Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas trešā sēde 2019. gada 19. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2019. gada 19. septembra sēdi.

Vispirms – izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kols, Dombrava, Šnore, Indriksone, Jansons, Iesalnieks, Kiršteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā".

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Labrīt, godātie kolēģi! Neierasti uzreiz sākt ar "pret", bet tiešām cieņpilni un saprotoši pret šo ļoti nozīmīgo jautājumu un jautājuma ierosinātājiem šeit, Saeimas sēdē, vēlos izklāstīt dažus argumentus saistībā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas aktualitātēm.

Runa ir par mūsu reakciju, par kaunpilno Eiropas Padomes piekāpšanos un balsstiesību atjaunošanu Krievijas Federācijas delegācijai un to, ka Latvija to nevar pieņemt. Latvijai pret to ir jāparāda stingrs mugurkauls. Jautājums ir – kā? Latvija ir sapratusi, ka viens nav karotājs, un arī šeit mēs jau vasarā debatējām par to, ka mums ar līdzīgi domājošajiem ir jānāk kopā, ir jārunā un, kaut arī varbūt sākotnēji liekas, ka tas nereāli, ar mazumiņu ir jāsāk mainīt vairākuma nostāju. Mēs esam šeit, Rīgā, septembra sākumā sapulcējuši – pirmo reizi Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vēsturē – deviņas līdzīgi domājošas delegācijas. Visu šo delegāciju vadītāji, kā arī Monitoringa komitejas vadītājs ieradās Saeimā, un mēs šos jautājumus apspriedām. Arī Kola kungs kā šī priekšlikuma iesniedzējs bija klāt.

Mums par pārsteigumu mūsu ierosinājums, ka jau sākotnēji... ka iespējamā taktika būtu, ka jāsāk ar sesijas boikotēšanu, neguva vairākuma atsaucību. Šobrīd uz to ir atsaukusies tikai Polija, bet pat Gruzija, kura cieš no Krievijas okupācijas 10 gadu garumā, teica, ka viņi grib būt klāt un tomēr par šīm neērtajām lietām runāt sesijā.

Ukraina jauno delegāciju vēl nav... nofinalizējusi. Vakardien viņiem bija sanāksme, viņi vienojās sanākt piektdien. Jaunumus no Ukrainas mēs ceram sagaidīt piektdien. Mēs, Latvija, saprotam, ka visupirms ir jāsolidarizējas ar Ukrainu. Ja Ukraina nolems nebraukt, mēs kā delegācija arī nebraucam. Tas ir skaidrs. Tam šodien šāds lēmuma projekts nebūtu nepieciešams.

Tāpat ir jāpatur prātā, ka nākamā prezidentūra ir Gruzijai. Ja atbilstoši šim lēmuma projektam mēs apturam savu darbību vai nu visu 2019. gada sesiju, vai vēl ilgāk, tad... Gruzijas lūgums, ko šeit delegācijas vadītāji izteica man un visai delegācijai kopā, – viņus atbalstīt viņu ļoti grūtajā prezidentūrā, kad Krievija ierastos pie viņiem un, iespējams, arī varētu veikt kādas provokācijas... mēs nevarēsim viņus atbalstīt...

Kola kungs noteikti... varbūt izstāstīs savus iemeslus, bet galvenais šī lēmuma projekta mērķis ir parādīt mugurkaulu un parādīt, ka mēs iestājamies pret to, ka Eiropas Padome ir zaudējusi savu prestižu un (citēju lēmuma projektu) "diskreditē un klaji nicina Eiropas Padomes vērtības". Jā, esmu gatava parakstīties zem katra vārda.

Jautājums ir: ko mēs ar to darām – aizcērtam durvis un apvainojamies, un sakām, ka uz mums tas neattiecas, vai ejam, strādājam, smagi strādājam, un turpinām uzsākto koordināciju? Ja Latvijas nebūs klāt, tad izveidotā jaunā Baltic Plus grupa, kas koordinē savu rīcību, gluži vienkārši nespēs nostabilizēties un pastāvēt.

Es esmu ļoti gandarīta, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas oktobra beigās organizētajā konferencē par Eiropas Padomes vērtībām piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze. Viņa neboikotēs šo konferenci, bet ies un runās – parādīs mugurkaulu. Nezinu, vai tur būs klāt Augstākās radas priekšsēdētājs, vai tur būs klāt Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs, bet Latvija ies un izteiks savu nostāju. Jautājums ir: ja Ukraina brauc, ja Gruzija brauc, vai mēs kā Latvija izvēlamies sagaidīt, ka šo grūto darbu izdara kāds cits, vai turpinām koordinēt, turpinām runāt, turpinām būt neērti?

Paldies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijai par lielo ieguldīto darbu. Es tiešām lepojos, ka mēs katrs kā delegācijas loceklis, neskatoties uz piederību vienai vai otrai politiskajai partijai, pozīcijai vai opozīcijai vērtībās esam vienoti.

Kolēģi! Aicinu balsot "pret" grozījumiem darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Paldies Inesei Lībiņas-Egneres kundzei gan par ieskatu, kas ir no delegācijas skatpunkta, gan arī par to, kas ir veidojies šajās konsultācijās ar līdzīgi domājošajām valstīm.

Skaidrs, kādēļ šāds lēmuma projekts šodien tika iesniegts. Mēs, Nacionālā apvienība, aicinām, ka Saeima lemj par konkrētu Latvijas pozīciju attiecībā uz Latvijas delegācijas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Protams, mums ir dažādi komunikācijas avoti un tīkli, kā mēs komunicējam ar līdzīgi domājošajām valstīm un kā delegāciju vadītāji komunicē ar delegāciju pārstāvjiem. Turpretim es kā Ārlietu komisijas vadītājs komunicēju ar ārlietu komisiju vadītājiem attiecīgajās valstīs. Un ne viss ir balts un melns, kā tiek atspoguļots.

Redziet, 6. septembra sanāksmē varbūt tā situācija izvērtās tāda mazliet neskaidra, it īpaši vairākām citām delegācijām. Varbūt es atturējos paust tādu stingru nostāju un atbalstu šai nepiedalīšanās politikai. Bija konkrēti... tajā nedēļā Ukrainas parlaments tikai pirmo reizi sanāca kopā, un pārstāvji, kas ieradās sanāksmē, – Ārlietu komisijas vadītājs, vēl neievēlētā delegācijas pārstāve –, protams, atturējās paust skaidru pozīciju, jo viņiem nebija tāda mandāta. Bet virknē sarunu, virknē jautājumu diskusiju laikā tomēr tas balsu sadalījums īstenībā bija... Kā izteicās Gruzijas pārstāvis... viņš aicināja balsot par pozīciju, bet nu tad atkal bija saminstinājums delegācijām, ka mums neviens īsti nav devis mandātu paust to nostāju.

Tad īstenībā ir jautājums: kādēļ, ar kādu mērķi daudzas delegācijas ieradās uz šo sanāksmi? Tātad skaidrs, ka mēs kaut ko lemsim, un mandātu delegācijai var iedot. Šī situācija ar Ukrainas pārstāvjiem radīja samulsumu citu delegāciju pārstāvjos un beigās rezultējās ar to, ka... nu būs vēl termiņš, brauksim atpakaļ, konsultēsimies ar savām delegācijām un saviem parlamentiem. Rezultāts ir tāds, ka tika uzskaitītas valstis, kas ir paudušas, ka neatbalsta... bet Ukraina joprojām nav lēmusi. Ukraina lems rītdien. Un, ja mēs izlasām lēmuma projektu, tas attiecas tikai un vienīgi uz plenārsēdēm līdz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada sesijas izskaņai... ar konkrētiem nosacījumiem. Nav tā, ka mēs tukši neierodamies, – mēs skaidri pieprasām konkrētu rīcību no Parlamentārās asamblejas.

Tas, ka mēs atgriežamies... kopš jūnija... Ja tas notiek un Latvijas delegācija piedalās šajā plenārsēdē septembra beigās, oktobra sākumā, tad man ir jājautā: kāda jēga bija taisīt demaršu jūnijā, ja mēs atgriežamies šajā ietvarā tā, it kā nekas nebūtu noticis? Tas, ko lēmuma projekts piedāvā, ir tātad – jā, apturēt līdz sesijas beigām. Atsākoties jaunajai sesijai, mēs skaidri pieprasām no Parlamentārās asamblejas apstiprinājumu, ka līdz šim pieņemtās rezolūcijas attiecībā uz Krievijas klajiem pārkāpumiem ir spēkā. Jo, redziet, man bija tikšanās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenti, un, uzdodot jautājumu: "Kas notiek ar līdz šim pieņemtajām rezolūcijām attiecībā uz Krieviju?", atbilde bija: "Tās īsti nav saistošas Krievijai." Protams, daudziem šoks – kā tas var būt? Nu, redziet, pavisam vienkārša iemesla dēļ – Krievija nepiedalījās tajās sēdēs, kad šīs rezolūcijas izskatīja un kad par tām balsoja. Tātad tām... nebija leģitīmu tiesību izteikties, paust savu viedokli... Un pozīcija ir tāda – no statūtiem vadoties... nu, ka, redziet, šīs rezolūcijas īstenībā nav spēkā.

Tad mūsu pienākums jau viens ir... ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pauž skaidri un gaiši, ka šīs rezolūcijas Krievijas Federācijai ir saistošas, tāpat arī delegācijai. Un otrs, kas ir pats svarīgākais jautājums, kas ir novedis pie tā, ka šāda situācija izveidojās, ir par procedūru, procedūras neesību pašā Parlamentārajā asamblejā... Kā padome var vērsties pret dalībvalstīm, kas ir klajā pretrunā ar tās statūtiem, principiem un vērtībām? Un mums vēl joprojām turpina solīt, ka šāda procedūra tiek veidota un būs... un apstiprinās...

Es domāju, mēs skaidri šajā lēmuma projektā pasakām, ka mēs atgriežamies plenārsēdēs, kad šie procedūras noteikumi ir darba kārtībā – darba kārtībā tādā ziņā, ka tiek noteikta arī skaidra atbildība Krievijas Federācijai, jo vajadzētu visām šīm iepriekšējām rezolūcijām būt spēkā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums ir jābalso par lēmuma projektu.

R. Kols. Aicinu, kolēģi, atbalstīt – iekļaut darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 59, atturas – 1. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Ločmele-Luņova, Dombrovskis, Kucins, Švecova un Agešins lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" un lūdzam to iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā.

Likuma grozījumu būtība – noteikt no 2021. gada janvāra par 0,14 procentiem mazāku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas likmi atbilstoši valdības lēmumam jau nākamajā gadā samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru un tā izmaksas termiņu, kas ļaus ieekonomēt uz bezdarbnieku rēķina 12 miljonus eiro.

Uzskatām, ka šie grozījumi likumā ir jāpieņem steidzami, lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji piedzīvotu vēl vienu pazemojumu, kas izpaudīsies strādājošo sociālo garantiju sarukumā, tiesiskās paļāvības pārkāpumā un rupjā sociālo partneru viedokļu ignorēšanā.

Šis likumprojekts pēc būtības ir frakcijas SASKAŅA deputātu bezmaksas palīdzība "politiskajai nullei", par kādu šobrīd tiek nostādīta sabiedrības un mediju priekšā labklājības ministre Ramona Petraviča. KPV LV partijas politisko bezspēcību sakārtot labklājības jomu apliecina tas fakts, ka Petravičas kundze pati ļoti atklāti pastāstīja žurnālistiem, ka nevienai no labklājības jomas prioritātēm valdība viņai nākamgad papildu naudu neiedeva, bet, lūk, Finanšu ministrija ieteica pameklēt to pie bezdarbnieku pabalstiem – nu ko tur tiem grūtdieņiem maksāt...

Ministre paklausīgi izpildīja Finanšu ministrijas ieteikumu un taisnojoties iemeta publiskajā telpā skaļo frāzi par to, ka īsāks pabalsta saņemšanas laiks varētu vairāk motivēt bezdarbniekus meklēt darbu, nemaz neiedziļinādamās un nepaskaidrodama sabiedrībai, vai bezdarbam Latvijā pašlaik ir pārsvarā frikcionāla vai strukturāla daba, kā bezdarbu ietekmē mobilitāti ierobežojošie faktori, cik lielā mērā faktiskais bezdarba līmenis valstī ir pietuvinājies dabiskā bezdarba robežai un kāpēc dažos bezdarbniekiem domātajos kursos vieta ir jāgaida veselu gadu, nemaz nerunājot par atsaucēm uz kādiem problēmas pētījumiem vai OECD rekomendācijām. Vēl vairāk!

Izrādās, ka gan arodbiedrībām, gan Latvijas Darba devēju konfederācijai ir pirmā dzirdēšana par plānu samazināt bezdarbnieku pabalsta apmēru un izmaksas termiņu jau pēc trim mēnešiem. Kā norādījusi LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone (citēju): "Šis ir klasisks jautājums, kas būtu apspriežams Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, taču valdība kārtējo reizi izvēlējusies pieņemt lēmumu jau iepriekš pirms sarunām ar sociālajiem partneriem."

LDDK sociālo lietu eksperts norāda, ka "apdrošināšanas principu pamatā ir nosacījums, ka izmaksas jeb pakalpojumus mēs sniedzam saskaņā ar tiem nosacījumiem, kādi bija spēkā iemaksu veikšanas brīdī. Bezdarba apdrošināšanas pabalsts personām tiek aprēķināts no 12 mēnešu iemaksām, kas beidzas divus mēnešus pirms tam, kad iestājas bezdarbs".

Pat banku analītiķi šoreiz norāda, ka Latvijā, kad izaugsme ir piebremzējusies (un tas ir noticis tāpēc, ka eksporta nozares nonākušas grūtībās), lai izaugsme turpinātos, vajadzētu parūpēties gan par lielāku patēriņu, gan to, lai radītu cilvēkiem papildu drošības sajūtu, darbu zaudējot. Nevar nepiekrist žurnālistes Ingas Papardes viedoklim, ka šis valdības ierosinājums apliecina, ka papildu naudas labklājības jomai faktiski nav un bezdarbnieku pabalsta saīsināšana ir izmisuma solis, lai iegūtu vismaz kādus papildu miljonus eiro minimālo pensiju palielināšanai no 66 līdz veseliem 80 eiro.

Vēlreiz atgādināšu – runa ir par 12 miljoniem. Privatizācijas aģentūrai nākamgad tiks iedalīts papildus 1,1 miljons nezināmiem mērķiem, un vēl pieci miljoni papildus – politisko partiju finansēšanai... bet valdība lemj šos miljonus neaiztikt un iepriecināt pensionārus uz bezdarbnieku rēķina. Vispār tā jau kļūst šai valdībai tāda kā modes tendence – atņemt bērniem, lai pieliktu klāt skolotājiem, atņemt bezdarbniekiem, lai pieliktu klāt pensionāriem. Eleganti!

Zināt, ko par to domā daži cilvēki, kas kādreiz balsoja par jūsu partiju? Viņi lika jums pateikt, ka varbūt jums pašai kādreiz, ministres kundze, būs jāiejūtas bezdarbnieces ādā... tāpat kā jūsu partijas biedriem. Bet, lai tas nenotiktu, gan "KPV LV", gan citu koalīcijas partiju deputātiem ir iespēja labot situāciju un ieklausīties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedoklī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

R. Ločmele-Luņova. Ja tiek samazināts pabalsta termiņš un apjoms...

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Runas laiks ir beidzies.

R. Ločmele-Luņova. ... būtu jāsamazina arī...

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies! Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātei tribīnē! Runas laiks ir beidzies! (Aplausi.)

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 54, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Cileviča, Pimenova, Ribakova un Orlova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Augsti godātie deputāti! Lūdzu iedziļināties mūsu priekšlikumā.

Ziniet, pagājušonedēļ mēs dzirdējām solījumus... ka valdība atradusi divus miljonus... Labklājības ministre solīja, ka būs nauda, lai kompensētu pieaugumu... Bet, ziniet, man nav uzticības labklājības ministrei.

Labklājības ministre solīja arī pacelt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 99 eiro nākamgad. Solījums izpildīts? Nav izpildīts. Atkal tukši solījumi un nav nekādas realizācijas.

Labklājības ministre gadu stāstīja par to, ka būs grozījumi likumā "Par valsts pensijām" un būs piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam personām, kas pensionējās pēc 2012. gada. Ir realizēts? Nav realizēts. Vieni solījumi un meli!

Tā ka to es nevaru – uzticēties ministrei un atbalstīt priekšlikumu, ka tikai uz nākamo gadu kaut ko kompensēs. Tāpēc mans priekšlikums un frakcijas priekšlikums – likuma "Par valsts pensijām" 32. pantā garantēt visām personām, kas ir sasniegušas 80 gadu vecumu, bez maksas piegādāt pensiju... un arī personām ar invaliditāti piegādāt bez maksas. Mēs nerunājam par kompensācijām, mēs runājam par to, ka šie cilvēki fiziski nevar aiziet līdz bankomātam. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem vairāk par 80 gadiem. Saprotiet, viņi baidās no interneta, viņiem nav tik laba atmiņa, lai atcerētos savu PIN kodu; viņi uztraucas, ka, pienākuši pie bankomāta, viņi kļūdīsies divas reizes un tad nedabūs neko. Viņi mēģina sarunāt ar saviem kaimiņiem, ar draugiem, ar radiem... Bet tik un tā mums jāatbalsta viņu tradicionālā vēlēšanās saņemt skaidru naudu mājās. Tas ir sociālais projekts. Ziniet, kad pirmo reizi mēs sākām runāt par piegādi no "Latvijas Pasta", šis pasākums maksāja 0,70 centus. Mēs nekad... Kad likumdevējs pieņēma šo lēmumu 1998.,1999. gadā, neplānojām pelnīt ar šo piegādi. Mēs gribējām mainīt cilvēkiem tradīcijas, lai viņi saņemtu citā veidā šo naudu – caur bankomātiem, caur banku kartēm, internetā. Mēs mēģinājām... gribējām, lai pensionāri būtu mūsdienīgi, bet zinājām, ka būs kategorijas... tādi, kuri tik un tā uzticas vairāk pastniekam un skaidrai naudai. Mēs runājam par tādiem cilvēkiem, kurus šodien mēs nepārtaisīsim. Nemēģināsim piespiest viņus būt mūsdienīgiem. Viņiem pāri par 80 gadiem, viņiem slikta atmiņa, viņiem problēmas ar iziešanu ārā. Un tā ir sociāli atbildīga politika – parūpēties par šiem cilvēkiem, lai viņi justos komfortabli.

Ziniet, mēs nekad... mēs, deputāti, kuri pieņēmām šo lēmumu par piegādi, par iespēju šādi saņemt naudu, neplānojām pelnīt ar to; mēs visu laiku zinām, ka tas ir sociāli dotēts pasākums. Un šodien uzlikt to uz komerc... padarīt to par kaut kādu peļņas avotu "Latvijas Pastam" – tas nav godīgi. Pieci eiro – cilvēkiem tas ir ļoti daudz. Tie ir vairāk nekā septiņi procenti no vidējās pensijas.

Tāpēc SASKAŅA piedāvā šādu normu ielikt likumā, lai visos turpmākajos gados neatkarīgi no tā, kāda būs valdība, kādi būs ministri, kuri sola un atbild par saviem vārdiem – politiski atbildīgi ministri –, šiem cilvēkiem visu mūžu būtu iespēja saņemt šo pakalpojumu – pensiju piegādi mājās – par velti.

Gribu atgādināt, ka "Latvijas Pasts" ir valsts uzņēmums, un tā dotācija – realitātē tas ieguldījums "Latvijas Pasta" attīstībā.

Un vēl es gribu pateikt: ja jūs neticat, tad pārbaudiet anotāciju! 38 tūkstoši – tās ir personas, kurām vairāk par 80 gadiem. Visi pārējie, kas saņem šo pakalpojumu, – tie ir invalīdi... I, II grupa.

Es nezinu, vai varam sākt garantēt internetu visā Latvijas teritorijā, bet ir ļoti daudz sūdzību no cilvēkiem, kas dzīvo laukos, ka viņi varbūt arī lietotu internetu, bet tas ir tik vājš tajos reģionos, kur viņi dzīvo... ka viņi nevar samaksāt komunālos maksājumus, izmantojot interneta pakalpojumus. Tāpēc arī viņiem vieglāk komunicēt ar pastnieku, komunicēt ar cilvēku, kurš atnāk un atnes šo naudu.

Sociāli orientētie deputāti, lūdzu, nobalsojiet par šo priekšlikumu! Nebūsim mēs trūcīgāki, ja uzņemsimies šo pasākumu un pensiju piegādi apmaksāsim no valsts budžeta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms pāris mēnešiem "Latvijas Pasts" lauza līgumu, paziņojot, ka nespēj nodrošināt pensiju piegādi mājās par līdzšinējo tarifu, kāds ir noteikts, – 2,39 eiro. Izsludinot jaunu konkursu, uzvarētājs bija "Latvijas Pasts", kas bija vienīgais pretendents. Tika piedāvāta maksa – 4,88 eiro par piegādi.

Labklājības ministrija izskatīja dažādus variantus un iespējas, lai kompensētu vai segtu izdevumus, kas saistīti ar pensijas piegādi mājās. Izskatījām iespējas kompensēt sadārdzinājumu I un II grupas invalīdiem un personām virs 80 gadiem.

Personu, kas saņem pensijas mājās, ir apmēram 70 tūkstoši. Analizējot saņēmēju profilu, redzams, ka 75 procenti no tiem ir šī grupa – I un II grupas invalīdi un personas virs 80 gadu vecuma. Līdz ar to Labklājības ministrija sava budžeta ietvaros rada iespēju kompensēt sadārdzinājumu visiem tiem, kuri saņem pensiju mājās, nedalot pēc vecuma vai kādiem citiem kritērijiem.

Ja kompensētu... ne kompensētu, bet apmaksātu pensiju piegādi I un II grupas invalīdiem un personām virs 80 gadu vecuma, ir ļoti liela iespēja, ka saņēmēju skaits strauji pieaugtu, jo I un II grupas invalīdi ir kopumā 110 tūkstoši plus vēl seniori. Labklājības ministrijas budžets nav tik liels, lai mēs varētu segt izdevumus par pasta piegādēm, bet mēs esam raduši labāko risinājumu – kompensēt sadārdzinājumu visiem, kuri ir izvēlējušies pakalpojumu "pensijas piegāde mājās".

Tā ka lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 55, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Pucena, Kazinovska, Indriksones un Kursītes-Pakules iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Dzīvokļa īpašuma likums"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Andris no Jelgavas pagājušonedēļ iestādīja četrus kokus un iepazinās ar jaunu ķiršu šķirni, kas Latvijai ir vitāli nepieciešama. Māris no Ādažiem ir izbraucis visus viaduktus Ādažu rajonā un ceļu stāvokli novērtēja par labu esam.

Aleksandrs Rēzeknē bija uz koncertu un saprata, ka šādus koncertus vajag rīkot vairāk.

Gatis Jūrmalā arī bija uz koncertu. Gatis saprata, ka vajag daudz... kultūrvidi, it sevišķi Jūrmalā.

Ar Aleksandru, ar Māri var arī taisīt kopbildes vai kā savādāk...

Cienījamie deputāti! Mēs beidzot esam nonākuši pie tā, ka gan Gatis, gan Aleksandrs, gan Māris vairs īsti nevarēs stāstīt par to, cik labi viņiem iet viņu darbavietā, darot savu pienākumu. Un šeit runa ir par pašvaldību avīzēm, kas joprojām pēc likuma definējas kā informatīvi izdevumi. Bet likumā... netiek pildīts 2017. gadā pieņemtais likums, un principā tās ir avīzes, kas kropļo privāto mediju tirgu. Es domāju, tieši drukāto.

Šajā gadījumā ir tā, ka šeit mēs virzām beidzot pa 25 gadiem... Šīs reklāmas avīzes, kas tiešām ir no plastmasas papīra, tā, lai neviens lietus tās nespēj samērcēt nevienā pastkastē, lai tās ir mūžīgas... un pat nevar aizkurināt kamīnu... Bet runa ir par to, ka šis ir pirmais... mēs virzām uz pirmo lasījumu. Es ļoti ceru, ka būs arī priekšlikumi, kādā veidā... kā nākotnē izskatīsies pašvaldību izdevumi. Es redzu, ka šie pašvaldību izdevumi varētu būt vienkārši – A4 formāta nekrāsaina lapa, visu pašvaldību izdevumiem vienāda "galviņa". Čehijā šāds modelis ir. Nevis, ka mēs redzam Andri vai kādu citu subjektu. Protams, ir izņēmumi – Ventspilī Aivaram ir sava kaut kāda veida iespēja pastāstīt, kā bērniem iet... vai kādam citam... Tas jau ir izņēmuma gadījums. Jo... vai pašvaldībai ir jāsubsidē kāds privātais medijs vai nav – to mēs redzēsim tālāk ar šo visu likuma izstrādi. Mums ir ļoti konkrēti likumā jāieraksta, ko pašvaldība drīkst vai ko pašvaldība nedrīkst publicēt.

Labākajā gadījumā tas, ko viņi varētu varbūt publicēt, ir vārda dienas – kam kad ir vārda dienas.

Reizi mēnesī izdevumam ir jābūt. Šobrīd ir tā, ka dažām pašvaldībām, kuras ir bagātākas, ir divas reizes nedēļā... mēnesī. Nedēļā – nē, paldies Dievam! Dažām ir vienu reizi mēnesī... Bet problēma, ar ko mēs komisijā sastapāmies, ir tā, ka ir jau arī tādas pašvaldības, kur nekā cita nav kā tikai tā pašvaldības avīžele, un tā ir taisnība. Bet to ir tik maz, ka tur atkal... mēs spēsim izdomāt kādu citu variantu, lai tie cilvēki, kas dzīvo šādās pašvaldībās, tiešām arī saņemtu attiecīgo informāciju.

Šis priekšlikums bija Saeimā trīs gadus un negāja uz priekšu nu nekādi. Beidzot ar šo valdību tas iet uz priekšu.

Katrā ziņā pasveiciniet Andri no Jelgavas, pasveiciniet Aleksandru no Rēzeknes! Māris noteikti sveicienus tāpat saņems, un Gatis no Jūrmalas arī, vai ne? (Starpsauciens.) Nu ja! Pārējos vārdus jūs visi zināt. Labi!

Es aicinu tiešām atbalstīt. Ejam uz priekšu! Beidzot pēc 25 gadiem mēs izskaudīsim pašvaldību avīzes, ja tā var teikt, jo te vajag vienkārši skrupulozu, sausu informāciju par pieņemtajiem lēmumiem un deputātu... bezviedokļu atzinumu par to, ko tad viņi īsti dara.

Paldies. Atbalstām! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Trauksmes celšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Valaiņa kungs, runāsiet...? (Dep. V. Valainis: ""Pret"!")

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts... Šis ir jauns likums, kas tikai nupat... tikko ir sācis strādāt, un šī likuma vienīgais mērķis bija aizsargāt trauksmes cēlējus.

Un brīdī, kad pieņēma šo likumu, bija arī vienošanās, ka paies kāds laiks un paskatīsimies uz statistiku, kāda tad ir reālā likuma darbība, cik ir šo reālo trauksmes cēlēju, cik ir nepatieso trauksmes cēlēju. Bet, nesagaidot šādu informāciju, no valdības ienācis likumprojekts, kas pēc būtības veicinās to, lai šādi trauksmes celšanas ziņojumi netiktu iesniegti.

Ja jūs palasīsiet, par ko ir likuma grozījums... Likuma grozījums ir par to, lai par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzētu administratīvo atbildību. Tātad likuma sākotnējais mērķis bija aizsargāt trauksmes cēlējus, bet šobrīd ar šādu grozījumu mēs gribam stiprināt trauksmes cēlēju atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un sākt paši domāt, vai viņiem ir taisnība vai nav. Manuprāt, tas regulējums, kāds šobrīd pastāv... esot tiem nedaudzajiem gadījumiem... Cik tad ir to trauksmes celšanas ziņojumu? Vēl vajag pagaidīt, pirms ar šādu likumprojektu nākt uz Saeimu.

Es domāju, ka mums tagad nevajadzētu atbalstīt šo likumprojektu. Jautājumu vajadzētu skatīt, ātrākais, pēc gada, bet ne jau nu šobrīd, kad likums tikai sācis strādāt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Trauksmes celšanas likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no 2019. gada 21. oktobra līdz 2019. gada 25. oktobrim.

Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no 2019. gada 21. oktobra līdz 2019. gada 25. oktobrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Atvaļinājums tātad piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artūram Tomam Plešam 2019. gada 26. septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artūram Tomam Plešam 2019. gada 26. septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums piešķirts.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Balstoties uz likumos noteikto kompetenci, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā". Saeimas pienākums ir to apstiprināt vai arī noraidīt. Tas ir arī tas, ko mēs šodien darīsim.

Komisija 2019. gada 17. septembra sēdē izskatīja Ministru kabineta rīkojumu Nr. 432 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā" un to neatbalstīja.

Komisijā notika spraigas debates, un bija nepieciešams balsot divas reizes. Abas reizes balsis sadalījās vienādi – pieci pret pieci.

Bažas, ko pauda deputāti komisijā, es iedalītu divās daļās.

Pirmā – par formu, par to, kā šis Ministru kabineta rīkojums nonāca līdz Saeimai. Uzskats bija: ja reiz tā ir ārkārtējā situācija, par to bija nepieciešams balsot jau pagājušajā nedēļā, bet mēs par to runājam šodien – pēc nedēļas.

Otrā – par saturu. Jautājums bija, vai tiešām šī ir ārkārtējā situācija vai mērķtiecīga darbība... vai vienkārši Rīgas domes nolaidība vai neizdarība? Un arī komisijā uzklausījām visas iesaistītās puses, un tad tādas īstas vienprātības iesaistīto pušu juristiem arī nebija, un deputāti atbalstīja Konkurences padomes šo pagaidu noregulējumu.

Un tagad aicinu Saeimu debatēt un pieņemt lēmumu. (Dep. J. Urbanovičs: "Pareizi!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Pagājušonedēļ, 11. septembrī, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Es centīšos īsi izstāstīt par apstākļiem, kādos mēs līdz šim rīkojumam nonācām, kāpēc tas tika pieņemts, un centīšos atbildēt uz tām deputātu bažām, kuras izskanēja jau arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, – kāpēc... vai ir nepieciešams šādu situāciju šobrīd turpināt?

Īsumā par likuma regulējumu. Ārkārtējā situācija stājas spēkā līdz ar Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu. Tai nav vajadzīga nekāda īpaša izsludināšanas procedūra. Bet, lai nodrošinātu parlamentāro kontroli pār valdības pieņemto lēmumu, ir paredzēta procedūra, ka Saeima lemj par attiecīgā rīkojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja Saeima to apstiprina, tad ārkārtējā situācija turpinās atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam. Ja Saeima to noraida, tad ārkārtējā situācija beidzas ar to mirkli un tātad beidzas arī tas regulējums, kas ar ārkārtējās situācijas palīdzību ir nodibināts.

Konkrētajā situācijā... mēs runājam par situāciju Rīgas pilsētā sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas jomā.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu sadzīves atkritumu savākšana un izvešana tiek organizēta atbilstoši pašvaldību veiktajām iepirkumu vai publiskās un privātās partnerības procedūrām. Likums nosaka maksimālos termiņus šīm procedūrām; likums nosaka veidu, kādā tās ir organizējamas; likums nosaka diezgan precīzi arī tās juridiskās sekas, kas veidojas līdz ar lēmuma pieņemšanu. Faktiski tas ir ļoti precīzs – pat likumam diezgan neraksturīgi precīzs – regulējums, kur tiek noteiktas dienas, mēneši un nedēļas... kurā laikā iestājas vienas vai otras juridiskās sekas.

Konkrēti Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantā ir noteikta procedūra, kā notiek jauna atkritumu apsaimniekotāja izvēle un kādas juridiskās sekas iestājas attiecībā uz pašvaldībām, attiecībā uz privātpersonām, attiecībā uz atkritumu apsaimniekotājiem.

Likumā ir noteikts, ka atkritumu apsaimniekošanas procedūra, kādu pašvaldība ir izvēlējusies līdz ar līguma noslēgšanu, rada divu veidu juridiskās sekas.

Pirmās juridiskās sekas ir tādas, ka atkritumu apsaimniekošanas... pašvaldībai, protams, rodas pienākums noslēgt līgumus ar attiecīgajā procedūrā uzvarējušajiem komersantiem. Vienlaikus likumā ir paredzēts, ka līdz ar šī lēmuma pieņemšanu pašvaldībai rodas pienākums informēt visus sadzīves atkritumu radītājus konkrētajā pilsētā vai pašvaldībā, un radītāji – tās ir gan fiziskās, gan juridiskās personas, kas ar savu darbību rada sadzīves atkritumus. Un šīm personām rodas pienākums trīs mēnešu laikā noslēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekošanas operatoru.

Rīgas pilsētas pašvaldība izvēlējās veikt sadzīves atkritumu... izvēlējās procedūru diezgan neraksturīgi. Absolūts vairums Latvijas pašvaldību to ir izdarījušas publisko iepirkumu kārtībā. Rīgas pašvaldība izvēlējās to veikt publiskās un privātās partnerības veidā, veidojot koncesiju ar atkritumu apsaimniekotājiem. Šo procedūru kritiski vērtēja Konkurences padome, un Konkurences padome vairākkārt – gan 2017., gan 2018. gadā, gan arī 2019. gadā – aicināja Rīgas pilsētas pašvaldību pārtraukt procedūru un veidot to citādi. Diemžēl Rīgas pilsētas pašvaldība visā šajā periodā šādu lēmumu nepieņēma un procedūru nemainīja.

Tā rezultātā šī gada 14. jūnijā noslēdzās publiskās un privātās partnerības procedūra, tika izvēlēts uzvarētājs un tika izziņoti rezultāti. Rezultāti netika apstrīdēti likumā paredzētajā kārtībā, tie stājās spēkā, un atbilstoši likuma formulējumam šī gada 15. septembrī atkritumu apsaimniekošana pilsētā bija jāuzsāk jaunajam atkritumu apsaimniekotājam.

Konkurences padome šī gada jūlijā ierosināja pārbaudes lietu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem līdz ar šī līguma noslēgšanu un 9. septembrī pieņēma pagaidu noregulējumu, ar kuru noteica: tā kā, iespējams, pastāv konkurences tiesību pārkāpums, šī noslēgtā koncesijas līguma divas sadaļas zaudē spēku līdz ar šī lēmuma pieņemšanu. Konkurences padome neapturēja visa koncesijas līguma spēku. Tas joprojām ir spēkā attiecībā uz pārējām sadaļām. Konkurences padome savā pagaidu noregulējumā uzdeva Rīgas pašvaldībai atsaukt līguma uzteikumus ar atkritumu apsaimniekotājiem.

Konkurences padome nelēma par to, kas notiek ar privātpersonu līgumiem ar atkritumu izvedējiem. Viņu lēmums bija faktiski uzdot Rīgas pašvaldībai to, kas jau tā ir likumā paredzētais Rīgas pašvaldības pienākums, proti, informēt sadzīves atkritumu radītājus, ka situācija ir mainījusies. Izveidojās situācija, kurā Rīgas pašvaldībai bija pienākums atsaukt uzteikumus. Rīgas pašvaldība šī gada 10. septembrī šo pienākumu izpildīja. Tikai viens no komersantiem, kas sniedz šo pakalpojumu, piekrita atsaukumam. Tāpēc līguma attiecību turpināšana nenotika, bet bija, protams, iespēja. Likums paredz iespēju, kā rīkoties šādā situācijā. Ir iespējams paātrinātā procedūrā (Publisko iepirkumu likuma tvērumā) organizēt sarunu procedūru, lai atrastu atkritumu apsaimniekotājus.

Taču tas pēc būtības nebūtu pildījis Konkurences padomes lēmuma garu, proti, atjaunot iepriekšējo stāvokli. Turklāt tas nerisinātu būtiskāko juridisko problēmu, kas ir ietverta arī Ministru kabineta rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā" 3.7. punktā. Proti, tas nebūtu atjaunojis fizisko un juridisko personu līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem un visām šīm personām – vairākiem simtiem tūkstošu – būtu bijis pienākums ļoti ierobežotā laikā noslēgt jaunus līgumus par atkritumu apsaimniekošanu ar personām, kas tad būtu tiesīgas izvest sadzīves atkritumus.

Jau pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas šī gada augusta beigās mēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vērsām Rīgas pašvaldības uzmanību uz to, ka, lietas izskatīšanai tuvojoties fāzei... ka iespējama pagaidu noregulējuma pieņemšana... Publiski arī bija izskanējusi informācija, ka šāds pagaidu noregulējums varētu būt. Rīgas pašvaldībai būtu jāgatavo plāns, kā šajā situācijā rīkoties.

Diemžēl vēl 6. septembrī, piektdienā pirms lēmuma... Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas 9. septembrī, kas bija pirmdiena, mēs saņēmām Rīgas pašvaldības atbildi, un faktiski lielāko daļu savas atbildes tā veltīja tam, lai apspriestu Konkurences padomes tiesības lemt šajā jautājumā. Konkrēta rīcības plāna valdībai nebija. Un pirmdien līdz ar Konkurences padomes lēmuma pieņemšanu mums bija skaidrs, ka faktiski tiesiska risinājuma esošā likuma tvērumā... bez iepriekš veiktām darbībām no Rīgas pašvaldības puses... Tas novestu pie situācijas, ka 15., 16., 17., 18. septembrī un vēl daudzos turpmākajos datumos atkritumu apsaimniekošanas sistēma pilnā apmērā Rīgas pašvaldībā nevarētu darboties.

Tā nav triviāla problēma, ja netiek izvesti sadzīves atkritumi. Tā ir nozīmīga lieta. Mēs esam pieraduši pie situācijas, kas ir relatīvi labvēlīga gan iedzīvotāju veselībai, gan vides aizsardzības stāvoklim, – ka sadzīves atkritumu apsaimniekošana iedzīvotājiem Latvijas pašvaldībās pamatā notiek. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošana tiktu pārtraukta, faktiski diezgan straujā tempā, dažu dienu laikā, mēs nonāktu līdz situācijai, kurā būtu nozīmīgi draudi videi un sabiedrības veselībai; tas radītu epidemioloģiskās situācijas krasu pasliktināšanos. Tas sadzīves atkritumu apjoms, kas katru dienu tiek savākts un izvests no Rīgas pilsētas... Ja tas netiktu izvests, faktiski rastos situācija, kādu mēs esam redzējuši atsevišķās citās valstīs, citās pilsētās, un riski ir ļoti augsti.

Šī iemesla pēc mēs intensīvi konsultējamies ar dažādiem valdības institūciju juristiem par to, kāds būtu optimālais risinājums, lai pārietu no iepriekšējā regulējuma un nodrošinātu Konkurences padomes lēmuma būtības izpildi, vienlaikus nodrošinot arī to, ka sadzīves atkritumu izvešana un savākšana Rīgas pilsētā notiek bez pārtraukumiem.

Šim nolūkam izvēlētā juridiskā metode – un tas ir arī valdības algoto juristu, gan Valsts kancelejas, gan Tieslietu ministrijas juristu, saskaņots risinājums – paredz to, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir vienīgais juridiskais veids, kā nodrošināt to, ka privātpersonu radītie sadzīves atkritumi tiek izvesti no Rīgas pilsētas teritorijas tad, ja šīm privātpersonām nav noslēgti līgumi ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem.

Principā rīkojumā būtu pieticis ar vienu punktu – trešo... nu, ja neskaita pirmo... tātad saturiski – 3.7. punktu. Taču, ņemot vērā to, ka mums tobrīd, lēmuma pieņemšanas brīdī, nebija pārliecības par to, ka Rīgas pašvaldība spēs izpildīt šo darbību... nepieciešamās darbības pietiekami ātrā tempā, turklāt vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem un uzņēmumiem tos pašus sadzīves atkritumu izvešanas tarifus, kādi bija pirms 14. septembra, šajā rīkojumā tika noteikta arī precīza procedūra, kā Rīgas pašvaldībai jārīkojas, kādi mērķi ir jāsasniedz, un tika noteikti pienākumi šīs procedūras ietvaros veiktās darbības saskaņot ar ministriju. Šis regulējums nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu ārkārtējās situācijas, jo mūsu ministrijai nav likumā noteiktas pilnvaras uzraudzīt un pārraudzīt konkrētu publiskā iepirkuma procedūru realizāciju.

Gribu jums ziņot, ka... Vēl ļoti nozīmīgs faktors ir, protams, izvēlētais juridiskais risinājums. Ārkārtējā situācija rada likumā paredzētas sekas. Šajā ārkārtējā situācijā var rasties konkrētām fiziskajām un juridiskajām personām zaudējumi. Un segt šos zaudējumus atbilstoši likuma kārtībai... atbildība par to būtu valstij. Bet līdz ar šo rīkojumu mēs esam noteikuši, ka ārkārtējā situācijā atbildīgā valsts institūcija un tā, kas sedz arī zaudējumus, ja tādi rastos, būtu Rīgas dome.

Par potenciāliem... vai, teiksim, bažu avotu attiecībā uz šo rīkojumu.

Pirmkārt, par formālo pusi – kurā brīdī šāds rīkojums būtu jāskata. Konkrēto valdības lēmumu Ministru kabinets pieņēma 11. septembra vakarā, ja nemaldos, pusseptiņos vai nedaudz vēlāk. Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai rīkojums tika sagatavots parakstīšanai, un gan es, gan Ministru prezidents šo rīkojumu parakstījām nākamās dienas rītā. Faktiski... es varu pat diezgan precīzi pateikt, ka mans personiskais paraksts uz tā bija pulksten 9.35. Rīkojums Saeimā nonāca pulksten 11.50. Nav notikusi nekāda kavēšanās, nav bijis nekāda nodoma kavēties ar jautājuma izskatīšanu. Kārtējā Saeimas sēde tobrīd jau bija beigusies. Faktiski tā bija beigusies jau pirms stundas.

Lai cik ātri valsts pārvaldes juristi un atbildīgās personas par rīkojuma projekta sagatavošanu parakstīšanai strādātu, faktiski paredzētajā darba laikā nebija iespējams to izdarīt ātrāk – tā, lai iekļautos līdz Saeimas sēdes slēgšanai pagājušajā ceturtdienā. Nodoma kavēties noteikti nebija. Tālākā rīcība ar sagatavoto rīkojuma projektu ir pašas Saeimas ziņā. Sēde, kurā tas tiek izskatīts, protams, ir kārtējā sēde, un tā iekrīt šodien.

Otrkārt, par būtību. Faktiski nozīmīgākā viedokļu atšķirība arī pirms valdības lēmuma pieņemšanas bija starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas juristiem, no vienas puses, un Konkurences padomes juristiem – no otras puses. Šī viedokļu atšķirība balstījās dažādā interpretācijā par to, kādas sekas rada Konkurences padomes pieņemtais pagaidu noregulējums.

Valdības sēdē bija aktīvas diskusijas par šo jautājumu, bet faktiski gan atbildīgie juristi, gan Juridiskā dienesta vadītāji Valsts kancelejā un Tieslietu ministrijā norādīja, ka pieņemtais... sagatavotais rīkojums ir tiesisks, tas atrisina konkrēto problēmu un šis piedāvātais risinājums arī faktiski pilnībā izpilda Konkurences padomes lēmuma būtību – to, kāpēc Konkurences padome pieņēma lēmumu.

Kāpēc šobrīd būtu nepieciešams rīkojumu saglabāt spēkā? Ja šodien Saeima noraidītu sagatavoto rīkojuma projektu, tas atbilstoši likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 10. panta otrajai daļai nozīmētu, ka lēmums zaudē spēku un arī ar to ieviestie pasākumi automātiski zaudē spēku. Tas nozīmētu, ka vairs nav spēkā pagājušajā nedēļā Rīgas domes noslēgtās vienošanās ar atkritumu apsaimniekotājiem, tajā skaitā ar atkritumu apsaimniekotājiem par to daļu, kas... kuri vairs nav uzņēmumi, kas sniedz šo pakalpojumu. Nebūtu vairs spēkā... nebūtu bijušas tiesības Rīgas domei veikt pagājušajā nedēļā paredzēto sarunu procedūru. Līdz ar to arī visi pieņemtie lēmumi un divi noslēgtie līgumi atbilstoši šai procedūrai būtu nelikumīgi. Tas, protams, radītu sekas. Tā kā šajās dienās atkritumu izvešana ir notikusi un konkrētie atkritumu apsaimniekotāji savas saistības ir pildījuši, rastos prasījumu tiesības par nodarīto kaitējumu, un atšķirībā no pašreizējās situācijas... ko ārkārtējā situācijā... ir pateikts, ka šo kaitējumu kompensētu Rīgas dome. Rīgas domes atbildība ar šī rīkojuma atcelšanu arī zaudētu spēku, un atbildība būtu valstij.

Turklāt mēs atgrieztos situācijā, kāda mums bija pirms ārkārtējās situācijas rīkojuma pieņemšanas, proti, joprojām spēkā nebūtu neviens atkritumu apsaimniekošanas līgums – ne pašvaldības līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, ne atkritumu apsaimniekotāju līgumi ar sadzīves atkritumu radītājiem.

Būtu nepieciešams cits risinājums. Protams, ja Saeima uzskata, ka ārkārtējā situācija ir nepiemērots risinājums šim jautājumam, nebūtu pareizi, ja Ministru kabinets atkārtoti pieņemtu lēmumu par ārkārtējo situāciju. Tas nozīmē, ka būtu jāpieņem cita tipa regulējums (visticamāk, ļoti paātrinātā procedūrā – likuma grozījumi). Tas nozīmētu, ka, nu, kādu laiku, vismaz dažas dienas, bet, visticamāk, ilgāk, Rīgas pilsētā sadzīves atkritumu apsaimniekošana nenotiktu.

Šī iemesla pēc... Jā, mēs vēl bez tam esam saņēmuši uzdevumu no valdības un jau šobrīd gatavojam likuma grozījumus, lai nodrošinātu situāciju pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas... pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās... lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu arī tajā situācijā. Šī likuma grozījumi pavisam drīz nonāks Saeimā. Bet ārkārtējās situācijas nodibinātais juridiskais stāvoklis vēl joprojām ir nepieciešams. Tāpēc es aicinu Saeimu šodien atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu, lai nodrošinātu to, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek novērsti riski videi un sabiedrības veselībai, tiek nodrošināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana atbilstoši likumiskajai kārtībai, vienlaikus pilnībā pēc būtības izpildot Konkurences padomes lēmuma tvērumu.

Paldies. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Pirms mēs balsosim par šo it kā ārkārtējo stāvokli Rīgā, es mazliet jums pastāstīšu par vēsturi. Kājas šim stāstam izauga jau tepat Saeimā. Jau pirms entajiem gadiem tika pieņemti lēmumi, lai rastos viss šis atkritumu stāsts. Bet es tik dziļi neiešu. Es parunāšu par pēdējiem pieciem gadiem.

Bija jau redzams, ka pilsētā notiek visāda veida aizkulišu spēlītes, lai šādu pasākumu iedzīvinātu. Ja nemaldos, pirms trim gadiem jau bija mēģināts šo iepirkumu palaist, bet tad sūdzību IUB iesniedza viens no jau esošajiem komandas spēlētājiem. Tajā laikā viņš gan komandā nespēlēja.

Tagad es mazliet atgādināšu, ko tad ir teikuši paši iesaistītie.

2017. gadā atkritumu apsaimniekotāji cer uz caurspīdīgumu un godīgu konkurenci Rīgas 20 gadu... atkritumu apsaimniekošanas konkursā – norādīja SIA Eco Baltia grupa un SIA Clean R pārstāvji.

Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sacīja, ka uzņēmums konceptuāli pozitīvi vērtē ieceri izsludināt iepirkumu un veidot kopsabiedrību ar privāto uzņēmumu, tomēr svarīgi ir nodrošināt, lai iepirkuma dēļ neizveidotos monopolsituācija, kurā konkursa uzvarētājs paņem visu, bet pārējie tirgus spēlētāji ir spiesti no tirgus aiziet.

Kā tad tā? Paiet laiks, un rodas tāda "Tīrīga", kurā apvienojušies abi šie uzņēmumi. Sūdzību vairs nav. Viss ir labi! Viss Rīgā ir kārtībā. Ejam tālāk!

Un tas notiek gadiem. Tas nav vienas dienas stāsts. Un nekā ārkārtēja tur, kolēģi, nav. Tas visiem bija zināms. Atbildīgās institūcijas, kuras reaģēja, kuras nereaģēja... tā ir viņu atbildība. Bet, ja mēs tagad kārtējo Rīgas domes vadības shēmu un zagšanu saucam par ārkārtēju, tad kur mēs dzīvojam? Tas tur notiek visu laiku! (JK aplausi.) Tur nekā ārkārtēja nav!

Ja paseko pēdējo gadu Rīgas domes un tās kapitālsabiedrību iepirkumiem, tur ir klasiska aina – viens vai divi pretendenti, ne vairāk. Viens ir zem paredzamās summas, otrs ir mazliet virs. Tā Rīga rullē gadiem! Un tad viss ir labi. Bet tagad, kad čaļiem šantāža vienkārši nenostrādāja... Viņiem bija iespējas. Zinot, ka Konkurences padome to visu tagad vētī, viņi varēja... turklāt likumā noteiktajā kārtībā... veikt šo sarunu procedūru un pagarināt šos līgumus bez problēmām, bez nekādiem ārkārtējās situācijas stāstiem. Viņi to nedarīja. Un trīsreiz varat minēt, – kāpēc viņi to nedarīja? Jo viņiem vajag šo situāciju izmantot savā labā.

Cilvēki, kuri stāsta, ka nevajag monopolu, tagad to veido! Kas tad pēkšņi ir noticis? Es saprotu, kolēģi no Jaunās VIENOTĪBAS, vakar presē bija ziņa, ka jūs arī atbalstāt šo ārkārtējo situāciju. Tad Rīgas domē ir jauna Jaunā VIENOTĪBA? Jo viņi runā kaut ko pilnīgi citu! Vai jūs neuzticaties saviem Rīgas domes kolēģiem, kuri ir pētījuši visu šo stāstu, kuru viņi redz jau entos gadus? Jauki! Lai jums veicas!

Kolēģi! Es... vēl svaigu atgādinājumu. Tikko tiem pašiem "Getliņiem EKO" ir noslēdzies iepirkums. Protams, ir divi pretendenti... nu, jo likums nosaka vismaz divus. Nu to vismaz Rīgas dome cenšas ievērot un tās kapitālsabiedrības tajā skaitā. Un... kas "Getliņi EKO" nodrošinās informācijas, reklāmas un tamlīdzīgus pakalpojumus? Vesti Reklama. (No frakcijas SASKAŅA: "Laiks beidzās!") Malači!

Es, kolēģi, aicinu pirms balsošanas tomēr padomāt, par ko jūs balsojat. Rīgā nekas ārkārtējs nav noticis, vienkārši turpinās zagšana. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Riekstiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, to mēs varam redzēt, ka Rīgas domes vadība pēdējos gados nav bijis lielisks pārvaldnieks, lielisks savu iedzīvotāju interešu aizstāvis. "Rīgas satiksmes" sāga, "Rīgas namu pārvaldnieks", citas ļoti lielas problēmas, kas Rīgā ir samilzušas. Protams, nav patīkami iesaistīties... arī šajā konkrētajā brīdī, kad mūsu priekšā pēc būtības potenciāli ir ļoti nopietna atkritumu krīze Rīgas pilsētā.

Teju puse atkritumu, kas tiek saražoti visā Latvijas teritorijā, rodas Rīgas pilsētā. Ja ārkārtējā situācija šodien Saeimā netiek atbalstīta, iestājas tūlītējas negatīvas sekas – atkritumi netiek izvesti, un tas ir ļoti, ļoti nopietns drauds rīdzinieku dzīves videi, veselībai un labklājībai, jo atkritumu kalni ir tāds priekšnoteikums, lai tādā, tik blīvi apdzīvotā, pilsētā ļoti ātri varētu izplatīties slimības.

Tādēļ man tādā ziņā ir liels prieks, un paldies Jurim Pūcem, kas piedāvāja šo risinājumu, un Ministru kabinetam, kas atbalstīja šo lēmumu iedibināt ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētā, lai uz pagaidu laiku varētu rast ilgtspējīgu risinājumu atkritumu apsaimniekošanai Rīgā. Ja godīgi, man vispār nav skaidrs, kāpēc mums ir jāpavada laiks ļoti garās diskusijās, ja uz spēles likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē.

Tāpēc es ceru, kolēģi, – ja Rīgas dome ilgstoši nav spējusi parūpēties par saviem iedzīvotājiem, vismaz mēs, Saeima, varam parūpēties par rīdziniekiem un viņu tiesībām dzīvot tīrā un sakārtotā vidē. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Nu jā, paldies.

Tātad – interesanti notikumi ar šo ārkārtējo situāciju. Es nemaz neieiešu detaļās par to, kā tā vispār varēja rasties un kurš ir atbildīgais par tiem likumiem, kuri pieļauj monopolus uz 20 gadiem, un tā tālāk. Par to jau sabiedrība pietiekami ir informēta.

Bet, runājot par šo hronoloģiju, ļoti interesanti. Ja Konkurences padome vispār nebūtu pieņēmusi šo lēmumu par pagaidu noregulējumu, "Tīrīga" jau sen būtu aizrullējusi. Mēs vispār šeit nerunātu ne par ko, džeki Dzirnavu ielā berzētu rokas: "Forši, izkapājām 700 miljonus, nu!" Jo mafija – ir tāda lieta – saka tā... viņi domā ilgtermiņā – vajag no katra cilvēka paņemt pa eiro; nevajag ņemt no viena cilvēka miljonu eiro, vajag no katra pa eiro, pa diviem eiro. Tā radās OIK, un tā radās atkritumu shēma.

Jau 9. septembrī Konkurences padome pieņēma šo lēmumu par ārkārtas... par šo pagaidu noregulējumu un deva laiku. Un viņi uzdeva divas lietas izdarīt citstarp. Viņi uzdeva līdz 12. septembrim – nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim! – Rīgas domei atsaukt uzteikumus līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem, lai viņi varētu turpināt darbu. Vai Rīgas dome to izdarīja? Protams, nē! Tāpēc ka tur jau bija sākts shēmas pīt un domāt, ko darīt... Dzirnavu ielā... tajā pašā brīdī.

Otra lieta, ko viņi lika citstarp darīt, – līdz 12. septembrim – ne vēlāk kā līdz tam! – informēt Rīgas atkritumu radītājus, tas ir, mūs, Rīgas iedzīvotājus, vispār par situāciju un par to, ka visas šitās "Tīrīgas" izsūtītās vēstules un tamlīdzīgi... nav jāņem vērā, sistēma turpina darboties kā iepriekš. Vai Rīgas dome to darīja? Protams, nē! Tāpēc ka Burovs ir personīgi atbildīgs un konstruēja šo situāciju kopā ar atkritumu mafiju, kas pulcējās pēc tam otrdienas rītā pulksten 7.57 Dzirnavu ielā kāda zināma oligarha birojā. (Dep. A. Kaimiņš: "Kura? Kura? Kura?") Šķēles! (Starpsauciens: "Nu redzi..." Aplausi.) Un tur pulcējās arī partijas "Latvijas attīstībai" dibinātājs – tas Gundars... (Starpsauciens: "Jā...") Un tagad nāk... un VARAM atbalstīja juridiski... piecus gadus vismaz... lai varētu izveidot šo monopolu... Un tad radās... ko izdomāja birojā... kā varētu apiet tagad Konkurences padomes lēmumu. Jo viņi negaidīja, viņi, goda vārds, negaidīja, ka viena institūcija sasparosies pretī. Kāds ārprāts! Kā to pieļāva?! Laikam tas Nemiro ir uzspiedis! Paldies viņam.

Un pēc tam radās konstrukcija par ārkārtējo situāciju. Vienu dienu neizdevās pieņemt, otru dienu – arī... Ministru kabinetā sagadīšanās pēc izdevās to izstumt cauri. Un Kariņš teica (un to var noskatīties ierakstā): "Tas ir kaut kāds ārprāts!" (Citāta beigas.) (Smiekli.) Bet nobalsoja "par". (Aplausi.) Bet tad interesantākais sākās Saeimas sēdē. Ziniet, tad, kad iepriekšējo reizi bija ārkārtējā situācija... tad bija Saeimas ārkārtas sēde. Nu ja, ārkārtējā situācija! Bet nē – šī ārkārtējā situācija mierīgi var pagaidīt Saeimas lēmumu, jo ir jāizrullē tālāk afēra, vajag radīt iespaidu, ka tas ir neatgriezeniski. Tāpēc pēc tam, kad ceturtdien, 12. septembrī, Saeimas sēde beidzās pulksten 10.00 (varat paskatīties protokolā), 10.50 ienāca tikai dokumenti no Ministru kabineta par to, ka vajag lemt Saeimai... pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas apstiprināšanu. Visi deputāti jau bija aizgājuši mājās, izņemot jaunos konservatīvos droši vien. (Smiekli. Starpsauciens.) Nebija neviena pat mazākā pīkstiena, ka vajag ārkārtas sēdi. (Starpsauciens.) Varēja sasaukt piektdien, sestdien. Un tikai 15. septembrī reāli būtu radušās kaut kādas problēmas. Bet nē – atlikt par nedēļu, lai situācija ir neatgriezeniska... it kā!

Vēl šodien mēs varam balsot "pret", neiekrist atkritumu mafijas šantāžā, jo šobrīd Burovs saka: "Nav problēmu! Pat ja nebūs ārkārtējā situācija, es garantēju – atkritumi tiks izvesti."

Bet bļauj, ka vajag ārkārtējo situāciju, šie divi uzņēmumi, kas veic... piedalās monopola veidošanā.

Es aicinu neatbalstīt mafiju! Paldies (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Teikšu godīgi: es neesmu atkritumu speciālists, tādēļ par atkritumiem nerunāšu. (Dep. K. Feldmans: "Kāds speciālists tu esi, Mārtiņ?") Bet! Tas, ko es zinu... Tas, ko es zinu (Starpsauciens.), – ka ir atšķirība starp vēlēšanām un valdīšanu. (Starpsauciens: "Jā!") Un vēlēšanu laiks – vēlēšanu laiks! – vēl tikai priekšā. Un, zināt, Rīgas domes vēlēšanas ir mazliet tālāk nekā Amerikas prezidenta vēlēšanas. Amerikas prezidenta vēlēšanas tikko ir tikai sākušās, bet sākt šobrīd Rīgas kampaņu, klausieties, pulvera nepietiks! Vienkārši nepietiks pulvera! (Dep. K. Feldmans: "Domā par cilvēkiem!")

Mūsu attieksme pret Rīgas pārvaldību visiem ir zināma. Bet mēs arī zinām datumu, kad ir vēlēšanas. Kolēģi, iesaku rūpīgi ieskatīties kalendārā! (Starpsauciens: "Tēma ir par atkritumiem, nevis vēlēšanām!")

Paldies. Un lūdzu atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Atkritumiem visā pasaulē ir divas, kā lai saka, rakstura īpašības. Vienādas visur pasaulē. Vispirms tie (Dep. S. Riekstiņš: "Smird!")... Precīzi! Pirmā ir nosaukta pareizi. Vispirms dabisku likumu rezultātā tie smird. Kā nu kura – dažādas tās smakas, bet kopumā atkritumi smird, un tas ir loģiski. Bet tad ir otra īpašība, kam nav nekāda sakara ar fizikas, vispār – dabas likumiem. Ļoti dīvaini, ka tā smaka no atkritumiem mēdz iesūkties tieši politiķu uzvalkos. Dīvaini – nevis citur, bet tieši politiķu uzvalkos. Rīga diemžēl nav izņēmums. Es saprotu, ka daudziem nepatīk, kā Ušakovs ar Ameriku pārvaldīja Rīgu. Man arī – ne! Ne tikai saistībā ar atkritumiem, bet arī daudzām citām lietām, bet... Es saprotu, ka ir kādam vēlme viņiem atriebties. Bet es gribu tikai vienu lietu pateikt, ka vajag... Varbūt jūs neesat pamanījuši, bet šādi jūs viņiem neatriebsieties, jo abi kungi šobrīd dzīvo Briselē un tur atkritumus izved kāds cits. Tie, kam jūs varat atriebties, patiesībā ir rīdzinieki. (Dep. L. Ozola: "Mēs negribam pārmaksāt!")

Nobeigumā es gribu teikt, ka mums... Es saprotu, ka ir tāda vēlme integrēt, kā saka, politiskās smakas ar smakām vidē, šādu lēmumu pieņemot un ārkārtējo situāciju aptverot, bet es nezinu, vai tas būtu tas, ar ko mums vajadzētu iet pie rīdziniekiem. Viens.

Otrs. Es saprotu, ka mēs gribam gūt rezultātus starptautiskajā konkurencē, bet, manuprāt, ar Neapoli būtu jāsacenšas kādos citos raksturlielumos – futbolā – un savādāk jācenšas apdzīt, nevis šajā atkritumu, kā lai saka, sāgā nosist viņus uz otro vietu un ieņemt godpilno pirmo. Manuprāt, tas nav tas, kurp mums vajadzētu virzīt ne tikai Rīgu, bet Latviju kopumā.

Paldies. Es atbalstīšu šo ārkārtējās situācijas turpināšanu. (Dep. E. Zālīte-Grosa: "Protams! Kurš gan šaubījās!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Es sākšu no apakšas. Es neko daudz nezinu par cilvēktirdzniecību, bet es domāju, ka tas būtu apakšā. Tad varētu būt prostitūcija, tad varētu būt narkotikas, tad varētu būt ieroči, un tad varētu būt atkritumu bizness. Tāda ir tā biznesa trepe, manuprāt... kādā veidā tā ir sadalīta. (Dep. I. Zariņš: "Kā tu to zini?")

Cienījamie kolēģi, man ir 38 gadi, un līgums ir uz 20 gadiem. Tas nozīmē, kad man būs 58, bet Andrim ar bārdu būs 81 (Dep. I. Zariņš: "Nebūs!"), jo šobrīd viņam ir 61. Manuprāt, šis vispār ir pilnīgi kropļojošs līgums. Noslēgt uz 20 gadiem kaut ko?! Tas ir sliktas pārvaldības princips. Uz pieciem gadiem – labi, bet ne jau uz 20! Pie tam vēl – monopolā... Tā nedrīkst darīt! Tas nav pareizi!

Nākamā lieta. Cienījamie deputāti! KPV LV šodien arī neatbalstīs ārkārtējās situācijas izsludināšanu, bet... Man jums ir jāatgādina, kur jūs atrodaties, kas jūs esat. Jūs esat Saeimas deputāti. Saeima ir augstākā lēmējvara valstī ar nosaukumu Latvija. Ministru kabinets ir izpildvara. Izpildvara izpilda augstākās lēmējvaras lēmumus. (Starpsaucieni.) Izpildvara ir lēmusi vienu, bet lēmējvara var pārlemt citādāk. Un šajā gadījumā (Starpsauciens.) lēmējvara dod savu lēmumu. Atcerieties, ka jums ir iespēja mainīt savu viedokli!

Īsumā tas būtu arī viss.

Par Pūces kunga bažām par to, kas tad no LIDO Krasta ielā izvedīs atkritumus. Nu, kaut ko izdomāsim trīs mēnešu laikā! Ja jau nevarēs tos atkritumus izmest ārā LIDO vai kādam citam lielveikalam, kas ir uz Krasta ielas... Es domāju, tā ir sarunājama lieta. Katrā ziņā Skaidrītei Ābramai milzīgs, liels paldies par situācijas aktualizēšanu. Es domāju, ka beidzot katrs rīdzinieks zina, kas ir atkritumu bizness, jo sabiedrība ir ļoti iesaistīta šajā tēmā. Ļoti labi, sabiedrība tiek izglītota. Un, es domāju, šo trīs mēnešu posmā... kas varētu notikt tagad... un šie līgumi paliek spēkā, Pūces kungs, viss notiek. Es domāju, stresam nav pamata. Kolēģi – dāmas un vīri –, nestrīdēsimies par šo! Vienkārši nestrīdēsimies, ja? Bez personiskām piezīmēm kaut kādām un tā tālāk... bet pavisam vienkārši – 20 gadu līgums. Nu par ko mēs runājam?

Paldies. Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Jā, paldies.

Man jāatgādina viena lieta. Te tika pieminēts, ka uz Briseli ir aizbēguši divi kungi, kas ir šīs konstrukcijas... šīs afēras autori. Man jums jāsaka slikta ziņa – Mājokļu un vides komiteju Rīgas domē vada Stepaņenko, un viņš nekur nav aizbēdzis. Viņš ir partijas biedrs tā sauktajam Rīgas mēram šobrīd – Burovam. Viņi – vienā partijā. Starp citu, nekur nav... nekas nav... Džeki, kas šo izplānoja, šobrīd vada Rīgas domi. Un cik maksā nodevība, "Attīstībai/Par!"? Mēs visi kopā bijām Rīgas domē. Mums bija... mums ir informācija. Jums ar VARAM resursu ir principā varbūt pat vairāk informācijas nekā mums. Un ironiskā kārtā tad, kad mēs Rīgas domē cīnījāmies opozīcijā... nu, jaunie konservatīvie tiešām cīnījās pa īstam, nevis, kā tagad jūsējie tur flirtē ar pretvalstiskiem spēkiem. Šobrīd mēs skatāmies ziņās, ka SASKAŅA ir lielākie ārkārtējās situācijas atbalstītāji. SASKAŅA un ZZS. Kas te notiek? (No frakcijas SASKAŅA: "Jauna koalīcija top!") Tieši tā – jaunā koalīcija: SASKAŅA, ZZS un "Attīstībai/Par!"! (Smiekli. Aplausi.)

Beidziet, Bondara kungs, domāt par vēlēšanām un "Attīstībai/Par!"! Beidzot padomājiet arī par sabiedrību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei. (Dep. J. Strīķe: "Es paspēšu?"; dep. A. Klementjevs: "Kā runāsi!")

Jums ir četras minūtes laika. Pietiks?

J. Strīķe (JK).

Jā. (Starpsauciens: "Dzīvosim draudzīgi!")

Šmita kungs, es tiešām sēdēju un domāju, vai politiskie atkritumi no frakcijām nerunās par atkritumiem. Runāja! Valstī viss kārtībā. (Aplausi. Starpsauciens: "Intelekts!")

Ārkārtējā situācija. Tā nav nekāda ārkārtējā situācija, tā ir ārkārtīga, alkatīga vēlme nopelnīt. Jā, mūs te visādi biedē, kas notiks. SASKAŅA ir paradusi visus biedēt. Komunisma laikos mūs arī ļoti daudzi biedēja. (Dep. D. Šmits: "Tur jūs esat speciālisti!")

Tagad es juridiski – juridiski! – paskaidrošu, kas būs, ja mēs neatbalstīsim. Būs spēkā Konkurences padomes lēmums. Tas nozīmē, ka nebūs spēkā izsūtītie uzteikumi un atkritumus turpinās savākt par iepriekšējo līgumu cenām.

Kas būs, ja mēs atbalstīsim ārkārtējo situāciju? Paies trīs mēneši, mēs atkal dzirdēsim šos draudus, ko te dzirdam, un tad mums teiks: "Vai nu maksājiet, vai mēs neizvedīsim atkritumus!" Mēs tagad to dzirdēsim regulāri, tāpēc ka tā tiešām ir vēlme apiet Konkurences padomes lēmumu, lauzt esošos līgumus un nepārtraukti mūs šantažēt nu jau ar to monopolu, kas tiek veidots vairākus gadus.

Protams, visiem šiem mēsliem, ar kuriem mūs tagad biedēs, ir uzvārds. Tas uzvārds ir Burovs. Lai nestāsta, ka viņš ir jauns cilvēks domē! Viņš kā deputāts balsoja par visiem iepriekšējiem lēmumiem, kas mūs tur ir noveduši. Tāpēc, lai rīdziniekiem... neceltos cenas, lai būtu spēkā iepriekšējie līgumi, ievērosim Konkurences padomes lēmumu. Jo citādi mums pateiks... Sliktā stāvoklī ir tilti – ārkārtējā situācija! Negribam pildīt kādu likumu – ārkārtējā situācija! Negribam pildīt tiesas spriedumu – ārkārtējā situācija! Kur ir tā faktiskā krīze, vētra, ugunsgrēks? Kāpēc mums...? Mums nav nekādas ārkārtējās situācijas! Mums ir vēlme nepildīt Konkurences padomes lēmumu, nesagaidot tiesas lēmumu.

Aicinu balsot "pret" šo lēmuma projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Strīķes kundze un pārējie kolēģi, kas piedalās debatēs, es aicinu vēlreiz pārlūkot Saeimas deputātu ētikas kodeksu (Aplausi.), šajā gadījumā 7. pantu. Lūdzu, debatēs izturēsimies cieņpilni pret saviem kolēģiem Saeimā!

Vitenberga kungs, jums laikam debatēm ar minūti nepietiks? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie un godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm Ārlietu komisijas sēžu zālē tiks aizvadīta Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu nekavēties un būt laikus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, lūdzu uz... pēc četrām minūtēm un desmit sekundēm uz Sarkano zāli – uz piecu minūšu sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, lūgums neaizmirst, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde sāksies pēc dažām minūtēm mūsu telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Anda Čakša, Gundars Daudze, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens.)... ir, Māris Kučinskis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma mēs redzējām ļoti negatīvu lietu, ka latviešu partiju deputāti cits citam no tribīnes velta visasākos izteikumus, kamēr patiesās problēmas radītāji sēž ļoti klusu (No frakcijas SASKAŅA: "Un priecājas!") un priecājas.

Ir bieži vien teikts: jo lielāka pašvaldība, jo efektīvāk tā tiek pārvaldīta. Tomēr – cik bieži mēs šeit, Saeimā, risinām problēmas, kuras ir radījusi Salacgrīvas pašvaldība, Smiltenes pašvaldība vai Krustpils novada pašvaldība? Un cik bieži Saeimai un valdībai nākas risināt Latvijas lielākās pašvaldības – Rīgas – radītās problēmas?

Problēma ir nevis pašvaldības izmērā, bet pārvaldnieku nespējā. Ušakovs, Turlais, Burovs ir absolūti nespējīgi saimnieki, kuri nemāk pārvaldīt savu pašvaldību. Es domāju, ka būtu bijis tikai pareizi, ja valdība jau 2019. gada sākumā, tad, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nāca ar iniciatīvu atlaist Rīgas domi, to būtu izdarījusi. Tajā brīdī, vēl pirms visu šo problēmu ielaišanas tajā apmērā, kāds mums ir šobrīd. Bet šobrīd ir jādomā, kā iet ar risinājumiem uz priekšu.

Rīga, manuprāt, ir ļoti vāji pārvaldīta iepretim citām pašvaldībām. Ziemeļvidzemē pašsaprotama lieta ir, ka katrai privātmājai ir iespējams pieteikties bez maksas uz šķiroto atkritumu konteineriem. Pie katras privātmājas tiek nolikts šķiroto atkritumu konteiners, ko šie cilvēki var bez maksas lietot. Tur tā ir normāla parādība, ka pie daudzdzīvokļu mājām, kur tiek radīts daudz atkritumu un vienlaikus uzturas daudz cilvēku, tiek veidoti pazemes konteineri. Lai Rīgā kaut kādu tādu attīstības ceļu ietu? Nu ko jūs! Nevienā Krievijas guberņā taču tā nenotiek! Kāpēc lai Rīgā tā notiktu?

Un, iedomājieties, Ziemeļvidzemē katram, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem, tiek katra gada sākumā atsūtīts uz e-pastu kalendārs, kad viņam tiks izvesti atkritumi. Un tāpat tiek nosūtītas īsziņas katru nedēļu vai katru otro nedēļu, vai kādā citā periodā – atkarībā no tā, kā cilvēks ir pieteicies –, lai atgādinātu: "Jums rītdien ir paredzēta atkritumu izvešana." Lai Rīgā šāda komunikācija notiktu ar klientiem? Aizmirstiet! (Starpsauciens.)

Un šobrīd mēs redzam situāciju, ka Konkurences padome ir apturējusi konkrētus lēmumus situācijā, kad nav skaidrs, kā varētu tikt organizēta tālākā atkritumu apsaimniekošana. Ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra piedāvājums izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgā, kas kārtējo reizi apliecinās Rīgas domes mazspēju strādāt un pieņemt lēmumus.

Es ceru, ka kādu dienu pat viskvēlākie "Saskaņas" atbalstītāji atvērs acis vaļā un redzēs, cik vāji ir jūsu priekšstāvji Rīgas domē, cik vāji viņi spēj saimniekot pašvaldībā. (No frakcijas SASKAŅA: "Par tēmu!")

Vienlaikus es ceru, ka ikviens apzinās: ja mēs šodien izsludinām ārkārtējo situāciju, tas nenozīmē, ka tai ir jāsaglabājas līdz decembra vidum. Šo ārkārtējo situāciju var atcelt arī krietni agrāk ar valdības un Saeimas lēmumiem.

Es tiešām ceru, ka arī VARAM būs aktīva un negaidīs šo maksimālo termiņu, bet jau nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ nāks ar konkrētām likumdošanas iniciatīvām, kas Rīgas domes vietā palīdzēs atrisināt valstī šīs problēmas. Mums ir jāparūpējas par rīdziniekiem, pat ja Rīgas dome nespēj kvalitatīvi pildīt savu darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Runāšu savā, nevis komisijas, vārdā un tad arī atgādināšu, ka mēs šo jautājumu komisijā skatījām pirms nedēļas, kad vēl netika izsludināta... ārkārtējā situācija. Tad nevarēja nepamanīt tādu lietu, ka Konkurences padome ziņoja... un bija tāda nievājoša attieksme pret viņiem. Un tika arī pārmests – ko jūs esat atnākuši pēdējā brīdī? Kāpēc nenācāt agrāk? Bet, nu, tā īsti nav taisnība.

Es esmu sagatavojis tādu kā hronoloģisku apskatu par Konkurences padomes darbībām.

Tā atbildīgajām instancēm ir rakstījusi vēstules un sūdzējusies jau kopš 2017. gada. Piemēram, 2017. gada 14. februārī ir bijusi nosūtīta vēstule Rīgas domei par tās plānoto publiskās un privātās partnerības līgumu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Hops! Nākamā vēstule – tā paša gada martā arī VARAM raksta Rīgas domei.

Bet tāda sajūta, ka neviens nav reaģējis, vienkārši mērķtiecīgi tiek virzītas kādas cilvēku grupas intereses, nevis Rīgas iedzīvotāju intereses. Un tagad, šajā brīdī, mēs esam nonākuši līdz ārkārtējai situācijai... es pat gribētu teikt, ka tā ir tāda kā mākslīgi radīta, lai ātri saslēgtu šos līgumus (jo nedarbojas iepirkumu procedūra savā klasiskajā izpausmē).

Mums ir jāatbalsta Konkurences padome, jo kā gan mēs šiem cilvēkiem, kas ir ieguldījuši tik lielu darbu, tagad pateiksim: jā, jūs esat malači, labi pastrādājāt, bet nu šoreiz mēs īsti jūs vērā neņemsim. Kad tad? Jo ne velti bieži vien, skatoties dažādas iepirkumu procedūras, uzņēmēji vairs netic konkurences apstākļiem Latvijā. Šajā brīdī, kad Konkurences padome ir aktīvi reaģējusi, mēs neticam Konkurences padomei. Man liekas, tas ir absolūti nepieņemami.

Kā jau minēja Dombravas kungs, mēs jau šeit risinām "Rīgas satiksmes" problēmas... atkritumi, ceļi, tilti; drīz mums, Saeimā, arī tos kaķus vajadzēs paņemt un aprūpēt, kas šobrīd ir Rīgas domē. Tā ka... (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man tikai īss komentārs par tām debašu... pat ne par kultūru (tur nav vērts runāt), bet saturu, kādu šodien esmu dzirdējis šeit. Man rodas tādi... nu, tāds viens liels jautājums.

Principā, ja sasummē kopā, ko koalīcijas partijas biedri no JKP saka par citiem koalīcijas partiju biedriem, Attīstībai/Par! pirmām kārtām, – ka viņu partneri piesedz kaut kādu nelikumīgu monopolu, kaut kādas shēmas.

Nu faktiski mēs... Nu varbūt tas tā tieši neizskanēja, bet, kopā sasummējot, tur tā kā tāds atbalsts organizētai noziedzībai faktiski sanāk, vai ne? (Starpsauciens.)

Ja es pareizi... Ja es pareizi saprotu, tad tas ir tā. Bet te būtu dažas nianses. Nu pirmām kārtām, kā jūs droši vien pamanījāt, tas bija valdības lēmums. Un ar Attīstībai/Par! tur tā kā nepietiek, tur vajag arī Jauno VIENOTĪBU un Nacionālo apvienību tādā gadījumā.

Jūs sakāt, ka jums ir atšķirīgs viedoklis, bet tehniski jūs šeit šo koalīciju esat izveidojuši, esat tās balsts un šī premjera balsts. Un tehniski, tehniski jūs esat šīs organizētās grupas locekļi – atcerieties to! –, kamēr jūs atbalstāt šo valdību un tās lēmumus.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tika runāts par visu, izņemot to jautājumu, par kuru mēs patlaban debatējam.

Šī situācija izgaismoja vairākas lietas.

Pirmā. Atkritumu apsaimniekošanas jomā, sākot ar likumu grozījumiem un beidzot ar praktisko pielietojumu, ir problēmas. Šīs problēmas ir jārisina pirmām kārtām Saeimai. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Uzraudzība droši vien ir nepietiekamā līmenī, un Konkurences padomes rīcība tomēr bija nokavēta un noveda arī pie šīs krīzes situācijas saasināšanās.

Treškārt. Jūs padomājiet, mēs šodien runājam par ārkārtējo situāciju. Nedod Dievs, ja rastos kāda situācija ar plūdiem (No JK frakcijas: "Kā var salīdzināt?!") vai vēl nez ko! Šis ritms, šis temps, kādā mēs risinām jautājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, neiztur nekādu kritiku. Jo, nedod Dievs, ja rastos īsti kritiska situācija un vajadzētu runāt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, varētu tas process turpināties vairākas dienas vai pat garas nedēļas! Tā ir trešā problēma.

Un ceturtā lieta. Šodien nav runa par to – labi vai slikti strādā Rīgas dome. Šodien ir runa par to (Dep. E. Zālīte-Grosa: "Par to nekad nav runa!")... Šodien ir runa par to, kā izvairīties no vairākām problēmām, to skaitā arī no tiesāšanās, risinot juridiskas dabas jautājumus. Mums pietiek laika, lai sakārtotu likumdošanu un, teiksim, mēģinātu atspēkot tos apgalvojumus, kuri izskanēja no Kaimiņa kunga puses un dažu citu deputātu puses; priekš tam laiks ir. Bet, lai risinātu esošo problēmu, ārkārtējās situācijas izsludināšana ir nepieciešama. Mēs nedzīvojam Itālijā, paldies Dievam, un mentalitāte mums ir cita. Pretējā gadījumā Rīgas ielas būtu pilnas ar atkritumiem. Un tie piemēri, kas bija pievesti, teiksim, no citiem reģioniem... starp citu, tur tie atkritumu apsaimniekošanas līgumi ir noslēgti uz ļoti ilgiem laika posmiem.

Es aicinu atbalstīt Ministru kabineta lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, mums ir ļoti, ļoti moderns parlaments – tas seko līdzi visām jaunākajām tendencēm Eiropā. Un gribētu teikt – priekš kam mums opozīcija, ja mums ir tāda koalīcija?

Prieks skatīties, kā jūs šodien savā starpā strīdaties par valdībā kopīgi pieņemtu lēmumu! Tas, kas man šajā lēmumā liekas tāds pārdomu vērts, – šie trīs mēneši, kas ir doti. Mums nākas pieņemt, ka viss ir līdz galam izdomāts attiecībā uz to, kādā veidā novērst šo krīzes situāciju galvaspilsētā. Tomēr no mūsu puses būs jautājums pašai valdībai jau par to, vai šāda valdība vispār varētu pastāvēt tajā brīdī, ja mēs pēc trim mēnešiem atgriezīsimies pie šāda paša lēmuma projekta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Ir iebildumi! Tad mums būs jābalso, ja ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par abu debašu laiku apvienošanu deputātam Aldim Gobzemam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 3. Tātad debašu laiks tiek apvienots.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, ir viens skaists teātris, un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.

Šī problēma, par kuru mēs runājam, radās tālajā 2010. gadā. Es gribu atgādināt, kura valdība bija toreiz, kas virzīja Atkritumu apsaimniekošanas likumu, lai faktiski rastos iespēja taisīt apsaimniekošanas monopolus. Toreiz valsts vadītājs bija personīgās veiksmes stāsta varonis Valdis Dombrovskis.

Ja mēs skatāmies tālāk – kas bija nākamais valdības vadītājs? Tas arī bija no VIENOTĪBAS. Ja mēs skatāmies, kas iesniedza grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā un neiebilda pret to, ka šāda situācija varētu izveidoties, bet patiesībā to tikai veicināja, ir tālaika – 2013. gada – ekonomikas ministrs, šodien šeit zālē sēdošais Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts.

Vēsturiski atkritumu apsaimniekošanas biznesa peripetijas sākās tieši tajā laikā, un tieši šīm personām būtu sākotnēji jāuzņemas atbildība par to haosu, kas ir šodien.

Ja mēs ejam tālāk un turpinām par atbildīgajiem, tad mums jāpieskaras vēl dažiem jautājumiem. Viens no tiem ir acīmredzamā situācija, kas izveidojusies Rīgas domē, taisot konkrēto konkursu. Konkursa nolikums ir publisks un pieejams visiem, un, iepazīstoties ar šo konkursu, ir skaidri un nepārprotami redzams, ka nolikuma 26 prasībām faktiski atbilst tikai viens pretendents un tas ir Clean R. Nosaukšu piemēru. Piemēram, šāds konkursa nolikuma punkts: pieredze sadzīves atkritumu apsaimniekošanā nepārtraukti trīs gadus vienā pilsētā ar iedzīvotāju skaitu līdz... virs 500 tūkstošiem.

Tas ir tikai vienam pretendentam. Ir skaidrs, ka šis konkurss tika radīts vienam pretendentam.

Bet! Es gribu atgādināt, kas mums ir Rīgas domes opozīcijā. Rīgas domes opozīcijā mums ir VIENOTĪBA, mums ir Attīstībai/Par! un mums ir arī JKP. Kaut kā neatceros, ka šīs organizācijas būtu aktīvi iebildušas (Dep. S. Riekstiņš: "Nemuldi!") un cēlušas trauksmi par attiecīgo konkursu.

Ir vēl viena detaļa, kas ir ļoti dīvaina. Šodien, piemēram, koalīcijas partneris JKP kāpj tribīnē un ļoti aktīvi iebilst... Bet tas teātris izpaužas tādā izpratnē. JKP... Es atgādināšu, ka JKP mums ir tieslietu ministra portfelis un ministrs tiesiski varētu atrisināt šo situāciju bez teātra Saeimā. Kaut kā nerisina! Grabina bungas pie Rīgas domes, bet izmantot savu amatu, lai atrisinātu šo situāciju, – to nevar! Acīmredzot nav kompetences to izdarīt.

Vēl viens teātra punkts, kas šodien jāpiemin... un tas, protams, daudz ko pasaka par notikumiem Saeimā un tamlīdzīgi. Šodien būs balsojums, kurā draudzīgi kopā balsos Nacionālā apvienība ar SASKAŅU. Man liekas, ka Nacionālā apvienība arī ir opozīcijā domē. Bet tāda sajūta, ka šeit nav tādas pozīcijas un opozīcijas, it īpaši, ņemot vērā, ko JK šodien teica "Attīstībai/Par!". Es vispār nesaprotu, kā cilvēciski, ja cilvēkam ir pašcieņa, var paciest un panest to, ka jūs, Daniel, un pārējos kolēģus jūsu koalīcijas partneri, ar kuriem jūs sēžat pie viena galda, sauc par mafiju. Pat neskatoties uz to, ka nav nekādu šaubu, ka Juris Pūce ir... un viņa organizācija ir ciešās attiecībās ar atkritumu apsaimniekotājiem – Kokoreviča kungu, piemēram. Ka šīs ciešās attiecības izpaužas, piemēram, arī regulārā komunikācijā ar Simanoviča kungu. Un ka, protams, tā ir tikai nejauša sakritība, ka atkritumu apsaimniekotāji pēkšņi ir sākuši finansiāli atbalstīt basketbola klubu "VEF". (Smiekli. Starpsauciens.)

Pēc tam, pēc šī visa teātra, mēs nobalsosim, būsim izlamājuši cilvēkus, kas, protams, objektīvi ir izmantojuši VIENOTĪBAS & Co radīto likumu sev par labu acīmredzot. Pēc tam, kad beigsies Saeimas sēde, visi draudzīgi aizies uz ēdnīcu vai pīpētavu un smaidot cits citam sejā teiks: "Redz, kā es tev saliku!" Un otrs pasmaidīs: "Jā!" Un viss, visa šī koalīcija vai šī opozīcija pēc Saeimas sēdes sabruks.

Tieši tā iemesla dēļ es jums, mīļā Latvijas sabiedrība, gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris. Ja kāds gribētu atrisināt atkritumu krīzes jautājumus, tad to varētu izdarīt gan tieslietu ministrs, gan tie, kas šodien šeit, no Saeimas tribīnes, kliedz par korupciju kādā organizācijā. Un es pilnīgi piekrītu, ka tur ir korupcija un tur ir bijusi korupcija. Bet, izmantojot savas dienesta zināšanas daudzu – daudzu jo daudzu! – gadu garumā, Juta Strīķe to korupciju sen jau būtu apkarojusi, un tad mums šodien šeit nevajadzētu runāt par attiecīgo problēmu.

Un nobeidzot. Ja mēs runājam par jautājumu, kas attiecas uz krīzi... (Starpsauciens: "Laiks!")

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jums arī apvienotais debašu laiks ir beidzies.

A. Gobzems. Par to mēs acīmredzot nākamreiz...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Kolēģi! Dāmas un kungi! Šodien šīs debates, jāsaka, ir tādas, ka, par temperamentu un par dienvidiem, un par Itāliju runājot, šķiet, man negribas piekrist Dolgopolova kungam, jo temperaments šeit sit augstu vilni. Bet es centīšos šodien būt lietišķs un runāt par izskatāmā jautājuma būtību.

Atsevišķi komentāri rada iespaidu, it kā mēs šodien lemtu par to, vai taisnība ir Ministru kabinetam vai Konkurences padomei. (Starpsauciens: "Tā ir!") Šķiet, ka šie kolēģi nav iedziļinājušies izskatāmā jautājuma būtībā, jo šodien Saeimas lēmums ir par to, vai apstiprināt vai neapstiprināt Ministru kabineta izsludināto ārkārtējo situāciju, balstoties uz tiem iemesliem... ar to nolūku, ar kādu Ministru kabinets šādu lēmumu ir pieņēmis.

Es vēlos uzsvērt to, ka, pieņemot šo lēmumu, Ministru kabinets, izsludinot ārkārtējo situāciju, ir izsvēris visus "par" un "pret", uzklausījis dažādus viedokļus. Es, līdzīgi kā daži šajā zālē... ir bijuši arī klāt šajā diskusijā. Es domāju, daži noteikti skatījās arī video. Diskusijas bija nopietnas un smagas, bet varu liecināt, ka tika uzklausīti un izsvērti visi viedokļi. Nevienam šajā zālē nepieder nedz īstermiņā, nedz ilgtermiņā monopols uz juridisko taisnību. Arī Ministru kabineta sēdē atšķīrās viedokļi.

Un attiecībā uz to, kāds bija Konkurences padomes skatījums trešajā viņu lēmuma punktā. Par to, kas tad īsti ir noticis vai nav noticis, vai ko var izdarīt vai nevar izdarīt ar iepriekš spēkā bijušajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem, iepriekšējiem četriem, – par to atšķīrās viedokļi. Tā bija nopietna diskusija. Bet valdība šo jautājumu izdiskutēja un pieņēma lēmumu. Valdības juristi, Valsts kancelejas juristi, Tieslietu ministrijas juristi uzskatīja, ka ārkārtējā situācija ir pamatota.

Mēs šeit varbūt varam atļauties izrunāties visvisādiem vārdiem, apsaukāties un paust savu personisko nostāju ticības labad. Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, izsver "par" un "pret". Ir situācijas, kad valdībai ir atbildība rīkoties, tāpēc ka valdībai kā izpildvarai ir jāapzinās turpmākās sekas un iespējamie notikumi un valdībai ir jāuzņemas atbildība. Un valdība to ir izdarījusi.

Šodien šajā diskusijā, protams, rodas jautājums – vai Saeima uzticas pašas apstiprinātajai valdībai, valdības vadītājam, ministriem, ka viņi ir pieņēmuši izsvērtu, pamatotu un, galvenais, nepieciešamu lēmumu. Es uzskatu, ka – jā, tāpēc es noteikti aicinu visus saprast, ka mēs uzņemamies atbildību arī par sekām šajā situācijā, par to, kas notiks brīdī, kad, pogu spiežot... ja Saeima neapstiprinās Ministru kabineta izsludināto ārkārtējo situāciju, kādas būs sekas. Un es atļaušos citēt...

Pirmām kārtām, atbilstoši likumam rīkojumi zaudēs... spēku zaudēs rīkojums Nr. 432. Tātad nebūs vairs spēkā šie jaunie Rīgas domes līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem. Vairs nebūs spēkā atkritumu apsaimniekotāju līgumi ar sākotnējiem sadzīves atkritumu radītājiem un valdītājiem. Rīgas domei vairs nebūs tiesību, kas ir tikušas izmantotas līdz ar Ministru kabineta lēmumu, veikt sarunu procedūru. Līdz ar to šīs procedūras ietvaros pieņemtie lēmumi un noslēgtais līgums būs nelikumīgi. Radīsies arī, iespējams, finanšu sekas, jo valdības pieņemtais lēmums citstarp uzlika Rīgas domei pienākumu uzņemties finanšu sekas par iespējamām rīcībām, kas izriet no šīs atkritumu izvešanas vai neizvešanas un līgumu noslēgšanas vai nenoslēgšanas. Ja mēs atceļam šo ārkārtējās situācijas lēmumu, tad šīs iespējamās sekas... iespējamās atkritumu apsaimniekotāju prasības vērsīsies pret valsti, un tā būs Saeimas atbildība.

Līdz ar to es aicinu visus, šo lēmumu pieņemot un ņemot vērā visu deputātu vēlmi politiski pozēt un iznesties, un visu pārējo darīt... un jūtams tiešām, ka viens otrs jau ir tādā vēlēšanu režīmā... Apzināmies sekas, saprotam, ka katram būs atbildība par pieņemto lēmumu! Es aicinu atbalstīt mūsu valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! No tiesas, sākotnēji es nebiju iecerējusi runāt par šo darba kārtības punktu. Bet, tā kā mūsu debates ir izvērtušās gana plašas, bija laiks pārdomāt to saturu un arī es izvēlējos reaģēt uz dažām lietām.

Mūsu opozīcijas kolēģis Šmita kungs... un Valaiņa kungs mēģināja noskaņot deputātus un varbūt arī visu sabiedrību, norādot, ka mums ir šķelšanās un mēs neesam vienoti par kopīgo valdības pieņemto lēmumu.

Šeit droši vien vietā ir norādīt, ka lēmums valdībā nebija pilnīgi vienprātīgs. Jaunās konservatīvās partijas ministri neatbalstīja šo lēmuma projektu, šo rīkojumu, ko valdība ar vairākuma balsīm pieņēma. Un tas droši vien arī jums nebūs pārsteigums, kā Jaunā konservatīvā partija plāno balsot šodien šeit, Saeimā. Bet tas nenozīmē, ka koalīcija šķeļas vai mēs kaut kādā veidā neatbalstām savu valdību. Ja es pareizi saprotu (un es ceru, ka šajā izpratnē mēs esam vienoti), šādi funkcionē parlamentārā demokrātija.

Arī Valsts prezidents ir uzrunājis mūs un norādījis uz to, ka parlaments uzrauga izpildvaras darbu. Un mēs šoreiz uzraugām un vērtējam. Mēs uzticamies, bet mēs vērtējam un ar savu balsojumu uzņemsimies atbildību par to, ko būsim izvērtējuši. (Dep. I. Zariņš: "Kādā veidā?") Un pirmām kārtām šo atbildību mēs uzņemsimies rīdzinieku priekšā.

Es aicinu... Tad vēl viens opozīcijas kolēģis, Gobzema kungs, runāja par to un aicināja tieslietu ministru gandrīz vai izmantot savu amatu un darīt – ko tieši? Es domāju, jūs tā kā līdz galam nepateicāt. Tā vietā jūs teicāt, ka mēs tikai grabinot bungas. Te es vēlos norādīt, ka mēs ļoti stingri iestājamies par tiesiskumu. Tā tiešām ir! Un tieslietu ministrs neizmantos ļaunprātīgi savu amatu. Bet mēs veicinām un iedrošinām sabiedrību uz pilsonisku aktivitāti (Starpsauciens.), ko cilvēki arī darīja. Viņi tiešām izgāja ielās un pauda savu nostāju šajā jautājumā. Es ceru, ka tuvākajos gados un uz priekšu mūsu sabiedrība kļūs arvien pilsoniski aktīvāka, un tas liks arī valdībai un lēmumu pieņēmējiem ieklausīties viņos.

Jūs, Gobzema kungs, pārmetāt arī, ka Jaunā konservatīvā partija nav runājusi un nav neko darījusi, Rīgas domē esot. Tas nebūs tiesa. Es pati arī biju Rīgas domes deputāte, pirms nonācu šeit, Saeimā, un mūsu deputāti gan runāja par šo jautājumu un jau savlaicīgi norādīja uz to, gan arī vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar saviem iesniegumiem, tostarp atkritumu jautājumos.

Un droši vien pats svarīgākais... vēl divas lietas. Viena. Es aicinu tomēr uzticēties Konkurences padomei, kas ir neatkarīga iestāde mūsu valstī. Ir ļoti daudzas situācijas, kurās mēs kā sabiedrība gaidām izlēmīgu Konkurences padomes lēmumu, un šī iestāde ir bijusi un ir ļoti izlēmīga, tā ir pateikusi ar savu lēmumu, kas notiek. Strīķes kundze ļoti skaidri ieskicēja, kas būs, ja mēs neapstiprināsim ārkārtējo situāciju šodien. Spēkā būs Konkurences padomes lēmums, un spēkā būs tie līgumi par atkritumu izvešanu, kuri ir bijuši līdz 15. septembrim. Punkts.

Feldmana kungs arī ļoti skaidri norādīja uz to, ka Rīgas dome nav pildījusi Konkurences padomes uzdotos uzdevumus rīdzinieku priekšā. To nevajag aizmirst. Mēs tiešām cienām šo ļoti svarīgo neatkarīgo iestādi savā valstī.

Un droši vien pats, pats svarīgākais. Es vēršos ar jautājumu pie ministra kunga – kas rīdziniekiem šodien ir svarīgi? Ko viņi šodien ziņās gribēs dzirdēt? Viņiem pats svarīgākais ir cenas. Viņi negrib pārmaksāt. Es kā rīdziniece arī negribu pārmaksāt par atkritumu izvešanu. Šis pakalpojums jau šobrīd ir ļoti dārgs. Es pieļauju, ka ministra kungs droši vien reaģēs uz šīm debatēm, un es aicinu jūs tad ļoti skaidri rīdziniekiem arī norādīt, kā tad būs ar tām cenām, ja ārkārtējā situācija šodien tiks apstiprināta. Mēs aicinām neapstiprināt, bet, nojaušot, ka šāda iespēja pastāv, – kā būs ar izmaksām rīdziniekiem? Šis ir pats galvenais jautājums, uz kuru mēs ļoti, ļoti gribam zināt atbildi. Tieši par to mēs visvairāk arī uztraucamies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Paldies, Linda! Es arī... Nebiju plānojusi šodien runāt, bet mums tie viedokļi sakrīt – un droši vien jau nav jābrīnās, kamdēļ.

Pavļuta kungs norādīja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas nolūks ir risināt situāciju. Es teikšu, ka tas ir likt rīdziniekiem ātri, ātri saslēgt jaunos līgumus ar konkrētiem uzņēmumiem.

Man nākas atcerēties pavisam nesenu situāciju kādā Pierīgas pašvaldībā, kur pēc visai apšaubāma iepirkuma, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tolaik, es teiktu, uzspiestā un leģitimizētā atkritumu apsaimniekošanas monopola, par kuru šobrīd vēl joprojām notiek tiesvedība... Iedzīvotājiem tika stāstīts – ja jūs tagad ātri, ātri nenoslēgsiet jaunos līgumus, jums nebūs, kas izved atkritumus, jums krāsies atkritumu kalni, videi būs riski. Nu, pašvaldība nosacīti neliela, un, protams, mēs to izdarījām. Un kas tad notika tālāk? Linda, paldies tev par norādi uz cenām. Attiecībā uz to es arī gribētu dzirdēt atbildes. Jo notika tā, ka pēc līgumu noslēgšanas... pēc dažiem mēnešiem... Ak, jā, uzvarētājs bija tas pats Clean R, es aizmirsu piebilst. Palielināja tādu nelielu izmaksu pozīciju kā atkritumu konteineru nomas maksa. It kā jau sīkums – no sešiem centiem uz 67 par mazajiem tilpumiem, un no pieciem uz 44 par lielajiem konteineriem. Cik tas ir? Tas ir 12 reizes. Un kā tas izskatās Clean R? Plānotajā līguma darbības laikā – septiņi gadi, paldies Dievam, nevis 20 – plānoto 29 tūkstošu vietā tiks iekasēti 364,5.

Proporcija Rīgas iedzīvotājiem un šīs pašvaldības iedzīvotājiem ir 30 pret 1. Rēķiniet paši, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs apspriežam jautājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas pilsētā. Valdība pieņēma lēmumu pagājušo trešdien, bet mēs skatām to tikai šo ceturtdien. Manā ieskatā, ārkārtējā situācija ir situācija, kad nekavējoties ir jārīkojas, jāpieņem kardināls un ātrs lēmums, ko darīt un kā rīkoties.

Šodien daudzas lietas tika pārrunātas... Apvainojumi... Pēc būtības tikai Dolgopolova kungs pieskārās vienai pamatproblēmai – mūsu likumdošanai. Jau 10 gadu garumā diemžēl man neizdodas panākt grozījumus attiecīgajā likumā par finanšu shēmas maiņu, lai visa tā situācija, par kuru mēs šodien diskutējam, – monopoliem... Vienai pašvaldībai ir 30 gadus reāli nosegti līgumi, otrai ir 20... Varētu turpināt un saukt konkrētas pašvaldības, bet ne jau te ir tā būtība.

Šobrīd situācija ir ļoti vienkārša. Jebkurš iedzīvotājs formāli slēdz līgumu ar operatoru par atkritumu izvešanu. Realitātē pamēģiniet nenoslēgt šo līgumu! Kur jūs ar tiem atkritumiem liksieties? Bet konkursu par atkritumu izvešanu izsludina pašvaldība vai pašvaldības uzņēmums.

Kolēģi! Pats vienkāršākais... pati vienkāršākā situācija... Iedzīvotājiem ir vienalga, kurš izved atkritumus, galvenais, lai to nebūtu un lai tie tiktu izvesti par samērīgu cenu. Iedzīvotāji slēdz līgumu par pakalpojumu ar pašvaldību, un pašvaldība izsludina konkursu. Un tad aizved atkritumus uz Getliņiem (šajā konkrētajā gadījumā)... Nevis tā, kā tagad tas notiek, – ka atved operators... nosver mašīnu – ahā, par daudz sver, vedīsim atpakaļ vai uz mežu. Bet tieši pašvaldības uzņēmums vai privātais apsaimniekotājs samaksā par atvestajiem atkritumiem. Līdz ar to mēs risinām arī citu problēmu – atkritumu Latvijā paliks mazāk. Un nekādu problēmu nebūtu!

Man ir bijušas sarunas ar Saeimas deputātiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājiem, visiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem kopš 2010. gada, bet dzirdīgas ausis nav atradušās.

Es aicinu ministru paskatīties un pārskatīt finanšu sistēmu, pašu shēmu. Tas atrisinātu daudzus jautājumus gan par monopoliem, gan arī par iespējamām mahinācijām, kad no pašvaldības uzņēmuma... Samaksā, pieņemsim, nosacītus 100 eiro par izvestajiem atkritumiem, bet, atvedot uz Getliņiem, tiek samaksāti 50 eiro. Te ir tās mahinācijas, un te ir tie operatori, kuri negrib shēmas maiņu, arī VARAM ierēdņi negrib mainīt šo shēmu. Tad varbūt skatāmies uz tiem cēloņiem, tiem pamatiem, nevis tagad cīnāmies ar sekām un mēģinām cits citu apvārdot, aprunāt un tamlīdzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ministram Jurim Pūcem otro reizi.

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Augsti godātā Saeima! Bija patiešām interesanti klausīties jūsu debates par šo jautājumu. Es saprotu, ka tas piedien šim namam – paralēli tam, ka tiek apspriests kāds darba kārtības jautājums, pie viena apspriest arī visus citus jautājumus. Droši vien tas vairo iespēju, ka pieņemtais lēmums ir vairāk izsvērts.

Daži jautājumi, iebildes, kas šajās debatēs izskanēja. Es centīšos uz tiem atbildēt.

Vairākās runās izskanēja tāds kā caurejošs motīvs, ka ārkārtējā situācija kaut kādā ziņā mazinātu Konkurences padomes lēmuma lomu un vietu. Es gribētu noraidīt šīs bažas.

Konkurences padomes lēmums pilnā apmērā paliek spēkā līdz ar šī lēmuma pieņemšanu, ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Pilnā apmērā! (Dep. J. Strīķe: "Nav taisnība!") Pilnā apmērā, ieskaitot arī Konkurences padomes lēmuma 3. punktu, kas nosaka pienākumu Rīgas pašvaldībai atsaukt uzteikumus. Feldmana kungs teica, ka Rīgas pašvaldība nav izpildījusi šo uzdevumu. Rīgas pašvaldība 10. septembrī šo uzdevumu ir izpildījusi – un visus... es to teicu arī savā pirmajā runā... visus četrus uzteikumus ir atsaukusi.

Tā problēma ir tajā, ka tikai viens no komersantiem šo uzteikuma atsaukumu pieņēma. (Starpsauciens: "Pārējie?") Pārējie... viens informēja, ka neturpinās vairs nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu, viens atbildēja, ka... divi atbildēja, ka atbilstoši esošajam likumam viņiem nav iespēju izpildīt šī līguma noteikumus, tāpēc ka nav spēkā līgumi starp privātpersonām un atkritumu apsaimniekotājiem, nevis, kā to jūs vairākkārtējās runās uzsvērāt, līgumi starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību. Tie ir divi dažādi līgumu veidi. Konkurences padome savā lēmumā ir aptvērusi tikai šos līgumus. (Starpsauciens: "Nē!")

Ceturtais punkts Konkurences padomes lēmumā, kas nosaka pienākumu Rīgas pašvaldībai informēt par atkritumu apsaimniekotājiem, kuri sniedz tās teritorijā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, neatbrīvo no pienākuma iedzīvotājus un atkritumu apsaimniekotājus noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu, jo tādu pienākumu paredz likums. Un Konkurences padome nemaz nevarēja noteikt, ka šie līgumi automātiski ir spēkā. Visi šie līgumi – visi šie līgumi! – ir uz šo brīdi zaudējuši spēku (Starpsauciens: "Apsveicam!"); tam iemesls nav pieņemtais lēmums par ārkārtējo situāciju, tam iemesls ir likuma 18. pantā paredzētais regulējums šajā jautājumā.

Ja atcels, tad kas būs spēkā? Šāds jautājums izskanēja vairākās iepriekšējās debašu runās. Un ir pieņēmums, ka spēkā būs Konkurences padomes noteiktais regulējums. Tā problēma ir tāda (un es centos to minēt gan savā pirmajā runā, gan arī abās valdības sēdēs, kas bija veltītas šim jautājumam), ka Konkurences padome nav lēmusi par to līgumu, kas ir noslēgti starp atkritumu apsaimniekotājiem un privātpersonām, juridisko spēku. Tāpēc nav Konkurences padomes juridiska regulējuma par šo situāciju. Tāpēc, ja tiek atcelts šis līgums... bez tā, ka zaudē spēku visas vienošanās un līgumi, kas ir noslēgti ārkārtējās situācijas laikā... mēs atgriežamies situācijā, kad visām Rīgas pilsētā dzīvojošām fiziskajām personām, kas ir noslēgušas līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī visām juridiskajām personām, kas šeit dzīvo, ir pienākums noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu – jaunu līgumu. Praktiski, ņemot vērā iesaistīto personu skaitu, tam ir vajadzīgs saprātīgs pārejas periods. Likumdevējs patiesībā tādu ir paredzējis šajā pašā pieminētajā 18. pantā. Situācijā, ja mainās iepirkuma procedūra un ir jauns dalībnieks, tam ir paredzēti kopumā divi mēneši; tas varētu būt samērīgs periods tāda izmēra pašvaldībai kā Rīga, ņemot vērā iesaistīto personu loku. Kamēr nav ārkārtējās situācijas... Kamēr ir ārkārtējā situācija, šāda līguma noslēgšana nav nepieciešama.

Un te es gribētu oponēt Muižnieces kundzei, kas saka, ka šīs ārkārtējās situācijas mērķis ir piespiest noslēgt līgumus. Nē, ārkārtējā situācija paredz to, ka neviens līgums nav jānoslēdz. (Starpsauciens.) Līdz ar ārkārtējās situācijas izbeigšanos izveidojas situācija, ka turpinās Konkurences padomes... Respektīvi, vēl viens atsevišķs jautājums... Muižnieces kundze gan savā runā to nepieminēja, bet es dzirdēju Strīķes kundzes repliku no vietas šajā laikā, kamēr viņa runāja... Ārkārtējai situācijai noslēdzoties, tiešām izveidojas situācija, kurā, protams, atjaunojas Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums un nepieciešamība noslēgt līgumu. Šī iemesla pēc valdība, apstiprinot šo rīkojumu, bez tam protokollēmumā ir fiksējusi mūsu ministrijai uzdevumu sagatavot likuma regulējumu, lai uz laiku, kamēr turpinās Konkurences padomē lietas izskatīšana, tomēr pastāvētu pagaidu regulējums, kura ietvaros atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums Rīgā tiktu sniegts, saglabājot Konkurences padomes lēmumā noteikto... noteikumus.

Mēs pildām šo pienākumu. Ar šādu likuma priekšlikumu mēs būsim gan valdībā, gan Saeimā, ievērojot paredzēto termiņu... līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam.

Tāpēc es gribu nomierināt... ka mūsu rīcības motīvs ir jelkādā veidā panākt, ka tiktu noslēgts līgums ar jaunizveidoto uzņēmumu "Tīrīga", kura tiesības slēgt līgumus Konkurences padome, manuprāt, ir pamatoti ierobežojusi.

Tāpēc būtisks jautājums ir par cenām. Faktiski sarunu procedūras uzdevums (ja jūs izlasāt Ministru kabineta sagatavoto rīkojuma projektu)... 3.1., 3.2. un 3.3. punkts faktiski noteic pienākumus, kas citādā ziņā, nepastāvot ārkārtējai situācijai, nemaz no valdības Rīgas domei nevarētu tikt doti. Piemēram, pienākums nodrošināt, ka visi līgumi tiek turpināti, nemainoties cenām un citiem būtiskiem līgumu nosacījumiem. (Dep. J. Strīķe: "Trīs mēnešus!") Jā, tas attiecas uz ārkārtējās situācijas laiku, bet tā ir likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" regulējuma būtība. Regulējumu var noteikt tikai uz šo periodu.

Vēlvienreiz. Mums ir uzdevums (Dep. L. Ozola: "Bet pēc tam?")... Mums ir uzdevums, un es atkārtošu vēl vienu reizi, Ozolas kundze, pēc tam... mums ir uzdevums sagatavot likumprojektu, lai risinātu... lai šis regulējums būtu piemērojams arī attiecībā uz periodu, kad ārkārtējā situācija beidzas, bet joprojām turpinās Konkurences padomes lietas izskatīšana. (Dep. K. Feldmans: "Kas ir tad, ja zaudēs tiesā?") Kad zaudēs tiesā? Es nesarunāšos ar zāli, man tas laikam ir aizliegts. (Starpsauciens: "Nesarunājies ar zāli!") Kas notiek, ja Konkurences padome tiesā zaudē? Tad ārkārtējā situācija beidzas.

Mums tāpat ir nepieciešams regulējums, pārejas regulējums. Mans nolūks nekādā gadījumā nav pieļaut to, ka tiek noslēgts līgums uz 20 gadiem un uzņēmums "Tīrīga" turpina izvest atkritumus. Nekādā gadījumā! Likuma regulējums, ko mēs piedāvāsim, nodrošinās pārejas regulējumu uz to laiku, kamēr Konkurences padome izmeklē lietu. Ja lietas izmeklēšana beigsies citādi... nu, es šobrīd atteiktos prognozēt, kāds tam varētu būt rezultāts... pēc diviem gadiem aptuveni vai pēc pusotra, kad lietas izmeklēšana beigsies... Vismaz tā pati Konkurences padomes priekšsēdētāja ir prognozējusi, cik ilgi šī lieta varētu iet.

Bet! Mana vispārīgā apņemšanās – un to es esmu teicis gan abās valdības sēdēs pagājušajā nedēļā, gan vairākkārt publiski medijiem un saku arī jums šodien – šī ir laba... šis ir labs fons, lai mēs, gan Ministru kabinets, gan jūs, augsti godātā Saeima, nopietni pārskatītu monopoldarbības noteikumus atkritumu apsaimniekošanā kopumā.

Šis ir jautājums par to... iespējams, ka šīs pārmaiņas ir rosinātas ar labiem nodomiem, ir bijušas labas ieceres... kāpēc ir uzlikti pienākumi un darbības noteikumi, bet tie labie nodomi diemžēl ir aizveduši tur, kur arī parasti labie nodomi aizved.

Monopola situācija šobrīd pastāv visās Latvijas pašvaldībās, faktiski Rīga šajā ziņā ir vienīgais izņēmums. Kopīgais regulējums par to, kā tas tā ir noticis... tam aste ir diezgan gara – un ne pieminētais 2010. gads, faktiski vēl agrāk. Ar katru Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu mēs esam pastiprinājuši monopola situācijas izveidošanās noteikumus visā Latvijā. Reti kur tas ir pamatoti. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka tas ir bijis vienkāršākais un ērtākais risinājums, lai sasniegtu citus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas radītus mērķus. Visvieglāk to uzdot izdarīt ir uzņēmumiem, kas jau ir uz vietas, tādā veidā stiprinot monopola varu. Ja uzliek pienākumus, par kuriem nemaksā, tad ir jādod kompensācijas, un tā kompensācija izpaužas monopoltiesībās.

Šis jautājums ir jārisina. Es ļoti ceru, ka mums šajā Saeimā izdosies šīs izmaiņas izdarīt. (Starpsauciens: "Nezinu, nezinu!")

Šodien tika pieminēts Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu priekšlikums, kuru mans kolēģis Daniels Pavļuts parakstīja kā tobrīd pienākumu izpildītājs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā... un iesniedza Saeimā. Zināt, kāds bija tas priekšlikums? Tas bija šāds: ierobežot PPP maksimālo laiku ar 10 gadiem. Tas priekšlikums Saeimā tika grozīts – uz 20 gadiem. Pirms tam vispār nebija regulējuma, tāpēc tika noslēgts līgums uz 30 gadiem. Tāds ir joprojām spēkā vienā pašvaldībā.

Tā ka es aicinu šodien atbalstīt Ministru kabineta rīkojumu. Tas ir sagatavots ļoti rūpīgās juridiskās konsultācijās, lai atrastu efektīvāko risinājumu minētajai problēmai. Tas nodrošina to, ka Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums tiek sniegts. Neviens cits pašreizējais regulējums to nenodrošinātu. (Starpsauciens.)

Tāpēc aicinājums ir atbalstīt šo rīkojumu un pieņemt lēmumu atbildīgi, it īpaši tāpēc, ka atbildība izpaužas ne tikai apsolījumā to uzņemties (Dep. J. Strīķe: "Vai Rīgas dome tiks atlaista?"); atbildība izpaužas arī darbā – pēc tam arī to visu izstrēbt. Ne visiem šāds pienākums var būt pēc tam, kad Saeima pieņem vienu vai otru lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: "Par OIK runāsi?")

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ne velti mēdz teikt, ka demokrātija – tas ir ilgs mācīšanās process. Un mēs esam šī procesa sākumā. To uzskatāmi parādīja šīs debates.

Man šinī Saeimā tiešām imponē manu kolēģu, kuri pirmoreiz ievēlēti Saeimā, degsme un aizrautība kaut ko darīt, ar kaut ko cīnīties. Es tiešām redzu, ka daudziem šī degsme tiešām ir patiesa. Diemžēl bieži šī degsme jums ir tāda, ka tā nomāc sapratni par to, ko jūs darāt. Klausoties šodien šīs jūsu debates, es domāju, ka tomēr sapratāt, ka lielā mērā jūs šodien šeit nodarbojāties ar populismu, ar liekuļošanu un faktu samainīšanu. (Starpsauciens: "Jā!")

Es ļoti vēlētos... tīri no politiskās konkurences... es ļoti vēlētos, lai šis balsojums šodien būtu tāds, kādu jūs to vēlaties, – lai ārkārtējā situācija netiktu izsludināta, lai jūs varētu pēc tam uzņemties pilnu politisko atbildību par tām sekām, kuras iestātos. Jo diemžēl pašlaik ar jūsu degsmi... izskatās tā, ka, saukdami, ka gribat cīnīties ar pūķi, jūs esat gatavi sakapāt arī tos, kurus gribat no viņa aizstāvēt.

Protams, ar pūķi ir jācīnās, bet ne jau tā, kā jūs tagad to darāt. Tagad pēc būtības... tas, ko jūs šodien stāstījāt... Jūs pēc būtības... jūs paši nesapratāt, ka izteicāt apvainojumu paši sev, jūs apsūdzību izdarāt paši sev. Ja šī ir afēra, kura ir bijusi tik daudzus gadus īstenota un par kuru jūs zinājāt, tad ko jūs tur darījāt Rīgas domē? Kur ir jūsu iesniegumi (Dep. K. Feldmans: "A ko tu darīji, Ivar?")... Kur ir jūsu iesniegumi tiesībsargājošajām iestādēm par to visu?

Tālāk. Ja jūs sakāt, ka, ja šodien (Starpsauciens.)... Ja jūs sakāt, ka, ja šodien ārkārtējā situācija netiks izsludināta... tiks izsludināta, tad iestāsies (Dep. J. Strīķe: "Kas iestāsies?") pēdējās šausmas, kad būs... šī mafija ies uz priekšu, tad pēc būtības ar to jūs apliecināt, ka arī netaisāties neko darīt. Jo pēc būtības, ja tik tiešām vēlaties cīnīties ar šo afēru, nevis tagad taisīt lētu populismu uz tā visa rēķina – vienkārši demonstrējat, ka gribat cīnīties, bet neko nedarāt –, tad jūs darītu – ko? Tad nākamais solis – jau rīt jūs nāktu un sāktu darbu ar atbilstošiem likuma grozījumiem, jo mēs visu to varam nokopt ar likumdošanu. Viss, kas jums ir jāizdara, – vienkārši jāsāk strādāt, nevis tukši jāvāvuļo! (Dep. K. Feldmans: "Tu to dari!") Sāciet reāli cīnīties ar to, par ko jūs visu laiku šeit stāstāt! Pretējā gadījumā tā ir vienkārši tukša muldēšana, ar ko jūs nodarbojaties. Un es ļoti gribētu šodien to pierādīt, bet es diemžēl nevaru tik bezatbildīgi rīkoties kā jūs. Man to vienkārši neatļauj ne sapratne, ne arī apziņa.

Kolēģi! Ja jūs tik tiešām nerunājat pa tukšo, tad es ceru sagaidīt, ka nāksiet ar likumu grozījumiem. Pretējā gadījumā jūs vienkārši atzīstat to, ka ar tiesiskumu šinī valstī un jūsu koalīcijā ir milzīgas problēmas, un jūs neko izdarīt nespējat.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam otro reizi.

S. Riekstiņš (JK).

Fantastika! Izzagtās Rīgas domes varas partijas deputāts nāk stāstīt un mācīt, ko vajadzētu darīt, kaut jums ir pašiem šāda iespēja. (Starpsauciens: "Tieši tā!") Jūs šobrīd varat kā... Rīgas domē pačukstēt... Rīgas domē saviem deputātiem... vērsties un piedzīt izsaimniekoto naudu no ļoti daudz un dažādām personām, tajā skaitā arī Regīnas kundzes, starp citu. Ir visas iespējas to darīt, bet jūs to nedarāt. Jūs nākat un stāstāt mums, ko vajadzētu darīt... mums, Zariņa kungs. Jūs paši sāciet darīt un sāciet ar tiem kolēģiem Rīgas domē (Starpsauciens.), kuri ir izlaupījuši mūsu galvaspilsētu, un tad varbūt mēs arī jums noticēsim. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Vitenberga kungs, ir kas piebilstams? (Dep. J. Vitenbergs: "Nav! Viss jau ir pateikts!") Nē. (Starpsauciens. Smiekli.)

Kolēģi, mums ir jābalso!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts "Par Rēzeknes tiesas tiesneses Gaļinas Aleksejevas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 11. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Rēzeknes tiesas tiesneses Gaļinas Aleksejevas atbrīvošanu no tiesneša amata" pēc pašas vēlēšanās sakarā ar pensionēšanās vecuma sasniegšanu.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

2015. gada 17. decembrī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veica tiesneses Aleksejevas profesionālās darbības novērtēšanu, sniedzot pozitīvu atzinumu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2020. gada 2. janvāri atbrīvot Rēzeknes tiesas tiesnesi Gaļinu Aleksejevu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rēzeknes tiesas tiesneses Gaļinas Aleksejevas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Alda Stieņa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 11. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Alda Stieņa atbrīvošanu no tiesneša amata" pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

2014. gada 14. martā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veica tiesneša Stieņa profesionālās darbības novērtēšanu, sniedzot pozitīvu atzinumu. No 2018. gada 9. marta Stienis ir Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks. Tiesneša darbs novērtēts ar apbalvojumiem: 2017. gadā Tiesu administrācijas Goda raksts par nozīmīgu ieguldījumu un izciliem sasniegumiem tiesu attīstībā un amata pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu, 2018. gadā Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par sadarbību un atbalstu Tieslietu ministrijas funkciju un uzdevumu īstenošanā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2020. gada 1. janvāri atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Aldi Stieni no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikai vēlējos izteikt milzīgu pateicību tiesnesim Aldim Stienim par mūža ieguldījumu tiesneša darbā. Izcils tiesnesis, izcila personība! Žēl, ka tik ātri pienāk pensijas vecums. Domāju, viņš ir viens no paraugiem, kā lemt taisnīgu tiesu un kā būt paraugam tiem tiesnešiem un tiem juristiem, kas plāno kļūt par tiesnešiem. (Starpsauciens.) Jā, es, protams, balsošu "par", jo mums nav... šis balsojums vispār ir dīvains. Mēs nevaram nemaz īsti balsot "pret", bet, es domāju, mums būtu no šīs tribīnes biežāk jāizsaka pateicība tiesnešiem... ne tikai tiesnešiem... par viņu veikumu visas valsts un tautas labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vidzemes rajona tiesas tiesneša Alda Stieņa atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir saņemti lūgumi par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā – iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā" un iekļaut to kā pirmo sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Šmits, Gobzems un Sprūde lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Labdien, divkoši! Labdien, nu jau arī KNAB atkritumi! Mēdz teikt, ka katrs pasauli redz caur savu samaitātības prizmu. Un šos vārdus es vēlos attiecināt uz tiem, kuri pēdējos mēnešus ir skaļi bļāvuši, ka es turoties pie Pieprasījumu komisijas vadītājas amata 800 eiro (neto) piemaksas dēļ.

Tad nu, lūk! Lai uzskatāmi parādītu, ka tas tā nav, ir tapis šis konkrētais likumprojekts, un es mūs visus, 100 tautas kalpus, vēlos aicināt to atbalstīt, lai saviem vēlētājiem skaidri parādītu, ka papildu pienākumus pildām savu kompetenču un iemaņu dēļ, nevis – ka tas ir lēts pirkums par koalīcijai nepieciešamu balsojumu un bezierunu paklausību.

Vēl pāris lietu. Bez manis pieminētajiem vēl ir arī tādi morāli ētiski apsvērumi, kurus dažreiz grūti likumos ierakstīt. Te es gribētu pieminēt vienu konkrētu gadījumu, vienu konkrētu deputātu, un tas ir Mārtiņš Bondars, kurš ir diezgan līdzatbildīgs "Latvijas Krājbankas" nogremdēšanā un kurš nekādā gadījumā nedrīkstētu pat tuvu stāvēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bet kurš kaut kādā dīvainā kārtā vada šo komisiju. Nu, tas izraisa dažādus jautājumus.

Šobrīd deputātiem tiek nodrošināts pietiekami daudz resursu, lai pildītu pienākumus bez papildu piemaksām. Un, manuprāt, labā prakse būtu tāda, ja ar laiku mēs ieviestu komisiju vadītāju rotāciju. Tad komisiju vadība nebūtu atdota kādai konkrētai partijai. Jo šobrīd, kā mēs redzam, viena vai otra partija dziļi atvilktnē ieliek – uz ilgu laiku! – kādu sev nevēlamu vai īpaši nelobētu likumprojektu.

Tas būtu tikai, kā saka, mūsu sabiedrības interesēs, ja mēs parādītu saviem vēlētājiem, ka deputāti, kurus viņi ir ievēlējuši... ka mums visiem tiesības šeit, šajā namā, ir vienādas.

Un vēl arī par nākamo gadu. Kā zināms, deputātu alga ir piesaistīta vidējai darba algai, un jūs visi varat būt pilnīgi mierīgi par to, ka jūsu algas pieaugs, jo vidējā alga noteikti būs lielāka nekā iepriekš. Diemžēl jāatzīst, ka pie vidējās algas nav piesaistītas ne skolotāju algas, ne mediķu algas, ne policistu algas, ne pensijas, bet deputātu algas ir.

Tā ka, kolēģi, es jūs aicinu nebūt divkošiem, stresa nekāda – pamatalga jums 2022. gadā būs lielāka. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un parādīt sevi vēlētājiem ar reāliem darbiem, nevis tikai vārdiem. Lūk!

Tātad konkrētais likumprojekts paredz atteikšanos no piemaksām pilnīgi par visiem amatiem, tajā skaitā par amatiem Prezidijā, par komisiju vadīšanu, tajā skaitā sekretāriem, par frakciju vadīšanu un visu pārējo.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Ļoti daudzi noteikti gribēja nākt runāt "pret", vai ne? Ļoti pateicīgs šis jautājums ir. Es domāju, ka tagad ir rudens, sēņu laiks. Patiesībā ir jāiet sēnēs dienu un nakti un nav ko saņemt algu vispār. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Priekšvēlēšanu laikā es biju Alojā. Vietējie pensionāri bija sanākuši paklausīties, ko tad viņiem pastāstīs, un viņi teica tā, ka deputātiem vispār nevajag saņemt atalgojumu, jo viņi ir tautas kalpi. Kalpi kalpo! (Starpsauciens: "Kaimiņš ir kalps!") Un viņiem ir jāiet mežā un jālasa sēnes, ja viņi grib ēst. Un ogas. (Dep. J. Ādamsons: "A nodevas?") Tā tam būs būt! Par kādu algu vispār vēl ir jautājums?

Šeit šobrīd pagaidām vēl esošā Pieprasījumu komisijas vadītāja Linda Liepiņa, kura it kā nodarbojas ar sportu savā komisijā. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.), vismaz tā es saprotu no retorikas, kas bija masu medijos... Nu, Linda, sāciet ar sevi varbūt! Jūs varējāt kaut kādā veidā tad atteikties no savas piemaksas kā komisijas vadītājai. Jūs, cik es saprotu, visu vasaru esat veiksmīgi katru mēnesi saņēmusi šo piemaksu. (Dep. L. Liepiņa: "Jūs jau arī! Vai tad ne?")

Savukārt par atlīdzību komisijās vai Prezidijā – manuprāt, to vajadzētu saņemt. Un es runāju par to ne tikai tāpēc, ka mēs esam koalīcijas pārstāvji... es runāju šeit arī kā koalīcijas deputāts. Bet varbūt jūs, opozīcija, un tie, kas ir "brīvie radikāļi" šeit, varbūt jūs vienkārši nezināt, kā ir, kad jāiet uz darbu? (Dep. L. Liepiņa: "Divkosis!") Vienkārši atnākt ceturtdienā un "izvārīties" šeit no tribīnes vai, teiksim, pakliegt pretī – tas ir viens. Bet, piemēram, vadīt komisiju, saprast laika grafiku un strādāt ar visām iespējamām pusēm – tas ir pilnīgi kaut kas cits.

Katrā ziņā šis ir ļoti pateicīgi nepateicīgs temats, par ko runāt "pret". Es domāju, ka diezgan stulbi ir kaut ko tādu ielikt iekšā. Par deputātu atalgojumu varu pateikt – var aiziet vēl tālāk. Principā man liekas, ka vajag lielāku algu deputātiem. It kā jūs nepiekristu. Nē? (Smiekli.) Nu, lūk.

Līdz ar to... Līdz ar to es tiešām aicinātu šo klaji skaisto, populistisko piemēru, ka jāiet sēnes un ogas mežā grauzt... Ko mežā darīsim ziemā? Ko ēdīsim ziemā? Tad... (Starpsauciens: "Jāiemarinē!") Tad ir... Ar ko tu iemarinēsi? Tev taču vajag gāzi vai kaut kādu uguni. Nu kā tad tu rīkosies? (Starpsauciens.) Un tad aiziet uzreiz "Latvijas Gāze". (Dep. A. Gobzems: "Bet tev jau ir Meroni stipendija!")

Katrā ziņā... Kolēģi, neatbalstām šo te... es nedomāju, ka tas ir adekvāts priekšlikums, bet – nu jā... jūs rakstiet vēl! Tāpēc ka tad vismaz jūs varat ceturtdienās kaut ko parunāt, citādi jums nav, par ko runāt. Es šajā gadījumā domāju "brīvos radikāļus". (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Paldies, Liepiņas kundze.

Visu labu!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 54, atturas – 1. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts. (Dep. L. Liepiņa: "Te arī visu redzam!")

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut tās sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ģirģens, Pucens, Puga, Petraviča, Cielēns, Budriķis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas". (No frakcijas SASKAŅA: "Kāpēc? Netiek galā?") Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Bet protams!") Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 31, atturas – 1. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Kursīte, Ģirģens, Pucens, Puga, Petraviča un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 32, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Pucens, Ģirģens, Puga, Petraviča, Cielēns, Budriķis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas". (Starpsauciens.) Deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Pucens, Ģirģens, Puga, Petraviča, Cielēns, Budriķis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav iebildumu!") Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Pret Janīnu taču nevar iebilst! Pareizi, Jāni?") Tātad deputātiem iebildumu nav.

Paldies.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Godātie kolēģi! Ir saņemts deputātu Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Vjačeslava Dombrovska, Edgara Kucina, Valērija Agešina, Jāņa Krišāna, Ivana Ribakova, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča un Vladimira Nikonova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vērojot Krišjāņa Kariņa darbības... valdības darbību, nevilšus prātā nāk Rīgas kinostudijas mākslas filma "Emīla nedarbi".

Vai atceraties, ko pirmajā svinīgajā sēdē Krišjānis Kariņš apsolīja visai sabiedrībai? "Mēs strādāsim kopā, uzklausīsim un atbalstīsim viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus – celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs. Mēs to izdarīsim."

Šoreiz... šodien mēs runāsim par tiesiskumu. Pavisam nesen visai Latvijas sabiedrībai Ministru prezidents lepni paziņoja, ka naudas budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis.

Taču mēs atceramies, kā bija ar pensiju piegāžu kompensācijām. Valdība paziņoja, ka naudu tā nevarēja piešķirt tāpēc, ka likumā nebija tāda deleģējuma. Labi!

Bet kā tad ir attiecībā uz mediķu algām? Attiecībā uz mediķu algu pieaugumu jau 2018. gadā Saeima nolēma, ka valdībai, veidojot budžetu uz 2020. gadu, ir jāparedz šis pieaugums, nosakot, ka pieaugumam jābūt 191 miljona apmērā. Tas nozīmē plus 120 miljoni. Lai gan Krišjānis Kariņš bija apgalvojis, ka naudas ir tik daudz, cik nekad nav bijis, un papildu fiskālā telpa vien bija krietni lielāka nekā tā prasība, kas bija jāizpilda attiecībā uz mediķu algām, valdība pretēji likumā prasītajam budžetā ir paredzējusi mazāk nekā 45 miljonus eiro. Tas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā noteikts likumā.

Sanāk, ka valdība ar saviem solījumiem rīkojas... Tai sanāk kā Emīlam no "Emīla nedarbiem", kad viņš teica: "Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert, kad man ir nauda, tad es nedrīkstu dzert! Kad tad lai es dzeru?" Tas nozīmē – kad lai es pildu savus solījumus, Krišjāni Kariņ! Tas, ka tiek stāstīts, ka budžetā nav naudas un tāpēc to nevarēja izdarīt... tā vienkārši ir atrunāšanās vai vairāk liekuļošana, vai pat melošana visai sabiedrībai, lai slēptu to, ka patiesībā šai valdībai svarīgāki ir politiskie darījumi, nevis rūpes par sabiedrības interesēm, jo likums tika pieņemts jau pagājušajā gadā. Ja naudas nebija, jūs varējāt nākt šeit un lūgt, lai šo likumu labo. Bet, nē, jūs izvēlējāties pārkāpt šo likumu.

Tāpēc šis pieprasījums ir par valdības pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Tam nav nekāda sakara ar Veselības ministrijas kompetenci. Mēs ļoti ceram, ka uz šo pieprasījumu atbildēt ieradīsies Krišjānis Kariņš pats. Nevis slēpsies aiz sieviešu mugurām, bet pats šeit kā valstsvīrs, kā vīrs atnāks un pastāstīs, kāpēc valdība ir pieņēmusi pretlikumīgu lēmumu. Es ļoti vēlētos, lai šoreiz Krišjānis Kariņš man nebūtu jāsauc ne par liekuli, ne gļēvuli, kurš nav spējīgs atbildēt ne par saviem solījumiem, ne savu darbību.

Paldies. (Starpsauciens: "Lūdzu!")

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Ir saņemts deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska un Alda Gobzema pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem "Par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pasūtot pētījumus, neievēro Publisko iepirkumu likumu".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Par šo pieprasījumu... Šodien mēs ļoti... vairākas stundas ļoti karsti debatējām par ārkārtējo situāciju un jūs redzējāt, kādos apstākļos ārkārtējās situācijas tiek izsludinātas. Protams, Publisko iepirkumu likums šādos apstākļos paredz īpašu regulējumu, kādā veidā var nonākt pie viena vai otra iepirkuma.

Šajā gadījumā pieprasījums ir par to, kurā vietā ministrs ir saskatījis ārkārtējo situāciju, pasūtot divus pētījumus vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā bez atklāta konkursa, vienkārši pasaucot sev izvēlētus pētniekus, noslēdzot ar viņiem līgumus, nosaucot to vienkārši par ārkārtējo situāciju.

Šāda pieeja... (Dep. U. Budriķis: "Tu tikko to atbalstīji!") Šāda pieeja likumdošanā nav paredzēta, ir arī vairāki tiesas spriedumi, kur ir skaidrots, kas īsti ir ārkārtējā situācija, – mežu ugunsgrēki, plūdi un citi līdzīga rakstura gadījumi. Bet šajā gadījumā, mūsuprāt, ministrs ir klaji pārkāpis likumu. Visu cieņu šiem pētniekiem, kurus ministrs ir izvēlējies! Tiešām tie ir augstas kvalifikācijas pētnieki. Tomēr viņi Latvijā nav vienīgie, un arī citiem būtu bijis jābūt iespējai piedalīties, nest savu piedāvājumu attiecībā uz šo darbu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija saņēma un savā sēdē izskatīja likumprojektu "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā".

Likumprojekts izstrādāts, atsaucoties uz ASV iniciatīvu turpināt sadarbību, kas jau ir īstenota 2000. gadā un 2004. gadā, konkrēti, lai veicinātu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanu, profesionalitātes pilnveidošanu tādās jomās, kas ir kļuvušas akūti svarīgas, tātad – arī cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas apkarošana. Tāpat šie grozījumi un šī sadarbība cieši saistīta ar finanšu sektoru, mūsu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu. Protams, šis nav tikai tāds vienreizējs pasākums. Tā ir ilgtermiņa sadarbība, un šī sadarbība ir veidota ar konkrētu mērķi – palielināt Latvijas un citu Eiropas partnervalstu spēju apkarot korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus starptautiskus finanšu noziegumus, kā arī ievērojami samazināt laiku, kāds nepieciešams finanšu noziegumu un citu krimināllietu iztiesāšanai.

Šīs sadarbības kontekstā ASV ir gatava piešķirt 2–2,5 miljonus ASV dolāru šo spēju, kapacitāšu stiprināšanai, un līdz ar to šī sadarbība būtu divu līdz četru gadu garumā.

Kas attiecas uz izskatīšanas procesu – Ārlietu komisijā mēs aicinājām noteikt šim likumprojektam steidzamību. Steidzamība ir saistīta ar budžeta pieņemšanas procedūru ASV, kur oktobrī jau ir jābūt skaidri zināmam, ka Latvijas puse ir tiesiskās saistības uzņēmusies. Ja mēs šo vienošanos neratificējam, tad pastāv iespēja, ka šis finansējums aiziet jau nākamajai valstij, kas varbūt, teiksim tā, ir rindā, – Horvātijai. Tāpēc nepieciešams par šo jautājumu lemt steidzamības kārtībā.

Komisijā likumprojektu atbalstījām pirmajam lasījumam, bet vispirms aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Kols. Ārlietu komisija nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Ārlietu komisijas nolemto.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Grozījumu Nr. 1 Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004. gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlreiz! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā".

Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija, un tas paredz no 2020. gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt šobrīd piemērojamo regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā komisija pati izveidoja vienu priekšlikumu, balstoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ieteikumu, izslēgt likumprojekta 2. pantā pārejas noteikumu 21. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Iepriekš minētā punkta izslēgšana nav saistīta ar nepieciešamību rast līdzekļus abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu zaudējumu kompensēšanai, bet gan ar to, ka likumprojekts izstrādāts pirms kāda laika un paredzēja pagarināt arī universālā pasta pakalpojumu sniedzēja saistības, kas jau faktiski ir izdarīts.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Laiks paziņojumiem.

Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Ēriks Pucens, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Eiropas lietu komisijas deputātiem atgādinājums – mums kārtējā sēde sākas pēc piecām minūtēm ierastajā telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Viktors Valainis (Starpsauciens: "Ir!")... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 10. septembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Tas ir svarīgs grozījums, lai uzlabotu mūsu militāro mobilitāti.

Šobrīd militārpersonas Latvijas Republikā ieceļo caur konkrētajām robežšķērsošanas vietām, piemēram, caur starptautisko lidostu "Rīga", kur minētajām personām tiek veikta attiecīga pārbaude. Taču gadījumos, kad ierašanās valstī notiek, izmantojot citu metodi, piemēram, desantēšanos, kāda bija Baltops mācībās, vai darot to vēl kādā citā veidā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Normatīvajos aktos nav noteikti izņēmumi. Minētais likumprojekts paredz NATO jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts spēkos ietilpstošām personām atsevišķos gadījumos šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas. Tas ir paredzēts tikai ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvokļa laikā, lai sniegtu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku un ārvalsts bruņoto spēku kopējās mācībās.

Par nepieciešamību šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas Nacionālie bruņotie spēki informēs Valsts robežsardzi, saskaņos robežšķērsošanas, kā arī robežpārbaudes veikšanas vietu un laiku.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)

Tātad vēl deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Katram no mums ir draugi, un, ja šiem draugiem mēs uzticamies, tad reizēm atstājam viņiem dzīvokļa atslēgas. Dzīvē tomēr var rasties dažādas situācijas. Labi, ka vajag tikai rūpēties par ziediem vai pieskatīt mājdzīvniekus, dažreiz atslēgas atstāj arī tādēļ, lai palīdzētu smagi slimiem cilvēkiem.

Bet es īsti nesaprotu, kāpēc Latvija tieši šobrīd vēlas uzticēt savas atslēgas, proti, robežkontroli, saviem draugiem. Kas pie mums ir tik nopietni slims? Turklāt mūsu draugi ir tik dažādi. Kāpēc lai mēs nezinātu, kāds karavīru skaits tieši šobrīd atrodas Latvijas teritorijā?

Pagājušajā nedēļā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā notika diskusija par viesstrādniekiem. Bija runa par to, ka Latvijai ir jādibina vienots reģistrs tiem cilvēkiem, kas atbraukuši šeit strādāt. Bet man liekas, ka jaunie cilvēki, kuri simtiem un tūkstošiem brauc uz Latviju dienēt militārajos kontingentos, atstāj arī ekonomisku, ekoloģisku un demogrāfisku iespaidu uz Latviju, un tāpēc mums ir jāzina, cik viņu ir šeit un no kurienes, un ar ko viņi nodarbojas. Šodien draugs ir lojāls, bet rīt viņam var rasties savi apstākļi. Piemēram, viņš var sastrīdēties ar jūsu kaimiņiem, ar kuriem jums personīgi nav nekādu problēmu. Jūs varat draudzēties ar viņiem mājās, bet jūsu draugs – viņš ir tik principiāls, un viņš grib atbildēt par kārtību visā mājā.

Protams, vēsturiskie piemēri aktuālajā politikā var tikt piemēroti ierobežoti. Katra cilvēka vai valsts dzīves epizode ir unikāla. Analoģijas var klibot, taču es gribētu atgādināt, ka Latvijas un PSRS pakts par militāro bāzu izvietošanu tika parakstīts gandrīz pirms 80 gadiem. Arī ārlietu ministrs Gothards Vilhelms Nikolajs Munters bija ļoti stiprs profesionālis, bet viņš apstiprināja šo dokumentu Kremlī.

Es esmu izlasījis daudzus Latvijas diplomātisko dokumentu oriģinālus Latvijas Valsts arhīvā. Tajā laikā Latvijas Ārlietu ministrija nekur nenorāda, ka šis pakts bija piespiedu vai nebija brīvprātīgs, turklāt Munters pieprasa Latvijas sūtņiem atspēkot visas spekulācijas Rietumu presē par to, ka turpmāk Latvijas politiskais kurss netiek noteikts Rīgā... bet padomju karaspēka klātbūtne Latvijas teritorijā palielinājās un rezultātā noveda pie neatkarības zaudēšanas.

Visskumjākais Kremlim un Staļinam, ka viņu uzturēšanās Baltijas jūras krastos pat neuzlaboja, bet pasliktināja PSRS stratēģisko stāvokli, kad varenie pretinieki – Vācija un PSRS – atradās bijušajā buferzonā. Pēdējie cieta visvairāk. Bet arī tiem lielajiem puišiem, kuri cerēja iegūt priekšrocības no proaktīvā izvietojuma, sākās nejaušas grūtības, jo ne visi Baltijas iedzīvotāji laipni uzņēma padomju karaspēku.

Mēs visi lasām RAND Corporation vai The National Interest un dzirdam diezgan paniskas sarunas par tā saucamo Suvalku koridoru. Un man ir jautājums džentlmeņiem: jūs taču esat ieradušies šeit paši, kāpēc jūs tagad sūdzaties par to, ka Latvijas teritorija, Baltijas teritorija nav piemērota NATO vajadzībām? Patiesībā mēs nekad neatkārtojam svešas kļūdas, mēs tikai pieļaujam savējās. Pastāvīgs atteikums no Latvijas suverenitātes, kas notiek jau 15 gadus, kopš mūsu iestāšanās NATO, ir šāda kļūda.

Es vēlētos, lai tā būtu kaut vai neatgriezeniska kļūda. Un lai vēsturnieki vēlāk neteiktu, ka mūsu Saeimas rīcība šodien ir bijusi pretvalstiska.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams?

M. Staķis. Jā. Komisijas vārdā es vēlos tikai atgādināt, ka likumprojekts ir par to, ka šīs Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts spēkos ietilpstošās personas Latviju šķērso tikai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai arī tad, ja paredzētas kopīgas mācības. Par to tiks informēta robežsardze, un tas tiks saskaņots ar robežsardzi.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Šā gada 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Mobilizācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Kolēģi! Šajā pašā šā gada 10. septembra sēdē tika skatīts arī šis konkrētais likumprojekts. Ar šo likumprojektu galvenokārt tiek risināti divi jautājumi. Pirmais. Tiek iedzīvināta un stājas spēkā Nacionālās drošības likuma 23. panta astotā daļa, kura paredz Ministru kabineta tiesības pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, lai paaugstinātu militāro apdraudējumu gadījumā uzsāktu valsts aizsardzības plānu... valsts aizsardzības operatīvā plāna izpildi.

Tiek paredzēts, ka šī norma stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Mobilizācijas likumā, kuri šobrīd tiek piedāvāti un paredz tiesisku pamatu zemessargu un rezerves karavīru mobilizācijai jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas.

Svarīgi ir, ka mehānismā paredzēts, ka par šo faktu nekavējoties tiek informēta Saeima un tai jāveic mobilizācijas pamatotības izvērtēšana.

Un otrs. Šajā tiesību aktā ir nostiprinātas konkrētas definīcijas – kas ir aizsardzības industrija, aizsardzības industrijas attīstības atbalsts un piegāžu drošība –, kā arī nostiprināti atbalsta pasākumi aizsardzības industrijai, kas ir svarīgi, visaptveroši valsts aizsardzības elementi.

Arī šo likumprojektu komisija ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! To, ko minēja Staķa kungs, to, kas skar Zemessardzi... un jautājums par mobilizāciju... jautājumu vispār nav. Šī sadaļa ir noteikti atbalstāma. Bet – kur ir brāķis šajā likumprojektā? Nez kāpēc, nez no kurienes ir "piekabināts" pie mobilizācijas... Ieklausieties – Mobilizācijas likums! Likums par mobilizāciju, aizsardzības industriju...

Tad, kad šeit notika asas un ilgas debates par to, vai atļaut vai neatļaut sešpadsmitgadniekiem piedalīties medībās, Aizsardzības ministrija mēģināja dabūt jau Ieroču aprites likumā veselu virkni pozīciju, kas skar aizsardzības industriju. Komisijas sēdē mēs lēmām un aicinājām Aizsardzības ministriju izstrādāt atsevišķu likumprojektu par to, kas skar aizsardzības industriju.

Tāds likums noteikti ir nepieciešams. Bet kāpēc tas "jāpiekabina" pie likuma, kuram nav nekādas saistības ar mobilizāciju? Aizsardzības industrija, tāpat kā visas pārējās tautsaimniecības sadaļas... ir viena no mobilizācijas sastāvdaļām. Līdz ar to acīmredzot uz otro lasījumu ir jāiesniedz priekšlikumi par to, ka... uzdot Aizsardzības ministrijai, respektīvi, valdībai, izstrādāt atsevišķu likumprojektu par to, kas skar tieši aizsardzības industriju, kur varētu aizsargāt arī mūsu cilvēku intereses, intelektuālo īpašumu un tā tālāk.

Aicinu atbalstīt, bet nopietni arī aicinu komisiju un pārējos deputātus piestrādāt pie šī likumprojekta kvalitātes, lai mums nesanāk, ka pie automašīnām mēs pieķēdējam vēl kuģi, tāpēc ka viens un otrs brauc... vai gaisa kuģi, kurš arī brauc pa zemi. Katram likumprojektam, likumam ir jāatbilst tam nosaukumam... tam, kā vārdā tas ir domāts, pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Staķis. Jā. Ādamsona kunga priekšlikumi ir vērā ņemami. Mēs turpināsim diskusijas par to otrajā lasījumā.

Šobrīd, lūdzu, atbalstiet likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Mobilizācijas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kuras vadītāju te daži grib atstāt bez algas, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai īstenotu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju. Likumprojektā ir iekļauti ceļu satiksmes nozarē paredzētie administratīvie pārkāpumi un noteiktas kompetentās institūcijas, kurām būs piekritīgs administratīvo pārkāpumu process. Likumprojekts... likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Likumprojektā saglabāti aktuālie administratīvo sodu apmēri, taču agrākās tiesību atņemšanas vietā likumprojektā ir paredzēts sods – tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana. Tiesību atņemšana, kas nozīmē to pilnīgu atņemšanu un atkārtotu to iegūšanu pēc atņemšanas termiņa beigām, ir paredzēta par tiem pārkāpumiem, par kuriem iepriekš atņemšanas termiņš bija lielāks par 12 mēnešiem, kā arī par visiem pārkāpumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Pārējos gadījumos paredzēts piemērot tiesību izmantošanas aizliegumu. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu pārvaldes un sabiedrisko kārtību dzelzceļa nozarē. Likumprojekts paredz nozares administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanu, nosakot arī sodus par pārkāpumiem dzelzceļa satiksmes uzturēšanas un izmantošanas jomā. Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Satiksmes ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" un to konceptuāli atbalstījusi.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tas sagatavots, lai paplašinātu to aviācijas uzņēmumu īpašnieku patiesā labuma guvēju un darbinieku loku, kuru reputāciju būtu nepieciešams pārbaudīt, ņemot vērā tendenci, kas saistīta ar trešo valstu pilsoņu mēģinājumiem iekļūt Eiropas Savienības valstu tirgū, veidojot aviokompānijas, kuru īpašnieki fiktīvi ir Eiropas Savienības pilsoņi, bet patiesībā tie ir trešo valstu pilsoņi, kuru naudas izcelsmes avoti nav skaidri. Tādēļ nepieciešama valsts institūciju iesaistīšanās jaundibināmu aviācijas uzņēmumu izvērtēšanā, lai aizsargātu Eiropas Savienības ekonomisko telpu no nelegāli iegūtu līdzekļu ieplūdināšanas.

Iepriekšējos gados ir pieaudzis arī civilās aviācijas lidlauku skaits. 2016. gadā sertificēti trīs civilās aviācijas lidlauki, 2019. gadā – sertificēts viens civilās aviācijas lidlauks. Lai arī mēroga un sniegto pakalpojumu ziņā pēdējā laikā sertificētie civilās aviācijas lidlauki ir nelieli, iespējamie riski sabiedrības un valsts drošībai būtiski neatšķiras no likuma tā pašreizējā redakcijā identificētajām lidostām. Lai vispusīgāk mazinātu riskus, ņemot vērā to īstenošanās neparedzamību un iespējamās sekas, uz starptautiskajām lidostām attiecināmie priekšnoteikumi būtu piemērojami arī vietējā mēroga lidlaukiem. Papildus minētajiem atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumā izdarītajiem grozījumiem likumā paredzēts mainīt Drošības policijas nosaukumu uz iestādes jauno nosaukumu – Valsts drošības dienests.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. septembris.

Likumprojekts "Ģenētisko resursu izmantošanas likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izskatījām likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums". Tas ir jauns likums, kas ir kā juridisks mehānisms bioloģiskās daudzveidības un ģenētisko resursu aizsardzībai, jo ģenētiskajiem resursiem ir ļoti būtiska loma pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zāļu un kosmētikas izstrādē... un virkne citu jautājumu. Tāpēc šī regula, ko mēs piemērojam šeit, Latvijā, būs kā starptautisks un diezgan komplicēts mehānisms, kas paredzēs... drošu izmantošanu pētniecībā un atrunās virkni jautājumu, kādā veidā šie ģenētiskie resursi var tikt piemēroti gan šeit, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis likumprojekts nosaka arī iestādi, kura būs atbildīga par šīs regulas piemērošanu Latvijā, un tā būs Dabas aizsardzības pārvalde.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts pirmajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. T. Plešs. Šī gada 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie un godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektā, kuru virza Iekšlietu ministrija, ietverts regulējums par personu administratīvo atbildību personu apliecinošu dokumentu jomā un iestāžu kompetenci sodu piemērošanā, ņemot vērā to, ka 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums un zaudēs spēku Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Šis likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu un precizēs un noteiks administratīvo atbildību personu apliecinošu dokumentu jomā, proti, atbildību par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta, par personu apliecinoša dokumenta bojāšanu vai tiesību aktos neparedzētu atzīmju vai sākotnējā satura izmaiņu izdarīšanu, par personu apliecinoša dokumenta pazaudēšanu vai nenodošanu laikā, kā arī par personu apliecinoša dokumenta atņemšanu, nodošanu vai pieņemšanu ķīlā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24. septembris.

Likumprojekts "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Šis likumprojekts saistīts ar dekodifikāciju. Kā zināms, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku 2020. gada 1. janvārī, un Iekšlietu ministrija izstrādāja likumprojektu, kas paredz administratīvo atbildību par dzīvesvietas nedeklarēšanu noteikt Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. Šī gada 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24. septembrim.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai".

Kā izriet no likumprojekta nosaukuma, tas paredz nevalstiskajai organizācijai "Rīgas Riharda Vāgnera biedrība" nodot pašreiz valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes vienības 1564 kvadrātmetru platībā un četru stāvu ēkas, kā arī ēkā esošo kustamo mantu.

Šajā ēkā savulaik atradās Rīgas pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādājis pasaulslavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka līdz ar to ir kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa. No 1988. gada līdz slēgšanai 2006. gadā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Nekustamais īpašums ir avārijas stāvoklī un netiek lietots jau 13 gadus. 2006. gadā to slēdza sliktā un apmeklētājiem nedrošā tehniskā stāvokļa dēļ. Lai šo kultūras objektu atjaunotu, saglabātu un attīstītu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi, ko valsts pašlaik nevar nodrošināt, un nav pazīmju, ka pārskatāmā nākotnē ēka varētu kļūt par tik augsta līmeņa prioritāti, lai budžetā nepieciešamos līdzekļus atrastu. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem ēkas atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 16,5 miljoni.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ir dibināta 2014. gadā ar mērķi atjaunot šo kultūrvēsturisko pieminekli un padarīt to pieejamu sabiedrībai. Biedrība apņemas, iegūstot šo objektu savā īpašumā, piesaistīt finansējumu, lai nodrošinātu ēkas atjaunošanu un tās izmantošanu kultūras un izglītības vajadzībām.

Likums paredz, ka biedrības darbības izbeigšanas gadījumā objekts atgriežas atpakaļ valsts īpašumā.

Komisijas deputāti rūpīgi iepazinās ar biedrības plāniem, uzklausīja biedrības vadītāju Māri Gaili, uzklausīja atbildīgo institūciju viedokļus un nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Atbalstu likumprojekta tālākai virzībai pauda arī Kultūras ministrija. Vienlaikus deputāti izteica nepieciešamību likumprojektu papildināt ar detalizētāk aprakstītu saistību apjomu, kuras jaunajam īpašniekam būtu pienākums izpildīt. Atbilstošus precizējumus otrajam lasījumam apņēmās sagatavot Kultūras ministrija.

Sākotnēji šo likumdošanas iniciatīvu iesniedza Saeimas deputāti no vairākām frakcijām, un, kā jau teicu, pēc izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās deputāti lēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Dzintars. 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" arī ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju, kas mums ir jāveic līdz šī gada beigām. Šajā gadījumā tie ir divi panti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas attiecas uz maksātnespējas jomu.

Pirmais pārkāpumu veids ir noteikts pantā "Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana". Šobrīd paredzēts sods fiziskajām personām un valdes locekļiem no 280 līdz 700 eiro, kā arī ar iespēju atņemt šīm personām tiesības uz amatiem kapitālsabiedrībās līdz trīs gadiem. Tieslietu ministrijas piedāvājums ir šo sodu nedaudz palielināt, proti, naudas soda apmēru palielināt līdz 300... no 300 līdz 1000 eiro, savukārt iespēju atņemt... ieņemt amatus komercsabiedrībās – līdz pat pieciem gadiem.

Otrs pants ir šis – "Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana". Šobrīd sods par šāda veida pārkāpumiem ir no 70 līdz 700 eiro, un tāpat ir arī tiesības atņemt līdz trim gadiem šīm personām iespēju ieņemt amatus komercsabiedrībās. Arī šeit Tieslietu ministrijas piedāvājums ir sodu nedaudz palielināt, proti, naudas sodu – no 100 līdz 1500 eiro, pārrēķinot šīs naudas soda vienības, un tiesības uz amatu komercsabiedrībās atņemt līdz pat pieciem gadiem. Komisija atbalstīja šo Tieslietu ministrijas ierosinājumu, vienīgi raisījās diskusijas par kompetentajām iestādēm. Proti, maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana... Šo pārkāpuma veidu šobrīd izskata Valsts ieņēmumu dienests attiecībā uz nodokļu nemaksātājiem, bet pārējos gadījumos – Valsts policija, un šie pārējie gadījumi veido ļoti nelielu daļu no pārkāpumiem.

Tā kā pants "Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana" ir no 2015. gada nodots Maksātnespējas kontroles dienesta atbildībā, tad... pēc toreizējās pieredzes... No dažiem procesiem, ko gadā izskatīja Valsts policija, šo konstatēto pārkāpumu skaits, kad to visu pārņēma Maksātnespējas kontroles dienests, pieauga līdz vairāk nekā 100 pārkāpumiem gadā. Tas saistīts ar to, ka Maksātnespējas kontroles dienestam ir daudz augstāka kompetence šī veida pārkāpumu konstatēšanā nekā Valsts policijai, kurai tā noteikti nebija pirmā prioritāte.

Tāpēc, komisijas ieskatā, būtu lietderīgi arī pirmo minēto pantu "Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana" nodot ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta atbildībā, bet... policijas kompetenci nodot Maksātnespējas kontroles dienestam, kas varētu daudz profesionālāk un arī apjomīgāk sodīt par šiem... šī veida pārkāpumiem. Bet tas jau būs otrā lasījuma uzdevums.

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Iesalnieks. Šī gada 18. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi pirmajam lasījumam Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu, kas ir veidots, lai ievērotu Valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu – īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu un vienlaikus reaģēt uz bērnu likumpārkāpēju problēmām, lai tos neizolētu no sabiedrības, bet panāktu, ka audzinoša rakstura līdzekļi atbilst vispārējām sabiedrības morāles normām, kā arī nodrošinātu to, lai bērns būtu pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.

Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā Krimināllikuma VII nodaļu, kas reglamentē nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības. Tādējādi projektā ir ietverti nepieciešamie grozījumi, kuru nolūks ir paredzēt izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgo kriminālatbildību un samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu.

Likumprojektā ir īpaši definēts brīvības atņemšanas soda saturs nepilngadīgajiem, kas līdz šim netika noteikts. Tāpat tiek noteikts, ka brīvības atņemšana nepilngadīgajiem vienmēr tiek piemērota kopā ar papildsodu – probācijas uzraudzība –, lai tiktu nodrošināts, ka pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas tiek turpināts darbs pie nepilngadīgo resocializācijas, kā arī domāšanas un uzvedības maiņas.

Vienlaikus tiek paredzēts, ka brīvības atņemšana nepilngadīgajiem netiek piemērota nosacīti. Tas ir nepieciešams, lai attiecībā uz nepilngadīgajiem nosacītas notiesāšanas vietā tiktu piemērota probācijas uzraudzība kā pamatsods.

Ir veiktas izmaiņas arī attiecībā uz naudas sodu nepilngadīgajiem. Turpmāk šāds soda veids viņiem netiek paredzēts, jo tas, iesniedzēju ieskatā, neveicina nepilngadīgo resocializāciju.

Likumprojekts paredz izslēgt normas, kas paredz nepilngadīgo atbrīvošanu no piespriestā soda, piemērojot audzinoša rakstura līdzekļus. Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu un materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Tā nepilngadīgais netiks pakļauts ilgstošam kriminālprocesam līdz iztiesāšanas stadijai.

Likumprojekts paredz arī jaunu pieeju – tiesa var pieņemt lēmumu, ka nepilngadīgais, kuram ir piemērota probācijas uzraudzība, var tikt ievietots sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" uz laiku līdz trīs gadiem.

Otrs bloks šajā likumprojektā ir saistīts ar kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā. Tas paredz visā likumā aizstāt terminu "piespiedu darbs" ar jēdzienu "sabiedriskais darbs", kas ir termina maiņa, lai izvairītos no termina pazemojošā rakstura.

Tāpat kriminālsodu – probācijas uzraudzība – paredzēts noteikt arī kā pamatsodu, un tas būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kas ļautu nodrošināt likumpārkāpēju domāšanas un uzvedības korekciju atbilstoši vecumam un psiholoģiskajām īpatnībām. Probācijas uzraudzību kā pamatsodu paredzēts piemērot tikai ar 2022. gada 1. janvāri pilngadīgām personām, kas izdarījušas vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus un noziegumus ar atkarību izraisošo vielu... noziegumus, kas ir saistīti ar atkarību izraisošo vielu lietošanu. Ar 2022. gada 1. janvāri papildsoda – policijas kontrole – vietā piemēros papildsodu – probācijas uzraudzība.

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šo iecerēto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu var vērtēt pozitīvi, taču daudz kas būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi šīs izmaiņas tiks realizētas dzīvē.

Valsts policijas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, nepilngadīgo personu izdarīto noziegumu skaits 2018. gadā ir audzis. Tāpēc pārmaiņas, protams, ir nepieciešamas. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka jau šobrīd ir atsevišķi instrumenti, ko varētu izmantot biežāk, proti, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

Viens no piespiedu līdzekļiem ir ar tiesas lēmumu ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni". Lai arī šī iestāde daļēji ir kā cietums, jo brīvi pārvietoties un atstāt tās teritoriju nedrīkst, pusaudži "Naukšēnos" var vismaz mācīties un apgūt kādas iemaņas un prasmes. Diemžēl pašlaik šo iespēju valsts izmanto pārāk maz, tā ir dārga un birokrātiska. Tāpēc man ir bažas, ka ar šo nepilngadīgo kriminālatbildības jauno reformu varētu notikt kaut kas līdzīgs. Likumpārkāpēju resocializācijas instrumenti būs, taču tos lietos maz.

Diskutējot par nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, es neaicinu uzreiz grozīt citas spēkā esošās normas, bet atsevišķas tomēr aicinātu izvērtēt un pārdomāt. Piemēram, Latvijā zināmas, teiksim tā, briesmas nepilngadīgajiem rada tas, ka sodāmība pārvelk strīpu pār viņu nākotnes karjeras iespējām gandrīz 30 profesijās. Viņi nevar strādāt tieslietu un iekšlietu sistēmā, tātad arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, militārajā dienestā. Sanāk tā: ja pusaudzis, piemēram, 14 gadu vecumā kādam kautiņā nodarījis miesas bojājumus, tad viņam būs karjeras ierobežojumi mūža garumā. Domāju, ka šīs sodāmības sekas būtu jāizdiskutē.

Līdzīgi jāizdiskutē arī ārvalstu pieredze. Piemēram, Francijā ir specializēts tiesnesis nepilngadīgo lietās, un arī dažādos ASV štatos jauniešus un pieaugušos tiesā atsevišķi un sodi ir atšķirīgi.

Kādā pētījumā secināts, ka teju katrs jaunietis pusaudža vecumā izdara likumpārkāpumu, taču apzināti kā noziedznieki darbojas vien daži procenti nepilngadīgo – un galvenokārt empātijas trūkuma dēļ. Un šie gadījumi tiešām ir smagi (piemēram, meiteņu kautiņi mēdz būt ļoti nežēlīgi). Diemžēl sīko vardarbību mēdz ignorēt gan ģimenē, gan skolā, bet, kā zināms, vardarbība rada vardarbību.

Protams, pārmaiņas ir nepieciešamas, es teiktu, analizējot šo piedāvājumu gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā. Tomēr es vēlos vērst jūsu uzmanību, kolēģi, ka šobrīd likumpārkāpēju resocializācija ir ļoti zemā līmenī mūsu valstī, jo valsts tajā iegulda ļoti maz resursu. Un man nav pārliecības, ka situācija varētu mainīties, neraugoties pat uz šiem grozījumiem, kurus mēs pašlaik virzām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10. oktobrim.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Arī šie grozījumi – Tieslietu ministrijas iniciētie grozījumi – tika izskatīti Juridiskajā komisijā. Tie ir saistīti ar iepriekš minētajiem grozījumiem Krimināllikumā, šie grozījumi sasaucas saistībā ar piespiedu darbu... terminu maiņu... probācijas uzraudzību, uzraudzības izpildes kārtību un jauno kārtību par nepilngadīgo ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

Vēl ir arī grozījumi, kas ir saistīti ar praksē konstatēto problēmu, ka ir nepieciešams pārņemt ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai piemērots piespiedu darbs, kas ir noteikts mēnešos, nevis stundās, kā tas tiek darīts Latvijā. Šobrīd to var pielāgot, bet nevar grozīt soda vai probācijas pasākumu veidu un mēru. Līdz ar to praksē pastāv problēmas gan ar to, kā izpildei Latvijā pārņemt ārvalstī noteiktu sodu, gan arī attiecībā uz Latvijā noteikta soda "nosūtīšanu" uz citu dalībvalsti. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts sodu nosaka mēnešos, tiesa to nosaka stundās, par vienu mēnesi nosakot 20 sabiedriskā darba stundas. Toties, kad notiek Latvijā pieņemtā nolēmuma par sabiedriskā darba "nosūtīšanu" uz ārvalsti... Tiesas nolēmumā ir nepieciešams norādīt, ka Latvijā piespriestais sabiedriskais darbs ir izpildāms noteiktā laika posmā.

Līdz ar to tiek paredzēts, ka tiesa... tiesas nolēmumā papildus norāda maksimālo mēnešu skaitu, kurš nav mazāks par sešiem un nav lielāks par 24 mēnešiem, kurā ir izpildāms Latvijā piespriestais sabiedriskais darbs. Tādējādi pēc būtības tiek izpildīts 2008. gada Eiropas Savienības Padomes pamatlēmumā noteiktais.

Juridiskās komisijas vārdā, godātie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – arī šim... šā gada 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10. oktobrim.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. (Starpsaucieni.)

M. Bondars (AP!).

Es atvainojos, kolēģi! Kamēr savāc dokumentus... Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi grozījumus likumā "Par Latvijas Banku". Pirmkārt, grozījumu būtība ir tāda, ka, pirms mēs vēlējam jauno Latvijas Bankas vadītāju, mēs arī nosakām skaidrus spēles noteikumus šim jaunajam Latvijas Bankas vadītājam. Tas nozīmē – piecu gadu termiņš amatā un divas reizes, ne vairāk, pēc kārtas.

Tātad līdz šim likumā tādas normas nebija. Šoreiz mēs nosakām ļoti skaidras robežas.

Otrkārt, mēs ar šiem likuma grozījumiem samazinām Latvijas Bankas valdes sastāvu no sešiem locekļiem uz četriem.

Treškārt, mēs uzdodam Ministru kabinetam... bet de facto Ministru kabinets kopā ar Latvijas Banku, kopā ar Finanšu ministriju izveido jaunu likumu par Latvijas Banku un izskata iespēju par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu. Nu, tas ir tas kopējais rāmis, ko šie priekšlikumi paredz. Kopā ir 10 priekšlikumi. Neviens priekšlikums komisijā nav noraidīts.

1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. ir deputāta Kiršteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 4. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. ir deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka jums pa lielam ir dziļi vienalga, vai Latvijas Bankas valdē ir seši cilvēki, četri, astoņi, 10 vai... cik tur būs. Nu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums saka: seši nav labi, lai būtu četri. Tad, nu, kāpēc ne? Kāpēc vispār ar jums par to runājam?

Trīs – labi... tāda uz pierādījumiem balstīta politika. Nu, mums te daži kolēģi no dažām partijām diezgan bieži māca, ka politikai jābūt balstītai uz pierādījumiem, vai ne? Kas tas ir? Es jums nolasīšu definīciju.

"Uz pierādījumiem balstīta politika – politika, kas pamatota ar objektīviem, no pētījumiem izrietošiem secinājumiem par politikas plānoto vai faktisko ietekmi; pretēja viedokļos balstītai politikai, kur par pamatu tiek ņemti selektīvi dati, indivīda vai indivīdu grupas uzskati." Tas no Politikas veidošanas rokasgrāmatas, Pārresoru koordinācijas centra.

Tātad nevajadzētu būt nekādām šaubām, ka šis un arī citi priekšlikumi ir tapuši komisijā droši vien šīs uz pierādījumiem balstītās politikas rezultātā. Padomāsim, kādā veidā tas varēja notikt! Nu, skaidrs: lai piedāvātu kādu grozījumu, priekšlikumu, jākonstatē problēma. Kāda mums ir problēma ar Latvijas Banku? Nu, kurš tad...? Ā, nedrīkst sarunāties ar zāli... Laikam tādu vislielāko mēs atceramies – Latvijas Bankas prezidentam tika pārmests, ka viņš nodarbojas ar kukuļošanu vai pieņēmis kukuļus. Tā laikam bija lielākā problēma.

Tad laikam tika veikta kāda nopietna analīze vai, kāds teiks, pētījums. Un šī pētījuma secinājums laikam bija tāds, ka pie visa ir vainojams tas apstāklis, ka Latvijas Bankas valdē ir seši cilvēki. Vajag četrus. Laikam tā bija, ja?

Daži var uzdot jautājumus: nu, kāda bija tā loģiskā ķēde, ka no kukuļdošanas uz... kāpēc valde? Varbūt kāds pētnieks var saņemt Nobela prēmiju par šo lielo atklāsmi. Kā izrādās – lai cīnītos ar kukuļošanu vai izvairītos... lai mazinātu to risku, vajag... Tā atbilde ir – valdes sastāvs ir precīzi četri cilvēki. Ne seši, ne pieci, ne astoņi, bet četri. Nu, protams, patiesība ir daudz, daudz primitīvāka, un šī uz pierādījumiem balstītā politika izskatījās šādi: pēkšņi komisijā uz galda parādījās komisijas priekšlikums samazināt no sešiem līdz četriem. Pašiem Latvijas Bankas pārstāvjiem nebija ne jausmas, no kurienes šis priekšlikums vispār parādījās, kāda ir tā izcelsme, kāpēc četri. Bet kopumā viņu noskaņojums bija tāds, ka... viņi šeit strādā ilgi un viņi no politiķiem ne tādas vien dīvainības ir redzējuši. Labi strādāja ar sešiem valdes locekļiem, nu mēģinās strādāt ar četriem. Nu, ko darīt.

Uzdevām jautājumu koalīcijas politiķiem: kāpēc četri? Saņēmām atbildi: tāpēc, ka četri izklausās labāk nekā seši. Un vajag taču sabiedrībai parādīt, ka mēs samazinām valdes locekļu skaitu, samazinām štata vietu skaitu. Nu tad, kolēģi, vispār sākās kuriozi.

Latvijas Banka saka: "Ziniet, tas pašreizējais modelis ir tāds, ka valdes locekļu skaits ir seši, bet no viņiem, tiem valdes locekļiem, atalgojumu saņem tikai viens – valdes priekšsēdētājs. Visi pārējie ir bankas departamentu direktori, un viņi nekādu papildu atalgojumu nesaņem. Ar jūsu jauno kārtību – ar četriem – tas būs citādāk. Mēs pieņemsim darbā, būs trīs jaunas štata vietas ar jaunu atalgojumu un tā tālāk." Nu ko lai saka? Ko te var piebilst, godātie kolēģi? Uz pierādījumiem balstīta politika. Ja jūs šādu atbalstāt, balsojiet "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas skaidrojams?

M. Bondars. Jā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vienmēr augsti vērtē kolēģa Vjačeslava Dombrovska viedokli. Un arī šajā komisijas sēdē Vjačeslavam Dombrovskim viedoklis atšķīrās.

Protams, viņš ne visu gluži precīzi atstāstīja, kā teica Latvijas Banka, bet tas nekas. Tas nekas! Komisijas vairākums atbalstīja valdes locekļu skaita samazinājumu no sešiem uz četriem, un aicinu jūs darīt gluži tāpat, kā to darīja komisija, un atbalstīt 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? Debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Turpināsim sarunu par... uz pierādījumiem balstītu politiku.

Te kāds vēlas ierosināt diskusiju par FKTK un Latvijas Bankas apvienošanos, ja? Kā jūs domājat, kas būtu pirmais solis? Labi, te gribam diskutēt – sagatavot pamatojumu, analīzi par to, kādi ir tie salīdzinošie "par" un "pret", plusi un mīnusi tam, ka tie divi ir atsevišķi... vai nu apvienoti, vai ne... Un tad, balstoties uz šo analīzi, pieņemt lēmumu – mēs ejam uz priekšu ar apvienošanos vai neejam uz priekšu. Ja mēs pieņemam lēmumu, ka mēs ejam uz priekšu, tad mēs sākam gatavot likumprojektus, modeļus un tā tālāk. Nu, citiem vārdiem, tā ir tāda... laikam, ko mēs bērniem mācām. Mēs vispirms domājam un pēc tam rīkojamies. Jo savādāk – kas var notikt?

Tātad jūs tagad nobalsosiet par to, lai dotu uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot visu to priekšlikumu, modeli un tā tālāk. Ierēdņi sāks strādāt, gatavot... nu, kas maksā ierēdņiem? Nodokļu maksātāji! Tātad ierēdņi gatavos visu šo augsni, likumprojektus un tā tālāk, veiks saskaņošanas. Tad pēkšņi kaut kur pa vidu parādīsies kaut kāds izvērtējums par tiem "par" un "pret". Un – kas zina? – pēkšņi izrādīsies, ka nav nekādu ieguvumu no tās apvienošanās un ir tikai izmaksas. Tad, iespējams, pat tiks pieņemts lēmums neiet uz priekšu ar apvienošanos. Bet laiks un visi tie resursi būs iztērēti, saprotat? Tāpēc racionāli politiķi un vadītāji vispirms izvērtē "par" un "pret", iet uz priekšu vai ne, un tad pieņem lēmumu iet uz priekšu, nevis tā, ka vispirms darām, pēc tam... pēc tam domājam. Nu vot.

Bet šī koalīcija vispirms rīkojas un pēc tam varbūt domā, vai vajadzēja šādi rīkoties un kādas varētu būt sekas. Un rezultāti, kolēģi, ir likumsakarīgi un visiem Latvijas iedzīvotājiem redzami.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Bondars. Jā. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas protokola lēmumā ir ļoti skaidri ierakstīts, kas lūdza valdību nākt klajā ar šādu vērtējumu (pirms iesniegt likumprojektu Saeimā) par lietderību šādai darbībai kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošana ar Latvijas Banku... jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana Latvijas Bankai... Tā ka šāds vērtējums būs, šādu vērtējumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīs, un šādu vērtējumu noteikti mums būs lietderīgi skatīt pirms likuma skatīšanas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu arī šeit, Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 9. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. arī ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris.

M. Bondars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Sociālo un darba lietu komisijā tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" otrajam lasījumam.

Komisijā tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts un iekļauts 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad par 1. priekšlikumu deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Krapāne. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Krapāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2019. gada 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, un likumprojekta mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un to harmonizēt (Starpsauciens.) ar algas aprēķināšanas veidiem, kurus paredz arī citi tiesību akti.

Likumprojekts paredz personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz diviem pakalpojumiem, saņemt sev izdevīgāko, kā arī precizē atsevišķas likuma normas saistībā ar slimības pabalstu un atlīdzības izmaksām; tas ir svarīgi. Paredzēts, ka likumprojekts... likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, un ir arī atruna, ka atsevišķas normas stāsies spēkā tikai 2021. gada 1. janvārī.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Krišāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (Nr. 399/Lp13) pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtais likumprojekts paredz, ka līdz ar šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos pašvaldības vairs nevarēs dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus. Taču tas nenozīmē, ka likumprojekts ir vērsts pret pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību par notiekošo attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kaimiņš. Šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas".

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Drusku par procedūru, par būtību. Un beigās būs arī viens priekšlikums.

Protams, pašam vērtēt savu darbu, vienalga, kādā amatā, tajā skaitā Latvijas delegācijas sastāvā Baltijas jūras parlamentārajā konferencē... nu es neesmu tā pieradis darīt. Es domāju, ka tam esat jūs, kas to izvērtēsiet. Un galu galā kaut kad tālāk nākotnē to vērtēs vēlētājs, ja es vēlreiz viņam jautāšu vērtēt manu darbu.

Bet ir tomēr dažas piebildes, kur es ceru, ka nāks kaut kāds, nu, teiksim, skaidrojums šiem ierosinājumiem, jo tas, kas mani nedaudz pārsteidz, ir šī lēmuma projekta iesniedzēju... 10 iesniedzēji... Ja es pareizi skatos, neviens no viņiem nav Baltijas jūras parlamentārās konferences delegācijā. Līdz ar to droši vien tiem, kas nepiedalās, ir diezgan sarežģīti vērtēt tos, kas tur piedalās.

Bet tas tā kā pirmajā mirklī... kad ieskatās dziļāk, tur tomēr ir viens cilvēks ar pieredzi – deputāts, reizē ministrs – Ramona Petraviča, kura tiešām piedalījās Baltijas jūras parlamentārajā konferencē Oslo ar uzrunu un arī jautājumu un atbilžu sesijā. Līdz ar to droši vien šī kompetence vērtēt manu darbu izriet no šīs kompetences. Pie tā es vēl atgriezīšos beigās, bet te ir viens procesuāls jautājums.

Mani noņemot no šīs delegācijas... nav vienkārši viens delegācijas loceklis noņemts, ir sanācis tā, ka es arī vadu šo parlamentāro delegāciju. Tātad reizē, noņemot mani no šīs delegācijas, ir arī noņemts delegācijas vadītājs. Tā kā šis ir ļoti būtisks amats starptautiskajā sadarbībā, būtu ļoti muļķīgi un slikti starptautiski, ja šis amats paliktu vakants līdz kaut kādam nenoteiktam laikam.

Līdz ar to es aicinu: ja mēs šodien mani slēdzam ārā, tad būtu pareizi ne tikai ielikt jaunu delegācijas locekli, bet arī ievēlēt delegācijas vadītāju, lai nebūtu pārrāvuma. Un šeit man arī ir konstruktīvs priekšlikums. Kā teicu, no tiem parakstītājiem kompetentākā šajā jautājumā ir Ramona Petraviča, kam ir pieredze Oslo. Es arī aicinu virzīt Ramonu Petraviču delegācijā un par delegācijas vadītāju. Es tam došu pamatojumu.

Pirmais. Es domāju, mēs ļoti augstu paceltu delegācijas līmeni, jo mums būtu "divi vienā" – deputāte, delegācijas vadītāja un reizē ministre. Nevienā citā Baltijas jūras valstī šādas situācijas nebūtu. Mēs būtu ļoti augstā līmenī. Attiecīgi jebkurā konferencē varētu uzstāties gan deputāte, gan ministre, vēlāk droši vien arī turpināt ministres gaitas valstī, kur konference notiek. Tas, manuprāt, ir būtiski.

Otrs – arī praktisks jautājums. Mēs noteikti ietaupītu uz komandējumu rēķina – ministres un deputātes.

Trešais – ne mazāk nozīmīgs. Par kompetenci. Tie, kas bija pēdējā konferencē delegācijas sastāvā, es domāju, ievēroja, cik spilgta bija ministres uzruna. Tā tiešām bija spilgta, jo par to runāja vēl divas dienas pēc tam gan aizkulisēs, gan, kā saka, vakarējot.

Tā ka tas būtu arī tāds saturisks pienesums. Bet nu runa ir runa. To kāds uzraksta, un kādam tik atliek nolasīt. Tur jau tas rakstītājs ir galvenais satura licējs.

Bet vēl bija arī ļoti spilgta jautājumu un debašu sesija. Es domāju, ka Vijas Artmanes atveidotais tēls no kinolentes "Teātris" varētu tikai apskaust padoma – ja paņem pauzi, turi līdz galam! – izpildījumu. Atbilžu un jautājumu sesijā uz āķīgu jautājumu, kas, starp citu, nāca no mūsu pašu delegātu puses, ministre paņēma pauzi un izturēja līdz galam. Tā ka – bravo! Ja Vija Artmane šo redzētu, es domāju, viņa teiktu: "Jā! (Starpsauciens.) Mūsu politikā ir ienācis tiešām īsts teātris!"

Tā ka vērtējiet manu darbu, balsojiet, bet neaizmirstiet tiešām... man liekas, tas ir būtiski... ne tikai ievēlēt delegātu, bet arī delegācijas vadītāju, lai nav pārrāvuma. Tā kā Petravičas kundze tiešām ir kompetentākā, tad arī ir svarīgi, ka nebūs vajadzīgs iesildīšanās periods, uzreiz būs gatava. Runas jau ir, tikai vajag tās nolasīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kad pirms dažiem mēnešiem šeit, Saeimā, bija diskusija par pie frakcijām nepiederošu deputātu vēlmi mainīt komisiju un šī vēlme tika atkārtota vairākas reizes, jo tā bija mana vēlme... Man šķita, ka tas ir vienkārši pārpratums – kāds no koalīcijas kolēģiem, garām ejot man, izmeta frāzi, ka mana rīcība degradējot parlamentu un tā nevajadzētu darīt, man būtu jāsaprot, ka pie frakcijām nepiederošam deputātam ir jāzina sava vieta. (Starpsauciens.)

Kolēģi! Es uzskatu, ka šī jūsu rīcība degradē parlamentu, jo šim lēmuma projektam nav nekāda pamatojuma un, visticamāk, arī nebūs. Visticamāk, tie, kas iniciēja šo lēmuma projektu, vienkārši sēdēs un gaidīs balsojumu, jo viss taču jau ir sarunāts. Didzim Šmitam ir jādodas kaut kur projām.

Līdz ar to, kolēģi, jūs gribat nostiprināt tradīciju, ka deputāta piederība kādai noteiktai grupai ir daudz svarīgāka par viņa profesionalitāti un pienesumu. Tas nozīmē, ka jūs viņa vēlētāju vietā varat lemt, kur viņam labāk būtu atrasties konkrētajā laikā. Tas nozīmē, ka tāpat, kā jūs nobalsojāt "pret" likumprojektu par piemaksiņām par darbu komisijās vai frakciju vadīšanu, tieši tāpat jūs šobrīd lemjat par to, ka tikai piederība konkrētai grupai var deputātam nozīmēt tālāku darbu.

Es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo lēmuma projektu. Aicinu jūs tā darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka mēs visi gribam, lai mūsu valstī, Latvijā, un Saeimā dažādos līmeņos pastāvētu zinoši, izglītoti cilvēki, kas ir profesionāļi savā jomā.

Ja es nekļūdos, Šmita kungs savulaik strādāja Ārlietu ministrijā. Esmu pārliecināts, ka viņam, cilvēkam ar tādu pieredzi un zināšanām, jāturpina strādāt Baltijas jūras parlamentārajā konferencē.

Un man atmiņas no 2002. gada... Tas laikam pirmais gadījums... neskatoties uz to, ka mainījās valdības, bija mazākuma valdība, citāda kombinācija, bet... Tas ir pirmais gadījums, kad mēs pēc... tad, kad bija izmaiņas valdībā, atsaucām cilvēku no kaut kādas Latvijas delegācijas.

Es aicinu jūs tomēr nobalsot "pret" šo lēmuma projektu, lai deputāts Šmita kungs turpinātu strādāt Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas sastāvā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lielisks priekšlikums! Es domāju, ka tas ir atbalstāms un Didzis Šmits ir atceļams no attiecīgā amata, jo viņš taču ir pabeidzis augstskolu Parīzē, viņam ir ļoti liela pieredze ārlietu dienestā, viņš prot angļu un franču valodu... un ne tikai, kā man ir zināms. Un tādus cilvēkus mums nevajag likt kā parlamenta seju, jo tas ir loģiski. Tas ir diezgan loģiski, ņemot vērā, kāds ir koalīcijas uzstādījums. Koalīcijas uzstādījums mums ir rādīt parlamenta patieso seju, un Didzis nav parlamenta patiesā seja. Viņam ir augsta izglītība, un viņš nedarīs kaunu parlamentam. (Aplausi.) Tāpēc šajā amatā noteikti vajag ielikt kādu, kurš parlamentam kaunu darīs.

Un vēl viena maza piebilde. Es tā saprotu, ka šajā amatā tiks iebalsota Iveta Benhena-Bēkena no KPV LV, un ceļamaizei Ivetai, kas sākotnēji balsoja "pret" Kariņa valdību un pēc tam pārdomāja, es gribu novēlēt izbaudīt šos Jūdasa grašus, izbaudīt šo sajūtu, jo citas reizes jau nebūs! (Dep. S. Riekstiņš: "Nožēlojami! Tu neesi vīrietis!")

Es domāju, ka jūs, koalīcija, rīkojaties pareizi. Jūs godā ceļat nekompetenci un nodevību. (Starpsaucieni.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Mazliet... Klau, man arī tā bija. Didzi, tev ir taisnība. Nopietni. Man arī tā bija. Pirms... cik?... četriem gadiem, Mārtiņ, es no LRA aizgāju prom? Jūs mani norāvāt nost no Vidusjūras starpparlamentārās delegācijas. (Starpsaucieni.) Un tad jūs ielikāt kaut kādu cilvēku, kurš vispār angliski nemācēja runāt. Tas bija baigi traki, es atceros. Bet labi – tā bija...

Es uzņēmu to personiski, un man likās: nu, kā tad tā... Jo es tiešām labi darīju savu darbu un pārstāvēju mūsu valsti... (Starpsaucieni. Smiekli.) Bet, redziet, manuprāt... Jūs saprotat latviski, ja? (Smiekli. Aplausi.)

Bet, manuprāt... te ir tā, ka... Atceramies, kā mēs šodien sākām rītu! Tagad mēs sēžam jau gandrīz sešas stundas. Kā mēs sākām rītu? Mēs sākām rītu ar to, ka runājām par Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Šajā gadījumā mums ir tāds cilvēku skaits, kāds Latvijā ir, tik daudz mums ir arī delegātu attiecīgajās delegācijās. Šajā gadījumā Nacionālajai apvienībai patiešām nav izkritusi loze, un viņi nav pārstāvēti Parlamentārajā asamblejā, kaut gan citas frakcijas ir. Mēs šodien runājām par Nacionālās apvienības nostāju, par to, vai mēs piedalāmies vai nepiedalāmies. Šajā gadījumā te ir... Linda, Didzi! Nu tiešām bez emocijām, goda vārds! Vienkārši... sanāk, ka tās vietas ir frakcijām, saprotiet, un jūs vairs neesat frakcijā. Līdz ar to, nu, piederas... (Dep. D. Šmits: "Tu zini, kas ir valsts?!") Piederas pie lietas šī maiņa. Vai tas būtu labāk vai ne... Es nemācēšu tev teikt, vai tas būtu pareizi. Bet tā ir frakcijas... nu tā tas diemžēl ir. Līdz ar to neņem personiski, nu! Te jau vispār neko nevar ņemt personiski. Tā ir. (Dep. D. Šmits: "Es neņemu to personīgi! Tu zini, kas ir valsts? Kam pieder valsts?") Es domāju, ka diskusija vēl turpināsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Reflektējot uz iepriekšējo runātāju, man ir jāsaka – parlaments nav vieta, kur kādam kaut kas pienākas. Parlaments ir vieta, kas reprezentē valsti un valsts intereses kopumā.

Tāpat, reflektējot uz iepriekšējo runātāju, ir jāsaka, ka ir diezgan saprotams, kāpēc iepriekšējais runātājs (Dep. A. Kaimiņš: "Kā mani sauc?") varbūt ir ticis atsaukts no kādas starptautiskas delegācijas. Arī man personīgi ir bijusi situācija braukt pārstāvēt konkrētas politiskas organizācijas intereses ārpus Latvijas uz Angliju, un šajā braucienā, kurā mēs kopā braucām, minētā persona jau lidmašīnā bija totālā alkohola reibumā. (Smiekli.) Tas ir saprotams. Nevar sūtīt cilvēku kādā starptautiskā delegācijā no parlamenta, ja pastāv tāds risks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Liels paldies par ceļamaizi! Liels paldies par sauso un skaidro runu. Sen nebiju ko tādu dzirdējusi.

Es tiešām priecājos, ka tiek novērtēta kompetence, jo tas ir primārais un būtiskākais. Tāpat ir jāsaprot, ka darbība ārvalstu... dažādās delegācijās un pārstāvībās ir veids, kādā mēs aizstāvam un realizējam Latvijas intereses.

Skaidrs, ka saviesīgas sarunas neformālā vidē un someljē zināšanas ir augstā vērtē. Par to vispār nav runas. Bet šeit ir arī runa par vēlmi un spējām iedziļināties faktos un skatīt tos plašākā kontekstā.

Protams, nedrīkst aizmirst arī par svešvalodu, vai ne? And therefore I will be more than grateful and honoured... (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Saeimas sēdes notiek valsts valodā, Benhenas-Bēkenas kundze.

I. Benhena-Bēkena. Ļoti žēl. Ļoti žēl! Es gribēju parādīt, ka man ir kompetence un...

Sēdes vadītāja. Benhenas-Bēkenas kundze, jūs aizmirstat, kur jūs atrodaties.

I. Benhena-Bēkena. ... svešvalodu prasmes.

Sēdes vadītāja. Benhenas-Bēkenas kundze, jums ir atslēgts mikrofons. Saeimas sēdes notiek valsts valodā. Jūs esat vēl šeit, Latvijā, lūdzu! (Smiekli.)

I. Benhena-Bēkena. Ļoti labi, ka mēs esam Latvijā. Vienkārši stāsts ir par to, ka jebkurā mirklī es varu parādīt arī savu kompetenci un izteikties ne tikai savā dzimtajā valodā, bet arī vēl trīs citās valodās. Un man ļoti žēl, ka tā ir sanācis, ka tomēr dzīve ir skarba un iet uz priekšu...

Paldies. (Aplausi. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man nepatīk Žaka Širaka kādreizējais izteikums, kas bija attiecināms uz Latvijas valsti, – ka mēs palaidām garām iespēju paklusēt.

Iveta, taisnība. Ir atsevišķi gadījumi, kad tu palaidi garām iespēju paklusēt.

Es... Jā, es esmu nepastāvīgs, es mainu domas. (Smiekli.) Es domāju, ka Iveta tiešām būs labāka par Ramonu Petraviču. Viņa to tikko no šīs tribīnes jau pierādīja. Katrā ziņā arī pēc viņas runām mēs noteikti varēsim dzirdēt daudz debašu tur... kā saka, citu valstu starpā. Bet tas jau īpaši neizbrīna.

Tā kā tu, Iveta, uzprasījies, es atgādināšu, ko tu teici, kad mainīji savu viedokli par Kariņa valdību. Tu teici: "Tas, ka esam šajā Saeimā, ir haļava. Es gribu viņu baudīt."

Lai tev izdodas! (Aplausi. Starpsauciens: "Uuu!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai otro reizi. (Starpsauciens: "Jums bija iespēja parunāt pa ceļam! Vajadzēja pateikt pa ceļam visu!" Zālē troksnis.)

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Līdz šim man bija bailes no šīs tribīnes, bet paldies tev, Didzi! Tu esi vienkārši fenomenāls. Otru tādu kā tevi neatrast! Kaut vairāk būtu tādu kā Šmita kungs un vēl atsevišķi eksemplāri, kuri prot skaisti runāt, bet, kad lieta nonāk līdz darbiem, tad čiks vien sanāk.

Un tieši tā! Haļava, es atvainojos, vai veiksmes procents ir tieši tas, kā dēļ tu šeit esi, un tieši tas, kā dēļ tad, kad pienāca mirklis... tad pirmais, ko tu darīji, – pacēli cepuri. Skaisti! Un kāpēc ne?

Zini, man nav žēl! Mēs varam kopā iedzert kādu glāzi vīna, bet diez vai es to gribēšu. (Starpsauciens: "Baudi haļavu!")

Paldies. (Zālē troksnis. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Troksnis zālē. Starpsauciens: "Sāc ar anekdoti!" Smiekli. Starpsauciens: "Vēl domā, ko teikt?")

Zariņa kungs, runājiet, laiks iet!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tas nekas. Kolēģi! Kā jūs visi varējāt redzēt, deputāti ir gatavi savu pienākumu veikšanai. Aicinu izdarīt izvēli un beigt šīs, es atvainojos, cieņu nevienam neradošās debates.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 17, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas".

Debašu laiks ir piecas minūtes, tādēļ deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Latkovskis, Pucens lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Te jau daudz kas izskanēja par to, ka šis nav stāsts ne par kompetencēm, ne pieredzi. Tas ir stāsts, kā atriebties deputātiem, kuri ir, kā Strīķes kundze izteicās, frakciju atkritumi. (Starpsaucieni.) Lūk... Es ierosinu... ierosinu cita veida atkritumiem – koalīcijas atkritumiem – iet vēl tālāk.

Kāpēc gan jūs nedarījāt šādā pašā veidā un neatcēlāt mani no Pieprasījumu komisijas? Tik elementāri – savāciet parakstus, sasauciet ārkārtas sēdi, izmetiet mani ārā no Pieprasījumu komisijas, un lieta darīta! (Starpsaucieni.) Lūk, pirmais. (Dep. M. Bondars: "Paldies, labs priekšlikums!") Tieši tā, Bondara kungs, lai jums vairs nav jāmokās manas komisijas sēdēs.

Izvēlieties, kādās komisijās mums darboties, kaut vai katru sēdi lieciet, atsauciet mūs no komisijām. Šis taču ir jūsu parlaments, šī taču ir jūsu valsts... Jautājums – cik ilgi?

Varbūt izveidojiet arī kādu īpašu komisiju deputātiem, kas ir pie frakcijām nepiederoši, – tā, lai vispār jums uz mums nebūtu jāskatās. (Starpsaucieni.) Nu kaut kādu... un tad uzlieciet tur savu dienaskārtību, kas mums tur arī jārisina.

Man ir vēl viena doma. Varbūt arī ēdnīcā uztaisiet mums atsevišķu stūrīti (Smiekli.), lai vispār jums nebūtu uz mums jāskatās un lai mēs neizraisītu jūsos kaut kādu pretīgumu. Un arī labierīcībās jūs varētu ierīkot mums speciālu tualeti, kur uzlikt lētāku tualetes papīru.

Cik tālu jūs iesiet? – tāds ir mans jautājums. Tas ir vienkārši smieklīgi, bet paldies jums par šo visu, jo vēlētāji to redz un viņiem nāk vēmiens, uz visu šo skatoties. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šajās debatēs Kaimiņa kungs jau pateica, ka ir amati, ir vietiņas, kuras vienkārši pienākas. Tā taču jūs teicāt. Tas nozīmē, ka Linda Liepiņa, kura vēlēšanās ir saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus plusiņu no vēlētājiem (Dep. A. Kaimiņš: "Nu beidz! Nav tik daudz! Pieci tūkstoši!")... diez vai kāds no jums tos ir pārspējis. (Dep. A. Kaimiņš: "Man bija 22! Viņai bija pieci!")

Linda Liepiņa ir cilvēks, kuru jūs šobrīd gribat aizbīdīt tālāk prom, uzskatot, ka viņa (Starpsauciens.) ir vienkārši nepiederoša sistēmai. Jā, Kaimiņa kungs, jūs arī bijāt šajā lomā iepriekšējā Saeimā, un es ļoti labi atceros jūsu izmisumu un to, ka jūs sūdzējāties, ka jums tagad jādzīvo zem trepēm. Tagad jūs dzīvojat ļoti labā vietā (Smiekli. Dep. A. Kaimiņš: "Kas?! Kādām trepēm?"), jūs esat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. (Aplausi.)

Es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Es arī esmu Baltijas Asamblejas delegācijas sastāvā (Dep. A. Kaimiņš: "Pagaidām!"), un man ir ļoti žēl, ka šeit, zālē... par jūsu kultūru viss ir skaidrs (Starpsauciens.), jā, jā, jā... Kaimiņa kungs, un par jūsu aktiera dotībām visai tautai arī ir skaidrs un jau sen. (Starpsauciens.)

Baltijas Asamblejas delegācijas vadītāja šeit šodien nav. Man bija cerības, ka Jānis Vucāns tiešām varētu pateikt par Lindu labus vārdus, par viņas darbu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Par to jums, tiem, kuri parakstīja, varbūt nav ne mazākā priekšstata, un diez vai jūs kādreiz esat ieskatījušies Baltijas Asamblejas darba kārtībā un rezolūcijās. Un vispār – vai jūs tas interesē?

Galvenais, ko es gribētu teikt Ērikam Pucenam pašlaik. Zini, tā sanāca, ka tev šodien ir jāuzņemas tiešām lielas frakcijas vadība. Es saprotu, ka jums ir ēnu... kā sauc tos tur... komandieri, nezinu, kas, bet tu tomēr esi vadītājs. Un dažreiz Saeimā cīņā starp pozīciju un opozīciju ir jābūt vienam gudram cilvēkam, kurš apzinās, ko viņš dara. Ja jūs domājat, ka jūs tādā veidā padarāt šos cilvēkus vājākus, tad, es domāju, jūs kļūdāties. Un šī kļūda ir ļoti rupja (Starpsauciens.), jo jūsu rīcību un notikumu tālāko gaitu vērtēs nevis tie cilvēki, kuri šeit sēž, bet tie, kuri sēž aiz šīs zāles sienām, kuri visu redz, dzird un saprot. (Starpsaucieni.) Es tevi ļoti lūdzu, esi apdomīgs!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paturpinot iepriekšējo runu, kas bija par kolēģi Didzi Šmitu, uz līdzīgas nots man ir jāteic, ka... es domāju, ka Linda ir jāatbrīvo no šī amata un amatos mums ir jāliek tie cilvēki, kas nav redzējuši pasauli. (Aplausi.) Tas taču ir skaidrs, ka Saeima tiek izmantota daudziem ekskursiju komandējumiem, jo ir virkne mūsu kolēģu, kuri iepriekšējā savā dzīvē, pirms iekļūšanas parlamentā, pasauli nav apceļojuši. Viņiem tagad ir laiks mācīties, un mums ir jādod viņiem šī iespēja. Jo, ja mēs viņiem nedosim šo iespēju, tad... nu, paši zināt, kādas būs sekas. (Starpsauciens: "Kādas?") Rūgtums sirdī. (Starpsaucieni. Smiekli.) Rūgtums būs! (Starpsaucieni.) Šo rūgtumu koalīcijas deputātiem vajag, protams, mazināt.

Protams, sabiedrībai būtu jāstāsta arī par visām citām lietām – kā pirms Jāņiem uz Pieprasījumu komisijas sēdi daži deputāti par valsts naudu ar valsts mašīnu tika vesti uz darbu, jo paši nevarēja ierasties un sēdēt pie stūres tajā laikā. (Dep. S. Riekstiņš: "Pasaki, kuri? Ko tu tur tagad gvelz?") Visas šīs detaļas – tas jau ir tas, kas patiesībā koalīciju interesē. Vai tad koalīciju interesē parlamenta reputācija? Vai koalīciju interesē Latvijas sabiedrības intereses? Nē, koalīciju interesē: "Mums būs kāds amats?" Nu, redziet, vienam deputātam iepriekšējā Saeimā bija jābrauc ar 20 gadus vecu mašīnu, ko viņam kāds advokāts nopirka, bet šajā parlamentā viņš jau var braukt ar stipri lepnāku automobili, jo viņam nav vairs kabinets, teiksim, tur, kur bija iepriekšējā reizē, un piemaksas ir.

Citiem deputātiem iepriekšējā sasaukumā bija, nu, diezgan trūcīgi apstākļi un diezgan trūcīgi ienākumi. Tagad ir privāts šoferis, tagad ir neskaitāmas ekskursijas uz ārzemēm. Bet kur valstij tas labums no tā visa ir? Mūsu sabiedrība skatās ceturtdienās šīs sēdes un domā par jums, koalīcija! Tieši ko jūs esat izdarījuši Latvijas tautas labā? Kāds labums Latvijas mediķiem vai Latvijas skolotājiem, vai Latvijas pensionāriem (Dep. A. Kaimiņš: "Ugunsdzēsējiem!") būs no tā, ka... nu, jūs tagad noņēmāt Didzi Šmitu, nu...? Didzis Šmits šausmīgi apvainosies par to jautājumu? Jūs jau par sevi... parādāt to, kādi jūs esat! Jūs jau neparādāt, cik Liepiņa ir slikta, ja jūs viņu tagad atsauksiet. Jūs parādāt to, cik jūs esat patiesībā zemi savās vēlmēs un savā interesē par sabiedrību. Tā ir tā attieksme, ko jūs ar šiem balsojumiem parādāt.

Ja jūs interesētu Latvijas sabiedrība un tās intereses, jūs nenodarbotos ar intrigām, jo tās ir tikai intrigas. Es atvainojos, kāda starpība, kas vada kādu vai citu komisiju? Man liekas, vienīgais jautājums – vai šo komisiju vada pats izglītotākais, kompetentākais, spējīgākais, darbīgākais un tāds cilvēks, kurš godam, vislabāk pārstāvēs intereses, nevis tas, kurš pieder pie vienas frakcijas vai otras vai kuram ir bišķiņ par maz ar to pamatalgu un vajag mazliet vairāk – par 200 vai 300, vai 400, nezinu, cik tur tiem eiro vairāk. (Starpsauciens. Smiekli.) Līdz ar to... tas ir tik prasti! Tas ir tik ļoti, ļoti prasti – ka jūs visi to cenšaties savās piemaksās pārvērst vai pārvērst savos ekskursiju braucienos.

Varbūt sākam... mēs gandrīz gadu te esam. Varbūt beidzot sākam šeit runāt par Latvijas cilvēkiem un pieņemam likumus, kas ir vajadzīgi Latvijas sabiedrības interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es zinu, ka daudziem no jums, kas balsoja par mani un tagad balsos par Lindu, tas liekas muļķīgi, stulbi, pretēji sirdsapziņai, lieki... Bet nu ir koalīcija, tur valdības stabilitāte, viss tur... Budžets vēl jāpieņem. Ne jau šī balsojuma dēļ mēs iesim tagad tur visu sagraut. Un tas kaut kur... arī par atsevišķiem deputātiem runājot, zinu, ka tas kamols milst, milst, milst...

Ko es gribu teikt. Ir brīvo deputātu grupa. Jau seši cilvēki. Nemaz tik tālu līdz 51 nav. (Smiekli.) Ceļš ir uzsākts. Ticiet man, nav labākas sajūtas par to, ka tu vari balsot atbilstoši sirdsapziņai. Protams, ņemot vērā, ka ir vajadzīgi kompromisi, ka ir dažādi ceļi un strīdi, kā sasniegt mērķi... bet, ja mērķis... ja tu netici mērķim, tu vari balsot par citu. Tā ir fantastiska sajūta. Es domāju, ka jūs gājāt uz vēlēšanām ar tādu gribu, teicāt to sev, tiem, kas jūs ievēlēja. Vismaz KPV LV to pilnīgi noteikti teica, jo pēdējos mēnešos es biju faktiski visās tikšanās reizēs un mēs teicām, ka būsim brīvi cilvēki.

Tad, kad jūs... Tad, kad jums apniks, tad – lai ko jūs šodien runājāt, lai kā jūs šodien balsojāt – mēs jūs gaidīsim brīvo deputātu grupā pie brīviem cilvēkiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tieši vēlējos vērsties pie saviem bijušajiem kolēģiem – KPV LV. Pirms vēlēšanām mēs visi kopā braucām un katru vakaru cilvēkiem teicām: "Valstij jāsāk ar sevi." Valstij jāsāk ar sevi! Katram jāsāk ar sevi! Un jūs teicāt cilvēkiem, ka jūs nedarīsiet tā, kā tie vecie iepriekš, kā 11. vai 12. Saeimā un tamlīdzīgi. Nav gads pagājis. Lielākā daļa no jums ir jauni cilvēki, jaunāki pat par mani (Dep. S. Riekstiņš: "Ai! Sirdī rūgtums!"), bet jūs rīkojaties daudz vecišķāk nekā tie vecie tajā iepriekšējā vai 11. Saeimā. Kas ar jums notika šajos astoņos mēnešos?

Varbūt sāciet ar sevi! Sāciet ar sevi – izpildiet solījumu vēlētājiem, ka jūs būsiet citādāki nekā tie, kas ir bijuši iepriekš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Lindas Liepiņas atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 29, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00.

Deputātu Papules, Zariņa, Agešina, Kucina un Ločmeles-Luņovas jautājums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru kabineta rīkojumu".

Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos jautājumus uzdot viņi nevēlas.

Par deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Sprūdes un Šmita jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes iesaisti projektā".

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Vai iesniedzēji būs? Būs. (Starpsaucieni. Smiekli. Aplausi. Dep. A. Kaimiņš: "Bet jābūt vismaz diviem!")

Paldies.

Tad ministrs var nākt, jo iesniedzēji būs. (Starpsauciens: "Jā!")

Par deputātu Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita un Sprūdes jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram "Par VID darbiniekiem un/vai amatpersonām izmaksājamām kompensācijām".

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Dombrovskis, Agešins, Švecova, Papule, Cilevičs un Ločmele-Luņova iesnieguši jautājumu "Par iespējamo bezdarbnieku pabalsta apmēra un izmaksas termiņa samazinājumu", ko nododam labklājības ministrei Ramonai Petravičai.

Deputāti Klementjevs, Orlovs, Rubiks, Agešins un Ribakovs iesnieguši jautājumu "Par Labklājības ministrijas rīcību, lai novērstu bērnu vecāku pabalstu izkrāpšanas gadījumus", ko nododam labklājības ministrei.

Deputāti Klementjevs, Zariņš, Agešins, Orlovs un Ribakovs iesnieguši jautājumu "Par iespējamiem bērnu vecāku pabalstu izkrāpšanas gadījumiem", ko nododam veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

Deputāti Švecova, Ločmele-Luņova, Zariņš, Krišāns un Cilevičs iesnieguši jautājumu "Par iespējamo krāpniecību un konkurences ierobežošanu Veselības ministrijas iepirkumos", ko nododam veselības ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Liepiņa, Šmits, Gobzems un Sprūde iesnieguši jautājumu "Par Ekonomikas ministrijas neskaidro pozīciju denacionalizēto namu īrnieku atbalsta jautājumā".

Vārds motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gluži vienkārši mūsu jautājumus kopumā var raksturot šādi: vai šī beidzot būs denacionalizēto namu īrnieku valdība?

Mēs sekojām līdzi iepriekšējā gada budžeta pieņemšanas procesam un konstatējām, ka attiecīgajā komisijā Nemiro kungs prezentēja iespējamo kompensācijas daļu (no valsts puses – 3,5 miljonu apmērā) denacionalizēto namu īrniekiem, bet šī kompensācija valdībā netika atbalstīta. Mēs vēlamies viest skaidrību šajā jautājumā. Vai Nemiro kungs ir gatavs virzīt šo kompensāciju neatkarīgi no valdības gribas? Vai viņš ir gatavs darīt visu, lai denacionalizēto namu īrnieki (Starpsauciens.) beidzot saņemtu kompensāciju, kas būtu taisnīga?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Armands Krauze, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Evija Papule, Ivars Puga, Ivans Ribakovs (Dep. I. Ribakovs: "Es esmu šeit!")... ir, Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem