Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas sešpadsmitā sēde 2019. gada 28. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2019. gada 28. novembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. (Starpsauciens: "Balsot! Balsot! Mēs iebilstam!") Tātad deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 17, atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti grib balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Un Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma "Jaundūviņi" Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži pārbūves projekta īstenošanai" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Un vienlaikus... godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz noteikt to kā līdzatbildīgo komisiju.

Cileviča kungs, jūs runāsiet (Dep. B. Cilevičs: ""Pret"!")... "pret".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis ir kārtējais likumprojekts, kas paredz jaunus pulcēšanās brīvības ierobežojumus. Protams, valsts var to darīt un dažreiz to vajag darīt, bet – ja to prasa sabiedrības likumīgās intereses, ja šiem ierobežojumiem ir leģitīms mērķis un ja šie ierobežojumi ir samērīgi.

Anotācijā mēs redzam vispārīgas atsauces uz vārdā neminētu ārvalstu pieredzi. Mēs redzam atzīšanos, ka patiešām tas palielinās birokrātisko slodzi gan pasākuma organizatoriem, gan pašvaldībām, gan drošības iestādēm, bet nekādas samērīguma analīzes tur nav. Un līdz ar to nav skaidrs, kā jaunu birokrātisko papīru kaudze palīdzēs novērst terorisma draudus. Šeit es saskatu dažu iestāžu vēlmi parādīt, ka tās strādā, ka tās ir nepieciešamas. Bet tomēr... Piekrist – atbilstoši kaut kādiem vispārīgiem vārdiem – jauniem fundamentālo tiesību ierobežojumiem, manā skatījumā, absolūti nav pareizi. Jo likumprojekta iesniedzēji vienkārši neizpildīja savu darbu – viņi nepamatoja, kāpēc šie jaunie ierobežojumi ir samērīgi.

Un vēl viens moments. Arī skatoties no juridiskās tehnikas viedokļa, es atgādināšu (bet varbūt dažiem no jums, kolēģi, tas būs kaut kas jauns), ka šobrīd Saeimā izskatīšanā jau atrodas divi likumprojekti, kuri paredz grozījumus tajā pašā likumā – Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Vienu no šiem likumprojektiem arī iesniedza Ministru kabinets pirms aptuveni pusgada. Abi likumprojekti atradās sagatavošanas posmā uz otro lasījumu. Vai tas ir labi, ka mēs vienlaicīgi skatām vairākus likumprojektus, kuri paredz grozījumus ne tikai vienā un tajā pašā likumā, bet arī tajos pašos pantos? Tīri no tehnikas viedokļa, manā skatījumā, tas ir absolūti nepareizi. Ja Ministru kabinets izdomāja kaut ko jaunu, tad nekas netraucēja iesniegt jaunus grozījumus jau izskatāmajam likumprojektam.

Tāpēc es neredzu nekādu nepieciešamību atbalstīt šo likumprojektu un aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi deputāti! Es savukārt aicinu balsot "par". Es aicinu kā līdzatbildīgo komisiju šim likumprojektam deleģēt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju.

Cileviča kungam ir taisnība. Šobrīd patiešām ir dubulti, divi, likumprojekti, kuri nākamnedēļ arī no šīs tribīnes tiks skatīti. Bet šajā laikā... es uzskatu – ja šāds Ministru kabineta lēmumprojekts... likumprojekts ir atnācis līdz Saeimai, mums tas ir jānodod komisijai, lai tā tad arī iztirzā šo jautājumu, nevis... ka mēs vienkārši nenododam...

Šī ir ļoti svarīga lieta – par to, kādā veidā cilvēki attiecīgajos datumos (un mēs zinām, par kuriem datumiem tieši ir runa)... kādā veidā šo kontrolēt jeb nepieļaut visatļautību, jo Tiesībsarga birojs arī ir definējis to, ka ne jau visas cilvēktiesības ir absolūta demokrātija, drīkst būt arī kaut kāda veida ierobežojumi. Un tā nav visatļautība.

Tā ka, lūdzu, balsojiet "par"! Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas valsts karoga likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Karatiesu likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Dana Reizniece-Ozola, Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Uldis Augulis, Didzis Šmits, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Aldis Gobzems, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu "Par uzdevumu Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim veikt izdevumu pārskatīšanu valsts budžetā 2020. gadam, nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Tātad ir. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie kolēģi no koalīcijas, kurus mēs esam jau neskaitāmas reizes uzrunājuši pēdējā mēneša laikā! Jūs, protams, varat izlikties, ka nekas nav noticis. Ka tas, ka jūs esat ar saviem lēmumiem pārkāpuši likumu un piekrāpuši mediķus, – ka tas nav noticis. Jūs varat šobrīd tēlot aktīvu darbību, mēģinot pārkārtot ministrijas izdevumus, bet no tā solītais finansējuma pieaugums veselības aprūpes darbiniekiem tik un tā neradīsies.

Jūs varat novērst sabiedrības uzmanību ar dažādiem citiem paņēmieniem, piemēram, izvelkot ārā likumprojektu par Saeimas atlaišanu... ko jūs gatavojat 18. novembrī... 18. decembrī. Jūs varat mēģināt diskreditēt parakstu vācējus par Saeimas atlaišanu, pieskaitot tos dažādām marginālām grupām un nejēgām. Jūs varat darīt pilnīgi visu, jo mēs redzam, ka jums ir ļoti bail no tā, ka realitāte drīz iestāsies arī jūsu dzīvē. Un realitāte ir tāda, ka karalis ir kails. Ka karalis ir kails kopš 23. janvāra. Kopš 23. janvāra šis karalis, koalīcija, staigā kails un visādi mēģina... ar visādiem iemesliem... likt visiem cilvēkiem domāt, ka karalis patiesībā ir ļoti skaisti tērpts, dārgās drānās un ar kroni uz galvas. Bet patiesība jau ir tāda, ka karalis ir absolūti kails!

Un tas, ka tiek vākti paraksti par jūsu atlaišanu, un tas, ka tie paraksti vāksies arvien lielākos tempos, sākot ar šodienu... Un Voikas kundzes smiekli par to liecina, ka viņai arī ir ļoti bail, jo uzlīmīte uz viņas mugursomas... laikam joprojām ir uzlīmīte par viltus atbalstu mediķiem. (Starpsauciens.)

Jūs varat smieties, jūs varat kliegt, jūs varat visādos veidos mēģināt novērst uzmanību no tā, ka jūs esat piekrāpuši cilvēkus, kuri šodien nāks te, pie Saeimas nama, un kuru prasība ir tieši tāda, kāda ir šajā lēmuma projektā. Nevis tēlot kaut kādu darbību, nevis novērst uzmanību, nevis mēģināt visos iespējamos veidos aizmirst to, ko jūs esat izdarījuši, bet izpildīt, ko prasa likums!

Jūs varat aizsegties aiz jebkurām autoritātēm, kuras vēl mūsu valstī ir. Jūs varat mēģināt vākt inteliģences parakstus par to, ka ir jāievēro jūsu varas augstumi. Jūs varat aizstāties aiz Levita kunga pleca, bet tas nevienā brīdī nemazina jūsu atbildību par to, ko jūs esat izdarījuši. Un mēs aicinām jūs visos iespējamos veidos labot šo kļūdu, līdz ir iestājies 1. janvāris. Līdz 13. decembrim būs jau pagājis gads kopš šī likuma.... Mēs aicinām jūs dot uzdevumu Ministru kabinetam līdz 13. decembrim pārskatīt izdevumus budžetā un atrast naudu tam, ko jūs esat nolēmuši pirms gada.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt palīgā saucienu, jo realitāte iestāsies. Un tie, kas sauc, ka iestāsies realitāte, saprot, ka tā realitāte, nākotnes realitāte, ir bez viņiem. Un tāpēc ir tas palīgā sauciens: fiksi, fiksi kaut ko dariet, palīdziet man paglābt manu ādu! (Dep. I. Zariņš: "Tu tagad runā par mediķiem, Mārtiņ?") Vai ne? (Starpsauciens.)

Un vēl otrs. Man patīk, ka šeit nāk runāt cilvēki un saka: "Ķeriet zagli!", bet aizmirsuši paskatīties spogulī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tā, godātie kolēģi! Balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim veikt izdevumu pārskatīšanu valsts budžetā 2020. gadam, nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 52, atturas – nav. Līdz ar to nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šis lēmuma projekts nav iekļauts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem!

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli es iesaku šo patstāvīgo priekšlikumu nodot Sociālo un darba lietu komisijai. (Dep. I. Zariņš: "Labs priekšlikums!")

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums šo patstāvīgo priekšlikumu nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Daudzes kungs, kaut ko vēl vēlējāties piebilst? Jā.

Tātad "par" pieteicies runāt deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Es šobrīd runāju gan kā cilvēks, kurš jau padsmit gadus ir politikā, gan arī kā cilvēks, kurš joprojām strādā slimnīcā. Es saprotu to, ka budžets ir pieņemts, es saprotu arī to, ka pat koalīcijas partneri saprot, ka tas, ko izdarīja pirms divām nedēļām, nebija īsti pareizi tā iemesla dēļ, ka šis ir tiešām bezprecedenta gadījums – ka šī sasaukuma parlaments pats pārkāpj likumu, par kuru simtprocentīgi visi ir nobalsojuši – gan tie deputāti, kas šobrīd ir pozīcijā, gan tie, kas ir opozīcijā.

Pēc lietu kārtības, it īpaši ņemot vērā to, ka šis ir, kā mēs paši zinām, pirmais Latvijas valsts budžets, kurš pārsniedz 10 miljardus un ir lielākais neatkarīgās Latvijas vēsturē, un budžeta pieaugums ir 700 tūkstoši eiro... Loģiskā lietu kārtība būtu tāda: ja mums ir 700 tūkstoši, tad skatāmies. Papriekšu veselības aizsardzībai – 120. To mēs ņemam nost no 700. Tālāk skolotājiem – nepilni deviņi. To ņemam nost. Tālāk – zinātnei. To, kas paliek pāri, varam dalīt citiem. Es nesaku, ka nevajag citiem. Nē, nekādā gadījumā! Tā nav. Bet vienkārši likums ir likums, un beigu beigās... saprotiet... no tā, kas ir rakstīts Ministru kabinetā, – "Viens likums – viena taisnība visiem"...

Es domāju, ka mēs pašreiz tuvojamies tam, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un vai tiešām mēs negribam vismaz izvērtēt šo situāciju un kaut kādā veidā labot? Jo es no savas pieredzes varu pateikt – ja tā turpināsies, tad pavisam drīz vairs nebūs, kas strādā medicīnā. Ļoti daudzi cilvēki šobrīd saka: ja būtu vēlreiz jāizvēlas studēt medicīnu, viņi to nedarītu, tāpēc ka daudz īsākā laikā var iegūt izglītību, ar kuru var dabūt daudz labāk apmaksātu darbu ar daudz mazāku atbildību.

Es aicinu atbalstīt – nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisijai, jo no tās nāca likumprojekts, par kuru mēs visi vienbalsīgi nobalsojām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Lai arī es pēc būtības piekrītu pilnīgi visam, ko tikko teica Gundars Daudze, tanī pašā laikā, es domāju, nav nekādas jēgas nodot šo likumprojektu komisijai, jo, kamēr Saeimas vairākums... deputātu vairākums šajā namā uzskata, ka valdība un attiecīgi jebkurš cits parasts Latvijas pilsonis var nepildīt likumus un Saeimas lēmumus, nekādas jēgas no darba – komisijā strādāt pie šitāda... un kaut kādu lēmumu pieņemt – nav, jo mēs esam deleģējuši likumu nepildīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2019. gada 13. decembrim veikt izdevumu pārskatīšanu valsts budžetā 2020. gadam, nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 53, atturas – nav. Tātad lēmuma projekts Sociālo un darba lietu komisijai nav nodots. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 11 387 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās – 14. Saeimas – ievēlēšanai" turpmāko virzību".

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 11 387 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās – 14. Saeimas – ievēlēšanai" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Armands Krauze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es varētu ūdeni palūgt?

Sēdes vadītāja. Sekretārei...

A. Gobzems. Ūdeni es varētu palūgt? Stunda man ir, ja? Stunda man ir, ja?

Labrīt, deputāti! Būs gari! Arturs Šopenhauers reiz teica: "Veselīgs nabags ir laimīgāks par slimu karali." Mūsu valsts vadība, ministri Ilzi Viņķeli ieskaitot, ir kā šis slimais karalis. Likumu nepildīšana, vēlētāju un sabiedrības gribas ignorēšana, uzspļaušana demokrātijai visciniskākajā formā – tās pēc būtības ir šīs mentālās slimības izpausmes. Šī slimība ir kā vēzis. Un, kā zināms, jo agrāk vēzis tiek diagnosticēts, jo lielāka iespēja nenonākt līdz metastāzēm.

Atļaušos teikt, ka vara ir uzurpēta un tā šī vara arī ir jāuztver. Mēs neatradīsim nevienu pasaules... augsti attīstītu demokrātiju, kur valsti vienlaikus vadītu tautas mandātu neguvis valsts prezidents, vēlēšanās nestartējis un vēlēšanas faktiski zaudējis premjers un par ministru būtu uz pēdējo vietu nosvītrots politiķis (ar to domāju veselības ministri Ilzi Viņķeli). Tautas ignorēšana ir slimība – smaga un ārstējama tikai vienā veidā – izgriežot to tāpat kā vēzi, padzenot tos, kuriem demokrātija, tiesiskums un tautas griba ir tikai vārdi un tukša skaņa.

Šodien tiek pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles demisija, jo atbilde uz jautājumu, ko ministre Ilze Viņķele ir darījusi, lai tiktu pildīti likumi un pašas dotie priekšvēlēšanu solījumi, skan vienkārši un skaudri – neko! Ilze Viņķele ir aizbraukusi uz Ņujorku atvaļinājumā par valsts naudu, padzīvojusi dārgā viesnīcā par aptuveni 600 eiro par nakti, saņēmusi pārsimt eiro lielu dienas naudu. Tas ir redzamākais Ilzes Viņķeles veikums. Bet kas Ilzei Viņķelei būtu jādara, kādai vajadzētu būt ministra vīzijai un ikdienas darba kārtībai veselības aprūpes jomā?

Pirmkārt. Ja veselības ministrs būtu cilvēks ar vīziju un drosmi, tas aktualizētu šādus jautājumus:

Manuprāt, Latvijā nav nepieciešamas divas universitātes slimnīcas. Miljonu pilsētās tās ir pa vienai. Tāda ir pasaules prakse. Rīga pat nav miljona pilsēta. Mēs paralēli attīstām un smagi investējam divās šādās slimnīcās – un saukšu tās tautas valodā par Stradiņiem un Gaiļezeru –, nevienam, pat ministrei nezinot, kura ir īstais tilts starp zinātni un praksi. Un tas ir politiķa atbildības jautājums. Proti, šīm divām slimnīcām nav skaidras specializācijas. Mēs uzcēlām Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pirmo kārtu par pusotrkārtīgām tirgus cenām. Tagad celsim otro kārtu par 100 miljoniem, tad tur vēl vajadzēs trešo kārtu. Citiem vārdiem – mēs šobrīd subsidējam būvniecības karteli, nevis medicīnu. Un ar to nedomāju, ka mums nevajadzētu jaunas un modernas telpas ārstniecības iestādēs, bet gan – ka visupirms politiķim ir jāspēj pieņemt konceptuālu lēmumu ar vīziju par medicīnas attīstību Latvijā.

Vienīgais konceptuālais ministres Ilzes Viņķeles lēmums ir bijis kārtējo reizi, kā tas noticis visus pēdējos 29 gadus, atlikt veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. Tas ir tik absurdi – atlikt veselības apdrošināšanu brīdī, kad ir skaidrs, ka, piemēram, automašīna ir jāapdrošina... vajag OCTA un KASKO. Bet veselības apdrošināšana, cilvēks mums atkal ir pēdējā vietā. Bleķi, dzelži un betons – pirmajā, cilvēks – pēdējā. Mašīnu apdrošināt mums ir pašsaprotami, un mēs to darām ik gadu, ik dienu. Cilvēka veselības apdrošināšana – jāatliek. Tas ir vienīgais lielais Ilzes Viņķeles lēmums ministres amatā.

Turpinot tematu, jāuzsver, ka paralēli mēs zaudējam naudu un laiku, nevarot uzsākt Gaiļezera rekonstrukciju, kur vajag vismaz ap 30 miljoniem eiro, un pat veselības ministre Ilze Viņķele nevienam Latvijā nespēj tekoši un skaidri izstāstīt Stradiņu un Gaiļezera lomu sistēmā un savstarpējo sadarbību.

Turklāt viss šis absurds, protams, notiek, neesot demogrāfijas plānam – jo 1,8 miljonu nācijai un 2,5 miljonu nācijai prasības jaunbūvējamiem valsts mēroga veselības objektiem ir stipri atšķirīgas. Manuprāt, efektīvi būtu Stradiņu otro kārtu nedaudz iepauzēt un visupirms pieņemt lēmumu par Stradiņu un Gaiļezera savstarpējo specializāciju un nepieciešamību veselības aprūpi galvaspilsētā organizēt tieši šādā veidā. Tas ir ministra uzdevums, ko Ilze Viņķele nav darījusi.

Otrkārt. Slimnīcu īpašumu struktūra. Lielā daļā slimnīcu valsts ir galvenais akcionārs, tāpat kā lielā daļā, piemēram, Balvos, Rīgas 1. slimnīcā, Tukumā, Liepājā, – mazākuma akcionārs. Loma un mērķi visos gadījumos ir vieni – lēmumu pieņemšanu mierīgi bloķē vairākuma akcionārs, liek savu valdi un veic līdzīgas darbības.

Plānam, manuprāt, jābūt šādam. Visas sistēmu veidojošās slimnīcas ir nepieciešams, tā teikt, nacionalizēt. Ko es ar to domāju? Valsts medicīna ir svarīga tā iemesla dēļ, ka jābūt tā: diagnozi un ārstēšanas kursu nosaka ārstējošais ārsts, kuram maksā valsts. Tikai valsts medicīna spēj un spēs nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi ikvienam, nevis šaurai maksātspējīgai sabiedrības grupai. Jo jāatzīst – Latvijā faktiski šobrīd ir maksas medicīna, kas neizbēgami noved pie tā, ka plaša sabiedrības daļa savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi nesaņem.

Treškārt. Elementāra indikatoru un mērķu neesība sistēmā. Neviens nezina, pat ministre nezina, vai rindas šodien ir samazinājušās pēc papildu 200 miljonu ieplūšanas nozarē, vai trūcīgajiem cilvēkiem ārsta pieejamība ir uzlabojusies. Un kas īsti ir rinda pie ārsta? Pie kura tieši ārsta? Kam ir šī rinda? Tam faktiski būtu jābūt tik pašsaprotamam un tik... jābūt tik redzamam, kā vakar "Panorāmas" laikā ekrāna augšējā stūrī...

Un tādēļ nevilšus gribas uzdot jautājumu: vai nav tā, ka 15 diennaktis – vidējais laiks, ko pacients pavada universitātes slimnīcā, salīdzinot ar piecām diennaktīm Igaunijā...? Vai tas nav tāpēc, ka vislabāk aprīkotajās slimnīcās ziemā sildām bezpajumtniekus un dzērājus? Cik ārstu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir Latvijā un cik – labākajās pasaules praksēs? Kāda ir atbilde uz šo jautājumu, un ko par to var teikt ministre Viņķele? Cik ir gultasvietu? Tam visam ir jābūt skaidram jau pie slimnīcu plānošanas, taču arī par šiem jautājumiem ministre Ilze Viņķele ir kā apaļa nulle – bez vīzijas, bez konkrētiem darbiem, bet ar ceļojumu uz Ņujorku atvaļinājumā – laikā, kad visaktīvāk jāaizstāv nozare, budžeta pieņemšanas procesā. (Starpsauciens: "Tu melo, Aldi!")

Ceturtkārt. Slimnīcu kartējums jeb sadalījums līmeņos pēc vietas un funkcijas. It kā kaut kāds kartējums Latvijā esot, ko visu laiku maina. Taču šeit jāuzsver, ka slimnīcas darbs ir tieši saistīts ar glābēju un policijas darbu, ceļu uzturēšanu, sociālās aprūpes... un bērnunamiem. Un katram no šiem resoriem pie šībrīža sadalījuma ir savi atšķirīgi ad-hoc risinājumi, kurus sinhronizēt nav iespējams. Latvijā nepastāv vienots kartējums, kā palīdzēt cilvēkiem. Tieši ministra uzdevums būtu šo problēmu risināt. Tieši ministre Viņķele šajā jomā nav izdarījusi neko. Nav sniegusi nekādus priekšlikumus, nav izdarījusi vispār neko! Un tas viss – situācijā, kad ministres Ilzes Viņķeles partijas biedrs ir ministrs, kurš veic administratīvi teritoriālo reformu. Tas nozīmētu, ka šiem ministriem būtu jāstrādā kopā pie šī vienotā kartējuma izstrādes, lai palīdzētu cilvēkiem.

Piektkārt. Elementāras kvalitātes vadības sistēmas neesība lokāli. Slimnīcās praktizējošie ārsti aptuveni 30–50 procentos gadījumu (un tās ir manas subjektīvās, individuālās sajūtas) strādā paralēli privātajā sektorā, jo ir spiesti to darīt, un slimnīcu izmanto klientu atlasīšanai savai privātprakses vietai, lai varētu izdzīvot un varētu nopelnīt. Tas viss noved pie maksas medicīnas. Un arī šajā jautājumā ministre Ilze Viņķele nav darījusi neko. Tieši tamdēļ šodien pie Saeimas nama atkal protestē mediķi un medicīnas personāls.

Sestkārt. Mēs pūšam naudu gaisā iepirkumos – stipri un dārgi pūšam! Par būvniecību un būvniecības karteli nemaz nerunāšu (tas visos laikos bijis ministres Ilzes Viņķeles partijas sponsoru rindās), taču runāšu par iekārtām. Lineārie paātrinātāji, datortomogrāfi, rentgena aparāti, angiogrāfi un cita dārgā aparatūra, gandrīz visa veselības aprūpes nozare balstās uz bezvariantu apkalpošanas līgumiem ar General Electric, Siemens, Toshiba un citiem. Pašu aparātu formāli, tā teikt, "izkonkursē", bet pēc tam apkalpošana izmaksā pāris gados vēl to pašu – sanāk vēl viens aparāts... tikai apkalpošanā...

Piemēram... Ir vismaz trīs slimnīcu IT vadības sistēmas (piemēram, "Ārsta Birojs" – vietējā ražojuma, piemēram, Meditec), kas savā starpā nav savietojamas un, visu apziņā, ir absolūti nenomaināmas. Atkal – bezierunu apkalpošana jeb uzturēšana.

Kā ministre Ilze Viņķele ir risinājusi šo problēmu? Nekā! Nekādu acīm redzamu risinājumu, nekādu piedāvājumu, nekādu likumdošanas iniciatīvu.

Septītkārt. Zāļu iepirkumi. Piemēram, Stradiņi un Gaiļezers, tāpat kā absolūti visas pārējās slimnīcas, pērk zāles atsevišķi par dažādām cenām no vienām un tām pašām zāļu lieltirgotavām. Un tas ir absolūts absurds. Te ir vismaz 100 miljoni nākamajam ārstu algu pielikumam.

Gaiļezers un Stradiņi ir zāļu karteļu tiktāl manipulēti, ka lielākā daļa populārāko zāļu tiek iepirktas konsekventi atšķirīgos iepakojumos, lai vismaz mazāk duras acīs cenu starpība.

Jautājums par lieltirgotavu megapeļņu ir risināms no ieinteresētā pircēja puses, ne kā savādāk. Ar lieltirgotavām pašām neko īpaši darīt nevajag. Vajag sākt gribēt nopirkt zāles lētāk, un zāles būs lētākas. Bet negrib! Jo ministre Ilze Viņķele arī šajā jomā nav paveikusi pat tik daudz, cik melns aiz naga.

Arī aptieku teritoriālais ierobežojums ir jāatceļ, un arī tas mazinās medikamentu cenas. Un arī tad vairāk naudas paliks pašiem mediķiem. Un arī tas bija jāpaveic ministrei Ilzei Viņķelei.

Astotkārt. Ministres Ilzes Viņķeles atbildība ir tā, ka viņa nav spējusi valsts budžeta papildu 760 miljonos paredzēt prioritāti medicīnai – šos 60 miljonus –, nav spējusi 10 miljardos, tajā skaitā budžeta bāzē, atrast šos līdzekļus, pat nav mēģinājusi. Tikai izteikusi populistisku frāzi par nodokļu celšanu un budžeta deficīta palielināšanu. Tā ir acīmredzama ministres Ilzes Viņķeles nekompetence vai vienaldzība.

Devītkārt. Par neatliekamo medicīnisko palīdzību neizteikšos. Es brīnos, ka tāda vispār Latvijā vēl ir.

Ilze Viņķele ir darbojusies Latvijas politikā faktiski kopš neatkarības atgūšanas, mainot politiskās krāsas kā zeķubikses. Faktiski mēs varam runāt par vairākām Ilzēm Viņķelēm. Mums ir bijusi Ilze Viņķele – nacionāliste un tradicionālo vērtību sargātāja, mums ir Ilze Viņķele – globāliste un viendzimuma mīlas aizstāve. Tad mums ir Ilze Viņķele, kura stājas VIENOTĪBĀ. Mums ir arī Ilze Viņķele, kura, tautas valodā runājot, uzmet VIENOTĪBU un atbalsta premjera Māra Kučinska (ZZS) valdību, jo VIENOTĪBAS valdīšana esot nepieņemama. Visbeidzot mums ir Ilze Viņķele, kura kļūst par ministri VIENOTĪBAS valdībā atkal jau pēc tam, kad VIENOTĪBA faktiski tikusi uzmesta. Tātad mums ir Ilze Viņķele, kura kā hameleons pielāgo politiskās nokrāsas savam... pašlabumam.

Un, proti, atkal – pirmkārt. 2000. gadā Ilze Viņķele iesaistījās partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", no kuras saraksta nesekmīgi startēja Rīgas domes vēlēšanās 2001. gadā. Nesekmīga startēšana vēlēšanās faktiski ir Ilzes Viņķeles firmas zīme. Taču tas nav liedzis minētajai personai ignorēt šo tautas gribas izpausmi netikt ievēlētai ne Saeimā, ne amatos.

Otrkārt. 2006. gadā Ilze Viņķele neveiksmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās un netika ievēlēta, bet kļuva par īpašo uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri. Arī tad, neskatoties uz vēlētāju pausto gribu, Ilze Viņķele bija nolēmusi nodarboties ar politiku, lai ko arī teiktu vēlētāji. Vēlētāji Ilzei Viņķelei acīmredzami nav svarīgi, jo tā jau ir gadiem pieredzēta sistēma.

Treškārt. 2008. gadā Ilze Viņķele izstājās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un bija Pilsoniskās savienības veidotāju skaitā, darbojās kā partijas Saeimas frakcijas konsultante. Tomēr, arī izmēģinot savus spēkus politiskās partijas veidošanā, Ilzei Viņķelei neizdevās sasniegt savu mērķi – nokļūt uz politiskās skatuves. Pēc tam, kad Ilze Viņķele nesekmīgi, bez jebkādiem uzskatāmiem darba rezultātiem astoņus gadus bija darbojusies partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un mēģinājusi izveidot un darboties Pilsoniskās savienības veidotāju rindās, Ilze Viņķele izlēma pievienoties nākamajam politiskajam spēkam – VIENOTĪBAI, un šajā reizē Ilze Viņķele nebija kļūdījusies. 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī Ilze Viņķele beidzot tika ievēlēta Saeimā no apvienības VIENOTĪBA saraksta un kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. Un šajā kontekstā es gribu atsaukt atmiņā solījumus vēlētājiem, pateicoties kuriem partijai VIENOTĪBA un tās aktīvai biedrei Ilzei Viņķelei 2010. gadā izdevās iekļūt Saeimā.

2010. gadā partijas VIENOTĪBA četrtūkstoš zīmju programma bija šāda, solījumi bija šādi.

Nr. 1. Darbs katram.

Nr. 2. Taisnīga sabiedrība.

Nr. 3. Veselīga sabiedrība, veselības veicināšana, ikvienam pieejama slimību profilakse; fiziskās aktivitātes, sports; uzsvars uz aktīvu dzīvesveidu, priekšlaicīgas nāves cēloņu apkarošanu, primāro aprūpi ar patentbrīviem medikamentiem.

Nr. 4. Atbildīga politika.

Nr. 5. Zināšanu un jaunievedumu veicināšana.

Nr. 6. Apdzīvoti Latvijas lauki un moderna lauksaimniecība.

Nr. 7. Tautas ataudze.

Un Nr. 8. Nē – korupcijai!

VIENOTĪBA 2010. gadā apsolīja saviem vēlētājiem četros gados – tātad līdz 2014. gadam – nodrošināt, ka Latvijā būs 1,1 miljons darba vietu. Šodien ir 2019. gada beigas, bet VIENOTĪBA šo solījumu joprojām nav izpildījusi – ar ministri Viņķeli priekšgalā.

Diemžēl, neskatoties uz populistiskajiem solījumiem, darba vietu skaita kāpums Latvijā, kas fiksēts saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apsolītos rādītājus nav sasniedzis, kā jau es minēju, līdz šim brīdim. Un, kas ir ļoti ironiski, lielākais darba vietu skaita pieaugums tika fiksēts 2017. gadā, kad VIENOTĪBA un Ilze Viņķele zaudēja savas politiskās pozīcijas.

Protams, ir arī citi partijas programmā ietvertie solījumi, kas netika izpildīti.

VIENOTĪBAS 2010. gada valdības deklarācijā ir ietverti sekojoši uzdevumi: "Mūsu valdības" "stūrakmeņi būs strukturālas reformas, Latvijas rūpnieciskās ražošanas [..] izaugsme, efektīva, starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības sistēma"; samazināsim "priekšlaicīgu mirstību", panāksim dzimstības atjaunošanos un tā tālāk.

Veselības jomā jo īpaši es gribu uzsvērt šādus solījumus: veselības aprūpes sistēma... uz pacienta interesēm, veselības aprūpes sistēmas tīkla reorganizācija; "Saglabāsim samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm" un "Ierobežosim medikamentu cenu kāpumu". To šodien, 2019. gadā, kad mums ir augstākās zāļu cenas, jo īpaši gribas uzsvērt.

Valdības deklarācijā pausta apņemšanās – astoņos gados Latvijai kļūt par Baltijas līderi svarīgākajos dzīves kvalitātes, tautas attīstības un globālās konkurētspējas rādītājos. Astoņi gadi apritēja 2018. gadā. Un šajos gados, kamēr VIENOTĪBA bija – jau tad bija! – pie varas, Latvija nav kļuvusi ne par Baltijas līderi... Tieši pretēji – Latvijas ekonomiskie rādītāji atpaliek no Lietuvas un Igaunijas ekonomiskajiem rādītājiem. Un tas pats attiecināms uz veselības aprūpes jomu.

