Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.31

Jēkabpilī 2019.gada 7.novembrī

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta trešo daļu, likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka Jēkabpils pilsētas pašvaldības nodrošināto sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu veidus, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto bērnu vai vecākiem;

2.2. Atbalsta (pašpalīdzības) grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi, kura, darbojoties kopā, pārvar grūtības, iegūst zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.3. Atbalsta sistēma – savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās un kas var veidoties kā dabiskie palīdzības tīklojumi (piem., ģimene, draugi, kaimiņi u.tml.), vai arī tā var būt profesionāli plānota un organizēta (piem., aprūpes centri, atbalsta grupas, pašpalīdzības grupas, sabiedriskās organizācijas u.tml.);

2.4. Ģimene – laulātie, bērni un personas, kurām ir kopīgi izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.5. Katastrofa – notikums, kas nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus (plūdi, vētra, ugunsgrēks, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūdes, u.c.);

2.6. Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai;

2.7. Vientuļa persona – atsevišķi dzīvojoša persona, kurai nav laulātā, bērnu, mazbērnu.

3. Sociālo un citu sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Tiesības saņemt sociālos un cita sociālā atbalsta pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils pilsētā. Personai, kura nav deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils pilsētā, ir tiesības saņemt naktspatversmes un krīzes centra pakalpojumus.

5. Sociālo pakalpojumu veidi:

5.1. aprūpes mājās pakalpojums;

5.2. krīzes centra pakalpojums;

5.3. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.4. naktspatversmes pakalpojums;

5.5. dienas centra pakalpojums;

5.6. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.7. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem.

6. Cita sociālā atbalsta pakalpojumu veidi:

6.1. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.2. sociālā darba pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojums atkarīgām un līdzatkarīgām personām;

6.4. psihologa pakalpojums;

6.5. atbalsta grupu pakalpojums;

6.6. vasaras nometnes pakalpojums;

6.7. transporta pakalpojums;

6.8. mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums;

6.9. pirts pakalpojums.

7. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē.

8. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību.

9. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Jēkabpils Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests), iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktos dokumentus.

10. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 9. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās darbības.

11. Lai novērtētu personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumi ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku ik pēc trīs mēnešiem elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā normatīvajā aktā par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) daļu par ienākumiem, kurā norādāmas ziņas par visu personas un apgādnieku ģimenes locekļu ienākumiem pēdējo trīs kalendāra mēnešu laikā pirms personas iesnieguma par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu saņemšanas. Kopā ar deklarāciju persona un apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem ģimenes locekļiem.

12. Pirmreizējā deklarācija iesniedzama 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas, ik ceturkšņa deklarācija iesniedzama līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam.

13. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp aprūpes mājās pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas ģimenes ienākumus.

14. Atkarībā no personas pašaprūpes spējām, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

14.1. pirmais aprūpes līmenis līdz 4 stundām nedēļā;

14.2. otrais aprūpes līmenis no 5 līdz 6 stundām nedēļā;

14.3. trešais aprūpes līmenis no 7 līdz 8 stundām nedēļā;

14.4. ceturtais aprūpes līmenis no 9 līdz 15 stundām nedēļā.

15. Nodrošinot pirmā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti šādi pakalpojumi:

15.1. ārstniecības personas izsaukšana;

15.2. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegāde (kopējais svars līdz 5 kg);

15.3. dzīvojamo (dzīvojamā istaba, guļamistaba) un palīgtelpu (gaitenis, virtuve, sanitārtehniskās telpas) mitrā uzkopšana 1 reizi nedēļā kopplatībā līdz 40 m²;

15.4. logu siltināšana (aizlīmēšana) un mazgāšana 1 reizi gadā (tikai vientuļām personām);

15.5. aprūpējamās personas veļas mazgāšana automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;

15.6. palīdzība īres vai apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšanā;

15.7. palīdzība dokumentu noformēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai;

15.8. aprūpējamās personas apmeklēšana Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās stacionārajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā;

15.9. sadzīves atkritumu iznešana.

16. Nodrošinot otrā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti pirmā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

16.1. kurināmā ienešana;

16.2. ūdens ienešana un izlietotā (netīrā) ūdens iznešana;

16.3. palīdzība aprūpējamās personas personiskās higiēnas nodrošināšanā (mazgāšanās, ķemmēšanās, nagu griešana, skūšanās);

16.4. palīdzība ēdiena gatavošanā.

17. Nodrošinot trešā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti pirmā un otrā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

17.1. krāsns, plīts kurināšana;

17.2. ēdiena gatavošana aprūpējamajai personai;

17.3. trauku mazgāšana;

17.4. palīdzība gultas klāšanā;

17.5. aprūpējamās personas pavadīšana uz ārstniecības iestādi Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās un no tās (tikai vientuļām personām).

18. Nodrošinot ceturtā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām, tiek sniegti pirmā, otrā un trešā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

18.1. palīdzība iekļūšanā gultā un izkļūšanā no tās, pozicionēšana un pārvietošanās;

18.2. palīdzība tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā un protēžu kopšana, palīdzība apģērbties un noģērbties;

18.3. veļas un inkontinences līdzekļu nomaiņa;

18.4. barošana.

19. Ja aprūpes mājās pakalpojums piešķirts vairākiem ģimenes locekļiem, aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas ilgums stundās ģimenei netiek summēts un atbilst augstākajam aprūpes līmenim, kas noteikts kādam no ģimenes locekļiem.

20. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir, ja:

20.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

20.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

20.3. persona ar funkcionāliem traucējumiem, kurai noteikts trešais vai ceturtais aprūpes mājās līmenis un kura vienlaicīgi atbilst šādiem kritērijiem:

20.3.1. personas speciālām vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes apjomu (regulārs atbalsts vai diennakts aprūpe un uzraudzība) nav iespējams pilnā apmērā nodrošināt ar aprūpes mājās pakalpojumu;

20.3.2. personai ārpus šo noteikumu 31.punktā noteiktā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laika nav iespējas savai aprūpei un uzraudzībai piesaistīt privātos resursus (ģimenes locekļi, kaimiņi, u.c.).

21. Aprūpes mājās pakalpojumu nesniedz, ja aprūpējamā persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai liek šķēršļus pakalpojuma sniegšanai (piemēram, bez objektīva iemesla neielaiž dzīvesvietā aprūpētāju).

22. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kas nav īsāks par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām uz personas iesnieguma pamata, kurā norādīts pārtraukšanas iemesls un laika periods. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

23. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

23.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums vairs nav nepieciešams;

23.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

23.3. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

23.4. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

24. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kuru nosaka procentuāli attiecībā pret valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, to noapaļojot līdz pilniem euro, ņemot vērā nākamo zīmi aiz komata. Ja nākamā zīme ir no 0 līdz 4, tad atstājamās zīmes vērtība nemainās. Ja nākamā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad pēdējā atstājamā zīme tiek noapaļota par vienu vienību uz augšu.

25. Aprūpes mājās pakalpojuma maksas procentuālais apmērs:

25.1. pirmais aprūpes līmenis – 5 %;

25.2. otrais aprūpes līmenis – 7 %;

25.3. trešais aprūpes līmenis – 9 %;

25.4. ceturtais aprūpes līmenis – 11 %.

26. Aprūpes mājās pakalpojuma maksu nosaka par kalendāro mēnesi. Ja aprūpējamā persona aprūpes mājās pakalpojumu saņēma nepilnu mēnesi, maksa nosakāma proporcionāli dienu skaitam.

27. Samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksu noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 13.punktā noteikto gadījumu.

28. Aprūpes mājās pakalpojumu bez maksas ir tiesības saņemt:

28.1. trūcīgai personai;

28.2. vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem.

29. Apgādniekam ir pienākums:

29.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

29.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

30. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Dienesta Aprūpes mājās biroja aprūpētāji. Nepieciešamības gadījumā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis attiecīgu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

31. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Darba likumā noteikto normālo darba laiku.

32. Aprūpes mājās pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt šo noteikumu 30.punktā noteiktajā veidā vai, ja personas mājsaimniecības rīcībā esošie līdzekļi vidēji katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās darba algas apmēru, – materiālā atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam sociālo pakalpojumu sniedzējam, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana.

33. Ja persona aprūpes mājās pakalpojumu saņem materiālā atbalsta veidā, materiālā atbalsta maksimālais apmērs ir 50 euro mēnesī, nepārsniedzot personas katra mēneša faktiskos izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumu.

34. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu materiālā atbalsta veidā, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu, līguma kopiju par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgts starp personu un šo noteikumu 32.punktā minēto sociālo pakalpojumu sniedzēju, ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem personas mājsaimniecības ģimenes locekļiem un aprūpes mājās pakalpojuma izdevumus apliecinošus dokumentus par iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem. Materiālo atbalstu var pieprasīt ik pēc trīs mēnešiem.

35. Krīzes centra pakalpojums nodrošina krīzes situācijā nonākušai personai psihosociālu atbalstu, drošu naktsmītni un diennakts aprūpi.

36. Krīzes centra pakalpojumu sniedz Dienesta izveidots Ģimenes atbalsta centrs bērniem no 2 gadu vecuma un pilngadīgām personām.

37. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir:

37.1. bērnam, kura dzīvība, veselība, attīstība, pašcieņa ir vai var tikt apdraudēta vardarbības (visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, vecāku nolaidība vai cita veida prettiesiskas darbības) dēļ;

37.2. bērnam, kurš patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes, atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes, bērnu aprūpes iestādes vadītāja vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes nakts laikā (no plkst. 22.00 līdz 6.00), ja policija četru stundu laikā nav spējusi noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, aizbildnim, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai;

37.3. bērnam pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

37.4. jaundzimušam bērnam kopā ar vienu no vecākiem, ja nav iztikas līdzekļu, pajumtes vai trūkst iemaņu bērna aprūpē;

37.5. grūtniecei;

37.6. ģimenei ar bērniem, ja katastrofas rezultātā nav iespējams uzturēties mājoklī;

37.7. bērnam ar vienu no ģimenes locekļiem, ja vardarbības dēļ ģimenē ir vai var tikt apdraudēta viņu dzīvība vai veselība;

37.8. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

38. Krīzes centra pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

39. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Ģimenes atbalsta centrā, iesniedzot iesniegumu.

40. Ģimenes atbalsta centrs pēc 39.punktā minētā iesnieguma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu un Dienests, pamatojoties uz Ģimenes atbalsta centra lēmumu, trīs darbdienu laikā rakstveidā noformē lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

41. Lēmumu par krīzes centra pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem, ja:

41.1. novērsti apstākļi, kas bija par pamatu pakalpojuma piešķiršanai;

41.2. saņemts pilngadīgās personas, bērna likumiskā aizbildņa vai kompetentas iestādes rakstisks iesniegums par pakalpojuma izbeigšanu;

41.3. saņemts bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, audžuģimenē, atgriešanu ģimenē.

42. Krīzes centra pakalpojums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā deklarētai personai tiek sniegts bez maksas.

43. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina dienas laikā personas sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanu, kā arī atbalstu personai un viņas likumiskajam pārstāvim sociālo problēmu risināšanā.

44. Dienas aprūpes centra pakalpojumu sniedz Dienesta izveidots Dienas aprūpes centrs.

45. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kuras neapmeklē izglītības iestādes vai profesionālās rehabilitācijas centrus un nav nodarbinātas.

46. Lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu.

47. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 46.punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās darbības.

48. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir uz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam dienas aprūpes centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 46.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

49. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nepiešķir, ja:

49.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

49.2. nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības.

50. Lēmumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

50.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas, kas var ietekmēt dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas kārtību;

50.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

50.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

51. Dienas aprūpes centra pakalpojums (izņemot ēdināšanas pakalpojumu) Jēkabpils pilsētas pašvaldībā deklarētai personai tiek sniegts bez maksas. Ēdināšanas pakalpojuma maksu nosaka Jēkabpils pilsētas dome.

52. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Dienas aprūpes centram noteikto darba laiku.

53. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina drošu naktsmītni, bezmaksas vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

54. Naktspatversmes pakalpojumu sniedz Dienesta izveidota Naktspatversme (turpmāk – Naktspatversme).

55. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir pilngadīgai personai bez noteiktas dzīvesvietas, vai kura nonākusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar pajumti.

56. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Naktspatversmē, iesniedzot iesniegumu.

57. Ja persona uzturas Naktspatversmē ilgāk par trim darba dienām, tās pienākums ir papildus šo noteikumu 56.punktā minētajam iesniegumam iesniegt ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīti funkcionālo traucējumu veidi un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt naktspatversmes pakalpojuma sniegšanas kārtību.

58. Naktspatversme pēc 56.punktā minētā iesnieguma saņemšanas nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu un Dienests, pamatojoties uz Naktspatversmes lēmumu, trīs darbdienu laikā rakstveidā noformē lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

59. Naktspatversmes pakalpojumu nenodrošina personai, kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

60. Naktspatversmes pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam naktspatversmes pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 56. un 57.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

61. Persona, kuras pamata dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, Naktspatversmē var uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

62. Personai, uzturoties Naktspatversmē, ir pienākums ievērot Naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzmaksājumu 1,00 euro par katru Naktspatversmē pavadīto nakti, izņemot 63. punktā minētajai personai.

63. Trūcīgai personai naktspatversmes pakalpojums tiek sniegts bez maksas nepārtraukti 60 dienas kalendārā gada laikā. Sākot ar 61. kalendāra dienu, maksa tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu 62.punktu.

64. Naktspatversmē tiek nodrošināta iespēja par papildus samaksu saņemt brokastis. Maksa par brokastīm ir 1,50 euro par porciju.

65. Dienas centra pakalpojums nodrošina sociālu atbalstu personai, kura, izmantojot pieejamos resursus, vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti un pilnīgāk integrēties sabiedrībā.

66. Tiesības saņemt dienas centra pakalpojumu ir pensijas vecuma personai.

67. Dienas centra pakalpojums ietver psiholoģiskas atbalsta grupas, praktiskās nodarbības, izglītojošas lekcijas, individuālas konsultācijas, domubiedru tikšanās u.c.

68. Dienas centra pakalpojumu sniedz sociālo pakalpojumu sniedzējs, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir dienas centra pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par dienas centra pakalpojuma sniegšanu.

69. Dienas centra pakalpojums tiek nodrošināts darba dienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 13.00 atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajai kārtībai un ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību vai Dienestu noslēgtajam līgumam.

70. Lai saņemtu dienas centra pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktos dokumentus.

71. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 70.punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās darbības un izsniedz norīkojumu dienas centra pakalpojuma saņemšanai. Norīkojumā norāda:

71.1. norīkojuma numuru un sastādīšanas datumu;

71.2. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni;

71.3. periodu, uz kādu piešķirts dienas centra pakalpojums;

71.4. dienas centra pakalpojuma sniegšanas ilgumu stundās pakalpojuma sniegšanas dienā;

71.5. norīkotāja amatu, vārdu, uzvārdu, parakstu.

72. Dienas centra pakalpojumu piešķir uz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam dienas centra pakalpojuma periodam, personai var atkārtoti piešķirt pakalpojumu pēc šo noteikumu 70.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

73. Dienas centra pakalpojumu nepiešķir, ja:

73.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

73.2. nav iespējams nodrošināt personas speciālās vajadzības.

74. Lēmumu par dienas centra pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

74.1. personai konstatētas akūtas infekcijas, kas var ietekmēt dienas centra pakalpojuma sniegšanas kārtību;

74.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

74.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

75. Dienas centra pakalpojums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā deklarētai personai tiek sniegts bez maksas.

76. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – īslaicīgas aprūpes pakalpojumi institūcijā) nodrošina mājokli, atbalstu problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju un diennakts aprūpi.

77. Tiesības saņemt īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā ir pensijas vecuma personai un personai ar I un II grupas invaliditāti (izņemot personai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgai personai), ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, un personai bez noteiktas dzīvesvietas (pēdējā deklarētā dzīvesvieta –Jēkabpils pilsēta), kurai pašvaldība nevar nodrošināt dzīvojamo telpu, bet ir nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums.

78. Lai saņemtu īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktos dokumentus.

79. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 78.punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās darbības.

80. Lai novērtētu personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumi ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā deklarācijas daļu par ienākumiem, kurā norādāmas ziņas par visu personas un apgādnieku ģimenes locekļu ienākumiem pēdējo trīs kalendāra mēnešu laikā pirms personas iesnieguma par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanu saņemšanas. Kopā ar deklarāciju persona un apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem ģimenes locekļiem.

81. Deklarācija iesniedzama 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas. Atkārtoti deklarācija iesniedzama, ja šo noteikumu 83.punktā noteiktajā gadījumā tiek pagarināts personai piešķirto īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā termiņš.

82. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā maksu un personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas ģimenes ienākumus.

83. Īslaicīgas aprūpes pakalpojumus institūcijā piešķir līdz trīs mēnešiem. Atsevišķos gadījumos Dienestam ir tiesības pagarināt minētā pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai institūcijā.

84. Lēmumu par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

84.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un īslaicīgas aprūpes pakalpojumi institūcijā vairs nav nepieciešami;

84.2. personai piešķirts cits sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā.

85. Samaksa par īslaicīgas aprūpes pakalpojumiem institūcijā tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksu noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 82.punktā noteikto gadījumu.

86. Apgādniekam ir pienākums:

86.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

86.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par īslaicīgas aprūpes pakalpojumu institūcijā sniegšanu personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

87. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – ilgstošas aprūpes pakalpojumi institūcijā) nodrošina mājokli, atbalstu problēmu risināšanā, sociālo rehabilitāciju un diennakts aprūpi.

88. Tiesības saņemt pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā ir pensijas vecuma personai un personai ar I un II grupas invaliditāti (izņemot personai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgai personai), ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu.

89. Lai saņemtu ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktos dokumentus.

90. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 89.punktā minēto dokumentu saņemšanas veic Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās darbības.

91. Lai novērtētu personas apgādnieka ģimenes vai atsevišķi dzīvojoša apgādnieka ienākumus, Dienests sadarbībā ar personas apgādnieku ik pēc trīs mēnešiem elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā deklarācijas daļu par ienākumiem, kurā norādāmas ziņas par visu apgādnieka ģimenes locekļu ienākumiem pēdējo trīs kalendāra mēnešu laikā pirms personas iesnieguma par ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanu saņemšanas. Kopā ar deklarāciju apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem ģimenes locekļiem.

92. Pirmreizējā deklarācija iesniedzama 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas, ik ceturkšņa deklarācija iesniedzama līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam.

93. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā maksu un personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas ģimenes ienākumus.

94. Samaksa par ilgstošas aprūpes pakalpojumiem institūcijā tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksu noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 93.punktā noteikto gadījumu.

95. Apgādniekam ir pienākums:

95.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamo ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

95.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā sniegšanu personai un mainoties pakalpojuma maksai vai apgādnieka līdzmaksājuma daļai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

96. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem (turpmāk – ilgstošas aprūpes pakalpojumi institūcijā bērniem) nodrošina mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu vai, ja tas nav iespējams, sagatavo bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

97. Tiesības saņemt pašvaldības finansētus ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā bērniem ir bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

98. Dienests nodrošina ilgstošas aprūpes pakalpojumus institūcijā bērniem, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas aprūpes pakalpojumu institūcijā bērniem un Dienesta lēmumu par minētā pakalpojuma piešķiršanu.

99. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – ģimenei (personai)) atbalstu un palīdzību mājokļa, nodarbinātības, izglītības, atkarības, veselības problēmu risināšanā, sociālo un sadzīves prasmju attīstīšanā, kā arī bērnu aprūpē un audzināšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

100. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

100.1. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 20 gadu vecumam, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai līdz 6 stundām nedēļā;

100.2. ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē un kuras ir Dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem uzskaitē līdz 10 stundām nedēļā.

101. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz sociālo pakalpojumu sniedzējs, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanu, un kurš spēj nodrošināt, ka pakalpojumu sniedz ģimenes asistenti, kuriem ir augstākā izglītība sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, pedagoģijā vai psiholoģijā, profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā vai ir apgūta ģimeņu asistentu apmācību programma.

102. Ģimenes asistenta pakalpojumu, izvērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas sociālo situāciju, Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu, piešķirtā ģimenes asistenta pakalpojuma periodu var pagarināt.

103. Sociālā darba pakalpojums nodrošina palīdzību personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

104. Tiesības saņemt sociālā darba pakalpojumu ir ikvienam pašvaldības iedzīvotājam, kuram savu sociālo vajadzību realizēšanai ir nepieciešama sociālā darbinieka palīdzība.

105. Sociālā darba pakalpojums sevī ietver:

105.1. personas sociālo problēmu identificēšanu un to risināšanas gaitas vadīšanu, piesaistot nepieciešamos resursus un koordinējot dažādu jomu speciālistu palīdzību;

105.2. personas individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu izvērtēšanu, veicot personas apsekošanu dzīvesvietā (apsekošanu var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas);

105.3. personas sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanu, vienojoties ar personu par viņas līdzdarbību plāna īstenošanā;

105.4. personas patstāvības un spēju pašam risināt savas problēmas veicināšanu;

105.5. starpprofesionāļu un starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanu, lai risinātu personas sociālo situāciju;

105.6. personas interešu un tiesību pārstāvēšanu citās institūcijās;

105.7. atbalsta, izglītojošu un citu grupu organizēšanu un vadīšanu;

105.8. iedzīvotāju informēšanu par viņu tiesībām un iespējām saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

105.9. sociālo problēmu cēloņu analizēšanu.

106. Sociālā darba pakalpojumu, izvērtējot ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas sociālo situāciju, pēc savas iniciatīvas sniedz sociālie darbinieki Dienestā un tā izveidotajās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās.

107. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums atkarīgām un līdzatkarīgām personām nodrošina psihosociālu atbalstu un palīdzību sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanā, sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanā.

108. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atkarīgām un līdzatkarīgām personām ir ikvienai personai, kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu, smēķēšanas, azartspēļu un datorspēļu atkarība, vai tās tuviniekiem.

109. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums atkarīgām un līdzatkarīgām personām sevī ietver:

109.1. psiholoģisku un emocionālu atbalstu gan atkarīgai personai, gan viņas tuviniekiem;

109.2. skaidrojumu par atkarības un līdzatkarības veidošanās procesu;

109.3. motivēšanu dzīvei bez atkarību izraisošām vielām, azartspēlēm u.c.;

109.4. līdzatkarīgas uzvedības atpazīšanu un kā to mainīt;

109.5. atbalstu personai remisijas (simptomu pierimšana un samazināšanās vai pilnīgs zudums) laikā;

109.6. informācijas sniegšanu par Latvijā pieejamām ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām un saņemšanas kārtību;

109.7. dažādu sociālo pakalpojumu (grupu nodarbības, sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā, psihologa pakalpojums u.c.) piesaisti, ņemot vērā personas individuālās vajadzības;

109.8. HIV, HCV Hepatitis (C hepatīts), HBsAg (B hepatīts) un sifilisa eksprestestu veikšanu;

109.9. šļirču un adatu maiņu;

109.10. preventīvo darbu ar jauniešiem atkarību jautājumos;

109.11. sociālās rehabilitācijas plāna izveidošanu un realizēšanu sadarbībā ar sociālā darba speciālistiem.

110. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atkarīgām un līdzatkarīgām personām, Dienests nodrošina pēc savas vai personas iniciatīvas.

111. Psihologa pakalpojums nodrošina personas vai ģimenes sociālo funkcionēšanu, sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu sabiedrībā.

112. Psihologa pakalpojuma sniegšanas formas:

112.1. individuālās konsultācijas;

112.2. psiholoģiskās izpētes veikšana un atzinuma sniegšana.

113. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu:

113.1. individuālo konsultāciju veidā ir:

113.1.1. ģimenei ar bērniem, kura nonākusi krīzes situācijā nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas, pamatojoties uz Dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem sociālā darbinieka veiktu ģimenes individuālo vajadzību un resursu novērtējumu;

113.1.2. bērnam, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai, pamatojoties uz Jēkabpils bāriņtiesas pieprasījumu vai nolēmumu;

113.1.3. atkarīgai un līdzatkarīgai personai saskaņā ar Dienesta sociālā darbinieka vai sociālā rehabilitētāja izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu;

113.2. veicot psiholoģisko izpēti un sniedzot atzinumu (piemēram, par cietušo bērnu un sociālās rehabilitācijas nepieciešamību dzīvesvietā vai institūcijā u.c.), personām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz Jēkabpils bāriņtiesas pieprasījumu vai nolēmumu.

114. Psihologa pakalpojumu bez maksas sniedz Dienesta psihologs Dienesta telpās. Nepieciešamības gadījumā psihologa pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt citu psihologu, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām, ir ieguvis psihologa sertifikātu klīniskajā un veselības psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par psihologa pakalpojuma sniegšanu.

115. Atbalsta grupu pakalpojums nodrošina personai iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt sociālās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanā, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

116. Tiesības saņemt atbalsta grupu pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura sadarbojas ar Dienesta Atbalsta nodaļu ģimenēm ar bērniem vai uzturas Dienesta izveidotā Ģimenes atbalsta centrā.

117. Atbalsta grupu pakalpojums ietver nodarbības profesionāla grupas vadītāja klātbūtnē saskaņā ar mērķa grupas vajadzībām atbilstošu programmu.

118. Atbalsta grupas pakalpojumu Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas.

119. Atbalsta grupas pakalpojumu nodrošina Dienesta izveidots Ģimenes atbalsta centrs. Nepieciešamības gadījumā atbalsta grupu pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par atbalsta grupas pakalpojuma sniegšanu.

120. Vasaras nometnes pakalpojums nodrošina saturīga brīvā laika pavadīšanu dienas laikā bērniem.

121. Tiesības saņemt vasaras nometnes pakalpojumu bērnam no ģimenes, kura ir Dienesta Atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem redzeslokā.

122. Vasaras nometnes pakalpojums sevī ietver:

122.1. nometnes programmas īstenošanu, nodrošinot izglītojošu, saturīgu un lietderīgu brīvā laika organizēšanu;

122.2. dalībnieku ēdināšanu, ievērojot veselīga uztura ieteikumus un pārtikas apritē noteiktās higiēnas prasības, vismaz trīs reizes dienā (brokastis, pusdienas un tējas pauze);

122.3. neatliekamo medicīnisko palīdzību;

122.4. dalībnieku drošību saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu.

123. Vasaras nometnes pakalpojums tiek sniegts ne mazāk kā trīs reizes kalendārā gada laikā. Vienas nometnes ilgums ir piecas darba dienas.

124. Vasaras nometnes pakalpojumu Dienests nodrošina pēc savas iniciatīvas.

125. Transporta pakalpojums nodrošina personai pārvietošanās iespēju no dzīvesvietas uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes uz dzīvesvietu Jēkabpils administratīvās teritorijas robežās.

126. Tiesības saņemt transporta pakalpojumu ir trūcīgai un maznodrošinātai personai, kurai noteikta invaliditāte, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai un nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu (izņemot personu, kura transportējama guļus stāvoklī) un, ja nepieciešams, tās pavadonim.

127. Lai saņemtu transporta pakalpojumu, persona vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu vismaz trīs darbdienas pirms dienas, kad nepieciešams transporta pakalpojums.

128. Dienests divu darbdienu laikā no šo noteikumu 127.punktā minētā iesnieguma saņemšanas veic šādas darbības:

128.1. Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija personai:

128.1.1. noteikusi invaliditāti;

128.1.2. izsniegusi atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai;

128.2. pieņem lēmumu par transporta pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt transporta pakalpojumu.

129. Transporta pakalpojums tiek sniegts bez maksas darba dienās, ievērojot Dienestam noteikto darba laiku, līdz piecām reizēm (dzīvesvieta – ārstniecības iestāde – dzīvesvieta vai ārstniecības iestāde – dzīvesvieta vai otrādi) kalendārā gada laikā.

130. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums nodrošina personai izkļūšanu no dzīvesvietas Jēkabpils administratīvajā teritorijā un iekļūšanu tajā, ja ēka nav aprīkota ar stacionāru pacēlāju vai pandusu.

131. Tiesības saņemt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu ir personai ar kustību funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā.

132. Lai saņemtu mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu, persona vēršas Dienestā, iesniedzot iesniegumu vismaz trīs darbdienas pirms dienas, kad nepieciešams mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums.

133. Dienests divu darbdienu laikā no šo noteikumu 132.punktā minētā iesnieguma saņemšanas veic šādas darbības:

133.1. Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija personai noteikusi invaliditāti;

133.2. noskaidro, vai dzīvojamās ēkas plānojums un inženiertehniskie risinājumi ir savietojami ar mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamības gadījumā, veicot ēkas vai tās attiecīgās daļas apskati dabā;

133.3. pieņem lēmumu par mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu.

134. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Dienestam noteikto darba laiku.

135. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojuma maksu, ieskaitot mobilā kāpurķēžu pacēlāja piegādāšanu līdz personas dzīvesvietai un atpakaļ līdz Dienestam, nosaka Jēkabpils pilsētas dome.

136. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumu divas reizes kalendārajā mēnesī bez maksas ir tiesības saņemt trūcīgai, maznodrošinātai personai un personai ar I un II grupas invaliditāti. Viena reize – izkļūšana no dzīvesvietas un iekļūšana tajā.

137. Pirts pakalpojums nodrošina personai personīgo higiēnu (mazgāšanos, tvaicēšanos).

138. Tiesības saņemt pirts pakalpojumu ir personai, kura saņem valsts vecuma pensiju, trūcīgai un maznodrošinātai personai.

139. Lai saņemtu pirts pakalpojumu, persona vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, ar kuru Jēkabpils pilsētas pašvaldība vai Dienests noslēdzis līgumu par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, pensionāra apliecību vai Dienesta izsniegtu izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

140. Pirts pakalpojumu var saņemt četras reizes kalendārajā mēnesī, vienu stundu nedēļā.

141. Pirts pakalpojuma maksu par vienu stundu nosaka šo noteikumu 139.punktā minētais pakalpojuma sniedzējs.

142. Dienests finansē pirts pakalpojumu:

142.1. bērnam līdz 7 gadu vecumam no trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes 100 % apmērā;

142.2. trūcīgai personai 70 % apmērā;

142.3. personai, kura saņem valsts vecuma pensiju un maznodrošinātai personai 50 % apmērā.

143. Ja persona vienlaicīgi atbilst vairākām šo noteikumu 142.punktā minētājām mērķgrupām, piemērojama personai labvēlīgākā samaksas kārtība.

144. Persona personiskās higiēnas preces (dušas želeja, ziepes, šampūns u.c.) nodrošina pati par saviem līdzekļiem.

145. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

146. Jēkabpils pilsētas domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

147. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 11.11.2010. saistošos noteikumus Nr.35 (sēdes protokols Nr.23; 2.§) "Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība".

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Kraps

Jēkabpils pilsētas domes 07.11.2019. saistošo noteikumu Nr.31 "Saistošie noteikumi par sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils pilsētā"
paskaidrojuma raksts

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Kraps