļauj valsts pārvaldes iestādēm sekmīgi un efektīvi nodrošināt tām noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanu;

7. iespējams uzlabot operatīvās reaģēšanas dienestu sadarbību un savstarpējo koordināciju, samazinot ierašanās laiku notikuma vietā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai iespējami īsākā laika posmā uzsāktu risināt jautājumu par attiecīgajām iestādēm vai to struktūrvienībām nepieciešamo ēku un būvju būvniecību, kā arī, lai nodrošinātu šo iestāžu darbiniekus ar darbam piemērotiem apstākļiem, ieteicams īstenot ieceri par vienota ēku un būvju kompleksa būvniecību Garozas ielā 31, Jelgavā.

Saskaņā ar ieceri Garozas ielā 31, Jelgavā paredzēts izbūvēt ēku un būvju kompleksu Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu struktūrvienību un Prokuratūras nodrošināšanai ar darbam piemērotām telpām, paredzot administratīvās un funkcionālās telpas:

– VP Zemgales reģiona pārvaldei;

– VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienestam;

– PMLP Jelgavas nodaļai;

– VP Kriminālistikas pārvaldes (turpmāk – KrP) Zemgales ekspertu nodaļai;

– VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļai.

– Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai un Jelgavas prokuratūrai;

– NMPD Zemgales reģionālajam centram un Jelgavas brigāžu atbalsta centram ar 7 NMPD brigādēm.

Administratīvā centra perspektīvās lokalizācijas teritorijā Garozas ielā 31, Jelgavā, ir divi zemes gabali:

– zemes gabals ar kadastra numuru 0900 027 0095 ar platību 2,4 ha:

– zemes gabals ar kadastra numuru 0900 027 0104 ar platību 0,79 ha.

Saskaņā ar būvniecības ieceri iestāžu ēkas un būves izvietojas lielākajā zemes gabalā ar kadastra numuru 0900 027 0095 (2,4 ha), bet darbinieku un apmeklētāju autostāvvietas un helikopteru nolaišanās laukums – mazākajā ar kadastra numuru 0900 027 0104 (0,79 ha). Lielākais zemes gabals ar kopējo platību 2,4 ha nosacīti var tikt sadalīts divās apmēram vienādās (1,2 ha) daļās. Zemes gabala dienvidaustrumu daļā izvietojas tiesībaizsardzības iestāžu komplekss (paredzēts VP, VRS, PMLP, KrP un Zemgales Tiesas apgabala prokuratūras un Jelgavas Prokuratūras vajadzībām), bet ziemeļrietumu daļā – operatīvās reaģēšanas dienestu komplekss (paredzēts VUGD un NMPD vajadzībām). Iestāžu ēku un būvju kompleksa nosacītais dalījums divās daļās saistīts ar atšķirībām telpu funkcionālajā struktūrā.

Būvniecības ieceri nepieciešams veidot, nodrošinot maksimāli ātru NMPD un VUGD operatīvo transportlīdzekļu izbraukšanu no teritorijas.

Administratīvā centra projekta īstenošanas rezultātā potenciāli paredzēts izveidot darba vietas 524 Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu struktūrvienību, operatīvās reaģēšanas dienestu, t.sk. NMPD, Zemgales tiesas apgabala prokuratūras un Jelgavas pilsētas prokuratūras nodarbinātajiem.

Projekta finansēšanai Iekšlietu ministrija ir identificējusi iespējamos finanšu modeļus un veikusi to SVID analīzi.

Projekta finansēšanai iespējams izmantot:

√ Alternatīva 1 – valsts budžeta līdzekļus;

√ Alternatīva 2 – projekta attīstītāja finanšu līdzekļus, t.sk.:

2A – projektu, izmantojot pašu un aizņemtus finanšu līdzekļus, īsteno VNĪ;

2B – projektu, izmantojot pašu un aizņemtus finanšu līdzekļus saskaņā ar privātās un publiskās partnerības projekta principiem, īsteno ē projekta privātais partneris.

