Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas sestā sēde 2018. gada 29. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt 2018. gada 29. novembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Daiņa Pētera Kļaviņa atbrīvošanu no tiesneša amata". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāte Inese Voika informē, ka ir atsaukusi savu parakstu likumprojektam "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", līdz ar to šis likumprojekts tiek izslēgts no Saeimas sēdes darba kārtības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas un sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un... Tā, paldies. Lūdzu sekretariātā ātrāk mainīt izskatīto darba kārtību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Ieroču aprites likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam no šā gada 4. decembra līdz 7. decembrim.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edmunda Teirumnieka iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 4. decembra līdz 7. decembrim. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edmundam Teirumniekam no šā gada 4. decembra līdz 7. decembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Daiņa Pētera Kļaviņa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Tieslietu padome šā gada 23. oktobrī, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 81. pantā "Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atceļ no amata" un 82. pantā "Tiesneša atbrīvošana no amata" ietvertajām normām, nolēmusi ierosināt Saeimai atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Daini Pēteri Kļaviņu no amata veselības stāvokļa dēļ.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Daiņa Pētera Kļaviņa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 2. janvāri atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Daini Pēteri Kļaviņu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Daiņa Pētera Kļaviņa atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība tātad grozīta.

Darba kārtībā – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību". Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis nav pirmais pieprasījums saistībā ar OIK jeb subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmu un tās tiesiskuma aspektiem. Diemžēl līdz šim visa argumentācija, ko mēs esam saņēmuši no Ekonomikas ministrijas, ir bijusi līdzīga Vinnija Pūka un Sivēntiņa sarunai, kad viņi stāv zem tā lielā koka, kurā dzīvo bites ar medu. Sivēntiņš saka Vinnijam Pūkam: "Vinnij Pūk, iedomājies, a ja tas koks nolūst un uzkrīt mums virsū?" Uz to Vinnijs Pūks atbild: "A iedomājies, ka neuzkrīt." Apmēram tādā līmenī ir bijusi šī argumentācija, kas līdz šim sniegta no Ekonomikas ministrijas puses. Tādā iedomu līmenī.

Tad vajag kā Sivēntiņš... kurš draud: ja pieskarsieties šim kokam, tas uzkritīs jums virsū, būs simtiem miljonu tiesvedību. Bet, tiklīdz kā paprasa šo juridisko argumentāciju, atzinumu, ka... vai tiešām... kā tas ir... kur ir pamatojums... izrādās – tāda nemaz nav. Vai arī kā Vinnijs Pūks, kuram... kad mēģina parādīt uzskatāmus faktus par subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma reālām problēmām, jums tiek piedāvāts iedomāties, ka to nav.

Uzskatāms piemērs. Paņemsim Eiropas Komisijas lēmumu, kurā... ar kuru Eiropas Komisija saskaņoja šo atbalsta sistēmu, kurā... Skaidri ir norādīts, ka Latvijas valsts ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta trešo daļu, proti, ieviesusi šo atbalstu, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju.

Eiropas Savienības tiesību normas ļoti skaidri noteic, ka šādā gadījumā šāds atbalsts ir nelikumīgs. Pēdējā pieprasījumā bija... to spiesta atzīt arī Ekonomikas ministrija... atzīt arī to, ka nelikumīgu atbalstu Ekonomikas ministrija nav tiesīga sniegt. Tad ir jautājums: kāpēc joprojām atbalsts tiek sniegts vairākiem komersantiem, kur šis atbalsts vispār nav saskaņots? Piemēram, TEC-2. Piemēram, tie komersanti, kuriem tas tiek sniegts saskaņā ar Eiropas... ar Elektroenerģijas tirgus likuma 52. pantu. Tā ir vesela virkne komersantu, tur tiek maksāti miljoni. Ekonomikas ministrija skaidri apzinās, ka tas ir nelikumīgi un ka viņi nedrīkst to darīt. Bet viņi to dara.

Vēl viens jautājums, kas ir ļoti interesants. Kā tad īsti ir ar šo atbalsta shēmu, kas ir saskaņota ar Eiropas Komisiju? Vai tiešām Ekonomikas ministrija īsteno šo shēmu vai patiesībā pavisam kādu citu? Jo Eiropas Komisija savā lēmumā ir ļoti skaidri norādījusi, ka šī atbalsta shēma var būt saskanīga ar Eiropas Savienības tiesību normām un atbilstīga Eiropas Savienības kopējam tirgum tikai ar nosacījumu, ja ir novērsta pārkompensācija. Bet Ekonomikas ministrija pati ir atzinusi savā darba grupā, ka nekāda pārkompensācija nav novērsta.

Savdabīgi ir, ka, neskatoties uz visiem šiem ļoti nopietnajiem tiesiskuma aspektiem, nekāds tiesiskuma izvērtējums nav veikts. Darba grupa vispār pie tā nav strādājusi. Tāda uzdevuma darba grupai vispār nav bijis. Un tas ir tas, ko mēs lūdzam šinī pieprasījumā! Un ceram, ka beidzot mēs saņemsim skaidras atbildes uz visiem šiem jautājumiem.

Paldies, kolēģi. Aicinu ražīgi pastrādāt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad atbilstoši likumam šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – "Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu".

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanai".

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanai" izskatīšanu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija savā 21. novembra sēdē izskatīja 12. Saeimā neizskatīto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanai" (Nr. 1187/Lp12).

Likumprojekta būtība ir atsavināt sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanai – nekustamo īpašumu "Vairas" Ķekavas novadā. Likumprojekts paredz, ka nekustamais īpašums atsavināms Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā un ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Juridiskā komisija nolēma lūgt 13. Saeimu turpināt skatīt šo likumprojektu. Komisijas vārdā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, lūdzu turpināt likumprojektu izskatīt 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanai" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka arī 13. Saeimā tā būs par šo likumprojektu atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 4. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2018. gada 4. decembris.

Darba kārtībā likumprojekts "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Sveicināti, kolēģi! Mēs pārņemam 12. Saeimas mantojumu. Šis mantojums ir saistīts ar mūsu pienākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/97. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma jēga ir patērētāju aizsardzība, lai netiktu iesmērēta apdrošināšana, kas viņiem nav vajadzīga. Līdz ar to notiek zināma veida konsolidācija un par to mums būs jālemj. Tas, protams, skar Latvijas tirgu, un par to mēs arī runāsim.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka arī 13. Saeimā tā ir atbildīgā komisija? Iebildumus nedzirdu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Zakatistovs. Šā gada 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Šis ir saistīts jautājums. Ar to tiks noteikts, kāda apdrošināšanas forma ir iesniedzama pirms līguma slēgšanas. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" izskatīšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja arī 13. Saeimā tā būtu atbildīgā komisija? Iebildumu nav.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Zakatistovs. 2018. gada 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2018. gada 13. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu.

Galvenokārt tas ir saistīts ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvu. Tas paredz arī precizēšanu... esošā regulējuma precizēšanu un pilnveidošanu, dažu novecojušu terminu izslēgšanu, kā arī jaunu regulējumu attiecībā uz dažiem jautājumiem, no kuriem būtiskākais ir regresa prasību celšana. Par to, iespējams, būs nopietnākas debates otrajā lasījumā.

Kopumā aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tā paliek atbildīgā komisija? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad piecas dienas. Šā gada 4. decembris, ja?

Paldies.

Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"".

Komisija likumprojektu izskatīja. Likumprojektā tiek precizētas novecojušas, nepilnīgas normas.

Komisija iesaka atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs balsosim par izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā".

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, kolēģes! Labrīt, kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu, kas ir palicis mantojumā no iepriekšējā Saeimas sasaukuma. Tas ir valdības iesniegts likumprojekts, kas, mūsuprāt, tiešām nepieciešams. Tā būtība ir saistīta ar to, ka... jūs droši vien zināt, ka būvniecības jomā Latvijā ir tomēr diezgan daudz nesakārtotu jautājumu. Būvniecības projektus saskaņot ir sarežģīti. Ilgstoši mēs atpaliekam no citām valstīm konkurētspējā šajā jautājumā, un viens no veidiem, kā to risināt, ir ieviest būvniecības informācijas sistēmu. Šis likumprojekts paredz to, ka nākotnē būvniecības informācijas sistēmā gan iesniegt, gan saskaņot, gan pieņemt lēmumus attiecībā uz būvniecības iecerēm būs iespējams tikai elektroniski.

Pēc spēkā stāšanās termiņa, par kuru mums, protams, būs jādiskutē, jo uz 1. janvāri to mēs vairs nepagūsim, iesniegtās jaunās ieceres būs saskaņojamas pilnībā elektroniski. Atsevišķām pašvaldībām, protams, vajadzēs palīdzēt, lai varētu digitalizēt būvniecības ieceru dokumentus.

Diemžēl Rīgā šobrīd vēl arvien nestrādā būvniecības informācijas sistēma. Par to mēs komisijā spriedām. Bet nepieciešams likumprojekts.

Aicinām likumprojektu skatīt pirmajā lasījumā un lūdzam atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šī komisija ir atbildīgā par likumprojektu arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Pavļuts. Komisija ierosina, ka termiņš ir divas nedēļas – 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisijā esam izskatījuši 12. Saeimā iesniegto likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" un esam atbalstījuši turpināt izskatīšanu 13. Saeimā.

Īsumā – šis likumprojekts paredz noteikt stingrāku kārtību, uzraudzīt nitrātu apriti. Kā jūs zināt, nitrāti var būt ne tikai mēslošanas līdzekļi, bet arī sprādzienbīstamas vielas. Tā ka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz 13. Saeimā turpināt likumprojekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šī komisija paliek atbildīgā par minēto likumprojektu arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs. Šā gada 6. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jau jūs ievērojāt, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ražīgi strādā pie iepriekšējās Saeimas mantojuma, un darba kārtībā mēs patiesībā piedāvājam veselu likumprojektu paketi. Kopā ar šo likumprojektu piedāvājam izskatīt vēl trīs likumprojektus, kas ir par vienu un to pašu tēmu, – likumprojektus, kurus sagatavojusi Ekonomikas ministrija.

Būtība šajā likumprojektā... ir pārņemt to, ka nacionālajās tiesību normās tiktu transponētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES prasības par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās. Ko tas nozīmē? Tas paredz, ka piegādātājam būs brīva izvēle, kādā veidā piedāvāt rēķinu – vai nu papīra, vai elektroniskajā formā. Savukārt pasūtītājam būs pienākums pieņemt piegādātāja rēķinus neatkarīgi no to formas. Lai elektronisko rēķinu apriti salāgotu, optimizētu un samazinātu šīs... birokrātisko administratīvo slogu, kas var rasties, likumprojekts arī paredz, ka būs jāizstrādā konkrēti elektronisko rēķinu standarti un ka tie būs savstarpēji jāsalāgo. Tāda ir visu šo nākamo četru likumprojektu būtība kopumā.

Komisija aicina turpināt izskatīt šo likumprojektu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās skatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ja minētā komisija paliek atbildīgā par šo likumprojektu arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. decembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā".

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir otrais likumprojekts šinī likumprojektu paketē – ar tieši to pašu motivāciju un argumentāciju.

Komisija to ir atbalstījusi un lūdz jūs atbalstīt turpmāk tā izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13. decembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā".

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jau minēju, šis ir viens no šiem pašiem likumprojektiem – šinī likumprojektu paketē, ar tieši to pašu argumentāciju un motivāciju.

Komisija ir atbalstījusi, un aicinu arī jūs atbalstīt tālāku šī likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts – likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to, tāpat kā par iepriekšējiem, bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā".

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir pēdējais no likumprojektiem šinī likumprojektu paketē – ar tieši to pašu motivāciju un būtību.

Komisija to ir atbalstījusi tālākai izskatīšanai. Aicinu jūs atbalstīt to un tupināt strādāt pie šī likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumus neviens neizsaka.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" izskatīšanu.

Komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 53/Lp13) un lūdz to pārņemt arī 13. Saeimai, atbalstot šodien pirmajā lasījumā.

Likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt tādas tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu ar 2019. gada 1. janvāri, kas nodrošinātu tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu, līdz ar to arī finansiālo drošību... un neatkarību... respektīvi, neatkarīgus atlīdzības veidošanas principus. Formālā nepieciešamība ir tādēļ arī grozīt likumu, paredzēt jaunu kārtību, jo 2017. gadā Satversmes tiesa atzina, ka esošā tiesnešu atlīdzības sistēma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei.

Lai izstrādātu šādu atlīdzības modeli, tika izveidota darba grupa Valsts kancelejas vadībā. Tā analizēja esošo sistēmu un arī citu valstu pieredzi. Ņemot vērā dažādu varu atlīdzības sabalansētības principu, tika sagatavoti šie grozījumi.

Būtiskākās izmaiņas, kas ir paredzētas, grozot Valsts un pašvaldību institūciju un darbinieku atlīdzības likumu, būtu šādas.

Pirmā lieta – mainīt mēnešalgas noteikšanas principu Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, Saeimas un pašvaldību domju deputātiem. Saskaņā ar šo principu tiktu ņemts vērā gan tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums aizpagājušā gada faktiskajās cenās procentos, gan inflācijas īpatsvars, kas ir jauna formula.

Otra lieta. Ir paredzēts, ka reizi četros gados šo atlīdzības principu varētu pārskatīt. Tas ir nepieciešams tādiem gadījumiem, lai dažādas situācijas varētu koriģēt. Mēs redzam, ka tautsaimniecība vairs neattīstās tik labi, kā līdz šim ir pieaugusi atlīdzība.

Vēl ir vairākas citas lietas. Piemēram, FKTK, SPRK, Kontroles dienesta atlīdzībā tiktu ņemta vērā nevis vidējā atlīdzība tautsaimniecībā, bet gan nozarē noteiktā vidējā atlīdzība.

Un vēl ir kāda svarīga lieta, kas tiktu mainīta vienlaikus ar pamata mēnešalgas izmaiņām tiesnešiem un prokuroriem. Proti, tiktu mainīta piemaksu sistēma, nosakot, ka tiesnešiem un prokuroriem pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem būtu piecu procentu piemaksa no mēnešalgas, bet pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem – 10 procentu piemaksa no mēnešalgas. Lielāks pieaugums būtu pamatalgai, mazākas piemaksas līdz ar to... salīdzinot ar esošo sistēmu.

Es aicinu Saeimas deputātus pārņemt šo likumprojektu un atbalstīt arī šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Kolēģi, vispirms mēs balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā un pēc tam – par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

Un komisija ir lūgusi atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

12. Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka minētā komisija būtu atbildīgā par šo likumprojektu arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30. novembra pulksten 17.00, un otrais lasījums – šā gada 6. decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. novembra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 6. decembrī.

Paldies. Paldies, Reiznieces-Ozolas kundze.

Nākamais likumprojekts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Ieroču aprites likums".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta "Ieroču aprites likums" izskatīšanu 13. Saeimā.

Komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē nolēma turpināt izskatīt 12. Saeimā nepabeigto likumprojektu "Ieroču aprites likums".

Šis ir pilnīgi jauns likums, kura galvenais mērķis ir Eiropas direktīvas pārņemšana Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos. Direktīva un likumprojekts ir tapuši, ņemot vērā pieredzi un kļūdas saistībā ar teroraktiem Eiropas Savienībā. Bet, kad komisija savā sēdē noklausījās nevalstisko organizāciju, kas pārstāv mednieku intereses, un Latvijas Šaušanas federācijas un citu nevalstisko organizāciju viedokļus, tika noskaidrots, ka ir vairāki problēmjautājumi. Tomēr visi atbalstīja to, ka ar jauno likumu ir jāstrādā arī jaunajai Saeimai.

Komisijas vārdā aicinu turpināt izskatīt likumprojektu 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ieroču aprites likums" izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā par minēto likumprojektu arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Latkovskis. 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13. decembrim.

Godātie kolēģi! Deputāti Rihards Kols, Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu "Saeimas rezolūcija "Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam"".

Par iekļaušanu darba kārtībā var runāt "par" un "pret" – pa vienam deputātam.

Runāt "pret" pieteicies deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt vēlreiz, kolēģes un kolēģi! Runājot par rezolūciju "Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam", vēlos teikt sekojošo.

Pirmā lieta, kas mums ir jāzina un attiecībā uz šo dokumentu jāapzinās, – tas ir deklaratīvs rekomendējoša rakstura dokuments, visnotaļ izvērsts. Jāatzīst, ka līdz ar to cilvēkiem droši vien tas ir apgrūtinoši – iepazīties ar tā saturu, izvērtēt to. Un, iespējams, tik izvērstā dokumentā var atrast dažādus aizķeršanās punktus tam, lai runātu par jautājumiem, kuri kādam liekas svarīgi vai rūp.

Tas, kam es varu piekrist, – šis dokuments un migrācijas jautājumi kopumā patiešām nav pietiekami prezentēti un skaidroti Latvijas sabiedrībai. Ja mēs atminamies pavisam nesen noslēgušās pirmsvēlēšanu debates, tad jāatzīst, kolēģi, ka mēs no migrācijas jautājumiem lielā mērā izvairījāmies kā no tāda karsta kartupeļa. Mēs tiešām šos jautājumus neesam gana pārrunājuši, neesam skaidrojuši, neesam diskutējuši par to, kāpēc Latvijai nav savas skaidri definētas migrācijas politikas, jo šie ir jautājumi, no kuriem izvairāmies.

Runājot par šiem apgalvojumiem piedāvātajā rezolūcijas tekstā, es tomēr īsti nevaru piekrist tam, ka paktā būtu, piemēram, noteikts, ka ir cilvēktiesības migrēt. Migrantam pienākas cilvēktiesības tāpat kā jebkuram citam cilvēkam – tas ir tas, ko šis pakts mums pasaka.

Tāpat ir arī daudz citu jautājumu un bažu, kas pieminētas piedāvātajā rezolūcijas tekstā. Mēs īsti neredzam pamatojumu šajā ANO sagatavotajā paktā. Ir vairākas valstis, kas tam ir pievienojušās, un tā ir katras valsts valdības izvēle. Frakcija "Attīstībai/Par!" aicina ļaut valdībai lemt par šo jautājumu, par šo rekomendējošo, nesaistošo, deklaratīvo dokumentu... un uzskatām, ka šis jautājums nav lemjams Saeimā un ka tas ir jāizlemj valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Maza replika uzreiz par Pavļuta kunga pausto. Ir "tehniskā" valdība... es domāju, ka tad arī jums vajadzētu paziņot, ka virzāmies uz priekšu jau ar sagatavoto valsts budžetu, pieņemam, nekavējamies... jo tomēr signāls bija arī no pašreizējā premjerministra, kas izpilda pienākumus... paziņojums, ka nepieņems politiskus lēmumus. Šis ir starptautisks politisks lēmums – uzņemties starptautiskās saistības.

Bet nu mazliet par šo globālo paktu. Tas tika definēts šā gada 30. jūlijā, un jau 10. decembrī starpvaldību konferencē Marrākešā ANO dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums – to atbalstīt vai ne. Šī vara Latvijā ir ārlietu ministra rokās, kurš jau ir teicis, ka plāno pievienoties šim paktam.

Piecu mēnešu laikā kopš teksta apstiprināšanas vienošanās nav iztulkota latviešu valodā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju ar to iepazīties. Un nu pa galvu pa kaklu mēģināsim saprast, kas īsti tas pakts ir.

