Valmieras pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.323

Valmierā 2019.gada 25.jūlijā (prot. Nr.10, 2.§)

Valmieras pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Precizēti ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes
29.08.2019. lēmumu Nr.250 (prot. Nr.11, 10.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 6.punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Valmieras pilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo sodu piemērošanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšanas vieta;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizētu mirušā apbedīšanu, vai mirušais, ar kura piederīgajām personām nav iespējams sazināties;

2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.9. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapa vietai atrodas rezervētas kapu vietas apbedītā tuviniekiem;

2.10. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušā/-o (arī urnas ar kremēta mirušā pelniem) apbedīšanai, kapa vietas izveidošanai un kopšanai. Kapavieta var būt vienvietīga vai ģimenes kapavieta;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.;

2.12. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ir piešķirtas vienvietīgas kapavietas vai ģimenes kapavietas uzturēšanas tiesības;

2.13. kapliča – ēka kapsētā mirušā/-o novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.14. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Pašvaldības domes lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.15. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona vai Pašvaldības iestāde, kura uz kapsētas īpašnieka līguma vai lēmuma pamata veic kapsētu apsaimniekošanu, pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.16. kapsētu īpašnieks – Pašvaldība;

2.17. kapsētas pārzinis – persona, kura pilda kapsētu pārraudzības pienākumus;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušā/-o, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

4. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz mirušā laulātā vai radinieka, kura dzīvesvieta deklarēta Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā, motivēta iesnieguma pamata. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

5. Valmieras pilsētas teritorijā noteiktas šādas kapsētas: Kocēnu kapi – atvērtā kapsēta; Pilsētas kapi – daļēji slēgta kapsēta; Brēžas kapi – daļēji slēgta kapsēta; Dīvala kapi – daļēji slēgta kapsēta.

6. Lēmumu par jaunas pašvaldības kapsētas ierīkošanu pieņem Pašvaldības dome.

7. Pašvaldības dome ar lēmumu var noteikt īpašu statusu atsevišķai kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram.

8. Kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata.

9. Pašvaldības kapsētās sniegtos maksas pakalpojumus un to cenas apstiprina Pašvaldības dome.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

10. Kapsētas pārziņi apmeklētājus pieņem no otrdienas līdz sestdienai (izņemot svētku dienas) laika periodā no plkst.9.00 līdz plkst.17.00. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas vietu un kontakttālruni izvieto attiecīgās kapsētas informācijas stendos.

11. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

11.1. no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim – no plkst.7.00 līdz plkst.22.00;

11.2. no 1.novembra līdz 31.martam – no plkst.9.00 līdz plkst.18.00;

11.3. mirušo piemiņas dienās (Kapu svētki, Svecīšu vakars un Mirušo piemiņas diena, ko katru gadu nosaka baznīcu draudžu pārstāvji saskaņā ar baznīcas kalendāru) kapsētu darba laiku nosaka kapsētas apsaimniekotājs.

12. Apbedīšana organizējama kapsētu darba laikā, izņemot svētdienas un svētku dienas.

13. Autotransporta atrašanās kapsētu teritorijās ir atļauta noteiktajā kapsētu darba laikā Noteikumu 15.4.apakšpunkta noteiktajā kārtībā.

14. Kapsētās transportēt mirušo atļauts tikai specializētā transportlīdzeklī (katafalkā).

15. Kapsētās aizliegts:

15.1. uzturēties vai veikt darbus (tajā skaitā kapavietas kopšana, kapa aprīkojuma uzstādīšana un amatnieka pakalpojumu sniegšana) pēc Noteikumu 11.punktā norādītā laika;

15.2. rakt, ņemt smiltis un zemi neatļautās vai brīvās kapsētas teritorijās;

15.3. ievest dzīvniekus;

15.4. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

15.4.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa atļauja;

15.4.2. policijas (valsts un pašvaldības) operatīvos transportlīdzekļus, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļus;

15.4.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

15.4.4. personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

15.4.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

15.5. braukt pa celiņiem, kas neatbilst transportlīdzekļa izmēriem;

15.6. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem u.tml.;

15.7. sniegt apbedīšanas, labiekārtošanas un amatnieku pakalpojumus (kapakmeņu, pieminekļu, piemiņas plākšņu un kapu apmaļu uzstādīšanu, gravēšanu u.c.) bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

15.8. sniedzot pakalpojumus, novietot mehānismus un materiālus vietās, kur tie traucē kustībai kapsētā; darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas jāizved no kapsētas teritorijas un kapavietas uzturētājiem tie jāutilizē par saviem līdzekļiem.

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

16. Lai saņemtu kapavietu, Pašvaldības iestādes "Valmieras pilsētas pašvaldības administrācija" struktūrvienībā "Apmeklētāju pieņemšanas centrs" (turpmāk – Apmeklētāju pieņemšanas centrs) jāiesniedz šādi dokumenti:

16.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegums par kapavietas piešķiršanu, norādot kapa vietu skaitu;

16.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu) vai mirušā, kas ir kremēts, urnas pavadvēstules kopija (uzrādot oriģinālu);

16.3. kapsētas pārziņa izziņa par iespēju piešķirt kapavietu un tās lielumu, kā arī kapavietas iespējamo atrašanās vietu.

17. Viena persona var lūgt piešķirt ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 kapa vietām.

18. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, Apmeklētāju pieņemšanas centra amatpersona pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kapavietu. Lēmums tiek pieņemts ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā.

19. Atvērtā kapsētā kapsētas pārzinis ierāda kapavietu, pamatojoties uz Noteikumu 18.punktā minēto lēmumu.

20. Ierādāmo vienvietīgo un ģimenes kapavietu izmēri:

21. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam lēmumu par atļauju apbedīt mirušo dod Apmeklētāju pieņemšanas centra amatpersona, sadarbojoties ar kapsētas pārzini, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu) vai mirušā, kas ir kremēts, urnas pavadvēstules kopija (uzrādot oriģinālu). Personai, kura uzņēmusies veikt apbedīšanu, bet kura nav mirušā laulātais vai radinieks, kapsētā piešķir un ierāda tikai apbedījumam nepieciešamo kapa vietu skaitu, bet persona nav kapavietas uzturētājs.

22. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet Pašvaldības valdījumā, ja:

22.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

22.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

22.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar Noteikumu VIII nodaļu.

23. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam Noteikumu:

23.1. 22.1.apakšpunktā minētajā gadījumā;

23.2. 22.2. un 22.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot Noteikumu 31.punkta nosacījumus.

24. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis Apmeklētāju pieņemšanas centrā rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

IV. Apbedīšanas kārtība

25. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs un/vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

26. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

27. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt ne mazāk, kā 1,5 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1,2 m līdz zārka vākam.

28. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 1 m.

29. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

30. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

31. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā.

32. Mirstīgo atlieku pārapbedīšanu var izdarīt ne agrāk kā 1 gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu īpašnieka atļauju.

33. Lai saņemtu Noteikumu 32.punktā minēto kapsētu īpašnieka atļauju, personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, Apmeklētāju pieņemšanas centrā jāiesniedz kapavietas uzturētāja iesniegums, pievienojot Veselības inspekcijas atļauju un dokumentu, kas apliecina jaunas kapavietas piešķiršanas faktu. Kapa vietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

34. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.

35. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

36. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

V. Kapličas izmantošana

37. Kapliču (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

38. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko noteicis kapsētas pārzinis.

39. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt periodos, kad kapsēta ir atvērta, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

VI. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

40. Pašvaldība Kocēnu kapsētā izveido īpašu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

41. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu (piemiņas zīmes uzstādīšana, kapa kopiņas planēšana) kapsētās nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

42. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina un Apmeklētāju pieņemšanas centra amatpersona lemj par virsapbedījumu veikšanu Noteikumu 40.punktā minētajā sektorā.

VII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

43. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

43.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas nodrošināt kapavietas sakopšanu (noņemt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

43.2. nodrošināt ierādītās kapavietas teritorijas regulāru kopšanu un labiekārtošanu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

43.3. nodrošināt, ka kapavietas dzīvžoga augstums nav garāks par 0,7 m;

43.4. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos atkritumu šķirošanas konteineros, izņemot akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus, kapu solus, plastmasas priekšmetus un citus lielgabarīta priekšmetus, kurus aizliegts novietot atkritumu savākšanas vietās un kuri kapu vietas uzturētājam vai kopējam jāutilizē par saviem līdzekļiem.

44. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

44.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas, tajā skaitā – stādot dzīvžogus aiz kapavietas robežām;

44.2. stādīt kapavietā un ārpus tās kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 3 m; audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

44.3. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

44.4. ierīkot apbedījumu vietām apmales, kuru augstums pārsniedz 20 cm;

44.5. izmantot apbedījuma vietas nožogošanai un noformēšanai nepiemērotus materiālus; izmantojamie materiāli saskaņojami ar kapsētas pārzini;

44.6. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.), patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā, mainīt kapa vietas atrašanās reljefu;

44.7. bez kapsētas pārziņa rakstiskas atļaujas izvest no kapsētas kapakmeņus, pieminekļus, piemiņas plāksnes;

44.8. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

45. Mirušā, kuram nav piederīgo vai aizbildņu, kapavietas kopšanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

VIII. Nekoptas kapavietas aktēšana

46. Ar Pašvaldības izpilddirektora rīkojumu izveidota komisija, piedaloties kapsētas apsaimniekotāja pārstāvim, pēc nepieciešamības apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi.

47. Kapsētu īpašnieks nosūta kapavietas uzturētājam Noteikumu 46.punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu, par to informējot kapsētas pārzini.

48. Ja komisija ir sastādījusi Noteikumu 46.punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas īpašnieks ievieto Pašvaldības portālā www.valmiera.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sešu mēnešu laikā sakopt kapavietu, par to informējot kapsētas pārzini.

49. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā Noteikumu 46.punktā minētā akta sastādīšanas sešu mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas pie kapsētas pārziņa, tiesības uz kapavietas uzturēšanu tiek izbeigtas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

50. Ja tiesības uz kapavietas uzturēšanu ir izbeigtas, pamatojoties uz Noteikumu 49.punktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu un Noteikumu 16.punktā norādītos dokumentus Apmeklētāju pieņemšanas centrā, izņemot gadījumu, ja ir pieņemts jauns lēmums par kapavietas piešķiršanu un kapavietā ir veikts virsapbedījums.

IX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

51. Noteikumu 52.punktā noteiktās komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu var apstrīdēt Pašvaldības domes priekšsēdētājam, bet Pašvaldības domes priekšsēdētāja lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

52. Apmeklētāju pieņemšanas centra amatpersonas lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kapavietu var apstrīdēt Pašvaldības domes priekšsēdētājam, bet Pašvaldības domes priekšsēdētāja lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

X. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

53. Fiziskas vai juridiskas personas par Noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Noteikumu izpildi, savas kompetences ietvaros, kontrolē kapsētu īpašnieks, kapsētas apsaimniekotājs, kapsētas pārzinis, Pašvaldības policija.

55. Administratīvo pārkāpumu protokolu par Noteikumu pārkāpšanu ir tiesīgas sastādīt Pašvaldības policijas amatpersonas savas kompetences ietvaros.

56. Ar Noteikumu pārkāpšanu saistītās lietas izskata un uzliek naudas sodu Pašvaldības Administratīvā komisija.

57. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo Noteikumu pārkāpējus no Noteikumu pildīšanas, kā arī ar savu darbību nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

58. Par noteikumu II., IV., VII. nodaļās minēto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no 10 euro līdz 30 euro, bet juridiskām personām – no 10 euro līdz 70 euro.

XI. Noslēguma jautājums

59. Atzīt par spēku zaudējušiem Pašvaldības 2008.gada 6.marta saistošos noteikumus Nr.49 "Par Valmieras pilsētas kapsētu uzturēšanu".

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs J.Baiks

Paskaidrojuma raksts
Valmieras pilsētas pašvaldības 2019.gada 25.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.323 "Valmieras pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs J.Baiks