Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas astotā sēde 2019. gada 24. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2019. gada 24. oktobra sēdi!

Par darba kārtības izmaiņām.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Santas Purgailes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 21. punktu – likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Lindas Liepiņas un Didža Šmita iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" iekļaut darba kārtībā.

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Visupirms es gribētu novēlēt veiksmi Beitneres-Le Gallas kundzei šodien.

Un otrām kārtām es gribētu aicināt jūs visus ieklausīties tajā argumentācijā, kāpēc cilvēki nebūtu izliekami no mājokļa par nekustamā īpašuma nodokļa parādiem, īpaši situācijā, ja runa ir par vienīgo mājokli. Proti, nekustamā īpašuma nodoklis pēc savas būtības ir visnetaisnīgākais nodoklis. Un es jums paskaidrošu, kāpēc.

Nekustamā īpašuma nodoklis ir par to, ka tu savu nopelnīto naudu esi nevis notriecis automašīnās vai ārvalstu ceļojumos... citās valstīs, ieguldot citu valstu ekonomikā, vai lielveikalos, vienkārši apēdot un iztērējot pašpatēriņam, vai restorānā, bet gan esi ieguldījis savā zemē – savas valsts zemē. Tu esi padarījis vērtīgāku savas valsts zemi. Un par to, ka tu esi padarījis vērtīgāku savas valsts zemi par savu nopelnīto naudu, tev ne tikai ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, bet tev šo īpašumu var arī atņemt. Un tas nav taisnīgi. Tas nav valstiski. Un tas neveicina to, lai cilvēki vēlētos dzīvot Latvijā.

Nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no iemesliem, kāpēc Latviju pamet cilvēki. Mēs neesam Monako, cilvēki neraujas šeit dzīvot. Neraujas šeit taisīt biznesu un tā tālāk. Ja mums būtu drosmīga politika, mēs atrastu veidus, kā atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa vispār – tieši tā iemesla dēļ, ka cilvēki, uzbūvējot nekustamo īpašumu, padara vērtīgāku Latviju.

Šis priekšlikums ir par mazu niansi. Šis priekšlikums nav par to, lai mēs atbrīvotu visus Latvijas iedzīvotājus no nekustamā īpašuma nodokļa, bet tikai par to, lai Latvijā no pašu celtām, par savu naudu celtām mājām cilvēkus nevarētu izlikt pārmērīgi augstā nekustamā īpašuma nodokļa dēļ.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un es lūdzu neieklausīties argumentos par to, ka te atkal kaut kādi oligarhi vai bagātnieki un tamlīdzīgi... Mēs esam ieinteresēti, ka mūsu cilvēki ir bagāti. Un mēs esam ieinteresēti, ka viņi mūsu valsts zemi padara vērtīgāku, uzceļot uz tās sev piederošus nekustamos īpašumus, tur dzīvojot un radot vidi, kurā grib dzīvot arī citi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Jau pagājušajā Saeimas sēdē es runāju par to, kāpēc šis priekšlikums un konkrētais likumprojekts ir kaitniecisks.

Ne velti retoriku par tā saukto vienīgo mājokli uzsāka tie spēki Latvijā, kurus saprātīgs cilvēks dēvētu par pretvalstiskiem spēkiem. (Starpsauciens.) Ko nozīmē vienīgais mājoklis? Es vēlreiz uzsvēršu. Vienīgais mājoklis nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājs, latvietis, kuram pieder mantotas mājas, piemēram, kādā novadā ārpus Rīgas, nedrīkstētu saņemt nekādu atvieglojumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, tai skaitā... konkrētajā gadījumā šo privilēģiju.

Tas nozīmē, ka šo privilēģiju – ka no viņa netiek piedzīti nekustamā īpašuma nodokļa parādi – saņemtu Latvijā ļoti bagāti cilvēki, kuri ir izvēlējušies pārrakstīt nekustamos īpašumus, tai skaitā villas par vairākiem... vairākus miljonus vērtas villas, no ofšora uz savu kā fiziskas personas vārdu.

Daudz taisnīgāk runāt ir par primāro mājokli. Primārais mājoklis ir tāds mājoklis, kur dzīvo fiziska persona un kurš ir fiziskas personas īpašumā. Jaunie konservatīvie šobrīd mēģina pārliecināt (Starpsauciens.) arī koalīcijas partnerus par to, cik svarīgi ir ieviest taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu, un mūsu piedāvājums, kā zināms, ir neaplikt saprātīga izmēra mājokli ar nodokli. (Starpsauciens.) Šis mājoklis, teiksim, būtu līdz 100 tūkstošiem eiro vērts.

Konkrētajā gadījumā, ja šis likumprojekts... populistiskais likumprojekts tiktu atbalstīts, izveidotos situācija, ka villa Jūrmalā, 50 miljonus vērta, par kuru maksā ļoti lielu nekustamā īpašuma nodokli... un es teiktu – nepietiekami lielu (Dep. A. Gobzems: "Un?")... tai skaitā Karginam... bet tā varbūt ir uz ofšoru reģistrēta. (Dep. A. Gobzems: "Un?") Viņi varētu faktiski nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli, ja vien šai personai nepieder cits dzīvojamais īpašums. (Dep. A. Gobzems: "Un?")

Bet kur tad vispār radās šī tēze, tautas neapmierinātība, sabiedrības pamatotā neapmierinātība ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēru? Tā sākās 2015. gadā, kad Rīgas dome (No frakcijas SASKAŅA: "Āaaa!")... Jā! Rīgas dome (Starpsauciens.)... Rīgas domes 56. sēdē, kas notika 2015. gada 9. jūnijā, tur bija arī 11. balsošanas protokols pulksten 15.07. ... tika nobalsots par jauniem saistošajiem noteikumiem "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā", ceļot nekustamā īpašuma nodokli zemei no 1 procenta uz 1,5 procentiem. "Par" balsoja 36 domnieki, tai skaitā Vjačeslavs Stepaņenko, kura sieva ciniski ir iesniegusi arī šo likumprojektu. (Dep. J. Stepaņenko: "Ir jāmaina likums, un tad nebūs nekādi lēmumi!") Vjačeslavs Stepaņenko šobrīd ir Rīgas pilsētas Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks (Dep. J. Stepaņenko: "Izmainiet likumu!"), kurš, pēc manā rīcībā esošas informācijas, vēl nesen atdeva zvērinātiem tiesu izpildītājiem... nekustamā īpašuma nodokļa parādniekus – vairāk nekā tūkstoti. (Dep. J. Stepaņenko: "Dome nevar mainīt likumu!") Un to viņš dara... to viņi dara Rīgas domē, šie pretvalstiskie spēki, vairākas reizes gadā. (Dep. J. Stepaņenko: "Priekš tam ir šis likums, lai dome nevarētu to darīt!")

Es sagaidu – es sagaidu –, ka Vjačeslavs Stepaņenko... Jūs parunājiet mājās tur!... beigs izlikt cilvēkus no dzīvokļiem Rīgā. Vēsturiskos iedzīvotājus – no mājām Torņakalnā un Mežaparkā (Dep. J. Stepaņenko: "Mainiet likumu! Priekš kam jūs esat Saeimā?")... un samazinās nekustamā īpašuma nodokli atpakaļ tādu, kāds tas bija pirms 2015. gada.

Bet tas neizslēdz to, ka mēs cīnīsimies par primārā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa. Man ir prieks, ka sabiedrotie mums ir NA un arī KPV LV. Pārējie nodarbojas ar populismu vai vēlas celt nekustamā īpašuma nodokli.

Tā ka šajā gadījumā jābalso "pret". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Šogad aprit seši gadi kopš traģēdijas – 2013. gada 21. novembra vakarā Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, sabrūkot lielveikala Maxima griestiem, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Pēc upuru skaita tā bija un joprojām ir lielākā traģēdija kopš Latvijas Republikas atjaunošanas. Sabiedrības apziņā šī katastrofa ir atstājusi smagas un dziļas pēdas. Tās cēloņi un sekas joprojām tiek analizētas un nav novērstas līdz galam.

Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība "Zolitūde 21.11.", biedrība "Pēc ugunsgrēka" (palīdzībai cilvēkiem, kas cietuši ugunsnelaimēs) un pazudušo cilvēku meklēšanas biedrība "BEZVESTS.LV" lūdz noteikt 21. novembri kā Traģēdijās bojā gājušo piemiņas dienu.

Latviju pēdējās desmitgadēs satricināja vairākas katastrofas. Vēl svaiga cilvēku atmiņā ir prāmja Estonia nogrimšana Baltijas jūrā; šī traģēdija prasīja 852 cilvēku, tostarp 17 Latvijas iedzīvotāju, dzīvību. Talsu traģēdijā 1997. gadā gāja bojā deviņi bērni, bet vairāki bērni tika ievainoti un palika par invalīdiem uz mūžu. Bet tieši 21. novembris ir tā diena, kurā sāp joprojām, jo tā kļuva īpaša visai mūsu sabiedrībai.

Man pašai ir ļoti grūti runāt par šo tēmu, jo es esmu tajā jau sešus gadus. Tāpēc es nolēmu šodien vienkārši jums nolasīt vienu vēstuli, kuru saņēmu pirms dažām dienām no vienas jaunas meitenes, kurai ir tikai 22 gadi.

"Es atceros, ka manam tēvam, glābējam, 21. novembrī pēkšņi piezvanīja no darba. Izsauca. Steidzami. Tad vēl neviens nesaprata, kas noticis. Ziņās informācija izplatījās zibenīgi, bet visiem tad vēl likās, ka nu varbūt atkal no mušas tiek uzpūsts zilonis – ka pāris ievainoto un griesti iebrukuši. Bet nē. Jau pēc stundas jaunas ziņas. Un tad jūties gluži kā murgā un vēlies ātrāk pamosties no tā.

Nav nokritis vienkārši kaut kāds jumts – betona bluķi un milzīgas dzelzs siles nobruka uz dzīviem cilvēkiem, samaļot tos līdz nāvei. Jautājumi, kā tas viss varēja notikt un kas ir vainīgs, parādījās skaņas ātrumā, bet atbildes... Atbilžu joprojām nav. Tiesa ilgst jau četrus gadus un ir tikai pirmajā instancē.

Mūsu ģimene tajā naktī negulēja. Katram bija savas domas, cerības un lūgšanas. Lai atrod cilvēkus dzīvus, lai tēvs, glābējs, atnāk mājās dzīvs un vesels.

2013. gadā man bija 16 gadi. Es rāvos braukt uz traģēdijas vietu un palīdzēt uz vietas kā brīvprātīgā, bet mani nelaida. Tad es izdomāju pati savu plānu. Uzzīmēju plakātu un, vienojoties ar skolotājiem un skolas direktoru, divas dienas katrā stundu pārtraukumā stāvēju ar kastīti un vācu ziedojumus, lai palīdzētu Zolitūdē cietušajiem. Šajā akcijā piedalījās visi, pat mazie pirmklasnieki meta kastītē dažus santīmus, jo arī viņi saprata, ka palīdzība cilvēkiem, kurus skārusi traģēdija, ir daudz svarīgāka par konfekti.

Mums visiem kopā tad izdevās savākt 220 latus, kurus vēlāk līdz pēdējam santīmam pārskaitījām uz Ziedot.lv. Tad es pirmoreiz mūžā sajutu, ka mūsu skola bija vienota. Un visa mūsu sabiedrība bija vienota.

Šai dienai ir jābūt piemiņas dienai. Un runa ir ne tikai par bojā gājušo cilvēku piemiņu. Nē! Tā būs piemiņa par tiem cilvēkiem, kuri pirmie atskrēja uz palīdzības saucieniem un pēc tam palīdzēja cietušajiem un to tuviniekiem. Tā būs piemiņa par mediķiem un glābējiem, kas strādāja diennaktis un katru sekundi riskēja ar savu dzīvību, gaidot, kad jumts iebruks otro un tad – trešo reizi. Un pats galvenais, ka tā būs piemiņa par to, lai tas, kas notika Zolitūdē 2013. gada 21. novembrī, vairs nekad neatkārtotos. Jo, ja cilvēki rīkotos apzinīgi un pēc sirdsapziņas jau no paša sākuma, šī traģēdija nenotiktu. (Dep. J. Strīķe: "Laiks!") Taču diemžēl...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu laiks beidzies.

R. Ločmele-Luņova. ... dažkārt šķiet, ka Latvijā, lai kaut kas notiktu saskaņā ar labāko apziņu...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks beidzies!

R. Ločmele-Luņova ... un atbilstoši sirdsapziņai, kādam ir jāsamaksā visaugstākā cena – dzīvība."

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Jūsu laiks beidzies!

R. Ločmele-Luņova. Tā man uzrakstīja Aleksandra. Bet es jūs lūdzu nobalsot par likumprojektu, jo mūsu spēkos izdarīt tā, lai cilvēki...

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu laiks beidzies. Paldies. (Starpsaucieni.)

R. Ločmele-Luņova. ... kuri varēja palikt dzīvi...

Sēdes vadītāja. Paldies, Ločmeles-Luņovas kundze!

R. Ločmele-Luņova. Nu labi. Jūs sapratāt. Paldies par atgādinājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Patiešām ir pagājis liels laiks, un tie ir seši gadi. Es Maxima savu kāju neesmu spēris jau sešus gadus, un es nesperšu vēl vismaz divtik. Un iesaku jums to pašu. (Dep. I. Zariņš: "Un pēc tam?"; no frakcijas SASKAŅA: "Kur tu sper kāju?")

Tā ir lielākā traģēdija Latvijas vēsturē, kur gāja bojā neaizsargāti... principā – 54 cilvēku slepkavība. Un mēs visi to zinām. Tajā dienā reti kurš aizgāja gulēt. Tajā dienā krievs latvietim deva maizīti, latvietis krievam deva tēju. Visi bija vienoti. Tajā dienā... Tajā dienā mēs sapratām, ka ir noticis kaut kas šausmīgi briesmīgs. Ir pagājuši seši gadi. Ja godīgi – tā lieta stāv uz vietas.

Par šo atceres dienu. Es ceru, ka jūs visi zināt, ka 21. novembris ir šī atceres diena.

Bet par to, kāds ir likumprojekts, kas piedāvā... ko konkrēti piedāvā ierakstīt iekšā... Es pats esmu parakstījis... manuprāt, pirms četriem gadiem, kad Regīna Ločmele-Luņova vēl nebija nolikusi savu deputāta mandātu Saeimā... es pats esmu parakstījis priekšlikumu par šo pašu dienu. Bet tas tika noraidīts. Es arī saprotu, kāpēc tika noraidīts. Jo, ja mēs lasām, kas ir rakstīts, tad ir rakstīts: "Traģēdijās – traģēdijās! – bojā gājušo diena." Ja skatāmies pēc likuma burta – par kādām traģēdijām mēs runājam? Regīna Ločmele-Luņova piesauca prāmi Estonia, Talsu traģēdiju, bet to var interpretēt arī kā Moljēra traģēdiju, Šekspīra traģēdiju, Sofokla traģēdiju, kā 11. septembra traģēdiju. Pārāk plašs jēdziens.

Tā nav nekāda Zolitūdes traģēdija! Zolitūdei nav nekāda sakara ar šo traģēdiju. Maxima – gan. Nosauciet to par Maxima traģēdiju! (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Tev pašam kauns nav?") Nosauciet to par Maxima traģēdiju! Pieņemsim, Maxima 54 cilvēku nāves diena. Lai zina, kas ir atbildīgs par to. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Artus, kas ar tevi ir noticis pa šiem gadiem? Tev pašam nav kauns? Ko tu pašlaik dari?")

Nākamajā gadā mēs noteikti skatīsim šīs atceres un svētku dienas. Jums ir iespēja beidzot izlabot no "traģēdijām" uz "Maxima traģēdijas dienu" (Starpsaucieni.), un jūs varēsiet iesniegt šo priekšlikumu... jūs varēsiet iesniegt šo priekšlikumu! Līdz ar to, cienījamie kolēģi, šis ir ļoti sensitīvs jautājums Latvijai, Latvijas sabiedrībai, vienalga, tu esi krievs, ukrainis, polis, gruzīns... (Dep. E. Papule: "Latvietim vienalga!") nav svarīgi. Šeit gāja bojā 54 cilvēki. Bet es neredzu nosaukumu "Traģēdijās bojā gājušo diena". Konkrēti ir runa par vienu traģēdiju – 2013. gada 21. novembri. Nevajag salikt visu vienā rasolā. (Dep. A. Gobzems: "Kaimiņ, tu nejūti, ka esi kļuvis nožēlojams?")

Paldies, cienījamā un necienījamā opozīcija!

Esiet, lūdzu, tik laipni un noraidiet šo likumprojektu! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 31, atturas – 17. (Starpsaucieni.) Likumprojekts (Starpsaucieni.) komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labrīt, kolēģi! Atgādināšu jums visiem, ka šī gada, 2019. gada, 21. martā 88 Saeimas deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Kopš tā brīža ir noticis intensīvs darbs, konsultācijas ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem, lai sagatavotu pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu, kas celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazinātu nevienlīdzību pašvaldību pakalpojumos, kā arī veidotu pilnvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību un visas valsts pārvaldes darbības tālākai attīstībai. Atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam ir izveidots tāds teritoriālā iedalījuma modelis, kur visas pašvaldības arī pēc 10 gadiem spēs pildīt savas funkcijas.

Bet kāda izskatās situācija šobrīd? 60 no 119 pašvaldībām neatbilst likumprojektā "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas pašvaldības nespēj patstāvīgi izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas pietiekamā kvalitātē un ar samērīgām izmaksām. Nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt.

Un šeit daži piemēri.

Administratīvās izmaksas novadu pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7 procenti no pašvaldības budžeta.

104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Un 39 pašvaldībām šī dotācija sastāda vairāk nekā 15 procentus no to kopbudžeta.

27 pašvaldībās nav struktūrvienību vai speciālista, kas būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem.

Tikai 38 procentiem iedzīvotāju ir darbavieta savā pašvaldībā, ir iespējas tur strādāt.

Šie ir tikai daži piemēri par situāciju šobrīd.

Līdz ar to varam secināt, ka ir izveidota neviendabīga administratīvi teritoriālā struktūra, iedzīvotāji pašvaldībās saņem ļoti atšķirīgas kvalitātes pakalpojumus un ir pakļauti ļoti atšķirīgām pašvaldības attīstības iespējām.

Tikai stipras pašvaldības šo situāciju var mainīt. Sabiedrības interesēs ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var sniegt kvalitatīvus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu sabiedroto valstij, lai veiktu citas mūsu valsts attīstībai nozīmīgas reformas, stiprinātu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Papildus tam Latvijas Bankas pētījums skaidri parāda: ja novadu pašvaldībās vidēji būtu 20 tūkstoši iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms vidēji gadā varētu sasniegt līdz pat 190 miljoniem eiro, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām un iecerēm. Arī OECD skaidri norāda, ka reforma sniegs ieguvumus un palīdzēs risināt aizvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.

Līdz ar to, kolēģi, nav būtiski, kāds nosaukums būs novadam, bet kāda būs dzīve tajā. Svarīga ir iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte, nevis tas, kas ir rakstīts aizpildītā veidlapā. Svarīgi ir nodrošināt novadu attīstību, lai cilvēki varētu strādāt tur, kur viņi dzīvo. Sagatavotais piedāvājums to nodrošina.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Aplausi.)

V. Valainis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! 2019. gada 21. martā Saeima tiešām vienbalsīgi pieņēma paziņojumu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". Ar šo paziņojumu Saeima uzdeva valdībai, manuprāt, trīs galvenos uzdevumus.

Pirmkārt, sagatavot konceptuālo ziņojumu par jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Otrkārt, šo ziņojumu saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu apspriest ar pašvaldībām.

Treškārt, ar pašvaldībām apspriesto konceptuālo ziņojumu nostiprināt likumprojekta formā un to iesniegt Saeimā.

Kopš Saeimas paziņojuma ir pagājis pusgads, un šodien izskatīšanai Saeimā ir iesniegts jauns likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", kurā ietverts Ministru kabineta redzējums un piedāvājums par jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu.

No šī likumprojekta izriet, ka pēc 2021. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā darbosies 39 administratīvo teritoriju iedalījums, ko veidos 34 novadi un piecas republikas pilsētas.

Likumprojekta izstrādes procesā diemžēl atliek tikai paust nožēlu, ka likumprojektam pievienotajā anotācijā tā autori nekaunas uzsist sev pa plecu, lieloties ar tiem "milzīgajiem" panākumiem, ko ir sasnieguši jauna administratīvi teritoriālā iedalījuma sagatavošanas procesā, lieloties ar kvalitatīvi izstrādātu administratīvo iedalījumu un plaši organizēto publisko apspriešanu. Realitātē šī likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstī tik ļoti svarīgā teritoriālā reforma neizdotos un Satversmes tiesa šo likumu atzītu par juridisku brāķi, jo nav ticis sagatavots nedz kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, nedz arī saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu šis ziņojums apspriests ar pašvaldībām.

Šādus manus apgalvojumus apliecina jau 2009. gadā Satversmes tiesas veiktais administratīvi teritoriālās reformas norises tiesiskuma novērtējums, par ko jebkurš var pārliecināties Satversmes tiesas 2009. gada 30. oktobra spriedumā, un no šī sprieduma izriet:

Pirmkārt, ka katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā ir jādod iespējas iepazīties ar pietiekami konkrētu un precīzi izstrādātu tās administratīvās teritorijas grozījumu projektu un saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus.

Otrkārt, pašvaldību domēm ir tiesības, pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt attiecīgu lēmumu un paļauties uz to, ka pašvaldības lēmumā izteiktie argumenti tiks izvērtēti.

Treškārt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir pienākums pieprasīt pašvaldības domei sasaukt ārkārtas sēdes un izteikt viedokli par attiecīgo priekšlikumu, lai pēc tam to varētu izvērtēt.

Varu pamatoti apgalvot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībām nav devusi nedz iespējas iepazīties ar pietiekami konkrētiem un precīzi izstrādātiem pašvaldību administratīvo teritoriju grozījumu projektiem, nedz noteikusi saprātīgu laikposmu, lai šos nekonkrētos un neprecīzi izstrādātos priekšlikumus pašvaldības varētu izvērtēt un apspriest. Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne tikai nav aicinājusi pašvaldības noskaidrot savu iedzīvotāju viedokļus, bet atsevišķos gadījumos ar šādām pašvaldību iniciatīvām pat vērsusies tiesībaizsardzības iestādēs un atcēlusi pašvaldību lēmumus.

Satversmes tiesas spriedums ietver vienu būtisku lietu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir ignorējusi. Konsultēšanās ir ne jau formāla sapulce, kurā noklausās jautājumus, bet visu izteikto piezīmju izvērtēšana un tai pašai kopienai sniegta atbilde. Pašvaldību kopienu iebildumi ir jārisina, nevis jāizliekas, ka jūs viņus esat vienkārši uzklausījuši.

Tādējādi var uzskatīt, ka virzībai Saeimā šobrīd ir iesniegts jauns administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kas nav pienācīgi apspriests ar pašvaldībām, tāpēc, ievērojot Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā nolemto, šodien ir iespējams tikai viens tiesisks Saeimas lēmums – neatbalstīt un noraidīt šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā, kā arī atkārtoti uzdot Ministru kabinetam izstrādāt pamatotu un atbildīgu jaunu administratīvās teritorijas iedalījuma projektu un uzdot par to rīkot konsultācijas ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu.

Šī valdība bezkaunīgi ignorē Saeimas dotos uzdevumus. Šis nav pirmais piemērs, un diemžēl šī bezkaunība atspoguļojas šajā likumprojektā.

Aicinu to noraidīt un atdot atpakaļ valdībai, lai tā to labo pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24. oktobra līdz 30. oktobrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Māra Kučinska iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 22. oktobra līdz 25. oktobrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Lindas Ozolas iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 22. un 23. oktobrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Vitas Andas Tēraudas iesniegums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 21. oktobra līdz 23. oktobrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Santas Purgailes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. oktobra sēdē tika izskatīta Santas Purgailes kandidatūra uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amata vietu. Komisija atbalstīja un lūdz arī jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labrīt, kolēģi! Es gribētu apsveikt Purgailes kundzi ar izturēto konkursu. Mēs zinām, ka konkurence bija liela, bija daudz labu kandidātu. Tā ka – apsveicam!

Es gribētu iedot tādu kā ceļamaizi turpmākajam darbam FKTK.

Mums bija tikšanās ar Purgailes kundzi gan frakcijā, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Jāsaka godīgi, viņa atstāja ļoti labu iespaidu.

Mēs redzam, ka Purgailes kundzei ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā.

Pirmā problēma ir tā, ka banku sektorā pašreiz valda milzīgs stress un neskaidrība sakarā ar neskaidriem spēles noteikumiem cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tātad šīs AML prasības... Varētu teikt, ka mēs esam iebraukuši tādā kā otrā grāvī: uzņēmēji ik dienas sastopas ar nepamatotiem pārspīlējumiem un birokrātiju no banku un valsts institūciju puses. Tas diemžēl atstāj negatīvu iespaidu uz reālo ekonomiku. Mūsu valstī kreditēšana joprojām ir ļoti vāja un nepietiekama, īpaši, ja salīdzinām ar mūsu kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Investīciju projekti gandrīz nenotiek vai tiek realizēti mūsu kaimiņvalstīs. Eksports kļūst bīstams un nevēlams, jo uzņēmējiem pašiem jāveic dārgas un nesaprotamas pārbaudes par saviem klientiem – vai tas ir Ķīnā, Ugandā vai Ukrainā... Kontus bieži vien neatver vai nepamatoti slēdz. Tādēļ ir nepieciešams steidzami stiprināt gudru, riskos balstītu FKTK... banku sektora uzraudzību.

Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt un par ko es gribētu teikt paldies Purgailes kundzei, – tā ir vēlme stiprināt FKTK kapacitāti kapitāltirgus uzraudzībā un attīstībā. Šeit darāmā ir daudz. Mēs redzam, ka FinTech nozarē Latvija, varētu teikt, nu jau spēcīgi atpaliek no Viļņas. Mūsu biržu kapitalizācija ir... biržas kapitalizācija ir zemākā Eiropas Savienībā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ceļš uz kapitāla tirgu un nebanku finansējumu ir dārgs un birokrātisks. Tāpat pensiju kapitāla naudu mēs joprojām ieguldām tikai ārvalstu obligācijās un akcijās. Tātad darāmā ir daudz.

Vēlam veiksmi, izturību un panākumus finanšu sektora stabilizēšanas un attīstības darbā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Labdien, kolēģi! Es un mani kolēģi šodien balsosim par Santas Purgailes iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatā. Mēs to darīsim ar daļu piesardzības, vēlot Purgailes kundzei veiksmi šajā amatā un jomā, kurā Latvijai nepieciešami būtiski uzlabojumi un pārmaiņas. Mēs to darīsim arī ar pārliecību, ka šajā atlases procesā ir bijuši vairāki pozitīvi momenti. Līdz ar šo procesu Finanšu un kapitāla tirgus komisija pievienojas tām neatkarīgajām iestādēm, kuras vadītāju ieceļ Saeima, līdz ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur vadītāju nevis izvēlas politiski, bet procedūrā un ar konkursu. Šis process (kā viņa izteicās publiski) ir mudinājis arī pašu Purgailes kundzi noticēt Latvijas valstij, pieteikties šim konkursam un iziet atlasi.

Tomēr process acīmredzami nebija veicinājis labāko kadru pieteikšanos, kuri Latvijai ir tieši ar pieredzi banku uzraudzībā un kuri šobrīd strādā starptautiski. Te man jāvēršas pie opozīcijas, šajā gadījumā pie mūsu opozīcijas no Zaļo un Zemnieku savienības, kas no šīs tribīnes ik pa laikam mums aicina aizmirst, ka viņi ir bijuši valdībā, un saka, ka nu jau pietiek. Taču tās Kučinska valdības un iepriekšējo valdību atstātās pēdas – nevēlēšanās tikt galā ar to, ka Latvijas bankas atmazgā naudu, un citiem uzraudzības jautājumiem – turpina atstāt pēdas, un vēl būs ilgi jāstrādā, arī Purgailes kundzei, lai ar to tiktu galā. Šī sektora un Latvijas valdības un politiķu sadarbība vai nesadarbība šajā jomā acīmredzami nav radījusi pārliecību profesionāļos, ka būtu jāpiedalās tālākā Latvijas valsts būvniecībā. Mēs ceram, ka ar laiku tas mainīsies.

Šis atlases process izraisa arī tādu svarīgu diskusiju – vai tad, ja ir bijis profesionāls konkurss, politiķiem vispār jāpiedalās tālākā diskusijā vai tikai jānospiež poga. Daži uzskatīja, ka tā tas būtu jādara. Mēs izlasījām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un redzējām, ka par šo vadītāju atbildību uzņemas Saeima, tātad – politiķi. Tāpēc mēs tikāmies ar Purgailes kundzi vairākas reizes, iedziļinājāmies viņas redzējumā un profesionālajā piedāvājumā, un bija tādas divas būtiskas... divi būtiski punkti, kas aizkavēja mūsu "jā" vārdu viņas iecelšanai.

Pirmais bija interešu konflikts, kas varētu rasties tāpēc, ka Purgailes kundze nāk no darba... no amata tieši uzraugāmajā jomā, viņa nāk no komercbankas. Un varētu būt vairākas situācijas, kurās viņa nevarēs pieņemt lēmumus, jo būs jāpieņem lēmumi par pašas banku. Viņai ir redzējums, kā to praktiski atrisināt. Taču risks paliek augsts, īpaši gadījumā, ja radīsies kādas būtiskākas problēmas un sabiedrība raudzīsies uz FKTK vadītāju, viņai būs sevi jāatstata no attiecīgā lēmuma.