Sākšu ar to (es esmu iepazinies ar šo paktu), ka tā dēvētajā ANO migrācijas paktā ir gana daudz labu priekšlikumu un ideju par to, kā risināt sasāpējušās migrācijas problēmas, un par to, kā šajā kontekstā būtu jāsadarbojas starpvalstu līmenī. Taisnība, paktā minēts, ka jāstiprina ārējās robežas, jācīnās ar migrācijas cēloņiem, nevis ar sekām vai tikai seku simptomiem, ka jācīnās ar organizēto noziedzību, cilvēktirdzniecību, kā arī pakts norāda, ka migrācija ir pārrobežu process un vienmēr tajā būs iesaistītas vairākas izcelsmes, tranzīta un mērķa valstis... it kā pat ir izcelts nacionālās suverenitātes princips migrācijas politikas veidošanā. Ja tas būtu vienīgais, kas šajā paktā paredzēts, tad iebildumu nebūtu. Tieši pretēji – tajā iestrādāti vairāki principi, kurus esam iepriekš aizstāvējuši un uz kuriem esam uzstājuši... ka šāda pieeja būtu jāīsteno Eiropas Savienības līmenī. Un tomēr pakts ir starptautiska vienošanās (pat ja tā nav juridiski saistoša) par migrācijas regulēšanas mehānismiem. Tie, kuri iepazinušies ar pilnu ANO migrācijas pakta saturu, būs pamanījuši vairākas nosacīti interesantas lietas, piemēram, jaunu definīciju radīšanu, saplūdinot vienā terminā iepriekš būtiski atšķirīgos statusus raksturojušos terminus "bēglis", "migrants" un "nelegālais imigrants". Tādējādi tiek noliegtas būtiskas atšķirības starp šiem statusiem; tas ir tiešā pretrunā ar starptautiski un nacionāli pieņemtajām normām.

Starptautiski migrācija tiek iekļauta cilvēktiesību kopumā, lai gan zināms, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā minēts kas fundamentāli atšķirīgs. Nacionālo valstu loma tiek šobrīd simboliskā līmenī mazināta, lai to vēlāk īstenotu praksē. Tas viss notiek uz sabiedrībai skaidri zināma viedokļa fona. Migrācija ir viena no tēmām, par kuru sabiedrības vairākumam Latvijā ir ļoti negatīvs viedoklis. Mēs varam diskutēt par šīs nostājas iemesliem, par tās pamatotību, taču neņemt vērā, ko domā mūsu iedzīvotāji, nebūtu godīgi.

Bet pakts jau arī neesot juridiski saistošs. Tā patiešām ir minēts pat šajā pakta tekstā, ka tas ir labas gribas paziņojums par vēlmi sadarboties, faktiski politisks paziņojums. Vienlaikus pakts norāda uz kopēju apņemšanos uzsākt darbu pie šo principu un politikas īstenošanas, iedzīvinot to savu valstu likumdošanā un praksē. Ar pievienošanos mēs deklarējam savu apņemšanos īstenot tajā minēto politiku, mēs piekrītam visam, kas tajā minēts. Arī strīdīgajiem, neizdiskutētajiem jautājumiem. Tad man jājautā: vai mēs tiešām piekrītam visam, kas šajā paktā ir minēts? Vai mēs tiešām apņemamies strādāt visos šajos virzienos, strādāt pie visu šo mērķu izpildes neatkarīgi no tā, kāda ir pašreizējā Latvijas migrācijas politika? Vai mēs, Latvija, publiski paziņojam par reālu apņemšanos vai vienkārši kaut kam pievienojamies mīļā miera labad?

Būdams juridiski nesaistošs, šis dokuments tomēr norāda uz attieksmi, uz nodomiem un plāniem. Ja visi dokumentā minētie pasākumi nav mūsu plānos... Un, lai tie būtu, par tiem tomēr būtu jādiskutē Saeimā, nekur citur. Vai tiešām mēs esam gatavi faktiski maldināt starptautisko sabiedrību? Domāju, ka tam, ko mēs kā valsts sakām, ir nozīme. Ka mēs sakām tikai to, ko domājam, un apņemamies darīt tikai to, ko patiešām darīsim.

Ceru, ka nepierādīsim pretējo.

Un tiešām – ja mēs šodien šo lēmuma projektu iekļaujam darba kārtībā, mēs varam Saeimā par to diskutēt, debatēt. Un tad lai Saeima ar savu balsojumu... ar balsu vairākumu pauž savu attieksmi! Un skaidrs, ka mēs nepieprasām Ministru kabinetam nepievienoties šim paktam. Mēs aicinām nepievienoties. Un tad jau, Pavļuta kungs, Ministru kabinets lai parlamentārā republikā izsver šo lēmumu un otrdien Ministru kabineta sēdē lemj!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens ir deputāts runājis "par", viens – "pret".

Kolēģi! Mums ir jābalso par to, lai šo Saeimas lēmuma projektu iekļautu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Saeimas rezolūcija "Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam"" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 43, atturas – 2. Tātad darba kārtība tiek grozīta. Saeimas lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Autortiesību likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Autortiesību likumā" (Nr. 22/Lp13) ir pirmais likumprojekts, kuru kā Ministru kabineta virzītu likumprojektu ir saņēmusi 13. Saeima un kuru mēs šodien skatām pirmajā lasījumā.

Kā norādīts anotācijā, likumprojektam "Grozījumi Autortiesību likumā" ir trīs mērķi. Pirmais no šiem mērķiem ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. septembra tā saucamo Marrākešas direktīvu. Tā ir direktīva par dažiem atļautiem konkrētu, ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai kuras lasīt nespēj citu iemeslu dēļ. Ar minēto direktīvu, Marrākešas direktīvu, ir tikusi grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes tā saucamā Informācijas sabiedrības direktīva.

Otrais šā likumprojekta mērķis ir precizēt manis jau pieminētajā Informācijas sabiedrības direktīvā, kura tika pieņemta 2001. gada 22. maijā, vienu konkrētu punktu. Tas ir punkts, kas runā par paredzēto vispārīgo izvēles izņēmumu attiecībā uz minētajām personām, kurām ir redzes traucējumi vai kuras lasīt nespēj citu iemeslu dēļ.

Un trešais šā likumprojekta mērķis ir precizēt Autortiesību likumā terminoloģiju, cenšoties izvairīties no tādiem vārdiem kā "invaliditāte" un tamlīdzīgiem.

Ņemot vērā, ka Marrākešas direktīva dalībvalstīm bija jāpārņem līdz šā gada 11. oktobrim, likumprojekts paredz paātrināt likuma spēkā stāšanos. Proti, likums stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt gan likumprojektu, gan arī steidzamību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kolēģi mani lūdza aicināt pārējos Saeimas deputātus uz otro lasījumu nesniegt priekšlikumus, kas nebūtu saistīti tieši ar piedāvāto grozījumu saturisko būtību, ņemot vērā aspektu, ka Latvija jau nedaudz kavē šīs direktīvas pārņemšanu.

Komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Vucāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J. Vucāns. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šī gada 4. decembri, izskatīšana – Saeimas šī gada 6. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. decembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 6. decembrī.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Veselības ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"". Šis likumprojekts paredz pakļaut kontrolei piecas jaunas psihoaktīvās vielas, kurām Latvijā ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu piemērots pagaidu aizliegums uz laikposmu līdz 12 mēnešiem. Informācija no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas liecina, ka šīs vielas jau ir izplatītas Zviedrijā un Polijā, un līdz ar to preventīvi šīs vielas būtu jāiekļauj arī šajā likumā. Visas šīs jaunās psihoaktīvās vielas ir bīstamas sabiedrības veselībai un drošībai, tās nozīmē izpostītus likteņus un sagrautas ģimenes. Šīs piecas jaunās vielas ir 3,4-metilēndioksi-U-47700, heksobarbitāls, 4-anilīnpiperidīns, N-fenetil-4-piperidinons un 4-anilīn-N-fenetilpiperidīns. Ņemot vērā to, ka vienai no šīm vielām pagaidu aizliegums beidzās šī gada janvārī, Juridiskā komisija gan atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, gan lūdza noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G. Daudze. Paldies.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

G. Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. decembris. Un galīgais lasījums – Saeimas 6. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. decembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 6. decembrī.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Mums šobrīd valstī ir īpaša situācija. Jauna valdība vēl nav izveidota, un līdz ar to jau šobrīd ir skaidrs, ka nevarēs laikus sagatavot nākamā gada budžeta projektu un to pieņemt, lai tas stātos spēkā ar 1. janvāri.

Tāda situācija Latvijā ir bijusi divreiz – 1999. gadā un 2003. gadā.

Esošais regulējums paredz, kā šādā gadījumā tiek iedarbināts pagaidu budžets. Tie principi, kas ir darbojušies līdz šim (šis regulējums, jāsaka, ir gana vecs), paredz, ka finanšu ministram tiek noteiktas pilnvaras apstiprināt valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, bet ir arī vairāki ierobežojumi.

Esošais regulējums paredz, ka budžeta izdevumi nevar katru mēnesi pārsniegt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta. Nevar tikt uzsākti jauni pasākumi, tiek nodrošināta tikai esošo pasākumu īstenošana. Jānodrošina arī mūsu dalība Eiropas Savienībā ar iemaksu veikšanu, kā arī Eiropas Savienības un citu ārvalstu finansētu... ārvalstu instrumentu finansētu projektu īstenošana.

Veicot analīzi, kādi varētu būt defekti šāda regulējuma iedarbināšanai, mēs redzam, ka ir virkne jautājumu, kuri radītu problēmas.

Piemēram, nebūtu šādā gadījumā iespējams nākamajā gadā nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu izpildi pensiju un pabalstu jomā, kā arī atlīdzības jomā. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalījums pa saņēmēju grupām netiktu noteikts. Katru gadu mēs aktualizējam kontingentu un koriģējam arī prognozes, līdz ar to koriģējam arī budžeta sadalījumu.

Nebūtu atrunātas arī attiecības starp valsti un pašvaldībām, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī aizņemšanās iespējas pašvaldībām Eiropas Savienības finansētu projektu un citu uzsāktu projektu īstenošanai. Un arī speciālās dotācijas sadalījums pašvaldībām netiktu noteikts.

Tādā gadījumā būtu ierobežotas arī Satversmes tiesas spriedumu izpildes iespējas, piemēram, par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām. Arī vairākas citas lietas... Piemēram, ņemot vērā reformu izglītības jomā, tiek palielinātas mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātu pedagogu algu jeb darba samaksas nodrošināšanai no septembra. Attiecīgi, ja būtu spēkā vien divpadsmitā daļa, pedagogiem alga janvārī būtu zemāka nekā decembrī.

Un visbeidzot arī Valsts prezidenta atalgojums nebūtu noteikts. Mūsu prezidents būtu bez atlīdzības janvārī.

Lai risinātu šos jautājumus un citus mūsu priekšlikumus, ko mēs esam izskatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir paredzēts mainīt šo kārtību, grozot attiecīgi likuma 15. pantu, paredzot, ka pagaidu budžeta gadījumā netiktu ņemta vērā viena divpadsmitā daļa no iepriekšējā gada budžeta, bet tiktu ņemts vērā vidēja termiņa budžets. Tas faktiski ļautu nodrošināt valsts funkciju un saistību izpildi, kā arī uzsākto budžeta politiku un pasākumu turpināšanu nemainīgā līmenī līdz brīdim, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums.

Es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu, nosakot tam arī steidzamību, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā jau 1. janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija aicina likumprojektam noteikt steidzamību.

Deputāti nevēlas debatēt par steidzamību, bet acīmredzot debatēs par likumprojektu pēc būtības.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, godājamie kolēģi! Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. pants paredz risinājumu gadījumos, ja ir aizkavēšanās ar gadskārtējā budžeta pieņemšanu. Proti, tas noteic, ka izdevumi mēnesī nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas, bet tas nerisina vairākus aspektus – mērķdotācijas pašvaldībām, reformas izglītības jomā... Ar šī gada 1. septembri ir palielināta pedagogu darba samaksa, no pašvaldību budžeta tiek finansēta pedagogu darba samaksa pirmsskolas izglītības iestādēs... Lai sociāli neaizsargātā sabiedrības daļa – pensionāri – janvārī nesaņemtu mazāku pensiju nekā decembrī... dotāciju finansējuma pārdalē... un aizņēmumu izsniegšana pašvaldībām Eiropas Savienības projektu īstenošanai... lai neveidotos pārrāvumi fondu apguvē, lai nodrošinātu Satversmes tiesas spriedumu izpildi par tiesnešu un prokuroru darba samaksu un pagarinātā normālā darba laika atcelšanu mediķiem.

Sabiedrība ir gribējusi redzēt cita veida politiku. Mēs sabiedrību nedrīkstam pievilt. KPV LV nespēlēsies ar sabiedrības bailēm. Cilvēki ir nopelnījuši savu naudu, un viņiem jābūt drošības sajūtai.

Lūdzu atbalstīt grozījumu – viena mēneša izdevumu asignējumam izmantot vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Ar šiem grozījumiem nākamā gada budžetā mēs nodrošināsim lielākas algas tiesnešiem un prokuroriem, iespējams, drusku lielākas algas pedagogiem, drusku lielākas pensijas.

Kā jūs labi zināt, valstī ir vēl vairāki citi neatrisināti jautājumi. Aizejošā valdība ir daudz ko apsolījusi gan veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem, gan iekšlietu sistēmā strādājošajiem, gan daudziem citiem.

Kā mēs zinām, īpaši smaga, es pat teiktu – kritiska, situācija ir izveidojusies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Diemžēl aizejošā valdība ir arī iztukšojusi nākamā gada tā saucamo fiskālo telpu. Vakar Finanšu ministrijas pārstāvji pastāstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, ka no Eiropas Komisijas Latvija faktiski jau ir saņēmusi brīdinājumu, ka jebkurš papildu izdevums bez fiskālā nodrošinājuma, nenosaucot papildu ieņēmumu avotus, draud ar nonākšanu diezgan reālā sarkanajā sarakstā, kura gadījumā Eiropas Komisija pārskatīs savu attieksmi pret Latviju un prasīs budžeta izdevumu samazināšanu par vismaz 300 miljoniem eiro.

Un tomēr, kolēģi, uz visa šā fona pastāv reāla iespēja palīdzēt ja ne visiem, tad vismaz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Jūs visi esat informēti par šo problēmu, jūsu partiju pārstāvji vai jūs personīgi esat tikušies ar NMPD vadību un mediķiem, jūs esat solījuši rast risinājumu. Jūs esat solījuši... Mēs šo risinājumu esam atraduši un piedāvājam tagad to izskatīšanai.

Kā to izdarīt? Aizejošā valdība nav pamanījusi vienu diezgan mazu, bet svarīgu detaļu. Ar Eiropas Komisiju saskaņots vidēja termiņa budžeta plāna projekts ir balstīts uz pieņēmumu, ka nākamā gada iekšzemes kopprodukta izaugsme būs trīs procenti. Tomēr saskaņā ar pašas Eiropas Komisijas novembrī publicētajām jaunākajām prognozēm nākamā gada IKP izaugsme tiek plānota 3,2 procentu apmērā. Šī prognoze nozīmē to, ka nākamā gada budžetā ir iespējams plānot papildu ieņēmumus, pēc maniem aprēķiniem, vismaz 16 miljonu eiro apmērā. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Komisija piekritīs pārskatīt nākamā gada... vidēja termiņa budžeta projektu atbilstoši pašas Eiropas Komisijas jaunākajām prognozēm.

Tas dod mums iespēju nākamgad palielināt atalgojumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem par 20 procentiem atbilstoši faktiski visu partiju solījumiem. Tas apturēs krīzi šajā jomā un nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tuvākajās dienās mēs iesniegsim konkrētus likumdošanas priekšlikumus, kā to izdarīt. Un es ceru, ka visi deputāti šos priekšlikumus atbalstīs un ņems vērā to, ko paši apsolījuši medicīnas sistēmas darbiniekiem, nevis kādus citus apsvērumus.

Jau iepriekš pateicos! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šodien pulksten 11.00 tiks sasaukta Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā mēs skatīsim šo sāpīgo jautājumu – kā atrisināt problēmu veselības aprūpē. Un, ja tiek piedāvāts risinājums, vismaz es ceru, ka komisija sagatavos lūgumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atbalstīt mūsu sagatavoto priekšlikumu un palīdzēt vismaz vienai daļai.

Pamatojums jums ir izskaidrots. Ceru, ka visi Sociālo un darba lietu komisijas locekļi atbalstīs šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, šis piedāvātais likumprojekts, kā jau Reiznieces-Ozolas kundze minēja, risina diezgan daudzas problēmas, kas ir sagaidāmas, ja mēs šādu grozījumu nepieņemam.

Es šodien gribētu runāt par tiem jautājumiem, kas... vismaz par vienu jautājumu, kas arī gaida risinājumu... un jau gadu gaida risinājumu. Un šobrīd esam nonākuši tādā situācijā, ka... no 1. janvāra tā situācija... būs, es teiktu, tāda diezgan liela krīze. Varbūt tas nav nekas tāds... uz visa šī fona nav nekas liels, bet tomēr svarīgs... Tā ir Kandavas internātvidusskola. Šīs internātvidusskolas pastāvēšana ir līdz 1. janvārim. Šajā internātvidusskolā mācās vairāk nekā 300 bērnu. Pagājušajā gadā, izskatot budžetu, tika pieņemts risinājums uz gadu – līdz tiks atrasts risinājums šīs skolas reorganizācijai.

Gada laikā nekāds risinājums tā arī netika atrasts, bet budžets šai skolai ir līdz 31. decembrim. Un, ja nekāda risinājuma tālāk nebūs, tad pašvaldība, Kandavas dome... šo skolu tālāk uzturēt – tas nav iespējams, un tā vienkārši būtu jālikvidē.

Es esmu saņēmis vēstules no teju 300 skolas audzēkņu vecākiem ar lūgumu risināt šo problēmu, tāpēc es šodien vēršos tieši pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā šī komisija pat rīkoja izbraukuma sēdi uz šo konkrēto iestādi, konkrēto skolu, kur iepazinās ar situāciju, un tika pausta apņemšanās rast risinājumu, piedāvāt reorganizācijas projektu, taču tas līdz šodienai nav izdarīts. Un skola dzīvo tādas jaunās valdības gaidās, kura varēs šo problēmu risināt. Bet tā situācija jau šodien ir tāda, ka bez parlamenta iesaistīšanās šī skola diemžēl būs jālikvidē. Un nekādu risinājumu attiecībā uz to, kur šie bērni paliks, diemžēl nav.

Tāpēc es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tuvākajā laikā... es zinu, arī jums ir nosūtītas šīs vēstules... izskatīt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Finanšu ministre nepieminēja vēl vienas saistības, kas ir radušās Latvijai pirms pieciem gadiem. Proti, ir paredzēts pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem. Tas ir par pieciem izdienas gadiem. Ik pēc pieciem izdienas gadiem pienākas pabalsts. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi šīs saistības pildīt. Un vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sanāksmē Finanšu ministrija deva apliecinājumu, ka šie likuma grozījumi ļaus pildīt šīs saistības, kuras izriet no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 25. panta ceturtās daļas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es vēlos nedaudz komentēt izskanējušo viedokli par to, ka šī valdība ir noēdusi fiskālo telpu, kā arī vakar publiski izskanējušo informāciju no Fiskālās disciplīnas padomes par to, ka it kā valdība ir uzņēmusies lielas izdevumu saistības, kurām nav pietiekams resursu segums valsts budžeta plānos, kas varētu radīt smagas izvēles 2019. gada budžeta sagatavošanā, iespējamu nodokļu palielinājumu un vēl visādas kataklizmas.

Par šo Fiskālās disciplīnas padomes viedokli es vakar sazinājos ar Platā kungu, un Platā kungs man... paldies viņam, atvainojās, ka tā ir nepareiza interpretācija par to, kas ir Fiskālās disciplīnas padomes sēdē lemts.

Otra lieta. Par fiskālo telpu. Mēs vakar informējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kāda ir šābrīža pieejamā fiskālā telpa, kāds ir kopējais budžeta stāvoklis, un vēlreiz apliecinājām, ka budžeta stāvoklis ir stabils. Eiropas Komisijā budžeta plāns pie nemainīgas politikas ir iesniegts, un Eiropas Komisija to ir atzinusi par atbilstošu. Mēs prezentējām arī darbu, kas ir līdz šim izdarīts, jaunajai valdībai dodot iespēju izvēlēties, kā izmantot tos līdzekļus, kas šobrīd jau ir identificēti izdevumu pārskatīšanas rezultātā trešo reizi pēc kārtas. Ir veikti izdevumu pārskatīšanas pasākumi, kas dod iespēju ietaupīt desmitiem miljonu. Ir izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve, ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, paredzētas arī apropriācijas rezerves un iestrādes dažādiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai.

Vienlaikus tas, uz ko es arī vēlos aicināt jau šobrīd, kamēr nav izveidota jauna valdība, – aicinu kolēģus Saeimā būt atbildīgiem. Un, ja nākat ar kādu priekšlikumu, kas paredz papildtēriņus nākamajā gadā, tad pretim lieciet arī reālus piedāvājumus izdevumu samazināšanai vai ieņēmumu palielināšanai. Fiskāli atbildīgs budžets ir viena no mūsu prioritātēm. Ir svarīgi to saglabāt, jo tas ir priekšnosacījums gan tam, ka mēs esam eirozonas un Eiropas Savienības dalībvalsts, gan tam, lai mēs noturētu augstus valsts kredītreitingus. Mums joprojām ir salīdzinoši liels ārējais parāds. Lai to pārfinansētu, mums ir vajadzīgs labs kredītreitings. Tāpēc es aicinu būt atbildīgiem. Un arī šajā brīdī ar milzu politiskiem piedāvājumiem, kā mēs visus apmierinātu, protams, var mētāties, ja jūs domājat, ka nebūsiet nākamajā valdībā. Bet es tiešām aicinu būt atbildīgiem un šobrīd atbalstīt to risinājumu, kas ir piedāvāts, lai mēs nesamazinātu finansējumu pedagogiem, pensionāriem... un vairākās citās jomās... bet, no otras puses, protams, ievērot noteiktu rāmi to pasākumu ietvaros, kas jau šobrīd ir paredzēti vidēja termiņa budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Ņemot vērā, ka no šīs tribīnes tikko izskanēja arī runas par to, ka jādomā par Latvijas kredītreitingu, es vēlētos atgādināt godājamai finanšu ministrei – "tehniskajai" –, ka kredītreitingu palīdzētu uzturēt arī tas, ja, piemēram, netiktu izplatītas viltus ziņas, teiksim, attiecībā uz SWIFT sistēmu, ka tā faktiski ir ierindojusi Latviju augsta riska valstu sarakstā un tā tālāk. Šo viltus ziņu ierobežošana... izplatīšana, ko veic "tehniskā" valdība, būtu solis arī attiecībā uz kredītreitinga noturēšanu adekvātā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Reiznieces-Ozolas kundze, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams pēc debatēm? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē. (Dep. A. Kaimiņš: "Trīs gadi!")

D. Reizniece-Ozola. Piedāvājam noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz pirmdienai pulksten 12.00... pirmdienai, tas ir, 3. decembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. decembris... līdz pulksten 12.00? Atvainojiet, vēlreiz!

D. Reizniece-Ozola. 3. decembra pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

D. Reizniece-Ozola. 6. decembris.

Sēdes vadītāja. 6. decembris.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. decembra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 6. decembrī.

Paldies.

Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, deputāti Zariņš, Zakatistovs, Pavļuts, Pabriks un Augulis ir lūguši turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Tātad, godātie kolēģi, ja būs nepieciešams, Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Un tagad – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Rihards Kols, Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jūlija Stepaņenko, Romāns Naudiņš, Edmunds Teirumnieks, Janīna Kursīte-Pakule, Ilze Indriksone un Armands Krauze ir iesnieguši lēmuma projektu "Saeimas rezolūcija "Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam"".

Šis lēmuma projekts, kolēģi, tiek izskatīts kā patstāvīgais priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: "Jā!") pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. A. Kaimiņš: "Kam ir iebildumi?") Tātad – kuram ir iebildumi? Pavļuta kungam, Pūces kungam? Paldies. Pietiktu ar vienu deputātu.

Tātad mums (Starpsaucieni.) ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Un te var runāt viens deputāts "par", viens – "pret".

Dombravas kungs, jūs runāsiet "par"? "Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Man ir ļoti skumji, ka šodien atsevišķi deputāti mēģina novilcināt šī jautājuma izskatīšanu.

Es uzskatu, ka, neskatoties uz to... Esošajai valdībai nav leģitīma mandāta virzīties ar šo jautājumu uz priekšu, kamēr Saeima nav izteikusies. Tas nozīmē – ja mēs šodien nobalsojam par iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā, ko arī aicinu izdarīt, tad šajā brīdī... nākamajā nedēļā... es domāju, Ministru prezidentam un ārlietu ministram būtu jāsagaida, ko nolems Saeima nākamceturtdien.

Attiecībā uz šo ANO piedāvāto migrācijas paktu – man tiešām ir aicinājums Saeimas deputātiem izlasīt šo paktu un iepazīties ar to, jo iepriekšējās uzstāšanās laikā no Pavļuta kunga puses es saskatīju ļoti daudzus mītus un pat absolūtas nepatiesības.

Rihards Kols jau minēja vairākus argumentus. Ir jāsaprot, ka jebkurš pakts var vēlāk kalpot par pamatu, lai veidotu jaunas konvencijas, kuras jau pēc tam ir saistošas konkrētajām valstīm, kuras tām ir pievienojušās. Tas var ietekmēt politiku, ko valsts īsteno vienā vai otrā jautājumā.

Attiecībā uz definīcijām jāteic, ka šī pakta kontekstā ir kritiski svarīgi, ka te ir saplūdinātas kopā jēdzienu "bēglis" un "migrants" definīcijas. Jebkurš tiek saukts par migrantu. No 34 lapaspušu garā dokumenta, ja atskaita atsauces uz dažādām citām deklarācijām vai lēmumiem, runa par bēgļiem ir tikai 2. lapaspusē (no 34 lapaspusēm!). Visās citās lapaspusēs tiek lietots termins "migrants", ar kuru saprot, protams, gan patvēruma meklētājus, gan tā dēvētos ekonomiskos migrantus no mazāk attīstītiem pasaules reģioniem.

Savukārt saistības, ko valsts uzņemtos pildīt, ja tā gribētu pildīt šo paktu pēc būtības, ir ļoti dramatiskas: strauja pieteikumu izskatīšanas procedūra, šo migrantu neaizturēšana, neturēšana aizturēto centros, piekļuves nodrošināšana darba tirgum, dažādi sociālie labumi, ko valsts apņemtos sniegt.

Es teiktu pat vēl vairāk – šis pakts būtu jākritizē ne jau Nacionālajai apvienībai, bet, manuprāt, medijiem vajadzētu būt pirmajiem, kas iestājas pret šo paktu, jo šī pakta 33. punkta c) apakšpunkts nosaka to, ka tiktu... veidotos absolūta mediju neobjektivitāte. Tajā ir teikts, ka valsts ar finansējumu atbalstīs tos medijus, kuri runā labu par migrāciju un sniegtajiem labumiem, savukārt atņems finansējumu tiem, kuri uzsver masveida imigrācijas negatīvos aspektus.

Kur vēl skaidrāks uzbrukums mediju objektivitātei var būt?! Šajā gadījumā Latvijai kā valstij, kas pieredzējusi masveida imigrāciju, ir ļoti svarīgi šajā jautājumā būt uzmanīgai, kritiskai un turēties kopā ar tām progresīvajām un attīstītajām valstīm, kuras ir pateikušas skaidru nē attiecībā uz pievienošanos šim paktam. Vai tiešām Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Izraēla, Polija (Dep. I. Rībena: "Šveice!"), Šveice (Dep. I. Rībena: "Itālija!"), Itālija ir tik nekompetentas, lai nepievienotos šim paktam? Bet Pavļuta kungs ir kompetentāks un apgalvo, ka noteikti to vajag darīt. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Es uzskatu, ka jābalso šodien par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, jāpieņem šī rezolūcija un jāpanāk tas, ka Latvija nepievienojas šim paktam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Vita Anda Tērauda. (Dep. I. Rībena: "Cik neparasti!")

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo rezolūciju. Pirmkārt, šis nav parlamenta darba jautājums, šis ir Ārlietu ministrijas kompetences jautājums. (Dep. A. Kaimiņš: "Pag, pag! Jūs runājat "pret"?") Kā, lūdzu? (Dep. A. Kaimiņš: "Mūrnieces kundze, palīdziet!") Es runāju "pret", Kaimiņa kungs!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet debates! Kolēģi, netraucējiet debates, lai deputāte runā!

V. A. Tērauda. "Pret". Es aicinu balsot "pret" šo rezolūciju. Šī rezolūcija ir... (Troksnis zālē. Dep. A. Kaimiņš: "Jūs balsojat "pret"? Mēs arī esam "pret"!"; no frakcijas AP!: "Anda, neklausies viņā!")

Kaimiņa kungs, lūdzu atļaujiet runāt noteiktajā laikā! Paldies jums par intervenci, bet nevajag!

Kolēģi, šī... Kola kunga sastādītais dokuments ir pilns ar faktoloģiskām kļūdām. Es esmu par pierādījumos balstītu politiku, bet šis dokuments tāds nav.

Pirmkārt, Kola kungs apgalvo, ka globālais pakts mazina nacionālo valstu lomu lēmumos par imigrācijas jautājumiem. Pakta teksts – 15. panta C daļa – atkārtoti apstiprina "valstu suverēnās tiesības noteikt savu valsts migrācijas politiku". Tas ir citāts. Pakts ir rekomendējošs, nevis saistošs, un tas apstiprina valstu suverēnās tiesības šajā jomā.

Tālāk. Kola kungs rezolūcijā apgalvo, ka identiski tiek uztverti bēgļi un nelegālie imigranti, piešķirot tiem vienādu juridisko statusu. Pakts tomēr saka ko citu. Citēju 4. punktu 2. lapaspusē: "Migranti un bēgļi ir atšķirīgas grupas. Tikai bēgļiem ir tiesības uz īpašu starptautisko tiesību aizsardzību."

Savā "par" runā Dombravas kungs minēja medijus. Šī nav mediju ierobežošana, šis ir secinājums, ka arī mediji nedrīkst nodarboties ar naida runu un vardarbības izprovocēšanu pret jebkuru cilvēku.

Tālāk. Faktoloģiskās kļūdas. Ir norāde par valstīm, kuras neparakstīs šo globālo paktu. Šeit ir jākoriģē teksts, jo Igaunijas parlaments 26. novembrī nolēma paust atbalstu. (Dep. R. Kols: "Jā, bet ar cik balsīm?")

Lietuva ir uzskaitīta, bet Lietuvā turpinās diskusija. Nekāds balsojums nav bijis.

Es aicinu (Starpsauciens.) šo Kola kunga rezolūciju neatbalstīt, jo šis dokuments ir pilns ar faktoloģiskām kļūdām, kas var, manuprāt, apkaunot Saeimu.

Paldies. (Troksnis zālē. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Mēs šobrīd lemjam nevis par dokumentu pēc būtības, bet par to, vai šis lēmuma projekts iekļaujams Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Un par šo jautājumu bija debates. Viens deputāts runāja "par", viens – "pret". Līdz ar to atgādinu vēlreiz, ka šobrīd mēs lemjam par to, vai lēmuma projekts tiks iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Saeimas rezolūcija "Par nepievienošanos ANO globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam"" iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 45, atturas – nav. Lēmuma projekts ir iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (Aplausi.)

Paldies, kolēģi! Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Informēju par iesniegto... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) informēju par iesniegto deputātu jautājumu.

Deputāti Kabanovs, Pimenovs, Agešins, Dolgopolovs un Ādamsons iesnieguši jautājumu "Par mazākumtautību pirmsskolas izglītību", ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Aicinu pēc 15 minūtēm Dzeltenajā zālē dibināt starpparlamentāro grupu sadarbībai ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tā ka lūdzu visus interesentus pievienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Savukārt es aicinu jau pēc piecām minūtēm sapulcēties Dzeltenajā zālē, lai dibinātu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Pulksten 11.00, kā jau mēs norunājām vakar... Pulksten 11.00 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ārkārtas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam. Reģistrācijas rezultāti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... neredzu, Marija Golubeva... nav, Māris Kučinskis... atvaļinājumā, Evija Papule... redzu, paldies. Jānis Reirs... neredzu, Edgars Rinkēvičs... nē, Jānis Urbanovičs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.