Un vēl. VIENOTĪBAI laikposmā, kad VIENOTĪBĀ darbojās Ilze Viņķele, no 2010. gada līdz 2016. gadam, neizdevās izpildīt vēlētājiem doto... nevienu savu priekšvēlēšanu solījumu.

Šodien, 2019. gadā, Latvijā ir dārgākie medikamenti, veselības aprūpe nav pieejama savlaicīgi, kompensējamo medikamentu sarakstos ir medikamenti, kurus citas valstis efektīvai saslimstību profilaksei un ārstniecībai vairs neizmanto, jo tiek izmantoti daudz efektīvāki medikamenti. Zemā atalgojuma dēļ simtiem medicīnas darbinieku ir spiesti pārcelties uz dzīvi citās valstīs, lai nodrošinātu atbilstošus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei. Veselības aprūpes problēma ir ielaista tieši Ilzes Viņķeles kā politiķes un VIENOTĪBAS kā politiska spēka ilgstošas varas laikā. Un tas, ko mēs pieredzam šodien, ir tikai sekas šiem VIENOTĪBAS un Viņķeles kundzes neizpildītajiem solījumiem.

2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās Ilze Viņķele tika ievēlēta arī 11. Saeimā un kļuva par labklājības ministri VIENOTĪBAS... Valda Dombrovska valdībā. Es vēlos atgādināt, ka, esot labklājības ministre, Ilze Viņķele – pretēji valdības deklarācijā ierakstītajiem solījumiem par sociāli atbildīgu politiku! – 2012. gada novembrī intervijā žurnālā Playboy paziņoja, ka pensionāri ir strādājuši citas valsts labā (ar to viņa domāja Padomju Savienību), tāpēc saņem pašu nenopelnītu naudu.

Šeit es gribētu citēt. "Viņi, kas nāk vēl no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās (padomju laikā gan nebija tāda jēdziena kā nodokļu maksāšana), un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit [..]. Tas ir trakums, jo cilvēkiem to ir ļoti grūti izskaidrot," sacīja Viņķele.

Tajā laikā šis labklājības ministres Ilzes Viņķeles izteikums izraisīja sabiedrības sašutumu, kas nenorima ilgi, jo Latvijas iedzīvotājiem Padomju Savienības laikā nebija izvēles brīvības, kādas valsts labā strādāt. Turklāt tas raksturo arī Ilzes Viņķeles cinismu. Vēl jo vairāk ciniski tas ir tā iemesla dēļ, ka pati Ilze Viņķele ir bijusi nodarbināta citas valsts, tas ir, Padomju Savienības, labā tieši tāpat kā viņas ģimenes locekļi. Bet paēdušam neēdušu nesaprast! Tāda ir arī veselības ministres Ilzes Viņķeles attieksme šodien pret mediķiem un medicīnas personālu, kā arī sabiedrību kopumā.

Neskatoties uz neveiksmīgo politisko debiju un intervijās pausto attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, mazo pensiju saņēmējiem, brīnumainā kārtā Ilzei Viņķelei faktiski pēdējo reizi izdevās tikt ievēlētai 12. Saeimā.

VIENOTĪBAI, tostarp arī Ilzei Viņķelei, laika periodā no 2010. gada līdz 2017. gadam neizdevās īstenot skaļos solījumus ne jautājumos, kas attiecas uz Latvijas tautsaimniecību, ne jautājumos, kas attiecas uz Latvijas iedzīvotāju sociālajām garantijām un veselības aprūpi. Tad un tagad visa atbildība tiek novelta uz citiem politiskajiem spēkiem, lai arī VIENOTĪBAS valdībai bija iespēja nevis četru, bet gandrīz 10 gadu termiņā izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Iespējams, apzinoties, ka ilgāk par septiņiem gadiem nevar vēlētājus noturēt ar tukšiem solījumiem, Ilze Viņķele atkal nolēma mainīt krāsas un nolēma dibināt jaunu partiju ar jauniem solījumiem vēlētājiem. Tā 2017. gada jūlijā viņa izstājās no partijas VIENOTĪBA un kopā ar bijušajiem VIENOTĪBAS biedriem Lolitu Čigāni, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā nodibināja partiju "Kustība "Par!""

Judins, kā mēs redzam, no šīs "Kustības "Par!"" aizbēga atpakaļ uz Jauno VIENOTĪBU jau pirms vēlēšanām.

2018. gada rudenī Ilze Viņķele kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības Attīstībai/Par! saraksta, taču kārtējo reizi netika ievēlēta Saeimā kā deputāte... bija deputāta kandidāte ar vienu no vislielākajiem... svītrojumiem sarakstā.

Jāatzīmē, ka Ilze Viņķele Centrālās vēlēšanu komisijas anketā ir norādījusi: "Ja gūšu vēlētāju uzticību..." – es uzsveru – "Ja gūšu vēlētāju uzticību, strādāšu ar veselības, sociālajiem un izglītības jautājumiem. Vēlos samazināt rindu garumu veselības aprūpē, pacientu līdzmaksājumus un uzlabot nodrošinājumu cilvēkiem ar invaliditāti." Neskatoties uz to, Ilze Viņķele neguva vēlētāju uzticību, bet saņēma 2867 svītrojumus. Un ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šodien Ilze Viņķele neceļas un nekrīt par mediķiem un nav panākusi nepieciešamo un likumā paredzēto mediķu... medicīnas personāla algu paaugstinājumu, jo savā anketā viņa ir rakstījusi, ka viņa strādās ar šiem jautājumiem tikai tad, ja gūs vēlētāju uzticību. Ilze Viņķele nav guvusi vēlētāju uzticību, un ir loģiski, ka viņa ar šiem jautājumiem nestrādā. (Starpsauciens.)

2019. gada janvārī viņa kļuva par Latvijas Republikas veselības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā. Un šeit es gribētu īpaši vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka šodien sabiedrībai tiek stāstīts, ka parlaments ir nepārdomāti pieņēmis likumu par mediķu atalgojuma palielināšanu. Un tāpēc es gribu uzsvērt šādas lietas.

Pirmkārt. Ko vēlētājiem pirms vēlēšanām solīja Attīstībai/Par!? Es citēju: "Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēka tiesībām." To teica Attīstībai/Par! un Ilze Viņķele.

Attīstībai/Par! vīzija ir:

"No budžeta finansēta kvalitatīva veselības aprūpes sistēma, kas pieejama katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas.

Jābūt skaidri saprotamiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem – apjoms, gaidīšanas laiks, nelieli līdzmaksājumi.

Veselības aprūpes sistēmas centrā jābūt pacientam.

Medicīnas darbiniekiem ir jābūt pienācīgi atalgotiem, un publiskās veselības aprūpes iestādes ir jāpārvalda efektīvi un profesionāli.

Valstij jāiegulda sabiedrības veselības veicināšanā un slimību profilaksē."

Tas ir viens no Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu solījumiem, un mēs šī gada laikā esam redzējuši, kas no šī solījuma ir izpildīts. Attīstībai/Par! ir balsojusi pret medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanu un faktiski nav izdarījusi neko šajā jomā, kaut konkrētajai politiskajai organizācijai ir veselības ministra postenis.

Vēl viens solījums. Veselības aprūpes finansējums 10 gadu laikā būs jāpalielina līdz 10 procentiem no IKP, sasniedzot 8 procentus no publiskā finansējuma, 2 – no privātā. Finansējuma palielinājumam jābūt "prognozējamam un pastāvīgam" (es gribu uzsvērt vārdu "prognozējamam"), lai veselības aprūpes sistēma ir spējīga to efektīvi un jēgpilni izlietot. Palielinot budžeta finansējumu, pacientu līdzmaksājumiem 10 gadu laikā jāsarūk no 42 procentiem līdz 20 procentiem.

Attīstībai/Par! ir solījusi prognozējamu finansējuma palielinājumu. Balsojums par mediķu atalgojumu... Likumā ir šāds prognozējams palielinājums, kuru pēc tam Attīstībai/Par! vairs neatbalsta. Tātad rīkojas pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem kopā ar visu veselības ministri Ilzi Viņķeli.

Nākamais solījums ir šāds: "Zālēm un medicīnas iekārtām jākļūst lētākām." Un es jau iepriekš šodien savā runā norādīju, ka veselības ministre Ilze Viņķele šajā jomā nav izdarījusi pilnīgi neko. Bet solījums, ko Attīstībai/Par! ir devusi, ir šāds: "Iespēju robežās veidosim medikamentu un medicīnas iekārtu kopīgus iepirkumus ar kaimiņu valstīm, panākot labākus cenu nosacījumus uz lielāku iepirkumu apjoma rēķina. Veicināsim no patentiem brīvo jeb ģenērisko zāļu lietošanu: izglītosim ārstus un farmaceitus par ģenērisko zāļu atbilstību un kvalitātes uzraudzību un nodrošināsim nekomerciālas informācijas pieejamību, tā mazinot farmācijas nozares ietekmi uz ārstiem, kuri izraksta zīmolu medikamentus. Jaunu medikamentu un tehnoloģiju ieviešanā pielietosim tikai novērtējumos balstītu [..] veselības aprūpi."

Rodas jautājums: kas tieši šajā jomā ir izdarīts? Ko ir izdarījusi varas partija Attīstībai/Par!, un ko ir izdarījusi veselības ministre Ilze Viņķele? (Starpsauciens: "Neko!")

Zīmīgi, ka šie solījumi... atšķirībā no iepriekšējiem solījumiem, kuru tapšanā ir piedalījusies Ilze Viņķele... nu jau ir nevis četru vai astoņu gadu termiņā, bet 10 gadu termiņā... skaidri apzinoties, ka tie ir solījumi uz 10 gadiem... Kas zina, kas notiks pēc četriem vai astoņiem, kur nu vēl pēc 10 gadiem, – kādā partijā vai apvienībā darbosies partijas biedri un kādā partijā nākotnē būs atkal Ilze Viņķeles kundze? Vai tad būs jāuzņemas atbildība par tik seniem solījumiem? Ļoti iespējams, ka sabiedrība jau tos būs aizmirsusi. Noteikti nebūs! Pat tad, ja būs cita partija un cits nosaukums tai, un pat tad, ja Ilze Viņķele startēs nākamajās vēlēšanās, ir pilnīgi skaidrs, ka Ilze Viņķele kā politiķe piedzīvo savu beigu sākumu.

2018. gada nogalē 13. Saeima steidzamības kārtībā pirmajā un otrajā, tas ir, galīgajā, lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā", kas paredz, ka valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu, nākamajos trīs gados ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. Par minēto likumu balsoja visi koalīcijas deputāti, tostarp visi "Attīstībai/Par!" un visi JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti. Šobrīd Valsts prezidents, Ministru prezidents un veselības ministre Ilze Viņķele vienbalsīgi paziņo, ka šis steidzamības kārtībā Saeimas pieņemtais likums bija neapdomīgs un pārsteidzīgs, jo nebija vēl izveidota valdība. Tomēr neviens nepiemin to, ka arī jau izveidotā valdība savu likumā noteikto pienākumu ir iekļāvusi valdības deklarācijā. Tātad ministre Ilze Viņķele nepilda valdības deklarāciju, tāpat kā to nedara premjers Kariņš un pārējie šīs koalīcijas pārstāvji. Bet vai tiešām arī Ministru kabineta deklarācija būtu neapdomīga un pārsteidzīga, ievērojot, ka valdības deklarācija tika pieņemta 2019. gada janvāra beigās, laikā, kad valdību veidojošās partijas ilgstoši bija diskutējušas par valdības prioritātēm, kā rezultātā tapa Krišjāņa Kariņa valdības deklarācija. Un tātad arī tur ierakstītie solījumi ir neapdomīgi un pārsteidzīgi. Jo, ja var nepildīt likumus, tad kāpēc jāpilda valdības deklarācija?

Atgriezīsimies pie Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas solījumiem, tajā skaitā pie solījuma veselības aprūpei četru gadu termiņā. Valdības deklarāciju citstarp parakstīja arī veselības ministre Ilze Viņķele, kuras... un šīs deklarācijas 136. punktā ir noteikts: "Nodrošināsim Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu." Valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par mediķu atalgojuma palielināšanu, un pēc tam valdība ar ministri Viņķeli priekšgalā nāk un sabiedrībai saka, ka Saeima neapdomīgi ir lēmusi palielināt mediķu algas. Pati Ilze Viņķele ir parakstījusi valdības deklarāciju, kurā ir paredzēts mediķu atalgojuma palielinājums, un cenšas to noklusēt.

Valdības deklarācijas 139. punktā ir noteikts: "Nodrošināsim brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, izveidojot nacionālo farmācijas politiku, lai [..] samazinātu to cenas." Ir pagājis gads. Kur ir šī nacionālā farmācijas politika? Kur ir kaut vai koncepcija par nacionālo farmācijas politiku? Kur ir ministres Ilzes Viņķeles konkrēti priekšlikumi par šo jautājumu? Nav neviena! Bet tas ir rakstīts valdības deklarācijā, kuru ir parakstījusi ministre Ilze Viņķele.

Ir noticis tieši pretējais. Gada laikā, neskatoties uz skaistajiem solījumiem valdības deklarācijā, pieņemtajiem likumiem, sabiedrībai ir radīts nepārprotams signāls – valdība... Saeima var neievērot pašu pieņemtos likumus. Visi priekšvēlēšanu solījumi partiju programmās un valdības deklarācijā ietvertie solījumi ir tikai solījumi, lai nokļūtu pie varas un noturētos pie varas, nerēķinoties ar vēlētāju doto mandātu solījumu realizēšanai. Medicīnas un veselības aprūpe ir situācijā, kad nevaram vairs gaidīt ne četrus, ne 10 gadus. Ne tikai medicīnas personāls nevar gaidīt, bet arī pacienti vairs nevar gaidīt.

Tikai veselā sabiedrībā ir iespējama valsts izaugsme un veselīga attīstība. Statistikas dati "ir nepielūdzami – no 18 776 reģistrētajām māsām medicīnas nozarē strādā mazāk par pusi jeb 8756, pēdējos 10 gados Latvija zaudējusi gandrīz 5 tūkstošus darbinieču", un tas viss ir noticis VIENOTĪBAS valdīšanas laikā. Laikā, kad Viņķele ir bijusi ministre VIENOTĪBAS valdībā. Un arī šī gada laikā, kad ministre Viņķele ir veselības ministre.

Kopš 2010. gada VIENOTĪBAS un tās pēcteču retorikā dzirdam vienus un tos pašus solījumus par strukturālajām reformām – to rezultāts būšot tas, ka tiks sakārtotas labklājības un veselības aprūpes nozares. Tā tiek solīts jau 10 gadus no vietas. Bet ir jāuzsver, ka mirstības vidējie rādītāji kopš 2010. gada nav samazinājušies (lai gan pasaulē redzam medicīnas attīstību!), pieaudzis nedzīvi dzimušo zīdaiņu skaits, samazinājies iedzīvotāju skaits reģionos, – pretēji VIENOTĪBAS un Viņķeles solījumiem pēdējo 10 gadu laikā. Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa Latvijas statistiskajos reģionos ir nemainīgs (ar nelielām svārstībām) pēdējo 10 gadu laikā. Pieaudzis nabadzības riska slieksnis, saglabājies augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai.

Vidējā medmāsu alga ir 550 eiro, vidējā sanitāru alga – 400 eiro, ārstu rezidentu alga – 950 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds atalgojums ir divas reizes mazāks nekā medicīnas personāla atalgojums Igaunijā, kā arī mazāks nekā Lietuvā. Un tas viss noticis VIENOTĪBAS valdīšanas laikā. Tas viss noticis laikā, kad ministre Viņķele ir bijusi pie varas.

Tāpat jaunie ārsti aicināja sabiedrību būt kritiski domājošiem un parēķināt, ko tad īsti skaitļos nozīmē sūri, grūti izcīnītais mediķu algu pieaugums. Jaunie ārsti norāda, ka mediķi ir tādi paši cilvēki kā visi citi, kuri ir pelnījuši arī apmaksātas virsstundas. Par minēto problēmu Latvijas Republikas tiesībsargs Jansona kungs vairākkārt ir vērsies Saeimā ar lūgumu atbildīgi pieiet valsts budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procedūrām, lai atbilstoši OECD rekomendācijām un norādījumiem risinātu jautājumus par atbildīgu valsts sociālo politiku, tātad arī ar veselības aprūpes pieejamību saistītus jautājumus. Un ļoti zīmīgi, ka šīs OECD rekomendācijas koalīcijai un ministrei Viņķelei ir vienaldzīgas.

Ar identisku vēstījumu tiesībsargs Jansona kungs ir vērsies arī pie Valsts prezidenta. Lai precīzāk iezīmētu problēmu, tiesībsargs ir norādījis, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei plānots atvēlēt vien 4 procentus no IKP 2020. gadā. Veselības ministrija pati ir norādījusi, ka finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 procentiem no IKP. Latvija šajā jomā nav izdarījusi neko. Mums svarīgāki ir būvniecības karteļi, cietuma būvniecība, veca bruņutehnika, polittūrisma ceļojumi, partiju finansējuma septiņkārtīgs palielinājums. Algas valsts pārvaldei mēs ieslēpjam zem nosaukuma "Integrēta pieeja resursu pārvaldībai" – tā, lai sabiedrība nepamanītu.

Tiesībsargs Saeimai norādīja: salīdzinot Eiropas Savienības valstu budžeta izdevumus, jāatzīmē divas galvenās jomas, kurās Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem, – veselības aprūpe un sociālā drošība. Šīs ir jomas, kas gadiem ir atstātas novārtā un netiek pienācīgi finansētas, lai gan visciešāk saistītas ar cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanu. Arī šis tiesībsarga viedoklis netika uzklausīts ne parlamentā, ne valdībā, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī tiesībsargs iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 2. punkta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam.

Viņķeles kundze ir bijusi atbildīga par šīm nozarēm, to īstenoto politiku, ilgstoši aktīvi darbojoties VIENOTĪBAS komandā un, ieņemot gan labklājības ministres amatu, gan tagad – veselības ministres amatu, nav spējusi panākt OECD rekomendācijās noteikto minimālo veselības aprūpei novirzāmo līdzekļu no IKP apjomu. Atbalstot 2020. gada budžetu ar veselības aprūpes nozarei atvēlētajiem 3,3 procentiem no IKP.

OECD ziņojumā uzsvērts, ka saskaņā ar OECD standartiem Latvijā ir īss iedzīvotāju dzīves ilgums. Tas ir vairāk nekā par sešiem gadiem mazāk nekā vidēji organizācijas dalībvalstīs. To, ka veselības aprūpei Latvijā ir pārāk mazs finansējums, uzsvērusi gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Komisija, gan OECD. Naudas trūkums būtiski ietekmē iedzīvotāju kopumā slikto veselības stāvokli, zemo mūža ilgumu, neapmierinātās vajadzības pēc aprūpes un izteikto nevienlīdzību pakalpojumu pieejamībā. Latvija ar vairāk nekā 40 procentiem ir otrajā vietā... pēc tā, ko iedzīvotāji paši maksā par savu veselības aprūpi, neskaitot nodokļu veidā veiktās iemaksas valsts budžetā.

Paredzot veselības aprūpei 3,3 līdz 3,5 procentus no IKP, valdība arī atkāpjas no valdības deklarācijā solītā – pildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Un atgādināšu – tajā ir pausts, ka nozarei jau nākamgad jāsaņem vismaz 4 procenti no IKP. Jāatgādina, ka netiks pildīti likuma grozījumi, kas paredz mediķu algas celt par 20 procentiem, lai gan lielākā daļa ministru paši par to nobalsoja, vēl būdami Saeimas deputāti.

Gan premjers, gan Veselības ministrija un ministre Ilze Viņķele pauduši, ka nākamgad pieaugums nozarei būs 50 miljoni eiro, taču arī šis skaitlis īsti neatbilst patiesībai. Lai gan algu kāpumam un medikamentu papildu apmaksai tiešām pielikti 50 miljoni eiro, citās pozīcijās, piemēram, "investīcijas iekārtās un infrastruktūrā", finansējums ir ticis samazināts. Līdz ar to kāpums ir tikai aptuveni 34 miljonu eiro apmērā.

Vēl dažas lietas. Latvijā ir katastrofāli statistikas dati attiecībā uz sabiedrības veselības stāvokli. Sociālajam riskam pakļautās sabiedrības grupas savlaicīgi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības, tāpēc ka nevar to atļauties, jo arī pacientu līdzmaksājumi par izmeklējumiem, ambulatoro ārstēšanu ir nesamērīgi ar šo iedzīvotāju grupu ienākumu līmeni.

11,3 procenti vīriešu un 10,9 procenti sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi. No tiem 42,7 procenti sieviešu un 32,9 procenti vīriešu pārbaudi neveica, jo nevarēja to atļauties. Otrs biežākais iemesls ir nogaidīšana, lai pārliecinātos, vai ar laiku nekļūs labāk.

2018. gadā mirušo vidējais vecums bija 69,2 gadi vīriešiem un 79,3 gadi – sievietēm. Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības. Sieviešu mirstība ar asinsrites slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu, un otra lielākā nāves cēloņu grupa, kas visvairāk izplatīta vīriešu vidū, ir audzēji. Latvijā vēža pacientu ārstēšanai tiek atvēlēts būtiski mazāk valsts budžeta līdzekļu nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas mūsu vēža slimniekus nostāda nevienlīdzīgā situācijā, un ārstēšanai bieži jālūdz ziedojumi. Šeit es varu nosaukt piemēru ar čeku loteriju. Mums ir čeku loterija, kurā tērējam valsts budžeta līdzekļus, lai Jaunās VIENOTĪBAS ģenerālsponsoram Bergam un viņa kompānijām būtu ienākumi no valsts budžeta, bet melanomas ārstēšanai mums budžeta līdzekļu nepietiek.

Onkoloģijas nozarei kritiski risināma problēma ir medicīnas personāla trūkums. Ir jāparedz vienota tīkla izveide, lai labāk koordinētu vēža pacientu aprūpi, kā arī jāsamazina Latvijas lielā atpalicība zāļu pieejamībā.

Tāpat onkoloģijā vērojams arī speciālistu trūkums, kas apgrūtina pilnvērtīgu jauno tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, trūkst ārstu radiologu, kas augstāka atalgojuma meklējumos aizplūst uz privātajām aprūpes iestādēm.

Turpinot uzsākto kursu, Latvijā nepaliks ne ārsti onkologi, ne kardiologi, ne radiologi. Arī cita veida personāls būs spiests pieņemt lēmumu pārcelties uz dzīvi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur medicīnas jomas speciālisti spēs nodrošināt sev un ģimenei cienīgu dzīvi. Jau šobrīd medicīnas personāls tiek aicināts apgūt vācu valodu, lai pēc trīs vai sešu mēnešu valodas kursa apguves varētu pārcelties uz dzīvi Vācijā, jo mūsu medicīnas personāls ir pieprasīts citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

No Ilzes Viņķeles kundzes intervijas pēdējā laikā ir izdarāmi secinājumi, ka... Ilze Viņķele ir norādījusi: "Iepretim onkoloģijai vai kardioloģijai, kas ir tādas kā modes jomas, par kurām runā visa valsts, psihiatrija mums vienmēr ir bijusi stigmatizēta." To saka veselības ministre Ilze Viņķele! Nekādā gadījumā es negribētu apšaubīt psihiatrisko saslimšanu ārstēšanas maznozīmīgumu, bet uzskatu par īpaši cinisku un statistiski nepamatotu apgalvojumu, ka onkoloģija un kardioloģija ir modes lietas Latvijā. Tikpat ciniski, cik rūpes par psihiatrijas noteikšanu par prioritāti, par ko Ilze Viņķele šobrīd jau ir aizmirsusi: šī pēdējā gada laikā nav neviena izmērāma, konkrēta darba pat pašas Ilzes Viņķeles noteiktajā jomā kā prioritātes jomā – psihiatrijā. Būtu no Ilzes Viņķeles puses kādi konkrēti priekšlikumi vai kādi konkrēti darbi, kas būtu izdarīti?

Bet, atgriežoties pie tēmas par onkoloģiju, jāteic, ka statistika ir nepielūdzama. Saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām: katru gadu šāda saslimšana konstatēta nepilniem 12 tūkstošiem iedzīvotāju. Es gribu atgādināt, ka 12 tūkstoši iedzīvotāju – tas ir vairāk nekā vesela Kuldīga! Katru gadu saslimst viena Latvijas pilsēta ar onkoloģiskajām slimībām! Un šis rādītājs, lai gan notiek iedzīvotāju skaita konstanta samazināšanās, ik gadu pēdējo 10 gadu laikā tikai palielinās.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajām ziņām onkologu skaits Latvijā uz 2017. gada beigām, tad, kad statistika par šo laika posmu bija pieejama, bija tikai 49, savukārt onkoloģisko slimnieku skaits... uz tā paša gada beigām bija 77 341 pacients. Un, ja veselības ministre Ilze Viņķele var teikt, ka onkoloģija – tā mums ir tāda modes lieta, tad tā ir augstākā nekompetences pakāpe.

Šīs runas laikā koalīcija zālē sarunājās savā starpā, staigāja, kā jau tas ir ierasts, tas nav nekas jauns. (Starpsauciens.) Viņus neinteresē mediķi un mediķu atalgojuma palielinājums, un viņus neinteresē solījumi, kas ir doti pirms vēlēšanām vai ierakstīti valdības deklarācijā. Viņus neinteresē pašu balsojumi parlamentā un likuma izpildīšana. Un, visticamāk, viņus arī neinteresē medicīnas personāla šodienas protests pie Saeimas.

Viņu vienīgais veids, kā pastāvēt politikā, un Ilze Viņķele tam ir vislabākais piemērs, – kā hameleoniem ik pa četriem gadiem nomainīt krāsas, partijas nosaukumu un turpināt tieši tādā pašā garā dot solījumus, kurus nepildīt. Un mēs redzam, ka mūsu veselības aprūpe, tāpat kā visas citas nozares, slīgst arvien lielākā bezdibenī. Un tieši šī iemesla dēļ mums šodien ir jāsāk ar drosmīgu soli. Mums jāsāk ar soli pret tiem, kas nevis rūpējas par veselības aprūpi, bet... Mums jāsāk ar šādu soli, proti, jāatlaiž veselības ministre Ilze Viņķele. Jāatlaiž ne tikai no amata, bet jāatlaiž arī no politikas, jo solīts ir gana! Ir solīts gadu desmitiem. Gadu desmitiem, kopš Ilze Viņķele atrodas Latvijas politikā. Un, kā mēs zinām, Latvijas politikā šī persona atrodas faktiski no neatkarīgas Latvijas pasludināšanas brīža.

Pabeidzot savu runu, es gribu izmantot latīņu teicienu, kas raksturo iemeslus, kāpēc mums ir jāatlaiž veselības ministre un kāpēc mums faktiski būtu jāatlaiž šī koalīcija. Un šis latīņu teiciens ir – Mens sana in corpore sano. "Veselā miesā vesels gars."

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Runāt pieteikusies veselības ministre. Viņķeles kundze, jums ir iespēja runāt stundu. Vai jums pietiks līdz pārtraukumam? Nē. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam! Godātie kolēģi, šodien dzimšanas dienu svin Māris Kučinskis, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Jānis Butāns, Anda Čakša, Aldis Gobzems... ir, Artuss Kaimiņš... ir, Ieva Krapāne, Ainars Latkovskis... ir, Atis Lejiņš... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Anita Muižniece un Vladimirs Nikonovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei".

Godātie deputāti! Ir iesniegts priekšlikums.

Deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde un Linda Liepiņa lūdz izsludināt sēdes pārtraukumu no pulksten 11.00 līdz 12.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!") Tad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai (Starpsauciens: "... "par"!")... "Par"...? Vēlaties runāt "par".

"Par" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas deputāti un jo īpaši koalīcijas deputāti! Es vēlos uzsvērt, ka šodien pulksten 11.00 pie parlamenta šeit, lejā, diezgan nepatīkamos laikapstākļos – nav silts un mazliet smidzina lietus – atrodas mediķi un medicīnas personāls, kas pieprasa izpildīt likumu. Pieprasa parlamentam izpildīt likumu, pieprasa izpildīt valdības deklarāciju. Tie ir cilvēki, kas negrib aizbraukt no Latvijas, un viņu pēdējā cerība ir tas, ka koalīcija viņos vismaz ieklausīsies, vismaz aprunāsies.

Tādēļ es aicinu koalīcijas deputātus nebaidīties no cilvēkiem, kas ir atnākuši pie parlamenta (Dep. A. Lejiņš: "Es nebaidos! Tikko 10 minūtes ar viņiem runāju!") (viņu ir daudz), un izsludināt pārtraukumu tā iemesla dēļ, lai šo stundu, kamēr pie Saeimas nama notiek medicīnas darbinieku protesta akcija... lai koalīcija varētu nebaidoties iziet pie cilvēkiem, aprunāties un paskaidrot, kāpēc netiek pildīti likumi, kāpēc netiek pildīti solījumi. Un ne tikai uzklausīt viņus, bet, ļoti iespējams, mainīt savu viedokli par līdzšinējo darbību. Nekas nenotiks, ja veselības ministre Ilze Viņķele savu runu teiks pēc šī pārtraukuma, bet notiks ļoti daudz, ja koalīcija atkal vēlēsies slēpties Saeimas mājā aiz miesassargiem un apsardzes darbiniekiem.

Es aicinu Saeimas deputātus nebaidīties no sabiedrības, jo deputāti, kas pieņem lēmumus tautas labā, – tiem nav ne no kā jābaidās. Tie ir (Starpsaucieni.) spējīgi iziet pie cilvēkiem.

Tāpēc lūdzu izsludināt pārtraukumu aiz cieņas pret tiem, kas šobrīd atrodas pie parlamenta, jo tieši šie cilvēki rūpējas arī par jūsu veselību, par to cilvēku veselību, kas balsoja "pret" mediķu algu palielināšanu. Viņi ir devuši Hipokrata zvērestu, un viņi palīdz arī tiem, kas nerūpējas par mediķu interesēm. Tāpēc tik daudz uzmanības kā... viena stunda parlamenta darba neko nemainīs. Es jau dzirdēju koalīcijas pārstāvjus... savstarpēji runāja, un arī Strīķes kundze no vietas kliedza, ka viņai ir iebildumi pret šādu pārtraukumu.

Es arī aicinu Strīķes kundzi pārdomāt un nebaidīties no cilvēkiem, kas atrodas pie parlamenta ēkas. Tie ir mediķi, tas ir medicīnas personāls, tie ir cilvēki, kas vienkārši grib, lai Latvijas parlaments izpilda spēkā esošus likumus.

Lūdzu izsludināt pārtraukumu un arī šajā brīdī nerīkoties ciniski pret Latvijas sabiedrību.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, godātās... godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es varu tikai minēt, kādi varētu būt apsvērumi rosināt vēl vienu pārtraukumu, sludināt... Šķiet, man ir dzīvā atmiņā, ka tikko mēs bijām 40 minūšu pārtraukumā... tiešām pilnas 40 minūtes. Es redzēju, Lejiņš... Lejiņa kungs bija ārā un runāja ar protesta dalībniekiem, kas tur pulcējas jau, starp citu, vismaz stundu, ja ne vairāk. Arī es īsi aprunājos...

Tā ka, es domāju, tie deputāti, kas vēlējās, tiešām vēlējās, Gobzema kungs, iziet ārā aprunāties... uzklausīt viedokļus, paust savējo un sarunāties... visticamāk, to jau ir izdarījuši. Tā ka papildu pārtraukumam šobrīd neredzu praktisku jēgu. Es domāju, visi, kas ir vēlējušies izrādīt cieņu un ieinteresētību un sarunāties ar protestētājiem, to šobrīd jau ir izdarījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums līdz pulksten 12.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – nav. Tātad pārtraukums netiek izsludināts.

Turpinām lēmuma projekta izskatīšanu.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Godātie kolēģi! Kad tapa skaidrs, ka ir savākti paraksti demisijas pieprasījumam, mana biroja vadītāja kolēģiem ministrijā vaicāja: "Kā jūtas kolēģi?" Un viņi teica: "Pag, par ko? Ā, demisijas pieprasījums! Mums jau nav bijis neviena veselības ministra, kuram nav prasīta demisija."

Tā ir ierasta lieta. Jāsaka gan, ne tikai Veselības ministrijā, arī Labklājības ministrijā. Tā ir ierasta lieta ministrijās, kuras ir tērējošās un kuras hroniski, ilgstoši, nesaņem pietiekamu finansējumu.

Jāsaka gan, ka demisijas pieprasījumi ministriem atšķiras. Reizēm tie ir par lietu, reizēm tie ir par... aiz pārpratuma, bet ir arī tādi demisijas pieprasījumi, kas maskē... kas maskē problēmu, kuras tapšanā pieprasītāji paši šā vai tā ir bijuši līdzdalīgi, un faktiski nozīmē klasisko situāciju, kurā tiek nogalināts netīkamas ziņas vēstnesis.

Es vēlētos teikt divus... dažus komentārus par kolēģi, kurš pirms pārtraukuma minūtes 40... es atvainojos, 50... klāstīja demisijas pieprasījumu. (Starpsauciens: "Piecdesmit!") Ja no viņa runas izņemtu vārdu savienojumu "Ilze Viņķele", tā būtu uz pusi īsāka.

Man ir jāsaka, es ļoti labi saprotu, kāpēc kolēģis ir izslēgts no advokatūras (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) un kādēļ viņam netiek dota pielaide valsts noslēpumam. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.) Jo tas faktu kļūdu daudzums... Ja mani pārstāvētu tiesā tāds advokāts, tad, es jums teikšu (Dep. I. Rībena: "Darba kārtībā ir Gobzema runa?"), ir liela varbūtība, ka es būtu tiesā zaudējusi. (Dep. J. Stepaņenko: "Par sevi runājiet!")

Tā, piemēram, tika minēts fakts, ka Gaiļezera slimnīcā netiekot uzsākta rekonstrukcija. Kolēģi! Visi, kuriem ir nācies savas veselības dēļ vai apmeklējot tuviniekus iegriezties Gaiļezera slimnīcā, kopš šīs vasaras zina, ka puse no Gaiļezera korpusiem ir slēgti, atrodas remontā. Remontdarbi notiek intensīvi, un būvdarbu pabeigšana ir plānota nākamā gada vasarā.

Tika minēts fakts, ka valsts lielākajā daļā slimnīcas esot valsts īpašumā vai arī valsts tajās esot mazākuma akcionārs. Tā... es nezinu, kā to pieklājīgāk pateikt... teikšu tā: tā ir nepatiesība. Reģionu slimnīcas ir pašvaldību īpašums. Un... jā, Veselības ministrijai un man ir plāns, kuru piedāvāsim sākumā Ministru kabinetam un, iespējams, vēlāk arī jūsu uzmanībai, – par to, ka vismaz reģionālajās slimnīcās valstij būtu jākļūst par akcionāru, bet šobrīd tā tas nav.

Tad saklausīju tādu no gaisa rautu apgalvojumu, ka vidējais universitātes slimnīcās pavadītais dienu skaits pacientiem esot 15 dienas. Muļķības! Septiņas.

Tad tika minēts, ka ārstu skaits mums, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, esot, tā teikt, kaut kur galīgi lejā. Muļķības! Mums tas ir tieši atbilstošs OECD valstu vidējam ārstu skaitam uz iedzīvotāju skaitu.

Bet, lai uzskaitītu visas brutālās faktu kļūdas, man būtu jāpatērē tikpat daudz laika kā runātājam viņa priekšlasījumā. Un tādēļ es vien norādu uz dažām rupjākajām. Un turpināšu ar to, ko vēlējos jums pateikt.

Aplūkosim dažus faktus no statistikas.

OECD novērtējumā... Vēl pirms valsts iestāšanās OECD 2016. gadā, veselības sistēmu Latvijā vērtējot, kā viens no pirmajiem secinājumiem tika uzsvērts, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nodrošina efektīvu un pietiekami kvalitatīvu aprūpi apstākļos, kuros pieejamais finansējums ir būtiski mazāks, savukārt veselības aprūpes vajadzības – ievērojami augstākas nekā citās OECD valstīs. Respektīvi, ar nelielu naudas daudzumu... pateicoties mūsu mediķu godaprātam, profesionalitātei un arī pacietībai, Latvijas iedzīvotāji saņem konkrētajiem apstākļiem pat labu veselības aprūpi.

Eiropas Komisija daudzkārt ziņojumos ir norādījusi, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā joprojām netiek pietiekami finansēta un publiskie veselības aprūpes izdevumi ir zemi. Pasaules Veselības organizācija iesaka Eiropas reģiona valstīs vismaz 12 procentus kopbudžeta izdevumu paredzēt veselības aprūpei. Un tas būtu mērķis, uz ko Latvijai ir jātiecas.

Veselības aprūpes nozarē finansējums no iekšzemes kopprodukta nekad nav bijis lielāks par 4 procentiem, ap to kritisko robežu svārstījies. Nākamgad no vispārējiem valdības izdevumiem ir 4,1 procents. Bet, ja lūkojamies tikai uz tīru veselības... funkciju, tie ir 3,5 procenti. Turpretī Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 7,2, savukārt OECD – 6,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Veidot sabiedrību, kurā visi un katrs var būt vesels, cik vien iespējams, tik ilgi, cik vien tas ir iespējams, – tā ir fundamentāla jebkuras Saeimas un arī valdības misija.

Vēlos uzsvērt vairākas lietas, kas sadarbībā gan ar Ministru kabinetu, gan ar jums, Saeimu, šogad ir paveiktas un izdarītas. Kā pirmo es minētu diskriminējošās divu grozu sistēmas apturēšanu (Dep. I. Rībena: "Tas bija noziegums!"), kas netaisnīgi dalīja Latvijas nodokļu maksātājus "pareizajos" un "nepareizajos". Kā Latvijai daudzkārt pirms šīs – tā sauktās – apdrošināšanas pieņemšanas norādīja starptautiski eksperti, uz kuriem mēs atsaucamies, runājot, piemēram, par vides aizsardzību (tā ir gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Veselības organizācija un pat OECD), veiksmīga šāda veida – tā sauktās – apdrošināšanas modeļa analoga pasaulē nav. Bija viena no valstīm, man ir piemirsies, vai nu Kazahstāna, vai Kirgizstāna, kas bija mēģinājusi ar saviem iedzīvotājiem eksperimentēt līdzīgā veidā, un viņi arī ir atteikušies no šīs idejas. (Dep. I. Rībena: "Eksperimentē vienīgi šeit!")

Tieši šo iemeslu dēļ ir izstrādāts un pavasarī jau Ministru kabinetā tika piedāvāts modelis, kurā sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1 procenta apmērā ir attiecināmas obligāti uz visiem nodarbinātības režīmiem. Vairāku apsvērumu dēļ šis lēmums pavasarī tika atlikts, bet Saeima ir devusi Veselības ministrijai un Ministru kabinetam uzdevumu šos likuma grozījumus iesniegt jums izskatīšanai līdz 1. aprīlim, un apliecinu, ka tas arī būs izdarīts.

Dzīšanās pēc specifiski unikāliem problēmu risinājumiem ne vienmēr sniedz cerētos rezultātus. Tādēļ mēs lūkojamies uz veiksmīgiem izcilības piemēriem, kas citur jau darbojas. Un šeit es gribētu minēt, ka pēc daudzu gadu nesekmīgiem mēģinājumiem tieši šogad ir mainīti Ministru kabineta noteikumi un no 1. aprīļa, izrakstot medikamentus, receptē obligāti būs jānorāda starptautiski nepatentētais zāļu nosaukums. Tas nozīmē, ka pacientu līdzmaksājumos mēs ietaupīsim ap 20 miljoniem gadā. Zāļu izmaksas pacientiem samazināsies, toties atbrīvosies papildu līdzekļi, ar kuriem mēs varēsim papildināt kompensējamo zāļu sarakstu, tostarp iekļaujot arī inovatīvās zāles un palielinot kompensāciju apmēru.

Atgādināšu, ka šī lēmuma pieņemšanai vajadzēja 10 gadus, jo farmācijas lobijs ir ārkārtīgi spēcīgs, bet šī Saeima un valdība no šāda veida lobiju tvēriena ir brīva, un tieši tādēļ izmaiņas, kas šobrīd notiek farmācijas regulējumā, es varētu saukt par revolucionārām.

Kopš pavasara strādājam arī pie zāļu piecenojuma sistēmas maiņas. Vēlos jūs informēt, ka nozare, kas ir pretī, – farmācijas nozare, šoreiz pat ne tik daudz ražotāji, bet lieltirgotavas, tostarp arī aptiekas, vairāku ķēžu aptiekas, – ir ļoti sarežģīti diskusijas partneri. Un, jāsaka, viņi pat reizēm nevar saprast, kā tas ir, ka tu nevari sarunāt kaut kur, bet ir jārunā pie galda. Ir jārunā Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē, kur visi spēles noteikumi ir skaidri... uz galda. Tas pats attiecas uz Ministru kabineta noteikumiem, kuri tiek izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un paredzēs lieltirgotavu krājumu deklarēšanu tiešsaistes režīmā, kas nozīmē, ka Zāļu valsts aģentūra varēs izsekot to, kā lieltirgotavas dažādām aptiekām piegādā vai nepiegādā zāles un kur draud zāļu piegāžu pārtraukumi.

Teikšu jums vienu – lieltirgotavas nebija laimīgas par šo regulējumu. Bet, arī strādājot ar ļoti nopietniem lobijiem, kuri ir pieraduši pie citāda darba stila, – tad, kad viņi saprot, ka šeit nav citas iespējas vienoties kā tikai par labāku risinājumu pacientiem, arī viņi ir gana sadarbīgi.

Jo ilgāk Latvija ir neatkarīga, demokrātiska valsts, jo mazāk krasiem rīcībpolitikas pavērsieniem jābūt katras nākamās Saeimas un arī Ministru kabineta darbā. Tāpēc ka tas liecina par politikas briedumu un atbildību. Tieši tādēļ es turpinu tās labi iesāktās reformas, ko, piemēram, paredz 2017. gadā pieņemtais veselības reformu plāns. Un šis plāns paredz... tā bija vēl viena no rupjajām faktu kļūdām, ka no šī gada 1. aprīļa Latvijas slimnīcas ir sadalītas piecos līmeņos, nosakot sniedzamo pakalpojumu apjomu un klāstu. Jāteic, ka, jau strādājot pie slimnīcu līmeņošanas, bija skaidrs, ka virkne slimnīcu... (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) pašu izteiktā apņemšanās veikt noteiktas sarežģītības un apjoma aprūpi... varētu būt izaicinoša. Proti, vēlme kvalificēties augstākam aprūpes līmenim varētu neatbilst reālajai spējai to nodrošināt.

Slimnīcas izmanto visdažādākos trikus, lai saglabātu ilūziju par tiem laikiem, kad izpratne par medicīniskās aprūpes standartu bija citādāka un iedzīvotāju skaits – krietni lielāks.

Lai pārliecinātos par pacientiem pieejamajiem pakalpojumiem un to kvalitāti, šobrīd, tagad, katru nedēļu, notiek iepriekš neizziņotas Veselības inspekcijas un Veselības ministrijas pārbaudes: mūsu kolēģi, iepriekš slimnīcas nebrīdinot, ierodas ap darbalaika beigām, lai pārliecinātos, vai tiešām slimnīcas pieteiktais ķirurgs to diennakti tur dežurē. Daļā slimnīcu viss ir absolūtā kārtībā. Daļā slimnīcu kārtībā ir uz papīra. Daļā slimnīcu kārtībā nav ne uz papīra, ne dabā.

Minēšu vienu piemēru no pēdējiem apsekošanas datiem. Vienā no reģionu... nevis reģionālajām, lielajām slimnīcām, bet vienā no reģionu slimnīcām ierodoties, kolēģi konstatēja, ka ķirurgs principā slimnīcā ir, bet viņš jāpagaida. Kāpēc? Tāpēc, ka māsiņa aiziet pamodināt, jo ķirurgs guļ, jo tur tobrīd nav pacientu un ķirurgam tā ir jau septītā diennakts dežūra.

Šie ir fakti, ar kuriem mums pēc jaunā gada būs jāstrādā, jo tas nozīmē pietiekami būtiskas pakalpojumu groza izmaiņas reģionālajās slimnīcās. Absolūtais mērķis, kādēļ tas tiek darīts, ir pacientu drošība. Tas nozīmē arī to, ka mēs šobrīd strādājam pie jauna pakalpojuma izveides: ārstniecības neatņemama sastāvdaļa būs arī transporta izmaksas... transporta pakalpojumi pacientam, lai viņš no savas nelielās apdzīvotās vietas varētu tikt aizvests ar iespējami izmaksu efektīvāku transportu uz reģionālo slimnīcu, kur viņam tiek sniegta palīdzība, un tiktu arī atvests atpakaļ uz mājām. Viņš nav atkarīgs no sabiedriskā transporta grafika. Tas viss notiek šobrīd, un tas ir ļoti nopietns un apjomīgs darbs.

Esmu dzirdējusi bažas – vai tas nozīmē, ka slimnīcas tiks slēgtas? Nē, slimnīcu slēgšanas vilnis ir beidzies. Atbilde ir – nē.

Slimnīcu skaits Latvijā būtiski nemainīsies. Bet tās pārveidosies. Un es minēšu piemēru, ko es gribētu viena gada vai divu gadu periodā redzēt kā normu Latvijā.

Mans paps, kuram ir 81 gads, joprojām strādā Viļānu slimnīcā. Īstenībā tā nav slimnīca, tas ir tikai nosaukums. To joprojām sauc par Viļānu slimnīcu, un tā tas arī paliks. Tas ir dienas ambulatorais centrs. Viņiem ir 50 gultasvietas, kur aizpildītas ir 60. Bez viņiem Rēzeknes reģionālā slimnīca nevarētu iztikt. Dakteris Vidiņš strādā ar pacientiem, kuri pārstāv četras visplašāk izplatītās slimības, kuras ir tieši saistītas ar sociālekonomiskiem apstākļiem. Viņa pacientu vidū ir paliatīvi, smagi, lielākoties uz aiziešanu... onkoloģijas pacienti; cilvēki ar zemiem ienākumiem; cilvēki, kuriem pēc insulta ir nepieciešama rehabilitācija un apkopšana; cilvēki ar neapārstētām sirds un asinsvadu slimībām, jo viņiem nav naudas, lai varētu atļauties pilnvērtīgi iziet to medikamentu kursu, ko ārsti ir izrakstījuši. Un ceturtā grupa ir cilvēki, kas cieš no dažādu veidu alkohola atkarības izraisītām slimībām. Un slimnīca lieliski tiek galā. Un tā būs Latvijas nākotne – ka mazākās apdzīvotās vietās slimnīcas, kurās kādreiz ir veiktas pietiekami sarežģītas operācijas... jo... atgādināšu, ka dakteris Vidiņš vadīja kādreiz Rēzeknes slimnīcu un viņa laikā tika uzcelta arī Viļānu slimnīca, kurā operēja un arī pieņēma dzemdības, un tas, ko tēvs stāsta, – ka šis modelis šābrīža demogrāfiskajā situācijā ir optimāls, jo viņi ir tās nelielās apdzīvotās vietas atbalsta, gaismas un cerības centrs, kas palīdz arī strādāt ģimenes ārstiem. Šis ir modelis, ko mēs veiksmīgi varam attīstīt un izplatīt Latvijā tālāk.

Līdz ar to, ja kāds jums mēģina teikt, ka šī valdība grasās likvidēt slimnīcas, – tā nav taisnība. Šī valdība (un es ceru – arī ar Saeimas atbalstu) ies uz modeli, kur cilvēkam tuvāk mājām būs pieejami kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi un viņam nepieciešamās sarežģītās operācijas tiks veiktas vai nu vienā no trim vai četrām reģionālajām slimnīcām, vai vienā no divām lielajām universitātes klīnikām.

Tad es varētu vēl... vēlētos pieskarties tādam jautājumam – kāds ir nozares ministra pienākumu apjoms, īpaši koalīcijas valdībās, un cik nozares ministrs var sagādāt nepieciešamo finansējumu.

Šeit atkal minēšu, ka tradicionāli sarežģītākā situācijā ir tā saukto tērējošo nozaru ministri. Nabaga trijnieks – labklājība, veselība un kultūra. Šie jebkurā valdībā ir portfeļi, kuru nozares finanšu vajadzības pārsniedz un jebkurā valstī un jebkuros laikos arī pārsniegs faktiskās vajadzības. Tieši tādēļ šo nozaru ministri nevar atļauties privilēģiju lūkoties vien savas nozares ietvaros. "Feodālo" ministriju pieeja labklājību, veselību un kultūru vienmēr atstās pabērna lomā, jo tās ir atkarīgas no apstākļiem, cik tad kopumā naudas valsts iekšzemes kopproduktā ir pieejams pārdalei.

Tā nu nonākam pie pēdējo gadu lielākā politikas mīta dekonstrukcijas. Es patiešām ļoti cienu un augstu vērtēju kolēģi Māri Kučinski. Ir bijusi iespēja strādāt ar viņu Saeimā, un es patiešām varu jums apliecināt, ka Mārim sirds ir pareizajā vietā un, piemēram, skolu tīkla sakārtošanā viņa devums ir nenovērtējams. Viņš ir darījis tikpat daudz kā jebkurš ministrs, iespējams – par kādu pat vairāk.

Uzskatīju, ka arī iepriekšējās valdības lēmums palielināt budžeta deficītu, lai aizņemtos naudu veselības aprūpes finansēšanai, ir bijis labs lēmums, jo finansējums veselības aprūpei pat uz parāda tomēr ir investīcija, nevis tēriņi.

Jā, smalkie vārdi "budžeta deficīta atkāpe" īstenībā, kolēģi, ir tas pats budžeta deficīts, tikai smalkāk nosaukts. Līdz šim nebiju iedziļinājusies, kādu apsvērumu dēļ iepriekšējā valdība izšķīrās par lēmumu paaugstināt deficītu veselības aprūpes tēriņiem. Es pieņēmu, ka tas ir tādēļ, ka politiķi patiesi apzinājās nepieciešamību palielināt finansējumu veselības nozarei.

Bet tad, lasot jaunākos OECD un arī Eiropas Komisijas Latvijas vērtējumus, kā arī analizējot iepriekšējā un šīgada budžeta sakarības, man šis skaidrojums vairs nešķiet tik gluži atbilstošs.

Kučinska kunga valdībā par finansējumu atbildēja kolēģe Dana Reizniece-Ozola. Viņas vadībā tika īstenota tā sauktā nodokļu reforma. Izmaiņu virkne, kuru deklarētie mērķi bija visnotaļ atzīstami – samazināt nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumu apjomu un arī īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Bet, vērtējot tagad šīs tā sauktās nodokļu reformas rezultātus, gan mūsu pašu eksperti – Fiskālās disciplīnas padomes kolēģi –, gan arī Eiropas Komisija un OECD atzīst, ka deklarētie mērķi pagaidām nav sasniegti. Proti, nodokļu administrēšana ir kļuvusi sarežģītāka. To mēdz dēvēt arī par grāmatvežu murgu. Ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir minimāla, un divu gadu laikā pārdalei paredzamo nodokļu ieņēmumu samazinājums sasniedzis pat 1 procentpunktu no iekšzemes kopprodukta. Aplēses ir dažādas. Tiek minēts skaitlis ap 300 miljoniem.

Tātad dārgi papildu nodokļu atvieglojumi tika ieviesti, bet papildu ieņēmumi no tā pagaidām izpaliek. Varbūt reinvestētā peļņa uzņēmumos kaut kad nāks atpakaļ. To mēs redzēsim. Bet šobrīd – ne.

Šādos apstākļos tā šķietami dāsnā budžeta deficīta atkāpe iezīmējas citā gaismā. Īstenībā, ja tā netiktu piemērota... tas tiek uzsvērts kā milzīgs sasniegums... tad, būsim atklāti, veikto nodokļu izmaiņu dēļ finansējums veselības nozarei saruktu dramatiski.

Tieši šādi – kopsakarā – ir jāvērtē veselības budžets.

Ir dzirdēts vērtējums: veselībai tik prasa un prasa naudu, bet rezultātu kā nav, tā nav. Mazāk izskanējis ir fakts, ka valsts jau tagad par veselības aprūpes pakalpojumiem nozarei pilnā apmērā nesamaksā... aptuveni 400 miljonus eiro... Un šī ir tēma par tarifiem. Tā ir nauda, ko valsts ārstniecības iestādēm samaksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Realitāte ir tāda, ka daļa tarifu šobrīd nesedz pat pakalpojumu pašizmaksu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tas uzliek arī būtisku slogu pacientiem, jo palielinās līdzmaksājumu apmērs. Un tas savukārt vissāpīgāk ietekmē mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupas.

Kas tiek darīts šajā virzienā? Nacionālais veselības dienests jau tagad aktīvi pārrēķina tarifus. Lai jūs saprastu mērogu: manipulāciju tarifu skaits ir 4 tūkstoši. Kopš šī gada sākuma tarifs ir pārrēķināts un grozīts apmēram 400 manipulācijām. Klāt ir nākušas 34 jaunas. Un lai jūs saprastu šo atšķirību: piemēram, ar ļoti lielu iesaisti no labākajiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes intensīvās terapijas speciālistiem ir pārrēķināts intensīvās terapijas gultas dienu tarifs. Šobrīd tas ir 91 eiro vai 92 eiro, bet, pārrēķinot to, ņemot vērā sarežģītos intensīvās terapijas gadījumus... jūs zināt, cik ir tā pašizmaksa? 749! Valsts lielajām universitātes slimnīcām maksā to tarifu, ko es minēju iepriekš. Tā starpība ir graujoša. Šeit ir arī atbilde, kādēļ universitātes slimnīcas joprojām strādā ar zaudējumiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ir noteiktas vairākas prioritātes... kā jau kolēģis minēja, tostarp arī aprūpes pakalpojumu pieejamība psihiatrijas un narkoloģijas jomā. Jūsu zināšanai: Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka 2030. gadā depresija kļūs par somatisko slimību galveno cēloni. Jau šobrīd, piemēram, Lielbritānijā psihiskās veselības... psihiskās diagnozes ir iespraukušās lielajā divniekā, proti, starp onkoloģiju un kardioloģiju, un ir otrais būtiskākais nāves cēlonis Lielbritānijā.

Psihisko slimību, saslimšanu izplatība Latvijā arī ir ārkārtīgi augsta. Tāpat kā atkarību. Un tieši tādēļ ir izveidotas multidisciplināras komandas, kas tāpat kā citur pasaulē kompleksi strādā ar psihiskās veselības problēmām un atkarību problēmām. Mēs arī esam pārrēķinājuši tarifus, un valsts šobrīd sāk apmaksāt ne tikai psihiatru, bet arī viņu komandas darbinieku – psihologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, mākslas terapeitu un citu speciālistu – pakalpojumus. No 50 uz 75 procentiem (un atsevišķām diagnozēm – līdz pat 100 procentiem!) palielināts arī medikamentu kompensācijas apjoms cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām. Tāpat arī ir vērojamas uzlabojuma pazīmes bērnu psihiatru nodrošinājumā, bet šeit, protams, vēl ir daudz darāmā.

Vēl es gribētu pieminēt no plašā Veselības ministrijas atbildības loka vienu tādu jomu kā finanšu ietilpīgie un darbietilpīgie IKT projekti. Sistēmas lielākais rūpju bērns ir E-veselība. Šeit es minētu papildus vēl arī Veselības ministrijas IT centralizācijas projektu.

Sākot darbu ministrijā, saņēmu informāciju, kas liecināja, ka projektu iepirkumiem un uzraudzībai jāpievērš pastiprināta uzmanība. Jāteic, ka ne tikai Veselības ministrija, bet arī valsts pārvalde kopumā... ka mēs esam ļoti vāji nodrošināti ar informācijas tehnoloģiju speciālistiem, jo viņiem nevaram samaksāt tik, cik viņiem samaksā... tirgū. Tādēļ arī negāja tik gludi un viegli, kamēr šos IT projektu iepirkumus izvētījām. Bet mēs to izdarījām, un rezultāts ir – šobrīd ar vienu no komersantiem, kura rīcībā tika saskatītas ne gluži godprātīgas darbības, Veselības ministrija ved pārrunas par iespēju atgūt, teiksim maigi, nelietderīgi iztērēto naudu. Man ir aizdomas, ka komersanta gatavību sarunām kaut kādā veidā ietekmē arī fakts, ka par šo lietu ir ierosināts kriminālprocess Valsts policijā. Bet jāsaka: katrs šis darbs, katra šāda shēmu atklāšana prasa pietiekami lielu darbu. Tomēr es pie tā neapstāšos.

Runājot par lielo medicīnas tehnoloģiju iepirkumu, jāteic, ka šobrīd finiša taisnē ir jaunu iepirkumu vadlīnijas, kuru mērķis ir nodrošināt konkurenci un iespējami labāku cenu iepirkumos.

Vēl. Ejam soli uz priekšu. Mēs darām lietas, kas līdz šim nav bijušas iespējamas. Mēs runājam arī ar nozari un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem par to, ka turpmāk lielo, sarežģīto un dārgo medicīnas tehnoloģiju iepirkumus mēs koordinēsim arī ar privātajiem, lai izslēgtu resursu sadrumstalotību.

Tad, protams, ir jāmin fakts, ka sabiedrība kopumā un arī pati nozare jau ilgstoši norāda, ka veselības aprūpes darbinieku atalgojuma sistēma ir sarežģīta, necaurskatāma un ar izteiktiem nevienlīdzības elementiem. Pēdējos gados īstenotā mediķu atalgojuma paaugstināšana, ko mēs turpināsim arī nākamgad 60 miljonu eiro apmērā, tomēr neatbild uz jautājumu – vai šis atalgojums sasniedz pietiekamā apmērā tieši tos medicīnas darbiniekus, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs.

Tieši tādēļ ar laipnu Valsts kancelejas atbalstu esmu sākusi darbu pie jaunas mediķu atalgojuma sistēmas izveides un ceru jūsu uzmanībai... vismaz atbildīgajā komisijā... to prezentēt pēc jaunā gada.

Tas mērķis ir ekvivalents darba laikam... Tas jau sāk kļūt tehniski... Mēs skaidri zinām, par ko, kādā apmērā un par kādu darba apjomu ārsts, māsa vai māsas palīgs saņem noteiktu atalgojumu ar mazāku piemaksu skaitu, proti, pēc skaidrāk pārskatāmas un vienlīdzīgākas atalgojuma sistēmas.

Man ir jāsaka liels paldies saviem kolēģiem Veselības ministrijā, kuri ir lieliska komanda, kas patiešām ļoti radoši un daudz strādā, lai pilnveidotu Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Man ir jāsaka paldies Saeimai un arī opozīcijai, jo opozīcija vienmēr uztur to dzīvības elementu... karstu elpu pakausī. Reizēm tas ir ļoti noderīgi. (Dep. V. Agešins: "Jūs taču paliksiet šeit šodien?")

Es vēlos... galvenokārt... teikt paldies arī mediķiem. Lai arī šobrīd tas dialogs ir saspringts un reizēm mēs nesarunājamies savā starpā, mana pārliecība ir, ka tikai tā – kopā ar nozari, uzklausot nozari, uzklausot arī to, ko nepatīkamu saka nozare un ko mums negribētos dzirdēt... mēs tikai kopā varam uzlabot veselības aprūpes situāciju Latvijā uz palikšanu.

Tēlaini izsakoties, mēs esam brīdī, kurā mums uz galda visiem ir tādas kartītes ar burtiem. Un tās burtu kartītes veido vārdu "bedre". Bet tas uzdevums, kas mums ir jāizveido no tiem burtiem, – jāsaliek vārds "laime". Lai arī abos vārdos ir vienāds burtu skaits un pat viens burts vienāds, no "bedres" "laimi" nesaliksi. Tomēr no bedres var izrāpties. Protams, ja ir vēlme. Un to var darīt tikai un vienīgi kopējiem spēkiem.

Tad, kad es absolvēju sabiedrības veselības maģistra programmu, mūs uzrunāja viens no Latvijas zinošākajiem veselības sistēmas ekspertiem, godātais profesors Ģirts Briģis. Viņš teica vārdus, kas ir kļuvuši par manas profesionālās darbības moto un kam es no sirds ticu. Profesors Briģis teica: "Jūsu mērķis vienmēr un visur ir stāvēt un krist par sabiedrības veselību." To es arī daru pēc labākās sirdsapziņas un savu spēju robežās.

Lai mums visiem laba veselība! Un stresa pilnā politiķa darba veicējiem – īpaši labu mentālo veselību!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei par detalizēto skaidrojumu.

Turpinām debates.

Frakcijas SASKAŅA vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres kundze! Labrīt, deputāti! Tas nebūs gari.

Neviens frakcijas SASKAŅA deputāts nav parakstījis demisijas pieprasījumu Ilzei Viņķelei. Mēs neuzskatām, ka tikai un vienīgi veselības ministre nes atbildību par visas valdības lēmumu klaji ignorēt šīs Saeimas pieņemto lēmumu, pieņemto likumu par mediķu atalgojumu, kā arī virkni citu likumu. Pie tā vainīgs katrs valdības ministrs, un pirmām kārtām par to ir atbildīgs Ministru prezidents Kariņš.

Turklāt no visiem valdības ministriem... tieši Ilze Viņķele vismaz piedāvāja risinājumu, kā atrast trūkstošos 60 miljonus eiro mediķu algām uz budžeta deficīta rēķina. Interesanti, ka no visām koalīcijas partijām viņu atbalstīja tikai Nacionālā apvienība. Es tagad pat nerunāju par Jauno VIENOTĪBU. Absolūta paklausība Eiropas struktūrām ir šīs partijas DNS, un tās izpratne par ekonomiku aprobežojas ar to, ka budžetam jābūt bez deficīta. Tā ir iestrēgusi kaut kur 2009. gadā. Bet kā tad ar Jauno konservatīvo partiju, kura tikai pirms vēlēšanām virkni savu solījumu, īpaši savu slaveno "3 × 500", plānoja finansēt ar budžeta deficītu? Nu, "KPV LV"... Laikam palielināt budžeta deficītu par 0,2... no procenta... – tā būtu pārāk radikāla rīcība priekš jums.

Augsti godātie kolēģi! Kāpēc Ilze Viņķele ir vienīgā no valdības ministriem, kura šodien sēž tajā tiesājamo solā? Kur ir premjers Kariņš? Kāpēc viņš šodien nav ieradies, lai aizstāvētu savu ministri? Kur ir pārējie ministri, īpaši tie, kas paši balsoja par likumu palielināt mediķu algas? Kur ir Jānis Reirs? Kur ir Tālis Linkaits? Kur ir Edgars Rinkēvičs? Kur ir Juris Pūce? Kur ir Ralfs Nemiro? Kur ir Ilga Šuplinska? Kur ir Artis Pabriks? Vismaz Petravičas kundze ir šeit – pusdeputāte, pusministre. Tā arī nav izlēmusi, kas viņa ir. Varbūt jums vajadzētu pārcelties uz to tiesājamo solu, Petravičas kundze? Jūs arī esat vainīga pie šā valdības lēmuma.

Augsti godātie kolēģi! Neviens frakcijas SASKAŅA deputāts nav parakstījis šo demisijas pieprasījumu. Bet demisijas pieprasījums ir iesniegts. Un mums jāpauž sava attieksme ar balsojumu.

Viņķeles kundze! Kā valdības ministrei jūsu pienākums ir pildīt Saeimas pieņemtos likumus, lai arī ko jums teiktu koalīcijas padome. Viens likums – viena taisnība visiem! Jūs neesat paudusi un reģistrējusi savu īpašo viedokli valdības sēdē, kurā tika pieņemts lēmums par budžetu, tāpēc jūs esat līdzatbildīga kopā ar pārējiem Ministru kabineta kolēģiem par to, ka netiek ievēroti Latvijas Republikas likumi. Kopā ar saviem kolēģiem valdībā jūs esat demonstrējuši necieņu Saeimai, Latvijas Republikas likumam un Satversmei.

Kā es jau teicu, tas nav pareizi, ka jūs esat vienīgā, kura tagad šādi tiek tiesāta, bet, ņemot vērā jūsu līdzatbildību, frakcijai SASKAŅA neatliek nekas cits kā atbalstīt jūsu demisiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es šodien arī... pirms mēs atnācām atpakaļ... aprunājos ar mediķiem pie Saeimas, un, jāatzīst, domas dalās. Ir virkne mediķu, kas uzskata, ka šis demisijas pieprasījums ir atbalstāms, ir arī virkne mediķu, kas uzskata, ka šis demisijas pieprasījums nav atbalstāms un ka atbildība jāmeklē pie cita ministra, un tas ir Jānis Reirs. Es domāju, ka līdz tam jautājumam mēs vēl nonāksim.

Bet šodien ir demisijas pieprasījums Ilzei Viņķelei, un es mēģināšu paskaidrot, kāpēc es parakstīju šo demisijas pieprasījumu un kāpēc uzskatu, ka tas ir atbalstāms. Vismaz kā motivācija ministrei tiešām sākt strādāt pēc būtības un izdarīt to, ko pati ir teikusi.

Ja mēs skatāmies... 13. novembra ārkārtas sēdē... budžeta sēdē... kad bija iesniegta valdības atskaite par premjerministra un visu valdības locekļu padarītajiem darbiem, arī Veselības ministrija šajā ziņojumā uz vairākām lapām bija iztirzājusi, kas ir tās padarītie darbi.

Ja mēs skatāmies, tad no šiem padarītajiem darbiem es vēlētos izcelt vienu tādu tiešām lielu padarīto darbu, pret ko es esmu... iestājies "pret"... un arī šeit, no tribīnes, jums, kolēģi, norādījis uz to, ka, ja mēs atbalstīsim atteikšanos no... diviem groziem, pāreju uz vienu grozu, kas ir īpaši izcelts šajā ziņojumā... kas tam līdzi sekoja... arī atteikšanās no iemaksām... un ļoti vareni ministres paziņojumi, ka šo naudu vajag rast, skatoties uz citiem nodokļu režīmiem, kuros nemaksā sociālās iemaksas.

Pilnīga taisnība. Tam tā arī vajadzēja būt. Bet, nu, ministrei acīmredzot neizdevās pārliecināt koalīcijas deputātus kaut ko tādu darīt. Jau toreiz, pavasarī... vasaras sākumā, mēs norādījām, ka šie lēmumi neapšaubāmi atstās ietekmi uz nākamā gada budžeta veidošanas procesu un būs problēmas izpildīt to solījumu, ko visa Saeima vienbalsīgi... nolēma attiecībā uz mediķu algu palielinājumu. Vēl vairāk! Netika darīts nekas cits, vienkārši budžetā tika izsists robs, un ar ļoti... es teiktu tā – tas populisms, kas valdīja, turpinājās: priekšvēlēšanu solījumi... Vecais – slikts... Bet neko vietā neielika. Un tāpēc ka neko neielika vietā... šodien mēs varam iziet ārā pie Saeimas un paskatīties, ko par to visu domā mediķi.

Vēl vairāk! Protams, ar šo naudas pieaugumu tik un tā nepietiktu, būtu jāmeklē vēl citi avoti un būtu jāstrādā. Bet tā vietā, lai meklētu risinājumus pēc būtības, pēdējā brīdī tika rasts elegants risinājums, kā aizvērt mediķiem muti... vismaz lielākajai daļai mediķu aizvērt muti... paredzot, ka vienai daļai mediķu algas pieaugs, bet citai daļai mediķu algas pieaugs mazāk.

Jūs visi zināt, kāda... es ceru, ka jūs zināt, kāda ir situācija reģionos. Rīgā, galvaspilsētā, mums ir slimnīcas un... jebkuram ārstam ir iespēja strādāt vienā slimnīcā un pastrādāt arī citā slimnīcā, braukt no vienas... uz privātajām klīnikām piestrādāt. Un ārsti šo iespēju veiksmīgi izmanto.

Diemžēl reģionos tādas iespējas nav. Ja mēs skatāmies, rezidentam bruto alga ir 950 eiro. Protams, ir piemaksas pie algas par to, ka iziet rezidentūru reģionā. Tas veido 1235 eiro atalgojumu.

Tajā pašā laikā ārstam tajā pašā reģionā ir 1079 eiro atalgojums. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka tad, kad tu vēl mācies, kad esi rezidents, tev ir viens atalgojums, bet tajā brīdī, kad tu iegūsti sertifikātu, tavs atalgojums... Šajā gadījumā... ja mēs skatāmies uz reģioniem, redzam, ka ir gadījumi, kad atalgojums atšķiras par aptuveni 300 eiro mēnesī. Tajā brīdī, kad tu no studenta kļūsti par sertificētu ārstu, tava alga pēc būtības kļūst mazāka.

Un jūs ar šo valdības lēmumu, ko virzīja ministre Viņķele, patiesībā šo situāciju vēl vairāk pasliktinājāt. Mani tāda pieeja – skaldi un valdi! – šajā gadījumā absolūti neapmierina. Tā vietā, lai mēģinātu visiem mediķiem veidot vienādu atalgojuma pieaugumu, jūs vienkārši izvēlaties – tie ir labāki, šie ir sliktāki –, patiesībā padarot šo situāciju vēl absurdāku.

Ejam tālāk. Šajā ziņojumā ir minēts, ka ir uzsākts darbs pie vienotas rindas veidošanas metodikas. Pilnīgi pareizi, ļoti labi. Tas ir labs darbs. Bet vai to darbu var likt pie padarītiem darbiem? Darbs ir uzsākts jau Čakšas laikā. Diemžēl Čakšas kundzes šodien nav. Es mēģināju viņu sazvanīt un pārvaicāt viņai, vai tiešām tas tā ir, bet... Diemžēl tas darbs tika uzsākts jau pirms ministres Viņķeles. Un te ir minēta virkne darbu, kas ir uzsākti jau pirms tam. Ministre Viņķele diemžēl šajā ziņojumā lepojas ar jau iepriekš iesāktiem darbiem, respektīvi, ar savu pamatdarbu. Kā tas būtu, ja Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze tagad sāktu lepoties ar to, ka viņa vada sēdes? Tas ir viņas darbs – vadīt sēdes. Un tur nav, ko lepoties. Tas ir vienkārši darbs. Šeit ir ierakstītas ļoti daudzas tādas lietas, kas ir jau iepriekš iesāktas, vienkārši turpināms darbs. Te nav teikts, ka ir pabeigts darbs.

Attiecībā uz zāļu cenu veidošanās principiem, kas arī šeit ir minēti, mēs šonedēļ redzējām Konkurences padomes atzinumu, ka mums ir dārgākās zāles Baltijā. Un ministrija atkal kaut ko sāks darīt. Vēl iepriekšējās Saeimas noslēgumā skatīja... Arī toreiz bija tāda apakškomisija – Sabiedrības veselības apakškomisija –, kur šos jautājumus skatīja. Nu tas jau vairāk nekā gadu atpakaļ... Bija ļoti lielas kampaņas arī jums, kad jūs startējāt vēlēšanās, – ka tā ir tā lieta, ar ko jācīnās un ar ko jātiek galā. Kas gada laikā ir noticis? Pagājis ir gads, bet pēc būtības mēs runājam par ļoti līdzīgu redzējumu par zāļu cenām – līdzīgu tam, kāds jau bija pirms gada. Gada laikā praktiski nekas nav darīts attiecībā uz zālēm ne Saeimā, ne valdībā, ne ministrijā.

Mēs redzējām ministra... no ministrijas biroja... es atvainojos, no Veselības ministrijas... ierēdņa stāstu, ka nu kaut kas tūlīt notiks... Jau pirms gada bija šādi paši izteikumi, ka kaut kas notiks, bet zāles joprojām mums ir dārgākās Baltijas valstīs. Šonedēļ apliecinātais... Konkurences padomes ziņojums... Vai tas ir normāli? Manuprāt, tas nav normāli. Un šis darbs... Ir nevis tikai jāstāsta, ka kaut kas notiks, bet arī jāstrādā.

Par veselības aprūpes pakalpojumu... šiem slimnīcu līmeņiem. Protams, šie līmeņi... Jau iepriekšējās valdības laikā tika salīmeņoti... Protams, ir vēl darbs jāveic. Man ļoti... liels paldies, ministres kundze, ka jūs šodien minējāt, ka neviena slimnīca netiks slēgta. Paldies jums par to. Jūs to varētu izstāstīt arī Ministru prezidentam Kariņa kungam, kurš vēl šogad stāstīja to, ka būtu jāslēdz... ka mums ir divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajadzētu. (Starpsauciens. Aplausi.) Un tas, manuprāt, ir... Absolūti neiet kopā ar to, ko jūs runājat, tas, ko Kariņa kungs runā. Kariņa kungs atsaucas uz Valsts kontroles ziņojumu, kuru, es esmu pilnīgi pārliecināts, pats Kariņa kungs pat nav atvēris vaļā; vienkārši bija kaut kur izlasījis kaut kādu preses relīzi, no tā paķēris bija to, ka Latvijā ir divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag.

Tā ka es aicinu, lai jūs savā turpmākajā darbā... Ja šodien lēmuma projekts, kurā prasīta jūsu demisija, netiks atbalstīts, izstāstiet Kariņa kungam par to, ko jūs plānojat attiecībā uz slimnīcu tīklojumiem, slimnīcu līmeņiem! (Starpsauciens.)

Par šiem līmeņiem. Es gribētu teikt, ka pie šī darba jāatceras, ka... protams, pareizi... jūs minējāt... ir dažādi šie līmeņi, dažādas prasības un arī dažādi... dažādi resursi, kas šīm slimnīcām reālā naudā tiks novirzīti. Un tad, kad mēs runājam par šiem līmeņiem, par ārstu pieejamību, mēs nedrīkstam aizmirst arī par cilvēkiem, kas šajās slimnīcas ārstējas, jo pats galvenais jau ir tieši viņi. Un lai šis resurss beigu beigās ir pietiekošs, lai cilvēki ne tikai Rīgā, bet arī reģionos varētu saņemt pienācīgu veselības aprūpi, jo ne visiem ir iespējams braukt uz Rīgu un iegūt veselības aprūpi pienācīgā līmenī.

Tā ka, kolēģi, varu tikai vēlreiz atkārtot to, ka šajā ziņojumā... no izdarītiem darbiem ir... es varētu minēt tikai vienu ministres izdarīto darbu... kas neapšaubāmi atstāj robu veselības budžetā un neapšaubāmi norāda uz to – uz jūsu mazspēju risināt šo jautājumu pēc būtības... principā – visas koalīcijas... Arī Saeimai nav bijusi dota iespēja... Visu cieņu patiesībā ministres kundzei! Viņa nāca ar risinājumiem tajā brīdī, kad atcēla... divus grozus... Es esmu teicis to vairākkārt... attiecībā uz mikrouzņēmumiem... uz dažādiem sociālajiem režīmiem, kur netiek maksātas sociālās iemaksas. Jūs to neatbalstījāt. Arī šobrīd, kad, redzot šo situāciju, ministre nāca ar kārtējo piedāvājumu attiecībā uz deficīta palielināšanu, bet arī tas nenonāca Saeimā. Tas nonāca tikai līdz koalīcijas padomei, kur neguva atbalstu.

Tāpēc, manuprāt, ja mēs skatāmies uz to, kas notika Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kad mēs tikāmies ar mediķiem un Finanšu ministrijas pārstāvjiem... Tas vēl bija budžeta gatavošanas procesā. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece atbildēja apstiprinoši, ka šai koalīcijai, šai valdībai sākotnēji tika piedāvāts budžets, kurā medicīnas darbiniekiem atalgojums bija atbilstošs likumā nolemtajam. Tāds tika piedāvāts. Jautājums – kāpēc ne Reira kungs, ne Viņķeles kundze nenoturēja šo kanti līdz galam, bet pakļāvās jūsu spiedienam nākt ar dažādām citām prioritātēm (futbola laukumiem un vēl visu kaut ko, kas šajā budžetā ir iestrādāts iekšā) un neatbalstīja mediķus.

Tāpēc es aicinu jūs iet ārā šodien un parunāties ar mediķiem, paskaidrot – kāpēc jūs tā darījāt.

Aicinu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, lai ministrei būtu lielāka motivācija kaut ko darīt, nevis tikai runāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Cienījamā Mūrnieces kundze! Godātie kolēģi! Veselības ministre! Es kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs parlamentā regulāri tiekos gan ar veselības ministri – arī ārpus parlamenta –, gan arī ar citiem Veselības ministrijas darbiniekiem, gan ar Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem.

Ministres kundze jau ļoti labi un precīzi uzskaitīja gan uzsāktos, gan jau padarītos darbus šī gada laikā.

Es vēlos uzsvērt ieguldījumu tieši farmācijas jomā... zāļu cenu samazināšanā, kas gan... Citi kolēģi teica, ka nav nekas darīts, bet darīts tiešām ir. (Starpsauciens: "Ieej aptiekā!") Un būtiskākais, kas ir izdarīts, ir tas, ka no nākamā gada, kā jau ministres kundze teica, no 1. aprīļa ārstiem būs jāizraksta bezpatenta zāļu nosaukumi. Tas būtiski samazinās to, cik pacienti maksās par zālēm. Jo šobrīd ir tā, ka slimnīcās, arī ārstu praksēs... faktiski mēs varam redzēt, ka... šie kompāniju pārstāvji iet pie ārstiem, lūdzas, lai izraksta šīs viņu dārgās zāles... Tas ir arī tas, ko es redzu ikdienā, – ka arī daudzi rezidenti un ārsti... Faktiski ir gatavi šie šabloni, kur tiešām pamatā ir oriģinālās zāles, kas ir daudz dārgākas. Mēs zinām, ka no 1. aprīļa tā vairs nebūs, un tas ir, manuprāt, viens no būtiskākajiem punktiem, kas ir ieviests.

Ir uzsākta arī zāļu cenu samazināšanas politika attiecībā uz lieltirgotavu un aptieku līmeni. Ir bijis 10 gadu ilgs lobijs no lieltirgotavām, no zāļu kompānijām, lai cenu samazināšanas politika nenotiktu. Bet šī politika būs vērsta arī lieltirgotavu virzienā. Kā komisijas vadītājs es to noteikti atbalstīšu.

Ir arī plānots atvieglot aptieku izvietojuma nosacījumus mazāk apdzīvotās vietās un pārskatīt aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus. Tā ka faktiski farmācijas pakete – kas ir plānots un kas jau ir izdarīts – tiešām ir ļoti, ļoti iespaidīga.

Kas attiecas uz iepriekšējiem runātājiem – tiešām bija ļoti daudz faktu kļūdu. Kaut vai viens piemērs, ko es tā uzreiz atceros, – ka šobrīd vidējais gultas dienu skaits, ko pacients pavada slimnīcā, ir 15 dienas. Tā nav. Vidējais ir 5–6 dienas, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā. Protams, tas atkarīgs no pacienta profila. Bet faktiski tās ir 5–6 dienas.

Paldies ministrei par paveikto šī gada laikā. Un aicinu tikpat aktīvi darboties arī turpmāk. Un aicinu, protams, neatbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministres kundze! Lai gan es parakstījos par demisijas pieprasījumu, es šodien nebalsošu par ministres demisiju... nevis tāpēc, ka šodien man ir dzimšanas diena un tāpēc visi cilvēki (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) jūtas ārkārtīgi labsirdīgi, un nevis tāpēc, ka ministre mani ļoti paslavēja, bet citu iemeslu dēļ.

Iemesli, es domāju, ir divi.

Pirmais iemesls. Manā skatījumā, laiks vēl mums pastrādāt ir, jo patiesībā neviena valdība nav kritusi un neviens ministrs nav kritis no ārpuses. Mēs jau varam runāt un norādīt, bet problēmas un krīzes sākas iekšienē, kad vairs netiek ar kaut ko galā vai nu katrs atsevišķi, vai visi kopā.

Un otrais iemesls. Mums nav iespējams... kā Valaiņa kungs jau arī ilustrēja, mums īsti nav iespējams pārbaudīt, kas tad īsti ir noticis un kādi darbi ir veikti, jo... es ļoti ceru, ka viss vēl ir priekšā, jo lielākā daļa ir tomēr pārnesti uz tālāko termiņu... Tāpēc, es domāju, šodien visi var būt diezgan mierīgi par iznākumu, un ministrei būtu tiešām jāatrota piedurknes un jāstrādā.

Bet... divas tēmas. Viena – par budžetu un solījumiem. Par to, kāpēc ārā bija pikets. Es ilustrācijai... biju gatavojies arī attiecībā uz budžetu, bet... kā nu tur mums sanāca, tā sanāca. Vienu rakstiņu es gribētu nolasīt... no tālaika eiforijas... pēc tam, kad tika pieņemts slavenais likums, kas noteica lielās algas, kas noteica visu nākotni saulaino, kam diemžēl, jā, cilvēki noticēja... Cilvēki daudz kam ir noticējuši.

"Šodien Saeimas sēdē Jauno konservatīvo frakcija balsoja par grozījumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz..." ... valsts... Veselības aprūpes finansēšanas likumā "valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai" 20 procentu apmērā nākamo trīs gadu periodā, lai arī 2019. gada budžeta projektā finansējuma nodrošināšanai nepieciešamie 87 miljoni eiro netika iestrādāti, jo neesot bijis iespējams izdarīt, tāpēc ka "M. Kučinskis un D. Reizniece-Ozola" neesot piekrituši šādu finansējumu iekļaut budžetā – neesot paredzēts likumā. Tad, veidojot 2020. un 2021. gada budžeta projektus, nekādi iebildumi un atrunas netiks pieļautas, jo algu palielinājums un tam nepieciešamais finansējuma apjoms "ar šodienas balsojumu ir iestrādāts likumā". Citāta beigas. Urā! (Aplausi.)

Es, jau runājot par pirmā lasījuma... budžetu, nodēvēju to par lielo solījumu bērēm. Lielo solījumu bēres ir pagājušas, svētki ir beigušies, un tagad ir diezgan lielas paģiras, ārā ir cilvēku masa, un diemžēl viņi tiešām ticēja, ka nāk jauni laiki, nāk jauni brīnumi. Pensionāri sačukstējās – ka beidzot būs 500 eiro pensija, veselības aprūpe (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)... ka būšot viss... viss tālāk ies kā pa sviestu. Realitāte izrādījās savādāka. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Un attiecībā uz finansējumu ir viena tāda patiesība, ko es ar savu pieredzi arī gribu pateikt. (Dep. K. Feldmans: "Māri, nemelo savā dzimšanas dienā!") 500 – pensijas, 500 – neapliekamais minimums (Dep. K. Feldmans: "Ā, tas gan būs! Tas būs!"), un kas tur vēl... 500... Bet tā ir cita tēma. Piedod, šodien mēs runāsim par veselības budžetu. Tāpēc es absolūti nenožēloju to, ka es arī liku savu parakstu... jo šādai iespējai ir jābūt. Šādai iespējai ir jābūt – šeit, Saeimā, izdiskutēt par katru nozari, kritiski skatīties uz katra ministra paveikto un ministram arī stāstīt un kaut ko no tā noliegt.

Budžeta finansējums nav un nekad nebūs iespējams, ja par to nevienojas valdība kopumā.

Tagad par otro punktu – par pārnesto laiku, par pārnestajiem termiņiem. Tajā brīdī, kad Viņķeles kundze atcēla (faktiski jau ātrāk) to... pateica, ka mums nebūs divi grozi, bet būs tikai viens... tajā brīdī arī beidzās īstā iespēja risināt tālāk finansējuma jautājumus.

Kas būs vietā? Tas, ko šobrīd ir izvēlējusies ministre, ko viņa prezentēja un kas pagaidām valdībā netika pieņemts, ir...

Nu, lai veicas! Tā ir, manā skatījumā, neiespējamā misija – šeit, parlamentā, jums par to visiem kopā nobalsot. Tas ir aplikt ar nodokļiem, nevis...

Mūsu projekts paredzēja brīvprātīgu apdrošināšanu tiem, kuri nestrādā vienā vai otrā uzņēmējdarbības formā. Tas paredzēja vīriem samaksāt par nestrādājošām sievām, tas paredzēja samaksāt par savām mammām, vai otrādi. Summas bija salīdzinoši demokrātiskas, un visi bija iesaistīti.

Tajā brīdī, kad tas tika noslaucīts, pazuda arī iespēja risināt tālāk finansējuma pieaugumu. (Dep. I. Rībena: "Tieši tā!") Stāstot par šo tēmu, ir jautājums: ko nozīmē visiem būt solidāriem, jo vienalga šai valstī kāds par ko maksā. Patiesībā pēdējos gados pieaugums veselības aprūpē, kopumā ņemot, ir fantastisks – 480 miljoni! Tas ir veselas nozares lielumā, un tagad – pie 480 miljoniem! – dabūt ārā, pie Saeimas, 2 tūkstošus cilvēku, kas protestē, – tas, protams, ir... nu, tas acīmredzot ir jāprot. Man tas trīs gados neizdevās. (Aplausi.)

Tā ka šobrīd tas ir atcelts. Šobrīd Viņķeles kundze... Arī daudz kas cits ir bijis slikts. Mēs dzirdējām... E-veselībā – tur Čakšas otrais vīrs kaut ko... ir piedalījies... izdarījis, un tas viss ir sabrucis... Bet tur arī vietā nav nekā. Es skatos Latvija.lv un lūdzu paskaidrot... Es vairs neredzu izrakstītās receptes...

Kad būs? Un tas ir jautājums, kāpēc es nebalsoju par demisiju. Kad būs uzlabojumi E-veselībā? Kad būs sakārtota sistēma? Un kas tad galu galā nāks divu grozu vietā? Kā mūsu sabiedrība, kā cilvēki jutīsies – katrs iesaistīts ar ne tikai "Man viss pienākas!", bet arī ar "Ko es dodu, un kāda ir mana līdzdarbība veselības aprūpes nodrošināšanā?"?

Es tikai gribu teikt, ka viss mums vēl, ministres kundze, ir priekšā. Vēlu veiksmi, un neaizmirstiet – mēs jūs vērojam!

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: "Daudz laimes dzimšanas dienā!") Paldies, Kaimiņa kungs! (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Runājot par situāciju veselības aprūpē un ministres darbiem un iniciatīvām, es īpaši gribētu pievērsties jautājumam, kurš ir saistīts ar sociālās nevienlīdzības risku mazināšanu. Proti, tieši par divu veselības pakalpojumu grozu ieviešanas apturēšanu.

Atgādināšu, šis modelis paredzēja pilnībā nodrošināt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus sociālā nodokļa regulāriem maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem (Dep. I. Rībena: "Deviņpadsmit! Kā nevienā valstī!") un prasīt papildu maksu no personām, kuras nemaksā sociālo nodokli vai nemaksā pietiekoši regulāri. Piemēram, no mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, kā arī no cilvēkiem, kuri strādā maz un neregulāri un kuru situācija darba tirgū jau tā ir neapskaužama, piemēram, zemas kvalifikācijas vai zemu sociālo prasmju dēļ.

Kāda bija situācija Latvijas veselības aprūpes sistēmā pirms toreiz plānotās veselības pakalpojumu divu grozu ieviešanas? 2018. gada pavasarī Eiropas Komisija savā ziņojumā par Latviju rakstīja, ka starp cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem daudz vairāk ir tādu, kas uzskata, ka viņu vajadzības pēc veselības aprūpes netiek apmierinātas. To cilvēku īpatsvars, kuri uzskatīja, ka viņu veselība ir laba, bija vairāk nekā divreiz augstāks starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Tātad pieeja veselības aprūpei jau bija izteikti nevienlīdzīga, un tā saucamo divu grozu ieviešana to padarītu vēl nevienlīdzīgāku, pakļaujot lielākam veselības problēmu riskam cilvēkus, kuru sociālā aizsardzība jau tā bija vāja. Cilvēkiem, kas strādā maznodokļu režīmos, tā būtu bijusi reāla problēma. Arī cilvēkiem ar gadījuma ienākumiem bez pastāvīga darba vai cita stabila ienākumu avota, ja viņi nav sociālās apdrošināšanas saņēmēji. (Dep. I. Rībena: "Viņi ietilpa kādā no šīm grupām?")

Veselības aprūpes finansēšanas likums Latvijas iedzīvotājus toreiz iedalīja "pareizajos" un "nepareizajos" nodokļu maksātājos, bet ārstus paredzēja padarīt par nodokļu inspektoriem. Tas bija pretrunā ar Satversmes 111. pantu ("Valsts aizsargā cilvēku veselību [..]"), kā arī ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Neveicot nepieciešamās izmaiņas likumā, pastāvēja risks, ka pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuri laikus nevērsīsies pie ārsta. (Dep. I. Rībena: "Kāda neizpratne! Kāda neizpratne!")

Veselības ministrijas ierēdņi noraidījuši... norādījuši, ka pašreizējais likums nebija... tas likums nebija viņu iecere, bet gan politiķu savstarpējās diskusijās radusies ideja. Es piebilstu – slikta ideja.

Pateicoties ministrei un viņas uzstājīgajai un principiālajai nostājai, ko arī mēs, "Attīstībai/Par!" deputāti, esam jau toreiz pauduši un turpinām paust, divu grozu modelis netika ieviests. Pašlaik ministre un ministrija aktīvi strādā pie veselības aprūpes finansēšanas jautājumiem, tarifiem, veidiem, kā samazināt pacientu līdzmaksājumus, un citiem aspektiem.

Veselības ministre jau šogad piedāvāja vienu taisnīgu modeli, kā varētu ieviest veselības aprūpes finansējumu, ieskaitot arī sociālo nodokli. Šo priekšlikumu valdība atlika, jo vēlas to skatīt nodokļu politikas plašākajā kontekstā, un tas principā ir loģiski.

Es gribētu uzvērt, ka veselības aprūpei ir jābūt finansētai no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Tas ir diezgan svarīgi, jo par cilvēkiem, kuru veselība pakļauta lielākam riskam sociālā stāvokļa dēļ, atbildam arī mēs, nevis tikai viņi paši.

Es atbalstu ministres Ilzes Viņķeles un ministrijas darbu pie efektīvas un caurskatāmas valsts finansētas veselības aprūpes sistēmas izveides un ceru, ka viņa turpinās šo darbu.

Aicinu neatbalstīt demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Šodien daudz tiek runāts par izdarīto un neizdarīto veselības nozarē. Es uzskatu, ka neuzticības izteikšana būs kļūda. Manuprāt, ministrei jāpaliek amatā un jāturpina veikt reformas nozarē.

Un tagad es vēlos paskaidrot savu pozīciju, izmantojot vienu konkrētu piemēru – ministres Viņķeles darbu garīgās veselības pieejamības aktualizēšanā un uzlabošanā. Diemžēl mūsu sabiedrībā ļoti ilgi ignorēja garīgās jeb psihiskās veselības aspektu, un tas ir novedis pie skumjas statistikas un traģiskām sekām konkrētajiem, reālajiem cilvēkiem. Latvijā ir augsti savstarpējās apņirgāšanās rādītāji skolēnu vidū, saglabājas augsti pašnāvību rādītāji; pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību.

2017. gadā psihiskie un uzvedības traucējumi bija reģistrēti vairāk nekā 89 tūkstošiem personu jeb 4,6 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Un tie ir tikai reģistrētie. Cilvēki ar psihiskās veselības traucējumiem tiek stigmatizēti, valda aizspriedumi, kas kavē šo cilvēku iekļaušanu sabiedrībā.

Beidzot mēs sākam runāt par šo problēmu valstiskā līmenī, un es uzskatu, ka šīs kompleksās tēmas aktualizēšana ir ministres Viņķeles nopelns. Veselības ministrijas izstrādātais un ieviestais Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam paredz "nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību", kā arī ieviest mūsdienīgu, jaunu ārstēšanas pieeju, kad cilvēku veseļošanos atbalstīs komanda, kurā ir ne tikai ārsts psihiatrs, bet arī citi speciālisti – psihologi, mākslu terapeiti, fizioterapeiti, ergoterapeiti un citi konkrētam indivīdam nepieciešamie eksperti. Tas ir ļoti svarīgi, jo "sabiedrības psihiskā veselība ir būtisks nosacījums stabilas, drošas un labklājības sabiedrības veidošanai".

Šogad sākās arī publiskas komunikācijas kampaņa, lai mazinātu aizspriedumus par garīgo veselību un cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem diskrimināciju.

Man tas ir ļoti svarīgs notikums arī personīgi. Atceros, ar kādu negāciju un aizspriedumu vilni man nācās sastapties, kad es publiski pastāstīju par depresiju un savu cīņu ar to. Taču man ir paveicies, jo man ir lieliska un atbalstoša ģimene, draugi un terapeiti, kas ļauj man rūpēties par savu garīgo veselību. Bet es ļoti labi varu iedomāties, kā tas ir, kad esi pavisam viens ar savām problēmām. Es jau sen nolēmu izmantot savu publisko atpazīstamību, lai mazinātu aizspriedumus, kas saistīti ar garīgo veselību, lai pēc kāda laika citiem cilvēkiem nebūtu jāsastopas ar negācijām un diskrimināciju, lai viņi justos droši un vērstos pēc palīdzības, jo tas ir normāli.

Šodien es izmantoju savu deputāta statusu, lai atkal runātu par to, ka mums vēl daudz kas priekšā, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamu garīgās veselības aprūpi. Beidzot mēs kā valsts vairs neesam kā strausi ar galvu smiltīs, bet sākam runāt par šīm problēmām un risināt tās. Par to es esmu pateicīga ministrei Viņķelei.

Atbalstīšu viņas darbu un aicinu arī jūs atbalstīt viņu un ļaut turpināt iesāktās pārmaiņas garīgās veselības aprūpē, kā arī citās veselības nozarēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šteina kungs, vai jums pietiks debašu laika līdz pārtraukumam?

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres kundze! Kolēģi! Klātesošie! Šodien es vēlos izteikties par Veselības ministrijas paveikto jauniešu garīgās veselības jomā, atspēkot kādu rupju faktu kļūdu, un minēt iemeslus, kāpēc neatbalstu veselības ministres demisiju.

Daži fakti. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 20 procenti jauniešu saskaras ar garīgās veselības problēmām, no kurām aptuveni 50 procenti sākas vecumā no 12 līdz 14 gadiem. Lielākā daļa no šiem gadījumiem paliek neatklāti.

Pērn tika apstiprināti Eiropas jaunatnes mērķi, un piektais mērķis ir par garīgo veselību. Eiropā saprot un apzinās, ka "nozīmīgs un arvien pieaugošs skaits jauniešu visā Eiropā pauž bažas par garīgās veselības problēmu, piemēram, augsta stresa līmeņa, trauksmes, depresijas un citu garīgu slimību izplatību viņu vienaudžu vidū. Jaunieši visā Eiropā norāda uz lielo sociālo spiedienu, ar ko viņi saskaras mūsdienās, un pauž vajadzību pēc labākas jauniešu garīgās veselības aprūpes".

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2017.–2020. gadam minēts, ka saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes un Slimību profilakses un kontroles centra pētījumu Latvija ieņem 6. vietu Eiropas Savienībā pabeigto pašnāvību ziņā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem, bet šī vecuma puišu vidū statistika ir vēl nesaudzīgāka. Latvija ir ierindojusies 5. vietā. Domas par pašnāvību dzīves laikā atzīmējuši 15,7 procenti Latvijas jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Žurnāliste Zanda Ozola-Balode 9. oktobra "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Panorāma" norāda: jaunākajam pusaudzim, kurš šogad mēģināja izdarīt pašnāvību, bija tikai 11 gadu. Pašnāvības dēļ šogad trīs jauniešu dzīvība izdzisusi vēl pirms neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu ierašanās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem gadā ir vairāk nekā 1500 izsaukumu pie cilvēkiem, kuri mēģina atņemt sev dzīvību.

Ņemot vērā šos faktus un lai bērni un jaunieši ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laikus saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, Veselības ministrija izveidoja programmu pusaudžiem depresijas un pašnāvības riska mazināšanai un kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, nodibinājumu "Bērnu slimnīcas fonds" un pērn izveidoto Pusaudžu resursu centru šī gada oktobrī atklāja jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu pusaudžiem depresijas un pašnāvības riska mazināšanai.

Pirmo reizi Latvijā pieejama bezmaksas palīdzība pusaudžiem ārpus slimnīcas telpām. Šogad plānots sniegt palīdzību vismaz 20 pusaudžiem, nākamajā gadā – 18, un tam ir paredzēts finansējums. Šī palīdzība tiek sniegta pirms gada Bērnu slimnīcas fonda izveidotajā Pusaudžu resursu centrā Rīgā, kas tapis, pateicoties Labklājības ministrijas finansiālam atbalstam. Šogad, 19. jūnijā, tika atklāta arī šī centra filiāle Liepājā. Šis ir labs ministriju, nevalstisko organizāciju, jomas profesionāļu kopdarbs un sadarbības piemērs.

Manuprāt, Ilze Viņķele ir ļoti cilvēcīga ministre. Viņa ne tikai brauc ar velosipēdu uz darbu, bet arī bieži runā par smagām un nopietnām tēmām festivālos un notikumos, kuros pulcējas sabiedrība. Par garīgās veselības jautājumiem un risinājumiem šogad tika runāts gan festivālā "Lampa", gan notikumā "Ogle". Ministre ir ļoti atsaucīga līdzdalībai un sarunām.

Nedaudz par finansējumu. Būtiski lielāks finansējums veselības nozarei ir vajadzīgs ne tikai algām, bet arī reformām un jaunām iniciatīvām, kuras ir sabiedrībai nozīmīgas, sabiedrībai ļoti būtiskas. Piemēram, nākotnē šādus manis minētos jauniešu veselības centrus vajadzētu atvērt visā Latvijā, nedrīkst apstāties pie Rīgas un Liepājas. Mums kopā ir jāstrādā, lai veselības nozarei varētu turpināt palielināt finansējumu gadu no gada. Jo, kā jau arī ministre minēja, ieguldījums veselības nozarē ir ieguldījums Latvijas nākotnē.

Un es ticu, ka paralēli... ka nepieciešamās reformas Veselības ministrija, esošais ministrijas vadības komandas sastāvs, noteikti turpinās.

Vēl es vēlos kliedēt vienu fakta kļūdu. Vai Ilze Viņķele tiešām ir visvairāk svītrotā politiķe Latvijā? Nē, tā tas nav. Papētīju datus par pēdējām četrām vēlēšanām, kurās Viņķeles kundze ir kandidējusi. 13. Saeimas vēlēšanās viņa kandidēja sev neierastā vēlēšanu reģionā – Zemgalē. Saņēma 2 tūkstošus plusu, 2800 svītrojumu. Jā, šī ir vienīgā reize, kad starpība starp svītrojumiem un plusiem ir lielāka un sastāda... 573 balsis. Kopumā par Ilzi Viņķeli tika atdots 12 tūkstoši balsu. Nav ļoti daudz politiķu, kuri spējuši iegūt vairāk nekā 2 tūkstošus balsu. Ilze Viņķele ir starp viņiem. Iepriekš (Dep. A. Kaimiņa starpsaucieni.)... Es teicu – daudz nav! Iepriekš – 10., 11. un 12. Saeimas vēlēšanās – Ilze Viņķele kandidēja Rīgas reģionā. Visas reizes tika ievēlēta. 12. Saeimas vēlēšanās saņēma 12 tūkstošus plusu, svītrojumu ir par 2500 mazāk. 11. Saeimas vēlēšanās – 7 tūkstoši plusu, tur jau ir daudz mazāk svītrojumu. Tas pats ir arī 10. Saeimas vēlēšanās, kurās plusu ir daudz vairāk nekā svītrojumu. (Dep. R. Ločmele-Luņova: "SASKAŅAS rezultātus papēti nākošreiz!")

Minētā analīze pierāda, ka apgalvojumi, ka viņa esot visvairāk svītrotā politiķe, ir rupja kļūda un sabiedrības maldināšana. Šo analīzi veicot, es secinu, ka no politikas ir jāatlaiž nevis tie, kas vēlēšanu procesā saņēmuši (Starpsauciens.) gan plusus, gan svītrojumus, bet tie, kas no šīs tribīnes runā tukšas pļāpas, nepatiesību un atļaujas klaji melot.

Es aicinu sabiedrību neļauties populistiskiem saukļiem, runām, kuras ir pilnas faktu kļūdām, un es aicinu atsevišķus kolēģus ar steigu apmeklēt kritiskās domāšanas (Dep. A. Kaimiņš: "Un psihiatrijas kursus!")... prasmes... un dažādus... mācības, jo apgalvot, ka veselības nozarē nekas nav izdarīts, – to var tikai cilvēki bez absolūtām... bez kritiskās domāšanas prasmēm. (Starpsaucieni.)

Mūsu sabiedrībā trūkst jaudīgu līderu, kas spēj pateikt arī skarbas lietas (un spēj tās izteikt faktos balstīti) un nebaidās tās pateikt publiski.

Ilze Viņķele ir drosmīga, jaudīga un spējīga veselības ministre, kura nav pelnījusi demisiju pēc 10 mēnešu darba.

Ļausim strādāt un noraidīsim šo demisijas pieprasījumu veselības ministrei.

Paldies par uzmanību! (Aplausi. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Agešina kungs, jums nepietiks ar četrām minūtēm? Nē.

Tātad debatēsim tālāk pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Jānis Butāns, Anda Čakša, Artuss Kaimiņš... ir, Andrejs Klementjevs, Ieva Krapāne, Inese Lībiņa-Egnere un Vladimirs Nikonovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Cienījamā ministres kundze! Es vēlos kārtējo reizi pievērst jūsu, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta darbinieku uzmanību vienai ļoti konkrētai problēmai.

Vēlos jums atgādināt, ka Liepājā vēl aizvien nav pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi bērniem līdz 18 gadiem. Vairāku gadu garumā, lai saņemtu valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, liepājnieki ar bērniem dodas uz citām Latvijas pilsētām – Grobiņu, Kuldīgu, Ventspili – vai pat uz citām valstīm – uz Lietuvu (Klaipēdu vai Palangu).

Citi ir spiesti stāvēt rindā Liepājā, lai šos pakalpojumus, iespējams, saņemtu pēc apmēram 26 mēnešiem. Rindā uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem Liepājā pašlaik ir vairāk nekā tūkstoš bērnu, un gaidīšanas laiks tik tiešām pārsniedz divus gadus. Lai tikai nebūtu tā, ka līdz tam laikam bērnam, kad viņš tiks pie ārsta, jau visi zobi būs izkrituši dabiski!

Jā, protams, vienu... protams, var jau bērnu vest pie ārsta arī par naudu, bet, ja vecāki saņem minimālo algu un bērni ir divi, tad nu nesanāk.

Tāpēc rodas jautājums: ko darīt tām ģimenēm, kas nevar atļauties samaksāt ārstam privātpraksē, teiksim, 20 eiro par viena zoba salabošanu? Es uzskatu, ka Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem un Liepājas pilsētas domes vadībai ir jāpilda savi pienākumi aktīvi un kopīgiem spēkiem jānodrošina bērniem valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, kā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

Kāpēc tas netika izdarīts līdz šim? Speciālistu trūkuma dēļ vai kvotu dēļ, vai vēl kādu citu iemeslu dēļ? Bērnu vecākus tas maz interesē. Cilvēki maksā nodokļus un ir tiesīgi pieprasīt pildīt likumu normas. Ja bērni saņem šos pakalpojumus par maksu, tad ir nepieciešams izstrādāt noteikumus par kompensācijas mehānismiem.

Liepājas pašvaldības pārstāvji vairākkārt ir tikušies ar veselības ministri, Liepājas zobārstiem, atbildīgajām valsts amatpersonām, lai lūgtu risināt šo sasāpējušo jautājumu, ka valsts piešķirtais finansējums un kārtība par zobu labošanu bērniem neapmierina Liepājas zobārstus... un... kuriem ir brīva izvēle – slēgt vai neslēgt līgumu ar valsti par šī pakalpojuma sniegšanu. Liepājas pašvaldībai caur kapitālsabiedrību "Liepājas reģionālā slimnīca" pieder sava zobārstniecības poliklīnika, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus bērniem, taču pieprasījums ir ļoti liels, bet ārstu skaits – nepietiekams. Šobrīd tiek meklēti un uzrunāti ārsti, kuri būtu gatavi nākt un strādāt. Protams, ar to nepietiek. Un es aicinu atbildīgo ministriju sazobē ar Liepājas domes vadību risināt šīs problēmas nekavējoties, jo tās nav tikušas atrisinātas jau vairāku gadu garumā.

Cienījamā ministres kundze! Skaidrs, ka Saeima... Saeimas vairākums šodien koalīcijas stabilitātes dēļ vai citu iemeslu dēļ neatbalstīs neuzticības izteikšanu jums. Tāpēc es vēlos jūs informēt, ka sestdien, 7. decembrī, no pulksten 11.00 līdz pulksten 13.00 pie Liepājas pilsētas domes ēkas Rožu ielā 6 notiks pikets. Piketa mērķis ir pievērst atbildīgo institūciju un sabiedrības uzmanību faktam, ka valsts apmaksātie zobārstniecības pakalpojumi bērniem līdz 18 gadiem Liepājā joprojām nav pieejami. Pēdējo divu gadu laikā situācija nav uzlabojusies, problēma nav atrisināta, bērni gaida rindā divus gadus – vairāk nekā tūkstoš cilvēku.

Līdz ar to es aicinu jūs, ministres kundze, ierasties uz piketu pie Liepājas pilsētas domes sestdien, 7. decembrī, pulksten 11.00, lai uzklausītu Liepājas iedzīvotājus.

Bet jau šobrīd, šodien man gribētos saprast jūsu vīziju, dzirdēt secinājumus, redzēt risinājumus, jo šī problēma Liepājā jārisina nekavējoties.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā ministre! Kolēģi! Vispirms paldies opozīcijai par šodien mums doto iespēju beidzot iedziļināties veselības aprūpes jomā, lai saprastu, cik lielā mērā tā ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam un Latvijas tālākai attīstībai. (Starpsauciens: "Iedziļināties vajadzēja uz budžetu!")

Mediķi pamatoti sūdzas par zemajām algām, iedzīvotāji – par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un bieži – par kvalitāti. Veselības ministrijas uzdevums ir domāt un, protams, arī strādāt pie šo jautājumu... uzlabošanas, bet visas Saeimas un valdības uzdevums ir saprast un rīkoties. Saprast, ka veselības aprūpei Latvijā ir vismazākais finansējums Eiropas Savienībā un arī OECD. Un man nav pat svarīgi, kurā... kuru mērījumu ņemt, jo mēs tāpat esam lejasgalā. Tāpēc nav brīnums, ka mūsu iedzīvotāju veselība ir tik slikta un mēs mirstam ātri un drīz.

Ja būtu tikai viena sakarība, kas mums visiem jāzina par Latvijas veselības aprūpi un virzību uz nākotni skaitļos, tad tie būtu skaitļi 4 un 7. Septiņi procenti no iekšzemes kopprodukta ir tas naudas apjoms, ko vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs novirza veselības aprūpei. Latvijā nākamgad tas būs 4,1. Jūs zināt, cik ir skaitļos 1 procents no iekšzemes kopprodukta? Tie ir 300 miljoni. (Dep. I. Rībena: "Pagājušogad iedeva 200 miljonus un nekas neuzlabojās! Sistēma ir brāķis!") Tātad mums... līdz Eiropas Savienības līmeņa veselības aprūpei... ir vajadzīgs gandrīz miljards eiro, lai mēs dabūtu tādu veselības aprūpi, kādu mēs kā Eiropas Savienības iedzīvotāji esam pelnījuši. Acīmredzami iepriekšējās valdības šis skaitlis ir tā biedējis, ka papildu nauda nav meklēta, izņemot pēdējo – Kučinska valdību... Un arī tad, kad situācija kļuva spiedīga. Mūs tas nebiedē, un mēs skatāmies ilgtermiņā.

Manam kolēģim... bijušajam kolēģim profesoram korupcijas jomā bija izstrādāts tāds mērījums, ko viņš sauca par mersedesa indeksu. Ierodoties kādā valstī, viņš paskatījās uz mašīnām ielās un pēc tās proporcijas starp bagātām, šikām, "biezām" mašīnām un iedzīvotāju... vidējo līmeni viņš diezgan nekļūdīgi varēja noteikt politiskās korupcijas līmeni valstī. To viņš ieraudzīja un tādu vērtējumu deva arī par Latviju 2000. gadu sākumā.

Man nav mērījumu par dārgajām medicīnas iekārtām un to saistību ar Latvijā ilgstošo politisko korupciju, taču šokējoši bija saprast, ka Veselības ministrijas rīcībā līdz šim nav bijis informācijas par to, kur kādas iekārtas atrodas. Tajā brīdī, ja ir koruptīva un uz saiknēm balstīta sistēma, tu ne tikai dārgi pērc, bet arī pēc tam slikti izmanto un nekādā veidā neesi dārgs saimnieks. Tu turpini dārgi iztērēt... uzturēt produktu, par ko esi samaksājis pārāk dārgi un ko nemāki izmantot. Tagad tam būs pielikts punkts.

Veselības ministrija ir vienojusies ne tikai ar valsts un pašvaldību pārraudzībā esošajām slimnīcām, bet arī ar privātajiem – izveidot medicīnisko iekārtu karti, lai mēs ne tikai zinātu, kā efektīvāk izmantot šīs sistēmas, bet arī lai ārsts un pacients nesēdētu vienā autobusā, braucot uz konkrēto vietu veikt izmeklējumu (un pēc tam katrs aizietu savā virzienā), jo tur būtu ne tikai tas aparāts, kurš netiek pienācīgi izmantots, bet būtu aizķērusies arī kāda kvota. Atklātība sistēmā to palīdzēs nodrošināt.

Valstij jābūt rūpīgam saimniekam un jārēķina – ko un kā vajadzēs. Iepirkuma zelta likums ir – jo labāk tu zini, ko gribi nopirkt, jo labāk un izdevīgāk spēsi to izdarīt. Ministrijai būs rūpīgi jāpiestrādā, lai tās vadlīnijas par iekārtu iepirkumiem, par ko runāja ministre, tiktu slimnīcās ievērotas. Un es ticu, ka tas izdosies.

Tāpēc es arī priecājos, ka Baltijas Asamblejas ietvaros ir apstiprinātas medikamentu kopīgu iepirkumu vadlīnijas 2019. un 2020. gadam, jo iepriekš, kopīgi veicot iepirkumus ar Igauniju, vienā medikamentu jomā – vakcīnās – ietaupījums bija ap pusmiljonu un vairāk eiro katras valsts pusē. Tāpēc tas būtu jāturpina.

Tomēr no taupības vien mēs veselāki nekļūsim. Mēs saņemam tieši to, ko ieguldām. Paldies sabiedrībai un mediķiem, kas vairs negrib samierināties ar palieku finansējumu veselības nozarei. Mēs arī strādāsim, lai uzlabojumi veselības aprūpes sistēmā būtu.

Paldies ministrei par līdz šim iesākto, un es aicinu neatbalstīt ministres demisiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Šodien no šīs tribīnes ir ļoti daudz runāts par visdažādākajiem veselības aspektiem. Es gribētu pievērst uzmanību dažām no veselības sistēmas reformām, kas skar tieši pacientus.

Šodien sniegšu jums piemērus no tā, kas notiek vēža skrīningā. Tā ir valsts programma, lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās. Runāšu par divām lietām.

Vispirms par mamogrāfiju. Ministres Viņķeles vadībā notiek pārmaiņas mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanā. Ir veikts pieejamības un kvalitātes audits. Atbilstoši šim auditam ir izstrādāti soļi, kā uzlabot pakalpojumu. Skrīninga īstenošanas apmācības radiologiem, radiologu asistentiem, radiogrāferiem. Pārstrādātas uzaicinājuma vēstules sievietēm, lai tās būtu saprotamākas, iejūtīgākas un lai vēl vairāk mudinātu sievietes veikt valsts apmaksāto izmeklējumu. Tiek mainīti algoritmi, kā sarunāties ar pacienti, lai nodrošinātu pacientes izpratni par to, kas notiek ar viņas veselību, par līdzdarbošanos savā ārstniecībā, un stiprinātu atgriezenisko saiti... par turpmākajām nepieciešamajām darbībām veselības uzlabošanā. Jau ar 1. septembri ir ieviests tā sauktais četru acu princips. Tā ir starptautiska, standartizēta metode, ka katru mamogrāfijas izmeklējumu skata divi neatkarīgi radiologi, tādējādi samazinot risku par nepareizi nolasītiem vai interpretētiem izmeklējumiem. Šīs ir pārmaiņas, kas padara pakalpojumu kvalitatīvāku, saprotamāku, iejūtīgāku pret pacienti.

Otrs piemērs ir zarnu vēža diagnostikā. No oktobra valsts ir sākusi apmaksāt efektīvāku un pacientiem draudzīgāku zarnu vēža diagnostiku. Līdzšinējā diagnostika cilvēkiem sagādāja lielas neērtības, bet ar jauno metodi tās samazinātas līdz minimumam. Jaunā metode palīdz atklāt zarnu vēzi agrīnajā stadijā, pat pirms jebkādu simptomu parādīšanās. Jaunā testu metode būtiski atvieglo testu veikšanu, jo tos var darīt pacients mājas apstākļos. Turklāt šī metode ir precīzāka par iepriekš pieejamajiem testiem. Arī šis pakalpojums ir kvalitatīvāks un ērtāks pacientam.

Šie ir tikai divi pilieni tajā reformu pasākumu jūrā... ko vada ministre Viņķele. Tie ir ilustratīvi piemēri – kādām vietām ir jāmainās sistēmā, kā šīs pārmaiņas jau notiek un kā tām ir jāturpinās veselības ministres Viņķeles vadībā.

Aicinu atļaut ministrei turpināt strādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Godātie kolēģi! Valdības vadītājs aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli nevis meklēt savai nozarei naudu, bet darīt savu darbu nozares ietvaros un sakārtot veselības aprūpes sistēmu.

Gribu teikt tikai to, ka nozares sistēmiska sakārtošana tiek veikta un tas tiks darīts arī turpmāk. Līdz šim ir vairākkārt... es no tribīnes esmu runājusi par administratīvi teritoriālo reformu. Ir saņemti pārmetumi, ka tā ir tikai robežu reforma, kas neparedz saturu. Šoreiz gribu parunāt par saturu, ko paralēli, ņemot vērā administratīvās reformas ieceres, plāno un pēta... veic Veselības ministrija Ilzes Viņķeles vadībā.

Jau pirms vairākiem gadiem, 2017. gada augustā, valdība tika iepazīstināta ar ļoti būtisku veselības nozares problēmu. Tā ir saistīta ar Latvijas slimnīcu tīklu, kas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti starp reģioniem un vietējām pašvaldībām. Pastāv nevienlīdzība ne tikai ienākumu, ekonomiskās aktivitātes ziņā, bet arī tajā ziņā, ka ir ierobežota piekļuve specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas.

Viens piemērs. Latvijā olnīcu vēža pacienšu mirstība vienā reģiona slimnīcā, kur šādu pacienšu skaits ir mazs, bija pusotras reizes augstāka nekā citā slimnīcā, kur konkrētās diagnozes pacienšu skaits ir liels un šīs slimnīcas darbības intensitāte līdz ar to ir daudz augstāka. Izpētot iemeslus, ministrija secināja, ka kvalitāti nodrošina pietiekoši liels manipulāciju skaits, ko veic ārsti un medicīniskais personāls. Jo vairāk ārsts ar olnīcu vēža gadījumiem strādā, jo viņa pieredzes ceļā iegūtā kvalifikācija ir augstāka un cilvēku mirstība – zemāka. Tā ir darba kvalitātes problēma mazajās slimnīcās... ārstu pieredzes trūkuma dēļ, jo pacientu plūsmas apjoms neļauj nodrošināt pietiekamu pieredzes līmeni.

Veselības ministrija ir nākusi klajā ar iniciatīvu optimizēt slimnīcu tīklu, tostarp gatavoties valsts līdzdalībai stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās.

Gribu uzsvērt, ka slimnīcu tīkla optimizācija nenozīmēs slimnīcu skaita samazināšanu. Veselības ministrijas plāns ir nodrošināt loģiski izkārtotu slimnīcu tīklu, kas ļaus pacientiem neatliekamo palīdzību un primārās aprūpes pakalpojumus saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt sarežģītākās operācijas un ārstēšanu – izcilības centros reģionālajās slimnīcās un universitāšu slimnīcās.

Sadarbībā ar Veselības inspekciju un Nacionālo veselības dienestu ministre ir apmeklējusi slimnīcas un ir vērtēta to darbība. Turklāt ir vērtēta ne tikai pakalpojumu pieejamība, bet arī to kvalitāte. Ar pilnu ziņojumu Veselības ministrija plāno iepazīstināt jau šā gada nogalē.

Vēl viena problemātika, ko vēlos iezīmēt, ir Latvijas lielāko slimnīcu darbība... ar finansiāliem zaudējumiem. To pamatā ir veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Slimnīcu vadītāji ne reizi ir publiski un ziņojumos norādījuši, ka slimnīcu zaudējumi galvenokārt saistīti ar to, ka valsts nesamaksā par veiktajiem pakalpojumiem atbilstoši to reālajām izmaksām.

Kamēr valsts nesegs veselības aprūpes pakalpojumu reālās izmaksas, Latvijas lielākās slimnīcas, kuras sniedz vissarežģītākos un dārgākos pakalpojumus, nestrādās ar peļņu.

Lai arī kādu slimnīcu optimizāciju un reformu Veselības ministrija veiktu, to rezultātā iegūtais finansējums tūlīt pat tiks izlietots, lai mazinātu slimnīcu zaudējumus un lāpītu finanšu caurumus. Situācija veselības nozarē ir tāda, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks finansējuma (kas joprojām ir katastrofāli nepietiekams) izlietojums jaunu naudu neradīs. Šis nav tas gadījums. Tas jāsaprot... Šis nav tas gadījums, kad algu palielinājumu mediķiem var atrast ar iekšējo sistēmas sakārtošanu. Tas ir jāsaprot, un par to ir jāuzņemas atbildība visai valdībai, visiem Saeimas deputātiem, strādājot pie nākamā gada budžeta.

Aicinu noraidīt lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei" un ļaut viņai strādāt tālāk un turpināt iecerētos darbus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es kopā ar frakciju balsošu "par" demisiju. Nemēģināšu tikpat izteiksmīgi kā Vjačeslavs Dombrovskis stāstīt, ko nav izdarījusi Ilze Viņķele.

Es kāpu tribīnē, lai, kamēr Ilze Viņķele ir ministre, paspētu pateikties par to labo, ko viņa ir izdarījusi.

Es pateicos par to, ka viņa atveda uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi Pasaules Veselības organizācijas pārstāvi, kurš Latvijas veselības aprūpes priekšā nolika spoguli, lai demonstrētu, cik bēdīgi ir tās funkcionēšanas rezultāti, lai parādītu to visiem deputātiem, kas piedalījās sēdē, un pierādītu, ka nepietiekamas publiskās finansēšanas dēļ parādās šādi rezultāti. Neviens cits veselības ministrs pēdējo septiņu gadu laikā nav mēģinājis pacelt šo plīvuru, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība to ir darījusi viena.

Pateicos arī par to, ka Ministru kabineta Zaļajā zālē Ilze ir pirmā, kas rosinājusi nepieciešamo naudu nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina. 12 vīri valdībā neizdarīja to, ko ir izdarījusi viena, bet prātīga un drosmīga sieviete, kura faktiski piedāvāja sākt cīņu ar kaiti, kura septiņus gadus pēc kārtas izņem naudu no ekonomikas, tātad arī no veselības aprūpes. Proti, tā ir stingrās taupības finanšu politika – rūsa, kas saēd visu Eiropas Savienības ekonomisko organismu, bet visstiprāk – dalībvalstis, kurām iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemākais, un Latvija ir starp tām.

Pateicos par to, ka Ilze piedāvāja reformēt nodokļu sistēmu tā, lai no budžeta pārdalāmā summa būtu lielāka, par to, ka jādomā par nodokļu pieaugumu. Un, galvenais, – ka ir jāpalielina nodoklis kapitāla pieaugumam, kurš tagad ir mazāks nekā algas nodoklis.

Lai arī kāds būs politiskās balsošanas rezultāts, es novēlu Ilzei paturēt savu apņēmīgumu, lai iniciatīvas turpinātos un risināšana turpinātos valdībā vai ārpus tās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministres kundze! Šo demisijas pieprasījumu parakstot, man bija divējādas sajūtas.

Pirmā lieta. Protams, ir argumenti "par", nopietni argumenti "par". Pirmais un galvenais – ka nav pildīts likums, kuru šī Saeima ir pieņēmusi. Un ir tā: pat tad, ja visa sabiedrība šobrīd nevar solidarizēties ar ideju, ka ārstiem vajadzētu daudz vairāk naudas, visa sabiedrība ir vienisprātis par to, ka Saeima nedrīkst pārkāpt likumus, kurus pati ir pieņēmusi.

Otra lieta. Es tiešām arī uzskatu, ka tā bija liela kļūda, ka ministres kundze atcēla iepriekšējās valdības paveikto, likvidēja faktiski iespēju brīvprātīgi pievienoties veselības apdrošināšanai. Tādā veidā vēl vairāk tiek palielināta nevienlīdzība. Jo tie cilvēki, kuri strādā vispārējā nodokļu režīmā un kuriem tika par vienu procentu palielinātas sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai, netaisnīgi maksā vairāk, saņemot to pašu pakalpojumu, ko saņem arī tā sabiedrības daļa, kas maksā ļoti maz vai nemaksā gandrīz neko.

Solidaritāte ir normālas sabiedrības parādība. Tie, kas var, – tiem ir jāpalīdz tiem, kas nevar. Bet, ja viņiem ir jāpalīdz arī tiem, kas ne pārāk grib, tad tas sanāk jau pārāk daudz. Es uzskatu, ka tā sistēma, kuru tika sākts veidot, bija pilnveidojama. Tagad to izdarīt, sākot no nulles, būs daudz grūtāk. (Dep. I. Rībena: "Pie tam jau ceturto reizi!")

Trešā lieta. Ministres kundze ļoti daudzus darbus tomēr arī atliek. Mēs dzirdējām plašu to uzdevumu klāstu, kuri jau ir paveikti. Tas ir tiešām augsti vērtējams, bet... Atliekot darbus... un arī šī nepietiekamā finansējuma kontekstā... tiek vainota nodokļu reforma. Un par to es arī dažus vārdus vēlos pieminēt.

Pirmkārt. Nodokļu reformas mērķis bija gan palielināt budžeta ieņēmumus, gan mazināt nevienlīdzību, gan arī palielināt konkurētspēju.

Par nevienlīdzības mazināšanu. Es vienmēr esmu teikusi, ka nodokļu reformu nevar izmantot kā vienīgo instrumentu nevienlīdzības mazināšanai. Tas nav iespējams. Ar nodokļu likmēm vien to nevar panākt, tāpēc ir jābūt mērķtiecīgai sociālajai politikai. Tā sadaļa... tas, ko mēs varējām un centāmies darīt, – samazinājām nodokļu slogu mazākām algām. Nāk līdzi defekti, administrēšana grūta, bet tādā veidā vismaz tika panākts progresivitātes līmeņa palielinājums.

Otrkārt. Par konkurētspējas palielināšanu un par budžeta ieņēmumu kritumu. Lielākais kritums budžeta ieņēmumos veidojas tieši šobrīd, 2019. gadā, nevis 2018. gadā, kad mēs izmantojām atkāpi veselības finansēšanai. 2018. gadā nebija tā, ka naudas pietrūka tāpēc, ka īstenojām nodokļu reformu. Naudas pietrūka tāpēc, ka jau iepriekšējās valdības laikā bija sadalīta fiskālā telpa vairākus gadus uz priekšu. Un mēs sapratām, ka veselības nozarei nauda ir akūti nepieciešama, tādēļ izmantojām atkāpi jeb, jā, deficīta palielināšanu, investējot veselībā.

Šogad lielākais kritums rodas tāpēc, ka mēs pilnībā mainījām uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu. No tā nevar izvairīties, tas ir iemesls, kura dēļ daudzas valdības iepriekš runāja... arī daudzas valstis runāja par to, ka grib ieviest reinvestētās peļņas nodokļa sistēmu... respektīvi, nulles procentu likmes apmērā... To faktiski ir grūti izdarīt, jo apmēram divus gadus ir milzīgs budžeta ieņēmumu kritums no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Bet – kāds ir bonuss? Palielinās uzņēmēju konkurētspēja. Un to mēs jau redzam... Es domāju, tas mērķis arī ir jau sasniegts un būs vēl labāki rādītāji nākamajos gados. Investīciju apjoms aug, pašu kapitāla struktūra uzņēmumiem tiešām ļoti būtiski uzlabojas. Tas bija tas mērķis, un bez tā...

Es domāju, ka nodokļu reformas dēļ, patiesību sakot, mums ir tik strauja izaugsme iepriekšējā gadā – 4,8 procenti. Arī šogad 3,1, un nākamajā gadā mēs plānojam 2,7 procentus, kas faktiski ir vairāk nekā divas reizes lielāka izaugsme nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Un šī iemesla dēļ mēs vispār varam rēķināties ar to, ka mums ir apmēram 700 miljoni papildu naudas valsts budžetā. Tāpēc tie ir argumenti par labu demisijai.

Bet es arī saprotu, ka Viņķeles kundze šobrīd tiek izmantota kā vudū lelle, kurā dur adatas, lai sāpētu visai valdībai un visai koalīcijai. Tikai atšķirība ir tāda, ka dur vudū lellē jeb Viņķeles kundzē, bet pārējiem nesāp.

Nesāp Kariņa kungam, kurš nevis kā premjers tiešām mēģina atrisināt problēmu – veselības finansējuma trūkumu –, bet to kā tādu karstu vai degošu sērkociņu nodod no rokas rokā un visbeidzot vēl pasaka Viņķeles kundzei: "Ejiet mājās! Meklējiet savas ministrijas gaņģos to naudu!" Bez premjera palīdzības to īsti nevar izdarīt, jo, ja vien koalīcija nav vienojusies par vienu... galveno prioritāti, tad, budžetu veidojot, naudu "saplosa" daudzās mazās sastāvdaļās, neizdarot lielas lietas. To mēs redzam arī nākamā gada budžetā, kad koalīcijai ir bijis svarīgāk palielināt partiju finansējumu – tieši jau šogad. Koalīcijai ir bijis svarīgāk paslēpt politiskās kvotas futbola laukuma formā (kā jau tika pieminēts), bet ne tikai... nevis koncentrēties uz veselības aprūpes finansējumu.

Viņķeles kundzei durot, nesāp, piemēram, deputātam Skrides kungam, kurš kā atbildīgās komisijas vadītājs virzīja grozījumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā Saeimā vēl tādā pēcvēlēšanu eiforijā un aicināja likumprojektu atbalstīt, un pēc tam intervijās arī pats uzstāja uz to, ka viņš neatbalstīs nākamo budžetu... nākamo gadu budžetus, ja nebūs šī finansējuma pieauguma veselības nozarei. Un to darīja, neskatoties uz to, ka Finanšu ministrija bija sniegusi negatīvu atzinumu un norādījusi, ka naudas tam nav un ka ir ļoti rūpīgi jāstrādā, lai varētu sagādāt līdzekļus... šādiem solījumiem... kas arī šī gada budžetā... nākamā gada budžetā nav izdarīts. Es domāju, ka ļoti maz patiesībā ir strādāts, piemēram, pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu piedāvājuma vai izdevumu pārskatīšanas pēc būtības.

Nesāp arī Bondara kungam, kurš kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs nevis sarunājas un veido to dialogu, ko arī ministres kundze minēja (tiešām bez dialoga, pat ja nepatīkamas lietas saka, rezultātu nevar panākt), bet, uzlicis savu dzelteno klauna cepuri uz galda, faktiski pazemoja tos mediķus, kas bija atnākuši uz komisijas sēdi, un plašsaziņas līdzekļos lepni ironizēja, ka stulbi pieņemt likumus, kurus nevar izpildīt, kaut pats tos likumus bija pieņēmis.

Nesāp koalīcijai un nesāp arī atsevišķiem deputātiem.

Bet, tā kā mēs kā deputāti nevaram ierosināt koalīcijas padomes demisiju vai atsevišķu deputātu demisiju, tad ir tā, ka Viņķeles kundzei ir jāuzņemas atbildība un demisijas pieprasījums ir tieši viņai par visas koalīcijas un kolēģu neizdarībām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ministres kundze! Es vēlos parunāt par IKT un datiem veselības aprūpes kontekstā. Lai mēs spētu nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas administrēšanu un to, lai lēmumi tiktu pieņemti caurspīdīgi, ir jābūt mūsdienīgai IKT infrastruktūrai un šiem lēmumiem jābalstās datos. Lai mēs spētu attīstīt pakalpojumu veselības aprūpē, dati mūsdienās ir tas priekšnosacījums, kurš ir vērsts uz iedzīvotājiem. Jo šis spektrs dod mums ļoti plašas iespējas pielāgot individuālus pakalpojumus, lai mēs varētu spēt kopumā attīstīt tādu veselības aprūpes sistēmu, kas ir efektīva, moderna un iet līdzi laikam.

Šeit man ir jāatzīmē vairākas lietas, ko Veselības ministrija Ilzes Viņķeles vadībā ir darījusi šajā laikā. Tā, piemēram, manuprāt, ļoti svarīgs moments, ko Viņķeles kundze minēja arī savā uzrunā, ir tas, ka tiek izvērtēts iepriekš darītais, šajā gadījumā – IKT iepirkumi. Ir skaidri redzams, ka šie ļoti daudzie iepirkumi ir bijuši apšaubāmi, – un ne velti ir ierosināta krimināllieta par to, kādā veidā šie iepirkumi tika veikti. Bija skaidra un ne pārāk laba, ja tā var izteikties, iesaiste tieši no ministra... iepriekšējā ministra biroja puses, lai šis iepirkums tiktu veikts... Tādā ziņā šis ir solis uz priekšu, lai mēs konstatētu tās sistēmas nepilnības, kuras ir iespējams novērst.

Tāpat vēlos atzīmēt, ka Nacionālajam veselības dienestam ir jauns vadītājs, kurš par savu prioritāti ir noteicis datus un labu pārvaldību (ko iepriekš jau es uzsvēru), tātad arī daudz prātīgāku un saprotamāku E-veselības sistēmas attīstību mums visiem.

Vēl jāatzīmē, ka ministrijas iniciatīvas rezultātā tika pārskatītas E-veselības nākotnes prioritātes un atbilstība tālākajiem plāniem, jo izaicinājumu mums tiešām ir daudz. Ja nemaldos, pavasarī tika konstatētas vairākas... problēmu virzieni, kuros ir jāstrādā. Man prieks, ka ministrija tiešām aktīvi ņem dalību, ne tikai lai atrisinātu šīs problēmas, bet arī lai raudzītos, kādā veidā E-veselību mēs varētu attīstīt nākotnē. Ir izveidota arī E-veselības lietotāju padome, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks akcents šādas sistēmas veidošanā, lai tiktu iesaistīti arī nozares profesionāļi. Ka ne tikai izdomājam, ka, hei, nu mums vajag šādu sistēmu, izdomāsim, kā tad mēs to samocīsim, uzmodelēsim... kāds piegājiens varbūt ir bijis iepriekš... Bet šeit tiešām ir izveidota padome ar speciālistiem, ārstiem, farmaceitiem, nozares ekspertiem, kas zina, kādā veidā sistēmai būtu jādarbojas un jāstrādā. Tā ka es redzu, ka ir ļoti skaidras iestrādnes un jau labi padarīti darbi gan attiecībā uz IKT, gan attiecībā uz datu nodrošināšanu un pieejamību šajā nozarē.

Tā ka es aicinu mūs visus, kolēģi, ļaut Ilzei Viņķelei turpināt strādāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Viņķeles kundze! Šodien jūs redzat, cik daudz jums ir atbalstītāju jūsu dzimtajā frakcijā. Man šķiet, ka daudzi no tiem cilvēkiem, kuri šodien teica runas un pauda jums atbalstu, var ieņemt veselības ministra vietu. Vispirms viņi ir ievēlēti deputāti. Tas ir ļoti svarīgi, jo tieši šobrīd, kad Briselē formējas jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, pasvītroja, ka galvenais, ka visi Eiropas komisāri pirmām kārtām ir ievēlēti deputāti. Viņi gāja caur šo vēlētāju filtru. Viņi ir atbalstīti no tautas. Bet, ja ministre, kuru šodien tik kvēli kritizē tauta... Kāpēc viņa neizgāja pie piketētājiem, kāpēc viņa nepārrunāja ar viņiem... aktivitātes?

Lieta ir tāda, ka diemžēl piketētāji atnāk pie Saeimas nama un vaino mūs Viņķeles kundzes neizdarītajās lietās. Mūs gribēja atlaist viņas dēļ. Man šķiet, ka tas nav taisnīgi, jo Veselības ministrija taču atrodas Brīvības ielā 72. Kāpēc viņi uz turieni negāja? Man šķiet, ka vispirms ministrei jāatbild par to, kā tiek tērēti 1,37 miljardi eiro jeb 4,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Man šķiet, ka reti kādai no Latvijas ministrijām ir tāds budžets. Varam salīdzināt tikai ar Aizsardzības ministrijas budžetu... kuru vada... arī no liberālās partijas Attīstībai/Par!... ministrs Artis Pabriks. Man šķiet, ka tieši tāpēc, ka Viņķeles kundzei nav tādas politiskas... teiksim tā, politiska atbalsta, viņa neprot saņemt no pārējiem ministriem... mijiedarbību un sadalīt šo naudu... piemēram, no Aizsardzības ministrijas. Kā mēs to varam izdarīt? Piemēram, katram gadījumam Latvijai jābūt resursiem, teiksim tā, ievainotu karavīru ārstēšanai, teiksim tā, asins resursiem, operāciju blokiem, resursiem evakuācijai un tā tālāk. Šīm vajadzībām ir nepieciešami desmitiem miljoni eiro, un tos var saņemt no NATO naudas, no Aizsardzības ministrijas, bet diemžēl divi ministri no Attīstībai/Par! nevar sarunāties savā starpā.

Es varu novēlēt ministram tikai vienu – stipru veselību, lai pēc visa tā nebūtu jāārstējas pie Latvijas mediķiem. Bet pagaidām es balsošu "par" šī viltotā valdības locekļa atkāpšanos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamā veselības ministre! Augsti godātie deputāti! Es pirms nedaudz vairāk... nedaudz mazāk nekā pirms gada, nokļūstot... ieņemot Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra posteni... Es teiktu, ka es ar tādu lielu interesi devos uz Veselības ministriju, lai iepazītos, nu, ar daudziem dažādiem... detaļām, sīkumiem, vadlīnijām, plāniem... ko Veselības ministrija dara. Ja sākumā mans viedoklis par to, kas notiek Veselības ministrijā, arī veselības nozarē kopumā, bija apmēram tāds: "Nu, nozarē ir daudz naudas, daudz miljonu, un vienkārši tas viss ir tā ļoti strikti jāsakārto, un visas problēmas tiks atrisinātas," tad, ejot mēnešiem, es esmu sapratis skaidri un gaiši, ka patiesībā ļoti daudzas lietas, kas notiek mūsu veselības aprūpē, balstās uz šo cilvēku, kas strādā veselības nozarē, un, es gribētu teikt, Veselības ministrijas... civildienesta ierēdņu entuziasma, milzīgās pieredzes un atbildības dažādu plānu un ieteikumu sagatavošanā. Un pat visneiedomājam... prasot risinājumus bieži vien visneiedomājamākajām lietām... es brīnos, cik ātri šie cilvēki var dot risinājumus.

Bet ir viens apstāklis, kas mani kā jaunu deputātu ļoti pārsteidz. Tas ir tas, ka mums ir neskaitāmi plāni, projekti, rīcības un vīzijas, bet daudzas, daudzas no tām paliek puspildītas vai vispār neizpildītas atvilktnēs viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka veselības aprūpei... un šai nozarei gadiem – gadiem! – ir milzīgi nepietiekams finansējums.

Ja veselības aprūpei atvēlētais finansējums no IKP jau gadiem ir teju divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs, nav jābrīnās, ka nozarē samilzušas problēmas, un nav jābrīnās, ka ārsti protestē pie Saeimas.

Vēl es gribētu teikt, ka pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka Veselības ministrijai it kā neesot plāna, kā sakārtot nozari, kā panākt tajā uzlabojumus. Ja šādus apgalvojumus pauž vāji informēts iedzīvotājs, kurš nejaušības dēļ nokļuvis Saeimā, es nebrīnos, bet mani izbrīna, ja ko tādu dzirdu no jau gadiem Saeimā strādājošiem politiķiem, kuri taču zina, ka gadiem veselības aprūpei atvēlēti vien nedaudz vairāk nekā 3 procenti no IKP. Un viņi šodien pamatā ir lielie kritizētāji un demisijas pieprasītāji, kaut gan patiesībā, kā mēs zinām, viņi ir politiķi ilgspēlētāji.

Lai kliedētu šo aplamo ziņu par plāna neesību, uzskaitīšu tikai dažus no svarīgākajiem plāniem:

Veselības sistēmas reformu plāns, kurš tiek realizēts kopš 2017. gada, tiek turpināts, un arī 2020. gada budžetā ir paredzēti 144 miljoni – ne vairs no budžeta deficīta, bet no pamatbudžeta –, lai varētu iesākt un turpināt reformas gan onkoloģijā, gan pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un tā tālāk.

Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns. Tas ir... 2020. gadam mēs pieprasījām 5,6 miljonus. Diemžēl budžeta iespēju dēļ ne viss šis finansējums var tikt iekļauts 2020. gada budžetā.

Plāns reto slimību jomā. Lai to realizētu, 2020. gadā ir nepieciešami 7,6 miljoni. To vietā varējām atvēlēt 3 miljonus.

Rīcības plāns psihiskās veselības uzlabošanai. 2020. gadā nepieciešami 13,7 miljoni. Atvēlēti – 3,8 miljoni.

Kompensējamo medikamentu un centralizētu iepirkumu veikšanai – būtu nepieciešami 38 miljoni, taču varējām atļauties vien 4,3 miljonus.

HIV, seksuāli transmisīvo slimību, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas plānam 2020. gadā būtu nepieciešami 3,5 miljoni, taču budžeta iespēju nav.

Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas plāns ir izstrādāts faktiski šī gada vasarā, un beidzot iedzīvinās "vienas veselības" konceptu arī Latvijā; arī šajā ziņā būsim starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Es varētu saukt vēl un vēl. Lai varētu realizēt visas šīs aktivitātes, Veselības ministrija bija aprēķinājusi kopējo papildus nepieciešamo finansējumu – 279 miljoni, no kuriem 119,6 miljoni bija paredzēti arī nepieciešamajam un solītajam mediķu algu pieaugumam.

Slimnīcu līmeņu monitorings, pakalpojumu pieejamības uzlabošanas plāns, rezidentūras programmu pārskatīšana, jauna atalgojuma modeļa izstrāde, slimnīcu darbības vērtēšana.

Vienlaikus vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka bieži vien sabiedriskajā telpā tiek minēts arguments, ka veselības aprūpē nepieciešams visaptverošs audits, lai varētu pārliecināties par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Sistēma tiek auditēta nepārtraukti. Tas notiek arī pašreiz. Viens audits, tāds abstrakts audits, visā nozarē nav nedz racionāls, nedz iespējams, jo tas būs virspusējs. Veselības nozare ir ļoti komplicēta un sastāv no ļoti daudzām dažādām sadaļām, kas ir jāauditē atsevišķi, un tas notiek.

Uz to, kurās jomās ir nepieciešami uzlabojumi, mums jau vairākkārt ir norādījuši arī Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas eksperti. Iepriekšējie audita ziņojumi, ieteikumi, secinājumi mums ir ļoti labi zināmi, kā arī pieejami plašākai publikai un atrodami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Tie visi kā viens... cauri visiem tiem... cauri vijas viena ziņa – nepietiekams finansējums veselības aprūpei. Šo nozares izvērtēšanu pēc Veselības ministrijas aicinājuma ir veikuši minētie ārvalstu eksperti. Viņu secinājumi jau tagad tiek aktīvi izmantoti, veicot... ļoti stratēģiskus, nozīmīgus lēmumus pieņemot ministrijā. Turklāt drīzumā Latvijā ieradīsies OECD eksperti, kuri izvērtēs veselības aprūpes pakalpojumus. Plašāk par padarīto un vēl darāmo mēs informēsim. Informējam nepārtraukti.

Tāpat Veselības ministrija seko gan Konkurences padomes, gan Valsts kontroles ieteikumiem; arī tie eksperti monitorē veselības aprūpi.

Kolēģi! Man tiešām ir grūti iedomāties, kura vēl nozare būtu uzsākusi tik plašas reformas un saņēmusi tik daudz rekomendāciju.

Vēl nedaudz par tarifiem. Ministres kundze jau pieminēja, bet... Aplēse, pārrēķinot visus tarifus, kas mums ir... vairāk nekā 4 tūkstoši... Valsts, iespējams, slimnīcām gadā nesamaksā... vairāk... aptuveni... ap 400 miljoniem. Daudzās jomās pacienti... faktiski slimnīcai pacientu uzņemt ir neizdevīgi, jo valsts nesedz reālās ārstēšanas izmaksas. Nu kā lai šādā situācijā mēs prasām no slimnīcām kā valsts kapitālsabiedrībām labus finanšu rādītājus? Šādā situācijā uz pacientu centrēta pieeja automātiski atkrīt, jo slimnīcai pacients nav izdevīgs, bet ir finansiāli neizdevīgs. Katra diena, ko viņš atrodas slimnīcas gultā, slimnīcai rada zaudējumus. Pašreiz ministrija ir mainījusi un izdarījusi grozījumus, kā jau veselības ministre teica, 400 tarifos, bet ne visus diemžēl mēs varam iekļaut, jo tie prasa papildu finansējumu. Piemēram, 2020. gada budžetā bija nepieciešami 26 miljoni, lai ieviestu tikai šos jaunos, pārrēķinātos, tarifus.

Fakti runā, kolēģi, paši par sevi. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 2018. gada budžets bija 118 miljoni eiro, Tallinas centrālās slimnīcas (kas ir ļoti līdzīga apjoma ziņā) 2018. gada budžets bija 250 miljoni eiro. Tātad mēs savai veselībai tērējam gandrīz... uz pusi mazāk!

Dārgie kolēģi! Izšķiršanās par to, vai beidzot mūsu valsts iedzīvotāju veselībā esam gatavi investēt vismaz minimāli nepieciešamo naudu, nav tikai mūsu, "Attīstībai/Par!" deputātu, izšķiršanās. Tā ir visas Saeimas un visas mūsu valsts iedzīvotāju izšķiršanās. Es ticu, es tiešām ticu, un es esmu pārliecināts, ka tā labā griba, kas 2018. gada decembrī tika izteikta, un tika veikts grozījums 2018. gada... Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gadā... ka tā nav mazinājusies. Šī labā griba, es varu droši teikt, manā sirdī un "Attīstībai/Par!" deputātu sirdīs ir saglabājusies, un mēs joprojām uzskatām, ka turpmākajos gados ir nepieciešams palielināt finansējumu veselības aprūpei un ir nepieciešams atrisināt šo jautājumu attiecībā uz solījumiem mediķu algu palielināšanai.

Ziniet, kolēģi, man nāk prātā tāds salīdzinājums. Mums ir... un es te uzrunāju galvenokārt jaunos deputātus, kuri pirmo reizi ievēlēti Saeimā.

Mums šoreiz ir gadījies tā kā vienam jaunam pilsonim, kas pirmo reizi ir saņēmis algu un ļoti priecīgs aizgājis uz veikalu, lai iepirktu visu savai dzīvei, jaunajai dzīvei, ko viņš uzsāks. Pieejot pie kases, viņš konstatē, ka diemžēl naudas pietiek tikai pusei no precēm, ko viņš ir paņēmis. Un mēs joprojām stāvam pie šīs kases un nesaprotam, ko tagad darīt, – vai šīs preces likt atpakaļ vai tomēr prasīt veikalam kredītu, vai atrast finansējumu... nu es nezinu, aiziet un paprasīt mammai... Ja mēs runājam konkrēti par pilsoņiem... Šī izšķiršanās, es vēlreiz saku, kolēģi, ir mūsu un jaunās politikas izšķiršanās. Šie vecie... un es saprotu, ka tā var gadīties cilvēkam, kas pirmo reizi aiziet uz veikalu un tērē savu algu. Bet kā tas var gadīties cilvēkam, kas desmito un divdesmito reizi iet uz veikalu? Man ir grūti to iedomāties.

Beidzot savu uzrunu un saprotot, ka 2020. gada budžets, par kuru mēs esam balsojuši, paredz vairāk nekā 200 miljonus veselības aprūpei, jo tajā naudā beidzot ir arī bez budžeta deficīta paredzētie 114 miljoni uzsāktajām reformām, plus 68 miljoni papildus... tātad nauda nozarei. Tādēļ budžets būtībā ir labs.

Tomēr jautājums par trūkstošo finansējumu, kas tika pielemts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, manuprāt, ir mūsu un jaunās politikas godaprāta, cieņas un atbildības jautājums, un šis jautājums mums ir jārisina visiem kopā, kolēģi.

Es kategoriski iebilstu pret prasību izteikt neuzticību veselības ministrei. Viņa ir ļoti labi uzsākusi savu darbu, un aicinu balsot "pret" demisijas pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Cienījamā ministre! Vērtējot Ilzes Viņķeles darbību veselības ministres amatā, sākšu ar jautājumu par politisko konsekvenci. Vēl priekšvēlēšanu kampaņas laikā Viņķeles kundze ļoti uzstājīgi teica, ka viņa cīnīsies par divu grozu atcelšanu, un to arī izdarīja. Un es nevarētu to neapsveikt tieši tādēļ, ka SASKAŅAS pozīcija šajā jautājumā arī bija līdzīga. Par to liels paldies.

Es vēlētos šodien izteikt arī divas pateicības.

2019. gada budžeta ietvaros es iesniedzu grozījumu... par 211 tūkstošu eiro piešķiršanu Latvijas Transplantācijas centram – sertificētu audu saderības laboratorijas izveidei. Tas ļautu mūsu valstij beidzot iestāties organizācijā Scandiatransplant un nodrošināt to, lai mūsu cilvēki, kuriem nepieciešama sirds, aknu, nieru, plaušu transplantācija, varētu palikt dzīvi; viņiem tiks piemeklēti legāli donoru orgāni atbilstoši augstākajiem Eiropas standartiem. Kā jūs labi atceraties, visi opozīcijas priekšlikumi toreiz, pavasarī, šogad, tika noraidīti, bet, neskatoties uz to, Veselības ministrija bija atradusi šo naudu, un šī nauda ir piešķirta Latvijas Transplantācijas centram 2020. gada budžeta ietvaros. Par to liels, liels paldies ministrijai.

Otrais gadījums bija saistīts ar SASKAŅAS deputātu... manu priekšlikumu un Pimenova kunga priekšlikumu par naudas līdzekļu piešķiršanu tā dēvētajai medicīniskajai barībai. Tā ir tā barība, tie maisījumi, kurus ievada cilvēkam, kurš pats nevar paēst, intravenozi vai caur zondi. Ja tas netiktu izdarīts, cilvēks vienkārši nomirtu badā. Šo maisījumu izmaksas ir no 300 līdz 500 eiro mēnesī. Pimenova kungs piedāvāja piešķirt šim mērķim vienu miljonu eiro. Es prasīju vispār niecīgu summu – 164 tūkstošus eiro, lai varētu nodrošināt medicīnisko pārtiku cilvēkiem, kuriem trūkst šīs naudas. Priekšlikums tika noraidīts. Bet, ja jūs tagad paskatītos Veselības ministrijas mājaslapā, jūs tur sameklētu ziņu par to, ka nākamajā gadā Veselības ministrija nozares budžeta ietvaros gatavos risinājumus, lai uzsāktu valsts apmaksātu... enterālās un parenterālās barošanas maisījumu apmaksu ambulatorajiem pacientiem. Tas ļaus novērst situāciju, kad, izrakstoties no slimnīcas, pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties nepieciešamo speciālo uzturu. Par to arī liels paldies Veselības ministrijai. Tas ir paraugs tam, ka personībai ir noteikta loma politikas veidošanā.

Cits jautājums, vai tā ir laba prakse. Vai tā ir laba prakse, ka ļoti nepieciešamas lietas, kas skar Latvijas iedzīvotājus, tiek ieviestas slepeni, pa melno eju, – nevis legāli caur budžetu, bet tikai, pateicoties konkrētu ministriju darbinieku rūpēm?

Tāpēc diemžēl, kā jau teica mani kolēģi, SASKAŅA šodien balsos "par" Ilzes Viņķeles demisiju, jo diemžēl šajā valdībā personības loma ir nulles vērta. Kopumā šī valdība un tātad diemžēl arī veselības ministre ir novedusi veselības nozari līdz krīzei.

Pieminēšu tikai to, ka pašlaik Latvijā trūkst 3500 medmāsu, 100 ārsti ik gadu pamet Latviju. Pacienti no savas kabatas apmaksā gandrīz 45 procentus medicīnas pakalpojumu.

Tāpēc mēs balsosim "par" demisiju kā neuzticības apliecinājumu visam Kariņa Ministru kabinetam un... tā tiesiskajam nihilismam.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā ministre! Kā veselības aprūpes sistēmas lietotājs ar vislielāko stāžu, kā ārstu dēls un vectēvs es varētu runāt par reformu, par problēmām veselības aprūpē stundām. Bet šodien stāsts nav par to. Šodien stāsts nav arī par mediķu algām. Šodien stāsts ir par politisko atbildību.

Politiskā atbildība ir par procesiem, kas notiek dažādās nozarēs, veselības aprūpē tai skaitā, par iecerētām darbībām, par rezultātiem, par visu pārējo, bet augstākā politiskā atbildība (un ne tikai politiskā) ir par likuma normu ievērošanu valstī. Ja mēs neesam ievērojuši kaut vienu no daudzajām likuma normām, tā ir politiskā bezatbildība.

Kad kolēģi no "Attīstībai/Par!" šodien aizstāv ministri, tā ir pareiza rīcība, bet to vajadzēja darīt nevis šeit, Saeimas zālē... to vajadzēja darīt Ministru kabineta sēdē, kad runa bija par budžeta projektu. Tur vajadzēja strikti parādīt savu pozīciju, vai mēs aizstāvam likuma normas, vai mēs prasām, lai tās tiktu ievērotas, valstī pastāvot mūsu "bezkompromisu tiesiskumam", vai ne.

Tāpēc tas pirmām kārtām un galvenokārt ir jautājums par politisko atbildību. Un mediķu (un ne tikai mediķu) protesti attiecināmi uz... Kas attiecas uz Saeimu... tie ir vērsti ne tikai pret to, ka netika paaugstinātas algas mediķiem vai kādam citam, šeit ir runa par to, kā Saeima un valdība varēja uzdrošināties nepildīt normas, kuras paši ir pieņēmuši. Tas ir tas jautājums, tā ir tā jautājuma būtība, un tā ir tā cena, kas jāmaksā par politisko atbildību un bezatbildību.

Viņķeles kundze tiešām... ne tikai to, ko viņa šodien šeit stāstīja par savām iecerēm un plāniem... Jā, tas tiešām ir atbalstāms. Bet šinī gadījumā balsošana... balsojums par uzticības vai neuzticības izteikšanu ir tā cena, kas jāmaksā tieši par politisko atbildību.

Es personīgi uzskatu, ka tas ir tik svarīgs moments visai sabiedrībai un Saeimai pirmām kārtām, ka šī demisija būtu jāatbalsta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Atgriežoties atkal – šodien jau otro reizi – pie jautājuma par veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanu, es vēlos piebilst, ka šis nav jautājums tikai par to, ka veselības aprūpes darbiniekiem likumā noteiktais algu paaugstinājums nav iekļauts budžetā un visi uz to ir pievēruši acis – visa koalīcija, prezidents un Ministru kabinets. Un šī neveiklā taisnošanās sākumā: "Vai, mums tā sanāca!", pēc tam "Nu, pameklēsim vēl!" un tā tālāk, un tā joprojām – tas tiešām izskatās ļoti neveikli. Jautājums ir par to, ka šobrīd jūs cenšaties nostiprināt principu (esat jau to izdarījuši ar Levita kunga palīdzību), ka uz jums likumi neattiecas. Ka jūs varat piemānīt mediķus šodien, rīt jūs varat piemānīt skolotājus, parīt – pensionārus, pēc tam – ugunsdzēsējus, policistus. Jums būs pilnīgi vienalga, ko piemānīt nākamajā reizē, jo šī situācija vispār nekādā veidā neatspoguļosies jūsu dzīvē. Jūs plānojat Ziemassvētku brīvdienas, domājat par to, kā jūs tālāk svinēsiet un ko jūs darīsiet; jūs pilnīgi neaizdomājaties par to, kādu haosu jūs esat radījuši valstī. Jūs cerat, ka mediķu protesti ir kā tāds niķīga bērna untums. Nu, paniķosies, paraudās kaut kur stūrī, pasitīs durvis un pēc tam izdarīs to, ko jūs no viņa gaidījāt, – nomierināsies. Jūs domājat, ka sabiedrību var tādā veidā nomierināt, vienkārši ignorējot to, kas notiek patlaban?

Bet tas ir ļoti bīstams princips, jo... Patiesībā mediķi cīnās ne tikai par sevi. Viņi cīnās ne tikai par to, lai viņiem būtu mazliet lielāka alga ar 1. janvāri; viņi šobrīd stāv par visu sabiedrību. Par visu sabiedrību, kuru jūs varat ar vieglu roku piemānīt rīt un parīt, un tā tālāk, jo šis pārkāpums jums tiks piedots.

Viņķeles kundze, protams, kā nozares vadītāja ir atbildīga par to, ka viņa pārāk klusi lūdza Ministru kabinetā, pārāk klusi aicināja ievērot informatīvo ziņojumu un samierinājās ar to, ka viņai vienkārši atteica.

Bet var būt, ka bija savādāk. Var būt, ka bija savādāk. Var būt, ka konservatīvie, veidojot budžetu, palūdza mediķu algu pieaugumu uz deficīta rēķina. Var būt, ka tā bija. Un var būt, ka tad, kad konservatīvie to lūdza, "Attīstībai/Par!" nekādā veidā nenoreaģēja un nepievienojās šim lūgumam. Var būt, ka tā bija.

Un var būt, ka šis Viņķeles kundzes izmisīgais lūgums tomēr palielināt deficītu... nesen, tagad... ir nācis tikai tāpēc, ka bija šis demisijas pieprasījums. Viss var būt, jo jūsu sarunas koalīcijas padomē jau netiek atklātas un mēs varam izlasīt tikai atsevišķus viedokļus.

Ļoti rūpīgi klausoties Viņķeles kundzes kolēģu sacīto, es arī piekrītu Dolgopolova kungam, ka Dūrīša kunga ziņojums par to, ka nozarei ir nepieciešams finansējums, ka mediķu algām ir nepieciešams finansējuma palielinājums... Varēja tiešām sajusties kā oktobrī, kad bija budžeta veidošanas procesa pēdējā stadija. Un Dūrīša kungam pēc būtības tas bija jāsaka ne tikai šeit, tribīnē, oktobrī, bet arī Ministru kabinetā. Mēs nezinām, vai tas notika.

Un, protams, ļoti interesanti bija uzzināt, ka Viņķeles kundze tomēr nav visvairāk svītrotā politiķe. Tas bija ļoti vērtīgi. Un īpaši vērtīgi bija uzzināt to, ka Viņķeles kundzes kolēģi uzskata... vērtē viņas piemērotību amatam atkarībā no tā, ar kādu transportlīdzekli viņa pārvietojas. Arī tas bija ļoti interesanti. Ja viņa pārvietotos ar ēzelīti, droši vien viņas reitingi būtu vēl augstāki. Jo šajā gadījumā velosipēds ir tas noteicošais transportlīdzeklis, kas ļauj jums uzticēties Viņķeles kundzes sirsnībai.

Bet, ja runājam nopietni, šobrīd ir runa par aroganci. Par ministres aroganci. Viņa aicina vienkārši mediķus pašus iet un meklēt naudu, tad viņa mēģina palielināt budžeta deficītu, un tā raustīšanās, tā nekonsekvence, kas ir vērojama, ir tiešām ļoti sliktas prakses pazīme.

Tāpēc arī mēs aicinām atbalstīt Viņķeles kundzes demisiju, jo uzskatām, ka nozarē ir pieļauts ļoti daudz kļūdu. Šis tiesiskais nihilisms, kuru jūs, godātie koalīcijas kolēģi, piekopjat un cerat, ka turpināsiet piekopt, ir jāizbeidz!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Es nemēģināšu pārliecināt jūs balsot citādāk. Atbalstiet demisiju! Un, protams, es nemēģināšu pārliecināt jūs, ka jābalso "par" Viņķeles kundzes atstāšanu amatā.

Bet es gribu teikt, ka tā pasaule taču nemainās. Jau vairākus gadsimtus atpakaļ šī pasaule piesita kādu krustā par mūsu grēkiem, bet šobrīd mēs mēģinām "piesist" Viņķeles kundzi krustā (Starpsauciens.), jo, redziet, neesam atraduši pietiekamu finansējumu veselības nozarei. (Dep. A. Gobzems: "Jūs likumu pārkāpāt!")

Es jums varu pateikt, vienalga, kā jūs balsosiet, un vienalga, kurā flangā jūs sēžat – kreisajā, labajā, centrā –, vienalga mums nākamajos gados neizbēgt no situācijas, kā atrast papildu finansējumu veselības aprūpei... Jo pretējā gadījumā, pretējā gadījumā būs – latviski runājot – auzas! (Dep. I. Rībena: "Neviens vairs netic veselības aprūpei valsts sistēmā!")

Es jums varu pateikt, ka mūsu kā politiķu pienākums ir darīt visu, lai šis finansējums būtu un lai Viņķeles kundze varētu darboties ar šo finansējumu tik profesionāli un tik efektīvi, kā tas ir bijis līdz šim. Jo pretējā gadījumā... Kolēģi, mēs Viņķeles kundzei neiedevām mandātu "brīnumdare", mēs iedevām mandātu "veselības ministre" (Dep. I. Rībena: "Lai izjauktu sistēmu!"), un ar veselības ministres mandātu nevar saradīt brīnumus, ja nav finansējuma.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt neuzticības izteikšanu ministrei Viņķelei un savukārt atbalstīt papildu finansējumu veselības aprūpei tad, kad tas būs pieejams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šodienas drūmo diskusiju, kad netiek pildīts likums, ko ir pieņēmis šis parlaments, un kad tribīnē kāpj cilvēki, kas šodien, pat ne citu dienu, bet šodien ir balsojuši "pret" mediķu algu palielināšanu, – kā, piemēram, Ilmārs Dūrītis, kas šodien ir balsojis "pret", kā, piemēram, Mārtiņš Bondars, kas šodien ir balsojis "pret", kā, piemēram, dakteris Andris Skride, kas šodien ir balsojis "pret" mediķu algu palielināšanu, kā visa "Attīstībai/Par!", kas šodien ir balsojusi "pret" mediķu algu palielināšanu.

Šodien uz šīs drūmās nots es gribētu... ar tādu gaišu skatu nākotnē. Man ienāca prātā viena sena anekdote, kas ir piemērojama šai situācijai. Tā anekdote ir aptuveni tāda, ka sarunājas divas draudzenes un viena neapmierināta saka otrai: "Zini, es taisos šķirties no sava vīra – ministra." – "Kāpēc?" – "Tāpēc, ka viņš tikai stāv pie gultas visu laiku un sola, ka būs ļoti labi!"

Tāpat ir arī ar tiem solījumiem gan no Attīstībai/Par!, gan no Jaunās VIENOTĪBAS, gan no JKP, gan arī no Viņķeles kundzes. Tiek solīts un solīts.

Es varu izlasīt šos solījumus, kas ir bijuši priekšvēlēšanu kampaņā.

Jaunā konservatīvā partija – ārstu algas vismaz 1700 eiro uz rokas, māsiņu algas – vismaz 800 eiro uz rokas. (No JK frakcijas: "Kur ir koferi?")

Tālāk, nākamais. Attīstībai/Par!... Es nerunāšu par angļu valodu, kas gada laikā tiks Viņķelei iemācīta. Es runāšu tikai par to, ko dakteris Skride teica televīzijā un rakstīja arī savā četrtūkstoš zīmju programmā: "Divkāršosim medicīnas māsu algas." Šodien viņš balsoja "pret" medicīnas māsu algu paaugstināšanu, bet pirms vēlēšanām solīja, ka nu tikai!

Jaunā VIENOTĪBA sola: "Bezmaksas ikgadēja veselības profilakse." Jaunā VIENOTĪBA... jau 10 gadus... sola veselību uzlabot! "[..] kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe" visā Latvijā, "vienoti Nacionālās veselības standarti [..]." Arī tas, man liekas, visu laiku tiek solīts: "Samazinātas zāļu cenas [..]."

Kaimiņš pirms vēlēšanām par medikamentu cenām runāja no rīta līdz vakaram. Bet tas bija tajā laikā, kad viņš nebija pievienojies JK frakcijai, tad, kad viņam vēl bija sava partija. Tajā laikā viņš par to runāja. Tagad vairs ne, tagad tikai ar Strīķi pa stūriem tur kaut ko... sarunājas. Tas ir vienīgais, kas ir.

Es gribētu atgādināt – šeit ir tā "jaunā" koalīcija, kas ir pret tiem oligarhiem un visu to. Tādi vecāka gadagājuma deputāti noteikti atcerēsies 1995.–1997. gadu, kad oligarha Andra Šķēles pirmajā un otrajā valdībā bija tāds veselības valsts ministrs Juris Viņķelis, Ilzes Viņķeles vīrs, starp citu, ja (Starpsauciens.)... tajā laikā bija. Kopš 1995. gada mums ir veselības aprūpē kāds uzlabojums? Nav. Tāpēc ka... man ir tāda sajūta radusies, ka mūsu sabiedrībā dažiem cilvēkiem demokrātija izpaužas... nu, tajā viņu izpratnē... nu, kaut kas līdzīgs tā kā monarhijai... ka tas amats tiek vai nu mantots, vai nodots kaut kādu laulības līgumu ceļā, vai kaut kā tamlīdzīgi.

Demokrātijā, tautas gribu izpildot... Starp citu, jūs, Šteina kungs, neatradīsiet nevienu Skandināvijas valsti, nevienu augsti attīstītas demokrātijas valsti, kurā uz pēdējo vietu nosvītrots politiķis kļūtu... ka viņam vispār būtu izredzes kļūt par ministru. Tā nav nevienā...! Un jūs lielījāt, ka Viņķeles kundze nav pati, pati nepopulārākā ministre. Es jums gribētu teikt: ja mēs pieņemam jūsu loģiku, Šteina kungs, tad... startējot vēlēšanās (es vēl tikko paskatījos statistikas datus Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā), Andris Kivičs trīsreiz populārāks par Viņķeli bija. (Smiekli.) Tad jau Andrim Kivičam vajadzēja būt Viņķeles vietā, ja mēs pēc jūsu loģikas izvēlētos, kam ir jākļūst par veselības nozares pārstāvi.

Bet pats būtiskākais, ko es gribu teikt, – Viņķeles kundze ir solījusi – solījusi ne tikai šogad, ne tikai pagājušogad, bet kopš 1995. gada ir solījusi –, ka šeit visiem dzīve būs skaista un rožaina. Un tas ir tā kā tajā anekdotē: varbūt beidzot ir pienācis laiks šķirties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, kolēģi, jums visiem, īpaši deputātiem no "Attīstībai/Par!". Jūs tieši šodien stiprināt parlamentāro demokrātiju un piedalāties debatēs, kas pie ministra demisijas ir tāds rets izņēmums. Un tiešām jūsu argumentu šodien bija daudz. Jūs aizstāvējāt savu ministri. Bet es tomēr gribētu teikt, ka tās lietas, ko ministre ir izdarījusi – ko ministre tiešām ir izdarījusi! – un kas ir bijis tāds tiešām politisks lēmums... ir bijusi tikai viena – atteikties no divu grozu sistēmas, pāriet uz vienu, atteikties no brīvprātīgajiem maksājumiem.

Un... Dūrīša kungs savā uzrunā minēja – un es varu tikai pievienoties viņam – to, ka Veselības ministrijā ļoti augsti... profesionāļi strādā, tiešām tur ir izcils personāls. Es droši varu šodien teikt: ja mēs iebalsotu, piemēram, Artusu Kaimiņu par veselības ministru, jūs varētu šodien tieši tāpat nākt un stāstīt, cik daudz veselības jomā ir izdarīts, jo gluži vienkārši ministrija jau nestāv uz vietas, ministrija strādā.

Galvenais jautājums jau ir – kur tad ir tā faktos balstītā politika, faktos balstītā argumentācija? Fakts ir tāds, ka mēs visi nobalsojām "par" to, lai mediķiem paceltu algas, un fakts ir tāds, ka jūs nobalsojāt "par" budžetu, kas šo likumu neizpilda. Un par to arī ir šis demisijas pieprasījums, un par to arī mēs šodien runājam, un tā ir jūsu vistiešākā atbildība. Tāpēc es aicinu ministri vairāk iesaistīties un tiešām virzīt tās politiskās iniciatīvas, par kurām viņa tik daudz runā, mazāk runāt, vairāk darīt, un, ja no kaut kā atsakās, tad likt arī vietā! Pateikt "Ā" ir ļoti vienkārši, tas ir ļoti populāri – pieņemt populārus lēmumus –, bet izdarīt to nepopulāro – to diemžēl no jums mēs neesam sagaidījuši.

Tāpēc šajā gadījumā es neredzu starpību starp Artusu Kaimiņu un Ilzi Viņķeli.

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: "Paldies tev!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Cik man tur, 15 minūtes, ja?

Šodien teikšu trīs lietas. Vispirms pāris vārdi par Ilzi Viņķeli kā cilvēku. Es pazīstu maz cilvēku, kuri tik bieži teiktu patiesību acīs. Daudziem cilvēkiem šī īpašība nepatīk, un varbūt kāds varētu apgalvot (Starpsauciens.), ka šī īpašība ir tā, kas rada arī kādus mīnusiņus, un vispār, ka politiķiem tā nevajadzētu darīt. Bet Ilze tāda ir. Ilze "nerunā pekstiņus", viņas pašas vārdiem runājot... un atļaušos atgādināt... Ne visi varbūt to toreiz sadzirdēja, bet pagājušā gada 13. decembrī Ilze mūs visus brīdināja, ka nevajag šādu lēmumu pieņemt. Ilze arī gada pirmajā pusē brīdināja, ka, būtiski nepārskatot valsts budžeta ieņēmumu pusi, tādu solījumu, "par" kādu mēs, 90 no mums, nobalsojām pagājušā gada 13. decembrī, visticamāk, nebūs iespējams izpildīt.

Līdz ar ko es domāju: kā cilvēks Ilze Viņķele ir ļoti piemērota tā darba darīšanai, kuru viņa šobrīd veic. Ilze nebaidās no reformām, Ilze ir cilvēks, kas ir gatavs iet uz rezultātu un pārvarēt dažādas grūtības.

Tagad par kvalifikāciju. Tā ir otra lieta. Es domāju, ka Ilze Viņķele ir unikāli kvalificēta, lai darītu to darbu, kāds ir jāpaveic veselības aprūpes jomā Latvijā. Viena no likstām, kas šo nozari ir vajājusi pēdējos gados, ir tā, ka šo nozari ir pārstāvējuši tā dēvētie nozares ministri, ar to saprotot, ka viņi ir pārstāvējuši pašas nozares vai kādas nozares daļas, nevis Latvijas sabiedrības intereses. Ilze Viņķele nav nedz ārste, nedz strādājusi farmācijas industrijā, toties Ilzei Viņķelei ir maģistra grāds sabiedrības veselības vadībā.

Iespējams, Ilze Viņķele ir kvalificētākā ministre un reformām piemērotākā ministre, kāda neatkarīgās Latvijas... šajā posmā ir bijusi.

Tagad par vienu aspektu veselības aprūpes reformās, kurš varbūt šodien ir aizskarts nedaudz mazāk un ir, protams, saistāms arī ar to, ka Ilze Viņķele tieši ir kvalificēta un izprot veselības aprūpes sistēmas pārvaldi. Tā ir pārvaldības joma, kas man, protams, arī personīgi ir tuva.

Atgādināšu, ka šajā Saeimā viens no labajiem darbiem, ko mēs esam izdarījuši, ir: mēs grozījām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, citstarp paredzot to, ka lielām valsts kapitālsabiedrībām vairs nebūs izvēles iespējas... izvēles iespējas, kuru savulaik sagādāja ministrs Belēvičs, ja es nekļūdos, par to, ka lielajām slimnīcām nav obligāti taisīt padomes un palīdzēt valsts sekretāram pieskatīt šos milzīgos uzņēmumus, šīs milzīgās organizācijas efektīvas veselības aprūpes nodrošināšanā par valsts budžeta naudu.

Ilze Viņķele negaidīja, kamēr stāsies spēkā likuma grozījumi, lai sāktu šīs padomes veidot un lai piesaistītu starptautiskus kandidātus, un rezultāts šobrīd ir tāds, ka uz šīm trīs universitāšu slimnīcu padomēm ir pieteikušies, ja nekļūdos, pāri par 80 kandidātiem, tostarp no ārzemēm – visaugstākās raudzes kvalifikācijas cilvēki ar pieredzi slimnīcu pārvaldībā citās valstīs. Un es ļoti ceru, ka janvārī tas padomju sastāvs, kurš tiks iecelts, visus patīkami pārsteigs un ka tas būs solis uz priekšu, lai Latvijas lielās universitātes slimnīcas tiktu pārvaldītas efektīvi un lai nebūtu šaubu ēnas pār to... ka mums pietrūks kapacitātes pieskatīt to, cik jēdzīgi tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi un kā un kādā tempā tiek uzlabota pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpēc noslēgumā es aicināšu ne tikai balsot "pret" Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījumu, bet, balsojot "pret" Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījumu, balsot "par" reformām veselības aprūpē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Krišāns.

Jums pietiktu ar septiņām minūtēm?

Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Godājamie deputāti! Es tā kā nebiju domājis runāt, bet... To, ko mēs runājam, klausās arī mediķi, klausās arī tie, kuri šodien atrodas... kuru nav šeit, bet kuri atrodas slimnīcās un cīnās par cilvēku dzīvībām.

Te ministre teica, ka viņai teica, ka ir mediķi, kas guļot darbā. Man zvanīja ķirurgs, kas tiešām guļ darbā, jo viņš strādā vēl trijās slimnīcās, viņš nedēļām neiet uz mājām. Viņš teica, ka viņš ir tas "noziedzīgais elements", kas pēc smagas operācijas paliek pa nakti pie sava pacienta un guļ blakus palātā.

To, ko teica mūsu vecākais deputāts, es cienu. Šodien nav runa par tām algām medicīnā, šodien ir runa par to, ka mums ir izkritusi vesela mediķu paaudze, viņi ir aizbraukuši projām. Šodien runa ir par to, ka mums nav bērnu acu ārstu, ir jāgaida rindā. Novados nav bērnu kardiologu. Novados nav endokrinologu. Novados nav hematologu. Pusgadu jāstāv rindā. Šodien jau runa ir par to, runa ir par to izmisumu, ko tie dakteri skata ikdienā: milzīgas rindas uz protezēšanu, uz plānveida operācijām, kurām pietrūkst naudas. Daudzām lietām pietrūkst naudas.

Šodien ir runa arī par to, ka cilvēki, pensionāri, nespēj nopirkt medikamentus, viņi nedēļām staigā pie ģimenes ārstiem, un pēc tam, kad nonāk slimnīcās, valstij tas jau daudz vairāk izmaksā.

Es domāju, ka šai koalīcijai ir jāsaprot, ka medicīnai ir vajadzīga nauda. Problēmu ir daudz. Es domāju, ka šodien nenotiks brīnums un ministres kundze paliks amatā. Es viņai gribu novēlēt... Cerams, ka viņa zina, ka reformas ir vajadzīgas. Ir vajadzīgas kardinālas reformas. Mēs esam ieslīguši... Mēs simtiem tūkstošu... drukājam par Eiropas naudu kaut kādus bukletus, atgādinot par veselību. Un varbūt... Te runāja par mamogrāfiju... Varbūt kaut kā motivēt vajag, lai obligāti, kā tajos sliktajos padomju laikos, katra sieviete reizi gadā atnāk. Tad, kad nebija visi tie vēža gadījumi... Lai nav tā kā šodien: atnāk pie ārsta, kad jau ceturtā stadija, un arī ārsts ir izmisumā. (Starpsauciens.)

Jā. Paldies. Es ceru uz veselo saprātu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlos teikt tikai īsu repliku uz Daniela Pavļuta teikto, kurš lielīja Viņķeles kundzi.

Par kompetenci runājot, replika ir šāda. Mums Viņķeles kundze ir bijusi labklājības ministre, un kopš tā laika nevienlīdzība un nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits ir tikai palielinājies. Man ļoti negribētos, lai veselības jomā mēs nonāktu... tādos pašos bēdīgos statistikas datos... pareizāk sakot, vēl bēdīgākos, nekā mēs esam šobrīd, tāpēc nu absolūti nevar piekrist, ka cilvēks, kurš ir 10 gadus solījis, bet izmaiņas mēs savā dzīvē neesam redzējuši... ka tagad būs tas brīnumlīdzeklis, kas palīdzēs visu atrisināt.

Bet tas ir mazākais.

Lielākais, ko es gribu uzsvērt. Nevienā augsti attīstītā demokrātijā, nevienā Skandināvijas valstī jūs, pirmkārt, nekad neredzēsiet par ministru cilvēku, kurš ir nosvītrots pat savā partijā uz pēdējo vietu, un, otrkārt, nevienā augsti attīstītā demokrātijā, nevienā Skandināvijas valstī jūs neredzēsiet ministru, kurš neuzņemas politisko atbildību brīdī, kad netiek pildīts likums. Mēs neredzēsim nevienā attīstītā demokrātijā un nevienā Skandināvijas valstī, ka ir parlaments un ir valdība, kas nepilda spēkā esošus likumus un uzskata, kā Orvela romānā, ka visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Un šajā konkrētajā gadījumā tas nav pieļaujams demokrātiskā un, kā jūs sakāt, "bezkompromisu tiesiskuma" sabiedrībā. Tas nav "bezkompromisu tiesiskums", tas ir cinisms, tas ir nihilisms, un tā ir tikai tāda tukša solīšana – tā Attīstībai/Par! ar Danielu Pavļutu priekšgalā solīja visiem iemācīt angļu valodu, tā tagad sola, ka ministre Viņķele savedīs kārtībā veselības aprūpes sistēmu. Tā nebūs, un tā nekad nenotiks, jo vēsturiskā pieredze saka – ministre Viņķele arī citos savas iepriekšējās darbības periodos nav paveikusi to, ko ir solījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Latkovskis un Petraviča lūdz izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 15.15. Vai deputātiem ir iebildumi? Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Dace Bluķe... ir, Jānis Butāns, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis... bija, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne... Kaimiņš ir... Ieva Krapāne, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule... ir, Ivans Ribakovs... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām debates pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Viņi nebaidās, ka viņi nepagūs nobalsot?

Labdien, kolēģi! Klausījos visas šīs debates, un nevilšus prātā man nāk viens satīrisks raidījums, kurš sākas apmēram šādi... ka mēs dzīvojam visapbrīnojamākajā valstī pasaulē. Valstī, kurā likumus var nepildīt un par to nekas nebūs. Valstī, kurā mediķiem ir dota iespēja strādāt divreiz vairāk virsstundu, nekā likumā ir normāli paredzēts, un viņiem par to nemaksās, kā tas ir paredzēts. Valstī, kurā iepirkt... pēkšņi slimnīcas būvniecības tāmes var izaugt divreiz... gandrīz divreiz lielākas, nekā tas ir bijis sākotnēji, un tas būs normāli. Valstī, kurā var veselības aprūpes jomā taisīt IT iepirkumus daudzu miljonu apmērā un pēc tam šie projekti nestrādā, bet par to nekas nebūs, par to vēl iedos miljonu klāt, lai varētu noslēpt šīs neizdarības. Valstī, kurā gadiem pakalpojumu tarifi neatbilst reālajām izmaksām un tādējādi tiek kropļots pakalpojumu tirgus un tiek radīta augsne korupcijai (un tas notiek gadiem tā!). Valstī, kurā veselības aprūpes nozarei finansējums tiek iedots, bet neviens lāgā nevar pateikt, kur tas īsti paliek. Valstī, kurā slimnīcas nevar iepirkt to, kas tām būtu jāiepērk, bet jāiepērk tas, ko pasaka ierēdņi, un jāiepērk no tiem, no kuriem iepirkt pasaka ierēdņi... pasaka, no kuriem ir jāiepērk.

Sakiet, Viņķeles kundze, kas par to visu ir atbildīgs? Ja tas viss, ko jūs šodien šeit stāstījāt, ir vienkārši kārtējās pasakas, kārtējie meli, lai apmānītu sabiedrību, tad jūsu pienākums būtu nākt šeit un paskaidrot, kāpēc joprojām ir šāda situācija, jo principā pie varas visu laiku ir bijuši vieni un tie paši cilvēki, vienas un tās pašas partijas. Ja jūs nevarat atnākt tagad un paskaidrot, kāpēc ir šāda situācija un kā jūs to risināsiet, konkrēti šos izaicinājumus, tas nozīmē, ka jūs vienkārši melojat, turpināt melot, jo jūs neko netaisāties darīt... principā jūs jau esat arī atbildīga par šo situāciju, kāda ir veselības aprūpes nozarē. Šī situācija ir ielaista gluži kā onkoloģiska slimība – nu jau vienā no pēdējām stadijām. Tā ka, ja jūs tagad neatnāksiet un to nepateiksiet, jūs vienkārši būsiet apliecinājusi visai sabiedrībai, ka tie ir kārtējie meli, kārtējie solījumi, kurus jūs nepildīsiet.

Es aicinu kliedēt šos manus vārdus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es gribētu sākt ar atzinīgiem vārdiem frakcijai "Attīstībai/Par!". Jūs, visa frakcija, gods godam aizstāvējāt savu ministri. Un, man liekas, tas tiešām ir tāds komandas darbs.

Bet, ja runā par koalīciju, – vai vispār ir koalīcija? A ko tie? Ko tie te dara? Kāpēc viņi klusē, visi pārējie? Jūs visi – ko jūs esat izdarījuši? Jūs esat nozaguši naudu mediķiem un iebāzuši savās kabatās – partiju finansējumam! (Starpsauciens.) Un tagad jūs klusējat! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu veselības ministrei Ilzei Viņķelei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, atturas – nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Evijas Papules atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Evijas Papules atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Tutina ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Evijas Papules ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Evijas Papules ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Alda Gobzema un Didža Šmita pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces informatīvo kampaņu".

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem deputātiem... (Starpsauciens.) Nevar runāt, nē. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā".

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja redakcionāla un tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls normas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls normas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Godājamie kolēģi! Trešajā, galīgajā, lasījumā skatām likumprojektu "Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā". Vēlos informēt, ka Saeimas kārtības ruļļa 95. panta kārtībā priekšlikumi netika saņemti. (Starpsauciens: "Kā mēs ierobežosim, ja nav neviena priekšlikuma?")

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! (Smiekli.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" pirms trešā lasījuma.

Komisijā atbalstīts, aicinu likumprojektu... Es atvainojos! Priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā".

Priekšlikumi trešajam lasījumam netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā".

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 13 priekšlikumi.

Sākam izskatīt.

1. priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Lībiņa-Egnere un... pārējie. Komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pieteicos debatēt par šo priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka mani ļoti fascinē jautājuma svarīgums.

Mēs šodien principā nelemjam un nobalsojam "pret" būtiskāko jautājumu, par kuru Latvijā būtu jālemj, – tas ir mediķu algu jautājums. Koalīcija nobalsoja, ka to mēs neizskatīsim.

Ko mēs lemjam? Par ko mēs balsosim? Par ko koalīcija tagad balsos "par"? Ka seskiem pases būs, lai tie ceļotu, ja. (Dep. R. Kols: "Pasaule neapstājas tikai ar tavām iegribām!") Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar iepriekš "Attīstībai/Par!" iesniegto priekšlikumu par tām ceļošanas pasēm. Ir? Tāpēc mēs šodien skatām jautājumu par sesku pasēm. Man šķiet, ka tā prioritāte starp sesku pasēm un mediķu atalgojumu ir mazliet citādāka. Un tam balsojumam arī... Vajadzētu būt, teiksim, uzsvaram tieši uz mediķu atalgojumu, nevis uz šī jautājuma kā svarīgāka darba kārtības jautājuma izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Starpsaucieni: "Regīna, pasaki viņiem!"; "Pasaki visu, ko domā!")

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es tomēr aizstāvēšu seskus (Smiekli.) – ka tiem ir tiesības uz pasi. Un šis jautājums šajā likumā tiešām ir ļoti svarīgs.

Aicinu ikvienu iepazīties ar mūsu priekšlikumiem, lai par to pārliecinātos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. (Starpsauciens: "Ko tu teiksi par seskiem?")

I. Dūrītis (AP!).

Cienījamie kolēģi! Nu es... Man ir žēl, ka Saeimas deputātiem... deputātam ir tik ļoti... tik ļoti virspusēja izpratne par to, kas ir veterinārmedicīna un ko nozīmē Veterinārmedicīnas likums.

Bet nu par konkrēto priekšlikumu. Es aicinātu atbalstīt šā priekšlikuma daļēju atbalstīšanu un iekļaušanu 2. priekšlikumā, jo kopumā... Gribu pateikt, kādi ir šie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā.

Būtībā tie veicinās dzīvnieku īpašnieku atbildību. Būtībā tie Latvijā pastiprinās suņa īpašnieka atbildību tajā gadījumā, ja suns nodara kaitējumu trešai personai (piemēram, sakož kādu sabiedrības locekli). Savukārt pazudušos mājdzīvniekus varēs ātrāk atrast un atdot atpakaļ likumīgajiem īpašniekiem.

Grozījumi paredz, ka ar nākamo gadu kucēnam jau no trīs mēnešu vecuma būs jābūt Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītam dokumentam – Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pasei, kas ir vienīgais dokuments, kurā vienkopus pieejama visa informācija par dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieka mikročipa numurs un ievadīšanas vieta, informācija par dzīvnieka īpašnieku, dzīvnieka vakcinācijām un veselības stāvokli.

Tāpat likumā būs noteikts, ka pēc mikročipa ievadīšanas tam būs jābūt reģistrētam valsts vienotajā reģistrā Latvijas Datu centrā, un tas būs jāizdara līdz dzīvnieka četru mēnešu vecumam.

Tajā pašā laikā varam nomierināt tos suņu īpašniekus, kas jau ir saņēmuši veco dokumentu – suņa vakcinācijas apliecību –, ka jaunas apliecības ar 2020. gada janvāri vairs netiks izsniegtas, taču līdz šim saņemtais dokuments arī nebūs jāmaina. Līdz ar to ir maldīgi domāt, ka dzīvnieku apzīmēšana, dzīvnieku veselība nekādā veidā neietekmē sabiedrību un ikvienu, kas dzīvo jebkurā pasaules valstī. Dzīvnieki mijiedarbojas ar mums, un sakārtotība arī dzīvnieku turēšanu regulējošajos likumos, tai skaitā Veterinārmedicīnas likumā, ir ļoti būtiska.

Es aicinu kolēģus balsot... kopā ar komisiju... komisijā daudz tika diskutēts par šiem grozījumiem... un atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es, protams, saprotu, ka sesku jautājums ir svarīgs. Bet tas, kas man kā cilvēkam, kuram acīmredzot, kā Dūrītis saka, no veterinārās medicīnas nav viss skaidrs, – es nesaprotu vienu: kāpēc šajā likumā netiek regulēts tas, kas saistīts ar jenotu īpašnieku atbildību. Kāpēc tikai par seskiem? Kāpēc ir tāda diskriminācija? (Starpsaucieni.) Tas ir ļoti būtisks jautājums. Un tas ir tas jautājums, kurš šodien, kad mediķi protestē uz ielas diezgan vēsā laikā un saka – viņi ir piekrāpti... Es domāju, ka mums šajā tribīnē... šajā tribīnē tiešām pats svarīgākais, par ko šodien runāt, ir sesku īpašnieku vai jenotu īpašnieku atbildības un... čipēšanas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es gribētu norādīt, ka ar šiem grozījumiem, kā arī ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā strādāja starpfrakciju deputātu grupa. Tas bija rets gadījums, ka gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti bija vienoti un priekšlikumus atbalstīja ļoti daudz dzīvnieku aizsardzības organizāciju. Ja kāds no jums būtu bijis klāt apspriedēs, kur pietrūka vietu, lai piedalītos diskusijā, jūs saprastu, ka tas tiešām ir jautājums, kas uztrauc desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā.

Man ir jānorāda, ka šis priekšlikums, par ko jūs tagad balsosiet, ir tikai daļēji no mūsu domas un daļēji – no dzīvnieku aizsardzības organizāciju priekšlikuma. Tas neizslēdz... un tomēr Latvijā diemžēl turpināsies viena no ēnu ekonomikas jomām, proti, kucēnu pārdošana bez jebkādām iemaksām valsts budžetā... kad pārdod kucēnus bez čipēšanas, reģistrācijas un tā tālāk. Jā, tur ir ierakstīts, ka tāds pienākums ir – reģistrēt kucēnu līdz četru mēnešu vecumam. (Dep. A. Geidāns: "Cik tas maksā? Cik tas maksā?") Bet nekāds administratīvais sods par to pašlaik nav paredzēts. Tas ir tas nākamais uzdevums, kas būs jāpaveic. Mēs noteikti to panāksim, lai pie šī jautājuma atgrieztos un šo normu iestrādātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas īsi piebilstams?

J. Kursīte. Es atgādinu, ka 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem, kas debatējuši, lūdz balsojumu? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Lībiņas-Egneres un citu iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 49, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Kursīte. 2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. – deputātu Lībiņas-Egneres un citu priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 4. – deputātu Lībiņas-Egneres un citu priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. – deputāta Naudiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. – deputātu Lībiņas-Egneres un citu priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 8. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Vesela grāmata... (Starpsauciens.) Tūlīt būs! 11. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 12. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. Un 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" iekļaut darba kārtībā pirms likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā" izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Likumprojekta mērķis ir jau no nākamā gada 1. janvāra slimības pabalstu noteikt vienam no bērna vecākiem... vecākam, kurš nestrādā saistībā ar bērna slimību. Šobrīd tas ir iespējams tikai līdz 21 dienai; ir paredzēts, ka to varēs darīt līdz 26 nedēļām... pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsilija lēmuma.

Likumprojekts ir saskaņots ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Tas ietver arī to, ka bērni, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu un ir nodarbināti, ir pakļauti sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie.

Līdz šim vecākiem slimības pabalstu maksāja tikai par slima bērna kopšanu, ja bērns nebija sasniedzis 14 gadu vecumu. Tagad ir paredzēts slimības pabalstu vecākiem maksāt arī pēc bērna 14 gadu vecuma sasniegšanas – līdz 18 gadu vecumam.

Likumprojekts ir saistīts un virzāms kopā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"".

Pamatojoties uz to, ka grozījumi stājas spēkā ar 2020. gada 1. janvāri, komisija lūdz atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Skride. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Pa, pa, mēs tikai atzinām likumprojektu par steidzamu... Tātad komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

A. Skride. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 21, atturas – nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Skride. 2019. gada 29. novembris. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 5. decembrī.

Sēdes vadītāja. Kurā decembrī? 5., ja? Kurā decembrī izskatīšana?

A. Skride. 5. decembrī.

Sēdes vadītāja. 5. decembrī.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. novembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 5. decembrī.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Likumprojekts saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Tā mērķis ir pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un saskaņot to ar vidējās algas aprēķināšanu citiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Proti, no 2022. gada 1. janvāra bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai ņems vērā personas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pašlaik ir noteikts, ka attiecīgais periods beidzas divus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Likumprojekts arī precizē deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina kārtību un nosacījumiem.

Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir izskatījusi un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Skride. Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Skride. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. novembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 5. decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. novembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 5. decembrī.

Likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā".

Komisijā tika izskatīts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

Ļ. Švecova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" uz otro lasījumu ir iesniegti trīs priekšlikumi. Visus trīs iesniedza Juridiskais birojs.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B. Cilevičs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B. Cilevičs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B. Cilevičs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

B. Cilevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"". Šis likumprojekts saistīts ar tā saucamo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju.

Uz trešo lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi. Visi – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. decembris.

Likumprojekts "Grozījums Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā". Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo – ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" – un faktiski paredz to, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā visās tās teritorijā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Kā zināms, šobrīd ir pašvaldību bērnudārzi, kur tiek īstenota apmācība tikai valsts valodā, ir jauktie bērnudārzi un ir tā sauktie mazākumtautību bērnudārzi.

Faktiski šis likuma grozījums nozīmē to, ka turpmāk tikai... mazākumtautību bērnudārzu nebūs, būs katram pašvaldības... katrai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei ir jānodrošina plūsma arī valsts valodā. Ar to, pirmkārt, tiek sperts vēl viens solis uz mērķi – uz pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. Un, otrkārt, tiek risināta bērnudārzu rindu, bērnudārzu pieejamības problēma lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, kur tā ir aktuāla.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi, piedaloties arī visu iesaistīto pušu pārstāvjiem – Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, ministrijas pārstāvjiem, domes pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem –, un diezgan lielā ekspertu vienprātībā un ar komisijas deputātu balsu absolūtu vairākumu likumprojekts ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ko īsti ar šo grozījumu vēlamies panākt? Grozījuma iesniedzēji apgalvo, ka tas mazinās gadiem pastāvošo diskriminējošo situāciju, ka Latvijā visiem latviešu bērniem nav garantēta iespēja apgūt pirmsskolas izglītību dzimtajā valodā.

Manuprāt, piedāvātais grozījums tikai kārtējo reizi pretstatīs vienu sabiedrības daļu otrai un vairos sabiedrības sašķeltību. Vai jums šķiet, ka, uzliekot pašvaldībām jaunus pienākumus un ierobežojot mazākumtautību tiesības, tiks atrisinātas valstī samilzušās problēmas izglītības sistēmā? Un ka, apstiprinot šo grozījumu, izzudīs rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm? Domāju, ka ne. Tas nav risinājums.

Gribu pievērst jūsu uzmanību arī dažiem citiem aspektiem. Ar šādu grozījumu likumprojekta iesniedzēji diskriminē ne tikai ģimenes, kuras ikdienā izmanto krievu valodu, bet tieši latviski runājošās ģimenes, jo ļoti daudzas latviešu ģimenes, īpaši Latgalē, apzināti sūta savus bērnus uz mazākumtautību bērnudārziem. Kā piemērs var kalpot poļu bērnudārzi, jo tos apmeklē liels skaits bērnu no latviešu ģimenēm. Savu izvēli vecāki skaidro ļoti vienkārši: "Jo vairāk valodu bērns pārvaldīs, jo viņam būs labāk. Ģimenē mēs runājam latviski, krievu valodu viņš iemācīsies pagalmā, bet poļu valodu – bērnudārzā." Nevienam nav arī noslēpums, ka ģimenes, kuras ikdienā izmanto krievu valodu, domājot par savu bērnu nākotni, lai paaugstinātu viņu konkurētspēju, izvēlas bērniem pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, augstskolas, kurās mācību valoda ir latviešu valoda. Tādējādi mazākumtautību bērniem rodas iespēja iegūt komunikācijas iemaņas dažādās valodās. Latviešu valoda – izmantošanai valsts iekšienē, krievu valoda – izmantošanai saziņā ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, svešvaloda – angļu, vācu, franču – izmantošanai visā pasaulē, it īpaši Eiropas Savienības ietvaros.

Savukārt mūsu valsts iedzīvotājiem, kas saziņai izmanto tikai latviešu valodu, zūd iespēja ikdienā pilnveidot savas komunikācijas prasmes krievu un citās svešvalodās, netērējot papildu līdzekļus. Tas viennozīmīgi mazina viņu konkurētspēju.

Kolēģi, vēl viens aspekts – ko nozīmē pašvaldībām pienākums nodrošināt... Es uzskatu, ka pirmām kārtām Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pedagogu pieejamība un tikai pēc tam var prasīt, lai pašvaldības nodrošina pedagogu piesaistīšanu. Pašreiz trūkst ne tikai pedagogu... ar latviešu valodu, bet vispār trūkst pedagogu. Kur lai tos ņem? Ministrijai pedagogiem jānodrošina (tajā skaitā arī pirmsskolas izglītības pedagogiem) pienācīga darba alga no valsts budžeta. Jāiemāca pedagogi, un tikai pēc tam var kaut ko prasīt no pašvaldībām.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt ne likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā", ne likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ja mēs lasām likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" anotāciju, tad redzam, ka grozījums veidots ar mērķi nodrošināt vienādas iespējas apgūt valsts valodu tiem Latvijas bērniem, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Un no šī aspekta droši vien nav, ko iebilst pret šādu iniciatīvu. Taču vienlaikus mums ir jāatceras un jādomā par praktisko realizāciju. Es jums atgādinu, ka diemžēl šībrīža situācija ir tāda, ka par pirmsskolas izglītības iestāžu izglītības programmas daļas īstenošanu maksā pašvaldības – tiem bērniem, kas ir vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem. Piecgadīgos sešgadīgos mēs mācām par valsts budžeta līdzekļiem, bet līdz piecu gadu vecumam – tie ir pašvaldību līdzekļi. Tas nozīmē, ka šādu deleģējumu varētu dot, vienlaikus paredzot arī vienu no diviem risinājumiem: vai nu valsts izdarītu to, kas tai sen bija jādara, un ņemtu uz sevi arī izglītības programmu īstenošanas izmaksas bērniem no pusotra līdz piecu gadu vecumam, vai arī gadījumā, ja mēs paliekam pie tās situācijas, kā ir šobrīd, paredzētu pašvaldībām līdzekļu kompensāciju tam sadārdzinājumam, kurš iestāsies.

Tā kā šajā likumprojektā šie praktiskie jautājumi nav skarti, tad šodienas balsojumā es atturēšos. Bet es ļoti ceru: ja likumprojekts ies tālāk uz nākamajiem lasījumiem, tad par praktisko īstenošanu un to, kā kompensēt papildu izmaksas pašvaldībām, – par to tiks domāts un tiks pievienoti nepieciešamie papildu panti klāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Skatāmais un nākamais likumprojekts ir savstarpēji saistīti. To priekšmets ir viens un tas pats, proti, pirmsskolas izglītības valsts valodā ieguves iespējas paplašināšana pašvaldību padotībā esošajās izglītības iestādēs jeb bērnudārzos. Tāpēc es šos likumprojektus komentēšu abus uzreiz.

Es piekrītu Edgara Kucina bažām, kā arī apliecinu sociālajos tīklos pausto satraukumu par mazākumtautību bērnudārzu nākotni. Uzskatu, ka šādā redakcijā pieņemtais likuma grozījums vairos sociālo spriedzi, nevis to kliedēs, kā savas cerības likumprojekta anotācijā pauž iniciatīvas autori. Lasām tās. "Pašvaldību piedāvājums latviešu bērnam Latvijā apgūt pirmsskolas izglītību svešvalodā nav uzskatāms par vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu pēc būtības." Citāta beigas. Jā, nav taisnīgi. Es tam piekrītu. Jebkuras etniskās piederības bērnam piedāvājums apgūt pirmsskolas izglītību svešvalodā nav uzskatāms par vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu pēc būtības. Arī pie mazākumtautības piederošam bērnam, kā apliecina Eiropas Drošības un sadarbības organizācija savās 1996. gada Hāgas rekomendācijās par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. "[..] izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements [..] identitātes saglabāšanā un attīstīšanā". Šīs rekomendācijas secina: "Bērna attīstībā izšķirošā nozīme ir pirmajiem izglītības gadiem. Izglītības procesa pētījuma rezultāti liecina, ka pirmsskolas un bērnudārza līmenī mācībām jānotiek bērna pamatvalodā. Valstīm, kur vien tas iespējams, jārada apstākļi, kas ļautu vecākiem izdarīt šādu izvēli." Citāta beigas.

Tikmēr es šeit nesaskatu simetriju starp latviešu valodas lietošanas iespēju garantijām un citu valodu lietojuma iespējām Latvijā. Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību, un, kā pavisam nesen noformulēja Satversmes tiesa, valstsnācijai piederīgajām personām ir jābūt tiesībām lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā. Tātad etniskas grupas valstiskā pašnoteikšanās, ja tā norit multietniskā vidē, nenovēršami rada pretrunas. Bet tās var būt arī atrisinātas. Šī labā, attaisnojusies pieredze, kas uzskatāmi pierāda, ka interešu līdzsvars var būt panākts, ir koncentrēta starptautiskajos dokumentos.

Vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir parakstījusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tās 14. pants nostiprina, ka savu izglītības sistēmu ietvaros valstis apņemas, "ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas". Latvija ratificēja šo konvenciju, līdz ar to tā nav pretrunā ar Satversmi. Konvencijas 14. panta formulējumā visi priekšnosacījumi ir ārkārtīgi svarīgi, bet atslēgvārdi ir "pietiekams pieprasījums". Tātad, no vienas puses, ir valsts garantijas latvietim lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā, tai skaitā apgūt izglītību valsts valodā, no otras puses – valsts apņemšanās nodrošināt pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā, ja ir "pietiekams pieprasījums". Tas ir interešu līdzsvara noteikums, kas izriet no Latvijas likumdošanas un starptautiskajiem ieteikumiem, kurus Latvija uzņemas pildīt. Uz šā noteikuma pamata ir jāizmaina skatāmais likuma grozījums nākamajos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad mēs šos jautājumus skatām.

Atceramies – skatījām jautājumu par mācībām valsts valodā vidusskolās, un par to mēs esam balsojuši. Taču atceramies arī tos praktiskos apsvērumus, ar kuriem nācās saskarties tieši izglītības sistēmā, izglītības pārvaldē. Pedagogi saskārās ar ļoti praktiskiem jautājumiem – tāda rakstura, tāda tipa jautājumiem, kas, protams, prasa kaut kādas investīcijas.

Šobrīd budžetā, valsts apstiprinātajā budžetā, pašvaldībām nākamajā gadā tiešām ir būtisks finansējuma samazinājums.

Es aicinu atbalstīt likumprojekta tālāko virzību, bet – rūpīgi un pārdomāti... tieši no reālās ieviešanas mehānisma... kā šo ideju iedarbināt reālajā dzīvē tā, lai tas nesatricinātu izglītības sistēmu tajās vietās – jo īpaši tajās vietās! –, kur tas varētu vissāpīgāk skart, un tieši ar attiecīgajām pašvaldībām (es domāju – Daugavpili, Rīgu, Liepāju) arī pārrunāt, kāda ir reālā situācija, kāds ir pedagogu... kādi pedagogi pieejami vispār, un rūpēties par tālāko likumprojekta virzību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Man ir vēstījums Zaļo un Zemnieku savienībai. Es saprotu, ka budžeta jautājumu sakarā jūs esat pieraduši aplaudēt SASKAŅAI, bet atcerieties, ka šis vairs nav budžets. Šis ir jautājums par to, vai mēs turpināsim segregāciju Latvijā, sākot no bērnudārziem, vai neturpināsim. (Starpsauciens.)

Ja jūs kādreiz gribat atgriezties normāli valdībā, tad padomājiet pirms šī balsojuma!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājam ir kas piebilstams? (Starpsaucieni.)

R. Dzintars. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Izskanēja arguments par to, ka, radot papildu izdevumus pašvaldībai, kas varētu, protams, praksē rasties, būtu jāparedz arī kompensējošie mehānismi. Te es gribētu teikt, ka arī komisijā par to bija diskusijas. Deputātu vairākuma ieskatā – mēs nevaram runāt par to, ka pašvaldībai tagad uzticētas jaunas funkcijas.

Es atgādināšu klātesošajiem, un tas kā arguments izskanēja arī komisijas sēdē, ka Izglītības likuma 9. pantā jau pašlaik pirmajā daļā noteikts: "Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā." (Daži deputāti aplaudē.)

Jā, tiesa, šajā pašā 9. pantā ir arī otrā daļa, kur ir noteikti izņēmumi, papildinājumi par programmām, kuras var īstenot arī citās valodās, piemēram, tā sauktajās mazākumtautību izglītības iestādēs. Taču, vismaz komisijas vairākuma ieskatā, šī otrā daļa nenozīmē, ka ir iespējams kādā izglītības iestādē nodrošināt apmācību tikai svešvalodā. Lai nebūtu šādas interpretācijas iespējas, šāds grozījums ir nepieciešams, jo, piemēram, Rīgā joprojām tā ir nopietna problēma, ka ir pietiekoši daudz šādu pirmsskolas izglītības iestāžu, kurās latviešu valodā apgūt... saņemt pakalpojumu vienkārši nav iespējams.

Taču, lai... Protams, ņemot vērā, ka praktiska sagatavošanās būs nepieciešama pašvaldībām, otrajā lasījumā mēs vēl turpināsim diskusijas. Arī komisijā izskanēja dažādi viedokļi par pārejas noteikumiem, ar kuru brīdi tam ir jāstājas spēkā.

Tā ka, es domāju, nav argumentu pašlaik, lai šo neatbalstītu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Dzintars. 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10. janvāris.

Godātie kolēģi! Deputāti Plešs, Feldmans, Vitenbergs, Pucens un Rukšāne-Ščipčinska lūdz grozīt sēdes darba kārtību un 31. darba kārtības punktu – likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" – izskatīt pirms darba kārtības 25. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Nē!") Ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 31. darba kārtības punkts – likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" – tiktu izskatīts pirms darba kārtības 25. punkta! (Starpsauciens: "Kāpēc to vajag?") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to izskatām likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" un to konceptuāli atbalstījusi.

Likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tas sagatavots, lai pagarinātu e-adreses ieviešanas termiņu Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, lai precizētu e-adreses identifikatorus zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī lai noteiktu, ka papildus kvalificētiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem e-adresi varēs lietot, izmantojot arī citus e-adrešu sistēmā pieejamos identifikācijas līdzekļus, piemēram, banku autentifikāciju.

Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Paldies.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 12. decembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 12. decembrī.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars. (Starpsauciens.)

R. Dzintars (NA).

Kolēģi! Argumentācija tā pati, kas attiecībā uz likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā". Tā kā šis likumprojekts ir ar to saistīts, aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Izskatās, ka šodien tādu diezgan šauru interešu vārdā Saeimas vairākums gatavojas spert soļus, kuri mūsu sabiedrībai varētu ar laiku izmaksāt diezgan dārgi.

Nacionālā apvienība, kā mēs zinām, bija sagatavojusi uz nulles lasījumu grozījumus Izglītības likumā, kurus mēs izskatām tagad pirmajā lasījumā, un šie grozījumi nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tajā skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa ne tikai bērnu vecāku kopums, bet arī pat viens vecāks. Ja mēs lasām likuma normas... Tas taču ir juridisks brāķis!

Mēs atbalstām nostādni, ka izglītības sistēmai ir jāveicina latviešu valodas kvalitatīva apguve visos izglītības līmeņos, tomēr vienlaikus mēs nevaram piekrist tam, ka šo mērķi var sasniegt, liedzot pie mazākumtautībām piederīgām personām mācības dzimtajā valodā... nu jau attiecinot šo ierobežojumu uz bērnudārzu mazuļiem. Turklāt – pilnīgi viennozīmīgi! – šie Izglītības likuma grozījumi neparedz saglabāt mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības iestādēs un negarantē bērniem iespēju apgūt pirmsskolas izglītību dzimtajā valodā.

Mūsuprāt, šis likumprojekts paredz neizpildāmu uzdevumu vairākām pašvaldībām un rada nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā. Turklāt, kā iepriekš jau tika minēts šodien, likumprojektā paredzētie likuma grozījumi prasa budžeta izdevumus, bet šī problēma nav atrisināta, nav pienācīgi izdiskutēta.

Es vēlos arī atgādināt likumprojekta autoriem, ka nodokļus Latvijā maksā ne tikai latvieši, bet arī vairāku citu tautību pārstāvji – Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, rezidenti. Tie visi ir nodokļu maksātāji. Un, īstenojot jebkādas izmaiņas mazākumtautību izglītības jomā, nav pieļaujams ignorēt Satversmē nostiprinātās mazākumtautību personu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Šādi, šādā veidā pārejot uz mazākumtautībām piederīgu bērnu mācībām latviešu valodā bērnudārzos, valsts ignorē savas starptautiskās saistības.

Atkārtošu, minēšu divus konkrētus piemērus. Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ko Latvija parakstīja un ratificēja, paredz, ka, ja ir pietiekams pieprasījums, pie mazākumtautībām piederīgām personām jābūt pienācīgām iespējām iegūt izglītību mazākumtautības valodā teritorijā, kuru tās apdzīvo vēsturiski vai lielā skaitā. Un arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijās teikts, ka bērnudārzā mācībām jānotiek bērna pamatvalodā un ka skolā mācību programmu vai lielu daļu mācību priekšmetu vislabāk būtu pasniegt mazākumtautības valodā. Tāpēc es aicinu balsot "pret" šo, manuprāt, provokatīvo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu aicināt kolēģi Iesalnieku nemaldināt deputātus un iepazīties ar to, kas ir segregācija. Es nezinu, varbūt tās neonacistu partijas, ar ko jūs konsultējaties, jums to iemācīja, ka segregācija ir tieši tas, bet starptautiskajās konvencijās ir teikts kaut kas cits. Atsevišķu mācību iestāžu esība lingvistisku vai reliģisku apsvērumu dēļ nav uzskatāma par segregāciju vai diskrimināciju ar nosacījumu, ka šīs iestādes nodrošina attiecīgu izglītības līmeni un līdzdalība šajās iestādēs ir brīvprātīga.

Jūs esat profesionāls jurists un pārstāvat Tieslietu ministriju, bet no Saeimas tribīnes runājat kaut ko pilnīgi ačgārnu. Mācieties, lūdzu, jauno cilvēk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Es biju ļoti cerējis, ka SASKAŅA vismaz šajā jautājumā nekāps tribīnē un neturpinās savu 30 gadu politiku par sabiedrības šķelšanu... ka bērni mācās katrs savā valodā, katrs savā sistēmā... un turpinās šīs sabiedrības segregāciju. Ja jūs šādi turpināt, tad man jums ir ieteikums nākamajās vēlēšanās kandidēt uz Krievijas Valsts domi, nevis Latvijas Republikas Saeimu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir priekšlikums Nacionālajai apvienībai un SASKAŅAI. Un tas priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Jūs tās savas iekšējās savstarpējās problēmas varētu atrisināt ļoti vienkārši. Jums, man liekas, vajadzētu apvienot tās partijas, un tad jūs varētu iekšēji risināt to, ko jūs kaut kā nevarat... Man liekas, mums, parlamentā, vajadzētu pāriet pie nopietnāku problēmu risināšanas, pie mediķu algu problēmu atrisināšanas, pie izglītības kvalitātes uzlabošanas, pie tautas labklājības...

Varbūt tiešām, ja jums tuvojas tie kongresi, padomājiet par ideju! Apvienojieties un tad, kā saka, nenesiet šīs problēmas ārā no ģimenes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es gribētu pajautāt kolēģiem no Nacionālās apvienības: "Vai jūs domājat, ka vecticībnieki ir Latvijas tradicionālā kopiena un mazākumtautība?" Es domāju, ka jā. Viņi dzīvo Latvijā kopš 17. gadsimta. Šajā sestdienā man izdevās apmeklēt Grebenščikova vecticībnieku kopienas rīkoto konferenci, kur dalībnieki pauda nožēlu par situāciju Latvijas izglītībā tieši minoritāšu izglītībā. Viņi nosūtīja vēstījumu Valsts prezidentam Egilam Levitam par savu sašutumu saistībā ar valdības darbībām izglītības jomā.

Man arī nav saprotams, teiksim tā, likumprojekta autoru viedoklis par nacionālo minoritāšu izglītību. Kad jūs bijāt mazākumtautību bērnudārzā? Jūs zināt, ka tur vairākums informācijas ir tieši latviski? Visa informācija uz sienām. Visi pasākumi notiek latviski. Bērnu apmācība – bilingvāli.

Manuprāt, jūsu bērniem nekas nedraud, ja viņi grib apmeklēt vienu no minoritāšu bērnudārziem. Turklāt runa ir tieši par mazākajiem – pirmsskolas vecuma – bērniem, kuriem tikai sāk veidoties domāšana un runa. Un likumprojekta interpretācija ļauj minēt, ka jūsu viedoklis ir par krievu valodas izdzīšanu no Latvijas bērnudārziem, nevis par latviešu bērnu apmācību. Ja tas tā ir, tad mūsu priekšā ir atklāts starptautisko tiesību pārkāpums... to, ko mūsu valsts ir pieņēmusi pirms... Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes... kā arī Latvijas Republikas Satversmes pārkāpums.

Tāpēc likumprojekta anotācijas 5. punkts... it kā tas atbilst starptautiskajām tiesībām... neiztur kritiku. Tāpat dīvaini izskatās sadaļa par konsultācijām ar sabiedriskajām organizācijām, kurā norādīta tikai viena biedrība – "Mammām un tētiem.lv".

Jūsu tēze, ka "vispārzināms ir fakts, ka Latvijā izglītības iestāžu ar apmācību latviešu valodā nepietiek" (citāta beigas), ir iekļauta likumprojekta anotācijā, taču šim jūsu apgalvojumam trūkst statistisku un faktisku pierādījumu. Anotācijā tiek arī apgalvots, ka mērķis ir novērst sociālo spriedzi. Manuprāt, pašreizējā redakcijā likumprojekts veicina tieši pretējo – pastiprina starpetnisko nesaskaņu mūsu sabiedrībā.

Lūdzu noraidīt un balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas debatēm ir viena neapšaubāma priekšrocība – viss tiek ierakstīts, un visas stenogrammas ir publiski pieejamas. Es... nu, es... acīmredzot nāksies parūpēties par to, lai tieslietu ministra, augsti stāvoša ierēdņa, viedoklis par starptautisko tiesību interpretāciju kļūtu zināms mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem un arī attiecīgām organizācijām.

Nu, kolēģi... nu nevar būt tik analfabētiskam...! Es saprotu, katram var būt sava pārliecība, jūs esat nacionālists. Nu bet tādā gadījumā mums jābūt konsekventiem un jāuzstāj uz izstāšanos no Eiropas Padomes, no Eiropas Savienības, no EDSO, jo visas tās organizācijas tomēr paredz zināmas saistības. Ja mēs esam uzņēmušies zināmas saistības, tad tās ir jāpilda.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Dzintars. Kolēģi! Varu piebilst, ka komisijas sēdē diskusijas bija daudz miermīlīgākas, rāmākas gan no SASKAŅAS puses, jāatzīst, gan arī no Nacionālās apvienības puses. Balsojumā, piemēram, daļa SASKAŅAS piedalījās. Papules kundze balsojuma laikā izgāja no zāles.

Tā ka, piedaloties ekspertiem, diskusija bija ļoti kvalitatīva. Un, protams, šeit nav runa ne par kādu valodas apspiešanu, ir runa par sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas bāzes, uz Latvijas Republikas Satversmes pamata jeb bāzes; ir runa par bērnudārzu pieejamību. Līdz ar to mēs to neskatītu kā kaut kādu nacionālās pretstatīšanas jautājumu, bet – tieši otrādi – kā sabiedrības vienošanas un kvalitatīvas izglītības jautājumu.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Dzintars. Termiņš – 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 10. janvāris.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Dzintars, Strīķe, Pucens un Latkovskis lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 5. decembra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi? (No frakcijas SASKAŅA: "Jā!") Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 28. novembra sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 5. decembra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 24, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Dep. I. Zariņš: "Kādas jums problēmas?"; dep. V. Agešins: "Strādāt negrib koalīcija!")

Godātie kolēģi! (Starpsauciens.) Pirms mēs ejam pārtraukumā, ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Šmits, Sprūde un Gobzems iesnieguši (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) deputātu jautājumu "Par Skultes LNG", ko nododam satiksmes ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ločmele-Luņova, Švecova, Pimenovs, Zariņš un Dombrovskis iesnieguši deputātu jautājumu "Par piespiedu zemes nomas maksas regulējumu".

Vārds motivācijai deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šie deputātu jautājumi tiek iesniegti visu to 300 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju vārdā, kuri cieš no zemes piespiedu nomas un kuri prasa beidzot pielikt punktu jauno zemes baronu – Šlitkes un šlitkesveidīgo – amorālā biznesa patvaļai.

Šī gada aprīlī Tieslietu ministrija un personīgi tieslietu ministrs Bordāns pārliecināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus, ka piespiedu nomas maksas griestu samazināšana nav nepieciešama, jo 2019. gada septembrī Saeimā tiks iesniegts jauns likumprojekts un jau no jaunā gada būs spēkā jaunais regulējums, kas samazinās piespiedu nomas maksājumus līdz 4 procentiem no zemes kadastrālās vērtības.

Šis jaunais likumprojekts Saeimā nav iesniegts līdz šim brīdim, un mēs prasām, lai ministrs Bordāns atbild par saviem solījumiem un uzņemas pilnu atbildību par to, ka no jaunā gada nekāda regulējuma griestiem zemes nomā... piespiedu nomā nav un... nebūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam tieslietu ministram.

Deputāti Zariņš, Orlovs, Agešins, Kucins un Ribakovs iesnieguši deputātu jautājumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", ko nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai. (Starpsaucieni.)

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Svētdien... pirmajā decembra svētdienā... tiek atzīmēta rūgta piemiņas diena. Aprit 82 gadi, kopš Staļina Padomju Savienībā sākās pret Latvijas izcelsmes personām vērstais terors. Lielākā daļa no viņiem bija latvieši. Tika nošauti vairāk nekā 16 tūkstoši sarakstos iekļauto un notiesāti – vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku. Bieži vien šī piemiņas diena norit klusi, gandrīz nemanāmi, tikai sēru lentītes pie karoga mastiem.

Es aicinu, deputāti, godinot bojāgājušo piemiņu, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa svētdien, 1. decembrī, pulksten 11.00. Pulcēšanās vieta – pie Laimas pulksteņa pulksten 10.50.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Rīt šajā zālē strādās Baltijas Asambleja (Starpsaucieni.), tāpēc es lūdzu no galdiem novākt savas mantas, jo šīs darba vietas būs citu cilvēku rīcībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Jānis Butāns, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Andrejs Klementjevs, Ieva Krapāne, Edgars Kucins... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs un Ļubova Švecova.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 5. decembra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)