3.1. Alternatīva 1 – projekta finansēšana, izmantojot valsts budžeta līdzekļus

Alternatīva paredz, ka administratīvā centra projektu finansē Iekšlietu ministrija no šim mērķim piešķirtā valsts budžeta finansējuma, paredzot attiecīgas ilgtermiņa saistības ar projektēšanu un būvniecību saistīto izdevumu segšanai, kā arī un papildu uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus pēc tā nodošanas ekspluatācijā (ietekmi uz valsts budžetu veido starpība starp uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem pēc objektu nodošanas ekspluatācijā un šiem izdevumiem pirms projekta īstenošanas (bāzes izdevumi).

Būvniecību un infrastruktūras apsaimniekošanas funkciju pēc objektu nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" organizē, projektu vada un koordinē NVA, t.sk. iepirkumu konkursa rezultātā uz līguma pamata būvniecībai piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju. Objektu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc tā nodošanas ekspluatācijā nodrošina NVA pati vai arī iepērk ārpakalpojumu.

Saskaņa ar provizoriskām aplēsēm projekta būvapjoms ir 17 103 m2, t.sk. telpu kopējā platība – 12 693 m2. Saskaņā ar šī konceptuālā ziņojuma pielikumos sniegto informāciju indikatīvās projekta kopējās izmaksas ir ap 31,63 milj. (ar PVN, 21%). Projekta izmaksās ietverta būvprojekta izstrāde, būvniecības izmaksas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kā arī ārējās infrastruktūras izveides un teritorijas labiekārtošanas izmaksas, t.sk.:

– administratīvais korpuss – 6009 m2 (VP, VRS, PMLP, NVA, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemgales tiesas apgabala prokuratūra un Jelgavas prokuratūra) – 12,1 milj.euro;

– VUGD depo un infrastuktūra – 3989 m2 – 9,2 milj. euro;

– NMPD telpas, t.sk. administratīvās telpas (t.sk. NMPD darbinieku darba/atpūtas telpas), garāžas – 1417 m2 – 2,9 milj. euro;

– papildēkas un būves, t.sk. sporta komplekss ar šautuvi, noliktavas, divstāvīga autostāvvieta 100 automašīnām, nojume 30 automašīnām, šķēršļu josla (100 m x 3 celiņi) – 5692 m2 – 5,4milj. euro;

– projekta izstrāde, būvuzraudzība, autoruzraudzība – 2,03 milj.euro.

Papildus izmaksas aprīkojuma iegādei (bez speciālā aprīkojuma) – ap 2 milj. euro, t.sk. mēbeļu iegādei – 587 093 euro, datortehnikas iegādei – ap 1 058 014 euro, izveidojot 488 darba vietas, t.sk. 20 aprīkotas darba vietas NMPD vajadzībām.

Tāpat kā pārējo alternatīvu īstenošanas gadījumā datortehniku nepieciešams atjaunot reizi 5 gados (3 reizes 20 gadu laikā), mēbeles – 1 reizi projekta darbības periodā. Izmaksas mēbeļu atjaunošanai projekta darbības periodā – 587 093 euro, datortehnikas atjaunošanai – 3 174 042 euro . Kopā ieguldījumi pamatlīdzekļos 20 gadu laikā – 5 406 242 euro.

Projekta uzturēšanas, apsaimniekošanas un remontu izmaksas 20 gadu periodā pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā varētu veidot aptuveni 7,6. euro jeb 0,38 milj. euro gadā.

Veicot alternatīvas finanšu aprēķinus, alternatīvu salīdzināmības nolūkā izmantots apsvērums, ka valsts budžeta līdzekļu resursu cena ir vienāda ar Valsts kases noteikto valsts aizdevumiem pielīdzināmu procentu likmi, kas euro aizdevumiem, kuru termiņš pārsniedz 20 gadus ar procentu likmes fiksēšanas periodu uz 10 gadiem, uz 2017.gada 29.janvāri bija 1,515%.

Kopējās projekta indikatīvās izmaksas alternatīvas 1 īstenošanas gadījumā ir ap 50,1 milj. euro.

Projektā paredzēto būvniecības sadaļu iespējams realizēt 3 gadu laikā.

Projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros Eiropas Savienības fondu finansējumu piesaistīt nav iespējams.

Alternatīvas ietvaros iepriekš norādītās izmaksas būtu pilnībā jāsedz valstij, paredzot šīs izmaksas iekļaut valsts budžeta izdevumos. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā katru gadu būtu nepieciešams paredzēt tā uzturēšanas izdevumus aptuveni 320 tūkst. euro apmērā. Alternatīvas ieviešanas gadījumā valsts budžeta izdevumu palielinājums ietekmētu valsts parāda rādītāju, tam pieaugot. Lēmums par alternatīvas 1 īstenošanu var tikt pieņemts, skatot konceptuālo ziņojumu saistībā ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam".

3.2. Projekta finansēšana, daļēji izmantojot aizņemtus līdzekļus

3.2.1. Alternatīva 2A – projektu attīsta VNĪ

Īstenojot šo alternatīvu, projekta finansēšanai tiktu izmantoti VNĪ naudas līdzekļi un daļēji piesaistīti banku kredītresursi.

Aizņēmējs būtu VNĪ, kas būtu arī projekta attīstītājs. Pēc projekta pabeigšanas un nekustamā īpašuma objektu nodošanas ekspluatācijā, projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra būtu VNĪ īpašumā, savukārt Iekšlietu ministrija to nomātu no VNĪ, maksājot nomas maksājumus. VNĪ nodrošinātu arī infrastruktūras uzturēšanu un apsaimniekošanu. Pēc šāda modeļa ir īstenots Iekšlietu ministrijas projekta Rīgā, Gaujas ielā 15/ Čiekurkalna 1. līnijā 1, k-1 attīstības 1. kārtas projekts. Salīdzinājumā ar valsts budžeta finansējuma izmantošanu, alternatīva īstenošanas izmaksas sadārdzinās par:

1. VNĪ kredītresursu piesaistes izmaksām (aprēķinos izmantots apsvērums, ka kredītresursu cena ir 2,4% gadā). 20 gadu periodā, kura laikā plānota kredīta atmaksa, kopējie izdevumi par kredītresursu izmantošanu ir ap 16,3 milj. euro. Pamatlīdzekļu iegādi paredzēts finansēt nevis kredīta līdzekļiem, bet no budžeta līdzekļiem). Alternatīvu salīdzināmības nolūkā paredzot arī aprīkojuma iegādi, finansējumam, izmantojot kredītresursus, summārās kredītresursu piesaistes izmaksas pieaug par 0,5 milj.euro un summāri veido 16,8 milj.euro;

2. VNĪ projekta rezervi, projekta vadību u.c. ar būvniecību saistītajām projekta īstenošanas izmaksām, kas saskaņā ar VNĪ veiktajām aplēsēm veido 3,94% no koptāmes.

Projekta īstenošanas izmaksas alternatīvas 2A gadījumā veido ap 34 milj.euro būvniecības sadaļai un 39,9 milj.euro kopā ar pamatlīdzekļu iegādi 20 gadu periodam. Izdevumi ēku uzturēšanai, apsaimniekošanai un remontam veido ap 8,33 milj. 20 gadu periodam. Kopējā projekta izmaksu summa alternatīvas 2A īstenošanas gadījumā veidos ap 63,8 milj.euro (ar PVN).

Lai projektu īstenotu, VNĪ, kas ir valsts kapitālsabiedrība, nepieciešams aizņemties līdzekļus komercbankā. Līdz ar to, projekta finansējums ietver arī kredītiestādes/-žu resursu piesaistes izmaksas, ko VNĪ maksā iznomāšanas periodā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" 56.punktā noteikto principu, ka nomas maksu publiskām personām nosaka tā, lai pilnīgi segtu iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā.

VNĪ, aizņemoties līdzekļus kā kapitālsabiedrībai, t.i., bez valsts galvojuma, alternatīvas ieviešana, visticamāk, valsts parādu nepalielinātu, un projektu kapitāla piesaistes izmaksu izpratnē būtiski nesadārdzinātu. Detalizētu kapitāla piesaistes izmaksu prognozi Iekšlietu ministrija nav veidojusi. Izmantojot valsts galvojumu, potenciālais aizņēmums palielinātu valsts parādsaistības.

Alternatīva 2A tiks detalizētāk vērtēta, sagatavojot finanšu un ekonomiskos aprēķinus (FEA), izmantojot Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai" paredzēto metodiku. Salīdzinošo vērtējumu veiks publiskā iepirkuma rezultātā piesaistīts kompetents konsultants. Visiem konceptuālajā ziņojumā iekļautajiem alternatīvu aprēķiniem ir tikai indikatīvs raksturs.

3.2.2. Alternatīva 2B – naudas līdzekļus kredītiestādē saskaņā ar privātās un publiskās partnerības projekta principiem aizņemas projekta privātais partneris

Alternatīva tiktu īstenota publiskās – privātās partnerības līguma ietvaros, kur privātais partneris, vadoties no līgumā noteiktajām funkcijām, nodrošina ēkas projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī mēbeļu un standarta datortehnikas piegādi, uzstādīšanu un nomaiņu līguma darbības periodā. Atkarībā no izvēlētā publiskās – privātās partnerības veida, publiskais partneris ir tiesīgs lietot būvi, veicot par to pieejamības maksājumu, t.i. – nomas maksu un maksu par līgumā ietverto pakalpojumu nodrošināšanu.

Projektu paredzēts tehniski risināt uz pašlaik Jelgavas pilsētas pašvaldībai piederošas zemes, ko paredzēts nodot valsts īpašumā bez atlīdzības valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Līdz ar to Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē to var nodot bez atsevišķas samaksas privātajam partnerim lietojumā ar noteiktu mērķi: publiskās – privātās partnerības projekta īstenošanai līgumiskās publiskās – privātās partnerības ietvaros (partnerības līgums vai koncesijas līgums), vai arī veidot institucionālo partnerību – publiskais resurss var tikt ieguldīts kopsabiedrības ar privāto partneri pamatkapitālā, noslēdzot publiskās – privātās partnerības līgumu (turpmāk – PPP līgums). Privātās un publiskās partnerības alternatīvas īstenošanai privātais partneris veic investīcijas infrastruktūras izbūvei, izmantojot aizdevumu (tiek veiktas sarunas ar EIB par potenciālu aizdevumu "Junkera plāna" ietvaros). Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (orientējoši – 2023.gadā) valsts veic noteiktus pieejamības maksājumus, līdz publiskais resurss atgriežas publiskā partnera īpašumā. Lai valsts varētu pārliecināties par publiskās – privātās partnerības projektu finanšu – ekonomisko izdevīgumu, visi potenciālie publiskās – privātās partnerības projekti ir jāsaskaņo ar Publiskās un privātās partnerības likumā noteikto uzraudzības institūciju (šobrīd – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra1), kā arī Finanšu ministriju.

Alternatīvas ieviešanas gadījumā, pie atbilstoša projekta īstenošanas risku sadalījuma (būvniecības risks, pieejamības risks, pieprasījuma risks) starp publisko un privāto partneri, no projekta izrietošās saistības valsts var neuzrādīt valsts parādā.

Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem paredzētais PPP līguma darbības periods – ne mazāk kā 25 gadi, t.sk. būvniecības sagatavošanas un būvniecības periods – 5 gadi un objekta darbības periods – ne mazāk kā 20 gadi. Projekta īstenošana tiks uzsākta pēc PPP modeļa, ja tiks pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Iekšlietu ministrija uzskata, ka lēmums par PPP modeļa izmantošanu ir pamatots un atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.g. [444] paredzētajiem ieviešanas instrumentiem. ["Nacionālā attīstības plāna 2020 paredzēto uzdevumu īstenošanai kā viens no iespējamajiem finansēšanas veidiem var tikt izmantots publiskās un privātās partnerības modelis, nodrošinot šādā veidā finansētu projektu pilnīgu caurspīdību un atskaitīšanos par visu ieguldījumu atbilstību valsts interesēm, kā arī kopumā ievērojot valsts ilgtermiņa saistības."].

Projekta īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 50,8milj. euro (ar PVN), t.sk. būvniecības un projektēšanas izmaksas – 32,3 milj. euro, darba vietu aprīkojums (mēbeles un datortehnika) (bez speciālā aprīkojuma) – 5,4 milj. (t.sk. mēbeļu vienreizēja un datortehnikas 2-kārtēja nomaiņa privātās-publiskās partnerības līguma darbības periodā), indikatīvās finanšu piesaistes izmaksas, piesaistot finansējumu no starptautiskiem finansētājiem – 4,4 milj. euro. Kopējie izdevumi ēku kompleksa uzturēšanai un apsaimniekošanai 20 gadu periodā saskaņā ar NVA veiktajām aplēsēm, izmantojot pieņēmumus un pieredzi par izmaksām esošajos iekšlietu resora objektos – 7,6 milj. euro, (neskaitot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem). Apdrošināšanas maksājumi 20 gadu periodam veido ap 0,035 milj. euro. Projekta kopējās izmaksas ietver arī izdevumus PPP līgumu dokumentācijas sagatavošanai, kas saskaņā ar indikatīvām aplēsēm varētu veidot ap 0,7 milj. euro. Paredzams, ka izvēlētā finansēšanas modeļa pieejamības maksājums varētu veidot ap 2,54 milj. euro gadā (ar PVN). Vienlaikus pieejamības maksājuma ietekmi uz budžetu samazina pašreizējie uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi (bāzes izdevumi) Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu, Zemgales reģiona Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Zemgales tiesu apgabala un Jelgavas prokuratūras šobrīd izmantojamajos, bet, īstenojot projektu, pakāpeniski atbrīvojamajos nekustamajos īpašumos, kas šobrīd gadā veido 195 714 euro Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, 45 613 euro prokuratūrai un 44 373 euro – NMPD vai kopā 2016.gadā – 285 670 euro.

Publiskais partneris varētu sākt maksāt pieejamības maksājumu, t.sk. sedzot privātā partnera finanšu resursu piesaistes izmaksas, apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumus un veidojot remontu uzkrājumu fondu iepriekš paredzētā apmērā pēc projektā paredzēto ēku un būvju kompleksa nodošanas ekspluatācijā (saskaņā ar indikatīvo laika grafiku – 2023.gadā).

Saskaņā ar indikatīvo laika grafiku (kalendāro plānu) paredzēts:

√ 2017.gadā sagatavot finanšu un ekonomiskos aprēķinus (FEA) un iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par FEA rezultātiem un paredzētajām darbībām, lai nodrošinātu vienota valsts iestāžu administratīvā centra projekta īstenošanu. Iepirkuma rezultātā piesaistīta augsti kvalificēta konsultanta sagatavoto FEA, kur tiks detalizēti vērtētas un salīdzinātas 3 šajā konceptuālajā ziņojumā ietvertās alternatīvas pēc Ministru kabineta apstiprinātas metodikas, vērtēs uzraudzības institūcija (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) un Finanšu ministrija, kā arī savu atzinumu sniegs par būvniecības politiku atbildīgā Ekonomikas ministrija. Lēmumu par īstenojamo alternatīvu pieņems Ministru kabinets. Sagatavojot FEA, tiks noteiktas prasības objektam, kā rezultātā izmaksas tiks attiecīgi precizētas un salīdzinātas starp 3 alternatīvām. Vienlaikus tiks veiktas konsultācijas ar Eiropas Investīciju banku (bankas grupas institūcijām) (EIB).

Ja Ministru kabinets pieņems lēmumu, ka PPP ir izdevīgākā projekta īstenošanas alternatīva, tad tiks:

a) sagatavots projekta pieteikums EIB, lai saņemtu konceptuālu apstiprinājumu par gatavību projektu finansēt;

b) sākta iepirkuma dokumentācijas un partnerības līguma projekta izstrāde un konsultācijas ar potenciālajiem projekta finansētājiem, un pēc projekta juridiskās dokumentācijas sagatavošanas izsludināts PPP iepirkums;

√ 2018.gadā plānots pabeigt iepirkuma procedūru un noslēgt PPP līgumu, paredzot līguma sastāvā iekļaut arī būvniecības projekta izstrādi. 2018.gadā būs nepieciešams finansējums PPP projekta juridiskās dokumentācijas sagatavošanai.

3.3. Projekta alternatīvu SVID analīze

2. tabula

Stiprās puses Vājās puses

Alternatīva 1 (valsts budžets)

Vienkāršāka projekta juridiskā procedūra, salīdzinoši zemāki izdevumi projekta dokumentācijas sagatavošanai.

Projekta ietvaros uzbūvēto ēku un būvju uzturēšanu un apsaimniekošanu veiks NVA, kam ir pieredze darbā ar Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu.

Ø NVA sniegto pakalpojumu izmaksas funkciju ietvaros ir salīdzinoši zemākas,jo izmaksās neiekļauj komersanta peļņu.

Alternatīva 1(valsts budžets)

Ierobežota finansējuma pieejamība, ievērojot valsts budžeta iespējas.

Projekta īstenošana vidēja termiņa plānošanas periodā radīs ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu.

Projekta sadalīšana vairākās kārtās apgrūtinās tā īstenošanu un attālinās mērķa sasniegšanu.

Nebūs iespējama ātra pašreiz izmantojamo valsts un Jelgavas pilsētas pašvaldības ēku atbrīvošana, paredzot to efektīvu izmantošanu citu valsts iestāžu izvietošanai.

Alternatīva 2A (VNĪ)

Vienkāršāka projekta juridiskā procedūra, mazāki izdevumi projekta dokumentācijas sagatavošanai.

Nav nepieciešama procedūra zemes gabala sadalei, attiecīgi projekts nesadārdzinās par zemes sadales izmaksām un izmaksām attīstībai paredzētā zemes gabala pārņemšanai īpašumā, laika ekonomija.

Piesaistot komerckredītu, nav prognozējama būtiska ietekme uz valsts budžetu, jo atbilstoši nomas maksājumi jāveic 20 gadu periodā.

var saņemt kredītresursus starptautiskā finanšu institūcijā (piemēram, NIB) vai komercbankā.

uzņemas finanšu piesaistes risku.

ir liela pieredze šāda apmēra stratēģiski svarīgu projektu vadībā un realizācijā, kā arī finansēšanā un finansējuma piesaistē gan no starptautiskām finanšu institūcijām, gan komercbankām.

profesionāla un pieredzējusi personāla komanda projektu un būvprocesu vadībā.

caurspīdīgs finanšu izlietojuma mehānisms, pārskatāmas atskaites par veikto ieguldījumu, VNĪ procesi ir izveidoti atbilstoši ISO 9001:2015 standarta prasībām.

Alternatīva 2A (VNĪ)

Finansējums sadārdzinās par resursu piesaistes izmaksām, t.sk. riska piecenojumu.

Pakalpojuma izcenojumos tiek izmantota komersanta tāme un papildus administratīvie un organizatoriskie izdevumi.

Alternatīva 2B (privātais partneris)

Uzņemas daļu risku projekta sagatavošanas (projektēšanas), būvniecības un projekta ietvaros uzbūvētā nekustamā īpašuma izmantošanas periodā.

Var saņemt kredītresursus starptautiskā finanšu institūcijā (piemēram, EIB) vai komercbankā.

Uzņemas finanšu piesaistes risku.

Ir pieredze būvniecībā.

Risku pārdale ļauj samazināt ietekmi uz valsts budžetu līdz pieejamības maksājuma apmēram, kas jāveic 20 gadu periodā.

Iesaistot projekta īstenošanā starptautiskas finanšu institūcijas, papildus tiek izvērtēti projekta riski.

Caurspīdīgs finanšu izlietojuma mehānisms, pārskatāmas atskaites par veikto ieguldījumu, kontroli veic arī starptautiska finanšu institūcija.

Alternatīva 2B (privātais partneris)

Sarežģīta un dārga projekta sagatavošanas procedūra, t.sk. juridisko dokumentu izstrāde.

Privātais partneris apsaimniekošanas pakalpojumu cenrādī paredz savas peļņas daļu, kas paaugstina pakalpojumu izmaksas uz 1 m2 salīdzinājumā ar NVA piedāvājumu.

Projekts sadārdzinās par privātā partnera kredītresursu piesaistes izmaksām.

Iespējas Draudi

Alternatīva 1 (valsts budžets)

Finanšu un laika resursu ietaupījums projekta un projekta dokumentācijas sagatavošanas procesā.

Nav papildus izmaksu kredītresursu piesaistei.

Iespējams ietaupījums uz projekta ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumiem pēc to nodošanas ekspluatācijā, ja šos darbus nodrošina NVA, izmaksās neiekļauj komersanta peļņu.

Alternatīva 1 (valsts budžets)

Projekta realizācija pilnā apjomā nav iespējama, arī samazināts projekta apjoms visdrīzāk netiks realizēts vidēja termiņa budžeta plāna ietvaros.

Iespējama projekta daļēja īstenošana, kas var apdraudēt tā funkcionalitāti.

Iespējama projekta pārtraukšana vai iesaldēšana finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ.

Sastopot šķēršļus, projekts var aizkavēties.

Alternatīva 2A (VNĪ)

Saņemot komerckredītu, finanšu un laika resursu ietaupījums projekta un projekta dokumentācijas sagatavošanas procesā.

Teorētiska iespēja piesaistīt starptautisku finansējumu un organizēt PPP darījumu (dārgāk nekā PPP organizējot Iekšlietu ministrijai, jo VNĪ veiktu darījuma organizatora/starpnieka funkcijas).

Alternatīva 2A (VNĪ)

Sastopot šķēršļus, projekts var aizkavēties.

Alternatīva 2B (privātais partneris)

Kredītresursu pieejamība ļauj īstenot visu projektu kopumā.

Projekts ietver sevī ne tikai būvniecību, bet arī pamatlīdzekļu iegādi, uzstādīšanu un nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņu līguma darbības periodā.

Alternatīva 2B (privātais partneris)

Projekta apjoms ierobežo iespējas atrast privāto partneri ar pietiekošu finanšu resursu kapacitāti.

Projekta īstenošana atkarīga no iespējām saņemt finansējumu starptautiskās finanšu institūcijās.

Sastopot šķēršļus, projekts var aizkavēties.

Lai nodrošinātu sabiedrībai augstākas kvalitātes pakalpojumu ilgtermiņā par līdzīgu samaksu salīdzinājumā ar tradicionālo iepirkumu, Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi iespējamās finansējuma piesaistes alternatīvas, kā arī alternatīvu iespējamo ietekmi uz budžetu un finansējuma modeļu ieviešamību. Ņemot vērā veikto SVID analīzi, Iekšlietu ministrija projekta īstenošanai piemērot PPP modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu. Tas, ka valsts funkciju īstenošanai var tikt izmantots PPP modelis, nodrošina projektu pilnīgu caurspīdīgumu un atskaitīšanos par visu ieguldījumu atbilstību valsts interesēm, kā dod iespēju īstenot projektu, būtiski nepalielinot valsts ilgtermiņa saistības, salīdzinot ar alternatīvu 2A(VNĪ). Atšķirībā no standarta finansēšanas modeļa, kas paredz projekta finansēšanu, ieguldot valsts budžeta līdzekļus, PPP modeļa gadījumā finansējuma piesaisti nodrošina privātais partneris. Rezultātā ir iespējams sasniegt projekta mērķus, neradot papildus būtisku slogu valsts budžetam. Privātais partneris uzņemas arī daļu būvējamā objekta funkcionalitātes risku, t.sk. vienojoties ar publisko partneri, šajā gadījumā Iekšlietu ministriju, par risku pārdali, veikt projektēšanas, būvniecības, pamatlīdzekļu piegādes un uzstādīšanas, objekta uzturēšanas, apsaimniekošanas darbus.

Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 14.pantu lēmuma pieņemšanai par PPP modeļa izvēli nepieciešams veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās – privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai", lai pamatotu publiskās – privātās partnerības piemērojamību konkrētajam projektam un slēdzamo publiskās – privātās partnerības līguma veidu. Precīzāka informācija par izmaksu aplēsi un ietekmi uz budžetu būs zināma pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.

IV. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Šajā konceptuālajā ziņojumā atspoguļotā projekta alternatīvu īstenošanas ietekme uz valsts budžetu ir indikatīva– balstīta uz indikatīviem aprēķiniem (1. un 2.pielikums) un tai ir informatīvas raksturs, lai sniegtu tikai priekšstatu par iespējamiem finansēšanas modeļiem. Precīzāks izmaksu apjoms tiks atspoguļots finanšu un ekonomiskajos aprēķinos.

Projekta alternatīvu detalizētai izvērtēšanai – finanšu un ekonomisko aprēķinu sagatavošanai_ 2017.gadā ir iespējams paredzēt finanšu līdzekļus 72 600 euro apmērā (ar PVN) (bez PVN – 60 000 euro apmērā) no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums".

Projekta īstenošanas, t.sk. būvuzraudzības, autoruzraudzības, pamatlīdzekļu iegādes, uzstādīšanas un periodiskas nomaiņas kopējās indikatīvās izmaksas (ar PVN), īstenojot:

√ Alternatīvu 1 – 50,1 milj. euro (faktiskās izmaksas, t.i. neierēķinot finansējuma piesaistes izmaksas (tās pie šis alternatīvas neveidojas) – 45,45 milj.euro);

√ Alternatīvu 2A – 63,8 milj. euro;

√ Alternatīvu 2B – 50,8 milj. euro.

Īstenojot alternatīvu 1, tiek radīta tieša ietekme uz budžetu no 2019. līdz 2023.gadam, saskaņā ar tabulā "Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu"(1.pielikums) norādīto, maksimālo iespaidu veidojot 2023.gadā 17,6 milj. euro apmērā.

Īstenojot alternatīvas 2A un 2B, nav nepieciešams no valsts budžeta līdzekļiem finansēt sākotnējos investīciju ieguldījumus. Sākot no 2023.gada jāveic attiecīgi nomas vai pieejamības maksājumi indikatīvi 3,2 milj. euro apmērā gadā alternatīvas 2A gadījumā un 2,5 milj. euro apmērā gadā, īstenojot alternatīvu 2B. Ikgadējais ietaupījums, īstenojot alternatīvu 2B, veido 0,7 milj. euro gadā. Kopējais ietaupījums 20 gadu laikā, īstenojot altermatīvu 2B salīdzinājumā ar alternatīvu 2A, ir 14 milj. euro.

Atšķirībā no alternatīvām 1 un 2A, alternatīva 2B paredz projekta tāmē iekļaut arī pamatlīdzekļu iegādi, t.sk. datortehniku (orientējošās kopējās izmaksas – 2 milj. euro ( ar PVN) un veikt to regulāru atjaunošanu, kopā 20 gadu periodā pamatlīdzekļiem novirzot ap 7 milj. euro.

Īstenojot alternatīvu 2B :

- līdz 2023.gadam projekts neatstāj ietekmi uz valsts budžetu;

- projekts paredz kompleksu risinājumu un risku pārdali, t.sk. pamatlīdzekļu iegādi un uzstādīšanu, vienreizēju mēbeļu un 3-reizēju datortehnikas nomaiņu 20 gadu laikposmā (bez speciālā aprīkojuma iegādes un nomaiņas) PPP līguma darbības periodā;

- PPP līguma termiņa beigās valsts Iekšlietu ministrijas personā iegūst īpašuma tiesības uz projekta ietvaros izveidotajiem infrastruktūras objektiem.

Alternatīvu īstenošanas naudas plūsmas laika grafiks

1. zīmējums. Alternatīvu naudas plūsmu salīdzinājums laika grafikā, 2017.–2030.g.

Zīmējums uzskatāmi parāda, ka "2B" alternatīvas gadījumā laika posmā no 2018.gada līdz objektu nodošanai ekspluatācijā (būvniecības periodā) projekts neatstāj ietekmi uz valsts budžeta saistībām. Pēc nodošanas ekspluatācijā privātais partneris no publiskā partnera (Iekšlietu ministrijas) saņem izlīdzinātus pieejamības maksājumus visā līguma darbības periodā.

Iekšlietu ministrija ir paredzējusi sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā vienotu priekšlikumu izmaiņām budžeta bāzes izdevumos, sākot no 2023.gada paredzot ilgtermiņa saistības attiecīgo izdevumu segšanai arī citu ministriju padotības iestādēm, kuru struktūrvienības izvietosies vienotajā valsts iestāžu administratīvajā centrā. Minētais jautājums tiks risināts sadarbībā ar Veselības ministriju (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu) un Latvijas Republikas Prokuratūru pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas, sagatavojot konceptuālu ziņojumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu rezultātiem un paredzētajām darbībām, lai nodrošinātu vienota valsts iestāžu administratīvā centra projekta īstenošanu.


1 Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumu Nr.1216 "Noteikumi par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera vai tā pārstāvja līguma izpildes pārskata sniegšanu" 2.punkts.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!