Saeimas paziņojums

Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020. gada

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 12. aprīļa sēdē, atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 18. sadaļu, it īpaši tā 174. pantu, ka "Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības", uzsver Eiropas Savienības budžeta lielo nozīmi konverģences mērķu sasniegšanai, it īpaši mazāk attīstīto valstu un reģionu izaugsmei un attīstībai, kā arī nepieciešamību Eiropas Savienības budžeta veidošanā joprojām atspoguļot solidaritātes un taisnīguma principus.

Latvijas Republikas Saeima augstu novērtē Eiropas Savienības finansējuma sniegto atbalstu Latvijas attīstībai, jo tas ir palīdzējis gan ekonomiskajai izaugsmei, gan produktivitātes celšanai, gan tuvināties Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim.

Latvijas Republikas Saeima atzīst, ka līdzšinējā Kohēzijas politika ir palīdzējusi veicināt attīstību un mazināt dažādus ekonomiskos satricinājumus, taču atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un to reģioniem joprojām saglabājas, tāpēc ir nepieciešams turpināt Eiropas Savienības darbu šajā jomā. Kohēzijas politikai ir jādarbojas kā ilgtspējīgam Eiropas Savienības dalībvalstu attīstības modelim, kas ir noturīgs pret globalizācijas izaicinājumiem, tai skaitā pret darbspējīgo iedzīvotāju zudumu nacionālajā līmenī.

Latvijas Republikas Saeima uzsver, ka Kohēzijas politikai Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jākalpo, lai:

samazinātu ekonomiskās attīstības atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm;

veicinātu inovatīvas ekonomikas attīstību;

panāktu strauju darba tirgus dinamiku, piedāvājot kompetencēs balstītu zināšanu un prasmju apguvi;

samazinātu nabadzības riskus;

stiprinātu attīstības centru izaugsmi un teritoriālo sadarbību.

Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju arī pēc 2020. gada atbalstīt pietiekamu finansējumu konverģences valstīm to attīstības programmu īstenošanai tā, lai netiktu apdraudētas mazāk attīstīto dalībvalstu iesāktās un efektīvi funkcionējošās investīciju un reformu programmas šo dalībvalstu izaugsmei, tuvinoties Eiropas Savienības attīstības vidējam līmenim.

Latvijas Republikas Saeima uzsver, ka jāturpina īstenot LESD 39. pantā noteiktos Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, tai skaitā celt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem un nodrošināt iespēju patērētājiem produktus saņemt par samērīgām cenām.

Latvijas Republikas Saeima atzinīgi novērtē Kopējās lauksaimniecības politikas līdzšinējo ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības nozares izaugsmē, nodarbinātības saglabāšanā lauku reģionos un lauksaimnieku konkurētspējas veicināšanā.

Ņemot vērā Kopējās lauksaimniecības politikas neatsveramo, izaugsmi veicinošo ietekmi gan uz lauksaimniecību kā nozari kopumā, gan arī uz lauku teritoriju attīstību, tai skaitā uz mazāk attīstītajiem reģioniem, Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju arī pēc 2020. gada atbalstīt pietiekamu finansējumu Kopējās lauksaimniecības politikas un tās mērķu īstenošanai.

Latvijas Republikas Saeima aicina novērst līdzšinējo netaisnīgo pieeju tiešo maksājumu līmeņa noteikšanā Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tas ilgstoši un nepamatoti ierobežo atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju, lai gan lauku saimniecību izmaksu struktūra ir līdzīga visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat ir svarīgi tiešo maksājumu līmeņa noteikšanā izmantot aktuālākos zemes platību references datus.

Latvijas Republikas Saeima norāda, ka lauku teritorijas joprojām saskaras ar nozīmīgiem nodarbinātības, infrastruktūras un citiem sociālekonomiskiem izaicinājumiem, tāpēc lauku attīstībai ir jāparedz tāds Eiropas Savienības atbalsts, kas dod iespēju attīstīties tām teritorijām, kuras tagad būtiski atpaliek no vidējā Eiropas Savienības lauku teritoriju attīstības līmeņa.

Ņemot vērā, ka Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā, virzoties uz ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību un akvakultūru, dalībvalstīm ir jāsaskaras ar finanšu ietilpīgu vides, klimata un sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanu, Latvijas Republikas Saeima uzsver, ka ir būtiski saglabāt finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam vismaz pašreizējā perioda apmērā.

Latvijas Republikas Saeima uzsver, ka reģionu attīstības līmeņa atšķirību mazināšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm nozīmīga ir infrastruktūras savienojamība, kā arī kopīgas izglītības un zinātnes telpas veidošana. Ir jāturpina Eiropas infrastruktūras savienojamības instrumenta (CEF) projekti, kas attīsta Eiropas Savienības vienoto tirgu, kā Rail Baltica un Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem. Erasmus+ un Horizon 2020 ietvaros ir jānodrošina, lai visu Eiropas Savienības dalībvalstu zinātniekiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties Eiropas Savienības zinātnes, pētniecības un izglītības telpas attīstībā.

Latvijas Republikas Saeima uzskata, ka stipras un vienotas Eiropas Savienības pamatā būs tāds Eiropas Savienības daudzgadu budžets, kurā būs līdzsvars starp to, ko esam darījuši līdz šim, un cīņu ar jaunajiem izaicinājumiem, tādiem kā iekšējā un ārējā drošība, migrācijas plūsmas un Eiropas Savienības robežu stiprināšana.

Ņemot vērā Brexit radīto iztrūkumu, kā arī nepieciešamību kopīgi cīnīties ar jaunajiem izaicinājumiem, Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju atbalstīt pietiekami lielu Eiropas Savienības budžetu 2021.–2027. gadam.

Latvijas Republikas Saeima uzsver, ka ir jāpanāk savlaicīga vienošanās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai netiktu aizkavēta fondu un projektu ieviešana nākamajā programmēšanas periodā.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2018. gada 12. aprīlī