Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2019. gada 21. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas 2019. gada 21. novembra sēdes darba kārtību.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" un to izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Stepaņenko, Reizniece-Ozola, Liepiņa, Sprūde, Augulis, Šmits un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim veikt izdevumu pārskatīšanu valsts budžetā 2020. gadam, nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai".

Tātad "par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ir pieļauta briesmīga kļūda. Un šo kļūdu esat pieļāvuši jūs, godātie koalīcijas pārstāvji. (Dep. K. Feldmans: "Tu esi kļūdu pieļāvusi!") Jūs pieļāvāt šo kļūdu 13. decembrī, balsojot "par" mediķu algu celšanu, zinot – zinot! –, ka jūs to nevarēsiet nodrošināt. Vai arī bijāt aizmirsuši par saviem solījumiem un to, kas ir noteikts likumā, un bijāt sākuši domāt par savu labumu. Jo mēs redzam, ka viss, ko jūs darījāt, strādājot pie budžeta grozījumiem, – uztraucāties par likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā". Jūs iesniedzāt dažādus priekšlikumus (Dep. K. Feldmans: "Mēs arī savu algu iesaldējām!")... Jūs sniedzāt dažādus priekšlikumus attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", un algu iesaldēšana jums nepalīdzēja.

Ir pieļauta briesmīga kļūda, ceļot partiju finansēšanas apjomu un vienlaicīgi neizpildot... ciniski uzspļaujot tam likumam, ko jūs paši esat gatavojuši un paši esat panākuši. Ir pieļauta briesmīga kļūda, kuru jūs šobrīd mēģināt notušēt ar dažādām citām ziņām, ar atvainošanos, ar dažādu juristu viedokli, ka, lūk, šāds likums patiesībā nebija īsti likums, jo tas tika pieņemts kaut kādā citā periodā. Jūs esat pieļāvuši drausmīgu, briesmīgu kļūdu, kādas līdz šim vēl nav bijis Latvijas vēsturē. Jūs esat pārkāpuši likumu. Un mēs lūdzam – un lūdzam ne tikai mēs, opozīcija, visa sabiedrība šobrīd lūdz jūs šo kļūdu labot. (Dep. K. Feldmans: "Nerunā sabiedrības vārdā!") Mēs lūdzam, lai jūs izlabotu šo kļūdu un lai mēs varētu tālāk kopā strādāt. Jo pretējā gadījumā... Saprotiet, ka šajā realitātē jūs nebūsiet ilgi, jo tur, aiz durvīm, ir cita realitāte un tur cilvēki vāc parakstus par to, lai jūs ietu mājās. Un ar katru dienu šo parakstu skaits aug. Šobrīd ir jau pāri par 35 tūkstošiem cilvēku, kuri nav apmierināti ar jūsu rīcību – ka vienlaicīgi piešķirat sev partiju finansējumu septiņkārtīgā apjomā un uzspļaujat mediķu prasībām izpildīt likumu.

Godātie kolēģi! Mēs jūs aicinām uzdot Ministru kabinetam izlabot šo kļūdu – sameklēt nepieciešamo finansējumu, kurš ir atrodams. To zina gan mediķi, gan arī politiķi, gan arī valdības pārstāvji. Mēs lūdzam jūs to līdz 13. decembrim... uzdot Ministru kabinetam to izdarīt līdz 13. decembrim, lai līdz 1. janvārim mēs varētu zināt, ka mediķi saņems to, kas ir paredzēts likumā.

Mēs lūdzam atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es turpināšu domu, kuru es aizsāku iepriekšējā reizē, kad līdzīgs priekšlikums, patstāvīgais priekšlikums, bija iesniegts citā sēdē šodien.

Vakar tapa zināms, ka Valsts prezidents Egils Levits aicinās Saeimu novērst pretrunu (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)... novērst pretrunu starp to, ko mēs paši, šī Saeima, ar 90 balsīm "par" pagājušajā gadā iebalsojām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, un to, ko faktiski mēs esam varējuši rast. Tie ir 60 miljoni veselības aprūpes profesionāļu algām nākamā gada budžetā. (Dep. A. Gobzems: "Un tā ir juridiska muļķība!")

Veidi, kā risināt šo pretrunu, ir vismaz divi. Viens ir turpināt rast papildu iespējas finansēt šo starpību – no 60 līdz 120 miljoniem. Un pie šī jautājuma mēs turpināsim strādāt. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) Otrs variants ir atvērt Veselības aprūpes finansēšanas likumu un kopīgi ar mediķiem (Dep. J. Stepaņenko: "Tikai pamēģiniet!"), diskutējot par to, kas ir iespējams, kas ir reāls un kas ir pieņemams dažādām pusēm, vienoties par to (Dep. J. Stepaņenko: "Kauns! Kauns!"), kā likumā novērst šīs pretrunas.

Mēs varam strādāt un strādāsim pie abiem šiem jautājumiem. Vai mums ir vajadzīgs papīrs (Dep. I. Rībenas starpsauciens.), kurā ir rakstīts kādam kaut ko uzdot, pārdeleģēt problēmu līdz tam vai citam datumam, kur nav nekāda seguma, nekādu priekšlikumu (Starpsaucieni.), kādā veidā finansēt, uz kā rēķina? Uz Iekšlietu ministrijas? Uz kultūras darbinieku? Uz pensiju indeksācijas vai kāda cita rēķina atrisināt šo šībrīža problēmu? (Dep. A. Gobzems: "Daniel, bet tu pats balsoji! Pats balsoji "par"!") Es domāju, ka šādu dokumentu mums šobrīd nevajag. Mēs zinām, par ko mēs esam balsojuši. Mēs zinām, kādus solījumus esam devuši, un mēs strādāsim pie šo solījumu izpildes (Dep. J. Stepaņenko: "Jūs piemānījāt mediķus!") tiktāl, ciktāl tas būs iespējams. (Dep. A. Gobzems: "Jūs piemānījāt!")

Līdz ar to es šodien aicinu šādu – nedz ar saturiskiem priekšlikumiem, nedz ar reālu jēgu apveltītu – priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim veikt izdevumu pārskatīšanu valsts budžetā 2020. gadam, nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts robežsardzes likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es aicinu jūs ieklausīties jautājumā, kas saistīts ar tā saucamo ekonomisko lietu tiesas izveidi. Es gribu sniegt dažus argumentus, kāpēc šāda ekonomisko lietu tiesa nav nepieciešama.

Mūsu valsts vadītāji ir solījuši doties Ziemeļvalstu virzienā, kas, protams, nenotiek, taču es gribu uzsvērt, ka, izvērtējot šo jautājumu, mums, pirmkārt, vajadzētu paskatīties, kā tad ir Ziemeļvalstīs, un es nosaukšu Dānijas piemēru.

Dānijā savulaik šāda tiesa tika izveidota un tika atzīts, ka tā ir neefektīva, dārga, un principā Dānija ir izvēlējusies ceļu atteikties no šādas ekonomisko lietu tiesas. Tas ir Ziemeļvalstī.

Mums vajadzētu paskatīties uz šo piemēru tā iemesla dēļ, ka Dānija tomēr ir krietni bagātāka par Latviju, ar krietni lielāku iekšzemes kopproduktu, krietni labāku tiesu sistēmu, un ņemt par pamatu.

Otrkārt, kas ir būtiski šajā sakarā, – ir jāpasaka: šāda ekonomisko lietu tiesa nepaaugstinās kvalitāti, jo tās izveidošanas iniciatori īsti pat nespēj pateikt, kādas lietas šajā tiesā tiks skatītas. Tiek, kā saka, apgrābstītas vairākas frāzes attiecībā uz to, kas tad tur varētu būt, bet, kas konkrēti tur būs un kādi būs tie vērtēšanas kritēriji, nav zināms.

Treškārt. Ja mēs runājam par ekonomisko lietu izskatīšanu, tad ir jāuzsver, ka no juridiskā viedokļa pilnīgi visas civillietas, simtprocentīgi visas civillietas, ir ekonomiskās lietas. Un tad ir jautājums – kā mēs dalīsim? Kuras ekonomiskās lietas tiks skatītas šādā tiesā un kuras ekonomiskās lietas netiks tajā skatītas?

Nākamais. Šī iniciatīva tiek pamatota ar to, ka būs kvalitatīvāk. Uzreiz ir jautājums – kas tad būs tie tiesneši? Kur mēs pēkšņi dabūsim kvalitatīvākus tiesnešus nekā tos, kas mums jau reāli ir? Un šeit atbildes nav nekādas, jo objektīvi nav iespējams dabūt citus tiesnešus, kas tagad skatītu labāk nekā esošie tiesneši, kuri strādā Latvijas Republikas tiesās.

Vēl viens arguments. Šāda ekonomisko lietu tiesa mazā valstī ir korupciju veicinoša, jo tie ir daži tiesneši, noslēgts tiesnešu loks, kas skata konkrētas lietas. Līdz ar to viņi potenciāli ir pakļauti daudz lielākam korupcijas riskam, viņus ir daudz vieglāk sasniegt nekā esošajā tiesu sistēmā, kurā lietu dalīšana nozīmē arī lietu pārsūtīšanu uz citām tiesām un kur neveidojas šīs korporatīvās saites.

Līdz ar to ir būtiski uzsvērt, kas ir galvenā problēma uzņēmējiem. Galvenā problēma uzņēmējiem ir tiesvedības ātrums. Un tiesvedības ātrums nav jārisina ar jaunas tiesas izveidošanu. Tiesvedības ātrums ir jārisina ar procesuālo jautājumu skatīšanu... izmainīšanu... Tiesvedības ātrums ir jāuzlabo, ļoti iespējams, pārveidojot... Mums tagad ir vairākas apgabaltiesas, bet varbūt nākotnē mums vajag izveidot, teiksim, vienu apgabaltiesu ar vairākiem tiesu apgabaliem. Un jāpārskata tas, cik daudz no spriedumiem būtu pārsūdzami visās trijās instancēs, kā tas ir Skandināvijā, kur, starp citu, nav visām lietām trīs tiesu instances. Tas ir tas virziens, kurā mums vajadzētu iet, lai pieaugtu tiesvedības ātrums.

Un beidzamais. Šāda tiesa patiesībā ir... Šādas tiesas izveidošanas mērķis – lai to varētu ietekmēt atsevišķi politiķi. Jo tiks veidota jauna komisija, kas atlasīs tiesnešus. Tātad faktiski tie tiesneši būs atkarīgi no tās komisijas, un būtībā izveidosies tāda sistēma, ka atsevišķi politiķi potenciāli daudz vairāk varēs ietekmēt lietu izskatīšanu tiesā.

Tāpēc es esmu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Vairākas partijas šeit, Saeimā, ienāca ar solījumu mainīt to vidi, kura nešķiet pieņemama nedz sabiedrībai, nedz uzņēmējiem. Šīs ekonomisko lietu tiesas izveide tika jau paredzēta mūsu programmā. Šāda tiesa tiek atbalstīta gan no OECD puses, gan no uzņēmēju puses. Jo – kad attīstās ekonomika? Tad, kad gan vietējie uzņēmēji, gan it īpaši ārvalstu investori zina: ja netiks samaksāts par piegādāto preci vai ja notiks reiderisma mēģinājums, tad ātri un taisnīgi tiks izspriesta šī lieta. Vai pašlaik tas tā ir? Tā tas nav.

Ekonomika attīstās tad, kad arī ārvalstu investori zina: ja kāda amatpersona pieprasīs kukuli, iesaistīsies korupcijā, tad šī lieta tiks izskatīta ātri un taisnīgi. Ka netiks tiesātas korupcijas lietas 10 gadus, kā tas bija, piemēram, Jūrmalas mēra Munkevica gadījumā, kur ir daži liecinieki un kur divas epizodes tiek iztiesātas gandrīz 10 gadus... aptuveni astoņus. Vai to ir iespējams izdarīt, neizveidojot atsevišķu tiesu? Ir redzams, ka nav. Ir solīts, mēģināts, grozīts... Šī ir pierādījusi sevi ļoti daudzās valstīs kā ļoti efektīvs līdzeklis.

Te tika minēta Dānija. Vai Dānijā ir tik daudz pilsētu mēru, kas tiek tiesāti? Vai Dānijā tiek atņemti reiderēti uzņēmumi? Vai kāds vispār te var minēt kādu Dānijas skandālu, kurā iesaistīta tiesa? (Dep. A. Gobzems: "Jūs par "Olainfarm" runājat vai par Latvijas Universitāti?")

Mēs esam par pārmaiņām, tāpēc... par pozitīvām pārmaiņām, par tiesiskumu, par bezkompromisu tiesiskumu, tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Nav!") Nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam no 2019. gada 12. novembra līdz 16. novembrim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12. novembra līdz 16. novembrim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Evijai Papulei no 2019. gada 14. novembra līdz 19. novembrim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Evijas Papules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 14. novembra līdz 19. novembrim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Laura Šņepsta apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 12. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Laura Šņepsta apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lauri Šņepstu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Laura Šņepsta apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Aigas Mieriņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 12. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Aigas Mieriņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Aigu Mieriņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aigas Mieriņas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Aijas Briedes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 12. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Aijas Briedes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Aiju Briedi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aijas Briedes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Kristiānas Grosfogeles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 12. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristiānas Grosfogeles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Kristiānu Grosfogeli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristiānas Grosfogeles iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Šie grozījumi ir saistīti ar dekodifikāciju. Šobrīd likumā "Par pašvaldībām" ir noteikts, ka pašvaldība var izveidot administratīvās komisijas, tomēr likumā detalizētāk netiek paredzēts šo komisiju izveidošanas princips un to darbības regulējums. Šie grozījumi to paredz.

Tā ka lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ja nemaldos, par steidzamu...

A. T. Plešs. Atvainojos, lūdzam lemt par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. T. Plešs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 5. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 5. decembrī.

Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā".

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tas paredz pagarināt termiņu atbrīvojumam piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Iepriekš noteiktais atbrīvojums piemērot šo regulu ir spēkā līdz 2019. gada 3. decembrim, tāpēc ierosināts pagarināt šo termiņu vēl uz pieciem gadiem, vienlaikus samazinot atbrīvojuma apjomu. Nākamā gada perioda atbrīvojums stājas spēkā šā gada 4. decembrī.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti, un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 12. novembra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Uz šo lasījumu jauni priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Ģenētisko resursu izmantošanas likums", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts. Pavļuta kungs! (Dep. D. Pavļuts: "Jā!")

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirms trešā lasījuma izskatījām likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums".

Tika saņemts viens priekšlikums no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces. Redakcionālas dabas, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Ģenētisko resursu izmantošanas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" un tā trešajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus. Abus divus saņēmusi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

1. priekšlikums ir saistīts ar dividenžu izmaksu. Komisijā tas ir, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un 2. priekšlikums arī ir saistīts ar likuma stāšanās spēkā datumu. To mēs kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedzām un arī komisijā atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.)

M. Bondars. Jā... Lūgums jums, kolēģi, atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā, galīgajā, lasījumā. Es būtu patiešām pateicīgs, ja jūs to darītu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā".

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskās komisijas tehnisks priekšlikums. Šeit tiek precizēti attiecīgo daļu nosaukumi un skaitļi.

Aicinu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. ... likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1702 – "Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā".

Kopumā ir septiņi priekšlikumi.

1. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1703 – "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā".

Iesniegti ir 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Grozījuma mērķis ir pārnest Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertos administratīvos sodus uz nozares normatīvajiem aktiem.

Uz trešo lasījumu saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, ar ko tiek papildināts likums ar VII nodaļu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. – arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likuma 49. panta nosaukumu un nosaka sankcijas par normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību neizpildi. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 50. panta nosaukumu un nosaka sankcijas par sociālā pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" ir izstrādājusi Aizsardzības ministrija, un Saeimā to ir iesniedzis Ministru kabinets.

Pašreiz šajā likumā Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiešsaistes sistēmas atbilstības sertifikāta izsniegšanas funkcija ir noteikta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai, ko mēs visi pazīstam ar nosaukumu CERT.LV. Šo funkciju reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu. Ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrijā ir izveidota koleģiāla sertifikācijas komiteja – Digitālās drošības uzraudzības komiteja –, kuras sastāvā ir arī CERT.LV, kas komitejai sniedz tehnisko atbalstu, tad Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiešsaistes sistēmas atbilstības sertifikātu izsniegšanas funkcija turpmāk paredzēta šai komitejai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz likumā aizstāt vārdus "Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija" ar vārdiem "Digitālās drošības uzraudzības komiteja".

Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja pirmajam lasījumam, un komisijas vārdā es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G. Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Ieroču aprites likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aldis Blumbergs.

A. Blumbergs (KPV LV).

Cienītie kolēģi! Komisija savā šī gada 12. novembra sēdē izskatīja pirmajā... uz pirmo lasījumu likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā". Šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Savienības direktīvas prasību ieviešanu, lai novienādotu gāzes ieroču un signālieroču regulējumu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi tie ieroči, kurus ir iespējams pārtaisīt par šaujamieročiem... uz tiem attiecas tāds regulējums, kāds Latvijā ir šaujamieročiem. Ir pārejas periods, kurā īpašnieki varēs izdomāt, vai šo ieroci atsavināt vai nokārtot šaujamieroča atļauju, vai arī nodot šo ieroci glabāšanā policijā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Blumbergs. 5. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi Mobilizācijas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Kolēģi, labdien vēlreiz! Komisija savā 12. novembra sēdē izskatīja un konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu.

Bija saņemts viens – deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, lai uzdotu Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par aizsardzības industriju. Tas netika atbalstīts. Bet sēdē ir panākta vienošanās, ka Aizsardzības ministrija apņemsies izstrādāt izvērtējumu šādam likumprojektam un iesniegs komisijā līdz nākamā gada martam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Mēs izskatām daudzus dažādus likumprojektus. Tikko kā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā". Bet šeit mēs... mums vajadzētu diskutēt par militārās industrijas likumprojektu. Lai kaut kā risinātu šo jautājumu, jautājums par militāro industriju ir iekļauts likumprojektā "Grozījumi Mobilizācijas likumā", lai arī militārā industrija pēc savas būtības ir mobilizācijas sastāvdaļa.

Tā vietā, lai domātu, kādā veidā militārā industrija un mēs kopā varētu attīstīt Latvijas tautsaimniecību (tur ir ļoti daudz dažādu risinājumu), likumprojektu mēs negribam pieņemt. Gribu atgādināt, ka pirms gadiem četriem es iesniedzu priekšlikumu, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā likumprojekts par bezpilota lidaparātiem. Toreiz solīja: "Jā, jā, mēs ātri sagatavosim, iesniegsim!" Priekšlikumu neatbalstīja, likumprojekta līdz šim nav.

Varētu turpināt šo uzskaitījumu.

Ko nozīmē "militārā industrija"? Tā ir tautsaimniecības nozare, kur daļu no aizsardzības budžeta, arī iepirkumus... varētu veikt pasūtījumus mūsu tautsaimniecības sfērā. Tur ir gan tā saucamo sarūsējušo bruņutransportieru remonts, gan dažādu ieroču paveidu un visa pārējā attīstība, ražošana, infrastruktūras attīstība... Neskatoties uz to, mēs... arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē mēs dzirdējām: "Jūs zināt, ka ir direktīvas. Ja mēs pieņemsim tādu likumu, tad var iestāties sankcijas pret Latviju."

Kad uzdod jautājumu: "A par kādām direktīvām ir runa? Par ko mēs vispār diskutējam?", izrādās, konkrētas direktīvas neviens nosaukt nevar. Tad ir nākošais: "Kādā veidā pie mums tas ir pieņemts?" – "Jūs zināt, mēs beidzot veiksim analīzi, vai ir vajadzīgs vai nav un ko mēs tālāk darīsim."

Manuprāt, šādam likumprojektam jau bija jābūt darba kārtībā vismaz pirms 20 gadiem, un tad mums nebūtu šādu problēmu. Nez kāpēc mūsu kaimiņvalstīs šie jautājumi tiek risināti pozitīvi, bet mēs nevaram iet tālāk... spert tālāk šo soli.

Es uzskatu, ka tāds likumprojekts ir vajadzīgs, tāds likums ir vajadzīgs, un tas dos arī jaunu elpu un iespēju veikt iepirkumus Latvijas teritorijā, nevis pasūtīt formas tērpus ārzemēs, tai pašā laikā atsevišķus formas tērpus ārzemju bruņotajiem spēkiem... nez kāpēc šos pasūtījumus veic mūsu firmas. Paradokss!

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – dot uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgu likumprojektu, lai tas beidzot pieredz dienasgaismu parlamentā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Staķis. Jā. Komisijā Aizsardzības ministrijas pārstāvji norādīja, ka mēs... mums... Tā ir Aizsardzības ministrijas prioritāte – atbalstīt šo nozari tūlīt un tagad, un to mēs varam veikt ar šiem grozījumiem Mobilizācijas likumā.

Tāpēc arī ir apņemšanās izstrādāt šo novērtējumu, vai šāds likums ir vajadzīgs, bet negaidīt, kamēr šāds likums top, un atbalstīt mūsu industriju jau tagad. Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Staķis. Jā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Mobilizācijas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Staķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 5. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. decembris.

Likumprojekts "Grozījums Detektīvdarbības likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījums Detektīvdarbības likumā".

Ir iesniegti trīs priekšlikumi no Juridiskā biroja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Detektīvdarbības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojektā "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" paredzēti redakcionāli grozījumi, kas nepieciešami pēc iestādes nosaukuma maiņas un darbības regulējuma izmaiņām speciālajos likumos. Līdz šā gada 1. janvārim dienests visās drošības iestādēs nebija savienojams ar dienestu Zemessardzē. Pēc nosaukuma maiņas, Drošības policijai kļūstot par Valsts drošības dienestu, VDD vairs neietilpst Iekšlietu ministrijas sistēmā, līdz ar to likums atļauj vienlaicīgu atrašanos Valsts drošības dienestā un dienēšanu Zemessardzē. Paredzēts atgriezties pie iepriekšējās kārtības.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja savā 12. novembra sēdē. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Staķis. Šā gada 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā".

Likumprojekta izstrādes mērķis ir izveidot nosacījumus, kuri paredz noteikt precīzus kritērijus uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanai un peļņas novirzīšanai. Likumprojekta pieņemšana palīdzētu novērst šībrīža plaisas, interpretācijas iespējas un standartizēt izpratni par nodokļa aprēķinā iekļaujamām izdevumu pozīcijām. Tas veicinātu godprātīgu konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu starp uzņēmējiem.

Komisijā likumprojekts atbalstīts un virzīts balsošanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 28. novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas ir iesniegts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas... tātad ir iesniegts, ņemot vērā Globālā foruma sniegtās rekomendācijas.

Likumprojekta mērķis ir precizēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" XII nodaļā iekļautās normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, ņemot vērā Globālā foruma sniegtās rekomendācijas un starptautisko praksi.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 5. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. decembris.

Likumprojekts "Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt un atbalstīt likumprojektu "Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā". Tas ir viens no likumprojektiem no dekodifikācijas likumprojektu paketes.

Izskatot otrajā lasījumā, komisijā tika atbalstīti divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi.

1. priekšlikums ir saistīts ar administratīvās atbildības noteikšanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā un paredz, ka par izvairīšanos izpildīt likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, "kas skar sabiedrības intereses, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – dzīvojamās mājas īpašniekam vai pārvaldniekam (ja minētās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības ir uzdots veikt pārvaldniekam) no divām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no divām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām".

Un 30. pants – par kompetenci sodu piemērošanā. "Administratīvā pārkāpuma procesu šā likuma 29. pantā noteiktā soda piemērošanai veic pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija."

Tātad komisijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikumu deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Vēl viens priekšlikums – 2. priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir par spēkā stāšanās termiņu. Priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas... Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris.

Godātie kolēģi! Deputāti Budriķis, Plešs, Vitenbergs, Kazinovskis, Pucens, Adamovičs un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) stratēģisko mērķu papildināšanu ar ceturto stratēģisko mērķi: reģionālā attīstība". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Ir!") Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts "Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) stratēģisko mērķu papildināšanu ar ceturto stratēģisko mērķi: reģionālā attīstība"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts – sēdes darba kārtībā iekļauts.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija ar mērķi nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību uz ceļiem, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajā jomā. Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, par tiem piemērojamos sodus un institūciju kompetences sodu piemērošanā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 15 priekšlikumi.

1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Boles priekšlikums, kas paredz, ka transportlīdzekļa īpašniekam pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums par IX nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums par to, ka transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt vai nu vadītāja apliecībai, vai personu apliecinošam dokumentam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas paredz pienākumu sniegt ziņas ne tikai par transportlīdzekļa vadītāju, bet arī par tā tiesisko lietotāju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas saistīts ar atbildību par nepamatotu iebraukšanu pretējā virziena joslā vai nepamatotu nobraukšanu no brauktuves. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas paredz soda sankciju par traucējumu radīšanu, braucot atpakaļgaitā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas paredz sankciju velosipēda vadītājam par drošas distances vai intervāla neievērošanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas ir precizējošs attiecībā uz numura zīmes neatbilstības nosacījumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas attiecas uz atbildību par norādījuma ceļazīmju prasību pārkāpšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu, nosakot šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi par šī likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Ārlietu komisija savā 6. novembra sēdē (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) skatīja likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā". Komisija likumprojektā uz otro lasījumu ir saņēmusi sešus priekšlikumus, un komisijā tie tika atbalstīti.

Šis likumprojekts skar starptautiskās palīdzības divas jomas. Pirmkārt, tas skar civilo ekspertu nosūtīšanu misijās, nodrošinot līdzvērtīgus apstākļus tiem ekspertiem, kuri nav valsts dienestā. Un, otrkārt, tas precizē Ārlietu ministrijas lomu un iespēju pārvaldīt attīstības sadarbības projektus.

Kā jau teicu, ir seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kas sadala iepriekšējo redakciju divos pantos un izsaka 12. pantu citā redakcijā, izklāstot civilo ekspertu apstiprināšanu dalībai misijā vai operācijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 3. – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 4. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kas skar to pašu civilo ekspertu apstākļu un kompensāciju jomu, kā arī pielīdzina ekspertus, kas nestrādā valsts dienestā, un tiem pienākošās kompensācijas negadījumos... tiem, kas noteikti dažādos valsts dienestu... strādājoš... valsts likumos... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 5. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kas precizē Ārlietu ministrijas lomu un iespēju... par uzdevumu deleģēšanu, vadot (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) attīstības sadarbības projektus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Un beidzot 6. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kas ir par pārejas noteikumiem. Tas paredz, ka Ministru kabinets izdod attiecīgos noteikumus, kā arī paredz to sagatavošanai saprātīgu laiku – līdz nākamā gada 30. jūnijam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Līdz ar to es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Voika. Komisija ir lēmusi, ka likumprojekta... priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10 dienas, tātad līdz šī gada 2. decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ņemot vērā prokuratūras vēstulē norādīto, virza savu likumprojektu, lai saskaņotu Eiropas Savienības regulas... Eiropas... Prokuratūras regula... un otra regula, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei.

Ir nepieciešami grozījumi Prokuratūras likumā, lai salāgotu šos normatīvos aktus nacionālajā līmenī.

Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumu 44. punktā noteikto, ka līdz prokurora amata pakāpju atcelšanai... par ilggadēju ieguldījumu prokuratūras darbā, kā ir paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta piektajā daļā: "Ja prokurors prokurora profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņēmis pozitīvu atzinumu, prokuroram nosaka izdienas piemaksu pie mēnešalgas šādā apmērā: pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem – 5 procenti no mēnešalgas; pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem – 10 procenti no mēnešalgas."

Tāpat nepieciešama arī prokuratūras informācijas sistēmas statusa noteikšana un deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus. Un, tā kā viena no minētajām Eiropas regulām par Eirojusta darbību stājas spēkā 2019. gada 12. decembrī, ir nepieciešams noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt un atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Rancāns. Tāpat komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. novembris, izskatīšana otrajā lasījumā – šā gada 5. decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 5. decembrī.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu Nr. 496/Lp13 – "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"".

Pēc būtības minētie grozījumi ir tehniska rakstura grozījumi, proti, likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumā noteikt kontrolējamo narkotisko vielu un psihotropo vielu apmēru, līdz kuram vielu daudzumi atzīstami par nelieliem, un apmēru, sākot ar kuru to daudzumi atzīstami par lieliem.

Šī gada 26. septembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi attiecīgajā likumā, un faktiski līdz ar šiem grozījumiem izveidojās situācija, ka nepieciešams precizēt attiecīgā likuma 2. pielikuma II nodaļas 8.6. punkta 7. apakšpunktu, to attiecinot uz 7.¹ punkta 2. apakšpunktu. Tas saistīts ar jautājumiem par narkotisko vielu aprites ierobežojumiem.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt (Dep. J. Strīķe: "Nosauc...")... Tās no šīs tribīnes ir nosauktas Saeimas 26. septembra sēdē, Strīķes kundze. (Starpsauciens: "Jā!")

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Gobzems. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Gobzems. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā jau šodien Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Deputāti Budriķis, Plešs, Vitenbergs, Kazinovskis, Pucens, Adamovičs un citi ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) stratēģisko mērķu papildināšanu ar ceturto stratēģisko mērķi: reģionālā attīstība". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikumu iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Kā jau pieteikts, šobrīd skatām Ārlietu komisijā izstrādāto Saeimas paziņojuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē".

Simboliski, ka tieši šodien aprit seši gadi kopš Eiromaidana revolūcijas sākuma Ukrainā. Pirms sešiem gadiem, 2013. gada 21. novembrī, tūkstošiem cilvēku aizsāka brīvības... jeb tā dēvēto Pašcieņas revolūciju. Tāpēc vēl jo vairāk uzskatu, ka šī paziņojuma pieņemšana tieši šodien ir pašsaprotama. Iespējams, kāds varētu tagad argumentēt, ka vajadzēja to pieņemt jau pirms nedēļas vai mēneša, bet pirmām kārtām atļaušos atgādināt, ka patiesībai un attiecīgiem parlamenta lēmumiem par to nav nekāda noilguma. Šajā paziņojuma projektā mēs konkrēti runājam par šī gada 8. septembrī aizvadītajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas pussalā... Krimā un Sevastopolē. Bet šajā paziņojumā mēs arī nosodām Krievijas Federācijas Valsts domes 2016. gada vēlēšanas, kas tika organizētas, īstenojot... izvietojot vēlēšanu iecirkņus jau prettiesiski anektētajā Krimas pussalā.

Kādēļ šis paziņojums ir svarīgs? Svarīgs ir tādā ziņā, ka mēs redzam, kādi pārmaiņu vēji pūš Eiropā, – ka daži Eiropas līderi runā, ka ir nepieciešams uzsākt atklātu dialogu ar Krieviju, atgriezt atpakaļ visu normalizētos apstākļos. Bet tanī pašā laikā nepamet sajūta, ka Ukraina tiek nobīdīta otrajā plānā... Sava veida spiediens tiek izdarīts uz jaunievēlēto prezidentu, jaunievēlēto Ukrainas parlamentu – esiet klusi, ātri notušējiet to, kas ir noticis! Skaidrs, ka Ukrainas valsts, valdība, prezidents, arī parlaments... viņu pirmā prioritāte ir panākt mieru savā valstī.

Bet ir skaidrs, ka mēs nevaram pievērt acis uz tiem centieniem no Krievijas Federācijas puses, kas ir, – leģitimizēt viņu agresiju Krimas pussalā, īstenojot šādas, sauksim, pseidovēlēšanas. Es domāju, mūsu pienākums kā valsts augstākajai lēmējinstitūcijai ir nosodīt šādu darbību, kas ir klajā pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, likumiem un vienošanām. Nepieļaut... Šādā veidā arī izgaismojot tās personas, kas tiek uzskatītas kā leģitīmie Krievijas pārstāvji no šīs okupētās teritorijas – vai nu tie ir pārstāvji starptautiskajās organizācijās kā Eiropas Padome, vai kādā citā institūcijā. Tomēr to šie cilvēki nespēs noslēpt.

Kolēģi, saprotam, ka piecu gadu laikā šie centieni panākt to, ka nozīmīgums tiek reducēts, ka cerība... ka Rietumu pasaule būs samiernieciska, arvien vairāk un vairāk sāks piemirst to, kas ir noticis un joprojām notiek... Runāsim skaidri! Krimas pussalā notiek aktīvi cilvēktiesību pārkāpumi, represijas, tiek īstenota politvajāšana. Tas viss notiek tajā pašā brīdī, kad mēs runājam, ka vajadzīgs atklāts dialogs ar agresorvalsti. Es domāju, ka mums jābūt tiešām pašcerīgiem, attiecīgi jārīkojas, nosodot šāda veida vēlēšanu organizēšanu, un, protams, tās jāatzīst par neleģitīmām, jo agri vai vēlu patiesība tiesās ikvienu un jebkuru.

Paldies. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pirms uzsākam debates, deputāti Adamovičs, Pavļuts, Pucens, Strīķe un Dzintars lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamie kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad no šīs zāles mēs, 13. Saeima, paužam atbalstu Ukrainai un nosodām Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā. Paldies jums visiem, kas līdz šim sapratuši Saeimas šādas nostājas nozīmību. Latvija ir uzticams Ukrainas partneris, un mēs redzam un saprotam, kas tur notiek. Mēs esam nosodījuši Krievijas agresiju Austrumukrainā, pēc tam mēs pievērsām uzmanību izraisītajai krīzei Melnās jūras un Azovas jūras reģionā un iestājāmies par sagūstīto jūrnieku un citu gūstekņu atbrīvošanu. Mēs arī nosodījām represijas pret Krimas tatāriem.

Tagad jūrnieki un viens no zināmākajiem gūstekņiem – kinorežisors Seņcovs – ir atgriezušies mājās. Tas notika 7. septembrī. Mediju uzmanības lokā bija gūstekņu apmaiņa – kā divas lidmašīnas paceļas un lido no Ukrainas uz Krieviju un otrā virzienā. Bet tikmēr tajā pašā nedēļas nogalē notika Krievijas Federācijas... vietējās vēlēšanas. Un tās diemžēl notika arī okupētajā Krimā. Un pret to šajā rudenī ir iestājusies starptautiskā sabiedrība, un pret to šodien iestājamies arī mēs šeit, Saeimā. Okupācijas varas vēlēšanas nevar tikt atzītas par leģitīmām, un Krievija to labi zina.

Latvija... mūsu pārstāvji Eiropas Padomē... Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā ir iestājušies par to, lai Krievijas agresijai būtu starptautiskas sekas šajā gadījumā; lai Krievijai netiktu atjaunotas balsstiesības asamblejā. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja lēma citādāk. Taču mēs, Latvija, turpināsim neaizmirst to, kas notiek Ukrainā. Un šī nav pirmā reize, kad no Saeimas Sēžu zāles mēs paužam atbalstu Ukrainai. Un mēs to turpināsim darīt, jo Latvija var pastāvēt tikai tādā pasaulē, kurā tiek ievērotas starptautiskās normas un demokrātiskās vērtības. Latvija turpinās pieprasīt Krievijas Federācijai atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas un pārtraukt agresīvās darbības Ukrainā.

Es aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas parlamentārieši ļoti norūpējušies par Krimu. Mūsu, 13. Saeimas, darba gadā tā jau ir trešā rezolūcija, kas veltīta Krimai, it kā Latvijas viedoklis šajā jautājumā varētu būtiski ietekmēt lielo valstu pozīcijas. Protams, galvenais šādu dokumentu patērētājs ir iekšējā auditorija. Nacionālā apvienība vēlas parādīt saviem piekritējiem, ka tas ietekmē valsts ārpolitiku, jo Nacionālās apvienības skatījumā Ārlietu ministrijas darbība tiek uzskatīta par pārāk diplomātisku. Mums jau sen norit aukstais karš starp Ārlietu ministriju un Saeimas Ārlietu komisiju. Nesen komisija cieta sakāvi kaujā ap Uzvaras pieminekli, un tagad gatavojas revanšs. Bez šaubām, šādai deklarācijai ir mērķis vēl vairāk saasināt latviešu publikas uztveri attiecībā uz Krieviju un krieviem. Tas viss notiek – cīņa ar visu krievisko.

Aplūkosim pēdējo nedēļu un mēnešu notikumus. Valsts drošības dienests aizliedz privātuzņēmējiem sporta apģērbu pārdošanu ar kaimiņvalsts Krievijas prezidenta attēlojumu. Ārlietu ministrija aizliedz ieceļot Latvijā populāram Krievijas dziedātājam un sniegt koncertu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizliedz uzreiz deviņus no Krievijas televīzijas kanāliem. Visu šo darbību mērķis ir radīt psiholoģisku diskomfortu krievu kopienai Latvijā un provocēt to uz prettiesiskām darbībām, lai stingri tiktu galā ar tās aktīviem pārstāvjiem. Pēc šādas selektīvas tiesvedības piemēra nav tālu jāstaigā. Tāpēc, kad Latvijas parlaments rūpējas par cilvēktiesībām Krimā, es nezinu – smieties vai raudāt (Starpsauciens.), tā kā mūsu pašu valstī notiek visi šie paši aizliegumi, aizturēšanas, represijas, kurās jūs apsūdzat Krieviju Krimā.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir izveidojusies pilnīgi nenormāla atmosfēra cilvēktiesību un starpetnisko attiecību jomā. Es ticu tam, ko es saku šeit. Un esmu gatavs to atkārtot pat Valsts prezidentam. Un es balsošu "pret" šo rezolūciju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai Ārlietu komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kols. (Dep. M. Bondars: "Beidz koķetēt ar Raivi!" Smiekli.) Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es varu bilst, ka tikai viens Ārlietu komisijas deputāts balsoja "pret" šo Saeimas paziņojuma projektu. Tas ir tas, kurš iepriekš, pirms manis, kāpa tribīnē. Un Ārlietu komisijā mēs esam vienojušies, ka mums būs atsevišķa sēde, kur mēs iedziļināsimies detaļās – runāsim par dažādiem Krievijas pārkāpumiem Krimas pussalā, tajā skaitā arī neseniem grozījumiem Krievijas Federācijas likumos, kuri nosaka par pienākumu Krimas pussalā dzīvojošiem iedzīvotājiem reģistrēties iesaukšanai Krievijas armijā. Tas ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums – okupācijas vara nevar iesaukt okupētās teritorijas iedzīvotājus savā armijā.

Tā ka, es domāju, mums būs vēl daudz plašu diskusiju ne tikai par Krievijas agresiju, bet arī par starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Es aicinu atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Lēmuma projekts "Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) stratēģisko mērķu papildināšanu ar ceturto stratēģisko mērķi: reģionālā attīstība".

Budriķa kungs, runāsiet iesniedzēju vārdā, ja? (Dep. U. Budriķis: "Kā, lūdzu?") Iesniedzēju vārdā? (Dep. U. Budriķis: "Jā!")

Iesniedzēju vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Stratēģiskos mērķus izmanto visā Nacionālā attīstības plāna darbības periodā, vērtējot rīcībpolitikas un budžeta pieprasījumus, izvēloties pārvaldības procesus un nozares stratēģijas. Nacionālajā attīstības plānā neviena darbība nedrīkst būt pretrunā ar stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politikas saskaņotību.

Godātie kolēģi! Kā mēs zinām, Latvijā joprojām ir vienas no augstākajām reģionālajām atšķirībām starp OECD valstīm. Mēs esam trešajā vietā no apakšas. Lai gan esošajā Nacionālā attīstības plāna pirmajā redakcijā pie stratēģiskā mērķa "vienlīdzīgas iespējas" ir norādīts, ka šis mērķis iekļauj arī ekonomisko stabilitāti valstī un līdzsvarotu reģionālo attīstību, esošā redakcija neataino vīziju par kopējo reģionālo politiku un reģionālo attīstību. Šis lēmuma projekts... mēs ar to sūtām politisku signālu, ka nākotnes Latvijā redzam ne tikai spēcīgāko un attīstītāko galvaspilsētu Baltijā un Ziemeļeiropā, bet arī spēcīgu un pārdomātu reģionālo politiku, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Mēs sūtām arī politisku signālu ierēdniecībai, it īpaši Pārresoru koordinācijas centram, nevērtējot, vai viņi ir darījuši labu vai sliktu darbu, bet, ka, plānojot valsts attīstību ilgtermiņā, jebkurā sfērā ir jāņem vērā reģionālā komponente.

Godātie kolēģi! Reģionālo atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums. Risinājumam ir jābūt skaidri un nepārprotami noteiktam kā nacionālā līmeņa stratēģiskajam mērķim.

Es lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ir tā, ka Latvija praktiski kopš neatkarības atgūšanas ir realizējusi liberālu politiku.

Tas ir brīvais tirgus, konkurence, bet es negribu šeit ļoti sīki analizēt plusus, mīnusus, ieguvumus. Es gribu uzsvērt vienu negatīvu lietu, kas šīs politikas rezultātā ir radusies, proti, nevienmērīgā reģionu attīstība, nevienmērīgā attīstība starp dažādām Latvijas teritorijas daļām.

Šobrīd Saeimā ir vairāku novirzienu politiskās partijas. Liberālās partijas ir divas – Jaunā VIENOTĪBA un Attīstībai/Par!. Ir "Saskaņa" – sociāldemokrātiskā partija. Viens no viņu galvenajiem mērķiem ir sociālais taisnīgums. Ir divas konservatīvās partijas – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija. Konservatīvais spārns. Tur vērtības ir sekojošas – cilvēks, ģimene, ģimenes vērtības, nacionāla valsts. Un Nacionālajai apvienībai šīs ir prioritātes, arī valoda. Papildinot visu šo, Jaunajai konservatīvajai partijai papildus nāk klāt vēl arī šīs – tiesiska valsts, cīņa ar korupciju un reģionālo atšķirību izlīdzināšana.

Katrs cilvēks, kas ir uzaudzis laukos, reģionā, ir izskolots, ir saņēmis pakalpojumus, izaudzis. Viņš nonāk, teiksim, Rīgā. Katrs cilvēks savas dzīves laikā dod vairāku miljonu lielu pievienoto vērtību valstij. Un, ja viņš, teiksim, no laukiem atbrauc vai ir spiests atbraukt uz galvaspilsētu, tad šis ieguvums ir galvaspilsētai, bet zaudējums ir tam reģionam, tai vietai, kur viņš... no kurienes viņš aizbraucis.

Es domāju, ka ir pienācis laiks ieklausīties arī tajos priekšlikumos, kuri nāk no konservatīvajām partijām. Šajā gadījumā ir runa par reģionālo attīstību. Jā, tas ir pirmais solis Nacionālajā attīstības plānā – panākt šo mērķi, proti, ceturto mērķi. Es iepriekšējās runās nosaucu četrus soļus, kopā tie ir pieci, bet ir jāiet soli pa solim. Ja mēs neveiksim šo reģionālās attīstības izlīdzināšanu, būs problēmas mūsu valstī. Alegoriski runājot, – mums ir tā, ka šobrīd valsts attīstību var salīdzināt ar trīsriteni, kuram viens ritenis ir galvenais – vadošais, kas velk to mūsu valsti uz priekšu. Bet mūsu mērķis ir panākt, lai ir šie... vismaz četri riteņi, reģioni, – Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme. Lai būtu, nu, teiksim, moderns kvadricikls, lai šī attīstība notiktu daudz, daudz straujāk.

Es lūdzu katru no politiskajiem spēkiem, katru deputātu neatkarīgi no tā, kuru politisko spēku viņš pārstāv, tomēr balsot "par" mūsu valsts attīstību, "par" šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Arī es pievienojos un parakstīju šo aicinājumu valdībai un PKC tomēr ieklausīties. Un ir diezgan žēl, ka mums šādā veidā jārīkojas. Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija jau pirms laba laika nāca ar šādu priekšlikumu. Tāpat arī lielā komisija – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, arī tā ar tādu pašu aicinājumu nāca. Bet vēl joprojām nevar saprast... Bija vienbalsīgi lēmumi gan vienā, gan otrā komisijā saistībā ar šo aicinājumu. Un šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka Saeimai jānāk ar savu aicinājumu. Un cerams, ka arī ieklausīsies.

Es mazliet paskaidrošu ar skaitļiem, kādi ir tie reģionālie attīstības līmeņi. Šobrīd Latgales reģions... attīstības līmenis, dzīves līmenis Latgales reģionā ir 35 procenti no Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa. Ja šķiet, ka Latgalē ir ļoti slikti, tad paskatīsimies uz to pašu Zemgales reģionu! Kā jums liekas – vai Zemgalē ir labāk? Zemgalē tas ir 38 procenti no Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa. Kurzemes reģionā – 47, Vidzemes – 42 procenti. Tās ir vairākkārtējas atšķirības. Taču, ja paskatāmies uz mūsu galvaspilsētu, – galvaspilsētas īpatsvars iekšzemes kopproduktā un valstī kopumā šodien ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā. Šī nevienlīdzība starp galvaspilsētu un reģioniem diemžēl pastāv. Un ir pētījumi, kas apliecina to, ka valsts investīciju politika... arī vēsturiski... un arī šobrīd tas turpinās... Mēs ejam tādā centriski... nu, valsts monocentriskas attīstības virzienā, nevis tā, kā ir ierakstīts arī dokumentos, – ka mēs ejam policentriskas valsts virzienā.

Manuprāt, šis lēmuma projekts ir ļoti svarīgs – arī ar to Saeima, tā teikt, piedalās publiskajā apspriešanā, ko šobrīd veic Pārresoru koordinācijas centrs, un izsaka savu viedokli. Viens jautājums – ka mēs atbalstām šo... Tad, protams, kopīgi varam pacīnīties tālāk, lai tas arī tiktu iekļauts... Bet vēl svarīgāk ir mums visiem kopā rūpēties, lai katrs nākamais budžets, katrs nākamais lēmuma projekts arī tiktu vērtēts caur šo prizmu – kā tas ietekmēs reģionālo attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kazinovska kungs, es atbalstīšu priekšlikumu, jo loģiski, ka Nacionālajā attīstības plānā būtu jābūt reģionālam kontekstam, jo savādāk – kas tas vispār ir par Nacionālo attīstības plānu?

Bet es uzkāpu... pateikt vienu lietu – mums ir viena daudz lielāka problēma ar Nacionālo attīstības plānu... ar iepriekšējiem un ar to, kas top. Un tas nav tas, ka tur nav ierakstīts reģionālais konteksts. Tā problēma ir tāda, ka mums ir plāns, kuru mēs nekad nebijām taisījušies pildīt un, izskatās, netaisāmies pildīt arī nākotnē. Mēs to nepildījām pagātnē... Kas mums tur kādreiz bija ierakstīts – centrā cilvēks, ja? Nu, varēja būt arī govs, un nekādas starpības no tā nebūtu. Ekonomiskais izrāviens mums bija, ja? Tad paskatāmies, ko mēs veicām atbilstoši tam, lai iegūtu ekonomisko izrāvienu.

Ja jūs vienkārši izlasāt to, kas tagad draftā ir rakstīts... Nacionālā attīstības plāna draftā... par zinātni, zinātnes darbiniekiem, kā pieaugs mums viņu skaits nākošajos gados, cik viņiem būs atalgojums un kas šajā sakarā ir jāieraksta 2020., 2021., 2022. un visu pārējo gadu budžetos... tad, kad jūs to izlasīsiet, skolotāju un mediķu algas jums liksies nieks. Tā ka tā lielākā problēma ir, man jāatzīst (es piedalos Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kur skata šo plānu), ka visi saprot, ka tas, ko tur raksta... un tas nevienu brīdi nav pārmetums Pārresoru koordinācijas centram, viņi dara labu darbu. Bet, man liekas, arī viņi ļoti skaidri saprot, ka tas, ko viņi raksta, nav nekādā sakarā ar to, kas būs. Un tā ir tā lielākā problēma, nevis tas, ka plānā nebūs ierakstīts reģionālais griezums kā prioritāte. Ar to mums būtu jāsāk.

Bet principā es balsošu "par", un es piekrītu Kazinovska kungam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, es arī strādāju Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kur mēs debatējam par šo Nacionālo attīstības plānu. Un es piedalījos arī iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna veidošanas procesā. Jau tad es centos norādīt uz to, ka viena lieta ir rakstīt plānu, bet otra lieta – saprast, kādēļ mēs to vispār rakstām. Jo iepriekšējais plāns – tas nebija vis Nacionālais attīstības plāns, bet gan, kā to ironiski sauc, Eiropas struktūrfondu sadales plāns. Jo tas tika izmantots kā dokuments, uz kura pamata vienkārši dalīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Un reāli pašas būtiskākās lietas netika izpildītas šinī plānā.

Jau tad es norādīju, ka pats svarīgākais tomēr bija domāt... ja mēs domājam par nacionālo attīstību un gribam domāt ilgtspējīgi, mums jāsaprot, kas ir šie ilgtspējīgas attīstības faktori. Un galvenais faktors – tās bija zināšanas, tās bija inovācijas... tas, kas viskritiskāk... ar kura izpildi klājās vissliktāk šajā Nacionālajā attīstības plānā.

Tāpēc arī šeit mēs varam ierakstīt, kādus plānus gribam, kādus mērķus gribam, tam nebūs absolūti nekādas jēgas. Jo pēc tā, kā notiek debates, mums arī Ilgtspējīgas attīstības komisijā ir redzams, ka šis plāns... tas ir tā pakārtoti... Ka izšķirošais būs nevis šis plāns, bet būs atkal kaut kādi politiskie darījumi, kaut kādi momenti, mēģinājumi kaut kādus momenta labumus izmantot.

Un, Didzi, mums bija... tu pareizi pateici. Ekonomisko uzrāvienu mēs uztaisījām, bet tagad vajadzētu uztaisīt ekonomikas uzrāvienu. Tā ir tā nianse. Jo visu laiku tas, par ko tika runāts... Ekonomiskais uzrāviens jau sanāca. Tas bija tik ekonomisks, ka to pat nav ieraudzījuši, un tas ir tas, par ko būtu jāpadomā šinī plānā. Tik tiešām – tas svarīgākais visā šinī stāstā tiešām ir saprast tos mūsdienu globālos izaicinājumus pasaulē, un šie izaicinājumi patiesībā ir Latvijas lielā iespēja. Es paskaidrošu – kāpēc.

Tas, kas pašlaik notiek (šāda iespēja tiešām parādās reizi vairākos gadsimtos), – mainās ekonomiskās attīstības tehnoloģiskie pamati. Kas ir tas, uz ko balstīsies visproduktīvākā ekonomika? Līdz šim tas bija tas, ko mēs saprotam ar industriālo revolūciju. Tā bija rūpniecība. Tagad šie pamati mainās, tagad būs tā saucamā zināšanu ekonomika. Šie maģiskie vārdi, kuri sākas ar "nano", "bio", "info"...! Kāpēc Latvijai tā ir lielā iespēja? Tāpēc, ka šinī... iepriekšējā tehnoloģiskajā ciklā mēs neglābjami atpalikām. Mēs tajā nevaram konkurēt. Valstis, kuras ir izdarījušas mērķtiecīgi savas attīstības investīcijas šajos tehnoloģiskajos pamatos, mums ir nozīmīgi priekšā, un mēs tās panākt nevaram. Mēs atpaliekam visā, mēs neesam spējīgi ar tām konkurēt. Bet šajā brīdī, kad mainās tehnoloģiskie pamati, mums parādās šī globālā priekšrocība, ka mums nav jānodarbojas ar to, ar ko nodarbojas šīs valstis. Viņiem ir jāatgūst ieguldījumi, investīcijas, jāatražo visa tā infrastruktūra, ko viņi ir izveidojuši, balstoties uz iepriekšējiem tehnoloģiskajiem pamatiem. Mēs varam sākt uzreiz veidot jaunos. Un tādā veidā mēs varam aiziet priekšā šīm valstīm. Tas skan gandrīz kā pasaka, kā fantastika, bet tā ir reālā Latvijas iespēja, un būtu muļķīgi, ja Latvija to neizmantotu. Taču, spriežot pēc šī Nacionālā attīstības plāna, tomēr rodas bažas, ka mēs šo unikālo iespēju Latvijai palaidīsim garām, lai gan tas ir pilnīgi reāli. Es pat vēl... kā pateikt tam... ja kādam liekas, ka tā ir kaut kāda pasaka, kaut kas neiespējams, kaut kas tāds, ko Latvija nevar izdarīt, es jums iedošu konkrētu piemēru, kā Latvija jau to izdarīja vienā nozarē savulaik.

Atcerieties, kā bija ar telekomunikācijām! Tas bija uzskatāms piemērs – citas valstis bija savus tīklus, savu infrastruktūru veidojušas pēc šīm novecojušajām tehnoloģijām... nu jau novecojušajām tehnoloģijām. Mēs salīdzinājumā ar viņiem bijām neglābjami atpalikuši. Es pieņemu, ka daudzi neatceras, kā tas bija: lai pieteiktu tālsarunu pat uz blakusrajonu, tev vajadzēja zvanīt un to speciāli pieteikt... Un, kad tu skatījies filmās, ka pēkšņi kāds zvana no Parīzes uz Londonu, – tā likās vienkārši fantastika. Kā viņi tur tā var izdarīt – piegāja un zvana uz citu valsti?! Mums tā likās pilnīga fantastika, tāpēc ka mēs bijām neglābjami iepalikuši ar šo... iepriekšējā tehnoloģiskajā ciklā attiecībā uz telekomunikācijām. Un tad mēs sākām tās modernizēt, bet sākām modernizēt, uzreiz izmantojot jaunās tehnoloģijas. Un ļoti ātri, burtiski dažu gadu laikā mēs kļuvām par vienu no visattīstītākajiem telekomunikāciju tirgiem pasaulē. Un joprojām mums ir tanī ziņā... mēs esam vieni no līderiem. Tas ir vienkārši uzskatāms piemērs. Un tieši to pašu mēs varam izdarīt ar visu savu valsti. Vajadzīga tikai valstiska domāšana, vajadzīga uzņēmība un šis stratēģiskais skatījums.

Kolēģi, tas ir tas, par ko es aicinu padomāt. Kamēr vēl jums te ir laiks, kamēr mēs vēl esam te, Saeimā, izmantojam šo laiku lietderīgi, izdarām kaut ko lietderīgu arī priekš valsts, ne tikai priekš savām savstarpējām politiskajām interesēm!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) stratēģisko mērķu papildināšanu ar ceturto stratēģisko mērķi: reģionālā attīstība"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anda Čakša, Inese Ikstena, Armands Krauze, Regīna Ločmele-Luņova, Romāns Naudiņš, Regīna Ločmele-Luņova (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Esmu! Šeit!")... ir, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Dace Rukšāne-Ščipčinska un Mārtiņš Šteins.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---