Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas otrā sēde 2019. gada 12. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2019. gada 12. septembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (Nr. 64/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (Nr. 246/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Krišāna, Nikolaja Kabanova, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Evijas Papules, Jāņa Ādamsona, Ļubovas Švecovas un Regīnas Ločmeles-Luņovas pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par sagaidāmo pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes tarifu būtisko paaugstinājumu un ar to saistīto valdības rīcību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ikstena, Skride, Bondars, Plešs, Šteins, Pavļuts, Golubeva un Dūrītis ir atsaukuši parakstus likumprojektam "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Līdz ar to likumprojekts ir atsaukts.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par aviāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem no šā gada 10. septembra līdz 12. septembrim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 10. septembra līdz 12. septembrim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Krišāna, Nikolaja Kabanova, Ivana Ribakova, Artūra Rubika, Evijas Papules, Jāņa Ādamsona, Ļubovas Švecovas un Regīnas Ločmeles-Luņovas pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par sagaidāmo pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes tarifu būtisko paaugstinājumu un ar to saistīto valdības rīcību".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Tātad vakar Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par sagaidāmo pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes tarifu būtisko paaugstinājumu un ar to saistīto valdības rīcību".

Dažas lietas vēlos minēt šī pieprasījuma sakarā.

Pirmā no tām – Kariņa kungs, nu jau gribētos teikt, metodiski ignorē viņam adresētos pieprasījumus un neierodas uz Pieprasījumu komisijas sēdēm, lai gan šis pieprasījums tika adresēts konkrēti viņam, nevis labklājības ministrei Ramonai Petravičai, kuru viņš deleģēja pārstāvēt sevi. Šis pieprasījums bija adresēts Kariņa kungam tieši šī iemesla dēļ, ka bija dažādi... bija vērojamas viedokļu atšķirības, kas izskanēja no Labklājības ministrijas un no Kariņa kunga.

Otra lieta. Par iespējamo tarifu pieaugumu pensiju piegādēs "Latvijas Pasts" atbildīgās personas informēja jau 2018. gadā, tomēr kārtējo reizi nākas secināt, ka risinājuma meklēšana ir novilcināta un atlikta uz pēdējo brīdi.

Vēl viena lieta. Lai gan Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums par pensiju piegādēm ir bijis ierobežotas pieejamības, ar visu ierobežoto pieejamību šī informācija ir plaši rezonējusi Latvijas medijos, Latvijas mediju telpā, tādējādi kārtējo reizi satraucot Latvijas mazāk nodrošināto iedzīvotāju grupu. Tas ir diezgan nežēlīgi attiecībā pret pensionāriem, ņemot vērā to, ka pensionāri vēl īsti nav atguvušies pēc "PNB Bankas" darbības apturēšanas... jo šī bankas apturēšana radīja zināmas problēmas pensionāriem savlaicīgā pensiju saņemšanā. Mums būtu vairāk jādomā par to, kādu informāciju izplatām uz āru un kā šī informācija... nu, kādu iespaidu tā atstāj uz iedzīvotājiem, ko tā liecina arī par valdības darbu un citiem aspektiem. (Dep. A. Kaimiņš: "Komisijas vārdā!")

Es aicinu visus koalīcijas deputātus būt dzirdīgiem un pēc iespējas ātrāk atrisināt jautājumus, kas saistīti ar šīm izmaksām, un tomēr nodrošināt, ka pensiju saņēmējiem netiek... no viņiem netiek iekasēta papildu maksa.

Pieprasījumu komisija ar balsojumu – trīs deputātiem balsojot "par", septiņiem – "pret", vienam atturoties un vienam deputātam nebalsojot – atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Labklājības ministrija ir darījusi visu, lai rastu iespēju kompensēt sadārdzinājumu personām, kuras ir izvēlējušās izmantot "Latvijas Pasta" pakalpojumu – pensijas piegādi dzīvesvietā.

