Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2018. gada 1. novembra Diasporas likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.2018., Nr. 225 (6311) https://vestnesis.lv/op/2018/225.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Valsts materiālo rezervju likums

Vēl šajā numurā

14.11.2018., Nr. 225 (6311)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 01.11.2018.

OP numurs: 2018/225.3

2018/225.3
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Diasporas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) diaspora — ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi;

2) remigrācija — diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

3) diasporas organizācija — personu apvienība, kuras pamatdarbība ir vērsta uz diasporas interešu nodrošināšanu.

2. pants. Likuma mērķi

Likumam ir šādi mērķi:

1) stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai;

2) nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju;

3) sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā;

4) izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai (turpmāk — diasporas politika);

5) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka:

1) diasporas lomu Latvijas valstī un tiesību sistēmā, Latvijas un diasporas sadarbības pamatprincipus, diasporas politikas uzdevumus un diasporas atbalsta virzienus, veidus, kādos nodrošināma diasporas līdzdalība lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī diasporas politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci konkrētā diasporas politikas nozarē;

2) pamatprincipus finansējuma piešķiršanai diasporas un remigrācijas iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

3) diasporas un remigrācijas atbalsta pasākumus.

II nodaļa
Diasporas politika un tās īstenošana

4. pants. Diasporas politikas uzdevumi

Diasporas politikai ir šādi uzdevumi:

1) atbalstīt un veicināt uz diasporu vērstas iniciatīvas un sadarbības formas, radot labvēlīgus apstākļus diasporas saiknes veidošanai ar Latviju un remigrācijai;

2) nodrošināt diasporas locekļiem iespēju apgūt latviešu valodu, kā arī izzināt Latvijas vēsturi, valsts iekārtu un pārvaldību, latviešu kultūru un tradīcijas formālās un neformālās izglītības ceļā;

3) veicināt latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida, un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā;

4) atbalstīt latviskās identitātes nostiprināšanu, Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu diasporā, arī diasporas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu;

5) veicināt Latvijas un diasporas kultūras izpausmju pieejamību;

6) veicināt diasporas atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā, nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai un ārvalstīs atbalstīt ar diasporu saistītu sižetu, raidījumu un citu materiālu veidošanu un publiskošanu;

7) informēt diasporu par diasporas politiku un tās īstenošanu;

8) atbalstīt diasporas pašorganizēšanos un diasporas organizācijas;

9) veicināt diasporas locekļu un diasporas organizāciju iesaisti ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē;

10) nodrošināt diasporas locekļiem valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību, kā arī informēt par to;

11) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;

12) atbalstīt diasporas sadarbību ar Latviju tautsaimniecības, izglītības un zinātnes jomā;

13) veicināt diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības, eksporta un investīciju attīstīšanā un veicināšanā, zināšanu un tehnoloģiju pārnesē, valsts pārvaldē, pētniecībā un izstrādē.

5. pants. Diasporas politikas īstenošanas principi

(1) Publiskas personas un to institūcijas, kā arī privātpersonas, pildot tām deleģētos pārvaldes uzdevumus, ievēro diasporas politikas īstenošanas principus.

(2) Diasporas politikas īstenošanas principi ir šādi:

1) latviskās piederības princips — stiprināt diasporas locekļu latvisko identitāti un piederību Latvijai (piemēram, saglabājot latviešu valodu un kultūru un organizējot dažādus neformālās izglītības pasākumus un nometnes);

2) iekļaušanas princips — veicināt tādu apstākļu veidošanos, kuros diasporas locekļiem ir iespēja atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī atbalstīt remigrējušos diasporas locekļus (piemēram, veicināt eksportu, investīcijas, tehnoloģiju pārnesi, kā arī efektīvi integrēt diasporas locekļus Latvijas izglītības sistēmā un darba tirgū atbilstoši spējām, izglītībai un kvalifikācijai);

3) interešu ievērošanas princips — risinot ar diasporu saistītus jautājumus, izvērtēt diasporas intereses, tiesības, vajadzības un iespējas. Šis princips prasa arī izvērtēt politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ietekmi uz diasporu;

4) informācijas pieejamības princips — nodrošināt diasporu ar tās vajadzībām atbilstošu informāciju;

5) līdzdalības princips — nodrošināt diasporas locekļiem un diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju klātienē vai attālināti iesaistīties ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē;

6) vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt diasporas locekļiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas brīvi piedalīties sabiedriskās, pilsoniskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs Latvijā, ievērojot ar pastāvīgu uzturēšanos ārvalstīs saistītos objektīvos apstākļus;

7) pēctecības princips — nodrošināt diasporas politikas pasākumu pēctecību un ilgtspējīgu valsts atbalstu diasporas politikai un diasporas organizācijām.

6. pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā

(1) Diasporas politiku, iesaistot diasporas locekļus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, atbilstoši savai kompetencei īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas, veicot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(2) Ministriju kompetence diasporas politikas jomā:

1) Ārlietu ministrija:

a) nodrošina vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu,

b) veicina diasporas politikas īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju un privātpersonu sadarbību un rīcības saskaņotību,

c) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai diasporas politikas plānošanas dokumentus,

d) koordinē prioritāro diasporas atbalsta pasākumu izstrādes procesu,

e) iesniedz valsts budžeta finansējuma pieprasījumu, kas nepieciešams diasporas politikas īstenošanai un sagatavots, iesaistot kompetentās institūcijas,

f) sadarbojas ar diasporas locekļiem un atbalsta diasporas organizāciju veidotus projektus,

g) atbalsta diasporas politikai veltītus pētījumus,

h) pilnveido sadarbību un saziņu ar diasporu,

i) atbalsta diasporas jauniešu un bērnu pasākumus,

j) sadarbojoties ar ārvalstu un Latvijas kompetentajām institūcijām, koordinē diasporas, īpaši tās nepilngadīgo locekļu, tiesību aizsardzību ārvalstīs atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā un Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā noteiktajam;

2) Ekonomikas ministrija:

a) veicina diasporas iesaisti ar saimnieciskās darbības konkurētspējas sekmēšanu saistītās atbalsta programmās,

b) veicina diasporas iesaisti starptautiska mēroga pasākumos nolūkā sekmēt eksporta pieaugumu, tūrismu, ārvalstu investīciju piesaisti, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi,

c) veicina diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, citstarp informējot diasporu par saimnieciskās darbības vai sadarbības iespējām Latvijā;

3) Izglītības un zinātnes ministrija:

a) īsteno vienotu valsts politiku attiecībā uz diasporas nedēļas nogales skolām, diasporas vasaras vidusskolām un citiem diasporas neformālās izglītības pasākumiem (turpmāk arī — diasporas izglītība),

b) koordinē diasporas skolotāju un izglītotāju izglītības ieguvi un profesionālās meistarības pilnveidi,

c) koordinē pētnieciski metodisko darbu diasporas izglītības jomā,

d) izstrādā un īsteno diasporas izglītības vadlīnijas,

e) izstrādā un īsteno diasporas izglītības vadlīnijām atbilstošus atbalsta pasākumus, citstarp izstrādā metodiskos mācību līdzekļus un nodrošina to pieejamību,

f) izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus, kas vērsti uz latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida, un lībiešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību diasporā,

g) nodrošina valsts valodas prasmes pārbaužu organizēšanu un pieejamību diasporai tās locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs, izsniedzot atbilstošu valsts valodas prasmes apliecību,

h) organizē valsts pasūtījumu diasporas pētniecības jomā un sadarbībai ar diasporu zinātnes un pētniecības jomā,

i) koordinē un īsteno sadarbību ar diasporu jaunatnes politikas jomā,

j) kontrolē diasporas politikas īstenošanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu tās padotībā esošajās institūcijās un diasporas organizācijās atbilstoši deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem,

k) koordinē sadarbību ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām diasporas izglītības jomā,

l) veicina remigrējušo diasporas locekļu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā;

4) Kultūras ministrija:

a) atbalsta pie dažādām vecuma grupām piederošiem diasporas locekļiem paredzētus latviskās identitātes stiprināšanas pasākumus,

b) veicina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, citstarp sniedzot metodisku un materiālu atbalstu diasporai Dziesmu un deju svētku ilgtspējas nodrošināšanai tās locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs un līdzdalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijā,

c) atbalsta pasākumus, kas vērsti uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu,

d) pastāvīgi un sistemātiski veicina diasporas organizāciju darbības stiprināšanu,

e) atbalsta ārvalstīs ar diasporu saistītu sižetu, raidījumu un citu materiālu veidošanu un publiskošanu;

5) Labklājības ministrija:

a) sadarbojas ar diasporu sociālās aizsardzības politikas jomā,

b) izstrādā un īsteno atbalsta pasākumus diasporas nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba tirgū Latvijā,

c) koordinē un īsteno sadarbību ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā,

d) sniedz informāciju par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā, nodrošina diasporas locekļiem iespēju darba meklēšanas nolūkā ievietot savu dzīvesgājuma aprakstu Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē;

6) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

a) izstrādā un īsteno reģionālos diasporas atbalsta pasākumus, arī remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus, citstarp izveido un pārrauga nacionālo kontaktpunktu remigrācijas jautājumos, kā arī pārrauga reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido plānošanas reģioni un pašvaldības,

b) savas kompetences ietvaros pārrauga plānošanas reģionu un pašvaldību darbību diasporas politikas jomā, sagatavo novērtējumu par plānošanas reģionu un pašvaldību nodrošinātajiem diasporas atbalsta pasākumiem, arī remigrācijas veicināšanas pasākumiem, un priekšlikumus to uzlabošanai;

7) Iekšlietu ministrija:

a) veicina to, ka diasporai ir pieejama informācija par Latvijas pilsonības iegūšanas un atjaunošanas kārtību,

b) nodrošina diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā;

8) Veselības ministrija nodrošina diasporas locekļiem iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome:

1) veicina ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā;

2) veicina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai.

(4) Plānošanas reģioni savas kompetences ietvaros plāno un īsteno reģionālos diasporas atbalsta pasākumus, kā arī izveido reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kas:

1) sadarbībā ar pašvaldībām veido pašvaldību speciālistu tīklu, kas nodrošina diasporas atbalsta pasākumus, arī remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus;

2) sagatavo priekšlikumus valsts un pašvaldību institūciju nodrošināto diasporas atbalsta pasākumu pilnveidošanai konkrētu plānošanas reģionu teritorijā.

(5) Valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei, īstenojot diasporas politiku:

1) izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz diasporu;

2) nodrošina diasporas locekļiem un diasporas organizācijām savlaicīgu iespēju iesaistīties ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē.

7. pants. Ar diasporu saistītu pārvaldes uzdevumu deleģēšana

Valsts pārvaldes institūcijas var savas kompetences ietvaros un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā likuma 6. pantā noteiktos pārvaldes uzdevumus citām publiskām personām un privātpersonām.

8. pants. Diasporas līdzdalība diasporas politikas izstrādē un īstenošanā

(1) Diasporas locekļiem un diasporas organizācijām ir tiesības piedalīties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā, citstarp:

1) iesaistoties ar diasporas politiku saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā noteiktajā kārtībā;

2) darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē atbilstoši tās nolikumam;

3) izstrādājot un īstenojot ar diasporas politiku saistītus projektus un iniciatīvas, kā arī piedaloties citos līdzīga veida pasākumos.

(2) Diasporas organizācijas, kuras darbojas ārvalstīs un ir reģistrētas Latvijā, tiesību apjoma ziņā ir vienlīdzīgas ar diasporas organizācijām, kuras darbojas un ir reģistrētas Latvijā, to normatīvo aktu izpratnē, kuri regulē attiecīgo organizāciju darbību Latvijā.

9. pants. Pašvaldību kompetence diasporas politikas jomā

(1) Pašvaldība, ievērojot diasporas politikas īstenošanas principus un valsts diasporas politikas plānošanas dokumentus, var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, citstarp nodrošināt institucionālo sistēmu darbam ar diasporu un sniegt atbalstu valsts pārvaldes institūcijām diasporas politikas īstenošanā.

(2) Pašvaldība nodrošina diasporas locekļiem un diasporas organizācijām iespēju iesaistīties pašvaldības politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē.

(3) Pašvaldība var izveidot diasporas lietu konsultatīvo komisiju vai paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar diasporu, kā arī sniegt diasporas locekļiem šajā likumā neminētu sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu šā likuma mērķu īstenošanai, arī remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai.

10. pants. Diasporas konsultatīvā padome

(1) Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu.

(2) Ārlietu ministrija ir atbildīga par Diasporas konsultatīvās padomes darbības organizēšanu un tās sekretariāta funkciju nodrošināšanu.

(3) Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģētus pārstāvjus.

(4) Diasporas konsultatīvā padome sniedz ministrijām priekšlikumus par diasporu skarošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Diasporas konsultatīvā padome izvērtē no diasporas locekļiem, diasporas organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām saņemtos ar diasporas politiku saistītos priekšlikumus un sniedz atzinumu par priekšlikumiem, kurus uzskata par atbalstāmiem.

(6) Diasporas konsultatīvās padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

III nodaļa
Diasporas atbalsta pasākumi

11. pants. Latviskās identitātes un piederības Latvijai stiprināšana, latviešu valodas saglabāšana, kultūras izpēte un saglabāšana

(1) Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši savai kompetencei nodrošina pastāvīgu un sistemātisku atbalstu:

1) ar finansējumu un metodoloģiju diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu darbībai, kā arī šo skolu skolotāju profesionālajai pilnveidei;

2) diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs;

3) latviešu valodas, arī latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida, un lībiešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai diasporā;

4) diasporas bērnu, jauniešu un pieaugušo interešu kopu darbībai ārvalstīs;

5) starppaaudžu (trīsreiz trīs) un jauniešu (divreiz divi) saietu vai līdzīgu saietu rīkošanai Latvijā un ārvalstīs;

6) nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, Latvijas un diasporas kultūras, mākslas un mūzikas pieejamībai un Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanai un uzturēšanai diasporā;

7) diasporas vēstures un kultūras mantojuma apzināšanai un saglabāšanai;

8) diasporas iniciatīvām Latvijā;

9) apmaiņas programmām, kas nodrošina diasporas bērniem un jauniešiem iespēju mācīties Latvijas skolās vai augstākās izglītības iestādēs;

10) citām šā likuma 4. pantā noteiktajiem diasporas politikas uzdevumiem atbilstošām iniciatīvām.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī privātpersonas ir tiesīgas veikt arī citādus diasporas atbalsta pasākumus, lai palīdzētu tai uzturēt saikni ar Latviju.

12. pants. Diasporas tiesību un interešu aizsardzība ārvalstīs

Valsts nodrošina diasporas tiesību un interešu aizsardzību Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma un Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma izpratnē un veicina konsulāro pakalpojumu un konsulārās palīdzības pieejamību diasporas locekļiem to pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs.

13. pants. Mērķtiecīga diasporas iesaistīšana Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstīšanā

Lai mērķtiecīgi iesaistītu diasporu Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstīšanā, šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši savai kompetencei:

1) īsteno pasākumus, kas veicina diasporas iesaisti saimnieciskajā darbībā Latvijā;

2) īsteno pasākumus, kas sekmē diasporas saimnieciskās darbības veicēju, zinātnieku un citu profesionāļu iesaisti eksporta un investīciju veicināšanā, nozaru attīstīšanā, tehnoloģiju pārnesē, pētniecībā un izstrādē;

3) nodrošina pastāvīgu un sistēmisku diasporas un remigrācijas jautājumu izpēti efektīvas diasporas politikas un remigrācijas īstenošanai;

4) nodrošina to, ka diasporas locekļu profesionālā pieredze, kas gūta starptautisko organizāciju dienestā, tiek atzīta Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās.

14. pants. Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana

Lai veicinātu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši savai kompetencei:

1) veicina balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību vēlēšanās un tautas nobalsošanā, veidojot ārvalstīs vēlēšanu iecirkņus, kuru skaits ir samērīgs ar vēlētāju skaitu, atvieglojot kārtību, kādā notiek balsošana pa pastu, un paredzot iespēju balsot pa pastu pašvaldību vēlēšanās;

2) nodrošina valsts atbalstu diasporas organizāciju darbības stiprināšanai;

3) nodrošina diasporas locekļiem un diasporas organizācijām iespēju iesaistīties, ja nepieciešams, arī attālināti, ar diasporu saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē;

4) nodrošina to, ka ietekmes uz diasporu izvērtējums tiek iekļauts normatīvo aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā);

5) nodrošina valsts sniegtās informācijas un e-pakalpojumu pieejamību diasporai.

15. pants. Atbalsts remigrācijai

(1) Valsts un pašvaldības atbalsta Latvijas tautas atkalapvienošanos un veic pasākumus, lai atvieglotu diasporas locekļu atgriešanos vai pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

(2) Lai nodrošinātu diasporas bērnu un jauniešu sekmīgu integrāciju Latvijas izglītības sistēmā, šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši savai kompetencei:

1) nodrošina diasporas locekļiem iespēju pirms remigrācijas savlaicīgi reģistrēt savus bērnus Latvijas vispārējās izglītības iestādēs, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, un profesionālās izglītības iestādēs;

2) nodrošina pastāvīgu un sistēmisku atbalstu diasporas bērnu integrācijai Latvijas izglītības sistēmā;

3) veicina diasporas jauniešu piesaisti studijām Latvijas augstākās izglītības iestādēs uz laiku vai pastāvīgi, citstarp sniedzot latviešu valodas apguvei nepieciešamo atbalstu.

(3) Lai nodrošinātu remigrējušo diasporas locekļu sekmīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā un darba tirgū, šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās institūcijas atbilstoši savai kompetencei:

1) sniedz diasporai atbalstu, kas nepieciešams latviešu valodas apguvei un iesaistei nodarbinātības vai saimnieciskās darbības veicināšanas pasākumos;

2) attiecībā uz diasporas locekļiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru izcelsme nav saistīta ar Latviju, nosaka vienkāršotu kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, arī reglamentētajās profesijās, pielīdzināšanai un atzīšanai, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādē Latvijā.

(4) Nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņem vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus.

(5) Remigrācijas atbalsta sniegšanai un koordinācijai tiek izveidots nacionālais kontaktpunkts remigrācijas jautājumos un reģionālais remigrācijas koordinatoru tīkls.

(6) Remigrācijas atvieglošanas nolūkā valsts iestādes diasporas locekļu pieprasījumus par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu izskata un lēmumu pieņem tādos pašos termiņos kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja ir saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm.

(7) Valsts un pašvaldības sniedz palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļa) jautājumu risināšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļa) jautājumu risināšanā.

(8) Remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

16. pants. Dzīvesvietas papildu adrese

(1) Lai atvieglotu remigrāciju, diasporas locekļiem ir tiesības papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā.

(2) Papildu adrese Latvijā tiesisko seku ziņā ir uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Latvijā attiecībā uz bērnu uzņemšanu vispārējās izglītības iestādēs, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumos.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto papildu adresi neņem vērā, nosakot personas:

1) rezidenci nodokļu uzlikšanas vajadzībām saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

2) vēlēšanu apgabalu saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu;

3) tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un valsts pabalstiem un šo pabalstu izmaksu.

IV nodaļa
Finansējums diasporas politikas īstenošanai

17. pants. Finansējums diasporas politikas īstenošanai

Diasporas politiku finansē no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot pienācīgu, ilgtermiņā plānojamu, diasporas skaitliskā sastāva un aktivitāšu dinamikai pielāgojamu finansējumu. Diasporas politiku var finansēt arī no citiem avotiem.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10. pants stājas spēkā 2019. gada 1. martā. Ministru kabinets līdz 2019. gada 28. februārim apstiprina Diasporas konsultatīvās padomes nolikumu un sastāvu.

2. Šā likuma 6. panta otrās daļas 7. punkta "b" apakšpunkts, kas paredz Iekšlietu ministrijas kompetenci nodrošināt diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā, un šā likuma 16. pants "Dzīvesvietas papildu adrese" stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

3. Šā likuma 6. panta otrās daļas 8. punkts, kas paredz Veselības ministrijas kompetenci nodrošināt diasporas locekļiem iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

4. Šā likuma 6. panta trešās daļas 1. un 2. punkts, kas paredz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

5. Šā likuma 14. panta 1. punktu, kas paredz veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību vēlēšanās un tautas nobalsošanā, veidojot ārvalstīs vēlēšanu iecirkņus, kuru skaits ir samērīgs ar vēlētāju skaitu, atvieglojot kārtību, kādā notiek balsošana pa pastu, un paredzot iespēju balsot pa pastu pašvaldību vēlēšanās, sāk piemērot ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

6. Šā likuma 14. panta 4. punktu, kas paredz nodrošināt to, ka ietekmes uz diasporu izvērtējums tiek iekļauts normatīvo aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), attiecībā uz likumiem sāk piemērot ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī.

7. Šā likuma 15. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredz nodrošināt diasporas locekļiem iespēju pirms remigrācijas savlaicīgi reģistrēt savus bērnus Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

8. Šā likuma 15. panta trešās daļas 2. punkts, kas paredz attiecībā uz diasporas locekļiem noteikt vienkāršotu kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, arī reglamentētajās profesijās, pielīdzināšanai un atzīšanai, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādē Latvijā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

9. Šā likuma 15. panta ceturtā daļa, kas paredz, nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņemt vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

10. Šā likuma 15. panta astotā daļa, kas paredz, ka remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

11. Šā likuma 17. pantā noteikto par to, ka diasporas politiku finansē no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot pienācīgu, ilgtermiņā plānojamu, diasporas skaitliskā sastāva un aktivitāšu dinamikai pielāgojamu finansējumu, nodrošina ne vēlāk kā plānojot 2020. gada valsts budžetu.

12. Ministru kabinets līdz 2019. gada 28. februārim sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz:

1) veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai;

2) diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā;

3) ikvienam diasporas loceklim iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros;

4) priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā balsstiesīgie Latvijas pilsoņi var piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā, balsojot pa pastu;

5) nodrošināt diasporas locekļu bērnu uzņemšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs pirms remigrācijas;

6) vienkāršot kārtību, kādā diasporas locekļu ārvalstīs iegūtā izglītība, akadēmiskie grādi un profesionālā kvalifikācija, arī reglamentētajās profesijās, tiek pielīdzināta un atzīta, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādēs Latvijā;

7) priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā remigrējušie diasporas locekļi ir tiesīgi saņemt maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus;

8) nodrošināt to, ka diasporas locekļu pieprasījumi par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu tiek izskatīti un lēmumi tiek pieņemti tādos pašos termiņos kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm;

9) iespēju ikvienam diasporas loceklim, kurš ieguvis izglītību vai darba pieredzi ārvalstīs, arī tad, ja pildījis dienestu starptautiskajās organizācijās, efektīvi piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts civildienestu atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai;

10) iespēju ikvienam diasporas loceklim brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, lai saņemtu vecuma pensiju;

11) nodrošināt to, ka remigrējušam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī;

12) nodrošināt to, ka remigrējušie diasporas locekļi var saņemt palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļa) jautājumu risināšanā.

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 14. novembrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!