• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 28. augusta rīkojums Nr. 410 "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" koncepcijas projektu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.08.2019., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/op/2019/177.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 419

Par Latvijas Universitātes rektoru

Vēl šajā numurā

30.08.2019., Nr. 177

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 410

Pieņemts: 28.08.2019.

OP numurs: 2019/177.4

2019/177.4
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 410

Rīgā 2019. gada 28. augustā (prot. Nr. 36 10. §)

Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" koncepcijas projektu

1. Atbalstīt Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" koncepcijas projektu (pielikums) (turpmāk – programma).

2. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesniegšanu Norvēģijas Ārlietu ministrijā.

3. Noteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru izstrādāt programmas īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 28. augusta
rīkojumam Nr. 410

PROGRAMMAS KONCEPCIJA

Programma: LV-inovācijas

Programmas joma: Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU

Valsts: Latvija

PROGRAMMAS KONCEPCIJA

Norvēģijas Finanšu instruments 2014.–2021. gadam

Dokumenta datums:

Versija Nr.: 7.3. Atjaunināts: 14.06.2019.

Pamatinformācija

Programmas nosaukums: Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU
Programmas joma: Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU
Atbalsta joma(s): PA 01

Inovatīvas tehnoloģijas, procesi un pakalpojumi

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības attīstība

Videi draudzīgāku esošo uzņēmējdarbības procesu veidošana

Inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrāde un ieviešana

Saprašanās memorandā paustās īpašās intereses: Apsaimniekojot šo programmu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra darbosies autonomi un neatkarīgi no Ekonomikas ministrijas. Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir atbildīga par programmas sagatavošanu.
Programmas piešķīrums: Kopā €12 500 000
EEZ piešķīrums € 0
Norvēģijas piešķīrums €12 500 000
Programmas apsaimniekotājs: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)
Programmas donorvalsts partneris(i): Innovation Norway (IN)
Cits programmas partneris: Ekonomikas ministrija1

1. Programmas apraksts un pamatojums

Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU programmas (turpmāk – Programma) mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas privātās uzņēmējdarbības sektorā.

Programma atbilst Latvijas un ES politikas plānošanas ietvaram (stratēģijas un pamatnostādnes)2. Programma nodrošina četru stratēģisko virzienu īstenošanu: 1) uzņēmējdarbības veicināšana, īpaši jauniem uzņēmējiem un MVU, kā arī atbalsts inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai tās agrīnajā stadijā; 2) ieguldījumi videi nekaitīgākos ražošanas procesos; 3) inovatīvu dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšana; 4) jaunu biznesa ideju, risinājumu un produktu atbalstīšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomā. Paredzams, ka Programmai būs ietekme gan uz inovatīvu uzņēmumu skaita pieaugumu, gan uz privātā sektora ieguldījuma pētniecībā un attīstībā (P&A) veicināšanu.

Programma koncentrēsies uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, tehnoloģijām un pakalpojumiem trīs īpašās jomās: zaļās inovācijas (turpmāk – ZI), dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas un IKT.

1.1. Nozares pamatojums un uzņēmējdarbības vide

Pēdējos gados Latvijas ekonomika ir strauji augusi. Pateicoties liela apjoma investīciju pieplūdumam un ārējā pieprasījuma kāpumam, IKP pieaugums 2017. gadā sasniedza 4,5%. Latvijas vispārējās ekonomiskās attīstības novērtējums ir pozitīvs, tostarp attiecībā uz īstenotajām strukturālajām reformām. Vienlaikus ir jāpārvar dažas problēmas, piemēram, saistībā ar Latvijas inovāciju, pētniecības un attīstības rezultātiem.

Pieaugot saimnieciskajai darbībai lielākajos Latvijas preču tirgos, turpina pieaugt arī eksports. 2017. gadā eksporta apjoms palielinājās par 4,8%, sasniedzot vēsturiski augstākos rādītājus. 2017. gadā bija vērojams investīciju pieaugums, kas sasniedza 16%. Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā arī ir palielinājušās, un 2017. gadā tās sasniedza 640 miljonus EUR jeb 2,4% no IKP, tomēr šīs plūsmas joprojām ir nestabilas. To var galvenokārt saistīt ar nestabilitāti pasaules ekonomikā, pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, un palielināto politisko nenoteiktību. Apstrādes rūpniecībā vērojama spēcīga izaugsme, ko veicina gan uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos. 2017. gadā ražošana pieauga par 8%. Pieaugums tika novērots visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Lielākais pieaugums tika fiksēts mehānismu un elektrisko un optisko iekārtu ražošanā. Lielāko ieguldījumu industrijas izaugsmē nodrošināja metālizstrādājumu ražošanas un pārtikas rūpniecības izaugsme. Arī pārējās nozares strauji attīstījās. Kopējais pieaugums ieguves rūpniecības, elektroenerģijas, gāzes, apkures un ūdens apgādes nozarēs bija 7,2%. Kāpums bija vērojams arī informācijas un sakaru nozarē. To noteica straujais datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu pieaugums.

Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējos gados ir bijusi straujāka nekā ES vidējais rādītājs, kā rezultātā kopš 2010. gada produktivitātes starpība ar ES vidējo rādītāju ir samazinājusies par gandrīz 9%. 2017. gadā Latvijas ekonomikas produktivitāte kopumā, ko raksturo IKP uz vienu darbinieku, sasniedza 46,3% no ES vidējā rādītāja. Neraugoties uz to, ka Latvija ir bijusi viena no ES dalībvalstu līderiem produktivitātes pieauguma tempa ziņā, darbaspēka izmaksas ir palielinājušās straujāk nekā produktivitāte, apgrūtinot uzņēmēju izmaksu konkurētspēju Latvijā.

MVU ir ļoti svarīga valsts ekonomikas daļa. Saskaņā ar Eurostat datiem 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā ir MVU (93% no tiem ir mikrouzņēmumi, 5,8% – mazie uzņēmumi un 0,9% – vidējie uzņēmumi), un tie nodarbina arvien lielāku iedzīvotāju skaitu (79% nodarbināto ir MVU darbinieki). Uzņēmumi Latvijā parasti ir daudz mazāki nekā vidēji ES. Mikrouzņēmumi (0–9 darbinieki) veido 26% no kopējā uzņēmējdarbības apgrozījuma salīdzinājumā ar tikai 17% no ES vidējā rādītāja. Tāpat Latvijas MVU veido 51% no apgrozījuma salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 38%. Tomēr nozīmīgākā atšķirība ir lielajiem uzņēmumiem (vairāk nekā 250 darbinieki), kas veido tikai 22% no apgrozījuma (44% ES).

MVU Latvijā 2012.–2016. gadā piedzīvoja mērenu izaugsmi. MVU pievienotā vērtība palielinājās par 15,2%, bet MVU nodarbinātība pieauga par 6,3 %, kas ir ļoti līdzīgs lielo uzņēmumu izaugsmes līmenim. Paredzams, ka MVU pievienotā vērtība 2016.–2018. gadā pieaugs par 13,6% un MVU nodarbinātība – par 4,0%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā bija viens no zemākajiem ES – 30,3% 2014.–2016. gadā, salīdzinot ar vidēji 49,1% 28 ES valstīs (2012.–2014. gads, Eurostat).

CSP dati liecina, ka BERD rādītājs (uzņēmējdarbības uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai) joprojām ir viens no zemākajiem ES – 0,14% no IKP 2017. gadā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 1,30% 2016. gadā (Eurostat). Turklāt liela daļa šo ieguldījumu ir atkarīga no ES fondiem, padarot nesubsidētos privātos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē vēl mazākus. Tā iemesls ir mikrouzņēmumu un MVU dominējošais stāvoklis uzņēmējdarbības nozarē. Tas rada problēmas, palielinot kritisko masu attiecībā uz uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības izdevumiem un uzņēmējdarbības inovāciju intensitāti.

Latvijas galvenie izaicinājumi ir šādi:

– Latvijas uzņēmējdarbības vidi galvenokārt veido mikrouzņēmumi un MVU ar ierobežotu kapacitāti investēt pētniecībā un attīstībā, tostarp uzņēmumiem trūkst zināšanu un praktisku iemaņu inovāciju uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai;

– Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares, bet attiecīgais ES vidējais rādītājs ir 47%;

– nepietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas organizācijām un apstrādes rūpniecības nozari;

– nepietiekams finansējums, jo īpaši MVU, lai izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas, kas veicina videi nekaitīgāku, digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku;

– nepietiekama līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs produktivitātes paaugstināšanai, nododot zināšanas un intensīvi izmantojot tehnoloģiski progresīvus risinājumus;

– nepietiekama rūpnieciskā bāze jaunu produktu izstrādei, vāja tehnoloģiju izmantošana MVU.