Šobrīd, pārskatot nākamā gada paredzamos izdevumus, esam raduši iespēju kompensēt sadārdzinājumu visiem, kuri izmanto pakalpojumu. Tādu personu ir vairāk nekā 70 tūkstoši, un paredzamā sadārdzinājuma izmaksas ir apmēram divi miljoni. Šis priekšlikums kompensēt sadārdzinājumu ir iekļauts nākamā gada budžeta prioritātēs un tiks skatīts kontekstā ar nākamā gada budžetu. Bet nauda ir rasta, un šī kompensācija tiks nodrošināta visiem, nedalot kategorijās, visiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labrīt, cienītais Prezidij! Labrīt, kolēģi! Jā, šonedēļ, otrdien, bijām iekļāvuši Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba kārtībā šo jautājumu. Bija pārstāvji gan no Labklājības ministrijas, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Pensionāru federācijas. Uzklausījām visas puses un lūdzām Labklājības ministriju rast iespēju kompensēt šo piegādes izmaksu pieaugumu. Kā redzat, Labklājības ministrija šo pieaugumu kompensēs (No frakcijas SASKAŅA: "Mēs to neredzam!"), un tas jau ir iekļauts budžetā. (Starpsauciens: "Klausieties!")

Mēs, visa komisija, turpināsim sekot arī līdzi. Cik es saprotu, būs arī oficiāla vēstule, un tad arī tiks ziņots par šo oficiālo vēstuli no komisijas puses. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šī pieprasījuma mērķis, pirmkārt, bija noskaidrot, kā varēja rasties šāda situācija, kas ir klajā pretrunā tam, ko solīja Krišjānis Kariņš, un panākt, lai valdība rīkotos un sāktu pildīt savu sabiedrībai doto solījumu: samazināt nevienlīdzību visās tās izpausmēs.

Otrkārt, mēs vēlējāmies noskaidrot, vai tā bija augstprātība vai ciniska nevērība pret sociāli visvairāk ievainojamo sabiedrības daļu – cilvēkiem, kuriem rīcībspēja ir ierobežota un kuri fiziski nespēj aiziet un šo pensiju saņemt; vai tā ir bijusi Krišjāņa Kariņa liekulība, dodot Latvijas sabiedrībai šo solījumu – nodrošināt taisnīgumu un izskaust sociālo nevienlīdzību visās tās izpausmēs. Vai tā vienkārši ir bijusi Krišjāņa Kariņa mazspēja vadīt savas valdības darbību tā, lai pildītu dotos solījumus. Un mēs vēlamies zināt, kā Krišjānis Kariņš vērtē šo situāciju, ko viņš ir radījis.

Kā jūs redzat, šis pieprasījums ir sasniedzis savu mērķi. Pēc tā saņemšanas valdība pretēji savai līdzšinējai pozīcijai, ka nekompensēs pensiju piegādes sadārdzinājumu, nu ir gatava to darīt, meklē risinājumus un, kā mēs tikko dzirdējām, jau ir atradusi risinājumus. Tā sāka to darīt tikai pēc tam, kad saņēma šo pieprasījumu, proti, kad saņēma spērienu pa vienu vietu par savu augstprātīgo, liekulīgo attieksmi pret sociāli visneaizsargātākajiem cilvēkiem.

Pieprasījuma izskatīšanas gaitā iegūtie fakti skaidri liecina, ka šī situācija ir izveidojusies valdības augstprātības dēļ, ciniskās attieksmes dēļ... pret sociāli visievainojamāko sabiedrības daļu – invalīdiem un pensionāriem, kuriem ir ierobežota rīcībspēja. Un pirmām kārtām tas viss sakāms par valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, kurš turklāt šajā situācijā sevi ir parādījis kā liekulis un gļēvulis. Par to liecina uzskatāmi fakti.

Pirmkārt. Kā jūs atceraties, pirmajā savā svinīgajā valdības sēdē Krišjānis Kariņš, kā Ministru prezidents uzrunājot sabiedrību un savas valdības ministrus, uzsvēra: "Mēs strādāsim kopā, uzklausīsim un atbalstīsim viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus – celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs. Mēs to izdarīsim!"

Otrkārt. Kā jūs atceraties, pavisam nesen Ministru prezidents lepni visai sabiedrībai lielījās, ka naudas valsts budžetā ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Taču – ko tanī pašā laikā mēs redzam? Ka valdība 20. augusta sēdē noraida Labklājības ministrijas lūgumu kompensēt šo pensiju piegādes sadārdzinājumu! Labklājības ministrija... ministre pati personīgi to apliecināja, izskatot šo pieprasījumu vakar Pieprasījumu komisijas sēdē.

Mēs mēģinājām noskaidrot, kāds tad ir bijis pamatojums. Labklājības ministrijai, kā mums to labklājības ministre ir paskaidrojusi, pamatojums esot bijis tas, ka likumā... nu, likumā nav tādas iespējas. Nu tad man ir jautājums: vai tad jūs tagad taisāties pārkāpt likumu, ja pēkšņi esat atraduši šo naudu un varat to izdarīt? Un tad man ir jautājums Jaunajai VIENOTĪBAI: sakiet, vai tad, kad jums vajadzēja taisīt OIK reformu, vajadzīgās izmaiņas OIK, un likumā tādas iespējas nebija, jums tas traucēja? Nē, jums tas vispār netraucēja! Jo jūs to gribējāt, jūs to izdarījāt, turklāt izdarījāt tā, ka vispār neļāvāt par to debatēt... steidzamības kārtībā... vienkārši ieliekot šos grozījumus budžeta paketē, kuriem ar budžetu vispār nebija nekāda sakara.

Kad jums... kad Ekonomikas ministrijai vajadzēja... Kad es pierādīju, ka tā nepārbauda krāpniecības ar pašpatēriņu un cita veida krāpniecības (kas ir likumā paredzēts, bet netiek pildīts), tas jums traucēja to nedarīt? Tas jums traucēja pieņemt Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem jūs izdomājat, kā šīs krāpniecības varētu piesegt vēl vairāk nekā gadu? Tad tam pēkšņi likums netraucēja.

Šinī gadījumā, kad jums bija jāparūpējas un jāizpilda tas, ko jūs bijāt solījuši sabiedrībai, jūs atradāt lielisku atrunu. (Dep. M. Bondars: "Nu nav ar miskastēm Rīgā viss kārtībā! Nav!") To, ka jūs sapratāt, ka rīkojaties nekrietni, apliecina fakts, ka jūs šo ziņojumu noslepenojāt. Nu tas, no vienas puses, nozīmē, ka pilnīgi sirdsapziņa vēl nav pazaudēta. Bet, no otras – viss notiekošais uzskatāmi liecina par jūsu augstprātību, liekulību un Krišjāņa Kariņa mazspēju vadīt valdību atbilstoši saviem solījumiem.

Krišjānis Kariņš pat nespēja ierasties un pamatot savu pozīciju šeit... (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Viņam kā vīram, kā valdības vadītājam šodien vajadzēja šeit nākt un pastāstīt, kāpēc viņš tā ir rīkojies, kāpēc bija vajadzīgs šis spēriens pa vienu vietu, lai viņš pēkšņi saprastu, ka par šiem pensionāriem ir jārūpējas. Varbūt viņš vienkārši ciniski bija izrēķinājis, ka, ja jau šie pensionāri nespēj tikt pēc pensijām, tad jau arī viņi vēlēt neies un nav ko par viņiem rūpēties!

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un pieprasīt, lai Krišjānis Kariņš šeit nāk un stāsta, kāpēc viņš pieļāvis šādu situāciju – ņirgāšanos par sabiedrības visneaizsargātāko daļu.

Paldies. (Dep. S. Riekstiņš: "Ivar, nesatraucies!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šodien mēs atvērsim Pasta likumu un steidzamības kārtā nobalsosim par grozījumiem, kuros paredzēsim... tiem, no kā ātri nobijās valdība, proti, rakstošajiem medijiem. Ātri iedosim "Latvijas Pastam" naudu, lai viņi var visu presi un korespondenci piegādāt.

Šodien (vakar komisijā, šodien arī no tribīnes) labklājības ministre mūs iepriecināja ar stāstu, ka arī pensionāriem naudiņa atradīsies. Arī vakar tika ziņots, ka kaut kāda darba grupa kaut kādus priekšlikumus sniegs līdz 20. septembrim. Tas būs laiks apmēram tad, kad mums jau būs steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Pasta likumā.

Vai nebūtu racionāli, cienījamie kolēģi, kad visiem viss skaidrs un ir drosme paziņot, ka nauda pensionāriem būs, nodemonstrēt tādas pašas bailes no nabaga pensionāriem, kas paši par sevi iestāties nevar, un jau šajā atvērtajā... šodien atvērtajā Pasta likumā iestrādāt to pāris miljonu iztrūkumu, lai pensionārus nomierinātu. Jo tie ir gan invalīdi, gan arī ļoti veci ļaudis, kas nevar paši atrisināt šo problēmu. Es domāju, ka nevajadzētu uzņemties tādu risku, ka kāds pārāk sanervozējies seniors ciestu pavisam konkrēti. Diez vai tas būtu cilvēcīgi no mūsu puses.

Es aicinu valdību tomēr ne tikai risināt problēmas, kuras iestājas valstī ātrāk, nekā veidojas valdības kapacitāte un spējas, bet arī darīt lietas, kuras ir viegli prognozējamas un ir saprotamas – ka tās nevar nebūt risinātas –, savlaicīgi un negaidot, kad šīs problēmas pārvērtīsies par traģēdijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča, Jāņa Krišāna, Nikolaja Kabanova, Ivana Ribakova, Artura Rubika, Evijas Papules, Jāņa Ādamsona, Ļubovas Švecovas un Regīnas Ločmeles-Luņovas pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par sagaidāmo pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes tarifu būtisko paaugstinājumu un ar to saistīto valdības rīcību". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Likumprojekts paredz veikt grozījumus šajā likumā, nosakot, ka persona, kurai ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, var norādīt tikai vienu papildu adresi, ko varēs norādīt ne tikai Latvijā, kā tas ir šobrīd, bet arī ārvalstīs... varēs norādīt papildu adresi arī ārvalstīs, kā arī to mainīt vai izbeigt.

Tāpat paredzēts grozīt regulējumu, atļaujot personai, kurai ir norādīta adrese ārvalstīs, norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā, vai ārvalstīs, kā arī to mainīt vai arī izbeigt.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi un kolēģes! Ministru kabinets ir nosūtījis Saeimai izskatīšanai grozījumus Valsts informācijas sistēmu likumā, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs tos esam caurlūkojuši pirmajā lasījumā.

Šis jautājums ir saistīts ar to, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros ir izstrādāta jauna informācijas sistēma. Tas ir saistīts ar valsts informācijas sistēmu kopējo pārvaldes centralizāciju. Šī sistēma apkopos datus no dažādām informācijas sistēmām, lai redzētu, kur kas ir, un nākotnē izvairītos no tā, ka datus pieprasa dubulti. Tas – tā pavisam vienkārši izskaidrojot.

Šī sistēma saucas "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma" (VIRSIS). Lieta tāda, ka sistēma faktiski ir izstrādāta, bet, lai to varētu darbināt, ir nepieciešams likuma deleģējums, lai Ministru kabinets var izstrādāt noteikumus par šīs sistēmas darbību un iekļaušanos kopējā sistēmā.

Šis darbiņš jāpaveic līdz oktobra beigām, un tādēļ šim likumprojektam tiek lūgta steidzamība – izskatīt to divos lasījumos. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo lūgumu un uzskatīja to par pamatotu, un atbalstīja.

Līdz ar to lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

D. Pavļuts. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 19. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 26. septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 26. septembrī.

D. Pavļuts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šo likumprojektu mēs esam saņēmuši no Ministru kabineta.

Šī likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša – panākt efektīvāku lauksaimniecības zemes izmantošanu. Likumprojekts piedāvā to panākt tādā veidā, ka tiek paredzēta administratīva atbildība par tās lauksaimniecības zemes neizmantošanu, kura ir iegūta pēc 2014. gada 1. novembra, paredzot administratīvo atbildību, sākot no brīdinājuma līdz pat tūkstoš naudas soda vienībām atkarībā no zemes platības.

Komisija likumprojektu izskatījusi pirmajā lasījumā. Aicinu jūs arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. Šī gada 19. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Augu aizsardzības likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Labrīt! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augu aizsardzības likumā" un nolēmusi to atbalstīt, kā arī virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādāja Zemkopības ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu augu aizsardzības un augu karantīnas jomā no 2020. gada 1. janvāra.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augu aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" un nolēmusi to atbalstīt, kā arī virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā no 2020. gada 1. janvāra.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" un nolēmusi to atbalstīt, kā arī virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu publisko iepirkumu jomā no 2020. gada 1. janvāra.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Cienītā priekšsēdētāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā". Likumprojekts paredz precizēt un papildināt Revīzijas pakalpojumu likuma normas.

Finanšu ministrijas iesniegtie grozījumi nodrošina zvērināta revidenta profesionālās darbības pašreizējā regulējuma pilnveidi. Grozījumi nepieciešami, lai pilnvērtīgi definētu zvērināta revidenta neatkarību, objektivitāti un profesionālās darbības garantijas. Tāpat grozījumos tiek ietverts zvērināta revidenta pienākums sniegt tiesībsargājošajām iestādēm informāciju par revīzijas laikā gūto informāciju.

Grozījumi izskatīti komisijā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! No pirmā skatiena varētu rasties iespaids, ka šis tiešām ir kārtējais tehniskais likumprojekts, kurš izstrādāts, lai izpildītu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasības – sekmētu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas izmeklēšanu. Un ka šeit, likumprojektā, tiek vienīgi, kā teikts anotācijā, precizētas atsevišķas likuma normas attiecībā uz (es citēju) "zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu sniegšana, un tās uzraudzību".

Un daudziem no jums šobrīd, es domāju, ir jautājums – kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums neatbalstīja šā likumprojekta tālāko virzību?

Pēc likumprojekta autoru domām, šobrīd valstī ir ļoti nopietna problēma, proti, ir grūti nopratināt zvērinātus revidentus kā lieciniekus. Pēc autoru domām, esošo kārtību vajadzētu grozīt, lai izmeklētāji varētu pēc saviem uzskatiem, tik bieži un ilgi, cik uzskata par vajadzīgu, pratināt revidentus. Un lai būtu iespējams no revidentiem dabūt pilnu informāciju par konkrētiem uzņēmumiem.

Varētu šķist – kas tur tik slikts? Kāpēc zvērinātiem revidentiem ir nepieciešams kāds īpašs statuss? Ar ko viņi ir labāki par jebkuru citu Latvijas iedzīvotāju? Augsti godātie kolēģi, es šajā brīdī gribu pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem Eglīša kungam un Znotiņa kungam no Jaunās konservatīvās partijas. Pateicoties tieši viņu modrībai, likumprojekta iesniedzējiem nav izdevies maldināt pārējos komisijas deputātus.

Iedziļinoties likumprojektā un uzklausot Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvjus, izrādījās, ka apgalvojums, ka tiesībsargājošajām iestādēm būtu neiespējami pratināt revidentus, vienkārši neatbilst patiesībai. Jau pašlaik ir nodrošināts, ka zvērinātam revidentam saskaņā ar tiesas nolēmumu ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums liecināt un izpaust komercnoslēpumu, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus. Citiem vārdiem, viss, kas ir nepieciešams, lai nopratinātu revidentu, ir dabūt tiesas nolēmumu.

Rodas jautājums – kāpēc iestādes vēlas apiet tiesas posmu un pratināt bez tiesas nolēmuma? Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija šeit deva šādu ieskatu (es citēju): "Praksē dominē gadījumi, kad revidentam tiek lūgts skaidrot komersanta gada pārskatus un citus finanšu dokumentus un sniegt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par grāmatvedības un finanšu jautājumiem."

Nu ko te var piebilst? Komisijas deputātiem radušās pamatotas aizdomas, ka īstais likumprojekta mērķis ir maksimāli atvieglot dzīvi tiem izmeklētājiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir grūti uzrakstīt pamatojumu tiesai. Ja Saeima šo likumprojektu pieņemtu, viņiem nevajadzētu tiesas piekrišanu, lai pratinātu revidentus tik ilgi, cik viņi grib.

Augsti godātie kolēģi! Gandrīz visā civilizētajā pasaulē uz revidentiem attiecināmas konfidencialitātes prasības. Galvenā jēga šīm prasībām ir ne tik daudz zvērinātu revidentu, bet galvenokārt komersantu aizsardzība. Atverot durvis revīzijas informācijas izplatīšanai un tās plūsmu nekontrolēšanai, tiek nopietni apdraudēta uzņēmējdarbības vide un tās drošība, investīciju klimats un valsts spēja noturēt komersantus Latvijā. Līdz ar to, pieņemot šo likumprojektu, mēs radītu diezgan unikālu situāciju Latvijā – unikāli nelabvēlīgu uzņēmējdarbībai un unikāli nelabvēlīgu mūsu starptautiskajai konkurētspējai.

Es vēlreiz pateicos tiem Jaunās konservatīvās partijas deputātiem, kas mums uz to visu ir norādījuši un ir pārliecinājuši arī citus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī tāpat uzskatu, ka mēs nedrīkstam uz likumu... jaunu likumu radīšanas rēķina celt izmeklēšanas kvalitāti. Tas nav pareizais ceļš. Mums ir jāizglīto izmeklētāji.

Bet papildus es gribētu piebilst, ka komisijas vadītājs tā vietā, lai smietos un čalotu ar kolēģiem, varētu iznākt... un pateikt, ka ziņotājs ir kļūdījies un patiesībā komisijā šis likumprojekts nav ticis atbalstīts.

Es ļoti lūdzu jūs rūpīgi sekot līdzi tam, kas notiek šodien sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Dombrovska kungs! Jūs tikko no Saeimas tribīnes maldinājāt deputātus. Tā kā man bija jādodas Saeimas komandējumā, es neesmu balsojis par šo jautājumu un arī neesmu aicinājis nevienu citu kolēģi atturēties vai nebalsot, vai balsot "pret". Tā ka jūs tikko ļoti, ļoti kļūdījāties un patiesībā sniedzāt nepatiesu informāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā gribu piebilst – liels paldies par uzmanību, ka sekojat līdzi. Tātad tas nozīmē, ka mūsu darbs nav velts. Tāpat es gribu norādīt to, ka šis likumprojekts ne tikai uzliek pienākumu revidentiem obligātā kārtā ziņot par atklātajiem pārkāpumiem un sniegt paskaidrojumus. Protams, tur ir daudzas dažādas jomas un aspekti, kas būtu jāņem vērā. Bet tur arī tiek koriģēts, manuprāt, likuma 33. pants, kas nosaka revidentu kopējās jomas, nianses un detaļas, kas nāks par labu arī pašiem revidentiem. Es priecāšos, ja uz 14. oktobri tiks sniegti priekšlikumi, kādā veidā nodrošināt to, ka revidenti spēj pildīt savus pienākumus, un nodrošināt arī to, ka tiek ievēroti visi Latvijā noteiktie normatīvie akti.

Liels paldies. Lūdzu balsojumu! (Dep. D. Šmits: "Komisija atbalstīja vai neatbalstīja?") Komisija neatbalstīja – kā jau es minēju. (Dep. D. Šmits: "To tad vajag pateikt ziņotājam!") Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. oktobris, un mēs ļoti sirsnīgi gaidīsim Vjačeslava Dombrovska priekšlikumus. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. oktobris.

Likumprojekts – "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 4. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā" otrajam lasījumam. Saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E. Šnore. 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 4. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pirms otrā lasījuma un saņēma piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Blumberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Blumberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un 5. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Blumberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

E. Šnore. 20. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. septembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 4. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā" pirms otrā lasījuma un saņēma trīs priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E. Šnore. 17. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. septembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" un nolēmusi to atbalstīt, kā arī virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Par abonēto preses izdevumu piegādes dotēšanas politiku principā atbild Kultūras ministrija, bet, ņemot vērā, ka problēmas ilgtermiņa risinājums vēl arvien nav izstrādāts, īstermiņa risinājumu piedāvā Satiksmes ministrija, kas ir atradusi finanšu līdzekļus un izstrādājusi arī šo likumprojektu.

Likumprojekts paredz no 2020. gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt pašreizējo, šobrīd piemērojamo, regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu un attiecīgi uz vienu gadu pagarināt universālā pasta pakalpojuma saistības esošajam universālā pasta pakalpojuma sniedzējam. Tiks saglabāts esošais preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas un to radīto zaudējumu kompensācijas mehānisms, turpinot preses piegādes pakalpojumu radītos zaudējumus segt no valsts budžeta.

Tādējādi tiks nodrošināti samērīgi pārejas noteikumi rīcībai laika periodā līdz 2020. gada 31. decembrim. Termiņa pagarinājums dos arī iespēju preses piegādes jautājumu risināt kompleksi. Un, rīkojot konkursu 2020. gadā, būs skaidri zināmi visi priekšnosacījumi un būs nodrošināta arī tiesiskā noteiktība.

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. septembris, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas šā gada 19. septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 19. septembrī.

K. Feldmans. Tieši tā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (Nr. 64/Lp13), trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 4. septembra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"".

Likumprojekts sabiedrības vajadzībām paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Muižniekmājas" Terehovā, Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, zemes gabala daļu 0,0875 hektāru platībā, ņemot vērā, ka vienošanos ar zemes īpašnieku panākt nav bijis iespējams.

Trešajam lasījumam tika iesniegti deviņi priekšlikumi – astoņi Juridiskā biroja un viens Juridiskās komisijas priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (Nr. 64/Lp13) trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (Nr. 246/Lp13), trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 4. septembra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"".

Likumprojekts paredz, veicot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas ierīcību, atsavināt robežai piegulošos nekustamos īpašumus, kuri atrodas valsts robežas joslā: "Pirmais Kumeliņš" Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, zemes gabala daļu 0,0157 hektāru platībā, ņemot vērā, ka nenotiek komunikācija ar zemes īpašniekiem; "Klusumiņš" Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, daļu – zemes gabalu 0,0825 hektāru platībā, ņemot vērā to, ka nenotiek komunikācija ar zemes īpašniekiem.

Trešajam lasījumam tika iesniegti 10 priekšlikumi – deviņi Juridiskā biroja un viens Juridiskās komisijas priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 8. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 10. – Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskajā komisijā likumprojekts trešajam, galīgajam, lasījumam ir atbalstīts. Aicinu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai"" (Nr. 246/Lp13) trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Man jūs jāinformē saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Zariņa, Rubika, Agešina, Kucina un Kabanova jautājums ekonomikas ministram "Par īstenotajām OIK elektrostaciju pārbaudēm". Rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Rubika, Agešina, Kucina un Orlova jautājumu ekonomikas ministram "Par Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām"". Saņemtā rakstveida atbilde jautājuma iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Agešina, Urbanoviča, Ādamsona, Rubika un Tutina jautājumu satiksmes ministram "Par reformām valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš"". Ministrs informē, ka atbildi sniegs mutvārdos. (Dep. V. Agešins: "Es būšu!")

Deputātu Zariņa, Rubika, Agešina, Klementjeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram "Par īstenotajām OIK elektrostaciju pieslēgumu shēmu pārbaudēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Kabanova, Rubika, Ādamsona, Zariņa, Klementjeva un Ribakova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei "Par mazākumtautību skolām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Papules, Ādamsona, Zariņa, Švecovas, Goldbergas un Ločmeles-Luņovas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei "Par jaunā mācību satura ieviešanu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien pulksten 17.00 atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem notiks, un satiksmes ministrs ir informējis, ka atbildes sniegs mutvārdos. Lūdzam tad iesniedzējus nākt un šos jautājumus uzdot.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Papule, Zariņš, Agešins, Kucins un Ločmele-Luņova iesnieguši jautājumu "Par Ministru kabineta rīkojumu", ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Gobzems, Sprūde un Šmits iesnieguši jautājumu "Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes iesaisti projektā", ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Liepiņa, Gobzems, Stepaņenko, Šmits un Sprūde iesnieguši jautājumu "Par VID darbiniekiem un/vai amatpersonām izmaksājamām kompensācijām".

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Pavisam īsi. Kaut kas ar taisnīgumu mūsu valstī tomēr nav kārtībā, jo apstākļos, kad Valsts ieņēmumu dienests dara visu iespējamo, lai piespiestu uzņēmējus un iedzīvotājus atteikties no skaidras naudas lietošanas, Valsts ieņēmumu dienestā eksistē tāds rīkojums Nr. 295 (un tas droši vien nav vienīgais rīkojums), kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests saviem darbiniekiem kompensē privāto norēķinu bankas kontu izmaksas tāpēc, ka algas tiek izmaksātas uz bankas kontiem.

Tanī pašā laikā, kā mēs šodien dzirdējām, pensionāri maksā gan par to, ka viņi savas pensijas saņem bankas kontos, gan arī par to, ka viņiem tās tiek piegādātas ar "Latvijas Pasta" starpniecību. Īsti normāli tas, manuprāt, nav.

Tādēļ arī šie jautājumi Reira kungam – cik valstij šādi pakalpojumi izmaksā, cik bieži tādi tiek sniegti un vai Valsts ieņēmumu dienests ir vienīgā valsts institūcija, kas šādu sliktu praksi piekopj.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu paziņošanas vārds deputātam Artusam Kaimiņam – paziņojumam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija! Pēc 10 minūtēm lūdzu visus deputātus, kas ir šajā komisijā, ierasties Sarkanajā zālē uz sēdi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Inese Ikstena... Dūklavs ir, Inese Ikstena, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Regīna Ločmele-Luņova, Anita Muižniece, Juris Rancāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem