Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2018. gada 21. jūnija likums "Grozījumi Augstskolu likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2018., Nr. 132 (6218) https://vestnesis.lv/op/2018/132.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Vēl šajā numurā

04.07.2018., Nr. 132 (6218)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 21.06.2018.

OP numurs: 2018/132.4

2018/132.4
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta 1.1 punktu šādā redakcijā:

"11) akreditēta studiju programma — noteiktam akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam atbilstoša studiju programma, kura attiecīgā studiju virziena novērtēšanas procesā atzīta par atbilstošu šā likuma prasībām;".

2. Izteikt 5. panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni, mākslu un valsts valodu."

3. Aizstāt 8.2 panta pirmās daļas 8. punktā vārdus "atbilstošajām studiju programmām" ar vārdiem "atbilstošajām akreditētajām studiju programmām".

4. Izteikt 55.2 un 55.3 pantu šādā redakcijā:

"55.2 pants. Studiju programmas licencēšana

(1) Ikvienas studiju programmas īstenošanas uzsākšanai saņemama studiju programmas licence. Viena mēneša laikā pēc studiju programmas licences izsniegšanas Akadēmiskās informācijas centrs studiju programmu ieraksta izglītības programmu reģistrā. Gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas augstskola vai koledža sāk īstenot attiecīgo studiju programmu.

(2) Studiju programmu licencēšanu organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Studiju programmas licencēšanas izdevumus sedz augstskola vai koledža no tās budžeta līdzekļiem. Studiju programmu licencēšanas procesa maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.

(3) Studiju kvalitātes komisija ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti ar pieredzi augstākās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu.

(4) Lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu Studiju kvalitātes komisija pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas vai koledžas iesniegums par attiecīgās studiju programmas licencēšanu.

(5) Studiju programmas licencēšanas procesā tiek novērtēta:

1) studiju programmas atbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) akadēmiskā personāla un viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu kvalifikācijas atbilstība studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām;

3) studiju bāzes, informatīvās bāzes (tai skaitā bibliotēkas), finansiālās bāzes un materiāltehniskās bāzes atbilstība studiju programmas īstenošanas nosacījumiem;

4) licencējamās studiju programmas saturs un īstenošanas mehānisms;

5) faktisko apstākļu atbilstība sniegtajām ziņām;

6) vai augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā pirms lēmuma pieņemšanas dienas kompetento iestāžu konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi šo iestāžu noteiktajā termiņā ir novērsti;

7) studiju programmas atbilstība studiju virzienam, kurā to plānots iekļaut.

(6) Ja studiju programma atbilst visām šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu.

(7) Ja studiju programma neatbilst kādai no šā panta piektajā daļā minētajām prasībām, Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu. Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu, augstskola vai koledža ir tiesīga iesniegt iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas licencēšanu tikai pēc tam, kad ir novērsusi Studiju kvalitātes komisijas konstatētos trūkumus.

(8) Studiju kvalitātes komisija lēmumu par studiju programmas licences atņemšanu var pieņemt, ja:

1) sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;

2) augstskola vai koledža gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu;

3) augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti ar licencēto studiju programmu saistīti normatīvo aktu pārkāpumi;

4) nav iesniegts iesniegums par studiju virziena akreditāciju atbilstoši šā likuma 55.3 panta prasībām;

5) augstskola vai koledža 30 dienu laikā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma nesniedz tai pilnīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī par augstskolas vai koledžas studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;

6) akadēmiskajam personālam un viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi vai finansiālo bāzi;

7) augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana;

8) ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā;

9) studiju virziena novērtēšanas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu šā likuma prasībām;

10) beidzies studiju programmas akreditācijas termiņš un augstskola vai koledža viena mēneša laikā pēc šā termiņa beigām nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo studiju programmas akreditāciju.

(9) Studiju kvalitātes komisijas lēmumu var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Apelācijas komisijas sastāvā ir četri eksperti, no tiem divi ir augstākās izglītības eksperti un divi — eksperti ar augstāko izglītību tiesību zinātnēs un profesionālo pieredzi administratīvajā procesā.

(11) Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas tehnisko un organizatorisko darbību studiju programmu licencēšanā nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.

(12) Ministru kabinets nosaka studiju programmu licencēšanas kārtību, studiju programmas licences paraugu, Studiju kvalitātes komisijas izveidošanas nosacījumus (tai skaitā prasības ekspertiem), kārtību, tiesības un pienākumus studiju programmu licencēšanā un Apelācijas komisijas izveidošanas nosacījumus (tai skaitā prasības ekspertiem), kārtību, tiesības un pienākumus studiju programmu licencēšanā.

55.3 pants. Studiju virziena atvēršana un akreditācija

(1) Lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā pieņem dibinātājs, izvērtējot augstskolai vai koledžai pieejamos resursus, attiecībā uz valsts dibinātām augstskolām un koledžām — arī atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Valsts dibinātā augstskola vai koledža iesniegumu par jauna studiju virziena atvēršanu iesniedz nozares ministrijai, Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās valsts dibinātās koledžas — Iekšlietu ministrijai, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija — Aizsardzības ministrijai. Ministru kabineta lēmums par jauna studiju virziena atvēršanu valsts dibinātā augstskolā vai koledžā nav administratīvais akts. Ja dibinātājs pieņem lēmumu atvērt studiju virzienu augstskolā vai koledžā, augstskola vai koledža iesniedz Akadēmiskās informācijas centram iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas licencēšanu.

(2) Augstskola vai koledža iesniegumu par studiju virziena akreditāciju iesniedz divu gadu laikā pēc pirmās šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas.

(3) Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros studiju virziena novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas vai koledžas izvēles atbilstoši normatīvajiem aktiem par studiju virziena akreditāciju. Studiju virziena novērtēšanas izdevumus sedz augstskola vai koledža no tās budžeta līdzekļiem. Studiju virziena un katras tam atbilstošās studiju programmas novērtējumu augstskola vai koledža pievieno iesniegumam par attiecīgā studiju virziena akreditāciju.

(4) Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas vai koledžas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu pieņem Studiju kvalitātes komisija.

(5) Studiju virziena akreditācijas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek novērtēts studiju virziens un tam atbilstošās studiju programmas.

(6) Studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros katru studiju virzienam atbilstošo studiju programmu novērtē saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajām novērtēšanas prasībām.

(7) Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditācijas prasības, tai skaitā to novērtēšanas prasības, kā arī akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Studiju kvalitātes komisijas lēmumu var apstrīdēt Apelācijas komisijā, un Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Mēneša laikā pēc studiju virziena akreditācijas Akadēmiskās informācijas centrs izglītības programmu reģistrā iekļauj informāciju par attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditāciju attiecīgajā augstskolā vai koledžā.

(10) Ja augstskola vai koledža studiju virziena akreditācijas termiņā nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko bāzi, finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju, izglītības un zinātnes ministrs ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā vai lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu. Lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu var pieņemt saskaņā ar šā panta septītajā daļā noteikto.

(11) Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas tehnisko un organizatorisko darbību studiju virziena akreditācijā nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs.

(12) Ministru kabinets nosaka studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virziena atvēršanas kārtību, studiju virziena akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, studiju virziena akreditācijas lapas paraugu, kā arī Studiju kvalitātes komisijas tiesības un pienākumus studiju virziena akreditācijā un Apelācijas komisijas tiesības un pienākumus studiju virziena akreditācijā."

5. Aizstāt 56. panta trešās daļas ievaddaļā vārdus "Valsts dibinātās augstskolās" ar vārdiem "Augstskolās un koledžās".

6. 66. panta pirmajā daļā:

aizstāt skaitli un vārdus "12 locekļu sastāvā" ar skaitli un vārdiem "13 locekļu sastāvā";

papildināt daļu pēc vārdiem "Latvijas Zinātņu akadēmijas" ar vārdiem "Latvijas Universitāšu asociācijas".

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 48. un 49. punktu šādā redakcijā:

"48. Studiju virzienus, kuri akreditējami 2019. gadā, akreditē saskaņā ar šādu studiju virzienu akreditācijas grafiku:

1) studiju virzienus "Psiholoģija", "Tiesību zinātne", "Ekonomika", "Informācijas un komunikācijas zinātnes" un "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" akreditē līdz 2020. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim;

2) studiju virzienus "Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības", "Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas", "Ražošana un pārstrāde", "Arhitektūra un būvniecība", "Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna", "Veselības aprūpe" un "Sociālā labklājība" akreditē līdz 2021. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim;

3) studiju virzienus "Mākslas", "Reliģija un teoloģija", "Vēsture un filozofija", "Ģeogrāfijas un zemes zinātnes", "Dzīvās dabas zinātnes", "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija", "Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika" un "Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne" akreditē līdz 2022. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim;

4) studiju virzienus "Izglītība, pedagoģija un sports", "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas", "Tulkošana", "Socioloģija, politoloģija un antropoloģija", "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija", "Transporta pakalpojumi", "Vides aizsardzība", "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" un "Militārā aizsardzība" akreditē līdz 2023. gada 31. decembrim. Minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

49. Grozījumi šā likuma 56. panta trešajā daļā attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst šā likuma 56. panta trešās daļas nosacījumiem, ir tiesības turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz 2022. gada 31. decembrim. Pēc 2019. gada 1. janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst šā likuma 56. panta trešās daļas nosacījumiem, nav atļauta."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 21. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 4. jūlijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!