Saeimas paziņojums

Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 21. novembra sēdē

stingri nosoda Krievijas Federācijas īstenoto prettiesisko Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles (turpmāk — Krima) aneksiju, okupētajā teritorijā ieviešot represīvu režīmu, pretlikumīgi atsavinot Ukrainas valsts īpašumus, slēdzot skolas, kurās mācības notiek ukraiņu valodā, un īstenojot represijas pret Krimas tatāriem, kā arī nosoda Krievijas turpināto agresiju Austrumukrainā un izvērsto ekonomisko karu Melnās un Azovas jūras reģionā. Krievijas Federācijas rīcība, proti, Ukrainas teritorijas — Krimas — prettiesiskā aneksija, ir nopietns starptautisko tiesību, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Helsinku Nobeiguma akta, pārkāpums. Krievijas militārās darbības ir pretrunā ar Krievijas, ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas 1994. gadā parakstīto Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai;

pamatojas uz starptautisko tiesību normām un principiem, īpaši ANO Statūtiem, 1948. gada ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā, 1975. gadā noslēgto Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Helsinku noslēguma aktu, 1994. gadā parakstīto Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai, ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju 68/262 "Ukrainas teritoriālā integritāte" un ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra, 2017. gada 19. decembra un 2018. gada 22. decembra rezolūcijām 71/205, 72/190 un 73/263 "Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)", kurās pausts atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai, kā arī 2018. gada 17. decembra ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 73/194 "Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles (Ukraina), kā arī Melnās un Azovas jūras daļu militarizācijas problēma", un citiem saistošiem starptautisko tiesību dokumentiem;

uzsver Krievijas Federācijas atteikšanos ieviest ANO Starptautiskās tiesas 2017. gada 19. aprīļa lēmumu par pagaidu pasākumu noteikšanu lietā "Ukraina pret Krievijas Federāciju", precīzāk, atcelt ieviesto aizliegumu darboties Krimas tatāru augstākajai likumdevējinstitūcijai Medžlisam;

stingri nosoda Krievijas Federācijas 2019. gada 8. septembrī rīkotās tā dēvēto Krimas un Sevastopoles likumdevēju institūciju vēlēšanas un uzskata tās par neleģitīmām, vienlaikus atgādinot, ka arī 2016. gadā Krievijas Federācijas Valsts domes vēlēšanu organizēšana Krimā un Sevastopolē uzskatāma par prettiesisku, līdz ar to vēlēšanu rezultātus tajās izveidotajos vēlēšanu apgabalos nevar atzīt;

atkārtoti apstiprina Latvijas Republikas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, konsekventi neatzīstot Krievijas Federācijas īstenoto Krimas un Sevastopoles prettiesisko aneksiju, kā arī pauž atbalstu Ukrainas tālākai integrācijai eiroatlantiskajā telpā;

aicina Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju un citas starptautiskās institūcijas stingri nosodīt Krievijas Federācijas izvērsto Ukrainas teritoriju militāro okupāciju un prettiesisko vēlēšanu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī

aicina stingri iestāties par starptautisko tiesību, normu un demokrātisko vērtību ievērošanu un pieprasīt Krievijas Federācijai atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas, pārtraucot agresīvās darbības Ukrainā.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 21. novembrī