1.2. Finansējuma nepietiekamība un papildu finansējums

Kopumā Latvijas pētniecības, attīstības un inovācijas izdevumi ir ļoti atkarīgi no valsts finansējuma un ārvalstu avotiem, galvenokārt izmantojot ES fondu programmas.

Sākot ar 2016. gadu, Ekonomikas ministrijai ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā inovāciju atbalstam ir pieejami vairāk nekā 193,5 miljoni EUR. MVU atbalsta pasākumiem tagad ir pieejami vēl papildu 257 miljoni EUR. Turklāt energoefektivitātes uzlabošanai ir pieejami vairāk nekā 377 miljoni EUR.

Programmu papildina daudzas aktivitātes, ko līdzfinansē ES struktūrfondi. Piemēram, inovāciju un uzņēmējdarbības programmas, kas pieejamas Latvijā ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas pariodā, ietver plašu atbalstu, tostarp uzņēmējdarbības un inovācijas motivēšanas pasākumus, apmācības darbiniekiem, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas, atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, biznesa inkubācijai, eksperimentālo ražošanas iekārtu attīstībai, starptautiskās konkurētspējas veidošanai (piekļuve ārvalstu tirgiem, nacionālie stendi izstādēs utt.), kā arī piekļuvi tādiem finanšu instrumentiem kā riska un sākuma kapitāls, akseleratoru fondi, aizdevumi un garantijas, tostarp eksporta garantijas.

Neraugoties uz to, ka jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei ir pieejamas dažādas ES fondu atbalsta programmas, lielākā daļa no tām ir vērstas uz mazāk sarežģītiem risinājumiem (inovāciju vaučeri, uzņēmējdarbības inkubācijas pakalpojumi utt.), nenodrošinot finansējumu sarežģītāku un tehnoloģiski progresīvāku risinājumu atbalstam visos produktu izstrādes posmos, tostarp sadarbībā ar pētniecības iestādēm. Turklāt pastāvošie atbalsta mehānismi, piemēram, riska kapitāls, inovāciju vaučeri, akseleratori utt., ir vērsti uz visu veidu inovāciju attīstību. Tas samazina spēju īpaši koncentrēties uz zaļo tehnoloģiju, IKT un dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.

Lai gan finansējums pētniecībai, attīstībai un inovācijām ir pieejams no inovācijas sākumposma – no idejas līdz ražošanai, joprojām pastāv zināmas nepilnības attiecībā uz finansējuma pieejamību inovācijām. Piemēram, finanšu iestādes nevēlas finansēt agrīnas stadijas inovatīvus projektus ar augstu riska vai neveiksmes varbūtību. Tāpēc vispiemērotākais veids, kā veicināt pētniecību, attīstību un inovācijas Latvijas privātajā biznesā, ir valsts nodrošinātas dotācijas.

Latvijai trūkst centrālās tehnoloģiju attīstības un pārneses infrastruktūras tehnoloģiski ietilpīgiem biznesa ideju attīstītājiem un MVU. Latvijā pastāv "inovāciju plaisa", ko izraisa sadarbības trūkums starp pētniecību un uzņēmējdarbības vidi. Turklāt Latvijā trūkst vides, kas varētu veicināt šādu sadarbību. Nav pieejams finansējums infrastruktūrai, kas varētu radīt un veidot ekosistēmu visām inovāciju procesā iesaistītajām pusēm, t. i., uzņēmējiem, mentoriem, universitātēm un pētniecības centriem.

2. Programmas prioritārās jomas

Pamatojoties uz uzņēmējdarbības nozaru izaicinājumiem un vajadzībām Latvijā, programma risinās trīs galvenās jomas: 1) zaļās inovācijas, 2) IKT un 3) dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas.

Zaļās inovācijas

Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā attiecībā gan uz kopējām emisijām, gan emisijām uz vienu iedzīvotāju (kopējais emisiju daudzums kopš 1990. gada ir samazinājies par 57%). Šajā ziņā galvenais uzdevums ir nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, jo valsts turpina ekonomisko attīstību. Latvija ir ratificējusi visas svarīgākās konvencijas šajā jautājumā un piedalījusies tajās gan individuāli, gan kā ES dalībvalsts. Piemēram, Latvija ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un apņēmusies pilnībā sasniegt tā mērķus. Valsts ir apņēmusies līdz 2030. gadam par 6%, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt emisiju apjomu nozarēm, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Ilgtermiņa stratēģijās noteikto mērķu sasniegšana būs cieši saistīta ar tādu jaunu tehnoloģiju izstrādi un īstenošanu, kas veicina pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, aprites ekonomikas principu īstenošanu vai citādā veidā ietekmes uz vidi samazināšanos, kas atkarīga no šo tehnoloģiju izstrādes un īstenošanas.

Viens no Latvijas uzņēmumu izaicinājumiem ir modernizēt ražošanas procesus ar ierobežotiem finanšu resursiem, kurus var ieguldīt jaunu, inovatīvu, videi nekaitīgu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībā, kā arī ražošanas iekārtās, kas samazina ietekmi uz apkārtējo vidi (piemēram, materiālu, enerģijas un ūdens efektīva izmantošana; rūpniecisko atkritumu un emisiju apjoma samazināšana; fosilo kurināmo aizvietošana ar atjaunojamiem energoresursiem; ražošanas un ražošanas procesa pārplānošana u.tml.) vai nodrošina aprites ekonomikas principu piemērošanu esošajos ražošanas un uzņēmējdarbības modeļos.

Svarīga loma šajā ziņā ir uzņēmumiem, kas būs gan produktu, gan tehnoloģiju izstrādātāji, un uzņēmumiem, kuriem būs jāmeklē veidi, kā īstenot un izmantot savus biznesa modeļus un jaunas un inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kas samazina ietekmi uz vidi.

Ir nepieciešama pāreja uz videi draudzīgāku ražošanu ar mazāku oglekļa un materiālu patēriņu, vienlaikus saglabājot darbavietas vai ieguldot pilnīgi jaunās nodarbinātības iespējās. Pašlaik trūkst atbilstoša finansējuma gan publiskajā, gan privātajā sektorā, lai atbalstītu videi draudzīgākas ražošanas inovācijas, tādējādi uzlabojot resursu efektivitāti, samazinot emisijas, kas var veicināt konkurences priekšrocības un ilgtspējīgu nākotni.

IKT

IKT nozare pēdējos gados ir ievērojami palielinājusi savu lomu Latvijas ekonomikā. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem IKT nozare Latvijā 2017.gadā veidoja aptuveni 5% no IKP, un eksports IKT nozarē kopš 2006. gada ir trīskāršojies. 2017. gadā IKT nozarē nodarbināti aptuveni 34 000 darbinieku, un Latvijā IKT nozarē darbojas vairāk nekā 6500 uzņēmumu. Lai gan IKT nozare Latvijā strauji attīstās, joprojām ir problēmas, kas būtu jārisina. IKT uzņēmumiem trūkst piekļuves atbilstošam finansējumam, lai atbalstītu savus ieguldījumus jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē. Turklāt citās nozarēs trūkst mērķtiecīga finansējuma, lai izstrādātu inovatīvus IKT risinājumus, pamatojoties uz to vajadzībām. Visbeidzot, starpnozaru sadarbība ir pārāk vāja, lai radītu IKT inovācijas visā produktu vērtības ķēdē.

Šajā ziņā liela nozīme ir atbilstošam finansējumam, kas ļautu īstenot inovatīvus IKT risinājumus (liela apjoma datu apstrāde, digitalizācija, 3D druka, mākslīgais intelekts, vizualizācijas, sensori, mākoņskaitļošana, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, interneta lietojumprogrammas / nākotnes internets, nākotnes rūpnīcas, robotika utt.), kurus var izmantot, lai izstrādātu viedo pilsētu koncepcijas, e-pārvaldes pakalpojumus, tūrisma, veselības aprūpes, precīzijas medicīnas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un transporta drošības un aizsardzības rūpniecības, kosmosa un rūpnieciskās digitalizācijas nozares (Rūpniecība 4.0) risinājumus u. c.

Dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas

Latvija risina ilgtermiņa un sarežģītas sociāli ekonomiskās problēmas, tostarp sabiedrības novecošanās jautājumu (saskaņā ar Eurostat datiem ir sagaidāms, ka vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju 2030. gadā būs 50 gadu veci vai vecāki, salīdzinot ar pašreizējiem 40%), iedzīvotāju skaita vispārēju samazināšanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos. Šīs tendences ietekmēs un veidos pašreizējo un turpmāko attīstību un pārveidi Latvijas labklājības sistēmā un veselības aprūpes nozarē, kā arī apliecinās skaidru un steidzamu nepieciešamību pēc inovācijām, jo īpaši dzīves līmeni atbalstošās tehnoloģijās. MVU var būt svarīga loma, piedāvājot jaunus risinājumus labklājības un sociālajām nozarēm (tostarp viedajiem risinājumiem). Novatoriskas jaunas dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas var palīdzēt radīt lielāku dzīves kvalitāti daudzām sociālajām grupām. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls pārvērst esošās Latvijas un Eiropas līmeņa sociālekonomiskās problēmas par iespējām, izstrādājot, testējot un ieviešot tirgū jaunas labklājības, sociālās un veselības aprūpes tehnoloģijas. Turklāt dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju risinājumi var sniegt pievienoto vērtību arī Norvēģijas sabiedrībai un tirgum.

3. Programmas stratēģija

Programma atbalstīs MVU, lai sasniegtu vispārējo mērķi – veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi. ZI jomā programma galvenokārt koncentrēsies uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu izaugsmi un aprites ekonomiku. Turklāt programma fokusēsies arī uz dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju un inovatīvu IKT risinājumu un produktu izstrādi.

Programmas modelis ir izvēlēts, pamatojoties uz programmas īpašajām iezīmēm. Ir ierosināts iekļaut 1) atklātu konkursu, lai ZI un IKT jomās radītu un ieviestu ražošanā jaunus produktus, 2) vienu neliela apjoma grantu shēmu dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju un produktu attīstīšanai, 3) vienu neliela apjoma grantu shēmu ZI un IKT tehnoloģiju un produktu izstrādei un 4) vienu iepriekš noteiktu projektu Tehnoloģiju biznesa centra (turpmāk – TBC) izveidošanai un darbībai. Kopumā atklāts konkurss un neliela apjoma grantu shēmas būs atvērtas MVU, bet TBC projekts būs vērsts uz inovatīviem uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem, MVU, kā arī tehnoloģiski ietilpīgiem lielajiem uzņēmumiem, piemēram, nozares ekspertiem un NVO, kas veic saimniecisko darbību, pētniecības organizācijām utt.

3.1. Atklāts konkurss

Atklāts konkurss ar uzsvaru uz ZI un IKT ļaus MVU izstrādāt produktus, veikt pētniecības un attīstības darbības un ieviest ražošanā inovatīvas videi draudzīgas tehnoloģijas un IKT risinājumus. Atbalsta pasākumi ietvers videi draudzīgu ražošanas procesu un IKT risinājumus, kas ieviesīs jaunus uzņēmējdarbības modeļus, uzlabojot ražošanas procesu efektivitāti un tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspēju. Šī programmas sadaļa sniedz arī lieliskas iespējas divpusējai sadarbībai, pētniecības un attīstības aktivitātēs iesaistot arī donorvalstu partnerus. Atklāts konkurss palīdzēs privātiem uzņēmumiem izstrādāt un ieviest jaunus produktus un tehnoloģijas.

Atklātā konkursa projektu īstenotāji ir MVU, kas izveidoti kā juridiskas personas Latvijā. Pretendenti tiks atlasīti atklātā projektu atlases procedūrā. Atbalsta summa vienam līdzfinansējuma saņēmējam ir 200 000 – 600 000 EUR ar atbalsta intensitāti 45%–55%3 atkarībā no attiecināmo izmaksu pozīcijām.

Zaļās inovācijas

Granti ļaus MVU izstrādāt produktus, veikt pētniecības un attīstības darbības un ieviest ražošanā inovatīvas videi draudzīgas tehnoloģijas un IKT risinājumus. Atbalsts tiks sniegts arī esošo ražošanas procesu efektivizēšanai, padarot tos videi draudzīgākus, piemēram, notekūdeņu daudzuma un gaisa piesārņojuma samazināšanai, gaisa recirkulācijas uzlabošanai, aprites ekonomikas attīstīšanai, ražošanas procesu pārpalikumu izmantošanai utt. Tādējādi atklāta konkursa mērķis būs risināt problēmas, kas konstatētas Latvijas uzņēmējdarbībā, piemēram, nepietiekams finansējums videi draudzīgu produktu ieviešanai un videi nekaitīgas ražošanas procesiem. Sagaidāms, ka programma atbalstīs inovatīvu produktu un pakalpojumu klāstu, kas vērsts uz ilgāku produktu dzīves ciklu, zemāku ūdens, enerģijas un materiālu saturu. Šī ražošanas procesu efektivizācija nenotiks vienas nakts laikā, un tā prasīs ievērojamus ieguldījumus. Galvenais uzdevums būs pāreja uz rūpniecisko ražošanu, lai samazinātu oglekļa un materiālu patēriņu. Tas jo īpaši attiecas uz strauji augošiem ekonomikas sektoriem, kas pašlaik iegulda lielus līdzekļus tradicionālajā ražošanas infrastruktūrā. Gan valsts, gan rūpniecības nozares līmenī uzlabota resursu efektivitāte veicinās konkurences priekšrocības un ilgtspējīgu nākotni.

IKT

IKT joma ir novērtēta kā joma ar augstu uzņēmējdarbības un inovācijas potenciālu un iespējami videi draudzīgu efektu. Šī programmas daļa veicinās inovatīvu risinājumu izstrādi un izmantošanu uzņēmējdarbības attīstīšanai ar IKT palīdzību. Atklātais konkurss sniegs Latvijas MVU iespēju attīstīt inovatīvus IKT produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, kā arī iegādāties ražošanai un īstenošanai nepieciešamo aprīkojumu, tādējādi risinot iepriekš minēto problēmu – finansējuma trūkumu, lai attīstītu ražotnēm paredzētus inovatīvus IKT risinājumus, pamatojoties uz konkrētu uzņēmumu vajadzībām. Atklātā konkursa ietvaros varētu izstrādāt un ieviest tehnoloģijas, kas ļauj viedajām savienotajām iekārtām strādāt arvien augstākā līmenī, veidot risinājumus, kuriem ir nepieciešams zems kontroles līmenis un minimāls sensoru skaits, kā arī attīstīt lietu internetu, veicinot digitalizāciju. Šī programmas daļa būs interesanta arī inovatīviem IKT uzņēmumiem, kuri izstrādā dažādas šifrēšanas tehnoloģijas, kas nodrošina datu drošu pārvaldību, glabāšanu un pārraidi.

3.2. Neliela apjoma grantu shēma zaļajām inovācijām un IKT

Neliela apjoma grantu shēmas mērķis būs nodrošināt agrīnās stadijas tehnoloģiju attīstību, lai veicinātu jaunu zaļo inovāciju un IKT produktu un pakalpojumu radīšanu. To var izdarīt, piemēram, sadarbojoties ar pētniecības organizācijām. Latvijā daudziem jauniem, maziem uzņēmumiem nav iespējas apgūt lielu finansējuma apjomu dēļ nepieciešamā līdzfinansējuma trūkuma. Tāpēc neliela apjoma grantu atbalsta izmantošana ir piemērotāka nekā standarta minimālā atbalsta apjoms 200 000 EUR apmērā, kā noteikts Noteikumu4 6.4. panta 8. punktā. Turklāt, tā kā šī programma ir vērsta uz inovatīviem MVU, jāņem vērā, ka daudziem no tiem būs liels risks neizdzīvot visu projekta īstenošanas procesu.

Neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenotāji ir MVU, kas izveidoti kā juridiskas personas Latvijā. Pretendenti tiks atlasīti atklātā projektu atlases procedūrā. Atbalsta summa vienam projekta līdzfinansējuma saņēmējam ir 10 000 – 130 000 EUR ar atbalsta intensitāti, kas nav mazāka par 70%5 atkarībā no attiecināmo izmaksu pozīcijām.

Zaļās inovācijas

Neliela apjoma grantu shēma, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ZI, ir vērsta uz atbalsta sniegšanu uzņēmumiem jaunu, videi draudzīgu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas tieši vai netieši uzlabo vidi. Tiks līdzfinansēti projekti, kas izstrādā produktus, tehnoloģijas vai risinājumus, kas veicina, piemēram:

1) atjaunojamās enerģijas ražošanu,

2) videi draudzīgu (energoefektīvu) produktu un materiālu ražošanu ēkām,

3) videi draudzīgu transportu,

4) ūdens apsaimniekošanu,

5) atkritumu apsaimniekošanu vai

6) jebkurus citus uzlabojumus ražojumos, tehnoloģijās vai procesos citās jomās, kas veicina energoefektivitāti, zemākas emisijas vai mazāku resursu patēriņu.

IKT

Otra neliela apjoma grantu shēmas daļa, kurā galvenā uzmanība pievērsta IKT, sniegs atbalstu MVU IKT risinājumu izstrādei dažādās nozarēs. Šie risinājumi varētu būt nozīmīgi publiskajam sektoram, piemēram, viedajām pilsētām, transporta sistēmām, ēkām, kā arī uzņēmējdarbībai, izstrādājot nepieciešamo programmatūru un rīkus. Šī neliela apjoma grantu shēma uzlabos uzņēmumu digitalizāciju un veicinās jaunu IKT risinājumu izstrādi. Tiks atbalstīta inovāciju kapacitāte Latvijā, izstrādājot jaunus produktus vai viedās ražošanas risinājumus, kas balstīti uz revolucionārām inovācijām (piemēram, lietu internets, liela apjoma dati, 3D un 4D drukāšana, mākslīgais intelekts un datormācīšanās utt.).

3.3. Neliela apjoma grantu shēma dzīves līmeni atbalstošām tehnoloģijām

Neliela apjoma grantu shēmā atklātas projektu atlases ietvaros tiks sniegts atbalsts MVU. Programmas atbalsts tiks sniegts uzņēmumiem, kas darbojas dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju jomā. Projekti fokusēsies uz dažāda veida tehnoloģisku un netehnoloģisku inovāciju izstrādi, kas varētu atbalstīt un stiprināt, piemēram, sabiedrības drošību, ikdienas aktivitātes, sociālos kontaktus, fiziskās aktivitātes un mobilitāti. Kopumā šīs tehnoloģijas palīdzēs efektīvizēt dažāda veida pakalpojumus un uzlabot sabiedrības autonomiju un dzīves kvalitāti.

Prioritārās jomas varētu būt:

– tehnoloģijas, kas atbalsta mājas aprūpi, uzraudzību, e-veselības aprūpes pakalpojumus;

– tehnoloģijas, kas rada un uztur sakarus starp labklājības sistēmas pakalpojumu dalībniekiem, veicinot sabiedrības, ģimeņu un draugu iesaistīšanos sociālajos pakalpojumos;

– tehnoloģijas, kas nodrošina pacientu vieglāku piekļuvi veselības aprūpei, piemēram, mazapdzīvotos reģionos;

– tehnoloģijas agrīnās brīdināšanas, veselības stāvokļa izmaiņu noteikšanas un attālinātās uzraudzības sistēmām.

Šī neliela apjoma grantu shēma atbalstīs uzņēmējdarbības modeļu un tehnoloģiju uzlabojumus, tostarp dažādu pakalpojumu prototipu izstrādei, testēšanai un ekspertu konsultāciju saņemšanu. Tā kā prioritārās jomas liek uzsvaru uz tehnoloģiskām inovācijām, ir svarīgi ņemt vērā, ka tehnoloģijas pašas par sevi var būt inovatīvas, bet bieži vien tās ir jāapvieno ar prasmīgi izstrādātu pakalpojumu, kas ir nepieciešams mērķauditorijai un atbilst tās vajadzībām.

Projekti, kas īstenoti dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju jomā, nodrošinātu produktu komercializāciju vai prototipu izstrādi, apvienojot tehnoloģiskos un netehnoloģiskos aspektus, īpašu uzsvaru liekot uz procesu vienkāršošanu, praktiskiem uzdevumiem un sabiedrības vajadzībām.

Neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenotāji ir MVU, kas dibināti kā juridiskas personas Latvijā. Pretendenti tiks atlasīti atklātā projektu atlases procedūrā. Atbalsta summa vienam līdzfinansējuma saņēmējam ir 10 000 – 130 000 EUR ar atbalsta intensitāti, kas nav mazāka par 70%6 atkarībā no attiecināmo izmaksu pozīcijām.

3.4. Iepriekš noteikts projekts

Tiek ierosināts programmā iekļaut iepriekš noteiktu projektu, izveidojot Tehnoloģiju biznesa centru (TBC), kas kalpos kā tilts starp inovatīviem uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. Centra mērķis ir ļaut ekspertiem izstrādāt un paplašināt produktus ar augstu pievienoto vērtību un palīdzēt MVU sasniegt ilgtspējīgu izaugsmi, veicinot inovāciju, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Tehnoloģiju biznesa centrs meklēs tehnoloģiski ietilpīgas idejas, kuras varētu tikt tālāk izstrādātas, pārbaudītas un testētas, izmantojot TBC infrasturktūru un pakalpojumus. Papildus arī tehnoloģiju skauti meklēs inovatīvas idejas un tehniskus jauninājumus augstskolās, kurus centrā var attīstīt tālāk. Uzņēmēji saņems nepieciešamās konsultācijas un apmācības jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai līdz līmenim, kad šīs idejas būs gatavas tālākai virzībai, izmantojot akselerācijas pakalpojumus, vai ienākšanai tirgū.

TBC tiks veidots kā moderna vieta (ar kopējo platību apm. 2000 m2), radot telpu kopradei, pasākumiem, jaunu produktu ekspozīcijai, konferencēm, apmācībām un viedajām laboratoriju iekārtām. Centrā darbosies vadības komanda vismaz 4 ekspertu sastāvā. TBC izveide un darbība tieši ietekmē programmas vispārējo mērķi veicināt pievienotās vērtības radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas privātajā uzņēmējdarbības sektorā. TBC atbalstīs tehnoloģiski ietilpīgus uzņēmumus, veicinot to izaugsmi un konkurētspēju, piedāvājot nepieciešamās telpas, konsultācijas un zināšanas. Plašāka informācija sniegta 1. pielikumā.

4. Programmas ietekme

4.1. Paredzamā(- ās) ietekme(- es) un programmas ilgtspēja

Programmas paredzamā ilgtermiņa ietekme: Lielāka produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšana un ilgtspējīga izaugsme. Šis mērķis tiks sasniegts ar izveidoto Programmas modeli, kas nodrošinās Norvēģijas finanšu instrumenta pieejamību plašam MVU lokam. Jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi7 galvenokārt varēs izmantot Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) pakalpojumus un pieteikties uz neliela apjoma grantu shēmām, lai izstrādātu inovatīvus produktus un tehnoloģijas. Vidējie8 uzņēmumi var pieteikties atklātam konkursam, lai veiktu nepieciešamo pētniecību un ieviestu ražošanā jaunus produktus un pakalpojumus.

Programmas mērķis ir palielināt uzņēmumu konkurētspēju Latvijā, un sagaidāms, ka tā veicinās vismaz 39 produktu un tehnoloģiju attīstību. Tas veicinās uzņēmumu produktu pievienotās vērtības radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Ņemot vērā, ka viens no Programmas mērķiem ir ciešāka sadarbība starp programmā iesaistītajām līdzfinansējuma saņēmējiem un donorvalsts pārstāvjiem, īstenojot projektus partnerībā, sagaidāms, ka sadarbība starp šiem partneriem turpināsies arī pēc Programmas beigām.

Pārliecība par projektu ilgtspēju tiks gūta projektu vērtēšanas procesā, jo uzņēmumiem būs jāsniedz pierādījumi par to, kā tie plāno turpināt darbību arī pēc projektu pabeigšanas. Projektu ilgtspēju vērtēs gan pieaicinātie eksperti, gan projektu vērtēšanas komisija, vērtējot projektu pieteikuma veidlapas un biznesa plānus.

TBC izveidošana sekmēs inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi ilgtermiņa periodā, kas turpināsies arī pēc Programmas īstenošanas beigām. TBC vadīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kurai ir nepieciešamā kapacitāte (personāls, finanses, pieredze) un zināšanas, lai attīstītu šādu centru kā ilgtermiņa projektu. TBC tiks izveidots ēkā, kurā jau atrodas pētniecības organizācijas un ir pietiekami daudz vietas, lai izveidotu centru, kā arī nodrošinātu darba telpas inovatīviem uzņēmumiem. Turklāt LIAA, kas ir valsts iestāde, būs projekta īstenotājs un sniegs savus pakalpojumus arī pēc Programmas beigām 2024. gadā. Iepriekš minētie priekšnoteikumi nodrošina šī centra ilgtspēju.

4.2. Programmas ieguldījums Noteikumu 1.3. panta 1. punkta minēto kopējo vērtību sasniegšanā

Programmas modelis ir izstrādāts, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un vides aizsardzību, ievērojot demokrātijas un labas pārvaldības principus un iepriekš identificējot Programmas vajadzības. Projektu īstenotāji saņems papildu punktus, ja projekta ietvaros tiks nodarbinātas strādājošas personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā esoši darba ņēmēji, un šie darbinieki veidos vismaz 15% no kopējā projektā iesaistīto darbinieku skaita. "Strādājoša persona ar invaliditāti" un "nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs" ir jebkura persona, kas atbilst EK Regulas Nr. 651/2014 2. panta 3. un 4. punktā sniegtajām definīcijām9. Papildu punktus atlases procesā piešķirs uzņēmumiem, kuri projekta pieteikumā ir paredzējuši ar dzimumu līdztiesību saistītas darbības. Programmas ietvaros plānotā uzņēmējdarbības stimulēšana risinās ar nabadzību un sociālo atstumtību saistītus jautājumus, jo cilvēkiem būs lielākas iespējas iegūt darbu. Uzņēmējdarbības veicināšana tieši attiecas arī uz vēl vienu ilgtspējīgas attīstības principu no sociālā viedokļa – piekļuvi nodarbinātībai. Lai nodrošinātu labu Programmas vadību un caurspīdīgumu, visi projekti tiks atlasīti, pamatojoties uz publicētiem, ikvienam pieejamiem atlases kritērijiem. Lēmumu pieņemšanas laikā netiks pieļauts interešu konflikts. Balsstiesīgajiem Vērtēšanas komisijas locekļiem būs jāinformē Vērtēšanas komisija par interešu konflika esamību, ja viņi būs saistīti ar projektu iesniedzējiem.

Visbeidzot, katrs projekta iesniedzējs tiks informēts par to, cik punktus viņa projekts ir saņēmis, un atkarībā no punktu skaita – vai projekts ir apstiprināts vai noraidīts. Visi procesi tiks īstenoti saskaņā ar Programmas apsaimniekotāja iekšējām procedūrām, kas tiks saskaņotas ar Ekonomikas ministriju.

Programmas apsaimniekotājs Programmas īstenošanai izstrādās vadības kontroles sistēmas aprakstu, tostarp aprakstīs riska pārvaldības pieeju, nodrošinot, ka finansējums tiek izmantots caurspīdīgi un efektīvi tikai Programmas un tās projektu mērķiem.

4.3. Mērķgrupa

Programmas galvenā mērķa grupa ir MVU10, kas Latvijā reģistrēti kā juridiskas personas. Neliela apjoma grantu shēmas primārā mērķauditorija ietver esošos un jaunizveidotos uzņēmumus ar augstu inovācijas potenciālu. Viņiem šī Programma nodrošinās piekļuvi nepieciešamajam finansējumam un sniegs iespēju izstrādāt jaunus produktus un ieviest tos tirgū.

Atklātā konkursa mērķa grupa būs uzņēmumi ar jau esošu ražošanas bāzi, kas vēlas attīstīt savu produktu klāstu un ieviest ražošanā jaunus produktus, vai uzņēmumi, kuri vēlas padarīt zaļākus esošos ražošanas procesus, lai kļūtu konkurētspējīgāki un videi draudzīgāki. Savukārt, TBC pakalpojumi tiks sniegti plašai auditorijai – gan MVU (galvenajai mērķa grupai), jaunuzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savas idejas, un inovatīviem, tehnoloģiski intensīviem lielajiem uzņēmumiem. Tas veicinās sadarbību starp pētniecības organizācijām, NVO, klāsteriem, mentoriem, akselerācijas fondiem, nozares ekspertiem un profesionāļiem ar pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā.

4.4. Piemērojamie valsts atbalsta noteikumi

Atbilstoši Noteikumu 8.16. punktam Norvēģijas finanšu instrumenta programmai ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi. Programmas īstenošanas laikā ir jāievēro ES tiesību akti par valsts atbalstu, kas nostiprināti kā valsts tiesību akti Latvijā. Valsts atbalsta jautājums šai programmai ir īpaši svarīgs, jo līdzekļi tiks piešķirti privātiem uzņēmumiem. Pienākumu piemērot attiecīgos tiesību aktus noteiks Programmas līgums, kas tiks parakstīts starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju. Atbalsta intensitāte un atbalsta summa, ko var piešķirt līdzfinansējuma saņēmējiem, atbildīs noteikumiem par valsts atbalstu attiecīgās Programmas ietvaros (galvenokārt saskaņā ar KOMISIJAS REGULU (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs) un KOMISIJAS REGULU (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris).

4.5. Programmas koncepcijas izstrādes process

Koncepcijas sagatavošanā lielu lomu spēlēja divi būtiski elementi: makroekonomiskā analīze un uzņēmējdarbības vajadzību un problēmu novērtēšana Latvijā, kas tika apspriesti konsultācijās ar nozaru ekspertiem.

Programmas izstrāde tika uzsākta 2018. gada janvārī, organizējot divas sanāksmes – atsevišķu tikšanos ar Nacionālo kontaktpunktu un publiskā sektora ekspertiem, un Programmas īstenošanas uzsākšanas sanāksmi ar Finanšu instrumenta biroju (turpmāk – FIB) un donoru programmas partneri Innovation Norway. Šo sanāksmju laikā dalībnieki tika informēti par attiecīgajiem programmas dokumentiem un atbalsta jomām. Eksperti dalījās ar pieredzi un ierosināja idejas par to, kā vislabāk veidot Programmu, lai apmierinātu Latvijas uzņēmējdarbības vajadzības.

2018. gada 19. februāra apspriedē ar nozaru ekspertiem tika pārstāvēta plaša Latvijas uzņēmumu grupa, tostarp uzņēmējdarbības organizācijas, pētniecības organizācijas, NVO un valdības iestādes. Izmantojot grupas darbu, tika apspriests plašs jautājumu loks, pamatojoties uz Noteikumos un Zilajā grāmatā noteiktajām atbalsta jomām. Tika secināts, ka Programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš 1) ZI, 2) IKT un 3) dzīves līmeni atbalstošām tehnoloģijām. Programmas nozaru eksperti ir izvēlējušās šīs trīs jomas kā jomas ar augstu uzņēmējdarbības un inovāciju potenciālu, kā arī kā vispiemērotākās konkrētu uzņēmējdarbības nozares problēmu risināšanai Latvijā. Atlases pamatā bija tādi kritēriji kā tirgus vajadzības, attīstības potenciāls un ietekme uz vidi. Lai gan enerģētikas un jūras transporta nozares nav izraudzītas kā Programmas prioritārās jomas, šo nozaru risinājumi, var tikt izstrādāti ZI un IKT jomās.

Pēc Latvijas uzņēmējdarbības prioritāro jomu, problēmu un vajadzību definēšanas Programmas apsaimniekotājs ciešā sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem Ekonomikas ministriju, FIB un Innovation Norway, kā arī konsultantu – Kultūras ministriju – izstrādāja šo koncepciju, piedāvājot labāko Programmas modeli, kas ļautu sasniegt tās mērķus.

5. Divpusējās attiecības

5.1. Divpusējā sadarbība programmas līmenī

Viens no Norvēģijas finanšu instrumenta vispārējiem mērķiem ir stiprināt divpusējās attiecības starp Norvēģiju un Latviju. Lai veicinātu divpusējās attiecības, Programma tiek īstenota sadarbībā ar Innovation Norway kā donoru programmas partneri. Ņemot vērā uzstādīto mērķi 35% no projektiem īstenot partnerībā ar donrvalsts pārstāvjiem, Innovation Norway pilnībā iesaistīsies donoru partneru meklēšanā potenciālajiem projektu īstenotājiem, izmantojot Programmas divpusējā sadarbības fonda iniciatīvas. Donoru programmas partnera pārstāvis tiks aicināts darboties Vērtēšanas komisijā projektu atlases laikā, un tam būs nozīmīga loma līdzfinansējuma saņēmēju apstiprināšanas procesā. Gan Programmas apsaimniekotājs, gan donoru programmas partneris uzturēs ciešu dialogu ar Programmas nozaru ekspertiem (uzņēmējdarbības organizācijām, attiecīgajām ministrijām, NVO utt.) Latvijā un Norvēģijā.

Šai Programmai piešķirtais divpusējais fonds sākotnēji koncentrēsies galvenokārt uz donoru partneru meklēšanu, lai izveidotu projektu partnerības. Galvenās mērķgrupas ir inovatīvi MVU un pētniecības organizācijas, kas vēlas piedalīties jaunu produktu izstrādē. Tiks organizēti pasākumi, lai veidotu sadarbību gan starp dažādiem uzņēmumiem, gan uzņēmumiem un pētniekiem, gan uzņēmumiem un investoriem. Ir svarīgi organizēt iepazīšanās pasākumus, kas ietver partneru un investoru meklēšanu, labākās prakses piemēru un kontaktu apmaiņu, tikšanās ar potenciālajiem klientiem un biznesa kanālu identificēšanu, lai veicinātu jaunizveidoto produktu un tehnoloģiju ienākšanu tirgū. Šie pasākumi būtiski sekmēs Programmas rezultātu sasniegšanu un stiprinās divpusējās attiecības starp Latviju un Norvēģiju.

5.2. Divpusējā sadarbība projektu līmenī

Divpusējas sadarbības projektu rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu inovāciju veicināšanā un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Tāpēc Programmas mērķis ir finansēt partnerības ar spēcīgu potenciālu turpināt sadarbību arī pēc projektu pabeigšanas. Programmas ietvaros tiks veicināta partnerību veidošanās. Tās tiks veidotas, pamatojoties uz parakstītiem partnerības līgumiem. Projekti ar donoru partneriem projektu atlases procesā saņems papildu punktus saskaņā ar divpusējās sadarbības novērtēšanas kritēriju. Vērtēšanas kritērijs būs partnerības kvalitāte un Norvēģijas partnera ieguldījums projekta rezultātu un iznākumu sasniegšanā.

Saskaņā ar neliela apjoma grantu shēmām un atklātu konkursu donoru projekta partneris var būt jebkura publiska vai privāta struktūra, komerciāla vai nekomerciāla un nevalstiska organizācija, kas reģistrēta kā juridiska persona Norvēģijā vai Latvijā. Ieteicamās attiecināmās darbības varētu būt vērstas uz to, lai stiprinātu divpusējās attiecības, piemēram (bet ne tikai), uzņēmumu savstarpēja iepazīstināšana, labās prakses piemēru un pieredzes apmaiņa, partneru meklēšana, priekšizpēte, dažādu uzņēmumu tikšanās, konferences utt.

Iepriekš noteikta projekta (TBC) ietvaros ir paredzēta potenciāla projektu sadarbība ar vairākām Norvēģijas organizācijām šādās jomās:

(1) Norvēģijas zināšanas par šāda centra izveidi (Oslo Zinātnes parks, SIVA, Epicentrs);

(2) Padomi tehnoloģiski intensīvu biznesa ideju attīstīšanai (The Factory, Total Innovation Incubator);

(3) Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekosistēmu sadarbība.

Turklāt TBC veicinās divpusēju sadarbību starp Latviju un Norvēģiju, organizējot tādus pasākumus kā kontakttīklu veidošana, digitālo tehnoloģiju potenciāla novērtēšana (revīzijas), inovāciju izpēte, piekļuve speciālistu pieredzei, kļūstot par pasākumu norises vietu, kur notiek iepazīšanās starp abu valstu uzņēmumiem un organizācijām.

6. Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Neattiecas.

7. Programmas modelis

Programmas apsaimniekotājs nodrošinās Noteikumu 1. pielikuma " Atbilstīgie prioritārie sektori un programmu jomas" prasības izpildi, nodrošinot, ka šīs Programmas ietvaros vismaz 50% finansējuma tiek piešķirts zaļajām inovācijām. Programma tiks ieviesta šādā veidā:

 

Plānotais skaits:
atklātais
konkurss/neliela
apjoma grantu
shēmas/iepriekš
noteiktais
projekts

Plānotā atbalsta summa (EUR)
(katram atklātajam
konkursam, katrai
neliela apjoma grantu
shēmai, iepriekš
noteiktajiem
projektiem)**

Atbalsta intensitāte11 (%)

Pieteikuma iesniedzēji

Projektu partneri
Atklātais konkurss: 1 kārta ar fokusa jomu ZI € 5 902 673,50 55% (mazie uzņēmumi)

45% (vidējie uzņēmumi)

Visas jomas:

MVU, kas reģistrēti kā juridiskas personas Latvijā.

Jebkura publiska vai privāta struktūra, komerciāla vai nekomerciāla un nevalstiska organizācija, kas reģistrēta kā juridiska persona Norvēģijā vai Latvijā.
1 kārta ar fokusa jomu IKT € 2 702 673,50
Neliela apjoma grantu shēma: 1 kārta ar fokusa jomu:

dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas

€ 1 200 000 70% Visas jomas:

MVU, kas reģistrēti kā juridiskas personas Latvijā.

Jebkura publiska vai privāta struktūra, komerciāla vai nekomerciāla un nevalstiska organizācija, kas reģistrēta kā juridiska persona Norvēģijā vai Latvijā.
Neliela apjoma grantu shēma: 1 kārta ar fokusa jomu

ZI

€ 850 000 70% Visas jomas:

MVU, kas reģistrēti kā juridiskas personas Latvijā

Jebkura publiska vai privāta struktūra, komerciāla vai nekomerciāla un nevalstiska organizācija, kas reģistrēta kā juridiska persona Norvēģijā vai Latvijā
1 kārta ar fokusa jomu IKT € 850 000
Iepriekš noteikts projekts*: Iepriekš noteikts projekts Tehnoloģiju biznesa centrs  €  2 000 000 100% Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Nepiemēro
* Attiecīgā gadījumā īsu informāciju par iepriekš noteiktiem projektiem sniedz programmas koncepcijas 1. pielikumā.

** Ieskaitot līdzfinansējumu.

Programmas mērķi un rādītāji

  Apraksts Rādītāji12 Bāze13 Mērķis
MĒRĶIS (ilgtermiņa ietekme) Veicināta vērtību14 radīšana un ilgtspējīga15 izaugsme.
1. rezultāts(īstermiņa un vidēja termiņa ietekme)

Lielāka konkurētspēja16 Latvijas uzņēmumiem prioritārajās jomās – zaļās inovācijas, IKT un dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas.

Radīto darbavietu skaits17

0

80

Paredzamais apgrozījuma gada pieaugums

0

10%

Paredzamais peļņas rādītaja pieaugums18

0

5%

Paredzamais ikgadējais CO2 emisiju samazinājums (tonnas)

0

2000

Aplēstais enerģijas patēriņa gada samazinājums (MWh)

0

22 500

Jauno zaļo/IKT/dzīves līmeni atbalstošu produktu/izstrādāto tehnoloģiju skaits

0

24

Jauno zaļo/IKT produktu/tehnoloģiju skaits, kas ieviesti uzņēmumos19 (jaunums uzņēmumiem)

0

15

Komercializēto jauno zaļo/IKT produktu/dzīves līmeni atbalstošu produktu/tehnoloģiju skaits20 (jaunums tirgum)

0

6

Tehnoloģiju biznesa centra klientu apmierinātības līmenis

N/A

Augsts

1.1. rezultāts Uzņēmumi, kas atbalstīti, lai izstrādātu zaļos produktus vai tehnoloģijas. MVU skaits21, kas atbalstīti, lai izstrādātu zaļos produktus/tehnoloģijas

0

7

MVU skaits, kas atbalstīti, lai ieviestu zaļos produktus/tehnoloģijas

0

10

MVU skaits, kas atbalstīti, lai komercializētu zaļos produktus/tehnoloģijas

0

2

Uzņēmumu skaits, kuri izmanto ārējus pētniecības ekspertus/pētniecības iestādi inovatīvu zaļo produktu/tehnoloģiju izstrādei

0

7

1.2. rezultāts Uzņēmumi, kas atbalstīti, lai izstrādātu inovatīvus IKT produktus vai tehnoloģijas. MVU skaits, kas atbalstīti, lai izstrādātu jaunus IKT produktus/tehnoloģijas

0

7

MVU skaits, kas atbalstīti, lai ieviestu jaunus IKT produktus/tehnoloģijas

0

5

MVU skaits, kas atbalstīti, lai komercializētu jaunus IKT produktus/tehnoloģijas

0

2

Uzņēmumu skaits, kuri izmanto ārējus pētniecības ekspertus/pētniecības iestādi inovatīvu IKT produktu/tehnoloģiju izstrādei

0

7

1.3. rezultāts Uzņēmumi, kas atbalstīti, lai izstrādātu inovatīvas dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas. MVU skaits, kas atbalstīti, lai izstrādātu jaunus dzīves līmeni atbalstošus produktus/tehnoloģijas

0

10

MVU skaits, kas atbalstīti, lai komercializētu jaunus dzīves līmeni atbalstošus produktus/tehnoloģijas

0

2

Uzņēmumu skaits, kuri izmanto ārējus pētniecības ekspertus/pētniecības iestādi inovatīvu dzīves līmeni atbalstošu produktu/tehnoloģiju izstrādei

0

5

1.4. rezultāts Izveidots Tehnoloģiju biznesa centrs Ikgadējais tehnoloģiski intensīvu jaunuzņēmumu un MVU skaits, kam sniegti TBC pakalpojumi.

0

24

Ikgadējais tehnoloģiski intensīvu lielo uzņēmumu (publiskas personas kapitāla daļas <25%) skaits, kam sniegti TBC pakalpojumi.

0

4

Darbinieku skaits, kas pieņemti darbā, lai sniegtu TBC pakalpojumus

0

4

TBC vajadzībām izveidotā un pielāgotā darba telpa

0

2000 m2

Divpusējās sadarbības rezultāts

Uzlabojusies sadarbība starp programmā iesaistītajām saņēmējvalsts un donorvalstu partneriem

Donoru partnerības daļa, kas turpinās sadarbību pēc projekta īstenošanas perioda (procentuālā daļa)

N/A

20%

Sadarbībā iesaistīto partnerību daļa, kuras pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas (procentuālā daļa)

N/A

≥50%

Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību (skalā no 1 līdz 7)

TD

Vismaz 4,5 pieaugums attiecībā pret bāzes vērtību

Pieaugusi uzticība starp sadarbības partneriem saņēmējvalstī un donorvalstī (skalā no 1 līdz 7)

TD

Vismaz 4,5 pieaugums attiecībā pret bāzes vērtībuu

2.1. rezultāts Donoru partnerības projekti Donoru partnerības projektu daļa finansētajos projektos

0

35%

2.2. rezultāts Veicināta zināšanu un tehnoloģiju nodošana starp donorvalstu un Latvijas partneriem Uzlabotas savstarpējās zināšanas par divpusējas uzņēmējdarbības iespējām starp atbalstītajām organizācijām (skalā no 1 līdz 5)

0

4

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie programmas izdevumi

€ 14 705 882

   
Programmas piešķīruma daļa

85.00%

   
Kopējais programmas piešķīrums

€12 500 000

   
Programmas piešķīrums – Norvēģijas piešķīrums (€)

€12 500 000

   
             
 

Budžeta pozīcija

EEZ piešķīrumi

Norvēģijas piešķīrumi

Kopējais piešķīrums

Programmas piešķīruma daļa

Attiecināmie programmas izdevumi

PP

Programmas administrēšanas izmaksas

€0

€ 1 020 455

€ 1 020 455

85.00%

€ 1 200 535

PA2

1. rezultāts

€0

€ 11 479 545

€ 11 479 545

85.00%

€ 13 505 347

  Kopā

€0

€ 12 500 000

€12 500 000

85.00%

€ 14 705 882

Ir jāaizpilda tikai zilās šūnas; pārējās šūnās ir formulas aprēķinu veikšanai

1. pielikums

Iepriekš noteikts projekts

Projekta nosaukums: Tehnoloģiju biznesa centrs
Projekta īstenotājs: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: 2 000 000 €
Projekta atbalsta intensitāte: 100% 22
Projekta atbalsta summa*: 2 000 000 €
Paredzamais ilgums: 2021. gada janvāris – 2024. gada aprīlis (40 mēneši)

Latvijā pastāv "inovāciju plaisa". Tās iemesls ir sadarbības trūkums starp pētniecību un uzņēmējdarbību un šādu sadarbību veicinošas vides trūkums. Joprojām pastāv svarīgas inovāciju izstrādes un pētniecības problēmas. Tiek definētas šādas inovāciju sistēmas vajadzības un problēmas:

1) zems privātā kapitāla ieguldījumu līmenis pētniecībā un attīstībā;

2) MVU ir koncentrēti nozarēs ar zemu un vidēji zemu pētniecības un attīstības intensitāti;

3) zems sadarbības līmenis starp uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, savstarpēji neatbilstīgas intereses un virzieni;

4) tehnoloģiju pārneses un komercializācijas jaudas trūkums;

5) biznesa stratēģijas nav orientētas uz inovācijām, un uzņēmumiem ir zema izpratne par lielo lomu uzņēmējdarbības attīstībā un konkurētspējā, kādu spēlē inovācijas un sadarbība ar pētniecības iestādēm un augstskolām.

Šīs problēmas var efektīvi risināt, atbalstot privātos uzņēmumus fiziskā tikšanās vietā, kas uzņem tehnoloģiski ietilpīgus uzņēmumus, pētniecības organizācijas un privātpersonas, kā arī veicina sadarbības pasākumus. Tādējādi tiek ierosināts iepriekš noteikts projekts, kura ietvaros tiek izveidots Tehnoloģiju biznesa centrs (turpmāk – TBC) un kas atbalsta tā sadarbību ar privātiem uzņēmumiem. Centrs kalpos kā tilts starp pētniecību un uzņēmējdarbību. Paredzams, ka tas pastiprinās novatoriskas darbības, sniedzot konsultāciju pakalpojumus un apvienojot uzņēmējus un pētniekus.

Projekts atbalstīs pasākumu kopumu, lai attīstītu tehnoloģiski ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas, piemēram, pirmsinkubācijas, inkubācijas un pēcinkubācijas pakalpojumus, kā arī inovāciju audita pakalpojumus. TBC sniegs pakalpojumus tehnoloģiski ietilpīgām biznesa idejām, kas aizved tās līdz fāzei, kurā šīs idejas ir gatavas akselerācijai, privātā un publiskā kapitāla finansēšanai vai ienākšanai tirgū.

TBC ietvers šādas aktivitātes:

1) Inovatīvu, tehnoloģiski ietilpīgu komandu un uzņēmumu meklēšana. Klienti var būt indivīdi vai komandas ar produktu idejām, kā arī jau esoši MVU.

2) Pirmsinkubācijas, inkubācijas un pēcinkubācijas pakalpojumi, piemēram:

a. koučings, mentorings un konsultācijas;

b. apmācību kursi (ITR pārvaldība, inovāciju attīstība, mārketings).

3) Inovācijas audits un konsultācijas (tostarp par līdzekļu piesaisti).

4) Atvieglota piekļuve pētniecības organizācijās pieejamajām iekārtām.

5) Konsultācijas komercializācijas un produktu izstrādes procesā.

6) Kontaktu veidošana, mācīšanās un sociālie pasākumi.

7) Inovāciju un viedo laboratoriju pakalpojumi.

Pamatojoties uz to pielietojumu, pirmkārt, tiks pārbaudīti privātie uzņēmumi (skatīt 4.3. punktu "Mērķa grupa"), lai noteiktu biznesa idejas kapacitāti un atbilstību TBC kritērijiem. Otrkārt, izraudzītos uzņēmumus konsultēs TBC darbinieki, un tie saņems informāciju par to, kāds atbalsts viņiem ir nepieciešams. Privātie uzņēmumi varēs izvēlēties konkrētas atbalsta darbības vai konsultācijas, izvēloties moduļus. Uzņēmums var soli pa solim apgūt moduļu kopumu vai izvēlēties konkrētus atsevišķus moduļus, kas tam ir nepieciešami. TBC darbinieki katru mēnesi novērtēs biznesa risinājumu efektivitāti un to attīstības gaitu. TBC izveidos 3–4 ekspertu mentoru komandu, kas spēs vadīt uzņēmējus visā biznesa idejas izstrādes procesā, līdz idejas pārvēršanai par mērogojamu biznesu. TBC darbības kopējais process, tostarp pakalpojumu sniegšana lietotājiem, tiks vadīts saskaņā ar TBC izstrādātajām procedūrām un noteikumiem.

Daļu no iepriekš minētajām darbībām (1., 3., 4., 5.) īstenos LIAA iekšējie eksperti, savukārt koučingu, mentoringu, apmācību kursus (2.) un pasākumus (6.) nodrošinās gan iekšējās komandas, gan ārējie eksperti. Nodrošinot apmācību programmas biznesa ideju attīstītājiem, ir plānots izmantot Norvēģijas un citu valstu pieredzi. Tā var būt iespēja apmainīties ar labās prakses piemēriem, un ir paredzams, ka tā pozitīvi ietekmēs divpusējo sadarbību starp Latviju un Norvēģiju. Norvēģijas pētniecības iestādes var iesaistīties kā projekta partneri, piedalīties produktu izstrādē un palīdzēt nodrošināt nepieciešamos testēšanas pakalpojumus. Pieredzes iegūšanai ir paredzēta potenciāla sadarbība ar vairākām Norvēģijas organizācijām.

Turklāt TBC nodrošinās arī inovāciju un viedo laboratoriju pakalpojumus (7.), lai vēl vairāk veicinātu dažādas tehnoloģiju jomas un to iespējamo mijiedarbību. TBC izveidos inovāciju punktu ar digitālo rīku komplektu, tostarp tādu aprīkojumu kā audio rīki, automātiskās videokameras (arī nodrošinot tiešraides notikumus), video sienas, projektori, moduļu mēbeles, lielas kustīgu LED ekrānu sienas, skaņas sistēmas, Podcast apraides rīkus utt. Tādējādi TBC būs ērta un mūsdienīga vieta ar visām jaunākajām iekārtām. TBC vadīs inovāciju laboratorijas, palīdzot strauji augošiem uzņēmumiem paātrināt izaugsmi, izmantojot telpu, zināšanas, programmas un metodes.

Iepriekš noteiktā projekta (turpmāk – INP) galvenās izdevumu pozīcijas:

1) TBC infrastruktūra – 65% no budžeta tiks piešķirti infrastruktūras izveidei, piemēram, koprades telpas izveidei, pasākumiem, jaunu produktu ekspozīcijām, konferencēm, apmācībām, kā arī viedo laboratoriju iekārtām;

2) TBC vadības komanda un ārējie eksperti, kuru izmaksas veidos 35% no budžeta.

Lai nodrošinātu centrālu darbības vietu, TBC tiks izveidots Rīgā, kur atrodas daudzas pētniecības iestādes, tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumu attīstības infrastruktūra.

LIAA būs INP īstenotājs, lai nodrošinātu visatbilstošākos projekta rezultātus un ilgtspējību. LIAA ir pieejami nepieciešamie resursi sekmīgai INP īstenošanai, un tā var arī turpināt finansēt centru pēc Programmas ieviešanas beigām, nodrošinot tā ilgtspēju. Turklāt LIAA ir pieredze projektu vadībā, kvalificēta komanda, plaša piekļuve biznesa tīklam un pieredze sadarbībā ar dažādiem partneriem (MVU, pētniecības organizācijas, universitātes, investori, starptautiskie eksperti u. c.), kā arī spēja risināt problēmas gan valsts, gan reģionālā līmenī.

Izveidojot TBC, Programmas finansējums nodrošinās Latvijai iespēju izveidot ilgtermiņa sadarbības platformu tehnoloģiski ietilpīgu biznesa ideju izstrādei un pilnveidošanai. Tas arī sagatavos Latvijas privātos uzņēmumus papildu attīstības finansējuma piesaistīšanai, piemēram, akselerācijai, riska kapitālam, komercbanku vai biznesa eņģeļu finansējumam. TBC kalpos arī kā vieta, kur tikties un veidot kontaktu tīklus starp inovācijas dalībniekiem, piemēram, biznesa ideju attīstītājiem, pētniekiem, esošajiem inovatīvajiem MVU, tostarp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, investoriem, biznesa treneriem, inovāciju sludinātājiem utt.

TBC izveide un vadīšana tieši ietekmē Programmas vispārējo mērķi veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas privātajā uzņēmējdarbības sektorā. TBC projekts rada pievienoto vērtību tehnoloģiski ietilpīgu inovāciju attīstībai, tostarp palielina inovatīvo uzņēmumu skaitu Latvijā, uzlabo uzņēmēju informētību par inovāciju ietekmi uz iespēju mainīt to uzņēmējdarbības modeli un konkurētspēju, palielina sadarbības projektu skaitu starp uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām, palielina to projektu skaitu, kas pēc biznesa inkubācijas ir ienākuši tirgū, un tam ir potenciāls vairot biznesa idejas ārvalstu tirgos. Kopumā TBC darbība palielinās Latvijas tehnoloģiski intensīvo uzņēmumu konkurētspēju.



1 Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir atbildīga par Programmas koncepcijas un normatīvo aktu sagatavošanu.

2 Eiropa 2020: Stratēģija viedai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52010DC2020&from=LV
Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf
Latvijas Nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai
https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/national-reform-programme-latvia-implementation-europe-2020-strategy
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam
http://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NDP2020%20English%20Final__.pdf
Valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam
https://em.gov.lv/files/uznemejdarbiba/finl_en.pdf (EN; neoficiāls, saīsināts dokuments)
http://polsis.mk.gov.lv/documents/4391 (LV; oficiālais dokuments)
Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (t.sk. Latvijas Viedās specializācijas stratēģija)
http://cfla.gov.lv/userfiles/files/1111_Science%20TDevelopment%20and%20Innovation%20Framework%202014-2020_ENG.doc
(EN; neoficiāls dokuments)
http://polsis.mk.gov.lv/documents/4608 (LV; oficiālais dokuments)
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (EN)
http://www.varam.gov.lv/eng/darbibas_veidi/e_gov/?doc=13317

3 Atbalsta intensitāte tiks noteikta atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam un attiecināmoizmaksu veidam.

4 Noteikumi par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā, ko 2016. gada 22. septembrī pieņēma Norvēģijas Ārlietu ministrija saskaņā ar Līguma starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam 10. panta 5. punktu (turpmāk – Noteikumi).

5 Atbalsta intensitāte tiks noteikta atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam un attiecināmoizmaksu veidam.

6 Atbalsta intensitāte tiks noteikta atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam un attiecināmoizmaksu veidam.

7 Darbinieku skaits ir mazāks par 10.

8 Darbinieku skaits – 50–250.

9 KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu.

10 Kategorijā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ietilpst uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR, un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus EUR. Uzņēmumu nevar uzskatīt par MVU, ja 25% vai vairāk kapitāla vai balsstiesību tieši vai netieši kopīgi vai individuāli kontrolē viena vai vairākas valsts iestādes.

11 Atbalsta intensitāte tiks noteikta atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam un attiecināmoizmaksu veidam.

12 Programmas atbalstīto uzņēmumu rezultātu mērīšana.

13 Bāzes līnija tiks noteikta pēc tam, kad būs atlasīts programmas projektu portfelis.

14 Termina "vērtības radīšana" definīcija: iniciatīvas, kas rada vērtību uzņēmuma akcionāriem un klientiem.

15 Termina "ilgtspējīgs izaugsme" definīcija: Labākas sabiedrības veidošana, balstoties uz ilgtspējas trim dimensijām: ekonomisko ilgtspēju, vides ilgtspēju un sociālo ilgtspēju.

16 Termina "konkurētspēja" definīcija: Uzņēmumu spēja par konkurētspējīgām cenām piedāvāt produktus un pakalpojumus, kas atbilst kvalitātes standartiem vietējos un pasaules tirgos un nodrošina pietiekamu peļņu no resursiem, kas tiek izmantoti vai patērēti to ražošanā.

17 Termina "darbavieta" definīcija: Radīto darbavietu definīcija ir sniegta Pamatrādītāju vadlīnijās. Papildu darbavietas (amati), kas izveidotas organizācijā, uz kuru attiecas Programma. Darbavietai ir jābūt pastāvīgai, ar pilna laika slodzi un apmaksātai. Lai darbavietu uzskatītu par pastāvīgu, darbam ir jāilgst vismaz vienu gadu.

18 Starpība starp ražošanas ieņēmumiem un ražošanas izdevumiem.

19 Termina "ieviests" definīcija: Uzņēmums izmanto risinājumus/tehnoloģiju/produktu, kas jau ir izstrādāts/pieejams tirgū, un pielāgo to uzņēmuma paša vajadzībām. Šāda veida projekti var ietvert pētniecības un attīstības komponentu, kas saistīts ar materiāla, procesa u.c. pielāgošanu  projekta iesniedzēja /uzņēmuma vajadzībām.

20 Termina "komercializācija" definīcija: process, kura laikā vispārējā tirgū tiek ieviests jauns produkts vai pakalpojums,  ņemot vērā ražošanu un pārdošanu, kas nepieciešama komerciālu panākumu sasniegšanai.

21 Termina "MVU" definīcija: MVU ir uzņēmumi, kas nodarbina mazāk nekā 250 personas un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR, un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR.

22 Ja attiecināmās izmaksas klasificēsies kā komercdarbības atbalsts, tad atbalsta intensitāte var mainīties atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!