Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 667 "Adopcijas kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2018., Nr. 220 (6306) https://vestnesis.lv/op/2018/220.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 668

Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 873 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata aprakstu izstrādāšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

07.11.2018., Nr. 220 (6306)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 667

Pieņemts: 30.10.2018.

OP numurs: 2018/220.7

2018/220.7
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 21 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 667

Rīgā 2018. gada 30. oktobrī (prot. Nr. 50 39. §)

Adopcijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 31. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni.

2. Adopcijas uzdevums ir nodrošināt adoptējamiem bērniem audzināšanu ģimenē, stabilu un harmonisku dzīves vidi.

3. Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) veic adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti, izdarot attiecīgus ierakstus adopcijas reģistrā (turpmāk – reģistrs). Reģistrā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

II. Piekrišana bērna adopcijai

4. Bāriņtiesa, kas atbilst adoptējamā bērna deklarētajai dzīvesvietai, noskaidro visu adopcijā iesaistīto personu viedokli par bērna adopciju un nodrošina šo noteikumu 6., 7. un 8. punktā norādītās dokumentācijas sagatavošanu par viņu piekrišanu adopcijai.

5. Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama:

5.1. ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

5.2. ja vecāki ir miruši.

6. Adoptējamā bērna vecāku vai aizbildņa piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

7. Adoptējamā bērna piekrišanu adopcijai, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu, noformē atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

8. Ja adoptējamais bērns ir jaunāks par 12 gadiem, bāriņtiesa viņa atrašanās vietā veic pārrunas ar adoptējamo bērnu un noskaidro viņa viedokli, kā arī noformē sarunas protokolu.

9. Pēc adoptējamā bērna viedokļa noskaidrošanas informāciju par adoptējamo bērnu ministrijai sniedz bērnu aprūpes iestādes un bāriņtiesas, aizpildot noteikta parauga adoptējamā bērna uzskaites lapu (turpmāk – bērna uzskaites lapa). Bāriņtiesa, bērnu aprūpes iestāde un aizbildnis nekavējoties informē ministriju par jebkurām izmaiņām, kas saistītas ar adoptējamo bērnu.

10. Mēneša laikā kopš dienas, kad noskaidrots bērna viedoklis un bērns kļuvis adoptējams, bērnu aprūpes iestādes vadītājs aizpilda bērna uzskaites lapu par katru bērnu aprūpes iestādē esošo adoptējamo bērnu un nosūta to ministrijai, kā arī informē par to bāriņtiesu, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

11. Ja bērns atrodas aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro aizbildņa viedokli par bērna adopciju aizbildņa ģimenē vai citā ģimenē.

12. Ja aizbildnis nepiekrīt bērna adopcijai citā ģimenē, informāciju par bērnu neiekļauj reģistrā.

13. Ja aizbildnis vēlas adoptēt savu aizbilstamo, aizbildnis divu mēnešu laikā pēc bērna viedokļa izteikšanas par adopciju iesniedz bāriņtiesā atbilstoši savai dzīvesvietai adopcijas pieteikumu. Bāriņtiesa izvērtē aizbildņa piemērotību adoptētāja statusam un lemj par personas atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.

14. Ja aizbildnis piekrīt bērna adopcijai citā ģimenē, bāriņtiesa divu mēnešu laikā pēc aizbildņa viedokļa noskaidrošanas nosūta ministrijai bērna uzskaites lapu un aizbildņa apliecinājumu par piekrišanu adopcijai (apliecinātu kopiju).

15. Ja bērns atrodas audžuģimenē vai specializētā audžuģimenē (turpmāk – audžuģimene), bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro, vai audžuģimene vēlas adoptēt audžuģimenē esošo bērnu, un, ja audžuģimene nav izteikusi vēlmi viņu adoptēt, nosūta bērna uzskaites lapu ministrijai.

16. Ja audžuģimene ir izteikusi vēlmi adoptēt savā audžuģimenē ievietoto adoptējamo bērnu, tā divu mēnešu laikā pēc viedokļa izteikšanas par bērna adopciju iesniedz bāriņtiesā atbilstoši savai dzīvesvietai adopcijas pieteikumu ar lūgumu izvērtēt audžuģimenes atbilstību adoptētāja statusam. Bāriņtiesa izvērtē audžuģimenes piemērotību adoptētāja statusam un lemj par tās atzīšanu par adoptētāju un adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.

III. Adopcijas pieteikums

17. Lai uzsāktu adopcijas procesu, persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju, bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

17.1. adopcijas pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, adoptētāja reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi kopā ar attiecīgo personu;

17.2. laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja atrodas laulībā;

17.3. dokumenta kopiju, kas apliecina laulības šķiršanu (uzrādot oriģinālu), ja laulība šķirta;

17.4. dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;

17.5. dzīvesgaitas aprakstu (CV);

17.6. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;

17.7. informāciju par ienākumiem;

17.8. tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota;

17.9. tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu).

18. Ja persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, pieteikumam pievieno adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), kā arī bērna vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

18.1. otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

18.2. otrs vecāks ir miris.

19. Persona šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos dokumentus iesniedz, ja attiecīgās informācijas nav citas institūcijas rīcībā.

20. Ja bāriņtiesas rīcībā jau ir kāds no šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem dokumentiem, bāriņtiesa pieprasa atkārtotu dokumenta vai tā kopijas iesniegšanu, ja kopš to iesniegšanas ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi.

21. Adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt bāriņtiesā ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, ja adoptētājs vēlas adoptēt adoptētā bērna bioloģisko brāli (pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo ar adoptētājiem nedalītā saimniecībā, un adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst adoptējamā bērna interesēm.

IV. Kārtība, kādā izvērtē personu, kura vēlas adoptēt bērnu

22. Personas piemērotību adoptētāja statusam izvērtē un lēmumu atzīt personu par adoptētāju pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta adoptētāja dzīvesvieta. Ja laulāto dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu atzīt laulātos par adoptētājiem pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta viena no laulāto dzīvesvietām un kurā laulātie faktiski dzīvo.

23. Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. Izvērtēšanas laikā:

23.1. novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;

23.2. noskaidro ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē materiālo stāvokli;

23.3. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;

23.4. izvērtē šo noteikumu 17.6. apakšpunktā minēto informāciju;

23.5. ja adoptētājs pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojis ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa adoptētājam iesniegt informāciju par attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu;

23.6. noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;

23.7. nosūta personu pie psihologa, kurš ir ieguvis vismaz maģistra grādu psiholoģijā un kura profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē ir vismaz piecus gadus ilga, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai;

23.8. nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. Pēc programmas sekmīgas apguves personai izsniedz attiecīgu apliecību, ko viņa iesniedz bāriņtiesā. Atkārtota adoptētāja mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas adoptēt nākamo bērnu;

23.9. audžuģimenei, kura vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, nav jāapgūst šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minētā mācību programma.

24. Pēc personas atbilstības izvērtēšanas un ģimenes izpētes pabeigšanas bāriņtiesa pieņem atbilstošu lēmumu. Ja bāriņtiesa nolemj atzīt personu par piemērotu adoptētāja statusam, tā lēmumā norāda adoptējamo skaitu, vecumu un dzimumu.

25. Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā trīs gadus no tā pieņemšanas dienas. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā par pieņemto lēmumu informē ministriju un 10 darbdienu laikā nosūta tai lēmuma norakstu. Bāriņtiesa lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā norādīto un citu būtisku informāciju par adoptētāju.

26. Bāriņtiesas lēmums par adoptētāja atzīšanu ir spēkā attiecībā uz vienu adopcijas procesu. Ja bāriņtiesa konstatē būtiskas izmaiņas, kas var būt par šķērsli bērna adopcijai, tā atkārtoti izvērtē adoptētāju, pieprasot ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm vai lūdzot attiecīga speciālista atzinumu. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā informē ministriju par uzsākto atkārtoto adoptētāja izvērtēšanu. Ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem var sniegt, tiklīdz saņem informāciju no bāriņtiesas par atkārtotas izvērtēšanas rezultātiem.

27. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna adopciju, bāriņtiesas lēmums, ar kuru persona atzīta par adoptētāju, uzskatāms par izpildītu, izņemot gadījumus, ja adoptētājs izsaka vēlmi adoptēt pirmsadopcijas aprūpē esošā vai adoptētā bērna brāli (pusbrāli) vai māsu (pusmāsu) un bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst pirmsadopcijas aprūpē esošā vai adoptētā bērna interesēm.

28. Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa, izvērtējot adoptētāja atbilstību, vienlaikus novērtē adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējās attiecības un lemj par adopcijas atbilstību adoptējamā interesēm.

V. Informācijas sniegšana par adoptējamo

29. Ministrija, saņemot no bāriņtiesas informāciju par to, ka persona atzīta par adoptētāju, divu darbdienu laikā iekļauj to reģistrā. Informācija par adoptētāju tiek iekļauta reģistrā atbilstoši saņemšanas datumam un laikam ministrijā.

30. Ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem sniedz, tiklīdz kļūst zināms, ka adoptējamam bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā.

31. Adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar viņu. Ja adoptētājs piecu darbdienu laikā neinformē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, šo informāciju ministrija sniedz citam adoptētājam.

32. Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 31. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo norīkojumu par adoptētāja personīgu iepazīšanos ar adoptējamo bērnu. Minēto norīkojumu izsniedz adoptētājam, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju.

33. Bērnu aprūpes iestādes vadītājs pēc šo noteikumu 32. punktā minētā norīkojuma un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu un viņa lietu. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu bērnam, adoptētāju iepazīstina ar adoptējamā bērna lietu, bet audžuģimene vai aizbildnis iepazīstina ar adoptējamo bērnu.

34. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, var piedalīties adoptējamā bērna un adoptētāja tikšanās reizē.

35. Adoptētājs līdz adoptējamā bērna nodošanai aprūpē un uzraudzībā (turpmāk – pirmsadopcijas aprūpe) ar adoptējamo bērnu tiekas vismaz trīs reizes. Tikšanās reižu skaits var būt mazāks, ja bērnu adoptē persona, ar kuru adoptējamais bērns ir iepriekš kontaktējies. Bāriņtiesu par to informē adoptējamā bērna likumiskais pārstāvis vai pats adoptējamais bērns.

36. Ja adoptētājs vēlas ņemt adoptējamo bērnu pirmsadopcijas aprūpē, viņš 15 darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrēts norīkojums par personīgu iepazīšanos ar adoptējamo, par to informē ministriju.

37. Adoptētājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad viņš piekritis pirmsadopcijas aprūpei, iesniedz bāriņtiesā attiecīgu iesniegumu. Ministrija par adoptētāja lēmumu informē adoptējamā likumisko pārstāvi.

38. Ja adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā norīkojuma saņemšanas neinformē ministriju par vēlmi turpināt adopcijas procesu vai nav iesniedzis bāriņtiesā iesniegumu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.

VI. Adoptējamā bērna pirmsadopcijas un pēcadopcijas aprūpe un uzraudzība

39. Bāriņtiesa, kas atbilst adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai, pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē sazinās ar viņa likumisko pārstāvi un noskaidro, vai adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna interesēm.

40. Bērnu aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, ja bērns atrodas aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, kas atbilst adoptētāja dzīvesvietai, informāciju par adoptējamā bērna ikdienas vajadzībām, adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju, tās rīcībā esošo informāciju par adoptējamā veselības stāvokli un dokumentu, kas apliecina vecāku piekrišanu adopcijai vai to, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

40.1. vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;

40.2. vecāki ir miruši.

41. Bāriņtiesa 15 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts adoptētāja iesniegums par adoptējamā bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē, lemj par pirmsadopcijas aprūpes kārtību un vietu Latvijā.

42. Bērns pirmsadopcijas aprūpē ir jāņem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad bāriņtiesā iesniegts iesniegums par adoptējamā bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē, izņemot gadījumu, ja adoptējamā bērna interesēm atbilst vēlāka nodošana pirmsadopcijas aprūpē. Līdz adoptējamā bērna nodošanai pirmsadopcijas aprūpē adoptētājs ar viņu regulāri sazinās.

43. Bērnu pirmsadopcijas aprūpē nodod uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē nosūta ministrijai un adoptējamā likumiskajam pārstāvim lēmuma norakstu.

44. Bērnu aprūpes iestāde vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu, adoptējamā bērna personas lietā izdara atzīmi par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un izsniedz adoptētājam apliecinātu adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju un bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas rīcībā esošu informāciju par viņa veselības stāvokli.

45. Bāriņtiesa, kas atbilst adoptētāja dzīvesvietai, pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, ja nepieciešams, piesaistot citus speciālistus un apmeklējot to vismaz trīs reizes pirmsadopcijas aprūpes laikā, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības.

46. Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā, noskaidro un izvērtē:

46.1. adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības;

46.2. adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;

46.3. adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;

46.4. adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;

46.5. adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību.

47. Ja bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes laikā konstatē, ka turpmākā aprūpe adoptētāja ģimenē neatbilst adoptējamā bērna interesēm, tā nekavējoties nodrošina viņam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. Bāriņtiesa var atkārtoti lemt par adoptētāja piemērotību adopcijai.

48. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu.

49. Bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus un izvērtē, vai adopcija šajā ģimenē ir adoptējamā bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī 10 darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta ministrijai lēmuma norakstu.

50. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, lietā atstājot to apliecinātas kopijas.

51. Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesā prasības pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Ja prasības pieteikums noteiktajā termiņā tiesā nav iesniegts, bāriņtiesa, uzklausot adoptētāju un noskaidrojot adoptējamā bērna viedokli, izvērtē nepieciešamību atkārtoti lemt par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.

52. Pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptējamā bērna likumiskais pārstāvis adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dzimšanas apliecības oriģinālu.

53. Lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri vērtē bērna aprūpi ģimenē viņa dzīvesvietā (turpmāk – pēcadopcijas uzraudzība).

VII. Adoptējamā bērna uzturnauda pirmsadopcijas aprūpes laikā

54. Pirmsadopcijas aprūpes laikā bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā adoptējamais bērns atrodas adoptētāja aprūpē, adoptētājam izmaksā:

54.1. bērnu aprūpes iestāde, ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē;

54.2. pašvaldība, ja bērns atrodas audžuģimenē. Pašvaldība pārtrauc pabalsta izmaksu audžuģimenei adoptējamā bērna uzturam ar dienu, kad bāriņtiesa viņu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas aprūpes laikā pabalstu adoptējamā bērna uzturam adoptētājam izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa adoptējamo bērnu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē;

54.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja adoptējamais bērns atrodas aizbildņa ģimenē. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauc pabalsta izmaksu aizbildnim adoptējamā bērna uzturam ar dienu, kad bāriņtiesa adoptējamo bērnu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas aprūpes laikā pabalstu adoptējamā bērna uzturam adoptētājam izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa viņu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē.

55. Adoptējamā bērna uzturnaudas izmaksu adoptētājam pārtrauc:

55.1. ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu;

55.2. ar dienu, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu par pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu.

VIII. Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā

56. Ja adoptējamo bērnu paredzēts adoptēt uz ārvalsti, kompetentā bāriņtiesa ir tā, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā ārpusģimenes aprūpi.

57. Adoptējot bērnu uz ārvalsti, piemēro šo noteikumu V, VI un VII nodaļā minētās prasības, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

58. Ārzemnieks, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstī dzīvojoša persona (turpmāk – ārvalsts adoptētājs) var adoptēt:

58.1. otra laulātā bērnu;

58.2. bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes, ja bērnu adoptē viņa radinieki;

58.3. bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.

59. Ja adoptējamais bērns tiek adoptēts uz ārvalsti:

59.1. kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (turpmāk – konvencija), ārvalsts adoptētāja dokumentus ministrijā iesniedz konvencijas centrālā iestāde vai oficiāli atzītā institūcija darbam adopcijas jomā Latvijā (turpmāk – kompetentā iestāde);

59.2. kurai nav saistoša konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā, dokumentus ministrijā iesniedz ārvalsts adoptētājs, pievienojot tiem attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes apliecinājumu, ka tā piekrīt konkrētā bērna adopcijai un šajā ārvalstī adopcija tiks atzīta.

60. Lai ārvalstī oficiāli atzītā institūcija varētu uzsākt darbību adopcijas jomā Latvijā, tā iesniedz ministrijā:

60.1. attiecīgās ārvalsts centrālās iestādes apliecinājumu par institūcijas spēju pienācīgi veikt tai uzticētos pienākumus ārvalstī un Latvijā, tai skaitā ievērot tiesību aktos noteiktās prasības un nodrošināt, ka to dara arī institūcijas pārstāvētie ārvalsts adoptētāji;

60.2. apstiprinājumu, ka ārvalsts adoptētājs apgūs mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam un tiks informēts par Latvijas kultūru, tradīcijām un paražām;

60.3. informāciju par maksimālajām izmaksām, kas ārvalsts adoptētājam būs jāsedz par institūcijas pakalpojumiem, tai skaitā par adopcijas lietas sagatavošanu un iesniegšanu Latvijā, tulkošanas pakalpojumiem, izdevumiem, kas saistīti ar ceļošanu un uzturēšanos Latvijā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā, un citiem iespējamiem izdevumiem;

60.4. apliecinājumu, ka pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā tā nodrošinās pēcadopcijas uzraudzību un iesniegs ministrijā pēcadopcijas uzraudzības ziņojumus.

61. Ministrija mēneša laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un atzīst ārvalstī oficiāli atzīto institūciju par tiesīgu darboties adopcijas jomā Latvijā vai sniedz pamatotu atteikumu.

62. Ja ministrija kompetentās iestādes darbībā konstatē būtiskus pārkāpumus adopcijas jomā, ministrija lemj par kompetentās iestādes darbības pārtraukšanu Latvijā.

63. Adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Par pieņemto lēmumu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā informē ministriju.

64. Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs ministrijā iesniedz:

64.1. šo noteikumu 17. punktā minētos dokumentus;

64.2. attiecīgās valsts kompetentās iestādes sagatavotu adoptētāja ģimenes izpētes materiālu;

64.3. izziņu par sodāmību;

64.4. dokumentu, kas apliecina, ka adoptētājs ir apguvis mācību programmu, kas atbilst šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minētajai programmai, un pievieno dokumentu, kurā norādīts apgūtās mācību programmas saturs un stundu skaits;

64.5. dokumentu, kurā adoptētājs apliecina, ka nodrošinās pēcadopcijas uzraudzības ziņojumu iesniegšanu ministrijā. Ja ministrijā sniegtā informācija par bērna dzīves apstākļiem ģimenē nav pilnīga vai ir sarežģījumi ar bērna iejušanos jaunajos apstākļos, kompetentajai iestādei ir pienākums pēc ministrijas pieprasījuma sniegt papildu informāciju par adoptējamā bērna dzīves apstākļiem ģimenē pirmsadopcijas aprūpes laikā, ja tā tiek nodrošināta ārvalstī, pēcadopcijas uzraudzības periodā, kā arī beidzoties pēcadopcijas uzraudzības termiņam.

65. Šo noteikumu 64. punktā minētos dokumentus ministrijā iesniedz divos eksemplāros un pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

66. Ja adoptētāja ģimenes izpētes materiālos nav norādīts to derīguma termiņš, uzskatāms, ka to derīguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad stājies spēkā lēmums par adoptētāja atzīšanu. Kompetentā iestāde lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda būtisku informāciju par adoptētāju un iesniedz to ministrijā.

67. Ja dokumentu izvērtēšanas procesā ministrija konstatē, ka trūkst kāda no šo noteikumu 64. punktā minētajiem dokumentiem, ministrija lūdz to iesniegt mēneša laikā.

68. Ministrija izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem un mēneša laikā nosūta apliecinājumu par dokumentu pieņemšanu vai pamatotu atteikumu dokumentus pieņemt.

69. Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs sešu mēnešu laikā pēc dokumentu derīguma termiņa beigām ministrijā iesniedz atjaunotus adopcijas lietas dokumentus.

70. Ja iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ministrija informāciju par adoptējamiem bērniem sniedz, tiklīdz viņiem tiek meklēti adoptētāji ārvalstī. Ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz ārvalsts adoptētāju pārstāvošajai kompetentajai iestādei ārvalstī vai ārvalsts adoptētājam personīgi.

71. Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta vēstule, kurā sniegta informācija par adoptējamo bērnu, informē ministriju, vai adoptētājs vēlas iepazīties ar adoptējamo bērnu personīgi vai nevēlas.

72. Ja kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs 10 darbdienu laikā neinformē par vēlmi personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, konkrētais adopcijas process netiek turpināts un ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.

73. Ja ārvalsts adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo, ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 72. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo norīkojumu par personīgu iepazīšanos ar adoptējamo bērnu. Kompetentā iestāde nodrošina, ka ārvalsts adoptētājs 30 dienu laikā pēc minētā norīkojuma reģistrācijas ierodas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu un viņa lietu. Izņēmuma gadījumā, ja tam ir pamatoti iemesli, šo termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, iepriekš saskaņojot ar ministriju.

74. Ministrija nosūta bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, ārvalsts adoptētāja iesniegto dokumentu vienu eksemplāru.

75. Lai konstatētu, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu veidosies patiesas bērna un vecāku attiecības, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, vismaz trīs reizes aprūpes laikā novērtē adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi adoptētāja dzīvesvietā Latvijā, izvērtējot ārvalsts adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību, un pieņem atbilstošu lēmumu.

76. Bāriņtiesa pagarina pirmsadopcijas aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā pagaidu uzturēšanās vietā Latvijā vai ārvalsts adoptētāja dzīvesvietas valstī.

77. Bāriņtiesa ārvalsts adoptētājam kopā ar lēmuma norakstu izsniedz adopcijas dokumentus, lietā atstājot to apliecinātas kopijas. Bāriņtiesa lēmuma norakstu un apliecinātu adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai.

78. Labklājības ministrs mēneša laikā pēc tam, kad saņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm un adoptētāja iesniegums, izsniedz adopcijas atļauju vai pamatotu atteikumu to izsniegt. Adopcijas atļauja ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas. Ja adopcijas atļaujas derīguma termiņš ir beidzies pēc dokumentu iesniegšanas rajona (pilsētas) tiesā, uzskatāms, ka tā ir derīga.

79. Ja pirmsadopcijas aprūpe līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā turpinās adoptētāja dzīvesvietas valstī, kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā iesniedz bāriņtiesā vismaz vienu ziņojumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi ārvalstī.

80. Ārvalsts adoptētājs atbilstoši šo noteikumu 51. punktam adopcijas apstiprināšanai iesniedz prasības pieteikumu tiesā un dokumentiem pievieno labklājības ministra izsniegto adopcijas atļauju.

81. Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta ministrijai.

82. Kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā reizi gadā ministrijā iesniedz pēcadopcijas ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par bērna dzīves apstākļiem ģimenē, par bērna veselības stāvokli, adaptēšanās periodu jaunajos dzīves apstākļos, sekmēm pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā, vismaz vienu bērna fotogrāfiju un citu būtisku informāciju, kas attiecas uz adoptēto bērnu.

IX. Noslēguma jautājumi

83. Atbilstoši konvencijai kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz ministrijā šo noteikumu 60.2., 60.3. un 60.4. apakšpunktā minētie dokumenti. Ja minētie dokumenti ministrijā netiks iesniegti, kompetentajai iestādei nav tiesību iesniegt jaunas adoptētāju lietas.

84. Šo noteikumu 23.8., 64.1., 64.4. un 64.5. apakšpunkts stājas spēkā sešus mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

85. Ja adoptētājs, kurš par piemērotu adopcijai atzīts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izsaka vēlmi apgūt adoptētāju mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.

86. Ja ārvalsts adoptētāja lieta ministrijā iesniegta līdz dienai, kad stājas spēkā šo noteikumu 23.8. apakšpunkts, uz ārvalsts adoptētāju neattiecas pienākums apgūt adoptētāju mācību programmu. Ja adoptētājs, kurš par piemērotu adopcijai atzīts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izsaka vēlmi apgūt šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minēto mācību programmu, kompetentā iestāde nodrošina viņam šo iespēju un attiecīgos dokumentus pievieno adoptētāja lietai.

87. Ārvalsts adoptētājs var adoptēt audžuģimenē ievietoto bērnu, ja viņš atbilstoši šo noteikumu 70. punktam ir saņēmis no ministrijas informāciju par audžuģimenē ievietoto adoptējamo bērnu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

88. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumus Nr. 111 "Adopcijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 45. nr.; 2005, 80. nr.; 2009, 104. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Labklājības ministrs Jānis Reirs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr. 667

Vecāka (aizbildņa) piekrišana adopcijai

    bāriņtiesai
  (bāriņtiesas nosaukums)  
Es,   ,
  (vārds, uzvārds)  
personas kods   ,
dzimšanas gads, datums, mēnesis   ,
ģimenes stāvoklis   ,
dzīvesvieta   LV-   ,

dokumenta veids:

pase Nr.   , sērija   , izdota  
              (datums/izdevējiestāde)
personas apliecība Nr.   , izdota  
        (datums/izdevējiestāde)

piekrītu

,
(bērna vārds, uzvārds)  
personas kods   ,
dzimis   ,
  (dzimšanas vieta un dzimšanas gads, datums, mēnesis)

adopcijai.

Par iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem esmu informēts(-a). Adopcijas tiesiskās sekas apzinos. Par adopcijas noslēpumu esmu informēts(-a).

(datums)   (paraksts)
Bāriņtiesas priekšsēdētājs vai bāriņtiesas loceklis  
  (vārds, uzvārds, paraksts)

Z. v.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr. 667

Divpadsmit gadu vecumu sasnieguša bērna piekrišana adopcijai

    bāriņtiesai
  (bāriņtiesas nosaukums)  
Es,   ,
  (vārds, uzvārds)  
personas kods   ,
dzimis(-usi)   ,
  (dzimšanas vieta un gads, datums, mēnesis)  
dzīvesvieta   LV-   ,
  (ja bērns dzīvo ģimenē)      

dokumenta veids:

pase Nr.   , sērija   , izdota  
              (datums/izdevējiestāde)
personas/dzimšanas apliecība Nr.   , izdota  
        (datums/izdevējiestāde)

piekrītu, ka mani adoptē

1.   ,
  (adoptētāja vārds, uzvārds, personas kods)  
2.   .
  (adoptētāja vārds, uzvārds, personas kods)  

Pēc adopcijas vēlos:

saglabāt savu vārdu

saglabāt savu uzvārdu

iegūt adoptētāja uzvārdu

(datums)   (paraksts)
Bāriņtiesas priekšsēdētājs vai bāriņtiesas loceklis  
  (vārds, uzvārds, paraksts)

Z. v.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr. 667

Prasības adoptētāju mācību programmas saturam
(kritēriji mācību programmas izstrādei)

Pielikums nosaka prasības potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei, mācību kvalitātes novērtēšanai un mācību īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Izstrādājot mācību programmu, ievēro šajā pielikumā noteiktās prasības un nosaka katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro apmācības sistēmu.

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas potenciālajiem adoptētājiem nepieciešamas efektīvai bērnu aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai.

2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma tiek uzskatīta par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu, profesionālu izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība jeb darbs profesionālā komandā.

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 40 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta individuāli katrai ģimenei.

4. Mācību programmas forma – klātiene, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – personu, kam ir pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpē un audzināšanā, vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm.

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, videomateriāli vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas.

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – apmācāmie, kuri apguvuši mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora un trenera/audzinātāja) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.

Mācību programmas saturs
atbilstoši kompetencēm
Mācību programmas rezultāts Kvalifikācijas prasības lektoram
1. Bērna aprūpe un aizsardzība:

1.1. Bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība

1.2. Drošību apdraudošie riski un bērnu iepazīstināšana ar tiem

1.3. Veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, tai skaitā higiēna un uzturs

1.4. Fiziskās, emocionālās, seksuālās vardarbības un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes

Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana:

2.1. Bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām

2.2. Bērna pozitīvā disciplinēšana

2.3. Traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērnu attīstību, uzvedību un piesaisti

2.4. Traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes

2.5. Kavētas attīstības cēloņi un risinājumi

2.6. Bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana

2.7. Bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze

2.8. Piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti

2.9. Zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības

Izpratne par bērna attīstības vajadzībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja veidot saikni ar bērnu un sniegt drošības sajūtu Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana:

3.1. Cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām

3.2. Bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana

3.3. Bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas

3.4. Ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums

Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu ar bērna izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana*:

4.1. Ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana

4.2. Ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis

4.3. Pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā

4.4. Sagatavošana patstāvīgai dzīvei

Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
5. Sadarbība jeb darbs profesionālā komandā:

5.1. Bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti

5.2. Bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras

5.3. Atbalsta centru darbība, pakalpojumi

5.4. Uzņemošo ģimeņu formu atšķirīgās lomas, tiesības, pienākumi, vēsture

5.5. Ētikas un komunikācijas principi profesionāļu sadarbībā

5.6. Sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās

5.7. Savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana

5.8. Profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes, komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā

5.9. Bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi

Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem un organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā

Piezīme. * Adoptētāju mācību programmā tiek akcentēta mūžilgu attiecību veidošana ar adoptētāju ģimeni.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!