Otra lieta, par ko mēs rūpīgi interesējāmies, bija viņas izpratne par valsts pārvaldi, par to, kā FKTK darbosies likumu maiņas rezultātā, kā darbosies starptautiski. Šī pieredze Purgailes kundzei būs strauji jāgūst. Mēs priecājamies, ka Valsts kanceleja viņai nodrošinās atbalstu vairāku mēnešu garumā. Un arī mēs solām savu atbalstu, lai, strādājot kopā, risinātu šos jautājumus.

Lai arī Purgailes kundze bija izteikusies, ka viņa gribētu ar politiķiem pēdējo reizi tikties... šodienas balsojumā... Tā droši vien nevarēs darīt... Un mums būs tālāk jāstrādā kopā, lai veiktu tos uzdevumus un mājasdarbus, kas mums ir jāveic banku sektora sakārtošanā, lai tas darbs varētu virzīties uz priekšu.

Aicinu atbalstīt Purgailes kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Uzklausot Purgailes kundzi, radās labs iespaids par viņu kā par profesionāli, kura ļoti labi pārzina to jomu, kurā viņa ir strādājusi un kurā viņa arī turpmāk strādās.

Bet šeit es gribētu pieminēt faktiski trīs lietas, kuras būtu noteikti Purgailes kundzei, tā teikt, jāņem vērā strādājot.

Pirmā lieta. Protams, ņemot vērā, ka viņa nāk no banku sektora... viņa mums ļoti labi izskaidroja... bet, protams, jānovērš iespējamie interešu konflikti, ņemot vērā, ka viņa tikko strādājusi "Citadele bankā".

Ļoti būtiska man liekas arī otra lieta, ko jau pieminēja daži runātāji, – situācija ar banku kontiem, ar investīcijām Latvijā, ar kontu atvēršanu, ar kontu slēgšanu... kas ir tieši saistīta ar uzņēmējiem... Un te ir jāsaka, ka mēs esam, man liekas, sasnieguši kritisko punktu. Mēs runājam par investīciju piesaistīšanu Latvijai, par to, ka mums ir vajadzīgas ārvalstu tiešās investīcijas uzņēmumos, lai attīstītu ražošanu Latvijā, bet tajā pašā laikā... Ne tikai šie investori, bet arī pat mūsu pašu uzņēmēji, kuri ražo Latvijā produktus un pārdod ārpus Latvijas – pārdod tos visā pasaulē, ne tikai Eiropas Savienības valstīs! –, saskaras ar ļoti būtiskām grūtībām, ja viņu produkti aiziet uz kādu valsti, kura ir varbūt nedaudz apšaubāmo sarakstā... Un te es gribētu teikt, ka līdz pat absurdam mēs esam nonākuši – ka pat zemnieki nevar nopirkt lauksaimniecības zemi Latvijā, jo izrādās, ka zemes īpašniecei vīrs ir saistīts ar kaut ko. Zemnieks, kurš godīgi strādā, kuram visi ieņēmumi ir Latvijā... un viņam banka atbild: "Ja jūs nopirksiet to zemi, jūs pats nokļūsiet mūsu melnajos sarakstos." Tā ka, es domāju, Purgailes kundzei te ir tiešām ļoti nopietni jāstrādā, jo šādu situāciju nedrīkst pieļaut.

Trešā lieta. Mums Latvijā ļoti grūti iet ar krājaizdevu sabiedrību attīstību. Mēs, protams, saprotam, ka tā ir ļoti maza joma lielajā finanšu sektorā. Bet krājaizdevu sabiedrības ir tās, kurās iedzīvotāji paši ir apvienojušies, kurās iedzīvotāji paši pārvalda savu kapitālu, un tas ir Latvijas kapitāls, tas nav nekāds no ārzemēm ieguldīts. Krājaizdevu sabiedrības Latvijā neattīstās. Man liekas, ka šī ir joma, kurai... ne tikai mums, deputātiem, un tātad arī Bondara kungam ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, bet arī Finanšu ministrijai un arī Purgailes kundzei vajadzētu pievērst uzmanību šai jomai, saprast, kāpēc krājaizdevu sabiedrības neattīstītās, un tomēr dot zaļo gaismu, lai tās attīstītos.

Un visbeidzot. Atbildot Voikas kundzei par Zaļo un Zemnieku savienību, es gribētu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienība bija tieši tā... tieši mūsu valdība savulaik sāka strādāt ar šiem jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret nelikumīgi iegūtās naudas atmazgāšanu Latvijā. Mēs pirmie sākām cīnīties pret to. Un, ja jūs gribat zināt, kuri izveidoja Latvijā to finanšu paradīzi, tad mēs varētu sākt uzskaitīt tos, kuri pārvaldīja Finanšu ministriju kopš 2002. gada, sākot ar Valdi Dombrovski... un visus pārējos, kuri stāstīja, ka te būs banku paradīze. Un tieši viņi, visi tie, kas bija pirms mums, izveidoja šo banku paradīzi, šo atmazgāšanas paradīzi. Bet Zaļo un Zemnieku savienība bija tā, kas pirmā sāka cīnīties pret to, lai mēs nebūtu naudas atmazgātāji šeit, Latvijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es jums nestāstīšu ne par tiem pelēkā saraksta draudiem, ne par visu to, kas noticis pēdējo divu gadu laikā. Jūs paši esat bijuši ne tikai liecinieki, bet arī dalībnieki tam, kādā veidā tika noņemts pēdējais FKTK vadītājs, un droši vien jūs atceraties, ka Kariņa valdība visu šo laiku mums stāstīja un solīja, ka nākamais... ka tas viss tiek darīts, lai nākamais FKTK vadītājs, nu, būtu kas tiešām ārkārtējs... starptautiska līmeņa zvaigzne.

Es neko absolūti negribu pārmest Purgailes kundzei, bet tieši šādas ekspektācijas, tas ir fakts, mums bija radījusi Kariņa valdība.

Attiecībā uz šo konkrēto kandidāti – mums īsti... maz kas ir zināms par viņas izvirzīšanas un izraudzīšanās procesu, kas noticis valdības koridoros. Kas piedalījās? Kāpēc tika izraudzīta tieši Purgailes kundze?

Pirmais. Ir pilnīgi skaidrs, ka Purgailes kundzei diemžēl nav absolūti nekādas pieredzes tieši uzraudzības jomā, tā saucamajā AML (angļu valodā anti money laundering)... pretmazgāšanas jomā. To atzīst gan Purgailes kundze, gan Valsts kancelejas pārstāvji.

Otrais. Kolēģi, šis nu ir pirmais šāda mēroga gadījums kopš Krūmanes kundzes, kura savā laikā bija FKTK vadītāja, kad topošais FKTK vadītājs, vadītāja, nāk pa tiešo no banku sektora, no ļoti augsta amata, proti, valdes locekļa amata.

Tas, protams, nozīmē tiešu interešu konfliktu, mūžīgu aizdomu ēnu pār to, vai kādi jaunās, nu, iespējamās, vadītājas pieņemtie lēmumi būs vai nebūs par labu konkrētai komercbankai. Turklāt arī viens no Purgailes kundzes tiešajiem radiniekiem kādu laiku tomēr strādājis citā lielajā Latvijas komercbankā. Tātad mums jau ir divas Latvijas komercbankas, pār kurām krīt šaubu ēna par interešu konfliktu.

Līdz ar to, kolēģi, SASKAŅA nevar pieņemties... uzņemties atbildību par šā lēmuma pieņemšanu, un atbildība par visu to, kas notiks finanšu sektorā, gulstas vienīgi uz to deputātu pleciem, kas šodien atbalstīs šo lēmumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. Lūdzu!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Arī pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem bija izdevība satikties ar Purgailes kundzi. Mēs viņu aicinājām, satikāmies, papļāpājām. Jāatzīst, ļoti labas komunikācijas spējas, un Purgailes kundze patiešām atstāja diezgan labu iespaidu, bet ir vairākas lietas, kuras es gribētu pieminēt, kādēļ es balsošu "pret" šo kandidatūru.

Pirmā lieta, ka tomēr es saskatu interešu konfliktu, kāds ir Purgailes kundzei, tik ilgus gadus darbojoties banku sektorā.

Otrā ir par neviennozīmīgi izskanējušām atbildēm attiecībā uz bankas "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesu. Vēl, manuprāt... Es uzdevu Purgailes kundzei ļoti konkrētu jautājumu par vienu "Citadele banka" klientu, kuram... par kura darījumiem... bija aizdomas par viņa saistību ar Ziemeļkorejas darījumiem. Un man šķita dīvaini, ka šādu gadījumu Purgailes kundze neatsauca atmiņā. Bet tas ir mans subjektīvais viedoklis, uz kā būs arī balstīts mans šodienas balsojums.

Un, ja nemaldos, arī vakar parādījās informācija, kas... tika iesūtīta... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – noteikti; nezinu, vai to ir saņēmuši visi deputāti... kas arī raisīja manī bažas par to, ka, iespējams, Purgailes kundze tikšanos laikā ar deputātiem... šajā laikā, kad viņa tikās saistībā ar šo iespējamo jaunā amata ieņemšanu, ir izpaudusi... par kādu neizpaužamu cilvēku... par "Citadele bankā" kādreiz strādājušo ārvalstu darbinieku, ārvalstu konsultantu.

Nu tādas vairākas mazas lietas, kas, teiksim, manu izvēli... darīja mani uzmanīgu un īpaši bažīgu.

Bet viena lieta, ko es noteikti gribu teikt, – ka šādā amatā nav jāatrodas cilvēkam, kas uz vienu un to pašu jautājumu dažādās auditorijās sniedz dažādas atbildes.

Es neesmu piecu latu monēta, kā kādreiz Artuss Kaimiņš mēģināja teikt, man nav visiem jāizpatīk. Es gribu dzirdēt skaidras atbildes, pat ja ir tādas atbildes, kas, teiksim, man varētu patikt vai nepatikt. Bet atbilde ir atbilde. Un Purgailes kundze mani nav pārliecinājusi. Un tas stils, kādā viņa šobrīd komunicē, ir ļoti līdzīgs tam komunikācijas stilam, kāds ir VIENOTĪBAI.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātā priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Mazliet vēstures, ja jūs man atļausiet.

Es vēl atceros tos laikus – deviņdesmito gadu beigās... arī tad, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO... kad es biju Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, runāja Rīgas pilsētā: "Cik dumji tie igauņi! Mēs būsim Latvijas Šveice! Mēs būsim Šveice Austrumeiropā. Mēs mācēsim naudu taisīt!"

Nu tagad, šodien, mums karājas Dāmokla zobens pāri pār galvu. Un tas ir tāpēc... Moneyval, es runāju par Moneyval... un tas ir tāpēc, ka neviens nesēž... principā. Mēs atmazgājām pa šito laiku vienu procentu no visas pasaules netīrās naudas; tā ir ievērojama summa. Visā pasaulē, jā... Nu nauda tiek pamatīgi atmazgāta, bet... nu, mums bija tomēr vesels viens procents, kas ir kaut kas.

Nu labi, es... Irēna Krūmane to nepiedzīvoja. Viņa gan aizgāja tad, kad es tiku ievēlēts. Nu, tāpēc, ka viņa neprata uzraudzīt bankas. Tanī laikā jau arī saprata, ka kaut kas nav kārtībā.

Nu tad es balsoju par Kristapu Zakuli. Zakulis nāca viņas vietā.

Tas bija tajā telpā, kur, man liekas, tagad "Kam pieder valsts" sēž... ēkā, kas te pretī, kur agrāk VIENOTĪBA bija. Es ļoti skaidri atceros, ka es prasīju Zakuļa kungam: "Jūs savedīsiet kārtībā FKTK?" (Nu, FKTK – tā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija.) Jā, savedīs kārtībā. Es saku: "Labi. Tad mēs nodosim balsi par jums." Nodevām arī. Un kas notika pēc tam? Notika tas, ka viņš nesaveda kārtībā! Nu tad lēnām sākām saprast – te ir pamatīgs lobijs!

Bet nu tad nāca Pēters Putniņš. Un es vēl šodien atceros... Es viņam tieši skatījos acīs. Es saku: "Bet, Putniņa kungs, ar ko jūs būsiet labāks par Zakuļa kungu? Ar ko jūs būsiet labāks? Jūs taču bijāt Zakuļa kunga vietnieks. Tā ir?" – "Jā, jā." Viņš tā paskatās uz mani un pasaka... nu, it kā viņš grib man pateikt: "Es noteikti būšu labāks!" Bet... nu, par priekšnieku jau arī tā gluži nevar teikt, ka viņš būs labāks par bijušo priekšnieku, vai ne? Bet es te sapratu, ka nu būs kārtībā viss. Nebija!

Es likšu jums tagad drusciņ padomāt. Ja mēs tik milzīgas naudas summas atmazgājām. Nu, piemēram, no Moldovas paņēmām trešdaļu no budžeta, no valsts budžeta trešo daļu. Iedomājieties! Mums tagad... budžets ir 10 miljardi. Ja trešdaļa pēkšņi rīt pazustu, kas tad notiktu šinī zālē? Kāda nauda mums būtu jāizdala? Ha! Nu tas notika Moldovā. Un kādu sodu uzlika Putniņa kungs? Trīs miljonus. Nospļauties! Kas ir trīs miljoni pret miljardu? Visiem izdala, un kārtībā! Kaut kas traks! Ha-ha! Tiešām jāsmejas! Bet tā esot bijusi liela summa! Tā esot bijusi liela summa. Jā, Latvijai liela summa.

Tagad mums ir jauna kandidāte, un mēs viņu, protams, kārtīgi izjautājām. Es par viņu balsošu. Es domāju, ka arī koalīcija par viņu balsos, jo laiki ir mainījušies. Laiki ir mainījušies. Nāk jauni cilvēki, un es domāju, tieši Dāmokla zobena dēļ, ka visi saprot, ko tas nozīmē, viņa darīs visu, kas ir viņas spēkos, un mēs viņu atbalstīsim. Aicinu viņu atbalstīt! Šoreiz izdosies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Vispirms replika uz Ata Lejiņa teikto. Nu tik precīzi... es neesmu dzirdējis, ka tik precīzi izsakās: "Mēs atmazgājām!" Tieši tā – jūs atmazgājāt! (Aplausi.) Pēdējos desmit gadus, kopš 2009. gada. Gandrīz pēdējos desmit gadus ir bijis VIENOTĪBAS premjers. Jūs iecēlāt visus FKTK vadītājus. Pirms tam jums bija finanšu ministrs, jūs vadījāt Nacionālo drošības padomi, kurai apakšā bija... kā saka, uzraudzībā... drošības iestādes, kurām jau gadiem bija Latvijas Bankas prezidenta sarunas... Ar ko – mēs tagad visi zinām. Viņš vēlreiz kļuva Latvijas Bankas prezidents, vēlreiz dabūja augstākās pielaides. Tieši tā! Jūs atmazgājāt! (Starpsauciens.) Tā ka precīzāk pateikt nav iespējams. To, ko mēs tagad smeļam, tieši jūs sastrādājāt.

Bet tagad divus vārdus par kandidāti. Es noteikti neapstrīdēšu viņas profesionalitāti. Man nav tāda pamata. Bet viena lieta gan ir būtiska, un tas ir interešu konflikts. Es arī neapšaubu, ka Purgailes kundze... ka jebkurš cits cilvēks var arī nākamajā dienā pēc amata atstāšanas godprātīgi pildīt jaunos pienākumus un, kā saka, neskatīties atpakaļ. Tas noteikti ir iespējams. Bet, ja mēs tā uz Ziemeļvalsti ejam, kā mēs te sakām arvien biežāk, tad būtu loģisks tāds atsalšanas periods. Šāda tieša nokļūšana tur nav īsti pieņemama. Arī tīri praktiski mani uztrauc tas, ka būs trīs padomes locekļi. Ja Purgailes kundze nepiedalās lēmumos par "Citadele banku", tad paliek divi locekļi. Ja viņu viedokļi atšķiras, tad mēs nokļūstam pata situācijā, kurā Purgailes kundze piedalās. Bet man te... var piedalīties, var nepiedalīties. Bet pateikt, ka piedalīsies KNAB uzraudzībā (nu tā it kā būs garantēta tā lēmuma objektivitāte), man liekas vienkārši komiski! Es nezinu, vai KNAB ir jau ar kaut kādām ekstrasensorām spējām apveltīts, vai tiek sagaidīts, ka lēmuma pieņemšanas brīdī tiks nodots un pieņemts kukulis. Tas, protams, nekādā veidā šo situāciju nerisina.

Drusciņ par to, ko teica Gatis Eglītis. Es pilnīgi piekrītu, ka mēs esam iebraukuši no viena grāvja otrā. Šobrīd uzņēmumi... uzņēmēji... ja agrāk algoja vienu cilvēku, kas strādāja ar bankām, tagad algo piecus un vairāk. Kas vēl nav gatavi pārcelties, šobrīd atver kontus ārvalstīs, lai gadījumā X stundā, kad banka bez jebkāda iemesla paziņos par konta slēgšanu, būtu iespējams samaksāt darbiniekiem algas. Tie, kas ir mazāki un spēj pārvietoties, tie plāno pārvietoties, un daudzi jau ir pārvietojušies. Ja iepriekš mums lielākā problēma bija darbaspēka emigrācija... tagad lielākā problēma ir uzņēmumu emigrācija... un tas arī, ko jūs sastrādājāt. Tagad stāstāt, ka jūs to izstrēbsiet.

Un... bet kas ir šeit būtiski piebilstams? Mēs varam iecelt jebko par FKTK vadītāju un cerēt, ka šie jautājumi tiks atrisināti. Uzņēmumi šos lēmumus pieņem ne jau tāpēc, ka ir viens vai otrs FKTK vadītājs; viņi redz valdības vienaldzību pret to, ka uzņēmumiem ver ciet kontus, un viņi var pārcelties. Viņi redz lielā mērā vienaldzību arī no mūsu puses. Un to neviens labāks vai sliktāks FKTK vadītājs neatrisinās. To var atrisināt tikai valdība un politiķi kopumā, parādot, ka viņiem rūp, lai uzņēmumi paliek šeit. Kā Igaunijā, kur šobrīd ir debates par to, ka tiesības uz bankas kontu ir pielīdzināmas cilvēktiesībām, kuras ir gan privātai... gan fiziskajai, gan juridiskajai personai. Ka nevar būt tā, ka tu nevari atvērt kontu Latvijā... gan privāti, gan kā juridiskā persona...

Bet tad beigās ar tādu ironiju mēs ar Purgailes kundzi runājām par to, ka interesanta situācija... Tas nav nekāds noslēpums, ka virkne skandināvu banku, kas ver ciet uzņēmumiem kontus, saka: "Bet ejiet uz "Citadele banku", tur jums atvērs!"

Tā ir taisnība. Es domāju, to ļoti daudzi zina. Un tas ir labs jautājums: kāpēc tā? Atgriežoties pie tēmas par interešu konfliktu – kāpēc tad tā? Kāpēc tad "Citadele banka" atver? Bet... nu, te varbūt tas interešu konflikts īpaši nav... Jo trīs dienas vēlāk, pēc mūsu sarunas ar Purgailes kundzi, man piezvanīja no viena liela Latvijas uzņēmuma, kas 25 gadus strādā Latvijā un nodarbina ap 500 strādājošo. "Citadele banka" tam bez jebkāda brīdinājuma arī aizvēra kontu! Tā ka te jau nu mēs esam plakani...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja godīgi, es nesaprotu to ņemšanos ap FKTK vadītāja iecelšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka mums jau drīz nebūs ko uzraudzīt, jo mums drīz vienkārši nebūs finanšu sistēmas. Mūsu, Latvijas, uzņēmumi šobrīd emigrē uz citām valstīm arvien lielākā skaitā. Cilvēki ikdienā ir sastapušies ar to, ka viņiem bez jebkādiem brīdinājumiem jeb... uz formālu iemeslu pamata aizver bankas kontus, un viņi emigrē uz citām valstīm, atverot bankas kontus citur. Līdz ar to globāli... runāt par to, ka tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs kaut ko būtisku mainīs, droši vien mēs nevaram tā iemesla dēļ, ka šis process tikai uzņem arvien lielākus apgriezienus, proti, notiek finanšu emigrācija prom no Latvijas.

Bet nu maza replika uz Lejiņa kunga teikto attiecībā uz to, cik mēs te visu tagad sakārtosim. Mīļā koalīcija, es atgādināšu, ka finanšu tirgus sakārtošana notiek laikposmā, kad pats atbildīgākais par finanšu tirgiem Latvijā, Latvijas Bankas prezidents, mums ir Ilmārs Rimšēvičs. Un jūs neko neesat darījuši, lai Latvijas Bankas prezidenta amatā neatrastos šī persona, pilnīgi neko. Jūs runājat par Ziemeļvalstīm. Parādiet, lūdzu, man kaut vienu no tām, kur viņu vietējo nacionālo banku vadītu persona ar attiecīga rakstura apsūdzībām. Nav tādas valsts! Parādiet man vienu veiksmīgu finanšu tirgu, kurā vietējo nacionālo banku vadītu šāda persona. Nav tāda finanšu tirgus! Ar to vajadzēja sākt, nevis lielīties, ka mēs tagad iecelsim vienu vai otru personu konkrētā amatā.

Par Purgailes kundzi es neizteikšu nekādu viedokli tā iemesla dēļ, ka es stipri apšaubu, vai viens cilvēks konkrētā amatā – vai tas būtu Putniņa kungs iepriekš vai Purgailes kundze šobrīd – kaut ko būtiski izmainīs. Protams, tas tā nebūs. Tas nebūs tā iemesla dēļ, ka jūsu mērķis ir acīmredzot sociāls eksperiments, cik tālu Latvijas sabiedrība pacietīs, cik tālu uzņēmēji pacietīs to, ka Latvijā faktiski ar biznesu nodarboties vairs nevar, ka "finanses" – tas pats par sevi jau ir lamuvārds un ka vieglāk ir no Latvijas aiziet nekā šeit palikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Es gribēju pievienoties tam, ko iepriekšējie kolēģi ir teikuši, un varbūt iezīmēt tādu precīzāku... iezīmēt skaitļos tās daudzās, daudzās un lielās problēmas, ar ko šobrīd Latvijas banku sektors saskaras un kas nākamajai FKTK vadītājai, ja viņu šodien iecelsim, būs arī jārisina.

Pirmkārt, par banku biznesa modeli. Šobrīd Latvijas lielāko komercbanku biznesa modelis ir pārvirzījies no kreditēšanas uz reālu naudas pelnīšanu no komisijām... par naudas izņemšanu un tā tālāk. Tas ir pilnībā nepieņemami. Tas neveicina Latvijas valsts ekonomikas attīstību, un Latvijas mājsaimniecību – tikai mājsaimniecību – kredītportfelis pagājušā gada laikā ir samazinājies par 300 miljoniem. Jūs spējat iedomāties, ko tas nozīmē? (Starpsauciens.) Tas nozīmē, ka bankas nekreditē, ka nekustamais īpašums neattīstās, uzņēmējdarbība neattīstās. Tātad pirmais... tas ir pirmais, ar ko jaunajai vadītājai būtu jāstrādā.

Otrais. Ārzemnieki no dažādām valstīm, pat no Eiropas valstīm, nevar atvērt kontus. Tas prasa vairākas nedēļas, lai atvērtu kontus... reāli. (Starpsauciens.) Kur mēs esam nonākuši? (Starpsauciens.) Kur mēs esam nonākuši ar šo visu, ja esam situācijā, ka pat ārzemnieki no Eiropas valstīm nevar atvērt kontus?

Trešais, ko gribu iezīmēt. Tātad lielākie uzņēmēji Latvijā (diemžēl es nedrīkstu saukt vārdā, jo paši uzņēmēji nav piekrituši, bet lielākie un zināmākie uzņēmēji Latvijā), kuriem jau gadiem notiek bizness, sadarbība ar... ar 40 un vairāk valstīm... šobrīd viņiem slēdz... lielākās Latvijas bankas slēdz viņiem kontus ciet. Tāda ir reālā situācija. Nu kā jūs domājat, kur mēs tā nonāksim? Ja kardināli netiks mainīta šī situācija, tuvākajā laikā būs ļoti lielas problēmas. Ļoti lielas!

Es varu turpināt, šis nav vienīgais piemērs.

Ceturtais. Vēl man ir diezgan, nu, tādas... Es neko sliktu par Purgailes kundzi nevaru pateikt un novēlu viņai visu to labāko un veiksmi, bet es zinu, ka šajā konkursā bija arī daudzi kandidāti ar starptautisku pieredzi. Bija pieteikušies kandidāti ar starptautisku pieredzi banku uzraudzībā dažādās valstīs. Šeit man ir... paliek tomēr jautājums – kāpēc? Cik tomēr objektīva bija izvērtēšana, un vai tiešām labākā un atbilstošākā kandidāte tika virzīta tālāk. Bet to jau mēs redzēsim. Es vēlu veiksmi, un, cerams, viņai izdosies!

Piektais punkts, ne mazāk svarīgs, ir par iepriekš pieminētajiem FinTech start-up jeb finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Attiecība Lietuvai un Latvijai finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumos ir 80 pret nulli. 80 finanšu tehnoloģiju start-up ir saņēmuši valsts atbalstu un strādā Lietuvā, Latvijā – nulle. Kad es izsaucu FKTK, kas ir atbildīga par regulatoro smilškasti uz savu apakškomisiju – Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisiju –, viņi man apgalvoja, ka viss ir labi.

Bet nāk blakus finanšu tehnoloģiju uzņēmējs un saka: "Nē, šis valsts atbalsts reāli nedarbojas." Viņi saka: "Nē, nē, darbojas, darbojas." Es saku: "Bet jums, re, kur industrija saka, ka nedarbojas!" Viņi saka: "Nē, nē, nē, viss kārtībā! Mums tas ir! Mums šobrīd ir svarīgākas problēmas. Un, ja kas, tad jebkurā gadījumā tas mums neko neizmaksā, ja arī nedarbojas." Tāda ir šī attieksme.

Es vēlu jaunajai, ja mēs viņu iecelsim... jaunajai FKTK vadītājai būt... strādāt nevis ar kādu iedomātu vai reālāku problēmu... protams, arī ar reālajām problēmām jāstrādā, bet strādāt attīstībai un risināt visas piecas manis nosauktās problēmas. Tās ir ļoti svarīgas. Es domāju, ka ar to politiku, ko mēs esam šitik tālu aizlaiduši, tas būs nopietns atsitiens Latvijas ekonomikai.

Vēlu veiksmi, un ļoti aktīvi sekosim līdzi, kā šie uzdevumi tiks veikti. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pilnībā piekrītu Znotiņa kungam no Jaunās konservatīvās partijas par to, ko viņš tikko minēja, bet ar vienu mazu piebildi. Znotiņa kungs, visas šīs problēmas ir jūsu koalīcijas un jūsu valdības radītas. (Starpsauciens.) Jūs esat šajā valdībā, un tieši jūs radījāt šīs problēmas, ne jau kāds cits kaut kur citur. Tieši jūs! Gadu jūs jau esat faktiski pie varas. Kur ir tie rezultāti, koalīcija, kad Latvijas finanšu sistēma sabrūk? (Starpsauciens.) Visas tās problēmas, par kurām jūs runājat, šī gada laikā ir tikai arvien palielinājušās un samilzušas. Un kāpēc tas tā ir?

Reini, es atļaušos uzrunāt uz "tu". (Starpsauciens: "Labāk ne!") Tā iemesla dēļ, ka tu kā jauns cilvēks baidies nostāties pret šādu koalīciju un pret šādu politiku, kas pēdējā gada laikā ir tikusi veikta. (Starpsauciens.) Ja tu nebaidītos... Ja tu nebaidītos un tādu, kas nebaidās, būtu vairāk, mums nebūtu sagrauta finanšu sistēma. Kāpt tribīnē un teikt, cik mums ir grūta situācija finanšu jomā, bet vienlaikus balsot visos balsojumos, lai šo situāciju no smagnējuma viedokļa tikai padziļinātu, – nu, tā ir tāda... mazliet divkosība.

Reini, es aicinu tevi, lai tavi vārdi, kurus tu saki no tribīnes – un tie ir pareizi vārdi! –, saskanētu ar taviem darbiem, kuri diemžēl nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es noteikti nepiekritīšu Aldim Gobzemam, ka JKP un arī "KPV LV" būtu vainīgi pie šīs situācijas, kāda valstī ir izveidojusies. Tas nebūtu taisnīgi. (Starpsauciens: "Paldies!") Bet kur ir atbildība gan JKP, gan "KPV LV", – jūs atjaunojāt viņus pie varas. Jūs iecēlāt viņus atpakaļ (Starpsauciens: "Tas gan!") tur, no kurienes viņi bija jāpatriec ar smirdīgu koku. Viņiem atkal ir finanšu ministrs! Tiem, kas šo savārīja. Un tā ir jūsu atbildība, neviena cita. Tikai jūsu.

Bet to noliekam malā. Man viena piebilde. Es aizmirsu pateikt to, pirmo reizi uzstājoties. Ir lietas, kas man liek uzdot jautājumus, bet man vēl nav atbilžu. Es domāju, ka, laikam ejot, mēs tās redzēsim. Es saprotu, ka iecere ir nākotnē FKTK apvienot ar Latvijas Banku vienā iestādē. Es personīgi to atbalstu. Manuprāt, tas ir prātīgi. Mums nav tas viss jāizmētā pa divām iestādēm. Īpaši ņemot vērā, cik daudzas funkcijas jāveic Latvijas Bankai pēc eiro ieviešanas, tas būtu tikai loģiski. Un tāpēc man nav skaidrs, kur mēs tagad steidzamies. FKTK ir pagaidu vadītājs. Apvienojam... Es saprotu, ka arī slavenajam Latvijas Bankas prezidentam amata pilnvaru termiņš beidzas decembrī. Apvienojam iestādes, ieceļam Latvijas Bankas vadītāju! Sakārtojam FKTK jautājumus un... Vai arī... Varbūt mēs tagad īstenībā vēlējam Latvijas Bankas vadītāju? Es nezinu. (Starpsauciens.)

Es tiešām nezinu atbildes uz šiem jautājumiem. Es domāju – laiks rādīs. Bet, manuprāt, mēs ne visi šodien zālē saprotam šo... es neteikšu – šaha spēli... dambretes spēli, kas tagad notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam... Atsauca... Nav... (Starpsauciens.)

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Santas Purgailes iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 4, atturas – 21.

Apsveicam Santu Purgaili ar stāšanos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Evijas Papules, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Didža Šmita, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Dombrovska un Nikolaja Kabanova pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ļoti īsi.

Pieprasījumu komisija 16. oktobrī izskatīja deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi". Nav jau nevienam noslēpums, ka jautājumi, kas saistīti ar izglītības un veselības tēmām, tiek debatēti, diskutēti, izskatīti īpaši emocionāli, jo tās ir sāpīgas tēmas. Šī komisijas sēde nebija izņēmums. Vairāk, protams, tika runāts nevis par tiem jautājumiem, ko ietver pieprasījums, bet par nozarēm un to problemātiku kopumā.

Es tiešām vēlos pateikt paldies izglītības ministrei, ka atšķirībā no dažiem citiem valdības pārstāvjiem viņa nāk uz komisiju, Pieprasījumu komisiju, un patiešām skaidro savu pozīciju gan deputātiem, gan arī nozarei. Jo, kā mums visiem ir zināms, arī LIZDA pārstāvji ir ļoti aktīvi un burtiskā nozīmē tur roku uz pulsa ne tikai par reformām, kuras mēģina ieviest, bet arī par to, ko ministre saka, un varbūt šie ministres izteicieni ne vienmēr ir ļoti veiksmīgi.

Bet visām iesaistītajām pusēm (un tieši to pašu es teicu arī iepriekšējo reizi, runājot no tribīnes, kad mēs skatījām kādu citu pieprasījumu izglītības ministrei) – gan izglītības darbiniekiem, gan ministrei – es vēlreiz gribu novēlēt nonākt līdz konstruktīvam dialogam, kurā ne tikai izsakās un runā, bet arī klausās. Tas arī ir viss, ko es vēlos teikt no tribīnes.

Diviem deputātiem balsojot "par", deviņiem balsojot "pret" un vienam nebalsojot, pieprasījums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī no savas puses vēlos pateikties Šuplinskas kundzei par to, ka viņa aktīvi piedalās Pieprasījumu komisijas sēdēs. Diemžēl šis nav pirmais pieprasījums izglītības ministrei, un diemžēl atkal ir runa par komunikāciju. Tā kā arī sēdes laikā izskanēja dažādi viedokļi par to, ka, iespējams, kāds ir kaut ko pārpratis un kaut kas nav sadzirdēts, es arī stenogrammai vēlos nolasīt to, par ko šobrīd vispār ir runa.

Tātad raidījumā "Krustpunktā" Šuplinskas kundze teica: "Esmu, protams, augstskolas pasniedzēja. Redzu, kāds saturs ir iekļauts vispārējās izglītības posmā, un nez kāpēc man šķiet, ka tomēr šī posma skolotājiem un pasniedzējiem tas gatavošanās periods ir krietni, krietni sarežģītāks.

Un es nebūt nenoliedzu, ka psiholoģiskā spriedze, kāda ir bērnudārzā, strādājot ar ļoti dažādo vecuma posmu, ir patiešām izaicinājums. Bet man tā šķiet, ka tā pedagoģiskā līdziesaiste tomēr tur nav tik aktīva.

Tāpēc tas viens no provokatīvajiem piedāvājumiem ir tāds – šķirt pedagoģisko slodzi bērnudārzā, neuzrādīt, ka tās ir 36 tikai pedagoģiskā darba stundas, bet nodalīt, es nezinu, varbūt puse ir tikai pedagoģiskais, puse ir šis pieskatīšanas darbs. Kā vispār veidojas šī te bērnudārza audzinātāju, bērnudārza pedagogu slodze, pārdomāt šo."

Tad žurnāliste Māra Jansone jautāja: "Bet kā tas varētu atsaukties uz šo pedagogu algām, jo pirmsskolā šis atalgojums ir jau tā mazāks?", uz ko Šuplinskas kundze atbildēja: "Nu tad es gribu diskusiju par to. Es vēlreiz saku – manā ieskatā, sagatavoties vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai ir krietni, krietni vairāk laika un, es arī teiktu, zināšanu, un prasmju nepieciešams, nekā stundu sagatavot bērnudārzā. Un tā kontaktstundu prasība vidējās izglītības posmā vai vispārizglītojošās stundas posmā ir krietni lielāka nekā bērnudārzā. Un man jau šķiet, ka tie svaru kausi nav saliekami vienā ciparā, kas ir adekvāts tai atalgojuma likmei, vai, pieņemsim, stundu skaitā, kas ir arī adekvāts. Tas ir jautājums diskusijai, es tam esmu atvērta, es necērtu robu."

Lai nav domstarpību, jūs esat dzirdējuši visu šo sarunu, par kuru vispār bija iesniegts pieprasījums. Kas gan provokatīvs vispār var būt situācijā, ko piedāvā Šuplinskas kundze, kad katastrofāla pedagogu trūkuma dēļ dažas pašvaldības ir spiestas meklēt risinājumus. Proti, paskaidrošu, kāpēc vispār mēs uzskatām, ka šī ir ļoti liela problēma un ka tā būtu jārisina nevis ar provokatīviem risinājumiem un aizvainojot pedagogus, bet vēlreiz ieklausoties tajā, uz ko aicina LIZDA. Un, protams, ieklausoties arī tajā, ko saka opozīcijas deputāti.

2018. gada 21. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, proti, Ministru kabineta noteikumus Nr. 716 – "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem". To visu plānots ieviest no 2019./2020. mācību gada. Un saskaņā ar jauno pieeju pirmsskolās mācību process tiek organizēts kā rotaļu nodarbības visas dienas garumā; tas ietver pedagogu mērķtiecīgi organizētas vai netieši vadītas rotaļu nodarbības un bērnu brīvu rotaļāšanos. Tas notiek gan telpās, gan ārpus tām. Un jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai pirmsskolas izglītības iestādēs ir jānodrošina papildu laika un finanšu resursi pedagogu sadarbībai. Taču šos resursus jūs, godātie koalīcijas kolēģi, atteicāties piešķirt 2019. gada budžetā.

Kā mēs zinām, pedagogiem, kuri strādā ar pirmsskolas vecuma grupas bērniem (izņemot obligāto sagatavošanu skolai), atalgojums tiek nodrošināts no pašvaldības budžeta, tātad viņu atalgojuma apmēru ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas. Bet šiem pedagogiem ir tieši tādas pašas izglītības prasības un darba uzdevumi! Un reformā ir paredzēts, ka kompetenču pieejas ieviešana mācību saturā ir jāsāk tieši ar pirmsskolu. Atbildība par kvalitāti un ieviešanu ir pedagogiem, bet nav nekāda reāla atbalsta no ministrijas. Un par tādu atbalstu līdz šim nav arī dzirdēts. Un arī šo priekšlikumu jūs noraidījāt.

Varbūt, lai ministres kundze labāk saprastu šīs konkrētās nozares, pirmsskolas izglītības nozares, jautājumus, viņai tiešām vajadzētu kādu dienu ēnot pirmsskolas izglītības pedagogus no rīta līdz vakaram. Lai saprastu to, kas tad īsti notiek dārziņos. Bet, ja ministres kundze to neizvēlēsies, tad es gribētu aicināt viņu varbūt ieklausīties psiholoģes Gunitas Kleinbergas vārdos, kura pati ir mamma un ļoti daudz strādājusi, lai palīdzētu pedagogiem un vecākiem saredzēt bērna attīstības vajadzību un veidotu atbalstu bērnu mācību motivācijai. Viņa saka tā: "Šobrīd pirmsskolas pedagogam ir jābūt atbildīgam par neatbildamo un jāspēj strādāt un attīstīt bērnus situācijā, kad to kvalitatīvi nav iespējams izdarīt pat ļoti kompetentam pedagogam. [..] Ja neviens nesāks aktīvi mainīt likumu par bērnu skaita samazināšanu grupās, par pirmsskolas pedagogu atbalsta sistēmu un reālu ikdienas atbalstu, tad izglītības reformai nebūs jēgas." Jo izglītības reforma sākas ar pirmsskolu. Gunita Kleinberga piedāvā nevis provokatīvi sadalīt slodzi, bet gan – tieši otrādi! – nodrošināt, lai pirmsskolā ar bērniem pilnvērtīgi strādātu visas dienas garumā divi cilvēki – pedagogs un pedagoga palīgs –, bet dažādus uzkopšanas un palīdzības darbus veiktu vēl viens cilvēks – auklīte. Psiholoģe trāpīgi norāda uz to, ka nav padomāts par vienlīdzību starp skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm ne attiecībā uz bērnu skaitu, ne atbalsta sistēmu, ne atalgojumu, kas ir ārkārtīgi zems, ņemot vērā pirmsskolas izglītības pedagogu atbildību, strādājot divas slodzes, lai nodrošinātu sev iztiku. Un tas ir skarbi, ja zinām, ka vecums līdz septiņiem gadiem ir viens no būtiskākajiem bērnu attīstībā.

Apzinoties visu šo problēmu kopumu, ir tuvredzīgi un ciniski noniecināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darbu. Un es arī gribu pateikties no visas sirds pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un izteikt nožēlu par to, ka viņu darbs tiek noniecināts. Un es aicinu visu sabiedrību atcerēties to, ka Skolotāju dienā ir obligāti jāsveic arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, ko bieži vien vecāki aizmirst. Un nesauksim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus par audzinātājiem, bet par skolotājiem, jo viņi ir skolotāji! Un viņi ir pelnījuši valsts atbalstu, un viņi nav pelnījuši šādu attieksmi, viņi nav pelnījuši šādu komunikāciju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

Šodien mēs gribam sveikt vienu jubilāru. 22. oktobrī ļoti skaistu dzīves jubileju svinēja mūsu godātais Ojārs Ēriks Kalniņš. Apsveicam! (Aplausi.)

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... neredzu, Jānis Ādamsons... nav, Aldis Blumbergs... nav, Jānis Dūklavs... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... neredzu, Rihards Kols... nav, Māris Kučinskis... nav zālē, Ināra Mūrniece... nav, Romāns Naudiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Jānis Vucāns... neredzu, Evita Zālīte-Grosa... nav zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Lūdzu atgriezties savās vietās! Turpinām debates!

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja tā padomā, patiesībā ir diezgan saprotams un loģiski izskaidrojams, kāpēc pirms neatkarības atjaunošanas šībrīža izglītības ministre Ilga Šuplinska kā aktīva komjaunatnes pārstāve avīzē rakstīja par to, ka 23. augustā atsevišķi nacionāli noskaņoti cilvēki nav ņemami vērā. Un tā loģika ir ļoti vienkārša, ja mēs paskatāmies, kādā politiskajā organizācijā šodien atrodas Ilga Šuplinska. Ilga Šuplinska šodien atrodas Jaunajā konservatīvajā partijā, kas tautā tiek saukta par "jaunajiem komunistiem". (Dep. K. Feldmans: "Lembergs tā sauc tikai! Tagad tu arī!" Smiekli.) Un faktiski ir diezgan skaidrs, kas tā laika komunistiem ar šī laika komunistiem ir kopīgs, kas vieno komunisma ideju. Tā ir propaganda – propaganda! Lai komunisti varētu pastāvēt, viņiem ir nepieciešams tāds rīks, ar ko varētu ietekmēt sabiedrisko domu. Komunistiem nav nepieciešama izglītota sabiedrība, bet tāda sabiedrība, kuru var manipulēt ar dažādiem izteikumiem. Un, ja mēs paskatāmies uz (Dep. K. Feldmans: "Tad jau, Aldi, tu esi komunists! Jā!" Aplausi.)... Jaunās konservatīvās partijas rīcību, tad redzam, ka tā pilnībā atbilst darbībām, kas saistītas ar neizglītotas sabiedrības veidošanu, lai varētu īstenot savus propagandistiskos uzstādījumus. (Starpsauciens.)

Par izglītību runājot, mūsu izglītības un zinātnes ministre vēl pavisam nesen publiski teica skolotājiem, ka viņai nav Pandoras lādes, no kuras izvilkt to atalgojumu skolotājiem. Es gribētu atgādināt, ka Pandora sengrieķu mitoloģijā bija pirmā sieviete, ko pēc Zeva pavēles radījuši dievi. (Starpsauciens: "Grāmatas lasi?") Es jums atgādināšu, lai jūs arī mazliet izglītotos. Zevs pavēlēja radīt sievieti, jo vēlējās atriebties cilvēkiem par to (Zālē troksnis.), ka Prometejs cilvēkiem atdevis no dieviem nozagto uguni. Zevs bija iecerējis, ka Pandora cilvēkiem atnesīs netikumus un nelaimes. (Starpsaucieni.) Pandorai tika iedots trauks, kurā bija visas cilvēku nelaimes un netikumi. (Starpsauciens: "Tu esi neizglītots! Nevari iemācīties visu tekstu!")

Kāds ir rezultāts?

Ir arī saprotami un diezgan loģiski, kāpēc izglītības un zinātnes ministre lietoja šo izteikumu par Pandoras lādes atvēršanu, kurš pirmajā mirklī šķiet neloģisks. Liekas: nu kā tad skolotājiem atvērs Pandoras lādi? Bet patiesībā šajā ministres izteikumā ir ļoti dzelžaina loģika, jo valdošā koalīcija skolotājus un sabiedrību neuzskata par cilvēkiem, bet par kādu zemāku kastu. Par cilvēkiem valdošā koalīcija, tajā skaitā JKP, uzskata sevi. Un līdz ar to ir pilnīgi skaidrs: ja tiks atvērta, ministres vārdiem runājot, Pandoras lāde un "netikums" – skolotāju algu pielikums – nonāks pie skolotājiem, tad mūsu sabiedrība būs izglītotāka. Un, ja mūsu sabiedrība būs izglītotāka, tad, protams, nebūs iespējams ar propagandas rīkiem manipulēt ar sabiedrības prātiem, kā to vēlas darīt Jaunā konservatīvā partija. Ar cilvēkiem šajā izteikumā par Pandoras lādes atvēršanu ministre acīmredzot ir domājusi tikai koalīciju. Jo tie ir cilvēki, kuriem, protams, būs līdzekļu pielikums pēc budžeta apstiprināšanas: pieci miljoni – pa partijām, polittūrisma komandējumiem... un tā tālāk. Bet skolotājiem nebūs.

Un tā mēs nonākam pie jautājuma, kas saistīts ar pirmsskolas izglītību. Ministrei Šuplinskai, protams, nav saprotams, ka pirmsskolas izglītība ir pati būtiskākā izglītības daļa, jo tas ir pats pamats. Cilvēks, kuram nav ielikts pamats, nevar būt stabils, ar stabilu pārliecību. Un pamatus ieliek bērnam bērnudārzā. Es gribu atgādināt, ka bērns bērnudārzā ir ne tikai nepilngadīga persona, bet arī tāda persona, kura ir jāpieskata nepārtraukti. (Dep. K. Feldmans: "Jāpieskata vai jāaudzina?") Tas nav kā students universitātē, kurš nav jāpieskata, vai vidusskolnieks vidusskolā. Mazs bērns ir jāpieskata visu laiku, un tas prasa ļoti lielu enerģiju.

Mazs bērns ir tas, kuram visvieglāk iemācīt daudzus un dažādus jautājumus, kas saistīti ar izglītību. Tāpēc nevar piekrist Šuplinskas kundzes kā izglītības ministres teiktajam, ka bērnudārzā... pirmsskolas izglītībā... nu tur jau tiem pedagogiem nav jāpatērē tik daudz tā laika. (Dep. A. Muižniece: "Melo tagad atkal!") Tā nav...

Par ko tas viss liecina? Tas viss patiesībā liecina par vienu ļoti būtisku detaļu, un diemžēl man tas tā ir jāsaka. Mūsu izglītības ministre Ilga Šuplinska ir nekompetenta, viņa ir totāli nekompetenta, un pats trakākais, ka šo nekompetenci Ilga Šuplinska cenšas nodot tālāk sabiedrībai. Viņa cenšas pati radīt konflikta situāciju ar skolotājiem un ne jau tāpēc, ka būtu gudrāka, bet, ļoti iespējams, tāpēc, ka ir mazāk izglītota.

Pavisam nesen mēs izskatījām Ilgas Šuplinskas demisijas pieprasījumu, un arī šajā kontekstā vēlreiz ir jāatkārto šis uzsvars: Ilga Šuplinska kā izglītības ministre no tās pašas partijas, no kuras ir tieslietu ministrs Bordāns, ir gatava atbalstīt cietuma būvniecību un teikt skolotājiem, ka nav naudas. Nevis cīnīties un sarunāt ar savas partijas bosu, lai tas atsakās no cietuma būvniecības un šo naudu novirza skolotājiem, – uz to Ilga Šuplinska nav gatava. Tas nozīmē, ka Jaunajai konservatīvajai partijai jeb, kā tautā viņus sauc, "jaunajiem komunistiem" savās darbībās pavisam noteikti nav nepieciešama jau no bērna kājas izglītota sabiedrība. Jo, ja būs izglītota sabiedrība, šāds politiskais spēks vienkārši objektīvi nevarēs pastāvēt.

Pirmsskolas izglītībā, es gribētu uzsvērt, attieksmei pret skolotājiem, audzinātājiem, vienalga, kā mēs viņus sauksim, ir jābūt tādai pašai kā pret labākās vidusskolas labāko skolotāju. (Dep. A. Muižniece: "Bet protams!") Un to īstenot, Muižnieces kundze, var, nevis braucot polittūrisma braucienā uz Japānu, kā jūs to darāt, un saņemot lielāku algu parlamentārā sekretāra amatā Izglītības ministrijā, kā jūs to darāt, bet cīnoties par skolotāju algām un atsakoties no partiju finansējuma kā prioritātes. Lai jums pašiem būtu mazāk, bet skolotājiem – vairāk. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Tāpēc minētais pieprasījums ir par to, lai censtos Ilgai Šuplinskai paskaidrot, ka izglītībā ministrei ir jādarbojas tā, lai neapkaunotu izglītības sistēmu, lai tai palīdzētu. (Dep. A. Muižniece: "Bet nevis par visu to, ko tu tikko runāji!") Es ceru, ka izglītības ministre Ilga Šuplinska sapratīs, ka vislabākā palīdzība izglītības sistēmai ir viņas atkāpšanās no amata.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Ļoti cienījamās dāmas! Ļoti godātie kungi! Ja jūs esat patiesi godātie un cienītie, vai jūs esat gatavi izrādīt līdzjūtību 11 tūkstošiem pirmsskolas iestādēs strādājošo pedagogu un atbalstīt pieprasījumu "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi"? Kāpēc? Tāpēc, ka no šī gada pirmsskolas iestādēs ir ieviesta kompetencēs balstīta pieeja, bet ministres kundzei laikam šī kompetences pieeja, izskatās, nav pieejama. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Un man ir liels lūgums jums – izvērtēt, kā jūtas tie pedagogi... tie 11 tūkstoši, kas strādā bērnudārzos un kas pieskata mūsu bērnus. Jo katrai diskusijai, katram jautājumam ir arī vieta, laiks un publiska telpa. Un ir acīmredzams, ka izglītības un zinātnes ministrei šī reize, kad viņa uzsāka šādā veidā un šādā formā diskusiju... nav ētiska un neatbilst nekādiem standartiem attiecībā uz kompetenci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Par pieprasījumu.

Pirmām kārtām paldies Stepaņenko kundzei par to, ka jūs konkrēti citējāt radioraidījumā... konkrēti ministres Šuplinskas izteiktos vārdus. Un, lai es neatkārtotos, es tikai uzsvēršu, ka arī tajā, ko jūs lasījāt, bija tādi vārdi... ka nenoliedz psiholoģisko slodzi, kas ir krietni lielāka pirmsskolā, nekā tas ir vidusskolā vai augstākajā izglītībā, bija tādi vārdi – "es nezinu", "es gribu diskusiju", "jo man kā ministrei šķiet"... Un tas ir jautājums diskusijai. Nevienā brīdī ministre nav teikusi, ka viņa neciena, nevērtē, nesaprot pirmsskolas pedagogu nozīmību vai kā tamlīdzīgi, kā te mēģināja tālāk pagriezt... Un tieši šīs diskusijas dēļ... jau 6. novembrī kopā ar pirmsskolas iestāžu pedagogiem – nevis ar to vadītājiem, bet tieši tiem, kuri īsteno šo jauno, kompetencēs balstīto pieeju, kur patiešām ir krietni lielāka slodze pirmsskolas izglītības posmā! – būs pirmā diskusija par to, kā viņiem izdodas šo pieeju īstenot, kāds atbalsts viņiem ir vajadzīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Un arī par šiem izteikumiem ministre ir gatava runāt. Un par pārējo... par šīm debatēm es noteikti runāšu šodien... Bet tas, ka deputāti un jebkurš deputāts, arī opozīcijas, sniedz pieprasījumus ministriem, – tas ir normāli. To var un drīkst, un droši vien reizēm arī vajag darīt. Un tomēr es gribu runāt par mērķi un par formu. (Starpsauciens.) Jo, ja mēs izmantojam – un mēs, deputāti, izmantojam! – mūsu tiesības pieprasīt, izjautāt, zināt, saprast (tas ir arī normāls mūsu pienākums), tad, man šķiet, ir greizi to darīt ar šādu mērķi... nākt tribīnē un jaukt katlā dārzeņus, pelmeņus, cukuru un varbūt vēl pa virsu uzbērt veļas pulveri, cerot, ka garda un uzturvielām bagāta zupa izdosies. Tas nav pareizi! Mērķis... Un, par mērķi runājot, es gribu vērsties pie mums, visiem 100, un aicināt atcerēties priekšvēlēšanu laiku. Mēs katrs – katrs! – startējām priekšvēlēšanu kampaņā. Es ceru, ka mums visiem mērķis ir nevis te, piedodiet, rieties savstarpēji, bet celt mūsu valsti, celt Latviju. Un, tāpat kā ikkatram Latvijas iedzīvotājam, tāpat arī mums, gan šeit sēdošajiem 100 deputātiem, gan mūsu ministriem, ir savs pieredzē vai dažkārt arī priekšstatos veidots redzējums, par kuru ir jādiskutē ar sabiedrību un – arī ministre aicināja, es norādīšu! – ar visām iesaistītajām pusēm. Mums katram ir savas stiprās puses, kompetences, un tāpat ikvienam no mums ir reizes, kad paklūpam vai speram neveiklu soli. Un tas ir liels spēks – to mācēt atzīt un īstajā vietā pateikt, ka esmu kļūdījies vai esmu spēris šo nepareizo soli. Bet dienas beigās vienmēr mums, deputātiem un ministriem, mūsu valsts galvām, priekšstāvjiem un līderiem, ir jāspēj atbildēt uz dažiem jautājumiem – kas ir tas, ar ko es esmu palīdzējis šai valstij? Ko es tai esmu devis, un ko no tā iegūst Latvijas sabiedrība un katrs iedzīvotājs? Un te... vai tiešām Saeimas deputātu tiesības ir sasniegušas šo mērķi? Vai Stepaņenko kundze, kas tajā pašā Pieprasījumu komisijas sēdē pat nenoklausījās ministres atbildes, tiešām rīkojas godprātīgi? To lai atbild sev pati.

Vai tiešām jūsu vienīgais uzdevums šeit šajos četros gados, kā man no rīta kolēģis Gobzems teica, ir – "jāiet tūdaļ čakarēt jūs"? Tad katru reizi, nākot šeit kādu, piedodiet, "čakarēt" – un tas vārds ir pēdiņās –, padomājiet, ko no šī jūsu, šķiet, vienīgā darba iegūst Latvija un kā tas saskan ar deputāta vīziju un pamatuzdevumiem!

Nobeigumā. Es reti esmu teikusi ko atzinīgu par opozīcijas kolēģiem, tomēr šodien – paldies Liepiņas kundzei par korekto vēstījumu, ka tika sniegtas ministres atbildes, ka viņa izklāstīja to un ka situācija tika izskaidrota, ko arī apliecina komisijas balsojums, noraidot šo pieprasījumu.

Pirmsskolas pedagogu darbs – tas ir no manas puses, mans vēstījums – ir nenovērtējams, būtisks un katra cilvēka dzīvē viens no galvenajiem tālākās attīstības virzītājiem. Nevienā brīdī ne koalīcija, ne IZM, ne ministre to nav noliegusi, un arī par algām, kā Gobzema kungs tikko norādīja, mēs cīnāmies un turpināsim cīnīties. Es atgādināšu, ka pagājušajā gadā mums arī bija šī diskusija. Mums tā bija arī pagājušajā nedēļā, kad bija ministres demisijas pieprasījums. Tieši Jaunā konservatīvā partija panāca to, ka pēc ilga pārtraukuma... jau šogad pedagogi aizgāja atvaļinājumā, zinot to, ka viņiem patiešām būs algu kāpums, jo visus iepriekšējos gadus, vismaz (Starpsauciens.), cik es esmu bijusi šajā pedagoģiskajā procesā iesaistīta, mēs vēl augusta beidzamajā nedēļā nekad to nezinājām. Arī šajā gadā es darīšu visu, kas ir manos spēkos, tāpat arī Šuplinskas kundze un koalīcijas kolēģi, lai arī nākamais algu kāpums tiktu īstenots.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sanāk, ka mēs te tagad ar Muižnieces kundzi apmainīsimies laipnībām, jo es arī gribu pateikt jums, Muižnieces kundze, paldies, ka jūs minējāt to, ka tas ir tikai normāli, ka deputātiem ir jautājumi, ka viņi uzdod jautājumus un arī sagaida dzirdēt atbildes uz jautājumiem, pieprasījumiem un tā tālāk.

Man vienīgi... diezgan loģiski... rodas jautājums, kur tad šos jautājumus uzdod koalīcijas deputāti? Un kur viņi saņem atbildes? Jo es neesmu redzējusi, kopš mums atkal ir koalīcija un koalīcijas padome, es neesmu redzējusi nevienu pieprasījumu no koalīcijas, es neesmu redzējusi nevienu jautājumu. Tas viss notiek kaut kur aiz slēgtām durvīm. Diemžēl arī daļai tautas vēlētu priekšstāvju nav iespējas saņemt tās īstās atbildes, pēc tam ir kaut kāda interpretācija un droši vien valdības vadītājs nāk un mēģina kaut kādā veidā to skaidrot.

Te es vēlos minēt... Mums ar Dagmāru Beitneres-Le Gallas kundzi bija tā lieliskā iespēja redzēt, kā ministru izjautāšana notiek Francijas Nacionālajā asamblejā. Tas notiek tā, ka tur divreiz nedēļā, manuprāt, pa divām stundām... piedalās visi asamblejas deputāti, un viss Ministru kabinets tiek izjautāts, arī premjers. Viņi arī nāk un atskaitās, atbild uz jautājumiem. Tā ir tikai normāla prakse.

Līdz ar to es gribētu aicināt, nu, koalīcijas deputātus būt nedaudz aktīvākiem – jums taču arī noteikti ir kāds pieprasījums... Vai tiešām viss ir jāslēpj un jādara aiz slēgtām durvīm?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi!

Muižnieces kundze, es saprotu. Jūs teicāt šodien, ka runāsiet tikai vienu reizi. Acīmredzot jūs šo runu paspējāt saskaņot, bet otro runu nepaspējāt uzrakstīt un saskaņot. (Dep. A. Muižniece: "Es nesaskaņoju savas runas!") Tāpēc jums būs laikam jāklusē.

Bet, ja runājam par pienesumu... un paldies par jūsu jautājumu, Muižnieces kundze. Jūs teicāt, ka es nevarēju nosēdēt līdz Pieprasījumu komisijas sēdes beigām, man bija jāiet prom, es nenoklausījos (Dep. A. Muižniece: "Tā es neteicu!")... Es nenoklausījos Šuplinskas kundzes atbildi. Un es jums pateikšu, uz kurieni es devos. Tā kā jūs man liedzāt būt par Pieprasījumu komisijas deputāti – jūs sistemātiski balsojāt pret to, lai es būtu Pieprasījumu komisijā! –, es biju spiesta doties uz Eiropas lietu komisiju, kuras deputāte es esmu. (Dep. S. Riekstiņš: "Kas tur bija svarīgāks?") Es, protams, nepaspēju līdz turienei tikt, jo man uzdeva jautājumus jūsu sarunātā žurnāliste, kura gribēja mani pārliecināt, ka man nav taisnība. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Bet... Bet... Bet, Muižnieces kundze, zināt, kāds jautājums tika skatīts Eiropas lietu komisijā? (Starpsauciens.) Ja runājam par pienesumu – Eiropas lietu komisija skatīja manu priekšlikumu... un paldies deputātiem par to, ka viņi atbalstīja manu priekšlikumu par OCTA direktīvu, lai Latvija iestātos par tiem autovadītājiem, kuri neizmanto transportlīdzekļus visu sezonu. Jūs, Muižnieces kundze, koalīcijas deputāte, ar savu milzīgo pienesumu... 200 eiro – plusā... esat nogulējusi OCTA direktīvu. Es, opozīcijas deputāte, biju vienīgā, kura Eiropas lietu komisijas sēdē pievērsa uzmanību tam, ka jūs bijāt gatavi aizlaist (Starpsauciens.) OCTA direktīvu bez labojumiem. Ja runājam par pienesumiem. Tā ka paldies jums.

Un, ja runājam vēl par šo diskusiju, – Muižnieces kundze, es jums esmu ļoti pateicīga par to, ka jūs atļāvāt mums uzdot jautājumus; ka jūs vēl ļaujat Pieprasījumu komisijai darboties. Jo deputātu pieprasījumi un deputātu jautājumi – tas tik tiešām ir vienīgais parlamentārās kontroles veids. Vienīgais veids, kā mēs varam risināt... veikt diskusijas ar ministriem. Mums, protams, jūsu kolēģi piedāvāja pa kluso sarunāt ar Šuplinskas kundzi tikšanos. Pierakstīties uz pieņemšanu. Pierakstīties uz pieņemšanu un klusītiņām izrunāt, nu ko tad viņa īsti gribēja ar to pateikt. Bet tas ir sabiedrības pieprasījums. Un to pieprasa arodbiedrība. Arodbiedrība vēlas runāt. Un vecāki vēlas runāt. Un vecākiem nav vienalga, kas notiek. (Dep. S. Riekstiņš: "Nerunā visu vārdā!") Un arī pedagogiem nav vienalga, kas notiek.

Bet paldies jums par to, ka jūs atļaujat. Es saprotu, ka jūs ļoti drīz gribēsiet likvidēt Pieprasījumu komisiju, jo tā jums traucē. (Starpsauciens: "Apvienot!") Jo tā jums traucē (Starpsauciens: "Apvienot!")... Jūs esat sarunājuši, ka jūs aplaudējat visi kopā, saskaņojat savas runas visi kopā. (Starpsauciens.) Tāds ir jūsu darbības stils. Un bļaujat tur, pēdējā rindā, tad, kad jums krāsojamās grāmatiņas tur izbeidzas... Tā jūs funkcionējat, godātie kolēģi! (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Faktiski ir līdzekļu samazinājums audžuģimenēm nākamajā budžetā, samazinājums bērnu ēdināšanai nākamajā budžetā. Piecu miljonu palielinājums partijām nākamajā budžetā.

Apsveicu Latvijas tautu ar cīņu par izglītības uzlabošanos Latvijā! Tas aptuveni ir no tās sērijas – Muižnieces kundze stāsta, kā mēs cenšamies attīstīt izglītību... (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.)

Muižnieces kundze! Varbūt man šeit jāpārfrāzē mūsu kolēģe, kas šorīt uzstājās "Latvijas Televīzijā"... jāpārfrāzē viņas teiktais. Varbūt jūs vēlaties ministri Ilgu Šuplinsku pasniegt kā torti "Cielaviņa", un varbūt viņa ir līdzīga tortei "Cielaviņa"? Bet saturs jau nav tāds. Saturs jau tāds nav! Un cilvēki saprot to, ka jūs runājat vienu, bet patiesībā budžetā pieņemat risinājumus, kuri samazina atbalstu bērniem pirmsskolas vecumā, samazina atbalstu bērniem audžuģimenēs, samazina atbalstu par brīvpusdienām un tā tālāk. (Dep. A. Muižniece: "Kurā vietā?") Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es pilnībā piekrītu Lindai Liepiņai par jautājumu uzdošanu. Es gribētu tikai papildus teikt – cilvēki, kuriem nav jautājumu... un ir saprotams, kāpēc koalīcijai nav jautājumu saviem ministriem. Tikai tādiem cilvēkiem, kuriem nav izpratnes par tēmu, nav arī jautājumu. Jo cilvēkiem, kuriem ir izpratne par tēmu, protams, ir pēc iespējas vairāk jautājumu pēc būtības. (Dep. S. Riekstiņš: "Tu gan visas tēmas pārzini!")

Nobeidzot. Kā tas ir zināms, jaunākās socioloģiskās aptaujas rāda, ka partiju finansēšana par... piecu miljonu palielinājums ir dramatiski samazinājis un samazina gan mūsu Valsts prezidenta, gan JKP, gan Bordāna kunga reitingus, un to mēs drīz ieraudzīsim arī publiskajā telpā. Ja jūs gribat savus reitingus saglabāt, dārgā JKP, man ir aicinājums beigt kā komunistiem nodarboties ar propagandu un cerēt, ka sabiedrība ir neizglītota, un iet uz neizglītotu sabiedrību, bet vienkārši sākt strādāt sabiedrības labā! (Dep. L. Ozola: "Tevi tā uztrauc mūsu reitingi?") Vienkārši sākt strādāt un izpildīt savus pirms vēlēšanām dotos solījumus. (Dep. K. Feldmans: "Izpildi savu!"; dep. S. Riekstiņš: "Par aizbraukšanu! Palīdzēsim sakravāties!")

Pats, pats pēdējais. Pirms vēlēšanām man ar Krišjāni Feldmanu bija labas attiecības. Mēs kopā braucām vienā mašīnā uz kādu tiesas sēdi. (Dep. J. Strīķe: "Par jautājumu!") Tas būs par šo jautājumu. Mēs braucām uz kādu sēdi, un Krišjānis Feldmans man teica: "Politika. Mēs jau tikai nodarbosimies ar politiku. Nevis palīdzēsim cilvēkiem, bet nodarbosimies ar politiku."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. (Dep. A. Gobzems: "Tev atļāva runāt?")

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Piedod, Juta, nesaskaņoju runu. Nemēdzu tā darīt. Krāsojamo grāmatiņu man arī šodien neiedeva. Neizdevusies diena.

Bet, kolēģi, pieprasījums ir "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi". Jūs te runājāt par visu kaut ko, tikai ne par šo. Tagad tur, kreisajā flangā, tie, kas savos profilos sociālajos tīklos stāsta, ka viņi, nabadziņi, nevar izteikties, jo koalīcija apsaucot, griežot muguru un vēl kaut ko, paši brēc tā, it kā nebūtu paēduši vismaz brokastis, ja ne vēl trakāk... brīžiem.

Bet (Starpsauciens.)... viņi nesaprot. Kolēģi, ja mēs tagad analizēsim katra ministra izteikumus kaut kur un par to rakstīsim pieprasījumus, tad mēs, baidos, ar to vien nodarbosimies. Es nevaru piekrist Liepiņas kundzei par to, ka koalīcijai vajadzētu kādu uzrakstīt... Tad šiem vispār nebūs, ko darīt šinī Saeimā, ja mēs vēl sāksim rakstīt pieprasījumus. Atstāsim vismaz kaut ko viņiem. (Dep. I. Zariņš: "Par Rīgas domi vēl nerunājām!")

Bet tagad es atgādināšu kaut ko, ko visi te ir aizmirsuši. Par pirmsskolas pedagogiem. Stepaņenko kundze kandidēja vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta. Divi gadi atpakaļ Rīgas domē mēs tieši (Dep. A. Gobzems: "Pirms diviem gadiem! Latviski – pirms diviem gadiem!") rosinājām pārskatīt šo pirmsskolas pedagogu atlīdzību, jo pirmsskolu pedagogi no Rīgas masveidā pārgāja uz Pierīgas pašvaldībām, jo tur palielināja atalgojumu. Es pats kā Izglītības, kultūras un sporta komitejas darbinieks... vairākkārt mēs tur vērsāmies ar šo jautājumu – izvērtēt, rēķināt un palīdzēt. Tieši "Saskaņa" kopā ar "Gods kalpot Rīgai" to neatbalstīja. Vēl vairāk! Tajā komitejā ne reizi nebija ne LIZDA vadītājas, ne arī jūsu cilvēku, kuri toreiz it kā pārstāvēja izglītības darbiniekus.

Beigsim vienreiz "lēkt uz tēmas", tēlot baigos aizstāvjus, kaut jūs tādi patiesībā nemaz neesat! Stepaņenko kundze, jūs tanī komisijā pat nenoklausījāties līdz galam, par ko bija runa. Piecēlāties un aizgājāt.

Un par to "mūsu sarunāto" žurnālistu. Katru otrdienas rītu, kad es eju uz Pieprasījumu komisiju, es pa ceļam satieku vienu... kā lai viņu nosauc tā, lai nav kā Feldmana kungam, kad sūdzību uzraksta?... teiksim tā, mūsu valstij ne visai draudzīgu televīzijas darboni, kura ir jūsu sarunāta. Katru rītu viņa tur stāv! (Dep. K. Feldmans: "Sagadīšanās!") "Pirmais Baltijas kanāls", ja jau nu nezināt, par ko ir runa. Un jūsu mērķis ir tur aiziet un uzfilmēties, un uztaisīt šovu, jo viņa intervē tikai kreiso flangu (Starpsauciens.) un makšķerē tikai sensāciju. Un patiesībā tas, ar ko jūs tur nodarbojaties, ir tīrākais šovs, nekas vairāk! (Starpsauciens.)

Man ir prieks, ka beidzot ir ministre, kurai nu... kad nav, kam piesieties, nu tad zvejojam kaut kādu teikumu un interpretējam, kā nu mēs to sapratām. Ļoti labi, ka ministrei tātad ar darbiem viss ir kārtībā, ja jau mēs vērtējam izteikumus. Tad jau viss ir labi! Ko jūs te ņematies? (Dep. A. Gobzems: "A tu to sodu samaksāji par to karteli?")

Gobzema kungs – man žēl, ka Latvijā kādreiz tas ir bijis advokāts! Tiešām! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Man liekas, ka laikam tiešām dažiem deputātiem tā izpratne ir tāda pašvaka.

Jā, priekšlikums ir par ministres publiskiem izteikumiem. Un te, Riekstiņa kungs, deputāt Riekstiņ, jūs izsakāties: kāpēc mēs analizējam ministres publiskos izteikumus? Es jums atgādināšu, ka Latvija ir parlamentāra republika. Izpildvara – tie ir arī ministri, viņi ir atbildīgi par to, ko viņi saka. Es saprotu, ka ministri... principā lielākā daļa ir atbildīgi. Izņēmums ir Jaunās konservatīvās partijas ministri, kuri var darīt, ko grib, un var izteikties, kā grib. (Dep. S. Riekstiņš: "Paskaties, ko jūs tur esat savāvuļojuši pa 10 gadiem!") Vai šīs partijas ministri nav nodarījuši kaitējumu visas Latvijas valsts reputācijai? Ir nodarījuši. Ir! Sākot ar pašu Bordānu, kurš uzdrošinājās un aizsūtīja visām ārvalstu vēstniecībām vēstuli (Dep. S. Riekstiņš: "Ļoti pareizi!"), apkaunojot Latvijas valsti. Šī pati partija un tās ministre...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par tēmu!

A. Krauze. ... Latvijas Universitāti...

Sēdes vadītāja. Krauzes kungs...

A. Krauze. ... arī apkaunoja. Es runāju par Šuplinsku, tie ir viņas darbi un viņas izteicieni. Latvijas Universitāti, kurai bija jāsvin simtgade un kuras vairāk nekā 300 Satversmes sapulces dalībnieku ir ievēlējuši rektoru! Šuplinska gan ar savu rīcību, gan ar izteikumiem ir apkaunojusi Latvijas valsti un grāvusi Latvijas valsts tēlu. Rodas jautājums – kādu motīvu faktiski vadīta darbojas Jaunās konservatīvās partijas ministre? Tie noteikti nav valsts interesēs – tie motīvi. Tie ir kaut kādu sponsoru vai savtīgās interesēs. (Starpsaucieni: "Ooo!") Tāpēc iesaku visiem atvērt acis un paskatīties, vai Jaunā konservatīvā partija ar saviem ministriem darbojas valsts interesēs, vai šī rīcība ir kaut kādu citu motīvu... nezinu, no kurienes vadīta. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es domāju, ka mūsu kā parlamenta deputātu uzdevums, viens no būtiskiem uzdevumiem, ir vērtēt ministru darbus, to skaitā ministru izteikumus, jo tā ir viņu darba sastāvdaļa – publiski skaidrot savu un visas valdības nostāju. Galu galā – parlaments ir savā ziņā darba devējs šai valdībai. Un, ja viens vai otrs ministrs izsakās divdomīgi vai pretēji parlamenta gribai, parlamentam šī situācija jākoriģē un jādod skaidrs savs vērtējums. Tas, protams, attiecas ne tikai uz ministriem. Protams, mēs, katrs deputāts, esam brīvi paust savus uzskatus, un, kā saka, cenzūra ir aizliegta, bet tajā brīdī, kad mēs kā amatpersonas pārstāvam valsti arī starptautiski... Mēs nepārstāvam sevi, mēs pārstāvam valsti. Un ir jādomā un jāvērtē arī to amatpersonu rīcība, kuras pauž dīvainus uzskatus par, teiksim, militārām invāzijām kādā citā valstī... tai skaitā.

Bet, atgriežoties pie izglītības tematikas... Mums, Ilgtspējīgas attīstības komisijā, vakar bija, manuprāt, citādāka nekā parasti sēde, un mēs jau kuro reizi... nu nevis jau kuro reizi, bet vairākas reizes mēs gājām cauri... Mūsu uzdevums šobrīd ir iet cauri Nacionālās attīstības plānam. Es teiktu, ka mēs vienojāmies vakar... Daudzi vienojās, un citi neiebilda, ka, skatoties uz valsts nākotni, turpmāk ir nepieciešama atšķirīga pieeja. Mēs bijām vienisprātis par to, ka, ja mums ir jānosaka prioritāte Nr. 1 valstī, tad tā ir kvalitatīva izglītība, un ka arī Nacionālās attīstības plānu būtu jāsāk veidot ap šo prioritāti, liekot klāt kādas citas – demogrāfiju, veselību, konkurētspēju.

Šodien, dzirdot tās savstarpējās lamas, es vienkārši aicinātu, ka mēs līdzīgu gaisotni kādu dienu kaut kā šeit varētu noķert vai radīt paši, ka mēs spētu apspriest valstij būtiskāko, tai skaitā izglītības kvalitāti. Es ceru, ka mēs varam šo, kā lai saka, vilkmi no Ilgtspējīgas attīstības komisijas vienudien dabūt arī šajā zālē. Jo mūs klausās mūsu vēlētājs, un, ja tas ir tas, ko viņš dzird ne tikai no ministres, bet arī no mums: mūsu skatu uz izglītību – pirmsskolas, vidējo, augstāko –, visus šos konfliktus ar valdību (es teikšu, nav jau tikai caur vienu ministru, caur valdību un Latvijas Universitāti), skolotāju algu pielikuma solījumu nepildīšanu un tā tālāk – tas viss noved pie viena secinājuma cilvēkus, kas mūs ir deleģējuši. Nevis kā kalpus, nevis kā priekšstāvjus, bet – viens starptautiskais vārds, kas Satversmē ir minēts, – kā deputātus (no angļu vārda depute). Mēs esam sabiedrības vietnieki laikā, kad sabiedrībai nav laika katru dienu pildīt tiešu demokrātijas veidu.

Ko mēs viņiem pasakām gan ar šādu sarunu kultūru, gan to dziļumu, gan arī faktiski ar nākamā gada budžetu? Mēs pasakām, ka kvalitatīva izglītība ir jūsu pašu rūpe – un tikai. Nu tad... Protams, vecāki par to rūpējas un rūpēsies, bet viņi vienkārši skatās... Viņiem nav laika gaidīt, kad kāds pēc 20 gadiem Latvijā kaut ko sapratīs, spēs noteikt tam prioritāti. Visiem aug bērni, nu... Es domāju, ka šodienas Saeimas sēde veicina arī to, ka mēs, kā lai saka, aicinām cilvēkus pakot mantas un meklēt to vietu, kur kāds... kur apkārt saprot, ka kvalitatīva izglītība un kvalitatīvs izglītības ministrs ir tas, kas nācijai būtu svarīgākais.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Lai no sēklas izaugtu koks, ir vajadzīgs ilgstošs process. Arī demokrātijas veidošanās, lai no tās iznāktu kaut kas jēdzīgs, ir ilgstošs process. Un šī mūsu šodienas diskusija uzskatāmi parāda, ka mēs esam pašā procesa sākumā. Diemžēl! Jo tas, kas šeit notiek, normālā demokrātiskā valstī vienkārši nebūtu iespējams, proti, ka koalīcijas deputāti var pamācīt opozīcijas deputātus, ko tie... tiešā tekstā norādīt viņiem, kādus jautājumus viņi drīkst uzdot, kādus nedrīkst. (Dep. V. Agešins: "Izbauda varu vienkārši!") Tas ir pilnīgs absurds! Tas norāda, kolēģi, ka kāds principā jau ir atrāvies no realitātes, no tā tiesību normu ietvara, ko nosaka mūsu Satversme. Par to, ka Latvija ir demokrātiska valsts un vara pieder Latvijas tautai.

Ja jūs to atcerētos, tad šādu debašu šeit nebūtu. Savukārt tas, ko jūs norādāt mums, opozīcijas... saviem opozīcijas kolēģiem, – kāpēc mēs jautājam par publiskiem izteikumiem... Nu atvainojiet... Izejot no tā līmeņa, uz ko jūs spējat atbildēt, to arī jautājam.

Riekstiņa kungs, jūs pats esat Pieprasījumu komisijā! Jūs paši esat bijuši, kad mēs izskatījām pieprasījumus pēc būtības. Kaut vai paņemsim to pašu valdības lēmumu par mediķu atalgojumu. Jums tur lika... jums tur pieprasīja pamatot... jūsu valdības ministriem, jūsu premjerministram pamatot valdības lēmumu, valdības tiesiskumu attiecībā uz to, kādā veidā valdība izveidoja šo budžetu. Nu, un kāds bija rezultāts? Jūs viņu vienkārši neiesniedzāt, jo šie... vienkārši jūsu ministri kā zaķi sāka mukt pa stūriem. Un Kariņš pat samelojās speciāli, lai viņiem tikai nevajadzētu nākt uz Saeimu atbildēt. (Starpsauciens.)

Atcerieties, kā bija ar Ekonomikas ministriju, kad mēs pieprasījām atskaitīties par tām nelikumībām, kuras Ekonomikas ministrija piesedz! Tie nebija publiskie izteikumi, tie bija reāli fakti. Arī tad neko nespēja atbildēt.

Ko izdarījāt jūs? Jūsu deputāti, kuri nāca uz šīm Saeimas vēlēšanām un solīja atklātību, tiesiskumu, taisnīgumu... Jums tas bija pieņemami, ka nav nekāda pamatojuma valdības lēmuma tiesiskumam? Jums tas ir pietiekami. Jums tas bija labi.

Ir tātad jautājums: kā rīkoties šinī situācijā pārējiem tautas priekšstāvjiem? Vai viņiem pieļaut to, kas notiek mūsu valstī? Pēc būtības jūs vienkārši demonstratīvi pasakāt, ka demokrātija un tiesiskums mūsu valstī ir fikcija. Ka tā ir pasaka (Dep. A. Lejiņš: "Ivar, beidz demagoģēt!"), ar kuru valdošie politiķi baro sabiedrību, lai varētu cilvēkus vienkārši kā aitas cirpt līdz pēdējam... un stāstīt šo pasaku. Pēc būtības Latvijā demokrātija ir nolaupīta un darbojas vienkārši politiskais kartelis, kas kā grib, tā arī dara. Un nu jau nekautrējas pat publiski par to paust, teikt sabiedrībai un vēl pamācīt visus pārējos, ko viņi drīkst darīt un ko nedrīkst darīt.

Kolēģi! Ir laiks nopietni aizdomāties, jo, iespējams, tā turpinot, ļoti drīz tauta var atņemt jums šīs tiesības pārstāvēt sevi šeit.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Papules un citu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai "Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Sākam likumprojektu izskatīšanu. (Starpsauciens.)

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Jau trīs stundas strādājam, un visi, es domāju, materiālus videorullīšiem ir sagatavojuši, tagad varam ķerties pie likumprojektu izskatīšanas.

Kā pirmo skatām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatīto un otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas atzīts par steidzamu. Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas sagatavots, lai pagarinātu jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus.

Kopumā likumprojektam uz otro lasījumu iesniegti 10 priekšlikumi.

1. priekšlikums ir deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Varu komisijas vārdā teikt, ka mums komisijā bija saturīga diskusija par šo priekšlikumu un konceptuāli Valsts zemes dienests, uz ko attiecas šis priekšlikums (vispār tur bija divi priekšlikumi – vienu Indriksones kundze atsauca), apsolījās to ņemt vērā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. Bet priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 2. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Lūdzu! Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Tiešām... Laikam tagad mēs varam bez kamerām debatēt.

Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka sabiedrībā jau ilgāku laiku runājam par to vienīgo mājokli. Nav svarīgi, kā mēs to nosaucam – par primāro vai vienīgo mājokli. Vēsture ir tāda: šis jautājums darba kārtībā ir ielikts jau vairākas reizes. Pirmo reizi par vienīgo mājokli tika runāts šā gada maijā. Diemžēl Saeima – koalīcija, pareizāk sakot, – noraidīja. Pēc tam, vēlāk, Jaunā konservatīvā partija līdzīgu priekšlikumu virzīja un teica, ka virzīs tālāk. Tas kaut kur... pagaidām ir palicis noteikti atvilktnēs.

Tagad runa ir par primāro vai vienīgo mājokli. Bet būtība ir tāda: ja vēlamies vai nu primāro, vai vienīgo mājokli atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa un ja tas ir saistīts ar personas dzīvesvietu... un saskaņā ar esošo likumu dzīvesvieta ir jādeklarē atbilstoši likumdošanai, tad arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā vajadzētu norādīt deklarēto dzīvesvietu, lai tālāk varētu konstatēt un arī attiecīgi aprēķināt, kuriem īpašumiem pienākas nodokļa atlaide un kuriem ne.

Protams, tā ir sagatavošanās. Tā ir sagatavošanās tiem deputātiem un partijām, kas solīja atbrīvot vienīgo mājokli no nekustamā īpašuma... no... Tāpēc es gribētu paskaidrot dažiem tādiem, kas lāga nesaprot, ko viņi vispār runā. Jūs runājat par primāro mājokli. Es varētu nolasīt, lai skaidri būtu. Ir tāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, un viņiem ir vārdnīca "AkadTerm". Jūs runājat, kas ir "primārais". Tātad "primārais mājoklis". Te skaidrots, ka vārds "primārs" ir ‘sākotnējs’, ‘pamata’, ‘pirmējs’... Es nezinu, kāds tur "sākotnējais mājoklis" vai kas. Ja mēs paskatāmies, kāds ir skaidrojums vārdam "vienīgs", nu tas ir ‘viens’, ‘viens vienīgs’. Tātad mēs runājam par ‘vienu vienīgu mājokli’, ne jau par daudziem. Un šinī gadījumā, man liekas, ka komisijas vārdā... tam, kurš te nāks tagad runāt kā deputāts, nevis komisijas vārdā, tam, pirms viņš nāk un runā, vajadzētu iepazīties ar šiem visiem terminiem.

Bet ideja jau paliek tā pati. Ideja paliek gan, kad sakām "vienīgais", gan arī – "primārais", un nevajag te spēlēties ar vārdiem. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuriem tiešām nav lielu ienākumu. Nav svarīgi, vai mēs sakām "vienīgais" vai "primārais", bet mēs plānojam, ka no nodokļa ir jāatbrīvo līdz noteiktai summai. Tas nozīmē, ka miljonāri, kas dzīvo Jūrmalā, nekādā gadījumā nesaņems nodokļa atlaides par savu īpašumu pilnībā. Atbilstoši Satversmei nodokļa atlaide ir jādod visiem vienāda. Jā, mēs pasakām, ka tas ir īpašums vērtībā līdz 100 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri dzīvo laukos, viensētās, kuri dzīvo dzīvokļos, mājās, kas ir būvētas piecdesmitajos, sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, – viņi par savu vienistabas, divistabu vai trīsistabu dzīvokli nemaksās nekustamā īpašuma nodokli. Savukārt tie miljonāri, kas dzīvo Jūrmalā, – viņi maksās. Tā ideja mums visiem bija – nu nevajag te spēlēties ar vārdiem, vajag tiešām nedaudz laikam tomēr iet skolā un vēl pamācīties, tikai tad nākt, kāpt tribīnē un runāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Tātad runājot par šo priekšlikumu. Skaidrs, ka problēma, kā jau no manas šīrīta uzrunas noprotam, ir tieši, ja runā par vienīgo mājokli. Man pašam ģimenē, ģimenes locekļiem ir viensētas laukos. Viņi dzīvo Rīgā, bet viņiem ir viensēta, piemēram, Talsu novadā, vai domājamās daļas Talsu novadā. Mantotiem īpašumiem parasti ir domājamās daļas, kas pieder vairākiem bērniem, ja manto no mirušiem vecākiem. Tā notiek, Krauzes kungs.

Kam pārsvarā ir viens mājoklis? Piemēram, ļoti daudz cilvēku dzīvo Ķengaragā. Viņiem tas Ķengaraga dzīvoklis ir vienīgais dzīvoklis. Viņi nekad nav dzīvojuši Latvijas, piemēram, reģionos... un tāpat arī citos rajonos. Un uz šiem iedzīvotājiem fokusējas, piemēram, "Saskaņas" un "GKR" koalīcija Rīgas domē, visādi mēģinot atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa, dodot lielas atlaides, piemēram, par platību, nosakot, cik kvadrātmetri drīkst būt katram cilvēkam, un visādus tur tādus rēķinus. Bet, piemēram, ja dzīvo tā sauktajā latviešu rajonā (un, manuprāt tā ir problēma, ka ir šis dalījums), piemēram, Torņakalnā, tad tur tiek "iegriezts" nekustamā īpašuma nodoklis pat par pagājušajā gadsimtā celtajām mājām. Par vienģimenes dzīvojamo māju maksā nodokli tūkstoš, divus tūkstošus eiro gadā. Tie cilvēki nav bagāti no tā, ka viņiem tās mājas bieži vien desmitiem gadu pieder, viņi lielākus ienākumus negūst nekādā veidā. Tāpēc, domājot par šo problēmu, es varu vēl vienreiz vienkārši izskaidrot, ko, manuprāt, nozīmē šis termins – "primārais mājoklis". (Dep. J. Urbanovičs: "Neskaidro! Nevajag!") Arī Urbanoviča kungam tas būs ļoti noderīgi. (Dep. J. Urbanovičs: "Neskaidro! Es nesapratīšu tāpat!") Viņam tas jāpasaka Rīgas domes kolēģiem, jo, kā jau mēs redzējām, te iesniedza likumprojektus arī ar Rīgas domi saistīti cilvēki. Primārais mājoklis, manā izpratnē, ir tāda dzīvojamā platība... ģimeņu... nu, mājas gadījumā... ar tai piesaistīto zemes īpašumu, kurš pieder fiziskajai personai, kura šajā īpašumā ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Tas, manā izpratnē, ir primārais mājoklis.

Ļoti labi, ka tas viss būs stenogrammā, jo, kad nākamreiz sāks runāt par vienīgo mājokli (šo jēdzienu ieviesa Inguna Sudraba, jo viņu acīmredzot neinteresē Latvijas iedzīvotāji laukos vai mantotie īpašumi laukos), es vienmēr varēšu teikt: palasiet tās sēdes stenogrammu, un tur jūs uzzināsiet, kas, piemēram, manā izpratnē, jauno konservatīvo izpratnē, ir primārais mājoklis! Tas, protams, līdz zināmai vērtībai ir jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa. Un te ir ideoloģiska kolīzija (Starpsauciens.), jo konservatīvie tradicionāli vēlas samazināt nodokļus, savukārt liberālie spēki vēlas palielināt nodokļus, tajā skaitā arī nodokli nekustamajam īpašumam. (No frakcijas SASKAŅA: "Ej nu ej!") Protams, ir arī... un sociāldemokrāti ir liberālisma paveids. (Starpsauciens.) Tāpēc... jā, Urbanoviča kungs, jums ir jāiepazīstas ar to... Pirms jūs sevi nosaucat par sociāldemokrātisko partiju, jums jāsaprot, kas tie par terminiem, ko jūs nosaukumā lietojat, lūdzu! Jo ir problēmas ar šo...

Katrā ziņā šis priekšlikums... mēs, jaunie konservatīvie, komisijā to neatbalstījām. Arī Krauzes kungam ir vēl viens līdzīgs priekšlikums... arī šī likumprojekta beigās.

Varam vēl vienu reizi... es varu vēl vienu reizi skaidrot, kāpēc nevar vienīgo mājokli... Vispār es aicinu katru cilvēku, lai nejauktu prātu sabiedrībai, runāt par... nu, ja jums nepatīk vārds "primārais", runājiet par pamata dzīvesvietu vai, teiksim, dzīvesvietu, kurā cilvēks dzīvo, vai... nu, varat lietot garāku... "Primārais" – tas man vienkārši izklausās īsāk un tāpēc saprātīgāk.

Tas attiecībā uz šo priekšlikumu. Mēs to neatbalstījām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visupirms es aicinātu Feldmana kungu nekurināt naidu starp Talsu iedzīvotājiem un Ķengaraga iedzīvotājiem. Nostādīt Ķengaraga iedzīvotājus kaut kādā tur citā pozīcijā – tas tiešām Saeimas deputātam diez vai piedien. (Starpsauciens.)

Feldmana kungs! Nav tāda juridiska termina – "primārais mājoklis". (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Šajā konkrētajā gadījumā, es atgādināšu, jūs kā Saeimas deputāti runājat par juridisku dokumentu – par likumu. Un likumā tiek lietoti juridiski termini. Līdz ar to būsim korekti! Termins "primārais mājoklis" neeksistē. Nav tāda juridiska termina! Tāpēc beidziet maldināt sabiedrību! Beidziet maldināt sabiedrību! (Starpsauciens.)

Otra lieta, kas ir jāsaka. Ir saprotams, kāpēc jūs maldināt sabiedrību. Man beidzot tapa skaidrs, ko patiesībā nozīmē vārdu salikums "bezkompromisu tiesiskums". "Bezkompromisu tiesiskums" – tas nozīmē (Starpsauciens.) blēdīties bez kompromisa. (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.) Tas nozīmē blēdīties un runāt... runāt par to, kā varētu vēl pablēdīties bez kompromisa. Principā "bezkompromisu tiesiskums" ir bezkompromisa blēžu apvienība.

Un tas pats attiecas uz šo jautājumu. Jūs runājat, ka jūs gribat samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Nu tad samaziniet, nevis runājiet par to! Arī tā ir blēdība – tad, kad cilvēkiem saka: "Mēs gribam samazināt, bet mēs to jautājumu risināsim pēc gada, diviem vai desmit."

Jūs to šodien varat atrisināt. Šodien samaziniet cilvēkiem nekustamā īpašuma nodokli! Šodien atceliet šo nodokli vienīgajam mājoklim jeb, kā jūs, Feldmana kungs, sakāt, primārajam mājoklim! Bet šodien jūs to nedarāt, jo šodien jums jāpablēdās "bezkompromisu tiesiskuma" situācijā. (Starpsaucieni.)

Mīļie cilvēki! Klausieties ļoti uzmanīgi! Klausieties, ko jums deputāts saka! Viņš saka, ka viņš jums grib samazināt nodokli. Bet savos darbos viņš tā nerīkojas. Un tas ir pats būtiskākais, kas šajā kontekstā jāpasaka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mums šodien tiešām notiek interesanta vārdu apmaiņa ar "jaunajiem komunistiem" šeit, Saeimā. Bet, Feldmana kungs! Es saprotu, ka tad, kad jūs piedalījāties priekšvēlēšanu cīņās, jūs taču arī lasījāt dažādas sabiedrības iniciatīvas, jūs laikam zināt tādu portālu ManaBalss.lv, droši vien jums atļauj internetu lietot, ja, frakcijā? Labi.

Portāls ManaBalss.lv ir savācis rekordlielu parakstu skaitu – 52 884 paraksti – zem iniciatīvas, kuras nosaukums ir (es jums nolasīšu, ja jūs netiekat pie interneta): "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam." (Starpsauciens.) Šī ir iniciatīva, kuru parakstījuši 52 884 cilvēki, kurus jūs nosaucāt par pretvalstiskiem spēkiem gan pagājušajā sēdē, gan šajā sēdē! Un iniciatīvas autore ir Liāna Hiršsone, nevis Inguna Sudraba. Inguna Sudraba bija Saeimas deputāte, viņa sniedza priekšlikumus tieši tāpat, kā mēs sniedzam tagad. Bet jūs šobrīd noniecinājāt ne tikai šos 52 884 cilvēkus, jūs noniecinājāt arī Rīgu, Rīgas iedzīvotājus, Ķengaragu... (Starpsaucieni.)

Es saprotu, ka jūs šobrīd baudāt varu. Jūs sākat aizliegt citiem deputātiem mainīt komisijas, jūs sākat aizliegt citiem deputātiem darboties biedrībās. Jūs esat visuvareni. Jūsu niķus izpilda koalīcija, kamēr tai vēl ir iekšas. Bet, visticamāk, ja jūs nonāksiet pie varas vēl vairāk, jūs noteikti uztaisīsiet segregāciju Rīgā, jūs noteikti gribēsiet norobežot dažus rajonus, kuros nedzīvo jūsu vēlētāji. (Dep. J. Strīķe: "Jūs jau uztaisījāt segregāciju Rīgā!") Jūs to noteikti izdarīsiet, visticamāk.

Visbeidzot... Es domāju, ka es jums varētu pastāstīt vienu pasaku par cilvēku (Dep. S. Riekstiņš: "Tu pasakas vien stāsti!" Starpsaucieni.), kurš visu laiku nevarēja novilkt slēpes. Viņš slēpoja ziemā, ziema beidzās, bet viņš ar tām slēpēm brauca arī vasarā un visu laiku sūdzējās, ka tās slēpes kaut kā neslīd. Cilvēkiem jau apnika klausīties, ka tās slēpes neslīd, un viņi teica: "Nu tad novelc tās slēpes!" Bet Feldmana kungs joprojām brauc ar tām pašām slēpēm: "Rīgas dome..." Jūs ar tām slēpēm kā braucāt pirms gada, tā turpināt braukt un brauksiet arī (Dep. J. Strīķe: "Tas ir par priekšlikumu?") tālāk. Bet jūs esat speciāli ievēlēts šeit, Saeimā, lai grozītu likumus, nevis sūdzētos par to, kā jums kādreiz slēpes nav slīdējušas. (Dep. K. Feldmans: "Par priekšlikumu!") Jūs vienkārši šobrīd esat pilnvarots (Starpsaucieni.) padarīt dzīvi labāku, bet jūs to nedarāt. (Starpsaucieni.)

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Jā. Es gribētu atgriezties pie sava priekšlikuma, un jāsaka paldies Feldmaņa kungam (Dep. K. Feldmans: "Feldmana!") par to, ka jūs izskaidrojāt... ļoti labi, ko jūs domājat ar šo primāro mājokli. Deputāti, paklausieties arī, nevis pļāpājat! Un primārais mājoklis... Es tiešām piekrītu jūsu skaidrojumam, ka tas ir mājoklis, kas pieder tam konkrētajam cilvēkam un kurā viņš ir deklarēts. Tagad atgriežamies pie mana priekšlikuma! Mans priekšlikums nav pilnīgā pretrunā ar to, ko teica šis deputāts.

Klausieties! "[..] ja nekustamā īpašuma (būve) īpašnieks ir fiziska persona (Starpsauciens.) – viņa deklarēto dzīves vietu." Tātad viņa deklarēto dzīvesvietu norāda šajā likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, noteiktajā kārtībā kadastra sistēmā. Un tas ir vajadzīgs tādēļ, lai... vienalga, kā to sauktu, – vai par primāro mājokli vai par vienīgo, bet, lai vispār mēs uz to virzītos, šajā sistēmā ir jābūt tai informācijai. Un arī deputātam Feldmanim (Dep. J. Strīķe: "Feldmanam!" Zālē troksnis.)... Feldmanim (Starpsauciens.) ir jāpadomā par to, ka, noraidot šo priekšlikumu (Dep. K. Feldmans: "Vecīt, tu pelnies uz ētiku!")... noraidot šo priekšlikumu, faktiski viņš nonāk pretrunā ar to, ka solīja, ka šādai kārtībai ir jābūt, ka jānāk pretī tiem, kas dzīvo lauku viensētās. Balsojot "pret" jūs pasakāt, ka tas nav vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Paldies, Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze, par valodnieku atzītā veida, kā izrunā manu uzvārdu, pielietošanu dzīvē.

Es aicinu opozīcijas deputātus, kuru partijas šobrīd vada Rīgas, Ventspils, Liepājas, Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils... tajā skaitā, piemēram, arī Jelgavas novada... pašvaldības, kam ir likumdevēja dotas tiesības jebkurā laikā noteikt zemei nekustamā īpašuma nodokli... 0,2 procenti, nevis 1,5 procenti... arī 0,2 var noteikt... aicinu nekavējoties vērsties pie savu pašvaldību vadītājiem. Nekavējoties! Stepaņenko kundze, šodien pat sakiet vīram, lai rosina komitejā pieņemt grozījumus šo konkrēto pašvaldību saistošajos noteikumos, nosakot attiecīgu atbrīvojumu... attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem! Ja jūs to nedarīsiet – līdz šim jūs to neesat darījuši (No frakcijas SASKAŅA: "Tas neattiecas uz priekšlikumu!"), un arī šobrīd jūs vienkārši nākat ar populismu nodarboties –, tad jūs esat... nekas vairāk kā liekuļi. Jo jūsu patiesā vēlme ir dažādos veidos sabotēt primārā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa – ar dažādiem juridiskiem trikiem, ar populismu, diskreditējot šo ideju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju teikt divas mazas piebildes. Vienu – par komisijas un Saeimas darba... nu, teiksim, kvalitāti.

Es dzirdēju Armanda... enciklopēdijas citātus. Es dzirdēju Armanda viedokli par noteiktu terminu. Es dzirdēju Krišjāņa privāto – nevis kā komisijas vadītāja, bet privāto! – viedokli, kā viņš saprot. Un es saprotu prieku, ka tas būs stenogrammā. Bet varbūt komisija varētu tomēr – nu, ja mēs skatām likumprojektu – nokļūt pie kaut kādas vienotas definīcijas, par ko tad mēs īsti lemjam un ko mēs tajā saprotam. Tas ir tāds darbs... nu, drīzāk droši vien juridiskas kvalitātes jautājums. Mans aicinājums ir tāds: nevis šeit taisīt šo teātri, bet vienkārši komisijā tikt pie kaut kāda normāla formulējuma, definīcijas, par ko mēs runājam. Tad mēs varam strīdēties, vai "jā" vai "nē", vai savādāk.

Un otra lieta mani gan tā nopietnāk uztrauc. Es skaidri sadzirdēju no komisijas vadītāja – bet laikam tajā brīdī viņš runāja kā individuāls deputāts –, ka skatījums uz šo jautājumu globāli ir... reizē tiek mēģināts dalīt pēc vēlētāju... partiju elektorātiem... un analizēt, teiksim, kādi būs labumi vai sliktumi no tā... kurš par kuru ir balsojis teorētiski un kurš kur dzīvo... Manuprāt, šis ir, maigi izsakoties, tāds mudinājums rīkoties pretēji Satversmes pamatprincipiem. Un, manuprāt... manuprāt... ja es pareizi saprotu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vai kādā citā komisijā šis jautājums būtu jāizskata. Jo, ja ir skubinājums dalīt cilvēkus šādā likuma grozījumā, atbilstoši viņu politiskajiem uzskatiem un vēl pieliekot klāt dzīvesvietu, tad, manuprāt, tas ir ļoti skaidrs mudinājums pārkāpt Latvijas Republikas Satversmi... tās būtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Beitneres-Le Gallas kundze! Es jūs lūdzu aizrādīt savam partijas biedram Feldmana kungam, kurš nepārtraukti piemin deputātes Stepaņenko ģimeni, kam nav nekāda sakara ar izskatāmo priekšlikumu. Feldmana kungs, es aicinu jūs to nedarīt – tāpat, kā mēs no tribīnes nepieminam jūsu attiecības ar jūsu mīļākajām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vēlreiz atgādinot to, par ko šobrīd ir diskusija, es aicinu atbalstīt Krauzes kunga priekšlikumu, jo tas saskan ar ManaBalss.lv iniciatīvu. Visticamāk, ar to iniciatīvu, kuru arī jūs visi, koalīcijas kolēģi, aicinājāt atbalstīt priekšvēlēšanu laikā, jo tas bija viens no tematiem – nekustamais īpašums... Nodoklis nekustamajam īpašumam bija viens no priekšvēlēšanu debašu tematiem, un priekšvēlēšanu debatēs visi jūs bijāt ļoti skaisti. Jūs visi solījāt to, ko šobrīd mēģināt pavērst pilnīgi savādāk. Jo tas, ko piedāvā Feldmana kungs, ir absolūti pretējs tam, ko šobrīd vēlas tie cilvēki, kas iestājas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Visbeidzot – tiešām es arī par bērnu tiesībām ar Feldmana kungu varētu padiskutēt, par dzīvības jautājumu arī varētu padiskutēt, bet tas droši vien nav šīs Saeimas tribīnes ietvaros.

Un visbeidzot – es gribētu parunāt arī par to, ka, visticamāk, jūs vēl savā jaunkomunistu domāšanā esat iestrēguši padomju laikos, jo tikai padomju laikos bija iespējams tā, ka tu kolhoza direktoram pasaki kaut ko, pačuksti, un tad viņš tev izpildīs. Nu tā tās lietas nenotiek. Ir likumdošana. Ir likumdošanas process, un ir iestādes darbības reglaments.

Tā ka paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

K. Feldmans. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

K. Feldmans. Paldies par saturīgajām debatēm. Virzāmies tālāk!

3. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K. Feldmans. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 9. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 10. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Gāja gari, bet saturīgi, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis. (Starpsaucieni.)

M. Staķis (AP!).

Godātās kolēģes, cienījamie kolēģi! (Starpsaucieni.) Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Uz priekšu! Uz priekšu!

M. Staķis. Priekšsēdētājas biedre, drīkst turpināt, ja?

Godātās kolēģes, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mēs izskatījām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", kurš bija par dienesta pakāpju piešķiršanu zemessardzes speciālistiem, kā arī par formas tērpu valkāšanas noteikumiem.

Trešajam lasījumam tika saņemti četri priekšlikumi, visi – tehniska rakstura.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Staķis. 2. – šā paša kunga priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē pārejas noteikumus. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Staķis. Un 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Staķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 15. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā".

Trešajam lasījumam tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 3. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un 4. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 15. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Tika saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 16. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā" un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Komisija saņēma un izskatīja astoņus priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 4. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 7. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Šnore. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Medību likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, kolēģi! Komisijā strādājām un trešajam lasījumam sagatavojām likumprojektu "Grozījumi Medību likumā". Kad iepriekš diskutēju par medībām no šīs tribīnes, viss izvērtās diezgan kaislīgi. Šis ir dekodifikācijas likumprojekts. Ceru, ka iztiksim bez debatēm.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kur precizējam – vārdu "jauda" aizstājam ar vārdu "enerģija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Paldies.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Būtībā šis ir Zemkopības ministrijas priekšlikums, taču ministrija to iesniedza pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa. Priekšlikums nosaka sodus par masveidīgu medīšanu, kas var veicināt sugas izmiršanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 4. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat kā iepriekšējais – redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, kādi sodi pienākas un ir piemērojami medību vadītājam noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" trešajā lasījumā.

Tika saņemti pieci Juridiskā biroja priekšlikumi. Visi ir redakcionāli labojumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš... (Starpsauciens.) Nav... Deputāts Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (KPV LV).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā".

Saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kas paredz, ka Eiropas standartu sarakstu turpmāk nepublicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet tas tiks publicēts tīmekļa vietnē www.lvs.lv. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1529 – "Grozījumi Zvejniecības likumā".

Šajā dokumentā ir kopumā 21 priekšlikums. Tie saistīti ar dekodifikāciju.

1. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A. Rubiks. 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 9. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 11. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 13. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 19. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Statistikas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no dekodifikācijas seriāla likumprojektiem.

Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Dolgopolovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Dolgopolovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

S. Dolgopolovs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Saistīts ar pārejas noteikumiem un likuma spēkā stāšanās kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Statistikas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Statistikas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā". Tas ir dekodifikācijas likumprojekts.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti, tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Iepakojuma likumā", trešais lasījums. Likumprojekts ar ļoti daudziem priekšlikumiem. Varbūt mēs to... sākam skatīt pēc pārtraukuma? (Starpsaucieni.)

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... nav, Aldis Blumbergs... nav, Boriss Cilevičs... neredzu, Jānis Dūklavs... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Rihards Kols... nav, Māris Kučinskis... nav, Ināra Mūrniece... nav, Romāns Naudiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Ivans Ribakovs... redzu zālē, Jānis Vucāns, Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atgriežamies savās vietās. Turpinām sēdi. Pavļuta kungs ir. Turpinām sēdi.

Likumprojekts "Grozījumi Iepakojuma likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts. Lūdzu!

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Jau iepriekš brīdinu, ka grasos ziņot diezgan ilgi.

Mēs skatām likumprojektu "Grozījumi Iepakojuma likumā" trešajā lasījumā. To ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tas, ko es vēlos teikt, ir – vai jūs varat uzminēt, cik gadus šis jautājums ir diskutēts Saeimā? (Starpsaucieni: "19!"; "19!") 19 – diezgan precīzi! Diskusija sākās 2001. gadā, bet Iepakojuma likums tika pieņemts 2002. gadā. Šo likumu mēs tagad grozīsim. Un diskusiju pamattēma ir taras depozīts. Savulaik likumdevējs bija paredzējis ieviest brīvprātīgu taras depozītu. Kā mēs visi zinām, šāds, brīvprātīgs, taras depozīts tā arī nekad nav noticis šo 19 gadu laikā. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatītie Iepakojuma likuma grozījumi ir tieši par šo tēmu – par taras depozīta ieviešanu. Tas ir mūsu Saeimas, šī sasaukuma, morāls pienākums – beidzot pateikt sabiedrībai, ka Latvijā taras depozīts būs.

Konkrēto likumprojektu mēs saņēmām mantojumā no iepriekšējās Saeimas. Tajā bija nepieciešami būtiski uzlabojumi. Īpaši daudz priekšlikumu un īpaši daudz diskusiju bija tieši pirms trešā lasījuma. Tas bija nedaudz atšķirīgi no ierastās kārtības. Jo, kamēr komisija iešūpojās, kamēr tika izprasts, kāda ir likumdevēja griba, un VARAM sagatavoja atbilstošus grozījumus... Tad mēs tiešām ieguldījām daudz darba, lai izskatītu šo likumprojektu.

Ir 67 priekšlikumi, tostarp daži ir patiešām apjomīgi, tādēļ es centīšos rūpīgi izvadīt kolēģus šodien cauri šo grozījumu būtībai. Lūdzu jau iepriekš atvainot, ka tas aizņems zināmu laiku.

1. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

D. Pavļuts. Deputāte rosināja veidot iepakojuma reģistru. Kā VARAM atzina, kopumā lieta ir atbalstāma, bet ne šajā brīdī. VARAM paredz šādu reģistru veidot vēlāk, lielākā apmērā. Un tā izstrāde prasīs ievērojamu laiku. Bet šobrīd priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 2. priekšlikums. Deputāts Artūrs Toms Plešs piedāvāja likumprojektā iekļaut paplašinātu depozīta definīciju, proti, attiecināt depozīta principu ne tikai uz dzērienu iepakojumu, dzērienu taru, bet arī uz citiem iepakojuma veidiem, proti, preču iepakojumu. Tas ļautu nākotnē paplašināt depozīta sistēmu, attiecināt to ne tikai uz tradicionālajām plastmasas un stikla pudelēm un alumīnija bundžām. Par šo jautājumu mūsu komisijā bija ļoti karstas diskusijas, un galu galā ar balsojumu komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam. Lūdzu!

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Gribu pateikt to, ka pēc 11 mēnešu darba komisijā esam nonākuši vēsturiska lēmuma priekšā – lemt par to, vai depozīta sistēmai Latvijā būt.

Kā jau Daniels Pavļuts minēja, 19 gadu garām diskusijām šodien, visticamāk, tiks pielikts punkts. Nav ne mazāko šaubu, ka depozīta sistēma ir nepieciešama un tā savu darbu sāks 2022. gadā.

Par to Attīstībai/Par! stingri iestājās jau kopš priekšvēlēšanu laika. Taču šajos 19 gados ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas tehnoloģiskās attīstības ziņā, pastāv pieaugoša problēma ar vides piesārņojumu, kā arī ir skaidri noteikti mērķi attiecībā uz iepakojuma savākšanu un pārstrādi.

Tā, piemēram, 2025. gadā Latvijai būs dalīti jāsavāc 77 procenti no vienreiz lietojamām PET pudelēm, savukārt jau 2029. gadā šis skaitlis sasniegs 90 procentus. Līdz 2030. gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70 procentiem no visa primārā iepakojuma.

Ņemot vērā šos faktorus, es piedāvāju risinājumu, kas... nākotnē varētu pieņemt... vairāk par skārdenēm, plastmasas un stikla pudelēm... piemēram, stikla burkas, kuras arī ir iespējams lietot atkārtoti. Es piedāvāju Latvijai kļūt par modernu risinājumu ieviesēju un to attīstītāju, lai moderni esam ne tikai vārdos, bet arī darbos. Mēs redzam, ka Latvijā ir spējīgi IT un mākslīgā intelekta uzņēmumi, kas var piedāvāt inovatīvus un modernus depozīta sistēmas automātus. Mūsu uzdevums ir stiprināt vietējo uzņēmēju spējas, lai eksportētu inovatīvus produktus un tādējādi padarītu visu Latviju turīgāku.

Diemžēl komisija neatbalstīja šo redzējumu, noraidot mūsdienīgu un ilgtspējīgu depozīta sistēmu, kas varētu kalpot par piemēru pasaulei.

Jāsaka, es neesmu vienīgais, kurš saredz ieguvumus no depozīta sistēmas plašākā tvērumā. Gan vides organizācijas, gan valsts institūcijas ir norādījušas, ka plašāks tvērums un depozīta sistēmas pakāpeniska attīstība būtu nepieciešama, raugoties uz tiem izaicinājumiem vides jomā, kuri mūs sagaida jau tuvākajā desmitgadē.

Vēlos uzsvērt, ka arī pagājušajā nedēļā alianse Rethink Plastic, kura Eiropā apvieno nozīmīgas vides organizācijas, publicēja vairākas rekomendācijas, lai nodrošinātu aktīvu pāreju uz atkārtotas lietošanas kultūru. Viena no rekomendācijām skāra arī depozīta sistēmu. Tai būtu jāpieņem vairāk par pudelēm.

Attīstībai/Par! uzskata, ka nepieciešams sākt ar klasisko sistēmu un citus iepakojuma veidus pievienot vēlāk. Būtu bijis svarīgi ar skatu nākotnē jau laikus likumā definēt plašāku tvērumu, lai radītu priekšnoteikumus modernas depozīta sistēmas attīstībai un liktu depozīta operatoram izraudzīties inovatīvas tehnoloģijas, kas ir programmējamas un pielāgojamas citiem iepakojuma veidiem.

Mums ir jāiet uz priekšu un depozīta sistēma ir jāievieš. Vienlaikus, rūpējoties par vidi un resursu atbildīgu lietošanu, ir jāraugās uz to, kā šo sistēmu varam padarīt modernāku (arī komisijas atbalstītajā redakcijā), kas šajā gadījumā nozīmē pievienot citus dzērienu iepakojuma veidus. Pats svarīgākais ir radīt iedzīvotājiem pārliecību, ka 2022. gada 1. februārī depozīta sistēma sāks darbu.

Tāpēc savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens: "Nav jau vairs, par ko debatēt!")

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Es varu pievienoties likumprojekta referentam, ka šis jautājums ir sens un tas ir nācis caur ļoti lielu pretestību. Lietuvā, Igaunijā, paņemot šādu pudeli, to var novietot depozīta automātā un atgūt atpakaļ samaksāto naudu. Latvijā šādu lietu nevar veikt, bet jau ļoti tuvā laikā to būs iespējams paveikt.

Šobrīd man ir tiešām liels gandarījums, ka iniciatīva, kura, neskatoties uz lobiju, kas strādāja "pret", uzsāka savu ceļu iepriekšējā Saeimā un kuru virzīja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, atsaucoties arī uz ManaBalss.lv savāktajiem parakstiem par šādas depozīta sistēmas izveidi... Un tagad mums šis likumprojekts ļaus... komisijas atbalstītā redakcija ļaus beidzot ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Taču vienlaikus mēs saprotam, ka mums ir jādomā ar skatu nākotnē, jo šai depozīta sistēmai būtu jāaptver krietni plašāks iepakojuma veidu spektrs, nekā tas šobrīd ir likumā definēts. Bet vispirms mums ir jāizdara šis pirmais solis – jāievieš depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Svarīgi ir nodrošināt, lai tehnoloģijas, kuras mēs valstī iepērkam, būtu derīgas, lai varētu izveidot arī šo paplašināto depozīta sistēmu, par kuru runāja priekšlikuma iesniedzējs. Un tas savukārt mums ļaus jau tuvākajā laikā gan izveidot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, gan arī potenciāli skatīties uz daudz plašāku iepakojuma veidu savākšanu.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu komisijas atbalstītajā versijā un neatbalstīt nevienu priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Kolēģi! Šeit, Saeimā, un, tā teikt, Saeimas apkārtnē jau ilgāk nekā 15 gadus tiek runāts par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, taču reāli vēl nebijām nokļuvuši tik tālu, kā esam nokļuvuši šobrīd. Vēlos pateikt lielu paldies komisijas darbiniekiem un komisijas locekļiem par to, ka spējām kopā nokļūt tik tālu.

Atgādināšu, kas tad ir noticis un kādēļ šī sistēma līdz šim nav ieviesta. Proti, ir bijis diezgan daudz pretspara, un ir izveidojusies nedaudz dīvaina situācija, ka politiskie spēki, kuri sev piedēvē zaļo ideju un zaļā dzīvesveida aizstāvību, izrādījās lielākie šīs sistēmas pretinieki. Savukārt deputāti, kuri vēl nesen bļāva un kliedza, ka depozīta sistēmu nevajagot ieviest, šobrīd ir tie, kas saka, ka vajag ieviest, bet ka vajag ieviest vēl lielāku, vēl nopietnāku, nekā tika runāts līdz šim. Un nav noslēpums, ka ļoti nopietns pretspēks visu laiku bija šī atkritumu nozares labi finansētā PR mašīna, kas brauca pāri tai pamatidejai, kāda bija sākotnēji.

Man tiešām liels prieks, ka esam nokļuvuši līdz trešajam lasījumam. Un ir diezgan dīvaini, ka tagad, kad likumprojektu skatām trešajā lasījumā, ir tik daudz priekšlikumu. Tagad varbūt nemeklēšu iemeslus, kādēļ tieši trešajā lasījumā to ir tik daudz, bet nu kaut kādas aizdomas man ir, ko es arī esmu paudis. Un pēdējā gada laikā... Pārņemdams Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadīšanu, es pat nenojautu, cik nopietns šis projekts ir un cik nopietna ir cilvēku interese par šo projektu. Un pēdējā gada laikā jau pat Saeimas telpās... trīs komisijas ir skatījušas šo jautājumu. Par to ir diskutēts dažādos TV raidījumos, konferencēs un citur. Tā ka liekas, ka viss ir pilnīgi... pilnīgi izrunāts.

Jā... Un, ja mēs vēl tagad izlemtu runāt par kaut kādu paplašināšanu vai vēl kaut ko, tad, man liekas, būtu vēl vismaz 15 gadi jāvelta šīm diskusijām.

Tā ka, kā jau teicu, liels paldies tiem, kas iesaistījās. Un atbalstīsim komisijas priekšlikumus un iesim tālāk!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

D. Pavļuts. 3. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Netika atbalstīts – līdzīgi kā iepriekšējais priekšlikums. Tika piedāvāts paplašināt depozīta definīciju. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 4. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums papildināt depozīta sistēmas definīciju ar tās principa aprakstu. Komisijā noraidīts, jo šie jautājumi risināti citviet likumā, proti, 57. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 5. – Juridiskā biroja piedāvāts redakcionāls priekšlikums, kas paredz no definīcijas svītrot depozīta sistēmas mērķi. Iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 6. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums, kurš ir saistīts ar nu jau atsaukto 2. priekšlikumu par paplašināto definīciju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. Deputāti neiebilst, ja?

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 8. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas paredz paplašināt depozīta sistēmas tvērumu iepretim otrā lasījuma redakcijai. Pēc būtības tas ir atrisināts 57. – komisijas priekšlikumā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 9. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Piedāvā VARAM versiju par terminu precizējumiem iepriekšējos pantos. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

D. Pavļuts. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā apkopots komisijas redzējums par terminiem iepriekš aplūkotajos pantos, ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 11. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Redakcionāli precizēts termina "iepakotājs" skaidrojums, lai visur likumprojektā tas sakristu ar spēkā esošā likuma formulējumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 13. – Juridiskā biroja un 14. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikumu, kas daļēji atbalstīti un ietverti 15. – komisijas priekšlikumā, ieviešot 3. panta 3. punktā terminu "depozīta iepakojuma pārdevējs". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 14. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 16. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Redakcionāls, maina terminu "iepakojuma lietošana" uz "iepakojuma atkārtota izmantošana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai". Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 17. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 18. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Risināts 57. – komisijas priekšlikumā, bet komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 19. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt depozīta sistēmas operatora darbības rezultātus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Kolēģi! Lūdzu nelielu uzmanību! Diskusiju rezultātā komisija lēma būtiski mainīt likumprojekta struktūru. Iepriekš likumprojektā depozīta sistēma bija aprakstīta 18. pantā, bet komisija pieņēma lēmumu aprakstu pārcelt uz jaunu – III¹ nodaļu. Līdz ar to turpmākie priekšlikumi (no 20. līdz 56.) nav balsojami. Par tiem ir iespējamas debates, es arī izklāstīšu šo priekšlikumu būtību, bet tie nav balsojami. Līdz ar to būtiskākais būs pēc tam 57. – komisijas priekšlikums, kurā tad arī tiek izklāstīts jaunais modelis depozīta sistēmai.

20. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums izslēgt 18. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 21. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Paredz paplašināt depozīta sistēmas dalībnieku loku, ietverot tajā atkritumu apsaimniekošanas operatorus. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 22. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Saistīts ar atsaukto priekšlikumu par paplašināto depozīta sistēmu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

D. Pavļuts. 23. – deputāta Artūra Toma Pleša līdzīgs priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

D. Pavļuts. 24. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tas vienā daļā ir saistīts ar atsaukto priekšlikumu par paplašināto depozītu, kā arī rosina izvairīties no skaidras naudas darījumiem taras automatizētās pieņemšanas gadījumos. Tas ir atrisināts tālāk 57. – komisijas priekšlikumā (18.⁵ pantā). Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 25. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas, līdzīgi kā iepriekšējais priekšlikums, rosina izvairīties no skaidras naudas darījumiem taras automatizētās pieņemšanas punktos. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls, iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

D. Pavļuts. 27. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas paredz depozīta maksas saņēmēju lokā iekļaut atkritumu apsaimniekošanas operatorus. Iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 28. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Precizē formulējumu, ka depozīta sistēmu nepiemēro tam iepakojumam, kuru izved ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai patērē pārvadājuma laikā. Iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts, iekļauts 57. priekšlikumā. Paredz sašaurināt depozīta sistēmas izņēmumus attiecībā uz iepakojumu, kas realizēts tirgū, kioskā vai degvielas uzpildes stacijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts. Tas, līdzīgi kā iepriekšējais, iekļauts 57. priekšlikumā. Arī paredz sašaurināt depozīta sistēmas izņēmumus, šajā gadījumā – attiecībā uz pašvaldību tiesībām dot atļauju nepieņemt depozīta iepakojumu nelielu pašvaldību teritorijā... tirdzniecības zālēs, kas lielākas par 60 kvadrātmetriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 31. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Iekļauts 57. priekšlikumā. Paredz gadījumos, kad depozīta sistēmas pārklājums nav pietiekams, nodrošināt taras (iepakojuma) pieņemšanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai taras pieņemšanas punktos. Jautājums risināts 57. – komisijas priekšlikumā, kā jau minēju. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 32. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Priekšlikuma daļa, kura paredz, ka depozīta maksas daļu saņem atkritumu apsaimniekošanas operators, tika noraidīta, bet daļa par to, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē depozīta maksas apmēru... tas ir risināts 57. – komisijas priekšlikumā. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 57. priekšlikumā un daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 34. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums, kas paredz, ka depozīta sistēmas operatorā un tā valdē vienlīdzīgās daļās pārstāvēti iepakotāji, tirgotāji un atkritumu apsaimniekotāji. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskata, ka depozīta sistēmas operators jāveido bez atkritumu apsaimniekotāju klātbūtnes, kā arī jādod pašiem iespēja lemt un vienoties par dalību, līdz ar to paritātes principu likumā nav lietderīgi atspoguļot. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 35. – deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums, kas, līdzīgi kā iepriekšējais, paredzēja paritāti depozīta sistēmas operatoru veidojošo depozīta iepakotāju un tirgotāju starpā – gan bez atkritumu... operatoriem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")... Nav balsojams.

D. Pavļuts. Kolēģi, atgādinu, ka 20.–56. priekšlikums nav balsojams. Paldies par modrību.

36. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums, kas saistīts ar jau atsaukto 2. priekšlikumu... par paplašināto depozītu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 37. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 57. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, precizējošs. Iekļauts 57. priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 39. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas piedāvā depozīta sistēmas operatoru izvēlēties privātās un publiskās partnerības procedūrā. Komisija atbalstīja konkursa modeli, tādēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 40. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas piedāvā veidot depozīta sistēmas uzraudzības padomi. Šis jautājums tiek atrisināts 59. – komisijas priekšlikumā, 21. pantā. Šis priekšlikums savukārt netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 41. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Šis un nākamie trīs priekšlikumi faktiski ir vienādi. Tie paredz noteikt SPRK lomu depozīta sistēmas operatora, kas pēc būtības ir monopols, kontrolē. Šis jautājums ir risināts 57. priekšlikumā. Tātad 41. – Armanda Krauzes priekšlikums – nav atbalstīts... precīzāk sakot, atvainojiet, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 42. – deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 43. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums par to pašu. Arī tas daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Un visbeidzot 44. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Tika iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā – un daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā svītrot prasību iesniegt pretendenta statūtus konkursa procedūrā, kas nav likumā risināms jautājums. Procedūra ir iekļauta 57. priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 47. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Līdzīgs 48. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikumam. Piedāvā dažādus variantus kritērijiem, kā vērtēt depozīta sistēmas operatoru pieteikumus. Komisija atbalstīja VARAM piedāvātos kritērijus, kas ir iekļauti 57. priekšlikumā. Tie ir: depozīta pieņemšanas vietu teritoriālais pārklājums, pārstrādātais apjoms procentos no izvirzītā mērķa un pārstāvēto iepakotāju iepakojuma vienību skaits. Līdz ar to 47. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 48. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 49. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Piedāvā precizēt līgumu slēgšanas kārtību starp depozīta sistēmas operatoru un Valsts vides dienestu. Atrisināts 57. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kā arī tālāk tiks risināts Ministru kabineta noteikumos. Priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 51. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Saistīts ar viņa paša atsaukto 2. priekšlikumu par paplašināto depozītu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 52. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Paredz atsauci uz paplašināto depozītu, kā arī ietver depozīta sistēmā atkritumu apsaimniekošanas operatorus. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 53. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Attiecas uz atsaukto... par paplašināto depozītu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, aplūkots 57. – komisijas priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 55. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Paredz iepakojuma reģistra izveidi, tika noraidīts jau 3. priekšlikumā. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 56. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas ir apjomīgs priekšlikums, kas apkopo dažādus iepriekš minētos priekšlikumus par depozīta sistēmas operatora izveidi. Pilnveidots un iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. Visbeidzot, kolēģi, ir 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums, balsojams priekšlikums. Paredz to, kas veido šo jauno nodaļu, III¹ nodaļu, – apraksta būtiskos depozīta sistēmas aspektus, tai skaitā operatora dalībniekus (tās ir divas grupas – iepakojuma ražotāji un tirgotāji), depozīta sistēmas operatora izvēles kārtību un kritērijus (kurus es jau minēju vienā no iepriekšējiem priekšlikumiem) un uzraudzībā iesaistītās institūcijas – Valsts vides dienestu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Šeit ir arī atrunāts depozīta sistēmas operatora darbības līguma termiņš. Tie būs septiņi gadi. Ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam, ir risināts jautājums par depozīta sistēmas operatora darbības nepārtrauktību un infrastruktūras izmantošanu un daudzi, daudzi citi jautājumi, kurus šobrīd neizklāstīšu.

57. – atbildīgās komisijas priekšlikums – likumprojektā ir galvenais. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Deputātes un deputāti! Ikviens likumprojekts, kas nonāk Saeimas darba kārtībā, regulē noteiktu jomu, lai sasniegtu zināmu mērķi. Neskatoties uz arvien sarežģītāku ikdienu dažādās jomās, tas ir mūsu, kolēģi, izaicinājums – panākt, lai tiesiskais regulējums būtu vienkārši piemērojams, padarot sabiedrības ikdienu ērtāku.

Iepakojuma depozīta sistēmas jautājumu iztirzāšana jau ir kļuvusi par ilgstošu procesu, kur, visticamāk, lielākā daļa no tajā iesaistītajiem ir piemirsuši depozīta sistēmas ieviešanas sākotnējo mērķi. Kārtējo reizi sabiedrībai ļoti būtisks jautājums tiek gadiem iztirzāts un diskutēts, līdz sabiedrība vai nu zaudē interesi par to, vai īsti vairs nesaprot, ar kādu mērķi tas ticis sākts.

Šis mērķis mums jāpauž sabiedrībai tik vienkārši, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs sajūt, ka mēs, deputāti, šeit strādājam viņam un sabiedrībai. Šobrīd spēkā esošā likuma mērķis ir nodrošināt iepakojuma ražošanas attīstību, progresīvu iepakojuma tehnoloģiju ieviešanu un racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu.

Šā likumprojekta otrajā lasījumā tika pieņemts, ka depozīta sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālus iepakojuma savākšanas, pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotas izmantošanas apjomus. Nav šaubu, ka iepakojuma šķirošana un, cik iespējams, otrreizējā pārstrāde ir svarīga, lai saudzētu dabu, mazinātu resursu aizvien pieaugošo izmantošanu.

Man kā Zaļās partijas pārstāvim tas ir īpaši svarīgi. Lai ikviens iedzīvotājs apzinātos savu lomu tīras un ilgtspējīgas dabas uzturēšanā. Taču tas nozīmē arī nepieciešamību ieguldīt pūles, lai sistēmu izveidotu, un resursus, lai to uzturētu.

Un tagad – uzmanību! Par kādiem līdzekļiem? Kas par to maksās? Vai ieguldītie līdzekļi ir tā vērti? Vai tie tiks izlietoti pietiekami gudri un tā, lai nākamās paaudzes novērtētu mūsu šodienas rīcību kā tālredzīgu? Lai nav tā, ka, balstoties uz koalīcijas virzītu likumprojekta variantu, mēs faktiski... gan maksāsim dārgāk, gan dzērienu iepakojuma nodošana otrreizējai pārstrādei būs sarežģīta un laikietilpīga, gan... cenšamies ieviest to, ko mūsu kaimiņvalsts Igaunija jau atzinusi par novecojušu.

Man negribētos domāt, ka šobrīd apspriestie depozīta sistēmas risinājumi... Ir šauru interešu grupu lobijs. Kolēģi, metaforās runājot, – mafija pelnīs milzu naudu, kamēr par to maksās vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Vai ar šo risinājumu mēs būsim droši, ka mūsu atkritumu apsaimniekošanas saimniecība kļūs efektīvāka? Un vai atkritumu apsaimniekošanas jomā mums patiesībā nav jāpievēršas tādu jautājumu risināšanai, kuri draud pārvērsties par katastrofu, ja tos nerisināsim laikus?

Kolēģi, neaizmirsīsim, ka, piemēram, Getliņu atkritumu apstrādes poligona (SIA "Getliņi EKO") kapacitāte būs pieejama tikai septiņus gadus! Kas notiks pēc tam? Vai depozīta sistēma atrisinās šo jautājumu? Vai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā tiek domāts arī par to, kura pašvaldība būs tā, kas pēc septiņiem gadiem būs gatava paņemt, droši uzkrāt un – labākajā gadījumā – šķirot un pārstrādāt Pierīgas atkritumus? Cik lielu artavu būs sniegusi depozīta sistēma, kuru pieņemsim šodien?

Es pilnīgi noteikti atbalstu depozīta sistēmas ieviešanu, taču, manuprāt, mēs atkal ignorējam nupat Satversmes tiesā iztirzāto labas likumdošanas principu, jo likumprojekts nav līdz galam izdiskutēts un rada vairāk jautājumu (Starpsaucieni.), nekā sniedz atbildes. (Starpsaucieni.)

Ieklausieties, kāpēc es to teicu! Jūs nedzirdējāt, ko es teicu. Satversmes tiesa jau par to lēma – kā mēs izvēlamies... un kā mēs strādājam pie likumiem.

Nobeigumā es gribētu aicināt kolēģus – nebaidieties uzņemties atbildību, riskēt un pieņemt mūsdienām atbilstošus izaicinājumus! Lūkoties, ko atkritumu šķirošanas jautājumos mums var sniegt moderno tehnoloģiju izmantošana! Mākslīgais intelekts... nē, mums būs tehnoloģijas, kas šķiro dzērienu pudeles pēc izmēra, krāsām un, iespējams, vēl citiem dažādiem parametriem bez cilvēka iesaistīšanas, taupot mūsu visvērtīgāko resursu – laiku.

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, laiks.

R. Bergmanis. Kolēģi! Neizniekosim savu... Latvijas iedzīvotāju laiku, piesaistot... visu... ar novecojušām metodēm! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, laiks.

R. Bergmanis. Mums ir iespēja šodien un būs rīt.

Sēdes vadītāja. Laiks, Bergmaņa kungs! Jūsu uzstāšanās laiks beidzies.

R. Bergmanis. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šī sāga patiešām ir ar ļoti, ļoti senu vēsturi.

Es atceros vēl... man arī nācās... nevis nācās, man bija gods vadīt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomi vairākus gadus. Un šis bija viens no "karstajiem kartupeļiem". Toreiz gan dzērienu ražotāji bija pret sistēmas ieviešanu.

Tas bija fakts. Bet ko es gribu pateikt? Šodien mums patiesībā... ja mēs skatāmies, kāds būs galarezultāts šim... Un šis likums to var palīdzēt izdarīt, bet tas nekādā veidā negarantē to izdarīt, sātans būs detaļās.

Godīgi sakot, vairs nevar saprast, kurš tur ko pārstāv. Bet varētu iezīmēt trīs tādus virzienus, tādas ir trīs iespējas, ar ko tas beigsies.

Pirmā iespēja – ka ne ar ko. Ka neieviesīs. Tā ir ļoti ticama, ņemot vērā mūsu pieredzi. Un aiz šīs iespējas stāv ļoti nopietnas finanses... tiem, kam šī sistēma nav interesanta. Es negribu nevienu apvainot, bet dažos priekšlikumos es kaut ko no šīs situācijas redzu. Tā ir viena iespēja.

Otra iespēja. Otra sliktākā iespēja (es sākšu ar tām sliktākajām iespējām) ir ieviest tādu... tādā izpratnē... sistēmu, kas ir viena uzņēmuma, ne Latvijas uzņēmuma, monopolista pasaulē, produkts. (Tas, kas ir Igaunijā, – citādāk...) Tas ne tikai nav Latvijas ekonomiskajās interesēs, bet tas nav arī vides interesēs, jo šī sistēma patiešām ir morāli novecojusi un negarantē šo atkritumu savākšanu tādā apjomā, kādā to var realizēt šodien, vienkārša iemesla pēc: sistēma lasa tikai svītrkodu uz etiķetes vai jebkur citur, kur tas izvietots. Proti, ja etiķete ir bojāta (nemaz nerunājot par pudelēm vai iepakojumu, kas mētājas mežā!), šī iekārta svītrkodu nelasa un šo produkciju savākt nevar. Tas būtu gan ekonomiski, gan no vides viedokļa absolūti nepareizs galarezultāts.

Bet aiz šī arī stāv būtisks finansējums. Ne velti mēs iepriekšējā – 12. Saeimā redzējām, ka vienai partijai strauji mainījās viedoklis šajā sakarā. Nesauksim vārdā, kurai, – paši zina.

Trešā iespēja ir... būtu tāda, ka mēs ieviešam savu inženieru, savu uzņēmumu radītu sistēmu, kurā jau ir iestrādes.

Es vēlreiz atgriežos pie laikiem, kad šis bija manos darba pienākumos. Es atceros, ka bija debates par šo "norvēģu trubu" jeb "elektronisko zārku", kā es to saucu. Es jautāju pāris Latvijas uzņēmējiem, kas māk... kas ir arī jums visiem zināmi, kas strādā pie jaunām tehnoloģijām un risinājumiem. Un stundas laikā cilvēkiem bija jau kādas četras idejas, kā šo varētu konceptuāli virzīt. Es zinu, ka vairāki uzņēmumi pie tā ir strādājuši. Varbūt būtu labāk, ja viņi strādātu kopā – gan tie, kas māk skaitīt, gan tie, kas māk programmēt kameru, kas var nolasīt, jebkuru priekšmetu atpazīt. (Tādu iekārtu pirms trijiem gadiem nebija, bet tagad tādas ir.) Var atpazīt jebkuru priekšmetu, noteikt tā piederību... un otrs – saskaitīt, ieviest sistēmā. Tas viss Latvijā ir iespējams.

Labā ziņa visā šajā – neatkarīgi no tā, ko mēs te sastrādāsim (es nedomāju – šodien, bet tālāk), viņi, es domāju, ir tik tālu tikuši sava produkta izstrādē, ka, ja viņi to nerealizēs Latvijā, es domāju, tas būs pārdodams ārpus Latvijas. Tāpat kā pašlaik dominē norvēģi, rīt varētu dominēt mēs.

Bet tā bēdīgā ziņa... mums ir bijusi tāda situācija kokapstrādē, ka mums, Latvijā, ir uzņēmums, kas ražo daudzstāvu koka mājas, bet tirgo tās Skandināvijā. Latvijā celt nedrīkst, jo normatīvie akti neļauj Latvijā būvēt daudzstāvu koka mājas. Būtu muļķīgi, ja mēs ar šo sistēmu izdarītu tieši tāpat.

Bet labā ziņa ir – esam ļoti tālu. Mēs esam ļoti tālu tikuši. Kas attiecas uz šo paplašināto sistēmu – idejiski pilnīgi pareizi. Šodienas tehnoloģijas (un to atzīst visi rūpnieki) atļauj ieviest sistēmu, kas var savākt no pudeles līdz riepām un tā tālāk. Ja mēs esam tik tālu tikuši, ka varam to izdarīt saistībā ar dzērieniem, tad laižam to uz priekšu! Strādājam pie pārējā! Jo bieži vien, starp citu, arī veiksmīgi jaunuzņēmumi Latvijā ir, kā saka, palikuši zaudētājos – gribējuši savu start-up novest līdz absolūtai pilnveidei perfekcionistiskā veidā, lai tas būtu absolūti perfekts, taču tad, kad viņi tam mērķim ir tikuši tuvu, tirgū sen ir ienācis un to tirgu ieņēmis cits uzņēmums ar vājāku produktu.

Es aicinu atbalstīt dzērienu... depozītu, bet izdarīt tā, ka šīs iekārtas ir ražotas Latvijā un atstāj Latvijā ekonomisko labumu, un skatīties tālāk uz paplašināto depozītu. Bet, kā es teicu, ne jau šodienas likumā, bet tajā mūsu gribā... un aiz Latvijas uzņēmējiem tā nauda nestāv. Tad ir labs jautājums – vai mēs aiziesim pēc naudas vai pēc savas ekonomikas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Trešais lasījums, un šis ir būtiskākais priekšlikums trešajā lasījumā. Kā jau minēja, 19 gadus tiek strādāts pie šī likumprojekta, bet tomēr... Trešais lasījums, viens no beidzamajiem priekšlikumiem... Un no lasījuma uz lasījumu šīs koncepcijas mainās... notiek cīņa par interesēm, un tagad, trešajā lasījumā, likumprojekts piedzīvo zināmas pārmaiņas... Es neesmu par to, ka uz trešo lasījumu nevar iesniegt priekšlikumus arī konceptuālām pārmaiņām. Šad tad ir tādi momenti, kad tas ir jādara. Varbūt arī šis ir tas gadījums. Bet tik svarīgā jautājumā, manuprāt, tām izšķiršanām bija jābūt jau uz otro lasījumu. Un bija jābūt visiem skaidrībai par to, kāds tad īsti tas depozīts izskatīsies.

Šobrīd, pēc tā, ko paredz šis likumprojekts, mēs ieguldīsim milzīgu darbu un enerģiju, iesaistīsim dažādas institūcijas, lai cīnītos ar sešiem procentiem pārstrādājamo atkritumu apjoma. Es domāju: ja mēs runājam par vides kvalitāti un par tām Eiropas normām, kas mums jāsasniedz, šis likumprojekts... šis likums diemžēl neko būtiski nemainīs tajos mūsu visu... lielajos Latvijas izaicinājumos. Bet šis likumprojekts tomēr man liek domāt par to... un es ļoti ceru, ka tas tā nenotiks, – ka Latvija nekļūs par to valsti, kas nopērk kaut kādas vecas iekārtas, kas vairs nevienam nav vajadzīgas... par to, ko minēja Šmita kungs. (Starpsauciens: "Valsts neko nepirks!") Es ļoti ceru, ka mūsu ražotāji nebūs spiesti iegādāties pilnīgi nejēdzīgas sistēmas, kas nevienam citur vairs nav vajadzīgas.

Šo likumprojektu jūs te mēģināt nosaukt šobrīd par modernu likumprojektu. Es domāju, ka tas nav moderns. Moderns būtu tad, ja mēs tiešām runātu par tādām... plašāku pieeju šai lietai. Un nav jau tā, ka Latvija nav moderna valsts! Šīs plašās, inovatīvās pieejas Latvijā jau darbojas, nav nekāds jaunums. Piemēram, SIA "ZAAO" – lielākais atkritumu apsaimniekotājs Vidzemē. Arī tur jau darbojas paplašinātā depozīta sistēma. Nekādi likumi viņiem nebija vajadzīgi. Tāpat Jūrmalā ļoti veiksmīgi darbojas un iet plašumā, tiek attīstīta sveramu atkritumu depozīta sistēma. Es domāju, tieši šie būs tie uzņēmumi, kas veicinās Latvijas mērķu... atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanu un dos rezultātus. Šis noteikti nebūs tas... Un tomēr mēs būtisku lietu pasakām šajā likumprojektā. Mēs pārceļam šo pārstrādi no atkritumu savācējiem, kas ar to ikdienā šobrīd nodarbojas, uz ražotājiem. Šiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem šī sadaļa ir viena no pelnošākajām. (Starpsauciens.) Un, protams, caur visiem regulatoriem... tas iekļaujas arī kopējā tarifā.

Neapšaubāmi, tas ietekmēs ikviena – ikviena! – Latvijas iedzīvotāja atkritumu tarifu. Kādā veidā un cik ļoti ietekmēs – tas būs atkarīgs no tā, kā tālāk tiks izstrādāti šie noteikumi un risināti visi citi jautājumi, kas ar to saistās. Bet tas noteikti ietekmēs. Šo peļņas daļu mēs pārceļam no atkritumu apsaimniekotājiem, no šī kopējā katla, uz ražotājiem. Un šo aspektu neviens diemžēl, aizstāvot šo ideju... nav runājis par to. Visi izliekas, ka tas to neietekmēs. Bet būtībā tas to ietekmēs.

Esmu par modernām atkritumu apstrādes sistēmām. Bet šobrīd diemžēl šis likumprojekts un tas veids, kādā tas ir gājis caur Saeimu visus šos daudzos gadus... ar tik dažādām pozīcijām... diemžēl man personīgi nav sniedzis atbildi uz to, ka būs... tiks izvēlēts veiksmīgākais risinājums. Un, es domāju, šie iepakojuma ražotāji arī vēl īsti neapzinās, uz ko viņi ir parakstījušies. Vēl vairāk – ja apzinās, tad... visticamāk, tas tiešām ir kaut kāds ļoti šauru interešu lobijs, un tiks iegādātas kaut kādas vecas, bezjēdzīgas iekārtas, ar kurām... normālās Eiropas Savienības valstīs, kur ar šiem jautājumiem strādā modernā veidā, visi jau sen ir pārgājuši uz citām... citu pieeju, kā tas viss ir jādara. Apskatieties – tepat Latvijā jau darbojas šādas modernas atkritumu apsaimniekošanas pieejas, kuras izmanto iedzīvotāji jau ikdienā!

Kolēģi, es neesmu pārliecināts, ka šis ir labākais risinājums, kādu varēja panākt šajās diskusijās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Paldies.

Priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Uz trešo lasījumu tika iesniegti pāri par 70 priekšlikumiem. Uz trešo lasījumu! Kāds bija pamodies, bet par vēlu! Ko mēs te tagad, nupat, dzirdam no Valaiņa kunga? Un... Šmita kungs, jūs jau arī runāsiet. Vai jūs tiešām domājat, ka mēs dzīvojam pagājušajā gadsimtā, ka mēs nezinām, kas ir inovatīvā (Starpsauciens.)... kas ir jaunās mašīnas, automātiskās mašīnas? Mēs taču visi tās esam redzējuši, mēs esam tos uzņēmumus redzējuši. Mēs visi taču to apzināmies. Un mēs tās gribam, un tās arī būs. Piedodiet, mūs nevajag mācīt! Es tās mašīnas pat esmu fiziski izmantojis, apskatījis, novērtējis. (Starpsauciens.)

Problēma ir citur. Problēma ir iesākt šito sistēmu, lai nebūtu atkal 15 gadus jāgaida. Un zaudēt to, ko mēs esam zaudējuši... Igauņi brauc un uz robežas salasa mūsu pudeles, ved atpakaļ uz Igauniju un tā arī pelna naudu. Tagad viņi vairs to nevarēs darīt. Mēs pie tā strādājam. Bet tas nav tik vienkārši. Tur ir juridiski jautājumi.

Nu, balsojiet "par", un tad jūs redzēsiet! Mēs zinām, kurā laikmetā mēs dzīvojam. Mēs zinām, ka tagad ir 21. gadsimts un ka mēs spējam šitādas mašīnas, automātiskās mašīnas, kas prot nolasīt visu, ieskaitot tetrapakas, arī iegādāties.

Es aicinu balsot "par" un vienreiz pielikt punktu 20 gadu sāgai!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas ir interesanti, Lejiņa kungs, ka jūs to esat redzējis, jo tās vēl nav. (Smiekli.) Ir... Maksimums, ko jūs varējāt redzēt, bija prototips (Dep. A. Lejiņa starpsauciens.)... Nē, nē, bet tas nebija iepakojuma savācēja prototips. Tas bija kameras lasīšanas prototips, kāda noteikti nebūs iekārta. Tā ka jūs nevarētu būt redzējis.

Bet es jau esmu "par", tā ka nevajag pārliecināt. Vienkārši... un es arī nesaku, ka neviens neko nesaprot Latvijā, bet īstenībā viena lieta, ko es nepaspēju tajās pirmajās piecās minūtēs pateikt, kontekstā, visā šajā kontekstā... ar 67 priekšlikumiem trešajā lasījumā... ar 19 gadiem... un savādāk... Mums steidzami vajadzētu, kā saka, pieņemt lēmumu par to, ka mums valstī ir publisks lobētāju reģistrs, no vienas puses. No otras puses, valsts amatpersonām, arī deputātus ieskaitot, būtu pienākums publiskot savus kalendārus, proti, ar ko viņi tiekas, visas tikšanās... un tad, kad viņi tiekas ar lobētājiem, kas nav sarakstā, kur detalizēti aprakstīts, ar ko viņi nodarbojas, iesniegt detalizētu ziņojumu par šīs tikšanās saturu un izskatītajiem jautājumiem.

Šis nav velosipēds, kas ir jāizgudro, ja mēs runājam par reģistru, nav nekāds milzīgais lobiju likums jāpieņem, nav nekāds uzdevums jādod KNAB, kā tas ir darīts iepriekš, kas arī bija, starp citu, veids, kā nogremdēt šādu ideju.

Šis "velosipēds" par reģistru ir. Tas darbojas Eiropas Savienībā – Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta apvienotais reģistrs, kur redzami visi lobētāji, kur ir aprakstīts, ko viņi pārstāv, kāds ir gada budžets, kāds ir budžets aktivitātēm. Tas viss ir redzams. Un, es domāju, tad būtu diezgan sarežģīti, teiksim, tiem, kas tos priekšlikumus sniedz, atbildēt uz jautājumu, kur viņi tos rāvuši un kur viņiem tās dziļās zināšanas par depozīta sistēmu pēkšņi radušās.

Tas ir mans aicinājums šajā kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Šmita kungam.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, sabiedrība mums ir skaidri norādījusi, ka tā vēlas depozīta sistēmu, un mūsu kā likumdevēja pienākums ir šādu sistēmu radīt. Radīt ietvaru šai sistēmai. Diemžēl, veidojot šo sistēmu, mēs lielākoties... jāatzīst, tā ir bijis... šo sistēmu veidojot, cilvēki vairāk ir paļāvušies nevis uz faktiem un argumentiem, bet gan uz revolucionāro pārliecību un mītiem.

Proti, rezultātā šī sistēma ir sanākusi tāda, kādu mēs... šķiet, ka tā iecerēti varētu būt, bet reāli, kad jūs lasāt šo likumprojektu, to regulējumu, kāds ir izveidots, tad reālais rezultāts var spēcīgi atšķirties no tā, kas ir iecerēts. Pēc būtības šī sistēma, šis likumprojekta ietvars ir tāds, ka mēs varam uztaisīt... ka zem tā... tie, kas to prasmīgi izmantos, var uztaisīt vēl lielāku afēru nekā ar "Tīrīgu". Diemžēl, kolēģi! Tā ir realitāte.

Biedējot visus ar atkritumu mafiju, jūs esat panākuši to, ka... esat uztaisījuši likumprojektu, kas var būt vēl lielāka līmeņa shēma (Starpsauciens: "Tu neatbalsti?") nekā tas, ar ko jūs biedējāt.

Es paskaidrošu, kur ir riski, kuri nav ņemti vērā, lai tā nebūtu vienkārši diskusija jūsu līmenī – ar mītiem.

Tātad, pirmkārt, jūs esat izveidojuši sistēmu... piedāvājuši sistēmu, kura tiek veidota bez konkursa. Jūs pēc būtības piedāvājat ar likumu vienkārši noteikt monopolu uz septiņiem gadiem, un kritērijs tur nav efektivitāte. Ir pateikts, kurš var uztaisīt brašāku, biezāku pīrāgu, tas to arī dabūs.

Un kā jūs domājat, kurš to izdarīs? Jūs domājat, ka to izdarīs jūsu iecerētie pārtikas ražotāji, kuru dēļ jūs mēģinājāt izlobēt... viņu interesēs, lai viņi atrisinātu savas problēmas? Es šaubos par to. Beigās var sanākt pārsteidzoši vienkāršs rezultāts.

Otrkārt. Jūs naivi domājat, ka šo pīrāgu samērojamību varēs uztaisīt ar regulatora palīdzību. Bet tādā veidā, kā jūs to esat ielikuši likumprojektā, tas absolūti nav iespējams. Tieši otrādi! Tā, kā jūs esat uztaisījuši, regulatoram būs pienākums šo "pīrāgu" aizstāvēt, ja tas tiks uztaisīts nesamērīgi... kādam ļoti patīkams kā reāla medusmaize (Starpsauciens.), viņa pienākums būs ar to darboties un vienkārši to arī aizsargāt. Tādu jūs esat uztaisījuši likumprojektu.

Tālāk. Tas, ko jūs esat izdarījuši, – jūs šo depozīta iespēju tiešām esat... ar šo depozīta sistēmu esat palaiduši garām vienkārši lieliskāko iespēju, par ko jau teica mūsu kolēģis Didzis Šmits. Tā vietā, lai mēs tiešām uztaisītu modernu risinājumu, kurš atrisina tos izaicinājumus, kuri stāv priekšā mūsu valstij... Proti, no tā, ko Eiropas Komisija paredz jautājumā par atkritumu šķirošanu, jūs esat izvilkuši vienkārši vienu šauru gabaliņu, vienu direktīvu, kura attiecas uz pārtikas un dzērienu ražotājiem. Jā, viņi ar šo sistēmu atrisinās savas problēmas lieliskā veidā. Bet tikai viņi tās atrisinās. Un tas ir tikai mazs gabaliņš – tā vietā, lai mēs atrisinātu arī pārējās problēmas, kas valstī jāatrisina. Mēs esam tagad radījuši dārgu sistēmu, tā būs dārga sistēma, tā būs neefektīva sistēma, pateicoties šim likumprojektam, un tā sistēma galu galā neatrisinās tos izaicinājumus, kas Latvijai ir jāatrisina attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Un rezultāts būs tas, ka mēs vēl par to samaksāsim miljonus – soda naudu. Un ka nenotiks nemaz tā, kā jūs cerat. Tiek stāstīts, ka šī sistēma pēkšņi paplašināsies... un ka tie, kas būs operatori... ja tie operatori tiešām būs tie, kuri grib atrisināt tikai savas problēmas... ka viņi pēkšņi sāks risināt citas problēmas šinī sistēmā. Nekā tamlīdzīga! Ne ar ko tamlīdzīgu viņi nenodarbosies!

Piemērs ir tā anekdote... Ir apmēram kā tajā anekdotē, kur zaķītis atnāk žēloties pie pūces un saka: "Ziniet, mani visi abižo! Ko man darīt?" Pūce pakasa pakausi un saka: "Zini, a ezīti neviens neabižo! Tev vajag vienkārši viņa kažociņu, un tad tev viss būs kārtībā!" Zaķītis priecīgs iet mājās, jo viņam ir apsolīts, ka viņam tagad viss būs kārtībā, un pēkšņi viņš sāk domāt – a kā tad viņš tiks pie tā eža kažociņa? Viņš iet atpakaļ pie pūces, pie likumdevēja, un prasa: "A kā man pie tā eža kažociņa tikt?" Uz to pūce viņam saka: "Zaķīt, tu mani te ar detaļām netraucē, es ar stratēģiju nodarbojos." Tas ir apmēram tā, kā mēs esam izdarījuši ar šo likumprojektu, – izdomājuši stratēģiski, ka zaķītis pēkšņi pārvērtīsies par ezīti, taču, kā tas notiksies, no šī likumprojekta nav redzams. Un rezultātā var iestāties visas tās sekas, ko es jums stāstu. Ka ar šo likumprojektu principā var uztaisīt kādu lielāku stāstu nekā to, kas ar "Tīrīgu" ir noticies.

Jo likumprojekts dotu iespēju rasties šeit monopolam, kuram neuzliek nekādas efektivitātes prasības. Vienkārši tikai tas, lai būtu pēc iespējas plašāks... Un tas regulējums, kas tam ir paredzēts, nenodrošinās mums to, ko mēs vēlamies.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav.

D. Pavļuts. Tā, paldies, kolēģi. Turpinām priekšlikumu izskatīšanu.

58. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas ir radniecīgs 59. – atbildīgās komisijas priekšlikumam. Šeit ir definētas depozīta sistēmas uzraudzības institūcijas.

Atsaucoties uz Zariņa kunga tikko minēto, – tātad pēc būtības būs tā, ka Valsts vides dienests uzrauga iepakojuma ražotāju un tirgotāju darbību depozīta sistēmas ietvaros un depozīta sistēmas operatorā. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kontrolēs maksu, ko depozīta sistēmas dalībnieki maksā operatoram.

Tātad VARAM priekšlikums tika daļēji atbalstīts. Un atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad šeit ir tā situācija... Tātad līdz galam netika izstāstīts par zaķīti un par ezīti, ja. Tātad zaķītis tiek uzdots par ezīti. Šajā gadījumā regulators... kurā brīdī sāk to visu regulēt? Tikai pēc tam, kad šī sistēma ir izveidota un kad tajā jau ir ielikuši iekšā visu to neefektivitāti, kādu vēlējās. Pēc tam regulatoram būs pienākums iziet no tā visa... no tā, kāda šī sistēma būs, cik neefektīva tā būs uztaisīta, un nodrošināt, lai viņš atgūtu ekonomiski pamatotās izmaksas. Tas ir nepareizs risinājums. Regulators šajā gadījumā nespēs nodrošināt to, lai šī sistēma strādātu efektīvi. Viņš varēs nodrošināt tikai to, lai šī sistēma strādātu ekonomiski pamatoti – pie tās efektivitātes, pie tā izveidotā mehānisma, kāds nu tas būs radīts. Savukārt likumdevējs nav paredzējis, lai to tiešām radītu, lai būtu konkurss un lai uzvarētu pats labākais, pats efektīvākais. Diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikumu! (Troksnis zālē.) Piecdesmit astotais... Lūdzu balsošanas režīmu! (Troksnis zālē.) Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 47, atturas – 11. Tātad noraidīts. (Starpsaucieni.)

Jā, viss kārtībā.

D. Pavļuts. Bez jautrības neiztiekam!

Tātad 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Šeit tiek atrunāts tas, par ko tikko Zariņa kungs debatēja, tātad par Valsts vides dienesta un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lomu uzraudzībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsojam par 59. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Atbalstīts.

D. Pavļuts. Līdz ar to, kolēģi, būtiskie panti, saturiskie, ir izskatīti un pārejam pie pārejas noteikumiem.

60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā. Komisijā atbalstīts. (Dep. A. Gobzems: "Par ko tas ir?")

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 61. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Rosina liegt tiesības sistēmas dalībniekiem pašiem pieteikties un patstāvīgi izveidot depozīta sistēmas operatoru. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Pavļuts. 62. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā. Paredz paātrināt depozīta sistēmas darbības uzsākšanas termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šodien, varētu teikt, ir zināmā mērā vēsturiska diena. Es pats neticēju, ka es kā konservatīvais būšu tas, kas aktīvi piedalīsies procesā, ko sauc par dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu. Bet tas ir tāpēc, ka mums ir jāseko līdzi tendencēm, tam, ko pieprasa sabiedrība. Arī mūsu, Jaunās konservatīvās partijas, biedri tad, kad mēs pirms vēlēšanām braukājām pa... konkrētā gadījumā es – pa Zemgali... teica: "Krišjāni, kāpēc mums ir jāved tās dzēriena pudeles uz Lietuvu, pāri robežai? Kāpēc mēs nevaram tepat, Jelgavā vai Elejā pie lielveikala, tās ielikt depozīta aparātā un saņemt to maksu, un pie reizes arī (Starpsauciens. Smiekli.)..." Un man nebija... Un es teicu: "Jā, būs Saeimā ar to jānodarbojas." Man bija liels pārsteigums par to, ka šīs debates par depozīta sistēmu ir ilgušas gandrīz 20 gadus.

Tad, kad mēs pirms gada sākām strādāt, bija skaidrs, ka ir nepieciešams šo sistēmu ieviest. Paldies Vitenberga kungam, kurš šo procesu iznesa uz saviem pleciem. Viņš kā komisijas vadītājs pēc valdības apstiprināšanas to uzņēmās. Tāpat šodien arī... jāatzīmē, ka arī VARAM ierēdņi ļoti aktīvi iesaistījās kvalitatīvu priekšlikumu izstrādē. Es pats personīgi iesniedzu tikai, man liekas, divus priekšlikumus par termiņiem. Šo arī – par termiņu: gadu ātrāk ieviest sistēmu, jau no 2022. gada 1. februāra... Tieši vēlēšanu gads.

Es domāju, sabiedrība novērtēs. Tas ir viens no tādiem padarītiem darbiem, kur visi, kas balsos par šo likumprojektu trešajā lasījumā, varēs pateikt, ka viņi kaut ko jēdzīgu ir izdarījuši šajā Saeimā. Arī es.

Viena lieta, ko es tā īpaši izceļu, ir Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšana. Mums ir prezidents, ar ko var lepoties. Un otra lieta, es domāju, ar ko varētu lepoties, ir dzērienu depozīta sistēmas ieviešana. Bija, protams, arī... es vēroju – bija arī pretestība pret šo likumu (Starpsauciens.), centieni novilcināt.

Kopumā komisijā darbs bija intensīvs. Jā, ir negaidīti daudz priekšlikumu uz trešo lasījumu. Tas ir tāpēc, ka neviens necerēja, ka vispār šis likumprojekts aizies līdz trešajam lasījumam. Neviens to negaidīja. Un tad nu... tad, kad vairs nebija iespējas... vai ne, Lejiņa kungs? ... tad gandrīz apgāza mums to likumprojektu. Bet beigās (Starpsauciens.)... bet beigās mums izdevās. Un, aktīvi līdzdarbojoties arī Juridiskajam birojam, VARAM ierēdņiem, visiem komisijas deputātiem un, jā, arī nevalstiskajām organizācijām, mums izdevās saprast, kāda būtu tā optimālā versija, ko ātri varētu apstiprināt Saeimā. Šī ir tā versija.

Es aicinu atbalstīt... un, protams, arī šo deputāta Pleša priekšlikumu, kas ir nākamais un kas arī paredz to pašu ieviest, tātad – depozīta sistēmu no 2022. gada 1. februāra.

Tāpat aicinu atbalstīt likumprojektu tad, kad būs visi priekšlikumi izskatīti trešajā lasījumā. Tagad, varētu teikt, ir vēsturiska diena. Un tālākais darbs jau būs jāveic Ministru kabinetam, kuram arī būs nepieciešama izturība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tik tiešām sabiedrībai ir jādod iespēja novērtēt līdz vēlēšanām, ko likumdevējs ir izdarījis, kādu sistēmu viņš ir izveidojis, lai, ejot uz vēlēšanām, varētu pieņemt ļoti skaidru lēmumu. Iespējams, ka tas tiešām var noderēt daudziem, lai vēlēšanās šoreiz izdarītu pareizo izvēli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribētu ieviest skaidrību šajās diskusijās.

Kad bija runa par partiju finansēšanas likumu, retorika, kas izskanēja no tieslietu ministra puses, lika saprast, ka ir kaut kādi spēki, kas traucē koalīcijas deputātiem pildīt savus uzdevumus. (Starpsauciens.) Un kaut kur jums šeit, koalīcijā, ir kaut kādi sponsori, kas jūs visu laiku bīda, tirda. (Starpsauciens.)

Bet, ja runājam par Feldmana kunga sacīto, – viņš teica, ka bija spēki, kas traucēja šī likuma gaitu. Tāpēc jūs, Feldmana kungs, varētu paskaidrot plašāk, kuri bija tie spēki, ko viņi pārstāv un kam viņi traucē. Pastāstiet, lūdzu! Citādi tās vienkārši ir tukšas runas. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es varētu atbildēt kolēģei Jūlijai Stepaņenko uz jautājumu par to, kādi spēki Feldmana kungam traucēja attiecībā uz šiem termiņiem. Tie bija acīmredzot JKP sponsori, kas traucēja, jo tieši tā iemesla dēļ JKP arī vēlas palielināt sev... partiju finansējumu uz mediķu un skolotāju rēķina. Un (Starpsauciens.) faktiski tieši tā iemesla dēļ Feldmana kungs kāpj tribīnē un atkal melo sabiedrībai, ka kāds ir traucējis kaut ko ieviest. Šeit neviens nav traucējis, viss parlaments vēlas šo depozīta sistēmu ieviest pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es par termiņiem.

Manuprāt, tas termiņš varēja būt vēl ātrāks, lai šai Saeimai dotu iespēju arī izlabot tās kļūdas. Bet, ja runājam par šo uzdevumu un termiņu, kurā jāievieš, tad... paši uzdevuma devēji... Feldmana kungs, nosauciet man to Saeimas uzdevumu, ko šī valdība ir izpildījusi! Es domāju, tāda nav. Ne par mediķu algām, ne par administratīvi teritoriālo reformu... Un šobrīd arī šis...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Kolēģi, te spilgti var redzēt, kā jūs šos 15 gadus... vai 19, cik tur bija... nosvilinājāt, runājot par šo sistēmu. Nākat te un stāstāt par kaut kādu moderno lietu... Piemēram, nāca un stāstīja cilvēks, kurš iepriekš ir bijis aizsardzības ministrs, kurš pirka kaut kādu vecu, Otrā pasaules kara laikā izmantotu bruņutehniku (Aplausi.), un tā mēs arī dzīvojam. (Starpsauciens.)

Un tad mēs samazinājām... tā kā bija arī deputātu Pleša un Feldmana priekšlikumi, mēs par gadu nokaulējām atbildīgajai ministrijai... Tika saskaņots grafiks – strādāsim ātrāk, lai par gadu ātrāk šo sistēmu ieviestu. Ļoti daudz kas vēl ir jāizdara šo divu gadu laikā, ir jāizvēlas operators.

Mēs kā komisija nododam stafetes kociņu tālāk Ministru kabinetam, kuram ir jāizstrādā noteikumi. Tāpat arī operators jāizvēlas un tehniski jāievieš reāli dabā, kā arī jāizglīto cilvēki.

Tā ka pieņemam šos likuma grozījumus un ejam uz priekšu, kolēģi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Neliels kurss izglītībā saistībā ar to, ko jūs, Vitenberga kungs, teicāt. Šo likumprojektu par šīs vecās bruņutehnikas iegādi sagatavoja Pabrika kungs, tas, kas ir aizsardzības ministrs šobrīd.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par priekšlikumu, Gobzema kungs! (Starpsauciens.)

Debates slēdzu.

Vai deputāti vēlas balsot par 62. priekšlikumu? Nevēlas. Priekšlikums... Deputāti atbalsta.

63.!

D. Pavļuts. Tātad balsojam? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti... Jūs... Es tikko jautāju.

D. Pavļuts. Es atgādinu, kolēģi, ka runājam par pārejas noteikumiem – par termiņiem neatkarīgi no tā, ko kolēģi te vairākos piegājienos runāja.

Tātad mēs runājam par 62. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikumu. Komisijā atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti... Mēs jau par 63. priekšlikumu runājam. Par 63.!

D. Pavļuts. Ā, par 63.? Labi, es arī runāšu par 63. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikumu. Tas ir identisks iepriekšējam priekšlikumam – uzsākt depozīta sistēmas darbību gadu ātrāk. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: "Balsojam!")

D. Pavļuts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

D. Pavļuts. 64. – deputāta Artūra Toma Pleša priekšlikums. Saistīts ar noraidīto un atsaukto... par paplašināto depozītu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 65. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 66. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Piedāvā visus pārejas noteikumus kopumā, saīsinot depozīta sistēmas darbības uzsākšanas termiņus. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Un visbeidzot, kolēģi, 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā apkopoti visi pārejas noteikumi, ietverot attiecīgi arī deputātu Krišjāņa Feldmana un Artūra Toma Pleša priekšlikumus. Paredz, ka termiņš, līdz kuram depozīta sistēmas dalībnieki paši var pieteikties izveidot depozīta sistēmas operatoru, ir 2020. gada 30. septembris. Vajadzības gadījumā, ja tas nenotiek, Valsts vides dienests rīko atkārtotu pieteikšanos konkursam līdz 2020. gada 30. decembrim. Savukārt depozīta sistēmas darbības uzsākšanas termiņš ir 2022. gada 1. februāris. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Kolēģi! Pirms aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, pieliekot punktu 19 gadus ilgām debatēm par taras depozīta sistēmas ieviešanu, es gribu pateikt paldies pirmām kārtām VARAM ekspertiem, SPRK darbiniekiem, Juridiskā biroja darbiniekiem, deputātiem, bet jo īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas locekļiem Artūra Toma Pleša vadībā par ieguldīto darbu. (Dep. A. Gobzems: "A Krišjānim Feldmanam?") Es domāju, šī Saeima ir apliecinājusi, ka ir citādāka Saeima.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Iepakojuma likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79 (Aplausi.), pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 362/Lp13).

Grozījumus sagatavoja un iesniedza Ministru kabinets, un to mērķis – paplašināt to personu loku, par kurām atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta pirmajai daļai jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Proti, projekts paredz, ka konkrētā norma attiecināma arī uz sakaru virsnieka laulāto.

Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Paldies.

V. Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

26. novembris. (Dep. V. Orlovs: "6.!") 6. novembris.

Paldies.

Likumprojekts "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Izskatām vēl vienu likumprojektu, kas saistīts ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju no nākamā gada 1. janvāra. Šajā gadījumā ir runa par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Likumprojekts nosaka kompetentās iestādes un administratīvos sodus par tādiem pārkāpumiem kā nepatiesas informācijas sniegšana iestādei, amatpersonas likumīgo prasību nepildīšana, nepamatota speciālo dienestu izsaukšana, sīkais huligānisms un līdzīgiem. Likumprojekta ceturtā nodaļa nosaka sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā. Piemēram, valsts valodas normu neievērošana sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, valsts valodā noformulētu dokumentu nepieņemšana, klajas necieņas izrādīšana pret valsts valodu, darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kuram valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo pienākumu veikšanai, tulkojumu valsts valodā nenodrošināšana sēdēs, pasākumos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citur.

Ņemot vērā, ka virkne dekodificējamo normu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā veidotas vēl deviņdesmitajos gados un dažas pat padomju okupācijas periodā un nekādi vairs neatbilst mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām, tās jaunajā likumā nav pārceltas mehāniski, bet gan rūpīgi izvērtējot to piemērošanas praksi un bieži vien mainot gan panta dispozīciju, gan soda apmēru. Tāpat veikta gan viena panta ar neskaitāmām daļām sadalīšana, gan vairāku līdzīga rakstura pantu apvienošana vienā.

Jums piedāvātais likumprojekts tapis daudzu valsts institūciju izvērstu diskusiju rezultātā, darbs prasījis vairākus gadus un neskaitāmas saskaņošanas sanāksmes. Protams, Tieslietu ministrija varēja iet vieglāko ceļu un esošās neefektīvās kodeksa normas vienkārši pārcelt jaunajā likumā, taču šajā gadījumā tā izvēlējās izmantot dekodifikācijas procesu, lai jaunais likums būtu moderns ne tikai pēc pieņemšanas datuma, bet arī pēc satura.

Likumprojektā ne tikai modernizēts esošo administratīvo pārkāpumu saturs, bet ieviesti arī jauni principi. Piemēram, virknē normu, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, ieviesta juridisko personu atbildība, paplašinot iespēju piemērot fiziskajām personām vienu brīdinājumu. Tas nozīmē, ka no nākamā gada, piemēram, tā vietā, lai Valsts valodas centrs sodītu kārtējo kāda veikala pārdevēju, kas neprot valsts valodu nepieciešamajā apjomā, būs iespējams sodīt darba devēju, kas sistemātiski pieļauj šādu situāciju. Līdz ar to normas piemērošanas prakse kļūs taisnīgāka, sodot patieso vaininieku situācijā, kurā Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošinātas tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā.

Novēršot kodeksa nepilnības, jaunajā likumā ieviests arī jauns pārkāpumu sastāvs, proti, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, ieviest atbildību par prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu nosūtīšanu personām svešvalodā bez šo personu pieprasījuma. Pieņemot šo normu, tiktu novērsta problēma ar daudzajiem nepieprasītajiem informācijas materiāliem divās valodās iedzīvotāju pastkastītēs.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Juridiskās komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai Latvijas iedzīvotāju konstitucionālās tiesības pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā tiktu aizsargātas arī pēc 1. janvāra, kad spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Man ļoti gribētos cerēt, ka klātesošo vairākums vēlas piedalīties sakārtotas normatīvo aktu sistēmas veidošanā, kura būtu cilvēkiem saprotama un taisnīga. Tāpēc kontekstā ar likumprojektu "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" vēlos paust savu viedokli par sodu bardzību un samērīguma principu.

Likumprojekts nosaka administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem, kā arī institūciju kompetences sodu piemērošanā. Īpaši daudz jautājumu izraisa likumprojekta 18. pants "Necieņa pret valsts valodu" un 19. pants "Informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana". Kāpēc tā?

18. pants paredz: "Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu – piemēro naudas sodu no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām." Man ir bažas par piemērotāju subjektīvismu, kā arī to, ka šī kazuistiskā norma ir pārāk plaši interpretējama. Turklāt nav skaidrs, ko nozīmē "klaja necieņa" un ar ko "klaja necieņa" atšķiras no "vienkārši necieņas".

Savukārt 19. pants, manā skatījumā, vispār ir neizpildāms, jo citstarp paredz, ka "par prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu nosūtīšanu fiziskām vai juridiskām personām līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez šo personu pieprasījuma – piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divdesmit astoņām līdz divsimt naudas soda vienībām".

No Satversmē paredzētā demokrātiskās republikas jēdziena izriet vairāki tiesiskas valsts pamatprincipi, tostarp samērīguma princips. Samērīguma principa kā konstitucionāla ranga principa būtība ir šāda: lai panāktu leģitīmu mērķi, valsts nevar patvaļīgi izvēlēties jebkādu līdzekli. Valsts var izvēlēties tikai tādu līdzekli, kas ir piemērojams konkrēta mērķa sasniegšanai. Turklāt izvēlētajam līdzeklim jābūt saprātīgās attiecībās ar panākamo mērķi. Būtiski ir arī noskaidrot, cik liels ir risks, ka mērķis paliks nepanākts. Atbilstoši tiesiskas valsts principam naudas sodam jābūt samērīgam. Ja noteikts nesamērīgi liels naudas sods, tad tas ir jāatceļ.

Samērīgam naudas sodam ir vairākas pazīmes.

Pirmā. Tas nedrīkst pārsniegt apmēru, kas objektīvi nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Otrā. Tas ir atbilstošs pieļautajiem pārkāpumiem.

Trešā. Tam jākalpo kā preventīvam līdzeklim, lai atturētu no līdzīgu pārkāpumu pieļaušanas nākotnē.

Domāju, ka nav iespējams aptvert visus gadījumus, lai izvirzītu vienotu samērīga naudas soda definīciju vai noteiktu vienotu tā apjomu. Katrā situācijā ir jāveic atsevišķs aprēķins, lai noteiktu piemērotu naudas soda apmēru tiesiskā regulējuma ievērošanas panākšanai.

Vērtējot normas samērīgumu, jāņem vērā uzliktā soda apmērs, personas spēja samaksāt noteikto naudas sodu, kā arī sekas, kas personai iestājas, nesamaksājot šo sodu.

Citiem vārdiem runājot, – sodu bardzība nekad pilnībā nav atturējusi no pārkāpuma izdarīšanas. Turklāt kosmiska apmēra naudas sods, kā to piedāvā likumprojekta autori, paver ceļu korupcijai, jo persona nespēj maksāt un mēģina vienoties ar ierēdni – un brīžiem arī vienojas. Jāņem vērā arī tas, ka lielāku naudas sodu ir grūtāk piedzīt. Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd noteikt Administratīvās atbildības likumā bargākus naudas sodus nav nepieciešams. Pretējā gadījumā rezultāts, iespējams, būs pretrunā ar likumprojekta autoru prognozi.

Es aicinu balsot "pret".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Pirms 30 gadiem Latvijā tika ieviests valodu likums un jaunais žurnālists sāka darbu laikrakstā "Atmoda", krievu redakcijā. Ja es būtu varējis zināt, ka 21. gadsimtā neatkarīgajā Latvijā bargi sodītu par necieņu pret valsts valodu...

It kā iznāk, ka pašreizējais likumprojekts ir tapis liela valsts valodas apdraudējuma dēļ. Citādi nav skaidrs, kāpēc šādiem pārkāpumiem piešķirta atsevišķa nodaļa un tie pat iekļauti likumprojekta nosaukumā.

Vakar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika skatīts nepilsoņu jautājums, tātad arī latviešu valodas zināšanas un lietošanas tēma. Pēc socioloģiskās aptaujas rezultātiem, tikai 12 procenti nepilsoņu neizmanto latviešu valodu. Bet kopumā šī iedzīvotāju kategorija ir aptuveni 10 procenti Latvijas iedzīvotāju. Pat tad, ja ņemtu vērā Latvijā dzīvojošo ārzemnieku skaitu, latviešu valodu neizmantojošo cilvēku daļa vissliktākajā gadījumā tomēr nepārsniegtu 10 procentus. Varbūt Latvijas valsts institūcijas kaut ko dara attiecībā uz šo personu apmācību. Tomēr vakar Kultūras ministrijas pārstāve informēja Saeimas komisijas sēdē, ka šim resoram nav spēku un arī iespēju rīkot valodas kursus pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Arī oktobrī mūsu komisijā uzstājās Igaunijas pārstāvji. Kaimiņvalstī tas ir tā: kultūras ministrijai ir divas speciālas igauņu valodas mājas – Tallinā un Narvā –, kā arī 24 valodas kafejnīcas, kurās var sarunāties igauņu valodā cilvēki, kuriem nav atbilstošas vides. Katru gadu bezmaksas palīdzību valodas apguvei saņem aptuveni 2300 cilvēki.

Manuprāt, arī Latvijas valstij ir pienākums vispirms atbalstīt cilvēkus, kuri cenšas apgūt latviešu valodu, nevis sodīt par neatbilstošu tās izmantošanu. Tāpēc es neatbalstīšu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Šobrīd Latvijas likumdošanā notiek dekodifikācijas process. Respektīvi, administratīvā sodāmība tiek sadalīta pa nozaru likumiem, administratīvie sodi tiek definēti nozaru likumos.

2020. gada 1. janvārī stājas spēkā Administratīvās atbildības likums, kas jau sen tika sagatavots. Ir piemērojami dažādu veidu administratīvie sodi, kas nav ieliekami nevienā nozaru likumā. Un tas nav ieliekams arī Administratīvās atbildības likumā, kas sen jau ir pieņemts...

Šobrīd nav arī paredzams, ka Valsts valodas likums tiktu atvērts līdz 1. janvārim.

Tātad, ja mēs šobrīd šo likumprojektu nevirzām uz priekšu, tad daudzi administratīvie sodi, kuriem ir gan preventīvs, gan sodāmības moments, vispār netiek piemēroti. Līdz ar to ir paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu, kurš stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J. Iesalnieks. Jā. Atbildot uz kolēģa Agešina jautājumu par likumprojekta 18. pantu – par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Tas nav jauns pārkāpuma sastāvs. Šāds sastāvs jau kopš 2001. gada ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.³⁶ pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Iesalnieks. Šā gada 7. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. novembris.

Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (Nr. 402/Lp13), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar tā saucamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju. Tas ir – lai no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz šo nozares likumu pārnestu tās tiesību normas, kas saistītas ar administratīvajiem pārkāpumiem.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Aicinām jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (Nr. 402/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. novembris.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (Nr. 382/Lp13), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Savukārt šis likumprojekts, kas arī ir par likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir saistīts ar to, lai pilnveidotu regulatoru darbu ar normatīvo ietvaru, un ietver sevī šādas lietas.

Pirmā – ar likumprojektu paredzēts novērst situāciju, kad var sanākt tā, ka pēkšņi nomainās visa regulatora padome un regulatora padomē nav gandrīz neviena ar atbilstošu kompetenci. Tātad paredzēts panākt, lai šī amatpersonu rotācija būtu pakāpeniska, nenotiktu vienlaicīgi, lai visi padomes locekļi netiktu nomainīti vienā gadā.

Otrā lieta. Tiek pilnveidots normatīvais regulējums attiecībā uz regulatora tiesībām veikt grozījumus izsniegtajās licencēs, grozījumu nosacījumus... grozīt nosacījumus izsniegtajās licencēs.

Trešā lieta. Attiecībā uz regulatora pienākumiem un tiesībām saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas procesu.

Ceturtā lieta arī saistīta ar to, lai sinhronizētu, lai harmonizētu savā starpā tarifu noteikšanas procesu. Tas, kas ir noteikts šinī likumā, un tas, kas ir noteikts atbilstošajos tiesību aktos, kas regulē tieši šīs nozares. Tātad lai šīs tiesību normas būtu savstarpēji harmonizētas.

Un vēl viena svarīga lieta. Tas ir attiecībā uz to, kādā veidā regulators risina strīda procedūras.

Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (Nr. 382/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. Šā gada 7. novembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada 7. novembris – termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Kolēģi! Gatavojamies pārtraukumam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! (Starpsauciens.)

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... nav, Aldis Blumbergs... nav, Boriss Cilevičs... neredzu, Jānis Dūklavs... neredzu, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Artuss Kaimiņš... nav, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Vitenbergs... ir, Jānis Vucāns un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām sēdi.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 15. oktobra sēdē tika izskatīts un arī atbalstīts likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Atgādinu: šis likumprojekts nosaka kārtību, kādā mūsu sabiedroto bruņotie spēki var šķērsot Latvijas robežu ārpus robežšķērsošanas vietām kopīgo mācību laikā.

Tika saņemti divi priekšlikumi, kuri abi precizē kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi, nosakot, ka jāinformē vismaz divas nedēļas iepriekš.

1. – deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un 2. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Šā gada 29. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. oktobris.

Paldies.

Skatām likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā".

Šobrīd spēkā esošais Starptautiskās palīdzības likums definē, kas ir Latvijas Republikas īstenotā starptautiskā palīdzība, un nosaka principus un kārtību, kā tā tiek plānota un īstenota. Šo grozījumu mērķis savukārt ir pilnveidot galvenokārt divas lietas šī likuma ietvarā, kas ir saistītas ar to, kā mēs aizsargājam civilos ekspertus, ko nosūtām starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī uzlabot attīstības sadarbības plānošanu un īstenošanas ietvaru.

Dažos vārdos pastāstīšu, ko šie likuma grozījumi dos, lai jūs varētu atbildīgāk pieņemt lēmumu un saprast, ar kādām lietām nodarbojas Ārlietu komisija.

Likuma grozījumi attiecībā uz attīstības sadarbības plānošanu ir saistīti ar to darbu, ko veic Latvijas valsts iestādes – tādas kā Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts kontrole un citas –, nododot Latvijas pieredzi tuvākajos reģionos par to darbu, ko veic Latvijas nevalstiskās organizācijas, sadarbojoties vides, sieviešu tiesību, pretkorupcijas un uzņēmējdarbības inovāciju jomā ārpus Latvijas robežām, kopumā ik gadu par apmēram 460 tūkstošiem eiro. Izmaiņas likumā šajā jomā paredzēs iespēju Ārlietu ministrijai elastīgāk reaģēt uz situāciju un sadarbības partneru pieprasījumu un nodrošināt naudas efektīvāku izlietojumu.

Interesantas tehniskas izmaiņas, bet arī pasakot kaut ko par mūsu valsts plānošanu attīstības sadarbībā, ir par likuma 4., 7. un 8. pantā minēto attīstības sadarbības valsts aģentūru. Un, ja jūs līdz šim neesat dzirdējuši, ka mums tāda attīstības sadarbības valsts aģentūra ir, tad tā ir pareizi, jo mums tādas nav. Pirms desmit gadiem, plānojot un veidojot likuma ietvaru, tika paredzēts, ka aģentūru izveidos, ja attīstības sadarbība pārsniegs 2 miljonus latu jeb 2,85 miljonus eiro. Arī tas būtu daudz mazāk, nekā mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši – lieto šiem mērķiem. Taču, tā kā šīs aģentūras nav, tad šos uzdevumus īsteno Ārlietu ministrija, un ministrija arī vēlētos precizēt to likumā un aģentūru šobrīd no likuma ietvara izņemt ārā.

Otra daļa likuma izmaiņām par dalību starptautiskajās misijās un operācijās ir saistīta ar to, ka Ārlietu ministrija vēlētos aizsargāt ne tikai valsts dienestā dažādos veidos esošus cilvēkus, bet arī tos cilvēkus, ko Latvija nosūta... bet kas nav valsts un pašvaldību amatpersonas vai darbinieki.

Likumprojekts nosaka arī pārmaiņas pārejas noteikumos, lai tas viss varētu notikt un būtu īstenots un lai Ministru kabineta noteikumi tiktu izstrādāti līdz šī gada beigām. Tie ir tādi tehniski grozījumi, tāpēc netiek piedāvāts jauns starptautiskās palīdzības likums. Es ceru, ka mums kādreiz tāds būs.

Bet tikmēr lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Voika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31. oktobris.

Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 392/Lp13 – "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību".

Šeit jāatgādina, ka 2002. gada 10. aprīlī ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināja Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežas karti un tai pievienoto valsts robežas aprakstu, līdz ar to tika pabeigta Latvijas–Lietuvas valsts robežas redemarkācija.

Šobrīd ir spēkā 2002. gada 1. marta Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību, nosakot viņu sadarbības formas, uzdevumus un kārtību. Taču šī spēkā esošā vienošanās neatbilst mūsdienu realitātei, jo, piemēram, atrunā jautājumus, kas skar Latvijas–Lietuvas robežšķērsošanas vietu darbību, kuras faktiski pašlaik vairs nedarbojas.

2009. gadā Lietuvas puse izteica priekšlikumu uzsākt darbu pie jauna līguma projekta izstrādes par Latvijas–Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju attiecīgu darbību... sadarbību, tāpēc arī tika uzsāktas abu pušu ekspertu konsultācijas par jauna starpvaldību līguma projekta izstrādi.

Ar jaunā līguma spēkā stāšanos iepriekšējā vienošanās zaudēs spēku. Jaunajā līguma projektā ir noteikta kārtība, kādā uztur valsts robežu, robežzīmes un robežas joslu, kā veic valsts robežas inventarizāciju, kā veic valsts robežas, robežzīmju un robežas joslas kopīgo apsekošanu, kā izveido kopīgo komisiju, nosakot tās funkcijas un darba reglamentu, kā notiek pilnvaroto robežas pārstāvju darbība un sadarbība, kā izskata un noregulē robežincidentus.

Līguma projektā ir paredzēts, ka saimnieciskās darbības un cita veida darbības veikšana robežas joslā tiek reglamentēta pušu valstu nacionālajos tiesību aktos. Kopīgo valsts robežas apsekošanu plāno veikt ne retāk kā vienreiz piecos gados, un to organizē abu valstu pilnvarotie robežas pārstāvji.

Latvijas Republikas valsts robežas likums noteic, ka Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus un viņu vietniekus no robežsargu vidus ieceļ Ministru kabinets darbībai konkrētos valsts robežas posmos, ja to iecelšana ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā līgumā.

Atbilstoši līguma projektam pilnvaroto robežas pārstāvju uzdevumos ietilpst arī robežincidentu noregulēšana, kā arī uzdevums organizēt robežincidentu vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu un savas kompetences ietvaros izskatīt un nokārtot jautājumus, kas saistīti ar robežincidentiem, kurus nav nepieciešams risināt, izmantojot diplomātiskos kanālus. Turklāt abām līguma pusēm bija svarīgi paredzēt, ka robežincidentu izmeklēšana ir apstākļu izskatīšana; tas savukārt nozīmē, ka minētā izmeklēšana nav saistīta ar kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas−Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad 31. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Paldies.

Likumprojekts "Par Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 23/Lp13.

Viens no Latvijas lielākajiem sasniegumiem drošības politikā ir NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos dibināšana Rīgā. Kopš šis centrs sācis strādāt 2014. gadā, ir pievienojušās 12 valstis, ieskaitot divas valstis, kas nav NATO dalībvalstis, – Somiju un Zviedriju.

Ar šo likumprojektu mēs apstiprinām Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos memorandam ar visiem esošajiem StratCom centra dalībniekiem. Slovākija ir jau atsūtījusi vienu ekspertu uz Rīgu un ir veikusi nepieciešamo finanšu pārskaitījumu, lai nodrošinātu centra darbību.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, un, protams, to vienbalsīgi atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Nr. 23/Lp13 atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O. Ē. Kalniņš. Šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31. oktobris.

Paldies.

O. Ē. Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Skatām likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā".

Uz otro lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi. Visi no Juridiskā biroja. Un visi ir tehniskie labojumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Kursīte. Šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31. oktobris.

Paldies.

Likumprojekts "Ģenētisko resursu izmantošanas likums", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums" otrajā lasījumā.

Šis likumprojekts tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 15. oktobrī. Caurlūkojām piecus priekšlikumus. Visi tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 7. panta ceturto daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam, kā jau daudziem šodien izskatītiem likumprojektiem, – šī gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31. oktobris.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Krišāns. Lūdzu!

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas vietnieces kundze! Godājamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"".

Šajā likumprojektā ir seši priekšlikumi.

1. priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Lipšāna priekšlikums, kas ir redakcionāls. Tas ir par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par apdrošināšanas gadījumiem. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Krišāns. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Lipšāna priekšlikums, kurš paredz aizstāt skaitļus un vārdus "12. panta 1.¹ daļa" ar skaitli un vārdiem "12. panta otrā daļa". Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Krišāns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls grozījums. Tas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Krišāns. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir redakcionāls – par 12. panta otrās daļas un 20. panta trešās daļas stāšanos spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. Un pēdējais ir 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz likuma 12. panta pirmās daļas stāšanos spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Krišāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Krišāns. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1. novembris.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Ir iesniegti trīs priekšlikumi: divi – no Juridiskā biroja, un viens – atbildīgās komisijas priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti tomēr vēlas balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Tātad 1. priekšlikums atbalstīts.

Ē. Pucens. 2.  – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 31. oktobris.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Kopumā tika iesniegti seši priekšlikumi.

1. – deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums. Paredz jaunā tipa dokumenta ieviešanu, proti, Latvijas pilsoņa ceļošanas pasi. Komisijā nav atbalstīts, norādot, ka tas prasīs nesamērīgi lielus izdevumus no valsts budžeta. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 29, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk. (Troksnis zālē.)

Tālāk. 2. priekšlikums.

R. Ločmele-Luņova. 2. – deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums, kas saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts ar tādu pašu pamatojumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 27, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

R. Ločmele-Luņova. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura, aizstāj vārdus "administratīvā atbildība" ar vārdiem "administratīvie pārkāpumi". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

4. ...

R. Ločmele-Luņova. 4. – deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums, kas skar likuma grozījumu stāšanos spēkā. Komisijā netika atbalstīts sakarā ar to, ka iepriekšējie divi Mārtiņa Bondara priekšlikumi komisijā netika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Mēs jau vairākus priekšlikumus balsojam pēc pārliecības, bet es aicinātu Mārtiņu Bondaru tomēr nākt... izrādīt mazliet cieņu Saeimas komisijas balsojumam, jo komisijā tomēr deputāti balsojuši "pret", un izstāstīt, lai visi kolēģi saprot, par ko ir runa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es šo priekšlikumu esmu iesniedzis vairākkārt. Ir izskanējis, protams... dažādas domas... ka tas saistīts ar kāda manas ģimenes locekļa nepieciešamību... Es varu apstiprināt to, ka neviens manas ģimenes loceklis... nevienam manas ģimenes loceklim divas pases nevajag. Savukārt ir Latvijā uzņēmēji, kuri ražo, piemēram, Ķīnā un pārdod Krievijā, un abas šīs valstis pieprasa vīzas, un ir situācijas, kad viņi nevar aizbraukt uz šīm valstīm.

Tālāk. Ir tādas situācijas, ka mūsu pilsoņi atrodas trešās valstīs, kur var izmantot tikai pases, un vēlas no šīm trešām valstīm doties uz vēl citām trešām valstīm. Tas nozīmē, ka viņi vienīgo legālo ceļošanas dokumentu šajās trešās valstīs atstāj citas valsts vēstniecībā, vai ne?

Tālāk. Ir situācijas, kur mūsu tautieši brauc uz valstīm, kuras savstarpēji kašķējas, un tas rada nevajadzīgus drošības riskus. Un šos nevajadzīgos drošības riskus mēs novēršam.

Ja runājam par izmaksām no valsts, – visas šīs izmaksas, šīs pakalpojuma izmaksas, nosegs tie, kuri šie otro pasi ņems. Tas nebūs tā, ka valsts nodokļu maksātāji būs spiesti par šīm pasēm maksāt. Taču lielākā daļa cilvēku, kuri ceļo, turklāt ceļo uz trešām valstīm, vēlas, lai viņiem būtu tāda iespēja.

Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajos divos balsojumos. Lūgums atbalstīt arī spēkā stāšanās datumu. Pateicos jau iepriekš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.) Mēs turpinām debates, jā.

Lūdzu! Lūdzu, deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es konceptuāli atbalstu ideju, ka personām var būt vairāki personu apliecinoši dokumenti. Bet ir juridiska problēma (ieklausieties uzmanīgi!): esošā pase pēc savas būtības ir personu apliecinošs dokuments un vienlaikus – arī ceļošanas dokuments. Tagad mēs uztaisām jaunu dokumentu, kuru mēs sauksim par ceļošanas dokumentu. Un tā ir juridiska problēma. Kā tam vajadzētu patiesībā būt, un kas atrisinātu šo problēmu? Diezgan elementārs risinājums, proti, ka mums ir nevis īpaša ceļošanas pase, jo parastā pase arī ir ceļošanas pase, bet ka mēs pieņemam regulējumu, kas paredz, ka personai var būt vairāki pases eksemplāri, jo visas pases ir ceļošanas pases... neatkarīgi no tā, ka mēs tagad apstiprināsim likuma grozījumu, kas paredz jaunu ceļošanas pasi. Jau esošā pase ir ceļošanas pase. Mēs ieviešam vienkārši jaunu... jaunu dokumentu, kura nosaukums ir pēc savas būtības bezjēdzīgs. Tāpēc kvalitatīvi būtu to izdarīt tādā veidā – šo problēmu atrisināt, paredzot, ka personai var būt izņemti vairāki eksemplāri konkrētam personu apliecinošam dokumentam. Un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tādā veidā tas attiecīgi arī tiek konstatēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Diemžēl Bondara kungs nav piedalījies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kur piedalījās eksperti, kas šo jautājumu... proti, Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuri norādīja uz to, ka jauna tipa personu apliecinošu dokumentu izstrāde, arī administratīva apkalpošana, kā arī statistikas neesamība par to, cik daudz šo jauna tipa dokumentu būs nepieciešams Latvijas pilsoņiem... viņi nevar prognozēt valsts izdevumus šāda tipa dokumenta ieviešanai tā, kā jūs prasāt tanī priekšlikumā, par ko jūs tūlīt balsosiet, jau pēc gada.

Bet, ņemot vērā to, ka tikko Mārtiņš Bondars mums apsolīja, ka absolūti visus izdevumus, kas būs saistīti ar šo jaunā tipa dokumenta izdošanu, segs paši šo jauno dokumentu īpašnieki, tad varbūt tā arī izdarīt, ka viņi segs absolūti visus izdevumus, kuri būs saistīti gan ar dizaina izstrādāšanu, gan ar to, lai izgatavotu šos dokumentus, lai noalgotu papildu darbiniekus, kuri izsniegtu šos dokumentus, un citus administratīvus izdevumus. Jo komisijā tieši šajā sēdē, kur jūs, nu, varbūt objektīvu iemeslu dēļ nebijāt, mēs apspriedām Vācijas pieredzi, kur, tieši kā tikko runāja Gobzema kungs, tiek praktizēts tā, ka cilvēks var saņemt otro pasi, absolūti tādu pašu dokumentu, par papildu samaksu... kur tiešām viņš var segt izsniegšanas izdevumus, lai realizētu to mērķi, kurš bija jūsu priekšlikumu pamatā. Bet, ja mēs izejam uz šo modeli, tad visi tie priekšlikumi, par kuriem jūs tikko nobalsojāt, 1. un 2., kļūst absolūti bezjēdzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Es gribētu atgādināt, ka, pirmkārt, šis ir dekodifikācijas likumprojekts, un uz otro lasījumu ir iesniegti šādi... Interesanti ir tas, ka jau pirmajā reizē, kad bija iesniegti šie priekšlikumi, tad mums no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ziņoja, ka šādu pasu ieviešana... tie būtu aptuveni 2 miljoni saistībā (Starpsauciens.) ar iepirkumu. Sākumā tev ir jāiepērk pases, jo to vienu pašu nevar...

Otrkārt, ir sistēmas uzturēšanas izmaksas un tā tālāk. Tie būs aptuveni 2 miljoni.

Kolēģi, uz ko es mēģinu rosināt? Vai tiešām tagad, kad ir budžeta veidošanas process un apstiprināšana, kad jau ir tāda sabiedrības šūmēšanās, jūs vēlaties 2 miljonus novirzīt otram dokumentam... kam īsti nav pamata?

Kā arī Regīna Ločmele-Luņova minēja, mēs komisijā apsvērām otrās pases iespējamību. To arī norādīja konsulārie pārstāvji, ka Eiropas praksē tā ir. Ja ir kaut kādas šaubas par to... par iespējām balsot... ka varēs iet nobalsot divreiz... tur ir atzīme par to, ka viena ir balsojamā pase, otra ir tikai ceļošanas pase. Bet jebkurā gadījumā šis tiešām nav īstais brīdis, kad šādus... šādām iniciatīvām vajadzētu iet cauri Saeimai.

Es nezinu, es jau būtu pirmajos divos... tiešām sekojis līdzi, kā komisija to izdarīja, jo tur tiešām bija argumentācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tikai mazliet papildināt. Teiksim, piemērs, kur mums ir ļoti līdzīga sistēma kā Vācijā. Līdzīgi kā mums, Vācijā arī ir divu veidu personu apliecinoši dokumenti – pase un personas apliecība –, kas abi vienlaikus ir arī ceļošanas dokumenti. Šo dokumentu, iespējams, ir vienkārši vairāk, jo... tas, kas nav noregulēts šobrīd esošajā redakcijā... Kas tas ceļošanas pases dokuments ir? Vai tas ir izmantojams, tikai pārejot robežu, vai tas ir izmantojams arī kaut kur citur? Kādas būs atšķirības starp tā saucamo parasto pasi un...? Faktiski tāpēc es arī saku, ka daudz loģiskāk būtu risināt to problēmu tiem cilvēkiem... to cilvēku skaits droši vien nav īpaši liels... risināt ar to, ka personām Latvijā ir tiesības uz divām pasēm, divām identiskām pasēm, jo visi pārējie jautājumi, kas ir pakārtoti, nav noregulēti konkrētajos priekšlikumos. Tā, lūk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko bilst?

R. Ločmele-Luņova. Vienkārši vēlos atgādināt, ka pašlaik mēs balsosim par deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikumu, kurš skar konkrētas normas ieviešanas termiņus, tātad stāšanos spēkā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 9, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Lūdzu, nākamais priekšlikums. Balsojums pieņemts. (Zālē troksnis.)

Lūdzu, 6. ... 5. priekšlikums. (Starpsauciens: "Tad pieņēma vai nepieņēma?") Pieņēma.

Lūdzu, 5. priekšlikums. 5. priekšlikums.

R. Ločmele-Luņova. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, lai grozījumi šā likuma 14. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī šā likuma 17. un 18. pants stātos spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. 6. – komisijas priekšlikums izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31. oktobris.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādā pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"".

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Teirumnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Teirumnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Šā gada 1. novembris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Paldies.

Skatām lēmuma projektu "Par 2019. gada un 2020. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē".

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts kontroles likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts Saeimas pienākums konkursa kārtībā izraudzīties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai. Lai izpildītu šo pienākumu un nodrošinātu atlases procesu godīgas konkurences apstākļos, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija izveidoja darba grupu, kura kopā ar Saeimas Publisko iepirkumu nodaļas pārstāvi izstrādāja nepieciešamo dokumentāciju un veica dokumentu tirgus izpēti Valsts kontroles 2019. gada un 2020. gada finanšu pārskata revīzijas pakalpojuma iegādei.

Par tirgus dalībnieku, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika izraudzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Auditorfirma Padoms". Aicinu Saeimu par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2019. gada un 2020. gada finanšu pārskata revīzijas veicēju apstiprināt zvērināta revidenta komercsabiedrību, sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Auditorfirmu Padoms".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par 2019. gada un 2020. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē" apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu".

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (KPV LV).

Publisko izdevumu un revīzijas komisija šā gada 22. oktobra sēdē izskatīja jautājumu "Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu", izvērtējot Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātus un uzklausot kompetentu institūciju pārstāvjus.

Vēlos sniegt īsu kopsavilkumu par konstatēto.

2018. gadā turpinājās Latvijas ekonomikas izaugsme. Iekšzemes kopproduktam pieaugot, pārliecinošu ekonomikas izaugsmi galvenokārt veicināja pieaugusī Eiropas Savienības fondu investīciju plūsma. Vispārējās valdības budžets bija ar deficītu 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas atbilst likumā noteiktajam. Latvijas vispārējās valdības parāds 2018. gada beigās bija 10,6 miljardi eiro. 2018. gadā Latvijas Republikas valsts budžets izpildīts atbilstoši likumam, kā arī īstenotas likumā noteiktās prioritātes – valsts aizsardzības spēju palielināšana, iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana un citas.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn bija par 13,1 procentu lielāki nekā 2017. gadā. Savukārt izdevumi 2018. gadā palielinājās par 12,7 procentiem, jo tos ietekmēja pieaugušās investīcijas Eiropas fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, veselības nozarē strādājošo un pedagogu atalgojuma paaugstināšana un citi faktori.

Valsts kontrole finanšu revīzijā par 2018. gada saimnieciskā gada pārskatu konstatēja jaunas problēmas – neskaidrības ar bioloģiskajiem un pazemes aktīviem, trūkumus atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanā, nepareizi diskontētas saistības.

Diemžēl joprojām ir aktuālas arī ilgstošas neatrisinātas problēmas – nesakārtotā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaite, neieviestais uzkrāšanas princips, nepareizi klasificētās saistības. Ja nākamajā gadā tiks atklāti jauni trūkumi vai ilgstošo problēmu risināšanā nebūs progresa, Valsts kontrole var būt spiesta sniegt negatīvu atzinumu vai atteikties sniegt atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu.

Būtiskākās neatbilstības ir Dienvidu tilts. Rīga 241 miljona eiro aizņēmumu Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta celtniecību nekorekti uzrādījusi kā parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

Un valsts galvojumi. Valsts galvojumi aizņēmumiem veselības aprūpes iestādēm un sporta būvju celtniecībai uzrādīti par 33,7 miljoniem eiro mazāki nekā faktiski.

Viena no nozīmīgākajām izdevumu pozīcijām, kas tiek sadalīta budžeta plānošanas procesā, ir attīstības izdevumi, kuru izvērtēšanas un atlases process, Valsts kontroles ieskatā, joprojām nav caurskatāms. Šāda saimniekošana ārpus likumdošanā noteiktās kārtības grauj valsts budžeta kvalitāti, jo 40 procenti atbalstam izvirzīto pasākumu 2018. gadā ir nākuši nevis no ministrijām, bet gan no valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas.

Kopējais nodokļu parāda apjoms ir samazinājies par 14 procentiem, jo daļa tika dzēsta, tomēr ik gadu veidojas apmēram 850 miljonu eiro apjomā jauni nodokļu parādi, bet Finanšu ministrija joprojām nav veikusi izpēti par iemesliem, kāpēc privātpersonas un komersanti kavē nodokļu samaksu vai vispār tos nemaksā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi nedarbojas, kā paredzēts. Šis atvieglojums nesasniedz tieši to cilvēku grupu, kam šis atvieglojums ir visbūtiskākais, – pensionārus un invalīdus. 2018. gadā vismaz 70 tūkstoši personu nesaņēma atvieglojumus, kādi tām pienāktos.

Projektam "E-muita" finansējums 2019.–2021. gadam nav piešķirts. Arī par kopējiem projektiem līdz 2025. gadam nepieciešamo finansējumu lēmums vēl nav pieņemts. Tāpēc pieaugs risks, ka projekts "E-muita" (2. kārta) netiks īstenots plānotajā laikā un apjomā; tas valstij var radīt gan finansiālas sekas (neiegūti nodokļu ieņēmumi un Eiropas Savienības soda sankcijas par neīstenotu projektu), gan arī reputācijas apdraudējumus.

Pašvaldību deputātu atlīdzības izmaksā vēl joprojām netiek ievērots atlīdzības likums. Līdz galam nav skaidrības, cik iestāžu un kapitālsabiedrību katrai pašvaldībai ir. Pastāv liels risks, ka ne sabiedrībai, ne Ministru kabinetam nebūs iespējams iegūt pilnīgu un patiesu informāciju par simtgades svinībām izlietoto finansējumu.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka finanšu revīzijā par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem Valsts kontrole kopumā sniedza 45 ieteikumus, no kuriem 43 adresēti Finanšu ministrijai, viens priekšlikums – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, viens priekšlikums – Ministru kabinetam.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 22. oktobra sēdē pieņēma lēmumu... Valsts kontrolei informēt komisiju, iesniedzot starpziņojumu par ieteikumu ieviešanas gaitu, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu parlamentāro kontroli (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) pār revīzijā konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzību.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. pantu lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Tagad var redzēt, cik ļoti jūs interesē 2018. gada budžeta izpilde. Jūs pilnīgi neinteresējaties par to.

Taču es vēlos atzīmēt, ka tik tiešām Satversmes 66. panta trešā daļa noteic, ka ir tāds pienākums – pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam ir pienākums iesniegt Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu.

Sakiet, lūdzu, godātie kolēģi, vai jūs vispār šobrīd saprotat, par ko jūs balsosiet? Atveriet, lūdzu, vaļā pavadošo dokumentu un paskatieties, kas tajā dokumentā ir rakstīts! Tajā dokumentā ir tikai lēmums par šo norēķinu apstiprināšanu, bet nav pievienots pilnīgi nekas... par ko jūs šobrīd nobalsosiet.

Ģirģena kungs nolasīja no tribīnes datus. Iespējams, ka tie dati ir ņemti no prezentācijas... Valsts kontroles sagatavotās prezentācijas, kas nav pievienota šeit, bet bija komisijas darba kārtībā 22. oktobrī. Bet jūs jau to nemaz nedzirdējāt, jūs taču tur ņēmāties ar kaut kādiem saviem blakusdarbiem. Jūs balsosiet šobrīd pilnīgi uz aklo par vienu papīru, kur ir rakstīts: "Mēs atbalstām... apstiprinām norēķinu."

Bet norēķini, godātie kolēģi, nav prezentācija. Norēķini ir ieņēmumu un izdevumu pārskats. Un šie norēķini bija jāsagatavo nevis Valsts kontrolei prezentācijas veidā, bet bija jāiesniedz Ministru kabinetam. Es neredzu nevienu dokumentu, kur būtu rakstīts: Kariņa kungs iesniedz šos norēķinus. Tāda dokumenta nav.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo aklo lēmumu, tāpēc ka jūs šobrīd balsosiet ne par ko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Paldies.

Godātie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta, bet vēl ir informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2019. gada 24. oktobrī.

Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Krišāna un Pimenova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par valdības lēmumu tiesiskumu un Latvijas Republikas tieslietu ministra tiesiskuma principa izpratni". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Klementjeva, Agešina, Rubika, Krišāna un Zariņa jautājums labklājības ministrei Ramonai Petravičai "Par Labklājības ministrijas bezdarbību, pilnībā nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tostarp atvieglojumu par invaliditāti, neievērojot likuma prasības". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba aktivitāšu dēļ. Līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par izpildvaras tiesībām nepildīt Saeimas nolemto". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par Ministru kabineta rīcību, nepildot Saeimas uzdevumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par tieslietu ministra rīcību, valdībai ignorējot Saeimas doto uzdevumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par valdības voluntārās rīcības pamatojumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par tiesiskuma principu un likumības principu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos viņi papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Krišāna un Ločmeles-Luņovas jautājums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par labklājības ministres paziņojumu par iespējamu lielo pensiju nodokļa palielināšanu no 20 % uz 50 %". Jautājums pāradresēts labklājības ministrei Ramonai Petravičai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānoto darba aktivitāšu dēļ. Līdz ar to atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Zariņa, Klementjeva, Cileviča, Ribakova un Orlova jautājums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Par Ekonomikas ministrijas amatpersonu līdzdalību iespējamo noziedzīgo nodarījumu piesegšanā saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes, Šmita un Gobzema jautājums finanšu ministram Jānim Reiram "Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Liepiņas, Šmita, Stepaņenko, Sprūdes un Gobzema jautājums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Par SIA "Lielmežotne" biogāzes stacijas saimniecisko darbību obligātā iepirkuma ietvaros". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Liepiņas, Šmita, Sprūdes, Stepaņenko un Gobzema jautājums finanšu ministram Jānim Reiram "Par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņu prēmēšanu par tiešas darbības rezultātā atklātiem un novērstiem noziedzīgiem nodarījumiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Stepaņenko, Gobzema, Šmita, Sprūdes un Liepiņas jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par likumprojekta Nr. 447/Lp13 "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" saskaņošanas procesu un anotācijā ietverto informāciju". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Godātie kolēģi! Šodien ir saņemts jauns jautājums – deputātu Auguļa, Krauzes, Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes un Jalinskas jautājums Ministru prezidentam Kariņam "Par iespējamu kaitējumu prokuratūras un ģenerālprokurora reputācijai un autoritātei, tieslietu ministram Jānim Bordānam izsakot nepamatotus pārmetumus un rosinot nepamatotas darbības pārbaudes". Nododam to Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Līdz ar to visi jautājumi ir noklausīti un izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas datu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Šodien pēdējā reģistrācija.

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... nav, Aldis Blumbergs... nav, Boriss Cilevičs... nav, Jānis Dūklavs... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Artuss Kaimiņš... nav, Rihards Kols... nav, Māris Kučinskis... nav, Ināra Mūrniece... nav, Romāns Naudiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Ivans Ribakovs... redzu, paldies, ir zālē, Jānis arī ir, Jānis Vucāns un Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---

---

---