• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumi Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2019., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/op/2019/192.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 440

Par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja 2020. gada budžeta apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

20.09.2019., Nr. 192

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 432

Pieņemts: 17.09.2019.

OP numurs: 2019/192.8

2019/192.8
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 432

Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 3. §)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432

Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

1. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

 

Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-19
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432)

1. tabula

Vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži –2,6 –3,3 –0,3 5,2 10,5 14,6 17,7 17,0 12,4 7,1 2,5 –0,6 6,7
2. Alūksne –4,9 –5,0 –1,0 5,6 11,3 14,8 17,5 16,0 11,1 5,2 0,2 –3,2 5,6
3. Bauska –2,9 –2,8 0,7 7,0 12,3 15,6 18,3 17,3 12,4 6,8 2,1 –1,5 7,1
4. Daugavpils –4,0 –4,1 0,0 6,8 12,3 15,6 18,1 16,7 11,8 6,1 1,3 –2,4 6,5
5. Dobele –2,4 –2,6 0,7 6,6 12,1 15,4 18,1 17,3 12,4 6,8 2,4 –1,0 7,2
6. Gulbene –4,5 –4,7 –0,5 6,2 11,8 15,2 17,8 16,4 11,3 5,5 0,5 –2,8 6,0
7. Jelgava –2,5 –2,8 0,7 6,7 11,9 15,3 17,9 16,9 12,1 6,7 2,3 –1,2 7,0
8. Kolka –0,7 –1,5 0,5 4,4 9,7 14,1 17,5 17,1 13,1 8,0 3,8 0,8 7,2
9. Liepāja –0,8 –1,1 1,3 6,2 11,2 14,6 17,9 17,6 13,5 8,3 4,0 1,0 7,8
10. Mērsrags –1,5 –2,0 0,5 5,2 10,5 14,6 17,6 16,9 12,6 7,2 3,0 –0,2 7,0
11. Pāvilosta –0,9 –1,2 1,2 5,6 10,3 14,2 17,2 17,1 13,1 8,1 3,8 0,8 7,4
12. Priekuļi –3,7 –3,8 –0,1 6,2 11,8 15,1 17,8 16,7 11,8 6,1 1,2 –2,1 6,4
13. Rēzekne –4,6 –4,6 –0,4 6,5 12,0 15,3 17,8 16,4 11,5 5,6 0,6 –3,0 6,1
14. Rīga –2,2 –2,2 1,2 6,9 12,4 16,0 18,9 17,9 13,1 7,3 2,6 –0,8 7,6
15. Rūjiena –3,7 –4,1 –0,4 5,9 11,5 15,1 17,8 16,5 11,6 5,9 1,1 –2,3 6,2
16. Saldus –2,5 –2,5 0,4 6,2 11,6 14,8 17,6 16,6 12,0 6,6 2,2 –1,1 6,8
17. Skrīveri –3,5 –3,5 0,3 6,7 12,1 15,4 18,0 16,8 11,9 6,2 1,5 –2,1 6,6
18. Skulte –2,6 –2,9 0,3 5,8 11,0 15,0 18,1 17,4 12,7 7,2 2,4 –1,0 7,0
19. Stende –2,4 –2,6 0,2 5,8 11,1 14,5 17,2 16,5 12,0 6,6 2,3 –0,9 6,7
20. Ventspils –0,5 –1,0 1,3 5,6 10,4 14,3 17,7 17,8 13,7 8,5 4,2 1,2 7,8
21. Zīlāni –3,9 –3,9 0,0 6,6 12,1 15,5 18,1 16,8 11,8 6,1 1,1 –2,5 6,5
22. Zosēni –4,4 –4,7 –0,9 5,5 11,0 14,5 17,2 15,8 10,9 5,3 0,6 –2,8 5,7

Piezīme. 1. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

2. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Gadā Gada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 0,02 0,1
1. Ainaži 8,1 10,8 18,3 25,3 29,8 33,2 33,7 33,2 30,0 22,0 15,4 10,5 33,7 33,0 31,8
2. Alūksne 8,8 10,9 18,2 26,5 30,2 30,8 33,3 32,9 29,4 21,1 13,1 10,8 33,3 32,7 31,4
3. Bauska 10,5 12,8 19,2 27,2 29,9 32,1 34,5 34,3 30,5 23,7 17,2 11,4 34,5 34,5 33,1
4. Daugavpils 10,2 13,1 18,4 27,4 31,8 31,8 35,1 33,5 31,3 23,6 16,3 10,6 35,1 34,2 33,0
5. Dobele 10,4 13,8 20,0 26,5 30,6 33,1 35,8 35,1 30,7 23,5 16,8 11,5 35,8 35,0 33,7
6. Gulbene 9,7 11,0 17,3 25,7 30,1 31,4 33,6 33,8 29,8 22,5 14,3 11,3 33,8 33,5 31,9
7. Jelgava 10,7 13,5 19,7 27,4 30,0 32,8 36,0 33,7 30,1 23,4 17,0 11,6 36,0 34,5 32,9
8. Kolka 10,0 13,4 19,1 23,5 28,0 31,2 32,0 32,1 28,4 21,5 15,3 12,2 32,1 31,5 30,2
9. Liepāja 9,0 15,5 18,6 25,4 30,2 33,0 33,7 35,6 30,7 23,0 15,4 10,5 35,6 33,7 32,0
10. Mērsrags 10,7 13,6 20,8 27,0 31,6 34,6 34,4 33,8 29,1 24,9 15,5 12,4 34,6 34,2 32,7
11. Pāvilosta 9,4 14,7 18,7 27,3 30,2 32,9 33,4 35,9 30,5 22,4 15,9 11,7 35,9 34,5 32,8
12. Priekuļi 9,7 10,9 17,4 26,6 30,3 32,0 34,0 32,7 29,5 21,5 14,3 11,0 34,0 33,2 32,1
13. Rēzekne 10,3 10,5 17,2 25,8 30,0 32,1 34,1 34,7 30,1 22,6 15,2 10,5 34,7 33,9 32,3
14. Rīga 10,2 13,6 20,5 27,9 30,5 34,0 34,5 33,9 29,4 23,4 17,2 11,8 34,5 33,6 32,6
15. Rūjiena 9,7 10,7 18,1 26,4 34,4 32,0 34,4 35,6 29,0 21,3 14,0 11,6 35,6 34,2 32,4
16. Saldus 9,4 12,0 18,8 27,1 29,6 32,4 34,3 33,1 29,4 23,8 16,8 11,6 34,3 33,4 32,1
17. Skrīveri 10,6 13,5 19,8 26,7 29,9 32,2 35,3 33,8 31,6 22,2 16,2 10,7 35,3 34,2 32,6
18. Skulte 8,4 11,0 19,0 26,1 30,1 33,0 33,2 35,0 30,2 21,9 15,0 11,2 35,0 33,9 32,7
19. Stende 9,5 12,0 18,3 27,5 33,4 32,6 33,6 34,3 29,7 23,5 16,1 11,6 34,3 33,5 32,1
20. Ventspils 8,9 14,2 18,6 25,0 31,7 33,1 34,8 37,8 30,2 22,6 15,1 12,5 37,8 35,0 32,8
21. Zīlāni 10,0 11,8 18,0 26,3 30,0 31,9 34,7 34,3 30,5 22,6 16,6 10,3 34,7 34,2 32,9
22. Zosēni 8,7 10,6 18,5 26,5 29,1 31,3 34,1 33,6 28,8 21,2 14,5 10,6 34,1 33,3 31,8

Piezīmes.
1. 2. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

3. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Gadā Gada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 0,02 0,1
1. Ainaži –35,7 –35,3 –34,4 –18,8 –7,5 –1,3 2,0 0,2 –4,8 –13,8 –18,7 –37,1 –37,1 –35,6 –32,1
2. Alūksne –37,4 –36,8 –28,8 –15,9 –5,8 –0,3 2,9 0,7 –5,1 –10,6 –20,6 –36,8 –37,4 –35,5 –31,5
3. Bauska –34,6 –33,9 –25,1 –13,0 –4,0 0,4 3,5 1,1 –4,6 –10,8 –20,4 –33,9 –34,6 –33,9 –30,7
4. Daugavpils –42,7 –43,2 –32,0 –18,6 –5,5 –1,3 2,1 –1,5 –5,0 –14,7 –24,1 –38,7 –43,2 –39,7 –35,5
5. Dobele –34,1 –35,9 –25,7 –13,2 –3,7 0,3 4,7 1,9 –3,7 –9,2 –21,7 –31,9 –35,9 –34,2 –30,7
6. Gulbene –39,0 –37,6 –26,5 –15,4 –6,0 –1,0 3,6 0,5 –5,6 –13,5 –22,8 –38,4 –39,0 –36,4 –32,2
7. Jelgava –34,5 –34,9 –30,1 –14,2 –5,3 –1,1 2,8 0,3 –6,4 –10,1 –22,4 –32,2 –34,9 –34,3 –31,3
8. Kolka –29,3 –31,5 –22,5 –15,1 –4,6 –1,6 4,2 1,0 –3,2 –5,8 –15,5 –22,3 –31,5 –29,3 –25,3
9. Liepāja –32,9 –31,6 –23,8 –10,1 –4,3 0,5 4,6 4,6 –1,7 –7,3 –17,5 –25,8 –32,9 –30,3 –26,3
10. Mērsrags –33,7 –36,2 –28,9 –16,2 –6,1 –2,2 3,3 1,4 –3,9 –10,0 –18,1 –25,6 –36,2 –34,1 –29,6
11. Pāvilosta –32,0 –34,1 –23,1 –12,2 –4,6 –1,2 2,1 1,7 –4,0 –9,5 –16,1 –25,7 –34,1 –31,1 –27,0
12. Priekuļi –36,5 –38,0 –26,4 –12,6 –5,4 –1,4 3,5 –0,1 –4,5 –12,9 –20,6 –39,0 –39,0 –36,2 –31,2
13. Rēzekne –38,6 –38,8 –29,0 –18,4 –5,0 –0,8 2,0 –0,4 –5,0 –12,5 –24,2 –38,5 –38,8 –36,9 –32,5
14. Rīga –33,7 –34,9 –30,3 –13,1 –5,5 –2,3 4,0 0,0 –4,1 –9,5 –20,5 –31,9 –34,9 –33,8 –29,4
15. Rūjiena –42,2 –38,7 –30,2 –18,5 –6,5 –1,1 2,8 1,0 –5,8 –13,9 –21,3 –39,2 –42,2 –38,5 –33,4
16. Saldus –34,2 –36,2 –26,9 –12,6 –4,0 –1,4 3,8 1,8 –4,2 –9,4 –22,5 –30,5 –36,2 –33,4 –29,2
17. Skrīveri –37,3 –38,4 –30,7 –18,0 –4,9 –2,2 3,5 –0,6 –4,6 –12,5 –23,6 –32,8 –38,4 –36,2 –32,6
18. Skulte –41,8 –34,9 –27,6 –18,4 –5,8 –2,3 3,8 0,3 –5,2 –12,2 –17,7 –32,7 –41,8 –37,0 –32,0
19. Stende –34,5 –36,1 –27,9 –15,9 –5,4 –3,1 2,0 –0,2 –4,5 –11,8 –16,7 –26,0 –36,1 –33,3 –29,2
20. Ventspils –31,6 –29,5 –26,7 –12,7 –4,3 0,5 4,2 2,6 –2,9 –8,5 –15,0 –25,0 –31,6 –28,9 –24,5
21. Zīlāni –35,4 –36,7 –24,6 –14,4 –4,6 –0,4 4,1 0,3 –4,2 –10,9 –22,0 –35,2 –36,7 –34,9 –31,6
22. Zosēni –40,6 –42,2 –30,5 –21,8 –10,5 –2,0 1,1 –1,7 –7,3 –16,3 –24,6 –42,9 –42,9 –40,3 –35,9

Piezīmes.
1. 3. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

4. tabula

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,02 0,1
1. Ainaži 21,8 25,8 24,2
2. Alūksne 22,2 25,8 24,3
3. Bauska 23,5 26,9 25,7
4. Daugavpils 23,5 26,8 25,7
5. Dobele 23,4 27,1 25,7
6. Gulbene 22,7 26,6 25,1
7. Jelgava 23,3 27,0 26,0
8. Kolka 20,7 24,1 23,0
9. Liepāja 21,4 25,1 23,7
10. Mērsrags 21,7 25,0 23,8
11. Pāvilosta 21,3 24,8 23,5
12. Priekuļi 22,6 26,3 24,9
13. Rēzekne 22,9 26,5 25,1
14. Rīga 23,0 28,2 25,7
15. Rūjiena 22,8 26,9 25,2
16. Saldus 22,4 26,2 24,9
17. Skrīveri 23,1 26,8 25,4
18. Skulte 22,2 25,7 24,5
19. Stende 22,2 25,7 24,7
20. Ventspils 20,8 24,8 23,4
21. Zīlāni 23,1 27,0 25,6
22. Zosēni 22,3 26,0 24,5

Piezīmes.
1. 4. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

5. tabula

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,02 0,1
1. Ainaži –10,7 –19,6 –16,3
2. Alūksne –12,0 –19,7 –17,1
3. Bauska –10,4 –19,0 –15,8
4. Daugavpils –12,1 –21,1 –17,9
5. Dobele –9,6 –17,8 –15,1
6. Gulbene –12,2 –20,4 –17,4
7. Jelgava –10,3 –19,6 –15,7
8. Kolka –7,4 –17,0 –12,6
9. Liepāja –7,3 –15,2 –12,1
10. Mērsrags –8,8 –18,3 –14,1
11. Pāvilosta –7,6 –15,1 –12,3
12. Priekuļi –11,0 –19,3 –16,1
13. Rēzekne –11,9 –20,2 –17,2
14. Rīga –9,5 –18,8 –14,9
15. Rūjiena –11,6 –20,0 –16,9
16. Saldus –9,4 –17,2 –14,3
17. Skrīveri –11,1 –20,0 –16,5
18. Skulte –9,9 –19,0 –15,6
19. Stende –9,7 –18,2 –14,7
20. Ventspils –6,9 –14,9 –11,5
21. Zīlāni –11,1 –19,5 –16,5
22. Zosēni –12,7 –21,6 –18,4

Piezīmes.
1. 5. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

6. tabula

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,02 0,1
1. Ainaži –22,1 –26,0 –20,9
2. Alūksne –23,3 –27,3 –22,4
3. Bauska –21,8 –24,6 –20,5
4. Daugavpils –23,3 –26,4 –22,3
5. Dobele –21,5 –24,9 –20,1
6. Gulbene –23,4 –27,3 –22,3
7. Jelgava –21,7 –24,9 –20,2
8. Kolka –16,6 –22,3 –15,6
9. Liepāja –17,8 –21,2 –16,5
10. Mērsrags –18,7 –24,1 –17,4
11. Pāvilosta –17,7 –21,2 –16,4
12. Priekuļi –22,3 –26,7 –21,1
13. Rēzekne –22,8 –26,8 –22,0
14. Rīga –20,0 –23,9 –18,6
15. Rūjiena –23,2 –27,3 –22,1
16. Saldus –19,9 –23,1 –18,7
17. Skrīveri –22,0 –25,0 –20,8
18. Skulte –21,2 –25,1 –19,8
19. Stende –19,3 –22,4 –18,0
20. Ventspils –16,4 –19,8 –15,2
21. Zīlāni –22,9 –26,5 –21,7
22. Zosēni –24,6 –28,6 –23,1

Piezīmes.
1. 6. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–2018. gads) visaukstāko piecu secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu visaukstāko dienu vidējām vērtībām.
2. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

7. tabula

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Apkures periods
perioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (°C)
1. Ainaži 192 0,5
2. Alūksne 198 –1,1
3. Bauska 178 0,6
4. Daugavpils 186 –0,3
5. Dobele 181 0,9
6. Gulbene 194 –0,6
7. Jelgava 181 0,5
8. Kolka 178 1,6
9. Liepāja 181 1,8
10. Mērsrags 185 1,3
11. Pāvilosta 181 1,7
12. Priekuļi 187 –0,3
13. Rēzekne 192 –0,6
14. Rīga 171 1,0
15. Rūjiena 191 –0,2
16. Saldus 184 0,7
17. Skrīveri 187 0,1
18. Skulte 187 0,5
19. Stende 188 0,7
20. Ventspils 180 1,8
21. Zīlāni 188 –0,3
22. Zosēni 196 –0,7

Piezīme. 7. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

8. tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 6,0 6,3 6,9 7,8 9,6 10,2 8,2 7,9 7,2 5,8 4,7 5,5
2. Alūksne 5,4 6,1 7,0 8,5 10,4 10,0 9,5 8,7 7,5 5,7 4,1 4,9
3. Daugavpils 6,2 6,9 8,1 9,7 11,8 11,3 10,7 10,6 8,9 7,0 4,5 5,4
4. Dobele 5,9 6,2 7,1 9,1 11,2 11,0 10,8 10,3 9,2 6,9 4,8 5,4
5. Liepāja 5,2 5,4 6,0 6,9 8,3 7,7 6,8 6,8 6,3 5,4 4,4 4,8
6. Mērsrags 5,3 6,0 5,5 7,9 9,5 9,8 9,2 8,1 8,1 6,6 3,9 4,9
7. Priekuļi 5,3 6,1 6,7 8,4 10,6 10,3 9,7 9,1 7,6 5,8 4,2 4,8
8. Rīga 5,3 5,8 7,0 8,8 12,2 9,9 9,2 8,9 8,0 6,4 4,4 4,8
9. Stende 5,6 6,0 6,9 8,7 10,9 11,0 10,0 9,7 8,3 6,4 4,6 4,9
10. Zīlāni 5,5 6,0 7,2 9,0 11,0 10,8 10,2 10,0 8,5 6,6 4,4 4,7

Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteikto 30 gadu periodu (1961.–1990.).

9. tabula

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4,8 4,6 5,1 6,7 9,4 13,0 15,9 15,2 12,0 8,8 6,7 5,5 9,0
2. Alūksne 4,3 4,1 4,6 6,4 8,9 12,2 14,9 14,3 11,1 8,0 6,0 4,8 8,3
3. Bauska 4,7 4,6 5,3 7,1 9,8 12,8 15,3 14,6 11,7 8,7 6,7 5,2 8,9
4. Daugavpils 4,4 4,3 4,9 6,8 9,7 12,7 15,2 14,5 11,4 8,3 6,3 4,9 8,6
5. Dobele 4,9 4,8 5,3 7,0 9,6 12,6 15,3 14,7 11,8 8,8 6,8 5,4 8,9
6. Gulbene 4,3 4,2 4,7 6,4 9,2 12,4 15,1 14,3 11,2 8,1 6,1 4,9 8,4
7. Jelgava 4,8 4,7 5,2 7,0 9,7 12,7 15,5 14,8 11,8 8,6 6,7 5,3 8,9
8. Kolka 5,2 5,0 5,4 6,8 9,3 12,6 15,9 15,7 12,3 9,0 7,1 5,8 9,2
9. Liepāja 5,4 5,2 5,7 7,3 9,8 12,9 15,8 15,6 12,5 9,3 7,3 6,0 9,4
10. Mērsrags 5,0 4,8 5,2 6,8 9,3 12,4 15,5 15,2 11,9 8,7 6,8 5,5 8,9
11. Pāvilosta 5,3 5,1 5,5 7,0 9,6 12,7 15,6 15,4 12,3 9,1 7,2 5,9 9,2
12. Priekuļi 4,5 4,4 4,9 6,6 9,0 12,2 14,9 14,3 11,3 8,3 6,3 5,0 8,5
13. Rēzekne 4,2 4,1 4,7 6,5 9,4 12,5 15,1 14,3 11,2 8,0 6,1 4,8 8,4
14. Rīga 4,8 4,7 5,2 6,9 9,6 12,8 15,6 15,1 12,0 8,8 6,7 5,4 9,0
15. Rūjiena 4,5 4,4 4,9 6,6 9,1 12,4 15,2 14,6 11,5 8,4 6,3 5,0 8,6
16. Saldus 4,9 4,8 5,2 6,8 9,3 12,2 14,9 14,6 11,8 8,7 6,8 5,5 8,8
17. Skrīveri 4,6 4,5 5,0 6,8 9,5 12,6 15,2 14,7 11,6 8,4 6,5 5,1 8,7
18. Skulte 4,8 4,6 5,2 6,9 9,7 13,0 15,9 15,2 12,0 8,7 6,7 5,3 9,0
19. Stende 4,9 4,7 5,1 6,6 9,0 11,9 14,6 14,4 11,6 8,6 6,7 5,4 8,6
20. Ventspils 5,3 5,1 5,6 7,0 9,7 12,9 16,1 15,8 12,6 9,2 7,2 5,9 9,4
21. Zīlāni 4,4 4,4 4,9 6,7 9,5 12,6 15,2 14,5 11,4 8,2 6,2 4,9 8,6
22. Zosēni 4,3 4,2 4,7 6,3 8,8 12,0 14,6 14,0 11,0 8,0 6,1 4,9 8,2

Piezīme. 9. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).

10. tabula

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 88 87 82 76 74 78 79 79 82 84 88 88 82
2. Alūksne 91 88 78 70 67 73 76 79 84 88 92 92 82
3. Bauska 87 85 79 71 69 73 74 76 81 86 89 89 80
4. Daugavpils 87 85 77 69 69 73 75 78 82 85 89 89 80
5. Dobele 88 86 80 72 68 73 75 76 82 86 90 90 80
6. Gulbene 89 86 77 68 67 73 75 78 83 87 91 91 80
7. Jelgava 87 85 79 72 71 74 77 79 83 86 89 90 81
8. Kolka 86 86 83 80 77 79 80 81 81 82 86 87 82
9. Liepāja 88 86 83 77 75 78 78 78 81 83 87 87 82
10. Mērsrags 86 84 80 77 73 75 77 79 82 83 87 87 81
11. Pāvilosta 87 85 81 77 76 79 80 79 81 83 87 87 82
12. Priekuļi 88 86 78 70 66 72 74 76 81 86 90 90 80
13. Rēzekne 88 85 77 68 68 73 76 78 83 86 90 90 80
14. Rīga 85 82 75 68 65 69 70 72 78 82 86 86 76
15. Rūjiena 89 87 79 71 68 73 76 79 84 87 90 91 81
16. Saldus 90 87 80 73 69 74 76 79 84 87 91 91 82
17. Skrīveri 88 86 78 70 68 73 75 78 83 87 90 90 80
18. Skulte 87 85 80 74 74 76 77 77 81 83 87 88 81
19. Stende 89 86 80 72 69 74 76 78 83 86 90 90 81
20. Ventspils 86 85 82 78 77 79 79 78 80 81 85 85 81
21. Zīlāni 88 86 78 70 68 73 75 77 82 86 89 89 80
22. Zosēni 89 86 78 71 69 74 76 79 84 87 91 91 81

Piezīme. 10. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).

11. tabula

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 13 16 24 33 35 31 31 31 27 22 15 14 24
2. Alūksne 11 17 30 39 42 39 38 35 30 21 11 10 27
3. Bauska 12 17 28 39 42 40 41 40 33 23 13 11 28
4. Daugavpils 14 18 32 43 46 42 42 40 34 25 14 12 30
5. Dobele 13 17 28 38 42 39 40 41 33 23 13 11 28
6. Gulbene 12 18 30 40 42 39 39 38 32 22 13 10 28
7. Jelgava 15 20 32 44 47 43 42 41 34 25 15 12 31
8. Kolka 15 17 23 28 31 30 28 27 24 21 16 15 23
9. Liepāja 14 17 24 31 33 29 29 29 27 22 16 15 24
10. Mērsrags 15 18 27 34 38 35 34 32 29 23 16 14 26
11. Pāvilosta 15 18 26 33 34 31 30 31 28 23 17 16 25
12. Priekuļi 12 16 28 37 41 38 38 36 30 20 12 11 27
13. Rēzekne 12 17 29 39 41 39 39 38 31 23 13 11 28
14. Rīga 14 18 28 37 39 37 36 34 30 22 14 13 27
15. Rūjiena 12 17 30 40 43 40 40 37 31 22 12 11 28
16. Saldus 12 17 29 39 43 40 39 38 31 22 13 10 28
17. Skrīveri 13 18 31 41 44 41 41 39 32 23 13 11 29
18. Skulte 14 17 25 32 34 32 32 30 26 22 15 14 24
19. Stende 13 17 29 40 44 41 40 38 32 22 13 11 28
20. Ventspils 14 16 21 25 25 23 24 25 23 20 16 15 21
21. Zīlāni 13 17 29 40 43 40 40 40 32 23 13 11 28
22. Zosēni 12 17 31 43 46 42 41 38 31 22 12 10 29

Piezīme. 11. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

12. tabula

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Kopā gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 46 34 32 34 39 63 49 79 59 80 62 47 624
2. Alūksne 58 45 43 41 61 93 82 87 63 75 64 53 765
3. Bauska 38 31 29 38 47 62 71 61 54 62 48 42 583
4. Daugavpils 42 39 37 36 58 77 78 75 59 60 49 45 655
5. Dobele 39 30 30 35 43 66 78 66 56 65 47 40 595
6. Kolka 46 38 35 34 33 62 72 85 57 69 60 51 642
7. Liepāja 58 42 37 30 37 49 68 79 74 87 78 71 710
8. Mērsrags 44 34 32 38 44 70 78 78 53 69 55 45 640
9. Priekuļi 52 40 38 42 58 82 82 87 56 76 58 49 720
10. Rēzekne 43 36 32 31 61 82 65 66 53 62 48 41 620
11. Rīga 42 37 33 36 47 66 81 81 66 77 57 48 671
12. Rūjiena 52 40 39 38 48 81 72 85 55 79 60 51 700
13. Saldus 51 39 37 38 46 63 76 72 63 70 53 53 661
14. Skrīveri 57 43 42 43 59 79 83 84 62 78 64 55 749
15. Skulte 52 43 37 38 46 70 78 88 57 82 61 52 704
16. Stende 53 40 39 40 45 74 78 87 67 78 58 53 712
17. Ventspils 60 45 37 33 37 51 63 78 65 83 74 73 699
18. Zosēni 60 45 42 42 57 80 80 80 57 79 59 56 737

Piezīmes.
1. 12. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
2. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.

13. tabula

Apledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p.k.
Vieta Svars (g/m), kas iespējams reizi
2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
1. Ainaži 110 180 240 290 330 360 400 490
2. Alūksne 160 220 280 310 340 360 390 450
3. Liepāja 40 80 140 190 230 270 320 430
4. Mērsrags 30 60 100 140 170 200 240 330
5. Priekuļi 150 210 270 310 340 360 390 450
6. Rēzekne 150 280 420 520 620 690 790 1020
7. Rīga 80 130 190 240 280 310 350 440
8. Stende 120 200 280 340 390 430 480 590
9. Zīlāni 110 180 260 320 360 400 450 560
10. Zosēni 190 320 450 540 630 690 770 950

Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1951. līdz 1998. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.

14. tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p.k.
Vieta Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
1. Ainaži 3,0 4,5 5,5 6,0 6,5 7,0 7,5 8,5
2. Alūksne 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 7,5 8,0
3. Liepāja 1,5 2,5 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 7,0
4. Mērsrags 1,0 2,0 2,5 3,5 4,0 4,5 5,0 6,5
5. Priekuļi 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 8,0 8,5
6. Rēzekne 4,0 6,0 8,0 9,5 11,0 12,0 13,0 15,0
7. Rīga 2,0 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 6,5 7,5
8. Stende 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5
9. Zīlāni 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5
10. Zosēni 4,5 6,5 8,5 9,5 10,5 11,5 12,0 13,5

Piezīmes.
1. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1951. līdz 1998. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais apledojuma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni būvniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.
2. 1. attēlā norādīts Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa, izmantojot datus par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.


1. attēls

3. 1. attēlā norādītos Latvijā sastopamos apledojuma rajonus raksturo šādi parametri:

Nr.
p.k.
Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados Apledojuma rajons
I II
1. Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons 2,5–7,4 7,5–12,4
2. Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm) 5 10
3. Apledojuma–sarmas nogulumu masas (g/m) uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā izmaiņu diapazons 90–370 370–800
4. Vidējā apledojuma–sarmas nogulumu masa (g/m) uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā 210 570

15. tabula

Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā

Nr.
p.k.
Vieta Vidējais sasaluma dziļums Maksimālais sasaluma dziļums
X XI XII I II III IV vidējais vislielākais
1. Ainaži   * 18 32 45 38   53 113
2. Alūksne * 9 22 38 42 36   48 95
3. Daugavpils * 12 35 62 70 51   78 134
4. Dobele * * 8 17 22 17   24 88
5. Mērsrags * 2 14 28 31 23   41 116
6. Liepāja   * 9 23 26 *   34 87
7. Priekuļi * * 11 20 22 18 * 26 61
8. Rīga * * 7 15 18 13   24 47
9. Stende * * 12 24 27 22 * 36 128
10. Zīlāni * 7 21 38 43 40 * 48 112

Piezīmes.
1. 15. tabulā par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteikto 30 gadu periodu (1961.–1990.) norādīts grunts vidējais sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts grunts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.
2. * Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.
3. 2., 3. un 4. attēlā grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmantots grunts normatīvais sasaluma dziļums. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu grunts normatīvo sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikposmā no 1923. līdz 1998. gadam, tika aprēķinātas grunts normatīvā sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka grunts normatīvais sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība – 0,90), reizi 100 gados (varbūtība – 0,99). Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām gruntīm. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % – kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību).


2. attēls


3. attēls


4. attēls

16. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām janvārī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,163 0,000 0,514 0,125 0,104 0,267 0,104 0,618 0,229
2. Alūksne 0,182 0,000 0,544 0,131 0,108 0,290 0,108 0,652 0,239
3. Bauska 0,166 0,000 0,474 0,120 0,126 0,292 0,126 0,600 0,246
4. Daugavpils 0,206 0,000 0,604 0,160 0,137 0,343 0,137 0,741 0,297
5. Dobele 0,157 0,000 0,471 0,122 0,123 0,280 0,123 0,594 0,245
6. Gulbene 0,184 0,000 0,535 0,127 0,116 0,300 0,116 0,651 0,243
7. Jelgava 0,159 0,000 0,449 0,109 0,123 0,282 0,123 0,572 0,232
8. Kolka 0,144 0,000 0,456 0,115 0,103 0,247 0,103 0,559 0,218
9. Liepāja 0,183 0,000 0,556 0,145 0,130 0,313 0,130 0,686 0,275
10. Mērsrags 0,157 0,000 0,495 0,128 0,111 0,268 0,111 0,606 0,239
11. Pāvilosta 0,184 0,000 0,577 0,153 0,122 0,306 0,122 0,699 0,275
12. Priekuļi 0,177 0,000 0,529 0,125 0,112 0,289 0,112 0,641 0,237
13. Rēzekne 0,196 0,000 0,608 0,158 0,123 0,319 0,123 0,731 0,281
14. Rīga 0,173 0,000 0,547 0,142 0,120 0,293 0,120 0,667 0,262
15. Rūjiena 0,150 0,000 0,473 0,112 0,103 0,253 0,103 0,576 0,215
16. Saldus 0,175 0,000 0,524 0,132 0,124 0,299 0,124 0,648 0,256
17. Skrīveri 0,184 0,000 0,568 0,150 0,124 0,308 0,124 0,692 0,274
18. Skulte 0,171 0,000 0,537 0,140 0,111 0,282 0,111 0,648 0,251
19. Stende 0,165 0,000 0,516 0,129 0,117 0,282 0,117 0,633 0,246
20. Ventspils 0,160 0,000 0,505 0,131 0,112 0,272 0,112 0,617 0,243
21. Zīlāni 0,200 0,000 0,586 0,152 0,125 0,325 0,125 0,711 0,277
22. Zosēni 0,177 0,000 0,541 0,133 0,114 0,291 0,114 0,655 0,247

Piezīme. 16. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

17. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām februārī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,362 0,000 0,969 0,322 0,259 0,621 0,259 1,228 0,581
2. Alūksne 0,379 0,000 0,979 0,301 0,268 0,647 0,268 1,247 0,569
3. Bauska 0,315 0,000 0,853 0,265 0,286 0,601 0,286 1,139 0,551
4. Daugavpils 0,388 0,000 1,009 0,321 0,304 0,692 0,304 1,313 0,625
5. Dobele 0,311 0,000 0,832 0,275 0,285 0,596 0,285 1,117 0,560
6. Gulbene 0,385 0,000 0,994 0,302 0,280 0,665 0,280 1,274 0,582
7. Jelgava 0,293 0,000 0,762 0,249 0,283 0,576 0,283 1,045 0,532
8. Kolka 0,305 0,000 0,771 0,254 0,254 0,559 0,254 1,025 0,508
9. Liepāja 0,353 0,000 0,898 0,296 0,299 0,652 0,299 1,197 0,595
10. Mērsrags 0,322 0,000 0,786 0,257 0,266 0,588 0,266 1,052 0,523
11. Pāvilosta 0,387 0,000 1,021 0,332 0,277 0,664 0,277 1,298 0,609
12. Priekuļi 0,386 0,000 0,976 0,301 0,263 0,649 0,263 1,239 0,564
13. Rēzekne 0,392 0,000 1,046 0,335 0,288 0,680 0,288 1,334 0,623
14. Rīga 0,348 0,000 0,942 0,319 0,278 0,626 0,278 1,220 0,597
15. Rūjiena 0,359 0,000 0,936 0,295 0,256 0,615 0,256 1,192 0,551
16. Saldus 0,348 0,000 0,895 0,285 0,282 0,630 0,282 1,177 0,567
17. Skrīveri 0,373 0,000 0,951 0,304 0,284 0,657 0,284 1,235 0,588
18. Skulte 0,387 0,000 1,014 0,339 0,267 0,654 0,267 1,281 0,606
19. Stende 0,342 0,000 0,868 0,281 0,272 0,614 0,272 1,140 0,553
20. Ventspils 0,334 0,000 0,854 0,283 0,273 0,607 0,273 1,127 0,556
21. Zīlāni 0,365 0,000 0,947 0,300 0,290 0,655 0,290 1,237 0,590
22. Zosēni 0,376 0,000 0,969 0,307 0,272 0,648 0,272 1,241 0,579

Piezīme. 17. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

18. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām martā (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,673 0,000 1,411 0,697 0,564 1,237 0,564 1,975 1,261
2. Alūksne 0,638 0,000 1,283 0,585 0,576 1,214 0,576 1,859 1,161
3. Bauska 0,597 0,000 1,216 0,584 0,583 1,180 0,583 1,799 1,167
4. Daugavpils 0,566 0,000 1,166 0,578 0,607 1,173 0,607 1,773 1,185
5. Dobele 0,562 0,000 1,196 0,602 0,581 1,143 0,581 1,777 1,183
6. Gulbene 0,614 0,000 1,210 0,566 0,586 1,200 0,586 1,796 1,152
7. Jelgava 0,586 0,000 1,167 0,567 0,580 1,166 0,580 1,747 1,147
8. Kolka 0,626 0,000 1,312 0,660 0,559 1,185 0,559 1,871 1,219
9. Liepāja 0,694 0,000 1,456 0,717 0,600 1,294 0,600 2,056 1,317
10. Mērsrags 0,649 0,000 1,310 0,667 0,574 1,223 0,574 1,884 1,241
11. Pāvilosta 0,736 0,000 1,530 0,749 0,579 1,315 0,579 2,109 1,328
12. Priekuļi 0,648 0,000 1,284 0,601 0,566 1,214 0,566 1,850 1,167
13. Rēzekne 0,587 0,000 1,184 0,554 0,589 1,176 0,589 1,773 1,143
14. Rīga 0,635 0,000 1,283 0,638 0,585 1,220 0,585 1,868 1,223
15. Rūjiena 0,628 0,000 1,218 0,584 0,561 1,189 0,561 1,779 1,145
16. Saldus 0,606 0,000 1,215 0,611 0,586 1,192 0,586 1,801 1,197
17. Skrīveri 0,613 0,000 1,245 0,594 0,583 1,196 0,583 1,828 1,177
18. Skulte 0,686 0,000 1,446 0,715 0,564 1,250 0,564 2,010 1,279
19. Stende 0,644 0,000 1,314 0,668 0,577 1,221 0,577 1,891 1,245
20. Ventspils 0,683 0,000 1,443 0,716 0,573 1,256 0,573 2,016 1,289
21. Zīlāni 0,617 0,000 1,238 0,579 0,586 1,203 0,586 1,824 1,165
22. Zosēni 0,642 0,000 1,285 0,599 0,572 1,214 0,572 1,857 1,171

Piezīme. 18. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

19. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām aprīlī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 1,122 0,029 1,733 1,283 0,871 1,993 0,900 2,633 2,183
2. Alūksne 0,997 0,024 1,412 0,988 0,921 1,918 0,945 2,357 1,933
3. Bauska 1,099 0,027 1,604 1,152 0,899 1,998 0,926 2,530 2,078
4. Daugavpils 1,004 0,024 1,503 1,024 0,922 1,926 0,946 2,449 1,970
5. Dobele 1,128 0,027 1,627 1,153 0,896 2,024 0,923 2,550 2,076
6. Gulbene 1,033 0,025 1,489 1,044 0,916 1,949 0,941 2,430 1,985
7. Jelgava 1,102 0,028 1,607 1,157 0,894 1,996 0,922 2,529 2,079
8. Kolka 1,143 0,032 1,723 1,302 0,874 2,017 0,906 2,629 2,208
9. Liepāja 1,249 0,030 1,913 1,353 0,880 2,129 0,910 2,823 2,263
10. Mērsrags 1,077 0,029 1,622 1,222 0,871 1,948 0,900 2,522 2,122
11. Pāvilosta 1,223 0,031 1,825 1,348 0,877 2,100 0,908 2,733 2,256
12. Priekuļi 1,042 0,026 1,458 1,020 0,905 1,947 0,931 2,389 1,951
13. Rēzekne 1,008 0,023 1,478 1,008 0,924 1,932 0,947 2,425 1,955
14. Rīga 1,087 0,028 1,598 1,164 0,896 1,983 0,924 2,522 2,088
15. Rūjiena 1,039 0,028 1,502 1,105 0,897 1,936 0,925 2,427 2,030
16. Saldus 1,132 0,029 1,577 1,131 0,903 2,035 0,932 2,509 2,063
17. Skrīveri 1,047 0,026 1,480 1,039 0,907 1,954 0,933 2,413 1,972
18. Skulte 1,093 0,028 1,693 1,234 0,879 1,972 0,907 2,600 2,141
19. Stende 1,134 0,030 1,610 1,208 0,893 2,027 0,923 2,533 2,131
20. Ventspils 1,227 0,032 1,867 1,409 0,862 2,089 0,894 2,761 2,303
21. Zīlāni 1,036 0,024 1,496 1,046 0,913 1,949 0,937 2,433 1,983
22. Zosēni 1,014 0,026 1,430 1,025 0,915 1,929 0,941 2,371 1,966

Piezīme. 19. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

20. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām maijā (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 1,766 0,203 1,836 2,067 1,053 2,819 1,256 3,092 3,323
2. Alūksne 1,593 0,173 1,404 1,514 1,146 2,739 1,319 2,723 2,833
3. Bauska 1,621 0,171 1,567 1,671 1,134 2,755 1,305 2,872 2,976
4. Daugavpils 1,517 0,148 1,505 1,501 1,143 2,660 1,291 2,796 2,792
5. Dobele 1,662 0,176 1,584 1,704 1,132 2,794 1,308 2,892 3,012
6. Gulbene 1,632 0,170 1,489 1,558 1,139 2,771 1,309 2,798 2,867
7. Jelgava 1,632 0,171 1,584 1,709 1,127 2,759 1,298 2,882 3,007
8. Kolka 1,703 0,204 1,752 2,009 1,065 2,768 1,269 3,021 3,278
9. Liepāja 1,701 0,189 1,827 1,995 1,074 2,775 1,263 3,090 3,258
10. Mērsrags 1,670 0,192 1,611 1,809 1,066 2,736 1,258 2,869 3,067
11. Pāvilosta 1,673 0,190 1,763 1,962 1,079 2,752 1,269 3,032 3,231
12. Priekuļi 1,636 0,182 1,439 1,552 1,136 2,772 1,318 2,757 2,870
13. Rēzekne 1,528 0,155 1,466 1,518 1,141 2,669 1,296 2,762 2,814
14. Rīga 1,635 0,181 1,582 1,731 1,118 2,753 1,299 2,881 3,030
15. Rūjiena 1,692 0,196 1,518 1,709 1,121 2,813 1,317 2,835 3,026
16. Saldus 1,626 0,182 1,479 1,640 1,148 2,774 1,330 2,809 2,970
17. Skrīveri 1,578 0,168 1,440 1,523 1,146 2,724 1,314 2,754 2,837
18. Skulte 1,689 0,186 1,734 1,909 1,076 2,765 1,262 2,996 3,171
19. Stende 1,657 0,190 1,518 1,731 1,120 2,777 1,310 2,828 3,041
20. Ventspils 1,741 0,198 1,844 2,042 1,053 2,794 1,251 3,095 3,293
21. Zīlāni 1,565 0,158 1,486 1,494 1,135 2,700 1,293 2,779 2,787
22. Zosēni 1,598 0,171 1,428 1,502 1,145 2,743 1,316 2,744 2,818

Piezīme. 20. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

21. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām jūnijā (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 1,700 0,309 1,518 2,098 1,192 2,892 1,501 3,019 3,599
2. Alūksne 1,587 0,302 1,134 1,607 1,301 2,888 1,603 2,737 3,210
3. Bauska 1,675 0,295 1,292 1,757 1,262 2,937 1,557 2,849 3,314
4. Daugavpils 1,550 0,263 1,206 1,593 1,282 2,832 1,545 2,751 3,138
5. Dobele 1,707 0,295 1,287 1,757 1,271 2,978 1,566 2,853 3,323
6. Gulbene 1,623 0,300 1,194 1,665 1,295 2,918 1,595 2,789 3,260
7. Jelgava 1,671 0,290 1,293 1,753 1,260 2,931 1,550 2,843 3,303
8. Kolka 1,789 0,329 1,461 2,051 1,190 2,979 1,519 2,980 3,570
9. Liepāja 1,733 0,311 1,557 2,119 1,196 2,929 1,507 3,064 3,626
10. Mērsrags 1,673 0,310 1,291 1,802 1,209 2,882 1,519 2,810 3,321
11. Pāvilosta 1,741 0,321 1,472 2,076 1,203 2,944 1,524 2,996 3,600
12. Priekuļi 1,547 0,277 1,160 1,614 1,291 2,838 1,568 2,728 3,182
13. Rēzekne 1,588 0,295 1,179 1,609 1,290 2,878 1,585 2,764 3,194
14. Rīga 1,635 0,294 1,246 1,744 1,269 2,904 1,563 2,809 3,307
15. Rūjiena 1,638 0,312 1,235 1,764 1,281 2,919 1,593 2,828 3,357
16. Saldus 1,632 0,298 1,189 1,680 1,281 2,913 1,579 2,768 3,259
17. Skrīveri 1,570 0,279 1,171 1,620 1,291 2,861 1,570 2,741 3,190
18. Skulte 1,651 0,291 1,433 1,945 1,199 2,850 1,490 2,923 3,435
19. Stende 1,671 0,308 1,218 1,722 1,273 2,944 1,581 2,799 3,303
20. Ventspils 1,779 0,327 1,548 2,181 1,180 2,959 1,507 3,055 3,688
21. Zīlāni 1,561 0,271 1,187 1,600 1,284 2,845 1,555 2,742 3,155
22. Zosēni 1,555 0,292 1,146 1,613 1,298 2,853 1,590 2,736 3,203

Piezīme. 21. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

22. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām jūlijā (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 1,597 0,223 1,638 1,988 1,189 2,786 1,412 3,050 3,400
2. Alūksne 1,523 0,219 1,275 1,582 1,272 2,795 1,491 2,766 3,073
3. Bauska 1,548 0,205 1,415 1,693 1,250 2,798 1,455 2,870 3,148
4. Daugavpils 1,453 0,192 1,334 1,582 1,256 2,709 1,448 2,782 3,030
5. Dobele 1,616 0,223 1,416 1,728 1,254 2,870 1,477 2,893 3,205
6. Gulbene 1,551 0,209 1,332 1,606 1,267 2,818 1,476 2,808 3,082
7. Jelgava 1,540 0,212 1,409 1,714 1,251 2,791 1,463 2,872 3,177
8. Kolka 1,658 0,240 1,486 1,873 1,198 2,856 1,438 2,924 3,311
9. Liepāja 1,592 0,212 1,566 1,836 1,224 2,816 1,436 3,002 3,272
10. Mērsrags 1,608 0,226 1,379 1,706 1,202 2,810 1,428 2,807 3,134
11. Pāvilosta 1,577 0,219 1,478 1,784 1,235 2,812 1,454 2,932 3,238
12. Priekuļi 1,504 0,210 1,264 1,563 1,272 2,776 1,482 2,746 3,045
13. Rēzekne 1,491 0,201 1,307 1,577 1,265 2,756 1,466 2,773 3,043
14. Rīga 1,510 0,216 1,354 1,658 1,271 2,781 1,487 2,841 3,145
15. Rūjiena 1,540 0,224 1,344 1,731 1,260 2,800 1,484 2,828 3,215
16. Saldus 1,529 0,216 1,284 1,577 1,280 2,809 1,496 2,780 3,073
17. Skrīveri 1,471 0,203 1,289 1,590 1,268 2,739 1,471 2,760 3,061
18. Skulte 1,537 0,210 1,521 1,817 1,216 2,753 1,426 2,947 3,243
19. Stende 1,552 0,226 1,273 1,635 1,278 2,830 1,504 2,777 3,139
20. Ventspils 1,637 0,230 1,569 1,926 1,207 2,844 1,437 3,006 3,363
21. Zīlāni 1,473 0,204 1,303 1,592 1,267 2,740 1,471 2,774 3,063
22. Zosēni 1,492 0,203 1,269 1,538 1,272 2,764 1,475 2,744 3,013

Piezīme. 22. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

23. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām augustā (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 1,306 0,069 1,758 1,545 0,993 2,299 1,062 2,820 2,607
2. Alūksne 1,153 0,063 1,456 1,297 1,032 2,185 1,095 2,551 2,392
3. Bauska 1,276 0,060 1,619 1,350 1,043 2,319 1,103 2,722 2,453
4. Daugavpils 1,176 0,057 1,578 1,333 1,045 2,221 1,102 2,680 2,435
5. Dobele 1,335 0,060 1,638 1,353 1,048 2,383 1,108 2,746 2,461
6. Gulbene 1,208 0,062 1,510 1,304 1,039 2,247 1,101 2,611 2,405
7. Jelgava 1,284 0,061 1,607 1,344 1,046 2,330 1,107 2,714 2,451
8. Kolka 1,317 0,071 1,648 1,471 1,011 2,328 1,082 2,730 2,553
9. Liepāja 1,314 0,061 1,728 1,439 1,034 2,348 1,095 2,823 2,534
10. Mērsrags 1,297 0,068 1,604 1,393 0,994 2,291 1,062 2,666 2,455
11. Pāvilosta 1,268 0,063 1,600 1,369 1,052 2,320 1,115 2,715 2,484
12. Priekuļi 1,206 0,065 1,473 1,302 1,039 2,245 1,104 2,577 2,406
13. Rēzekne 1,148 0,058 1,524 1,296 1,040 2,188 1,098 2,622 2,394
14. Rīga 1,249 0,063 1,534 1,327 1,055 2,304 1,118 2,652 2,445
15. Rūjiena 1,216 0,068 1,505 1,386 1,036 2,252 1,104 2,609 2,490
16. Saldus 1,249 0,063 1,527 1,307 1,056 2,305 1,119 2,646 2,426
17. Skrīveri 1,184 0,061 1,525 1,343 1,040 2,224 1,101 2,626 2,444
18. Skulte 1,259 0,062 1,679 1,434 1,008 2,267 1,070 2,749 2,504
19. Stende 1,255 0,066 1,501 1,321 1,059 2,314 1,125 2,626 2,446
20. Ventspils 1,308 0,064 1,688 1,466 1,034 2,342 1,098 2,786 2,564
21. Zīlāni 1,168 0,061 1,522 1,320 1,043 2,211 1,104 2,626 2,424
22. Zosēni 1,175 0,064 1,454 1,282 1,040 2,215 1,104 2,558 2,386

Piezīme. 23. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

24. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām septembrī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,883 0,001 1,618 0,884 0,696 1,579 0,697 2,315 1,581
2. Alūksne 0,745 0,001 1,346 0,741 0,700 1,445 0,701 2,047 1,442
3. Bauska 0,910 0,001 1,614 0,863 0,726 1,636 0,727 2,341 1,590
4. Daugavpils 0,801 0,000 1,527 0,799 0,728 1,529 0,728 2,255 1,527
5. Dobele 0,947 0,001 1,656 0,883 0,730 1,677 0,731 2,387 1,614
6. Gulbene 0,776 0,001 1,41 0,781 0,710 1,486 0,711 2,121 1,492
7. Jelgava 0,912 0,001 1,609 0,852 0,727 1,639 0,728 2,337 1,580
8. Kolka 0,867 0,002 1,534 0,841 0,698 1,565 0,700 2,234 1,541
9. Liepāja 0,954 0,001 1,753 0,919 0,731 1,685 0,732 2,485 1,651
10. Mērsrags 0,877 0,002 1,528 0,823 0,692 1,569 0,694 2,222 1,517
11. Pāvilosta 0,914 0,001 1,593 0,863 0,737 1,651 0,738 2,331 1,601
12. Priekuļi 0,800 0,000 1,397 0,771 0,706 1,506 0,706 2,103 1,477
13. Rēzekne 0,760 0,001 1,441 0,778 0,712 1,472 0,713 2,154 1,491
14. Rīga 0,851 0,001 1,491 0,818 0,729 1,580 0,730 2,221 1,548
15. Rūjiena 0,807 0,001 1,401 0,781 0,707 1,514 0,708 2,109 1,489
16. Saldus 0,907 0,001 1,556 0,832 0,732 1,639 0,733 2,289 1,565
17. Skrīveri 0,775 0,001 1,418 0,787 0,719 1,494 0,720 2,138 1,507
18. Skulte 0,860 0,001 1,581 0,853 0,708 1,568 0,709 2,290 1,562
19. Stende 0,889 0,001 1,491 0,824 0,727 1,616 0,728 2,219 1,552
20. Ventspils 0,900 0,001 1,626 0,913 0,721 1,621 0,722 2,348 1,635
21. Zīlāni 0,772 0,000 1,431 0,786 0,718 1,490 0,718 2,149 1,504
22. Zosēni 0,769 0,001 1,376 0,766 0,705 1,474 0,706 2,082 1,472

Piezīme. 24. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

25. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām oktobrī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,472 0,000 1,100 0,400 0,352 0,824 0,352 1,452 0,752
2. Alūksne 0,379 0,000 0,913 0,362 0,350 0,729 0,350 1,263 0,712
3. Bauska 0,555 0,000 1,346 0,506 0,388 0,943 0,388 1,734 0,894
4. Daugavpils 0,455 0,000 1,156 0,448 0,389 0,844 0,389 1,545 0,837
5. Dobele 0,554 0,000 1,356 0,505 0,392 0,946 0,392 1,748 0,897
6. Gulbene 0,407 0,000 1,004 0,397 0,362 0,769 0,362 1,366 0,759
7. Jelgava 0,551 0,000 1,334 0,495 0,388 0,939 0,388 1,722 0,883
8. Kolka 0,469 0,000 1,100 0,409 0,362 0,831 0,362 1,462 0,771
9. Liepāja 0,534 0,000 1,277 0,464 0,396 0,930 0,396 1,673 0,860
10. Mērsrags 0,496 0,000 1,152 0,429 0,365 0,861 0,365 1,517 0,794
11. Pāvilosta 0,511 0,000 1,203 0,436 0,382 0,893 0,382 1,585 0,818
12. Priekuļi 0,436 0,000 1,051 0,404 0,354 0,790 0,354 1,405 0,758
13. Rēzekne 0,423 0,000 1,051 0,403 0,373 0,796 0,373 1,424 0,776
14. Rīga 0,516 0,000 1,212 0,453 0,378 0,894 0,378 1,590 0,831
15. Rūjiena 0,436 0,000 1,016 0,378 0,352 0,788 0,352 1,368 0,730
16. Saldus 0,523 0,000 1,239 0,460 0,389 0,912 0,389 1,628 0,849
17. Skrīveri 0,458 0,000 1,135 0,443 0,374 0,832 0,374 1,509 0,817
18. Skulte 0,485 0,000 1,172 0,443 0,365 0,850 0,365 1,537 0,808
19. Stende 0,516 0,000 1,197 0,447 0,377 0,893 0,377 1,574 0,824
20. Ventspils 0,505 0,000 1,214 0,446 0,372 0,877 0,372 1,586 0,818
21. Zīlāni 0,441 0,000 1,113 0,443 0,377 0,818 0,377 1,490 0,820
22. Zosēni 0,400 0,000 0,999 0,399 0,354 0,754 0,354 1,353 0,753

Piezīme. 25. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

26. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām novembrī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,165 0,000 0,494 0,139 0,138 0,303 0,138 0,632 0,277
2. Alūksne 0,155 0,000 0,466 0,135 0,143 0,298 0,143 0,609 0,278
3. Bauska 0,199 0,000 0,586 0,175 0,164 0,363 0,164 0,750 0,339
4. Daugavpils 0,193 0,000 0,552 0,166 0,172 0,365 0,172 0,724 0,338
5. Dobele 0,195 0,000 0,581 0,173 0,163 0,358 0,163 0,744 0,336
6. Gulbene 0,171 0,000 0,503 0,146 0,151 0,322 0,151 0,654 0,297
7. Jelgava 0,192 0,000 0,570 0,169 0,162 0,354 0,162 0,732 0,331
8. Kolka 0,168 0,000 0,508 0,145 0,143 0,311 0,143 0,651 0,288
9. Liepāja 0,213 0,000 0,628 0,186 0,170 0,383 0,170 0,798 0,356
10. Mērsrags 0,184 0,000 0,567 0,164 0,148 0,332 0,148 0,715 0,312
11. Pāvilosta 0,197 0,000 0,588 0,177 0,161 0,358 0,161 0,749 0,338
12. Priekuļi 0,171 0,000 0,505 0,145 0,145 0,316 0,145 0,650 0,290
13. Rēzekne 0,173 0,000 0,523 0,157 0,159 0,332 0,159 0,682 0,316
14. Rīga 0,175 0,000 0,547 0,168 0,157 0,332 0,157 0,704 0,325
15. Rūjiena 0,151 0,000 0,452 0,131 0,137 0,288 0,137 0,589 0,268
16. Saldus 0,187 0,000 0,554 0,166 0,161 0,348 0,161 0,715 0,327
17. Skrīveri 0,177 0,000 0,524 0,160 0,158 0,335 0,158 0,682 0,318
18. Skulte 0,170 0,000 0,538 0,165 0,147 0,317 0,147 0,685 0,312
19. Stende 0,180 0,000 0,544 0,162 0,154 0,334 0,154 0,698 0,316
20. Ventspils 0,187 0,000 0,561 0,162 0,152 0,339 0,152 0,713 0,314
21. Zīlāni 0,177 0,000 0,527 0,161 0,161 0,338 0,161 0,688 0,322
22. Zosēni 0,158 0,000 0,464 0,136 0,148 0,306 0,148 0,612 0,284

Piezīme. 26. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

27. tabula

Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām decembrī (kWh/m2)

Nr.
p.k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums vertikālās sienas vērsums
austrumi ziemeļi dienvidi rietumi austrumi ziemeļi dienvidi rietumi
1. Ainaži 0,110 0,000 0,366 0,083 0,067 0,177 0,067 0,433 0,150
2. Alūksne 0,104 0,000 0,345 0,084 0,070 0,174 0,070 0,415 0,154
3. Bauska 0,128 0,000 0,395 0,098 0,085 0,213 0,085 0,480 0,183
4. Daugavpils 0,142 0,000 0,417 0,104 0,096 0,238 0,096 0,513 0,200
5. Dobele 0,125 0,000 0,388 0,095 0,084 0,209 0,084 0,472 0,179
6. Gulbene 0,118 0,000 0,376 0,087 0,076 0,194 0,076 0,452 0,163
7. Jelgava 0,122 0,000 0,391 0,100 0,083 0,205 0,083 0,474 0,183
8. Kolka 0,108 0,000 0,384 0,097 0,069 0,177 0,069 0,453 0,166
9. Liepāja 0,129 0,000 0,420 0,110 0,090 0,219 0,090 0,510 0,200
10. Mērsrags 0,124 0,000 0,418 0,102 0,076 0,200 0,076 0,494 0,178
11. Pāvilosta 0,126 0,000 0,404 0,100 0,083 0,209 0,083 0,487 0,183
12. Priekuļi 0,111 0,000 0,350 0,079 0,074 0,185 0,074 0,424 0,153
13. Rēzekne 0,121 0,000 0,379 0,096 0,084 0,205 0,084 0,463 0,180
14. Rīga 0,125 0,000 0,398 0,096 0,082 0,207 0,082 0,480 0,178
15. Rūjiena 0,105 0,000 0,349 0,083 0,066 0,171 0,066 0,415 0,149
16. Saldus 0,128 0,000 0,406 0,100 0,086 0,214 0,086 0,492 0,186
17. Skrīveri 0,130 0,000 0,400 0,094 0,084 0,214 0,084 0,484 0,178
18. Skulte 0,117 0,000 0,379 0,091 0,075 0,192 0,075 0,454 0,166
19. Stende 0,118 0,000 0,383 0,093 0,078 0,196 0,078 0,461 0,171
20. Ventspils 0,106 0,000 0,351 0,083 0,074 0,180 0,074 0,425 0,157
21. Zīlāni 0,125 0,000 0,394 0,099 0,086 0,211 0,086 0,480 0,185
22. Zosēni 0,113 0,000 0,363 0,087 0,076 0,189 0,076 0,439 0,163

Piezīme. 27. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

28. tabula

Vidējais un vislielākais 0° C temperatūras dziļums gruntī

Dziļums (cm) Mēnesis
XI XII I II III IV
Daugavpils
Vidējais * 36 67 79 78 27
Vislielākais 56 104 133 144 142 96
Gulbene
Vidējais * 12 23 27 29 17
Vislielākais 44 48 65 73 80 80
Rīga
Vidējais * * 11 14 19 *
Vislielākais 20 38 48 63 80 80
Stende
Vidējais * * 28 36 35 *
Vislielākais 26 56 103 118 138 135
Zosēni
Vidējais * 13 22 23 20 *
Vislielākais 39 42 73 73 73 58

Piezīmes.
1. 28. tabulā norādītais nulles temperatūras dziļums gruntī aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteiktajā 30 gadu periodā (1961.–1990.). Termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā – zāle, ziemā – sniega sega). Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.
2. * Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0° C mazāk nekā 50 % gadu.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!