Ministru kabineta noteikumi Nr. 324

Rīgā 2019. gada 9. jūlijā (prot. Nr. 32 9. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma
4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu,
8. panta vienpadsmitās daļas 4. punktu,
16. panta trešo daļu, 17. panta astoņpadsmito daļu,
20. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 13. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 237. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumus ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Šo noteikumu 7. punktu nepiemēro zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ja nodokļu maksātājs izvēlas ar nodokli apliekamo objektu noteikt saskaņā ar šo noteikumu 18.¹, 18.², 18.³, 18.⁴, 18.⁵, 18.⁶, 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā paredzēto vienkāršoto kārtību."

2. Papildināt noteikumus ar 18.¹, 18.², 18.³, 18.⁴, 18.⁵, 18.⁶, 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹  punktu šādā redakcijā:

"18.¹ Ja nodokļa maksātājs sniedz vai saņem šajos noteikumos minētos zemas pievienotās vērtības pakalpojumus, tas ir tiesīgs likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktā minēto apliekamo objektu noteikt atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai vienkāršotajai kārtībai. Šādā gadījumā apliekamais objekts veidojas kā starpība starp darījuma cenu un atbilstoši šo noteikumu 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā minētajai kārtībai aprēķināto tirgus vērtību.

18.² Šo noteikumu izpratnē ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem saprot kontrolēta darījuma ietvaros sniegtus pakalpojumus, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

18.² 1. tiem ir atbalsta raksturs;

18.² 2. tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz situāciju, kad zemas pievienotās vērtības pakalpojumi veido tādas starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrības pamatdarbību, kura attiecīgos pakalpojumus sniedz citām tās pašas starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;

18.² 3. pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā;

18.² 4. nodokļu maksātājs, kurš sniedz pakalpojumu, neuzņemas un nekontrolē būtiskus riskus saistībā ar pakalpojumu, un šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā nodokļu maksātājam šādi riski nerodas.

18.³ Šo noteikumu izpratnē par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem netiek uzskatīti:

18.³ 1. pakalpojumi, kuri neatbilst kādam no šo noteikumu 18.² punktā minētajiem kritērijiem;

18.³ 2. pētniecības un attīstības pakalpojumi;

18.³ 3. ražošanas pakalpojumi;

18.³ 4. iepirkuma pakalpojumi, ja tiek iepirktas izejvielas vai citi materiāli, kurus izmanto ražošanas procesā;

18.³ 5. pārdošanas, mārketinga vai preces izplatīšanas pakalpojumi;

18.³ 6. finanšu pakalpojumi;

18.³ 7. dabas resursu ieguve, izpēte vai pārstrāde;

18.³ 8. apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumi;

18.³ 9. augstākās korporatīvās vadības pakalpojumi (izņemot pakalpojumus, kuri attiecas uz šajos noteikumos minēto zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vadību un pārraudzību).

18.⁴ Neierobežojot ar šajā punktā ietverto uzskaitījumu un ievērojot katra atsevišķa gadījuma atbilstību šajos noteikumos ietvertajiem kritērijiem un zemas pievienotās vērtības pakalpojumu būtībai, par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kuriem var noteikt tirgus vērtībai atbilstošu transfertcenu vienkāršotā kārtībā, var būt:

18.⁴ 1. grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi;

18.⁴ 2. ar personālvadību saistīti pakalpojumi, piemēram, personāla atlase, jaunu darbinieku ievadīšana darbā, darbinieku vērtēšana, darba drošības prasību nodrošināšana;

18.⁴ 3. ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikāciju pakalpojumiem saistītās funkcijas, kuras nav daļa no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības, piemēram, saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas sistēmu uzstādīšana, uzturēšana un atjaunošana, informācijas sistēmu atbalsts, informācijas sistēmu lietošanas apmācība, informācijas tehnoloģiju vadlīniju izstrāde un citi tamlīdzīgi pakalpojumi;

18.⁴ 4. juridiskais nodrošinājums, kādu sniedz komercsabiedrību iekšējais juridiskais dienests, piemēram, līgumu projektu sagatavošana un izvērtēšana, juridisko atzinumu un citu juridisku dokumentu sagatavošana, juridisku konsultāciju sniegšana, komercsabiedrības pārstāvēšana tiesvedības procesā un attiecībās ar valsts iestādēm, juridisku pētījumu veikšana, administratīvās funkcijas intelektuālā īpašuma tiesību objektu reģistrēšanai un aizsardzībai;

18.⁴ 5. iekšējās un ārējās komunikācijas pakalpojumi un publisko attiecību atbalsta pakalpojumi (izņemot specifiskas reklāmas un mārketinga darbības, kā arī ar tām saistīto stratēģiju izstrādi);

18.⁴ 6. vispārēji administratīvie un atbalsta pakalpojumi.

18.⁵ Šajos noteikumos paredzētā vienkāršotā tirgus vērtībai atbilstošas transfertcenas noteikšana nav piemērojama zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kuri tiek sniegti arī neatkarīgām personām, kā rezultātā tirgus vērtībai atbilstošas transfertcenas noteikšanai ir pieejama informācija par salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem.

18.⁶ Nodokļu maksātājam ir tiesības izvēlēties zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vērtības aprēķināšanai piemērot šajos noteikumos paredzēto vienkāršoto tirgus vērtībai atbilstošas transfertcenas noteikšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.⁶ 1. saistībā ar attiecīgajiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem nodokļu maksātājs nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju;

18.⁶ 2. attiecībā uz konkrētiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ciktāl to atļauj attiecīgo valstu tiesiskais regulējums, vienkāršota tirgus vērtībai atbilstoša transfertcenu noteikšana zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem tiek piemērota konsekventi visiem konkrētā kontrolētā darījuma vai tā veida darījuma dalībniekiem;

18.⁶ 3. zemas pievienotās vērtības pakalpojumi ir uzskatāmi par sniegtiem, ja:

18.⁶ 3.1. tie dod nodokļu maksātājam, kurš tos saņem, ekonomisko vai komerciālo labumu, uzlabojot minētā nodokļu maksātāja komerciālās pozīcijas. To konstatē, izvērtējot, vai neatkarīga persona salīdzināmā situācijā būtu gatava maksāt par šādiem pakalpojumiem citai neatkarīgai personai, vai arī būtu attiecīgo funkciju nodrošinājusi pati;

18.⁶ 3.2. tie nav darbības, kuras (parasti mātes komercsabiedrība) veic tikai saistībā ar interesēm, kas izriet no līdzdalības (parasti meitas komercsabiedrības) pamatkapitālā (piemēram, starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību gada pārskatu konsolidēšanas izdevumi tiek attiecināti uz mātes komercsabiedrību, izdevumi, kas saistīti ar mātes komercsabiedrības interesēs veikto meitas komercsabiedrības pārskatu revīziju (pārbaudi), ir attiecināmi uz mātes komercsabiedrību);

18.⁶ 3.3. tie nav darbības, kas vienīgi dublē darbības, kuras starptautiskās grupas uzņēmums ir veicis pats savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai saņēmis tās kā pakalpojumu no trešās personas.

18.⁷ Aprēķinot tirgus vērtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, nodokļu maksātājs vispirms aprēķina attiecināmos izdevumus, veicot šādas secīgas darbības:

18.⁷ 1. pirmā darbība – aprēķina un norāda pārskata gada tiešo un netiešo izmaksu kopumu, kas radušies katrai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai saistībā ar katra zemas pievienotās vērtības pakalpojuma veida sniegšanu. Minētajā izmaksu kopumā norāda caurplūstošās izmaksas, taču, aprēķinot zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vērtību, tās netiek ņemtas vērā;

18.⁷ 2. otrā darbība – no pārskata gada izmaksu kopuma atskaita izmaksas, kuras attiecināmas uz vienu starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību saistībā ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ko tā tieši sniegusi otrai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai. Rezultātā izmaksu kopumā paliek tās izmaksas, kuras radušās, sniedzot zemas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;

18.⁷ 3. trešā darbība – katram zemas pievienotās vērtības pakalpojumu veidam izvēlas atbilstošus izmaksu sadales kritērijus, lai sadalītu šo noteikumu 18.⁷ 2. apakšpunktā minētās darbības rezultātā aprēķināto pārskata gada izmaksu kopumu starp nodokļu maksātājiem, kuri saņem attiecīgos zemas pievienotās vērtības pakalpojumus. Izmaksu sadales kritērijus izvēlas atkarībā no pakalpojumu būtības – tiem jāatspoguļo labums, ko no attiecīgā pakalpojuma veida gūst vai paredz gūt nodokļu maksātāji, kuri saņem zemas pievienotās vērtības pakalpojumus. Izmaksu sadales kritērijus lieto konsekventi visām viena un tā paša pakalpojumu veida izmaksām. Atkarībā no pakalpojumu būtības par izmaksu sadales kritērijiem var kalpot, piemēram, pakalpojumu lietotāju skaits, aktīvi, apgrozījums, noteikto izmaksu īpatsvars, darījumu skaits.

18.⁸ Uz pakalpojumu saņēmušo nodokļu maksātāju attiecināmā zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtība tiek aprēķināta šādi:

18.⁸ 1. šo noteikumu 18.⁷ 2. apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras attiecināmas uz vienu starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību saistībā ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ko tā tieši sniegusi otrai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, pieskaita uzcenojumu 5 procentu apmērā;

18.⁸ 2. šo noteikumu 18.⁷ 3. apakšpunktā paredzētās darbības rezultātā noteiktā gada izmaksu kopuma daļai, kura, piemērojot izmaksu sadales kritēriju, ir attiecināma uz pakalpojumu saņēmušo nodokļu maksātāju, pieskaita uzcenojumu 5 procentu apmērā.

18.⁹ Uz pakalpojumu sniegušo nodokļu maksātāju attiecināmā zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtība atbilst tirgus vērtībai, kāda tam pienākas atbilstoši šo noteikumu 18.⁸ punktam kā samaksa par pakalpojumiem no nodokļu maksātāja, kurš saņem zemas pievienotās vērtības pakalpojumu."

3. Papildināt 19.4. apakšpunktu aiz vārda "restrukturizācija" ar vārdiem "zemas pievienotās vērtības pakalpojumi".

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Finanšu ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks