Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas ceturtā sēde 2019. gada 24. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 24. janvāra sēdi!

Godātie deputāti, vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi.

"Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos".

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un Prezidij! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Kolēģi ministri! Ekselences!

13. Saeimā ir ievēlētas divas trešdaļas jaunu deputātu – tas Eiropas parlamentārisma vēsturē ir rets notikums. Vakar ir apstiprināts jaunais, Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets, kurš apņēmies konsekventi turpināt valsts īstenoto Rietumu ģeopolitiskās orientācijas kursu. Tādēļ šīs debates ir ļoti laba iespēja, jo ļauj izklāstīt gan valdības redzējumu par ārpolitiku, gan uzklausīt jūsu viedokli un attiecīgi ņemt to vērā.

Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure gadadienas priekšvakarā vēlos izteikt cerību, ka sadarbība ārpolitikā un Eiropas lietās starp Latvijas ārlietu dienestu, Saeimu un jauno Ministru kabinetu būs veiksmīga, savstarpēji atbalstoša un vienota un tādējādi palīdzēs stiprināt mūsu valsts ārpolitikas un nacionālās intereses ilgtermiņā.

Es arī vēlos pateikties 12. Saeimai un iepriekšējās valdības vadītājam Mārim Kučinskim par teicamo sadarbību un atbalstu, īstenojot mūsu valsts ārpolitikas kursu.

Dāmas un kungi! Šodienas pasaule nav mūsu izcilā rakstnieka Kārļa Skalbes pasaku pasaule, kur Miera un Pieticības malā valda miers un laime un katram debesīs iesprausta viņa karote. Vienlaikus ar straujo digitālo laikmetu un pasaules atvērtību un atklātību mēs piedzīvojam lielu nenoteiktību it visā, kas notiek. Daudz neskaidrību ir arī pasaules politikā. Pat valstīs ar spēcīgām demokrātijām strauji pieaug neiecietības, agresijas un naida runas izpausmes. Pasaulē nav apstājies populisma vilnis, kas cenšas izkropļot realitāti un sabiedrībai sniegt nepamatotas ilūzijas, puspatiesības un pat atklātus melus. Tāpat nav rimušas atsevišķu valstu mērķtiecīgas un kontrolētas dezinformācijas kampaņas, lai ietekmētu politiskos procesus citās valstīs.

Šis būs jaunu izaicinājumu gads arī starptautiskās sistēmas stabilitātei, jo pasaulē izvirzās jauni spēka centri. Šie apstākļi var izmainīt spēku līdzsvaru vairākos pasaules reģionos.

Ķīnas politiskā, ekonomiskā un militārā varenība strauji aug. Tas atstās jūtamu ietekmi ne tikai visā Āzijā un Okeānijā, bet arī citviet pasaulē. Daudzviet Āfrikā un Tuvajos Austrumos mieru destabilizē islāma fundamentālisms. Tuvo Austrumu reģions arī tuvākajā nākotnē paliks viens no lielākajiem drošības izaicinājumiem, kas var izraisīt jaunus migrācijas uzplūdus un tieši ietekmēt Eiropu. Pašlaik Eiropas Savienība tā arī nav atradusi savu lomu Tuvo Austrumu reģionā – tās loma tikai mazinās un arvien vairāk atgādina skatītāju no malas.

Aizvadītajā gadā Azovas jūrā Krievija demonstrēja, ka tā turpina savu agresiju pret Ukrainu un neievēro starptautisko tiesību normas.

Savukārt Eiropas Savienības politisko nākotni noteiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas šī gada maijā un tām sekojošā Eiropas Komisijas apstiprināšana. Jau tagad Eiropas Parlamenta vēlēšanās atklāti sevi piesaka radikāli antieiropeiski spēki, lai uzvaras gadījumā vājinātu Eiropas Savienību no iekšienes.

Var likties, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir iestājies zināms klusuma un miera periods, taču tas ir ļoti mānīgi. Šogad, lemjot par iekšējo un ārējo politiku, vārdam "drošība" būs ļoti liela nozīme. Ar drošības jēdzienu ir saistāma sarežģītā ģeopolitiskā situācija tepat mums līdzās, tostarp vairākās Austrumu partnerības valstīs.

Joprojām biezā Londonas miglā ir apslēpts neskaidrais nākotnes risinājums pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas no Eiropas Savienības. Tas notiks pavisam drīz – šī gada 29. martā. Jaunās Eiropas Savienības iekšējās un ārējās vētras, ko rada vairāku dalībvalstu iekšpolitiskie procesi, tostarp atkāpšanās no likuma varas un būtiskām demokrātijas normām, kā arī sarunu process par nākamā perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, migrācijas riski nevairo kopējo drošības situāciju šīsdienas Eiropā.

Tieši tādēļ arī parlamentārā diplomātija līdztekus citām diplomātijas formām ir ļoti svarīgs instruments Latvijas interešu aizstāvībā. NATO klātbūtnes pastiprināšana, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta izstrāde, atbalsts Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, cilvēktiesību ievērošana ir to jautājumu starpā, kur parlamentāriešu loma šogad ir īpaši vajadzīga. Jūsu tikšanās un diskusijas ar citu valstu kolēģiem, valdību pārstāvjiem un starptautisko organizāciju līderiem ir nozīmīga Latvijas kopējās ārpolitikas interešu aizstāvības daļa.

Dāmas un kungi! Latvijas ārpolitika balstās Latvijas Republikas Satversmē, tajā ietvertajās vērtībās, kas godā cilvēka cieņu, ievēro cilvēktiesības un tās brīvības, kuras raksturo ikvienu mūsdienīgu, modernu un demokrātisku valsti. Latvijas ārpolitika ir līdzsvarotu interešu ārpolitika. Un tā netiek īstenota pēc mirkļa noskaņojuma.

Šie apstākļi arī nosaka Latvijas ārpolitiskās prioritātes un ārlietu dienesta uzdevumus 2019. gadā. Arī pašlaik Latvijas ārpolitikas uzdevums ir palicis nemainīgs – rūpēties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Tā ir galvenā Latvijas ārpolitikas prioritāte.

Tādējādi, pirmkārt, Latvija turpinās stiprināt savu iekšējo un ārējo drošību, iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību.

Otrkārt, Latvija aktīvi iestājas par vienotu un drošu Eiropas Savienību arī pēc Lielbritānijas aiziešanas. Tas tiks darīts, balstoties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas ir stratēģiski svarīgs Latvijas ekonomiskās labklājības un drošības avots.

Treškārt, mūsu valsts turpinās stiprināt transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir attiecības starp Latviju un Ziemeļatlantijas aliansi un ciešas divpusējās attiecības starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu.

Ceturtkārt, mēs atbalstīsim Latvijas uzņēmumus, lai palīdzētu jaunu eksporta iespēju un tirgu apguvē un sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti.

Visbeidzot, ar Diasporas likuma starpniecību tiks stiprināta saikne ar tautiešiem ārvalstīs, sniedzot atbalstu diasporas organizācijām.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas visa Latvijas valsts vadība un diplomātiskais dienests ir nodrošinājuši Latvijai drošību un partnerību starptautiskajā sistēmā. Diemžēl starptautiskā sistēma, kurā atdzima Latvijas valstiskums, šodien bieži tiek apstrīdēta. Pēdējos 30 gados ierastais varas līdzsvars, kura pamatā ir izpratne par starptautisko drošību un sabiedrību, par saistībām un to neapstrīdamo raksturu, ir kļuvis blāvāks.

Latvija ir daudzu starptautisko organizāciju dalībvalsts, taču tas nenozīmē tūlītēju visu problēmu atrisinājumu, ar ko saskaramies tepat mājās. Mūsdienu pasaulē Latvijai ir jābūt gatavai ātri rīkoties atbilstoši situācijas izmaiņām un tai ir jātiecas atbalstīt esošās starptautiskās sistēmas un principu saglabāšanu.

ANO bija pirmā starptautiskā organizācija, kurā iestājās Latvija, kad atguva neatkarību. ANO un tās institūcijas ir tikušas pamatoti kritizētas par neveiksmēm miera un cilvēktiesību nodrošināšanā. Tomēr ANO ir pats nozīmīgākais starptautisko tiesību sargs pasaulē.

Latvija vēl nav tikusi ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. ANO Drošības padome ir ietekmīgākais pasaules mēroga daudzpusējo sarunu formāts. Un Latvija ir pelnījusi globālu redzamību un ietekmi. Tieši tādēļ Latvijas nacionālās drošības, esošo partnerību stiprināšanas un diplomātiskā dienesta spēju uzlabošanas nolūkos mūsu valstij ir svarīgi ieņemt nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē laikā no 2026. gada līdz 2027. gadam, un šis darbs ir jāsāk jau tagad, jo vēlēšanas nebūs viegls process.

Valsts dalībai ANO Drošības padomē ir saredzama virkne ieguvumu. Dalība ANO Drošības padomē ir visuzskatāmākais valsts suverenitātes apliecinājums: tikai padomes dalībvalstis piedalās pasaules svarīgāko drošības jautājumu risināšanā. Dalība ANO Drošības padomē sniedz ne tikai prestižu, bet arī vairo valsts atpazīstamību, tostarp reģionos, kuros Latvijas vārds ir svešs. Latvijas uzņēmējiem šī kandidēšana var kļūt par praktisku ieguvumu kontaktu atrašanā un produktu un pakalpojumu reklamēšanā. Kā jau teicu, šis ir uzdevums, kura izpildei ārlietu ministrs un ministrijas dienests ir sācis gatavoties.

Dāmas un kungi! "Visvairāk laika nepieciešams tā darba pabeigšanai, kurš vēl nav iesākts." Šie angļu rakstnieka Džona Tolkīna vārdi trāpīgi raksturo visu to līdzšinējo notikumu virkni, kuri saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanās procesu no Eiropas Savienības jeb Brexit. Brexit ir savā veidā krēslas zona, kurā joprojām valda neziņa. Ar nožēlu jākonstatē, ka Brexit procesā ieguvēju nav un nebūs. Taču Brexit nav vēstures beigas un arī Eiropas Savienības beigas.

Apvienotajā Karalistē dzīvo liela daļa Latvijas valstspiederīgo – tie ir tūkstošiem mūsējo. Savukārt Latvijā dzīvo un strādā aptuveni tūkstoš Lielbritānijas pilsoņu, kuriem nodrošināsim arī visos Brexit iznākuma gadījumos maksimāli labvēlīgus apstākļus un atbalstu tāpat kā līdz šim. Tieši tāpēc Saeimā top deklarācija par Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Vienlaikus Latvija sagaida līdzvērtīgi labvēlīgu Apvienotās Karalistes attieksmi pret Latvijas valstspiederīgajiem Apvienotajā Karalistē.

Neraugoties uz strīdiem par Brexit jautājumu pašā Apvienotajā Karalistē, Latvijai ir svarīga skaidra vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību gan attiecībā uz izstāšanās procesu, gan nākotnes attiecībām, jo Lielbritānija mums ir un būs nozīmīgs sadarbības partneris.

Starp mūsu valstīm ir arī dziļas un plašas uzņēmēju saites, kā arī kopīgas drošības intereses: ar Apvienoto Karalisti esam vienprātīgi NATO ietvaros un attiecībā uz Krievijas Federācijas radīto draudu novēršanu pasaulē. Lielbritānija ir izvietojusi būtiskus spēkus Baltijas valstu reģionā.

Latvija ir ieinteresēta turpināt divpusējo saišu stiprināšanu arī pēc Brexit. Tādēļ neatkarīgi no šī procesa iznākuma mēs esam gatavi visos līmeņos sadarboties ar mūsu britu partneriem.

Dāmas un kungi! Nav nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība jau vairākus gadus darbojas krīzes režīmā. To arī pērn apliecināja Eiropas Savienības pilsoņu konsultācijas par Savienības nākotni. Galvenā mūsu cilvēku prasība ir stipra un vienota Eiropas Savienība, un tā mums, politiķiem, jāpieņem kā ļoti stingrs un konkrēts darba uzdevums.

Neraugoties uz satricinājumiem, ko piedzīvo Eiropas Savienība, es ticu spēcīgai tās nākotnei! Un tā ir arī Latvijas nākotne! Kāpēc? Tam ir ļoti praktisks iemesls – tikai vienota Eiropas Savienība var konkurēt un būt līdzvērtīgs spēlētājs pasaulē, it īpaši globālajā ekonomikā un pasaules diplomātijā. Cita ceļa Eiropas Savienībai nav.

Sašķelta un fragmentēta Eiropas Savienība var tikai izšķiest savus resursus. Eiropas Savienībai ir arī turpmāk jābūt vienotai daudzveidībā, kas balstās uz spēcīgu un nacionālu valstu pastāvēšanu. Taču globalizācijas apstākļos Eiropas Savienība nedrīkst sašķelties mazās un kašķīgās interešu grupās.

Mums ir jāveido spēcīga Eiropas Savienības aizsardzības identitāte, kas papildina NATO spējas un nav pretrunā ar tām. Tieši tāpēc mēs atbalstām Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu, taču noraidām ideju par Eiropas armiju, kas dublētu NATO funkcijas. Mums ir nepieciešama spēcīga un vienota Eiropas ārpolitika. Mums ir vajadzīga vienota Eiropas enerģētikas politika. Un mums ir vajadzīgas noturīgas un stipras Eiropas Savienības un ASV attiecības.

Jāatzīst, ka pērn ASV nesaprašanās ar Eiropas Savienību un Eiropu kopumā atgādināja ģimenes strīdu, taču gandrīz visos lielajos un galvenajos jautājumos Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa ir bijušas partneres. Eiropa no ASV ir saņēmusi lielu atbalstu, daudz lielāku nekā no jebkura cita pasaules reģiona, – tieši tāpat, kā mēs sniedzām atbalstu ASV.

Turklāt Eiropu un ASV saista ciešas vēsturiskās, kultūras, politiskās un drošības saites. Esmu pārliecināts, ka labāka sabiedrotā par Eiropu Amerikas Savienotajām Valstīm pasaulē nav, tāpat kā ASV ir lielākais Eiropas draugs. Eiropa arī turpmāk paliks uzticīga tiem ideāliem, kas gan ASV, gan Eiropas valstis ir padarījušas par vienām no attīstītākajām valstīm pasaulē.

Šogad turpināsies sarežģītas sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu nākamajam periodam, uz kuru tiešu iespaidu atstās Apvienotās Karalistes aiziešana no Eiropas Savienības.

Brexit vienošanās jau tagad ietekmē Eiropas Savienības nākotnes budžeta plānošanu. Taču Brexit nevar būt par iemeslu tam, lai neproporcionāli samazinātu kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumu apjomu nākamajā Savienības daudzgadu budžetā. Latvijai piedāvājums attiecībā uz kopējo lauksaimniecības un kohēzijas politiku vienkārši nav pieņemams.

Lauksaimniecībā šis piedāvājums faktiski pārkāpj 2013. gadā pausto apņemšanos izlīdzināt tiešmaksājumus starp visām dalībvalstīm.

Gan kohēzijas politikā, gan lūkojoties kā uz vispārējo principu, Latvija stingri iestāsies par konverģenci jeb dzīves līmeņa izlīdzināšanu, lai samazinātu atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem. Un tā ir un paliks galvenā prioritāte diskusijā par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.--2027. gadam.

Nākamā daudzgadu budžeta ietvarā ir jāspēj īstenot mūsu reģiona lielāko projektu – Rail Baltica. Arī enerģētikas drošības un neatkarības stiprināšanā, zinātnes un pētniecības attīstībā neatsverama loma būs Eiropas Savienības politikām un finansējumam.

Ekselences, dāmas un kungi! Šogad spēcīgākā militārā alianse pasaulē – NATO – atzīmēs 70 gadu jubileju. NATO tika dibināta, kad padomju karaspēks stāvēja pie Elbas upes krastiem un Vācija bija sadalīta. Šodienas pasaule un jaunie draudi ir pilnīgi citi, taču NATO turpina pastāvēt arī pēc aukstā kara. NATO joprojām ir labākā aizsardzība pret politisko un militāro šantāžu, vienalga, no kuras puses tā nāktu. Un tas ir sevišķi stabilizējošs spēks Eiropas kontinentā.

Latvija jau 15 gadus ir alianses dalībvalsts, kas aktīvi un ar savu paraugu gādā par kolektīvās drošības stiprināšanu visā Eiropā.

Baltijas valstis aliansē ir veiksmīgs paraugs, kā vienkāršot procedūras, lai sabiedroto spēki varētu atbilstoši nepieciešamībai pārvietoties Baltijas valstīs dienu vai pat stundu laikā. Augstu tiek novērtēts mūsu kā uzņemošās valsts sniegtais atbalsts sabiedroto karavīriem no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kuri Baltijas valstīs nodrošina NATO paplašināto klātbūtni. Šodien mūsu sabiedrotajiem vēlreiz vēlos teikt paldies par viņu nenovērtējamo ieguldījumu gan mūsu, gan alianses kopējās drošības stiprināšanā.

Taču tagad aliansei ir jauni drošības izaicinājumi – ir būtiski auguši hibrīddraudi un kiberdrošības riski, jāreaģē uz nestabilitāti gan austrumu, gan dienvidu flangos.

Esmu pārliecināts, ka NATO un Amerikas Savienotās Valstis joprojām saista kopīgas politiskās un drošības intereses un tā ir noturīgākā transatlantiskā saite, kas vieno abas puses. Drošībai ir sava cena. Tāpēc Latvija atbalsta ASV militārās klātbūtnes būtisku stiprināšanu Polijā. Šiem soļiem jāstiprina gan reģiona, gan visas alianses drošība.

Dāmas un kungi! Eiropas Savienības Austrumu partnerības politika ir un paliek Latvijas ārpolitiskā prioritāte. Attiecībā uz šīs politikas valstīm mūsu, tāpat kā citu Eiropas sabiedroto, viedoklis ir skaidrs – katrs no Austrumu partneriem var brīvi izvēlēties savu iekšpolitisko un ārpolitisko kursu. Nekad Latvija nepiekritīs kaut kādām ietekmes sfērām Eiropas kontinentā, kuras tradicionāli ir novedušas pie asiņainiem konfliktiem.

Lielākā Austrumu partnerības valsts ir Ukraina, ar kuru jau kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma esam veidojuši aktīvu politisko un ekonomisko dialogu. Latvija atbalsta Ukrainas vēlmi tuvināties gan Eiropas Savienībai, gan NATO.

Krievija nespēj pieņemt Ukrainas izvēli veidot pašai savu neatkarīgu valsti, tādēļ arī šis gads solās būt sarežģīts. Esam snieguši visu iespējamo atbalstu Ukrainas kolēģiem gan divpusēji, gan daudzpusēji. Šajā ziņā es gribētu augsti novērtēt Saeimas priekšsēdētājas vizīti pagājušā gada vasarā, kad Mūrnieces kundze kļuva par pirmo Eiropas Savienības parlamenta vadītāju, kura apmeklēja Donbasu, kā arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalību Golodomora atceres 85. gadadienas pasākumos.

Latvija konsekventi atbalstīs Ukrainas pūliņus atjaunot valsts teritoriālo integritāti, aicinās Krieviju ievērot starptautiskās tiesības, kā arī atbrīvot politieslodzītos un nesen sagūstītos jūrniekus. Mēs turpināsim vērst uzmanību uz Krimas tatāru stāvokli okupētajā Krimas pussalā.

Protams, lai šī politika būtu veiksmīga, ir nepieciešama visu Eiropas sabiedroto un ASV konsekventa rīcība, tādēļ Ukraina joprojām būs mūsu valdības augstā darba kārtībā.

Priecē tas, ka Gruzija apņēmīgi turpina eiroatlantisko integrāciju un pēc īsteni brīvām un demokrātiskām vēlēšanām tai sparīgi seko Armēnija. Latvija arī turpmāk sniegs Gruzijai un Armēnijai visu iespējamo atbalstu drosmei un noteiktībai veikt reformas.

Latvija pozitīvi vērtē Azerbaidžānas lomu Eiropai paredzēto energoresursu piegāžu diversifikācijā. Vienlaikus mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpināt meklēt risinājumu Kalnu Karabahas konfliktam.

Un mūsu politiskais dialogs ar Baltkrieviju ir ļoti labs, taču joprojām nav izmantots ekonomiskais potenciāls, īpaši tranzīta nozarē. Latvija rūpīgi vēro arī mūsu kaimiņvalstu – Baltkrievijas un Krievijas – attiecību dinamiku un savstarpējo retoriku, kas pēdējā laikā būtiski mainās.

Demokrātijas un valsts tālākas attīstības tests Moldovā lielā mērā būs plānotās parlamenta vēlēšanas, kas notiks februārī. Pārdņestras konflikta noregulējuma jomā ceram, ka ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un citu starptautisko spēlētāju atbalstu tiks turpināta virzība uz konflikta atrisinājumu, ievērojot Moldovas teritoriālo nedalāmību.

Dāmas un kungi! Mūsu attiecības ar Krievijas Federāciju ir sarežģītas. Un to mēs laikam visi apzināmies. Mēs nekad nepieņemsim Krievijas rīcību, pārkāpjot starptautisko tiesību principus un ar spēku vēršoties pret kaimiņiem. Mums nav pieņemama Krievijas piekoptā informācijas kara politika, kas cenšas graut demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas pamatprincipus.

Es domāju, ka ikviens priecātos sev kaimiņos atrast tādu valsti kā Latvija, kas ciena brīvību, cilvēktiesības, stiprina demokrātiju un tādā veidā nodrošina valsts attīstību. Esam ieinteresēti sadarboties ar Krieviju jomās, kurās šīs vērtības un intereses saskan. Labs kaimiņš ir ieinteresēts sava kaimiņa labklājībā, tādēļ vēlam Krievijai kļūt par demokrātisku un plaukstošu valsti, kas ievēro starptautiskās tiesības.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šogad Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. Kā prioritāros jautājumus esam izvirzījuši drošības stiprināšanu reģionā, reģionālās savienojamības attīstīšanu un kopējo interešu aizstāvību Eiropas Savienībā. Latvija īpaši vērsīs citu valstu uzmanību uz Baltijas jūras baseina piesārņojuma problemātiku, jo pēdējā desmitgadē plastmasas atkritumi ir kļuvuši par vienu no lielākajiem draudiem Baltijas jūras baseina ekosistēmai. Tas prasa tūlītēju risinājumu šo seku mazināšanai.

Godātie deputāti! Ilgstoši nerisinātā situācija, kas saistīta ar nelegālo finanšu plūsmu ierobežošanu tepat Latvijā, ir drauds Latvijas finanšu sistēmas uzticamībai un starptautiskajai reputācijai.

Tā nav nejaušība, ka tieši šogad ikgadējā ārpolitikas ziņojumā atsevišķa nodaļa ir veltīta cīņai pret noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Tāpēc īpaši vēlos uzsvērt zināmas likumsakarības un vērst uzmanību uz tām. Cīņa ar finanšu noziegumiem un starptautisko sankciju ievērošana ir vispārpieņemta norma Rietumu finanšu pasaulē. Ja kāda valsts to neievēro, tirgus mehānismi vai citas valstis no tās norobežojas. Un tirgus mehānismi, norobežojoties no likumiski toksiskiem aktīviem, šajā ziņā ir pat daudz spēcīgāki par valstu rīcību.

Katras valsts finanšu sektors var uzņemties tādus riskus, kurus tas spēj efektīvi kontrolēt un pārvaldīt. Šobrīd Latvijai jāveic steidzami pasākumi risku mazināšanai, lai mēs paliktu daļa no starptautiskās finanšu sistēmas. Bet nebūtu pareizi runāt tikai par valsts vai finanšu iestāžu atbildību, jo arī katram uzņēmumam jādod savs ieguldījums ekonomikas tīrībā – jādemonstrē neiecietība pret terorisma finansēšanu un naudas atmazgāšanu. Cīņa ar finanšu noziegumiem ir svarīga ne tikai tāpēc, ka to prasa likums, bet vispirms tāpēc, ka tā ir pareizi un tas jādara patiesi, nevis tikai kā tāds apgrūtinājums.

Latvijas un starptautiskā sabiedrība sagaida efektīvu nefinanšu un finanšu sektoru kopdarbību, izpratnes celšanu par naudas atmazgāšanu un ar to saistītajiem noziegumiem, labu korporatīvo pārvaldību, reālus rezultātus kriminālatbildības jomā. Tāpēc šobrīd ir laiks rīkoties.

Latvijas drošības atslēga ir spēcīga un konkurētspējīga ekonomika, jo pārtikusi Latvija ir arī droša Latvija. Neraugoties uz izaicinājumiem Latvijas finanšu sektorā, šis ir īstais laiks, lai Latvija stiprinātu savu ekonomisko potenciālu. Tāpēc ārējo ekonomisko attiecību jomā jāizvērtē, kādā veidā sniegt atbalstu informācijas un digitālo tehnoloģiju, pārtikas apstrādes, farmācijas un rūpniecības nozarēm, īpaši Tālajos Austrumos, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, Līča valstīs un Āfrikā. Ārlietu ministrija jau sadarbojas, turpinās sadarboties un sniegs visu nepieciešamo atbalstu mūsu uzņēmējiem.

Šogad būtisks pienesums Eiropas Savienības ekonomiskajai izaugsmei būs jaunie Eiropas Savienības tirdzniecības līgumi ar Japānu, Meksiku, Singapūru, kas tāpat kā nesenie līgumi ar Kanādu un Dienvidkoreju atvērs jaunus tirgus un iespējas preces un pakalpojumus eksportējošiem Latvijas uzņēmējiem. Tāpat ir būtiski panākt progresu Eiropas Savienības un ASV tirdznieciskajās attiecībās.

Un ir svarīgi apzināties, ka pēc ilgstošas augšupejas pasaules ekonomikas cikls tuvojas savam norietam, tādēļ tuvākajos gados sagaidāmi jauni izaicinājumi eksporta un investīciju piesaistes jomās. Tādēļ mums jāspēj izmantot visas tās iespējas, kādas mums ir, lai nostiprinātos esošajos tirgos un laikus pamanītu un prognozētu iespējamos riskus. Tas ļaus arī mūsu valstij iziet cauri pasaules ekonomikas cikliskuma nogāzēm un sagaidīt nākamo kāpumu.

Turpmākajos gados Latvijas valdībai kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ir stratēģiski svarīgi sniegt visu nepieciešamo atbalstu Rail Baltica projekta īstenošanai. Tas ir neapšaubāmi lielākais un nozīmīgākais projekts mūsu reģionā. Tāpēc šobrīd vairāk nekā jebkad ir svarīga visu Baltijas valstu kopēja, vienota nostāja un koordinēts lobija darbs, lai šim projektam panāktu iespējami labvēlīgākus nosacījumus jaunajā Eiropas Savienības finanšu perspektīvā.

Tāpat turpināsim iesākto darbu reģionālā dabasgāzes tirgus izveidē, nodrošinot pēc iespējas augstāku šā tirgus likviditāti, stiprinot arī energoapgādes drošumu un mazinot energoatkarību no dominējošas piegādātājvalsts. Lai reģionālais tirgus veiksmīgi darbotos, ir jāīsteno iecerētās investīcijas Baltijas valstu starpvalstu savienojumu nostiprināšanā un modernizācijā.

Dāmas un kungi! Šovasar notiks balsojums par XXV ziemas olimpiskajām spēlēm, to norises vietu. Pastāv reāla iespēja, ka 2026. gada ziemas olimpiskās spēles rīkos Zviedrijas Karaliste, bet Siguldas bobsleja un kamaniņu trase kļūs par daļu no šo olimpisko spēļu norises vietām. Tā var kļūt par lielisku iespēju Latvijas tūrisma nozarei un Latvijas starptautiskā tēla popularizēšanai. Tādēļ jau pašlaik sniedzam un turpināsim sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai arī Latvija varētu uzņemt olimpiskās spēles šeit, mūsu valstī, Siguldā.

Dāmas un kungi! Latvijai ir svarīgi piedalīties attīstības sadarbības projektos. Tam ir pavisam praktiski iemesli. Attīstības sadarbības ietvarā valsts var efektīvi un mērķtiecīgi sasniegt savas ārpolitiskās intereses un palielināt ietekmi noteiktā reģionā. Ar niecīgu valsts finansējuma līdzdalību Latvijas uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir ierobežotas iespējas līdzdarboties gan Eiropas Savienības, gan ANO attīstības sadarbības programmās. Tas savukārt ierobežo iespējas piesaistīt arī citu valstu finanšu līdzekļus šiem projektiem.

Pēdējo 10 gadu laikā mūsu valsts nevalstiskās organizācijas Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs ir sniegušas būtisku artavu cilvēktiesību, labākas pārvaldības, mediju pratības un stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Paldies tām par līdzšinējo darbu! Tāpēc aicinu pieņemt stratēģisku lēmumu par pienācīgu un ilgstošu valsts finansējuma piešķiršanu divpusējās attīstības sadarbības politikas īstenošanai turpmāk.

Godātie deputāti! Latvijas valsts ir ieinteresēta, lai daudzie tūkstoši ārvalstīs dzīvojošo tautiešu ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu mūsu dzimto valodu nākamajām paaudzēm. Mobilitātes laikmetā ir jāspēj nodrošināt Latvijas valsts un diasporas attiecību ilgtspēju, stiprināt saikni ar diasporu un cieši sadarboties ar tās organizācijām. To vislabāk varam paveikt, stiprinot latvisko identitāti un piederību Latvijai, saglabājot latviešu valodu, veicot kultūras izpēti un saglabāšanu.

Diaspora ir mērķtiecīgi jāiesaista Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstīšanā, īpaši atbalstot tās pašorganizēšanās centienus ekonomikas un inovāciju jomā. Latvijas interesēs ir izmantot diasporas intelektu un pieredzi valsts labā, iesaistot to ekonomiskajās un politiskajās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu. Šī gada 1. janvārī stājās spēkā patiesā kopdarbā tapušais Diasporas likums. Tā izstrāde bija paraugs spējai iesaistīt daudzas organizācijas un institūcijas, sarunāties un vienoties. Ceru, ka kopīgi spēsim arī nodrošināt reālu likuma iedzīvināšanu. Tur liela loma būs Saeimai, pieņemot nepieciešamos grozījumus 12 nozaru likumos un attiecīgi lemjot par finansējuma piešķiršanu valsts budžetā.

Ekselences, dāmas un kungi! Šis gads ir nozīmīgs Latvijas ārlietu dienestam. 29. jūlijā atzīmēsim mūsu ārlietu dienesta simto gadskārtu un pieminēsim tos Latvijas diplomātus, kuri par Latvijas valsti ir iestājušies okupācijas apstākļos, trimdā vai gājuši bojā PSRS un nacistiskās Vācijas soda nometnēs.

Savā un Latvijas ārlietu dienesta vārdā vēlos pateikties visām nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un īpaši Latvijas ārlietu dienestā strādājošiem, kuri pagājušajā gadā palīdzēja īstenot Latvijas ārpolitiskos uzdevumus. Paldies jums visiem par paveikto darbu!

Mūsu paaudzei ir iespēja dzīvot brīvā, demokrātiskā un parlamentārā republikā, iespēja dzīvot savā valstī un piedalīties tās veidošanā, nostiprināšanā un uzplaukumā. Tādēļ ceru uz kopīgu darbu ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru kabinetu un sabiedrību, lai šos uzdevumus paveiktu maksimāli efektīvi.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Saeimas Prezidija priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi uzstāšanās laiki? (Starpsauciens: "Nav!") Paldies.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezident, ministri, Saeimas deputāti, Ekselences! Visi klātesošie! Paldies, Rinkēviča kungs, par ziņojumu un par iepriekšējā gadā, tāpat kā iepriekšējās valdības laikā, paveikto.

Godātie kolēģi! Šīs ir pirmās ārpolitikas debates jaunajā – 13. Saeimā. Tas uzliek mums īpašu atbildību. Un jāteic, šīs ir pirmās ārpolitikas debates nākamajā dienā pēc tam, kad mēs apstiprinājām Krišjāņa Kariņa veidoto valdību. Tas notika šeit, parlamentā. Es pateicos Kariņa kungam par dalību šodien Saeimas sēdē un ārpolitikas debatēs.

Godātie kolēģi! Vēlētāji no deputātiem sagaida kvalitatīvu politisko diskusiju, spēju ne tikai uzklausīt citam citu, bet arī prasmi vienoties par turpmāk darāmo. Citiem vārdiem sakot, – demokrātijas briedumu, kāds piederas valstij, kura atskatās uz savas pastāvēšanas simtgadi. Ar gandarījumu varu apstiprināt, ka jaunajā parlamentā ir pārliecinošs atbalsts nemainīgam un stingram Latvijas eiroatlantiskajam virzienam. Tomēr notikumu dinamika un straujās pārmaiņas Eiropā un pasaulē mums neļauj paļauties tikai uz sasniegto. Sabiedrība Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, sagaida aktīvu un atbildīgu parlamenta darbu ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Mūsu kopējais mērķis ir un paliek Latvijas neatkarības nodrošināšana. Tas nozīmē apņēmīgu darbu Latvijas drošības stiprināšanā, prasmīgu interešu pārstāvību Eiropas Savienībā un mērķtiecīgu ārējās ekonomiskās sadarbības attīstīšanu.

Mūsu pirmā prioritāte ir drošība. Krievijas bruņošanās, Iskander raķešu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā, ķīmiskais uzbrukums Solsberijā, Lielbritānijā, un, visbeidzot, Krievijas karadarbība Ukrainā, tās agresīvā rīcība Kerčas šaurumā un Azovas jūrā – tie ir tikai daži piemēri, kas liecina par augošiem drošības riskiem Latvijai un Eiropai kopumā.

Mūsu spēks ir NATO vienotībā. Mēs ļoti augstu novērtējam Kanādas lēmumu turpināt vadīt NATO kaujas grupu Latvijā līdz 2023. gadam. Līdzīgi kā ārlietu ministrs, es nosaukšu tās nācijas, kas šajā kaujas grupā piedalās. Paldies Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas militārpersonām, kuras dien Latvijā. Paldies arī tām valstīm, kuras regulāri veic militāro patrulēšanu Baltijas gaisa telpā. Esam pateicīgi visiem sabiedrotajiem, kuri nodrošina NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, stiprinot NATO austrumu flangu. Tas apliecina patiesu solidaritāti un dod mums pārliecību, ka briesmu brīdī nebūsim vieni.

Es vēlos pateikties līdzšinējam aizsardzības ministram Bergmaņa kungam. Paldies, Raimond Bergmaņa kungs! Viņa darbības laikā tika izveidota NATO kaujas grupa Latvijā, stiprināti Nacionālie bruņotie spēki. Novēlu jaunajam aizsardzības ministram Artim Pabrika kungam to mērķtiecīgi turpināt, un zinu, ka tā būs.

Mēs esam stipri un jūtamies droši kopā ar sabiedrotajiem, tomēr mēs neesam tikai drošības saņēmēji. Latvijas aizsardzības izdevumi sasniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Mums, līdzīgi kā to dara Lietuva un Igaunija, ir jāturpina arvien vairāk ieguldīt aizsardzībā, lai pakāpeniski sasniegtu 2,5 procentus. Latvija kopā ar sabiedrotajiem piedalās starptautiskajās misijās un operācijās ārpus Eiropas. Mums ir svarīga cieša NATO un Eiropas Savienības sadarbība militārās mobilitātes attīstīšanā, lai sabiedroto spēki bez kavēšanās varētu pārvietoties alianses teritorijā apdraudējuma gadījumā.

Līdzās cīņai pret tradicionālajiem drošības riskiem ir jāturpina mazināt hibrīdapdraudējumu. 2018. gadā Latvijas atbildīgās institūcijas sekmīgi strādāja, lai nepieļautu ārēju iejaukšanos Saeimas vēlēšanu norisē. Un tam bija liels atturošs efekts. Mūsu pieredze vēlēšanu drošības stiprināšanā un cīņā pret dezinformāciju ir noderīga ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības un NATO valstīs.

Baltijas drošību garantē spēcīga transatlantiskā saite. Mēs rūpīgi ieklausāmies dažādos, pat pretrunīgos signālos no Vašingtonas. Bet svarīgi ir praktiskie darbi. Pērn ASV–Baltijas valstu samits pārapstiprināja mūsu ilgtermiņa sadarbību ar ASV drošības un aizsardzības jomās. Šonedēļ ar pārliecinošu balsojumu ASV Pārstāvju palāta ir apliecinājusi stingru atbalstu NATO. Saeimu un ASV Kongresu vieno ciešs un atklāts dialogs. Mēs aktīvi turpināsim uz uzticēšanos balstītu parlamentāro dialogu ar ASV Kongresu, stiprinot kopīgu izpratni par drošības apdraudējumiem, transatlantiskajai aliansei turpmāk darāmo un ASV militārās klātbūtnes nepieciešamību mūsu reģionā.

Godātie kolēģi! Šodien vēlos runāt par jautājumu, kas prasa neatliekamu un mērķtiecīgu jaunās valdības darbu. Finanšu sektora sakārtošana ir Latvijas nacionālās drošības jautājums. 12. Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Tos īstenojot, ir izdevies samazināt nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas bankās un veikt uzlabojumus banku darbībā Latvijā. Tomēr ar to ir daudz par maz. 13. Saeima, strādājot īpašai apakškomisijai, īstenos stingru parlamentāro uzraudzību finanšu sektora sakārtošanai un Moneyval rekomendāciju ieviešanai. Mēs redzam pozitīvu attīstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbā, tomēr sagaidām, ka finanšu sektora uzraudzības iestādes cieši sadarbosies un koordinēs savu darbību. Mēs sagaidām arī apņēmīgu tiesībsargājošo iestāžu darbu, lai līdz tiesas zālei nonāktu lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā.

Godātie kolēģi! Saeimai ir izšķiroša loma un atbildība, definējot Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Pērn notikušās Eiropas pilsoņu konsultācijas par Eiropas nākotni ir devušas labu ceļamaizi Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā gada maijā. Latvijā cilvēki ir novērtējuši ieguvumus 15 gados, kopš esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Vienlaikus atklātās sarunās izskan neapmierinātība ar Eiropas birokrātiju. Klātesošas ir bažas par terorisma draudiem, radikalizāciju, nelegālo migrāciju, pieaugošiem klimata pārmaiņu riskiem. Arī tas rada augsni populismam un eiroskepsei.

Godātie kolēģi! Eiropas Savienība nav kaut kas ārpusē, kam mēs arvien kaut ko prasām. Eiropas Savienība esam arī mēs paši. Demokrātiskajām vērtībām un likuma varai ir jābūt tam pamatam, uz kura mēs balstāmies, definējot savas intereses un nostāju. Un Latvijas intereses ir vislabāk pārstāvētas, kad Eiropa ir vienota.

Eiropas Savienībā Baltijas valstu sadarbība tiek izcelta kā veiksmīgs reģionālās sadarbības piemērs. Šogad Latvija prezidē Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē un mums ir lielākas iespējas proaktīvi strādāt pie transporta, enerģētikas un digitālās savienojamības šajā reģionā. 13. Saeima rūpīgi sekos Baltijas transporta un enerģētikas infrastruktūras projektiem – Rail Baltica, Baltijas valstu elektrības tīklu sinhronizācijai ar kopējiem Eiropas tīkliem, reģionālā dabasgāzes tirgus izveidei. Mūsu atbildība ir, lai katrs Baltijas infrastruktūras projektiem piešķirtais Latvijas un Eiropas Savienības nodokļu maksātāju eiro tiktu izmantots pilnvērtīgi un bez kavēšanās.

Šogad viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem Eiropas Savienībā ir vienoties par nākamo daudzgadu budžetu līdz 2027. gadam. Nedzīvosim ilūzijās – šīs sarunas ir un būs ļoti sarežģītas, jo īpaši ņemot vērā, ka Lielbritānija atstāj Eiropas Savienību. Aicinu Eiropas lietu komisiju arī turpmāk aktīvi sekot, lai sarunu rezultāts ļautu mums gudri piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Mūsu interesēs ir panākt Latvijas vajadzībām maksimāli atbilstošu vienošanos attiecībā uz kohēzijas politiku un tiešmaksājumiem. Tāpat ir svarīgi, lai mūsu pētniekiem un uzņēmējiem būtu iespējami labvēlīgi nosacījumi dalībai Eiropas līmeņa programmās.

Lielbritānijas izstāšanās procesam no Eiropas Savienības ar satraukumu seko daudzas ģimenes – gan Latvijā, gan arī tās... tie, kas dzīvo Lielbritānijā. Aizvien valda nenoteiktība. Saeimu gaida atbildīgs darbs, lai līdz Lielbritānijas izstāšanās brīdim pieņemtu nepieciešamos grozījumus Latvijas likumdošanā. Ja izstāšanās notiks saskaņā ar vienošanos, tad Latvijas valstspiederīgajiem un uzņēmējiem būs skaidri "spēles noteikumi". Tomēr mums ir jābūt gataviem arī viskritiskākajam scenārijam.

Varu apstiprināt, ka rūpīgi sekojam līdzi Latvijas valstspiederīgo interešu nodrošināšanai Lielbritānijā. Savukārt, balstoties uz savstarpējības principu, plānojam saglabāt pašreizējās tiesības tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas un strādā Latvijā. Nenoliedzami, Apvienotā Karaliste aizvien būs mums vitāli svarīgs sadarbības partneris.

Visbeidzot, vēlos izcelt ciešo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību. Tā ir liela priekšrocība, ka mēs esam piederīgi vienam no pasaulē stabilākajiem un vienlaikus arī dinamiskākajiem reģioniem, kuru raksturo izaugsme, inovācijas un digitalizācija. Arvien priecājos tikties ar saviem Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem un pārstāvēt mūsu reģiona kopējo izpratni citviet Eiropā un pasaulē. Mūsu reģionu raksturo arī spēcīga parlamenta loma sabiedrībā un dziļas parlamentārās diplomātijas tradīcijas. Kolēģi, tas mums ir jānotur kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešiem!

Dāmas un kungi! 2018. bija Latvijas simtgades gads. Pērn Dziesmu svētkos mēs jutām lepnumu, redzot daudzos latviešu korus un deju kopas no visas pasaules. Mūsu valsts simtgadi svinēja 37 pasaules valstīs. Latvijas diasporas kopībā un daudzveidībā ir vislielākais spēks un garantija mūsu tautas pastāvēšanai.

Diasporas likuma pieņemšana ir iepriekšējās Saeimas sasniegums. Tagad mums visiem kopā ir jāstrādā pie tā sekmīgas īstenošanas. Pirmie rezultāti jau ir. Reāls atbalsts remigrācijas veicināšanai ir pagājušajā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotais reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls. Šā projekta ietvaros 132 ģimenes ir atgriezušās Latvijā. Vēl vairāk ģimeņu uz dzīvi Latvijā plāno atgriezties tuvākajā laikā. Tas ir piemērs, kā īstenot labu ideju. Mums ir vēlēšanās arvien vairāk tautiešu redzēt atgriežamies – domājam, kā to izdarīt, un ķeramies pie darba! Parlaments rada tiesisko pamatu, izpildvara to īsteno, taču apzināmies, ka rezultātam nepieciešams neatlaidīgs darbs.

Godātie deputāti! Mūsu politikai ir jākļūst nobriedušākai. Mums ir labāk jāizprot, kā pareizi īstenot sabiedrības vēlmes un ideālus, vienlaikus stāvot cieši uz zemes un paturot prātā Latviju un Latvijas intereses. Savulaik Zigfrīds Anna Meierovics savas valdības deklarācijā rakstīja: "Lai visus mūs vieno un vada viena doma – "par Latviju"!" Šis aicinājums ir spēkā arī šobrīd, kad darbu ir uzsākusi jaunā valdība.

Ārpolitikas debates parlamentā, kas ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvākas, ir vislabākais veids, kā sagaidīt Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 98. gadadienu.

Kolēģi! Veiksmīgu darbu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šis ir patiesi neparasts un vienlaikus simbolisks brīdis, jo man ir iespēja uzrunāt jūs ārpolitikas jautājumos savā otrajā pilnvaru dienā. Man ir sagatavota skaista runa, bet es to jums nenolasīšu. Es pāris vārdos pateikšu galveno, un tas ir: mūsu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča galvenās prioritātes, kas tika minētas viņa uzrunā, nav tikai viņa, tās ir visas mūsu valdības galvenās prioritātes. Aiz tā stāv visa valdība. To var salasīt mūsu valdības deklarācijā, un to varēs redzēt arī, kad mēs izstrādāsim mūsu rīcības projektu.

Kas ir pamats tam, ko Rinkēviča kungs teica, ja paņem to sāls būtību? Rietumu kurss. Rietumu orientācija, Rietumu ģeopolitiskā orientācija. Šis ir un paliks dzelžains mūsu valsts ārpolitikas kurss. Bet šis kurss ir balstīts vērtībās. Vērtībās, kuras mums ir kopīgas ar visiem mūsu sabiedrotajiem. Tās pamatā ir trīs – demokrātiskums, tiesiskums un cilvēktiesības. Vērtībās balstīta orientācija. Tā ir ļoti noturīga.

Mūsu ārpolitikā arī, kā ziņojumā tika minēts, mums ir, kā es saredzu, trīs tādi lieli izaicinājumi šobrīd, tādas neskaidrības. Viens ir Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (Moneyval) progresa ziņojums. Ļoti garš nosaukums. Otrs – Krievijas ārpolitika. Un trešais ir procesi Eiropas Savienībā, tai skaitā Brexit.

Par Moneyval ziņojumu. Mums ir jāsaprot, ka sastāvs ziņojumā... ir patiesi potenciāls drauds visai mūsu ekonomikai, visai mūsu sabiedrībai. Mēs nedrīkstam nokļūt tā saucamajā pelēkajā sarakstā. Ir skaidrs, ka valdība ir apņēmusies nekavējoties rīkoties šajā sakarā, bet jāsaprot arī viena lieta – ar atvērtām acīm – mums nav daudz laika. Bet mūsu valdība ir apņēmības pilna darīt visu iespējamo, lai novērstu šos draudus. Mēs saprotam, ka tie ir draudi, un mēs tos ņemam ļoti, ļoti nopietni.

Par Krievijas ārpolitiku. Ministra ziņojumā tika minēts, ka tā ir agresīva un provokatīva. Tā ir. Varbūt pat maigi izsakoties, bet nu viņš ir diplomāts. Pareizi jāsaka – ir. Mēs to uztveram ļoti nopietni, bet sadarbībā ar mūsu partneriem, īpaši NATO aliansē, tas ir, kā mēs rīkosimies uz priekšu. Mēs varbūt nevaram tiešā veidā ietekmēt to, kas notiek ārpus mūsu valsts robežām, bet mēs varam ietekmēt to, kas notiek mūsu valstī. Un mēs darīsim visu, lai turpinātu mūsu labo sadarbību ar NATO sabiedrotajiem. Mēs darīsim visu, lai pastāvīga NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā būtu un lai iespēju robežās tā pat palielinātos. Mēs kā valsts turpināsim piedalīties arī plašākās, teiksim, NATO alianses darbībās arī ārzemēs, jo tikai tad, ja palīdzi savam sabiedrotajam, vari sagaidīt, ka sabiedrotais palīdzēs arī tev. Mēs turpināsim šo uzņemto kursu.

Un par Eiropas Savienību. Nu pirmais ir Brexit. Mēs visi labi zinām, ka neviens nezina, kā tas viss beigsies, kāds būs rezultāts. Arī Apvienotajā Karalistē nezina. Runā, draud arī par "cieto" Brexit, nu, ka tur haoss varētu sākties uz valsts robežām, tirdzniecībā un tā tālāk. Dievs dod, ka tā nav. Bet mūsu valsts interesēs ir divas lietas: pirmā – jebkurā gadījumā, lai kā Lielbritānija lemtu, uzturēt pēc iespējas labākas attiecības ar Lielbritāniju. Svarīgs partneris šodien, svarīgs partneris rīt. Vai viņi izstājas līdz galam no Eiropas Savienības, vai pārsteidzošā kārtā tas tā nenotiek, bet to... tas ir viņu ziņā.

Un otrā lieta ir to mūsu valstspiederīgo aizstāvība, kuri dzīvo Lielbritānijā. Tātad labas attiecības ar Lielbritāniju jebkurā gadījumā un mūsu valstspiederīgo aizsardzība un aizstāvība.

Kolēģi, es vakar minēju, ka tie ārējie ūdeņi nav ļoti mierīgi. Bet mēs darīsim pilnīgi visu, lai noturētu mūsu valsts kursu stabilu, mūsu ārpolitika paliks nemainīga, un mēs cieši sadarbosimies ar Eiropas partneriem ne tikai Brexit jautājumā, bet arī daudzgadu budžeta jautājumā. Mēs neuzskatām: ja izstājas Lielbritānija, tad mums pienāktos nesamērīgi liels samazinājums kohēzijas lauksaimniecības politikā. Mēs iestāsimies par taisnīgu šo fondu izmantošanu arī mūsu valstī. Tas viss paliks nemainīgi, bet mēs to kursu noturēsim, un ar kopīgiem spēkiem Eiropā un pasaulē tie ūdeņi, kas šobrīd ir nedaudz sabangoti, arī nomierināsies nākotnē.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētājam deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Lūdzu kolēģus atļaut apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu, apvienojiet abus debašu laikus!

R. Kols. Paldies.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ārlietu ministra kungs! Cienījamie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Pateicos ārlietu ministram par sagatavoto ārlietu ziņojumu. Viena lieta, ko es uzreiz gribu bilst un ko tiešām augstu novērtēju, kas varbūt neparādījās pašā ziņojumā, bet ko mēs sadzirdējām no jums šodien šeit, tribīnē, – parlamentārās diplomātijas nozīmīgums, it īpaši veidojot Latvijas ārpolitiku un pārstāvot un aizstāvot nacionālās intereses.

Ārlietu ziņojumu esam jau skatījuši Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā, un ceru arī, ka deputāti aktīvi iesaistījās šī ziņojuma papildināšanā un pilnveidē – Ārlietu ministrijas atvērtība ziņojuma papildināšanai no parlamenta puses ir pozitīvi vērtējama iniciatīva un prakse arī šajā Saeimas sasaukumā.

Pagājušais gads bija Latvijas simtgades gads, kurā tematiski tika organizētas plašas diskusijas par aizvadītajiem un arī nākamajiem 100 gadiem. Tas bija piemērots laiks, lai novērtētu to, cik būtisku pienesumu mūsu valstsvīri un valstsdāmas snieguši Latvijai, panākot Latvijas neatkarību. Lielāko daļu no 20. gadsimta Latvija nebija brīva, bet mūsu ārpolitika bija dzīva, nodrošinot to, ka visu 50 gadu laikā Latvijas okupācija netika atzīta, un mūsu diasporu šajā laikā es pieskaitu pie mūsu diplomātiem.

Ārlietu komisijas vārdā neatkārtošu ārlietu ziņojumā apskatīto un izklāstīto – pieļauju, ka parlaments piekrīt lielākajai daļai tā satura. Bet, pārfrāzējot Čērčilu: politika ir spēja paredzēt, kas notiks rīt un nākamgad, un spēja paskaidrot, kāpēc tā nenotika. Ārlietu debates jau ir tradīcija, un šajā kontekstā tradīcija ir arī tas, ka simtprocentīgas apmierinātības ar ziņojumu nav nekad. Var piekrist tiem, kuri pauž, ka tomēr joprojām trūkst konkrētu mērķu un stratēģiskās vīzijas par to, uz ko tiecamies ārpolitikā.

Bet atgriežoties pie simtgades. Simtgadē mums ir jauns parlaments, kuram jāstrādā līdz pirmās Saeimas simtgadei – 2022. gadam. Tā kā ārlietu debates notiek Saeimā, domāju, ir piemērots laiks uzsākt diskusiju par to, kā mēs varētu vēl vairāk nostiprināt ārlietu ziņojumā nepelnīti piemirstā parlamenta lomu Latvijas ārpolitikas veidošanā un īstenošanā. Saņēmām apstiprinājumu no ārlietu ministra, ka parlamentārajai diplomātijai ir nozīme un būs nozīme. Šajā sasaukumā ir aktualizējies jautājums par Saeimas iesaisti ārpolitikas jautājumos, un nevajadzētu būt situācijai, ka parlaments tiek atstāts nostāk no šīm lietām, galu galā esam parlamentāra republika.

Pasaule kļuvusi pārāk globalizēta, pārāk savstarpēji saistīta un pārāk līdzatkarīga, lai diplomātiju atstātu ekskluzīvi tikai izpildvaras rokās. Daudzi lēmumi, kas tiek pieņemti ārpus mūsu valsts robežām, būtiski ietekmē gan ikviena cilvēka, gan valstu kopējo nākotni. Šie lēmumi tiek pieņemti gan globāla tvēruma organizācijās – kā Apvienoto Nāciju Organizācija vai Pasaules Tirdzniecības organizācija, gan reģionālās – kā Eiropas Savienība, Eiropas Padome un citas, gan arī starpreģionālās – kā NATO un EDSO. Šajās institūcijās tiek pieņemti lēmumi, kas var potenciāli ietekmēt Latvijas likumdošanu vai tās ikdienu vai pat tiešā veidā prevalē pār mūsu likumiem. Līdz ar šīs sava veida globālās pārvaldības attīstību demokrātisku valstu parlamentu lomu nevajadzētu reducēt tikai līdz līgumu ratificētājiem un parakstu licējiem. Jā, protams, Eiropas lietu komisija ir iesaistīta Eiropas lietu lemšanā, bet Eiropas Savienības jautājumi nav visa Latvijas ārpolitika. Parlaments būtu jāiesaista Latvijas ārpolitikas mērķu un uzdevumu, mūsu kopējās ārpolitikas definēšanā un realizēšanā. Daudzviet pasaulē arvien vairāk attīstās un nostiprinās parlamentārā diplomātija, un tas liecina arī par pašas pārstāvības demokrātijas attīstību 21. gadsimtā.

Saprotams, ka ārlietu resoram ir ļoti daudz funkciju – patiešām, ļoti daudzi jautājumi gulstas uz viņu pleciem, bet nevajadzētu aizmirst, ka daudzos jautājumos mēs esam spējīgi ļoti veiksmīgi asistēt parlamenta līmenī ne kā konkurējošs, bet papildinošs elements mūsu ārpolitikas veidošanā. Kā minēts jaunās valdības deklarācijā, Ministru kabinets ietur vienotu pozīciju ārlietās un Ārlietu ministrija definē ārlietu nozarē tā sauktās lines to take jeb pozīcijas. Ņemot vērā, ka mūsu ārpolitika skar likumdevēja kompetenci, kāpēc lai Saeima neiesaistītos to formulēšanā un papildināšanā? Saeimas deputāti regulāri tiekas ar ārvalstu kolēģiem, dodas komandējumos uz ārvalstīm, un būtu svarīgi, lai mūsu komunikācija uz āru būtu vienota un spēcīga, tā veidojot vienu Latvijas ārpolitiku. Nacionālo interešu vārdā ir nepieciešama viena ārpolitika, nevis izpildvaras, Saeimas vai, kur nu vēl trakāk, atsevišķu pašvaldību vai personāliju ārpolitika.

Ir iespējams rast veidus, kā iesaistīt parlamentu ārpolitikas veidošanā. Viena no neizmantotajām iespējām ir deputātu sadarbības grupas. Par šo formātu sabiedrībā ir izveidojušies stereotipi kā par polittūrisma grupiņām, un patiesi – nopietns darbs notika tikai retajās. Bet efektīva, ar ambīcijām un konkrētiem mērķiem radīta sadarbības grupa nodrošinās iespēju ar citu valstu politiķiem un lēmumu pieņēmējiem apmainīties ar labāko praksi, stiprināt divpusējās attiecības un lobēt Latvijas nacionālās intereses. Aicinu ikvienu deputātu, kurš ir gatavs strādāt šādos formātos un jau strādā, būt aktīvam un koleģiālam, lai sadarbības grupām nav tikai formāla nozīme, bet lai tās ir dzīvas, dinamiskas un ar pievienoto vērtību.

Arī tādi formāti kā OECD Parlamentārais tīkls ļauj dibināt kontaktus, veidot sadarbību un, kas svarīgi, izzināt labākās prakses, lai no tām iedvesmotos un, iespējams, pārņemtu šeit, Latvijā. Parlamentārās delegācijas ir arī citās starptautiskajās organizācijās, piemēram, EDSO, Eiropas Padomē un NATO, un es aicinu šo delegāciju pārstāvjus būt aktīviem un izmantot iespējas, ko dod šie formāti, tādējādi mūsu izpildvaras nodrošinātajai Latvijas pārstāvniecībai pievienojot parlamentāru dimensiju un līdzvērtīgi pārstāvot Latvijas nacionālās intereses. Esmu vērsies pie Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda, kur arī ir parlamentārais tīkls, paužot ieinteresētību Latvijas parlamentam aktīvi iesaistīties šajā starptautiskajā parlamentārās diplomātijas sadarbības formātā.

Ne mazāk būtiska ir reģionālā sadarbība. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībai jeb NB8 ir vēsturiskas saknes – mūsu kopīgais kultūras un vēstures mantojums, līdzīgie uzskati par reģiona attīstību un globālajiem procesiem. Varam būt gandarīti, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu partnerība sniedz unikālu ieguldījumu ne tikai reģionālā, bet visas Eiropas līmenī.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentārā sadarbība arī ir ciešāka nekā jebkad agrāk. Tā ir laikmetīga atbilde mūsdienu politiskajai realitātei. Vienlaikus vēl ir plašs sadarbības potenciāls kontaktiem starp parlamentāriešiem, un mums pašiem, deputāti, tas būtu jāsekmē. Kļūstot par arvien ciešākām partnerēm, Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ir jāizvērtē, kas sagaida Eiropu un pasauli. Jautājumos, kur pozīcija saskan visām astoņām valstīm, mēs varam būt vienots spēks interešu virzīšanai, piemēram, klimata pārmaiņu jomā.

Tāpat jāveido un jāatrisina... jāstiprina jaunas partnerības ne tikai horizontālā, bet arī vertikālā – Ziemeļu–Dienvidu – dimensijā. Šeit, protams, es runāju par Triju jūru iniciatīvu – 12 Eiropas Savienības valstu, kas ģeogrāfiski atrodas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru, sadarbību, kurā uzsvars likts uz infrastruktūru, enerģētiku un digitālo savienojamību. Šis formāts nav tikai Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet šajā formātā var veidot arī dialogu Austrumu partnerības valstu ietvarā. Sadarbības nekad nevar būt par daudz, tikai to jāmāk efektīvi izmantot. Tieši praktiski un reģionāli realizējami projekti būs šī formāta pievienotā vērtība.

Visus iepriekš minētos sadarbības formātus parlamenta līmenī nepieciešams efektīvi sinhronizēt ar izpildvaru, lai tie mijiedarbotos pēc iespējas efektīvāk. Uzskatu, ka šim nolūkam būtu jāizvērtē iespēja Saeimā pie Ārlietu komisijas veidot apakškomisiju – starptautisko un reģionālo sadarbību apakškomisiju, kurā primāri darbotos tie deputāti, kuri ir Saeimas pārstāvji starptautiskajās organizācijās. Galvenie uzdevumi būtu vērtēt, formulēt un izskatīt nacionālo pozīciju, tādā veidā dodot tai papildu svaru un nozīmību, jo tā apstiprināta arī parlamentā.

Kolēģi, raugoties pasaules kontekstā, pašreizējie ārpolitikas izaicinājumi – Irānas hegemonijas ambīcijas Tuvajos Austrumos, Ķīnas pozīciju pieaugums, Krievijas agresija un nihilisms, Eiropas Savienības fragmentēšanās un savā ziņā arī pieaugošais populisms, Sīrijas pilsoņu karš un transnacionālais terorisms un kiberapdraudējums – iezīmē izaicinošāko laiku mūsdienu ārpolitikā. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības arī pašlaik satrauc daudzus Latvijas un Eiropas iedzīvotājus.

Kā uzsvēra ārlietu ministrs, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidents, Latvijas prioritāte ir mūsu valstspiederīgo tiesību apjoma saglabāšana pēc Brexit, arī nodrošinot līdzvērtīgu attieksmi pret britu pilsoņiem šeit, Latvijā. Un vakar Ārlietu komisija jau lēma par Saeimas lēmuma projekta virzīšanu, kurā mēs uzdotu Ministru kabinetam... tātad dotu mandātu gatavot attiecīgus grozījumus likumos, lai šādas tiesības britu pilsoņiem nodrošinātu pēc šā gada 29. marta. Līdzvērtīgu attieksmi mēs sagaidām arī no mūsu kolēģiem Lielbritānijā.

Pēdējo gadu notikumi arī mums likuši pārvērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas lomu. Pārāk bieži esam redzējuši, kā ANO Drošības padome tiek paralizēta un kā tiek manipulēts ar starptautisko tiesiskumu un cilvēktiesībām. Mūsu uzdevums ir starptautiskajā dienaskārtībā virzīt nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi, pārskatot tās darba metodes un principus, īpašu uzmanību pievēršot šo procesu atklātumam, atbildīgumam un caurskatāmībai. Kā visam, arī ANO nepieciešami "atjauninājumi" 21. gadsimtā. Ņemot vērā, ka ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm ir milzīga atbildība par miera nodrošināšanu pasaulē, neviena no pastāvīgajām dalībvalstīm nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas veto tiesības, tā apejot ANO Statūtu principus. Latvijai arī pēc iespējas aktīvi ir jāizmanto sava pārstāvniecība ANO, aktualizējot jautājumus starptautisko tiesību un cilvēktiesību jomā.

Kolēģi! Ārpolitikas galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas neatkarības ilgtspēju mūžam mainīgajā pasaulē un ārpolitikas norišu vētrās.

Latvijas valsts kā neatkarīgas valsts dibināšanā klātesoši un neaizstājami bija divi elementi – teritorijas atbrīvošana un tās starptautiskā atzīšana. Šie divi aspekti joprojām ir fundamentāli svarīgi mūsu valsts drošībai un veiksmīgai pastāvēšanai. Tāpēc diplomātiskajam korpusam nekad nevajadzētu apvainoties par vārdu salikumu "diplomātu armija" – savā ziņā jūs esat armija, mūsu karavīri, kas cīnās par Latviju, bet ar citiem ieročiem.

Un, par karavīriem runājot... šeit es lietoju ar to procesu, kas notiek Eiropas Savienībā ar Lielbritāniju... Ir tāds sens ķeltu teiciens par to, ka ķeltu karavīriem nebija bail ne no kā šai pasaulē, vienīgi no tā, ka debesis varētu uzkrist uz galvas. Mēs zinām, ka ķelti ir sena tauta, kas jau gadsimtiem apdzīvojusi Britu salas. Un, ja mēs šeit runājam analoģijās, tātad "debesis uzkrīt uz galvas", – tas ir vienīgais, no kā viņi baidās. Mēs zinām, ka debesis dienas laikā ir zilas. Nakts laikā debesīs ir zvaigznes. Un tad mēs varam pajautāt: kāds ir Eiropas Savienības karogs? Zils ar dzeltenām zvaigznēm. Un šis brīdis laikam ir tas, kad britiem debesis krīt virsū.

Un, pārstāvot Latviju, es domāju, ka mūsu aicinājums ikvienam ir: nebaidieties ne no kā! Un visi pieliksim roku, lai tās debesis nekad neuzgāžas mums virsū.

Lai spraigas, aktuālas un vērtīgas debates!

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Augsti godātais prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidenta kungs, ministri, kolēģi, Ekselences, draugi! Vienota un stipra Eiropa – tā ir mūsu ārpolitikas prioritāte, tā ir arī mūsu drošība, mūsu labklājība un mūsu kopējā telpa.

Eiropa nav tikai ekonomiskā telpa vai monetārā savienība, tā nav tikai papildu budžeta iespējas vai plašāka dzīves telpa mūsu studētgribošajiem jauniešiem un diasporai. Eiropa ir arī vērtību telpa. Un par Eiropu kā vērtību telpu es šodien gribu parunāt.

Katra Eiropas Savienības dalībvalsts, pievienojoties Eiropas Savienībai, ir apliecinājusi savu piederību kopīgajām vērtībām. Tie ir demokrātijas standarti, cilvēktiesības, pilsoniskās brīvības. Tā ir likuma vara un tiesu varas neatkarība.

Bet šai demokrātijas vērtību telpai tagad ir arī apdraudējumi – gan iekšējie, gan ārējie. Ārējie – hibrīdkara paveidi ar informācijas telpas ietekmēšanu, propagandu, sociālo tīklu manipulācijām. Tās ir manipulācijas, kuru ietekme jau dokumentēta Eiropā un citur pasaulē, tās ir manipulācijas, kuras ļauj ārējiem spēkiem potenciāli iejaukties demokrātiskajās sistēmās, iespējams, vājinot mūsu vienoto un stipro Eiropu. Iekšēji šīs manipulācijas ir atsevišķu dalībvalstu rīcība, kas liecina par atkāpēm no tām vērtībām, kuras šķita visiem kopīgas: tiesu varas neatkarības, preses brīvības, pilsoniskās sabiedrības neiegrožotas darbošanās.

Es aicinu mūsu ārpolitikā stingri integrēt demokrātisko vērtību skatījumu. Eiropas Savienības dalībvalstis šogad meklēs atbildes uz jautājumiem. Viens no šiem jautājumiem: kāda ir iespējamā Eiropas Savienības rīcība, lai pasargātu savu informatīvo telpu un savu vēlēšanu procesu no hibrīdkara manipulācijām? Latvijas balsij ir jāskan šajās debatēs, lai Eiropas Savienības atbilde uz šiem izaicinājumiem būtu stingra un iedarbīga, lai mūsu pieredze informētu un stiprinātu Eiropas Savienības rīcību.

Ir Eiropas Savienības rīcības plāns dezinformācijas jautājumos. Tas paredz uzlabot Eiropas Savienības institūciju kapacitāti atpazīt, analizēt un atmaskot dezinformāciju, stiprināt atbildes soļus, mobilizēt privāto sektoru dezinformācijas apkarošanai un uzlabot sabiedrības spējas turēties pretī dezinformācijas ietekmei. Īpaši tas attiecas uz Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām. Privātais sektors, kas strādā interneta telpā un sociālajos medijos, tiek aicināts brīvprātīgi vienoties par rīcību, kā nodrošināt caurskatāmību politisko reklāmu izvietošanā un apmaksāšanā, par rīcību, slēdzot viltus profilus un kontus, atmaskojot viltus ziņas un izķerot tā saucamos botus vai troļļus. 2019. gada vēlēšanas parādīs, cik efektīva šāda privātā sektora brīvprātīgā apņēmība var būt dezinformācijas ietekmes mazināšanā un godīgu vēlēšanu nodrošināšanā. Mums ir jābūt gataviem kritiski izvērtēt veiksmes un neveiksmes, jābūt atvērtiem tālākam regulējumam, ja izrādīsies, ka ar šādu brīvprātīgu apņemšanos nevar efektīvi pasargāt Eiropas informācijas telpu.

Eiropas Savienībā šajā gadā meklēsim atbildi arī uz citu jautājumu: ko darīt, ja Eiropas Savienības iekšienē – dalībvalstīs – notiek atkāpes no kopīgajām demokrātiskajām vērtībām? Mums ir jābūt iespējām, kā ietekmēt dalībvalstis, ja tās atkāpjas no kopīgajām vērtībām, taču šobrīd šīs ietekmēšanas iespējas ir patiešām ierobežotas: mēs varam atņemt balsstiesības. Tā ir kā giljotīna situācijās, kad lietderīgāka varētu būt niansētāka pieeja, kas pieļauj vispirms pārrunu ceļu, tad pakāpenisku darbību, aizstāvot kopīgās vērtības. Lai giljotīna krīt tikai pašās procesa beigās. Eiropas Savienībā apspriešanā ir iespēja sasaistīt Eiropas vērtību respektēšanu ar Eiropas Savienības budžeta līdzekļu pieejamību. Šāda politika paplašinātu rīcības arsenālu, ko mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts varētu likt lietā, ja mūsu pašu rindās notiktu atkāpes no šīm kopīgajām vērtībām.

Nākamajā gadā intensīvi apspriedīsim arī Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Būs viegli ieslīgt tehniskajās detaļās, aprēķinu formulās un naudas deķīša staipīšanā šurpu turpu. Bet Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir arī par vērtībām. Un te Latvijai jāstāv sardzē par nevienlīdzības mazināšanu Eiropas Savienībā. Kohēzijas politika Eiropas Savienībā ir tā, kas ļauj izlīdzināt labklājības līmeni Eiropā. Tā ir dalībvalstu solidaritāte. Un šī solidaritāte ir būtiska, lai saglabātos vienota un stipra Eiropa. Budžeta debatēs būs cīniņš starp tiem, kuri vēlas budžeta līdzekļus intensīvāk virzīt jauno izaicinājumu risināšanai, un tiem, kuri uzskata, ka kohēzijas politikas mērķi vēl nav sasniegti. Novēlu ārlietu dienestam, mums pašiem parlamentā, izpildvarai veiksmi budžeta debatēs, spēju saglabāt Latvijai tik vajadzīgo kohēzijas politiku, vienlaikus ļaujot Eiropas Savienībai risināt arī nākotnes izaicinājumus.

Ārlietu ministrija pagājušajā gadā ir veiksmīgi palīdzējusi pieņemt Diasporas likumu. Parlaments šo likumu ir apstiprinājis, un ārlietu dienestam tagad ir koordinējošā loma tā iedzīvināšanā. Mūsējo pasaulē ir ļoti daudz – vairāk nekā 10 procenti no mūsu pilsoņiem un valstspiederīgajiem dzīvo ārpus Latvijas. Liela daļa šo cilvēku mīt Lielbritānijā, tāpēc Brexit situācijā ir īpaši svarīga viņu tiesību aizsardzība. Ministrs pieminēja krēslas zonu, kurā atrodamies attiecībās ar Brexit. Un patiesi – joprojām esam neskaidrā, neziņas pilnā situācijā. Šī situācija uzliek lielas prasības mums visiem. Arī mums Saeimā ir jābūt gataviem operatīvi reaģēt, ja situācijas risinājumi prasīs likumdevēja rīcību.

Pagājušā gada sasniegums – jaunais Diasporas likums – iezīmē Latvijas gatavību uzņemties pastāvīgus pienākumus pret šo mūsu tautas daļu: palīdzēt uzturēt latviešu valodu, identitāti, nodrošināt līdzdalības iespējas un atvieglot ceļu mājup. Gaidīsim no Ārlietu ministrijas aktīvu koordinējošu rīcību, lai Diasporas likumā noteiktais īstenotos dzīvē. Ar nepacietību gaidām, kad virknē likumu tiks izdarīti grozījumi, kas izriet no Diasporas likuma. Tāpat ceram 2019. gada valsts budžetā ieraudzīt adekvātu finansējumu šajā likumā ietverto programmu īstenošanai. Latvieši ir globāli. Un piederība Latvijai jāstiprina, lai kur pasaulē mūsējie atrastos.

Izaicinājumi Latvijai Eiropā, izaicinājumi Latvijai ārpolitikā šogad ir ļoti lieli. Es aicinu mūs visus ķerties klāt darbam un neaizmirst demokrātisko vērtību prizmu pielikt katrai darbībai, kas mums stāv priekšā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai.

Šnores kungs, vai jums pietiktu debatēs ar septiņām minūtēm?

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi, prezident, ārlietu ministr, Ministru prezident! Saskaņā ar Eirobarometra datiem galvenā problēma, kas šobrīd uztrauc eiropiešus, ir migrācija. Arī Latvijas iedzīvotājiem šis jautājums ir ļoti svarīgs. Kopš 2015. gada Saeimā ir bijušas asas debates par to, kāda nostāja migrācijas jautājumā Latvijai un Latvijas Ārlietu ministrijai būtu jāieņem.

Kad 2015. gadā tika lemts par Eiropas Komisijas piedāvāto migrantu pārdali, Nacionālā apvienība balsoja "pret", jo no pirmās dienas bija skaidrs, ka šī pārdale migrācijas problēmu neatrisinās. Ekonomiskie migranti vienkārši nebūs ar mieru dzīvot Austrumeiropā, kur viņus ar varu vai viltu atvedīs.

Ārlietu ministrs tolaik teica, ka, lai cik bezjēdzīgs, Eiropas Komisijas plāns tik un tā jāatbalsta, jo pretējā gadījumā NATO partneri var atteikties sargāt mūsu valsti. Rezultātā uz Latviju tika atvesti 374 migranti, kuri pēc reģistrēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē nu jau, liekas, visi gandrīz pilnā sastāvā ir aizbraukuši atpakaļ uz Rietumeiropu. No vienas puses, mēs varētu priecāties, ka ekonomiskie migranti šeit neuzkavējās, bet, no otras puses, viss šis farss nodemonstrēja, cik tuvredzīgi un diletantiski ir Eiropas Komisijas piedāvātie risinājumi migrācijas krīzei.

Ārlietu ziņojumā ir rakstīts, ka Latvija grib būt Eiropas kodolā, proti, grib lemt un būt atbildīga ne tikai par savu, bet arī visas Eiropas likteni. Pirms četriem gadiem Latvija šo iespēju neizmantoja un neatrada drosmi pateikt, ka Brisele kļūdās. Ar savu balsi Tieslietu un iekšlietu padomē mēs toreiz palīdzējām uzspiest migrantus tām Eiropas Savienības valstīm, kuras tam pretojās.

Tagad vairums šo valstu iebilst pret ANO migrācijas kompaktu. Arī Latvijas Saeima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Ārlietu ministriju nepievienoties šim dokumentam. Diemžēl Latvijas pārstāvis ANO attiecīgajā balsojumā nevis balsoja "pret", bet atturējās. Nacionālā apvienība uzskata, ka, šādi rīkojoties, Ārlietu ministrija nav adekvāti atspoguļojusi Latvijas parlamenta un tautas gribu migrācijas jautājumā.

Ārlietu ziņojumā teikts, ka svarīgi ir ieklausīties cilvēkos un ka tas jādara vairāk un biežāk, nekā darīts līdz šim. Ārlietu ministrs norāda, ka Latvijā sarīkots pilsoniskais dialogs par aktuālajiem Eiropas jautājumiem, kura secinājumus Ārlietu ministrija aizsūtījusi uz Briseli, lai tur zinātu, ko Latvijas cilvēki domā. Septiņpadsmit lappušu garajā ziņojumā migrācija minēta tikai divas reizes, un vienā no tām teikts, ka Latvijas iedzīvotāji aicinājuši "veicināt migrantu uzņemšanu".

Un tas ir situācijā, kad saskaņā ar aptaujām 80 procentiem Latvijas iedzīvotāju imigrācija no trešām valstīm izraisa negatīvas emocijas. Pat saskaņā ar Eirobarometra datiem Latvijas iedzīvotāji šajā jomā ir vieni no visskeptiskākajiem visā Eiropas Savienībā.

Tā vietā, lai atspoguļotu šo tautas viedokli valsts ārpolitikā, Ārlietu ministrija visādi cenšas no tā distancēties un starptautiskajā arēnā to slēpt.

Nacionālā apvienība uzskata, ka tas nav pareizi, jo runa ir par tautas gribu, par cilvēku vairākuma viedokli. Lai cik tumsonīgs un muļķīgs tas kādam arī liktos. Ja tauta tā uzskata, tad Saeimai, valdībai un Ārlietu ministrijai tas ir jāpilda, nevis jāmeklē dažādi viltīgi veidi, kā no tā izvairīties.

Jā, latvieši ir ļoti skeptiski attiecībā uz migrāciju, taču šī skepse nav radusies tukšā vietā. Tai ir zināms vēsturisks konteksts. Un mēs visi ļoti labi zinām, kāds tas ir. Ne viens vien šajā zālē atcerēsies, ka Trešās atmodas pirmā lielākā demonstrācija 1988. gadā bija demonstrācija tieši pret migrāciju. Cilvēki, kas tajā piedalījās, tostarp arī es, protestēja nevis pret metro kā transportlīdzekli, bet gan pret migrantu ievešanu kā potenciālā metro sekām, ko metro būvniecība nestu sev līdzi. Migrācijas apturēšana bija arī viena no centrālajām tēmām 1988. gada Radošo savienību plēnumā. Un ne velti, jo pamatnācijas stāvoklis tolaik bija patiešām dramatisks – 52 procenti savā valstī. Tagad tie ir 62 procenti, un tas ir labāk, bet tik un tā ne tuvu nav tāds, kāds bija pirms okupācijas. Tas nozīmē, ka kolonizācijas un okupācijas sekas nav atrisinātas. Vēl arvien ik dienu ir jācīnās par latviešu valodu, tās statusu un lietojumu Latvijā.

Ārlietu ministrijai visu to atklāti un skaļi vajadzētu stāstīt ārzemēs, skaidrot Latvijas specifisko stāvokli migrācijas jomā un nekautrēties no PSRS okupācijas vēsturiskā konteksta izskaidrošanas. Ārlietu ministrijai ārzemēs ir jāpauž un jāaizstāv Latvijas sabiedrības vairākuma viedoklis, pat ja tas nesakrīt ar ārlietu ministra personīgo viedokli.

Vēl par migrāciju ārlietu ziņojumā teikts, ka svarīga ir solidaritāte ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras saskaras ar lielāko migrācijas spiedienu. Mēs redzam, ka ar to saskaras ne tikai Grieķija un Malta, bet arī vesela virkne bagāto Rietumvalstu, kuru tuvredzīgās politikas rezultātā migranti brauc uz Eiropu. Tās ir valstis, kurās demonizē migrācijas pretiniekus un kurās politkorektums ir nomācis veselo saprātu. Tādām valstīm nevajadzētu radīt ilūzijas, ka citi risinās viņu radītās problēmas. Solidaritāte var būt tikai ar tiem, kuri paši dara maksimālo, lai novērstu, nevis veicinātu nelikumīgo migrāciju.

Ziņojuma ievadā uzsvērts, ka ārpolitikas galvenais uzdevums ir sekmēt Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Drošības kontekstā būtiska loma ir cīņai ar Krievijas dezinformāciju un propagandu. No Ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātiem lielā mērā ir atkarīgs, cik efektīva būs šī cīņa Eiropas un globālajā kontekstā, jo neviens cits Eiropas Savienībā nepazīst Krieviju labāk kā latvieši, lietuvieši un igauņi. Kad Igaunija 2017. gadā izraidīja Krievijas žurnālistus, mēs zinām, ka tam bija pamatots iemesls.

Taču, piemēram, EDSO Augstais pārstāvis mediju brīvības lietās Igauniju toreiz nosodīja, tāpat kā to darīja Eiropas žurnālistu asociācijas vadītājs. Var pieņemt, ka šie kungi nesaprot krieviski, neskatās Krievijas televīziju un nepazīst tur strādājošos "žurnālistus" (pēdiņās). Latvijas diplomātu uzdevums ir Rietumu kolēģus izglītot tā, lai mūsu partneri spētu adekvāti reaģēt uz Krievijas hibrīddraudiem, un tā, lai Rietumu sabiedroto labi domātās ieceres dažkārt nedotu pretēju efektu.

Minēšu tikai vienu piemēru. Ziemeļu Ministru padome nu jau divus gadus piešķir naudu Latvijas žurnālistu projektiem... (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Pārtraukums!") Burtiski divas minūtes... vienu minūti. (Starpsauciens: "Viņš teica, ka ar septiņām minūtēm pietiks!")

...Pieteikties var visi, bet nolikumā rakstīts, ka prioritāte ir materiāliem krievu valodā. Rezultātā par Ziemeļvalstu nodokļu maksātāju naudu Latvijā tiek nostiprinātas jau tā stiprās...

Sēdes vadītāja. Šnores kungs, es ļoti atvainojos, jūs solījāt, ka iekļausieties laikā līdz pārtraukumam! (Dep. I. Zariņš: "Solījumi ir jāpilda!" Aplausi.)

Jūs varat pieteikties debatēm vēlreiz, tas ir iespējams. Kā otrs laiks...

Man ir jājautā deputātiem, vai ir iebildumi, ja Šnores kungs vienas minūtes laikā pabeigtu? (Starpsauciens.) Iebildumu nav.

Paldies.

E. Šnore. ...Tātad materiāliem krievu valodā tiek dota prioritāte konkursā, ko rīko Ziemeļu Ministru padome. Rezultātā par Ziemeļvalstu nodokļu maksātāju naudu Latvijā tiek nostiprinātas jau tā stiprās krievu valodas pozīcijas, un šī rīcība pārsteidzošā kārtā sakrīt ar to, kas ir rakstīts Krievijas ārpolitikas doktrīnā: "Krievu valodas un krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu pozīciju stiprināšana ārvalstīs." Un tas ir loģiski, ka pēc Krimas okupācijas Kremļa doktrīnā ir iekļauta šāda tēze, jo tur, kur ir stipra krievu valoda, izglītība un mediji, tur ir krievu pasaule, kuru kādu dienu Krievija var nākt aizstāvēt.

Latvijas Ārlietu ministrijas uzdevums ir izskaidrot šīs vienkāršās patiesības mūsu partneriem Ziemeļvalstīs un citur pasaulē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tālāk debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrāciju!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

Tātad Kursītes-Pakules kundze ir atsaukusi savu paziņojumu.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Ilze Indriksone (Starpsaucieni.), Ieva Krapāne, Jānis Reirs, Juta Strīķe... ir, Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Turpinām debates. Es palūgšu klusumu arī viesu sektorā, lai deputāti var sākt strādāt.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, tie, kuri ir atraduši iespēju pēc īsā pārtraukuma atgriezties Saeimas sēdē! Pirms pārtraukuma mūsu ārlietu ministrs izklāstīja piecas sava darba prioritātes. Atgādināšu tās: saikne ar diasporu, ekonomisko interešu aizsardzība, stipra Eiropas Savienība, starptautiskās sistēmas saglabāšana un, manuprāt, svarīgākā – Latvijas drošības stiprināšana.

Nekļūdīšos, ja teikšu, ka pasaulē pašlaik norisinās ievērojamas ģeopolitiskas pārmaiņas. Šādā situācijā ļoti svarīgs Latvijas diplomātijas virziens ir tieši mūsu valsts starptautiskās drošības stiprināšana, attīstīšana un garantēšana ilgtermiņā.

Savā runā gribu īpašu uzmanību pievērst tieši šim jautājumam. Būtisks iemesls šī virziena izcelšanai ir Latvijas un Krievijas attiecības. Lai arī šobrīd no austrumu kaimiņa puses tiešu militāru draudu mūsu valstij nav, tomēr nevaram noliegt, ka, Maskavai aizvien biežāk un vērienīgāk ignorējot starptautisko kārtību un likumdošanu, Krievijas un Rietumvalstu attiecības turpina pasliktināties. Tieši tāpēc nav iespējams garantēt, ka Kremlī agri vai vēlu nerodas vēlme ar militāru spēku atgūt kontroli pār savulaik PSRS okupētajām teritorijām.

Ja tagad šāda notikumu attīstība daudziem šķiet neticama, neiespējama, tad es tikai atgādināšu, ka vēl pirms pieciem gadiem tikpat neticama šķita Ukrainai piederošās Krimas aneksija, nerēķinoties ar starptautisko tiesību normām.

Mūsu valsts drošības galvenais garants – Ziemeļatlantijas alianse – apzinās, ka šāda notikumu attīstība teorētiski ir iespējama. Velsas, Varšavas un Briseles samitos pieņemtie lēmumi ir atbilde uz jauno ģeopolitisko realitāti, drošības vidi un izaicinājumiem. Atgādināšu, ka tie paredz kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu, it īpaši mūsu reģionā, tai skaitā Baltijas valstīs, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas Eiropas virzienā.

Kolēģi! Dalība NATO nodrošina mūsu valsts vēsturē nekad nepieredzētu drošības sajūtu, pat neraugoties uz jaunajiem izaicinājumiem, kā arī ievērojami palielina Latvijas iespējas un ietekmi starptautiskajā arēnā. Taču tā uzliek mums arī pienākumus. Mums ir jāuzņemas sava daļa saistību un atbildības – kā politiski un finansiāli, tā arī militārajā ziņā.

Attiecībā uz finansējumu atgādināšu, ka kopš pagājušā gada mēs esam viena no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kura aizsardzībai tērē divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Pateicoties politiskajiem lēmumiem un mūsu bruņotajiem spēkiem, mēs sniedzam savu ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā, vienlaikus nodrošinot arī savu drošību, un šajā ziņā būtiska loma ir mūsu diplomātiem.

Liels panākums diplomātiskajā jomā un ieguvums valsts drošībai militārajā jomā ir lēmums par mūsu sabiedroto daudznacionālās kaujas grupas paplašinātu klātbūtni Latvijā uz rotācijas pamatiem un pērn Briseles samitā pieņemtais lēmums par NATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu mūsu valstī, kas tiks īstenots dzīvē šī gada laikā. Pateicoties šiem lēmumiem, Latvijā ne tikai notiek vērienīgas militārās mācības, bet arī aizvien pieaug mūsu valsts integrācija kopējā kolektīvās drošības sistēmā.

Tomēr, lūkojoties nākotnē, galvenais jautājums ir: vai ar esošo integrāciju un šobrīd pastāvošajiem, apstiprinātajiem nākotnes plāniem pietiek drošības garantēšanai ilgtermiņā vai tomēr mums ir nepieciešama vēl ciešāka starptautiskā integrācija, it īpaši sabiedroto pastāvīga klātbūtne Latvijā?

Lai arī šobrīd jūtamies droši, mēs nezinām, kā situācija attīstīsies ilgākā laikposmā, it īpaši ņemot vērā jau pieminētos ģeopolitiskos izaicinājumus. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka Latvijas Ārlietu ministrijai ir jāpalielina diplomātiskie centieni ar mērķi padziļināt Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē un panākt pastāvīga sabiedroto kontingenta izvietošanu Latvijā. Tāpēc šodien no šīs tribīnes aicinu pievērst īpašu uzmanību tieši šo mērķu sasniegšanai!

Vēl es gribētu pateikties nu jau bijušajam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par viņa ieguldījumu mūsu valsts drošības stiprināšanā.

Un paldies, kolēģi, par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jauno konservatīvo frakcijas vārdā – deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Kolēģi! Ekselences, dāmas un kungi! Jau daudzus gadus debatētāji parasti šeit savas uzrunas sāk ar vārdiem par nemainīgi mainīgo ārpolitikas jomā. Vismaz šajā jautājumā visiem tiešām ir liela vienprātība. Un mūsu uzdevums ir nest Latvijas vārdu šajā mūžam mainīgajā pasaulē un darīt to ar lepnumu, jo mēs esam valsts ar pašcieņu.

Diemžēl man jāatvainojas, ārlietu ministra kungs, ka es nedzirdēju jūsu sākotnējo uzrunu, jo tajā laikā notika arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā mēs skatījām ļoti nopietnu jautājumu, kas patiesībā būs kā lakmusa papīrītis Ministru prezidenta kunga uzrunā minētajām trim ļoti svarīgajām vērtībām: demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām. Lakmusa papīrītis gan Saeimā, gan sabiedrībā.

Paldies ārlietu ministram par tiešām apņēmīgo ziņojumu, kuru mēs saņēmām, ar kuru iepazināmies. Tajā ir atspoguļota virkne dažādu apņemšanos, uzdevumi, arī iespējas Latvijai. Un mēs no sirds novēlam tās aktīvi izmantot, aizstāvot mūsu valsts intereses starptautiskajās organizācijās, arvien stiprinot Latvijas divpusējās attiecības ar mūsu partnervalstīm un uzsverot to vērtību nozīmi, uz kurām ir veidota Latvija un balstās arī visa Eiropa.

Katru gadu debates notiek kādā īpašā gadā, un šis nav izņēmums – šogad aprit 15 gadi, kopš Latvija ir NATO un ES dalībvalsts. Un šie divi pīlāri – drošība un Eiropa – ir tie, ko dažādos kontekstos arī Latvijas iedzīvotāji izceļ kā būtiskākos mūsu ārpolitikas elementus.

Es centīšos neatkārtoties. Jau ļoti daudz kas ir izskanējis.

Bet, runājot par vienu no šiem pīlāriem – par Eiropu... No tiesas pilnībā piekrītam tam, kas ziņojumā teikts par politiski saliedētu un ekonomiski konkurētspējīgu Eiropas Savienību, kas ir absolūti Latvijas prioritāte, reizē arī uzdevums, jo mēs esam dalībvalsts šajā savienībā, mēs arī veidojam šo organizāciju un esam līdzatbildīgi par rezultātu. Tieši saliedētības stiprināšana, varbūt pat atjaunošana būs arī izaicinājums šogad, kad viena no lielajām savienības dalībvalstīm, iespējams, pametīs šo platformu. Un noteikti ir īstais brīdis, lai no jauna sev atgādinātu un aktualizētu tās vērtības, kas ir veidojušas Eiropu, atgriezties pie saknēm, tā teikt... vērtības, kas ir definējušas Eiropas Savienību un arī mūs pašus: cieņa pret cilvēku, brīvība, kas iet roku rokā ar atbildību un nav nošķirama, demokrātija, vienlīdzība un jau pieminētais tiesiskums un cilvēktiesības. (Starpsauciens: "Diez vai! Neizskatās!") Šeit liela loma ir mums nacionālajā parlamentā, bet tikpat liela tā, protams, būs arī jaunajam Eiropas Parlamenta sasaukumam un tiem Latvijas deputātiem, kuri tajā tiks ievēlēti. Katram no viņiem jau šobrīd novēlu strādāt Eiropas saliedēšanas virzienā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Bet vienlaikus, lai saliedētu, nevis šķeltu, mums ir arī savs mājasdarbs jādara, risinot gan sociālās nevienlīdzības izaicinājumus nacionālā līmenī, gan mazinot sociālekonomiskās atšķirības visā Eiropas kontekstā. Jo tieši nevienlīdzība un netaisnība bieži vien ir sašķeltas un radikalizētas sabiedrības pamatā, kas ir laba augsne populismam. Valstu iekšējās sociālās situācijas atstāšana novārtā var izvērsties par draudu arī starptautiskajai kārtībai un drošībai – un tas ir viens no lielajiem, horizontālajiem jaunās valdības uzdevumiem.

Ziņojumā man ļoti patika sadaļa ar nosaukumu "Dialogs ar sabiedrību un diskusija par Eiropas nākotni", kurā tika uzklausīti arī Latvijas iedzīvotāji, tas, ka viņi augstu vērtē iespējas, ko sniedz Eiropa, bet vēlas dziļāku saikni ar Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Un šeit, iespējams, ir jādomā par to, kāds ir mūsu mediju saturs, ko mēs varam darīt lietas labad, lai arī mums Latvijā būtu iespēja redzēt vairāk Eiropas Savienības dalībvalstu TV kanālus.

Tāpat cilvēki Latvijā uzsvēra sociāli taisnīgāku Eiropu. Un šajā ziņā uzsvars varētu būt uz Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kurā šis aspekts būtu jāņem vērā.

Cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgas drošības garantijas un drošības sajūta. Vai mēs spējam reaģēt uz pasaules izaicinājumiem, vai Eiropa tiešām ir droša pret militāriem un terora draudiem, pret hibrīddraudiem?

Tāpat cilvēkus Latvijā satrauc... ir bailes par nacionālās identitātes, valodu daudzveidības un pašnoteikšanās tiesību zaudēšanu. Un es no visas sirds aicinu stingri pievērst uzmanību šiem trim punktiem: sociāli taisnīgāka Eiropa, drošības sajūta un bailes vai nedrošība par savas nacionālās identitātes saglabāšanu, jo tas, manā skatījumā, ir tāds veselīgs konservatīvisms, bet šo punktu ignorēšana var novest pie sabiedrības tālākas šķelšanās gan nacionālajā līmenī, gan arī savienības dalībvalstu vidū, pie cilvēku attālināšanās no Eiropas. Tas ir tas, par ko mēs ļoti daudz šajā pavasara cēlienā runāsim ceļā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, proti, kā pietuvināt Eiropu pilsoņiem dalībvalstīs.

Un, jāteic, mēs jau esam visi vienojušies, ka mūsu lielais uzdevums no tiesas ir saliedētāka un vienotāka Eiropa. Spilgts piemērs tam ir Saeimas nesenās diskusijas par ANO migrācijas deklarāciju – jautājums, kurā, mūsuprāt, ir izšķirīgi svarīgi uzklausīt iedzīvotājus un viņu intereses arī pārstāvēt.

Ilustrējot šī punkta svarīgumu, jāpiemin, ka 2019. gadu iezīmēs vēl kāds skaitlis – 30 gadi, kopš tika nojaukts Berlīnes mūris. Turklāt tajā laikā, kad Berlīnes mūri nojauca, pasaulē bija aptuveni 15 dažādi robežmūri, turpretī tagad to ir jau 77. Un tā ir reakcija uz neuzklausītām sabiedrības bažām, jo globalizācija rada vajadzību sargāt savu identitāti. Tas mums liek atkal atgriezties pie saknēm un vērtībām, kas ir mūsu valsts un sabiedrības, kā arī Eiropas pamatā. Mēs esam eiropieši, mēs esam piederīgi kristīgās pasaules kultūrai, un – kas ir svarīgi – mēs esam latvieši. Sargāsim šo savu kodolu, un tas veidos mūs par pašapzinīgu un spēcīgu nāciju.

Vērtīgs man likās arī Latvijas pilsoņu ierosinājums palielināt investīcijas izglītībā, zinātnē un inovācijās, lai piemērotos globālajām pārmaiņām, nodrošinātu dzīves līmeņa izlīdzināšanos Eiropā un iegūtu drošības sajūtu. Man ir liels prieks, ka nupat apstiprinātajā valdības deklarācijā arī šī ir prioritāte.

Drošība ir otrs pīlārs, ko iedzīvotāji uzsver un izceļ.

Tas tiešām ir ļoti svarīgi. NATO joprojām ir mūsu kolektīvās aizsardzības pamats. Par to es vairs daudz nerunāšu. Šogad atkal ir zīmīgs gads drošības jomā, jo būs Latvijas armijas simtgade, ko mēs atbalstīsim. Šeit vienīgi gribētos vēl īpaši uzsvērt kiberdrošības aspektu. Tā ir ļoti aktuāla prioritāte, un ir svarīgi nodrošināt mūsu valsts un pašvaldību institūciju noturību kiberdraudu apstākļos, visaugstāk šajā situācijā noliekot valsts nacionālās drošības intereses. Tas arī ir uzdevums jaunajai valdībai.

Vēl drošības kontekstā es vēlos izcelt cilvēkresursu jautājumu, jo ir izšķirīgi svarīgi, lai visas mūsu drošībsargājošās iestādes ir nokomplektētas ar cilvēkresursiem, lai mums ir cilvēki, kas ir sagatavoti aizsargāt mūsu valsts intereses un sabiedrību. Arī tas ir jaunās valdības uzdevums.

Vēl pie drošības jautājumiem es gribētu akcentēt tiesiskuma nozīmi. Tiesiskums ir šīs valdības prioritāte.

Ziņojumā ir arī pavisam jauna sadaļa par nelegālo finanšu plūsmu ierobežošanu. Mēs daudz esam dzirdējuši un runājuši par Moneyval ziņojumu, kas mums neglaimo, tieši pretēji – tas ir ļoti skarbs. Noziedzīgu līdzekļu legalizēšanai ir tieša ietekme uz drošību, uz uzņēmējdarbības vidi, uz Latvijas un tās uzņēmēju iespējām piesaistīt investīcijas, uz mūsu valsts reputāciju. Tas tiešām ir nacionālās drošības jautājums. Mēs saprotam, ka šis ir mantojums no iepriekšējās valdības, kas jaunajai valdībai būs mērķtiecīgi un ātri jāsakārto. Un varam apliecināt, ka arī Saeimā esam gatavi strādāt pie šī jautājuma, jo konkrēti šim mērķim izveidotā apakškomisija aktīvi līdzdarbosies tā risināšanā.

Un pašā nobeigumā – daži vārdi par to, kā varbūt...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Debašu laiks ir beidzies.

L. Ozola. Vai es varu lūgt apvienot?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Turpiniet.

L. Ozola. Paldies.

Tad daži vārdi par to, kā šajā ziņojumā nav, respektīvi, par Latvijas tēlu. Man ir prieks lasīt valdības deklarācijā punktu par to, ka uzlabosim Latvijas valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā, izmantojot visu valsts institūciju, tostarp arī diplomātiskā un konsulārā dienesta, iespējas un resursus šī mērķa sasniegšanai. Ārlietu komisijā mums ir bijušas diskusijas par to, cik nozīmīgas ir Latvijas institūtu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras spējas sadarboties un ka šis jautājums ir analizējams dziļāk. Un to mēs noteikti darīsim.

Mēs esam jauns parlaments, jauns sasaukums. Tas nāk ar pārmaiņām. Mēs centīsimies būt parlaments, kas iedvesmo. Savukārt ārpolitikas jomā uzdevums ir nodrošināt valsts suverenitāti, drošību un labklājību saviem pilsoņiem. Un, pildot šo uzdevumu, ministra kungs, es jums, jūsu kolēģiem Ārlietu ministrijā un visu citu valsts institūciju pārstāvjiem novēlu nest Latvijas vārdu pasaulē ar stāju, kas iedvesmo.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds frakcijas SASKAŅA vārdā – deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi, cienījamās kolēģes, Ekselences! Rinkēviča kungs, man, tāpat kā daudziem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, ir grūti noticēt jūsu šodien teikto vārdu patiesumam. Patiesībā jūsu iekšpolitiskās un ārpolitiskās vadlīnijas varētu tulkot tā: dusmas, naids un bailes. Jūsu lielākais ārpolitiskais panākums pagājušajā gadā bija Solvitas Āboltiņas nosūtīšana trimdā uz Itāliju. Tas laikam bija patiess jūsu ieguldījums mūsu valsts simtgades svinībās.

Jūs daudz esat runājis par stratēģisko partnerību ar ASV un NATO. Viens novērojums: Latvijas–ASV stratēģiskā partnerība jūsu gaumē ir tāda, ka ASV administrācija, jūs neinformējot... nu labi, varbūt 45 minūtes pirms tam pasakot... publiski Ņujorkas lielo finanšu konferencē paziņo, ka Latvijas finanšu sektorā ir milzīga, ar ASV Patriotu aktu saistīta problēma. Rezultātā 1000 cilvēku Latvijā zaudē darbu, miljardiem eiro aizplūst uz citām, iespējams, ASV stratēģisko partneru, jurisdikcijām un Latvijas finanšu pakalpojumu eksporta centra sektors ir praktiski iznīcināts.

NATO partnerība jūsu gaumē acīmredzot nozīmē pirkt mūsu bruņotajiem spēkiem divreiz dārgāku bruņoto tehniku no valsts, kas nav NATO. Acīmredzot stratēģiskā partnerība ar ASV jūsu gaumē ir izvairīties no regulāriem kontaktiem mūsu prezidenta un premjera līmenī. Acīmredzot šī stratēģiskā partnerība jūsu gaumē nozīmē, ka Trampa administrācija kļūdās Irānas, Jeruzalemes, starptautiskās tirdzniecības, klimata kontroles un citos jautājumos, tikai ne attiecībā uz Latvijas iekšējām lietām. Jūs sakāt, ka šīs valdības galvenā problēma un prioritāte ir Moneyval ziņojums, kurš var mūsu valsti iegrūst ekonomiskajā bezdibenī un sankciju ziņā pielīdzināt Ziemeļkorejai un Irānai. Ja tas tā ir, kāpēc galvenā atbildīgā par šo jautājumu ir vidēja līmeņa ierēdne?

Ko ārpolitiski esat darījuši un darīsiet personīgi jūs, premjers, prezidents, Saeimas priekšsēdētāja? Vienkārši prasīsiet atskaites no Znotiņas kundzes, kā jau ierasts? Ko jūs varat mums teikt par NATO 5. panta veselības stāvokli pēc populāra Fox New žurnālistu komentāra par to, ka ir bezjēdzīgi Amerikai aizstāvēt Latviju? Kāda ir jūsu un Latvijas valdības reakcija uz to? Tās ir bailes, Rinkēviča kungs. Jums ir bail no Vašingtonas, ka tā varētu neatbalstīt jūsu kandidatūru kādā starptautiskā amatā tad, kad Latvijā jums viss būs apnicis un zaudēts. Jūs esat amatā kopš 2011. gada. Visu šo laiku jūs daudz runājat par Latvijas interešu aizstāvību Eiropas Savienībā. Bet realitāte ir tāda, ka tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem kā bija starp zemākajiem Eiropā, tā tādā līmenī arī palikuši. Savukārt Eiropas Komisijas priekšlikums nākamajam budžeta periodam paredz būtiski samazināt Latvijai paredzēto kohēzijas aploksni. Rinkēviča kungs, jums acīmredzot arī bail cīnīties par Latvijas interesēm Eiropā. Kā vēl izskaidrot to, ka Latvija bija viena no tikai četrām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nepieteicās konkursā par jaunu mājvietu Eiropas Zāļu aģentūrai un Eiropas Banku iestādei pēc Brexit. Pat Bulgārija piedalījās cīņā. Bet jums acīmredzot kārtējo reizi bija bail.

Bet vislielākās bailes, Rinkēviča kungs, jums, protams, ir no Krievijas, kā zināms, īpaši no Krievijas estrādes dziedātājiem. Tās ir bailes. Bailes jums bija arī vēlēšanu kampaņas laikā par jūsu personīgo nākotni. Tikai tā var izskaidrot jūsu lozungu, vēlēšanu saukli "Par spīti Kremlim!". Tāds sauklis būtu Pleskavas domes opozīcijas grupas, nevis Eiropas Savienības un NATO neatkarīgas dalībvalsts varas tādas partijas cienīgs, kuras biedrs ir Eiropas Komisijas viceprezidents. Bailes zaudēt varu un privilēģijas liek jums vilkt sarkanās līnijas valsts iekšienē iepretim tūkstošiem Latvijas pilsoņu. Bailes, dusmas un naids liek jums kurināt auksto karu un bruņošanos, nevis palīdzēt veicināt Rietumu un Krievijas dialogu. Jūs zināt: uz jūsu neskaitāmajiem aicinājumiem ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju Latvijas uzņēmēji atbild ar bezprecedenta tirdzniecības palielināšanu ar austrumu kaimiņu. Paskatieties statistiku! Rinkēviča kungs, aiz jūsu retorikas par Krieviju slēpjas totāls apjukums, diplomātijas paralīze un pat jebkādas politikas trūkums attiecībās ar Maskavu. Jūsu ārpolitika ir apmaldījusies starp Trampa tvītiem un Nastjas Ribkas instagrama atklāsmēm par Krieviju un dzīvi. Es šeit gribētu izteikt līdzjūtību mūsu diplomātiem un novēlēt viņiem izturību.

Rinkēviča kungs, jūs esat privatizējis mūsu tautas attiecības ar ārpasauli. Acīmredzot jūs uzskatāt, ka jums uz tām ir kaut kādas ekskluzīvas tiesības. Mums pašiem katram ir attiecības ar amerikāņiem, krieviem, vāciešiem, angļiem, un tas patiesi ir mūsu tautas spēks, ietekme un "integrants".

Rinkēviča kungs, neceliet Trampa žogu Latvijas iekšienē un Berlīnes mūri arī.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Vispirms vēlos pateikties ārlietu ministram un ārlietu dienestam par profesionālo darbu. Manuprāt, ministra teiktais atspoguļo paveikto un izaicinājumus, kas mūs šogad sagaida.

Atzīšos, ka, stājoties Ministru prezidenta amatā gandrīz pirms trim gadiem, ne līdz galam novērtēju ārpolitikas svarīgumu. Tas mainījās teju pēc nedēļas, kad piedalījos Eiropas Savienības samitā Briselē, kurā kopīgiem spēkiem meklējām risinājumus, kas ļautu Lielbritānijas tautai nobalsot par palikšanu Eiropas Savienībā. Visi zinām, kas notika britu referendumā. Sapratu, ka iekšpolitika nav nodalāma no ārpolitikas.

Ārpolitikas debates Saeimā notiek reizi gadā, taču mūsu, deputātu, ikdienas rīcība jebkurā jomā rada rezonansi ārpus Latvijas, un otrādi – globālie procesi ietekmē Latvijas iekšpolitiku.

Aizvadītais gads ārpolitikā un Eiropas politikā bija sarežģīts. Arvien vairāk redzamas pašizolācijas tendences, vēlme demonstrēt "stingru mugurkaulu", apšaubīt daudzpusējās sadarbības nozīmi. Šādas tendences manītas arī pie mums.

Maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs jāvienojas par to, kāda būs Eiropas Savienības nākotne. Arī Latvijai jādomā par savu vietu: vai vēlamies iet uz priekšu ar atvērtu sirdi un pašapziņu vai būvēt sētas? Norobežoties vai saprast, ka kopā esam stiprāki? Ir izaicinājumi un apdraudējumi, ar kuriem nevaram tikt galā saviem spēkiem. Tāpat ir ar citām valstīm. Mēs sagaidām, ka arī citi palīdzēs risināt mūsu problēmas. Citi sagaida, ka sapratīsim un atbalstīsim viņus. Manuprāt, tā ir izvēle starp atbildību un bailēm.

Atkal un atkal dzirdu bažas par to, ka esam maza valsts, kas nespēj ietekmēt starptautiskos procesus. Jābeidz sevi noniecināt. Maza valsts nozīmē to, ka vajadzības gadījumā spējam ātri mobilizēties, koncentrējot iekšējos resursus, nonākt pie inovatīviem risinājumiem, kas kalpo par paraugu citām valstīm. Minēšu pāris piemērus – finanšu sektora sakārtošana un informatīvās telpas un vēlēšanu drošība.

Finanšu sektora sakārtošana bija viena no manas valdības galvenajām prioritātēm. Ja arī nākotnē vēlamies būt daļa no attīstīto un augšupejošo ekonomiku saimes, tad iesāktais darbs ir jāturpina ar neizsīkstošu enerģiju un skaidru vīziju par sakārtotu, uzticamu un stabilu Latvijas finanšu sektoru – starptautiskā finanšu sektora daļu.

Ar čaulas kompāniju apkalpošanas ierobežošanas likuma zibenīgo pieņemšanu, atbalstu institucionālās kapacitātes celšanai un sadarbības platformas izveidošanu starp finanšu sektora pārstāvjiem, un – pats būtiskākais – ar ambiciozā Moneyval rekomendāciju ieviešanas plāna apstiprināšanu mēs esam pierādījuši, ka spējam fokusēties. Visām iesaistītajām institūcijām ir jāuzņemas pilna atbildība par uzdevumu izpildi.

Vienlaikus mums ar savu pieredzi – pieļautajām kļūdām un iegūtajām mācībām – ir jāpalīdz rast risinājumus šīm problēmām Eiropas līmenī. Tehnoloģiskajām inovācijām ir jākalpo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risinājumu ieviešanai. Eiropas Savienībai ir jāatrod nepieciešamie līdzekļi šādu inovāciju izstrādei un ieviešanai.

Eiropas Savienībā pastāv dažādas pētniecības programmas, bet šobrīd neviena no tām nav mērķēta uz tehnoloģiju attīstīšanu finanšu sektora risku un noziegumu identificēšanai un novēršanai. Manuprāt, šādu tehnoloģiju radīšana būtu visas Eiropas Savienības interesēs, un, lai uzsāktu šādu iniciatīvu, nevajadzētu gaidīt, kad finanšu sektora problēmas samilzīs līdz kritiskajam līmenim.

Jau ilgstoši esam bijusi viena no tām valstīm, kas mudinājusi savus partnerus un sabiedrotos domāt par informatīvās telpas drošību un riskiem, kuri izriet no aizvien straujākas un neregulētas informācijas tehnoloģiju, sociālo mediju un interneta gigantu tirgus attīstības.

Arī šajā jomā mēs esam pierādījuši, ka esam pietiekami gudri, lai izsvērtu un izanalizētu iespējamos riskus un radītu sadarbības mehānismus, kas palīdzētu pasargāt mūsu iedzīvotājus no ļaunprātīgas ārējās ietekmes. Par pierādījumu tam kalpo fakts, ka šobrīd mūsu partneri aktīvi interesējas par iespējām pārņemt mūsu pieredzi vēlēšanu drošības garantēšanai.

Mums ir pieredze un zināšanas, kurās dalīties ar citām Eiropas valstīm. Mums ir aktīvi jālūkojas, lai Eiropas līmenī tiktu prasīta adekvāta atbildība no sociālo mediju un interneta platformām, garantējot ne tikai brīvu, bet arī drošu un ļaunprātīgi neietekmētu viedokļu un informācijas apmaiņu.

Ārpolitikas galvenais uzdevums ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Taču valdības un ārlietu dienesta centieni veicināt eksportu un piesaistīt investīcijas nevainagosies panākumiem, ja necelsim Latvijas ekonomikas konkurētspēju un netransformēsim Latvijas tautsaimniecību.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par Ziemeļeiropas ekonomisko aktivitāšu "magnētu", vietu, kur attīstīt pasaules tirgū pieprasītus produktus. Lai to izmantotu, jāpanāk, lai Latvija būtu atvērta un spējīga absorbēt digitalizācijas radītos izaicinājumus, vēl vairāk – spējīga arī pati, izmantojot savu zinātnes potenciālu un uzņēmēju spējas, radīt pasaulē pieprasītus, eksportspējīgus produktus.

Jāatzīst, ka situācija Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, joprojām nav spīdoša – pārāk maza investīciju daļa nonāk iekārtās un intelektuālā īpašuma produktos. Izdevumi pētniecībai ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Tieši tāpēc svarīga ir specializācija – virzieni, kuros mums ir gan tirgus izpratne, gan māka pārdot savus produktus, gan zinātniskā kompetence, lai attīstītu jaunus produktus.

Valdība... Mana valdība bija definējusi jomas, caur kurām varam panākt Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā. Tās ir bioekonomika, biomedicīna, viedie materiāli, viedā enerģētika un IKT.

Valsts pārvaldes uzdevums ir radīt risinājumus, kas rosinās uzņēmējus pārorientēties uz zināšanu intensīvākiem produktiem, mainīt investīciju struktūru. Varu minēt dažus piemērus. Tie ir eksporta atbalsta pasākumi integrācijai globālajās produktu vērtību ķēdēs, publisko datu atvēršana, dažādi "smilškastes" risinājumi tehnoloģiski ietilpīgu produktu inkubēšanai uz publisko pakalpojumu bāzes tādās nozarēs kā transports, enerģētika, veselība. Darbs šajā virzienā ir uzsākts, un nākamajai valdībai tas ir jāturpina. Mēs tam rūpīgi sekosim līdzi.

Ir tāds teiciens: "Parādi, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats." Izšķiroša ir kompetentu un spēcīgu partneru iesaiste.

Šobrīd veidojas jauna pasaules kārtība, kur caur divpusējo attiecību prizmu gan starp valstīm, gan starp valstīm un multinacionālajām korporācijām veidojas "uzvarētāji" un "zaudētāji" tirdzniecības un inovāciju ziņā. Tāpēc ir jāstiprina Latvijas uzņēmēju spēja integrēties globālajās vērtību ķēdēs.

Jau kopš 2016. gada valdība ir proaktīvi uzrunājusi vietējās un ārvalstu korporācijas, lai veidotu abpusēji izdevīgu sadarbību, kas ļautu integrēt Latvijas uzņēmumus un zinātniskās institūcijas šo korporāciju globālajās zināšanu un produktu ķēdēs. Minēšu tikai dažus piemērus. Izveidots Microsoft Inovāciju centrs Rīgā, kas ir vienīgais šīs korporācijas inovāciju centrs Ziemeļeiropas reģionā. "Latvijas Pasts" izveidojis sadarbību ar Alibaba (Ķīna), sadarbībā ar Pekinas Genoma institūtu Rīgā izveidota gēnu sekvenēšanas laboratorija, tiek attīstīts Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju parka koncepts. Šie piemēri parāda, ko saprotam ar tautsaimniecības transformāciju. (Vēl pusminūti.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

M. Kučinskis. Vēl viens virziens, kurā valdība ir intensīvi strādājusi un kuru es ļoti novēlu turpināt, – valsts kapitālsabiedrību aktīva iesaiste jaunu eksportspējīgu produktu izstrādē. Tieši šiem uzņēmumiem ir gan intelektuālais, gan finanšu potenciāls būt vadošajiem nākotnes inovatīvo produktu radīšanā.

Nozīmīga loma mūsu tautsaimniecības transformācijā ir starptautiskajiem partneriem un organizācijām. Mums ir pieejama vērtīga OECD ekspertīze, jāprot to tikai izmantot Latvijas reformu procesā. Šobrīd esam dialogā attiecībā uz OECD pētījumu Going digital par Latviju. Un tas var palīdzēt nākamajai valdībai ar labu ekspertīzi, kā īstenot Latvijas digitālo transformāciju.

Aicinu visus klātesošos, arī ārvalstu vēstniecību pārstāvjus, uz aktīvu darbību, no kuras abas puses iegūs ne tikai īslaicīgi, bet arī ilgtermiņā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas "Attīstībai/Par!" vārdā – deputāte Marija Golubeva.

M. Golubeva (AP!)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Ārlietu ministra ziņojumā labi raksturotas Latvijas pragmatiskās intereses un ārpolitikas prioritātes – sadarbība ar sabiedrotajiem, vairāk drošības un vairāk investīciju Latvijā no lielākā Eiropas budžeta. Latvijai ir arī nemainīgas vērtības – demokrātija, tiesiskums, brīvība. Šīs vērtības nepieciešams pastāvīgi uzturēt arī ārpolitikā, jo tās apdraud ne tikai diktatori mūsu kaimiņvalstīs, bet arī populisti un autokrāti mūsu sabiedroto vidū.

Par laimi, mums kaimiņos Ziemeļeiropā ir valstis, kas notur demokrātijas un cilvēktiesību latiņu ļoti augstu, tāpēc Latvijai kopā ar Ziemeļvalstīm un Eiropas demokrātiskajiem līderiem ir jāsargā un jāīsteno vērtību Eiropa.

Šajā Eiropas vēlēšanu gadā saasināsies sāncensība starp diviem redzējumiem par Eiropas nākotni. Viens – atvērta un padziļināti integrēta vērtību Eiropa, kas sargā un attīsta daudzpusējās vienošanās balstītu pasaules kārtību. Mēs esam jau vairākus gadus baudījuši šos Eiropas vērtību augļus – atbalstu izaugsmei un solidaritātei. Un tas palīdzēja mums attīstīties un justies drošāk.

Otrs – noslēgta, šaura izpratne, nacionālistiska, eiroskeptiska interešu Eiropa, kura piedalās pasaules lielvaru piedāvātajos divpusējos darījumos. Drošības vietā tādā Eiropā ir bailes no pārmaiņām un no atvērtas pasaules. Mums jāieklausās daudzu Eiropas cilvēku bažās par sociālo nevienlīdzību, apdraudētām darba vietām un neskaidru nākotni, bet mums nav jākļūst par šo bažu ķīlniekiem. Vēl mazāk mums jākļūst par to Eiropas politiķu ķīlniekiem, kuri manipulē ar šīm bažām.

Mēs uzskatām, ka demokrātiska un atvērta vērtību Eiropa ir izdevīga Latvijai un atbilst Latvijas patiesajām interesēm. Mazu valstu drošība un labklājība ir iespējama vien skaidros noteikumos balstītā pasaulē, nevis lielvalstu divpusējo darījumu un interešu sfēru pasaulē. Latvijai ir jāpieder nevis pie Eiropas populistu un autokrātu ass, kuru lepni veido Viktors Orbāns un Mateo Salvīni, bet gan pie tiesiski demokrātiskas Eiropas alianses, kuras simboliskais centrs ir Āhenē.

Mēs atbalstām ministra ziņojumā iekļauto mērķi – Latvijai būt Eiropas Savienības kodolā. Mēs jau esam šajā kodolā, kuru iezīmē mūsu dalība eirozonā un Šengenā. Un šis kodols veidosies arī ciešākas drošības un aizsardzības sadarbībā. Eiropas Savienības aizsardzības loma it īpaši pieaug šobrīd, kad Baltā nama atbalsts Ziemeļatlantijas aliansei reizēm ir svārstīgs. NATO un ASV spēku klātbūtne Baltijas reģionā ir augstākā praktiskā Latvijas drošības garantija, bet arī Eiropas Savienības ietvaros ir jāveido spēcīga aizsardzības savienība kā NATO Eiropas pīlārs.

Visbeidzot mums ir jāturpina rūpīgi sekot līdzi tam, ka vienošanās, kuras mēs kā Eiropas dalībvalsts esam parakstījuši, tiek ievērotas. Mums jāseko līdzi tam, lai visās dalībvalstīs tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartā deklarētās vērtības un tiesības, lai tiek respektēta tiesu un mediju neatkarība, un nav jāklusē, ja tiek pieļauti šo principu pārkāpumi. Piemēram, tajās dalībvalstīs, kurās ir nopietni tiesiskuma principa apdraudējumi vai pārkāpumi, ir jāaptur Eiropas budžeta investīcijas. Mēs ceram un ticam, ka jaunā valdība turpinās ceļu uz vērtību Eiropu, un mēs arī turpmāk, strādājot Saeimā, atgriezīsimies pie vērtību Eiropas dienaskārtības, uzstājoties par pilsoņu tiesībām, tai skaitā brīvību no vardarbības, par solidaritāti un ciešāku sadarbību, ko nodrošina Latvijas vieta Eiropas kodolā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ekselences! Godātais ministra kungs! Godātie kolēģi! Paldies, ministra kungs, par jūsu izsmeļošo ziņojumu. Tomēr man ir daži komentāri par šī ziņojuma objektivitāti.

Pirms nedēļas pārliecinošs, tiešām pārliecinošs Saeimas vairākums nelokāmi noraidīja Saeimas deputātu pieprasījumu par ministra rīcību ANO migrācijas pakta un ANO bēgļu pakta sakarā. Iesniedzēji vēlējās no Saeimas tribīnes debatēs izjautāt ministru parlamentārā dialogā par viņa rīcības motīviem, neprecīzi izpildot Saeimas lēmumu un noklusējot plānotās darbības ANO struktūrās, pārstāvot Latvijas Republiku. Tomēr arī daļa iesniedzēju un lielākā daļa Saeimas deputātu nolēma nevirzīt tālāk šo pieprasījumu un neturpināt izjautāt ministru. Viņi to nevēlējās – un viss. Šāds bija Saeimas lēmums. Objektīvi. Bet, ja es gribētu atspoguļot šo informāciju sev izdevīgā gaismā, jo es arī biju viena no iesniedzējiem un ļoti aizstāvēju šo pieprasījumu, es noteikti sameklētu kaut vienu pozitīvu argumentu. Es teiktu, ka deputāti vēlējās pasargāt topošo valdības ministru no kaunpilnas izjautāšanas Saeimas debatēs. Bet tas nebūs objektīvi.

Tieši tāpat, manā ieskatā, Ārlietu ministrijas darbības ikgadējā ziņojumā neobjektīvi tiek atspoguļots darbs valstspiederīgo labā. Jūs nevarat teikt, ka diaspora ir jūsu prioritāte, ministra kungs, jo bez pienācīga finansējuma jebkura ideja ir tikai priekšvēlēšanu sauklis. Kāpēc jūs objektīvi nenorādījāt, ka priekšvēlēšanu gadā tik ļoti aktīvi informējāt diasporu par Diasporas likuma ieguvumiem, ka aizmirsāt panākt līdzekļus šī likuma ieviešanai? Vai esat gatavs pastāstīt, cik daudz diasporas atbalsta pasākumu finansējuma trūkuma dēļ no šī gada 1. janvāra nebūs pieejami? Kā būs ar latviešu valodas apmācību? Nekā! Varbūt tāpēc, ka par budžeta salāgošanu šī likuma atbalstam jūs sākāt domāt tikai pēc tam, kad Saeima par to sāka interesēties? Un 10 dienas pirms Ziemassvētkiem jūs atsūtījāt Saeimai vēstuli, uzskaitot visas tās sfēras, kuras 2019. gadā paliks bez naudas. Izskatās tā, ka jūs tikai izmantojāt šo likumu priekšvēlēšanu sarunām.

Kāpēc jūs neparedzējāt dažādu variantu iznākumus Brexit gadījumā? Tikai vakar jūs iepazīstinājāt Eiropas lietu komisiju ar Saeimas lēmuma projektu – deklarāciju par apņemšanos nodrošināt līdzvērtīgas tiesības britu pavalstniekiem. Bet Saeimas deklarācija ir vienpusējs dokuments. Kur tad bija jūsu vēlme iestāties par savējiem, ja, piemēram, Polija un Čehija jau ir panākušas detalizētu vienošanos par savu valstspiederīgo atbalstu un izstrādājušas īpašu ārkārtas likumu? Patlaban jau notiek sacensība starp Eiropas valstīm par to, kura no tām nodrošinās pie sevis dzīvojošajiem britu pavalstniekiem labākus nosacījumus – tādus, lai attiecīgi viņu valstspiederīgie būtu vislabāk pasargāti Lielbritānijā pēc Brexit. Bet jūs tikai tagad sākat runāt par kaut kādām darbībām. Sanāk, ka ministrija ir nogulējusi operatīvo darbu valstspiederīgo interešu aizsardzībai, neparedzot iespējamos variantus.

Kāpēc jūs nenorādījāt to, ka vairs nepiedalāties Latvijas bērnu tiesību aizsardzībā ārvalstīs? 2018. gadā 60 valstspiederīgo bērni nokļuva sociālo dienestu redzeslokā, 39 no tiem – Apvienotajā Karalistē. Un, pretēji manam lūgumam, jūs neesat norādījis nevienu gadījumu, kad Ārlietu ministrija ir iesaistījusies Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā. Izskatās, ka jūs nemaz neesat iesaistījies nevienā bērnu lietā, lai sniegtu bērnu interesēm atbilstošu atbalstu.

Kāpēc jūs necienāt savus koalīcijas kolēģus un izvairāties sniegt skaidrojumu par migrācijas politiku? Latvijai joprojām nav noformulētas pozīcijas ANO migrācijas pakta sakarā. Bet jums tika uzdots to noformulēt.

Un kāpēc jūs neesat norādījis kaut vienu gadījumu, kad iestājāties par Latvijas interesēm starptautiskās tirdzniecības jomā? Izskatās tā, ka Latvijas interešu aizsardzība un Latvijas valstspiederīgo intereses joprojām nav jūsu prioritāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Dāmas un kungi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Līdzīgi domājošie un tie, kuri domā citādi šajās debatēs! Es gribētu par ārpolitikas tēmu šodien parunāt, nedaudz skatoties caur Latvijas drošības prizmu. Ikdienā Aizsardzības ministrijā mēs diezgan daudz esam spiesti nodarboties ar dažādiem ārpolitikas jautājumiem. Tāpēc, protams, man savas runas sākumā nedaudz laika jāvelta arī tiem kolēģiem, kuri varbūt domā citādi un kuri citādi skatās uz mūsu attiecībām ar Krieviju, ar mūsu lielāko kaimiņvalsti, kas mums ir.

Es gribētu skaidri un gaiši pateikt gan visiem klātesošajiem, gan arī tiem no diplomātiskā korpusa, kuri vēl pašlaik ir Saeimas zālē: Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai visvairāk rūp, lai mums būtu labas attiecības ar visām savām kaimiņvalstīm, tai skaitā labas attiecības ar Krieviju, jo, ja mums ir labas attiecības ar Krieviju, tad, protams, mēs kā robežvalsts varam ļoti daudz ko iegūt. Mēs varam tirgoties, mēs varam sadarboties kultūras jomā. Pārrobežu sadarbība ir tas, no kā, teiksim tā, Latvija nav vairījusies, jo abas valstis robežas abās pusēs vienmēr iegūst. Bet, pasakot to, es tomēr gribētu aizstāvēt mūsu ārlietu ministra kungu, jo ne jau viņš ir tas, kas ir pret šīm labajām attiecībām ar Krieviju. (Starpsauciens.) Ne jau Latvija ir tā valsts, kas ir pret labām attiecībām ar Krieviju.

Es varētu saprast, ja Rinkēviča kungam varbūt būtu nedaudz bail iet uz tā saukto dialogu, jo viņš nezinātu, vai viņam pie tējas cukura vietā ir piebērts novičoks vai polonijs. Tā ir tā situācija, ar kuru mēs reālajā dzīvē sastopamies šādās sarunās. Un es domāju, ka ir velti viņu apvainot par to, ka viņš neielaiž kādu, teiksim tā, Krievijas okupācijas apdziedātāju Latvijas teritorijā.

Šai atmiņas uzspodrināšanai varbūt minēšu pāris piemēru, kāpēc ne Latvijas un Eiropas Savienības, ne NATO, ne Amerikas vainas dēļ mūsu attiecības ar Krieviju ir sarežģītas.

Pirmais. Kurš organizēja masveida grautiņus un kiberuzbrukumus Igaunijā pirms vairāk nekā 10 gadiem?

Tālāk. Kurš 2016. gadā Melnkalnē centās neveiksmīgi organizēt valsts apvērsumu?

Tālāk. Kas stāv aiz iesaldētiem konfliktiem un de facto okupācijas uzturēšanas Abhāzijā, Dienvidosetijā, Donbasā, Krimā, Piedņestrā? Kas apbruņo Donbasa marionetes? Kas stāv aiz sociālo tīklu un mediju militarizēšanas savās arī militārajās... militārajos dokumentos un kas ir novedis pie tā, ka Malaizijas lidmašīna, kurā gāja bojā 298 civiliedzīvotāji, tika sašauta ar Krievijā ražotu raķeti un Krievijas palaišanas ierīci?

Tālāk. Kas pārkāpj vidējas darbības rādiusa raķešu līgumu?

Tālāk. Kas nodarbojas ar kiberuzbrukumiem ķīmisko ieroču kontroles dienestam Nīderlandē?

Kas vēl nesen vardarbīgi sagrāba Ukrainas karakuģus un aizturēja Ukrainas jūrniekus?

Kas beigu beigās pielietoja ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī?

Es domāju, ka mēs visi zinām: ir gana pierādījumu, lai pateiktu, ka aiz tā visa diemžēl stāv dažādi mūsu kaimiņvalsts dienesti un politiskās aprindas. Ir ļoti grūti teikt, ka mēs varam veidot dialogu, tiešām nebaidoties pacelt glāzi tējas vai kokteili šajā dialogā. Vēl vairāk: gribu pateikt, ka dialogs pats par sevi nav politika. Es saprotu, ka vienmēr būs uzņēmēji, kas teiks: "Jā, nauda nesmird, mums ir jāsadarbojas." Mēs esam gatavi sadarboties, taču mēs neesam gatavi sadarboties par katru cenu, un mēs neesam gatavi sadarboties, liekot uz kārts Latvijas nacionālās intereses. Mēs diemžēl esam robežvalsts un atšķirībā no virknes citu valstu nevaram atļauties dzīvot ilūzijās par savu drošību šajā reģionā. Tās valstis, kuras atrodas tālāk, varbūt var to atļauties, bet mēs nevaram. Mēs esam tas zvans, kas vienmēr Eiropas Savienībā un NATO ir norādījis uz ļoti, teiksim, skaidru situāciju, ar kādu mēs šajā reģionā saduramies.

Kādas ir atbildes? Protams, mums vienmēr ir jābūt atvērtiem labām sarunām ar Krieviju. Un mēs esam gatavi pasniegt roku, ja vien šim kaimiņam tiešām ir gan atvērta sirds, gan atvērts prāts. Mēs esam gatavi sēsties pie galda un uzlabot attiecības, normalizēt šīs attiecības. Bet, kamēr nevaram apturēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, mums diemžēl ir jābūt gataviem gan psiholoģiski, gan militāri, gan visādos citādos praktiskos veidos pateikt, ka neļausim ar savu valsti, ar savu tautu, ar mums visiem izrīkoties tā, kā tas notika 1939. un 1940. gadā. Var jau būt, ka kāds teiks: "Nu ko jūs pieminat to, kas notika gandrīz pirms simts gadiem! Tas ir pagājis, tagad pasaule ir citāda." Vairāk vai mazāk man tomēr ir jums jāatgādina, ka cilvēka prāts un politiskie principi tik ātri nemainās. Un mēs redzam, ka arī Eiropas Savienībā un Eiropas kontinentā ir ļoti daudz jaunās paaudzes cilvēku, kuri ir aizmirsuši, ko nozīmē dzīvot nedrošībā. Es gribu teikt, ka Eiropas Savienībā pašreiz vienlaikus notiek divu veidu politiskie procesi.

No vienas puses, ir runa par kaut kādā mērā lielāku sadarbību, lielāku integrāciju, un es pilnībā atbalstu Ārlietu ministrijas nostādnes, ka mums ir jābūt klāt, jo mazai valstij ir jāpiedalās visos formātos, kuros vien var piedalīties, jo tas dod mums iespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka, pieaugot populisma vilnim, pieaugot radikālismam dažādās valstīs, pieaugot arī, teiksim tā, necieņai un nenovērtēšanai attiecībā uz to, cik vērtīga ir demokrātiskā sistēma, Eiropas Savienībā parādās arī centrtieces spēki. Mēs redzējām "dzeltenās vestes" Francijā, mēs redzējām, ka dažs labs arī Latvijā vēl pirms pāris dienām aģitēja uzvilkt dzeltenu vesti, lūgt mainīt valdību un atlaist parlamentu. Jā, populisms kā sērga ir ievazājies arī Latvijas sabiedrībā.

Kas par to ir atbildīgs? (Dep. I. Zariņš: "Tie, kas bija pie varas!") Protams, kaut kādā mērā visi tie politiķi, kuri līdz šim bijuši pie varas, arī par to ir atbildīgi. Jā, mēs varbūt ne vienmēr spējam novērtēt tos draudus, kas ir mums apkārt. Jā, mēs varbūt ne vienmēr spējam redzēt situācijas tik skaidri, kā mums vajadzētu redzēt, bet nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Un būtu ļoti muļķīgi vienkārši atmest ar roku visam tam labajam, kas ir darīts, un iekrist šajās populisma lamatās.

Runājot par drošību, es domāju, ka ir divi virzieni, kuros mums tālāk būtu jāstrādā. Pirmais, protams, ir iekšpolitiskais. Iekšpolitiski mums ir jāizbeidz būt mazohistiem. Jā, ir jābūt paškritikai, bet jāsaglabā cieņa. Ir jāparāda gan pašiem sev, gan mūsu jaunajai paaudzei, gan arī tiem, kuri no ārpuses mūs vērtē, ka mēs esam gatavi aizsargāt, aizstāvēt Latvijas valsti, ka Latvijas bruņotie spēki ir tie, kas nekad neļaus pāriet Latvijas robežu tā, kā tas notika 1940. gadā vai, es pat teiktu, jau 1930. gadā. Jebkuram Latvijas ienaidniekam, jebkuram oponentam ir jāzina, ka mēs būsim gatavi šaut pa ikvienu, kas pārkāps mūsu nacionālās robežas. Lai nešaubās par to!

Mēs esam pateicīgi par to, ka šeit ir mūsu sabiedrotie – NATO spēki, apmēram 1700 cilvēku liels kontingents. Mēs strādāsim pie tā, lai šie spēki būtu šeit pastāvīgi. Un šī ir tā otrā dimensija – bez mūsu pašu sagatavošanās, psiholoģiskās sagatavošanās, valstī – mums pēc iespējas aktīvāk būtu jāiesaistās starptautiskajās norisēs – gan ar Amerikas Savienotajām Valstīm, gan ar partneriem Tālajos Austrumos, jo mēs redzam, ka situācija Klusā okeāna piekrastē ap Ķīnu, ap Taivānu, ap Koreju, ap Japānu vairs nav tik droša, kāda tā bija pirms 10 gadiem. Mēs tai sekojam līdzi. Mēs saredzam sev sadarbības partnerus arī šajā reģionā – gan Japānā, gan Singapūrā, gan Dienvidkorejā. Mēs esam tik lieli, cik liela ir mūsu griba. Un tas, ka mēs esam maza valsts, nenozīmē, ka mēs saskatām izaicinājumus tikai savā reģionā.

Es uzskatu, ka Latvijas ārējais dienests, Latvijas ārpolitika ir labās rokās, iet pareizajā virzienā, ka jebkurā gadījumā mūsu uzdevums ir stiprināt savu valsti visiem spēkiem un visām metodēm. Es novēlu izturību mūsu diplomātiskajam dienestam un labu sadarbību ar mūsu Aizsardzības ministriju un parlamentu.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ārlietu ministra kungs, ministri, kolēģi, Ekselences, dāmas un kungi! Kā jau minējuši ārpolitikas pētnieki, šis ziņojums Saeimā tik tiešām ir faktiski labākais pieejamais publiskais pārskats par Latvijas aktuālo ārpolitiku. Un tā ir tāda labi nostiprinājusies tradīcija, ko mums debatēs katram ir iespēja vēl paspilgtināt. Tāpat arī vēlos izteikt pateicību un sveikt Ārlietu ministrijas diplomātus ar tuvojošos de iure jeb diplomātu dienu, kam ir pieskaņots mūsu ārpolitikas debašu laiks.

Atskatoties uz pagājušo gadu, mēs visi varam secināt, ka tas ir bijis ļoti dinamisks un vienlaikus ļoti interesants, un tās tendences jau tikai saglabāsies. Mums tikai atliek to visu pieņemt kā faktu, līdz ar to arī sadarbība, par ko ne viens vien kolēģis šeit runāja, parlamentārā sadarbība ar diplomātiem, parlamentārā diplomātija būs mūsu iespēja un pienākums šajos pieaugošo kiberdraudu un viltus ziņu apstākļos.

Pirmā tēma, par kuru es vēlos runāt, varbūt ir tāda mazliet reprezentatīva, par ko šeit ir maz runāts, bet mūsu ārlietu dienests ar ļoti mazo resursu... bieži vien mēs zinām, ka vienas vēstniecības sastāvā ir tik vien kā divi diplomāti un mazliet palīgpersonāla... ir spējis šajos simtgades ietvaros tiešām parādīt ļoti augstu publiskās diplomātijas sniegumu. Ir notikuši ļoti daudzi publiskās diplomātijas pasākumi – Latvijas dienu organizēšana ārvalstīs, starptautiskās kultūras programmas – līdz pat Orsē muzejam –, neskaitāmas izstādes par mūsu vēsturi, vērtībām un identitāti, atbalsts Latvijas ekspertu dalībai starptautiskos forumos, tematiskās konferencēs. Tas tik tiešām ir svarīgi, lai arvien vairāk cilvēkiem Latvijas vārds nebūtu svešs. Un tad, kad mēs meklējam šos sabiedrotos, lai viņi zinātu, kas mēs esam... un tik tiešām apzinoties, cik papildu resursu prasa katra šāda pasākuma īstenošana jau tā intensīvajā problemātiskajā pārstāvniecību ikdienā, novēlu diplomātiem tikpat veiksmīgi turpināt īstenot arī šo publiskās diplomātijas pasākumu kopumu.

Taču galvenokārt vēlos runāt par mums visiem tik ļoti svarīgo ārpolitiku nacionālās drošības kontekstā, proti, mūsu informatīvās telpas drošību.

Vēl pavisam nesen – 2015. gadā – bija grūti pārliecināt mūsu sabiedrotos par to, ka Krievijas izplatītā dezinformācija ir apdraudējums ne tikai mums, bet arī visām Rietumu demokrātijām un institūcijām. Šobrīd, kā jau šeit arī vairāki klātesošie minēja, to vairs neviens neapšauba kā faktu. Un ar sabiedrotajiem jau notiek darbs, lai kopīgi atbildētu uz šo izaicinājumu. Lielā mērā tik tiešām šis ledus ir izkustējies, pateicoties Latvijas ārpolitiskajai rīcībai, neatlaidīgi ceļot trauksmi, uzrunājot mūsu partnerus divpusējos un daudzpusējos formātos, ierosinot konkrētus, praktiskus soļus gan Eiropas Savienībā, gan NATO ietvaros, gan citos formātos.

Pateicoties Latvijas un līdzīgi domājošo pūliņiem, Eiropas Ārējās darbības dienesta ietvaros kopš 2015. gada darbojas Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa (East StratCom Task Force) tepat Latvijā. Un mēs varam lepoties ar to, ka tajā darbojas no Latvijas virzīts nacionālais eksperts. Ar Ārlietu ministrijas atbalstu Eiropas Savienības kaimiņreģionos darbojas Baltijas Mediju izcilības centrs, veicinot neatkarīgu plurālistisku mediju un neatkarīgas žurnālistikas attīstību šajā reģionā.

Ļoti daudz ir izdarīts, rūpējoties par Latvijas informatīvās telpas drošību un stiprinot mūsu sabiedrības noturību pret dezinformāciju. To ir darījuši visi ministri kā komanda. Es vēlos pateikties kultūras ministrei, īpašs paldies Kučinska kungam kā premjerministram, ka Valsts kancelejas ietvaros ir izveidota vēlēšanu drošības darba koordinācijas grupa, kas Saeimas vēlēšanu laikā veiksmīgi koordinēja valsts institūciju rīcību un aktīvi sadarbojās ar pilsonisko sabiedrību un medijiem, lai novērstu ārējo iejaukšanos mūsu demokrātiskajā procesā. Nākamais lielais uzdevums ir veikt atbilstošu koordinācijas darbu arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo mēs visi zinām, ka arī tās varētu tikt ietekmētas. Taču šis ir tikai ceļa sākums. Mums kā valstij ir jāizveido pastāvīga spēja savlaicīgi identificēt, analizēt un novērst uzbrukumus Latvijas informatīvajai telpai gan sociālajos tīklos, gan citur. Jāstiprina sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un jārūpējas par to, lai Latvijā būtu stipri un neatkarīgi mediji.

Nesen mēs visi redzējām, ka, pateicoties šādam koordinētam darbam, vairāki simti Sputņik kontrolētu Facebook profilu, kuri izplatīja apzinātu dezinformāciju par Baltijas valstīm, ir identificēti un slēgti. Mēs varam vien iztēloties, cik tūkstošos ir mērāmi citi šādi iespējami profili, troļļu fermas un apzināta dezinformācija par Latvijas valsti, par citām valstīm un kā to varētu identificēt. Kaut gan tas viss notiek tiesību uz vārda brīvību aizsegā un, jā, šeit no šīs tribīnes vienmēr aizstāvēšu tiesības uz vārda brīvību. Tās ir vienas no senākajām un nozīmīgākajām cilvēktiesībām. Bet naida runa, apzināta cilvēku maldināšana, valsts drošības ietekmēšana vārda brīvības aizsegā nav pieļaujama. Un mums, kolēģi, šajā parlamentā būs jāatrod arīdzan likumdošanas ietvars, kā to nostiprināt gan nacionālajā likumdošanā, gan arī starptautiskajos normatīvajos aktos.

Tāpat es vēlos teikt, ka ārlietu dienestam un arī mums visiem būs jāturpina skaidrot, aktualizēt un regulāri vērst mūsu sabiedroto un partneru uzmanību uz nākamajiem darāmajiem darbiem, stājoties pretim dezinformācijas izaicinājumam, un panākt, lai šai problēmai tiktu novirzīti pietiekami resursi un uzmanība. Arī Briselē un Eiropas Savienībā kopumā. Jāveicina tādi spēles noteikumi tehnoloģiju kompānijām un sociālajām platformām, kas garantētu brīvu, drošu un caurskatāmu vidi īstenai publiskai diskusijai un gādātu par līdzsvaru starp sabiedrības drošības interesēm un pilsoņu tiesībām uz vārda brīvību.

Godātie kolēģi! Šonedēļ Strasbūrā notiek Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziemas sesija. Un neviens no mūsu parlamenta delegācijas pārstāvjiem šajā sesijā nepiedalās, jo vakar bija balsojums par jauno Ministru kabinetu. Taču ir arī viens labs pluss. Gandrīz visi delegācijas locekļi šodien ir pieteikušies debatēm. Varu uzsvērt, cik svarīga ir tieši Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas loma un mūsu mazās – skaitliski mazās – delegācijas darbs tajā.

Darbs Parlamentārajā asamblejā vienlaikus ir arī milzu izaicinājums katram deputātam. Un vēlos teikt, ka šāds sadursmju saspīlējums Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā veidojas ne vien starp atsevišķām Eiropas Padomes dalībvalstīm, bet arī tiek iesaistīti veseli valstu reģioni – tā dēvētā veco vērtību Eiropa, pie kuras gribam būt pieskaitīti mēs, kuru... varbūt ne vien Eiropas Padome izveidoja, bet tik tiešām balstās šajās vērtībās. Arī šīs jaunās vērtības un jaunās valstis, kuras to nemitīgi izaicināja.

Ar nožēlu jāatzīst, ka tieši Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā izkristalizējušies tādi kropli veidojumi kā tā dēvētā kaviāra diplomātija. Starpparlamentāro asambleju diplomātija vietumis kļūst par dārgu politiskā tūrisma augstāko formu. Tas ir smags, taču, manuprāt, labs pārbaudījums katram nacionālas valsts deputātam, arī Saeimas deputātam, kurš uzņemas pienākumus papildus jau nacionāli esošajiem pienākumiem, tā teikt, neiekrist šajās lamatās.

Šogad 18. janvārī Krievijas Valsts dome pieņēma lēmumu nesūtīt savu delegāciju darbam Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un arī nemaksāt dalības maksu šajā organizācijā. Jāteic, ka šī dalības maksa netiek maksāta jau vairākus gadus pēc kārtas. Uz šo soli jau ir reaģējuši arī cilvēktiesību aizstāvji...

Es lūdzu man apvienot abus laikus, ja kolēģiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Un cilvēktiesību aizstāvji ir pauduši bažas, ka Krievija varētu pilnībā pamest Eiropas Padomi un līdz ar to arī Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ka Eiropas pilsoņi zaudētu šīs svarīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas aizsardzību. Un tik tiešām tā ir ļoti sarežģīta situācija. Latvija ir regulāri uzstājusi, ka dialogs ir nepieciešams, taču Krievijai jārespektē starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, iestājoties Eiropas Padomē, tai skaitā pienākums veikt obligātās iemaksas un pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Mēs nevaram iedomāties, ka iemaksas budžetā ir vienīgais pienākums, ko valsts uzņemas. Pēc būtības faktiskas militāras kara attiecības starp divām Eiropas Padomes dalībvalstīm – Ukrainu un Krieviju – nevar nonivelēt tiktāl, ka ir tikai svarīgi, lai pildās Eiropas Padomes budžets, lai organizācija būtu bagātāka un spētu izpildīt visas savas saistības. Latvijai, protams, nav iebildumu pret dialogu un sadarbību ar Krieviju, taču, kā jau kolēģi minēja, šim dialogam ir jābūt saturīgam un jāved arī pie iznākuma.

Es atgādināšu, ka 2014. gadā, kad Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja apturēja balsstiesības Krievijai, asambleja ziņojumā norādīja, ka tā kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un Krimas aneksiju, kas ir nepārprotams starptautisko tiesību, tostarp ANO Statūtu, Helsinku akta un Eiropas Padomes pamatnormu pārkāpums. Un visos šajos nu jau gandrīz piecos gados mēs neesam ne solīti nonākuši tuvāk kādam risinājumam, kaut arī dialogs tik tiešām ir uzturēts.

Šobrīd... Kad būs jāievēlē jaunais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, Eiropas Padomei būs ļoti smaga izšķiršanās arī par to, kā mūsu visu kopīgā starptautiskā organizācija, kuras trīs pīlāri ir demokrātija, tiesiska valsts un cilvēktiesības, turpmāk spēs par šīm vērtībām iestāties, tai skaitā nodrošinot šīs vērtības arī to dalībvalstu pilsoņiem, kuru valstis pašas to neaizsargā.

Godātie kolēģi! Mēs katrs šodien šajā ārpolitikas ziņojumā dzirdējām kaut ko, kas mūsu profesionālajai darbībai ir tuvāks, mēs dzirdējām arī kaut ko, ko varbūt mazāk pārzinām. Taču, manuprāt, tieši šāds gan pozīcijas deputātu, gan opozīcijas deputātu cieņpilns, nevis ad hominem dialogs rosina, ka mēs savu ārpolitiku šeit, parlamentā, tik tiešām turam godā. Un mēs varam sagaidīt 2021. gadu, kad būs patiesa simtgade mūsu atzītajai Latvijas valstij drošībā un pārticībā... mēs katrs saprotam, cik liela nozīme ir katrai mūsu lomai, tostarp ārpolitikai. Katrs Saeimas deputāts ir savas valsts vizītkarte katrā mūsu solī un darbā. Es domāju, ka vispirms domāsim katrs par sevi un tad arīdzan mūsu kopīgais darbs vainagosies panākumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Atjaunojot Latvijas neatkarību pirms 28 gadiem, mums bija divi valstiski svarīgi mērķi.

Pirmais bija nodrošināt, ka neatkarība ir neatgriezeniska, un otrais – veicināt valsts demokrātisku atjaunošanu, attīstību un izaugsmi. Mūsu dalība NATO un Eiropas Savienībā ir divi Latvijas vislielākie ārpolitikas sasniegumi pēdējos 28 gados, jo abas šīs organizācijas ir tās, kuras vislabāk nodrošina šos mērķus un mūsu iedzīvotāju intereses.

Attiecībā uz NATO un Eiropas Savienību mēs esam izgājuši trīs posmus. Kā kandidātiem šajās organizācijās mums bija jāizpilda kritēriji un jānopelna dalība. Kā jauniem dalībniekiem mums bija jāpierāda, ka esam pilntiesīgi, spējīgi un konstruktīvi sadarbības partneri. Tagad Latvijas galvenie ārpolitikas mērķi ir darīt visu, lai stiprinātu šīs divas Latvijai nepieciešamās organizācijas, jo no NATO un Eiropas Savienības veiksmīgās darbības izriet gandrīz visa Latvijas nacionālās drošības un attīstības interese. Ar NATO viss ir skaidrs. Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā un Gruzijā vēlreiz apstiprina, cik svarīgi ir tas, ka Latvija ir kopā ar 27 citām valstīm, lai īstenotu kolektīvo aizsardzību. NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā ir ne tikai drošības garants, tas ir apliecinājums, ka 5. pants ir spēkā un ka mūsu sabiedrotie ir gatavi ziedot savus cilvēkus, lai Latviju aizstāvētu. Protams, mums pašiem jādara viss, lai aizstāvētu sevi, un tāpēc ir jāturpina palielināt mūsu aizsardzības budžetu. Esam sasnieguši divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet ar to nepietiks. No šī mērķa mēs nedrīkstam atkāpties.

Eiropas Savienība ir tikpat svarīga. Tā ir unikāla starpvalstu platforma mūsu drošības un ekonomisko interešu ilgtspējai un īstenošanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības integrācijas kodolā. Stiprinot Eiropas Savienības iekšējo drošību, kā arī enerģētikas, ekonomikas un kohēzijas politiku, mēs vienlaikus īstenojam Latvijas iedzīvotāju intereses.

Kā pilntiesīgiem Eiropas Savienības dalībniekiem mums ir jāstrādā, lai Eiropas Savienība kļūtu stiprāka, taisnīgāka un vienotāka. Man ir liels prieks, ka ļoti daudzi iepriekšējie runātāji šodien jau to ir uzsvēruši.

Atbalstot Eiropas Savienības vienotību, mēs nedrīkstam aizrauties ar bažām, ka vienota Eiropas Savienība apraud Latvijas suverenitāti. Kā ir teicis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: "Mums, eiropiešiem, cieša sadarbošanās kopējās attīstības un izaugsmes vārdā nekad nav nozīmējusi suverenitātes mazināšanos vai tās zaudēšanu. Tieši pretēji – šī sadarbība ļauj mums atgūt ietekmi, ko esam zaudējuši kā nācijvalsts."

Vācijas ārlietu ministrs saka: jā, mēs, eiropieši... ja mēs, eiropieši, prastu runāt kopējā, vienotā valodā, šī balss tiktu sadzirdēta. Bet viņš uzsver, ka šai balsij ir jāatspoguļo visu Eiropas Savienības dalībvalstu – mazu un lielu – dažādība. Domāju, ka mēs visi varam tam piekrist.

Jo aktīvāk piedalīsimies Eiropas Savienības lēmumu un veidošanas... lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesos, jo ātrāk sasniegsim mūsu nacionālos mērķus. Divi lielākie izaicinājumi Eiropas Savienībai nākotnē ir daudzgadu budžets un Brexit, bet atcerēsimies, ka cīņa par Latvijas interesēm, kas skar budžetu un citus jautājumus, nav tikai Ārlietu ministrijas darbs.

Kā Ministru prezidents Kariņš jau šorīt ļoti labi pateica: visa valdība, viss Ministru kabinets ir atbildīgs. Šogad Latvijas Ministru prezidentam būs īpaši nozīmīga loma Eiropas Savienības lēmumos. Katram Latvijas ministram arī būs jābūt gatavam nemitīgi braukt uz Briseli, iesaistīties sarunās un aizstāvēt Latvijas intereses. Un arī Saeimas deputātiem, kā mēs jau šodien no vairākiem dzirdējām, būs nozīmīga loma Eiropas Savienības politikā, jo mums ir tiešas saites ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentāriešiem.

Valdībai un parlamentam ir kopīgi jāaizstāv Latvijas intereses ne tikai Briselē, bet arī katrā dalībvalsts galvaspilsētā, katrā ārlietu ministrijā un katrā parlamentā. Līdz ar to vienota, saskaņota un koordinēta ārpolitika ir nepieciešama. 13. Saeimai ir daudz risināmu jautājumu, bet ārpolitikā viss ir skaidrs. Lai sakārtotu iekšpolitiku, mums ir jāsaglabā esošais kurss kā eiropeiskai transatlantiski domājošai valstij.

Mums ir īpaša loma Ziemeļeiropā un Baltijas jūras reģionā, kur ir iespējas izmantot gan divpusējas sadarbības iespējas, gan reģionālās struktūras, tādas kā Baltijas Ministru padome, NB8 formāts un Baltijas jūras valstu padome. Izmantojot mūsu stratēģisko vietu Ziemeļeiropā, ir jāturpina stiprināt Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku, it īpaši Austrumu partnerības daudzpusējā formāta ietvaros.

Mēs varētu sakombinēt laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

O. Ē. Kalniņš. Mūsu līdzšinējā aktīvā darbība Centrālāzijā ir attaisnojusies, jo šīs Latvijai svarīgās valstis kļūst stabilākas, drošākas un vēlas sadarboties. Eiropas Savienība tagad veido jaunu Centrālāzijas stratēģiju, un Latvijai ir īpašas iespējas to ietekmēt, aizstāvot savas intereses, izmantojot divpusējās attiecības un Eiropas Savienības formātus. Šis ārpolitikas kurss, kuru uzsākām 2015. gadā Eiropas Savienības prezidentūras laikā, ir jāturpina.

Latvijas drošība ir saistīta ar Eiropas drošību. Un Eiropas drošība nav iespējama bez labām transatlantiskajām attiecībām. Diemžēl šie sakari pēdējā gadā ir cietuši. Te nav runa par NATO, jo, neskatoties uz dažiem izteikumiem no ASV prezidenta puses, NATO ir stabila. Neaizmirsīsim, ka arī Kanāda spēlē īpaši nozīmīgu lomu Latvijas transatlantiskajās attiecībās. ASV mērķtiecīgā rīcība Eiropā un NATO ietvaros ir pieaugusi. Un ASV atbalsts Baltijas valstīm ir bijis nemainīgs.

Lielākais izaicinājums ir ASV un Eiropas Savienības attiecības. Eiropai nepieciešams aktīvāk un radošāk aizstāvēt savas intereses Vašingtonā. Pat ja pašreizējā ASV administrācija turpina atbalstīt NATO, vājākas attiecības starp Ameriku un Eiropu varētu ietekmēt NATO un Eiropas Savienības sadarbības iespējas. Bet ASV politika balstās uz trim varām, un mums kā Saeimas deputātiem ir īpaša loma nodrošināt, ka jaunais ASV Kongress mūs uzklausa un saprot. 2019. gadā mums ir vēl aktīvāk jākontaktējas ar Amerikas likumdevējiem. Mēs to varam darīt divpusēji šeit, Rīgā, vai Vašingtonā, bet vēl izdevīgāk ir strādāt kopā ar mūsu igauņu un lietuviešu kolēģiem. Arī NB8 formāts paplašina mūsu iespējas tikt uzklausītiem Vašingtonā. Mums ir jāveicina šādas kopīgas Baltijas un Ziemeļvalstu deputātu delegāciju tikšanās ar mūsu ASV kolēģiem. Mēs nedrīkstam kautrēties, mums ir jākontaktējas. Ir jāizmanto katra iespēja uzrunāt amerikāņu diplomātus, likumdevējus, ekspertus un mediju pārstāvjus. Un šeit mūsu diasporai vēl joprojām ir milzīga loma. Var atkal pateikties Amerikas Latviešu apvienībai un Apvienotajai baltiešu komitejai Vašingtonā, kas papildina mūsu politisko aizstāvību Amerikā.

Ja vēlamies saglabāt ASV–Latvijas attiecības, mums vienlaikus ir jāstiprina Eiropas Savienības un ASV attiecības. Mūsu iekšējā drošība un labklājība balstās prasmē sadarboties ar sabiedrotajiem. Mums ir aktīvi jāpiedalās NATO un Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā un jāstrādā konstruktīvi, koleģiāli un tālredzīgi. Ārlietu ministrijas ziņojums rāda pareizo ceļu.

Paldies mūsu ministriem un visiem Latvijas diplomātiem par milzīgo un kvalitatīvo ieguldījumu Latvijas drošībā un attīstībā.

Es esmu Saeimā tikai deviņus gadus, bet esmu strādājis ar visām valdībām pēdējos 28 gadus. Katrai ir bijušas savas stiprās un vājās puses, bet katra ir nodrošinājusi mūsu valsts pastāvēšanu. Šogad vēl vairāk nekā līdz šim turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, kā mēs pārstāvēsim mūsu intereses ārpus Latvijas. Ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču mums ir divas šolaik visspēcīgākās, visietekmīgākās balsis, ar ko uzrunāt Briseli, Vašingtonu, Londonu, Parīzi un Berlīni. Mūsu ārpolitika kalpo mūsu iedzīvotājiem. Mūsu pienākums kā Saeimas deputātiem ir darīt visu, lai pilnveidotu, stiprinātu un īstenotu Latvijas ārpolitikas prioritātes, jo tikai tā mēs varēsim aizstāvēt mūsu nacionālās intereses un iedzīvotājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz pārtraukumam ir sešas minūtes. Rinkēviča kungs, vai vēlaties runāt tagad?

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, otro reizi.

E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Kā jau tas Saeimas debatēs ir ierasts, ik pa brītiņam jānāk tribīnē un jācenšas atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem vai apgalvojumiem.

Es gribētu pievērsties divām lietām. Pirmā lieta ir tā, ko vairāki deputāti minēja, – migrācija, ANO migrācijas pakts un, teiksim, Latvijas politika šajos jautājumos. Tas, ko es teicu 2015. gadā, kad mums bija ļoti sarežģītas diskusijas 12. Saeimā, ir tas, ko es varu atkārtot arī tagad, proti, diskusija par to, kā gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstis saprot sadarbību un solidaritāti. Šī diskusija varbūt ir pieklususi medijos, bet NATO un Eiropas Savienības gaiteņos turpinās. Un, ja mēs savulaik nebūtu lēmuši par brīvprātīgu, uzsveru – brīvprātīgu, lēmumu uzņemt ne jau ekonomiskos migrantus, bet gan tos, kuri kvalificējas atbilstoši starptautiskajām un Latvijas tiesību normām kā bēgļi, tad, kas zina, varbūt 2016. gadā Varšavas samitā un 2018. gadā Briseles samitā mums nebūtu tik labi izdevies veicināt arī savu drošību. Un šeit nebūtu Itālijas karavīru. Varbūt būtu arī citāda diskusija. Un patīk mums vai ne, bet šie jautājumi, lai cik varbūt tie liekas neloģiski, ir savstarpēji saistīti.

Par ANO migrācijas paktu. Es gribētu teikt, ka par to mēs esam diskutējuši Ārlietu komisijā, par to mēs esam diskutējuši šeit, Saeimā, 6. decembrī arī Pieprasījumu komisijā.

Trīs lietas, kuras es gribu uzsvērt.

Pirmā lieta. Nu nevajag melot. Migrācijas pakts nav juridiski saistošs ar balsojumu vai bez tā. Tas ir skaidri pateikts.

Otrā lieta. Latvija un Ārlietu ministrija, un attiecīgie mūsu pārstāvji pilnībā izpildīja Saeimas lēmumu. Latvijas pārstāvis nebija Marrākešas konferencē, kurā apstiprināja šo paktu. Latvijas pārstāvis atturējās – tāpat kā vesela rinda valstu, kuras ir minētas arī Saeimas lēmumā –, izskaidrojot un pasakot, ka Latvijas Saeima ir lēmusi par nepievienošanos paktam.

Es saprotu, ka gribas savas bailes attaisnot un savu politisko kapitālu kaut kādā veidā veicināt, bet tas nav labi. Vienreiz tas izdosies, otrreiz izdosies, trešo reizi jūs, kolēģi, nonāksiet situācijā, kurā jums vairs neticēs pat tad, kad jums patiešām varētu būt taisnība.

Stepaņenko kundze, tad, kad es uzzināju vēlēšanu rezultātus, man bija zināmas bažas, ka Sudrabas kundze, kura parasti mūs izklaidēja ar absurdiem apgalvojumiem, ir prom un ka viņas vieta paliks tukša. Jūsu trīs apgalvojumi patiešām ir tik absurdi, ka es ar prieku secinu: jūs esat godprātīgi ieņēmusi šo vietu.

Pirmais. Jūs laikam neesat pamanījusi, ka Latvijas Saeima šobrīd vēl nav pieņēmusi šī gada budžetu. Un tāpēc šī gada budžetā vēl nekas nevar būt ieplānots, jo jūs neesat par to diskutējuši un balsojuši. Bet jūsu zināšanai: ja mēs paskatāmies pēdējo divu gadu tendenci, tad redzam, ka 2017. gadā diasporai jau tika atvēlēts 1,1 miljons eiro, pagājušajā gadā – 1,7 un šī gada budžeta pieprasījums, konsolidēts pa visām ministrijām – Ārlietu, Kultūras, Izglītības –, tostarp arī Sabiedrības integrācijas fondu, ir 3,4 miljoni. Es tikai gribu cerēt, ka tai brīdī, kad par to šeit diskutēs, būs arī atbalsts no parlamentāriešiem, sevišķi no tiem, kuri tagad tik ļoti iestājas par diasporu.

Par bērnu tiesībām arī... Nu, jums statistika tika nosūtīta pēc Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas sēdēm. Mums kopš 2017. gada ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Tieslietu ministriju. Un visās tiesās vai nu videokonferences režīmā, vai klātienē ar vēstniecības koordināciju un starpniecību piedalās bāriņtiesu pārstāvji. Viņi piedalās atbilstoši starptautiskajām normām. Vēstniecība sniedz palīdzību ģimenēm pat pirms tiesām. Un tas tiek darīts daudz, daudz plašākā mērā, un par tām lietām nevar dzirdēt. Nav lielu lietu. To nevar nekādā veidā izmantot politisku iemeslu dēļ. Un tāpēc jāsāk šeit žēloties.

Par Brexit. Jūs esat arī Eiropas lietu komisijā, kurā mēs esam diskutējuši par visiem plāniem. Mēs šeit divus gadus pēc kārtas ārlietu ziņojumā esam runājuši par Brexit, par visiem scenārijiem. Es jūs esmu informējis gandrīz vai katrā otrajā komisijas sēdē, kurā piedalos, par visiem Brexit jautājumiem, arī par mūsu gatavošanos un dažādiem plāniem. Un šobrīd mēs esam panākuši gandrīz viens pret vienu tās pašas vienošanās ar Lielbritāniju, kādas panākušas daudzas citas valstis. Tāpēc pārmest tādas lietas, protams, var, ja gribas izcelties, ielikt savu runu Facebook un cerēt, ka cilvēki kritiski to nevērtēs, bet tas nav labi.

Es pat nesākšu diskutēt par visiem SASKAŅAS apgalvojumiem, kas atkārtojas gadu no gada. Vienīgais, ko es Dombrovska kungam varētu vēlēt, ir: beigt mocīties Latvijā, doties uz Briseli, kļūt par Eiroparlamenta deputātu un savas patiesības sludināt tur.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens: "Ir!"), Ieva Krapāne, Armands Krauze (Starpsauciens: "Ir!"), Regīna Ločmele-Luņova, Artis Pabriks, Jānis Reirs, Andris Skride, Inese Voika... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – "Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cilvēkiem var būt dažādi plāni, darāmie darbi, bet brīdī, kad sasirgst bērns vai kāds cits tuvs ģimenes loceklis, visi šie darāmie darbi, plāni tiek pastumti malā un cilvēks vai vecāks ziedo savu laiku, enerģiju, miegu, lai palīdzētu sev tuvajam cilvēkam.

Līdzīgi runājot, man gribas teikt, ka ar ļoti daudzām Eiropas valstīm... ka ļoti daudzas Eiropas valstis ir piemeklējusi slimība. Ir izveidojusies ļoti liela sociālā plaisa: no vienas puses, dzīves līmenis uzlabojas, no otras puses, ir miljoniem eiropiešu, kuri spiesti visu savu mūžu dzīvot īrētos mājokļos vai arī kļūt par parādu vergiem uz visu atlikušo mūžu.

Tomēr daudz būtiskāka problēma ir tā, ka Eiropa ir vienīgais pasaules reģions, kur zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju skaits samazinās, vienīgais pasaules reģions, kurš pēc būtības izmirst. Un, neraugoties uz šiem apstākļiem, kad trauksmes zvani būtu jāzvana visaugstākajā līmenī, Eiropas institūcijas un nacionālās valdības nevis metas palīdzēt valstīm, tautām atkopties, bet risina dažādas pseidoproblēmas. Tas savukārt noved pie tā, ka daudzās Eiropas valstīs izceļas politiskās krīzes, jo elite ir bijusi pārāk atrauta no tautas. Es domāju, ka šis ir viens no būtiskajiem aspektiem. Daudzi eiropieši arī saskata, ka šo smago problēmu risinājums nevar būt Eiropas tautu aizstāšana ar ieceļotājiem no Āfrikas, Āzijas vai Tuvajiem Austrumiem, ka risinājums ir jāmeklē citur.

Jau šogad pavasarī notiks sava veida referendums par Eiropas tālāko nākotni: vai tiks turpināta pašreizējā liberālsociālistiskā politika un Eiropa slīgs aizvien lielākā sašķeltībā, mēģinot sodīt, atņemt balsstiesības demokrātiski ievēlētām valstīm, vai notiks kaut kāda kursa maiņa attiecībā uz ieklausīšanos sabiedrībā. Vai uzvarēs tie spēki, kuri pārstāv konservatīvos uzskatus un kuri noteikti vēlēsies vest Eiropu tautas, kultūras, valodas saglabāšanas virzienā? Šī būs būtiska izšķiršanās. Un es ceru, ka nākamo Eiropas institūciju darba kārtībā nonāks šie jautājumi par Eiropas tautu ataudzes nodrošināšanu, jo bez tiem Eiropa gluži vienkārši kādā brīdī pārstās būt Eiropa.

Pirms laba laika, kad biju daudz, daudz jaunāks, nekā esmu šobrīd (Starpsaucieni. Smiekli.), kad notika Saeimas pirmās ārpolitiskās debates, es tajās paudu viedokli, ka Krievija rada reālu apdraudējumu Latvijai, ne tikai izmantojot maigās varas instrumentus, bet tās agresīvā ekspansija var novest arī pie tā, ka tiek ar militāru spēku okupētas kaimiņvalstis. Toreiz daudzi iesmēja par jauno deputātu. Teica: "Nu, mums ir jāveido labas attiecības. Nauda, bizness – tas ir galvenais. Ko viņš te runā par apdraudējumu?" Un tā tas saglabājās vairākus gadus, līdz 2014.  gadā Krievijas karaspēks okupēja Ukrainas teritorijas. Tad daudzu viedoklis mainījās. Pat tie, kuri iepriekš bija lieli sadarbības ar Krieviju atbalstītāji, pārstāja tādi būt, jo ieraudzīja reālo situāciju.

Šobrīd es esmu pārliecināts, ka Eiropā Krievijas maigā vara turpina izplatīties un notiek dažādi centieni ietekmēt vēlēšanas vienā vai otrā valstī. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krievija ietekmēja arī vēlēšanas Latvijā 2018. gadā. Tās mērķis netika sasniegts. Šobrīd nav izveidota prokremliska valdība, bet ceļš bija viennozīmīgi nosprausts tai virzienā.

Attiecībā uz Krieviju vēl būtu vērts pieminēt aizvadītajā gadā pieņemto lēmumu iekļaut virkni Saeimas deputātu Krievijas melnajā sarakstā, tostarp arī mani. Es nezinu, kāda bija Krievijas motivācija. Vai tā tiešām cerēja, ka šie Saeimas deputāti aktīvi brauks uz Krieviju vai varbūt viņiem mainīsies viedoklis. Es savā un savu kolēģu vārdā gribu teikt, ka Krievija var kaut 10 reizes iekļaut mūs melnajā sarakstā, bet mēs nemainīsim savu nostāju, ka Krievija ir pretlikumīgi okupējusi Gruzijas un Ukrainas reģionus. Kaut vai desmitiem reižu lai iekļauj mūs melnajos sarakstos, mēs savu nostāju nemainīsim.

Runājot par iepriekšējām ārpolitikas debatēm, es varu teikt: Nacionālā apvienība ir bijusi tādā pozīcijā, ka mēs no malas esam aicinājuši mainīt vienu, otru, trešo pozīciju, jo ārpolitiku lielā mērā bija monopolizējusi VIENOTĪBA, kurai bija premjerministrs, kurai bija ārlietu ministrs, kurai bija ārpolitikas komisiju vadītāji, taču šobrīd situācija ir mainījusies. No partijas, kas lielā mērā vēroja šos notikumus no malas, Nacionālā apvienība ir kļuvusi par partiju, kas veido Latvijas ārpolitiku. Un tāpēc es varu teikt, ka šī ārpolitika pavisam noteikti būs daudz aktīvāka, reālistiskāka, uz Latvijas iedzīvotāju interesēm balstīta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Es vēlētos lūgt apvienot abus laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

J. Vucāns. Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi, ārlietu ministra kungs! Ārlietu ministra ziņojumā un arī vakar apstiprinātās valdības deklarācijā vairākas rindkopas skar sadarbību tā sauktajos B3 un NB8 formātos, par ko šodien jau runāja gan Mūrnieces kundze, gan Kalniņa kungs.

Tā kā 2019. gads ir Latvijas prezidentūras gads Baltijas Asamblejā un vienlaikus Baltijas Ministru padomē, bet gada pirmajā pusē vēl arī Baltijas jūras valstu padomē, savas šodienas uzstāšanās ietvaros centīšos iezīmēt gan būtiskāko no paveiktā, gan arī iecerētos darbus un sadarbības virzienus Baltijas Asamblejas kā starpparlamentu sadarbības organizācijas formātā.

Līdz ar to runāšu kā Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas Asamblejā un arī kā pašreizējais Baltijas Asamblejas prezidents.

Vispirms nedaudz bāzes informācijas jaunajiem Saeimas deputātiem, kuri varbūt ne līdz galam ir informēti par to, kas tad ir Baltijas Asambleja. Baltijas Asambleja ir triju Baltijas valstu starpparlamentu sadarbības organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1991. gada 8. novembrī, balstoties uz neatkarības atgūšanas procesā uzkrāto mūsu Baltijas valstu nacionālās atmodas kustību sadarbības pieredzi.

Savā darbībā Baltijas Asambleja ļoti daudz ir mācījusies no Ziemeļvalstu padomes, ar kuru tā 1992. gadā noslēdza sadarbības līgumu, lai stiprinātu visu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbību dabas aizsardzībā, drošības politikā, izglītībā un kultūrā, tirgus ekonomikas principu piemērošanā, lauksaimniecībā, enerģētikā un publiskās infrastruktūras attīstībā.

Politikas vēstures pētnieki jau ir novērtējuši šī Baltijas Asamblejas un Ziemeļvalstu padomes līguma nozīmīgumu, uzsverot, ka tas veicinājis Baltijas valstu pilnvērtīgu atgriešanos Ziemeļeiropas valstu saimē.

Otrs ne mazāk nozīmīgs līgums, kas noslēgts 1994. gadā, saista Baltijas Asambleju ar Beniluksa parlamentu, kas, atkal politologu skatījumā, ir veicinājis Baltijas valstu atgriešanos Eiropas politiskajā arēnā, nodrošinot ar šo sadarbību Baltijas valstu politiķiem dziļāku izpratni par eiropeisku pārrobežu sadarbību, sadarbību ārlietās, likumdošanas aktu harmonizāciju un citiem jautājumiem.

No savas nu jau septiņus gadus ilgās pieredzes, strādājot Baltijas Asamblejā, tai skaitā kopš 2014. gada sākuma vadot Latvijas delegāciju Baltijas Asamblejā, varu viennozīmīgi piekrist šādam politologu vērtējumam.

Jāatzīmē, ka Baltijas Asambleja ir arī Baltijas jūras parlamentārās konferences dalīborganizācija kopš tās izveides brīža 1991. gadā. Baltijas Asamblejai ir sadarbības līgums ar GUAM (tas ir, Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas) Parlamentāro asambleju. Baltijas Asamblejai ir reāla sadarbība ar Višegradas grupas valstu parlamentāriešiem, Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju, Vidusjūras Savienības Parlamentāro asambleju un citām organizācijām. Tas tā – ievadam.

Kā jau minēju, Latvijas Saeima un Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā 2019. gadā atbilstoši Baltijas Asamblejas statūtos noteiktajam prezidentūras rotācijas principam ir pārņēmusi no Lietuvas Baltijas Asamblejas prezidējošās valsts pienākumus.

Jau 2018. gada agrā pavasarī Latvijas delegācija uzsāka mērķtiecīgu darbu pie prezidentūras programmas un darba plāna izstrādes. Latvijas delegācijas locekļi tikās ar Latvijas toreizējo premjerministru Māri Kučinski, ministriem, nozaru asociācijām, lai skaidri iezīmētu tās jomas, kurās mums – baltiešiem – būtu jāapvieno savi spēki un resursi, lai stātos pretī pašreizējiem iekšējās un ārējās vides radītajiem izaicinājumiem un izmantotu to sniegtās iespējas.

Vienlaikus 2019. gadā Latvija ir kļuvusi par prezidējošo valsti Baltijas Ministru padomē, līdz šī gada vidum turpinot veikt prezidējošās valsts funkcijas arī Baltijas jūras valstu padomē. Latvija šīs trīs vienlaicīgās prezidentūras ir pārņēmusi laikā, kad Baltijas valstu solidaritātei, vienprātībai un partnerībai ir stratēģiska nozīme.

Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā devīze ir: "Kopīgiem spēkiem sasniedzams vairāk." Šī devīze apliecina reģiona apņēmību sadarboties un vienoties. Latvijas prezidentūras ietvaros iecerēts turpināt stiprināt Baltijas valstu parlamentāriešu dialogu, savstarpējo uzticību un paļāvību, koncentrējot uzmanību uz šādām parlamentārās sadarbības prioritātēm:

1. Visaptveroša drošības un aizsardzības koncepcija.

2. Baltijas valstu un Eiropas starpsavienojumu stiprināšana enerģētikas, transporta un infrastruktūras jomā.

3. Baltijas reģiona izaugsmes un konkurētspējas attīstīšana.

Šie sadarbības virzieni ir sinhronizēti ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības virzieniem, kurus aizvadītā gada nogalē, piedaloties gan Ziemeļvalstu padomes sesijā Oslo, gan arī Baltijas Asamblejas Prezidija un Ziemeļvalstu padomes Prezidija tikšanās ietvaros Espo (Somijā), man bija uzticēts saskaņot ar abu pārējo Baltijas valstu delegācijām Baltijas Asamblejā un arī ar Ziemeļvalstu padomi. Un tā šī Baltijas Asamblejas un Ziemeļvalstu padomes sadarbība šajā gadā tiks koncentrēta šādos virzienos: Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšana drošības, ārlietu un aizsardzības jomā; starpsavienojumu attīstīšana starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm enerģētikas, transporta un infrastruktūras jomā; intensīvāka partnerības veidošana un nostiprināšana pētniecībā un inovācijās.

Baltijas valstīm ir kopīgas intereses un vērtības, un tās kopīgiem spēkiem gādā par reģiona stabilitāti un labklājību. Baltijas valstis ir apņēmības pilnas turpināt reģionālo sadarbību Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros. Un jāatzīmē, ka šī sadarbība līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga.

Mūsu valstīm un Baltijas sadarbības institūcijām ir kopīga atbildība un kopīgi jāpieņem iedzīvotāju interesēs tādi lēmumi, kas uzlabotu viņu ikdienas dzīvi un veicinātu izaugsmi un labklājību.

Aizvadītajā 2018. gadā... Baltijas Asambleja var sniegt pārskatu par to, ka 2018. gadā ar Baltijas Asamblejas tiešu līdzdalību ir noslēgti divi nozīmīgi Baltijas valstu starpvaldību līgumi:

pirmkārt, Izglītības un zinātnes ministrijas līgums ar abu pārējo Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministrijām par kvalifikāciju, kas saistītas ar augstāko izglītību, automātisku akadēmisko atzīšanu mūsu valstu starpā;

otrkārt, Kultūras ministrijas līgums ar abu pārējo Baltijas valstu kultūras ministrijām par Baltijas Kultūras fonda izveidi, lai veicinātu triju valstu kopīgu kultūras aktivitāšu īstenošanu.

Šo līgumu sagatavošanā būtiski tika izmantota Beniluksa parlamenta un Ziemeļvalstu padomes pieredze, arī Ziemeļvalstu Kultūras fonda un Ziemeļvalstu Kultūras punkta ekspertu piesaiste. Jāatzīmē arī Ziemeļu Ministru padomes dāvinājums 100 000 eiro apmērā sadarbības veicināšanai kultūras jomā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, kā arī tas, ka kultūras ministriju noslēgtais līgums paredz, ka arī katrai Baltijas valstij jāiegulda šajā jaunizveidotajā fondā 100 000 eiro ik gadu.

Trešais būtiskais Baltijas Asamblejas sasniegums aizvadītajā gadā ir tās neatlaidīga spiediena rezultātā oktobrī noslēgtais līgums starp Latviju un Lietuvu par pārrobežu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu abu valstu pierobežas reģionos.

Līdzīga vienošanās starp Latviju un Igauniju veiksmīgi darbojas jau kopš 2010. gada un ir palīdzējusi izglābt nozīmīgu skaitu cilvēku dzīvību abās robežas pusēs.

Taču diemžēl vakar saņemtā ziņa šī līguma sakarā mani neiepriecina, jo izskatās, ka starp Latvijas un Lietuvas par šī līguma izpildi atbildīgajām institūcijām atkal ir sācies tā saucamais ierēdnieciskais futbols. Tas nozīmē, ka Baltijas Asambleja un tās Prezidijs atkal būs spiesti iesaistīties ar tiem pieejamiem politiskajiem ietekmēšanas un audzināšanas līdzekļiem. Un mēs jau esam sagatavojuši skaidrojumus pieprasošas vēstules Latvijas un Lietuvas veselības ministriem.

Jāsaka gan, ka veselības aprūpes nozare tomēr ir tā, kurā Baltijas Asambleja var lepoties ar sadarbībā sasniegto.

Te jāatgādina, ka, Baltijas Asamblejas rosināti, 2017. gadā veiksmīgi noslēdzās divi kopīgi Baltijas valstu iepirkumi par medikamentu piegādēm 2018. gadā: Latvija un Igaunija kopīgi iepirka vakcīnu pret rotavīrusu, savukārt Latvija ar Lietuvu – pneimokoka vakcīnu bērniem līdz divu gadu vecumam. Ietaupījumi ir mērāmi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā katrai valstij. Pneimokoka vakcīnas gadījumā Latvija ir ietaupījusi apmēram 575 000 eiro (uz tā rēķina, ka iepirkuma cena bija par 19,6 procentiem zemāka nekā iepriekš, kad Latvija veica iepirkumu atsevišķi). Lietuva ietaupīja vēl lielāku summu – 825 000 eiro, iegūstot par 15 procentiem zemāku iepirkuma cenu. Šajos iepirkumos, rotavīrusa vakcīnas gadījumā abām valstīm kopā iepērkot 61 000 vakcīnu, tai skaitā Latvijai – apmēram 36 tūkstošus, Igaunijai – apmēram 25 tūkstošus vakcīnu, Latvija ieguva par 11 procentiem zemāku iepirkuma cenu, bet Igaunija – par 25 procentiem zemāku iepirkuma cenu, tā parādot, ka tā saucamā mēroga ekonomika strādā arī šajā gadījumā.

Kā aizvakar lēmām Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēdē – nākamais kopīgais iepirkums varētu tikt rosināts attiecībā uz pretvēža zālēm.

Vēl runājot par veselības aprūpes nozari, manā skatījumā, noteikti negatīvi no Latvijas viedokļa ir vērtējams tas, ka aizvadītā gada sākumā Tartu Universitātes slimnīca jeb Tartu klīnika vienpusēji, laikus neinformējot pārējās Baltijas valstis, pieslēdzās Scandiatransplant orgānu transplantācijas tīklam, tādējādi liedzot pacientiem no Latvijas piekļūt aknu transplantācijas operācijām, kuras līdz tam mūsu valsts pilsoņi izmantoja Tartu klīnikā. Un šis ir jautājums, ar kuru acīmredzot Baltijas Asamblejai būs jāstrādā arī vēl šajā gadā.

Arī Baltijas Asamblejas prezidentūras laikā, cieši saskaņojot savas aktivitātes ar Baltijas Ministru padomes darbību, mēs centīsimies panākt praktiskus, uz nākotni orientētus un Baltijas reģiona iedzīvotājiem redzamus rezultātus.

Jau šobrīd varam teikt, ka Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā laikā Baltijas valstu sadarbības ietvaros īstenojamā darba kārtība vairāk nekā iepriekš būs atkarīga no tādiem procesiem kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un turpmākās diskusijas par Eiropas Savienības nākotni, par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru 2021.–2027. gadam; no sarunu gaitas Eiropas Savienības ietvaros par kopējo lauksaimniecības politiku, par kohēzijas politiku; no reģionālo transporta, infrastruktūras un enerģētikas projektu attīstības tempa, kā arī no iekšējiem un ārējiem drošības apdraudējumiem.

Līdztekus tehnoloģiskajām un demogrāfiskajām pārmaiņām mainās arī Baltijas valstu sabiedrība un ekonomika. Jauno drošības apdraudējumu un ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ mums nepieciešama visaptveroša aizsardzības koncepcija.

Reģiona izaugsme un labklājība ir atkarīga no lēmumiem, kurus pieņemam dažādās sadarbības jomās. Izaicinājumu pārvarēšanā un Baltijas reģiona attīstības nodrošināšanā izšķiroša nozīme būs sadarbības pastiprināšanai tādās nozarēs kā izglītība un pētniecība, transports un infrastruktūra, enerģētika, aprites ekonomika, cīņa pret nodokļu krāpniecību, darba tirgus un sociālā aizsardzība.

Savas runas noslēgumā vēlos vēl pieskarties jautājumam par Baltijas Asamblejas lomu Austrumu partnerībā. Tāpat kā katru gadu, arī šajā gadā, šī gada maijā, Viļņā ir paredzēta Baltijas Asamblejas un triju Baltijas valstu ārlietu ministriju kopīgi organizēta konference par Austrumu partnerības jautājumiem. Tās mērķis, protams, tāpat kā iepriekš, ir sniegt atbalstu Gruzijai, Ukrainai, Moldovai to ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Arī Austrumu partnerības jautājums attiecībā uz Baltkrieviju ir ļoti būtisks Latvijai, jo Baltkrievija tomēr ir Latvijas tiešā kaimiņvalsts.

Runājot par Latvijas prezidentūru Baltijas Asamblejā, vēlos uzsvērt to, ka Baltijas Asamblejas Prezidija darba kārtībā būtiskākais uzsvars tiks likts uz jautājumiem tajās jomās, kuras skar sadarbību drošības un aizsardzības politikā, koordinācijas un kapacitātes uzlabošanas aspektos un jautājumos, kuri skar manis jau pieminēto Austrumu partnerības valstu atbalstu, kā arī reģionālo tīklu stiprināšanas jautājumos.

Savas darbības prioritātes ir noteikusi arī katra Baltijas Asamblejas komiteja, un šeit ļoti būtiski ir tas, lai mūsu deleģētie pārstāvji Baltijas Asamblejā uzturētu ļoti ciešus kontaktus ar tiem nacionālā parlamenta deputātiem, kuri strādā atbilstoša profila komisijās, jo tikai tad, ja pastāv cieša sadarbība starp Baltijas Asamblejas komitejas un atbilstošas nacionālā parlamenta komitejas darbību, ir iespējams sasniegt labus rezultātus.

Noslēgumā es vēlos Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vārdā – gan tās, kura ir šobrīd, gan tās, kura darbojās iepriekšējā Saeimas sasaukumā, –izteikt pateicību par atbalstu, ko Baltijas Asambleja ir saņēmusi no Saeimas Prezidija un īpaši no Saeimas priekšsēdētājas Mūrnieces kundzes. Vēlos pateikties ārlietu ministram par ražīgo sadarbību, kāda mums ir bijusi, un sevišķi vēlos pateikties premjeram, bijušajam premjeram, Mārim Kučinskim par ļoti aktīvo un lietišķo sadarbību, kāda mums bija.

Un es ļoti ceru, ka arī turpmāk sadarbība gan ar Saeimas Prezidiju, gan ar Ārlietu ministriju, gan ar visu valdību kopumā būs tikpat ražīga un mērķorientēta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Pagājušā gada nogalē notika viens aizkustinošs pasākums, saistīts ar Latvijas simtgadi. 19. decembrī Stokholmā Zviedrijas parlaments sanāca uz īpašu sesiju, kas bija veltīta Baltijas simtgadei. Tajā, klātesot Riksdāga spīkeram un daudziem parlamenta locekļiem, vēsturnieks Diks Harisons atskatījās ne tikai uz pēdējiem simt, bet veseliem tūkstoš gadiem, kuros mūsu tautas ir mijiedarbojušās. Viņš teica:

"Ja hipotētisks ārzemnieks būtu ieradies no citas planētas, lai paredzētu Eiropas tautu nākotni, viņš neticīgi kratītu galvu, analizējot igauņu, latviešu un lietuviešu nākotni. Neatkarīgi no tā, vai viņa skats būtu bijis 1200., 1600. vai 1939. gadā, izredzes būtu bijušas drūmas. Tautas bija pārāk mazas, kaimiņi bija pārāk spēcīgi, karadarbība bija pārāk postoša.

Un tomēr – šeit viņi ir. 1918. gadā iegūtā neatkarība izrādījās ilgstoša. Padomju okupācija izrādījās iekavās – diemžēl asiņainās iekavās, bet [..] īslaicīgās iekavās, kas nu jau ir pagātne. Igaunija, Latvija un Lietuva joprojām ir šeit – trīs svarīgas, plaukstošas un lepnas valstis, kuru eksistence ir pierādījums tam, ka nākotne nav paredzama, ka nākamie notikumi nav atkarīgi no anonīmiem vēstures spēkiem, bet gan no rīcības, indivīdiem un grupām, kas tic sev.

Līdz ar to Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēsture nav tikai stāsts par izdzīvošanu bezcerīgo vēstures izredžu priekšā. Tas ir arī viens no pasaules varas vēsturē galvenajiem piemēriem par spēju mainīt laika gaitu."

Paldies Zviedrijas parlamentam par Baltijas valstu godināšanu.

Tagad par šodienu. Latvija, ieejot otrajā simtgadē, ir viena no visvairāk globalizētajām valstīm pasaulē. Kā saskaitījis Latvijas Ārpolitikas institūts, pasaulē ir vēl tikai 12 valstis, kuras ir dalībvalstis gan Eiropas Savienībā un NATO, gan OECD un citās organizācijās. Mums ir plašs darba lauks un plaša atbildība. Es gribētu redzēt Latviju kā spēcīgu spēlētāju šajās institūcijās. Latviju, kas piedalās ar savu ekspertīzi un labākajiem ekspertiem.

Mēs šodien apspriežam ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu un tikko paši esam iesākuši darbu 13. Saeimā, bet mums jāapzinās, ka lēmumi, kurus mēs pieņemam, ietekmēs Latviju vēl daudzus gadus uz priekšu. Latvija 2026. gadā vēlas kļūt par ANO Drošības padomes dalībnieci, un es gribētu atbalstīt mūsu diplomātus, lai viņi droši var spert soļus uz šo mērķi, nebaidoties, ka Latvijas iekšpolitiskais atbalsts tam varētu mazināties. Gatavību pieteikt Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanām Latvija izteica jau pirms astoņiem gadiem – 2011. gadā, 10. Saeimas laikā –, un man ir liels prieks redzēt, ka esam varējuši noturēt mūsu ārpolitikas kursu drošības stiprināšanai, neskatoties uz to, kas Latvijā šajā laikā ir noticis iekšpolitiski.

Mēs visi saprotam, ka laba ārpolitika sākas tepat, mājās. Un tā nes augļus dažādos virzienos. Latvijas veiktās reformas, tajā skaitā arī neveiksmīgās epizodes, ir svarīgs iedvesmas un labas prakses pārņemšanas avots Eiropas Savienības partnerattiecību valstīm – Ukrainai, Moldovai, Gruzijai, Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai un citām valstīm. Bieži vien mūsu kolēģi mācās par jomām un reformām, kuras Latvijā mēs paši skaļi kritizējam, piemēram, mūsu tiesu varu. Šobrīd Latvijai ir vairāki, es teiktu, veiksmīgi sadarbības projekti tiesu darba praksē, izglītošanā un administrēšanā. Mums ir jāstiprina Latvijas spēja apzināt un nodot tālāk tieši savu reformu pieredzi. Tādā veidā ārpolitika var atgriezties iekšpolitikā un mājās, jo, stāstot par savu pieredzi, mēs mācāmies paši. Es atbalstītu attīstības institūta un fonda izveidi, lai mūsu reformu pieredzi uzkrātu un nodotu tālāk jau ar pievienoto vērtību.

Īpaši Ukrainas kontekstā gribu atgādināt, ka mēs būsim principiāli partneri valstu teritoriālās nedalāmības aizstāvībā, strādāsim starptautiskajās organizācijās un aizstāvēsim to, kas notiek pie mums kaimiņos.

Laba ārpolitika sākas mājās. Un Latvijas ekonomika augs ar stipriem uzņēmumiem, kas nostiprināsies esošajos un iekaros jaunus eksporta tirgus. Šajā jomā mums ir jāatceras, ka mēs nevaram atļauties dažādus standartus biznesam Eiropas Savienībā un citviet pasaulē. Latvija nekad nav bijusi tik liela eksportētājvalsts, lai tiktu iekļauta pētījumā par kukuļmaksātāju valstīm, kurā sarindo eksportētājus no dažādām valstīm pēc tā, cik godīgi viņi uzvedas eksporta tirgos. Par Latvijas eksportētājiem datu nav, taču gadu gaitā uzklausot Latvijas uzņēmēju un dažreiz diemžēl arī valsts pārstāvju pārdomas par to, kā iespējams vienā vai otrā valstī gūt panākumus biznesā, es uzdodu jautājumu: vai Latvijas valsts dara pietiekami, lai atbalstītu savus uzņēmējus un veicinātu izpratni par godīgiem biznesa pamatiem? Šogad Latvija atzīmēs piecus gadus kopš pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, un nav bijis neviena gadījuma, kad kāda Latvijas firma būtu notiesāta. Taču mums nevajadzētu gaidīt, lai atbildīga biznesa jautājumiem pievērstos tikai pēc kāda skaļa skandāla. Stiprināsim godaprāta mehānismus, kā to mums savās rekomendācijās ir noteikusi OECD. To pašu no mums gaida arī NATO valstis, kuru aizsardzības industrijā arvien ciešāk vēlas iekļauties Latvijas uzņēmumi.

Ārpolitika sākas mājās un turpinās kaimiņos. Šogad Latvija būs Baltijas Asamblejas prezidējošā valsts, un jau šovakar Rīgā ierodas Drošības un aizsardzības komitejas dalībnieki no Lietuvas un Igaunijas. Pavisam drīz būs saruna par enerģētiku un pēc tam par kultūru. Šie praktiskie risinājumi starp Baltijas valstīm stiprina mūsu sadarbību un savstarpējo uzticēšanos, kas savukārt pēc tam ļauj mums iekļauties Ziemeļvalstu sadarbības lokā un tālāk arī Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās institūcijās.

Un visbeidzot. Ārpolitika sākas mājās, tepat, Saeimā, kur vakar mēs apstiprinājām Artura Krišjāņa Kariņa valdību, kura ir paudusi atbalstu demokrātiskai un godīgai valstij, kura ir atsaucīga pret saviem iedzīvotājiem, atbalsta nevalstisko sektoru un stiprina medijus. Tāpēc strādāsim, lai īstenotu valdības izvirzītos mērķus modernai un taisnīgai Latvijai gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Paldies ārlietu ministram par saturīgu izklāstu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā.

Manuprāt, ļoti būtiski, ka ārpolitikas prioritātes paliek nemainīgas arī 13. Saeimā. Piekrītu ziņojumā paustajam, ka mūsu valsts galvenās prioritātes ir ārējā drošība un aktīvs darbs Eiropas Savienībā, kā arī atziņai, ka Latvijas ārpolitikai jābūt elastīgai un spējīgai uz ātru rīcību.

Ikgadējā ziņojumā detalizēti aprakstītas vairākas Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes, pozīcijas un intereses: ciešāka Eiropas Savienības integrācija, aizsardzības sadarbības padziļināšana, Latvijas ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana. Pilnībā piekrītu, ka Latvijas drošība stingri sakņojas ciešā eiroatlantiskā sadarbībā starp Eiropu, ASV un Kanādu. Tāpat arī pozitīvi vērtēju Ārlietu ministrijas apņemšanos paust un aizstāvēt Latvijas pozīciju Nord Stream 2 gāzesvada jautājumā.

Tomēr gribu norādīt uz, manuprāt, ļoti būtisku šī ziņojuma trūkumu – ar klimata maiņu saistītu jautājumu neesību starp Latvijas prioritātēm.

Ziņojuma sākumā tiek konstatēts, ka "klimata maiņa rada būtiskas izmaiņas Baltijas jūras reģionam", taču ne Baltijas Ministru padomes, ne Baltijas jūras valstu padomes prioritātēs šis izaicinājums netiek atspoguļots. Nenoliedzami, Baltijas drošība, reģionālās savienojamības attīstība un kopīga interešu aizstāvība Eiropas Savienības ietvaros ir būtiski uzdevumi, tomēr es aicinātu Ārlietu ministriju iekļaut vides un klimata politikas jautājumus Latvijas ārpolitikas prioritātēs, it īpaši Baltijas jūras valstu sadarbības kontekstā. Ir par maz vienkārši konstatēt problēmas, ir laiks radīt risinājumus!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Klausos šīs debates, un prātā nāk anekdote. (Zālē ovācijas un aplausi.) Kāds vīrs saviem draugiem pie alus glāzes lielās. Viņš stāsta: "Mums ģimenē visa atbildība ir sadalīta! Sieva atbild par to, lai māja būtu kārtībā, lai būtu, ko ēst, lai bērni būtu pabaroti, apģērbti, aizvesti uz skolu, atvesti atpakaļ." Šie prasa: "Un tu par ko atbildi?" "Nu, manā atbildībā ir Brexit, manā atbildībā ir Sīrija (Smiekli.), karš Sīrijā. Manā atbildībā ir Ķīnas–Amerikas tirdzniecības karš." Apmēram tādas ir mūsu ārpolitikas debates pašlaik. Ne velti neviens tās neklausās ne šeit, zālē, ne arī tur, klausītājos. Laikam ir palikuši tikai ārpolitikas resora darbinieki, kuriem ir pienākums vienkārši nosēdēt visu šo laiku. (Starpsauciens.) Jo būtībā visi saprot, ka neatkarīgi no tā, kas te tiks debatēts, attiecībā uz šiem jautājumiem nekas nemainīsies. Un mēs rīkosimies tā, kā mums ir jārīkojas, proti, mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam uzticams NATO partneris, NATO aliansē esot, un mēs pildīsim to, ko mums teiks mūsu partneri. Tā ir visa mūsu ārpolitika – izsmeļoši, īsi un godīgi. Un, manuprāt, kā reālpolitiķis vērtējot to visu, šeit ir racionāls un... racionāls pamats tam visam, kāpēc mums tā rīkoties. Taču ir virkne jautājumu, kurus partneri mums priekšā nepateiks. Un es būtu ļoti gribējis, lai šeit, ārpolitikas debatēs, mēs runātu tieši par šiem jautājumiem.

Piemēram... un to es esmu darījis visās šajās ārpolitikas debatēs jau nez cik gadus, bet diemžēl tas nav aizgājis līdz ārlietu resoram... Es tāpēc jautājumu uzdošu vēlreiz: kas ir ar Reņģes sliedēm? Kāda ir mūsu pozīcija? Kā mēs to atrisināsim? Šis jautājums izkustējās, pateicoties ne jau Latvijas aktivitātēm, bet tam, ka tas bija pavisam citas valsts uzņēmums, kurš vērsās Eiropas Savienības Tiesā un sāka par to tiesāties. Un ko izdarīja lietuvieši? Eleganti... Viņi pateica: "Jā, jā, jā, viss būs! Viss būs! Mēs visu darīsim!" Kas tiek darīts? Ko Latvija ir izdarījusi no savas puses, lai dzītu to uz priekšu? Kādu konkrētu rīcību mēs esam veikuši? To es gribēju šeit dzirdēt. Par šīm konkrētajām lietām, ko neviens mūsu vietā neizdarīs.

Es arī labprāt gribētu dzirdēt, kāds ir Ārlietu ministrijas pārstāvniecību veikums. Mēs tērējam entos miljonus. Ko tās dara? Kādi ir plāni? Kā mēs efektivizēsim? Kā trūkst? Kāds vēl atbalsts ir vajadzīgs no mūsu puses? Kā to visu... padarīs sinerģiju daudz spēcīgāku?

Teiksim, es zinu vienu konkrētu gadījumu, kurš bija saistībā ar to, ka... mēs runājām par vienu tādu mums svarīgu jomu kā augstākās izglītības eksports. Tā ir nozare ar augstu pievienoto vērtību. (Starpsauciens.) Un, lai ārvalstu studenti varētu šeit nokļūt, viņiem jāsaņem vīzas Latvijā. Nu, un izrādījās, ka Ārlietu ministrijā tajā laikā, kad ir uzņemšana augstskolās un kad vajadzētu nodrošināt, lai šie studenti varētu vēstniecībā pieteikties un saņemt vīzas, vienkārši pasaka: "Mēs nestrādājam. Vienkārši... nebūs jums tā visa." Par ko es varu šeit uzteikt Ārlietu ministriju? Viņi tiešām ātri noreaģēja, kad es pie viņiem vērsos, tiešām ātri sāka šo jautājumu risināt.

Vienkārši to es pasaku kā piemēru, ka principā tās ir šīs reālās, praktiskās lietas, par kurām mēs šeit varētu diskutēt un domāt, kā mēs varam dot pienesumu, – lai šīm debatēm būtu kaut kāds reāls pienesums, kaut kāda jēga vispār. Tas ir tas, par ko es aicinātu šeit runāt. Jo pretējā gadījumā rodas tāda sajūta, ka mēs paši sev neticam, ka mums nav ne smadzeņu, ne mugurkaula, ne uzņēmības kaut ko sākt risināt.

Tāpēc es gribētu savu runu nobeigt ar citātu no Vinnija Pūka. (Aplausi.) Jā. Viņš teica: "Apsolies..." Un tas ir tas, ko es veltu ārlietu ministram: "Apsolies, ka tu vienmēr atcerēsies, ka tu esi drosmīgāks, nekā tev izliekas, ka tu esi stiprāks, nekā tev šķiet, un ka tu esi gudrāks, nekā tu domā." Mums ir šīs spējas parūpēties par sevi. Un es aicinu to arī darīt – konkrētas, reālas lietas, kas no mums ir atkarīgas. Pabarot, aizvest uz skolu, izskolot, izdarīt lietas, kuras mēs varam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Kolēģi deputāti! Mēs visi, protams, ļoti mīlam vārdu "ģeopolitika". Diemžēl pēdējos gados tas ne vienmēr tiek lietots saprotamā veidā. Piemēram, man nav īsti skaidrs, ko nozīmē "ģeopolitiskās pārmaiņas".

Latvijā ar šo vārdkopu izskaidro, piemēram, izglītības pārtraukšanu krievu valodā vai mēģinājumus slēgt Krievijas televīzijas kanālus. Bet vai mūsu valsts ir pārcēlusies uz Atlantijas okeānu vai tuvāk Austrālijai? Nē. Latvijas ģeopolitika ir tāda pati, kāda tā bija pēdējos 27 gadus.

Mūsu valsts robežojas ar Baltkrieviju, Igauniju, Krieviju un Lietuvu. Latvija ir maza valsts, tomēr ir spējīga spēlēt lomu tieši reģionālo problēmu risināšanā. Mūsu diplomātiem ir jāpēta kaimiņvalstis un jāmeklē pēc iespējas vairāk saskares punktu ar viņu interesēm. Vienlaikus Latvijai jāprot neitralizēt atsevišķu valstu un to juridisko personu negatīvās darbības pret sevi. Atļaujiet man īsa reglamenta ietvaros dot ieskatu attiecībās ar četrām kaimiņvalstīm.

Žēl, ka gandrīz nekas ministra ziņojumā nav rakstīts par Baltkrieviju, jo suverēnā kaimiņvalsts ir labākā garantija mūsu tranzīta diversifikācijai. Kā pirms divām dienām Saeimā teica Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Markoviča kungs, problēmu mūsu attiecībās praktiski nav. Galvenais kaimiņvalsts diplomāts informēja parlamentārās sadarbības grupu, kā strādāts, sagatavojot Baltkrievijas prezidenta vizīti Latvijā.

Esmu pārliecināts, ka Lukašenko kunga apmeklējums būs nozīmīgs notikums pat Eiropas līmenī. Latvijai ir jāizstrādā nostāja attiecībā uz Baltkrievijas atomelektrostaciju. Tās darbība tiks sākta tuvākajā laikā. Baltkrievijas atomelektrostacijas enerģijai ir liels potenciāls elektrības tirgus maiņai reģionā un cenu samazināšanā mūsu republikas patērētājiem.

Latvijai ir jāatrod arī sava vieta lielākajā Ķīnas projektā Eiropas teritorijā – brīvajā ekonomiskajā zonā "Lielais akmens" pie Minskas. Mūsu ostas – Rīga, Liepāja, Ventspils – var kļūt par baltkrievu un ķīniešu projekta partneriem, kā arī nosūtīt uz Rietumeiropu modernizētas naftas pārstrādes rūpnīcas produkciju.

Pagājušā gada 3. aprīlī britu televīzijas kanāls Sky News nodēvēja notikumus Ukrainā par civilkaru. Es lietošu šo terminu, šo jēdzienu. Ukrainas pilsoņu kara karstās fāzes laikā, kurā piedalījās arī Krievijas brīvprātīgie un militārā tehnika, tieši Baltkrievija iestājās kā stabilitātes garants. Iedomājamies, kas notiktu, ja uz tūkstoš kilometru Baltkrievijas un Ukrainas robežas būtu spriedze? Tomēr uzvarēja slāvu brālība, un Minska kļuva par Porošenko kunga un Putina kunga sarunu vietu. Baltkrievi ir drošības donors mūsu reģionā, un tas ir Latvijas interesēs.

Attiecībā uz Igauniju. Ar šo valsti Latvijai ir vissiltākās attiecības, protams, ņemot vērā Igaunijas sevišķi tuvo brālību ar Somiju un to, ka Igaunija pati sevi uzskata drīzāk par Ziemeļvalsti, nevis Baltijas valsti. Latvija un Igaunija pērn pat rīkoja kopīgu valdības sēdi Gaismas pilī. Bet Igauniju un Latviju pēdējā laikā vieno divi sociālekonomiski fenomeni, proti, masveida "alkoholiskais tūrisms" uz Vidzemi, kā arī bēgšana no Valkas uz kaimiņvalsti pēc kvalitatīvākiem sociālajiem pakalpojumiem.

Šodien mēs uzklausījām interesantu paziņojumu par dažādiem Baltijas valstu sadarbības formātiem, bet es šeit parunāšu par mazliet konkrētākiem tematiem. Arī Igaunijā ir liela krieviski runājošo kopiena un ne vienmēr attiecības ar valdību veidojas gludi. Tomēr Igaunijas slāvu tautības pārstāvji ir ministru kabinetā, un Igaunija nav aizgājusi no ES un NATO. Varbūt ar Igauniju ir jāorganizē pieredzes apmaiņa par etnisko integrāciju?

Man ļoti patīk Lietuva. Tur cilvēki saņem tā saucamo pilsonības nulles variantu neatkarīgi no tā, kurā PSRS republikā viņi ir dzimuši. Šobrīd lietuvieši uzvar sacensībās par ukraiņu darbaspēku. Viļņas stacijā pat ir dzeltenzili plakāti ar uzrakstiem krievu valodā, kādās specialitātēs strādājošie ir nepieciešami. Ukrainas vilciens, kas dodas uz Rīgu, ierodas pie mums gandrīz tukšs, jo lielākā daļa pasažieru paliek tieši Lietuvā.

Lietuva joprojām dzīvo sapņos par lielkņazisti, lietuvieši stāsta par to, ka viņu zirgi nokļuva līdz Melnajai jūrai. Lietuvai raksturīga diezgan aktīva un dažreiz pat agresīva pieeja biznesam – vai tā ir tirdzniecība, vai tas ir tranzīts. Es nezinu piemēru, ka Latvijas veikals Viļņas centrā izspiestu vietējo kompāniju, taču tieši tas notiek Latvijas galvaspilsētā. Lielākie hipermārketi un debesskrāpji pieder lietuviešiem. Tas nav ne slikti, ne labi, bet tas ir jāsaprot un jāizskata, ko Latvija var gūt no tādām asimetriskām attiecībām.

Lietuvas prezidente nevarēja ierasties Latvijas jubilejas svinībās tāpēc, ka bija bojāta lidmašīna. Jā, mēs taču dzīvojam ģeopolitisku pārmaiņu laikmetā, un Lietuvai ir sala Ziemeļu Ledus okeānā, no kuras uz Rīgu jālido divas stundas! Ja nopietni, tad aiz Grībauskaites kundzes atteikšanās no vizītes Latvijā tomēr slēpjas kaut kas, par ko Ārlietu ministrija klusē. Vai tad deputātiem nav jāzina patiesība par reālajām attiecībām ar mūsu kaimiņvalsti Lietuvu? Ko tad dara mūsu vēstniecība Lietuvā?

Runājot par Latvijas attiecībām ar Lietuvu un Igauniju, varu teikt, ka Rail Baltica projekts kustas uz priekšu ļoti lēni un pretrunīgi. Jebkurā gadījumā tā realizācija mūsu apstākļos nozīmēs, ka Latvijā ieradīsies tūkstošiem un tūkstošiem ārvalstu strādnieku. Jaunās paaudzes politiķi droši vien neatceras, ka Atmoda Latvijā sākās ar lozungu "Metro – nē!". Pazemes transportu Rīgā pirms 30 gadiem vajadzēja būvēt tieši baltkrieviem, un Vērmanes dārzā bija paredzēta stacija, ko sauktu par "Draudzību". Tagad mums paredzēta cita, lielāka mēroga "draudzība". Bet kurš būvēs šo dzelzceļu? Kādā valodā, tā teikt, tiks veikta šī būve? Kā tas veicinās demogrāfiju Latvijā? Jautājumi, jautājumi.

Patiesībā mūsu diplomātiskie resursi pat lielākajās Rietumvalstīs ir ļoti vāji. Piemēram, Francijā Latvija uztur tikai vēstnieku un viņa vietnieku, lai gan Parīzē... Eiropas lielākā valsts ir ar kodolieročiem galvaspilsētā. Tajā pašā laikā Latvijai ir atsevišķas pārstāvniecības ANO, Ņujorkā, Ženēvā un Vīnē – sadrumstalo resursus.

No Ārlietu ministrijas kārtējā ziņojuma man, kā vienmēr, bija saprotams, ka Krievija veic agresīvu politiku. Nu, protams! Bet vēlos dzirdēt konkrētus piemērus par to, kā tas izpaužas attiecībā uz Latviju. Bet tomēr... Mēs visi zinām, ka divpusējā Latvijas–Krievijas darba kārtībā ir mazas lietas... Mūsu valstu institūciju un pašvaldību sadarbība liecina, ka starpvalstu attiecības var būt sasaldētas, bet zemākā līmenī aktivitāte tomēr turpinās. Man nav ilūziju, ka Latvijas–Krievijas attiecības var tuvākajā nākotnē sasilt, taču mums jāapstājas šai kritienā, lai pēc tam sāktu lēni pacelties.

Visiem deputātiem, kuri šodien negatīvi izteicās par Krieviju, es varu teikt – jūs esat slikti informēti. Latvija neietilpst ne pirmajā, ne otrajā... globālā spēlētāja prioritātēs. Krievija vairāk pēta Latīņamerikas valstis nekā Latviju.

Mūsu diplomātija dažreiz cenšas aktualizēt Latvijas nozīmi Krievijas virzienā, aicinot uz nopietniem diplomātiskiem pasākumiem Rīgā tos, kuri sevi sauc par opozīciju. Tā nav opozīcija, bet politiskie punduri. Viņi zaudē savu vēlētāju acīs un līdzinās šakāļiem, kuri apgludina smirdīgu kaulu. Šajā gadījumā sīkie plēsoņas vairojas no rusofobijas smaržas.

"Rusofobija" – tas ir plaši, bet ne pārāk pareizi lietots vārds. Jebkurai fobijai ir pamatīga jēga, jo fobija nozīmē bailes. Nav jābaidās, un tad Latvijai izdosies un būs panākumi ārlietās un ekonomiskajā attīstībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ārlietu ministra kungs! Es klausos, klausos, klausos pozīcijas runas, un man tāda ķecerīga doma ienāca prātā: vai teikt gludas un pareizas runas, nepasakot neko jaunu pēc būtības, un teikt pateicības un komplimentus ir latviešu tautas nacionālā īpašība?

Tāpēc es uzdošu tikai trīs jautājumus.

Pirmais. Kad Latvija atzīs Venecuēlas prezidentu Huanu Gvaido, kas pašreiz ir parlamenta spīkers un kuru par prezidentu ir atzinuši mūsu NATO partneri (tādas valstis kā ASV, Kanāda), Latīņamerikas lielākās valstis (Argentīna, Brazīlija) un pārējās (Čīle, Panama), kā arī vēl vesela rinda valstu? Visas neuzskaitīšu. Interesanti, ka pat Gruzija un Kosova. Interesanti, ko gaida Latvija šinī gadījumā?

Tātad Čavess, kas ir pilnībā sagrāvis ekonomiku, viltojis vēlēšanas, faktiski sagrāvis valsti, izraisījis pilsoņu karu, kreisajai Eiropas Savienībai visumā ir pieņemams. Latvija, protams, gaida, ko teiks Brisele šajā gadījumā. Rinkēviča kungs, kad Latvija atzīs? Es ceru, ka jūs nāksiet šeit tribīnē un pateiksiet. (Starpsauciens.)

Nākamais. Par Baltkrieviju. Ziemeļu dimensija tur ir transporta un loģistikas partnerība. Un Baltkrievija darbojas kā novērotājvalsts.

Un tad ir daži jautājumi. Kāpēc prezidents Lukašenko tagad pirmo reizi 25 gadu laikā ir sācis runāt baltkrievu valodā? Kāpēc viņš katru runu nobeidz ar vārdiem, ka armija un tauta aizstāvēs Baltkrievijas neatkarību? Kāpēc viņš katru runu nobeidz ar vārdiem, ka Baltkrievija ir lepna valsts, ka tā neļaus pārkāpt savu suverenitāti, ka neviens tai nenorādīs, ko darīt? Un tā tālāk. Kas to apdraud? Vai NATO taisās iebrukt Baltkrievijā? Nē! Varētu uzdot citu jautājumu – kā prezidents Putins... nu, Krievijas spiegi, protams, te par to nestāstīs, tāpēc man ir jāuzdod šis jautājums. Kāpēc prezidents...? Kādā veidā 2024. gadā Putinu par prezidentu var ievēlēt trešo reizi, nepārkāpjot Krievijas konstitūciju? Acīmredzot viņu var ievēlēt tikai tad, ja ievēlē kā jaunas valsts prezidentu. Kas var būt šī valsts, un ko rāda dažādas analīzes? Tā var būt apvienotā Krievijas un Baltkrievijas valsts. Tātad viņš tiktu atkal uz diviem termiņiem ievēlēts un konstitūcija netiktu pārkāpta.

Ko šinī gadījumā darīs prezidents Lukašenko un tā saucamā Baltkrievijas elite? Vai arī Baltkrievijas prezidents būs apmierināts, ja viņam tiks ierādīta Krievijas jeb jaunās valsts rietumu provinces gubernatora loma? Ko darīs Baltkrievijas bruņotie spēki? Ko darīs drošības iestādes? Ko darīs Baltkrievijas opozīcija, kuras pārstāvji apgalvo, ka notiks bruņota cīņa, sāksies pilsoņu karš? Kas notiks ar Latvijas pilsoņiem? Es gaidu atbildi no ārlietu ministra. Es to nedzirdēju. Domāju, ka Latvijas pilsoņi Baltkrievijā ir vairāk apdraudēti nekā labklājības valstīs Eiropas Savienībā, par ko mēs te rūpējamies.

Vai prezidents Putins, ja viņš būs jaunās valsts prezidents, sūtīs kravas uz Baltijas valstu ostām? Mēs bieži runājam, ka ir jāizvērtē dzelzceļa elektrifikācija. Vai ir vērts tajā ieguldīt naudu, ja mēs nezinām, kas notiks? Acīmredzot mums no Ārlietu ministrijas ir vajadzīga kaut kāda analīze. Varbūt nav jaudas, bet vai nevajag pamācīties no britiem, kuru izlūkdienests ir pakļauts ārlietu ministrijai, kas gatavo ziņojumus arī par ekonomiskajiem jautājumiem? Es neko tādu nedzirdēju. Es ceru, ka galavārdā ministra kungs pateiks, kas ir gaidāms.

Tagad par tā saucamo Moneyval 2018. gada augusta ziņojumu. Saeimā ir izveidota attiecīga apakškomisija. Daudzi izsakās, bet nav iepazinušies ar lietas būtību. Latvijas finanšu sistēmas vērtējums... vairākās jomās, pareizi ministrs pieminēja, efektivitāte ir novērtēta kā vidēja vai zema. Vai šis ziņojums atspoguļo realitāti, vai tas vairāk atspoguļo Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas darbu?

Latvija ir samazinājusi nerezidentu noguldījumus par kādiem 10 miljardiem. Bankās mums pašreiz ir tikai trīs miljardi eiro nerezidentu naudas, turklāt puse no šiem noguldītājiem ir Eiropas Savienības pilsoņi. Apgrozījums gadā Latvijas bankās ir kritis no 150 miljardiem līdz četriem miljardiem. Latvija ir uzstādījusi absolūto pasaules rekordu – samazinājusi naudas apgrozījumu... dolāru apgrozījumu... nu arī eiro, bet eiro mazāk... 37,5 reizes! Neviena cita pasaules valsts to nav izdarījusi. Neviena! Pat četras reizes nav to samazinājusi.

Vai tas ir kaut kādā veidā atspoguļots Moneyval ziņojumā? Nav atspoguļots. No kā tad mums būtu jāmācās? Kādā veidā? Vai jūs, Ārlietu ministrija, esat iegājuši Moneyval mājaslapā un to palasījuši? Es iegāju, izdrukāju, ministra kungs! Izrādās, mūsu paraugs ir Ukraina, un mūsu paraugs ir Baltkrievija. Ko mēs šeit lasām? Ukrainā ir sasniegts fantastisks progress likumdošanā un likumdošanas aktu praktiskajā ieviešanā. Ir nodibināts Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs, Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra. Ukrainas finanšu analīze atspoguļo precīzu situācijas aprakstu, dod analīzi. Un tā tālāk, un tā tālāk. Un beigās – 2019. gadā Ukraina ziņos par visu rekomendāciju pilnīgu implementāciju, tas ir, ieviešanu.

Skatāmies, kā ir ar Azerbaidžānu. Moneyval apstiprina Azerbaidžānas progresu cīņā pret naudas atmazgāšanu. Azerbaidžāna ir izpildījusi visas 40 plus deviņas rekomendācijas, FATF rekomendācijas ieskaitot... un ieskaitot arī Moneyval rekomendācijas. Tikai Latvija neko nav izpildījusi, izrādās, ja?

Mēs esam veikuši izmaiņas likumos, mēs... arī mums ir organizācija, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un visu pārējo. Nekur tas neparādās! Tātad faktiski ne jau Ukraina... Es esmu piedalījies vairākās UNIC sēdēs, tas ir, NATO un Ukrainas starpparlamentārās padomes sēdēs, un katrā sēdē tur runā, ka Ukraina ir fiktīvas uzņēmējdarbības valsts, Ukraina ir klasiska nodokļu nemaksātājvalsts, Ukraina ir klasiska krāpniecības valsts uzņēmējdarbībā. Bet Moneyval ziņojumā – fantastiski panākumi nevis Latvijai, bet Ukrainai! Un kas ir Latvijai? (Troksnis zālē.) Latvijai draudot iekļūšana... internetā paskatieties, Moneyval mājaslapā, – tur ir ar sarkanu krāsu atzīmētas tās šausmu valstis, kuru skaitā Latvija tūlīt nonākšot... sarkanā krāsā... pie Etiopijas, Sīrijas, Serbijas, Ganas, Jemenas... Tātad, godīgi sakot, šie ziņojumi neatspoguļo ne Ukrainas, ne Azerbaidžānas sasniegumus; tie atspoguļo Ukrainas un Azerbaidžānas ārlietu ministriju sasniegumus.

Es neko nedzirdēju – vai mēs piedalāmies delegācijās, piedalāmies darba grupu sēdēs? Kurš no Ārlietu ministrijas tur ir piedalījies?

Vēl trakāk – mūsu finanšu ministre pat pateica, ka mums tūliņ reitingu aģentūras samazināšot reitingus, jo mēs to vien darot kā atmazgājot naudu. Pēc tam reitingu aģentūras bija spiestas atsaukt... paziņot, ka nekā tāda nav, ka tās ir absolūtas muļķības.

Nu, tā mēs turpinām...

Tātad ir jautājums... Rinkēviča kungs, es ceru, jūs pateiksiet, vai ir plāns – Moneyval kontekstā – par starptautisku sadarbību un situācijas skaidrošanu. Vai valdībai tāds plāns būs? Vai mūsu ministri tikai retranslēs amerikāņu draudu vēstules un uzstāsies kā panikas cēlēji, bet neko nedarīs un neskaidros, kas ir izdarīts līdz šim brīdim? Tā ka iesaku aizbraukt uz Ukrainu vai Azerbaidžānu un pamācīties, kā tur strādā ārlietu ministri.

Es ceru, ka jaunajā, šī gada, ziņojumā būs patiesi atspoguļots tas, ko Latvija ir izdarījusi. Latvija tiešām ir izdarījusi nesalīdzināmi vairāk, nekā es pateicu, jo nav pasaulē citas tādas valsts, kas gandrīz 40 reizes ir samazinājusi šo naudas apgrozījumu bankās.

Joprojām ceru uz jūsu darbu, ministra kungs.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Ministri! Klausoties ārlietu ministra uzstāšanos, piefiksēju dažas lietas.

Vienota Eiropas Savienība var konkurēt, turpretim sašķelta tā var izšķiest savus resursus. Es gribu pilnībā pievienoties šiem ārlietu ministra vārdiem. Un, manuprāt, tieši šajā sakarā būtu rūpīgi jāpārdomā, kāda ir Latvijas pozīcija attiecībā uz Brexit. Manuprāt, vienīgais pamatojums būtu... jēga pagarināt... atlikt Brexit būtu tikai tad, ja mums būtu pilnīga pārliecība par to, ka Lielbritānija paliks Eiropas Savienībā. Ja tas tā nav, tad... es nedomāju, ka, atliekot šo jautājumu, varētu iegūt kaut kādus – jebkādus – uzlabojumus pie šīs vienošanās. Man vismaz nešķiet, ka tam ir gatava Eiropas Savienība un Lielbritānija. Ja es kļūdos, tad... varbūt ministra kungs varētu pakomentēt, taču, manuprāt, jautājuma atlikšana neko nedos, bet – tieši otrādi – izšķērdēs Eiropas Savienības resursus. Tas nav noslēpums: Brexit jautājums ir svarīgs jautājums, bet tas liedz Eiropas Savienībai... Eiropas Komisijai strādāt pie citiem tikpat svarīgiem jautājumiem, tādiem kā, piemēram, kohēzijas politika, lauksaimniecības politika. Būsim reālisti – Eiropas Savienība savas struktūras ziņā ir tomēr tāds demokrātisks un diezgan sarežģīts veidojums, kuram tiešām grūti pieņemt šādus lēmumus. Un vairāk nekā ar vienu jautājumu, manuprāt, Eiropas Savienība nav spējīga tā īsti strādāt. Manuprāt, ir daudz citu, svarīgāku, jautājumu, kuriem jānonāk prioritāšu galvgalī un ar kuriem vajadzētu strādāt šajā brīdī. Tā būtu viena tēma.

Otra tēma, par ko es gribu runāt, ir mūsu diplomātiskais korpuss. Manuprāt, tas ir ļoti labs, un tiešām var tikai izteikt atzinību par to, kā tas ir nomainījies. Ir ļoti daudzas jaunas sejas, un šie cilvēki varētu ļoti daudz darīt Latvijas labā. Bet man liekas, ka arī jūsu runā... ka jūs pieminējāt – drošība pirmajā vietā mūsu ārpolitikā, ekonomika bija ceturtajā vietā. Manuprāt, ekonomikas sadaļa būtu iekļaujama pirmajā vietā kopā ar drošību, jo arī ekonomiskā attīstība, dzīves līmeņa paaugstināšana savā ziņā ir drošības jautājums. Tieši ekonomikas sadaļai būtu jāstiprinās mūsu ārpolitikā, vēstniecību darbā, lai vēstniecības savu vērtējumu... lai būtiska sastāvdaļa būtu, piemēram, tas, kā pieaug mūsu uzņēmēju eksportspēja uz konkrēto valsti, kurā ir attiecīgā vēstniecība. Tam jābūt vienam no dominējošiem faktoriem, lai varētu vērtēt mūsu vēstniecību darbu. Ja skatāmies... Man pašam ir bijušas sarunas ar ārvalstu investoriem Latvijā. Kā viņi skatās uz saviem uzņēmumiem? Viņi katru ceturksni pieprasa rādītājus par to, kā ir pieaugusi tirgus daļa, kā un kādu atdevi investīcijas ienes. Tāpat arī mums jāprasa no savām vēstniecībām, kā ir pieauguši eksporta rādītāji, lai tieši Latvijā saražotā produkcija tiktu pēc iespējas vairāk eksportēta uz ārējiem tirgiem. Un tas attiecas uz visām vēstniecībām. Tā ka es tiešām ārlietu ministram vēlu par šiem jautājumiem vairāk padomāt.

Vēl viena – trešā – tēma, kas varbūt ne tik daudz attiecas tieši uz ārlietu debatēm. Runājot par bezkompromisu tiesiskumu, Latvijai ir jārāda piemērs pārējai pasaulei. Zināma lieta ir kuluāru sarunas parlamentā – tā ir neatņemama parlamentārā darba sastāvdaļa. Mēs šodien redzam – visas dienas garumā visās malās notiek kuluāru sarunas. Bet kuluāru sarunas nevar būt pāri deputātu lēmumiem. Tāpēc es esmu ļoti dziļi vīlies, ka šodien Saeimas sēdes darba kārtībā nav iekļauti Izglītības likuma grozījumi, par kuriem deputāti lēma attiecīgajā komisijā. Man nezināmu iemeslu dēļ šis jautājums nav iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tomēr būtu jāvērtē, cik tas ir tiesiski. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ministri! Vispirms paldies ārlietu ministram par ziņojumu. Es vēlos paust viedokli tādā nedaudz šaurākā – finanšu – aspektā. Dažas idejas no manas puses.

Eiropas Savienība šobrīd ir izvēles priekšā – vai nu izvēlamies kursu uz tās stiprināšanu, padarot to par spēcīgu, varbūt spēcīgāko spēlētāju pasaulē, vai tā novājinās, iekšējo pretrunu un uzskatu atšķirību plosīta, ko mēs daudzās valstīs jau šobrīd arī vērojam. Nav vēlreiz speciāli jāuzsver, ka Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropas Savienība. Tas ir ne tikai mūsu ekonomiskās politikas, bet arī ģeopolitikas jautājums.

To saku tāpēc, ka ikvienas – arī mazākas – valsts nostāja ir svarīga un var ietekmēt procesus vienā vai otrā virzienā. Un tāpēc arī Latvijai ir nepieciešams skaidrs redzējums, kā jāpilnveido Eiropas Savienība; tātad nepieciešams arī skaidrs redzējums, kā jāpilnveido Eiropas Ekonomiskā un monetārā savienība. Šīs savienības dalībvalstis – es domāju, to mēs saprotam – pēc britu aiziešanas no Eiropas Savienības būs tās, kas noteiks Eiropas Savienības attīstības dienaskārtību ekonomikas politikas jomā.

Eiro šobrīd ir ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī būtisks Eiropas Savienības vienotības simbols, būtisks instruments pārrobežu tirdzniecībā. Eiro šobrīd ir otra lielākā rezerves valūta pasaulē, un tai patiešām ir iespēja savu vietu pasaulē vēl vairāk nostiprināt, tādā veidā vairojot Eiropas Savienības starptautisko nozīmīgumu. Tomēr eiro pastāvēšana nu jau 20 gadus norāda arī uz Ekonomiskās un monetārās savienības trūkumiem.

Kur ir problēma? Valstis eirozonā ir ar ārkārtīgi dažādu produktivitātes līmeni. Ko tādā situācijā darīt? Ja būtu sava nacionālā valūta, tad to varētu devalvēt, tādā veidā atjaunojot izmaksu konkurētspēju. Ja devalvācija nav iespējama, tad var veikt iekšējo devalvāciju, kā tas notika Latvijā krīzes laikā. Un galu galā, protams, ir risinājums, ka var aicināt valstis ātrāk veikt strukturālās reformas. Un parasti to arī dara centrālo banku vadītāji, lai produktivitāte sekotu algu pieaugumam un izmaksu pieaugumam.

Tomēr, kā mēs saprotam, politikā tik vienkārši tas nenotiek. Tā var izlasīt teorijas grāmatās... ekonomikas grāmatās. Neapmierinātība ielās aug ātrāk nekā produktivitāte. Un to mēs redzam dzelteno vestu kustībā Francijā... un nu jau arī – nelielā formātā – Latvijā.

Mums ir jāpilnveido Ekonomiskā un monetārā savienība tā, lai monetārās savienības ierobežojumus – un tādi ir! – kompensētu ar citiem instrumentiem. Un te nav daudz iespēju šobrīd – ja atklāti atzīstam, ka pamācība Dienvidiem ieviest pie sevis tādu kārtību, kāda tā ir Vācijā, un turklāt izdarīt to uzreiz – tūlīt un tagad –, mazinot izdevumus un īstenojot strukturālās reformas, politiski nav panesama (un to mums prakse parāda!), tad ir nepieciešama fiskālā savienība, kura balstīta uz diviem stūrakmeņiem – daudz lielāku fiskālās un ekonomiskās politikas centralizāciju un kopēju eirozonas budžetu. Atkārtoju vēlreiz – lielāka centralizācija un lielāka solidaritāte. Ja esam pret, alternatīva ir Eiropas Savienības konstrukcijas vājināšanās sabiedrības neapmierinātības un eiroskepticisma dēļ, un kādas nākamās krīzes laikā mēs redzēsim, ka konstrukcija var vienkārši neizturēt – Lielbritānijai var sekot arī citas valstis.

Tāpēc mums ir nepieciešama izšķiršanās un skaidra pozīcija, kā novērst nepilnības Ekonomiskās un monetārās savienības konstrukcijā. Pašlaik tie ir jautājumi, kas ir dalībvalstu uzmanības centrā, īpaši finanšu ministru uzmanības centrā. Es aicinu Saeimu un nākamo valdību turpināt šo svarīgo darbu. Ir jāpabeidz darbs attiecībā uz banku savienību, kapitāla tirgu savienību un jāstrādā pie Eiropas... eirozonas budžeta – tāda, kas tiktu izmantots ne tikai konverģences un dzīves līmeņu atšķirību mazināšanai, bet arī... būtu arī ar stabilitātes funkciju. Tā būs viena no lielākajām diskusijām.

Kas gan arī ir svarīgi, – ka eirozonas budžetu nedrīkst veidot uz kohēzijas politikas rēķina. Tas nedrīkst kļūt par vēl vienu instrumentu, kā finansējumu pārdalīt no Ziemeļiem uz Dienvidiem, no mazajām, jaunajām dalībvalstīm uz vecajām, lielajām, pieredzējušākām dalībvalstīm, kā mēs to nereti novērojam kohēzijas politikas veidošanā.

Tas, kas mums arī ir jāsaprot, – ka kohēzijas politika un lauksaimniecības atbalsts tādās valstīs kā Latvija – tā nav tikai cīņa par naudu.

Kolēģi, ja mēs nopietni Eiropas līmenī runājam par vienas vienotas politikas ieviešanu Eiropas Savienībā (piemēram, par vienotu sociālo atbalstu, par vienotām bezdarba shēmām), tad skaidrs, ka tas ir neiespējami, ja ir liela dzīves līmeņu atšķirība Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un kohēzijas politika ir tā, kas var ļaut dzīves līmeņu atšķirību samazināt. Un tāpēc, domājot par jaunām prioritātēm (un tādas prioritātes tiešām ir migrācija, drošība, jaunrade – virkne lietu, kuras Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta vairāk un gudrāk), to nedrīkst darīt uz kohēzijas politikas rēķina. Kohēzijas politika nevar kļūt par tādu kā slaucamu govi par labu citām – jaunajām – politikām, lai cik vilinošas tās šķistu. Ir tāds teiciens – meklējot jaunus draugus, nedrīkst aizmirst par vecajiem, kas tev grūtā brīdī ir palīdzējuši un parādījuši sevi par labiem esam.

Finanšu sektors Latvijā. Finanšu sektors pagājušajā gadā tiešām ir ieguvis lielu starptautisku redzamību, Latvijas vārdam plaši izskanot ārpus mūsu robežām. Latvija ir tikusi minēta visvisādos virsrakstos lielākajos biznesa un politikas laikrakstos, diemžēl – saistībā ar kritiski bēdīgiem... bēdīgu saturu un ļoti nekomplimentāriem apzīmējumiem mūsu valsts virzienā.

To ir izraisījuši gan ASV Valsts kases veiktie pasākumi, lai aizsargātu savu finanšu sistēmu pret iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, gan arī Moneyval 5. kārtas novērtējums par mūsu valsts spēju cīnīties vai šinī gadījumā – mazspēju cīnīties pret naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu.

Atzinīgi, protams, ir vērtējams fakts, ka jautājumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un mūsu finanšu sistēmas sakārtošanu ir iekļauti ziņojumā un tiem ir veltīta uzmanība. Vienlaikus būtu nepareizi pieņemt, ka Moneyval ziņojums ar tajā aprakstītajiem Latvijas institūciju darbības trūkumiem ir uzskatāms par nepieciešamo pārmaiņu galveno motivāciju un iemeslu. Tā gan būtu slidena taka. Uz tādas mēs nesen gandrīz nostājāmies, kad gribējām iestāties OECD, – bijām tādā finanšu paradīzes eiforijā, ka nepamanījām, ka, palaižot vaļā kontroles grožus, tie un tā paradīze kādā brīdī var kļūt par deviņiem elles lokiem.

Mums ir jāsaprot, ka finanšu sektora stabilitāte un drošība ir ne tikai starptautiskās reputācijas un ekonomiskās attīstības jautājums. Tas ir arī nacionālās drošības jautājums. Kāda nozīme ir mums ieguldīt divus procentus, 2,5... Tā ir vairāksolīšana mūsu fiziskās aizsardzības stiprināšanai, savu prasmju palielināšanai informatīvajā karā, kamēr ar otru roku atveram durvis un ļaujam caur mūsu finanšu sistēmu iet melnajai naudai, par kuru nezinām, no kurienes tā nāk, uz kurieni iet un kādiem mērķiem tiek izmantota. Tā mēs dodam spēku tiem spēlētājiem, kas grib, iespējams, ietekmēt sabiedriskos un arī politiskos procesus Latvijā, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā. Mēs vēlamies ērtus finanšu pakalpojumus, raitu vietējo un starptautisko maksājumu pieejamību, izmantojot gan tradicionālos banku pakalpojumus, gan jaunās tehnoloģijas. Tomēr maksājumu sistēmu raita darbība ir iespējama, ņemot vērā starptautiskās finanšu un maksājumu sistēmas ciešo integrāciju, kas ir balstīta uz starptautiski atzītiem caurskatāmības standartiem par līdzekļu izcelsmi un patiesajiem labuma guvējiem. Ērtības, kolēģi, nāk kopā ar augstām prasībām, kuras jāievieš un pēc kurām gan visas valsts, gan atsevišķu tirgus dalībnieku līmenī tiekam skrupulozi vērtēti.

Starptautiskajā finanšu sistēmā būtu naivi vēlēties norēķinus dolāros vai arī jebkurā citā valūtā un vienlaikus uzturēt tādus finanšu pakalpojumu sniedzēju biznesa modeļus un iekšējās kontroles sistēmas, kas nespēj identificēt augsta riska klientus ar sazarotām īpašnieku struktūrām, neskaidriem patiesā labuma guvējiem un darījumus ar superaugsta riska trešām valstīm.

Starptautiskajās attiecībās finanšu sektoram ir būtiska loma... es lūdzu man ļaut izmantot vēl arī otro laiku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laika apvienošanu? Iebildumu nav.

D. Reizniece-Ozola. Paldies jums.

Starptautiskajās attiecībās finanšu sektoram ir būtiska loma, lai tiktu ieviestas starptautisko organizāciju, institūciju un atsevišķu valstu izdotās sankcijas. Sankcijas, mēs to arī zinām, ir iedarbīgs instruments pret agresīviem režīmiem, terorismu un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu. Pret sankciju apiešanu jāizturas ar īpašu bardzību, identificējot arī tos gadījumus, kad sankcijas tiek apietas.

Mēs, kolēģi, esam valsts, kas sava budžeta deficīta finansēšanai aizņemamies starptautiskajos finanšu tirgos. Šis process nav tikai vērtspapīru izlaišana, sagaidot pieprasījumu un nofiksējot cenu. Tas ir darbs ar investoriem. Jā, arī ar reitingu aģentūrām, kurām ir jāskaidro tas, kā mūsu finanšu sistēma... ne tikai finanšu sistēma kopumā, budžets... politiskā sistēma... vai tā ir kārtībā, kādas ir sagaidāmās reformas... un jāparāda tām, ka dotie solījumi arī tiek pildīti.

Tam ir jānotiek pilnīgi atklāti uz abpusējas uzticības pamatiem. Partnerība starptautiskajā sadarbībā prasa augstus caurskatāmības standartus. Mēs, protams, varam uzdot jautājumus, mēģināt izlikties, ka nesaprotam, kas ir mūsu stratēģiskie partneri, kādas ir sadarbības vai saziņas formas ar tiem. Bet labās partnerattiecībās, kolēģi, šādi jautājumi parasti ir lieki. Visiem tas ir skaidrs.

Visbeidzot – vēlreiz par Moneyval rekomendācijām. Ja mēs nesaprotam to jēgu, tad rekomendāciju īstenošanai faktiski nav nozīmes. Latvijas institūciju pārstāvjiem tiešām ir jāspēj demonstrēt vienotu pozīciju tajos jautājumos, kuri ir visnozīmīgākie mūsu valsts starptautiskajai reputācijai. Mums ir jāvar parādīt, ka spējam ieraudzīt finanšu noziegumu, izmeklēt to un arī visbeidzot novest līdz notiesājošam spriedumam.

Viens no tādiem būtiskiem jautājumiem ir "ABLV Bank" pašlikvidācijas process. Un kā piemērs – bankas likvidācijas metodoloģijas izstrāde. Metodoloģija, kurai starptautiskā finanšu kopiena vai nu noticēs, vai nenoticēs.

Ja nedzirdam un negribam dzirdēt to, ko mūsu partneri saka mums jau vairākus mēnešus, tad, domāju, nevajag brīnīties par rezultātu, kuru mēs tādā veidā varam sasniegt. Tas, ka mēs aizliekam roku acīm priekšā, nenozīmē, ka mēs esam paslēpušies. Tas, ka mēs savu mazo galviņu iebāžam zemē, nenozīmē, ka ķermenis nav palicis ārpusē.

Es domāju, tas ir tas, ar ko mums ir visiem jārēķinās.

Un es arī no savas puses aicinu ārlietu ministru sniegt iespējami drīz, jau tuvākajā laikā, ieskatu... sniegt jaunās valdības ministriem, arī premjerministram, Saeimas deputātiem, kam tas vēl nav skaidrs, savu viedokli par šo jautājumu no ārpolitikas viedokļa un tā svarīgumu.

Visiem kopīgi strādāt, lai Latvija starptautiskajā arēnā arī var sasniegt mērķus, par kuriem citi vēl tikai domā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Ekselences! Parlament! Ārlietu ministra ziņojums ir formāls – ķeksīša pēc un ne pēc būtības. Ārlietu ministram, manuprāt, ir viena problēma. Un tā problēma ir ļoti praktiskas dabas.

Es paskaidrošu, kāpēc ziņojums ir formāls – ķeksīša pēc, nevis praktisks.

Ārlietu ministrs nekad faktiski nav saskāries ar privāto sektoru, nekad nav atradies privātajā sektorā, visu savu apzinīgo mūžu ir bijis tikai valsts pārvaldē. Un līdz ar to tā problēma ir tāda, ka šajā ziņojumā... ja mēs to izlasām no sākuma līdz beigām, tad redzam, ka tur būtībā nav ekonomikas sadaļas.

Viens no ārpolitikas būtiskākajiem uzdevumiem ir palīdzēt Latvijas ekonomikai. Un tātad, protams, rodas jautājums – kā mūsu ārlietu resors ir palīdzējis Latvijas ekonomikai?

Daži piemēri. Ārvalstu investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā trešo gadu pēc kārtas ir sarukuši: 2018. gadā – par 152 miljoniem eiro, bet triju gadu laikā – jau par 409 miljoniem eiro. Triju gadu laikā izgaisis pusmiljards eiro investīciju no Latvijas. (Un investoru piesaiste – tas ir tiešs Ārlietu ministrijas uzdevums un atbildība!) Par minēto liecina SIA "Lursoft" pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem – tie ir oficiāli dati. Rezultāts: 2019. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veido 7,09 miljardus eiro; tas ir tikpat, cik bija pirms pieciem gadiem – 2013. gadā. Nekādas attīstības!

Pērn par 9,1 procentu jeb par 2571 uzņēmumu ir sarucis Latvijā reģistrēto kompāniju skaits, kurās ir ārvalstu kapitāls.

Gan ārvalstu investoru ieguldījumu sarukums uzņēmumu pamatkapitālā, gan arī šādu kompāniju skaita sarukums raisa jautājumus par to, kas īsti notiek ar investīcijām Latvijā. Vienlaikus oficiāla līmeņa bažu par ārvalstu investīciju aizplūdi neesot.

Ārlietu ministrijai nav jānodarbojas tikai ar "salonu lauvu" cienīgiem braucieniem uz Fidži par 82 tūkstošiem eiro nodokļu maksātāju naudas, bet jāizdara elementāras lietas. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai jau sen bija jāpāriet Ārlietu ministrijas pārraudzībā, jo tieši Ārlietu ministrijai jāprot notirgot investīciju projektus. Tā to dara Skandināvijas valstīs.

Ārlietu ziņojumā ir vēl viena problēma. Šī problēma ir tāda, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO mēs savā valstī nemaz nezinām, kāds ir mūsu ārlietu mērķis. Ko vispār gribam sasniegt ārlietās? Mēs šeit runājam par Brexit. Izlasot ziņojumu, konstatējam, ka nav neviena priekšlikuma, ko tad darīsim saistībā ar Brexit, lai gan šiem priekšlikumiem ne tikai sen bija jābūt izdomātiem, bet arī jau pieņemtiem, jo tas tiešā veidā skar mūsu tautiešu ļoti lielas daļas intereses ārzemēs. Ko šajā laikā dara ārlietu ministrs? Šajā laikā ārlietu ministrs ar savu operas pavadoni brauc uz Singapūru apmeklēt operu.

Jā, ministrs, iespējams, ir zinošs, bet efektīvs tikai kāda daudz spēcīgāka ārpolitikas eksperta paspārnē. Un ar to es domāju, piemēram, Vairu Vīķi-Freibergu. Jo būtībā šobrīd mums nav ārpolitikas, mums ir imitācija par ārpolitiku, imitācija par ziņojumu, kurā nav atspoguļota viena no ārpolitikas galvenajām nozarēm – ekonomikas attīstība šeit, uz vietas.

Ja mēs runājam par ārpolitiku, tad, piemēram, Āzijas virziens faktiski ir bezrezultatīvs. Ko mēs esam sasnieguši šajā virzienā? Aizbraukuši eksotiskos ceļojumos? Vai pie mums ir ienākušas investīcijas? Un, ja ir ienākušas, kas to pierāda? Mūsu ārpolitika atpaliek pat no Igaunijas un Lietuvas ārpolitikas, kas ir daudz atraktīvāka, interesantāka, investīcijas piesaistošāka.

Tāpēc tas, uz ko es aicinu Ārlietu ministriju, – beidzot pievērsties mūsu nacionālo interešu aizsardzībai ārvalstīs, nevis tikai izbaudīt statusu salonos. Ārlietu ministrijai aktīvāk ir jāaizstāv mūsu nacionālās intereses. Un, ja runājam par Moneyval ziņojumu, kas kā tāds negaidīts notikums ir uzkritis uz visu pleciem, man ir jāuzdod jautājums: pag, cik gadus, Rinkēviča kungs, jūs esat ārlietu ministrs? Ja nemaldos, astoņus. Kāpēc Moneyval ziņojumam ir uz problēmu jānorāda no ārpuses, kāpēc jūs to neesat redzējis iepriekš un kāpēc jūs to iepriekš jau neesat atrisinājis? Kāpēc jums jārīkojas tikai brīdī, kad jums kāds, kura priekšā jūs klanāties, pakrata ar pirkstu? Vai ārpolitika ir pareiza situācijā, kad mēs dodam ziņu uz ārpusi, lai neuzticas mūsu finanšu sektoram, lai Latvijā finanšu līdzekļus iegulda tikai tajās kredītiestādēs, kuras tiek lobētas no citu valstu puses... nevis mūsu nacionālajās kredītiestādēs? Vai šāda ziņa palīdz attīstīties Latvijai? Es pilnībā piekrītu, ka ir jāatklāj noziegumi, bet tas nenozīmē, ka nav jāaizstāv nacionālās intereses.

Un šo piemēru ir ļoti daudz. Kā vēl vienu mēs varam minēt kaut vai tās pašas nelaimīgās sliedes no Lietuvas uz Latviju. Rinkēviča kungs, 10 gadi, pat vairāk, ir pagājuši, bet atrisināt tik elementāru jautājumu kā aizstāvēt mūsu valsts intereses tepat blakus, mēs nevaram, jo ir jābrauc uz saloniem par nodokļu maksātāju naudu.

Manuprāt, tāds ir šis ziņojums, un, manuprāt, tāda ir šīs pozīcijas attieksme pret investīciju kritumu Latvijā un pret nacionālā kapitāla aizsardzību.

Manuprāt, šis ir tas mirklis, lai saprastu... Lai brauciena uz Fidži vietā ārlietu ministrs vismaz divas reizes nedēļā apmeklētu un papraktizētos mūsu valsts uzņēmumos, lai saprastu, kādā veidā palīdzēt mūsu valsts uzņēmumiem labāk eksportēt un labāk prezentēt mūsu valsts saražoto produkciju ārzemēs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir sešas minūtes.

Znotiņa kungs, jums debatēm pietiktu ar sešām minūtēm? (Starpsauciens: "Nē!") Nē? Nu, vai nu jums debatēm pietiek ar sešām minūtēm un tagad jūs sākat debates, vai debates turpinām pēc pārtraukuma. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: "Palīdziet izlemt cilvēkam!") Vai jums pietiktu ar sešām minūtēm? Nepietiks. Labi. Tad... vienu mirkli! (Starpsauciens: "Palīdziet viņam!") Vienu mirkli! (Starpsaucieni. Smiekli.) Kolēģi, nu pacietību! Trīsdesmit sekundes... (Starpsauciens: "Lai cilvēks domā!"; "30 sekundes domās!"; "Netraucējiet domāt!")

Paldies.

Kolēģi! Deputāti Adamovičs, Pūce, Augulis, Strīķe un Latkovskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma izskatīšanas pabeigšanai un pēc tam rīkot 15 minūšu ilgu pārtraukumu. (Starpsauciens: "Jā!") Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad debates turpinām bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, tagad, kad runa par sēdes norisi ir beigusies, atgriezīsimies atkal pie ārpolitikas.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pateicos ārlietu ministram par sagatavoto ārpolitikas ziņojumu.

Atzinīgi vērtēju ziņojumā minēto enerģētiskās politikas stiprināšanu, tomēr atgādinu: atcerēsimies, ka 2014. gadā, sākoties Ukrainas un Krievijas konfliktam, Ukraina saprata, ka viena no tās lielākajām, tā teikt, vājībām ir enerģētiskā atkarība no Krievijas. Steigā sākdama meklēt alternatīvas, Ukraina noslēdza līgumu ar Slovākiju par trīs miljardu kubikmetru dabasgāzes piegādi un gāzes pārvada pilnveidi. Uz to reaģējot, Gazprom paaugstināja gāzes cenas Ukrainai, uzsverot, ka valstij ir izveidojies milzīgs parāds. Šis diplomātiskais saspīlējums pārauga krīzē, kad uz vairākām nedēļām tika atslēgta dabasgāzes piegāde Ukrainai.

Tā kā dzīvojam laikmetā, kurā karadarbība ieņem arvien jaunas formas, rodas jautājums – vai Latvija ir gatava šādam scenārijam? Vai esam gatavi situācijai, kurā mēs, piemēram, palielinot NATO spēku klātbūtni Latvijā, saskartos ar dabasgāzes piegāžu kritumu vai cenu kāpumu no Krievijas puses? Vai šādā gadījumā darbotos NATO līguma 5. pants?

Mediju telpā nepaliek nepamanīti arī Donalda Trampa izteikumi par Eiropas valstu spēju maksāt par savu aizsardzību. Latvija reaģēja ar aizsardzības tēriņu palielināšanu divu procentu apmērā no IKP. Bet vai ar to pietiek? Latvija, atšķirībā no Lietuvas, pietiekami nenovērtē, cik liels apdraudējums tas ir mūsu valstij. Par to liecina tas, ka ārlietu ministra ziņojumā enerģētiskā atkarība no Krievijas netiek minēta kā hibrīdizaicinājums jeb hibrīddrauds. Tāpat būtiski uzlabojumi situācijā Latvijā šajā jomā pēdējo 20 gadu laikā praktiski nav bijuši. Arī 2017. gadā notikusī Latvijas gāzes tirgus liberalizācija realitātē ir notikusi tikai uz papīra. Kamēr Lietuva un Igaunija turpina samazināt savus gāzes iepirkšanas apjomus, Latvija Krievijas gāzi iepērk vairāk. Vairāk nekā 90 procentus no gāzes joprojām pērkam no Krievijas. Mēs turpinām sēdēt uz Krievijas gāzes adatas. Vai mēs darām pietiekami, lai no šīs atkarības atbrīvotos? Vai mēs patiesi esam gatavi tam, ka šī nepietiekami novērtētā atkarība sāks radīt nopietnas problēmas?

Jau 2014. gadā Eiropas Savienība pieņēma enerģētikas drošības stratēģiju, kas paredzēja, ka tās valstīm ir nepieciešams diversificēt enerģijas avotus. Lietuvas Seims pērn pieņēma Nacionālo enerģētikas neatkarības stratēģiju, kas ir balstīta uz dažādu jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu enerģijas ieguvē. Lai mazinātu atkarību no Krievijas, tā tiecas integrēt enerģijas sistēmas un tirgu Eiropas Savienībā.

Rinkēviča kungs šodien arī minēja, ka nepieciešama vienota Eiropas Savienības enerģētikas politika. Tiecoties panākt risinājumu, Eiropas Savienības kodolā patiesībā vērojams vienotības trūkums – Vācija skatās uz Eiropas Savienības enerģētikas jautājumiem citādi. Kā piemēru var minēt Nord Stream 2. Apejot Austrumeiropu, tas paredz Krievijas gāzes vada izbūvi uz Vāciju. Jāpiebilst, ka šis savienojums ne tikai nodrošinās Vācijai gāzes piegādi, bet Nord Stream 2 arī pastiprinās atkarību no viena piegādātāja. Tieši šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ Eiropas Parlamenta deputāti pauda nostāju pret gāzes vada izbūvi un 2018. gada aprīlī Eiropas Komisija atteicās atbalstīt Nord Stream 2. Svarīgi atcerēties, ka Gazprom nav vienkārši kompānija, ņemot vērā tās ciešo saistību ar Putina režīmu. Enerģija spēlē nozīmīgu lomu ne vien Krievijas ekonomikas attīstības plānā, bet kalpo arī kā ārpolitikas ierocis tās stratēģiskajā darbībā turpmākajos gados. Laikā, kad Krievijas interesēs ir Eiropas Savienības dalībvalstu sašķelšana un attiecību attīstīšana ar atsevišķām dalībvalstīm, šāds projekts rada vēl nopietnākus apsvērumus.

Nord Stream 2 negatīvo nozīmi Baltijas valstīm Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Vācijas kanclerei Angelai Merkelei uzsvēra tikšanās laikā septembrī Viļņā. Tajā piedalījās arī iepriekšējais Ministru prezidents Māris Kučinskis, bet no Latvijas puses retorika bija stipri klusāka. Latvijas publiskā nostāja bija daudz, daudz klusāka. Vai mūsu valsts interesēs jaunajai valdībai nevajadzētu aktīvāk iestāties pret Nord Stream 2 projektu?

Lielisks piemērs enerģētikas neatkarības stiprināšanā ir arī Polija. Polija ir spējusi panākt lielāku enerģētisko neatkarību ar sašķidrinātās gāzes termināļa palīdzību. Rezultātā jau no 2022. gada Polija faktiski vairs nepirks Krievijas gāzi. Polija aktīvi strādā pie enerģētikas sadarbības stiprināšanas ar ASV, Kataru, Norvēģiju un citām valstīm, lai 2022. gadā nevajadzētu pagarināt līgumu ar Gazprom.

Gribētos pieminēt arī dažas lietas, ko varētu dēvēt par Latvijas nenovērtēto potenciālu un iespējām.

Pirmkārt, tas ir pieejamais finansējums Eiropas Savienības enerģētikas neatkarības veicināšanai. Šodien Eiropas Komisijas izlaistajā preses relīzē var lasīt, ka Eiropa ir nolēmusi piešķirt vēl papildu 800 miljonus eiro enerģētikas infrastruktūras attīstībai.

Otrkārt, atbalstāma ir ziņojumā ietvertā prioritāte – pabeigt Inčukalna modernizāciju. Inčukalna krātuvi jāturpina attīstīt, efektīvākai enerģētikas uzglabāšanai ieviešot jaunas tehnoloģijas. Kā zināms, Inčukalna dabiskās priekšrocības šobrīd netiek pilnībā izmantotas. Latvijas gāzes un elektroenerģijas apjomi vien nenodrošina pietiekamu kapacitāti, lai nodrošinātu labākos tarifus un cenas vietējam tirgum. Mums ir unikālas energoresursu uzglabāšanas priekšrocības, lai apgādātu kaimiņvalstis un uzglabātu to energoresursus. Izmantojot jaunās tehnoloģijas, Inčukalna krātuvi varētu izmantot arī elektroenerģijas uzglabāšanai. Šādas tehnoloģijas jau tiek veiksmīgi izmantotas Kanādā un citās valstīs.

Treškārt, Latvijai enerģētikas neatkarība jāvērtē plašāk nekā Baltijas reģiona kontekstā – teiksim, kā ciešāka sadarbība enerģētikas jomā ar Skandināvijas valstīm, veidojot jaunus savienojumus vai sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā, kā to izdarījusi Polija. Tas dotu iespēju Latvijai piegādāt gāzi arī Igaunijai un Somijai. Šie ir tikai daži piemēri, kuri ir plašāk jāakcentē tādos starpvalstu sadarbības formātos kā Baltijas jūras valstu padome vai NB8, un šai sadarbībai jākļūst par centrālo mūsu valsts reģionālās ārpolitikas sastāvdaļu.

Iespējams, jāmeklē arī citi risinājumi ārpus Eiropas Savienības ietvara. Šeit būtiski skatīt tieši sadarbības iespējas ar ASV atjaunojamās gāzes... tātad šķidrās gāzes termināļa sakarā... vai arī ar Līča valstīm tieši enerģētikas jomā. Potenciālās sadarbības iespējas jāmeklē tur – jāmeklē veidi, kā mūsu gāzes vadus saslēgt ar jau esošajiem, no Tuvajiem Austrumiem pievadītajiem gāzes vadiem Eiropai.

Kā jau mazai Ziemeļeiropas valstij, mūsu tautsaimniecība un drošības situācija, kā arī dažādi šķietami ikdienišķi procesi ir tiešā veidā atkarīgi no dažādiem notikumiem ārpus Latvijas robežām. Mūsu ārpolitika vēsturiski ir balstījusies uz pārdomātu partnerību veidošanu. Latvijas dalība Eiropas Savienībā un vēlme atrasties šo valstu kodolā, kā teikts ziņojumā, ir būtisks priekšnoteikums, lai ietekmētu ārējos procesus, kas tiešā veidā ietekmē mūsu ikdienu. Lai arī atrašanās Eiropas kodolā neatgriezeniski prasa kompromisus, mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu intereses un prioritātes joprojām nosakām mēs paši. Aktualizējot šo jautājumu un diversificējot enerģijas piegādes partnerus, mēs varam laikus samazināt Krievijas radīto apdraudējumu un būt pārliecināti, ka arī visaukstākās ziemas naktis Latvija vienmēr sagaidīs siltumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām paldies ministra kungam par sagatavoto ziņojumu.

Es sapratu, ka šodien katrs stāsta par savām sāpēm – citam tās varbūt ir lielākā mērā praktiskas, citam varbūt vispārīgākas. Taču jautājums, par kuru es gribu runāt, varbūt ir vairāk konceptuāls. Redzot pēdējos procesus mūsu Saeimā saistībā ar migrācijas kompaktu un saistībā ar dažām citām lietām, es saprotu, ka arī par tādām konceptuālām lietām ir jārunā.

Tas nav nekāds noslēpums – mēs visi saprotam, ka Latvija globālā mērogā ir maza valsts. Tas ir fakts – ja mēs paskatāmies gan uz mūsu valsts teritoriju, gan uz iedzīvotāju skaitu. Bet pats par sevi tas nenozīmē, ka Latvijai ir jābūt pasīvai, ka Latvijai jābūt valstij, kas tikai novēro starptautiskos procesus. Mums ir visas iespējas būt aktīviem, aktīvi rīkoties, piedalīties starptautiskajos procesos – principā spēlēt nopietnu lomu starptautiskajos procesos. Mēs varam nevis pašizolēties, bet gan piedalīties. Mums ir visas iespējas aktīvi piedalīties un līdzdarboties.

Jautājums – kādai ir jābūt mazas valsts ārpolitikai? Netrūkst pētījumu, kuros tiek analizētas attiecīgās politikas robežas. Protams, tie pētījumi ir jālasa, lai saprastu... Ir jāsaprot, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla valsts. Ir vairākas citas mazas valstis, kas spēlē ļoti lielu lomu starptautiskajos procesos. Un principā no mums pašiem ir atkarīgs, kāda būs Latvijas loma. Vai mēs kā strausi sēdēsim un ignorēsim starptautiskos procesus, izaicinājumus vai būsim aktīvi spēlētāji?

Mēs redzam, ka Eiropas mazās valstis, vadoties pēc savas vēsturiskās pieredzes, ir sapratušas, ka sadarbība ir galvenais veiksmes kaldinātājs. (Starpsauciens.) Sadarbība starp valstīm ir likusi pamatus Eiropas Savienības izveidei, NATO bloka nodibināšanai un daudzām citām sadarbības platformām, pievienošanos kurām arī Latvija vienmēr ir izvirzījusi par savu ārpolitisko mērķi.

Līdz pēdējam brīdim es uzskatīju, ka pats par sevi saprotams, ka Latvijas politikai jābūt gudrai, ka mums ir jāsaprot, kas mēs esam, un jārīkojas atbilstoši. Bet es atceros diskusijas Saeimā par Stambulas konvenciju. Es atceros nesenās diskusijas par migrācijas kompaktu, es atceros, kā mēs nesen diskutējām par to, kā pareizi definēt diasporu, un, manā skatījumā, tas nozīmē, ka mūsu viedokļi diemžēl ir ļoti atšķirīgi. Mūsu priekšstati par to, kā attīstīt Latvijas ārpolitiku, ļoti atšķiras.

Ir normāli, ir pilnīgi pieņemami, ka cilvēkiem var būt dažādi, atšķirīgi viedokļi. Tas pats par sevi nav nekas slikts, bet šeit mēs strādājam, lai veidotu politiku. Tā ir mūsu atbildība, un, ja pasaulē notiek starptautiski procesi, ja valstis apvienojas, lai risinātu kādu problēmu, pašizolācija nav risinājums.

Man diemžēl nebija iespējas piedalīties debatēs saistībā ar migrācijas kompaktu, bet... Par ko es nešaubos? Atklāti sakot, es brīnījos, kad kolēģi stāstīja, cik tas ir šausmīgi, cik tas ir nepareizi... ka nedrīkst piedalīties procesos... Bet jautājums bija par dokumentu, kas nav saistošs Latvijai. Un, ja Latvija tā vietā, lai būtu kopā ar citām valstīm, lai strādātu un meklētu risinājumus, izvēlas citu ceļu, proti, uzskata, ka mums nekas nav jādara un tā nav mūsu darīšana un ka vispār migrācija ir ļaunums un līdz ar to mēs varam pasēdēt un paklusēt, tas ir aplami! Tas ir riskanti! Mums ir visas iespējas, aktīvi strādājot kopā ar kolēģiem no citām valstīm, ietekmēt procesus, meklēt risinājumus, un galu galā mūs sadzirdēs. Un tad mūsu problēmas... mēs varēsim iepazīstināt ar tām problēmām, kas mums ir svarīgas. Bet, ja stāstīsim, ka migrācija ir ļaunums, līdz ar to Latvijas Republikas Saeimā par to nerunāsim, problēma netiks atrisināta, problēma pastāvēs, vienīgi mēs būsim nevis tie, kas strādā un kopā izstrādā risinājumus, bet būsim novērotāji, kuriem pēc kāda laika būs jāakceptē tie risinājumi, ko izstrādās citas valstis. Tas ir riskanti, tas ir nepareizi, un to nedrīkst pieļaut!

Ieskatoties Latvijas vēsturē, var redzēt, ka Latvijas ārpolitikā ir bijuši atsevišķi pašizolācijas mēģinājumi. Zināmākais no tiem ir absolūtas neitralitātes pasludināšana un atteikšanās no līdzdalības Tautu Savienības līgumā 1938. gadā. Šī līguma 16. pants paredzēja kolektīvu ekonomisko un militāro sankciju lietošanu pret agresoru; tas bija vienīgais tolaik pastāvošais kolektīvās aizsardzības mehānisms. Pēc gada sākās karš, un, kad Latvijas neatkarība saskārās ar reālu PSRS agresiju, Latvijai vairs nebija neviena sabiedrotā, kam lūgt palīdzību.

Arī šobrīd ir svarīgi apzināties, ka vienam no galvenajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem ir jābūt sadarbības stiprināšanai ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Šī sadarbība līdz šim bijusi vairāk nekā veiksmīga. Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienībā, NATO, ANO, OECD un plašu starptautisko koalīciju vadītās miera uzturēšanas misijās bruģēja ceļu Latvijas uzņemšanai šajās organizācijās, kas nu ir kļuvušas par Latvijas drošības un labklājības izaugsmes stūrakmeni. Latvijas ārpolitikas veidotāju uzdevums ir aizstāvēt Latvijas intereses, bet to nav iespējams izdarīt, iebāžot galvu smiltīs kā strausiem un izliekoties, ka šie jautājumi mūs neskar. To var izdarīt tikai un vienīgi iesaistoties globālo norišu un problēmu risināšanā.

Mēs atrisinājām vienu jautājumu par migrācijas kompaktu, bet būs citi jautājumi, būs citi izaicinājumi, un man ļoti gribētos cerēt, ka mēs spēsim domāt plašāk – ne tikai par to, ka drīz būs vēlēšanas un mums jāizskatās skaisti. Man gribētos, lai mēs domātu tieši par Latvijas nākotni, par mūsu atbildību un lai mūsu lēmumi būtu izsvērti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Un arī jūs, Ārlietu ministrijas komanda! Es saprotu, ka jūs šobrīd jūtaties kā Dāvids lauvu bedrē. Ārlietu ministrs laikam ir vienīgais ministrs, kas reizi gadā ļauj sevi plosīt parlamentā.

Mans vēstījums būs ļoti īss, jo man nav aizvainojuma sajūtas par jūsu ziņojumu... par to, ko es tur neizlasīju. Man patiešām ir ļoti liels respekts, un es gribu pateikties jūsu komandai par šo vispusīgo ziņojumu, jo man nav pieredzes. Es pirmo reizi piedalos šādās debatēs.

Es gribu tikai izteikt novēlējumu. Kas man personiski kontaktos ar ārzemju diplomātiem bija patīkami? Un ko es gribētu novēlēt?

Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka mums ir izcils ārlietu ministrs, kas bauda autoritāti Eiropas... tā teikt, plašākā kontekstā. Paldies jums par stāju arī Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Es gribētu teikt, ka pētījums... Vai jūsu ziņojums ir arī kā pētījums? Jo jūs noteikti ziņojat par to sektoru... par to, ko jūs ieraugāt un saskatāt, un šeit ir vairāk akcentēti politiskie aspekti, ne tik daudz ekonomikas vai finanšu.

Man gribētos... citā reizē varbūt ir iespējams kā mazs pielikums, kas varbūt pavērtu mums arī ziņojumā... Vai ir kādas protesta notas saņemtas? Vai mēs esam iesnieguši kādas protesta notas? Respektīvi, kā notiek komunikācija? Jo mani kā Latvijas pilsoni un bijušo Jūrmalas domes deputāti... Manī ļoti lielu sašutumu raisīja SASKAŅAS deputātes Elizabetes Krivcovas dalība dokumentālajā filmā – kopā ar antifašistu Korenu – par to, ka Latvija baidās no minoritātēm. Un faktiski bija nepatīkami, ka šī dokumentālā filma tika parādīta Eiropas kultūras kanālā ARTE. Un prasījās arī kaut kāda reakcija. Kā ir reaģējuši mūsu ārlietu dienesti, teiksim, Francijā, Vācijā? Vai ir veikti kaut kādi atspēkojumi, izskaidrojumi?

Un faktiski šis jautājums skar arī otru aspektu, par ko es gribu runāt. Jo sarunās ar ārlietu dienesta pārstāvjiem šeit, Latvijā, es dzirdu par tādu momentu, ka... bet tas ir vairāk adresēts mūsu medijiem, viņi jau ir projām... Ja mēs pārpublicējam kaut kādas ziņas... Piemēram, ja ierodas Itālijas prezidents kādā no valstīm... teiksim, kādā no bijušajām socvalstīm, tas nozīmē, ka uzreiz tiek veidots viedoklis par noteiktu valsti – ka tajā veidojas kaut kāds antieiropeisks bloks vai kaut kas tamlīdzīgs. Un tad šo ziņu, piemēram, no kopējā ziņu dienesta groza momentāli pārpublicē un veido viedokli šeit, Latvijā. Būtu ļoti jauki, ja mūsu mediji piezvanītu uz Ungāriju kolēģiem un neveidotu no Orbāna varbūt dēmonisku tēlu. Un būtu ļoti patīkami, ja, teiksim, Polijas ziņu dienests piezvanītu mūsu kolēģiem uz Rīgu un palūgtu precīzāku informāciju un skaidrojumu, kas mums ir 16. marts. Es domāju, ka vismaz 16. marta jeb mūsu "marta īdu" notikumus... ka Ārlietu ministrija to monitorē un uzmana.

Paldies jums vēlreiz par to, ko jūs darāt. Man ir pilnīga uzticība un paļāvība uz jūsu politisko instinktu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātais ārlietu ministr! Es gan gribēju runāt par krievu pasauli, kas te bija pieminēta pašā sākumā jūsu uzrunā, bet pēc tam, kad ar savu uzstāšanos pagodināja bijusī ministre Dana Reizniece-Ozola, runājot par fiskālo politiku, par finanšu disciplīnu Eiropas Savienībā un arī Latvijā, es tomēr gribētu akcentu sniegt tieši šim tematam.

Redziet, vakar es jau uzrunāju jūs, godātie kolēģi, cienījamās dāmas un kungi, par to, kādā kontekstā notiek valdības apstiprināšana Latvijas Republikā. Proti, Eiropas Savienībā notiek nopietnas diskusijas par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā iekļaušanu Eiropas likumdošanā, kā to nosaka šā līguma 16. pants. Dažreiz šo līgumu sauc par fiskālo kompaktu.

Manā ieskatā (un tas nav tikai mans viedoklis, par to runā arī ekonomisti un politiķi Eiropas Savienības vadošajās institūcijās), fiskālais kompakts var būt arī kaitīgs un pat graujošs valstīm, kuras nav attīstītas valstis, jo tās netiek uzskatītas par tādām, bet kuras ir attīstības valstis, kas tuvinās Eiropas Savienības vidējiem līmeņiem visādās jomās. Jo fiskālais kompakts samazina iespējas piemērot aktīvu fiskālo politiku. Es labi saprotu, ka grūti panākt šā pakta atcelšanu – kā mēs labi zinām, politika ir iespējamā māksla. Bet ko varētu izdarīt? Un es gribētu, ministra kungs, pievērst uzmanību tieši šim sarunu pagriezienam.

Pirmkārt. Ir noteikti jākontrolē dalībvalstu budžeta deficīts saistībā ar elastīguma mehānismu, kurš ir pieļauts jau spēkā esošajā Stabilitātes un izaugsmes paktā. Tas dotu nopietnas iespējas dalībvalstu vadītājiem rīkoties patiešām brīvāk, bet, pat ja tas nenotiks, ir nepieciešami nopietni grozījumi tieši fiskālā kompakta tekstā. Dalībvalstu potenciālās izaugsmes aprēķinam un to strukturālā deficīta aprēķinam ir jābalstās uz laika periodu, kas ir ilgāks nekā divi gadi (kā tagad), proti, tam ir jābūt vismaz trīs, bet vēl labāk – piecus gadus ilgam. Citādi var izrādīties, ka pēc 5–10 gadiem mēs uzzināsim, ka īstenībā prasības budžeta deficīta aprēķināšanai pirms 10 gadiem ir bijušas aplamas. Īstenībā mēs esam tīšām izņēmuši naudu no attīstības aplamas metodoloģijas piemērošanas rezultātā.

Otrkārt. Strukturālā deficīta vietā ir jāizmanto izdevumu lielums. Strukturālais deficīts ir tāds akadēmiskais parametrs, ko vēl nesen izmantoja tikai akadēmiskajās aprindās zinātniskajos darbos, bet 2013. gadā tas kļuva par konkrētas politikas prasību, kas saistoša dalībvalstīm. Tikmēr izdevumu lielums ir aprēķināms vieglāk, bet tas īsteno to pašu... risina to pašu uzdevumu, kas ir uzdots šobrīd spēkā esošajam strukturālajam deficītam.

Un treškārt. Stabilitātes un izaugsmes paktam elastīgums ir jāpaplašina līdz Eiropas Savienības fondu programmu līdzfinansēšanas izņemšanai no dalībvalstu budžeta deficīta aprēķina. Tas dalībvalstīm ievērojami atvieglotu budžeta plānošanu un ļautu ieguldīt lielākus līdzekļus, nepārkāpjot Eiropas Savienības likumdošanu. Par to jau sen runā ekonomisti, sociālisti un demokrāti Eiropas Parlamenta grupā, par to uzrunā parlamentu, un domāju, ka arī viņu ietekmes rezultātā Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja neatbalstīja Eiropas Komisijas motion, tātad iniciatīvu par fiskālā kompakta iekļaušanu likumdošanā. Domāju, ka tas ir nopietns signāls mūsu politiķiem, un es tam gribētu pievērst arī ārlietu ministra uzmanību. Šis jautājums jau tagad ir darba kārtībā, bet varbūt arvien skaļāk, biežāk un konsekventāk šī problēma tiks pārrunāta arī turpmāk.

Un par to krievu pasauli, kuru šeit jau... par ko es pieminēju, bet tas nav nejauši, jo savā uzrunā to pieminēja gan ārlietu ministrs, gan arī deputāts Šnore. Krievu pasaule, kungi, nav Krievijas pasaule. Es gribētu tam pievērst uzmanību. Jā, Krievijā ir tādi politiķi, kuri gribētu, kuri vēlētos, lai krievu pasaule kļūtu par Krievijas pasauli. Arī Francijā pēc Otrā pasaules kara bija tādi politiķi, kuri interpretēja franču pasauli jeb frankofoniju kā Francijas pasauli. Tomēr šis politiski kaitīgais nodoms neizrādījās dzīvotspējīgs, frankofonija kļuva par pasauli aptverošu kustību, par dzīves stilu, pat par modi. Līdzīgi var notikt... un es arī gribētu, lai krievu valoda netiktu uztverta kā drauds, bet drīzāk kā līdzeklis, kā iespēja komunicēt visiem cilvēkiem, kas prot runāt krieviski. Pēc Padomju Savienības sabrukuma visu 15 bijušo padomju republiku vietā izveidojušās neatkarīgas valstis, kur dzīvo cilvēki, kuri runā – vairāk vai mazāk – krievu valodā. Visās Eiropas Savienības valstīs dzīvo cilvēki, kuri joprojām izmanto krievu valodu.

Pirms dažiem gadiem man bija iespēja Monreālā apmeklēt konferenci, kuru organizēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), un tur mani pēkšņi uzrunāja kāds alžīrietis, kurš pamanīja manu uzvārdu, un viņš sāka runāt krieviski. Īstenībā mēs sapratām viens otru labāk nekā angļu valodā vai franču valodā. Tas ir tikai viens piemērs.

Es domāju, ka krievu valoda, ja valsts (es runāju par Latvijas valsti) būs pietiekami prātīga un saskatīs krievu valodā resursu, rezervi savas attīstības īstenošanai, nevis draudu, kļūs patiešām par spēcīgu līdzekli sabiedrības nostiprināšanai, valsts drošības nostiprināšanai, sabiedrības saliedēšanai. Nevis drauds sabiedrības turpmākai vienotībai...

Daudz atkarīgs no valsts politikas, jo īstenībā sadzīves līmenī dažādas etniskās izcelsmes cilvēki Latvijā komunicē ļoti vienkārši, viegli un bez aizspriedumiem.

Es domāju, ka Latvijas valsts politikai jābūt tādai, lai šīs attiecības nostiprinātos, nevis kļūtu sliktākas. Galu galā mums ir viens rāmis – viena valsts, viena teritorija, viena sabiedrība un vienota nākotne. Tas, cik šī nākotne būs laimīga, atkarīgs no Latvijas politikas, tātad lielā mērā atkarīgs arī no tā, kā Ārlietu ministrija izturēsies pret šo nopietno problēmu, kuru es mēģināju izrunāt šeit, no tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Es, vairākas reizes pārlasot ārlietu ministra ziņojumu, nevarēju saprast, ko man tas ļoti, ļoti atgādina – kaut ko no pagātnes. Un šodien debatēs es sapratu, ko tas man atgādina. Tas aizveda mani atpakaļ uz studiju laikiem (1993.–1998. gads), kad es studēju Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē politikas zinātni un starptautiskās attiecības. Starp citu, man liekas, ap to pašu laiku arī ministrs studēja turpat. Un bija tāds ikgadējs vingrinājums – kursa darbs. Un šis ziņojums visai precīzi atbilst tādam klasiskam kursa darbam – ievads, nobeigums... pat lapaspušu skaits – 25 (parasti tāds bija apjoms, kas bija jāizpilda). Vienīgais, kas mani varbūt mulsināja, bija tas, ka atsauču nav. Atsauču nav!

Tas toreiz bija obligāts vingrinājums.

Es teiktu, šis varētu būt otrā kursa... nu labi, varbūt arī trešā... Ja students šādu darbu aiznestu pie profesora Poča tajā laikā, viņa izredzes būtu uz kādu septītnieku – atzīmi 10 ballu skalā. Bet, ja nāktos to nest profesoram Miķelim Ašmanim vai – nedod Dievs! – Lidijai Malahovskai, tad ar to studentu būtu cauri! Būtu jāpārstrādā un vēl jāklausās kaut kas par pašatražošanos (viņa mīlēja lietot tādu vārdu). Un es paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, Miķelis Ašmanis nebūtu ieskaitījis un būtu licis pārstrādāt un kāpēc Poča kungs būtu ielicis "7". Jo viedokļi ir dažādi. Protams, arī par šo ziņojumu ir taisnīgi dažādi viedokļi. Kāpēc Miķelis Ašmanis un Lidija Malahovska neieskaitītu? Tur būtu vairākas lietas – gan par formu, stilu, gan arī par saturu.

Par formu viņi teiktu tā: "Milzīga liekvārdība jeb ūdens, tādā tautas valodā runājot, sadaļā par ANO, sadaļās par..." Bet es arī tā baigi nepārmetu. Tomēr, atgriežoties pie tā, ka tas ir ārpolitikas ziņojums... jo skaidrs, ka katrs ministrijas departaments ir mēģinājis savā sadaļā kaut ko ierakstīt, jo kā tad... ja viņu tur nebūs, tad viņi nav strādājuši.

Arī par lieku emocionalitāti ziņojumā... Nosaukšu tikai vienu piemēru – demogrāfijas problēmas mums ir svarīgas, it īpaši Latvijai ieejot simtgadē. Nu aptuveni tā – ja mēs neieietu šogad simtgadē, tad mums demogrāfijas problēmas būtu citādākas.

Bet arī par prioritāšu uzskaitīšanu... un atkal viens piemērs par otro prioritāti. Otrā prioritāte mums ir aktīvs darbs Eiropas Savienībā. Aktīvs darbs nav prioritāte, tas ir veids, kā aktīvi strādāt, bet prioritāte ir kaut kas, ko tu, manuprāt, vēlies sasniegt.

Un tad arī, teiksim, saturiska problēma. Ir viens ļoti skaidrs teikums ievadā, kam, es domāju, zālē visi... nu, ne visi, bet lielākā daļa piekritīs, proti, ka mēs stingri iestājamies par nacionālu valstu Eiropas Savienību. Taču tālāk tekstā ir dziļāka integrācija... kodoli... un daudzas tādas lietas, kas, manuprāt, nokļūst pretrunā ar nacionālu valstu Eiropas Savienību. Ja mēs taisāmies vēl dziļāk integrēties, tas nozīmē arvien vairāk atteikties no nacionālas valsts par labu kaut kam uz federācijas pusi.

Bet pie šī es drusciņ vēlāk atgriezīšos, man tagad ir jāpastāsta, par ko Poča kungs liktu "7", kāpēc viņš ieskaitītu. Proti, viena noteikti laba un pareiza lieta ir tā sadaļa, kas skar drošību, tur nav kam piesieties – ne tikai rakstītajam, bet arī tam, ko mēs esam pēdējos gados drošības sakarā darījuši. Varbūt drusku bēdīgi ir tas, ka mēs to sākām darīt tad, kad dažādi vērtētais Donalds Tramps mums sadeva pa ļocku, divi procenti IKP aizsardzībai ir tikai tāpēc, bet, baidoties, ka dabūsim vēlreiz, nu jau ejam otrā grāvī, tagad vēl pusprocentu sākam likt klāt. Paši, pirms mums sados pa asti.

Kopumā gan aizsardzības sadaļa ir laba ne tikai uz papīra, bet arī izpildījumā, tiešām milzīgs progress, un tas ir ļoti svarīgi Latvijas valsts drošībai un nākotnei.

Vēl viena lieta, ko es atzīmētu, lai liktu kādu plusiņu klāt ziņojumam, ir tā, ka mēs pamanām, ka Arktikā kūst ledus. Mēs to pamanām, un tas, starp citu, ir bez jebkādas ironijas, jo tiešām maina nākotnes notikumus. Gan militāro sacensību šajā apgabalā, gan arī ekonomiskās iespējas, tai skaitā Latvijai, kas ir ziņojumā atzīmēts. Starp citu, par to – bravo! Jo mums tur ir intereses, par kurām mēs cīnāmies.

Bet tagad drusku ārpus ziņojuma, atgriežoties pie tā, kas, manuprāt, nesaskan. Tā nacionālu valstu Eiropas Savienība ar dziļāku integrāciju... manuprāt, tas būtu tas, par ko gan šeit, gan varbūt atsevišķās debatēs vajadzētu mums pēc būtības sākt runāt, jo Eiropas Savienības nākotne... mūsu vieta tajā ir izšķirošs jautājums tuvākajos gados, proti, debatēt, vai mēs tiešām esam par nacionālas valsts lomas palielināšanu vai virzīšanos federālas valsts virzienā. Uz abām lietām nav viennozīmīgas atbildes, jo, ja federālas valsts virzīšana nozīmētu vienotu Eiropas Savienības budžetu, proti, ja mūsu pensionāriem perspektīva būtu saņemt Diseldorfas pensionāra pensiju, tad, es domāju, referendumā jautājums būtu ļoti nopietns – ko tad mēs izvēlētos.

Tālāk. Par ko vēl bija ziņojumā, un kas šodien tiešām ir aktualitāte? Proti, Brexit. Kā mēs skatāmies uz Brexit? Mēs par to runājam kā par tādu kļūdu, britu dumju rīcību, par kuru viņi tagad maksās, bieži vien smejamies un sakām: "Nu, lai briti aiziet! Lai viņi iet! Mēs, pārējie, iesim tālāk uz skaisto nākotni!" Tas ir ļoti tuvredzīgs skatījums uz to, kas notiek Eiropas Savienībā. Ja nepārvarēsim šo tuvredzību, briti nebūs pirmie un pēdējie, briti būs tikai pirmie.

Un šī tuvredzība... mēs jau redzam tās sekas. Neskatoties... neredzot cēloņsakarību, sabiedrība pirmām kārtām reaģē nacionālo parlamentu vēlēšanās. Mēs redzam, kas notiek Eiropā, – ka antieiropeiski spēki arvien vairāk iegūst vadošas lomas savos parlamentos. Un mēs to visu redzēsim arī maijā – pavisam drīz redzēsim, kāds Eiropas Parlamenta sastāvs būs ievēlēts. Un tad vienā brīdī var būt par vēlu.

Ja mēs neatgriežamies tur – uz sākumu –, lai saprastu... Kāpēc ir šī sabiedrības pretestība tam, kāda šodien izskatās Eiropa? Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka politiskās elites (es nesaku – Latvijā, bet Eiropā) savulaik izlēma nerēķināties ar sabiedrību. Kas ir šodien spēkā esošais Lisabonas līgums? Kāds ir tā oriģinālais jeb sākotnējais nosaukums? Tā bija Eiropas konstitūcija, kuru noraidīja referendumos Francijā un Nīderlandē. Tad procesu apturēja. Un nevis mēģināja saprast, kāpēc sabiedrība vēlas šādu vai citādāku, bet izdomāja to pārsaukt par līgumu un izstumt cauri parlamentiem. Mūsu parlamentā pat īsti debašu par to nebija. Mums vienīgās debates... vienīgās nopietnās debates par Eiropu ir bijušas tad, kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā. Un, paldies Dievam, tās beidzās tā, kā tās beidzās, – mēs iestājāmies.

Manuprāt... mans uzskats ir tāds: ja mēs gribam saglābt Eiropas Savienību (tas, manuprāt, ir izšķiroši svarīgi, it īpaši ņemot vērā to, kas visā pārējā pasaulē notiek!), mums ir jāspēj atzīt kļūdas un arī šeit, mūsu parlamentā, nodefinēt pozīciju. Varbūt kaut kad ir jāpakāpjas soli atpakaļ uz Amsterdamas vai Nicas līgumu. Tādos, kādos mēs iestājāmies... Katrā ziņā šādas debates ir jāveic. Manuprāt, ir laiks sākt debates par to, ka Eiropai ir nepieciešams jauns līgums – tāds līgums, kas tiešām respektētu nacionālās valstis un to sabiedrības. Tāds līgums, ka perspektīvā... nākotnē briti atkal varētu pievienoties, jo es neredzu drošības ziņā Eiropu bez Lielbritānijas.

Tas, ko es nobeigumā gribētu teikt. Es nezinu, neatceros, kurš rosināja debates... to, ka šādas debates ir parlamentā. Ja tā bija Ārlietu ministrija un ministrs, tad – cepuri nost! Manuprāt, arī visās citās nozarēs mēs varētu veikt šādas pašas debates. Bet vienas debates par ārlietām būtu tiešām vajadzīgas... Manuprāt, ir vajadzīgas atsevišķas šāda formāta debates tieši par Eiropas Savienības nākotni, kādu mēs to redzam. Par to, kur mēs gribam būt. Jo tādas debates nekur neizpaliks arī Eiropā. Mums ir jānoformē sava pozīcija un tā cieti jāaizstāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Es zinu, par ko jūs lielākoties domājat. (Starpsauciens: "Atkal!" Troksnis zālē.) "Kad šitas viss beigsies?!"

Nekā jauna, vai ne? Tieši tāpat kā vakar šeit, no tribīnes, tika stāstīts, ka nekā jauna – nekā jauna tai valdībā, nekā jauna tai deklarācijā. Un daži turklāt šeit stāvēja tribīnē un teica tā: "Padomājiet – 26, nē, 38 reizes parādās vārds "turpināt"!" Ziniet, ārpolitika ir tā joma, kur pārsvarā visu turpina: virziens tas pats, vektors tas pats, kurss tas pats. Jo ārpolitikā ir evolūcija, tur nav revolūcija. Tur mainās tikai akcenti.

Un, ja var, tagad runāšu par šiem izmainītajiem akcentiem.

Pirmām kārtām es gribu apsveikt ārlietu ministru. Es gribu apsveikt ārlietu ministru ar to, ka viens akcents būtiski ir mainījies: šodien ir pirmā reize, kad Latvijas Republikas premjers piedalās ārpolitikas debatēs Saeimā. Es jūs apsveicu ar to! Tas nozīmē, ka jūsu darbam ir citas iespējas, ir iespējas padarīt to kvalitatīvāku, jo jūs atbalsta valdības vadītājs. Lieliski! Simbolisks akts. Lieliski!

Taču tas, par ko es vēlētos runāt un kas varbūt netika skarts šodien no šīs tribīnes, ir jautājums par investīcijām. Jūs, ministra kungs, runājāt par publiskām investīcijām un svarīgiem... iespējams, svarīgāko projektu Latvijai nākamajos 10 gados – Rail Baltica. Un tas ir lieliski, tas ir forši.

Jūs runājāt arī par kohēzijas naudu. Man gan gribētos, ka jūs tomēr mazliet niansētāk par to runātu, jo kohēzijas līdzekļi, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi, ļoti dažādi ietekmē dažādus Latvijas reģionus. Rīgai, iespējams, tie nav vajadzīgi, bet Latvijas pierobežai, Latgalei, tie ir ļoti vajadzīgi. Patiešām mums ir jāstiprina Eiropas Savienības ārējā robeža, turklāt ne tikai robeža, bet arī reģions un cilvēki, kas tur dzīvo. Ļoti svarīgi.

Vēl es jūs aicinu būt par trauksmes cēlēju. (Smiekli zālē.) Es skatījos jūsu pagājušā gada runu, un jūs kā labs kolēģis ne vārda nepieminējāt par finanšu sektoru. Jūs zinājāt, bet nepieminējāt, jo citiem valdības locekļiem bijāt labs kolēģis. Janvārī – ne vārda, februārī – ārprāts! Šogad – ļoti nopietni, stipri un pareizi vārdi. Nevajag piesegt kolēģus tādos jautājumos, kur Latvija deg, un finanšu sektors šobrīd ir viens no tiem. Šādos jautājumos ir jāceļ trauksme uzreiz. (Dep. J. Strīķes starpsauciens.)

Un visbeidzot. Es patiešām esmu priecīgs, ka jūs pieminējāt tālākos izaicinājumus, kuri skars ANO Drošības padomi 2026. gadā, kā arī Latvijas iespējamo dalību Stokholmas olimpiskajās spēlēs. Tas, uz ko es vēlētos jūs aicināt nākotnē, – vairāk lielu mērķu, kuri nav sasniedzami vienā gadā, kur nav jādzēš ugunsgrēki, bet kur Latvija var sevi pozicionēt pasaules nākotnes kartē.

Es jūs apsveicu ar jūsu amatu! Es jūs apsveicu ar lieliskiem panākumiem un to, ka šeit ir premjers, un novēlu visu to labāko, strādājot Latvijas labā!

Paldies, ministra kungs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas! Godātie kungi!

Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm un jākalpo valsts iedzīvotāju drošības un labklājības vairošanai. Starptautiskās un starpvalstu attiecības jāveido kā nacionālo interešu turpinājums un to aizstāvība pasaulē. Viena no Latvijas tautsaimniecības nozīmīgām nozarēm tradicionāli ir transports un tranzīts. Tās attīstības tendences lielā mērā ietekmē lēmumi ārpolitikas veidošanā.

2018. gads transporta nozarei ir bijis veiksmīgs, un statistikas dati liecina, ka kravu apgrozījums ir pieaudzis gan dzelzceļā, gan visās Latvijas ostās. Jaunus rekordus sasniedza arī aviācijas nozare – gan starptautiskā lidosta "Rīga", gan nacionālā aviokompānija airBaltic.

Protams, ka, ņemot vērā Latvijas kā tranzītvalsts lomu, šie panākumi nebūtu iespējami bez neatlaidīga darba ar esošajiem un potenciālajiem ārvalstu sadarbības partneriem. Aktīvi strādājām, lai saglabātu un nostiprinātu attiecības ar jau esošajām prioritārajām sadarbības valstīm Ķīnu, Kazahstānu, Uzbekistānu, Baltkrieviju un Krieviju, kā arī turpinājām iestrādes jaunu attiecību veidošanai un mērķtirgu apgūšanai ar Indiju, Japānu un Irānu.

Praktisku rezultātu sasniegšanai ir jāuztur nepārtraukts dialogs ar partnervalstīm dažādos formātos. Kā man savulaik teica Duisport, kas ir lielākā iekšzemes osta jeb sauszemes kravu osta pasaulē, vadītājs Ērihs Stāke: ja tu par sevi neatgādināsi, tad tevi ātri aizmirsīs. Un tāpēc ministrijas līmenī pērn esam devušies vizītēs uz Baltkrieviju, Ķīnu, Indiju, Kazahstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Vāciju, Vjetnamu, Taizemi un citām valstīm, lai atgādinātu par Latvijas piedāvātajām iespējām un pārrunātu esošos un potenciālos sadarbības modeļus ar augsta līmeņa amatpersonām un vadošajiem uzņēmējiem. Nozares jautājumus pārrunājām arī starpvaldību komisiju sēdēs ar Kazahstānu un Baltkrieviju, kā arī starpvaldību komisiju transporta darba grupās.

Tāpat aktīva dialoga uzturēšanai izmantojam daudzpusējos formātus – "16+1", ASEM, Starptautisko transporta forumu (ITF). Pagājušajā gadā Latvija bija prezidējošā valsts Starptautiskajā transporta forumā (ITF). Un plašu starptautisku rezonansi pagājušajā gadā guva Rīgā organizētā konference "Globālā transporta drošība un drošums simtgadei", kurā piedalījās dalībnieki no 59 valstīm. Un Rīgā aizsāktās diskusijas mēs turpinājām arī ITF samitā Leipcigā.

Protams, panākumus var gūt tikai tad, ja pastāv laba sadarbība starp ministriju un nozares uzņēmējiem. Priecājos, ka mums ir vienota izpratne par sasniedzamajiem mērķiem. Satiksmes ministrija 2018. gadā kopā ar uzņēmējiem pārstāvēja nozares intereses 12 starptautiskajās izstādēs.

Dalībai izstādēs esam izveidojuši vienotu zīmolu "VIA Latvia", kas simbolizē visu nozares spēlētāju apvienošanos kopīgam mērķim – maksimāli efektīvai piegādes ķēžu nodrošināšanai, ceļot mūsu prestižu sadarbības partneru acīs kā uzticamiem un stabiliem partneriem.

Runājot par taustāmākiem rezultātiem, jāteic, ka savu efektivitāti praksē jau ir pierādījis kopprojekts ar Baltkrievijas dzelzceļu un 2018. gadā sācis regulāri kursēt ekspresvilciens Rīga–Minska, kam ir sava stabila kravu bāze, un vairāki simti sastāvu jau ir šo maršrutu veikuši. Ir mērķis nākotnē nodrošināt kravas no augošā Ķīnas–Baltkrievijas industriālā parka "Lielais akmens".

Vienlaikus, attīstot iestrādes sadarbībā ar Indiju, jau ir vērojami pirmie rezultāti jaunu partneru piesaistē Dienvidāzijas reģionā, jo kravas ekspresvilciena Rīga–Minska sastāvā iekļautie konteineri tiek vesti arī no Indijas (sadarbībā ar Vācijas un Baltkrievijas partneriem).

Turpinām attīstīt arī sadarbību ar Ķīnu. Pērn novembrī Rīgā ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas. Tālāk konteineri ceļu turpināja pa jūru uz Vācijas un Somijas ostām.

Ir panākta arī vienošanās ar Lietuvas un Igaunijas partneriem par jauna produkta izstrādi. Proti, paredzēts, ka intermodālais kravas vilciens Amber Train savienotu trīs Baltijas valstis un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

Par aviācijas nozari. Starptautiskā lidosta "Rīga" 2018. gadā ir sasniegusi jaunu rekordu apkalpoto pasažieru ziņā – apkalpojusi septiņus miljonus pasažieru, tas ir par 16 procentiem vairāk nekā 2017. gadā. Šis rezultāts 2018. gadā lidostu "Rīga" ierindo TOP 5 (lidostu grupā ar pasažieru skaitu no 5 līdz 10 miljoniem pasažieru).

Īstenojot veiksmīgu sadarbību ar ārvalstu partneriem – aviopārvadātājiem, tūroperatoriem –, arvien paplašinās maršrutu tīkls, nostiprinot Rīgas kā nozīmīgākā Baltijas gaisa satiksmes centra statusu. 2018. gadā lidosta "Rīga" piedāvāja saviem pasažieriem plašāko galamērķu tīklu uzņēmuma vēsturē – 100 galamērķus Eiropā, Skandināvijā un Āzijā. Tostarp 2018. gadā tika atklāti 16 jauni galamērķi. Mērķtiecīgas starptautiskās sadarbības rezultātā pieauga arī kravu pārvadājumu apjoms lidostā "Rīga".

Nozīmīgu pieaugumu kravu pārvadājumos deva sadarbības projekts ar "Latvijas Pastu", jo pagājušajā gadā pārvadāto e-komercijas kravu apjoms no Ķīnas (sadarbībā ar Ķīnas kompāniju Alibaba, ko pieminēja arī ekspremjers un kas ir novērtējusi "Latvijas Pastu" kā vienu no saviem stabilākajiem partneriem) ir pieaudzis par 80 procentiem, salīdzinot ar 2017. gadu.

Kā redzams, transporta nozarē pēdējo gadu laikā ir ielikts stabils pamats turpmākai izaugsmei. Novēlu jaunajai valdībai turpināt iesākto, lai veicinātu ne tikai nozares, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā.

Nobeigumā es gribu izteikt lielu paldies ārlietu resoram, ministram un it sevišķi vēstniekiem, ar kuriem kopā nācās strādāt vai bija iespēja strādāt, par atbalstu – par sniegto atbalstu tieši transporta nozares attīstībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ministra kungs! Šīs ir ārlietu debates, kurās ministrs nāk atskaitīties par padarīto. Un visiem deputātiem ir tiesības izteikt gan kritiku, gan arī paslavēt. Bet ko mēs redzam? Komplimentāri ziņojumi, atbildot uz ministra atskaiti, tiek pieņemti ar smaidu un patiku, bet tad, kad nāk opozīcijas deputāts un izsaka dažas piezīmes, jūs pasakāt... jūs atceraties par vēlēšanām, jūs runājat par feisbuku, bet nepasakāt neko konkrētu, atbildot uz maniem jautājumiem. Tad par to feisbuku, ministra kungs, gribētu teikt tā: es esmu ievēlēta, esmu arī feisbukā un tur ar saviem vēlētājiem ļoti bieži sarunājos, atbildu uz viņu jautājumiem. To nevar teikt par jums, jo, visticamāk, jūs savus viedokļus vienmēr atdalāt ar mediju sienu, publicējot tos žurnālā "Ir" vai laikrakstā "Diena", vai vēl kaut kur. Es saprotu, ka šie viedokļi jau noteikti ir sagatavoti ar PR speciālistu palīdzību, par kuru apmaksu jūs joprojām negribat atklāt ne žurnālistiem, ne Saeimai. Tā ka tomēr ir zināma atšķirība starp mums, ministra kungs, un es ļoti priecājos, ka ir šāda atšķirība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai, otro reizi.

I. Voika (AP!).

Debašu noslēgumā, tā izskatās, es gribētu papraktizēt žanru "replika deputātam", jo šajā zālē neviens daudz vairs neklausās, bet mūs skatās un klausās tiešraidē.

Deputāt Zariņ, jūs izteicāt pārmetumus Ārlietu ministrijai par informācijas nesniegšanu. Es pieņemu, ka savas darbības laikā Saeimā jūs esat pamanījis, ka Saeimas darbs galvenokārt notiek komisijās, bet varbūt jūs neesat pamanījis, ka ir tāda Ārlietu komisija. Tajā mēs skatām gan Ārlietu ministrijas budžetu, gan runājam par jaunu vēstniecību atvēršanu un veco remontu, mums ir iespēja gan tikties ar vēstniekiem un saprast, ko viņi dara, gan arī ietekmēt turpmāko darbu. Tāpēc es ceru, ka gan Ārlietu komisija, gan Eiropas lietu komisija turpinās 13. Saeimā uzsākto labo sadarbību ar Ārlietu ministriju un mēs varēsim kopīgi risināt jautājumus, ko šodien esam aplūkojuši šajā ziņojuma apspriešanas reizē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Klausoties šīs debates, man ienāca prātā priekšlikums.

Kolēģi, mēs šeit uzzinājām... ka mēs zinām, kas ir notriecis Malaizijas lidmašīnu, kas ir indējis ar poloniju, kas ir vainīgs Sīrijā pie masveida indēšanas. Bet kas ir atbildīgs par OIK afēru – to mēs nezinām. (Smiekli.)

Man priekšlikums būtu tad... Mēs ļoti ērti... mums ļoti ērti patīk runāt par lietām... tas ir līdzīgi kā traukties pa lielceļu, kuru kāds cits ir mums uzbūvējis, un tad mēs stāstām, kā tur braucam, ko tur darām. Savukārt runāt par to taciņu, kas ved no mūsu mājas sliekšņa uz to ceļu, nez kāpēc negribam. Varbūt tāpēc, ka tās usnes un tos dadžus neviens cits mūsu vietā neizkaplēs, un, ja mēs par to sāksim runāt, tad vajadzēs sākt domāt, ko ar to darīt. Tāpēc, kolēģi, man ir priekšlikums turpmāk šīs debates varbūt uztaisīt par jautājumiem, kuri tiešām reāli no mums ir atkarīgi, kur mēs varam pielikt savu plecu, teiksim, par enerģētikas stratēģiju, kuras mums joprojām nez kāpēc nav. Tāpēc jau ir iespējamas OIK afēras, un tieši tāpēc būs iespējama OIK afēra Nr. 2, kas jau top, jo mums nav savu stratēģisko mērķu. Varbūt parunāsim par to, kā varam padarīt mūsu ekonomiku tiešām reāli produktīvāku, kādi ir tie pasākumi, kas nepieciešami, kur varam salikt savus plecus, savas smadzenes kopā un to izdarīt. Man liekas, tam būtu daudz lielāka jēga.

Kas attiecas uz šīm ārpolitikas debatēm... Voikas kundze, atvainojiet, šīs ir ārpolitikas debates. Piedodiet, es neesmu jūsu komisijas loceklis, es runāju vienkārši par tēmu. Un, ja jūs zināt, cik sliežu esat uzlikuši no Lietuvas uz Latviju, atnāciet un pasakiet, ko tur esat panākuši, ko esat izdarījuši, jo tā ir reāla mūsu valsts sāpe. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Baltkrievija ir pateikusi, ka tā vēlas savus naftas produktus vest no Baltijas ostām, nevis caur Krieviju. Ja mums šo sliežu nebūs, tad tās būs mūsu ostas, kuras nesaņems šīs kravas, tāpēc es izceļu šo jautājumu. Manuprāt, tas ir Latvijai svarīgs jautājums, jo runa ir par ļoti lieliem budžeta ieņēmumiem, kuri varētu būt mūsu skolotājiem, mūsu medicīnai. Tikai tāpēc, ka mēs te pa tukšo vāvuļojam, tas viss nenotiek. Es aicinu runāt par konkrētām lietām, kaut ko izdarīt valstij, nevis vienkārši stāvēt un dīžāties ar lietām, kuras nevienu šeit, kā jūs redzat, būtībā neinteresē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es izmantošu izdevību gan atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem un replikām, gan arī, protams, teikt noslēgumā dažus teikumus.

Godātie kolēģi! Te izskanēja – jāsaka, jau otro reizi – Zariņa kunga pārmetums... Arī pirms gada es dzirdēju kaut ko līdzīgu par sliežu ceļu Mažeiķi–Reņģe.

Zariņa kungs, presē jau labu laiku ir rakstīts par trim lietām (Starpsauciens.)... nevis Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, bet Eiropas Komisijas lēmumu, kas noteic, ka "Lietuvas dzelzceļam" tiek uzlikts sods... Lietuvas valdība ir uzsākusi sliežu atjaunošanu, un "Latvijas dzelzceļš" ir iesniedzis prasību par zaudējumu piedziņu. Un, ja jūs domājat, ka šeit nestrādāja ļoti aktīvi un ļoti daudz gan kolēģi no Satiksmes ministrijas, gan Ārlietu ministrijas un ka pietiek ar to, ka – aptuveni tā, kā jūsu stilā – vienreiz parunā vienās debatēs, un viss notiek, visa pasaule tūlīt krīt gar zemi, tad... Tā nav! Jā, pirmkārt, tas ir ļoti, ļoti sarežģīts, dažreiz ļoti resursu ietilpīgs un laikietilpīgs darbs – divpusēji un diplomātiski. Otrkārt, tad, kad mēs redzam, ka tas nestrādā, mēs kopā ar citu ministriju kolēģiem, ar mūsu diplomātiem, juristiem, "Latvijas dzelzceļa" kolēģiem, lai panāktu rezultātu... Diemžēl bieži vien vieglāk ir kaut ko nojaukt, bet daudz grūtāk ir uzcelt. Un tas attiecas ne tikai, teiksim, uz sliedēm šeit, bet arī uz veselu rindu pašvaldību tepat Latvijas valstī vien.

Par vīzām saistībā ar studijām augstskolās. Jāteic, šī būs laikam tā retā reize, kad es teikšu lielu paldies Zariņa kungam par tiešām ļoti operatīvu ziņu. Jā, mēs pamanījām arī šo kļūdu un to izlabojām. Un es gribētu teikt, ka tas tiešām ir viens labs sadarbības piemērs. Ne viss... ne viss ir, teiksim, dažreiz korekti un gludi gājis mūsu sistēmā, sevišķi, ņemot vērā to, ka mums pastāvīgi... un šeit es varu teikt tikai paldies Ministru prezidentam – bijušajam Ministru prezidentam – Kučinskim un Finanšu ministrijai, kas operatīvi palielināja līdzekļus konsulārā dienesta darbinieku skaitam attiecīgajās vēstniecībās, jo, jāsaka, šeit mums tiešām ir, ar ko lepoties, un izglītība ir kļuvusi par labu Latvijas eksportpreci.

Rukšānes-Ščipčinskas kundze, paldies par to, ka jūs minējāt Nord Stream 2, par to, ka mēs runājam arī par klimata pārmaiņām. Es tomēr gribētu teikt, ka jautājumi, kas skar klimata pārmaiņas, bija aplūkoti ziņojumā. Mēs īpaši uzsvērām vienu problēmu, ko mēs redzam un kas ir īpaši, teiksim, sarežģīta šobrīd Baltijas jūras baseinā, – tie ir plastmasas atkritumi. Es par to šodien šeit jau runāju. Un es gribu teikt arī to, ka Baltijas jūras valstu padomes ietvaros, kurā mums šobrīd prezidentūra, mēs aktivizējam šo jautājumu un aicinām Baltijas jūras baseina valstis, visas dalībvalstis, rīkoties, lai šāda veida problēmas mazinātu. Taču es piekrītu, ka arī, teiksim, tādos konceptuālos dokumentos mums ir nepieciešams šiem jautājumiem pievērst lielāku uzmanību.

Par sadarbību ar Baltkrieviju. Kabanova kungs, mēs esam par to daudz runājuši gan Ārlietu komisijas sēdēs, gan šajā ziņojumā, un arī šodien no rīta šeit es runāju par to, ka mēs tiešām redzam Baltkrieviju kā labu sadarbības partneri. Daudz ir investēts, ir bijušas gan mūsu premjera vizītes, gan atbildes vizītes, gan arī aizsardzības līmenī ir notikusi laba vizīšu apmaiņa un sadarbības nodibināšana. Jā, mēs strādājam pie tā, lai šogad arī Baltkrievijas prezidents apmeklētu Latviju. Tas gan ir atkarīgs no vairākiem aspektiem un arī saturiskām lietām. Un man jāteic, ka varbūt... Es gribētu teikt, ka šajā jautājumā diplomātija ir izdarījusi vairāk nekā varbūt viens otrs, teiksim, ekonomiskā sektora spēlētājs. Jo diemžēl mēs labi redzējām, cik ļoti sarežģīta ir situācija, piemēram, ar investīciju klimatu un investīciju piesaisti Rīgas brīvostā. Un te vēl būs, ko darīt.

Par Moneyval. Te vairāki deputāti runāja par šo procesu. Ziniet, saskaņā ar statūtiem Latviju Moneyval procesā pārstāv FKTK, Tieslietu ministrija un Kontroles dienests. Un arī delegāciju vada Kontroles dienests. Pirms kāda laika Kontroles dienests bija Ģenerālprokuratūras pārziņā, un tagad ir bijusi reorganizācija.

Es netaisos šeit atklāt diskusiju par to, ko bieži dzirdu, – ka mums ir istaba pilnīgā nekārtībā, tapetes tādas jau saplūkātas, grīdas krāsa nolupusi, un kāds ir iedomājies, ka mēs varam, aicinot cilvēkus ciemos, vienkārši teikt: "Neievērojiet to! Šeit ir parkets, šeit ir marmors, un šeit viss ir ļoti skaisti." Jūs nevarat pārdot lietas un panākt, lai tās izskatītos labāk, nekā tās ir. Varbūt vienreiz divreiz tas sanāk, citreiz – ne. Tāpēc arī mēs runājam.

Jā, Bondara kungs, jums ir pilnīga taisnība, ārlietu dienests savlaicīgi, jau no 2015. gada, ir nemitīgi brīdinājis par problēmām. Bet ir arī tā, ka mums jābrīdina kolēģi, izmantojot informāciju, ko nevaram tieši un uzreiz nodot publiski. Nav taisnība tiem, kas saka – ārlietu dienests kaut ko zināja 40 minūtes... Visas atbildīgās institūcijas visu zināja ļoti savlaicīgi. Un tagad, kad šīs atbildīgās institūcijas ik pa brītiņam sarīko PR akcijas, kurās stāsta, ka viss jau mums ir ļoti labi, bet kāds kaut ko nav izdarījis... nu, tad es teiktu, ka tā, patiesību sakot, ir cenšanās izvairīties no sava darba veikšanas un pamatošanas, un šajā ziņā mums būs, ko darīt. Domāju, ka atbildīgie kolēģi, kas tikko strādāja valdībā, to ļoti labi zina.

Un arī nevajag šobrīd vaimanāt, ka Moneyval... ka tur esot kaut kādas valstis, kas mums liekas vājākas vai varbūt ne tik labi attīstītas kā mēs. Šis ir process, kuram mēs paši labprātīgi pievienojāmies. Un ne jau laikā, kad es biju ārlietu ministrs, un ne jau laikā, kad mums šīs problēmas sākās. Labi sen. Jo, patīk mums vai ne, šis process garantē dalībvalstu – un tās ir vairāk nekā tikai Eiropas Padomes dalībvalstis – darbu finanšu sektorā, kas atbilst noteiktiem kritērijiem un raisa uzticību. Ja jūs zaudējat šo uzticību, tad tas sit arī pa valsts ekonomiku. Tāpēc, ja kāds domā, ka mēs varam stāties ārā no Moneyval... protams, var pieņemt šo lēmumu, nobalsot un skatīties, kas notiks. Taču tad debates atkal būs aptuveni tādā līmenī – nu kurš tad bija tas, kas kaut ko tādu darīja?

Kiršteina kungs jautāja par mūsu attieksmi pret Venecuēlu. Es varu pateikt to, ka mēs pilnībā atzīstam Nacionālās asamblejas leģitīmo raksturu un tās prezidentu. Mēs uzskatām, ka Maduro režīms ir situācijā, kurā viņa leģitimitāte ir absolūti apšaubāma, un arī uzskatām, ka vienīgā izeja no krīzes ir demokrātisku vēlēšanu sarīkošana šajā valstī. Tas ir veids, kādā varam, teiksim, diskutēt Eiropas Savienības līmenī, jo šajā ziņā, tieši tāpat kā daudzos citos jautājumos, ir svarīgi mobilizēt kopīgu Eiropas Savienības nostāju, tāpēc ka daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi dzīvo Venecuēlā. Un tad mūsu balsis būs daudz, daudz skaidrāk dzirdamas. Šis process, šī koordinācija starp ASV, Eiropas Savienību, Latīņamerikas valstīm... mūsu nostāja ir tāda, ka Eiropai ir jābūt dzirdamai, aktīvai un jāpievienojas tām valstīm, kas aicina uz demokrātisku pārmaiņu procesu Venecuēlā.

Vēl es gribētu teikt, ka šeit, kā jau katrās debatēs katrā Saeimā, ir ārkārtīgi interesanti pavērsieni un ir arī interesanti paziņojumi. Tāpēc es ar lielu interesi un prieku noklausījos stāstu, ka Ārlietu ministrija ir vainīga pie tā, ka krītas investīcijas. To atskaņoja kāds no advokatūras izslēgts deputāts, kura morālā stāja, teiksim tā, ir stipri apšaubāma. Un es gribētu atbildēt: Gobzema kungs, jūs zināt, ka investīcijas šeit neienāk un bēg nevis tāpēc, ka Ārlietu ministrija kaut ko nav izdarījusi, bet tāpēc, ka maksātnespējas administratori, tādi kā jūs, un visa sistēma ir radījusi klimatu... ka gan iepriekšējā valdība un tās tieslietu ministrs... gan šai valdībai un tieslietu ministram būs daudz jāstrādā, lai tiktu galā ar, teiksim, šīm metastāzēm. (Aplausi.)

Tas pats arī attiecas uz jautājumu loku, kas skar eksportspēju. Mēs esam atvēruši vēstniecības vairākās valstīs – gan Apvienotajos Arābu Emirātos, gan arī Dienvidkorejā – un redzam, ka tirdzniecības apjoms ir audzis: Apvienotajos Arābu Emirātos – par 36 procentiem, Dienvidkorejā – par 26 procentiem. Tā ka šie darbi notiek un vēstniecības arī tiešām strādā.

Liels paldies Auguļa kungam gan par sadarbību, viņam esot satiksmes ministra postenī, gan arī par tiem darbiem, kas ir kopā veikti saistībā ar "16+1" tranzīta loģistikas kanāliem. Es domāju, ka, neapšaubāmi, mēs... redzam, ka, kopā strādājot, resori var izdarīt gana daudz.

Beitneres-Le Gallas kundze un lielā mērā arī Ozolas kundze minēja Latvijas ārējo tēlu, spēju reaģēt uz dažādu veidu nosacīti negatīvu informāciju par Latviju. Šajā sakarā es gribu teikt divas lietas.

Pirmā lieta. Latvijas vēstnieki... Vai tā būtu Francija vai Vācija, vai kādas citas valstis, Latvijas vēstnieki faktiski ne tikai sniedz intervijas, bet arī reaģē uz rakstiem. Piemēram, pagājušajā gadā televīzijā ARTE bija visnotaļ apšaubāmas kvalitātes filma, un uz to nekavējoties reaģēja Latvijas vēstniece Vācijā.

Mūsu vēstnieks Kanādā katru gadu skaidro presē un arī publiski 16. martu. Taču šis nav kampaņveidīgs darbs. Nekad nebūs tā, ka nevarēs labāk vai nevarēs vairāk.

Otrā lieta. Es domāju, ka šis gads būs arī gads, kurā es labprāt diskutētu gan ar Saeimas Ārlietu komisiju, gan ar valdību par to, kādā veidā dot impulsu Latvijas Institūtam. Latvijas Institūts diemžēl pārtiek no projekta uz projektu. Un man ir arī domas par to, ka Latvijas Institūtam vajadzētu varbūt pārtapt no valsts aģentūras par tādu zināmu nodibinājumu, kas var arī daudz aktīvāk strādāt ne tikai pie valsts, bet arī citu finanšu piesaistes un kļūt par daudz aktīvāku iestādi.

Un visbeidzot vēršos pie jums, Šmita kungs. Jāteic, ka es jūsos klausījos un atgriezos jaunībā. Tikai man ir jāsaka, ka gan profesors Ašmanis, gan profesors Počs man abi ielika "teicami". Tagad es nezinu, kā lai reaģē uz visu jūsu, teiksim, vērtējumu par ziņojumu. Taču, ja runā nopietni, es pilnīgi piekrītu, ka mums ir nepieciešams varbūt plašāks, lielāks diskusiju apjoms par Eiropas Savienības nākotni.

Šīs debates savulaik iniciēja Ārlietu ministrija. Tas gan, jāsaka, notika, ja nemaldos, 2010. gadā. Šīs ir kopumā devītās, nākamgad būs desmitās. Bet, jūs redzat, ziņojuma apspriešana pārsvarā notiek tā – viss par visu. Un tas ir arī leģitīmi, jo jautājumu loks ir ļoti dažāds. Un par Eiropas Savienības nākotni, protams, ir vērts runāt, ir vērts runāt arī par nopietnām izmaiņām. Mēs varam diskutēt arī par līguma atvēršanu, bet, kā kādreiz teica kāds Eiropas Savienības... viens no tādiem ievērojamiem politiķiem: "Ar līguma atvēršanu Eiropas Savienībā ir tā, kā ar kara uzsākšanu – tu vienmēr zini, kā tu to sāc, bet nekad nezini, ar ko tu to pabeigsi." Tāpēc, manuprāt, ir idejas, ir domas. Un tāpēc es arī ļoti labprāt dzirdētu no Saeimas deputātiem, nu, teiksim, daudz... varbūt arī tādas idejas – kas būtu tas, ko mēs gribētu virzīt diskusijās par Eiropas nākotni, lai tas tiešām būtu mijiedarbības process.

Manuprāt, mēs esam šodien labi strādājuši un diezgan ilgi strādājuši. Es gribu teikt paldies gan kritiķiem, gan tiem, kas nāca ar labiem vārdiem un ar idejām. Manuprāt, šis parlaments, tieši tāpat kā iepriekšējie parlamenti un komisijas, ar kurām man bija jāstrādā, demonstrē to, ka interese par mūsu valsts drošības un ārējo politiku ir. Dažreiz gan ar ārpolitiku mēs saprotam ļoti daudzas un dažādas lietas, kuras manā izpratnē gluži nav ārpolitika. Bet tieši tāda varbūt ir šo debašu jēga – saprast, kāds ir noskaņojums Saeimā ievēlētajiem deputātiem... kā to redz Ārlietu ministrija.

Ziniet, vienmēr tad, kad gribas pakritizēt, visi saka: "Nepietiekami tiek aizstāvētas nacionālās intereses, un vajag darīt vairāk." Tas, ko es gribētu teikt, – mums trūkst pirmā posma. Mums bieži vien kopā ir jāvienojas, kas ir mūsu nacionālās intereses, lai tās labāk aizstāvētu. Un es bieži arī šajā zālē dzirdu ļoti dažādu pieeju. Un tieši tāpēc šādām debatēm, sarunām Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā ir vērtība.

Paldies. Vēlu visiem veiksmīgu, ražīgu šo darba gadu! Un ceru uz tikšanos nākamgad! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.

Paldies, kolēģi, par saturīgajām debatēm.

Līdz ar to ārlietu ministra ikgadējais ziņojums ir izskatīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Bordāns, Raivis Dzintars, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Dace Melbārde, Ralfs Nemiro, Artis Pabriks, Ramona Petraviča, Jānis Reirs, Jānis Urbanovičs un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.25.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta...? (Starpsaucieni.) Deputātiem ir iebildumi.

Godātie kolēģi! Vēlreiz aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Mēs balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dizainparaugu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dizainparaugu likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gobzema, Sprūdes, Benhenas-Bēkenas, Vitenberga, Šmita, Pucena un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es mēģināšu ātri pastāstīt par šī likuma grozījumiem.

Šobrīd likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka nesamērīgu slieksni, kas jāsasniedz, lai ierosinātu tautas nobalsošanu. Pēdējo Saeimas un pašvaldību vēlēšanu aktivitāte, kā arī sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv pieejamie dati liecina, ka šobrīd sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos ir kūtra un aktivitāte ir niecīga. Analizējot ManaBalss.lv datus, secināms, ka politiski aktīvi Latvijā vidēji ir apmēram 10–15 tūkstoši cilvēku.

Latvijas vēlētāji vienmēr bijuši aktīvi politisko procesu dalībnieki. To apliecina fakts, ka kopš neatkarības atgūšanas tautas nobalsošana Latvijā tikusi ierosināta astoņas reizes. Kopš 2012. gada, kad tika grozīts likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", ar kuru tika būtiski palielināts nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, Latvijā nav notikusi neviena tautas nobalsošana.

Apliecinājums tam, ka slieksnis ir nesamērīgs, izriet no citu Eiropas valstu normatīvajiem aktiem. Polijā ir vairāk nekā 30 miljoni vēlētāju, taču tautas nobalsošanas sarīkošanai jāsavāc vien 500 tūkstoši parakstu. Itālijā ir vairāk nekā 50 miljoni vēlētāju, bet arī šajā valstī tautas nobalsošanu var ierosināt, savācot vien 500 tūkstošus parakstu. Abās valstīs dažādas iniciatīvas var ierosināt viena simtdaļa vēlētāju, kas ir 10 reižu mazāk nekā Latvijā. Tautas nobalsošanas ierosināšanai jānosaka slieksnis, kas būtu atbilstošs faktiskajam sabiedriski aktīvo cilvēku skaitam, vienlaikus nosakot daudzumu, kas nepieļautu ierosināt tautas nobalsošanu tik viegli, ka tas radītu lielus izdevumus valstij. Ja valstī no 1,95 miljoniem cilvēku tikai 15 tūkstošus var saukt par sabiedriski aktīviem, tad saprātīgs slieksnis tautas nobalsošanas ierosināšanai būtu jānosaka ne vairāk kā trīs reizes lielāks.

Cienītie kolēģi! Nodrošināsim iespēju Latvijas tautai paust savu gribu. Lūdzu atbalstīt grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Lai nodrošinātu iespēju skatīt šos likuma grozījumus, ir jānodrošina arī grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas nav iesniegti. Mēs nevaram skatīt likumprojektu, kas ir pretrunā ar Satversmi, kamēr nav piedāvāti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Tāpēc es aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Debates par šo jautājumu nav iespējamas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 36, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gobzema, Dūklava, Krauzes, Stepaņenko un Sprūdes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (KPV LV).

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks turpināt samazinātās PVN likmes piemērošanu pārtikas produktiem. Pirms gada īstenotais samazinātās PVN likmes pilotprojekts, piemērojot samazināto PVN likmi dārzeņiem un augļiem, ir pierādījis sevi kā veiksmīgu. Dati liecina, ka kopš likmes samazināšanas novērojama pozitīva ietekme uz lauksaimniecības nozari un ēnu ekonomikas samazināšanu. Ir pieaudzis šajā nozarē reģistrēto PVN maksātāju skaits par četriem procentiem, pieaugušas nozarē strādājošo algas par 8,9 procentiem. Kopējā nozarē veikto darījumu vērtība pieaugusi par 13,5 procentiem, un visbeidzot arī paši PVN ieņēmumi pieauguši par pieciem procentiem. Tas apliecina, ka ir pamats samazināt PVN likmi arī citiem pārtikas produktiem. Nav runa par visiem, bet tiem, kuru ražošana sekmētu vietējo, Latvijas, lauksaimnieku konkurētspēju.

Likumprojekts paredz samazināto likmi piemērot šādām produktu grupām: dzeramais piens bez piedevām, tai skaitā bez cukura un citiem saldinātājiem, ar derīguma termiņu līdz 10 dienām, piena produkti bez piedevām (skābais krējums, saldais krējums, kefīrs, paniņas, biezpiens, jogurts un citi produkti), maize bez piedevām, svaiga vai atdzesēta gaļa, vistu un paipalu olas čaumalās.

PVN likmes samazināšana novērsīs cenu pieaugumu. Ievērojiet, ka inflācija nestāv uz vietas un daudziem produktiem pieaug ražošanas vai cita rakstura izmaksas, līdz tie nonāk veikalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pieaugums patēriņa preču cenām 2017. gadā bijis 0,75 procenti, bet 2018. gadā – 0,15 procenti. Ilgtermiņā ieguvēji galu galā ir patērētāji un valsts kopumā.

Mazāka ēnu ekonomika nozīmē vairāk naudas valstij un arī patērētājiem. Oficiāli maksātas algas nozīmē sociālās garantijas.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs šīm produktu grupām ir pat nulles procentu nodoklis, nerunājot par samazinātu. Eiropā tas ir ļoti izplatīti, turklāt zemas un nulles procentu likmes ir dažāda izmēra tirgos.

Būtiski, ka samazinātas PVN likmes pozitīvo efektu atzīst ne tikai nozares speciālisti un paši lauksaimnieki, bet arī Zemkopības ministrija. Manuprāt, vēlmi godīgi maksāt nodokļus, tādējādi veicinot ekonomiku, ietekmē arī personas psiholoģiskā attieksme pret nodokļa likmes samērīgumu. Dati liecina, ka kopš PVN likmes samazināšanas dārzeņiem un augļiem palielinājies PVN maksātāju skaits. Bet tie nav jauni reģistrēti subjekti, tie ir jau strādājoši subjekti. Tas liecina par cilvēciskās attieksmes izmaiņām pret nodokļu maksāšanas pienākumu. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka personas šādu likmi vienkārši uzskata par samērīgu. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka strādāt pelēkajā zonā vairs nav izdevīgi, jo ir risks saņemt sodus un nodokļu uzrēķinus.

Cienītie kolēģi, lūdzu, balsosim "par" un atbalstīsim tautsaimniecības izaugsmi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Jā, šie pasākumi ir, iespējams, labi un vērtīgi. Bet sagaidīsim 2019. gada budžeta veidošanas procesu, kas tūlīt, tūlīt sāksies. Un tad varēs izvērtēt, kas no šiem pasākumiem ir darāms jau no nākamā gada vai citā laikā. Jo pašreiz visu to pasākumu kopums izmaksā aptuveni 52 miljonus eiro – tā ir milzīga summa (protams, ņemot vērā arī citas vajadzības, kas mums ir, – minimālās pensijas, veselība un tā tālāk). (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens.) Par – 35, pret – 42, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krauzes, Auguļa, Čakšas, Vucāna un Bergmaņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Aicinu lemt par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu sagatavotā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Mūsu priekšlikuma mērķis ir nodrošināt minimālās pensijas apmēra palielināšanu, kas būtiski uzlabotu materiālos apstākļus vairāk nekā 54 tūkstošiem senioru.

Patlaban likums un no tā izrietošās Ministru kabineta noteikumu normas noteic, ka minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tas ir, 64,03 eiro mēnesī.

Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā minimālās vecuma pensijas apmēru piesaistīt valstī noteiktajai minimālajai algai, proti, noteikt, ka minimālā vecuma pensija nevar būt zemāka par pusi no minimālās algas. Atgādināšu, ka tā šogad ir 430 eiro mēnesī. Šāda kārtība, pēc Zaļo un Zemnieku savienības ieskatiem, nodrošinās, ka vecuma pensijas apmērs arī nākotnē augs proporcionāli valsts tautsaimniecības attīstībai.

Nevar noliegt, ka 12. Saeimas pilnvaru laikā esam nopietni strādājuši pie tā, lai uzlabotu mūsu senioru materiālo nodrošinātību, – ir pārskatītas ekonomiskās krīzes laikā piešķirtās pensijas, palielinātas piemaksas pie pensijām, veikta pensiju indeksācija. Kopš pagājušā gada pakāpeniski tiek palielināts pensiju neapliekamais minimums. Arī skaitļi liecina par pozitīvām tendencēm – kopš 2016. gada vidējā vecuma pensija ir palielinājusies par 13 procentiem. Tajā pašā laikā nevar ignorēt to, ka lielai daļai senioru pensijas ir mazas. Uz to norādījušas arī starptautiskās organizācijas – gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija pērn nāca klajā ar Latvijas pensiju sistēmas vērtējumu, secinot, ka nabadzības riskam pakļauto senioru īpatsvars Latvijā ir liels – vidēji 43,1 procents –, un tas pieaug. Tāpēc mums jāmeklē jauni risinājumi.

Aicinu jūs atbalstīt grozījumu likumā "Par valsts pensijām" nodošanu izskatīšanai atbildīgajai Saeimas komisijai. Atgādinu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām visas politiskās partijas solīja dažādus, arī konkrētus atbalsta pasākumus, lai uzlabotu senioru materiālo nodrošinātību. Diemžēl jāsecina, ka jaunās valdības deklarācijā, atšķirībā no priekšvēlēšanu programmām, šī apņemšanās vairs nav atrodama. (Starpsauciens: "Melo!") Kolēģi, būsim atbildīgi un pildīsim senioriem doto solījumu palielināt minimālās pensijas apmēru līdz cienīgam līmenim, neraugoties uz finanšu disciplīnas līgumiem, kas parakstīti budžeta izstrādes procesā! Ja skaitliski ir kas maināms un budžetam tas ir apgrūtinoši, tad, protams, šo budžeta izmaksu pozīciju Saeimas komisija var procesa gaitā labot, bet es aicinu nekavēties un nodot komisijām, nepievilt savus vēlētājus, kā to vakar izdarīja Kaimiņš, kura arī šobrīd nav zālē.

Tā ka es aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Gadiem ilgi, Auguļa kungs, jūs vadījāt valdību – ne jūs, bet jūsu vadītā partija. Un tad nesanāca, nu nekādi nesanāca šāda veida priekšlikumus ielikt sēdes dienaskārtībā. Un tagad, 24 stundas pēc valdības apstiprināšanas... Bingo! Bingo – ir! (Starpsauciens.) Jā.

Kolēģi! Teiksim tā: jaunā valdība tikko ir sākusi strādāt (Starpsauciens.), tūlīt darbosies pie jaunā budžeta, iesniegs to parlamentam, mēs darīsim visu, lai mūsu senioriem būtu labāka dzīve! Un ne tikai senioriem, bet lai cilvēkiem Latvijā vispār būtu labāka dzīve un lielāki ienākumi.

Es saprotu, ka mūsu kolēģi opozīcijā rausta aiz ļoti jūtīgām tēmām, saprotot to, ka, ja viņi būtu valdībā, tad tā nedarītu. Es jūs aicinu šajā brīdī nepavilkties aiz cienījamu, godājamu kolēģu rīcības, jo tomēr visam pienāk savs laiks.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 44, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par 10 628 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Publisku revīziju Saeimas budžetam!" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts. Debates par šo jautājumu arī nav iespējamas.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aldim Gobzemam šā gada 15. un 16. janvārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alda Gobzema iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15. un 16. janvārī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Marijai Golubevai šā gada 31. janvārī. Kolēģi! Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Marijai Golubevai šā gada 31. janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, izdzīvojušie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. janvārī pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri paredz noteikt robežsargiem tiesības Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanai izvietot tehniskos līdzekļus jeb, vienkārši sakot, ceļa zīmes visā Latvijas teritorijā. Līdz šim šādas darbības bija jāsaskaņo ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi". Tas parasti aizņēma vairāk nekā piecas darba dienas, un tādējādi tika ietekmēta robežsardzes spēja ātri reaģēt un rīkoties.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Vitenbergs. Noteiktais termiņš – 7. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. februāris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā" un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šā likumprojekta mērķis ir pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Šobrīd Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 4. pants noteic, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Savukārt 6. pantā paredzēts, ka kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Tādējādi Valsts prezidenta ievēlēšanas likums šobrīd spēkā esošajā redakcijā faktiski paredz, ka starp kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē minimālais termiņš ir tikai piecas dienas. Līdz ar to sabiedrībai un deputātiem nav iespējams kvalitatīvi izvērtēt Valsts prezidenta amata kandidātus pienācīgā termiņā.

Piedāvātais likuma grozījums paredz šo laika periodu pagarināt, noteicot, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika termiņa beigām. Tā rezultātā minimālais termiņš būtu 15 dienas. Ilgāks laika posms starp kandidātu izvirzīšanu un Saeimas balsojumu nodrošinātu iespēju rīkot plašākas atklātas diskusijas, debates un iesaistīt sabiedrību un veicinātu caurskatāmību un Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa atklātumu.

Juridiskajā komisijā likumprojekta nepieciešamība tika pamatota arī ar iepriekšējo Valsts prezidentu ievēlēšanas praksi (skatījāmies tieši kalendārā, kā tas ir ticis risināts).

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz noteikt 2019. gada 29. janvāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. janvāris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskatot likumprojektu "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā", otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums, un komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31. janvāris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā".

Šobrīd sanāk tā, ka ieslodzījuma vietās un ārstniecības vietās ilgstoši mītošos iedzīvotājus faktiski nav iespējams sasniegt viņu deklarētajā dzīvesvietā. Grozījumi ļaus atrisināt šo tiesībsarga konstatēto problēmu.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šī likumprojekta tālāku izskatīšanu, līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. 7. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. februāris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Grozījumi likumā ir nepieciešami sakarā ar iespējamo Privatizācijas aģentūras nosaukuma maiņu uz tādu, kas atbilstu Privatizācijas aģentūras darba profilam un atspoguļotu visas tās darbības jomas. Lai izvairītos no normatīvisma, likumā jāietver vispārēja atsauce uz valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošo institūciju, nenosakot konkrētu institūciju, kā arī jānoteic, ka valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas uzdevumus pilda Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošo institūciju.

Sēdes vadītāja. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā?

Ē. Pucens. Jā. Komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ka komisija aicina.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. 2019. gada 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. februāris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar vairākiem likumprojektiem. Kā es saprotu, manas prombūtnes laikā komisija ir čakli pastrādājusi. Šis ir tikai viens no likumprojektiem, kuru komisija apstiprinājusi un, man nezinot, uzticējusi par to ziņot. Tā kā pats neesmu bijis šī likumprojekta apspriešanā, bet ļoti vēlos attaisnot kolēģu uzticību, mēģināšu ļoti rūpīgi izstāstīt, par ko ir šis likumprojekts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" ir sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija sēdē doto uzdevumu. Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija sēdē tika pieņemts zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā "Privatizācijas aģentūra" (Starpsauciens.) un tās vispārējo stratēģisko mērķi" un tika nolemts, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu, saglabāt valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā "Privatizācijas aģentūra" (Starpsauciens.), nosakot, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7. pantu (Smiekli.), Privatizācijas aģentūras vispārējo stratēģisko mērķi (Smiekli. Aplausi.) – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko – problemātisko! – aktīvu pārvaldību, kā arī Privatizācijas aģentūras turējumā esošo aktīvu (Starpsauciens.), kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Savukārt informatīvā ziņojuma 4.5. apakšsadaļā sniegts priekšlikums mainīt Privatizācijas aģentūras nosaukumu uz tādu, kas atbilstu Privatizācijas aģentūras darbības profilam un atspoguļotu visas tās darbības jomas.

Atbilstoši informatīvā ziņojuma 5.2. apakšsadaļā norādītajam likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ir nepieciešami grozījumi tikai saistībā ar Privatizācijas aģentūras nosaukumu jeb firmu. Tātad šie grozījumi principā ir saistīti tikai ar nosaukumu. (Starpsauciens: "Cik tur ir lappuses?")

Jāņem vērā, ka nākotnē var būt situācijas, kurās nepieciešami līdzīgi grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", piemēram, atkārtoti var tikt mainīta Privatizācijas aģentūras firma vai valsts pārvaldes uzdevums var tikt deleģēts citai institūcijai. Lai izvairītos no normatīvisma – biedri, lai izvairītos no normatīvisma! –, likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" jāietver vispārēja atsauce uz valsts īpašumu privatizāciju veicošo institūciju, nenosakot konkrētu institūciju, jo to nosaka valsts īpašumu privatizāciju regulējošie likumi.

Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" I daļā noteikts, ka privatizāciju veicošā institūcija ir Privatizācijas aģentūra vai attiecīgā pašvaldība, kas veic valsts vai pašvaldību īpašuma objektu vai zemesgabalu privatizāciju saskaņā ar šo likumu, kā arī Zemkopības ministrija, kas veic agroservisa uzņēmumu privatizāciju saskaņā ar likumu par agroservisa uzņēmumu privatizāciju. Attiecīgi valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ir Privatizācijas aģentūra.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz aizstāt... (Starpsauciens.) Ziņotājs var stundu ziņot! Likumprojekts paredz aizstāt likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 19. panta pirmās daļas 6. punktā vārdus "valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra"" ar vārdiem "valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija" un 30. pantā – vārdus "Privatizācijas aģentūra" ar vārdiem "valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija". Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.¹  punktu vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības sagatavo redakcionālos precizējumus attiecīgajā normatīvajā aktā, tādēļ tiek izdarīts grozījums arī likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 19. panta otrajā daļā, aizstājot iepriekš lietoto likuma nosaukumu "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums" ar jauno nosaukumu – "Publiskas personas mantas atsavināšanas likums".

Es ceru, ka es pietiekami izsmeļoši... (Starpsauciens.)... ka man ir izdevies izstāstīt, ko kolēģi ir lēmuši, kamēr es nebiju klāt. (Aplausi.)

Aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (Starpsauciens.) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. Ja mani nav maldinājuši, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. februāris.

Godātie kolēģi! Deputāti Krauze, Kols, Dombrovskis, Latkovskis un citi ierosina izsludināt pārtraukumu līdz 2019. gada 31. janvāra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Deputātiem iebildumu nav.

Godātie kolēģi! Saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi man jūs jāinformē par deputātu Rubika, Ādamsona, Ločmeles-Luņovas, Nikonova un Krišāna steidzamo jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam "Par tiesību aktu izstrādi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina, līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 šodien nenotiek.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Agešins, Tutins un Orlovs ir iesnieguši jautājumu "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes gaitu un tā atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm", ko mēs nododam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro atbildes sniegšanai.

Vai Zariņa kungs motivācijai bija pieteicies? Nepaguvu vēl apskatīt.

Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tas ir tas, par ko mēs vakar valdības apstiprināšanas diskusijās runājām. Top OIK-2 afēra, un šis pasākums tiks izmantots, lai šo afēru varētu īstenot. Braši tiek paziņots, ka OIK vairs nebūs, bet tiek gatavots jauns piesegums, jo tik tiešām vecais vairs nebūs vajadzīgs. Ir ļoti svarīgi, lai ekonomikas ministrs pievērstu tam uzmanību, jo shēma ir analoģiska tai, kāda tika izveidota toreizējā ekonomikas ministra Artura Krišjāņa Kariņa laikos, kad tika sagatavota OIK esošā shēma. Proti, tiek izveidots nepieciešamais ietvars, nepieciešamā prasība, kā jāpilda Eiropas saistības, mērķi, un pēc tam: "Mēs jau neesam vainīgi! Nu, Eiropa mums to prasa!" Tieši tas pašlaik notiek ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Problemātika ir tāda, ka mums joprojām nav enerģētikas stratēģijas un jums nav savu stratēģisko mērķu. Mēs varam mierīgi teikt, ka mums ir kaut kādi citi stratēģiskie mērķi, kas ir jāpilda, ko mums uzliek Eiropa... pat neuzliek, vienkārši parāda vadlīnijas, un mēs kāri tās paķeram, uztaisām tādas, lai šajā piesegā varētu īstenot mērķus, kas neatbilst ne sabiedrības, ne tautsaimniecības interesēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Zariņš, Dombrovskis, Agešins, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu "Par iecerētajām izmaiņām energoapgādes jomā un tās iespaidu uz dabasgāzes sadales tarifu uz Latvijas patērētājiem".

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Patiesībā tas arī ir saistīts ar OIK afēru.

Kolēģi! Kā jūs atceraties, TEC-2... Mēs diskutējām par to, ka atbalsts ir nelikumīgs. Kā jūs zināt, mēs regulāri caur OIK agrāk maksājām apmēram 100 miljonus eiro TEC. Tālāk kas notika? "Latvenergo" šī nauda tika izņemta, lai to tālāk dotu oikistiem, barotu viņus. Tā kā tagad šī afēra varbūt beigsies, tiek veidots jauns risinājums, kādā veidā termoelektrocentrāles jeb TEC varētu vairāk nopelnīt. Proti, ir paredzēts veidot citādāku pieslēguma shēmu, kas dotu iespēju TEC vairāk nopelnīt, bet visas izmaksas, kuras līdz šim sedza TEC, pārlikt uz citiem – tautsaimniecības – pleciem.

Un mums ir jautājums: vai tiešām tā ir Ekonomikas ministrijas pozīcija, kā padarīt mūsu tautsaimniecību konkurētnespējīgāku, – liekot nest lielākas izmaksas pārējai tautsaimniecībai? Un, starp citu, arī mājsaimniecībām. Mēs vēlamies zināt, vai tiešām šī ir Ekonomikas ministrijas pozīcija un vai tā ir lietas kursā par to, ko dara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Es aicinu kolēģus atnākt uz blakustelpu, lai nodibinātu sadarbības grupu ar Čehiju. Tas notiks tepat, blakus zālē, pēc dažām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam. Reģistrācijas rezultāti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Bordāns... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... neredzu, Raivis Dzintars... nav, Marija Golubeva... nav, Artuss Kaimiņš... nav, Ieva Krapāne... neredzu, Regīna Ločmele-Luņova... nav, Dace Melbārde... neredzu, Ralfs Nemiro... nav, Artis Pabriks... nav, Ramona Petraviča... nav, Juris Pūce... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Urbanovičs... nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 2019. gada 31. janvāra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem