Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas devītā (ārkārtas) sēde 2019. gada 30. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Ministru prezidenta kungs! Saeimas deputāti! Valdības ministri! Visi klātesošie! Sāksim Saeimas šā gada 30. oktobra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Es atgādināšu procedūru, pēc kuras šodien strādāsim. Tātad vispirms mēs lemsim par steidzamības noteikšanu visiem budžeta paketes likumprojektiem un pēc tam uzsāksim debates par visiem budžeta likumprojektu paketes likumprojektiem kopumā.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi pavadošos likumprojektus un arī budžetu 2020. gadam, kā arī ietvara likumprojektu, lai faktiski prezentētu to jums. Es domāju, ka šodien debates būs pietiekami apjomīgas un gan premjers, gan finanšu ministrs kāps tribīnē, lai pastāstītu, kādas ir valdības ieceres. Savukārt deputāti noteikti pastāstīs, kā viņi vai viņas redz 2020. gada budžetu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs izskatījām, precīzāk sakot, uzaicinājām visas ministrijas, visus ministrus ar lūgumu skaidrot gan pavadošos likumprojektus, kuri skar tieši viņu jomas, gan arī, protams, lūdzām skaidrot viņu resora budžetus.

Viskarstākās debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija tieši par pavadošajiem likumprojektiem. Par budžeta likumprojektu kopumā debašu bija daudz mazāk, pretrunu bija daudz mazāk. Tā ka es saprotu, ka visi ir sagatavojušies šodienai. Visi ir sagatavojušies šodienai, lai katrs paustu savu redzējumu, savu viedokli par to, kā dzīvot Latvijai 2020. gadā. Nu tad – ko tur vilkt garumā? Es domāju, sāksim! Sāksim ar to, ka... Visiem pavadošajiem likumprojektiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir, nu, vēlējusi steidzamību... precīzāk sakot, pozitīvi balsojusi par šo likumprojektu steidzamību. Lūgsim jūs tagad balsot par katru likumprojektu atsevišķi.

Paldies.

Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, runāsiet "pret"?

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Bondara kungs! Kolēģi! Par... "pret" steidzamību. Ir 30. oktobris, un es īsti neredzu, kur mums steigties. Ja budžets ir sagatavots labi (un tas droši vien ir sagatavots labi, Bondara kungs!), ja tas pietiekami ātri ir izgājis cauri Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tad es gribētu dzirdēt vairāk argumentu, kādēļ mums šobrīd ir jābalso "par" steidzamību. Jo tas var atstāt sliktu iespaidu gan uz procedūru, kā vēlāk šie likumi tiek izsludināti, gan uz to, vai Valsts prezidents varēs vai nevarēs tos atgriezt atpakaļ Saeimai. Turklāt, ja mēs nobalsojam "par" steidzamību, tad zināmos nosacījumos priekšlikumu tabula uz otro lasījumu mums var tikt iesniegta tikai dažas minūtes pirms Saeimas nākamās sēdes, pirms nākamās reizes, kad mēs par šo... kad mēs šo budžeta projektu ieraudzīsim atkal.

Es jūs aicinu visus pārdomāt, vai tas patiešām ir nepieciešams, un aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījums Bāriņtiesu likumā". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Bāriņtiesu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījums Notariāta likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Notariāta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 34, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījums Mediācijas likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Mediācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Izrādās, Latvijā dzīves pabērnu lomā ir politiskās partijas. Tieši tāpēc steidzami politiskajām partijām jāpalielina finansējums par 700 procentiem.

Es ilgi domāju, kāpēc tāda steidzamība ir vajadzīga, un beigās es tomēr nonācu pie loģiska un saprotama secinājuma: tas ir vajadzīgs tādēļ, lai miljonāram Kariņam nevajadzētu taisīt štelles ar Kipras ofšoriem.

Steidzami finansējums ir jāpalielina mediķiem, invalīdiem, bērniem, kas slimo ar vēzi, nevis miljonāra Kariņa partijai un... nevis politiskajām partijām – par 700 procentiem! Steidzami šis finansējums ir jāpalielina ne tikai tāpēc, ka šīs sociālās grupas atrodas daudz sarežģītākos dzīves apstākļos, bet arī tāpēc, ka šīs valdības deviņi ministri ir balsojuši "par" finansējuma palielināšanu mediķiem un ir balsojuši "par" finansējuma palielināšanu skolotājiem.

Es aicinu balsot "pret" konkrētā likumprojekta steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Mēs esam gadiem – gadiem! – ilgi gaidījuši uz šito. Tāpat tas bija jautājumā par nulles deklarāciju. Mēs bijām iepakaļ Igaunijai un Lietuvai, un sekas mēs visi šodien redzam – mums iet sliktāk nekā Igaunijai un Lietuvai. (Starpsauciens.)

Pavisam īsi par nulles deklarācijām. Mēs gribējām to projektu pieņemt, kad es pirmoreiz ienācu Saeimā. Zināt, kas balsoja "pret"? Šķēle un Šlesers. Viņi sēdēja tur. Un tas bija saprotams. Viņi bija oligarhi! Piedodiet, "zemnieki", bet jūs arī balsojāt "pret"! Bet mēs saprotam: jo Lembergs negribēja, lai redzētu, cik viņam ir naudas.

Un SASKAŅA... SASKAŅA... Šodien mēs saprotam, kas Rīgas domē notiek, kāpēc viņi bija pret nulles deklarāciju. Tagad mums ir partiju sponsorēšanas priekšlikums. Atkal – viņi grib, lai mēs paliekam pie sponsoriem. Sen Igaunijā atbalsta pilnā mērā. Sen! (Dep. A. Gobzems: "Jums ir sponsori?") Lietuvā – sen! Un mēs gribam tikt vaļā no tā. Mums vajag sekot Igaunijai un Lietuvai, lai mēs varētu... Un to tauta arī saprot. Es neesmu redzējis nevienu, kur es esmu bijis... Zemgalē... kas neatbalsta šito. Viņi ļoti saprot. Ja mēs paliekam sponsoru varā, tad mēs nedabūsim vairāk naudas, lai visiem iedotu vairāk naudas... tāpat kā Igaunijā un Lietuvā.

Es aicinu atbalstīt (Starpsauciens: "Jā!")... tāpat, kā ar nulles deklarāciju mēs agrāk izdarījām...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Energoefektivitātes likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Bondars (AP!).

Likumprojekts "Par valsts budžetu 2020. gadam". Tiek lūgts atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Tagad, godātie kolēģi, uzsākam debates par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ministri! Kolēģi! Izskatot 2020. gada budžeta projektu, es gribētu vispirms nedaudz parunāt par kontekstu, kurā mēs to pieņemam.

Atcerēsimies, kas ir mūsu valsts vispārīgais mērķis. Tas ir sasniegt Ziemeļvalstu labklājību. (Starpsauciens.) Mēs tiecamies, mēs strādājam, un mēs sasniegsim (Dep. I. Zariņš: "Labklājību kam?") Ziemeļvalstu labklājību.

Padomāsim par to, kas ir noticis pēdējos 29... nu, gandrīz 30 gadus.

Pirmais posms – mūsu valsts atguva savu neatkarību. (Starpsauciens.) Visi šajā zālē atceras šos laikus.

Pēc tam notika pāreja uz tirgus ekonomiku. Tas nenotika bez saviem, varētu teikt, cīniņiem. Privatizācijas process nebija nekļūdīgs, bet tas noveda līdz tam, ka kapitāls atgriezās privātajās rokās.

Trešais lielais posms bija mūsu pievienošanās Rietumu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, NATO. Tur pagāja daudzi gadi ļoti mērķtiecīgā darbā, vairākas Saeimas un vairākas valdības mērķtiecīgi strādāja, lai sasniegtu šo mērķi.

Ceturtais posms mums bija daudz smagāks. Ceturtais posms nāca ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Šī krīze bija jāpārvar arī Latvijā. Tas sabiedrībai dārgi maksāja. Bet izvēles nebija, sabiedrība bija tam pilnībā gatava. Un mēs to arī izdarījām.

Mēs esam to krīzi pārvarējuši un tagad esam piektajā stadijā. Piekto stadiju es nosauktu par sistēmas sakārtošanas stadiju. Mums beidzot ir laiks. Ir ekonomiskā izaugsme. Mums nauda budžetā aizvien vairāk... arī piepildās. Mums ir iespēja ne krīzes apstākļos, bet miera apstākļos sakārtot to sistēmu, kuru pēdējo trīs gadu laikā nav varbūt bijis laika un enerģijas (es nerunāšu par vēlmēm) sakārtot līdz galam. Un tas ir tas, ko mēs kā valdība šobrīd darām.

Tātad mēs... Veidojot valdību, mēs teicām, ka mūsu prioritāte ir finanšu sektora sakārtošana. Pateicoties, manuprāt, ļoti labai sadarbībai ar Saeimu, tas, ko es biju nosaucis par kapitālo remontu... tas pirmais posms ir noslēdzies, jo pagājušonedēļ jūs, Saeimas deputāti, apstiprinājāt jauno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Tagad mums, varētu teikt, visi kauliņi ir vietās... Tagad cilvēkiem ir tikai jāstrādā un jādara savs darbs. Bet mums līdz tam... mums bija jāmaina likumi, mums bija jāmaina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, teiksim, pilnvaras, cīņa pret naudas atmazgāšanu jāceļ kā viena no augstajām prioritātēm. Tas ir izdarīts – kopīgs darbs. Deviņi mēneši, kopš valdība strādā, un varētu teikt, ka deviņos mēnešos tas pirmais jau ir... no jums kā likumdevēja, no mums kā valdības... tas pirmais posms ir noslēdzies. Un tagad turpinās... seko nākamie posmi jeb turpmākie posmi.

Tātad centrāli... administratīvi teritoriālā reforma. Vakardien Pūces kungs bija komisijā. Es sapratu, ka komisija pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi, notiks jūsu starpā debates, vai, iespējams, tur vēl kaut ko nedaudz piekoriģēt. Tas ir... tā, kā tas nākas. Bet šī reforma jau gadiem ilgi ir bijusi nepieciešama. Jo mums ir bijušas... pēdējā laikā – laikam 119 pašvaldības; mazākajās – ap tūkstoti, lielākajās... Rīgā – tur gandrīz 700 tūkstoši iedzīvotāju. Un šīs pašvaldības ar savu dažādību... kulturāli tā nenoliedzami ir liela bagātība. Arī pagastu līmenis mums ir nozīmīgs kulturāli, arī – mūsu piederībai vietai. Bet, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, izglītību, veselību, sociālo aprūpi, drošību, – ne visas pašvaldības ir varējušas to vienmērīgi, kvalitatīvi nodrošināt. Sakārtojot šīs pašvaldības (un tas ir tas, ko mēs jau darām!), beidzot paveras iespēja sakārtot vēl divas milzu sistēmas, kas ir divi Latvijas sāpju bērni, – izglītības sistēmu un veselības aprūpes sistēmu, jo, ja nesakārtojam pašvaldības, mēs nevarēsim sakārtot ne veselības aprūpi līdz galam, ne izglītības sistēmu līdz galam.

Tātad mēs kā valdība strādājam deviņus mēnešus. Deviņos mēnešos padarīt brīnumus ir ļoti neiespējami. Tomēr viens darbs ir jau padarīts – tas ir finanšu sektora sakārtošanas pirmais posms.

Tagad mirkli padomājam par kaut ko tādu viegli saprotamu, nu, teiksim, pašu veselību! Teiksim, es gribētu būt labākā formā. Jūs katrs varat teikt: "Es gribētu būt labākā formā." Tas tā populāri un labi skan. Nu, ir...!

Es esmu redzējis sludinājumus, ka var nopirkt visādus tur kratekļus. Pats sēž ērtā dīvānā, spaida pogas... un vēderu nokratīs, uzkratīs kaut kādus muskuļus, nezinu īsti, ko tādu... droši vien var iedzert visādus brīnumpulverīšus, un – tie visi ir meli!

Ja gribi būt labā formā, tad tas prasīs laiku un tas prasīs grūtu, neatlaidīgu darbu. (Dep. I. Zariņš: "Tad sāciet strādāt!") Tas nozīmē, ka no saldinātajiem dzērieniem ir jāatsakās, no kūkām ir jāatsakās, jāsāk ēst veselīgi (kā pamats) un ir jāvingro. Tas nenozīmē tikai nopirkt attiecīgu tērpu (tagad jau tās ciešās bikses ir modē... un ar botēm) un aiziet uz, teiksim... nopirkt zālē abonementu. Tas ir dārgs abonements, ja to neizmanto. Bet tajā smukajā, saspīlētajā tērpā ir jāiet uz to zāli un kas jādara. Ne tikai jādzer ūdens pie tā... kur ūdeni dod, bet ir jākāpj un jākustas.

Un tas ir tas, ko mēs kā valdība darām. Ja mēs gribam – un mēs gribam –, mēs sakārtosim mūsu izglītības sistēmu. Tas prasīs laiku un darbu. Ja mēs gribam – un mēs gribam – sakārtot veselības aprūpes sistēmu, tas arī prasīs to pašu. Un jebkurš, kas jums sola, ka ar burvju tabletīti, ar pulverīti visu izdarīs un "Ko tad tur... Nedēļas laikā var sakārtot!", tad es teikšu, ka tas cilvēks jums melo.

Tagad apskatīsim drusku tuvāk vienu no šīm rūpēm – izglītības sistēmu. Izglītībai mēs veltām nedaudz virs 8 procentiem no mūsu valsts budžeta – vairāk nekā 800 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā aizsardzībai. Vairāk par visiem karavīriem un ieročiem mēs veltām mūsu skolu jaunatnei.

Ja mēs sevi salīdzinām – un mēs to bieži darām – ar ziemeļu kaimiņiem igauņiem, tad redzam, ka mēs no budžeta izglītībā ieguldām nedaudz vairāk nekā igauņi, bet viņiem, teiksim, algas skolotājiem ir krietni lielākas. Un tad ir jautājums – kā tas var būt? Mēs vairāk ieguldām nekā igauņi, bet viņiem algas ir lielākas.

Tas atslēgvārds ir "efektivitāte". Igaunijā reformas, kuras mēs tagad veicam, ir jau veiktas. Un viens rādītājs, ko var skatīt, ir, cik ir skolotāju uz bērnu. Igaunijā ir gandrīz uz pusi mazāk skolotāju uz jebkuru izglītojamo. Ja ir mazāks skolotāju skaits, protams, viņiem var maksāt vairāk. Nenoliedzami, mums valstī ir jāiet uz šo virzienu. Mums ir vajadzīgas lielākas skolas, spēcīgākas skolas. Un mums ir vajadzīgi skolotāji, kuriem mēs varam atļauties maksāt labu algu, lai nebūtu skolā jautājums, vai būs fizikas skolotājs vai bioloģijas skolotājs nākamsemestri, bet būtu konkurss par fizikas vai cita priekšmeta skolotāju. Tagad mums ir administratīvi teritoriālā reforma, mēs sakārtosim arī izglītību... ar efektivitāti.

Otrs jautājums mums ir veselības aprūpes sistēma. Ļoti daudz tas apspriests sabiedriskajā, publiskajā telpā. Un tik tiešām es izprotu ikvienu ārstu, kas saka, ka viņam par savu darbu pienākas labāka alga. Es neticu, ka ir šajā zālē kāds, kas tam nepiekrīt. Es pieņemu, ka visi tam piekristu. Tās grūtības ir tādas: ja mēs paskatāmies ciparos, tad redzam, ka pēdējos trijos gados, neieskaitot 2020. gadu, ir ieguldīti papildus 368,7 miljoni eiro veselības aprūpes sistēmā. Gandrīz 400 miljoni eiro trijos gados papildus ir ielikti! Nākamgad mēs vēl plānojam papildus 50 miljonus. Tas nozīmē – vairāk nekā 400... gandrīz 450 miljonus eiro ielikt iekšā sistēmā... līdz gandrīz 1,2 miljardiem... Es tā saprotu – mēs bieži gāžam to naudu tajā sistēmā. Te tā ir. Mēs gāžam – 100 miljoni, 200 miljoni, 300 miljoni, 400 miljoni jau tagad... un iet uz augšu... Bet kāds ir rezultāts? Vai pie mums rindas ir mazākas? Es dzirdu, ka ir sūdzības, ka nav īsti mazākas. Vai pie mums mediķi ir apmierināti ar savām algām? Es dzirdu sūdzības, ka viņi nav apmierināti ar algām. (Dep. I. Zariņš: "Un kuram tā sistēma jāsakārto – mums vai mediķiem?") Kas ir jādara? Ir jādara viena lieta. Tas pats, kas izglītībā, – efektivitāte.

Un tagad es pateikšu kaut ko tādu, ko daudziem varētu nepatikt dzirdēt, bet kas ir jāpasaka. Mēs valstī uzturam apmēram 40 slimnīcas 2 miljoniem cilvēku. (Starpsauciens: "Salīdzini ar Zviedriju!") Mums ir daudzas slimnīcas, kuras diemžēl... kaut gan varbūt uz papīra skaitās, ka pakalpojumus tās spēj sniegt un varbūt pat saņemt finansējumu... ka viņi sniedz zināma veida pakalpojumu... mēs zinām, ka dabā tas bieži tā nav, jo vienkārši trūkst personāla. (Starpsauciens.) Nevar atrast cilvēku, kas nāktu darbā par to naudu, ko var piedāvāt. Un tas nozīmē, ka mums šis slimnīcu tīkls ir jāpārveido. Tas, par ko Veselības ministrija runā, – tas saucas "līmeņošana"... (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) Un tā ir pareizā pieeja, man liekas. Tas nozīmē noteikt, kādus pakalpojumus katrā slimnīcā sniegs. Laikam piecos līmeņos tās būs. Tajā zemākajā līmenī – tas būtu tur, kur brūces var apstrādāt, noteikt diagnozi un nodrošināt, ka cilvēks tiek uz tādu slimnīcu, kur viņam varēs arī palīdzēt. Jo no pacienta viedokļa, man liekas, nav starpības – iet drusku tuvāk vai tālāk, ja galā ir kvalitatīva aprūpe. Mēs ikviens esam gatavi savus radiniekus vest kaut vai uz Rīgu, lai tikai būtu kvalitatīva aprūpe. Un mums vajag izbeigt šo domu – ka mēs... ka mūsu valsts, kas nav no turīgākajām Eiropā, var uzturēt tādu tīklu, ko pat bagātās valstis nevar atļauties. Tas mums būs jāizdara. Tā ir tā saucamā efektivitāte.

Tātad tur, kur ir nauda nepieciešama... Nepārprotiet mani, mums vajadzēs arī turpmāk vēl vairāk naudu ielikt iekšā veselības aprūpes sistēmā. Mēs piedāvājam uz 2020. gadu vēl papildus 50 miljonus visam pārējam pa virsu ielikt. Tā sistēma ir jāsakārto, citādi būs tā, ka tur grūdīs un grūdīs iekšā naudu... Bet tā nauda noteikti aizies tā, ka pacients to izjutīs un ārsts to izjutīs. Tas ir tas, kas mums ir jādara.

Tagad es nonāku līdz pašam budžetam. Mūsu finanšu ministrs, es pieņemu, runās daudz precīzāk nekā es – un ar visiem cipariem. Jūs visi esat izlasījuši un varat tos minēt... pa labi, pa kreisi... Tādos lielos vilcienos mēs esam piedāvājuši no valdības puses budžetu, kura pats pamats ir tas, ka mēs nepalielinām iedzīvotājiem nodokļus. Veidojot valdību, mēs teicām, ka mēs tos vienreiz trijos gados mainīsim. Tas iznāktu... ja mēs mainām... tas ir, uz 2021. gadu nodokļi varētu tikt pārskatīti. Nu, varētu sistēmu kaut kā sakārtot. Bet mana doma ir ļoti vienkārša. Kā tradicionāli notiek? Valdībai kaut kur trūkst naudas kādai vienai, otrai, trešai... desmit programmām – uzliek vēl kādu nodoklīti.

Man nāk prātā tas, ko es pirms gadiem redzēju vienā Austrumu zemē. Bija tādi lieli, smagi rati ar tādu mazu, tievu ēzelīti priekšā un tāds puika, ne vairāk kā 13 gadus vecs, ar pātagu. Viņš kaut ko savā valodā teica un sita tam ēzelītim pa muguru. Un viņš bija dzīvnieku sitis tā, ka tur jau bija švīka un asinis. A tas ēzelis nevilka. (Starpsauciens: "Tas ir par tevi!") Kāpēc? Jo tas ēzelītis jau nevar. Ir jāpieliek otrs ēzelītis klāt – tad jau varētu.

Tas ir tas pats, kas ar nodokļu maksātājiem. (Starpsauciens: "Nodokļu maksātāji ir ēzeļi?") Mēs nevaram tiem pašiem cilvēkiem, kas jau maksā nodokļus, tik likt virsū un likt virsū, un likt virsū nodokļus. Mums sistēma jāpadara taisnīgāka. Tā, lai visi, kuri Latvijā strādā, vienmērīgi un proporcionāli iemaksātu sistēmā. Šajā budžetā mēs vēl negrozām nodokļus. Uz 2021. gadu mēs ieviesīsim lielāku taisnīgumu. Šajā budžetā mēs ne tikai nepalielinām nodokļus, mēs atslogosim zemās algas visās nozarēs. Vai tas ir medicīnā strādājošs, vai tas ir izglītības sistēmā strādājošs, vai tas ir iekšlietu sistēmā strādājošs... visas zemās algas tiks atslogotas ar to, ka mēs no 2020. gada 1. janvāra celsim neapliekamo minimumu līdz 300 eiro. Solis pareizā virzienā.

Tagad, izaugsmes laikā... mums, paldies Dievam, aizvien prognozējas izaugsme, kaut gan pasaules ārējie ekonomiskie apstākļi nav tie paši labvēlīgākie. Nerunājot par britu Brexit, mēs zinām, ka Savienoto Valstu administrācija turpina savas preču un tirdzniecības cīņas gan ar Ķīnu, gan arī ar Eiropas Savienību. Tas, nenoliedzami, palēnina pasaules ekonomiku. Mēs kā daļa pasaules arī esam tam pakļauti, bet aizvien prognozējam, ka 2020. gadā būs vēl izaugsme. Un tas nozīmē, ka arī budžeta izaugsme ir paredzēta. Nākamgad ir domāts, ka mēs tieši pārsniegsim 10 miljardu eiro slieksni. Tik liels budžets Latvijā vēl nav bijis, un pilnīgi visās nozarēs ir paredzēts pieaugums. Nav tādas nozares, kur nebūs pieauguma. Pilnīgi visiem ir. Bet mēs valdībā un valdības... koalīcijā vēl papildu naudu – kaut kur ap 150 miljoniem – pārdalījām, ņemot vērā visas sabiedrības intereses. Ja mums būtu... ja man kā valdības vadītājam, ja jums kā Saeimas deputātiem, ja mums būtu tikai viena joma jāsakārto, tas aizietu svilpdams! Visi koncentrētos uz vienu, visa nauda – lai vienu jomu sakārtotu. Bet mums tā nav.

Tātad no mūsu prioritātēm pirmā prioritāte ar vislielāko naudas piešprici, tā varētu teikt, ir veselības aprūpes sistēma: papildus – 50 miljoni eiro. Tai seko izglītības sistēma: pedagogu algu pieaugumam – 23 miljoni eiro. Tad mums ir iekšlietām 18,9 miljoni eiro. Mums ir kultūras... kultūras darbinieku algām, kas gadiem ilgi ir stāvējušas uz vietas, – 13 miljoni eiro, un zīmīgi, ka mēs arī zinātnei esam papildu 8 miljonus eiro atraduši. Tas nebūt nav tas, kā saka, galamērķis, bet 8 miljoni ir 8 miljoni vairāk, nekā pēdējos gados ir pielikts klāt. Un mēs esam... un šī nav vienīgā nauda, ko mēs esam ielikuši papildu prioritātēs visas sabiedrības līdzsvarotās interesēs. Bet galvenais – tā ir nauda, kas ļaus mums turpināt mūsu valdības galvenās prioritātes. Administratīvi teritoriālajai reformai – tur arī papildu nauda ir paredzēta, arī izglītības sistēmas sakārtošanai un veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai.

Kolēģi! Draugi! Ir tie, kuri sola Dieva brīnumus un to, ka tu dabūsi kaut ko par neko. Es tāds neesmu. Neesmu bijis un nebūšu arī nākotnē. Manā vadībā mūsu valdība turpinās, ko mēs līdz šim... Esam jau pierādījuši, ka mēs varam izvirzīt skaidrus mērķus, uzstādīt skaidru rīcības plānu un to soli pa solim īstenot. Šis, 2020. gada, budžets ir viens no maziem soļiem lielajā bildē.

Kolēģi! Aicinu to atbalstīt.

Paldies jums. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Kolēģi! Nākamā gada valsts budžeta projekta veidošana būtiski atšķīrās no iepriekšējās prakses. To veidoja valdības partiju pārstāvji – budžeta sagatavošanas darba grupa. Tāpēc 2020. gada valsts budžeta projekts ir piecu partiju veidots un sabalansēts budžets. Tas paredz vairākām nozīmīgām nozarēm būtisku papildu finansējumu. Reizē ir jāuzsver, ka budžeta papildināšanai nav palielināti nodokļi iedzīvotājiem, tādējādi sabiedrībai un uzņēmējiem tiek nodrošināta stabilitāte.

Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām. Salīdzinājumā ar ziemas prognozēm, kas tika izstrādātas 2019. gada janvārī, mēs esam samazinājuši iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes 2020. gadam par 0,2 procentiem un augustā esam apstājušies pie 2,8 procentiem. Tādējādi mums jārēķinās ar mazāku finansējumu, nekā bija prognozēts iepriekš.

Makroekonomisko prognožu pamatā ir konservatīvi pieņēmumi par ekonomisko attīstību vidējā periodā. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pakļauta pārsvarā ārējām svārstībām. Svarīgi ir uzsvērt, ka pēdējos gados šīs prognozes vairāk ir vērstas uz negatīvo pusi.

Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Izstrādājot prognozes, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, un tās ir apstiprinātas Fiskālās disciplīnas padomē.

Kolēģi! Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, sadarbībā ar visām valdības partijām ir izvērtētas visas iespējas, vajadzības un priekšlikumi. Ministru kabinets ir spējis vienoties par atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem veselības jomā, izglītībā, kā arī iekšējās drošības un tieslietu jomā.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,9 miljardu eiro apmērā. Savukārt izdevumi pārsniegs 10 miljardu atzīmi. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 717 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi – par 610 miljoniem eiro lielāki nekā 2019. gada valsts budžeta likumā.

2020. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no IKP. Savukārt IKP pieaugums, kā es jau minēju iepriekš, nākamgad prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Diskusijās ar nozaru ministrijām tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Šogad tā tika strukturēta trīs galvenajos blokos: nozaru finansēšanas politiku pārskatīšana, valsts budžeta programmu pārskatīšana un procesu un sistēmu pilnveidošana. Finanšu ministrija sadarbībā ar valdību veidojošo partiju pārstāvjiem veica valsts budžeta programmas analīzi pēc vienotas sistēmas un vienādiem vērtēšanas kritērijiem.

Sadarbībā ar ministrijām ir izdevies panākt iepriekš piešķirtā finansējuma izvērtēšanu. Tika konstatēts, ka ne vienmēr tas tiek izmantots vislabāk un visefektīvāk.

Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozares finansēšanas efektivitātei. Tika vērtēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti.

Savukārt veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti.

Tā rezultātā nākamā gada izdevumu pārskatīšanā tika rasti resursi teju 94 miljonu eiro apmērā. No tiem 48 miljoni eiro tika novirzīti kopējās fiskālās telpas (palielinot iespējas budžeta izdevumiem) uzlabošanai. Savukārt 45,6 miljoni eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm. Kopumā nozaru prioritātēm nākamgad papildus jau vidējā termiņā apstiprinātajam budžetam tika piešķirti 174 miljoni eiro.

Svarīgi būtu pieminēt dažas nozares. Piemēram, trešdaļa no papildu finansējuma ir piešķirta veselības nozarei – 50 miljoni eiro. Papildu finansējums ir paredzēts darba samaksas palielinājumam ārstniecības personālam, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai.

Tādējādi tiks nodrošināti pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, bet nozares personāls kļūs motivētāks un ieinteresētāks, samazināsies tendence ārstiem... ārstniecības personālam aizplūst uz privāto sektoru.

Jānorāda, ka likumprojektā "Par valsts budžetu 2020. gadam" kopējie Veselības ministrijas pamatbudžeta izdevumi plānoti 1,2 miljardu apjomā, kas sastāda 3,6 procentus no IKP.

Bet veselības aprūpei 2020. gadā vispārējā valdības budžetā, kas ir valsts budžets kopā ar pašvaldību budžetiem, šis finansējums ir 1,37 miljardu apjomā, kas jau ir 4,1 procents no IKP. Tas liecina par to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstītais, ka, sākot ar 2020. gadu, finansējumam nozarei jāveido 4 procenti no IKP... tas nozīmē, ka valdība to ir nodrošinājusi.

Tāpat būtisks papildu finansējums – virs 30 miljoniem eiro – piešķirts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai un zinātnei. Tātad 23 miljoni eiro pedagogiem. Šeit es pieminēšu, ka kopējā summa ir 382,7 miljonu eiro apmērā, kas ir mērķdotācija pašvaldībām izglītības pasākumiem un pedagogu darba samaksai. Savukārt, kā jau premjers savā runā minēja, zinātnei ir piešķirti papildu līdzekļi 8 miljonu apjomā, un tas uz kopējā fona – 49,9 miljoni – ir liels pieaugums.

Vienlaikus jāatzīmē, ka finansējums zinātnei tiek piešķirts arī Eiropas struktūrfondu projektu īstenošanai, kā arī dažādu nozaru pētījumiem, kuriem finansējums tiek plānots attiecīgi nozaru ministriju budžetos. Tāpat nozīmīgs finansējums atvēlēts kultūras, iekšlietu un tieslietu sistēmas algām.

Par papildu teju 19 miljoniem eiro plānots atlīdzības palielinājums iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. Un šeit es gribētu atzīmēt, ka kopējais Iekšlietu ministrijas izdevumu apjoms 2020. gadā būs 415 miljoni eiro.

Nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts arī papildu finansējums autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai, un tas ir teju 8 miljonu eiro apmērā. Un, lai mēs nedomātu, ka ceļiem ir tikai 8 miljoni, tātad jau kopā ar iepriekšējo budžetu nākamā gada autoceļu fonda kopējais finansējums ir 255 miljonu eiro apmērā.

Savukārt 5,9 miljoni eiro paredzēti mediju jomas darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Šeit jāatzīmē, ka 2020. gadā kopējais mediju finansējums, sabiedrisko mediju finansējums, ir teju 30 miljoni eiro.

Tāpat valdība ir spējusi vienoties un pildīt Eiropas Komisijas ieteikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī. Ir arī nolemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu.

Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Bet, lai nodrošinātu sociāli vismazāk aizsargāto grupu sociālo nodrošinājumu, nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem.

Savukārt no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apjomā.

Budžeta iespēju ietvaros valdība turpinās meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.

Svarīgi ir arī uzsvērt, ka valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija. Tā ir vēsturiski vislielākā. Proti, papildus 228,7 miljoni eiro atvēlēti sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijai un citiem sociālās jomas pasākumiem. Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai nākamgad tiek plānoti 3,5 miljardu eiro apjomā.

Godātie Saeimas deputāti! Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8 procentu apmērā no kopbudžeta. Pēdējo gadu budžeta izpilde parāda, ka budžeta plāns pārpildās tieši pašvaldību ieņēmumos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un faktiskā izpilde nodrošina pašvaldībām būtisku finansējuma pieaugumu – papildu finansējumu.

Par 63,1 miljonu eiro jeb par 3,6 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs pašvaldību nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta speciālā dotācija.

Pašvaldībām reģionos tiek nodrošināts stabils, sabalansēts finansējums, paredzot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas būs ieņēmumu pieaugums. Kā jau es teicu, vidējais pieaugums ir 3,6 procenti. Turklāt, ja mēs runājam par pašvaldībām, tad ir jāņem vērā, ka no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai, gan citiem pasākumiem, ko administrē nozaru ministrijas.

2020. gada budžeta izpildes gaitā Finanšu ministrija izskatīs iespējas rast resursus, lai pašvaldības varētu ņemt aizņēmumus jaunu bērnudārzu būvniecībai un esošo bērnudārzu paplašināšanai. Tāpat valsts budžeta projektā paredzēts, ka pašvaldības varēs saņemt nepieciešamos aizņēmumus Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem un sākto projektu pabeigšanai.

Pateicoties projektu īstenotāju un administrējošo iestāžu efektīvam darbam, Latvija ir sasniegusi Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda starpposma mērķus. Tas projektu īstenošanai ļauj papildus novirzīt vēl 261 miljonu eiro Eiropas Savienības fondu līdzekļu. Tie būs pieejami, jau sākot ar šī gada nogali.

Šobrīd ieviešanā ir projekti par 3,44 miljardiem jeb 78 procentiem no kopējiem pieejamiem līdzekļiem šajā plānošanas periodā. Līdz ar to 2020. gadā kohēzijas politikas projektu īstenošanā saglabāsies iepriekšējos gados sasniegtā augstā investīciju dinamika.

Nākamā valsts budžeta izdevumos paredzēti 720 miljoni eiro šai programmai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru), un tie tiks mērķtiecīgi ieguldīti tādās Latvijai nozīmīgās jomās kā veselība, izglītība, inovācijas, IKT, nodarbinātība, sociālās nevienlīdzības mazināšana, transports, energoefektivitāte un reģionu attīstība.

Kolēģi! Turpinot īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, tiek stiprināta Valsts ieņēmumu dienesta iesaiste godprātīgas uzņēmējdarbības veicināšanā. Plānots uzlabot nodokļu maksātāja iespējas pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticību un noteikt darījuma risku. Lai atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā, Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs informēt nodokļu maksātāju par tā riskantajiem darījuma partneriem, un šeit ir domātas juridiskās personas.

Tāpat ar nākamo gadu stāsies spēkā izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā. Tiks pilnveidots kritērijs, kura konstatācija ir pamats procesa uzsākšanai. Tāpat tiks noteikts, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem būs piemērojama arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas.

Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai un citām mūsu prioritātēm.

Godātie deputāti! Rezumējot ir jānorāda, ka valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus. Nākamā gada budžets ir piecu partiju veidots un sabalansēts budžets. Tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas izglītības jomā, gan papildu finansējumu veselības aprūpei, gan nepieciešamo atbalstu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt un atbalstīt budžetu 2020. gadam.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram. (Aplausi.)

Frakcijas "Attīstībai/Par!" vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi!

Ministru prezidents un finanšu ministrs jau runāja par budžetu kopumā. Arī es vēlos pasvītrot, ka šis budžets kaut daļēji atspoguļo labklājības pieaugumu Latvijā. Tas ir ienākumu pieauguma budžets daudzās nozarēs un daudziem cilvēkiem – pensionāriem, ārstiem un medmāsām, skolotājiem, sabiedrisko mediju žurnālistiem, vides inspektoriem un karavīriem.

Protams, budžets ir jebkuras koalīcijas, jebkuras valdības un jebkuras Saeimas mērs. Mums pārmet, ka mēs neesam pildījuši solījumus. Mēs esam! Mēs esam pildījuši solījumus tik, cik ir bijis iespējams, ātrāk neīstenojot reformas un ātrāk nepārskatot nodokļus. Pie šiem atbildīgajiem uzdevumiem mēs ķersimies nākamgad. Mēs aicinājām labot kļūdas un ķerties pie nodokļu izmaiņām jau šogad, bet mēs koleģiāli vienojāmies, ka šis darbs mums vēl ir priekšā nākamgad. Un daļa sabiedrības uzgavilēja – uzņēmēji, grāmatveži –, daudzi uzgavilēja.

Ir, protams, jāatzīst, ka daļa no šīs Saeimas dotajiem solījumiem ir izrādījusies vēlmju domāšana. Vismaz pagaidām. Par to mums, protams, ir jāuzņemas atbildība. Bet mēs turpināsim strādāt pie doto solījumu pildīšanas, cik labi vien būs iespējams. To es no savas puses apsolu.

Šis ir mūsu pirmais gads Saeimā. Burtiski pēc dažām dienām būs gads, kopš mēs uzsākām darbu 13. Saeimā un devām zvērestu. Pārmaiņas dažādās jomās ir sākušās. Mēs esam parādījuši, ka politiku var veidot citādi – caurskatāmāk, atklātāk, straujāk un taisnīgāk. Jā, brīžiem vētrainās diskusijās, ko tur slēpt, tomēr nav šaubu, ka šī Saeima ir citāda, ka stagnācijas ledus ir sakustējies un ir lūzis.

Arī frakcija "Attīstībai/Par!" ir aktīvi strādājusi, lai pildītu savus priekšvēlēšanu solījumus. Kas mainīsies Latvijas cilvēku dzīvē?

Mēs esam mazinājuši diskrimināciju veselības aprūpē, novēršot netaisnīgo veselības aprūpes grozu ieviešanu. Ir vēl jānovērš netaisnība nodokļu nomaksā, lai visi, kam pienākas veselības aprūpe, no saviem ienākumiem maksā nodokļu daļu par šo aprūpi.

Mēs esam izstrādājuši un aktīvi virzām administratīvi teritoriālo reformu, lai cilvēkiem novados būtu pēc iespējas labākas darba iespējas, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība un izglītība.

Mēs esam kopīgi strādājuši pie kvalitatīvu sabiedrisko mediju nostiprināšanas, lai cilvēkiem Latvijā būtu iespēja saņemt objektīvu informāciju viltus ziņu laikmetā. Tas ir nacionālās drošības jautājums.

Mēs ieviešam labu pārvaldību un e-pārvaldību, lai cilvēkiem valsts iestādēs nav jātērē laiks, gādājot dokumentus, kas jau sen glabājas valsts iestāžu datubāzēs.

Mēs ierobežojām pašvaldību uzņēmumu iespējas kropļot brīvu un taisnīgu konkurenci. Tas nozīmē, ka tagad tie nevarēs sniegt sliktākus pakalpojumus un pārdot tos par dārgāku cenu iedzīvotājiem, jo tiem nav izvēles. Mēs piešķīrām Konkurences padomei tiesības sodīt valsts un pašvaldību uzņēmumus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Kolēģi! Mēs virzījām dzīvesbiedru likumprojektu, lai visiem cilvēkiem nodrošinātu tiesības uz ģimeni. Te lielais darbs mums vēl ir priekšā.

Mēs sniedzām nepārprotamu atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām, atjaunojot tām iespēju ziedot līdzekļus ar pienācīgiem nodokļu atvieglojumiem. Šis ir viens no daudziem kļūdu labojumiem.

Mēs rosinājām samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ceļot akcīzes nodokli, un nepadarīt sabiedrības veselību par tirgojamu preci.

Es īpaši lepojos ar pārmaiņām, ko jau kopīgi esam panākuši pavisam nesen, – no nākamā gada Latvijā vairs netaps jauni Latvijas Republikas nepilsoņi. Mēs veidosim saliedētāku sabiedrību.

2022. gadā, kā pirms nedēļas mēs nolēmām, tiks beidzot ieviesta taras depozīta sistēma, lai Latvijas cilvēki dzīvotu zaļākā un par vidi atbildīgākā Latvijā, kurā šķiro visi.

Kolēģi! Mēs esam daudzkārt teikuši un turpināsim teikt, ka veselības aprūpe ir "Attīstībai/Par!" prioritāte, taču (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)... taču tai ir jākļūst par visas valsts prioritāti, lai Latvijas cilvēkiem nav jāgaida rindā uz dzīvībai svarīgu veselības pakalpojumu saņemšanu.

Šajā budžetā veselības aprūpei piešķirts lielākais papildu finansējums – 50 miljoni eiro. Tas ne tuvu nav pietiekami. Bet lielāks finansējums kopumā ir tikai un vienīgi sociālajai jomai – pensionāru atlīdzībai, algu indeksācijai, atvainojiet, pensiju indeksācijai un citām sociālajām vajadzībām.

Nākamgad darba samaksas pieaugums ārstniecības personām tiks turpināts ceturto gadu pēc kārtas. Uzsvars nākamgad būs uz mazāko algu celšanu veselības nozarē. Tomēr šis atalgojums ilgi – pārāk ilgi! – ir bijis nepiedodami zems. Ārstu un medmāsu, sanitāru, asistentu un rezidentu, ģimenes ārstu sašutumam ir pamats.

Veselības aprūpes uzstādītās prioritātes 2020. gadā būtu prasījušas teju 200 miljonus eiro. Tik lielu pieaugumu šajā budžetā nebija iespējams rast. Te jāpiebilst daži vārdi par Danas Reiznieces-Ozolas īstenoto tā dēvēto nodokļu reformu. Kā mēs nesen uzzinājām, Fiskālās disciplīnas padome bija aprēķinājusi, ka šī reforma ir samazinājusi valsts budžeta ieņēmumus par aptuveni 300 miljoniem eiro.

Kolēģi! Es domāju, ir diezgan lieki paskaidrot, ka ar šo summu būtu bijis iespējams segt visas asākās vajadzības šajā budžetā, pildīt tos solījumus, kuru pilnīgu neizpildi mums šobrīd pārmet.

Jau tā Latvijas nodokļu ieņēmumi pret ekonomiku ir vieni no pašiem, pašiem zemākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc nav ko brīnīties, ka mums ir vieni no zemākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē, zinātnē un daudzās citās jomās.

Daži vārdi par vēl vienu ļoti būtisku reformu un Attīstībai/Par! prioritāti – par administratīvi teritoriālo reformu. Draugi, es domāju, ir acīmredzami: jo mazāka pašvaldība, jo mazāks cilvēku skaits to uztur, jo dārgāka ir tās uzturēšana – un cilvēku dzīves kvalitāte šajos novados ir ievērojami zemāka. Es ceru uz visu Saeimas frakciju atbalstu, lai stiprākas pašvaldības tiktu ievēlētas jau 2021. gada vēlēšanās.

Es esmu patiesi priecīgs, ka mēs esam pildījuši solījumus sev, mūsu partneriem un savai drošībai attiecībā uz aizsardzības budžetu. Tie būs 2 procenti no IKP. Tur ir piešķirti papildu līdzekļi, lai varētu garantēt Latvijas drošību, starptautisko spēku, NBS un zemessardzes kaujas spēju uzturēšanu un spēcināšanu, lai mūsu cilvēkiem būtu sajūta, ka Latvija ir pasargāta.

Noslēgumā. 2020. gada budžetu mēs izveidojām tik sabalansētu, cik tas bija iespējams, tomēr nevienlīdzība Latvijā ir liela – bērns pierobežā un bērns Rīgā šobrīd saņem ļoti atšķirīgas kvalitātes izglītību. Dažādās pašvaldībās sociālais atbalsts atšķiras kārtām. Veselības aprūpe bez garām rindām un lieliem līdzmaksājumiem vēl arvien nav pieejama lielai daļai Latvijas cilvēku.

Laba dzīve sākas ar drošu sajūtu par savu nākotni, un lielai Latvijas iedzīvotāju daļai tās nav. Laba dzīve nav iespējama bez cilvēka cienīga atalgojuma – ārstiem, dakteriem, māsām, skolotājiem, audzinātājiem, policistiem –, un laba dzīve nav iespējama, ja mēs pretosimies lielām un svarīgām reformām.

Vienalga, vai jūsu iebildumi ir pēc būtības vai tie ir politiskās pozicionēšanās pēc, bez izmaiņām veselības aprūpē, pašvaldību sistēmā, izglītībā mēs nepanāksim nedz līdzekļu ietaupījumu, nedz labākus pakalpojumus.

Naudas nekad nepietiek visam. Mūsu darbs ir panākt to, lai naudas pietiktu svarīgākajam. Mēs strādāsim, lai 2020. gads būtu nozīmīgs pārmaiņu gads, kuru rezultātus varēs izjust ikviens iedzīvotājs.

Aicinu visus balsot "par". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jauno konservatīvo frakcijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Kolēģi! Pēdējo mēnešu laikā kā JKP pārstāvis koalīcijas budžeta sarunās un kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts esmu piedalījies galveno budžeta lēmumu tapšanā, tādēļ dalīšos ar savu vērtējumu par 2020. gada budžetu.

Pirmām kārtām tas ir liels sasniegums, ka piecas koalīcijas partijas izturēja šo pārbaudījumu un nesakašķējās neatgriezeniski. Budžets būs, un valdība turpinās darbu pie daudziem iesāktajiem darbiem, tai skaitā tiesu sistēmas attīstības, ATR, veselības nozares sakārtošanas, Latvijas Bankas un LIAA jauno vadītāju izvēles.

Jāsaka godīgi – viegli nebija. Dažreiz gāja pavisam augstos toņos, tāpēc šis ir klasisks kompromisu budžets: vairāk – algu, pārdales un stabilitātes budžets, mazāk – attīstības, reformu un gudru lēmumu budžets. Ja mums koalīcijā izdosies sastrādāties un Finanšu ministrija būs atvērtāka un drosmīgāka pret jaunām idejām, tad gribētos likt lielas cerības uz 2021. gada budžetu.

Tomēr gribētos izcelt svarīgākos sasniegumus 2020. gada budžetā.

Pirmkārt. Lielākais papildu finansējums 2020. gadā no kopējās aptuveni 500 miljonu eiro fiskālās telpas, arī ar JKP atbalstu, ir ticis pensiju indeksācijai – kopā ap 200 miljoniem eiro. Tā ir lielākā pensiju indeksācija pēdējo 10 gadu laikā, un atkarībā no darba stāža ikvienas pensijas pieaugums būs no 7 līdz 9 procentiem. Tas ir daudz.

Otrkārt. Pateicoties JKP uzstājībai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiek paaugstināts no 230 eiro līdz 300 eiro, bet maksimālā summa, kurai var piemērot 300 eiro neapliekamo minimumu, tiek celta līdz 500 eiro. Tas nozīmē, ka tiem, kas strādā gan privātajā sektorā, gan publiskajā sektorā, kabatā naudas paliks vairāk.

Treškārt. Pateicoties mūsu uzstājībai, 2021. gadā tiek celta minimālā alga līdz 500 eiro. Tā joprojām paliks zemākā Baltijā, tāpēc arī turpmāk būtu jādomā par straujāku minimālās algas palielināšanu.

Ceturtkārt. Tiks turpināta skolotāju algu paaugstināšana līdz 800 eiro no 2020. gada 1. septembra. Lai gan finansējums nav ielikts budžeta bāzē, ir skaidra vienošanās, ka pavasarī, līdzīgi kā šogad, uz budžeta pārdalēm nauda atradīsies.

Piektkārt. Pēc daudziem gariem gadiem tiek būtiski paaugstināts finansējums zinātnei, kas beidzot būtiski papildinās Eiropas fondu projektu naudas. Tāpat ir rasts finansējums, lai piedalītos Eiropas Kodolpētījumu organizācijas, tā saucamās CERN, un Eiropas Kosmosa aģentūras darbībā.

Sestkārt. Tiek rasts būtisks finansējuma pieaugums mediķu algām – 42 miljoni eiro. Tas ļaus straujāk celt atalgojumu īpaši tajās amata kategorijās, kurās nav iespējams gūt papildu ienākumus no privātām konsultācijām.

Septītkārt. Tiek būtiski palielinātas kultūras darbinieku algas – aptuveni 13 miljonu apmērā –, tāpat arī algas Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Kopā aptuveni 20 miljoni eiro klāt budžeta bāzei.

Astotkārt. Valsts budžets tiek atslogots no "Rīgas satiksmes" radītā sitiena pa fiskālo telpu. Tātad ir runa par summu 72 miljonu apmērā. Tādējādi valsts iedzīvotājiem nav jāsavelk jostas Rīgas domes nesaimnieciskās un koruptīvās rīcības dēļ. (Starpsauciens. Aplausi.)

Devītkārt. 2020. un 2022. gada budžeta bāzē ir ielikts finansējums jaunajiem elektrovilcieniem – vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tātad labā ziņa – jaunie vilcieni būs.

Ko varēja darīt vēl? Ar visu uzskaitīto esmu pārliecināts, ka 2020. gada fiskālo telpu varēja palielināt, neceļot nodokļus, vēl par vismaz 50–70 miljoniem eiro. Tas ļautu rast papildu finansējumu gan mediķu algām, gan pedagogu darba samaksas kāpumam. Tomēr pietrūka politiskās gribas. Mēs, jaunie konservatīvie, iesniedzām koalīcijas partneriem sarakstu ar pasākumiem aptuveni 80 miljonu eiro apmērā. Diemžēl tikai maza daļa no tiem tika akceptēta. Noteikti atgriezīsimies pie mūsu idejām 2021. gada budžeta kontekstā.

Daži vārdi par plānu "3 × 500". Pēdējā gada laikā mums bieži uzdots jautājums, kas notiek ar JKP plāna "3 × 500" izpildi un kad tas varētu tikt realizēts? Kā zināms, plāns paredz strauju nabadzības un nodokļu sloga mazināšanu mazo algu saņēmējiem, pensionāriem, atstājot cilvēkiem vairāk naudas makos, kā arī paver iespēju iznākt no ēnu ekonomikas tūkstošiem mazo uzņēmēju, mazinot aplokšņu algu saņēmēju skaitu.

Arī tas, ka mums ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijai iet garām simtiem miljonu eiro investīcijas ik gadu. Ražot šeit ir relatīvi dārgi, tādēļ investīcijas mēs redzam pārsvarā tirdzniecības centros, nevis – kā Lietuvā – rūpnīcās. Tātad šī gada IKP dati ir pavisam skumji: mums plānota 2,5 procentu izaugsme, lietuviešiem – vairāk nekā 4 procentu. Viela pārdomām.

Atzīšos – jaunie konservatīvie bija gatavi realizēt plānu "3 × 500" jau no 2020. gada, un tas būtu izdarīts, diemžēl neilgi pirms 2020. gada budžeta lēmumiem parādījās politiskā greizsirdība un atsevišķu partneru nevēlēšanās atzīt savas kļūdas priekšvēlēšanu laikā, izplatot melus par absurdām plāna "3 × 500" izmaksām.

Tomēr esam apņēmības pilni gan koalīcijā, gan Saeimas komisijās aizstāvēt plāna īstenošanu nākamo divu gadu laikā. Ir plānots, ka neapliekamais minimums gan algām, gan pensijām varētu sasniegt 400 eiro 2021. gadā un 500 eiro 2022. gadā.

Minimālā alga – 500 eiro no 2021. gada. Esam saklausījuši plašu atbalstu gan no sociālajiem partneriem, gan no Labklājības ministrijas, jo tādējādi tiek sūtīts skaidrs politisks signāls, ka Latvija vairs nav zemo algu zeme, kas daudzus dzen emigrācijā, ka ikvienam uzņēmumam jāturpina celt ražīgumu un darba ņēmēju sociālo aizsardzību. Kā zināms, Lietuvā un Igaunijā minimālā alga ir krietni lielāka nekā Latvijā.

Daži vārdi par veselības nozari.

Man ir prieks, ka jau trešo gadu pēc kārtas – pavisam pamatoti – tiek būtiski palielināts veselības budžets; tas ir pieaudzis par vairāk nekā 300 miljoniem eiro – līdz 1,2 miljardu eiro atzīmei. Tomēr koalīcijā gaidīsim veselības ministres Ilzes Viņķeles kundzes ļoti skaidru plānu par veselības nozares sakārtošanas reformām.

Ir vairāki jautājumi: kā realizēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplānu, arī ar privāto ārstniecības iestāžu iesaisti; kā organizēt stratēģisko iepirkumu kārtību; kā pārveidot veselības aprūpes pārvaldības sistēmu; kā veidot pašvaldību lomu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā; kā ieviest efektīvu e-veselību; kā apkarot korupciju veselības sistēmā.

Jo ir skaidrs, ka ne jau tikai nauda ir vainīga pie gandrīz katastrofālajiem dzīvildzes un sabiedrības veselības rādītājiem – pie vainas ir arī neefektīvs un bieži vien koruptīvs, karteļveidīgs esošā finansējuma izlietojums un daudzos gadījumos diemžēl arī attieksmes trūkums pret pacientu.

JKP pārraudzībā ir trīs ministrijas, tāpēc īsumā iezīmēšu galvenos rīcības virzienus tajās.

Izglītības un zinātnes ministrija.

Pirmkārt. Ir liels prieks par papildu 31 miljonu eiro prioritārajiem pasākumiem, galvenokārt – skolotāju algām un zinātnei.

Otrkārt. Notiek aktīvs darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa maiņas un sporta finansēšanas modeļa pārskatīšanas.

Treškārt. Vispārējā izglītībā norit darbs pie skolu tīkla sakārtošanas un efektivizēšanas, arī kontekstā ar ATR, kā arī modeļa "nauda seko skolēnam" pārskatīšana.

Ceturtkārt. Saeimā iesniegts fundamentāli svarīgs likumprojekts par pāreju uz mācībām valsts valodā arī pirmsskolas posmā.

Piektkārt. Dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un CERN ir nozīmīgs lēciens nākotnes izaugsmē.

Sestkārt. Jaunatnes politikai ir atvēlēti aptuveni 7 miljoni eiro kopā ar Eiropas Fondiem. Tātad būtisks pieaugums.

Daži vārdi par Tieslietu ministriju.

Galvenie uzdevumi. Pirmkārt. Notiek intensīvs darbs pie specializētās ekonomisko lietu tiesas izveides.

Otrkārt. Notiek darbs pie procesuālā regulējuma pilnveides ar mērķi panākt ātrāku un kvalitatīvāku lietu izskatīšanu.

Treškārt. Notiek darbs ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem ar mērķi palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmēru.

Ceturtkārt. Turpinās darbs pie jauna cietuma būvniecības Liepājā.

Piektkārt. Tiek ieviests atvērto datu princips tieslietu sektorā. Kā piemērs – grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kuri dod iespēju bez maksas piekļūt Uzņēmumu reģistra datiem.

Plus – Tieslietu ministrija būtībā visus šos pasākumus realizējusi bez papildu naudas, tas ir, no iekšējām budžeta pārdalēm.

Satiksmes ministrija.

Jāsaka, 2020. gads un arī turpmākie gadi satiksmes jomā būs grūti, liesi gadi. Kopējais finansējuma kritums, salīdzinot ar 2018. gadu, ir 73 miljoni eiro. Savukārt 2021. gadā tas vēl samazināsies par 23 miljoniem eiro. Tā ka būtībā 100 miljoni eiro – jau ir deficīts. Nākotnes mērķis ir uzlabot mobilitāti valstī. Tai skaitā modernie vilcieni, sakārtotāks valsts galveno ceļu tīkls – tam visam, protams, būs nepieciešams papildu finansējums nākošo divu gadu laikā.

Paldies. Veiksmi mums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dzintara kungs, līdz pārtraukumam atlikušas nu jau laikam deviņas minūtes. Runāsiet tagad vai pēc pārtraukuma? Pēc pārtraukuma.

Tad, kolēģi, laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai, kolīdz tie ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars... ir, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena, Andrejs Klementjevs (Dep. A. Klementjevs: "Ir!")... ir, Rihards Kols (Dep. R. Kols: "Es!")... ir, Armands Krauze (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Atis Lejiņš (Dep. A. Lejiņš: "Es te esmu... Pat runāju!")... ir, Daniels Pavļuts... ir, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām debates.

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Premjerministra kungs! Budžeta projekts ir labs. Tas nav ideāls. Un kādam tam vispār būtu jābūt, lai katrs no mums to uzskatītu par ideālu? Vai mums ir atbilde uz šo jautājumu? Bet – nevis tādā vēlamības izteiksmē, kad ir neierobežoti līdzekļi, bet esošajos apstākļos, ar esošajiem nodokļu ieņēmumiem un esošajām nozaru vajadzībām. Tieši cik un kam katrs no mums noņemtu un kam iedotu vairāk, lai mēs šo budžetu varētu saukt par ideālu?

Jā, varbūt kādam šķistu: ja viņš sastādītu valsts budžetu vienatnē vai vismaz vienas partijas ietvaros, tad varētu uzskatīt, ka sasniedzis labāko rezultātu. Bet vai tā uzskatītu pārējie? Visticamāk, ka ne.

Demokrātiskā valstī budžets nozīmē līdzsvaru starp dažādām nozarēm, dažādu ministriju un partiju prioritātēm. Un es teiktu, ka līdzsvars ir atrasts. Piepildītās cerības un nepiepildītās cerības starp visiem sadalītas caurmērā līdzīgi.

Pievērsīšu uzmanību tikai dažām jomām, kas būtiskas Nacionālajai apvienībai.

Latvija ir kultūras lielvalsts. Kultūra ir ne tikai nācijas garīgais kodols, bet arī nozare, kas veido ienākumus. Pierādīts, ka kultūrā ieguldītā nauda tautsaimniecībai dod vairākkārt lielāku atdevi. Bet kultūras process balstās uz cilvēkiem, un diemžēl kopš krīzes laika kultūras darbinieku atalgojums... tam tā arī nav izdevies panākt pārējā publiskā sektora algas. No nākamā gada visiem – vairāk nekā 4300 kultūras nozarē nodarbinātajiem teātros, muzejos, bibliotēkās, arhīvos – gaidāms algas pieaugums. Vidējā alga no 750, es atvainojos – no 780, tiks pacelta līdz 910 eiro, un vislielākais pieaugums būs tieši tām grupām, kas līdz šim ir saņēmušas vismazākās algas.

Zemkopības nozare. Zemkopības nozarē papildu 3 miljoni piešķirti ar lauksaimniecību saistītajai zinātnei, īpaši pētījumiem par vidi un klimatu. Mazajiem un vidējiem ražojošajiem lauksaimniekiem atbalsts ir vairāk nekā dubultots jeb pieaudzis par 750 eiro uz vienu saimniecību. Kopā šis atbalsta pieaugums skars vairāk nekā 13 tūkstošus saimniecību. 16 miljoni novirzīti lauksaimnieku konkurētspējas palielināšanai.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem, lielā mērā pateicoties Nacionālās apvienības aktīvai līdzdalībai, pēdējo gadu laikā ir mērķtiecīgi audzis. Ja 2012. gadā ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu bija 11 eiro, tad šobrīd, audzinot trīs nepilngadīgus bērnus, par trešo pabalsts ir 100 eiro mēnesī. Ja vēl 2012. gadā atvieglojumi par katru bērnu bija 100 eiro, nākamgad tie būs jau 250 eiro par bērnu. Minimālā "māmiņalga" bija 89 eiro, šobrīd pieaugusi līdz 171 eiro. Un tā varētu turpināt. Arī nākamgad ģimeņu atbalsta pasākumu skaits augs.

Mājokļu programma ne tikai tiks turpināta, neskatoties uz uzturēšanās atļauju naudas izbeigšanos, bet arī paplašināta, ieviešot īpašu subsīdiju daudzbērnu ģimeņu mājokļu iegādei. Līdzīgi kā ir uzsākta labdabīga sacensība par ģimenei draudzīgāko pašvaldību, paredzēts ieviest arī citu programmu – ģimenei draudzīga darbavieta. Tiks uzlabota arī vecāku pabalstu sistēma, piemēram, par gadu ilgāk jeb līdz iepriekšējā bērna trīs gadu vecumam saglabājot vecāku pabalstu apmēru.

Lielākais budžeta pieaugums (kas jau šeit vairākkārt ir izskanējis) – 230 miljoni – nākamgad ir paredzēts sociālās aizsardzības pasākumiem: minimālās pensijas palielināšanai, pensiju indeksācijai, pabalsta apmēram personām ar invaliditāti. Papildu 50 miljoni – veselības nozarei. 31 miljons – izglītības un zinātnes jomām. Tāda pati summa – arī aizsardzībai. Gandrīz 19 miljoni – iekšlietu nozarei.

Uzskaitījumu varētu turpināt ilgi. Palielinājumu piedzīvos visu ministriju pārziņā esošās nozares. Jā, ne tādā apmērā, kā katrs atsevišķi vēlētos, bet atbalsta pieaugums ir. Šajā budžetā nav diskusiju par būtiskām nodokļu izmaiņām, ja neskaita lielākus nodokļus azartspēlēm. Nav diskusijas par atbalsta samazinājumu. Diskusija ir tikai par to, vai pieaugumu varēja sadalīt citādāk, vai kādam šis pieaugums bija jānodrošina straujāk un kādam ne tik strauji.

Kolēģi! Ir ļoti saprotams, ka ikvienas nozares pārstāvji ir aktīvi un cīnās par iespējami lielāku pieaugumu. Tās ir retas situācijas, kad, piemēram, kāda arodbiedrība teiktu: "Jā, paldies, tas ir pietiekoši! Mēs esam apmierināti." Tas ir tā kā Austrumu tirgū – ir jāuztur nemitīgs spiediens. Par to, ka opozīcijai gadu no gada ir jāatkārto, ka šis budžets nu beidzot ir sliktākais, kāds jebkad ir bijis... arī tas ir normāli, un pie tā ir pierasts.

Taču nepamet sajūta, ka saistībā ar budžeta procesu notiek vēl kaut kas. Sabiedrība, iespējams, mērķtiecīgi un organizēti tiek kūdīta, tiek kultivēti pārspīlējumi un viltus ziņas, un tā izskatās, ka te nav runa par kādām konkrētām budžeta pozīcijām, bet gan par mērķtiecīgu propagandu nolūkā panākt varas maiņu Latvijā. Jā, politisko partiju finansējuma jautājums nenoliedzami nav populārs un šo jautājumu var izmantot sabiedrības kūdīšanā. Taču pēc būtības šis lēmums ir sabiedrības interesēs. Ja kāds no šī lēmuma cietīs, tad tie ir politbiznesmeņi, kas vēlas, lai partijas būtu atkarīgas no viņu ziedojumiem. Šī atkarība valstij un visām nozarēm izmaksā daudz, daudz, daudz dārgāk nekā šie 4 miljoni.

Dažiem neder šī Saeima un šī valdība, un viņi darīs visu, lai atgūtu ietekmi. Un es nepavisam nedomāju, ka šeit ir runa par sabiedrības vai kādas nozares interesēm. Drīzāk pretēji.

Arī šobrīd no Saeimas tribīnes mēs dzirdam un gaidāmajā valsts svētku mēnesī vēl daudz dzirdēsim, es teiktu, Doņeckas stila propagandu... ja ne par krustā sistiem bērniem, tad kaut ko ļoti tuvu un līdzīgu. Neviens no šiem propagandistiem nenāk klajā ar kādām konkrētām idejām, kā budžeta lielākos izaicinājumus varētu atrisināt. Un tāds taču arī nav viņu mērķis.

Kas tad ir šie Saeimas lielākie propagandisti? Viens no tiem ir politiskais spēks, kura neveiksmīgai valdīšanai galvaspilsētā tuvojas noriets, bet valsts kritizēšanā nav lieki roka jāpiešauj. Šī prasme slīpēta kopš 1995. gada. Lai kādas valdības nākušas, šis spēks tās ir kritizējis (es, protams, domāju – neatkarīgās Latvijas laikā). Tas tāpēc, ka pilsoņu vairākumam neakceptējamu uzskatu dēļ tam nekad nav nācies sevi apgrūtināt ar īstas atbildības uzņemšanos.

Un tad arī ir cita apvienība, kura opozīcijas "viss ir slikti" ierakumos iekritusi no varas augstumiem. Šie ierakumi ir tik dziļi, ka dažus sāk mākt šaubas par iespējām izrāpties. Sākotnēji opozicionāru identitāte viņus mulsināja un šķita kā tāds īslaicīgs pārpratums, taču daži jau sāk iejusties jaunajā lomā aizvien dabiskāk un ticamāk. Nav man prātā mest akmeni šobrīd šīs apvienības virzienā, akmeņu metēju tāpat netrūkst. Bet tas, kas ir jāsaprot, – ka kritika, ko no viņiem dzirdam, nav par budžetu, bet par varas sadalījumu, kāds šobrīd ir izveidojies.

Jā, un tad vēl ir kritizētāju grupa, kas tiek saukta par neatkarīgu. Šajā grupā kopīgo pazīmju tiešām nav daudz. Tur deputāti nonākuši pa atšķirīgiem celiņiem un taciņām. Ļoti dažādām taciņām. Viens lielummānijas un taktisku kļūdu dēļ zaudējis iespēju vadīt valsti vai vismaz būt ļoti tuvu tās vadīšanai, cits tur nonācis cita iemesla dēļ, bet viena vienojoša pazīme tomēr ir. Šī pazīme ir nespēja sadarboties. Individuāli tie ir labi, gudri cilvēki, bet politika demokrātiskā valstī prasa spēju sadarboties (Dep. A. Gobzems: "Tev par budžetu ir ko pateikt?"; dep. A. Lejiņš: "Viņš jau teica!"), sadarboties ar citām partijām, saprāta robežās – arī ar citiem atšķirīgas ideoloģijas un vērtību paudējiem. Neatkarīgie deputāti nav spējuši sadarboties pat ar saviem komandas biedriem. (Dep. A. Gobzems: "Raivi Dzintar, par budžetu varbūt parunā!")

Trūkumi... Trūkumi ir mums visiem, kolēģi. (Starpsauciens.) Arī koalīcijas partijām. Un ne mazums. Jā, un arī mums pašiem, Nacionālajai apvienībai. Bet ir kaut kas, ar ko koalīcijas partijas atšķiras, – tā ir spēja sadarboties. Tiesa, reizēm sadarbība ietver strīdus, asus vārdus, vilšanos, skaļi aizcirstas durvis, bet, emocijām norimstot, visi tomēr atgriežas pie viena galda. Katrs, kurš lielākā vai mazākā mērā ir piedalījies budžeta tapšanā, kādā mirklī – un ne reizi vien – spējis pārkāpt sev pāri, spējis piekāpties. Spējis domāt nevis par to, kā izskatīsies viņš vai viņa partija, bet par to, kā panākt rezultātu.

Godātie kolēģi! Budžets ir labs, bet katrs no mums to vēlas redzēt ideālu. Tāpēc strīdēsimies ne tikai pozīcija ar opozīciju, strīdēsimies arī savā starpā, bet, kad ir jārīkojas, tad, par spīti nelabvēļiem, mēs būsim vienoti.

Aicinu balsot "par"! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Katrs mēs gribam dzīvot labāk, gribam tikai labu mūsu ģimenēm, mūsu bērniem, mūsu vecākiem, līdzcilvēkiem. Un dažkārt šeit, dzirdot tikai negatīvas sarunas un pārmetumus, liekas, ka mēs ar katru gadu grimstam arvien lielākā purvā.

Es gribētu šodien nedaudz atskatīties arī vēsturē un paskatīties 1999. gada valsts budžetu, kad ieņēmumos bija 1,8 miljardi, pārrēķinot latus eiro, bet izdevumi bija 2,06 miljardi. Budžeta deficīts bija 9 procenti. Tajā gadā skolas direktora alga bija 64 lati, skolotāja alga bija 48 lati. (Dep. J. Ādamsons: "Bet pirms 100 gadiem vispār bija...") Un šobrīd mēs zinām, ka skolotājs par likmi saņem 710, un arī nākamgad tiek plānots pielikums uz 750 par likmi. Direktora algas likme ir pāri tūkstotim.

2009. gads. 5,6 miljardi – ieņēmumos, 6,6 miljardi – izdevumos. Mēs atkal turpinām 10 gadus dzīvot uz budžeta deficīta rēķina, kas, protams, liek valstij dzīvot uz parāda, un šī nauda kaut kad ir jāatdod.

Šobrīd mēs dzīvojam 2019. gadā, kad budžeta ieņēmumi ir 9,8 miljardi un izdevumi – 10 miljardi. Budžeta deficīts ir 0,3 procenti. (Starpsauciens: "Ārējais parāds?") Jā, un 2009.–2012. gada krīze, kas papildus prasīja 5,3 miljardu ieguldījumus, par ko mēs visi šobrīd maksājam... kas nebija Lietuvai un Igaunijai.

Jaunās iniciatīvas bija vairāk nekā miljards. Jā, protams, mums ir vēlmes un vajadzības, un ir ļoti grūti brīžiem izsvērt, kas ir pirmām kārtām nepieciešams. Es gribu teikt, ka, lai arī ne viegli un strīdos, valdības piedāvājums 2020. gada budžetam šobrīd ir labs. Finanšu resursi ir ierobežoti, tāpēc visas nozaru prioritātes, vajadzības, priekšlikumi – viss ir vērtēts un diskutēts sadarbojoties.

Valdība ir spējusi vienoties par atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem dažādās nozarēs. Nākamā gada budžetā netiek celti nodokļi iedzīvotājiem. Esam ievērojuši arī Eiropas Komisijas ieteikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanā, un mēs zinām, ka 228 miljoni – pirmo reizi tik liela summa – tiek novirzīti sociālajai aizsardzībai: minimālo pensiju celšanai, invaliditātes pabalsta celšanai un daudzām citām lietām... kā arī neapliekamie minimumi – gan par apgādājamo, gan neapliekamais minimums algai līdz 300 eiro, un arī pensijām neapliekamais minimums tiek celts. Tas viss prasa miljonus. No 2021. gada 1. janvāra tiek piedāvāts palielināt arī minimālo algu līdz 500 eiro. Tāpat aizsardzībai tiek nodrošināti 2 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Mēs jau daudz dzirdējām pa nozarēm – cik miljoni kurā nozarē nākamgad tiek papildus novirzīti svarīgām lietām. Bet šobrīd es gribētu arī pieskarties pašvaldībām, jo Saeimas iepriekšējās sēdēs esmu dzirdējis daudz pārmetumu, ka pašvaldībām netiek iedots vairāk kā 100 miljoni, tiek uzlikts maksāt pusi par brīvpusdienām... un daudzi citi jautājumi.

Šobrīd papildu dotācija pašvaldībām nākamgad ir 63 miljoni jeb 3,6 procenti, un mēs ļoti labi zinām, ka nākamā gada prognoze iekšzemes kopprodukta pieaugumam ir tikai 2,8 procenti. Pašvaldībām tiek nodrošināts reģionālajā griezumā stabils, sabalansēts finansējums, nodrošinot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums. Kā to katra tērē, tas ir pašvaldības ziņā, tā ir viņu atbildība.

2020. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējums, kā jau teicu, 63 miljonu eiro apmērā. Un valsts budžetā 2020. gadā pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Sarunās ar pašvaldībām ir panākta arī vienošanās par simtprocentīgi garantētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.

Protams, ir jautājumi, par kuriem saglabājas domstarpības, bet par tiem ir iespējams vēl diskutēt un vienoties. Šeit ir jāpiemin jautājums par pašvaldību līdzfinansējumu privāto izglītības iestāžu finansēšanai. Ļoti svarīgs ir arī jautājums par aizņēmumiem ārkārtējo situāciju novēršanai. Nav panākta vienošanās par pašvaldību aizņemšanās iespējām 2020. gadā un vidējā termiņā. Tiek piedāvāts kā pašvaldību aizņēmumu galveno prioritāti saglabāt aizņēmumus Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem un ierosināts 2020. gadā papildināt aizņemšanās iespējas, paredzot emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu līdzfinansētos projektus, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka aizņēmuma apmērs nepārsniegs projekta attiecināmās izmaksas. Tiek diskutēts arī par to, lai pie aizņēmumiem, kas ir ārpus Eiropas Savienības fonda, prioritāte būtu bērnudārzu celtniecībai tajās vietās, kur ir nepieciešams, vai bērnudārzu paplašināšanai.

Vēl nedaudz par pašvaldību finansējumu un par pieaugumiem... un par brīvpusdienām... par šo daļu.

Rīga. Nākamgad pieaugums pēc izlīdzināšanas – 23 miljoni, brīvpusdienām no pašvaldības tiek lūgti 3 miljoni.

Daugavpils. 3,1 miljons – pieaugums, brīvpusdienām – 414 tūkstoši.

Liepāja. 3,4 miljoni – pieaugums, brīvpusdienām – 382 tūkstoši.

Un arī mazajās pašvaldībās – Zilupē, Baltinavā –, kur ir pieaugumi (20–30 tūkstoši), brīvpusdienām ir nepieciešami 3–5 tūkstoši.

Tad nu parēķiniet, kāda šī daļa ir šajos pieaugumos.

Es gribu šodien tiešām pateikt lielu paldies visiem, kas ir bijuši iesaistīti pēdējo sešu mēnešu laikā budžeta sagatavošanā. Darbs nav bijis viegls, bet mēs esam atraduši kompromisus un nonākuši līdz pirmajam lasījumam. Un, kā šodien finanšu eksperts un Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks ir teicis, budžets nav ideāls, bet budžets ir pieņemams.

Paldies visiem par darbu. Un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas SASKAŅA vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. (Dep. A. Lejiņš: "Viss ir slikti!")

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Lūdzu jūsu atļauju apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Augsti godātais Ministru prezident! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie ministri! Deputāti! Es gribētu sākt ar pateicības vārdiem visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri visu šo gadu smagi strādāja un turpinās to darīt arī turpmāk, lai valdībai un Saeimas deputātiem šodien vispār būtu, par ko lemt. Pateicoties jūsu, Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksājumiem, mēs vispār varam plānot valsts budžetu nākamajam gadam. Es aicinu visus Saeimas deputātus atcerēties, ka mēs rīkojamies ar gandrīz 10 miljardiem eiro – Latvijas nodokļu maksātāju naudu – un mūsu pienākums ir ar to rīkoties ar visaugstāko atbildību.

Kolēģi! Situācija ir tāda, ka 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar valdības darbu un 50 – 50 procenti! – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizajā virzienā. Tas nozīmē, ka mums šodien katrs budžeta lēmums jāizsver īpaši rūpīgi.

Augsti godātie kolēģi! Par nākamā – 2020. gada – budžeta projekta nosaukumu valdībā vienprātības nav. Izskanējuši dažādi varianti – par visu laiku lielāko budžetu, sociāli taisnīgo budžetu, sadarbības budžetu, vilšanās budžetu. Premjers paudis uzskatu, ka ar šo budžetu mēs tuvojamies Ziemeļvalstu līmenim.

Ieņēmumu pusē nākamajā gadā valdības rīcībā ir ļoti ievērojami līdzekļi. Papildu nodokļu ieņēmumi – 540 miljonu eiro apmērā. Bet arī tas nav viss. Valdība apgalvo, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūti papildu līdzekļi 94 miljonu eiro apmērā. Kā tagad saka – viltus ziņas.

Patiesībā papildu 30 miljoni eiro tēriņiem iegūti, jo procentu likmes valsts parāda apkalpošanai ir zemākas. Tādas ir globālās tendences. Savukārt valsts kapitālsabiedrībai "Latvijas valsts meži" šogad ir rekordaugsta peļņa. Līdz ar to budžeta ieņēmumi no dividendēm ir par 50 miljoniem eiro lielāki. Iemesls – pasaules tirgos augstas koksnes cenas. Citiem vārdiem – paveicās.

Valdība pie tā nolēma arī "uzmest" pašvaldības. Un tā budžeta ieņēmumu pusē parādās vēl tā saucamā pašvaldību budžetu ieņēmumu korekcija 81 miljona eiro apmērā. Plus brīvpusdienas, plus īpaša papildu korekcija tieši Rīgai – kopā ap 129 miljoniem eiro. Notiek vienkārši pārdale starp pašvaldībām un valsts budžetu.

Tātad, kolēģi, kopumā Kariņa valdība uz nākamo gadu rīkojas ar papildu naudu ne mazāk kā 762 miljonu eiro apmērā. Pie kopbudžeta izdevumiem ap 10 miljardiem eiro – tas, kolēģi, ir ļoti daudz.

Un tagad uzdosim jautājumu. Kā Kariņa valdība rīkojusies ar šiem papildu 762 miljoniem eiro? Pirmām kārtām Kariņa valdība atteicās pildīt Saeimas vienbalsīgi pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu par mediķu atalgojuma palielināšanu. Mediķu algām nepieciešami nepilni 120 miljoni eiro. Bet Kariņa valdība piešķīra vien trešdaļu no šīs summas. Un ko pateica Kariņa valdība? Tā teica, ka budžetā nav naudas! Budžetā nav naudas! Budžetā, kurā tēriņu daļa ir 10 miljardi eiro, kurā papildu ieņēmumi ir 762 miljoni eiro, tam nav naudas! Vai jūs, kolēģi, vispār saprotat sabiedrības sašutumu un mediķu sašutumu, ka visu laiku lielākajā budžetā... jūs sakāt, ka nav naudas? 762 miljoni eiro ir, bet 120 miljonu eiro tur nav! (Starpsauciens.)

Godātie kolēģi! Protams, uz Latvijas Republikas likumu neievērošanas fona, uz Satversmes neievērošanas fona runāt par to, vai jūs esat pildījuši savus solījumus, – tas ir drusku sīkumaini. Bet tomēr pat ar tiem 762 miljoniem eiro, pat ar likumu neievērošanu neviena koalīcijas partija nav izpildījusi nevienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem!

Jaunās konservatīvās partijas "3 × 500" lozungs jau uz ilgiem gadiem kļuvis par izsmieklu.

Attīstībai/Par! visiem Latvijas iedzīvotājiem solītie bezmaksas programmēšanas kursi un angļu valoda, jauniešiem solītās iespējas mācīties Eiropas labākajās augstskolās – sen aizmirstas.

Jaunā VIENOTĪBA tik daudz pirms vēlēšanām runāja par izglītību, izglītību, izglītību. Kur tas viss ir?

Nacionālā apvienība... Nacionālā apvienība!... Dzimstība ar katru gadu krīt arvien dziļāk bedrē. Pēc 10 gadiem, Nacionālā apvienība, Latvijā katru gadu piedzims tikai ap 9000 latviešu tautības bērnu. Un kur ir jūsu demogrāfijas ultimāts? (Starpsauciens.) Vai tad šogad tas demogrāfijas ultimāts bija tāds, lai Imants Parādnieks kļūtu par premjera padomnieku demogrāfijas jautājumos? Tas arī bija viss.

"KPV LV". Nu, kolēģi, šo es izlaidīšu, es domāju, ka nevienu vairs neinteresē, ko solīja "KPV LV" un kādām prioritātēm jūs esat novirzījuši šo naudu.

Labklājības jomā notiek pensiju indeksācija. Tiešām paldies jums par to. Bet, precīzāk sakot, paldies jums par to, ka šajā konkrētajā gadījumā jūs tomēr pildāt iepriekšējo valdību un Saeimas pieņemtos lēmumus. Uz kopējā fona, kolēģi, tas nav maz. Tas nav maz!

Tajā pašā laikā ir absolūti nožēlojams lēmums samazināt bezdarbnieku pabalstus. Ir skaidrs, ka šis lēmums tika pieņemts bez jebkādas analīzes, neievērojot ne sociālās apdrošināšanas principus, ne tiesiskās paļāvības principu.

Ir absolūti nožēlojams valdības lēmums atsaistīt vairākus sociālos izdevumus, tajā skaitā uzturlīdzekļus bērniem, sociālos pabalstus, no minimālās algas. Ir pilnīgi skaidrs, ka Kariņa valdība šādi bruģē ceļu tam, lai, sākot ar aiznākamo gadu, nepalielinātu izdevumus atbilstošām sociālajām jomām, ietaupot 15 miljonus eiro katru gadu.

Kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu, ka demogrāfijas jomā Kariņa valdība nepiedāvā nekādus papildu risinājumus. Tā dara pilnīgi pretējo, atsakoties finansēt brīvpusdienas skolēniem, tā pasliktina demogrāfisko situāciju, palielinot izdevumus tieši ģimenēm ar bērniem.

Man... Kolēģi, man atliek vien secināt, ka tā ir bijusi premjera padomnieka demogrāfijas jautājumos Parādnieka jaunā ideja, kā "veicināt" dzimstību. Atsakāmies no brīvpusdienām skolās!

Izglītība. Finansējums skolotāju algām kārtējo reizi netika piešķirts pilnā apmērā. Pēc ministres Šuplinskas vārdiem, finansējums būs atkarīgs no Pandoras lādes – no tā, kā veiksies ar noziedzīgi iegūtas naudas konfiskāciju. Citiem vārdiem sakot, kolēģi, būs tā: būs naudas atmazgāšana – būs nauda skolotāju algām.

Tālāk. Augstākā izglītība. Kariņa valdības budžeta projektā nekā tāda nav. Protams, izņēmums ir tiesvedība ar Latvijas Universitāti. Jau šodien ir skaidrs, ka netiks izpildīts valdības deklarācijas punkts par to "500"... Bet varbūt tieši šādi tiks pildīts Attīstībai/Par! solījums, ka... Nepiešķirot finansējumu augstskolām, augstskolu pārvaldību izjaucot ar apšaubāmiem valdības, varas rīkojumiem un ar tiesvedībām, Latvijas augstskolu konkurētspēja tiks iedragāta tiktāl, ka jaunieši drīz sapratīs, ka citas izejas kā braukt mācīties uz citu valstu augstskolām nav.

Zinātne. Valdības vadītājs runāja par papildus piešķirtajiem 8 miljoniem eiro zinātnei. Pirmkārt, nevis 8 miljoni, bet 7,3 miljoni. Otrkārt, no šīs summas 4,2 miljoni piešķirti nevis zinātnei, bet dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā. Kopumā tieši zinātnei ir nepilni 3 miljoni eiro. Un, treškārt, – kādai zinātnei? Te ir tādi daži piemēri zinātnes projektiem. Latvijas ainavu novērtējums un ainavu kataloga izstrāde, un tā tālāk. Kolēģi! Drīz gaidīsim inovācijas un lielākos eksporta ieņēmumus.

Sports. Nu vismaz izskatās, ka līdzekļi dalībai olimpiskajās spēlēs šogad netiks paņemti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Visbeidzot, kolēģi, es jūs apsveicu – mēs esam iemācījušies paredzēt olimpiskās spēles! Tas jau ir kaut kas. Nekādu citu papildu finansējumu sporta jomai Kariņa valdība nav paredzējusi. Sakarība starp sportisku un veselīgu sabiedrību, no vienas puses, un veselības aprūpes budžeta apjomu, no otras puses, acīmredzot Kariņa valdībai nav izprotama.

Ceļi. Pēc nozares aplēsēm, ceļu infrastruktūras kritiski nepieciešamais finansējums (un tas nozīmē – jau pirms 10 gadiem vajadzēja ieguldīt!) ir 3,2 miljardi eiro. Kas mums ir? Es citēju satiksmes ministru: "Liesie gadi."

Man, kolēģi, ir prieks par aizsardzības jomu. Bez jebkādām ierunām tai tika piešķirts finansējums, lai ievērotu likumu, kurā runāts par 2 procentiem no IKP. Te vajag, protams, uzdot retorisku jautājumu, kā teica klasiķis: "Kam pieder valsts?" Vēlētājiem dotie solījumi netiek pildīti, sabiedrotajiem dotie solījumi tiek pildīti. Varbūt, kolēģi, mediķiem un skolotājiem jāvēršas tieši pie NATO. Es domāju, ka varbūt NATO līgumā ir nepieciešams jauns pants, ka dalībvalstīm jāpilda saviem vēlētājiem dotie solījumi, jāievēro likumi. Citādāk ir risks, ka cilvēki nebūs gatavi aizstāvēt valsti, kura viņus "uzmet". Tā taču ir valsts drošības lieta, kolēģi!

Man arī ir prieks par kultūru. Kopējais budžets 175 miljonu eiro apmērā, ievērojams pieaugums.

Domāju par premjera vārdiem, ka mūsu mērķis ir tuvoties Ziemeļvalstīm, ka mēs tuvojamies šim mērķim ar katru dienu. Paņemsim Somiju. Neapšaubāmi, Ziemeļvalsts. No Somijas cītīgi mācījās igauņi, par kuriem mēs tik bieži esam sajūsmā. Nu te jums, kolēģi, ir vingrinājums aritmētikā. Interesanti, ka Somijai sporta budžets ir divas reizes mazāks nekā kultūras jomas budžets, bet zinātnes budžets Somijai ir četras reizes lielāks nekā kultūras jomas budžets. A Latvijā, piemēram, zinātnes budžets ir trīs reizes mazāks nekā kultūras jomas budžets un sporta budžets ir gandrīz deviņas reizes mazāks nekā kultūras budžets. Nu te mēs acīmredzami esam ļoti tālu no Ziemeļvalstīm.

Reģionālā attīstība. Nu ko te teikt? Reģioni attīstās, pilni ar cilvēkiem, viss notiek. Visam tam pamatā ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības politika. Piemēram, nākamā gada budžetā ir jauns projekts (es citēju): "Integrēta pieeja resursu pārvaldībai (1. posms)." Tam ir paredzēti 4,5 miljoni eiro. Jauna politika. Es pat baidos jautāt, kolēģi, cik maksās šīs integrētās pieejas 2. posms. Paredzēti arī līdzekļi, lai ministrs Pūce mums personīgi no visām televīzijām un visiem medijiem stāstītu par to, cik laba ir viņa virzītā reforma un uz kādu numuru mums vajag zvanīt, ja ir kādi jautājumi vai priekšlikumi. Tā nav politiskā reklāma, nē, tā ir "jaunā politika".

Es, Kariņa kungs, starp citu, jūsu vietā tik vieglprātīgi uz to neskatītos. Izskatās, ka jūsu partneri šajā koalīcijā gatavo jums aizstājēju.

Augsti godātie kolēģi! Es negribu, lai jūs man pārmestu, ka es tikai kritizēju un saku tādas negatīvas lietas... un viss ir slikti, un tā tālāk.

Tagad par patīkamo. Politisko partiju finansēšana. (Starpsauciens.) Nu beidzot esat publiski atzinušies, kā tikko deputāts Lejiņš pateica no tribīnes, ka visu šo laiku jūs esat dzīvojuši sponsoru varā. (Starpsaucieni. Aplausi.) Ka jūs esat atkarīgi no sponsoru ietekmes. (Dep. A. Lejiņš: "Jūs arī!") Un tā vietā, lai paši cīnītos ar šo atkarību, jums vajag, lai jūs, tā teikt, no tās atpirktu kaut kā. (Starpsaucieni.)

Tālāk. Tiks atvērta jauna vēstniecība Austrālijā. Trīs amata vietas. Nozīmīgs tirdzniecības partneris. Man jau bija grūti saskatīt, kurā vietā tirdzniecības apgrozījumā tā atrodas. Eksports – veseli 205 miljoni eiro gadā, imports – nepilni 2 miljoni eiro gadā, bet toties lielas papildu iespējas tiem deputātiem, kuriem patīk ceļot uz eksotiskām vietām. Apsveicu!

Karavīru skaits 2021. gadā tiks palielināts par 350, turpmāk – vēl. Tas arī loģiski. Darbaroku mums valstī netrūkst, nē. Cilvēkus vajag kaut kur nodarbināt.

Kariņa kungs, ko šis budžets saka par jūsu valdību? Šis budžets saka: jūs nekontrolējat situāciju, Kariņa kungs! Ar visu laiku lielāko budžetu, ar plus 762 miljoniem eiro jūs neesat spējuši Latvijas iedzīvotājiem radīt pārliecību, ka valsts virzās pareizajā virzienā. Kāpēc? Kāpēc?

Pirmkārt, Kariņa kungs, jūsu darbi nesakrīt ar jūsu vārdiem. Jūs stāstāt cilvēkiem par Latvijas veiksmes stāstu, par izdevušos valsti, par attīstītu valsti, Ziemeļvalsti... un tā tālāk. Un pēc tam cilvēki redz, ka te visās nozarēs katastrofāli un hroniski trūkst finansējuma. Vispirms, Kariņa kungs, jums vajag pateikt cilvēkiem patiesību par to, kas notiek valstī ar tautsaimniecību, ar demogrāfiju, ar cilvēku, īpaši jauniešu, aizbraukšanu.

Otrkārt. Kariņa kungs, jums ir nepieciešams redzējums un konkrēts plāns, ko ar to visu darīt, kā glābt valsti, kā tautsaimniecībai pelnīt naudu; kas ir lielākā prioritāte, kas – mazākā prioritāte. Jums nekā tāda nav! Attiecībā uz naudas pelnīšanu, tautsaimniecības attīstību jūsu budžets ir pilnīga nulle.

Kariņa kungs, es nerakstīšu jums, jūsu valdībai darba plānu, bet es jums došu vismaz vienu konkrētu piemēru – vienu konkrētu piemēru.

Aizsardzības jomai, Kariņa kungs, jūsu valdība bez jebkādiem jautājumiem katru gadu piešķir vairākus desmitus miljonu eiro. (Aizsardzības ministrs A. Pabriks: "Bez jautājumiem?") Bez jautājumiem. Šī nauda tiek tērēta vai nu apšaubāmiem vecas tehnikas iepirkumiem (Starpsauciens: "Nosauciet vārdā!"), vai karavīru skaita palielināšanai. Cik tas ir jēdzīgi, kolēģi? Nu labi, būs mums pēc dažiem gadiem pustūkstotis karavīru. Krievijas armijā ir vairāk nekā miljons karavīru (Starpsauciens: "Ķīnā ir vairāk!"), vienā Pleskavas divīzijā vien ir 7000 karavīru. (Starpsaucieni.) Tā vietā, lai pieņemtu darbā 1000 karavīru, pieņemiet darbā 1000 kiberdrošības speciālistu (Starpsauciens: "Ko tu mēģini pateikt?"), radiet tautsaimniecībai 1000 kiberdrošības speciālistu, radiet izglītības iespējas un kapacitāti. Un paies laiks, un viņi radīs tautsaimniecībai kiberdrošības nozari ar darba vietām, ekspertu nodokļu ieņēmumiem.

Kolēģi! Jūs sakāt: "Opozīcija bieži vien tikai kritizē, neko nepiedāvā." (Starpsauciens.) Varbūt, kolēģi, sāksim ar ko tādu, par ko mēs visi varam vienoties. Visi. Par likuma varu. Viens likums – viena taisnība visiem. Nē? Vai mēs visi varam šeit par to vienoties? (Starpsauciens.)

Kariņa kungs! Jūs bieži savas Rietumu vērtības pretnostatāt mums, ko jūs un jūsu kolēģi saucat par "kremliniem", par "pretvalstiskiem spēkiem" un tā tālāk. Bet vai likumu neievērošana atbilst Rietumu vērtībām? Jūs esat ASV pilsonis, Kariņa kungs. Vai Amerikas Savienoto Valstu valdība sistēmiski neievēro Amerikas likumdošanu, izrāda necieņu likumdevējam? Kādu piemēru jūs, Kariņa kungs, rādāt Latvijas iedzīvotājiem? Kāpēc jūs uzskatāt, ka Latvijas likumi jums nav rakstīti... uz jums neattiecas? Jūs, Kariņa kungs, esat lingvists pēc izglītības, vai ne? Kariņa kungs, ko nozīmē šie vārdi – "Dura lex, sed lex"? Kariņa kungs, ko tas nozīmē? (Starpsauciens.) Dura lex, sed lex. (Starpsaucieni.) Valsts valodā – "Likums bargs, tomēr likums". (Starpsauciens.) Likums bargs, tomēr likums. Rietumu vērtību pamatā tas ir no pašiem romiešu laikiem.

Tāpēc, kolēģi, es nevaru atbalstīt šo budžeta projektu. (Starpsauciens.) Ne tikai tāpēc, ka es esmu opozīcijas deputāts (Dep. J. Iesalnieks: "Vēstniecība neļauj?"), ne tikai tāpēc, ka šis ir slikts projekts, bet pirmām kārtām tāpēc, ka, atbalstot šo budžetu, es pārkāpšu deputāta zvērestu.

Valdība, sastādot nākamā gada budžetu, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu un ignorējusi vairākos likumos ietvertās normas.

Tāpēc aicinu valdību atsaukt šo budžeta projektu (Starpsauciens.) un iesniegt jaunu atbilstoši iepriekš pieņemtiem likumiem vai arī iesniegt grozījumus likumos, kuri ir pretrunā ar piedāvāto budžeta projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

V. Dombrovskis. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie Ministru kabineta locekļi! Iesākumam tāds jautājums par "pretvalstiskiem spēkiem".

Es saprotu, ka no jūsu puses, konservatīvie, un no Nacionālās apvienības puses ļoti bieži skan šīs runas par to, ka, lūk, "Saskaņa" ir "pretvalstisks spēks" (Starpsauciens: "Par budžetu runā!") un ka jūs esat tie, kas šobrīd ļoti... cīnāties par to, lai jūsu nosauktais "pretvalstiskais spēks" saņemtu vairāk valsts finansējuma... arī Ždanokas kundze, starp citu.

Bet runājot par budžetu. Es ieskatījos CVK mājaslapā, lai atskatītos uz to, kas pirms gada vispār ir noticis. Tātad jums bija ļoti daudz atbalstītāju, cienītā koalīcija. (Starpsauciens.) Par jums bija nobalsojuši desmitiem tūkstoši vēlētāju, un sīvā cīņā ar konkurentiem jūs tomēr izcīnījāt savu valsts finansējuma daļu par to, ko solījāt saviem vēlētājiem.

Un ko jūs tad solījāt? No CVK mājaslapas.

Tātad jūs solījāt:

pirmkārt, izveidot "taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai" (Nacionālā apvienība);

otrkārt, "divkāršot medicīnas māsu algas" (Attīstībai/Par!);

treškārt, "likvidēt Koalīcijas padomi, jo Latvijas pārvaldību nevar uzticēt pelēkajiem kardināliem" ("KPV LV"); (Starpsauciens.)

ceturtkārt, atalgojumu valsts pārvaldē "atbilstoši darba rezultātiem, paredzot atbildību par nepaveikto" (Jaunā VIENOTĪBA)

un visbeidzot, piektkārt, minimālo pensiju "200 eiro jau 2019. gadā"; "māsiņu algas – vismaz 800 eiro "uz rokas""; saglabāt "mazās skolas"; atcelt NĪN; "3 × 500"; "ģimenes valsts pabalsts 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu"; "finansējums zinātnei – 1,5 procenti no IKP" (šis viss ļoti skaistais solījumu klāsts – no jaunajiem konservatīvajiem).

Bet sauksim lietas, godātie kolēģi, īstajos vārdos: tas tomēr bija pirms gada! Un 12 mēnešu laikā jūs konstatējāt, ka par šādu maksu, par šādu valsts finansējuma daļu, jūs nespējat pildīt sabiedrībai dotos uzdevumus... solījumus, un jūs nemaz negrasāties to darīt.

Šobrīd jūs nākat klajā ar paziņojumu, ka jums, it kā tautas priekšstāvjiem, gada laikā ir izveidojusies ļoti smaga atkarība, ļoti smaga atkarība no sponsoru naudas. Jūs to paši atzīstat, un jūs šīs atkarības ēnā pat nespējat pildīt doto deputāta zvērestu.

Tā vietā, lai atvainotos saviem vēlētājiem un atmaksātu veltīgi notērēto... nodokļu maksātāju naudu, ko jūs jau saņemat, kā to paredz Jaunās VIENOTĪBAS programmā minētā atbildība par nepaveikto, jūs paziņojat, ka jūsu honorārs tagad būs lielāks, un alkatīgām rokām grābjat septiņreiz vairāk nodokļu maksātāju naudas.

Bet ko tas dotu, ja sapuvušai mājai ieliktu jaunus logus un sastādītu apkārt puķes? Ko tas dotu, ja sapelējušu kūku apbērtu ar svaigām zemenēm? Jo tieši šādā veidā jūs grasāties izpļekarēt nodokļu maksātāju nopelnīto naudu. (Starpsauciens: "Par budžetu runā!"; dep. D. Šmits: "Premjers runāja par ēzeļiem!") Tos 4 miljonus vai 5 (jo jūsu likumprojektā joprojām ir 5, jūs to neesat izlabojuši), kuros ietilpst tūkstošiem pārskaitījumu uz Valsts kasi no dažādiem cilvēkiem: no maizes cepējiem, jēru audzētājiem, zeķu adītājiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām. Viņi visi centīgi maksājuši savus nodokļus, nesuši uz Valsts kasi. Un jūs grābjat no šīs naudas tik, cik ienāk prātā. Sākumā – 5 miljonus, tad aizdomājaties un sakāt, ka būs 4, pametot kumosu medijiem un cerot, ka neatkarīgie mediji ātri sameklēs kādu citu sensāciju. Arī komercmediji burkšķ? Nu labi, tad tiem arī pametīsim kaut kādu pusmiljonu. Nav jau žēl, tā jau nav mūsu nauda. Mēs to vienkārši pārdalām.

Un tiešām nav. Nav valsts naudas, kā teica Mārgareta Tečere, tā ir nodokļu maksātāju nauda, un nevajag maldināt sabiedrību! Un šī nodokļu maksātāju nauda nepadarīs jūs ne gudrākus, ne godīgākus, ne strādīgākus... ar 1. janvāri.

Jūs esat tādi, kādi jūs esat. Jūs sakāt, ka jums vajag vairāk naudas komunikācijai ar vēlētāju? Jums ir jāatver kaut kādas nodaļas reģionos. Atveriet feisbuku! Sāciet komunicēt ar vēlētājiem! Tas nemaksā vispār neko!

Jums vajag vairāk naudas, lai saviem vēlētājiem stāstītu, kāpēc jūs nedivkāršojāt medmāsu algas, kāpēc jūs neatcēlāt NĪN... kāpēc jūs joprojām nevarat to savu nelaimīgo "3 × 500" ieviest? Jums vajag naudu, lai jūs varētu vienkārši skaidrot saviem vēlētājiem, ka kaut kādi ļaunie spēki jums to traucē darīt? (Starpsauciens.)

Ja atkarīgs cilvēks prasa vēl, turklāt prasa: "Šeit un tagad!", piecirzdams kāju, tad viņš ir jāārstē. Ja jūsu atkarība no sponsoriem liek jums izdomāt dažādus aizbildinājumus papildu nauda prasīšanai, tas nozīmē, ka sponsori grib pārlikt savus izdevumus uz nodokļu maksātāju pleciem. Bet nedomājiet, ka kļūsiet neatkarīgi! Tas ir tikai māns, jo jūs jau iekļuvāt šeit kopā ar visiem sponsoriem.

Jūs vārgi aizbildināties ar to, ka, lūk, Igaunijā jau sen esot tā un ka citās Eiropas valstīs partijām maksā vairāk. Bet, lūdzu, atgādiniet man, – kāda ir medmāsas alga Igaunijā? Vācijā?

Lūdzu, atgādiniet man, – vai gadījumā Latvija nav tā valsts, kuras valdība tiktāl neieklausās tiesībsarga brīdinājumos par cilvēka necienīgiem minimāliem ienākumiem, ka tiesībsargs ir spiests vērsties Satversmes tiesā?

Lūdzu, atgādiniet man, – vai arī citās civilizētās valstīs septiņkārtīgo partiju finansējumu politiķi piešķīra paši sev, nevis nākamajam sasaukumam? Vai jūs visi te sēdētu, ja jūsu četrtūkstoš zīmju programmās būtu ierakstītas nevis pasakas par pabalstiem un pensijām, bet realitāte – tāda, kāda šobrīd ir? Tā vietā, lai celtu mediķu algas, kā tas ir paredzēts likumā, mēs piešķirsim naudu sev. Vai jūs visi, godātā koalīcija, šeit sēdētu, ja vēlētāji pirms gada būtu zinājuši, ka svarīgākais jūsu – Jaunās VIENOTĪBAS, "KPV LV", Attīstībai/Par!, JKP un Nacionālās apvienības – darbs būs septiņkāršot savu kabatas naudu uz nodokļu maksātāju rēķina?

Bet, ja jūs sakāt, ka sponsoru nauda ir tā, kas neļauj jums celt algas medmāsām, tad ejiet mājās! Jūs neesat tiesīgi šeit atrasties, kur nu vēl prasīt... jūs neesat tiesīgi prasīt vairāk naudas par saviem nekvalitatīvajiem pakalpojumiem! Jūs ceļat ierēdņiem algas, būvējat un remontējat savas ēkas, sakāt, ka jāpriecājas, ka neceļat vēl nodokļus. Jūs aicināt visus notievēt – ēst mazāk kūku un staigāt apspīlētās biksēs, bet paši aplaupāt ģimenes, vientuļās māmiņas, audžuģimenes, invalīdus, pašvaldības, lai paši varētu ēst savas divmetrīgās kūkas ar partiju simboliku. Jūs nepildāt likumus. Jūs piedēvējāt sev iepriekšējās valdības un Saeimas iestrādes un panācāt to, ka mediķi ir pieteikuši dienu bez ārsta, lai paši meklētu naudu, ko Viņķeles kundze neuzskata par vajadzīgu atrast. (Starpsauciens.)

"Viena diena bez ārsta", godātie kolēģi, ir tāpēc, ka jūs, koalīcija, jau gadu piedalāties akcijā "Dzīve bez kauna". Ko gan par to domā sabiedrība? Kā jums šķiet? Ko sabiedrība domā par to, ka pildāt savas kabatas, nevis likumus?

Jūs sakāt, ka jūs jau sen par to sapņojāt, jau gadiem ilgi. Lejiņa kungs jau izstāstīja, ka īstais brīdis beidzot ir pienācis. Un tad tagad jūs varēsiet dzīvot. (Starpsauciens.) Bet jūs negribējāt uzklausīt sabiedrību. Visus šos gadus jūs taču nepajautājāt sabiedrībai. Ar vienu roku jūs atgrūžat sabiedrību, jūs neaicināt uz diskusijām, bet ar otru roku jūs ļoti viltīgi ielienat sabiedrībai kabatā.

Bordāna kungs jau kopš jūlija pulcina koalīcijas partijas, neoficiāli saskaņo viedokļus ar KNAB un uzklausa Kažokas kundzi, bet sabiedrības viedokli, redz, pajautāt neesot bijis laika, jo tas ir budžeta likumprojekts. Steidzami. Bet sabiedrība gan, godātie kolēģi, atrada laiku un iespēju izteikt savu viedokli. Sabiedrība 12 dienās saorganizējās, lai pateiktu, ka šādu sasteigtu, neizdiskutētu likumu nedrīkst pieņemt šādā kārtībā, turklāt uz neizpildīto solījumu un nihilistiski ignorēto likumu fona. Visi šie cilvēki, kas parakstījās, neietilps pat "Daugavas" stadionā, pat "Arēna Rīga" viņiem būs par mazu. Šim likumprojektam nav saskaņojuma no sabiedrības. Pievienojiet to anotācijai un, ja jums galīgi nav kauna, tad balsojiet "par"! Balsojiet "par" šādu budžetu un balsojiet "par" šādiem pavadošajiem dokumentiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es centīšos pierādīt, kāpēc nevar ticēt premjeram Kariņam, valdībai un esošajai koalīcijai.

Savu runu es gribu sākt ar piemēru par Pabrika kungu, kurš, apstiprinot iepriekšējo budžetu, kāpa šajā tribīnē un ar atplestu krūtežu teica, ka 20 tūkstoši eiro "BEZVESTS.LV" tiks sagādāti. Ir pagājis gads, bet šo 20 tūkstošu eiro kā nav, tā nav. Kad jāiepērk veca bruņutehnika, tad gan Pabriks ir nasks (Aizsardzības ministrs A. Pabriks: "Nosauciet – kuru? Pazīstat bruņutehniku?") un izdara to ātri.

Ja mēs runājam par krūtežas atplešanu, tad Raivis Dzintars, kā mēs zinām, pirms viņš bija deputāts, bija spējīgs to izdarīt pie Saeimas nama un iestāties par Latvijas sabiedrības interesēm. Bet, esot Saeimā, vienīgais brīdis, kad viņš šo krūtežu atpleš, ir – lai tautā nemīlētam un Saeimā neiekļuvušam politiķim Imantam Parādniekam nodrošinātu 2 tūkstoši eiro algu Kariņa, faktiski, birojā. Bet, kad jārūpējas par tautas interesēm, tad Raivis Dzintars nevis atpleš krūtežu, bet kļūst mīksts kā plastilīns. Un to viņš sauc par sadarbību, par mākslu sadarboties. Mākslu sadarboties, lai Parādniekam būtu amats, nevis – lai medmāsiņai būtu alga.

Tagad Raivis Dzintars, tāpat kā acīmredzot Kariņš, kurš jau astoto reizi tautu nosauc par ēzeļiem, domā, ka tautai var sist ar pātagu... Un lai tas ēzelītis velk to vezumu.

Šajā vietā man, Kariņa kungs, jums ir jāatgādina tas, ko šīs koalīcijas apstiprinātais Valsts prezidents teica savā uzrunā no šīs pašas tribīnes. Viņš teica šādus vārdus: "Mēs visi zinām, ka Latvija ir viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tas nav pēkšņs negadījums, bet gan ielaista slimība daudzu gadu garumā." Valsts prezidents teica arī šādus vārdus: "Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados, kas velkas mums līdzi un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas."

Šajā kontekstā, Kariņa kungs, es gribu atsaukties uz jūsu šodienas runu, kur jūs piesaucat Ziemeļvalsti. Nepildīt Saeimas lēmumus un nepildīt jau spēkā esošus likumus, un es jums atgādināšu likumus, kas paredz mediķu atalgojuma palielināšanu vai skolotāju atalgojuma palielināšanu, vai OIK atcelšanu līdz šā gada 31. martam, tas ir, pirms pusgada... tā nenotiek Ziemeļvalstīs, Kariņa kungs!

Kariņa kungs, es jums atgādināšu to, ka nav nevienas Ziemeļvalsts, kurā premjeram būtu apšaubāmi darījumi ar Kipras pastkastīšu ofšoriem un kino "Pionieris". Ziemeļvalstīs premjeri vai politiķi atkāpjas no amata par mazākajām aizdomām par iespējamu korupciju, bet jums ir šādi miljonu vērti darījumi!

Kariņa kungs, es jums atgādināšanu arī to, ka Ziemeļvalstīs par veselības ministru nekļūst vissvītrotākā un pašas partijas visneatbalstītākā politiķe, kas nav iekļuvusi Saeimā, šajā gadījumā – Viņķele.

Kariņa kungs, es jums atgādināšanu arī to, ka Ziemeļvalstīs sabiedrības integrācijas fondu nevadītu ministra Pūces sieva, kuru amatā apstiprinātu ministra Pūces padotais.

Kariņa kungs, es jums atgādināšu, ka Ziemeļvalstīs par ministriju parlamentārajiem sekretāriem nestrādā tiesājamas personas. (Starpsauciens. Smiekli.)

Kariņa kungs, es jums atgādināšu arī, lai kā jūs smietos no šī krēsla šodien šeit, ka partiju finansējuma palielināšana par 700 procentiem sev – jums, miljonāram – nav nevienlīdzības mazināšana. Jūs, protams, varat smieties par Latvijas tautu, jo jums ir Amerikas pilsonība un jums nedraud Latvijas niecīgā pensija. Jums nedraud problēmas veselības aprūpē, jo jūs ar savu miljonāra algu varēsiet atļauties maksas medicīnu. Tāpēc jūs šeit smejaties. Un tieši tāpēc, Kariņa kungs, ja jūs nevarat atrast šajos 760 miljonos, kas ir papildus budžetā, naudas līdzekļus, es jūs aicinu, ņemot vērā jūsu algas pielikumu, kas ir paredzēts nākamajā gadā jums personīgi 248 eiro apmērā, šos 248 eiro noziedot konkrētai medmāsiņai. Ja jūs nevarat atrast valsts budžetā, atrodiet savā kabatā!

Lai jums būtu vieglāk šādu lēmumu pieņemt, es savu algas pielikumu... jums kā piemēru... man ir mazāka alga nekā jums, un es neesmu miljonārs kā jūs. Es savu algas pielikumu... aicinu Saeimas Administrāciju no nākamā gada to nodot konkrētai medmāsiņai, tikai, lūdzu, dariet man zināmu šīs medmāsiņas vārdu.

Es aicinu visus ministrus, tātad arī ministri Viņķeli, savu algas pielikumu atdot medmāsiņai, ja jūs nevarat atrast naudu budžetā.

Mīļā Latvijas sabiedrība! Jūs neesat ēzeļi. Parādiet to premjeram Kariņam! Parādiet Kariņam un ierādiet Kariņam ēzeļa vietu!

Mīļā Latvijas sabiedrība! Jums ir jāņem šī pātaga rokās, un jums ar šo pātagu ir jādzen ēzelis Kariņš, lai viņš pildītu savus solījumus, kas ir bijuši pirms vēlēšanām. (Dep. A. Kaimiņš: "Mūrnieces kundze, drīkst ar āmuru!")

Godātā Latvijas sabiedrība! Koalīcija nemainīsies, ja jūs burkšķēsiet virtuvēs, ja jūs pacietīgi, ilgstoši (Starpsauciens.) katru nedēļu nenāksiet un neaizsargāsiet savas tiesības pie Saeimas ēkas. Šī koalīcija to nesapratīs agrāk, kamēr jūs nemodīsieties.

Ja runājam par "veiksmes stāstu", tad es gribu atgādināt, ka tagad, 29 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, Latvijas ārējais parāds ir palielinājies vairāk nekā 11 reizes (Dep. A. Kaimiņš: "Tas ir tevis dēļ!") un sastāda 11 miljardus. No Latvijas ir aizbraukuši simtiem tūkstošu cilvēku. Tas ir arī jūsu dēļ, Kariņa kungs, jūs savu parakstu likāt uz dokumenta par OIK ieviešanu Latvijā... kuru jūs joprojām neesat spējis atcelt.

Nobeigumā. (Starpsaucieni.) Latvijā ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši... vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu parakstu par to, lai nepalielinātu partiju finansējumu par 700 procentiem. Šie paraksti ir savākti ļoti īsā – faktiski rekordīsā! – laika posmā, un tas nozīmē, ka sabiedrībai šī situācija nav vienaldzīga. Tā nav vienaldzīga viena iemesla dēļ. Jo sabiedrība nesaprot, kāpēc kompromiss ir jāmeklē mediķiem, kāpēc kompromiss ir jāmeklē skolotājiem, kāpēc kompromiss ir jāmeklē zinātnei (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.), bet kāpēc bez kompromisa ir jāpiešķir līdzekļi partijām, partiju miljonāriem un mūždien savus solījumus neizpildošajiem, pirmajās rindās sēdošajiem ņirdzošajiem politiķiem?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni. Smiekli.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, Kariņa kungs! Es priecājos jūs šodien redzēt šeit, Saeimā, kad mēs runājam par budžetu! Man tiešām rodas jautājums: vai jums šodien nebija bailes, nebija kauns atnākt uz Saeimu? Jo parasti trešdienās, kad mēs jūs aicinām šeit, lai jūs pastāstītu par to, kā tad ir ar šo budžetu un cik tas ir tiesisks, jūs esat izvairījies.

Vienreiz jūs atsūtījāt savā vietā ministru, kurš neko nevarēja izstāstīt par šī sava valdības lēmuma tiesiskumu, citā reizē jūs vispār samelojāties Saeimai, ka esat Briselē, lai jums nevajadzētu nākt. Tāpēc es ceru, ka šodien, kad jūs esat šeit un kad mēs šeit debatējam par budžetu, jūs atnāksiet un sniegsiet pamatojumu, ja tāds jums, protams, ir par to, ka... uz kāda likuma, uz kādu tiesību normu pamata valdība bija tiesīga neievērot likumu, sastādot budžetu. Jo, ja jūs to nevarat izdarīt, tad principā ar to jūs atzīstat, ka Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts neeksistē. Tā ir tikai fikcija.

Šis budžets ir hrestomātisks piemērs tam, ko vara uzskata par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, – ka tā ir fikcija, pasaka, ar kuru "braukāt tautai pa ausīm", lai tā paklausīgi paciestu šīs varas visatļautību, bezatbildību un nespēju parūpēties pat par pašu būtiskāko. Lai sabiedrību kā paklausīgas aitas varētu turpināt cirpt un varai neko nevajadzētu mainīt savā rīcībā. To es savulaik uzskatāmi pierādīju ar OIK afēru, kura diemžēl joprojām turpinās, un vara uzskatāmi parāda, ka tā nodarbojas ar tiesisko nihilismu, proti, ja jūs atceraties, pavisam nesen šeit uzskatāmi ar faktiem tika nodemonstrēts, ka Ekonomikas ministrija piesedz likuma pārkāpumus, acīmredzamas krāpniecības sevišķi lielos apmēros.

Arī šodien debatēs... Un tā vietā vara stāsta, ka tā cīnās ar OIK afēru. Arī šodien debatēs mēs dzirdam Karlsona cienīgas pasakas un solījumus. Apmēram tanī stilā: "Nu ko tu, Brālīti, šeit uztraucies par saplēsto lustru! Tev būs 40 tūkstoši... 40 miljoni jaunu lustru!" Un tā tas visu laiku turpinās.

Bet, ja mēs paskatāmies, kā rīkojas valdība. Tātad sev paredzēto politiķi nodrošina: lai būtu ministriem algu pieaugums, deputātiem algu pieaugums, pat partijām (lai gan tas nav paredzēts likumā) (Starpsauciens.) valdība naudu atrod. Tas laikam saucas tas... "Valstij jāsāk ar sevi!" tiek izpildīts darbībā. Toties mediķiem, skolotājiem tiek stāstītas pasakas par to, ka gan jau arī viņu dārziņā kaut kas izaugs.

Ziniet, tieši tā rīkojās Karlsons. Vot, jūs, dalot valsts naudu, rīkojaties līdzīgi, kā Karlsons dalīja saldumus ar Brālīti. Brālītim bija tas viens lielais firziķis, tāds garšīgs. Karlsons izdomāja, ka viņš grib to apēst. Viņš to apēda un mēģināja Brālītim iestāstīt, ka pats vērtīgākais šinī firziķī ir kauliņš, un, ja viņš tagad to kauliņu iestādīs, tas kauliņš izaugs. Viņam būs vesels firziķu koks, Brālītim vienkārši ir jāpaciešas.

Tas ir tas, kādā veidā jūs tagad rīkojaties ar budžetu. Tas ir tas, kādā veidā jūs dalāt šo naudu, – ignorējot likumus.

Arī finanšu ministrs... Jūs šeit stāstāt... Jūs taču zināt likumu... budžeta vadību. Jums budžets bija jāsagatavo, vadoties no tiesību aktos noteiktajām prasībām. Viena no prasībām, kas bija paredzēta likumā attiecībā, piemēram, uz mediķiem, ir ļoti skaidri noteikta – kāds ir šis algu pieaugums, cik jāparedz finansējums 2020. gadā algu pieaugumam. Un jūs tagad šeit mēģināt iestāstīt, ka jums nebija naudas. Pareizāk sakot, nu jau šodien es dzirdēju, ka šī argumentācija ir mainījusies, jūs vairs nesakāt, ka vairs nebija naudas. Jūs tagad sakāt, ka nauda bija, bet – ja mēs naudu būtu iedevuši mediķiem, tad citiem nepietiktu. Tāpēc, Kariņa kungs, es aicinu jūs šeit atnākt un pateikt divas principiāli svarīgas lietas.

Viena lieta. Uz kādu tiesību normu pamata jūs bijāt tiesīgs nepildīt likumu, jūsu valdība bija tiesīga neievērot likumu?

Un otra. Izstāstiet, kāpēc jums ar šiem vairāk nekā 700 miljoniem, proti, šiem papildus prognozētajiem budžeta ieņēmumiem, par kuriem jūs zinājāt, ka tie būs, neizdevās ielikt iekšā budžetā 120 miljonus mediķiem? Jūs tagad to mēģināt izspēlēt tā: "Ja mēs būtu iedevuši mediķiem, tad nebūtu citiem."

Pēc būtības tas, ar ko jūs tagad nodarbojaties, – jūs mēģināt šķelt sabiedrību, šos dažādos sabiedrības slāņus, kuriem neesat paredzējuši likumā paredzēto finansējumu, sarīdīt savā starpā, lai viņi, savā starpā plēšoties, viens otru neatbalstot, ļautu jums funkcionēt. Jūs esat parādā pamatojumu visai sabiedrībai – un ne tikai sabiedrībai.

Jūs esat parādā arī Saeimai šo pamatojumu. Un, ja jūs to nesniegsiet, tad jūs jau pārkāpjat ne tikai likumu, bet arī Satversmi.

Ziniet, ja jūs neievērojat ne likumā, ne Satversmē noteikto kārtību, tad šāda lietu kārtība... tas, kā jūs rīkojaties, – tas grauj Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti pašos pamatos. Šādu tiesiskuma un demokrātijas nihilismu neatļaujas pat politiskie režīmi austrumos – mums kaimiņos! Pat viņi neko tamlīdzīgu neatļaujas! (Dep. J. Iesalnieks: "Labs piemērs!") Piemēram, var minēt kaut vai to pašu Krieviju... Jā, Pabrika kungs, pat tur tā neatļaujas darīt! Un tad rodas jautājums: ar ko jūs atšķiraties... ar ko jūs atšķiraties no šī režīma? Jūs atšķiraties tikai ar to, ka tur, pretēji jums, ir viens spēcīgs, harismātisks cilvēks, kas kaut ko ņem un izdara. Jūs esat nīkuļu un nelgu bariņš! (Starpsaucieni.) Jūs esat nelgu... nīkuļu un nelgu bariņš, kuri vienkārši savā starpā visu mēģina sashēmot. Viss balstās tikai uz to. Tikai uz to! (Starpsauciens.) Jūs pat... nevarat izdarīt pat to. Jo tas, kas jums ir svarīgi, – jums ir svarīgi, kā jūs arī paziņojāt... jums ir svarīgs šis politiskais darījums. Savstarpējs politiskais darījums, nevis likumi. Līdz ar to jūs esat vēl sliktāki nekā šis režīms priekš mūsu, Latvijas, sabiedrības! (Tieslietu ministrs J. Bordāns: "Harismātiskais cilvēks Ušakovs aizbrauca!")

Tālāk. Ja jūs neievērojat likumu, tad kā jūs cerat sagaidīt, ka pārējā sabiedrība ievēros likumu? Ka maksās nodokļus? Principā jūs uz šo jautājumu esat atbildējuši. Jūs pateicāt, ka jūs sabiedrību uzskatāt par ēzeļiem, kuriem jāmaksā nodokļi. Tiešā tekstā tā arī pasakāt – ja vajadzēs, uzsitīsim viņiem ar pātagu!

Arī par mediķiem. Kā jūs domājat, cik tas ir korekti – pamācīt viņus tagad: "Ziniet, no kūkām ir jāatsakās." Skolotājiem un mediķiem jūs pasakāt: "Ziniet, jums nebūs tās algas. Bet tas nekas! Jūs atsakieties no kūkām!" Ziniet, šādi runāja Marija Antuanete pirms Lielās franču revolūcijas, kad tur arī sabiedrība bija sašutusi par to, ka viņiem nav maizes, ko ēst. Un tad – nu ko... Nu ko?... Ir kūkas, ja? (Starpsaucieni: "Par ko tu runā?"; "Par budžetu!"; "Budžets!")

Arī šie rosinājumi, ka sistēma jāsakārto... Nu, atvainojiet, kam tad šī sistēma jāsakārto? Medmāsiņām? Vai viņas ir atbildīgas par to, lai šo sistēmu sakārtotu, vai jūs, kas to gadiem neesat izdarījuši? (Starpsauciens.) Tas ir tāds pats absurds kā, teiksim, pateikt cilvēkam... Viņš atnāk, un viņam saka: "Zini, a tev.... kas par to, ka tev nav naudas, par ko iztikt! A kur ir tavs uzvalks, kur ir tava šlipse? Jo saskaņā ar mūsu dreskodu mūsu restorānā tu pie kūkām netiksi (Dep. A. Kaimiņš: "Kur ir tava šlipse?"), ja tev nebūs šlipses." Lai gan tieši no jums ir atkarīgs, kāda ir šī sistēma. (Starpsauciens.)

Un tāpēc, Kariņa kungs, šodien jums ir ļoti svarīgi šeit nākt tribīnē un dot pamatojumu. Pretējā gadījumā... Ja šodien Saeima balso par šādu budžetu, tas nozīmē, ka Saeima balso par pretlikumīgu budžetu. Tas nozīmē, ka Saeimas deputāti, kuri šodien nobalsos "par" šo budžetu, pēc būtības ir pārkāpuši Latvijas tautai doto zvērestu. Ja jūs šā budžeta tiesisko pamatojumu neiedosiet šodien, tas savukārt nozīmēs, ka sabiedrībai ir morālas tiesības pieprasīt atlaist šādu Saeimu. Un principā Saeimai būtu pienākums atkāpties pašai. Tiem deputātiem, kuri ir solījuši vienu, bet savus solījumus nepilda.

Kas ir ironiski – tādā kārtā, iespējams, atrisinātos arī debates par partiju finansējumu: tad to vajadzētu piešķirt. Jo tik tiešām tad to saņemtu tie, kuri pēc tam uzvarētu godīgā politiskā konkurencē, nevis pateicoties tam, ka atsevišķām partijām būs iedots nozīmīgs finansiāls handikaps, lai viņi varētu izkonkurēt savus... savus konkurentus. (Starpsauciens.)

Tāpēc es aicinu... (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Sāc ar sevi!") Un, ja jūs to neizdarīsiet... ja jūs to neizdarīsiet, tad es ierosinu – vismaz tiem, kuri solīja, ka viņi rīkosies godīgi, drosmīgi un gudri, – tad noņemiet vismaz no sienas valdības mājā to uzrakstu "Viens likums – viena taisnība visiem"! Tas būs godīgi, un tas būs drosmīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Ir izdarītas vairākas labas lietas, ko jau iepriekš frakciju vārdā kolēģi minēja. Pats svarīgākais... jāsaka, laikam – ka piecas partijas ir spējušas vienoties par budžetu... kas nav viegli. Tomēr šajā brīdī, manuprāt, mums ir jābūt paškritiskiem un jāskatās uz šī budžeta veidošanas procesu un lietām, ko, iespējams, mēs varējām izdarīt labāk, lai šāda sadarbība šīm partijām veiksmīgi turpinātos.

Pirmām kārtām par budžeta veidošanas procesu. Process sākās šādi: (vismaz no deputātu skatpunkta): Finanšu ministrija budžeta tapšanas procesā deputātus iesaistīja jūnijā... un visu vasaru deputāti nesa dažādus priekšlikumus, kā lai atbrīvo fiskālo telpu, kā lai atrod, pārdala resursus. Bija visdažādākie priekšlikumi. Es varu minēt pāris no tiem. Domāju, ka tie deputāti, kas tur ir bijuši, atpazīs tos. Piemēram, viens no priekšlikumiem – pārskatīt dažādus nodokļu atvieglojumus, kas šobrīd ir 2,5 miljardu vērtībā, tātad ceturtā daļa no Latvijas valsts budžeta.

Tur var iet arī tālāk un skatīties, teiksim, uz dabas resursu nodokļa atvieglojumiem. Piemēram, šobrīd Latvijas valsts piešķir dabas resursu nodokļa atvieglojumus par plastmasas maisiņiem, televizoriem un citām lietām, ko Latvijā pat neražo. Es zinu, ka ministri ir informēti par šīm lietām. Tā ka cerēsim, ka tas tiks risināts nākamā gada kontekstā.

Tāpat deputāti nāca klajā ar dažādām citām idejām, piemēram, par digitālā nodokļa ieviešanu Facebook, Google un citiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kas gūst peļņu Latvijā, bet absolūti nekādus nodokļus Latvijas valsts budžetā nemaksā.

Varu minēt, teiksim, mazumtirdzniecības ķēdes, kas ir virs 500 miljonu eiro... kam ir virs 500 miljonu eiro apgrozījums. Ir valstis, kas ieviesušas papildu nodokļus šādām ķēdēm. Mēs arī to varētu darīt. Šis bija viens no aicinājumiem. Diemžēl, pēc Finanšu ministrijas vārdiem, iznāca, ka tam visam nepietiek laika, kaut gan process tika sākts jūnijā. Jautājums – kā tad tā? Kā nepietika laika? Nu, ja šoreiz nepietika laika, tad mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs – runājot par 2021. gadu, sākt šo procesu ar deputātu iesaisti jau no 2020. gada 1. janvāra. Tā ka pie tā arī pieturēsimies.

Kas šī gada budžetā ir aizsākts un varbūt tālāk aktīvāk būtu jāturpina nākamajos gados? Skatoties uz Valdības rīcības plānu, ir, protams, jāsamazina nevienlīdzība, it īpaši jāsamazina nodokļu slogs algām, it īpaši mazajām algām. To mēs esam iesākuši. Daudz aktīvāk jāturpina nākamajā gadā.

Tāpat finansējums zinātnei un infrastruktūrai, kas, man liekas, ir ļoti svarīgi elementi ilgtermiņā. Mēs zinātnei atradām nelielu palielinājumu. Ir nepieciešams krietni lielāks. Diemžēl, ja mēs runājam par infrastruktūru, tad tur tas finansējums ir pat samazināts.

Veselības aprūpes finansējums. Arī, protams, liela lieta, kas kopā ar reformām ir nepieciešama, un, ja Saeima ir devusi šādu uzdevumu, tad Ministru kabinetam šis finansējums ir jāatrod. Bet kā lai to visu paveic?

Vispirms koalīcijai ir jāvienojas, ka mērķis nav izspiest maksimālo summu no nedaudzajiem nodokļu maksātājiem, kas mums, Latvijas valstī, ir... kā jau Kariņa kungs minēja. Es piekrītu. Tikai vajadzētu arī sākt to realizēt darbos. Šeit man jāmin tāds ļoti klasisks piemērs. Ja mēs skatāmies uz iekšējo resursu sadalījumu, tad Valsts ieņēmumu dienesta budžets ir 120 miljoni. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas budžets ir aptuveni 80 miljoni. Tad jāuzdod jautājums – kā mēs saprotam šīs prioritātes? Mēs dodam vairāk resursu iestādei, kas mēģina iekasēt pēc iespējas vairāk nodokļu no cilvēkiem, vai mēs dodam vairāk resursu iestādei, kura palīdz esošajiem nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem augt un rasties arī jauniem, kas palīdz veidot šo vidi?

Tālāk. Protams, cita liela jautājumu grupa, uz kuriem būtu jāskatās un kuros būtu jāsolidarizējas, ir aktīvāka ierēdniecības mazināšana. Šeit ir dažas ministrijas, kurām diemžēl Valsts kanceleja jau entos gadus pēc kārtas ir norādījusi uz to, ka ir nepieciešams samazināt ierēdņu skaitu, bet ministrija ir konsekventi atteikusies to darīt. Es domāju, ka šis jautājums būtu ministriem arī aktīvāk jārisina. Ierēdņiem arī tomēr būtu jāuztver nedaudz solidārāk viss šis process. Ja mūsu valstī samazinās iedzīvotāju skaits, tad arī ierēdniecības skaitam būtu jāsamazinās.

Nobeigumā gribu atgādināt, ka parlamentārā valstī tomēr parlaments dod uzdevumus Ministru kabineta locekļiem un ministrijām, nevis otrādi. Ceru, ka vairs neatkārtosies tādas situācijas, kāda, teiksim, bija šī budžeta veidošanas laikā, kad visi šie daudzie priekšlikumi, kuri, kā es sākumā minēju, nāca no deputātiem un tika prezentēti Finanšu ministrijai, tika paslaucīti kaut kur zem tepiķa. Tādas situācijas vairs neatkārtosies. Tādas situācijas ir jāņem vērā, tāpēc pie nākamā gada budžeta, kā jau... ja šis budžets tiks atbalstīts, tad, kā jau es minēju, pie nākamā gada budžeta ir jāsāk strādāt no 2020. gada 1. janvāra. Finanšu ministrijai, iesaistot deputātus, aktīvi jāstrādā, reāli mēģinot atrast fiskālās telpas paplašināšanas un iekšējo resursu pārdales mehānismus, lai izpildītu politiskos solījumus.

Aicinu atbalstīt budžetu un ierosinu nākamajā gadā strādāt vēl aktīvāk un sasniegt nospraustos mērķus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debatēm atvēlētais laiks ir 15 minūtes, bet līdz pārtraukumam ir atlikušas aptuveni 10 minūtes. Papules kundze, runāsiet tagad vai pēc pārtraukuma? Pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti. (Starpsauciens: "Cik – pusstunda? Stunda?") Stunda.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Gundars Daudze (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Inese Ikstena, Ritvars Jansons (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Andrejs Klementjevs, Armands Krauze (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Vitālijs Orlovs (Starpsauciens: "Šeit!")... šeit, Evija Papule (Starpsauciens: "Jā!")... ir, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs (Starpsauciens: "Es!")... ir... un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Ministri! Premjerministr! Turpināsim Saeimas sēdi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma!

Vārds deputātei Evijai Papulei. (Dep. V. Agešins: "Ieņemiet vietas zālē!" Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi! Ministri! Deputāti! Turpināsim sēdi!

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Premjera kungs! Ministri! Kolēģi un deputāti! Nu, pirmais teikums taisni priekš jums būs. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, saprotu, ka konstruktīvajiem opozīcijas priekšlikumiem nav vietas pozīcijas mazdūšības budžetā, tomēr vēlos paust dažus secinājumus, vērtējot koalīcijas partijas darbu valsts budžeta sagatavošanā.

Lai kādu jaunu politiku priekšvēlēšanu cīņās solītu kāda no partijām, visi solījumi tik un tā ir pazuduši šajā mazdūšības budžetā. Tā ir tā pati jebkuras citas iepriekš pie varas esošas partijas prakses turpināšana, proti, kaut kur mazliet piemest finansējumu. Bet izvirzītais mērķis nevienā nozarē tā arī nav sasniegts. Attīstība nenotiek, un arī evolūcija nenotiek. Varbūt darvinismam un šīs teorijas piekritējiem laiks noiet no skatuves, vismaz no Latvijas politiskās skatuves, jo atkal un atkal Latvijā ierastajā politiskajā praksē prioritātes ir tikai solījumi vārdos. Nav spējas un, iespējams, kompetences gadu pa gadam noteikt konkrētus, reālus darbus saskaņā ar pašu nominētajām prioritātēm.

Domājams, ka Latvijas valsts budžeta kontekstā to nevar būt pārāk daudz, lai tās varētu realitātē izpildīt bez diskusijām, bez diskusijām atvēlot pilnu finansējumu. Nevar likt ielāpu uz ielāpa katrai nozarei. Iestrādāt solījumus likumos, lai pēc tam tos stoiski nepildītu.

Kaut kad taču ir jāpienāk brīdim, kad vismaz kādā no jomām spējam paiet soli pa solim, nevis tikai pāris centimetrus uz priekšu. Bez šādiem jēgpilniem un nopietniem soļiem Latvijas attīstība nenotiks. Tas vienkārši nav iespējams. Arī ar evolucionāriem – ne. Ir jābūt izlēmīgiem un skaidriem lēmumiem sabiedrības labā, un tie konsekventi jāīsteno. Turklāt Latvijas sabiedrībai ir jāzina, kas ir mūsu valsts prioritātes, kurām, neskatoties ne uz ko, papildu finansējums kā netiek piešķirts, tā netiek piešķirts.

Var pamatoti teikt, ka Latvijas sabiedrība ir apjukusi, neizprotot, kā tā var būt, ka šāgada budžetā ir tik daudz naudas, cik iepriekš nekad nav bijis, bet nepietiek neviena solījuma izpildei. Nevienam nav skaidrs, kad un kas nākamgad uzlabosies katra Latvijas iedzīvotāja dzīvē. Skolotājiem algas 12 mēnešu periodā nav plānots paaugstināt. Arī ārstiem un māsām – nav, rezidentiem – nav, zinātnei – nav, un vēl daudz kam citam – nav. Tāpat kā parasti.

Patiesību sakot, šis ir tāds pats tehniskais budžets kā pērn. Nevienā no nozarēm nav izdevies rūpīgi pārvērtēt un loģiski strukturēt izdevumus, lai šādā veidā pārdalītu naudu valdības izvirzītajām prioritātēm. Un nav arī vīzijas par to, skatoties arī vidēja termiņa attīstības budžetā.

No publiskās komunikācijas ir skaidrs, ka amatpersonu, arī ierēdniecības, algas un partiju finansējums ir prioritātes, bet izglītības, veselības aprūpes un sociālās labklājības jautājumi – nav. Latvijas sabiedrībai nav skaidrs, kāpēc vienā jomā naudas pietiek, bet citās – kā nav, tā nav. Un nekad nav. Un skolotājiem – tiem vienmēr jālūdzas. Vienmēr!

Valdības un koalīcijas komunikācija par 2020. gada budžetu ar sabiedrību, var teikt, ir formāla, brīžiem pat šķiet, ka tikai smaidīga ķeksīša dēļ. Šobrīd nevienam tā arī nav skaidra patiesā aina. Kaut gan, jāsaka, zināmas izmaiņas ir. Ir nācis klāt inovatīva satura formāts dialogam ar nozari. Savu neizdarību noteikt prioritātes, virzīt mērķtiecīgu attīstību, attīstības politiku un strukturēt valsts budžeta līdzekļus – to visu grib novelt uz pašiem nozarē strādājošajiem, kaut gan tā ir katra ministra un ministrijas tieša atbildība.

Skolotājiem nemaksājam tāpēc, ka ir nesakārtots skolu tīkls un par daudz augstskolu. Mediķiem protestēt ir jēga tikai tad, ja mediķi spēs norādīt, kur rast finansējuma avotu. Vai tiešām katram tomēr nav jādara savs darbs savā profesijā un amatā? Šis ir jauns cinisma līmenis. Cik tālu iesiet, kolēģi?

Budžeta veidošanas laikā ļoti jūtams, cik ļoti valdošā Latvijas politiskā elite nemīl un neciena savas valsts iedzīvotājus. (Starpsaucieni.) Graujot ārstu un skolotāju prestižu, kauninot pašvaldības, tiek dots bīstams signāls. Tas izplatīsies visā Latvijas sabiedrībā un parādīsies jaunā, mums ļoti nepatīkamā veidā. (Starpsauciens.)

Kādreiz ārstu, zinātnieku, kultūras darbinieku un skolotāju aprindās dzima ārkārtīgi liels potenciāls sabiedrības inteliģences līmeņa celšanai un tas vainagojās spēcīgā vērtību kodolā – ar izteiktu piederības sajūtu savai valstij, ticību tai, lepnumu par to un darbu Latvijas labā. Šis starojums izplatījās katrā kopienā, vietējās pašvaldībās, skolēnos un ģimenēs. Bet šobrīd, pašiem nemanot, valdošās koalīcijas partiju pārstāvji šīs vērtības iznīcina, augstprātīgi izmantojot varu un bezatbildīgi izlietojot naudu, kas patiesībā nāk no Latvijas sabiedrības.

Cik ļoti nav jāmīl sava tauta un Latvijas valsts, lai ignorētu Zinātniskās darbības likumu?! Esošo likuma normu izpildei nākamajā gadā ir nepieciešami 28,7 miljoni.

Augstskolu likuma esošo normu – jau esošo normu! – izpildei nākamajā gadā ir nepieciešami nepilni 30 miljoni.

Pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks. Esošo normu izpildei nākamajā gadā ir nepieciešami vien nieka 8 miljoni uz 10 miljardu budžeta fona. Pat Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus jūs esat ignorējuši un neesat spējuši iedot pilnu finansējumu (Dep. A. Muižniece: "Nē! Nē! Melo! Melo!"), jo 2020. gadā neatradās pilns finansējums, lai sasniegtu 1,6 miljonus. Un, protams, pirmsskolu pedagogu atalgojuma palielināšana, jo tad pietiktu ar 4,2 miljoniem, lai arī šai, vienai no svarīgākajām pedagogu grupām, varētu palielināt algu.

Kariņa kungs, izglītībai visās jomās, ja saskaita, ir nepieciešami tikai 73 miljoni! Jūs savā runā stāstījāt par vairākiem tūkstošiem miljonu, kas bija jūsu rīcībā. Nu būtu jauki... tas nav daudz izglītībai, jo arī jūs parasti citējat un sakāt, ka izglītība ir ekonomikas pamatā, izaugsmes pamatā. Nu varbūt ir vērts mīlēt savas valsts iedzīvotājus! (Dep. A. Lejiņš: "Viņš, protams, nemīl! Jūs vienīgā mīlat Latvijas valstspiederīgos!")

Es balsotu par budžetu. Es balsotu par budžeta likumprojektu, ja 2020. gadā tiktu piešķirts finansējums augstākajai izglītībai, zinātnei, pedagogu atalgojumam, tai skaitā pirmsskolā... Un kur nu vēl dziesmu svētki, kas noteikti nav neparedzēts un neplānots gadījums. Līdz ar to, ja jūs piešķirtu likumos noteikto finansējumu, minimumu, obligāto minimumu, tad varētu par to balsot. Un avoti faktiski šiem 78 miljoniem ir. Protams, arī partiju finansējums. Bet ir arī citi.

Tā kā esmu ieekonomējusi laiku, varbūt aicinātu veltīt vienu minūti klusuma par 2020. gada budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Ministri! Es runāšu tikai par tiem jautājumiem, par ko man un maniem vēlētājiem ir patiesas bažas. Un šodien... ar šodien skatāmajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Invaliditātes likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā... es saprotu, ka mēs demonstrējam sabiedrībai, saviem vēlētājiem, ka tikai vārdos rūpējamies par visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Un man nav īsti saprotams arī Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta sēdes protokols Nr. 41, kas nosaka, ka ministrijām jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu, netiek piesaistīti minimālās algas apmēram, kas mums ir bijis gadu gadiem.

Man jautājums: kas notiks ar pašām neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām – invalīdiem – 2021. gadā un tālāk? Mēs visi zinām, kas ir cilvēks ar invaliditāti: cilvēks, kuram ir funkcionalitātes ierobežojumi, kas ietekmē fiziskās vai garīgās spējas. Šiem cilvēkiem nav spējuši palīdzēt medicīnas speciālisti ārstniecības procesa laikā.

Ja cilvēks ar invaliditāti saņem asistenta pakalpojumus, tas nozīmē, ka viņš nav izstumts no sabiedrības, ka viņam palīdz socializēties, arī iegūt izglītību vai papildu prasmes. Svarīgi, lai asistents justos arī materiāli novērtēts un, pieaugot minimālajai darba algai, palielinātos arī viņa atalgojums. Mēs labi zinām, ka šodien invalīdam, it sevišķi I grupas, praktiski nav iespējams par šo atalgojumu sameklēt asistentu. Tāpēc viņa lomu pilda tuvi radinieki. Bet arī radiniekiem jāuztur ģimenes, un viņi nav spējīgi par šādu atalgojumu kopt to radinieku.

Attiecīgi arī par sportistiem. Valdības mērķis ir nodrošināt, lai par profesionālajiem sportistiem tiktu veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 860 eiro, tātad neņemot vērā minimālo algu, kas, iespējams, tiks palielināta uz 500 eiro. Ja no 2021. gada minimālā alga var tikt palielināta, tas nozīmē, ka arī profesionālie sportisti tiks nostādīti nevienlīdzīgā situācijā.

Es tiešām gribētu rast atbildes uz šiem jautājumiem. Un man tā dīvaini šķiet, ka šādi likuma grozījumi ved mūs uz kādu citu kontinentu, kur cilvēks var izdzīvot ar diviem eiro dienā. Bet ministriem es tomēr gribu atgādināt, ka mēs dzīvojam tādos platuma grādos, kur cilvēkiem – tieši nabadzīgākajiem, tieši invalīdiem – ir vajadzīgs apģērbs, ir jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, ir jāmaksā par apkuri. Un arī pie mums laikam neaug tie banāni un desas kokos. Cilvēkam ir jādomā, kā izdzīvot.

Ceru, ka atbildes uz šiem jautājumiem mēs atradīsim. Un arī ļoti ceru, ka šiem grozījumiem minētajos likumos uzmanību pievērsīs arī Tiesībsarga birojs un, ja vajadzēs, arī apstrīdēs tos Satversmes tiesā.

Tas, ko nobeigumā gribu pateikt. Ko es šodien dzirdēju te? Es dzirdēju tādu dīvainu lietu no visām partijām, ka budžets veidots saskaņā ar piecu partiju prioritātēm, nevis likumiem pakārtots. Neviens jau nav pret budžetu... ka tas nav jāapstiprina. Varbūt tomēr paņemam šo budžetu atpakaļ un sakārtojam to pēc... no sākuma – pēc likuma, un tikai tad, ja kas paliek pāri, – tikai tad pēc partiju prioritātēm!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi un kolēģes! Klātesošie! Neatkārtošu jau sacīto, ka šis ir daudzu kompromisu budžets, kurā atbalstītas daudzas svarīgas iniciatīvas, lai gan ne pilnā apjomā, kas vajadzīgs, jo naudas ir tik, cik ir. Taču šis budžets, 2020. gada budžets, un vidēja termiņa budžeta ietvars ir apliecinājums tam, ka valdība izprot un atbalsta jaunatnes politikas attīstību un parāda apņemšanos stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Par to arī es runāšu.

Vēlos šodien izcelt šos divus valdības deklarācijas uzdevumus, kas tiek realizēti.

134. punkts: "Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru."

Un 164. punkts: "Paplašināsim valsts atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības politikai."

Nesenais Latvijas Bērnu labklājības tīkla pētījums par jauniešu labbūtību jeb dzīves kvalitāti Baltijas valstīs parāda, ka Latvijas jauniešu līdzdalība jauniešu projektos, jaunatnes organizācijās, nevalstiskajās organizācijās, skolu jauniešu un novadu jauniešu domēs, skolēnu un studentu pašpārvaldēs, vides sakopšanas talkās un citās nodarbēs ir krietni zemāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Lai šos rādītājus mainītu un meklētu risinājumus, Latvijā realizējam jaunatnes politiku, kuras īstenošanā iesaistīti daudzi spēlētāji – ministrijas, valsts iestādes, pašvaldības, jaunatnes organizācijas, organizācijas, kas strādā ikdienā ar bērniem un jauniešiem, paši jaunieši un citi.

Jaunatnes politika mūsu valstī tiek realizēta, lai uzlabotu jauniešu dzīves kvalitāti, lai veidotu jauniešiem atbalstošu un iekļaujošu vidi, lai atbalstītu jauniešu iniciatīvas un veicinātu jauniešu līdzdalību, lai stiprinātu jauniešu uzņēmīgumu un veselīgu dzīvesveidu. Daži šīs politikas rezultatīvie rādītāji paredz, ka 2020. gadā jau 40 Latvijas pašvaldībās vienlaikus varētu darboties gan jauniešu centrs, gan jauniešu dome, gan jaunatnes konsultatīvā komisija. Tāpat paredzēts strādāt pie tā, lai jauniešu īpatsvars jaunatnes organizācijās pieaugtu. Plānots, ka beidzot visās pašvaldībās varētu pienākt laiks, ka būs kāds atbildīgais par darbu ar jaunatni – vai tas ir jaunatnes lietu speciālists, vai cita persona, kurai uzticēts veikt šo nozīmīgo darbu.

Jaunatnes politikas īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā 2020. gadā atvēlēts 1 procents no visiem ministrijas izdevumiem jeb gandrīz 7,7 miljoni eiro. Lielākais apjoms gan ir līdzekļi, kas nepieciešami Eiropas Savienības Erasmus + un citu programmu līdzfinansēšanai, un vairāk nekā pusmiljons eiro ir finansējums jaunatnes politikas valsts programmai, lai gan šīs programmas finansējums samazinās, kopējais finansējuma apjoms pieaug un – kas svarīgi – atbalsta principi ir mainījušies.

Jau šobrīd budžeta procesā skaidri redzamais finansējums, kas paredzēts jaunatnes politikas programmai, ļaus stiprināt un sniegt nepieciešamo atbalstu jaunatnes organizācijām, īpaši tām, kas strādā nacionālajā mērogā.

Jā, protams, jāpiebilst, ka svarīgi turpināt darbu, lai palielinātu bāzes budžetā atvēlēto finansējuma apjomu, jo tikai šādā veidā iespējams nodrošināt ilgtermiņa un plānveida darbu ar jaunatni, attīstību, nodrošināt atbalstu jaunatnes organizācijām, lai tām būtu iespēja plānot savu darbu un aktivitātes mērķtiecīgāk.

Bet svarīgāk ir tas, ka mēs esam pārgājuši no vienreizējiem ikgadējiem maksājumiem, dažādiem papildinājumiem, jaunatnes organizācijām uz skatījumu un plānošanu vismaz vidējā termiņā – trīs gadu perspektīvā.

Finansējuma palielinājums jaunatnes politikai nebalstās tā saucamajās deputātu kvotās, kā bijis iepriekš. Tā ir cita veida politika (Starpsauciens), par to paldies iesaistītajiem un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Otra lieta, ko vēlos ieskicēt, ir mūsu apņemšanās stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību, stiprinot NVO sektoru, atgādināšu, ka jau šajā, 2019. gadā, tika atrasts papildu finansējums NVO fondam. Un finansējuma piešķiršana turpinās. Arī 2020. gadā starp galvenajiem pasākumiem ir nodrošināta valsts budžeta programmas "NVO fonds" līdzekļu pieejamība pilsoniskās sabiedrības attīstībai, it īpaši atbalstot interešu aizstāvības iniciatīvas.

Finansējuma palielinājums NVO fonda darbības nodrošināšanai ir 800 tūkstoši eiro. Kopā ar esošajiem 400 tūkstošiem pirmo reizi tiek pārsniegta miljona robeža, sastādot kopā 1,2 miljonus eiro. Arī šajā darbā vēlos pateikt paldies – īpaši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Kultūras ministrijai – par to, ka fondam finansējumu atrada un ieplānoja.

Lai gan esmu dzirdējis deputātus runājam, ka pilsoniskās līdzdalības stiprināšana neesot nepieciešama un tai nav jābūt vienai no prioritātēm Nacionālajā attīstības plānā, mēs darām pretējo un atbalstīsim nevalstisko sektoru un pilsoņu iniciatīvas un līdzdalību visos līmeņos. Un arī Nacionālā attīstības plāna kontekstā to jāturpina darīt. Mēs, "Attīstībai/Par!", uzskatām, ka pilsoniskā līdzdalība pozitīvi iespaido likumdošanas procesu un to jāturpina atbalstīt.

NVO fonds, protams, nav vienīgais atbalsta mehānisms, bet nozīmīgs programmas mērķis. Programmas mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā, atbalstīt aktivitātes iedzīvotāju līdzdalības un sadarbības procesiem, nodrošināt demokrātisku valsts pārvaldību un plašākas sabiedrības iesaisti sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanas procesu. Uzdevumu ir daudz, un labi, ka finansējums pieaug.

Komentējot kāda kolēģa teikto par to, ka šajā budžetā nav atbalsta kādai konkrētai organizācijai, vēlos atbildēt, ka tā ir vecā politika. Jaunā politika ir strādāt tā, lai pieaugtu kopējais finansējums programmām un to var sadalīt godīgos, atklātos konkursos, kuros var startēt ikviena nevalstiskā organizācija. Šādā veidā uzvar idejas – labākās idejas! –, nevis organizācijas.

NVO fondu administrē Sabiedrības integrācijas fonds. Es ceru, ka šovasar veiktās izmaiņas Sabiedrības integrācijas fonda likumā un atklātā konkursā tikko izraudzītā jaunā fonda direktore palīdzēs veidot Sabiedrības integrācijas fondu kā mūsdienīgu, atvērtu un pilsonisko sabiedrību stiprinošu institūciju, kas spēs kvalitatīvi realizēt NVO fonda programmu ar palielināto finansējumu, lai veicinātu aktīvāku pilsonisko iniciatīvu īstenošanu, kā arī veicinātu sadarbību starp sabiedrību un valsti.

Komentējot kāda kolēģa iepriekš teikto par tikko izraudzīto SIF vadītāju, vēlos teikt, ka es vēl ticu atklātiem konkursiem, kuros izraugās institūciju vadītājus mūsu valstī, jo nav jau izdomāts labāks mehānisms kā atklāts konkurss. Ja kritiķiem ir šaubas par konkursa gaitu un tiek runāts par pārkāpumiem, lieciet šos faktus galdā, nevis runājiet tukšu no Saeimas tribīnes! Vērsieties tiesībaizsardzības iestādēs, ja jums ir informācija par pārkāpumiem!

Es nedomāju, ka tas, ka kandidāta dzīvesbiedrs ir augsta valsts amatpersona, ir iemesls liegt startēt atklātā konkursā, kurā trīs kārtās vērtē kandidāta profesionalitāti. (Dep. I. Zariņš: "Kāds tam sakars ar budžetu?") Un tas nevar liegt darboties jomā, kurā iepriekš sasniegti izcili rezultāti. Vēl vairāk – prieks lasīt, ka dažādi nozares cilvēki izsakās ļoti atzinīgi par izvēlēto kandidāti. (Starpsauciens.) Es tiešām ceru, ka SIF – stiprāks SIF! – palīdzēs arī labāk realizēt NVO fonda programmu. (Dep. I. Zariņš: "Jau palīdz!")

Tikai 5 procenti Latvijas iedzīvotāju pašlaik darbojas tādās nevalstiskajās organizācijās, kuras reāli spēj piedalīties un iespaidot lēmumu pieņemšanu valsts un pašvaldību iestādēs. Lai sekmētu iedzīvotāju iesaistīšanos NVO darbā un lai sekmētu līdzdalību kopumā, ir nepieciešama sabiedrības pilsoniskā izglītošana, stabils finansējums, efektīva komunikācija un pašreizējo sadarbības mehānismu pilnīgāka izmantošana. Pie visu šo lietu uzlabošanas mēs strādājam un turpināsim darbu līdzdalības sekmēšanā arī turpmāk.

Aktīvas jaunatnes organizācijas un stipras nevalstiskās organizācijas veicina ne tikai plašas sabiedrības iesaistīšanos dažādās norisēs, bet arī palīdz uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un pašu lēmumu kvalitāti gan pašvaldībās, gan izpildvaras līmenī, gan arī Saeimā.

Es ceru, ka minētais finansējums jaunatnes politikai un NVO sektoram palīdzēs stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību, gan bērnu, gan jauniešu, gan pieaugušo aktivitāti un izaugsmi. Ceru, ka aizvien uzlabosies starpinstitūciju sadarbība nosprausto mērķu sasniegšanā.

Paldies. Es aicinu atbalstīt nākošā gada budžetu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Cienījamā priekšsēdētāja! Klātesošie valdības locekļi! Godātie deputāti! Budžeta projekta pirmais lasījums ir tas retais brīdis Saeimas darba kārtībā, kad var runāt par Latvijas ekonomikas stratēģiskās attīstības mērķiem, uzdevumiem, līdzekļiem un pasākumiem. Budžets koncentrēti parāda valdības politiku ekonomikas un finanšu jomā. Faktiski tās ir debates par ekonomiku. Tāpat kā janvāra beigās mums notiek ārpolitikas debates.

Veselīgas ekonomikas attīstības rādītāji ir virzīti uz diviem mērķiem: augsts iekšējais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un zems sociālās nevienlīdzības līmenis. Par miljardiem cilvēku nabadzību cilvēce maksā augstu ekonomisko un sociālo cenu. Nabadzība vēl vairāk degradē sabiedrību, ja tai līdzās saglabājas izaicinoša greznība.

Bija jānotiek desmitiem revolūciju un karu, lai prasība novērst vai vismaz samazināt sociālo nevienlīdzību vairs netiktu uzskatīta par neprātīgu, revolucionāru, tukšu iedomu un kļūtu par normu demokrātiskā valstī. 21. gadsimtā ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka sabiedrības bagātības vairošana un sociālā vienlīdzība ir savstarpēji saistītas. Pēckrīzes desmitgade ir satriekusi ilūzijas par tirgus neredzamās rokas visvarenību un likusi secināt, ka valstij ir jāuzņemas augsta atbildība gan par ekonomikas attīstību, gan par sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

No šāda augsta prasīguma līmeņa es aicinu analizēt arī trīs gadu budžeta ietvaru, kā arī nākamā gada budžetu. Tātad – kāds būs iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju un kāds var būt nevienlīdzības līmenis? Likumprojekti tieši šos radītājus nesatur, vien norādot prognozējamo iekšzemes kopproduktu 33 miljardu 154 miljonu apmērā un IKP pieaugumu. Šim gadam tas prognozēts 3,2 procentu apmērā, bet nākamajam gadam ‒ 2,8 procentu apmērā.

Tikmēr iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju 2018. gadā bija piektais zemākais Eiropas Savienībā: 29 901 starptautiskais dolārs. Mazāk – Grieķijai, Rumānijai, Horvātijai un Bulgārijai.

Savukārt Džini koeficients, kurš, kā zināms, raksturo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājās par vienu procentpunktu – no 34,5 līdz 35,6 –, un tagad Eiropā nevienlīdzības sacīkstēs mūs apsteidz tikai Lietuva un Bulgārija. Salīdzinājumam: Igaunijai Džini koeficients ir 30,6, Eiropā vidēji – 29,0, bet Zviedrijai – 25,0.

2008. gadā tika publicēts Pasaules Bankas Izaugsmes pētījums. Tas liecina: lai valsts dubultotu savus ienākumus 10 gadu laikā, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme vidēji 7 procenti gadā. Septiņi!

Viena no svarīgākajām šī ziņojuma atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas un investējot vēl 7 procentus no IKP izglītībā un veselības aprūpē. Tātad kopā 32 procentus no IKP.

Tikmēr investīciju kopapjoma īpatsvars Latvijā 2019. gadā ir 23,8 procenti, nākamajā, 2020. gadā, tas būs 24,1 procents, 2021. gadā ‒ 24,5 procenti, un pēc tam 2022. gadā ‒ 24,9 procenti. Turklāt atbilde uz manu jautājumu bija: šajos 24 procentos ir paredzēti arī ar izglītību un veselību saistīti izdevumi! Tātad investīciju īpatsvars sanāk nevis 32, bet 24 procenti no IKP. Starpība starp Pasaules Bankas rekomendāciju un investīciju līmeni Latvijā ir 8 procentpunkti. Tātad Latvijai ir vajadzīgas vēl 2 miljardu 652 miljonu eiro lielas investīcijas, lai ekonomika varētu ieskrieties un pieaugt līdz 7 procentiem gadā.

Secinājums: nepietiekama investīciju politika rada nepietiekamu budžeta ieņēmumu pieaugumu. Tas arī ir cēlonis naudas trūkumam veselības aprūpē un izglītībā!

Kā palielināt investīcijas Latvijas ekonomikā?

Līdzšinējā ekonomikas attīstības politika pamatojās uz privāto investīciju piesaisti un aprobežojās ar makroekonomikas stabilizēšanu, cerot, ka privātpersonu nauda ienāks reālajā ekonomikā. Tomēr redzam: pat ja tas notiek, šis process ir īslaicīgs un privāto investīciju pieaugumu aizstāj to kritums.

Šādos apstākļos investīciju politikas prioritātei ir jābūt publisko investīciju palielināšanai. Tam ir divi cēloņi. Pirmkārt, publiskās investīcijas ir nepieciešamas, lai palielinātu iekšzemes pieprasījumu un motivētu privātās investīcijas. Otrkārt, valsts finansējums ir nozaru investīciju drošuma radītājs, tāpēc privātās investīcijas vienmēr labprāt seko publiskajām.

Pasaules Bankas pētījums atzīst, ka, lai nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni un piesaistītu privātā sektora investīcijas, visās ātri augošajās zemēs valsts investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā bija apmēram 7 procenti no IKP ik gadu. Tikmēr Latvijas valsts investīcijas 2020. gadā ir plānotas 1,6 miljardu apmērā, kas ir mazāk par 5 procentiem.

Nepietiekama valsts investīciju politika rada nepietiekamu budžeta ieņēmumu pieaugumu.

Kādi ekonomikas attīstības instrumenti vēl ir Latvijas rīcībā pēc tam, kad Eiropas Savienībā tai netika dots izmantot monetārās un aktīvas fiskālās politikas iespējas?

Bez valsts atbalsta reālas ekonomikas attīstībai, tajā skaitā tiešām valsts investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā, valsts rīcībā ir palikusi vien nodokļu politika. Turpretī jau otrajā budžetā pēc kārtas valdība nav mainījusi darba nodokļus, ļaujot uzņēmējiem, valdības ieskatā, "mierīgi" (pēdiņās!) strādāt. Tas pierāda... vēlreiz saku to, ko esmu teicis iepriekšējā Saeimas sēdē, kad mēs tikai nodevām likumprojektu skatīšanai komisijā... tas pierāda, ka valdība uzskata nodokļus tikai par fiskālo līdzekli, ignorējot to, ka nodokļu politika ir varens uzņēmējdarbības un ekonomikas vispārējas attīstības līdzeklis.

Sastingusī politika liecina par to, ka valdība nemeklē iespējas palielināt nodokļu ieņēmumus. Pirmkārt, netiek ar augstāku nodokļu likmi aplikti ienākumi, kuri pārsniedz ienākumus, kas atzīti kā augsti vai ļoti augsti. Otrkārt, netiek paplašināta ar nodokli apliekamo ieņēmumu bāze.

Nodokļu sloga pārcelšana no maziem ienākumiem uz lieliem ienākumiem vienlaikus ar vēl lielāku nodokļa sloga palielinājumu sevišķi augstiem fizisko personu ienākumiem var būt nodrošināta ar progresivitātes principa piemērošanu, kas, kaut gļēvi, ir sākusies 2018. gadā.

Attiecībā uz nodokli vārds "progresīvais" nemaz nenozīmē "priekšzīmīgs", bet gan "progresējošs". Īstenojot šādu nodokļu politiku, katram nākamajam ienākumu palielinājumam tiek piemērota augstāka likme. Tā nav nivelēšana! Nodokļa sloga pārdalīšanas mehānisms nodrošina ekonomisko taisnīgumu, proti, tiem, kam brīvais tirgus deva vairāk iespēju nopelnīt, ir vairāk jāatdod sabiedrībai.

Vēsturiski visās valstīs, bez izņēmumiem, aplikšana ar nodokli pēc progresivitātes principa ir veidojusies ideoloģiskajās cīņās, ekonomisko interešu un politisko uzskatu sadursmēs. 20. gadsimts iesākās ar tādiem sociālajiem satricinājumiem, ka lielākajā daļā attīstīto valstu valdības ir ieviesušas progresīvo nodokli, bet batālijas nav rimušas vēl šodien. Pret progresīvo nodokli iestājas korporācijas un to interešu lobētāji. Visaktīvāk viņi darbojas tur, kur viņiem nepretojas, kur algotais darbaspēks ir slikti organizēts, ir novājinātas vai pat izzudušas demokrātijas tradīcijas. Un pierādījums tam ir arī visas 15 jaunbagātnieku valstis, kas izveidojās Padomju Savienības vietā, tostarp arī Latvija.

Šodien ar ironiju var lasīt, kā organizācijas, kas pauž lielo ienākumu saņēmēju intereses, maļ un maļ vienus un tos pašus argumentus. Un galvenais paņēmiens – savas grupas intereses uzdot par visas sabiedrības interesēm. Nav vēlmes pašiem maksāt budžetā vairāk nodokļu, tāpēc spriedelē, ka cietēji būs visi iedzīvotāji, jo mazināsies viņu ikmēneša ieņēmumi. Taču viņiem nav taisnība. Progresīvais nodoklis, kad tiks ieviests konsekventi, Latvijā ļaus mazināt nodokli nelieliem ienākumiem. Pēc nodokļa samaksas vairumam Latvijas darba cilvēku makos paliks vairāk naudas! Un viņi šo naudu nenesīs uz banku, bet uz veikaliem. Palielināsies pieprasījums iekšējā tirgū, uzņēmējiem būs pamats ieguldīt līdzekļus savās ražotnēs, veicināt ekonomikas izaugsmi.

Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis motivēs uzņēmējus pamest ekonomikas ēnas pusi. Ja turpinātu ieviest progresivitāti un palielinātu likmi lielajiem ienākumiem, varētu vēl samazināt likmi ļoti lielam algotu darbinieku skaitam, kuru alga ir zemāka par vidējo. Uzņēmumu izmaksas mazināsies, uzņēmējiem kļūs mazāk iemeslu slēpties ekonomikas ēnā. Nekādus pasākumus, kas būtu līdzīgi šim, valdība neplāno ne nākamajā gadā, ne nākamajos trīs gados.

Tikai piemērojot progresivitātes principu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, var izlabot regresīvo sistēmu, kas ir nevienlīdzības pamatā.

Nodokļu sistēma ikvienā valstī veic trīs uzdevumus: pirmais – nodrošina ieņēmumus valsts budžetā; otrais – iespaido, respektīvi, regulē uzņēmējdarbības ekonomisko aktivitāti un trešais, vissvarīgākais šīs sarunas kontekstā, – īpaši izlīdzina atšķirības atsevišķu iedzīvotāju grupu ienākumos.

Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nodokļu sistēma trešo no minētajām funkcijām nekad nav nopietni veikusi. Tas bija izdevīgi valdošajai elitei. Latvijā nedarbojas un nekad nav darbojies Rietumeiropā izplatītais princips, ka katram ir jānes tik smaga nodokļu nasta, cik tam ir spēka. Uz to jau vairākkārt ir norādījušas tādas organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tāpēc joprojām spēkā ir kāda Latvijā nesen pazīstama uzņēmēja teiktais, ka Latvija ir valsts, kurā ir lēti būt bagātam.

Satriecošu triecienu sociālajai vienlīdzībai dod zemais veselības aprūpes valsts finansējums. Pasaules Veselības organizācijas analīze uzskatāmi demonstrē, ka par nepieciešamu veselības aprūpes budžeta finansējumu var uzskatīt vismaz 5 procentus no IKP.

Turpretī valdība, sastādot nākamā gada budžetu, neievērojot tiesiskās paļāvības principu, ignorējusi pat valsts likumos jau ietvertās normas, tai skaitā – par veselības aprūpes finansējumu.

Tāpēc aicinu valdību atsaukt šo budžeta projektu un iesniegt jaunu atbilstoši iepriekš pieņemtajiem likumiem.

Šis budžets neatbild uz laika izaicinājumiem. Tas ir saturiski vājš, veselības aprūpi un izglītību smacējošs un politiski mazdūšīgs. To atbalstīt nevar!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Ministru prezident! Cienījamie ministri! Kolēģi!

Pērn jaunievēlētā Saeima pieņēma tā saukto tehnisko budžetu. Šogad visiem deputātiem ir iespēja strādāt savādāk, lai izpildītu vēlētājiem dotos solījumus, bet Saeimas tribīne visbiežāk tiek izmantota vainīgo meklēšanai un notiesāšanai. Šodien arī mēs dzirdējām: par visu ir vainīga Rīgas dome, nu, laiku pa laikam varbūt Jelgavas dome vai... Artuss par kaut kādu Aivaru ar Aleksandru... Bet tomēr mēs esam ievēlēti Saeimā, lai strādātu cilvēku labā, nevis lai tiesātu un vainotu.

Valdība, sastādot 2020. gada budžetu, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu. Jā, likums ir bargs, bet tas ir likums! Tāpēc aicinu valdību atsaukt šo budžeta projektu un iesniegt jaunu atbilstoši iepriekš pieņemtajiem likumiem vai labot esošo starp pirmo un otro lasījumu, rūpīgi izpētot visus iesniegtos grozījumus.

Mūsu frakcijas priekšlikumos būs daudz labu ideju, kuras patiešām var īstenot. "Naudas nav" – slikts arguments. To naudu var atrast, piemēram, no partijām piešķirtajiem līdzekļiem. Kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi, kamēr netiek pildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu medmāsām un pedagogiem, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt avansu uz vēlētāju uzticības rēķina.

Es ceru, ka mēs neesam kartona deputāti un varēsim labot kļūdas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī ar to pavadošajiem likumprojektiem, rodas vairāki jautājumi un komentāri par šiem dokumentiem.

Diemžēl Latvijā ir izveidojies paradums pirms vēlēšanām teikt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc tam izlikties, ka tā ir bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika. Izrādās, ka arī pie valsts budžeta sastādīšanas var nonākt, sasolot visu ko, bet vēlāk to vairs pat nepieminot. Tagad, analizējot valsts budžeta projektu, ir skaidrs, ka sabiedrisko attiecību triks ar jaunu politiku ir nesekmīgs, jo priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi ir aizmirsti kā nelāgs pārpratums. Turklāt valdības normatīvajos aktos neatspoguļojas ne tikai priekšvēlēšanu solījumi, bet pat Saeimas uzdevumi. Tāpēc 2020. gada budžets ir liekulības un vilšanās budžets. Bet, lai kā arī to budžetu nosauktu, daudziem cilvēkiem Latvijā tagad ir rūgta piegarša mutē. Vēlētājiem bija lielas cerības uz jaunajiem spēkiem, taču nekādi cerētie pārlaimības saulainie laiki nav pienākuši, un saldo putukrējuma garšu nomainījusi sūrā rupjmaizes garoza.

Pirms vēlēšanām teju vai visas partijas ir solījušas atbalstīt pedagogu algu palielināšanas grafiku. Bet ko mēs redzam īstenībā? Izglītības un zinātnes ministrijai ir paredzēts līdzekļu samazinājums par 3,2 miljoniem eiro! Jāņem vērā, ka piešķirti papildus 23 miljoni eiro pedagogu algu paaugstināšanai iepriekš pieņemtā grafika pildīšanai, tas ir tiesa. Tikai tas viss – līdz šā mācību gada beigām. Un, lai to nodrošinātu arī no septembra, varbūt vēl būs jāatņem atlikusī naudiņa bērnu pusdienām.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas attieksmi pret sportu jau varēja nojaust viņas darbības pirmajās dienās, kad viņa rosināja apturēt finansējumu sporta būvēm. Un loģisks turpinājums šai politikai ir miljons eiro... samazinājums sporta nozarei nākamgad.

Joprojām netiek pildīts ne Augstskolu likums, ne Zinātniskās darbības likums, netiek pildītas normas par augstskolu pedagogu algu pieaugumu un ikgadēju finansējuma pieaugumu par 0,25 procentiem no IKP augstākajai izglītībai un vismaz 0,15 procentiem – zinātniskajai darbībai. Netiek nodrošināts zinātnei jau sen solītais finansējums 1,5 procentu apmērā no IKP.

Liekulības un vilšanās budžets ir arī mediķiem, par kuru atalgojuma pieaugumu, kas netiks nodrošināts, lēma 13. Saeima. Turklāt vienbalsīgi. Papildus mediķu algām būs 41,8 miljoni eiro, kas gan ir daudz par maz solītajam zemāko algu pieaugumam 20 procentu apmērā.

Kopējais Veselības ministrijas budžeta pieaugums ir 33,5 miljoni, un tas ir mazāks, nekā aizies mediķu algu pielikumam, līdz ar to pacientiem nevajadzētu likt pārlieku lielas cerības uz solīto pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un rindu mazināšanu slimnīcās un poliklīnikās.

Par labklājības jomu. Labklājības jomā prioritāte, šķiet, būs minimālā ienākumu līmeņa palielināšana no 53 uz 63 eiro, bet normas pietiekamību, visdrīzāk, vērtēs Satversmes tiesa.

Ar dalītām jūtām varētu uztvert 8,2 miljonu eiro atvēlēšanu pašvaldību reformai. Varētu varbūt piekrist un aplaudēt, ja pamatā nauda tiktu tērēta piemēram, atbilstošas infrastruktūras izveidei jaunu pašvaldību kopīgai funkcionēšanai, bet izskatās, ka lauvas tiesu vienkārši noēdīs birokrātija. Tādējādi reģionālās attīstības nauda lielā mērā vienkārši paliks Vecrīgā.

Vēl viena nopietna problēma – steidzamības kārtībā tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā". Mans komentārs un viedoklis par šī normatīvā akta projektu ir šāds: vispirmām kārtām es, tāpat kā vairāki klātesošie un mani kolēģi, un citu partiju pārstāvji, arī iestājos par sponsoru naudas ietekmes mazināšanu reālajā politikā, bet, manuprāt, tam jānotiek saprātīgā ietvarā, nodrošinot politikas subjektu darbības vienādas iespējas. Šādu grozījumu virzīšana ir vērtējama kā koalīcijas politiskā kļūda – te šaubu nav, jo paši valdošie politiķi nodrošina sev "zelta spilvenu", lai neteiktu, "zelta izpletni".

No ētikas principu prasībām raugoties, ar šādu ideju jānāk nevis koalīcijai, bet šīs idejas autoram. Šajā gadījumā – Valsts prezidentam Levita kungam. Grozījumu projekts netika pienācīgi izdiskutēts sabiedrībā, kas likumsakarīgi izraisīja plašu pretreakciju un sabiedrības neapmierinātību. Steidzamības kārtībā virzāmais likumprojekts netika pienācīgi apspriests arī Saeimā, un izskatās, ka arī netiks apspriests. Šādu grozījumu spēkā stāšanās ir attiecināma, manuprāt, tikai uz nākamās Saeimas sasaukšanas brīdi, tātad – uz 14. Saeimu, ne ātrāk.

Bet kopumā, ja, pateicoties "bezkompromisu tiesiskuma" koalīcijai, šis likums tiks pieņemts, tas tikai pastiprinās sabiedrības neapmierinātību, tiks radīts kārtējais juridiskais un politiskais brāķis, kas neveicinās demokrātijas stabilitāti Latvijā un sabiedrības uzticību parlamentam.

Es domāju, ka šo naudu var novirzīt mediķiem, izglītības sistēmas darbiniekiem un pensionāriem. Kopumā valdība, sastādot 2020. gada budžetu, manuprāt, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu, proti, ignorējusi vairākos likumos ietvertās normas, tās neielabojot budžetu pavadošajos likumprojektos. Turklāt valdība ne tikai nav ievērojusi likumus, bet pēc būtības arī pārkāpusi Satversmi, klaji ignorējot Saeimas nolemto. Es uzskatu, ka šāda valdības rīcība grauj pašos pamatos Latviju kā tiesisku valsti. Es vēlos informēt, ka mani un citu kolēģu labie nodomi šodien, rīt un parīt tiks uzlikti uz papīra ar visiem aprēķiniem un tāmēm, un es ceru, ka tiks atbalstīti otrajā lasījumā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" ietvaros.

Katrā gadījumā mēs vēlamies atvērt nopietnu diskusiju par priekšlikumiem otrajā lasījumā, jo nevar būt tā, ka parlamentārajā republikā Saeimas deputātiem nav nekādas teikšanas par konkrētām budžeta pozīcijām. (Starpsauciens: "Nav jau arī!") Padomājiet par to!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Ādamsona kungs!

Es atvainojos. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Kāds ir šīs valdības un it īpaši finanšu ministra Reira kunga noslēpums, iesniedzot šai Saeimai šo budžeta paketi? Ir vairāki tādi noslēpumi.

Pirmais. Pakļaujoties Jaunās konservatīvās partijas šantāžai, absurdā un izkropļotā veidā tiek ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kā rezultātā 2,5 miljonus zaudē aizbildnībā esošie bāreņi un citi bez vecāku gādības palikušie bērni, jo netiks nodrošināta bērnu uzturnaudas palielināšana; 43 profesionālie sportisti, kas darbojas Iekšlietu ministrijā, nesaņems nākotnē garantētas... sociālās garantijas; 27 miljoni netiek atrasti, lai nodrošinātu minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanu iepriekš plānotajā apmērā.

Otrais noslēpums. Patiesie labuma guvēji no šāda budžeta likumdošanas regulējuma būs tie, kas ir ēnu ekonomikā, jo diferencētais neapliekamais minimums ir Kariņa valdības atbalsts uzņēmējiem, kuri maksā zemu atalgojumu; tas veicina zemas pievienotās vērtības vai lēta darbaspēka ekonomikas saglabāšanu, dod priekšroku aplokšņu algu sektoram, mazina to uzņēmumu konkurētspēju, kuri legāli maksā normālas algas.

Un būtiskākais: tas ir mīts, ka Jaunās konservatīvās partijas ieviestais diferencētais neapliekamais minimums mazina nevienlīdzību. Tas pat nedaudz palielina to starp personām ar un bez apgādājamiem!

Lai nu kam, bet Reira kungam būtu jāzina, kas ir tie ēnu ekonomikas darboņi, kas, paverdzinot darbiniekus un maksājot minimālas algas, turpinās krāpties ar aplokšņu algām! Jo Finanšu ministrijas paspārnē atrodas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departaments.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar aplokšņu algām pērn ir bijuši 1,07 miljardi, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro.

Secinājumi. Reira kungam vadot finanšu resoru, ēnu ekonomika sāka pieaugt, jau sākot ar 2012. gadu, bet 2018. gadā sasniedza jaunu rekordu – pieauga jau pat līdz 24,2 procentiem no IKP.

Un tagad pēdējais, trešais, noslēpums – par finansējuma nepietiekamību veselības jomai. Lai nu kam, bet Viņķeles kundzei vajadzētu zināt, ka Ministru kabinetā pašlaik viņas partijas biedrs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūces kungs aktīvi rosās, lai palielinātu valsts aparātā strādājošo skaitu, izveidojot VARAM paspārnē... Vides investīciju fondā, Zaļo investīciju fondā, zem kura... plānots dibināt šādu apakšvienību, kas savukārt, piesaistot uz privātas sadarbības pamata partneri, apsaimniekos 60 miljonus eiro. Tātad līdzekļi ir – 60 miljoni, kurus pārdalīs privāta kapitāla interesēs, nevis mediķiem, pedagogiem vai bāreņiem!

Cienījamās dāmas, ja jums ir iekšējā cieņa, un godātie kungi, ja jums ir tas gods! "Dura lex, sed lex" – "Likums ir bargs, bet tas tomēr ir likums". Ievērojiet to un neatbalstiet šo budžeta likumdošanas paketi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Valdība! Labdien, kolēģi! Vasaras beigās izglītības un zinātnes ministre nāca ar jaunu iniciatīvu, kā vēl vairāk patērēt pašvaldību līdzekļus (Starpsauciens.), – no nākamā gada janvāra pārtraukt no valsts budžeta finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem pilnā apmērā. Pajautāt pašvaldībām, vai tās varēs atļauties šādus izdevumus, ministre neuzskatīja par vajadzīgu. Šķiet, ka, gatavojot 2020. gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi ar vērienu pasaimniekot pašvaldību maciņos. Sākumā šķita, ka varbūt tas ir mēģinājums pārbaudīt pašvaldību pacietību. Pašvaldību reakcija bija viennozīmīga – nav pieļaujama jaunu funkciju nodošana tām bez finansējuma. Diemžēl tā netika sadzirdēta, un šodien mums valdība jau piedāvā budžeta likumprojektu, kas paredz, ka valsts turpmāk nefinansēs 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanu pilnā apmērā.

Tas uzliks papildu slogu pašvaldībām, un tām nāksies atteikties no iepriekš plānotajiem projektiem. Piemēram, Daugavpils domei tagad steidzami jāmeklē budžetā 400 tūkstoši, bet par šiem līdzekļiem tā varēja veikt remontu speciālās pamatskolas ēkā un izveidot tur jaunu pirmsskolas izglītības iestādi, samazinot rindas uz bērnudārziem.

Lēmumu par brīvpusdienu nodrošināšanu visiem sākumskolas skolēniem savulaik pieņēma valdība, apņemoties nodrošināt tās no valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc valdības šodienas rīcība, nespējot rast finansējumu savu saistību pildīšanai, – uzlikt pašvaldībām aizvien jaunas un jaunas funkcijas – man liek domāt par "ballīti" uz citu rēķina. Viesus saaicinājām, bet rēķinu par to nosūtījām kaimiņam. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.)

Valdība, sastādot 2020. gada budžetu, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu. Proti, ignorējusi vairākas likumos ietvertās normas. Tāpēc aicinu valdību atsaukt šo budžeta projektu un iesniegt jaunu atbilstoši iepriekš pieņemtajiem likumiem, jo pretējā gadījumā šāda valdības rīcība pašos pamatos grauj Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pārfrāzējot vienu senu jūrnieku dziesmu, gribētos teikt šādi, ka "mazs kuģītis pa jūru peld un negrimst dibenā"... un tā tālāk, turpinot, ka tomēr "nogrimst dibenā". (Dep. I. Zariņš: "Kāpēc negrimst – pasaki!")

Kur ir mūsu valdības problēma un... ja mēs runājam par šo budžetu? Problēma ir ļoti vienkārša – valdība nestrādā kā komanda. Es vismaz to nejūtu. Es gribētu saprast, kādas šajā budžetā ir prioritātes. Kas mums ir prioritāte, un kādi naudas līdzekļi ir domāti? Mūsu kuģis, Latvijas valsts, vēl nav līdz galam atjēdzies pēc dziļās krīzes, kurā nokļuva 2008., 2009. gadā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tā ir lielākā problēma. Bet mūsu kapteiņi nezina, ne uz kurieni braukt, ne kur ir tā osta, ne arī – kādi ir tie ceļavēji, kas palīdzēs sasniegt šo ostu.

Mēs varam daudz ko runāt, diskutēt... gan par likumprojektiem... bet lieta tāda, ka tam kuģim, kuram ir sūce, uzliek ielāpu vienā vietā. Pēc tam parādās sūce otrā, trešā vietā, un rezultātā tas grimst. Ko mēs darām? Mēs iepērkam bruņojumu. Divi procenti, kas ir paredzēti aizsardzībai, neapšaubāmi ir ļoti svarīgi un nepieciešami, un par šiem 2 procentiem mēs iestājamies... mūsu frakcija iestājās vēl tad, kad Pabrika kungs aizstāvēja 0,98 procentu budžetu. Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka visi starptautiskie līgumi, likumi, kas ir pieņemti Saeimā, ir jāpilda. No tiem atkāpties nedrīkst.

Bet diemžēl, runājot par prioritātēm, es šīs prioritātes neredzu. Mēs esam pieņēmuši, apstiprinājuši aizsardzības koncepciju. Viens no punktiem aizsardzības koncepcijā paredz, ka atalgojumam spēka struktūrās jābūt adekvātam un nediskriminējošam. Kāda ir situācija šobrīd? Kadets, kurš iestājas robežsardzes koledžā, saņem 400 eiro, 455, ja būsim precīzi; kadets, kurš iestājas aizsardzības akadēmijā, saņem 800 eiro. Instruktors, kurš sāk pildīt savus pienākumus robežsardzē, saņem 800 eiro – tikpat, cik saņem kadets.

Mēs gribam, lai būtu kvalitāte. Mēs esam daudz diskutējuši par pusmafiozu valsti, par sistēmu, kas tika radīta Tieslietu ministrijā, par tiesu administratoru mafiju un daudzām citām lietām. Kāpēc tā sistēma un tā korupcija var zelt un plaukt? Atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka mēs esam nolikvidējuši vienīgo profesionālo mācību iestādi, kas gatavoja speciālistus. Un arī šajā budžetā netiek paredzēti līdzekļi, lai atjaunotu vienīgo profesionālo mācību iestādi, kur šos speciālistus varētu sagatavot.

Budžetā, Kariņa kungs, nav paredzēta mijiedarbība starp nozarēm. Vakar komisijas sēdē aizsardzības ministram Pabrika kungam uzdevu jautājumu: "Jā, jums ir budžeta pieaugums, ļoti krass budžeta pieaugums, – 663 miljoni iepretim Iekšlietu ministrijas 415 miljoniem, kaut gan uzdevumi un pienākumi, kas ir uzdoti Iekšlietu ministrijas pārvaldībā esošām iestādēm, ir daudz lielāki nekā Aizsardzības ministrijā. Bet kāds ir pienesums no Aizsardzības ministrijas budžeta, no šī pieauguma, Latvijas tautsaimniecībai?" Atbilde bija ļoti interesanta, unikāla: "Redziet, mūsu pienesums ir nodokļos... par to, ko mēs tērējam veikalos un tamlīdzīgi." Bet, ja pareizi būtu sabalansēts arī šis budžets, aizsardzības budžets, ja būtu sniegts atbalsts infrastruktūras izveidei, ja būtu izplānots un sniegts atbalsts tiem pašiem robežsargiem formas iepirkšanā, tehnikas iepirkšanā, tāpēc ka ārkārtas situācijas gadījumā, kara gadījumā viņi pāriet bruņotajos spēkos... Un tas ir elementāri noformējams, bet tas netiek darīts, tāpēc ka tur laikam ir vajadzīgas smadzenes un vajag padomāt.

Mēs nedomājam par to, ko nozīmē ieguldīt naudas līdzekļus robežapsardzē.

Daži skaitļi. Pagājušajā gadā uz zaļās robežas bija aizturēti vairāk nekā 200 robežpārkāpēji, turpretim šogad viņu skaits ir samazinājies par trim ceturtdaļām. Ko tas dod mūsu valsts budžetam netiešā veidā? Tas nozīmē, ka nav jātērē līdzekļi un resursi aizturēto nogādāšanai attiecīgās vietās, nav jātērē līdzekļi un resursi, lai viņus nopratinātu un ēdinātu, apkoptu un galu galā aizsūtītu uz dzimteni... izcelsmes valsti. Tie pat nav simtiem tūkstošu, tie ir miljoniem eiro. Bet kas notiek tagad? Tagad tiešā, netiešā veidā tiek rosinātas lietas pret esošo vai bijušo robežsardzes vadību un tiek nīcināta ārā viena no retajām profesionālām struktūrām, kura mūsu valstī vēl ir palikusi.

Kolēģi! Ja mēs gribam kaut ko sasniegt valstī, tad mums jāredz, kāda ir mijiedarbība starp visām valsts iestādēm, kāds ir pienesums, iespējamais pienesums no vienas vai otras struktūras tiešā vai netiešā veidā. Tad mēs varētu saprast, kāda ir tā valsts izaugsme un attīstība.

Tikmēr, kamēr mēs nodarbosimies ar "lāpīšanos", tikmēr, kamēr mums prioritātes būs visas iespējamās, kamēr mēs nesaredzēsim, kādas ir šīs sakarības, mijiedarbības starp drošību, ekonomiku, sociālo sfēru, tikmēr mums nebūs arī nekādas izaugsmes. Tikmēr, kamēr kapteinis nepārzina savu kuģi, šajā gadījumā – valsti... Kamēr mēs nezinām, ko tad mēs īsti gribam sasniegt, tikmēr mēs varam diskutēt šeit līdz neprātam. Un tad man nāk prātā pantiņš par Pelnrušķīti, Latviju kā Pelnrušķīti. "Pelnrušķīt, laiks ir laiks..." Es atvainojos. (Noklepojas. Starpsauciens: "Es tev atvēršu!" Atver ūdens pudeli un ielej glāzē ūdeni.) "Pelnrušķīt, laiks ir laiks..." Laikam es nevarēšu pabeigt, diemžēl kakls ir ciet.

Cienījamie kolēģi, es aicinu gan valdību, gan premjeru iedziļināties budžeta būtībā, tā mijiedarbībā, cēloņos un sekās, un tikai tad spriest, cik kam var dot. Vai mēs varam atrast naudas līdzekļus ārstiem? Varam atrast pedagogiem? Varam atrast drošībai? Dabiski, ka to visu var atrast. Tikai jāsaprot, kādi ir cēloņi un sekas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti! Ministru prezidents šo budžetu nosauca par tuvošanos Ziemeļvalstu modelim. Tāpat Ministru prezidents ir teicis, kas neapšaubāmi tā arī ir, – ka šis ir lielākais budžets valsts vēsturē. Tomēr – vai tiešām šis budžets ir tuvošanās Ziemeļvalstu modelim? Un vai tomēr šajā budžetā... šodien tās runas, es teiktu, pat tāda bļaušana par problēmām, kas skar šo budžetu, ir pamatotas. Manuprāt, tas tā ir, un es pieskaršos dažām no tām.

Protams, budžets liels. Bet, manuprāt, tas nav tik liels, lai ar to varētu lepoties. Ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņiem igauņiem, kuru virzienā dodamies, – viņiem budžets ir par teju 2 miljardiem lielāks. Iedzīvotāju skaits, kā jūs labi zināt, nav tik liels kā mūsu valstī, tas ir mazāks, bet budžets – tomēr lielāks. Tāpat, ja mēs paskatāmies uz otru pusi, kā iet Lietuvā ar ekonomikas attīstību, kā jau šodien no tribīnes minēja Znotiņa kungs, tie tomēr ir 4 procenti. Tad ir jautājums – kāpēc mums nav šie 4 procenti, kāpēc mums pēdējos gados šie izaugsmes rādītāji krītas? (Zālē troksnis. Dep. A. Gobzems: "Mūrnieces kundze, jūs kārtību negribat ieviest?")

Attiecībā uz izglītību, kolēģi. Izglītība, manuprāt, ir ļoti svarīgs jautājums šajā budžeta paketē. Un es aicinātu jūs atcerēties... Es esmu pārliecināts, ka daži no kolēģiem arī bija iesaistīti tajās sarunās, kas notika šī gada sākumā. Tas bija Jelgavā, kur bija skolu tīkla optimizācija, ko pavadīja streiki, piketi un garas sarunas. Lai sāktu šīs sarunas, tur bija gadiem ilgs darbs, veicot pētījumus un analizējot... Iesaistījās arī šī brīža izglītības ministre, arī piedalījās šajās sarunās – noslēguma fāzē gan, bet tomēr piedalījās. Tālāk šim lēmumam sekoja tiesu darbi, un, protams, tas viss kādā brīdī beidzās. Ir septembris, skolu tīkla optimizācija veikta, veiksmīgi veikta, un pilsētā mācības noris ierastā veidā.

Tāpat ir spilgts piemērs, kur valdība arī, gan iepriekšējā valdība... un tur, Kariņa kungs, tas bija jūsu kolēģis Šadurska kungs, kas arī veica, es teiktu – pat ne slēgšanu. Tā bija vienas izglītības iestādes reorganizācija. Un tas bija, manuprāt, vairāk nekā gads sarunu par vienu izglītības iestādi. Piketi, Saeimā pieprasījumi, Saeimā debates – tas viss bija par vienu izglītības iestādi.

Bet, protams, šīs sarunas nekad nav vieglas, un tās arī neplānojas būt vieglas. Tomēr šajā budžetā, Saeima, augsti godātie kolēģi, jūs dodat mandātu... šobrīd dodat mandātu valdībai lemt par skolu lielumu un arī par skolu slēgšanu. Ne tikai par to, vai skola turpmāk tiks finansēta no valsts budžeta, bet arī par to, vai tāda skola būs vai nebūs. Un tas ir šajā likumprojektā iekšā... budžeta paketē... kam nav nekāda sakara ar budžeta paketi.

Augsti godātā Nacionālā apvienība! Arī jūs... Iepriekš Raivis Dzintars, runājot frakcijas vārdā, uzsvēra to, ka mēs, opozīcija, kaut kā te runājam par politiskām lietām, kam būtu, kam nebūtu jābūt koalīcijā. Kolēģi, es šādā koalīcijā, ja tiek pieņemti šādi lēmumi, nevēlos būt. Un šis lēmums... es jums tūlīt izskaidrošu... Atbildīgajā komisijā – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā –, ko vada Mārtiņš Bondars, ierodas ministrijas pārstāvji un runā par šo tēmu, un lūdz nosaukt skaitļus. Izglītības un zinātnes ministre Šuplinska... Es vēl šorīt noklausījos audioierakstu. Šuplinskas kundzei prasa: "Cik tad to skolu varētu būt, kuras neatbilst šiem kritērijiem?" Tas, respektīvi, nozīmē, ka tās būtu jāslēdz. Šuplinskas atbilde: "No 600 skolām 300 neatbilst šiem kritērijiem." Tātad puse no mūsu valsts skolām neatbilst šiem kritērijiem. Puse būtu jāslēdz. Bet, protams, Latvijas Pašvaldību savienība nāk klajā ar saviem skaitļiem. Viņi jau mazliet precīzāk izsakās. Proti, no Latvijas Pašvaldību savienības skaitļiem... ja skatāmies uz vidusskolām, – no 279 vidusskolām 176 būtu jāslēdz, jo neatbilst kritērijiem. Ja skatāmies uz pamatskolām, par kurām jums piedāvā šodien lemt, – 160 no 270 būtu jāslēdz.

Kolēģi! Atcerēsimies, kādas... cik garas debates ir par vienu skolu, cik garas debates valdībā ir par vienu izglītības iestādi. Šobrīd budžeta paketē jūs dodat mandātu slēgt pusi skolu. Šādu jautājumu iekļaujam un gribam vienkārši divos lasījumos pieņemt lēmumu?! Iepriekšējā Saeimā, es atceros, arī bija šādi lēmumi, bet kādas bija debates Saeimā! Trīs lasījumos! Un tas nebija nekādā budžeta paketē. Trīs lasījumos, kamēr deputātiem bija pilna pārliecība, par ko viņi balso! Un tas bija par vidusskolu tīklu. Šobrīd jūs vienkārši lemjat neiedziļinoties. Es esmu pārliecināts, ka tikai retais no deputātiem, kuri šodien balsos "par" budžetu, ir iedziļinājies šajos skaitļos un saprot, ko tas nozīmē. Tas, ka ministre saka... arī komisijā apstiprināja to, ka tā jau nebūs, visu pārvērtēs. No sākuma vajag skaidrību par to, kā būs, un pēc tam pieņemt šādus lēmumus. Es uzskatu, ka šis pants no Izglītības likuma ir jāslēdz ārā. Es neuzskatu, ka par to var balsot un to likt budžeta paketē.

Nākošais jautājums, kam vēlos pieskarties, ir par partiju finansējumu.

Kolēģi! Ja vajag, tad vajag. Bet jautājums ir par veidu, kādā tas notiek. Izglītības... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... (Dep. R. Dzintara starpsauciens.) Dzintara kungs, es runāju par veidu, nevis par principu. Ja jūs gribējāt palielināt, varējāt palielināt vienkārši šo ciparu. Bet jūs nākat klajā ar veseliem grozījumiem – grozījumiem likumā! –, kas paredzēs, kas varēs saņemt un kā varēs tērēt. Vēl arī dažādi deleģējumi valdībai... Jautājums ir par cieņu pret jautājumiem. Un vai tas atbilst Ziemeļvalstu modelim – tas, ka tādi jautājumi – tik svarīgi jautājumi... neviens šeit, zālē, nenoliedz, ka tas jautājums ir svarīgs... tiek pieņemti divos lasījumos budžeta paketē bez sabiedrības iesaistes?

Kolēģi! Es neesmu pret šī jautājuma virzību. Es esmu pret to, kādā veidā tas notiek. Tam bija jānotiek, trīs lasījumos izdebatējot.

Jau tagad ir skaidrs, ka mūsu šobrīd pieņemtais likums neapšaubāmi atstās ietekmi uz mazajām politiskajām partijām. Protams, var vēlēties konsolidāciju Latgales partija, Liepājas partija, Tukuma partija. Tas atstās ietekmi uz šādām reģionālām – spēcīgām, ilglaicīgām reģionālām – partijām. Vai tāds ir jūsu mērķis? Es domāju, ka ne. Šo likumprojektu varēja izstrādāt normālā veidā – trīs lasījumos. Un jau minēja iepriekšējais runātājs... viens no iepriekšējiem runātājiem teica, ka nevajadzēja slēpties, tam bija jābūt arī prezidenta iesniegtam likumprojektam. Ne jau, ka komisijā prasa, kas ir likumprojekta autors... Bordāns tas īsti nav. Izrādās, ka Kučinskis tas ir, tas man bija liels pārsteigums. Bet koalīcija... tad koalīcija saka, ka prezidents. Kas tad īsti ir tas autors? Tā arī šā likumprojekta izskatīšanas gaitā mēs pie šīm atbildēm nenonācām (Starpsauciens.), bet nonācām pie vairākām... pie virknes lietu, kas šajā likumprojektā nav pareizas. Un es stipri apšaubu, ka jūs līdz otrajam lasījumam pēc būtības izdebatēsiet to.

Un, premjera kungs, Ziemeļvalstu piemērs, modelis – vai šis modelis paredz arī to, ka 10 tūkstošu iedzīvotāju savāktie paraksti, pavisam neilgā laikā savāktie, kas... Tie ir – vēršu uzmanību! – ne jau par to, ka viņi būtu pret partiju finansējuma palielinājumu; viņi ir pret to, ka tiek nolemts, ka tas finansējuma palielinājums tiek šim sasaukumam. Viņi ir par to, lai partijām palielina finansējumu. Bet ne jau par 700 procentiem.

Kolēģi! Protams, arī par pašvaldībām. Ir ļoti skaisti teikt, ka pašvaldībām, visām pašvaldībām, ir nodrošināts pieaugums. Neapšaubāmi, tā ir. Bet jūs aizmirstat pateikt to, ka šīm pašvaldībām no sākuma tika samazināta bāze un pēc tam pielikta klāt naudiņa. Ja skatāmies absolūtos skaitļos, tad ir nevis pieaugums, bet samazinājums. No plānotajiem 19,6 procentiem pašvaldības šobrīd saņem 18,8 procentus...

Kolēģi, ja jūs domājat, ka tas neatstās ietekmi uz reģionu iedzīvotājiem... tas neapšaubāmi atstās ietekmi uz reģionu iedzīvotājiem! Neviens nav atcēlis nevienu funkciju pašvaldībām. Ir tieši otrādāk – pašvaldībām funkcijas nākušas klāt. Ja mēs skatāmies, kas tad būs pirmais, kas cietīs... Pamatfunkcijas pašvaldībām ir jāpilda, neviens nevar no tām atteikties. Brīvprātīgās funkcijas ir tās, kur ir iespēja variēt. Kas tad notiks? Kas tad ir tās brīvprātīgās funkcijas? Pārsvarā tā ir dažādu veidu sociālā palīdzība.

Kolēģi! Nākamajā gadā, es domāju, ļoti daudzas pašvaldības būs spiestas pieņemt sāpīgus lēmumus, kas skars tieši sociālo atbildību. Ja jūs paņemat šo dotāciju nost no mērķdotācijas pašvaldībām, izlīdzināšanas mērķdotācijas, tas nozīmē to, ka jūs paņemat šo naudu no reģioniem. Tieši no turienes, kur tā nauda ir visvairāk vajadzīga. Ja mēs skatāmies, kāda tad ir situācija starp Rīgu un reģioniem, Kariņa kungs, jūs noteikti zināt to, ka dzīves līmenis Latgalē un Rīgā atšķiras 3 reizes. Kurzemē nav citādāk – 2,5 reizes, arī Zemgalē – 2,5 reizes. Tāda ir starpība. Un ar šo budžetu diemžēl šī starpība nevis kaut mazliet izlīdzinās, bet – tieši otrādāk – iet uz leju.

Pirms kāda brīža es minēju 4 procentu izaugsmi, kas ir Lietuvā, un mūsu kritumu. Pirms kāda laika Pēteris Strautiņš, ekonomists... Man bija tas gods ar viņu iepazīties... prezentācijā rādīja... meklēja šos iemeslus. Viens no galvenajiem iemesliem, principā pats galvenais iemesls, – 20 procentu īpatsvars, IKP īpatsvars, mūsu ekonomikā bija no būvniecības, celtniecības. Šobrīd, jūsu vadīšanas laikā, tas ir samazinājies uz 4, jo pašvaldībām netiek dota iespēja reģionos veikt attiecīgās investīcijas (kas ir krasi samazinājušās), un tas arī rada šo ainu. Jums – tieši otrādāk – būtu jāmeklē veids, kā reģionos nodrošināt tās investīcijas! Es nerunāju par kaut kādiem uzpušķotiem projektiem, veloceliņiem, parkiem un tā tālāk, es runāju par izglītības iestādēm, ko jau Reira kungs minēja. Bet tas nav pietiekami, tur vajadzētu vairāk. Es runāju par uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru, kas vajadzīga, lai reģionos varētu attīstīties bizness, darba vietas. Es runāju par mājokļu programmām, par jaunu māju būvniecības programmām, kas šajā budžetā diemžēl neparādās.

Visbeidzot – veselība. Kolēģi! Te gan man jāsaka, ka veselības jautājums ir tas, par kuru... Tie nav solījumi pirms vēlēšanām vai pēc vēlēšanām, tie ir atbalstīti likumi. Vienbalsīgi Saeimas atbalstīts Veselības aprūpes finansēšanas likums. Un šobrīd šī likuma nepildīšana, manuprāt, ir spļāviens sejā visiem mūsu medicīnas darbiniekiem.

Es domāju, ka 7. novembra pikets, kam, visticamāk, pievienosies arī ļoti daudzi reģionu pārstāvji, kas arī 7. novembrī gatavojas piketēt pie Saeimas... Es domāju, ka Kariņa kungam būtu jānāk un jāstāsta, cik ļoti daudz naudas tiek iegrūsts veselības nozarē. Neapšaubāmi, tā ir ļoti liela... daudz naudas.

Bet, manuprāt, diezgan liekulīgi teikt, ka jūs piedalīsieties, ka morāli atbalstāt mediķus – kā minēja Viņķeles kundze. Jūsu rokās ir tā vara labot šo kļūdu. Tie esat tieši jūs, nevis kāds cits, kuram šī kļūda jālabo.

Kolēģi! Pats galvenais ir tas, ka veselības joma jau nekur nepazudīs – būs ārsti, būs medmāsas. Tikai jautājums – vai tas būs valsts publiskais pakalpojums, kas tad ir tas Ziemeļvalstu modelis, vai tās būs privātās klīnikas, kas šobrīd ļoti strauji attīstās. Kāpēc gan tām neattīstīties? Ir tik labvēlīga vide, lai to darītu. Privāto klīniku apgrozījums aug ar katru gadu. Un es domāju, ka šī politika, kas ir vērsta uz skolu samazināšanu, slimnīcu samazināšanu... Tas ir tikai laika jautājums – kad mums būs maksas izglītība. Un arī attiecībā uz medicīnu ir tikai laika jautājums, kas jau vairs nav laika jautājums – mums jau ir maksas medicīna. Cilvēki, lai iegūtu normālu veselības aprūpi, jau ir spiesti vērsties privātās klīnikās.

Kolēģi! Es nevaru atbalstīt šādu budžetu. Šis budžets (Dep. A. Kaimiņš: "Tu nemaz nedrīksti!") Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas sabiedrībai nenes nekādu labumu. (Starpsauciens.)

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo budžetu! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, vai jums debatēm pietiktu ar piecām minūtēm? (Starpsauciens.) Tātad debates turpinām pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! (Zālē troksnis.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš... ir (Starpsauciens: "Ir!"), Andrejs Klementjevs (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Praktiski kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) mums ir iespēja salīdzināt, kā mūsu valsts ir attīstījusies. Viens no galvenajiem kritērijiem – tas ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

2018. gada rādītāji. Igaunijā tas ir 81 procents no Eiropas Savienības vidējā rādītāja uz vienu iedzīvotāju, un arī Lietuvā tas ir 81 procents no vidējā Eiropas Savienības rādītāja. Latvijā tie ir 70 procenti. Turklāt – ļoti dažādas reģionu attīstības iespējas. Šīs atšķirības arī raksturo šis IKP rādītājs. Latgalē – 40, pārējos reģionos – nedaudz vairāk.

Es gribētu lūgt Kariņa kungu padomāt, jo šai valdībai ir ļoti nopietna misija. Misija! Tamdēļ, ka sākas nākošais programmēšanas periods – no 2021. gada. Šis gads un nākošais gads... tas ir tas gads, kad tiek gatavoti attiecīgie dokumenti un sarunas ar Eiropas Komisiju par konkrētu finansējumu un pieeju šim finansējumam.

Pamatā tātad ir Nacionālais attīstības plāns, pie kā šobrīd arī strādā, valdībā tas ir publiskajā apspriešanā. Nacionālajā plānā, mēs zinām, ir izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi. Šobrīd notiek diskusija un ir izvirzīts arī ceturtais stratēģiskais mērķis – reģionālā attīstība. Šis mērķis ir atbalstīts no vairākām organizācijām. Mēs skatījām šo jautājumu arī vakardien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē, un praktiski tika nolemts, deputāti atbalstīja, ka tiks lūgts izvērtēt un Nacionālās attīstības padomē apsvērt un vienoties par šo ceturto stratēģisko mērķi.

Kāpēc tas ir jādara? Tas ir jādara tāpēc, ka acīmredzot ir pienācis pēdējais laiks, un šai valdībai, nevienam jau citam, nebūs iespēju mainīt pieeju struktūrfondu apgūšanā.

Eiropas Savienībā ir divas pieejas. Viena ir sektorālā, caur ministrijām, līdzīgi kā Latvija visu laiku to ir darījusi – apguvusi šo struktūrfondu līdzekļus nozaru griezumā... ministriju griezumā. Otra pieeja ir reģionālā pieeja. To arī izmanto daudzas valstis, tur, kur ir reģioni.

Tad, lūk, ņemot vērā, ka šobrīd procesā ir arī administratīvi teritoriālā reforma, mēs, Jaunā konservatīvā partija, uzskatām, ka paralēli ir obligāti jāveido administratīvie reģioni, valsts pārvaldes reģioni uz plānošanas reģionu pamata – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas –, kur katrs no šiem reģioniem tad būtu par pamatu šo struktūrfondu līdzekļu apgūšanai decentralizēti.

Tā ir revolūcija priekš daudziem ierēdņiem, it sevišķi šis priekšlikums pārsteidz Pārresoru koordinācijas centru. Piemēram, vakardien jau minētajā apakškomisijas sēdē Vilka kungs, šī centra vadītājs, pēkšņi saka – okay, varbūt varētu šo priekšlikumu ņemt vērā, bet tad jūs izstrādājiet metodiku, kārtību, kā reģionos jāparedz šī līdzekļu apgūšana. Tad man jāsaka – Pārresoru koordinācijas centrs, kurš, ja nemaldos, saņem 1,3 miljonus eiro no budžeta, nav spējīgs ņemt vērā deputātu priekšlikumus un nav spējīgs izstrādāt šādu kārtību. Mēs, deputāti, varbūt arī varētu.

Bet ar to es gribu teikt, ka ierēdņi bieži vien nedara savu darbu. Iepriekšējās Saeimas deputāti to ļoti labi zina, bet jaunie deputāti... Arī es esmu saskāries... un man šajā sakarā ir jāsaka, ka nedrīkst būt tā, ka ministriju ierēdņi, piedaloties komisiju sēdēs, pēc tam, kad deputāti ir konkrēti iesnieguši priekšlikumus, vienkārši vai nu noraida tos, vai augstprātīgi saka – drīkst vai nedrīkst –, bet paši vietā nepiedāvā nekādus priekšlikumus.

Es ceru, ka šis budžets būs par pamatu veikt arī šīs reformas, kas ir iecerētas, īpaši – administratīvi teritoriālo reformu. Ja būs šie administratīvie reģioni, tad acīmredzot būs arī iespēja Latviju padarīt vairāk līdzsvarotu attīstībā. Pretējā gadījumā, ja mēs neizmantosim šo iespēju, tad ir vēl deviņi gadi līdz nākošajam programmēšanas periodam... Tiešām lauki pavisam paliks tukši... un nomales.

Es gribu novēlēt, lai valdība pievērstu tam uzmanību. Mēs, deputāti, protams, šo jautājumu centīsimies turēt redzeslokā. Un, es uzskatu, tad rezultāts būs pozitīvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2019. gada budžets tika dēvēts par tehnisko budžetu. Un arī 2020. gada budžetam nosaukumu mēs jau zinām, jo to pateica pats premjers. Proti, 2020. gada budžetu viņš nosauca tā: "Ēzelītis vairs nevelk." Es domāju, ja šim ēzelītim būtu spēja runāt, kā tas bija multfilmā par Šreku, tad viņš noteikti neteiktu nekādu "I-ā", viņš teiktu: "OIK!" Jo visas runas ir par to, kur lai mēs meklējam naudu, lai palielinātu to mūsu nabadzīgo fiskālo telpu. Atbilde uz to, vai mums nebija iespējas ieekonomēt saistībā ar šiem burvīgajiem trim burtiem, netika sniegta, jautājums palika neatbildēts.

Mani izbrīnīja arī visu valdībā esošo frakciju pārstāvju runas, kuras bija it kā frakcijas viedokļi. Jo tās nebija debates par budžetu, tās bija īstas priekšvēlēšanu runas. Un uzreiz ir jautājums – kas notiek? Kāpēc jums no šīs tribīnes ir jāpauž kaut kāda pārliecība par to, ka jūs pildāt solījumus, kurus devāt saviem vēlētājiem? Varbūt kaut kas notiek valdībā? Varbūt kāda valdības... kādas valdības partijas esamība valdībā ir apdraudēta? Par to mums vēl nav informācijas. Bet, manuprāt, šodien tas bija tiešām interesanti – kāpēc tā.

Ja runājam konstruktīvi, uz ko mūs aicināja valdība, tad... Diemžēl Kariņa kungs nav zālē (Starpsaucieni: "Ir!; "Re kur ir!"), bet es ceru, ka Reira kungs viņam nodos informāciju par to, ka, manuprāt, šodien premjera runā ļoti pietrūka (Ministru prezidents A. K. Kariņš: "Es šeit esmu!") makroekonomiskās analīzes... Ā, piedošanu, Kariņa kungs, paldies! Nu, lūk, es jums vēlējos adresēt vienu lietu – ka jūsu šodienas runā man tiešām pietrūka makroekonomiskās analīzes un secinājuma par to, kur pašlaik atrodas Latvijas ekonomika, – vai mēs joprojām esam ekonomikas augšanas procesā, vai mēs esam jau pietiekami iesildīti, lai atļautos tā pakāpeniski slīdēt lejā. Jo tieši no tā ir atkarīga valdības rīcība konkrētajā ekonomiskajā gadā. Šīs analīzes nebija. Un vēl jo vairāk atbilžu... jautājumu bija sakarā ar jūsu apgalvojumu, ka tieši šis budžets mūs tuvina kaut kādiem Ziemeļeiropas standartiem. Jo galvenais jautājums, protams, kā teica Ādamsona kungs, ir par valdības prioritātēm.

Ja paskatāmies uz budžetu, ir liels jautājums – vai tiešām mēs vēlamies tuvoties Ziemeļvalstu standartiem, kur valda visiem zināmais Skandināvijas sociālisms? Vai mēs tiešām vēlamies tuvoties Skandināvijas sociālisma standartiem? Tad kāpēc mēs pildām tikai dažus starptautisko organizāciju ieteikumus? Kāpēc mēs pildām tikai Moneyval ieteikumus, un kāpēc nepildām OECD ieteikumus nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā? Kāpēc tā?

Manuprāt, tas ir pamatjautājums, uz kuru pašlaik neatbild valdība un nevar pamatot budžetu tieši ar šādu skaidru vīziju un stratēģiju... uz kurieni mēs dodamies ar šo budžetu. Vēl vairāk! Es jau vienā no savām runām pieminēju, ka saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu līdz 30 procentiem no ministriju tēriņiem neatbilst budžeta likumā noteiktajām prioritātēm, jo šī nauda tiek tērēta algām un citām vajadzībām. Pats premjers intervijā Dombura kungam teica, ka viņš ļoti vēlas veikt budžeta tēriņu auditu, lai budžetu sastādītu daudz kvalitatīvāk. Cik es sapratu no šodienas runas, nekas tamlīdzīgs nav noticis. Valsts budžeta tēriņu audits nav veikts.

Mums nopietni jāpārskata budžeta sastādīšanas tehnika, un par to atbildīga, protams, ir Finanšu ministrija. Jo visas atrunas, kas skanēja šeit, piemēram, no Petravičas kundzes, ka Labklājības ministrija... par to, ka ir kaut kas, kas viņiem vienkārši bija jāveic, jo tāds bija uzdevums no Finanšu ministrijas. Arī visa budžetu pavadošo likumprojektu pakete bija veltīta tikai vienam Ministru kabineta uzdevumam – atsaistīt dažas tēriņu pozīcijas no minimālās algas. Un ir jautājums – vai tas atbilst Ziemeļeiropas, Skandināvijas, sociālisma standartiem? Jo, ja mēs paskatāmies, kas vinnēja ar šo atsaistīšanu un kas zaudēja, mēs skaidri redzam, ka nekādas runas par to, ka nevienlīdzības mazināšana mums ir prioritāte, vienkārši nav.

Neviens šeit nebija runājis, piemēram, par tādu likumprojektu kā "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mums notika tāda dīvaina apspriešana par šo likumprojektu, jo sanāca tā, ka it kā mūsu komisijai bija jāpieņem kaut kāds lēmums sakarā ar to. Bet izrādījās, ka pirms tam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau bija pieņēmusi savu lēmumu, tā ka mums bija tāda formāla loma. Un tomēr. Ar šiem grozījumiem tika noteikts pusmiljons klāt Satversmes tiesai. Man nekas nav pret to. Ar šiem pašiem likuma grozījumiem tika noteikts... vienai amatpersonai, proti, Datu valsts inspekcijas direktoram, klāt 17 526 eiro gadā. Es aprēķināju (es būšu laimīga, ja es kļūdos), ka tādā veidā direktores alga pieaugs par 70 procentiem.

Tanī pašā likumprojektā tika atņemta iespēja palielināt atlīdzību par mājas dežūrām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, proti, policistiem, ieslodzījuma vietu darbiniekiem, kā arī robežsargiem. Protams, viņi skaidroja, ka viņi izdarīja visu, visu, visu, lai šie darbinieki neapvainotos, ka 2021. gadā, kad pieaugs minimālā alga līdz 500 eiro, viņu atlīdzība samazināsies tikai par diviem centiem stundā un solīto 90 centu stundā vietā viņi saņemšot tikai 88 centus. Un tas viss ir vienā likumprojektā! Principā it kā sīkumi, bet tas parāda tās prioritātes, kādas ir valdībai.

Nākamais. Tas pats... no budžetu pavadošo likumprojektu paketes. Par tiem pašiem bezdarbniekiem.

Petravičas kundze, nu, es, protams, toreiz nesagaidīju no jums statistiku, bet es to atradu publiskajā telpā. Runājot par to, kāds būs stimuls bezdarbnieka pabalsta samazināšanai, lai stimulētu mūsu cilvēkus strādāt. Izrādās, tās vakances... Mums trūkst darbaspēka, mums trūkst darbaroku, bet, ja mēs paskatāmies statistiku, – kas ir realitātē? Realitātē no visām vakancēm, kas tiešām... skaits ir pieaudzis par 30 procentiem, bet no šīm vakancēm 81 procents ir Rīgā. 81 procents – Rīgā! Es ceru, ka jūs zināt, ka lielākais bezdarbnieku skaits un problēma ir Latgalē. Viņi visi brauks uz Rīgu?

Vēl vairāk! Jums arī jāzina, ka vislielākā problēma dabūt darbu ir cilvēkiem kategorijā "50 +" un "sieviete". Bet izrādās, ka lielākais vakanču skaits... Petravičas kundze, es pie jums vēršos šoreiz! Protams, jums tas nav interesanti. Žēl, ka jūs, mīļie skatītāji, neredzat, ka Petravičas kundze tagad smīn ar saviem kolēģiem, kad es runāju par to, ka vislielākais pieprasījums pēc darbarokām ir būvniecības nozarē un ir pieprasīti augsti kvalificēti strādnieki un meistari. Vai tas atbilst sieviešu kategorijas "50 +" interesēm no Latgales? Diez vai.

Nākamais. Runājot par nākamo likumprojektu no budžetu pavadošās paketes, ar kuru tiek atsaistīti no minimālās algas uzturlīdzekļi. Petravičas kundzei bija jāuzdod jautājums, vai vispār tas ir normāli, ka uzturlīdzekļi mūsu valstī ir piesaistīti minimālajai algai, nevis iztikas minimumam un patēriņa grozam. Un tas ir tas pats jautājums, kuru jūs tagad noklusējat, – par to, ka tiesībsargs ir iesniedzis prasību Satversmes tiesā, jo uzskata jūsu ieteikto GMI palielinājumu līdz 64 eiro par ņirgāšanos par sociāli visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem Latvijā. Jo, pēc viņa aplēsēm, kas sakrīt ar Pasaules Bankas aprēķiniem, Latvijā pamatvajadzību apmierināšanai ir nepieciešami 19,70 eiro dienā jeb 594 eiro mēnesī. Vai pašlaik uzturlīdzekļi, ja mēs te sarēķinām pat uz diviem vecākiem, atbilst bērna pamatvajadzību apmierināšanai? Varbūt es kļūdos, bet tad es ceru sagaidīt no jums argumentētu pamatojumu.

Pēdējais, ko es vēlos teikt. Protams, varētu izmantot tēlus no pasakas – salīdzināt tautu vai budžetu ar ēzelīti, bet es domāju, ka visatbilstošākais nosaukums 2020. gada budžetam ir "nelikumīgs budžets". Jo, atgādināšu, valdība, sastādot 2020. gada budžetu, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu, kuru nosaka Satversme. Proti, ignorējusi vairākos likumos ietvertās normas, tās nelabojot budžetu pavadošajos likumos. Tādā veidā valdība ne tikai nav ievērojusi likumus, bet ir arī pārkāpusi Satversmi, klaji ignorējot Saeimas nolemto. Šāda valdības rīcība grauj pašos pamatos Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti.

Tāpēc aicinām valdību atsaukt šo budžeta projektu un iesniegt jaunu atbilstoši iepriekš pieņemtajiem likumiem vai arī iesniegt grozījumus likumos, kuri ir pretrunā ar piedāvāto budžeta projektu.

Dura lex, sed lex – "Likums ir bargs, bet tas tomēr ir likums". Es ļoti ceru, ka šos vārdus man nenāksies atkārtot vēl un vēl. (Starpsauciens: "Nē!") Bet es tomēr atkārtošu un darīšu to regulāri.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Šodien, debatējot par 2020. gada budžetu, es vēlos uzsvērt divas lietas.

Pirmkārt. Es respektēju opozīcijas lomu demokrātiskajā procesā. Opozīcijas konstruktīvais darbs bieži vien uzlabo un papildina pozīcijas darbu, kontrolējot un līdzsvarojot varas pozīcijas. Bet! Diemžēl budžeta un citu reformu skatīšanas procesā mēs varam sastapties ar cilvēku apzinātu vai neapzinātu maldināšanu, opozīcijai izplatot nekorektu vai pat maldīgu informāciju. Uzskatu, ka tas nedara godu opozīcijai, nedz arī uzlabo budžeta kvalitāti un likumu saturu. (Starpsauciens: "Pierādi!")

Otrkārt. Vairākas nozares... nozaru asociācijas un biedrības ir paudušas kritiku par šo budžetu. Tas ir ļoti svarīgi. Paldies par jūsu aktīvo pozīciju. Jāteic, ka es jūs ļoti labi saprotu, bet diemžēl jāsecina, ka daudzas nozares Latvijā daudzu gadu garumā ir novestas līdz bēdīgam stāvoklim. Vai mūsu medmāsām, ārstiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem ir konkurētspējīgas un cieņpilnas algas? Protams, ne. Protams, ir nepieciešams palielināt algas, vienlaikus mazinot nevienlīdzību sabiedrībā. Taču nav iespējams palielināt algas uzreiz visiem lielā apmērā. Jā, šis budžets nav ideāls, taču tas paredz ārstniecības personu zemāko algu palielināšanu, pensiju un pensiju piemaksu indeksāciju, papildfinansējumu zinātnei, atalgojuma palielinājumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, atbalstu diasporām, atbalstu medijiem un modernas aprites ekonomikas ieviešanu.

Jā, šis budžets nav ideāls, bet, neskatoties uz to, es balsošu "par" 2020. gada budžetu, atbalstot pozitīvās pārmaiņas, kas tajā paredzētas.

Kolēģi, aicinu atbalstīt!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti un ministri! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Sabiedrībā daudz tiek runāts, un it īpaši veselības nozarē, par to, kā ir tā sanācis, ka valdība it kā nepilda pilnībā Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās normas.

Es gribētu teikt, ka, tā retoriski pajautājot katram no mums, vai šodien, ja mums būtu jābalso par to, vai ārstiem un medicīnas personālam paaugstināt atalgojumu ik gadus un vai palielināt finansējumu veselības aprūpes budžetā, es domāju, ka mēs balsotu ļoti līdzīgi. Mēs tāpat idejiski atbalstītu šo palielinājumu. Jā, mums var pārmest, ka mēs, iespējams, pirms gada nepieņēmām... vai faktiski pieņēmām pārāk optimistisku grozījumu, kuru, kā faktiski pierādījās, nav iespējams pilnībā izpildīt 2020. gada budžetā. Tomēr es uzskatu, ka šie grozījumi pagājušā gada nogalē kopumā veselības nozarei ir darījuši vairāk laba nekā ļauna. Es tiešām gribu teikt, ka mēs varbūt devām daudziem veselības aprūpē strādājošajiem cerību un zināmā mērā šī cerība pilnībā nav piepildīta. Bet tomēr šī gada budžetā valdība iekļāva finansējuma pieaugumu – vēsturiski nebijuši lielu finansējuma pieaugumu – medicīnas darbinieku atalgojumam.

Tāpat arī nākamajā – 2020. gada – budžetā ir paredzēts nozīmīgs finansējuma pieaugums medicīnā strādājošajiem – 42 miljoni no kopumā 50 miljoniem veselības nozarei papildus paredzētā finansējuma. (Dep. I. Rībena: "Pie nesakārtotas sistēmas tas ir pilnīgi pa tukšo!") Es domāju, tas ir neapstrīdams signāls tam, ka Latvijas valstī medicīnas nozare un medicīnas nozarē strādājošie ir prioritāte Nr. 1 un arī Veselības ministrijai tā ir prioritāte Nr. 1.

Vēl es gribētu pieminēt dažus faktus, kuri ir neapgāžami. Proti, jau 2020. gada budžetā, rēķinot no valdības vispārējiem izdevumiem veselības aprūpei, mēs sasniegsim likumā noteikto 4 procentu no IKP slieksni. Jā, ļoti žēl, ka nevar palielināt noteiktajā apjomā medicīnas darbiniekiem šo atalgojumu. Un ļoti žēl, ka mums toreiz nepietika drosmes iestāties pret ļoti izteikto veselības nozares darbinieku pārstāvju spiedienu – palielināt šo finansējumu un iekļaut likumā tik lielu, tik nozīmīgu, 20 procentu apmērā, šo finansējumu ik gadus. To diemžēl nav iespējams šajā momentā izpildīt. Bet... un par to tiešām es arī personīgi varu atvainoties. Tomēr, ja paraugāmies uz to, cik valsts tērē veselības aprūpei, tad redzam, ka 2017. gadā tie bija 873 miljoni, bet 2019. gadā – jau 1,2 miljardi. Tas ir tomēr ļoti, ļoti nozīmīgs finansējuma apjoma palielinājums. (Dep. I. Rībena: "Sakārtojiet sistēmu, citādi tai naudai nav nekādas nozīmes!") Daudzi teiks: "Jā, bet šis finansējuma apjoma palielinājums tika nodrošināts arī uz tā rēķina, ka Eiropas Komisija pieļāva budžeta deficīta atkāpi." Tomēr jāatzīst – tie bija, jā, apmēram 144 miljoni! Par šiem līdzekļiem... par šo papildu finansējumu, kuru ieguvām, balsoties uz Eiropas Komisijas pieļauto budžeta deficīta atkāpi, mēs nodrošinājām "zaļo koridoru", nodrošinājām pakalpojumu pieejamību veselības aprūpē un daudzas citas lietas, kuras gadiem netika risinātas. Un arī nākamā gada budžetā visas šīs programmas tiks turpinātas. Tātad arī šo daudzo programmu, kas jau iepriekšējos gados tika uzsāktas, turpmākai nodrošināšanai bija nepieciešams rast 144 miljonus papildus vēl arī 2020. gada budžetā.

Tā ka es gribētu teikt, ka varbūt nav ļoti pareizi apgalvot, ka medicīnas nozare valstī nav prioritāra. Tā tiešām ir prioritāra, un to parāda skaitļi. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Vēl. Gribu uzsvērt, ka arī atalgojums, vidējais atalgojums, pēc Nacionālā veselības dienesta datiem... šie dati rāda, ka 2019. gada pirmajos sešos mēnešos ārstiem pirms nodokļu nomaksas bija 1950 eiro mēnesī, medicīnas māsām – vidēji 1110 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas un ārstniecības atbalsta personālam – 726 eiro pirms nodokļu nomaksas. Protams, medicīnas darbinieku atalgojuma paaugstināšana ir prioritāte Nr. 1, bet arī Veselības ministrija apzinās to, ka kopumā šis atalgojuma palielinājums vēl nedos gaidītos rezultātus un uzlabojumus veselības nozarē. Un līdztekus šai prioritātei Veselības ministrijai ir arī citas, proti, pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, pieejamības uzlabošana. Un šajā jomā... Kā jau teica Ministru prezidenta kungs un arī ministre (daudzkārt ir komunicējusi!), tiek pārbaudīts un skatīts, kā slimnīcas nodrošina pakalpojumu kvalitāti; vai to, ko slimnīcas ir uzņēmušās veikt attiecīgi savā specializācijas līmenī, tās patiešām nodrošina. Tas ir stāsts par to, vai mēs spējam un spēsim mazināt nevienlīdzību arī šajā līmenī – veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšanas līmenī. Pie tā ļoti nopietni pašreiz Veselības ministrija strādā.

Tāpat līdztekus šīm prioritātēm ir arī papildu iespēju rašana inovatīvo ārstniecisko līdzekļu un medikamentu nodrošināšanai kaut vai onkoloģijas pacientiem. Un arī citām slimībām... Tur ļoti trūkst finansējuma. Nākot arvien jauniem medikamentiem un ārstēšanas metodēm, mums ir jānodrošina pacientiem šo medikamentu kompensācija, jo bieži vien ārstēšanas kurss var maksāt līdz pat desmitiem vai simtiem tūkstošu gadā.

Tāpat paliatīvā aprūpe ir Veselības ministrijas prioritāte. Mēs ļoti ceram, ka sadarbībā ar pašvaldībām un pateicoties administratīvi teritoriālajai reformai... ka tomēr paliatīvajā aprūpē uzlabojumi tuvākajā laikā būs. Jo paliatīvā aprūpe ir tā aprūpe, kura būtu jānodrošina iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai vai – ideālā gadījumā – pacienta mājās.

Neapšaubāmi – jautājums par slimību profilaksi, sabiedrības izglītošanu, laikus noteiktu diagnozi, skrīningiem, kas mums joprojām pienācīgā līmenī sabiedrības iesaistes dēļ nav... netiek nodrošināti. Tātad sabiedrības izglītošana, primārās aprūpes stiprināšana – tās ir prioritātes, kas ir Veselības ministrijas darba kārtībā šodien un rīt, un turpmākajās dienās. Ir maldīgi uzskatīt, ka šo veselības aprūpes sistēmu var sakārtot gada, divu gadu laikā. Tas ir ilgstošs, nepārtraukts darbs (Dep. I. Rībena: "To kārto jau 16 gadus!"), apzinoties to, ka daudzas no aktivitātēm ir jāveic tieši slimnīcu pārvaldības un veselības aprūpes iestāžu pārvaldības, teiksim, līmenī. Pie tā strādājam, un es ļoti ceru, ka jau tuvākajā laikā pacienti un sabiedrības locekļi sajutīs uzlabojumus.

Kopumā par budžetu es gribu aicināt deputātus un arī sabiedrību atcerēties, ka, lai mēs varētu attīstīt savu valsti vienmērīgi, mums ir svarīga visu nozaru vienmērīga attīstība. Mēs apzināmies, ka arī citām nozarēm ir nepieciešams papildu finansējums. Ir daudz problēmu, un ir daudz prioritāšu. Kā piemēru gribu minēt, ka 2019. gadā augstskolas lektora atalgojums bija... minimālais atalgojums bija 785 eiro. Docenta atalgojums – nedaudz virs 900 eiro, bet, kā mēs zinām, docentam ir nepieciešams doktora grāds un ilgu gadu izglītība. Ar šo piemēru es tikai vienkārši gribu pateikt to, ka domāsim kopumā par budžetu, nevis tikai vienas nozares griezumā.

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt 2020. gada budžetu, un es aicinu sabiedrību izprast šo līdzsvaru starp dažādām nozarēm, jo tikai līdzsvarota visu nozaru attīstība var novest pie vienmērīgas, labas un spēcīgas valsts attīstības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Starpsaucieni.)

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kariņa kungs! Ministri! Kariņa kungs mani tomēr neatrunāja no runāšanas, bet es gribētu sākt ar to, ka pasaku arī dažus labus vārdus no opozīcijas. Es domāju, ka sastādīt un apstiprināt budžetu un vēl panākt vienošanos patiešām ir ļoti, ļoti grūti. Es vēl gribētu pateikt, kas ir labs izdarīts. Tas, ka nepacēla nodokļus, tas ir... to novērtē ļoti daudzi. Tikai tie jau nerunā, tie parasti neraksta tīklos. Tīklos raksta citi... citi.

Nākamais – arī par finanšu uzraudzības reformu. Es domāju, tagad viss ir izdarīts, ir tikai jāstrādā. Bet... kopumā, ja runā par to, atceros, ka budžetu ir ļoti, ļoti grūti sastādīt... Man arī prasa, kas tad ir atšķirīgs jūsu atnestajā budžetā un tajā, kas bija iepriekšējos gados. Es domāju, ka budžetā kā tādā atrast atšķirības pārāk viegli nav, bet šis ir budžets, kurā... kas ir apliecinājums tam, ka visi tie solījumi, par ko ļoti daudzi "nopirka" vietas šajā parlamentā, nu, vienkārši nav izpildāmi. Realitāte ir pavisam skarba. Realitāte ir tā, ka šodien jūs nākat tribīnē un lepojaties ar to, ka jums izdevās vienoties. Brīnišķīgi! Ar to arī apsveicu!

Ja nedaudz savelkam kopā, ko neviens nav darījis šodien, vēl arī tādu lietu, kas ir mazliet pamesta novārtā... Tas ir Valdības rīcības plāns, kas ir deklarācijā ierakstīts. Ir daži uzdevumi... Šie uzdevumi ir kaut kādā ziņā... Es nerunāju par tiem, kas ir ilgtermiņā, jo PKC, ko vakar te viens jau gribēja likvidēt... Bet PKC labāk nelikvidējiet, jo tas ļoti pozitīvi ir izvērtējis Valdības rīcības plānu, uzrakstot, ka viss pagaidām ir procesā. Ir tikai dažas neizdarītas lietas – nav produktivitātes padomes, un vēl Ekonomikas ministrijā attiecībā uz mājokļiem kaut kas nav īsti izdarīts. Pārējais ir vai nu procesā, vai... ārkārtīgi zīmīgas izpildes. Es gribētu nolasīt dažas, kas ir... par izglītību... pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās, par ko visi runāja. Tālāk – arī par zinātni. Un darbības rezultāts, kas bija jāpanāk: 2020. gads – 20 miljoni augstākajai izglītībai, 2021. gads – vismaz 48 miljoni, 2022. gads – 78 miljoni. Rezultāti ir šādi: 20 miljonu vietā – 1,5, 48 miljonu vietā – 3, un 78 miljonu vietā – 4,5 miljoni. Tā ir realitāte.

Bet tas, kas ministrijas atskaitē rakstīts, jo darbs ir ielikts kā izpildīts, – tur ir rakstīts, ka jūlijā sagatavots un nosūtīts pieprasījums Finanšu ministrijai. Nu, ja tāda ir izpilde, tas ir ļoti labs – ļoti labs! – vērtējums, tāpēc nekādā gadījumā vērtētājus neaiztieciet.

Attiecībā uz veselības aprūpi tas, par ko es šodien gribu mazliet runāt (un gribu arī aicināt koalīciju vēl tomēr pastrādāt), ir Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 135. punkts: "Izveidosim ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu." Darbības rezultāts bija, nu, apmēram prognozējams. Ierakstīts, ka izpilde ir atbilstoša termiņiem. Kāpēc izpilde ir atbilstoša termiņiem? Tāpēc, ka visi termiņi ir pārcelti par diviem gadiem. Pēc valdības vidējās statistikas, diez vai jūs te būsit pēc trīsarpus gadiem, jo četrus te vēl neviens nav nodzīvojis. Bet – lai veicas! Jo izpilde ir ļoti vajadzīga. Un Viņķeles kundze ir uzņēmusies izdarīt to, kas... tiem, kas toreiz piedalījās, visiem bija skaidrs, ka tas būtu ļoti, ļoti grūti izdarāms – likt, lai visi... visas uzņēmējdarbības formas maksā nodokļus. Tas ir grūtāk, nekā mēs noteicām, – ka katrs iemaksā kaut kādu summu. Un rezultātā mēs nonākam pie veselības aprūpes budžeta un pie naudas.

Tur tika pazaudēti 10 miljoni. Tikpat jūs, cienītie, pazaudējāt, izdarot vienu, šķiet, šajā sasaukumā ārkārtīgi nozīmīgu darbu visi kopā – palētinājāt šņabim cenu. Un rezultātā akcīzes nodoklis šobrīd vairs nepildās. Bet arī tur ir zināmi naudas avoti.

Lai taupītu laiku, es nemaz nerunāšu par solījumiem, kuri par veselību tika doti. Bet! Es zinu, kā ar visu pārējo būs un ka naudu atrast ir ļoti grūti. Mēs to meklējam, mēs iesniegsim pilnīgi noteikti arī priekšlikumus. Un es aicinu Bondara kungu, kurš teica, ka pēc manis runāšot, arī vismaz diskutēt un meklēt šos avotus. Mums ir vajadzīgs pildīt... pildīt nevis manus solījumus... paldies, ka šodien vismaz es daudz nedzirdēju, ka vainīgi visi iepriekšējie. Nu tas laiks, tas periods laikam ir beidzies. Tagad jāsāk atbildēt arī pašiem. Tātad – meklēt kopā šos avotus. Un avoti ir. Ir dažas prioritātes, ko... mēs gribēsim norādīt, kur var iztikt kādus gadus. Var iztikt. Nu, arī tas pats... Es nesaku, ka galīgi nepareizi... Es arī komentāros teicu, ka ir jārunā par valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām. Bet! Kura vēl Saeima to ir attiecinājusi uz sevi? Neviena cita!

Tādus lēmumus pieņem, lai nākotnē tas strādātu. Nu kaut vai viens piemērs. Bet... labi.

Jautājums ir... Jautājums ir dienaskārtībā, tāpēc es aicinu mediķu jautājumu, veselības aprūpes jautājumu, nenolikt malā uz otro lasījumu. Tā ir tēma, jo mediķos parādījās cerības... pēc tās naudas un tiem apjomiem, kas pēdējos gados ieplūda veselības aprūpē. Beidzot pēc lielās stagnācijas viņos pamodās cerības. Nesagandējiet šīs cerības – vismaz jauno ārstu cerības, kuri jau domā braukt projām! Vismaz tiem meklēsim... gan es, gan, es domāju, visi, kas ir iepriekš strādājuši, arī jūtas un jutīsies parādā šobrīd vēl... Meklēsim šos līdzekļus, lai atrastu... kaut vai ieekonomējot katrs kaut ko no visa.

Beidzamais punkts, ko es gribētu teikt, novērst mītu, ja kāds tomēr skatās vienpusēji. Bija pateikts un šodien arī no tribīnes – kā Dana Reizniece-Ozola tur 300 miljonus izsējusi un tā tālāk... (Dep. A. Kaimiņš: "Tā bija! Tā bija!") Jā, jā, jā. Es stāstu, no kurienes rodas 300 miljoni. Lielākā daļa šīs summas ir avansa maksājumi par peļņu, ko kā sociālisma atavismu uzņēmumi maksāja neatkarīgi no tā, kā tiem tajā gadā veicās. Valsts ieņēmumu dienests katram izrakstīja avansu, un uzņēmums katru mēnesi godīgi maksāja, un pēc tam tad beigās līdzinājās – bija vai ne... Rezultātā tas bija ļoti smags maksājums. Uzņēmēji šobrīd ir visvairāk apmierināti tieši tāpēc, ka tagad viņi maksās pēc fakta. Bet, protams, šajā gada ietvarā, kamēr viņš iesniegs deklarāciju, rodas caurums. Rodas caurums, kas bija jāaizpilda, un mēs to centāmies aizpildīt ar to pašu... vēlreiz pieminu to, kas jums ļoti patīk, tas ir, cenu alkoholam. Mēs tāpēc palielinājām akcīzes nodokli, aizgājām vēl uz daudzām nepopulārām lietām.

Vēl viena lieta ir reinvestētā peļņa. Mums daudzi šobrīd par to ir pateicīgi. Atkal – tie, kuri neraksta sociālajos tīklos, kuri nerunā par to un netaisa populismu. Lai uzņēmumi var investēt savā attīstībā. Analīzi par to varēs veikt, es pieņemu, jau nākošajā gadā. Tad varēs analizēt. Es nezinu – būs plusi vai mīnusi –, bet, lūdzu, bez tādiem argumentiem: "Tas ir slikti!" Jo tie laiki, kad jebkura valdība vai valdnieks vienkārši visiem pateica: "Maksājiet meslus katrs tur par 20 procentiem!" un ir miers... Valdības uzdevums nav ar nodokļiem tikai iekasēt. Valdības uzdevums ir gan bremzēt to, kas ir tajā brīdī jābremzē, gan stimulēt to, kas ir pelnījis būt stimulēts.

Paldies, un lai visi kopā varam strādāt! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Man būs tāda vairāk refleksija uz to, kas šodien visas dienas garumā ir dzirdēts. Tā kā premjera kungs, runājot par budžetu, dalījās ar savām emocionālajām pārdomām par ēzelīti un arī par kaut kādu verķi, kas uz vēdera vibrē, bet laimi nerada, es arī sākumā atļaušos padalīties ar saviem emocionāliem iespaidiem par šo budžetu.

Proti, kad es pirmo reizi... manuprāt, tas bija "Latvijas Televīzijā" no rīta, kad premjers pateica, ka šis budžets ir ceļš uz Ziemeļvalsti... man tiešām sanāca smiekli. Man bija tāda sajūta, ka Brexit ir ietekmējis mūsu politiķu, kā saka, spriešanu.

Kāpēc Brexit? Jo tas... tas izteiciens ir kaut kas, manuprāt, no britu humora. Bieži vien saka: britu humors ir melnais humors, bet tas nav melnais humors. Britu humors ir ļoti specifisks, attīstījies gadsimtu laikā, tā tāda īpaša spēja pasmieties pašam par sevi. Britiem tā cēloņsakarība ir ļoti loģiska: kad viņi sāka zaudēt savu impēriju tautu pašnoteikšanās tiesību dēļ... Kad kolonijas kļuva neatkarīgas valstis, viņi zaudēja savu impēriju, un bija divas iespējas – vai nu bēdāties un krist depresijā, vai pasmieties pašiem par sevi. Briti kā racionāli cilvēki izlēma labāk pasmieties.

Tāda bija mana pirmā sajūta, kā saka, par šo "Ziemeļvalstu"... Protams, es saprotu, ka premjers nemēģināja jokot. Un tad it kā atliek divas iespējas: premjers nezina, kas ir Ziemeļvalstis. Varbūt viņš domāja, ka Novaja Zemļa arī ir Ziemeļvalsts... kaut kāda daļa. Bet tātad droši vien – ne. Visticamākā versija ir tā, ka mēs mēģinām uzlikt kārtējo šablonu... Kaut kā tas budžets ir jānosauc. Nosauksim to par budžetu "Ceļā uz Ziemeļvalsti". Nu... izskatās... izklausās labi, Ziemeļvalstis ir labas, ar tādu nosaukumu mēs varam tur mierīgi jebko darīt.

Starp citu, tas ir raksturīgi VIENOTĪBAS valdībām. Atcerēsimies Valda Dombrovska valdību. Kādreiz bija tāds šablons, kas tika lietots, – "strukturālās reformas". Tika lietots visās iespējamās formās: "Šis ir strukturālo reformu budžets!", "Šis ir budžets, kas veiks strukturālās reformas." Neizskaidrojot, kas īsti ar to domāts... Tā mēs strukturāli... debatējām par to, kas ir strukturālās reformas. Tāpat ir tagad – premjers saka, ka šis budžets ir vērsts uz Ziemeļvalstīm, bet – ievērojiet! – nevienā punktā nepasaka, kas šo budžetu apliecinātu kā budžetu ceļā uz Ziemeļvalstīm. Nevienā! Es domāju, ka būtu diezgan sarežģīti iztēloties Ziemeļvalsti, kurā notiktu kā pie mums: mēs pieņemam Saeimas lēmumu ar likuma spēku un nepildām. Es domāju, jūs šodien neiekļūtu iekšā parlamentā, Saeimā, ja jūs tā rīkotos Zviedrijā, Somijā, Dānijā... nemaz nerunājot par Islandi, kur visa sabiedrība var sanākt vienā laukumā un nolemt, ka šī valdība iet mājās.

Bet, ja mēs vēl plašāk, vēl drusku nopietnāk skatāmies uz Ziemeļvalstīm, – Ziemeļvalsti raksturo viena lieta: viņi spēj vienoties par prioritātēm. Viņi spēj vienoties par prioritātēm valstī kopumā.

Šis budžets... mums kārtējo reizi diemžēl ir budžets, kurā ministrijas sacenšas – katrs ministrs grib pierādīt, cik viņš vairāk būs dabūjis savai nozarei. Vienīgais nabags, kā lai saka, ir Tālis Linkaits (Starpsauciens.)... vienīgais nabags ir Tālis Linkaits, kuram tur viens griezums pēc otra, ja? Es nedomāju, ka tāpēc Tālis Linkaits ir sliktāks ministrs par jebkuru citu. Es nedomāju, ka tas tā ir.

Dažas lietas, kas to ļoti skaidri raksturo. Ja mēs pasakām, ka mums vairs nav naudas skolēnu pusdienām vai ka mums nav naudas, lai izpildītu solījumu, ka skolotāji dabūs algas pielikumu no septembra, bet tajā pašā laikā atveram vēstniecību Austrālijā (nopietni – vēstniecību Austrālijā!) (Dep. A. Lejiņš: "Kāpēc ne?"), tad, ziniet, tas ir tā kā... es pateikšu, Lejiņa kungs, kāpēc... tas ir tāpat kā... ja jūs kā ģimenes tēvs nopirktu Rolex pulksteni laikā, kad bērnam nebūtu naudas skolas somai. Tas ir tieši tāds salīdzinājums.

Par administratīvi teritoriālo reformu. Premjers runāja... ļoti maz runāja pēc tam vēl par šo... kā soli, kas atrisinās visas bēdas attiecībā uz izglītību un veselību.

Ir trīs lietas, ko es gribētu pateikt par administratīvi teritoriālo reformu, pareizāk sakot, par to, kas ir iesniegts. Es neuzskatu, ka tā ir reforma. Es uzskatu, ka tā ir Latvijas kartes pārkrāsošana vēlreiz, nevis reforma. Proti, ir viena ļoti milzīga problēma, ko mēs ieliekam tajā. Mēs ieliekam cerības. Mēs pasakām... Kas tiek solīts, piedāvājot šo administratīvi teritoriālo reformu? Ka, ja mēs pārzīmēsim šo Latvijas karti, tad Latvija uzzels un uzplauks, tad mums būs algas skolotājiem, tad pieaugs dzimstība, attīstīsies ekonomika un tā tālāk. Tā ir ļoti liela sabiedrības maldināšana! Es nezinu, vai jūs maldināt arī paši sevi ar to, – to es nezinu. Bet sabiedrību jūs maldināt.

Es iedošu vienu piemēru – kāpēc. Mēs runājam par Ziemeļvalstīm. Somijā ir 314 pašvaldības uz 55,3 miljoniem iedzīvotāju (kad matemātiski pārdalām, attiecīgi iznāk tāds pats pašvaldību skaits kā šodien Latvijā). Izglītības līmenis viņiem ir tāds, ka jau kuro gadu desmitu valsts ir pirmajā trijniekā pasaulē. Nav tātad nekāda sakara izglītības kvalitātei ar pašvaldību skaitu. Nulle! Precīzi nulle! Jūs sakāt, ka tas sakars ir liels, ja?

Otra lieta, kas jāteic par šo administratīvi teritoriālo reformu, ir tā, ka reforma atkal ir politiska. Tā atkal ir politiska, nevis pēc būtības, ja? Politiska tāpēc, ka... Lai atnāk kāds šeit un man izskaidro, ar ko ir pamatota Rēzeknes, Daugavpils vai Liepājas pilsētas būšana atsevišķi no tām apkārt esošajiem novadiem! Salīdzinot, piemēram... es pat nerunāšu par Ventspili, kas obligāti būtu jāpiemin, bet par Jelgavu. Vai ir kāda cita motivācija, ja šī nav vienīgā, – ka šobrīd Jelgavā pie varas ir ZZS? Nav svarīgi, vai tā ir ZZS vai "Attīstībai/Par!", vai vēl kāda. Mēs veicam šo reformu politiski, nevis pēc būtības Latvijas valsts interesēs.

Un vēl viena lieta. Es neesmu redzējis neprofesionālāku reformu... ar neprofesionālākiem pamatojumiem tam... Un tas pat nav Pūces kungam obligāti adresēts pārmetums, kurš pats par reformu neko nezināja vēl pirms pusgada, bet tiem, kas strādā ministrijā... Jautājums... Ja mums ir viens... mums ir viens brīnumnovads, tāds, kāda būs visa Latvija, – Gulbenes novads... Faktiski – vecais rajons, kur pilsēta un novads ir integrēti vienā pašvaldībā. Jau vienpadsmito gadu... Un viņi tādi arī paliks nākamajā kartē, un visas citas pašvaldības būs līdzīgas Gulbenei. Uz jautājumu... Desmit gadiem ir jāparāda kaut kāds rezultāts. Vai Gulbene ir dabūjusi ekonomisko uzrāvienu? Vai ir kļuvusi par iemaksātāju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā? Vai varbūt stagnējusi? Tur var būt dažādi iemesli. Neviens nav analizējis. Brīnumnovads – Gulbene – stagnē vēl vairāk, nekā pirms kļuva par brīnumnovadu.

Tā ir vēl viena lieta. Tas trakākais, ko mēs darām, – mēs, saucot kaut kādus skaitļus un liekot šablonus, Latviju novedam vēl trakākā haosā. Ne jau... Un vēl viena lieta, kas, manuprāt, ir ļoti slikti... No valstiskā viedokļa pateikt, ka... Šobrīd ir aptuveni tā – pie visa ir vainīgas pašvaldības.

Es atvainojos! Tās bija pašvaldības, kas uzzīmēja 32 valsts institūciju Latvijas kartes? Ir 32 kartes, kā valsts institūcijas plāno Latviju. Kāds tam sakars ar pašvaldībām? Un uz jautājumu VARAM ierēdņiem, kā šī jaunā karte risinās šo problēmu, atbilde ir ļoti skaidra: "Nekā!" Nekā tā netiks risināta. Tas ir vēl viens fake, kā šodien saka, jeb viltus reforma. Tā vietā, kad mēs, Saeima, lēmām par reformas turpināšanu, mums bija jānokļūst pie tā, par ko lēma 1998. gadā, proti, pie administratīvi teritoriālā iedalījuma, pie apriņķiem, proti, pie normālas valstiskas plānošanas.

Vēl viena lieta par... tikai viena lieta par solījumiem. Un es skatos pat nevis uz JKP, es skatos, Gati, uz tevi un atceros, ka pēc Saeimas vēlēšanām... Tu zini... jūs visi zināt, ka no "3 × 500" es esmu vismaz viena "500" – neapliekamā minimuma – pilnīgs atbalstītājs no pirmās dienas. Es atceros, ka pēc Saeimas vēlēšanām, Gati, tu biji, es domāju, patiesi pārliecināts, ka mēs varam atvērt 2019. gada budžetu, nu, un ielikt iekšā šīs lietas. Tu tā vismaz teici. Es domāju, ka to teici patiesi. Labi, to nosauca par "tehnisko". Tas, kā lai saka, pagātnē.

Tagad ir 2020. gada budžets. Nu, nav...! Un es... neuztveriet personiski, bet tas ir vēl viens tāds, piedošanu, "kartona solījums", tāds pats, kā te bija viens kartons. Starp citu, tik ļoti interesanti, ļoti simboliski, ka šis arī izrādījās "kartona solījums". Tas pazuda reizē ar to kartonu, kas tur bija. Tā tur vairs nav.

Un vēl... vēl pāris vārdu par... īsi par demokrātiju. Te arī tika runāts par demokrātiju. Manuprāt, tas bija par partiju finansēšanu, finansējuma paaugstināšanu sev – sev, es nerunāju... nākotnē, sev! – septiņas reizes. Vai kaut kas Latvijā jebkad ir paaugstināts septiņas reizes... vispār Latvijas vēsturē? Kaut kas ir trīsreiz paaugstināts? Kaut kas ir divreiz paaugstināts? Es domāju, ka – ne. Katrā ziņā septiņas reizes – nekas. Un septiņas reizes paaugstināt naudu sev! Patiesībā, pasakot, ka jūs esat atkarīgi... jūs esat atkarīgie. Ir jau, protams, metode... Man liekas, Šveicē ir tāda, ka tiem, kas sirgst ar atkarību no narkomānijas, valsts piešķir noteiktas dienas nedēļā bezmaksas šļirci un minimālo devu, lai viņi varētu, kā lai saka, uzturēt sevi pie dzīvības. Nu, ja tas ir tas, uz ko mēs tiecamies, tad – varbūt.

Bet šajā sakarā Benam Latkovskim bija, manuprāt, ļoti labs raksts... un tieši nobeigums šim rakstam par šiem visiem lēmumiem. Man liekas, viņš rakstīja tieši par šo lēmumu – paaugstināt finansējumu pašiem sev, nevis ar nākamo sasaukumu... Es personīgi... es esmu atbalstījis partiju finansējuma pieaugumu, un es uzskatu, ka ar nākamo sasaukumu tas būtu jāceļ.

Bens Latkovskis ļoti pareizi pateica, ka šie lēmumi – tie vairs nav labi vai slikti, tie degradē uzticību demokrātijai. Cilvēki sāk neticēt demokrātijai. Tam, ka nevis viņu kalpi vai priekšstāvji, bet, kā es teicu agrāk, vietnieki (no angļu vārda deputy)... deputāti pārstāv viņu intereses. Piedodiet, Kārlis Ulmanis 1934. gadā varētu vēlēties šo situāciju, tā viņam būtu vienkārši fantastika – Saeima pieņem likumus un nepilda. Saeima paaugstina politiskajām partijām finansējumu septiņas reizes. Saeima netur solījumus skolotājiem. Labāks fons apvērsumam nebūtu iespējams. Tāda fona nebija. Viņam bija sarežģīti izdomāt fonu, jo toreiz Saeima, saprotot, ka ir problēmas ar Satversmi un demokrātijas realizāciju, divos lasījumos pieņēma tautas vēlēta prezidenta institūciju. Ulmanis pasteidzās, lai 18. maijā nebūtu ieviests tautas vēlēts prezidents, jo viņš zināja, ka viņu neievēlēs. Viņam nebija šāda fona! Jūs esat radījuši fantastisku fonu neticēt demokrātijai.

Nobeigumā atgriežos drusku atpakaļ – pie humora par ēzelīti. Ministru prezidenta kungs, jūs teicāt, ka ēzelītis, kuru jūs kaut kur redzējāt, bija ar lielu vezumu. Puika, trīspadsmitgadīgs, ne vairāk, sita viņam ar pātagu, bet ēzelītis negāja. Jūs izdarījāt nepareizu secinājumu. Jūs izdarījāt nepareizu secinājumu, Kariņa kungs. Ne jau ēzelītis nevarēja pavilkt to vezumu... Puika nekad nebūtu uzkrāvis tam tādu vezumu, ja viņš zinātu, ka ēzelītis nevar pavilkt. (Starpsauciens: "Ūūū!" Aplausi.) Ēzelītis vienkārši bija absolūti neieinteresēts – spītīgs un neieinteresēts! – šo vezumu nogādāt galapunktā. Un, lai cik ēzelīšu šiem ratiem liktu priekšā, lai cik ēzelīšu liktu Latvijas valdības priekšā, viņi tomēr... ja viņi būs neieinteresēti, viņi nekur vezumu neaizvedīs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ir pareizi, ka opozīcija kritizē budžetu. Un, ja šī kritika ir jēgpilna un konstruktīva, tad, protams, ir arī patīkami tajā klausīties. Un es tiešām gribētu izteikt atzinību Kučinska kungam par šādu pieeju. To gan nevarētu teikt par citiem opozīcijas deputātiem, kuri, piemēram, nāk un kritizē partiju finansējuma pieaugumu, bet tajā pašā laikā nav gatavi pateikt, ka rītdien viņi atteiksies no šī partiju finansējuma un savu potenciālo finansējumu novirzīs, piemēram, mediķiem vai medmāsām. (Starpsauciens.) Ja šīs opozīcijas partijas novirzīs šo savu finansējumu medmāsām, tad katrai medmāsai vidēji atalgojums varētu potenciāli pieaugt par 100 eiro gadā. (Dep. V. Orlovs: "Cik medmāsu ir Latvijā?") Ir 8500 medmāsas un 1,3 miljoni, ko opozīcijas partijas varētu šim mērķim novirzīt. (Starpsaucieni.)

Attiecībā uz budžeta veidošanas procesu jāteic, ka tas tik tiešām nebija viegls, jo bija iesaistītas ļoti daudzas partijas, bet, manuprāt, rezultāts ir tiešām labs, bet ne ideāls. Labs, ņemot vērā, ka tika panākti kompromisi starp ļoti daudzām partijām, kuras pārstāv ļoti plašu vēlētāju loku. Taču, strādājot pie nākamā daudzgadu budžeta, manuprāt, būtu mums jāskatās plašāk uz visiem šiem budžeta veidošanas procesiem un jāsaprot, kāds ir valsts turpmākais fokuss. Vai attīstības fokuss ir vērsts uz to, ka Latvija cenšas kļūt par pašu efektīvāko valsti pasaulē, izmantojot digitālās tehnoloģijas? Vai attīstības fokuss ir vērsts uz to, ka Latvija mēģina kļūt par ģimenēm draudzīgāko valsti pasaulē? Jo jau šobrīd mēs esam daudzās jomās priekšā lielākajai daļai Rietumvalstu, ja ir runa par atbalstu, ko ģimenes saņem, – gan bērna kopšanas atvaļinājums pusotru gadu, gan bezmaksas medicīniskā aprūpe jaunajām, topošajām māmiņām (Starpsauciens: "Kur ir bezmaksas medicīna?!"), gan bezmaksas bērnudārzi, kas tiek nodrošināti lielākajā daļā Latvijas (izņēmums ir dažas pilsētas, kur pašvaldības netiek galā ar šo pienākumu). Un tā varētu šo uzskaitījumu turpināt.

Attiecībā uz budžetu, kuru mēs izskatām šobrīd, Nacionālā apvienība var būt gandarīta par to, ka tajā ir ietverti ļoti daudzi no mūsu četrtūkstoš zīmju programmas punktiem. Piemēram, punkts par to, ka vairosim kultūras cilvēku sociālo labklājību. Tas tiks darīts (Starpsauciens: "Kad?"), sākot ar nākamo gadu. (Starpsauciens.) To arī Raivis Dzintars pieminēja konkrēti savā uzrunā – par apjomiem, kādos šis atalgojums pieaugs.

Turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu. Pensiju neapliekamais minimums šobrīd ir 270 eiro, no nākamā gada – 300 eiro.

Veicināsim pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgu sacensību par atbalstu ģimenēm un Latviju veidosim par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā. Arī šajā gadījumā ir budžetā paredzētas programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" un "Ģimenei draudzīgs uzņēmums". Punkts "Būtiski paplašināsim mājokļu programmu jaunajām ģimenēm", kur no nākamā gada tiks izveidota jauna atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kuras ietvaros ģimenes varēs saņemt līdzfinansējumu mājokļa iegādei.

Punkts "Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietas un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām". Tieslietu ministrija ir radusi finansējumu šai lietai.

Izmantosim visus tiesiskos līdzekļus, lai ierobežotu Krievijas propagandas izplatību. Stiprināsim latviskos medijus. No nākamā gada tiks piešķirts papildu finansējums sabiedriskajiem un komercmedijiem.

Turpināsim palielināt aizsardzības izdevumus. No nākamā gada aizsardzības budžets pieaugs līdz 664 miljoniem eiro, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk.

Pats pēdējais punkts (par ko man arī ir liels gandarījums, ka Nacionālajai apvienībai to konsekventi ir izdevies īstenot daudzus jo daudzus gadus un arī šogad mums to ir izdevies īstenot) – arī turpmāk nepieļausim prokrievisko spēku nonākšanu valdībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Es šovakar vēlos pieskarties jautājumam, par ko šodien vēl nav runāts, un bieži vien šim jautājumam tiek piešķirts nepienācīgi maz uzmanības. Tas ir jautājums par vides aizsardzību.

Latvija kā zaļa valsts. Tas nav pašsaprotams lielums, ar ko mēs varam tāpat vien lepoties. Pie tā ir jāstrādā, lai mēs savas dabas vērtības varētu saglabāt un lai mēs varētu dzīvot tīrā vidē. Tas bieži vien šķiet tik pašsaprotami, bet bez dabas un vides mums nebūtu iespējas sevi pabarot un mēs tīri vienkārši nevarētu eksistēt. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, vides piesārņojuma problēmas, kā arī klimata krīze skar arī mūs šeit, Latvijā, un tas prasa rīcību.

Es esmu par nākamā gada budžetu, jo šiem jautājumiem ir pievērsta uzmanība. Tā, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā ir atvēlēti 50 miljoni eiro, lai cīnītos ar šīm problēmām un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ko atstāj cilvēku un ekonomiskā darbība.

Pirmkārt, vēlos atzīmēt pie šī, ka ir rasta iespēja nākamajos trīs gados veltīt papildu līdzekļus aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimata pārmaiņu mazināšanai.

Otrkārt, vides institūcijas ilgstoši ir bijušas badinātas, bijušas naudas badā. Es ļoti ceru, ka tas nav bijis apzināti, jo tas ir ievērojami ierobežojis šo vides institūciju spējas attīstīt savu darbību, iet līdzi laikam un efektīvi cīnīties ar vides... pārkāpējiem šeit, Latvijā. Tāpēc vēlos izcelt arī to, ka šajā budžetā ir rasta iespēja stiprināt vides institūcijas – Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi –, lai pilnveidotu vides informācijas sistēmas un daudz efektīvāk fiksētu un kontrolētu vides pārkāpumus, lai stiprinātu arī darbinieku kompetences šajās iestādēs. Lai precīzāk kontrolētu atkritumu plūsmas Latvijas teritorijā un citas lietas, kas ir būtiskas, lai mēs Latviju saglabātu tīrāku un padarītu vēl dabai draudzīgāku.

Es varu teikt, ka ir ielikts pamats tam, lai mēs varētu parūpēties par vidi. Taču, redzot šos izaicinājumus, kādi ir nākotnē, ir skaidrs, ka mums būs jādara vēl vairāk un daudz vairāk, lai Latvija būtu zaļa un tīra.

Tāpēc, kolēģi, ņemot vērā šos apstākļus, aicinu atbalstīt nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labvakar, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Un tie, kas vēl... es ceru, neviens neguļ! Ļoti īsa runa no manis – par divām lietām.

Viena lieta. Paldies par tiešām konstruktīvām... par konstruktīvu kritiku tur, kur tā bija. Un tomēr tas, kas caurstrāvo šodien opozīcijas deputātu vēstījumu no šīs tribīnes, ir patiesībā priekš manis kā jauna cilvēka un arī jauna deputāta mazliet šokējošs ar to, ka... tas galvenais vēstījums, ko mēs nesam viens otram un sabiedrībai ir tas, ka... un tas ir saistībā ar izglītības jautājumu... kontekstā... ir tas, ka Saeima nepilda solījumus. Tas ir tas, ko mēs te visu dienu klausījāmies! Un ļoti lielā mērā tas tika saistīts ar pedagogu atalgojumu.

Kolēģi! Iesaku paskatīties, kādas ir bijušas pedagogu algas. 2014. gadā, kad es sāku strādāt, – 395 eiro par likmi; 2015. gadā – 420; 2017. gadā – 680; 2018. gadā – 710; šogad – nevis ar 1. janvāri, bet jau šogad! – pacēlām uz 750 un darīsim visu, lai ar šī gada 1. septembri maksātu skolotājiem 800 eiro par likmi. Kurš ir tas brīdis, kurā Saeima nepilda solījumus skolotājiem? Man nav skaidrs. (Starpsauciens.)

Bet tā otra lieta, kas šodien izskanēja (un, es domāju, to ir svarīgi dzirdēt visiem), – tika aktualizēts jautājums par iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri ir budžeta pakā un kuri būtībā sastāv no trīs lietām.

Viena lieta – tās ir izmaiņas bērnu brīvpusdienu finansēšanas kārtībā. Te ir ļoti svarīgi saprast, ka nekas netiek mazināts, bērniem brīvpusdienas būs; mainās finansēšanas sadalījums, kas nu būs solidārs – kā no valsts, tā no pašvaldību puses.

Otra lieta šajā grozījumu pakā ir termiņa pārcelšana attiecībā uz valsts nozīmes interešu izglītības centriem... pārcelšana par vienu gadu.

Un trešā lieta droši vien ir tā būtiskākā, par ko visi runā, – par skolu tīkla kārtošanu, par šo sadaļu. Gribu informēt, ka tieši šo sadaļu, proti, likumprojekta... Izglītības likumā... ka 1., 3. un 4. punktu, kas runā par skolu tīkla kārtošanu, par pašvaldības tiesībām finansēt vai nefinansēt izglītības iestādes, kā arī jautājumu par privātajām izglītības iestādēm Izglītības un zinātnes ministrija līdz šī likumprojekta skatīšanai otrajā lasījumā izņems ārā no budžeta pakas.

Tā ka droši vien kāds var atviegloti uzelpot. Un mēs turpināsim strādāt un īstenot atbildīgu, uz izaugsmi vērstu politiku ne tikai izglītības jomā, bet, protams, arī valstī kopumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Nākamā gada budžetā plānots lielāks atbalsts tieši sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Kopējais labklājības nozarei paredzētais budžets nākamajā gadā sasniegs 3,3 miljardus eiro. Tā ir apmēram trešdaļa no kopējā valsts budžeta.

Pamatbudžetā valsts sociālajiem pabalstiem, izdienas pensijām, piemaksām pie vecuma pensijām, valsts sociālajiem pakalpojumiem paredzēti 703,2 miljoni eiro. Savukārt speciālā budžeta apmērs ir 2,97 miljardi eiro. Tie paredzēti valsts pensiju, nodarbinātības, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes, slimības... speciālajiem budžetiem un citiem mērķiem.

Saeimai iesniegtajā budžeta projektā ir rasti līdzekļi labklājības nozares prioritāriem pasākumiem 2020. gadā. Proti, ir rasts finansējums minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai. Tam atvēlēti 9,8 miljoni eiro. Tie paredzēti, lai palielinātu sociāli vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka pieaugs vecuma pensijas un invaliditātes pensijas minimālais apmērs, atlīdzības par darbspēju zaudēšanu, kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti. Šis solis palīdzētu mazināt minēto iedzīvotāju grupu sociālo atstumtību.

No 2020. gada aprēķina bāzes minimālajai vecuma pensijai un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam cilvēkiem ar invaliditāti būs 80 eiro (līdz šim 64 eiro). Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības minimālās vecuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķina bāze būs 122,69 eiro.

Tāpat pieaugs invaliditātes pensijas un atlīdzības par darbspēju zaudēšanu un kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs. Kopumā šie pasākumi pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 70 tūkstošus iedzīvotāju, tai skaitā pensijas vecumu sasniegušos cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti.

Ikviens no viņiem sagaida vēl lielāku atbalstu, bet tomēr es esmu gandarīta, ka mums ir izdevies spert pirmos soļus, lai uzlabotu viņu dzīves situāciju. Viena no manām prioritārajām mērķa grupām allaž būs mūsu seniori. Lai nostiprinātu to, ka ar katru gadu viņu dzīves kvalitāte nemainās un pat uzlabojas, Labklājības ministrijas pamatbudžetā un speciālajā budžetā paredzēts finansējums pensiju indeksācijām: 2020. gadam – 201,7 miljoni eiro. Šī ir lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomiskā attīstība. Svarīgi, ka ir novērtēti tie, kam ir vislielākais darba stāžs, kuri lielāko savu dzīves daļu ir pavadījuši darbā.

Veicot iepirkumu par pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā, kļuva skaidrs, ka "Latvijas Pasta" tarifs pieaugs. Meklējot visas iespējas, radām risinājumu, ka, pārdalot naudas līdzekļus Labklājības ministrijas iekšienē, šis "Latvijas Pasta" tarifa kāpums 2,1 miljona eiro apmērā tiks kompensēts, jo ir skaidrs, ka ikviens izmaksu palielinājums senioriem vai citiem pensiju, pabalstu un atlīdzību saņēmējiem ir nepatīkams un ir skaidri izjūtams šo mājsaimniecību jau tā nelielajā budžetā.

Lai uzlabotu dzīves apstākļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti, kuru vienīgā dzīvesvieta ir valsts sociālās aprūpes centros, pusmiljons eiro tiks ieguldīts, lai viņi dzīvotu pēc iespējas komfortablākos apstākļos, klientu telpās radot mājīguma sajūtu, jo tās ir viņu mājas, kurās daudzi pavada visu savu dzīvi.

Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu klienti valsts sociālās aprūpes centros justos patiesi labi.

Apkopojot sacīto, uzsveru, ka šis labklājības nozares budžets ir izsvērts un sociāli atbildīgs. Tiek palielināts atbalsts vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām. Jā, protams, gandarīta es būtu tad, ja šis atbalsts būtu vēl lielāks. Bet pirmie soļi minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai ir sperti. Cilvēki ar invaliditāti valsts sociālās aprūpes centros varēs dzīvot labāk. Atbalsts senioriem paliek stabils. Un tie ir nozīmīgi soļi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Pucens un Adamovičs lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Cienījamā Mūrnieces kundze! Augsti godātais Kariņa kungs! Cienījamie kolēģi! Nākamā gada, 2020. gada, valdības vispārējā sektora izdevumi veselībai ir 1,37 miljardi eiro. Un tie sastāda 4,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

Kopumā, ja mēs salīdzinām ar visiem citiem iepriekšējiem budžetiem, šis ir, protams, nepietiekams, bet lielākais veselības aprūpes budžets, kāds ir bijis mūsu valstī jebkad.

Vēlos noņemt to mītu, ka mēs, deputāti, 2018. gada beigās bijām neapdomīgi, balsojot "par" šo algu pielikumu. Es izpētīju vakardien 2016. un 2017. gada Ministru kabineta sēdes un lēmumus, un jau tur... Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir skaidri un gaiši pateikts un ierakstīts, ka 2019. gadā šim algu pieaugumam bija jābūt 185 miljoniem un 2020. gadā – 253 miljoniem. Tā ka mēs tikai turpinājām to, ko jau iepriekšējās valdības bija darījušas, bet diemžēl šis finansējums 2020. gadam šīs neveiksmīgās iepriekšējās valdības nodokļu reformas dēļ diemžēl samazinās. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.)

Tālāk. Vēlos uzteikt, protams, Veselības ministrijas darbu.

Jāteic, ka es arī tā parēķināju, ka universitātes slimnīcas, kas mūsu valstī ir visnozīmīgākās, terciārajā veselības aprūpē iztērē apmēram vienu piektdaļu no Latvijas veselības aprūpes, medicīnas budžeta.

Jau ir noslēdzies konkurss... ir noslēgusies pieteikšanās... ir noslēdzies konkurss uz slimnīcu padomēm. Šobrīd abās slimnīcās ir arī izsludināti konkursi uz valdēm. Es tiešām ceru, ka slimnīcu pārvalde uzlabosies un ka tur vairs nestrādās bijušās valdības ielikteņi, jo tā nauda (Aplausi.)... tā nauda... Tie līdzekļi, kas ir jāpārvalda universitātes slimnīcās, tiešām ir milzīgi. Tās naudas izlietošanai ir jānotiek ar milzīgu atbildību. Un šobrīd mums, ministrijām un Saeimai, palīgā nāk arī Valsts kontrole. Arī Valsts kontrole atzīst, ka tie iekšējie atalgojumi šobrīd slimnīcās ir ļoti neproporcionāli. Un Veselības ministrija arī ir lūgusi, lai šis pielikums, kas būs... ko mēs nodrošināsim 2020. gadā, būtu tieši tām algām, kuras šobrīd ir mazas.

Ja runājam par skaitļiem, tad jāņem vērā, ka faktiski, sākot ar 2017. gadu, ārstu algas ir pieaugušas no 569 eiro līdz 1079 eiro. Nākamgad algas medmāsām (es saucu tagad tos zemākos skaitļus) pieaugs no 393 eiro uz 714 eiro. Protams, tas vēl joprojām ir par maz, bet, kopā darot šos divus darbus – vienlaikus palielinot finansējumu un veicot šo līdzekļu kontroli –, mēs varam panākt daudz.

Es nevienu brīdi neatsakos no saviem vārdiem. Jā, medicīnas jomā daudz kur diemžēl valda karteļi. (Aplausi.) Un mums ar šo mūsu finansējumu... ar šo finansējumu drošības iestādēm... mēs sadarbojamies ne tikai ar Valsts kontroli. Un mums pat ar šiem mazajiem līdzekļiem... šis mazais mūsu finansējums mums visiem ir jāizlieto tiešām precīzi tam, kam to visvairāk vajag.

Tā ka tiešām paldies Veselības ministrijai.

Protams, milzīgs paldies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un ministram Pūces kungam, kas, manuprāt, ļoti strauji un ļoti pareizi iet uz priekšu ar novadu reformu; līdz ar to tālāk jau varēs veidot arī stabilu veselības un izglītības tīklu.

Man prieks, ka jaunajā budžetā ir arī papildu līdzekļi Nacionālajam veselības dienestam un arī pašai Veselības ministrijai, jo mēs zinām, ka šobrīd ierēdņi, kas strādā ar e-veselības sistēmu, saņem ļoti mazu atalgojumu. Un ir jāsaprot: kamēr galvenās iestādes, kas valstī veido veselības politiku, būs ar ļoti mazu atalgojumu, arī tā lemšana viņiem nebūs tik spējīga... kā varbūt citā pusē.

Un vēl, protams, es vēlos uzteikt Labklājības ministrijas darbu, ministres Petravičas kundzes darbu. Tiešām jaunajā budžetā ir paredzēts, ka tiem, kas saņēma tās zemākās pensijas, zemāko invaliditātes pabalstu, ar 2020. gadu šie līdzekļi pieaugs. (Dep. V. Dombrovskis: "Tu taču teici, ka nebalsosi par budžetu, ja tur nebūs naudas mediķu algām!")

Esmu sagatavojis arī tādu savu īpašo, teiksim, pret... tādu... izmaiņas vairākos nodokļos, ko es koalīcijai stādīšu priekšā ar 2021. gadu, – kā mēs varam iegūt papildu līdzekļus, ierobežojot... kaitīgos... dažādus... uzturus.

Tātad Nr. 1, tas, ko jau mēs sākām, mūsu (Ineses Voikas, Ilmāra Dūrīša) priekšlikumi – palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem. Tas ir ļoti būtiski mums, pirmām kārtām mēs tērēsim mazāk naudas veselībai... veselības izdevumiem, jo mums būs mazāk cukura diabētu un mums papildus būs ienākumi arī budžetā. Šo mēs jau esam sākuši skatīt, un es ceru, ka ar 2021. gadu to mēs ieviesīsim.

Tad nākamais, kas būs no manas un no "Attīstībai/Par!" frakcijas puses, – visu veidu tabakas izstrādājumiem, tai skaitā arī elektroniskajām un visām šīm te jaunajām ierīcēm, – būtisks nodokļa pieaugums. Šobrīd e-šķidrumiem pie mums ir 20 reizes mazāks akcīzes nodoklis, salīdzinot ar Igauniju. Šeit arī mēs varam gūt papildu līdzekļus budžetam, plus ierobežot, lai šīs kaitīgās lietas nelieto jaunieši un arī pārējie.

Nākamais punkts. Tas pats attiecas uz enerģijas dzērieniem.

Nākamais punkts attiecas uz transtaukskābēm un piesātinātajām taukskābēm. Īstenībā tas ir pats galvenais. Visi šie ēdieni, ja mēs tos ēdam par daudz, mūs nogalina. Bet visvairāk mūs nogalina tas, ka mēs lietojam vairāk sāls... Arī mums jāskatās... Būs jāierobežo sālīto produktu lietošana un jāveicina veselīga uztura lietošana.

Vēlreiz paldies Ministru kabinetam.

Aicinu atbalstīt šo budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsauciens.)

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Dažas piezīmes par šo budžetu, kas varbūt atšķirsies no vispārpieņemtā populārā viedokļa. Es, atšķirībā no citiem, šeit izteikšu savu viedokli. Es domāju, ka budžets nav par mazu. Es domāju, ka tas dažās jomās ir pārfinansēts.

Mēs sevi mānām, ka par maz iekasējam nodokļus – 30 procentus no IKP, jo dažas valstis kaimiņos iekasē 31 procentu. Mērķis būšot 34 procenti, un tad mēs dzīvosim šokolādē. Esmu spiests jūs apbēdināt. Sociālisms nerullē! Lai katram būtu pēc vajadzības kā Zviedrijā, minimums, mums budžetam būtu jābūt 40 procentiem no IKP, kas nav reāli. Tāpēc nekas tāds nebūs!

Ko tad darīt? It kā paradokss – budžets ir pieticīgs, bet pārfinansēts. Un spēcīgi pārfinansēta ir veselības un izglītības nozare. Kāpēc? Tāpēc, ka nav pabeigtas strukturālās reformas, jo mūsu ministriem to neļauj darīt tās pašas arodbiedrības. Mēs zinām, ka lielākie kliedzēji, kas kliedz pēc naudas, ir tie, kas gadiem ir iestājušies pret veselības apdrošināšanu. Ja mums pamato, ka visi maksā nodokļus un visiem pienākas, tad es gribētu atgādināt, ka valstī ir 30 tūkstoši alimentu nemaksātāju. Tātad būtu jāuztur arī viņu veselība kaut kādā veidā.

Ir divas filozofijas.

Tātad Eiropas Savienība, kura neattīstīsies... un nemānīsim sevi, ka tur būs ekonomiskā izaugsme! Tur nekādas izaugsmes nebūs, Eiropas Savienība nav ne Ķīna, ne Indija, tur būs kādi 0,9 procenti turpmāk. Un šajā sistēmā, kur atņem tiem, kam ir, un pārdala tiem, kam nav... Varbūt vajadzētu pamācīties un pāriet varbūt uz pretējo sistēmu, ka nevienam nekas nepienākas, izņemot to, ko viņš ir nopelnījis, un ir jāpalīdz tikai tiem, kas tiešām sev nevar palīdzēt.

Ir skaidrs, ka divarpus miljardi visādās atlaidēs, kas mums ir paredzēti, ir arī ļoti pārfinansēta daļa, no kā varētu mierīgi vienu miljardu paņemt nost, jo nav skaidrs, kāpēc bagātniekiem vajadzētu finansēt bērnu pusdienas vai kāpēc miljonāriem vajadzētu dot atlaidi, teiksim, par degvielu. Nu, man tas nav skaidrs.

Ko tad darīt? Zinot to, ka nekādu brīnumu Eiropas Savienībā turpmākajos gados nebūs – ne trijos, ne piecos –, mēs varētu vienīgi stimulēt savu iekšējo patēriņu. Kādā veidā? Protams, ir vēl viena iespēja – ķēmoties pakaļ vācu ieguldītājiem, kuriem ir daudz naudas un kuri uztraucas par inflāciju, un kuri tāpēc iestājas par stingru fiskālo politiku un neaizņemas. Mēs lepojamies ar to, ka mums deficīts esot 0,3 procenti. Tajā pašā laikā dažas Eiropas bagātās valstis nevar iekļauties 3 procentos un dažas nevar iekļauties arī 5 procentos.

Kur tad ir šī brīnišķīgā gudrība? Sekot vācu birģeriem, kuri krāj, kā saka, zeķē un kuriem tiešām vienīgais uztraukums ir par to, lai viņu doičmarka, piedošanu, eiro nezaudē vērtību? Vai – tieši otrādi – tad, kad par naudas ņemšanu tev piemaksā, paņemt šo naudu un ieguldīt attīstībā?

Kāpēc ne 1 procents? Mēs uzdevām šo jautājumu, un diezgan grūti ir dabūt atbildi. Viens procents atbilst apmēram 300 miljoniem, ar ko mēs varētu atrisināt gan šīs problēmas... bet... Es pateikšu pāris piemēru.

Mēs sakām, ka gribam līdzināties Ziemeļvalstīm. Ziemeļvalstīs mājokļu būvniecībai tērē no 5 līdz 7 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvija tērē 2 procentus. Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām jeb... vienu no pēdējām vietām, teiksim tā, pēc privātmāju skaita. Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām pēc dzīvokļu ar vannasistabu skaita, jo pie mums gandrīz trešajai daļai ir vai nu sausās tualetes ārpusē, vai nav vannasistabas. Un Latvija ieņem pēdējo vietu... vienu no pēdējām vietām ne tikai daudzdzīvokļu māju skaita ziņā, bet arī tādu māju skaita ziņā, kuras faktiski jau ir nokalpojušas kā tādas, tās ir padomju laiku... šīs paneļu mājas. Mēs sakām, ka esam sasnieguši 4,1 procentu... nu, nākošajā gadā mums būs 4,1 procents veselības aprūpes jomai, kur nav šīs strukturālās reformas pabeigtas. Bet kāpēc ne, piemēram, mājokļiem 5 procenti, kas veicinātu ekonomisko attīstību?

Otrs piemērs. Es varētu pateikt par Altum. Altum ir komiska maza banciņa, kura imitē kaut kādu tautsaimniecības attīstību un kurai vajadzētu būt vismaz vairāku miljardu pamatkapitālam, kura nav... Tātad mēs varētu, ieguldot kaut vai dažus simtus miljonu šajā Altum bankā, finansēt, piemēram, mašīnbūvi.

Nedaudz statistikas. Pagājušajā gadā mašīnbūves eksports pārsniedza 1 miljardu, bet varētu būt 3 miljardi, jo mūsu rūpniecības izstrāde ir 30 procenti no Eiropas Savienības vidējā.

Runājot ar šo dažādo uzņēmumu īpašniekiem, visi saka, ka viņi nevar iegādāties nelielus darbgaldus, modernus, kuri nemaksā milzīgu naudu, kuru summa varētu būt no 300 tūkstošiem līdz dažiem miljoniem; ar to viņi varētu trīsreiz palielināt darba ražīgumu, bet viņiem Altum nedod kredītus. Kāpēc? Tāpēc, ka gada laikā Latvija zaudēja mūsu pārspīlētās politikas dēļ apmēram 500 miljonus. Mums komisijā bija uzaicināti banku pārstāvji, kuri teica: "Gada laikā kreditēšana ir samazinājusies par 500 miljoniem. Tas samazina Latvijas iekšzemes kopproduktu par 1,7 procentiem." Un šādā situācijā mēs sitam sev pie krūtīm un sakām: "Mēs tā kā bagātie vācieši, ziniet, krāsim, un mums būs tikai 0,3 procenti budžeta deficīts." Nevis atļaut... Es jau nerunāju par atļautajiem 3 procentiem, kas ir 1 miljards, es runāju par kādu 1 procentu. Tā ka mēs tos jautājumus varētu atrisināt. Tā nebūtu nekāda problēma.

Un pēdējais. Šo budžetu, ko es aicinu atbalstīt, mēs varētu nosaukt par stabilizācijas budžetu. Nejaukt ar sastingumu! Lai gan tur lielas atšķirības nav.

Bet nākošajam gadam – 2021. – gan būtu jābūt attīstības budžetam ar izrāvienu, jo, lai sasniegtu ne tikai Lietuvas līmeni, kas ir apdzinusi Igauniju, pateicoties rūpniecības attīstībai, bet arī lai sasniegtu, teiksim, Eiropas Savienības vidējo līmeni, mums nepietiek ar 2 vai 3 procentiem, kā raksta The Economist, mums vajadzētu, minimums, 4,5 līdz 6 procentus katru gadu, ko mēs varam sasniegt, tikai palielinot mūsu valsts bankas un arī pārējo banku, teiksim, kapitalizāciju, izmaksājot lētus kredītus, kas ir ieguldīti tieši ražošanā.

Es ticu, ka mēs to varēsim!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Šodien pamatā koalīcijas deputāti runāja par to, kas budžetā ir, un opozīcija pamatā runāja par to, kā budžetā nav. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Es kā koalīcijas deputāte gribu pateikt vienu lietu, par ko es esmu lepna, kā šajā budžetā nav. Un tās ir deputātu kvotas.

Tā ir tā nauda, ko deputāti mēdza sadalīt paši pēc savām, bieži nesaprotamām un bieži vien ar valsts prioritātēm nesaistītām iecerēm. Es esmu lepna par to, ka šī 1 miljona sadale nekļuva par mūsu, Saeimas deputātu, budžeta veidošanas virsotni šajā procesā, kur mums ir jābūt atbildīgiem par visiem gandrīz 10 miljardiem eiro.

Man ir prieks, ka mēs esam pārkāpuši pāri vēlmei šķietami (un es uzsveru – šķietami!) izdarīt katrs kaut ko saviem vēlētājiem saprotamu un lietderīgu. Šādas dāvanas, protams, nes prieku to saņēmējiem, bet sabojā krietni vairāk nekā tikai garastāvokli tiem, kas paliek bešā. Valsts budžeta naudu nedrīkst dalīt draugiem un partijas biedriem... ar Finanšu ministrijas svētību dalīt pīrādziņus, kas padarītu saldāku atkārtotu ievēlēšanu amatā.

Tradicionāli demokrātiskajās valstīs budžeta sastādīšana un izpilde ir valdības uzdevums. Parlamenta loma ir skaidri noteikta un būtu sadalāma sekojošos uzdevumos.

Pirmkārt, raudzīties, lai budžets atspoguļo politiskās prioritātes.

Otrkārt, uzturēt valdības atbildību par budžeta mērķu izpildi un sasniegšanu, pārraudzīt budžeta izpildi un nodrošināt informācijas pieejamību un sabiedrības iesaistīšanos budžeta... procedūrā.

Daudzi deputāti šodien – gan no pozīcijas, gan opozīcijas – izteikuši vēlmi turpmāk aktīvāk iesaistīties budžeta veidošanas procesā. Un es arī tam pievienojos un no 2020. gada 1. janvāra esmu gatava strādāt pie nākamo gadu budžetiem. Latvijai ir, par ko atskaitīties... par to, kā tiek īstenota sabiedrības līdzdalība. To mēs šodien dzirdējām no Reira kunga, taču mums ir rūpīgi jāpiestrādā pie komunikācijas budžeta veidošanas procesā – gan ar sabiedrību, gan ar nevalstiskajām organizācijām, gan arī savstarpēji, lai Augstākajai tiesai nav jānāk uz valdības sēdi prasīt, kur ir apsolītā nauda darbinieku algām, lai Valsts kontrole un citas neatkarīgās iestādes zina, kur un kā lems par viņiem piešķiramo finansējumu, un lai pēkšņi neatklājas, ka solītās lietas kādas ministrijas budžetā tomēr nav iekļautas.

Mēs šeit pirms nedēļas apstiprinājām Valsts kontroles revīzijas rezultātus – pieņēmām lēmumu "Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu". Tas bija sēdes beigās, un daudzi varbūt no jums to pat nepamanīja, ka tāda lieta bija, un tas varbūt ir labi, jo mēs uzticamies Valsts kontrolei. Tā ir labi izdarījusi savu darbu. No otras puses, šis apjomīgais Valsts kontroles darbs uz 470 lapaspusēm ietver mums pasmagu ceļamaizi – gan 2020. gada budžeta izpildei, gan arī nākamo budžetu veidošanai.

Iekšējās rezerves valsts pārvaldē ir diezgan dziļas – sarežģītā nodokļu sistēma ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārvaldību, pievienotās vērtības nodokļa sistēmas, patentmaksu reģistrācija, azartspēļu regulācija, dažādas nodokļu atlaides. Tās visas paver labu iespēju ietaupīt. Mēs varētu arī pārskatīt... un neuzdot valsts pārvaldei bezjēdzīgus uzdevumus, jo tādējādi mēs tērējam gan valsts pārvaldes darbinieku resursus, gan laiku, bet pēc tam tos neizmantojam...

Jā, ar 2020. gada budžetu mēs neesam sasnieguši visus šīs valdības politiskās dienaskārtības mērķus. Un es piekrītu Kariņa kungam, ka mēs esam tikai ceļa sākumā. Bet jāsaka arī, ka tas ceļš ir pilns ar bedrēm, un tās bedres... dažas ir ļoti dziļas, un tās ir izracis neviens cits kā Kučinska valdība. Un, kamēr tās bedres tur būs, mums nāksies par to runāt un skatīties, kā mēs varam izplānot tās aizlāpīt, kaut ko mainīt. Jo tiešām Latvija ir viena no trim Eiropas Savienības valstīm, kuras spēj... un ir noteikusi iekasēt vismazāk budžeta līdzekļu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.

Un tā vēl būtu viena lieta, bet ar šo nodokļu reformu... Kučinska valdībā... mēs esam atkal Top 5 čempioni samazinājuma ziņā, un mums būs jāmeklē nauda attīstībai, un mums ir ļoti daudz vajadzību. Un, kad mēs būsim šo naudu atraduši, tad... tad mums būtu jāatceras, tai skaitā arī mums kā koalīcijai, ka Valsts kontrole atzina, ka 40 procenti no attīstības pasākumiem, ko mēs paši ieplānojām, nebija saskaņā ar politikas dokumentiem, neatbilda izvirzītajām prioritātēm. Tas liecina par lielu plānu un darbu nesakritību. Un tāpēc mums būtu labāk jāmācās plānot un mazāk jāļaujas acumirklīgiem politisko ieguvumu kārdinājumiem. Tas patiešām ir tāds darbs, ko Saeima budžeta izpildē varētu darīt.

Aicinu balsot "par" valsts budžetu 2020. gadam pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Ministri! Šodien pie mums diemžēl neatnāca ekonomikas ministrs. Man būtu ļoti interesanti uzzināt, no kurienes Latvija var (Dep. R. Kols: "Bija! Viņš bija!")... Viņš neuzstājās. Viņš neuzstājās! Laikam viņam nebija, ko teikt. Kāpēc Latvija ierindojas starp Ziemeļvalstīm vai vēlas tur atrasties?

Man ir lielas šaubas par to, ka Latvija var sasniegt kaut vai Zviedrijas inflācijas rādītāju... ar 1,5 procentiem... vai Somijas inflāciju – 1,3 procentus. (Starpsauciens.) Latvijā diemžēl inflācija zeļ un plaukst. Mums jau ir pāri 3 procentiem. Kāpēc šodien finanšu ministrs nepieminēja par inflāciju? Tas bija... noklausīšanās figūra... Man liekas, ka Reira kungs arī nepieminēja to, ka Latvijai nav pēc būtības bezdeficīta budžets. 2014.–2020. gada plānošanas periodā no kohēzijas maksājumiem Latvijai izmaksāja 4 miljardus eiro. Tas nozīmē, ka ik gadu Latvijai maksā 600... plus... miljonus. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība pumpē uz Latviju naudu, kura nav nopelnīta šeit. Mēs saņemam subsīdijas. Un līdz ar to Latvijā attīstās inflācija.

Vispirms nekustamo īpašumu tirgus izjūt to. Zināt, cik maksā divistabu dzīvoklis Imantā deviņstāvu mājā? Tas maksā 65 tūkstošus eiro. Tas ir ļoti daudz. Un man šķiet, ka cenas pieaug ar katru – ar katru! – mēnesi faktiski.

Inflācija izpaužas arī dažās tādās jomās kā mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Visur cilvēki izjūt inflāciju. Un IKP pieaugums, kurš tagad ir zem 3 procentiem, nedod iespēju ekonomikai sasniegt tādu ātrumu, lai nobeigtu šo distanci līdz inflācijai. Un cilvēki burtiski paliek nabadzīgāki ar katru mēnesi. Un šī bīstamā tendence izpaudās tieši kopš Kariņa kunga... kabineta sastādīšanas laika. Man liekas, ka faktiski valdība slēpj inflāciju, valdība par to nerunā. Šodien par cenu paaugstināšanu nekas nebija teikts, vispār nebija nekas teikts par reālo ekonomiku. Nebija teikts arī par to, ka finanšu pakalpojumu tirgus samazinājies par 43 procentiem gadā. Šī valdība būtiski nogalināja finanšu sektoru Latvijā. Un tas ir ļoti skumji.

Atbalstīt šo budžetu nevaru. (Dep. A. Kaimiņš: "Tu nemaz nedrīksti!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Godātie kolēģi! Mana runa būs veltīta turpinājumam... diskusijas kvalitātei par šo budžetu.

Ar interesi noklausījos labklājības ministres uzstāšanos un vēlos vēlreiz atkārtoti norādīt uz to, ka šī budžeta pamatproblēma ir cīņas ar nabadzību un nevienlīdzību trūkums. Galvenā problēma ir tā, ka tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā pret šo valdību un nevēlēšanos palielināt garantēto minimālo ienākumu. Un jūs kā ministre nesakāt neko par to, ka pa šo gadu no jūsu puses nav bijis nevienas likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz labklājības jomu. Par to, ka jūsu rūpes, lai seniori dzīvotu... senioru dzīve nemainītos vai pat uzlabotos, attiecas uz iepriekšējo Saeimu un valdību lēmumiem par pensiju indeksāciju.

Vēlreiz atkārtošu, ka Latvija saskaņā ar Pasaules Bankas novērtējumu ir atzīta par valsti ar augstiem ienākumiem. Tādējādi, pamatojoties uz Pasaules Bankas izvērtējumu, Latvijā nabadzības robežvērtībai būtu jābūt 19,79 eiro dienā jeb 594 eiro mēnesī. Neskatoties uz to, atbilstoši Latvijas valdības priekšstatiem pamatvajadzību apmierināšanai ir jāiztiek vien ar 2,13 eiro dienā jeb 64,03 eiro mēnesī – sacīts tiesībsarga pieteikumā Satversmes tiesā.

Atgādināšu, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi šo pieteikumu. Un es nesaprotu valdības bezdarbību šajā jautājumā, arī sastādot budžetu. Tiesībsarga biroja pārstāvis norāda, ka ar absolūtas nabadzības iztikas līdzekļiem 2018. gada beigās Latvijā bija jāiztiek 3509 cilvēkiem.

Un vēl. Pasakiet, lūdzu, tam cilvēkam, kurš jums raksta runas, lai viņš ļoti uzmanīgi izvēlas dažas tēmas. Vienkārši tie cilvēki, kas seko šīm tēmām, varētu jums norādīt, ka nevajadzēja šodien atkārtoti runāt par to, cik labi mūsu dažiem bērniem sokas aprūpes centros. Jo tie, kas seko tēmai... un šeit sēž arī cilvēks no JKP, kas tai seko... Vismaz divi cilvēki zina par jūsu publisko diskusiju ar Valsts sociālās aprūpes centra filiāles "Rīga" sociālo darbinieci Ēsteri Zemīti, kura uzrakstīja jums atklātu vēstuli un kurai jūs mēģinājāt atbildēt, bet neveiksmīgi. Un šo te ierakstu Ēsterei atbalstīja Zālīte-Grosa no JKP un solīja savu cīņu. Vai kaut kas ir izdarīts? Vai ir kāda likumdošanas iniciatīva? (Starpsauciens.)

Es domāju, nu jums ir, veicinot diskusiju, budžetu sastādot, vismaz... jāsarunājas valdību veidojošo partiju starpā... Nemaz nerunājot par dažu deputātu, kuri vada komisiju... Skrides kungs, es šoreiz par jums runāju. Kad jūs publiski Saeimā un komisijas sēdē... man ir tuvredzība... jūs publiski komisijā apsolījāt, un tam ir vairāki liecinieki, ka nekad ne pie kādiem apstākļiem nebalsosiet par budžetu, kur nebūs algas pielikuma mediķiem. Ko jūs darāt pašlaik? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Premjera kungs! Ministri! Kolēģi! Nu, valdošie, esošie koalīcijā, esat auguši! Atzīstu, ka esat auguši: ir ne tikai inovācija komunikācijā ar sabiedrību un ar nozares cilvēkiem, liekot viņiem pašiem atrast avotus, no kuriem sev paaugstināt algu, bet arī neklusējot paciešat opozīcijas konstruktīvos priekšlikumus... vismaz vienu dienu.

Bet tomēr. Bet tomēr. Anita Muižniece – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, kuru nesen, pavisam nesen, es patiesi uzteicu prasmē, strādājot ministrijā... Un nedomāju, ka bija problēmas ar dalījumiem... Vai kā deputāte vai kā amatpersona... Nu kāpēc publiski...? Un jūs esat par jaunu, lai to būtu apguvusi un tas būtu jums asinīs jau, atšķirībā no dažiem vecākiem kolēģiem šeit. Nu kāpēc publiski var apgalvot nepatiesību? Par pedagogu algām un par pedagogu algu paaugstinājumu, kas jums šobrīd ir stabili ieplānots 2020. gada budžeta projektā. Nu jums taču nav paaugstinājuma četriem mēnešiem – 2020. gada septembrim, oktobrim, novembrim un decembrim. Tāds cipars vai skaitlis nav ierakstīts šobrīd. Nav ierakstīts šobrīd! Un nevajag maldināt ne tikai šeit klātesošos, bet arī visus tos, kas turpina skatīties vai vismaz klausīties, ko mēs šeit tagad runājam! Tas nav īsti patiesi un godīgi. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Otrais, par ko es ieteiktu mazliet padomāt. Ir jau jauki teikt: "Pusdienas jums visiem būs!", bet to jau jūs nefinansējat. Tieši otrādi! (Dep. A. Muižniece: "Nenodarbojies ar populismu!") Jūs gribat apgalvot, ka gan jau pašvaldības samaksās par to, ko jūs esat noņēmuši. Jo pašvaldību cilvēki būs atbildīgi pret saviem iedzīvotājiem un pret saviem bērniem. Jo dzimstību, kā mēs zinām, Parādnieka kungam nav izdevies paaugstināt Latvijā kopumā. (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.)

Un trešais. Mēs te smuki dzirdējām, ko mums ieteica darīt ar politisko partiju finansējumu. Nacionālā apvienība, mazliet jums būs jāpakonsultējas ar KNAB, jo, es domāju, politisko partiju finansēšanas kārtība nepieļauj to kādam citam izmaksāt algās. Jo diez vai kāds būs tāds muļķis, lai atklātā veidā norādītu par balsu pirkšanu, kas ik pa mirklim ir populāra. (Starpsauciens: "Nav!")

Un beidzot tomēr vēršos arī pie jums, premjera kungs. Es zinu, ka jūs esat gana labsirdīgs cilvēks. Un tomēr. Cik ļoti nav jāmīl sava tauta un sava valsts, lai ignorētu Zinātniskās darbības likumu (2020. gadam – 28,7 miljoni), Augstskolu likumu (2020. gadam – 29,9 miljoni)! Pedagogu atalgojuma paaugstināšanai – 8 miljoni. Atradīsiet. Bet vai tiešām skolotājiem vienmēr ir jābūt lūdzējiem? Vai viņi to ir pelnījuši? Es ceru, ka nebūs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atrasta nauda skolēnu dziesmu svētkiem, jo tas ir paredzams pasākums, kas notiek ik pēc noteikta gadu skaita. Un 1,6 miljoni gan jau atradīsies. Ļoti ceru, ka šīs tradīcijas turpināsiet. Un mazlietiņ ceru, ka atbalstīsiet arī pirmsskolas pedagogu atalgojuma paaugstināšanas risinājumu ar valsts budžeta palīdzību.

Es ļoti ceru, ka tauta nededzinās sveces klusuma brīdim. Un tomēr.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I. Rībena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā kopsaucējs Saeimas šodienas sēdes runām man visu laiku galvā skan Māras Zālītes dzejolis "Padomju ēras norieta laikā":

Pienāk sals, dvēselei ezerā peldoties,

Dvēsele jūt – vēsi kļūst,

Bet tie, kas par dvēselēm rūpējas,

nebeidz medību taures pūst,

nebeidz himnas un odas kalt.

Dvēsele jūt – sāk salt.

Bet tie, kas par dvēselēm rūpējas,

nebeidz slavināt pavasari,

un aplausi negrib rimties

pēc runām garām

par to, ka ir cēlusies temperatūra

gan ezerā šajā, gan visā jūrā

un cik siltai pēc gadiem tai būt...

Ezers salst ciet,

dvēsele jūt."

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis ir tas brīdis, kad mēs Latvijā redzam, ko nozīmē, ka Latvijas valstij ir koalīcijas vēlēts Valsts prezidents, nevis tautas vēlēts Valsts prezidents.

Kāda ir atšķirība starp koalīcijas vēlētu Valsts prezidentu un tautas vēlētu Valsts prezidentu? Tā atšķirība ir ļoti vienkārša.

Valsts prezidents – jurists pēc izglītības, cilvēks, kurš no tribīnes ir solījis sekot līdzi tiesiskumam, šodien sekot līdzi tam, kā koalīcija izpilda likumus, kā koalīcija izpilda likumus par mediķu un skolotāju algu paaugstināšanu.

Ja Valsts prezidents būtu tautas vēlēts prezidents, ir pavisam loģiski, ka viņš šodien atrastos šeit, Saeimas namā, un piespiestu koalīciju rīkoties mediķu un skolotāju interesēs, izpildot likumus.

Tā kā mūsu Valsts prezidents ir koalīcijas vēlēts Valsts prezidents, vienīgais, ko šī budžeta ietvarā viņš ir aizstāvējis, ir partiju finansējuma palielināšana par 700 procentiem.

Kas atšķir politiķi no valstsvīra? Politiķis domā par nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīrs domā par nākamajām paaudzēm. Šī koalīcija pat nedomā par nākamajām vēlēšanām, šī koalīcija domā, kā vēl pusgadu vai gadu palikt savos amatos. Tāpēc ir šie tā saucamie kompromisi. Tāpēc ir iespēja prettiesiski... nepildīt likumus.

Šeit man ir jāatgādina tas, kas bija pirmskara Latvijā.

Pirmskara Latvijā 1934. gadā parlaments... saprotot jau tajā laikā, ka... rīkojas faktiski pret sabiedrības interesēm, vienojās izdarīt izmaiņas valsts konstitūcijā, vienojās par to, ka Latvijā būs tautas vēlēts Valsts prezidents. Nebūtu valsts apvērsuma, mums šodien būtu tautas vēlēts Valsts prezidents. Nebūtu valsts apvērsuma, šodien tautas vēlēts Valsts prezidents iestātos par tautu.

Es domāju, ka šodienas budžets... un koalīcija par to šodien, protams, pasmiesies, jo viņi netic tādai notikumu attīstībai, bet es esmu pārliecināts, ka šī notikumu attīstība pēc šodienas tikai uzņems apgriezienus. Mēs piedzīvosim to mirkli, kad Latvijā būs tautas vēlēts Valsts prezidents, un mēs piedzīvosim to mirkli, kad mūsu sabiedrība iestāsies pret koalīcijas meliem un koalīcijas rīcību, nepildot spēkā esošus likumus.

Vēlreiz aicinu Latvijas sabiedrību – mostieties (Starpsauciens.), mostieties un vēlreiz mostieties!

Paldies. (Troksnis zālē. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. (Starpsauciens: "Vinniju Pūku!")

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es uzmanīgi klausījos Saeimas debates. Joprojām nav atbildēts būtiskākais jautājums saistībā ar šo budžetu – vai Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts? Vai Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts nav tikai fikcija, tikai pasaka, kuru valdošie stāsta sabiedrībai, lai varētu turpināt izmantot to un grimt savā visatļautībā un bezatbildībā? Jo, ja Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, tad... tiesiskā valstī likumi jāievēro ir visiem, arī valdībai. (Dep. A. Lejiņš: "Bet tu runā no tribīnes! Mums ir tiesiska valsts!")

Un es šeit aicinu Krišjāni Kariņu, kurš joprojām sēž šinī zālē visu šo Saeimas debašu laiku un kuram bija iespēja nākt šeit un joprojām ir iespēja nākt šeit un paskaidrot... Kāpēc valdība, sastādot šo budžetu, ir ignorējusi likumu, nav pildījusi likumu? Tiesiskā valstī tas ir neiespējami – nepildīt. Tad vai nu mums nav tiesiskas valsts, vai arī šī valdība... šai valdībai nav tiesību būt. Šādai valdībai būtu jādemisionē. Ja tas tā nav... Krišjāni Kariņ, jūs šeit sēžat... šeit, pašlaik. Nāciet un pastāstiet! Pasakiet, uz kādu tiesību normu pamata valdība bija tiesīga tiesiskā valstī nepildīt likumu?! Jo šeit ir acīmredzama pretruna. Vai nu nav tiesiskas valsts, vai arī valdība (Starpsauciens.) ir rīkojusies prettiesiski.

Ja Latvija ir demokrātiska valsts (Satversmē tas ir rakstīts, jūs varat tur izlasīt, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" un "Latvija ir [..] demokrātiska republika"), tas nozīmē, ka tautas priekšstāvji, tas ir, šajā gadījumā Saeima, ir lēmuši, un demokrātiskā valstī ir jāpilda tautas griba. Arī valdībai ir jāpilda tautas griba. Un tautas griba ļoti skaidri un savlaicīgi tika pateikta attiecībā kaut vai uz to pašu medicīnu. Kādam ir jābūt šinī budžetā atalgojumam? Ja valdība to nepilda, tad valdība uzskatāmi spļauj virsū ne tikai likumiem, bet arī Latvijas Satversmei. Tad... tādā gadījumā... valdība ar šo rīcību apliecina, ka Latvija nav demokrātiska valsts.

Ja tas tā nav, Krišjāni Kariņ, nāciet, lūdzu, šeit, esiet vīrs un pasakiet, kas īsti ir! Vai jūs uzspļaujat Satversmei, vai arī jums tomēr ir kaut kāds pamatojums, kāpēc jūs varat rīkoties pretēji Satversmē noteiktajai kārtībai, pretēji tam, kā ir lēmusi tautas griba? (Starpsauciens.)

Jūs mēģināt atrunāties ar to, ka jums nebija naudas. Nu jau šī atruna ir sākusi mainīties, jo jums acīm redzami, ar faktiem, pierādīja, ka tie ir meli. Ir grūti iestāstīt pat cilvēkam ar trīs klašu izglītību, kā pie budžeta pieauguma, kas ir vairāk nekā 700 miljoni, nevar atrast 120 miljonus! Tagad jūs jau sākat stāstīt to, ka, redziet, ja mēs būtu iedevuši tiem, tad nepietiktu citiem. Retorika jau mainās, bet arī tie... Tā nav argumentēta atbilde. Atnāciet un pasakiet, kā jūs, dalot šos 700 miljonus, nevarējāt izpildīt likumu! Lai gan likumā prasītās lietas ir krietni mazākas par to. Tiesiskā valstī tas būtu neiespējami, jo tiesiskā valstī jums ir jāpilda likums. Jums ir jāpilda tautas griba demokrātiskā valstī. Jūs atkal to esat ignorējuši. Ja jūs tagad neatnāksiet un to nepateiksiet, un nesniegsiet šādu pamatojumu, ar to jūs atzīsiet, ka šāda pamatojuma nav. Ar to jūs atzīsiet, ka šis budžets ir sastādīts, ignorējot likumu. Tas ir pretlikumīgs. Tas savukārt, kolēģi, nozīmē: ja šodien Krišjānis Kariņš šeit neatnāks un neizglābs ādu jums, kuri balsosiet "par" šo budžetu, tad jūs, balsojot "par" šo budžetu, būsiet pārkāpuši likumu, būsiet pārkāpuši Satversmi, būsiet pārkāpuši savu Latvijas tautai doto zvērestu. Un tas ir pamatoti, ka jums šeit vairs nav vietas... atrasties.

Es ļoti ceru, ka sabiedrība to novērtēs – un ļoti drīz... Un es ceru, ka šis būs pēdējais budžets, ko pieņems šis Saeimas sasaukums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Klau, bet mums taču ir lielākais budžets Latvijas valsts vēsturē! (Dep. D. Šmits: "Jā! Septiņas reizes sev!") Kāds tā kā ir aizmirsis to. Mums ir ap 10 miljardiem eiro. Atkal viss ir slikti! Viss ir slikti.

Es absolūti saprotu šo jājamzirdziņu, kas šobrīd ir ar medicīnas personālu, es ļoti labi to saprotu. Tad, kad mēs vēl nebijām pozīcijās un opozīcijās sadalījušies, mēs patiešām arī nobalsojām... Tā ir taisnība. Un kā būtu tad, ja mēs... šobrīd esam nolēmuši tā, kā mēs nolēmām tad? Tad gan policisti, gan ārsti... Es varu saukt vēl un vēl, un vēl... citus sabiedriskā sektora darbiniekus... Viņiem pie algām nekas nepieiet, bet mediķiem, teiksim, pieiet. Šis budžets kā tāds ir algu paaugstināšanas budžets principā visās nozarēs. (Dep. D. Šmita starpsauciens.) Nekur taču neko nesamazina! Nekur! Nekur! Šajā gadījumā nenotiek samazinājums. (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)

Tagad par to, par ko (Starpsauciens.)... Un tagad par to, par ko runāja kāds runātājs, – par tautas vēlētu prezidentu. Manuprāt... (Dep. A. Gobzems: "Par cik tev palielināsies alga? Pasaki!")

Sēdes vadītāja. Starpsaucieni, kolēģi, ir iespējami, bet tie nedrīkst traucēt debates. (Dep. I. Zariņš: "Kur tas ir rakstīts?")

A. Kaimiņš. 1934. gadā, manuprāt... Protams (Dep. A. Gobzems: "Ko tad jūs pamodāties tagad?"), tagad man var kliegt virsū, bet, kad Kārlis Ulmanis bija ZZS partijas biedrs, tad viņam bija (Dep. A. Gobzems: "Tu esi skaidrā šovakar?")... Zemnieku savienība, Zemnieku savienība, Zemnieku savienība. Jā, jā, jūs zināt, jūs esat vecākā partija uz planētas – tas ir skaidrs. Bet, kad Zemnieku savienībai... Manuprāt, bija tā, ka Kārlis vienkārši ņēma no valsts kases kaut kā ārā un... uz to partiju visu laiku. Un arī sev mazlietiņ. (Dep. D. Šmits: "Artus, bišķiņ vēsturi pamācies!") Un arī sev. Viņš aizņēmās... un tad arī sev. Arī parādzīmes viņam bija. Tad atnāca finanšu ministrs un teica: "Kārli, Kārli! Jāatdod tā nauda!" (Dep. A. Gobzema un dep. D. Šmita starpsaucieni.) Kārlis teica: "Nē, iespējams, es tā nedarīšu!", un tad arī notikās šis viss pārrāvums (Starpsauciens.)... kā notikās mūsu valstī 1934. gadā... kas arī notikās.

Bet labi. Protams, mēs skatāmies pretī... medicīnu... un redzam, ka partijām tiek piešķirts... Kolēģi, šis ir pirmais lasījums. Vēl būs otrais lasījums. Es ļoti ceru, Krišjāni Kariņ, ka jums nākamnedēļ būs veiksmīga tikšanās ar medicīnas darbiniekiem, ar kuriem jau jums ir nolikta tikšanās... par to, ka jābūt dialogam. (Dep. A. Gobzems: "Mediķi negrib tikties ar Kariņu, viņi grib algas pielikumu!") Es ļoti ceru uz konstruktīvu dialogu – atkal "konstruktīvs dialogs" mums ir! – un ka sausais atlikums tiešām arī būs, un šajā gadījumā es nedomāju, ka visiem viss ir slikti. Nu tiešām tā nav! (Starpsauciens.) Es gribētu jums atgādināt, ka, pieņemsim, mediji, kurus jūs visi lietojat un tā tālāk... viņiem ir lielākais budžets, kāds ir, tas ir, aptuveni 30 miljoni eiro, plus vēl arodbiedrībā... atvainojiet... darbiniekiem ir algu paaugstinājums... komercmedijiem. Daudzas lietas ir izdarītas. Šajā gadījumā mums ir runa par pirmo lasījumu. Nu nav tik slikti! Var jau kliegt... un pulkstenis ir pusseptiņi, sākām desmitos. Varam iet vēl tālāk, vēl jau ir, ko runāt.

Bet tad balsojiet "pret" to savu partijas finansējumu! Arī "Saskaņa"! Kur Jānis palika? Jānis jau prom aizgāja. Es lasīju, ka "Saskaņai" arī it kā trūkstot kaut kāda finansējuma, un tā. Es tad... Balsojiet "pret"! Zināt, kā? To naudu tam medicīnas personālam principā vajag skaitīt. (Dep. A. Gobzems: "Kaimiņ, bet tevi tāpat visi par nodevēju uzskata!") Es domāju, tā būtu laba ideja. Tā būtu laba ideja. Es tiešām domāju, ka tas būtu pareizi. (Starpsauciens: "Tāds priekšlikums jau bija! Tu nogulēji!") Es domāju, ka varbūt visas partijas tā paņemtu un aizsūtītu... tām trūkstošajām nozarēm. Es domāju, ka tad nu gan šis nebūtu pēdējais sasaukums, kā mūs te visus tagad smērē pret sienu. (Dep. Ē. Pucens nošķaudās.) Pareizi! Taisnība, Pucena kungs! Taisnība!

Nu, lūk, līdz ar to es aicinu šīs debates izvērst otrajā lasījumā. Un paldies visiem par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Artus, tu nobalsoji par likumu par medicīnas... algām. Tu arī nobalsoji par likumu. (Dep. A. Kaimiņš: "Jā! Jā!") Tas ir spēkā. (Aplausi.) Tu nebalsoji par citām algām. Tu balsoji konkrēti par šo likumu, jā. Ja budžetā ir pielikums, tad droši vien pirmais, ko izdara, ir izpilda likumu un tad – to, kas ir prioritāte. Jo parasti likumus pieņem prioritārā secībā un tad domā, kam vēl ko piešķirt.

Bet par Kārli Ulmani. (Dep. A. Kaimiņš: "Ā, nu tas gan svarīgi!") Tas ir svarīgi. Jā, tas ir svarīgi, Artus. Vienkārši palasi vēsturi! Viņš nevis kaut ko darīja Zemnieku savienībai par labu, viņš vispār bija pēdējās Saeimas vēlēšanās, kā lai saka... no pirmās vietas nostrīpots līdz pašai apakšai, tā laika "Solvita Āboltiņa"! Un viņš nevis kaut ko savai partijai darīja, viņš tās likvidēja, tai skaitā savu partiju. Bet tas joks ir, ka viņš aizveda Saeimas deputātus uz Liepājas nometni un turēja tur bez tiesas. Tā ka padomā par Jāņa Raiņa (Dep. A. Kaimiņš: "Pliekšāns! Viņš bija Pliekšāns!") teikto (Smiekli.) 1929. gadā. (Aplausi.) Jānis Rainis Latvijas desmitgadē (Starpsauciens.)... Jānis Rainis Latvijas desmitgadē teica svarīgus vārdus. Viņš bija vieds, viņš Latvijas neatkarību pirmais prognozēja. Viņš teica: latvieši, sargājiet savu demokrātiju, jo līdz ar to ies bojā arī Latvijas valsts!

Padomājiet par to. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams?

M. Bondars. Pirmkārt, kolēģi, es vēlos pateikties jums par šīm debatēm, jo šīs bija patiesas parlamentārās debates par budžetu. Budžets jebkurā parlamentā ir Everests (Starpsauciens. Aplausi.) – parlamenta Everests. Jo tur saiet kopā trīs lietas – budžetēšana, likumdošana un pārraudzība. Un visas trīs mēs šeit veiksmīgi šodien un šovakar darījām.

Paldies jums, kolēģi!

Otrkārt, es vēlos pateikt paldies premjerministram un finanšu ministram. Nu, tādu budžetu atnest uz Saeimu, ka tik daudz cilvēku debatē un nav vienaldzīgo! Paldies jums! Paldies.

Treškārt, es gribu pateikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs nobalsojām, vairākums, "par" šo budžetu, tāpēc ka šis budžets, pirmkārt, nodrošinās nepieciešamās reformas Latvijā, otrkārt, nodrošinās ilgtspējīgu Latviju un, treškārt, nodrošinās to, ka mēs parādām starptautisko rīcībspēju. (Starpsaucieni.)

Paldies! Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Un es aicināšu jūs balsot par šo budžetu. Es aicināšu jūs balsot par pavadošajiem likumprojektiem.

Un beidzamais. Kolēģi, daudz tika runāts par to, ka šeit kaut kādi likumi netiek ievēroti. Valdība ir atnesusi pilnīgi jaunu likumu. (Starpsauciens.) Pilnīgi jaunu likumu! Un tas ir mūsu ziņā – pieņemt vai nepieņemt. Bet, kā jau es teicu, šis budžets, pirmkārt, nodrošinās reformas, otrkārt, nodrošinās ilgtspēju un, treškārt, nodrošinās starptautisko rīcībspēju.

Aicinu jūs balsot "par"! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tā. Lūdzu nodrošināt uz tablo likumprojektu paketi.

M. Bondars (AP!).

Tātad aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00. Un izskatīšana Saeimā – šī gada 13. novembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es aicinu godātos kolēģus respektēt pie frakcijām nepiederošo deputātu un arī pie frakcijām piederošo opozīcijas deputātu rocību un, ņemot vērā to, ka pusi no debašu laika šodien aizņēma koalīcijas deputāti, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedaudz, nedaudz vēlāku, tas ir, noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami 4. novembrī, pirmdien, līdz pulksten 17.00.

Lūdzu, respektējiet kolēģus!

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vispirms mums ir jābalso par tālāko termiņu, respektīvi, par šā gada 4. novembra pulksten 17.00.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" – šā gada 4. novembra pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 56, atturas – nav. Līdz ar to paliek spēkā šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – šā gada 13. novembris.

M. Bondars (AP!).

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu "Grozījums Bāriņtiesu likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Bāriņtiesu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – šī gada 13. novembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – 13. novembra ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījums Notariāta likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Notariāta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums arī atbalstīt likumprojektu "Grozījums Mediācijas likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Mediācijas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums, kolēģi, arī atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums arī atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums arī atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, lūgums arī atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums, kolēģi, atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 13, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada...

Sēdes vadītāja. Šā gada 13. novembrī.

M. Bondars. Izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē (Starpsauciens.) šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē...

M. Bondars. Kaimiņ, es nevaru sarunāties ar zāli.

Sēdes vadītāja. ... šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Lūgums, kolēģi, atbalstīt likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Un visbeidzot lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60 (Aplausi.), pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Un arī šim likumprojektam lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šī gada 13. novembrī.

Sēdes vadītāja. Nu, lūk! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembra pulksten 15.00, izskatīšana – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 13. novembrī.

Darba kārtībā esam nonākuši līdz lēmumu projektu izskatīšanai.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2020. gada valsts budžeta likumprojektu paketei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis lēmuma projekts tika atbalstīts, un lūdzam jūs atbalstīt šo lēmuma projektu arī šajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2020. gada valsts budžeta likumprojektu paketei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

M. Bondars. Kolēģi! Kārtību esam pieņēmuši, lūgums ievērot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Izsaku pateicību Ministru prezidentam, finanšu ministram un ministriem, kuri piedalās Saeimas sēdē!

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! (Starpsauciens: "Mārtiņš, Mārtiņš...")

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Nav...?

Tādā gadījumā vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars... neredzu zālē... (Starpsauciens.) nebija, tad nebija... paldies, redzu! Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... neredzu, Artūrs Kaimiņš... (Dep. A. Kaimiņš: "Kas? Kas?") Artuss... Artus, tu tik bieži maini savus vārdus... Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs... redzu, Jānis Vucāns... neredzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.