Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitā sēde 2019. gada 21. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2019. gada 21. marta sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Ingas Vilkas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu "Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. A. Gobzems: "Jā!") Kuram ir iebildumi? Deputātam Gobzemam ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par jautājuma "Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 2, atturas – 5. Līdz ar to jautājums sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Kola, Šnores, Teirumnieka un Dzintara iesniegto likumprojektu "Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Auguļa, Kučinska, Daudzes, Čakšas un citu iesniegto likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sandim Riekstiņam šā gada 4. aprīlī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sanda Riekstiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. aprīlī. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Sandim Riekstiņam šā gada 4. aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneša Valerijana Jonikāna atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 12. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneša Valerijana Jonikāna atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesim Valerijanam Jonikānam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā.

Aicinu ar 2019. gada 30. aprīli atbrīvot Valerijanu Jonikānu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneša Valerijana Jonikāna atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jāņa Dimpera atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 12. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jāņa Dimpera atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

2015. gadā Jānim Dimperam tika piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un Sudraba spalva.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties Latgales apgabaltiesas tiesnesim Jānim Dimperam par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā, ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Aicinu ar 2019. gada 3. maiju atbrīvot Jāni Dimperu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Jāņa Dimpera atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ingas Vilkas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Godātās kolēģes! Juridiskās komisijas 19. marta sēdē mēs izskatījām lēmuma projektu "Par Ingas Vilkas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Inga Vilka ir ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu sabiedrības vadībā, bijusi lektore, docente, asociētā profesore, Vadībzinības katedras vadītāja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Darbojusies Latvijas Valsts prezidenta izveidotā komisijā un ekspertu grupā, starpinstitucionālās darba grupās par tiesiskās vides pilnveidi, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, pašvaldību darbības pilnveidi un vadības jautājumiem.

Kopš 2017. gada Inga Vilka ir Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja.

Juridiskās komisijas locekļi uzklausīja gan Valsts kontrolieri, gan arī Valsts kontroles padomes locekles kandidāti un vienbalsīgi atbalstīja Ingas Vilkas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingu Vilku par Valsts kontroles padomes locekli no šā gada 26. marta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ingas Vilkas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā jautājums "Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Atbilstoši likumam jaunai Saeimai sešu mēnešu laikā pēc sanākšanas ir jāievēlē Centrālā vēlēšanu komisija pilnā sastāvā. No deputātiem ir saņemti divi iesniegumi par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem. Viens kandidāts ir ilggadējais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, un otra kandidāte ir ilggadējā Centrālās vēlēšanu komisijas darbiniece Kristīne Bērziņa, tā ka abiem izvirzītajiem kandidātiem ir liela pieredze Centrālās vēlēšanu komisijas darbā.

Juridiskā komisija 19. marta sēdē izskatīja... un uzklausīja abus kandidātus un nolēma atbalstīt Kristīnes Bērziņas kandidatūru.

Ņemot vērā Saeimas kārtības rullī noteikto, ka, ja uz šo amatu ir izvirzīti divi kandidāti, Juridiskā komisija aicina Saeimu balsot par abiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm. Lēmuma projekts arī papildināms ar nosacījumu, ka ievēlētais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs amata pienākumus pildīt sāk ar rītdienu, proti, 22. martu, jo šodien vēl turpinās... ir pēdējā diena, kad Centrālajā vēlēšanu komisijā var iesniegt Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstus, un līdz ar to, lai nerastos pārrāvums Centrālās vēlēšanu komisijas darbā, šīs pilnvaras būtu apstiprināmas ar rītdienu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, tautas kalpi! Lai jūs saprastu, kāpēc es šodien debatēju par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem, man uzreiz ir jāteic, ka pirms šīm vēlēšanām mans viedoklis bija tāds, ka es balsošu "pret" Arni Cimdaru. Tas bija mans subjektīvais viedoklis par šo jautājumu.

Un tad šis jautājums nonāca Juridiskajā komisijā, kurā mēs noskaidrojām ļoti interesantu faktu, ka par abiem kandidātiem uz šo amatu, kas valstī ir ļoti nozīmīgs amats, kas ietekmē visas sabiedrības dzīvi, jo tas saistīts ar vēlēšanām... ka abus kandidātus nav uzklausījušas visas parlamenta frakcijas. Pat vairāk – Arni Cimdaru, kurš ir vēlējies tikt uzklausīts par savu redzējumu attiecībā uz tālāko, patiesībā frakcijas ir atteikušās uzklausīt! Līdz ar to man radās viedoklis, ka Centrālās vēlēšanu komisijas vadības ievēlēšana ir nevis šīs koalīcijas vēlme panākt labāko risinājumu ar labāko redzējumu, bet gan kaut kādas kuluāru vienošanās; ka viss jau iepriekš ir izlemts. Mēs jau zinām, kāds šodien būs rezultāts.

Es negribu teikt, ka otrs kandidāts būtu mazāk cienīgs ieņemt šo amatu (man nav pazīstams otrs kandidāts), bet gribu teikt, ka šāda procedūra pati par sevi pazemina latiņu tam, kā mēs izvēlamies augstas valsts amatpersonas. Mūsu parlamentu patiesībā nemaz neinteresē tā vīzija, ko pretendenti uz augstiem valsts amatiem vēlas sniegt. Mūs neinteresē vīzija, ko darīs konkrētais kandidāts, bet mums ir vienkārši vienošanās: labi, šajā amatā būs šis cilvēks, tajā amatā būs tas. Tā izpaužas politiskais tirgus.

Tas ir iemesls, kura dēļ es šodien balsošu "pret" abiem izvirzītajiem kandidātiem, – nevis tāpēc, ka man būtu subjektīva nepatika pret kādu no viņiem, bet tāpēc, ka man ir objektīva nepatika pret veidu, kādā mēs izvēlamies valsts augstākās amatpersonas. Un nav šaubu, ka šādā pašā režīmā mēs turpināsim izvēlēties arī citas valsts augstākās amatpersonas... citos amatos.

Es aicinu parlamentu šodien šo jautājumu neizskatīt. Un patiesībā ne tikai attiecībā uz šo amatu, bet arī uz jebkuru citu amatu, kas ir jāapstiprina parlamentā un kas ietekmē visas sabiedrības dzīvi. Aicinu visupirms izvērtēt katra pretendenta sniegto piedāvājumu, ko viņš darīs šajā amatā, un tad izvēlēties labāko piedāvājumu. Es domāju, ka tas paceltu gan kultūru... to, kādā veidā mēs izvēlamies pretendentus, gan arī paceltu parlamenta reputāciju. Turklāt tas nenodarītu kaitējumu izvirzītajiem kandidātiem.

Es aicinu parlamentu turpmāk šādi nerīkoties. Es saprotu, ka tā ir bijusi ierasta prakse daudzu gadu garumā, bet varbūt vienreiz mums tomēr vajag domāt ne tikai par to, ka mums pašiem ir silti šajā ēkā... un ir pilnīgi vienalga, ko sabiedrība domā par parlamentu. Ir pilnīgi vienalga, ka Saeimas reputācija ir kritiski zema. Varbūt mums to vajag mainīt? Mainīt, lai sabiedrība varētu sākt uzticēties parlamentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mums šodien ir jāpieņem viens no būtiskiem un svarīgiem lēmumiem, jo demokrātija sākas ar vēlēšanām. (Dep. I. Zariņš: "Vai arī beidzas!") Godīgas un taisnīgas vēlēšanas ir šīs demokrātijas... demokrātiskas norises pamatā. Mūsu Centrālā vēlēšanu komisija laika gaitā ir izveidojusies par iestādi, kura spēj nodrošināt godīgas un taisnīgas vēlēšanas, tā tiek starptautiski cienīta, un tās padomus uzklausa daudzās pasaules valstīs.

Pirms vairākiem gadiem tika veikts pētījums par daudzām Latvijas iestādēm, cik labi tās pilda pienākumus, lai varētu nodrošināt godīgu un taisnīgu valsti. Centrālā vēlēšanu komisija Arņa Cimdara vadībā bija viena no augstāk vērtētajām iestādēm saistībā ar to, kā pārvalda savus resursus, kādā juridiskā ietvarā un cik godīgi strādā. Liels paldies Cimdara kungam par paveikto divu gadu desmitu laikā, lai šo iestādi uzbūvētu!

Taču mēs kā valdības koalīcija esam apņēmušies neveidot tādu valsts pārvaldi, kurā konkrēta organizācija būtu atkarīga no viena cilvēka. Mums ir jāveido tāda pārvalde, kurā labākie atnāk, dod labāko, ko šai iestādei var iedot, un nodod stafeti tālāk. Tāpēc mēs šodien esam izvēlējušies balsot par jaunu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Labās organizācijās ir tā, ka vadītāju bieži vien izvēlas no iekšpuses, jo tur ir kolektīvs un izaugsme, bet neņem no malas, lai atnāktu un mainītu. Mūsu vēlēšanām nav vajadzīgi satricinājumi, bet turpmāki uzlabojumi. Un es piekrītu, ka mums vajadzētu, kolēģi, padomāt par procedūras uzlabošanu, lai tie cilvēki, kas tajā piedalās, saprot, kāda ir atlase, kādi ir kritēriji, lai mēs paši zinātu, ka izvēlamies labāko.

Taču beigu beigās, Gobzema kungs, vienalga lēmums būs politisks, un šī koalīcija vēlas labu, stipru un godīgu Centrālo vēlēšanu komisiju. Par to es arī aicinu šodien balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Es jau esmu pieradis, ka pēdējās dienās un varbūt pat nedēļās no šīs tribīnes visai bieži tiek citēta Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma. Bet es esmu pamanījis, ka tas notiek gadījumos, kad ir ļoti izdevīgi to citēt, gramatiski tulkot, burtiski kaut kam piesieties. Tomēr tas nenotiek gadījumos, kad ir acīmredzams, ka Saeima varētu nolemt kaut ko, kas atbilst kādas koalīcijas partijas programmai, tai skaitā Jaunās konservatīvās partijas programmai.

Un te man, protams, ir jācitē... CVK vakar arī bija atsauce tieši uz šo lapu... tātad CVK... 13. Saeimas vēlēšanu programmā. Tur Jaunās konservatīvās partijas sadaļā ir rakstīts: "Valsts pārvalde. Atbildīgā persona – Jānis Bordāns." Citstarp tur ir arī rakstīts: "Valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā ne ilgāk kā 10 gadus." Lūk tā! Tātad katru reizi, kad būs Saeimas lēmums, kas atbilst koalīcijas partiju programmai, ņemot vērā to, ka no šī flanga tas netiks citēts, acīmredzot būs jānāk citēt no tā flanga. Tas ir okay! Tas ir okay! Politiskā loģika. Un šajā sakarā varu tikai pateikt, ka Jaunie konservatīvie šodien iestāsies par pārmaiņām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Sākumā Feldmana kungam – neliels precizējums. Es saprotu, ka šobrīd jūs rosināt pārvaldīt valsti ar Bordāna kunga ierakstu palīdzību feisbukā. Jo tas, ko jūs piedāvājāt (Troksnis zālē.), patiesībā nozīmē... sākumā grozīt likumu (Dep. K. Feldmans: "Tieši tā!"), nevis vienkārši citēt, ko jūsu vadītājs ir teicis kaut kur un kaut kad. (Dep. K. Feldmana starpsaucieni.)

Bet, ja mēs runājam par to, kā valsts šobrīd izrīkojas ar cilvēkiem, kuri lielāko sava mūža daļu tai ir nokalpojuši, runājam arī par ugunsdzēsējiem... Tagad mēs runājam arī par Cimdara kungu. Mēs runājam par to, ka viņš tiek vienkārši izvadīts ārā pa durvīm ar liekulīgu argumentu palīdzību. Un šie liekulīgie argumenti: "Mēs negribējām tērēt Cimdara kunga laiku, lai ar viņu satiktos." Jā, tiešām Cimdara kungs bija ļoti aizņemts, gaidot, kad viņu uzaicinās valdošās koalīcijas pārstāvji, lai uzklausītu viņu. Jo... Patiesībā jūs, kolēģi, tiešām šeit esat jaunievēlēti deputāti – lielākā daļa. Un es gribētu saprast, uz ko šodien balstīsies jūsu izvēle, uz ko balstīsies Jaunās konservatīvās partijas deputātu izvēle (Dep. K. Feldmans: "Uz mūsu priekšvēlēšanu programmu!"), uz ko balstīsies arī to pārējo deputātu izvēle, kuri iepriekš nav bijuši Saeimā. Jo patiesībā Jaunā konservatīvā partija, kā mēs dzirdējām Juridiskajā komisijā, nav tikusies ne ar vienu no kandidātiem.

Jūs, kolēģi no frakcijas (Dep. J. Strīķe: "Tā nav!"), neesat tikušies... neviens no jums nav ticies ne ar Bērziņas kundzi, ne ar Cimdara kungu. (Dep. J. Strīķe: "Tā nav!") Mums Juridiskajā komisijā Bērziņas kundze apliecināja, ka viņa nav tikusies ar Jauno konservatīvo frakciju un Nacionālo apvienību. Tāpēc es gribētu saprast, kāda būs jūsu – katra no jums – motivācija, izvēloties šodien Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

Un visbeidzot – es gribētu atbildēt arī uz tiem argumentiem, ko mēs dzirdējām Juridiskajā komisijā no Iesalnieka kunga, – ka mēs, lūk, uzticamies saviem kolēģiem, izvēloties tiesnešus. Tiesnešus virza Tieslietu padome, iepriekš izvērtējusi viņu darbu. Bet Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju izvēlas deputāti. Un tas ir valsts drošības jautājums. (Dep. S. Riekstiņš: "Tieši tāpēc!") Tas ir visas mūsu valsts nākotnes jautājums, un tas nedrīkst būt politiskā tirgus priekšmets. (Starpsauciens.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien tā mazliet skumji (Dep. M. Bondars: "Jau vakar bija skumji!") – kaut kādas tādas asociācijas no šī dzirdētā, ka... par to, ka... tad, kad kāds paliek vecs, viņu ieliek ragaviņās un aizved uz mežu – vienkārši tāpēc, ka viņš ir vecs.

Es patiešām zinu un domāju, ka ir ļoti daudzi tajā pārvaldē, ko tagad koalīcija... par ko atbild. Daudzi ir tādi iestāžu vadītāji, kurus pat redzējuši daudzi nav. Bet viņi ļoti sekmīgi strādā, tāpēc ka viņu nekur nav un nekur viņi nav redzami.

Es no šīs tribīnes gribu vismaz cilvēciski pateikt paldies Cimdara kungam par visu to laiku, kad viņš ir vadījis... un par to, ka mūsu CVK nav sastapusies ne ar nosodījumiem, ne ar skandāliem, ne ar neprasmīgu vadību. Mēs tagad ejam lielā nezināmā... tāpēc ka ir atnākuši jaunie, kuri paši ir jauni un saka: "Noslaucīsim visu to, kas ir bijis, neskatoties, kā viņš darījis, kāds viņš ir, ko viņš ir darījis, kas viņš ir! Aizvedīsim viņu uz mežu! Izmetīsim viņu un dosim šobrīd iespēju cilvēkam, kuru mēs neviens nepazīstam un ar kuru pat neesam tikušies." Lai veicas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaušos teikt, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam ir izvirzīti divi cienījami, pieredzējuši, stipri kandidāti, un mums ir jāizvēlas viens no tiem. Es tiešām uzskatu, ka pieredzējuši un stipri ir abi kandidāti. Mans aicinājums ir balsot par vienu no kandidātiem, par Kristīni Bērziņu, un minēšu galveno apsvērumu.

Manuprāt, Kristīne Bērziņa iemieso divus ļoti būtiskus rādītājus. No vienas puses, tās ir pārmaiņas, kas tika pieminētas, no otras puses, tā tomēr ir pieredze un pārmantojamība. Tā ka es absolūti šajā gadījumā negribētu piekrist Kučinska kungam, ka tiek aizslaucīts viss labais, kas ir bijis. Bērziņas kundzei ir pieredze kopš, ja pareizi atceros, 1998. gada, Centrālajā vēlēšanu komisijā bijusi ļoti aktīva darbība. Bērziņas kundzes izglītība – maģistrs komunikācijas zinātnē –, manuprāt, ir ļoti labs arguments, lai palīdzētu Centrālajai vēlēšanu komisijai ar to aspektu, kā varbūt mazliet ir pietrūcis, proti, ar tēla jautājumu. Mēs noteikti negribam teikt, ka viss, kas bijis pie Cimdara kunga, ir slikti, bet šis tēla jautājums, manuprāt, ir tas, kurā Centrālās vēlēšanu komisijas rezultātu vēl varētu uzlabot.

Un otra lieta, ko es vēlos sacīt. Nav tiesa, Stepaņenko kundze, ka Nacionālās apvienības pārstāvji nav tikušies ar Bērziņas kundzi. (Dep. A. Gobzems: "Komisijā teica!") Nacionālās apvienības pārstāvji tieši tāpat kā... man vismaz ir informācija... arī Jaunās konservatīvās partijas, Jaunās VIENOTĪBAS, Latvijas... "Attīstībai/Par!" pārstāvji ir tikušies ar Bērziņas kundzi, viņu uzklausījuši. (Starpsauciens: "Ar vienu pārstāvi!") Es šaubos, ka Bērziņas kundze būtu atteikusi kādam, vienalga, pozīcijas vai opozīcijas politiskajam spēkam tikties, iepazīstināt ar savu kandidatūru. Ar Cimdara kungu Nacionālā apvienība ir sen pazīstama, mēs varam novērtēt viņa darbību un arī novērtēt visu pozitīvo, ko viņš ir izdarījis. Tieši tāpat mums bija iespēja salīdzināt un vērtēt Bērziņas kundzes kandidatūru.

Līdz ar to nevajadzētu pašlaik pretstatīt un taisīt politiku tur, kur to nevajag. Mums ir jāizvēlas starp diviem stipriem kandidātiem, un es aicinu šajā gadījumā balsot par Kristīni Bērziņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augstos valsts amatos ir jāliek cilvēki, kuru idejas uzvar; ideju cīņai jāuzvar, nevis uzvārdiem jāuzvar. Šajā konkrētajā gadījumā nav bijusi ideju cīņa, bet ir bijusi politiskā dīlošana. Kādreiz suņubūdnieks sabiedrībai stāstīja par to, kas ir politiskā dīlošana, un tā ir problēma, kas šobrīd tiek turpināta Saeimā. Tagad suņubūdniekam pret to nav nekādu pretenziju. Tas, ko es saku, – man nav pretenziju ne pret vienu, ne pret otru kandidātu. Bet nav bijušas diskusijas par to, ka šajā amatā nokļuvis vai nokļūs cilvēks ar labākajām idejām.

Un otra lieta. Cimdara kungs Latvijas Republikas labā ir darījis ļoti daudz. Vismaz tik daudz cieņas kā viņu uzklausīt, nevis kā vecu suni uz mežu aizdzīt... tik daudz jau nu koalīcijai vajadzēja cieņu izrādīt pret cilvēku, kurš Latvijas Republikas labā ir izdarījis tik daudz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Man ir kopumā neitrāls viedoklis par abiem kandidātiem. Bet būtiskāks jautājums ir šāds: kāpēc mēs gribam mainīt esošo CVK vadītāju? Cerēju no tiem, kas rosina šo maiņu, šodien sadzirdēt kaut kādus argumentus, bet es šos argumentus neesmu dzirdējis, izņemot to, ka programmā kādam rakstīts, ka cilvēkam nevajadzētu atrasties amatā ilgāk kā 10 gadus, kas ir ļoti strīdīgs jautājums... to var pielāgot visur. Varbūt arī armijā mēs tad mainām virsniekus ik pēc 10 gadiem, nedrīkst būt ilgāk... ģenerāli, vai ne? Tikai 10 gadus. Tas vienkārši ir viens no piemēriem, man liekas, šīs pieejas tādam vispārējam, plakanam absurdumam. Manuprāt, CVK galvenais uzdevums un šīs iestādes vadītāja uzdevums ir nodrošināt taisnīgu un godīgu vēlēšanu procesu. Proti, ka netiek manipulēts ar vēlētāju balsīm, netiek kaut kas sagrozīts. Varbūt, ka es kaut ko nezinu (Starpsauciens: "Jā!"), bet līdz šim ne reizi neesmu dzirdējis nopietnu pārmetumu, ka tas netiktu nodrošināts. Ja sakām, ka mums vajag pārmaiņas, tad ir jautājums: kādas tās pārmaiņas vajag? Varbūt vajag kaut kādu citādāku rezultātu vēlēšanās vai kā citādi...?

Es gribētu... Es ceru, ka vēl kāds kāps tribīnē un argumentēs, kāpēc ir vienkārši jāmaina, jo jāmaina... Varbūt ir jāievieš izmaiņas, varbūt... Es nezinu. Kāds rosina, ka vajag elektroniski balsot, paplašināt iecirkņu skaitu... vai nu kaut ko vēl... Bet, lūdzu, nāciet un lieciet galdā šos savus objektīvos argumentus, ja tādi ir, un pārlieciniet, nevis vienojieties atkal kaut kādā koalīcijas... (Starpsauciens: "Sadarbības!") ā, nē, es atvainojos, sadarbības padomē tagad... vienojieties... attīstības sanāksmē, padomes sanāksmē, bet nāciet ar argumentiem, pārlieciniet! (Deputātu R. Kola un S. Riekstiņa starpsaucieni.) Politika ir pārliecināšanas māksla. Pamēģiniet pārliecināt par to, ka jaunais vadītājs darīs... un ko darīs labāk nekā iepriekšējais!

Es ceru, ka tās pārmaiņas nav vērstas uz to, lai vēlēšanu rezultātus pakārtotu, teiksim, kāda vēlmēm, nevis demokrātijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

(Starpsauciens: "Kas jāpārliecina – ZZS un SASKAŅA?")

A. Čakša (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es nebiju plānojusi šodien runāt, bet šie argumenti, ko es dzirdēju no Voikas kundzes, man tiešām lika piecelties, jo es nekad neesmu baidījusies nomainīt cilvēkus. Uzskatu, ka labs cilvēks nav profesija. Ir vajadzīgas savas kompetences. Bet tad, kad mēs runājam par cilvēku nomaiņu, stāsts ir arī par argumentāciju, kā mēs izvēlamies jaunu cilvēku, kas būs spējīgs... un ko tad mēs sagaidām no šī jaunā vadītāja. Jo šobrīd minētie argumenti diemžēl tiešām vairāk līdzinās latviešu tautas pasakai, ka mēs vedam veco tēvu... mēs vedam viņu ragaviņās uz mežu... un nevis tādēļ, ka nav... nevis skaidri pasakām, ko mēs gaidām no Centrālās vēlēšanu komisijas un kas mums nepatīk vēlēšanu procesā. Vai tas, ka nav skaidri iedalīts... un katrs brīvi var iet uz savu vēlēšanu iecirkni? Vai tas, ka kaut kas nav noticis ar e-risinājumiem? Vai nav tā, ka šobrīd mēs atbildību par kaut ko uzliekam vienam cilvēkam un pavēršam to...? Es atvainojos, es esmu ļoti pārsteigta, ka tas nāk no liberāļu puses, – runājam par vecumu, nevis par ļoti skaidriem argumentiem.

Jā, protams, cilvēki ir jānomaina un jābūt labākajam, kas šajā brīdī iespējams, bet vai tie argumenti, kādus jūs šodien lietojat, un tas veids, kādā tiek izvēlēts jaunais kandidāts, ir pietiekami atklāts un caurskatāms, kā jūs visi esat to proponējuši priekšvēlēšanu laikā?

Tā ka es lūgtu padomāt par to, nevis vienkārši vest ragaviņās uz mežu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Deputātes, deputāti! Nu ko? Nu tad es mēģināšu argumentēt. Ja jau reiz tas nav saprasts, nav sadzirdēts, tad parunāsim.

Sāksim ar to, ka Cimdara kungs ir vadījis CVK 21 gadu. Es domāju, viņš ir pelnījis, ka mēs viņam pasakām lielu, lielu paldies. Pirmām kārtām paldies par to, ka ir nodrošināta vēlēšanu stabilitāte. Tas ir būtiskākais demokrātijas instruments un demokrātiskās līdzdalības līdzeklis. Un stabilitāte tiešām ir bijusi. Tas ir labi.

Tagad paraudzīsimies uz to, kas, mūsu skatījumā (un skatījums var būt subjektīvs, bet mums uz to ir tiesības), varbūt ir pietrūcis. Līdz pat pēdējam brīdim, līdz pat šīm topošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā jūs ļoti labi zināt, ir bijušas situācijas, kad mēs neesam varējuši balsot ar visiem oficiāli Latvijas Republikas atzītiem personas dokumentiem. Ar ID kartēm, piemēram, jo nevar zīmodziņu iespiest. Un, mīļie kolēģi, jums iepriekšējā sasaukumā... un CVK locekļi par to ir sūdzējušies... izrādās, ir licies, ka tas ir gana ērti un pāriet uz citiem modeļiem, uz digitālām datubāzēm, uz tiešsaistē pieejamu vēlētāju reģistru nav nepieciešams. Šajā ziņā jums jāuzņemas sava līdzatbildība un CVK vadībai, kas nav spējusi jūs pārliecināt, es domāju, sava. Ja CVK vadītājs sešus gadus no vietas nevar pārliecināt Māra Kučinska vadīto valdību un parlamentu, kurā lielā mērā dominēja ZZS, ka ir nepieciešams papildu budžets tam, lai ieviestu papildu balsošanas iecirkņus ārzemēs, lai ieviestu digitālo reģistru un tā tālāk, es domāju, ka tur kaut kādas izmaiņas ir nepieciešamas. Vēlētājs savu izvēli ir izdarījis, ZZS šajā Saeimā tik lielu lomu vairs nespēlē. Tieši tāpat arī, mēs uzskatām, ir vajadzīgas izmaiņas CVK vadībā.

Vēl viena lieta, kas mums ir svarīga. Mūsu programmā ir minēts – mēs redzam, ka Latvijā nākotnē balsos elektroniski. Jā, šobrīd vēl ir daudz dažādu bažu, tostarp arī profesionāļu vidē, ka e-vēlēšanas nav drošas. Tikko gan igauņi kārtējo reizi atkal ievēlēja parlamentu, citstarp izmantojot iepriekšēju balsošanu internetā. Tur ir zināmas prātīgas lietas, ko viņi dara, lai pārliecinātos, vai vēlēšanas ir drošas un vai tās nav ietekmētas no ārpuses. Es domāju, arī mēs varētu eksperimentēt ar tādām lietām. Nav uzreiz jāmetas kaut ko bīstamu vai nepārbaudītu darīt, bet vismaz jāeksperimentē. Līdz šim Latvijā digitālo vēlēšanu virzienā nav bijuši pat kādi eksperimenti, jo Cimdara kungs ir uzskatījis, ka to nevajag. Mēs uzskatām, ka pie tā ir jāsāk strādāt.

Un nākamā lieta. Kopš Krievijas iebrukuma Krimā mēs daudz aktīvāk runājam gan par hibrīdapdraudējumu, gan apdraudējumiem demokrātijai no ārpuses. Mēs esam redzējuši, kas ir noticis ASV un citās valstīs, kur vēlēšanas tikušas ietekmētas. Arī Latvijā pie tā tika nopietni strādāts. Pirms Saeimas vēlēšanām Valsts kancelejas direktora vietnieka īpaši izveidota... amatpersonas vadībā notika... darba grupa, kurā strādāja no dažādām institūcijām, lai šos apdraudējumus paredzētu un novērstu. Šīs grupas darbā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nepiedalījās, jo viņam nav pielaides. Nu maz, ka mēs kā likumdevējs... precīzāk, jūs kā likumdevējs iepriekšējā sasaukumā neesat šādu pienākumu uzlikuši, bet, cik zināms, arī CVK priekšsēdētājs līdz šim ir paudis nevēlēšanos valsts noslēpuma pielaidi saņemt un piekrist, ka šāds pienākums CVK vadītājam būtu. Mēs to šobrīd šajā sasaukumā risinām.

Es gribu novēlēt Kristīnei Bērziņai, kuru mēs atbalstīsim no mūsu frakcijas puses... mēs esam ar viņu tikušies, mūsu deputāti ir arī runājuši ar Cimdara kungu... novēlēt, lai tas labais darbs, ko viņa līdz šim ir veikusi, vadot komunikācijas atzaru CVK, turpinātos. Līdzdalība vēlēšanās ir kritiski būtiska. Ir jāturpina labs darbs, informējot un runājot ar sabiedrību. Kolektīvs Kristīnei Bērziņai uzticas, viņai ir pieredze. Mēs uzskatām, ka viņa ir piemērota, kompetenta kandidāte un vienlaikus arī, mūsuprāt, viņa ir gatava un atvērta jauniem izaicinājumiem, jaunām pieejām, jaunām metodēm vēlēšanu sistēmas vadībā. Mēs gribētu novēlēt to, lai turpmāk vēlēšanas Latvijas iedzīvotājiem notiktu visērtākajā iespējamā veidā gan iepriekšējā nobalsošanā, gan vēlēšanu laikā, ar visiem iespējamiem dokumentiem, ieviešot digitālos rīkus un gatavojoties nākotnei arī vēlēšanu sistēmā. Es atbalstīšu Kristīni Bērziņu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien izskan argumenti par to, ka, lūk, Cimdara kungs... viņa darbam nav ne vainas, bet viņš ir tiešām par ilgu, ļoti stipri par ilgu strādājis. Mēs arī dzirdējām Bordāna kunga ideju par tiem maksimāli 10 gadiem amatā, un man tad attiecīgi koalīcijas pārstāvjiem ir jautājums – cik tad pats Bordāna kungs ir politikā? Un cik ir Kariņa kungs politikā? Ja nemaldos, 17 gadus. Vai nav tomēr laiks laist politikā jaunos spēkus? Kāpēc jūs izvēlējāties tik ilgi nokalpojušu politiķi savai vadībai? (Dep. E. Zālīte-Grosa: "Tie ir vēlētāji!") Un tas, ko mēs dzirdējām... nē, tie nav vēlētāji. Tas, ko mēs dzirdējām arī Juridiskajā komisijā, un, starp citu, Raivi Dzintar, patiesībā jums nav taisnība, jo... Jūs varētu pajautāt Iesalnieka kungam un varētu noklausīties Juridiskās komisijas sēdes audiogrammu – Bērziņas kundze tik tiešām ir teikusi, ka ar Nacionālās apvienības frakciju un JK frakciju viņa nav tikusies. (Dep. R. Dzintars: "Es jau neteicu, ka frakcija ir tikusies!") Tas, ka varbūt jūs esat tikušies savā starpā, viens no jums vai pārstāvis, – tas varētu būt, bet ar katru no deputātiem, ar frakciju viņa nav tikusies. Līdz ar to jūsu pārstāvji šodien... jūsu deputāti šodien balsos pēc frakciju vienošanās principa, nevis pēc savas sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es arī gribētu šodien no šīs tribīnes pirmām kārtām pateikt paldies Cimdara kungam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Man ir bijusi iespēja ar viņu strādāt. Un es zinu viņa kompetenci. Un, manuprāt, arī pašas Centrālās vēlēšanu komisijas iekšienē nevienam nekad nav bijušas šaubas, ka viņš tiešām ir Centrālajā vēlēšanu komisijā kompetentākais cilvēks attiecībā uz šiem visai sabiedrībai svarīgajiem jautājumiem.

Man ir bijusi iespēja ar Cimdara kungu parunāt par to, kā viņš redz... par nākotnes vīziju gadījumā, ja viņš tiktu apstiprināts. Man nebija iespējas aprunāties ar otru kandidātu... kandidāti, bet tam, ko teica Pavļuta kungs... Pavļuta kungs teica, ka budžetā, ko vakar atbalstījām, nav iekšā tās vajadzības, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai šobrīd ir. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Tāpēc, es zinu, vismaz mēs mēģināsim no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas puses panākt, ka... tas būtu komisijas lēmums – iesniegt par tām lietām, kas ir vajadzīgas...

Bet, lai vai kā, mēs šodien balsosim, un gan jau Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jauna vadība. Es no savas puses gribētu novēlēt jaunajai vadībai ķerties klāt jautājumam, par kuru ir gadiem runāts, bet kurš tā arī nav atrisināts. Un visam parlamentam vajadzētu iesaistīties šā jautājuma risināšanā. Proti, ir jāveic vēlētāju reģistra ieviešana dzīvē un ārzemēs dzīvojošo latviešu balsu sadalīšana attiecīgi pa reģioniem, lai tie cilvēki, kas ir aizbraukuši no Latgales, Zemgales vai Kurzemes... lai, piedaloties Saeimas vēlēšanās, viņi varētu balsot par attiecīgo reģionu, no kurienes... kur viņi ir deklarēti, kur viņi dzīvo. Tas šobrīd diemžēl nav iespējams.

Kolēģi, balsojiet! Šodien aicinu jūs balsot, tiešām netaisīt skaistumkonkursu. Tas, ka cilvēks vairāk nekā 10 gadus ir strādājis... un es nedzirdēju nevienu pārmetumu, tādu tiešām būtisku pārmetumu, ka viņš nebūtu ko izdarījis. (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Klausīties vajag!")

Par vēlēšanām. Pavļuta kungs, tas jautājums nav Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja kompetencē. Tas ir Saeimas kompetencē. Lai vai kā gribētu, viņš to nevar ietekmēt.

Un attiecībā uz šiem 10 gadiem... nu, tiešām... JKP... attiecībā uz šiem jums bija iespēja arī balsot par Kariņa kungu. Jums bija iespēja balsot arī par Kariņa kungu! Jau 17 gadus viņš ir politikā... un jums tur nebija nekādu problēmu. (Dep. K. Feldmans: "Tauta ievēlēja!") Tauta par viņu nebalsoja, Feldmana kungs, tauta par viņu nebalsoja! (Dep. K. Feldmana starpsauciens; dep. D. Šmits: "Kurš balsoja? Viņš nekandidēja!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Godīgi sakot, es īsti neizprotu dažu deputātu šodien debatēs teikto. Jo... okay, mēs esam politiķi. Viens otrs varbūt nesen, cits ilgāk. Man arī ir pieredze, nu jau aptuveni 30 gadus... kopš neatkarības atjaunošanas. Esmu paskaitījis, es esmu vēlēts... šī būs piecpadsmitā reize... kad Saeimā es esmu ievēlēts... bet esmu bijis ievēlēts pagastos, rajonā dažādos amatos – deputāts, priekšsēdētājs un tamlīdzīgi. Augstos amatos jebkurai amatpersonai ir jājūt atbildība, jājūt tas, ka no viņas tiks pieprasīta atbildība, un vēlēšanas politiķiem ir ļoti svarīgas, lai pierādītu, ka viņi ir darītāji, un tāpēc par viņiem tad atkal nobalso vai nenobalso.

Šajā gadījumā Cimdara kungs, es saprotu, visu šo laiku, protams, ir pildījis savus pienākumus, bet viņam konkurence nav bijusi pietiekama. Es šodien nesaskatu nekādu traģēdiju tajā, ka notiks balsojums. Te viens otrs jau atvadās no viņa, bet varbūt viņš šodien tiks atkal iebalsots? Grūti pateikt. Tāpēc es uzskatu, ka šis balsojums vienkārši apstiprinās... kā Saeimas deputāti uzskatīs, kuram tālāk ir jāvada Centrālā vēlēšanu komisija.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien runājām par divām dažādām lietām.

Pirmā lieta izriet no likuma, kas tā arī saucas – "Likums par Centrālo vēlēšanu komisiju" – un kurā ir runa par tām funkcijām, ko pilda Centrālā vēlēšanu komisija, kādus uzdevumus tā risina, ko tā drīkst darīt, ko nedrīkst.

Šajā sakarā vajadzētu tomēr skatīt šo lietu divās daļās. Pirmā daļa, par ko arī šodien tika runāts, – par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, kas nekādā mērā nav saistīta ar Centrālo vēlēšanu komisiju. Tā ir saistīta tieši ar Saeimas darbību. Visas tās debates par vēlēšanu procesiem, par digitālām vēlēšanām, par reģistru, par visu pārējo – tās diskusijas ilgst jau vairākus gadus, un vienmēr šeit, parlamenta sienās, tika vērtēts, kas ir jādara, lai pilnveidotu šo sistēmu.

Gribam mēs to vai negribam, priekšā stāv izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā, kaut vai ņemot vērā to, ka mēs esam izskatījuši likumu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", ar kuru galvenais un vienīgais personu apliecinošs dokuments būs ID karte. Tas nozīmē, ka mums automātiski jāstrādā pie Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem, nevis pie uzlabojumiem, kas bija divos sasaukumos pirms tam, kad tika izsniegtas vēlētāju apliecības, kas palīdzēja izmantot ID kartes... bet pie kardināla risinājuma. Tas nav CVK uzdevums, nav CVK priekšsēdētāja uzdevums.

Tās debates, kas mums vēl ir priekšā ar visu šo lietu, tai skaitā arī par digitālo balsojumu, ir Saeimas jautājums. Bet nevar nepiekrist, ka šinī gadījumā procedūra ir ārkārtīgi svarīga. Es šoreiz runāju par procedūru – CVK priekšsēdētāja ievēlēšanu. Kāpēc? Līdz šim visus gadus CVK ļoti aktīvi palīdzēja likumdevējam izvairīties no kļūdām, kas ir ļoti svarīgi, jo ne jau CVK vada vēlēšanu procesu; viņi kontrolē, organizē vēlēšanu procedūras, nevis pašu procesu. Un tie padomi, kas nāca no CVK, vienmēr bija ļoti vērtīgi.

Pēdējais, ko mēs esam izdarījuši, – tie ir grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā; tur tiešām tās novitātes ir viens no soļiem, lai pilnveidotu vēlēšanu sistēmu vispār. Jāteic, ka šīs iniciatīvas nāca nevis no Saeimas deputātiem, bet no CVK.

Otrā lieta. Būtu ļoti labi, ja frakcijas, komisijas uzklausītu CVK priekšsēdētāja amata kandidātus par viņu redzējumu – kā viņi uzskata, tieši no procesa viedokļa, kā un ko vajadzētu darīt šinī jomā. Un tad varētu arī vērtēt, kurš no abiem kandidātiem ir gatavs to realizēt, kurš nav. Tāpēc tas process ir ārkārtīgi svarīgs mums visiem un sabiedrībai kopumā.

Es vēlreiz gribu pateikt – šeit nav runa par konkrēto kandidātu. Šeit ir runa par to, lai no diviem kandidātiem tiktu atlasīts tas, kas ir spējīgs turpināt šo lietu.

Un noslēgumā. Maija beigās notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mēs šodien, tieši aktīvā vēlēšanu procesa fāzē, gribam mainīt CVK priekšsēdētāju. Nu padomājiet, vai tas tiešām ir prāta darbs?! Vai šis process nevarētu būt veidots tā, lai notiktu Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pa šo laiku mēs mierīgā garā izvērtētu visu to, ko es tikko teicu, un tad pieņemtu lēmumu? Nevis vadoties no principa, ka Augeja staļļi ir jāiztīra no sākuma līdz galam un ka tas process jāveic jo ātrāk, jo labāk...

Es aicinu tomēr stipri padomāt, pirms likt atzīmi vēlēšanu zīmēs. Un no savas puses es gribētu...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, debašu laiks ir beidzies.

S. Dolgopolovs. Neatkarīgi no tā, kāds būs vēlēšanu...

Sēdes vadītāja. Jūs varat lūgt papildu laiku, bet šobrīd debašu laiks ir beidzies.

S. Dolgopolovs. Neatkarīgi no tā, kāds būs vēlēšanu...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, es atvainojos, man ir jums jāizslēdz mikrofons. Jums ir tiesības lūgt papildu laiku un apvienot... Dolgopolova kungs, debašu laiks ir beidzies. Jums ir tiesības lūgt apvienot abus debašu laikus, bet šobrīd jūs pārkāpjat debašu laiku.

Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Tā kā šeit vairākkārt atsaucās uz manis teikto Juridiskajā komisijā, tad, lai nebūtu nekādu "kluso telefonu", man būs tagad jāatkārto tas, ko es jau teicu. Proti, Saeimā mēs ne tikai šajā gadījumā, bet kopumā pieņemam ļoti daudz lēmumu, izskatām likumprojektus, priekšlikumus, apstiprinām amatpersonas, un šis darbs notiek pārsvarā komisijās, kur to locekļi, proti, katras frakcijas pārstāvji, var pilnvērtīgi iepazīties ar jautājumu, ar visiem argumentiem.

Iedomājieties – ja visus Saeimā pieņemamos lēmumus diskutētu visi simts deputāti līdz visām detalizācijas pakāpēm, tad mēs šeit, Saeimā, varbūt izdarītu tikai desmito daļu no tā, ko varam izdarīt četros gados, strādājot katrs savā komandā.

Es saprotu, ka atsevišķiem deputātiem nav šādas komandas, kuras locekļiem viņi varētu uzticēties, bet tā jau nav mūsu, pārējo, vaina. Tā ir pašu šo deputātu vaina, ka viņi nav spējuši saglabāt savu komandu, iekļauties vai kā... Bet neuzliksim šo atbildību uz visu pārējo Saeimu!

Juridiskajā komisijā deputātiem bija iespēja iepazīties ar abu kandidātu argumentāciju, ar vīziju. Abi kandidāti ir ar ilgstošu pieredzi Centrālajā vēlēšanu komisijā. Abi kandidāti ir spēcīgi, bet šajā gadījumā ir jāizvēlas kāds no diviem kandidātiem. Un mana izvēle ir Kristīne Bērziņa. Citiem būs cita izvēle. Atstāsim to izvēli katra deputāta ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (KPV LV).

Paldies Danielam Pavļutam, kurš vienīgais no tiem, kas rosina izmaiņas, vismaz centās argumentēt, kāpēc.

Bet nu par šiem argumentiem. Tātad elektroniskā balsošana – ļoti labi, ID kartes izmantošana – ļoti labi, bet mēs taču ļoti skaidri apzināmies, ka tas ir likumdevēja jautājums – pieņemt šādu regulējumu un uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai to realizēt. Ir šobrīd likumprojekts Saeimā... ir pieņemti. Manuprāt, normālā lietu secība ir tāda, ka, pieņemot noteiktu likumdošanas bāzi, uzdod to izpildīt. Ja Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, vienalga, kas tajā būtu, netiek galā, tad pieņem nākamo lēmumu – mainīt, nevis otrādi, vai ne?

Attiecībā uz... tikai pēdējā piebilde. Attiecībā uz 21 gadu... un arī ko Daniels teica, un ZZS. ZZS ir tiešām vadījusi pēdējo valdību. Starp citu, ļoti sen bija tāda epizode ar Emša valdību. Bet, ja mēs paskaitīsim, 21 gada laikā kurš tad ir bijis pie varas? Kurš tad ir šo kuģi vadījis? Tie jūsu lielākie sadarbības partneri, pirmie, ko jūs esat izvirzījuši par pirmajiem. VIENOTĪBA. To jūs kaut kā nepieminat. Tā ka, ja mēs gribam... ja kāds grib šeit pārmaiņas un ir gribējis pārmaiņas, tad varbūt jāsāk ar valdības izveidi un valdības vadītāja izvēli, vai ne? Nevis CVK. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Iesalnieka kungs, vai komisijas vārdā... Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Vārds balsu skaitītāju vārdā deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Kā jau informēju, notiks vēlēšanas ar vēlēšanu zīmēm. Mums ir divi kandidāti. Lielākā daļa no jums zina, kā pareizi aizpildīt vēlēšanu biļetenus. (Dep. A. Kaimiņš: "Bet labāk atgādināt!") Tos, kas nezina, kas Saeimas deputātu lokam pievienojušies pēdējo piecu mēnešu laikā, lūdzu, kolēģi, pakonsultējiet! Skaidrs, ka atzīmes mēs norādām pie viena no kandidātiem. Par nederīgiem tiks atzīti biļeteni, kuros nav norādīts neviens kandidāts, vai arī biļetens kļūdaini aizpildīts tādā ziņā, ka pie izvēlētā kandidāta konkrētajā kvadrātiņā nav atzīmēts krustiņš. Ja ir norādīti abi kandidāti, pie abiem diviem ir krustiņi, tad biļetens tiek atzīts par nederīgu. Jebkurā gadījumā, ja rodas vēl kādi jautājumi, esmu jūsu rīcībā. Bet balsošanu uzsāksim šeit, pa labi no manis, Kuluāru zālē pēc 15 minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā, kolēģi, mazliet informēšu vēlreiz par procedūru. Tātad vēlēšanu zīmēs jeb balsošanas zīmēs par katru kandidātu ir izvēle "par" un "pret". Un jums, balsojot par konkrēto kandidātu, jāatzīmē "par" vai "pret". Paldies.

Tātad balsu skaitītāji dodas organizēt balsošanas procesu.

(Notiek balsošana.)

R. Kols. Cienījamie, godātie kolēģi! Paziņoju, ka pēc piecām minūtēm, pulksten 10.27, noslēgsies balsošana. Tie, kas vēl to nav izdarījuši, lūdzu, pasteidzieties!

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Pirms dodu vārdu balsu skaitītāju pārstāvim, vēlos informēt, ka deputāti Dzintars, Feldmans, Pavļuts, Latkovskis un Augulis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 12.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad Saeimas sēde tiks turpināta līdz pulksten 12.00 bez pārtraukuma.

Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr. 8 – par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

Šī gada 21. martā Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr. 6.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas, nomainītas – nulle.

Dzēstas atlikušās 18.

No vēlēšanu kastes izņemtas 92.

Par derīgām atzītas 85.

Par nederīgām atzītas 7.

Pret visiem kandidātiem balsots 3 vēlēšanu zīmēs.

Līdz ar to, saskaitot vēlēšanu zīmes, par kandidātiem nodotās balsis:

Kristīne Bērziņa: par – 53, pret – 32,

Arnis Cimdars: par – 29, pret – 56.

Līdz ar to par CVK priekšsēdētāju ievēlēta Kristīne Bērziņa. Pienākumu pildīšanu viņa uzsāks ar 2019. gada 22. martu.

Sēdes vadītāja. Apsveicam! (Aplausi.)

Apsveicam Kristīni Bērziņu!

Turpinām Saeimas sēdi.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Kolēģi! Saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" mums šodien jāievēlē arī septiņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi. Septiņi locekļi tika arī izvirzīti. Un visus septiņus Juridiskā komisija, uzklausot divās sēdēs, atbalstīja.

Līdz ar to Juridiskā komisija virza Saeimai apstiprināšanai lēmuma projektu, kurš paredz ievēlēt Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā Edgaru Baldunčiku, Ritvaru Eglāju, Sofiju Grīnvaldi, Dzintru Kusiņu, Aleksandru Maļcevu, Sigordu Stradiņu un Valdi Verneru. Arī šis lēmums, tāpat kā iepriekšējais, būtu spēkā no rītdienas, 22. marta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus! (Aplausi.)

Turpinām darbu. Deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma"".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma"". Komisija, balsojot sešiem deputātiem "par"... sešiem komisijas locekļiem "par" un astoņiem "pret", atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Komisijas vārdā lūdzu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem, kas vēl piedalās šinī sēdē, kas seko šai sēdei līdzi! Tiem, kuri sekos līdzi šī pieprasījuma izskatīšanas gaitai, būs iespēja uzzināt pāris ļoti interesantu lietu. Daudziem tās būs sensacionālas, dažiem – šokējošas.

Tātad – ar ko saistīts šis pieprasījums? Šis pieprasījums ir saistīts ar leģendāro Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu. Es varbūt atgādināšu, par ko vispār šinī lēmumā ir. Jo, kā rāda publiskās diskusijas, sabiedrībai nav īstas sapratnes, kas ir nolemts un kādas principiālās lietas šinī lēmumā ir pateiktas.

Bet kāds bija mērķis? Mērķis bija obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem tās patērētājiem, ievērojot tiesiskuma principus. Un tālāk ir viens ļoti konkrēts Saeimas aicinājums Ekonomikas ministrijai izbeigt attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, bet uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. (NA un JK frakcijas deputāti sarunājas savā starpā.)

Es tur nevienam netraucēju? Es atvainojos. Labi.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, lai šo lēmumu Ekonomikas ministrija varētu izpildīt, tai ir jāveic esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējums: kas šinī sistēmā ir pareizi, kas tajā nav pareizi, kas ir tiesiski, kas nav tiesiski? Vārdu sakot... tā vienkārši sakot, atdalīt graudus no pelavām. Jo, kā mēs to uzskatāmi redzējām... tie kolēģi, kuri šeit jau nav pirmo sasaukumu... gada laikā uzskatāmi tika pierādīts, ka ar šo sistēmu ir fundamentālas problēmas, kuras beigu beigās nācās atzīt arī Ekonomikas ministrijai.

Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu, kā tā grasās pildīt šo Saeimas lēmumu, mums radās pamatotas bažas, ka patiesībā Ekonomikas ministrija nemaz netaisās pildīt šo Saeimas lēmumu, netaisās sagatavot risinājumu, kas palīdzētu atbrīvoties no netaisnīgās sistēmas. Lai varētu atbrīvoties... nav runa par to, ka šinī sistēmā ir lietas, kas ir pareizas, un ir lietas, kas ir nepareizas. Pirmām kārtām ir jāsaprot, kas ir tās netaisnīgās lietas... būtu jāsaprot. Tātad... Bet kā Ekonomikas ministrija to pasniedz... ko tā darīs... Pamatotās bažas ir tādas, ka patiesībā Ekonomikas ministrija vienkārši gatavo jaunu piesegu šai afērai. Jo šie jautājumi, šis juridiskais izvērtējums... kādā veidā tā piedāvāja to veikt... bija nevis tas, kā šo pasākumu izpildīt, šo Saeimas lēmumu izpildīt, bet gan kā to neizpildīt. To mēs jau tagad dzirdam... no esošās retorikas attiecībā uz tiesiskumu.

Un, ja runājam par tiesiskumu, tad viena no tādām svarīgām lietām, kuru ilgu laiku centās sabiedrībai noklusēt, bija par OIK sistēmas tiesiskumu. Kā jūs zināt, lai varētu sniegt valsts atbalstu, tas vispirms ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ja šāds valsts atbalsts tiek sniegts bez saskaņojuma ar Eiropas Komisiju, tad Eiropas Savienības tiesību normas, kuras attiecas arī uz mums, ļoti skaidri nosaka to, ka šāds atbalsts ir nelikumīgs.

Iepriekšējā Ekonomikas ministrijas vadība izmisīgi centās to slēpt un atrunāties, ka viss jau ir kārtībā. Jo, redziet, tas ir vēlāk saskaņots un tamlīdzīgi. Mēs uzskatāmi ar normatīvajiem aktiem, ar tiesību normām, ar Eiropas Savienības tiesību lēmumiem pierādījām, ka neatkarīgi no tā, ka šis atbalsts ir saskaņots vēlāk, tas ir nelikumīgs. Jaunais ekonomikas ministrs, kuram nav jāpiesedz šī afēra... līdz šim vismaz viņam nebija, jo viņš ar to nenodarbojās... viņa politiskais spēks šīs afēras veidošanā nav bijis iesaistīts. Viņam pietika drosmes to atzīt un piekrist tiem dokumentiem, kā arī atsaukties... norādīt konkrētas tiesību normas, kurās tiešām tas ir tā arī norādīts.

Vārdu sakot, kolēģi, tas nu tagad ir skaidrs – atbalsts 10 gadus ir bijis nelikumīgs. Un nelikumības statuss tam joprojām ir saglabājies. Vēl jo vairāk, lai to apliecinātu... Arī no Finanšu ministrijas mēs esam saņēmuši atbildi, kurā Finanšu ministrija apliecina to pašu, turklāt vēl norāda konkrētu Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, kurā tas ir pateikts tiešā tekstā.

Tātad Eiropas Komisijas lēmums, kurā nepaziņots atbalsts ir atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, aposteriori nepadara par likumīgiem īstenošanas aktus, kas nav bijuši spēkā tādēļ, ka tie ir bijuši pieņemti, pārkāpjot šo saskaņošanas procedūru. Tas ir Latvijas gadījums. Absolūti skaidra lieta!

Un šinī sakarā rodas būtisks jautājums – kā tad Ekonomikas ministrija gatavojas mums savu ziņojumu... kā tad viņi tiks galā ar OIK afēru? Viņi mūs sāk biedēt ar tiesvedībām no pretējās puses – ka būs OIK saņēmēji, kuri tūlīt nāks un mūs notiesās... par miljardiem... Iespējams, ka viņi nav vispār šo tiesisko izvērtējumu nemaz veikuši, jo ir Eiropas Savienības Tiesas lēmumi, kuri konkrēti pasaka, ka attiecībā uz nelikumīgu atbalstu nepastāv tiesiskā paļāvība. Un pamato ļoti vienkārši – ka komersants, kurš ir godprātīgs un saprātīgs un veic savu biznesu... pirms saņemt šos miljonus, viņa pienākums bija pašam pārliecināties, vai šis atbalsts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju vai nav.

Konkrētais Latvijas gadījums, kolēģi! Un, ja šinī sakarā varam runāt par miljardu tiesvedībām, tad drīzāk tās varētu būt tieši no pretējās puses... Proti, varētu nākt šeit OIK saņēmēji un teikt: "Klausieties, 10 gadus atbalsts ir bijis nelikumīgs. Kompensējiet mums zaudējumus no šī nelikumīgā atbalsta!" Un viņiem tā būs spēle vienos vārtos, to varēs pierādīt. Redziet, tās bija mūsu bažas visā šinī stāstā. (Dep. A. Adamovičs: "Šoks!") Tas ir viens aspekts, ja runājam par šo Eiropas... par šo pieprasījumu.

Mani šeit... Mulsinoši ir arī premjera Kariņa paziņojumi, kurš arī sāka runāt par šīm miljardu tiesvedībām. Tuvākajā laikā, es saprotu, valdībā vajadzēs lemt par šo pieprasījumu. Un būs ļoti interesanti dzirdēt, kā valdība izvērtēs šo Ekonomikas ministrijas sniegumu, vai tiešām tas ir atbilstoši sagatavots. Jo, kā mēs redzam, kolēģi, lai šo lēmumu izpildītu, vispirms bija jābūt šim tiesiskajam izvērtējumam. Vai tas tiešām ir veikts adekvāti, ar pilnu atbildību? Es ļoti gribētu redzēt šo auditorkompānijas KPMG veikto tiesisko izvērtējumu, kuru Ekonomikas ministrija ir pasūtījusi šī uzdevuma veikšanai un kuru Ekonomikas ministrija joprojām vairās mums iesniegt. Lai gan mēs kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurai ar Saeimas lēmumu ir uzticēts pārraudzīt šo procesu... vienkārši mēs nespējam to izdarīt, jo Ekonomikas ministrija atsakās iesniegt mums šo atzinumu, joprojām nav iesniegusi. Tas ir pagājušajā nedēļā viņiem iesniegts, bet Ekonomikas ministrija līdz mums nav atsūtījusi. Es to gaidu ar ļoti lielu interesi, jo pirmo reizi mums ir konsultants, no kura mēs varēsim paprasīt pēc pilnas programmas. Ja šī atzinuma rezultātā Latvija tiks ierauta miljardu tiesvedībās, pamatotās tiesvedībās, par šo nelikumīgo atbalstu, tad mums būs konsultants, no kura mēs varēsim paprasīt. Ja Ekonomikas ministrija tagad nāks ar šādu pozīciju, ka vienīgie tiesvedības riski ir tikai no OIK saņēmēju puses... jo es pieņemu, ka viņi ir izmērījuši šos riskus, salāgojuši... Un, ja viņi runā tikai par šiem vieniem riskiem, kas ir no saņēmēju puses, tad... es pieņemu, ka mums tad to risku saskaņā ar šo atzinumu no OIK maksātāju puses nav.

Kolēģi, es tiešām gribētu redzēt, kā valdība pieņems šo lēmumu. Jo, kā es jau teicu, lai valdība akceptētu to risinājumu, ko Ekonomikas ministrija sagatavojusi, principiālais bija šis tiesiskuma izvērtējums. Ja šāda izvērtējuma nav, tad nevar arī spriest, kādi ir tālākie soļi; tad tā valdības rīcība būs tāda anekdotiska. Tas ir tā kā...

Ziniet, agrāk bija sestdienas talkas, kurās brauca stādīt eglītes. Tur bija tā: viens iet pa priekšu un iedur zemē speciālu lāpstiņu, otrs iet viņam līdzi, iesprauž iekšā eglīti; trešais bedrīti aiztaisa ciet. Un tādā veidā tika stādīts mežs. Produktīvs process.

Izskatās, ka tas, ko pašlaik dara Ekonomikas ministrija... ministrija vienu būtisku lietu visā šinī stāstā ir izlaidusi. Proti, mēs viņiem esam uzticējuši iestādīt mežu. Ko dara Ekonomikas ministrija? Ministrija to bedrīti uztaisa, bet tālāk... Tas, kas stāda to kociņu, tātad taisa šo juridisko izvērtējumu, – šī cilvēka nav! Un līdz ar to tas process, kuru viņi jums piedāvā meža stādīšanas vietā un kurš it kā izskatās tieši tāds pats... tātad pirmais iet un taisa bedrīti, otrais rok bedrīti ciet... Tas ir apmēram tas, kādā veidā mums piedāvā, ka viņi izpildīs šo risinājumu, izpildīs šo mūsu, Saeimas, lēmumu.

Šī ir viena tāda būtiska lieta.

Otra būtiska lieta, par ko mēs runājam šinī pieprasījumā. Tātad – kā vispār šī sistēma... Ja runājam par šīs sistēmas tiesiskumu un atbilstību, tad Eiropas Komisija šo valsts atbalsta OIK sistēmu saskaņoja ar būtiskām atrunām. Viena no atrunām... un viena apņemšanās, ko pieņēma Latvijas valdība, lai dabūtu saskaņojumu ar Eiropas Komisiju, bija tā, ka tiks novērsta pārkompensācija. To, ka atbalsts ir pārāk dāsns, atzina gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība. Un vienojās, ka, lai šis atbalsts būtu saskanīgs, Latvija no savas puses ieviesīs pārkompensācijas mehānisma novēršanu, tā saucamo iekšējo... šo IRR, kas ir saīsinājums no Internal Rate of Return, – iekšējās peļņas normas aprēķinu. Principiāli... ir ļoti skaidri pateikts arī Eiropas Komisijas lēmumā, šinī saskaņošanā, ka aprēķinā ir jāņem vērā viss atbalsts.

Mums ilgu laiku bija retorika ar Ekonomikas ministriju par to, kā tad tur īsti ir. Ministru kabineta noteikumos ir acīmredzami, ka būtiska atbalsta sastāvdaļa... šinī atbalstā vispār netiek ņemta... kas ir absolūti neloģiski. Tātad, ja mēs gribam uztaisīt, lai atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs, loģiski ir, ka aprēķins tiek veidots uz visu projekta dzīves ciklu, ka to nosaka arī līdz atbalsta beigām. Tad ir loģiski, ka mēs ņemam vērā visus ieņēmumus un visus izdevumus, un tad mēs dabūjam, ar kādu rentabilitāti strādā šis projekts.

Eiropas Komisija ir noteikusi maksimālos griestus. Tas, ko ir izdarījusi Ekonomikas ministrija, – tā ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumus... Un šī shēma joprojām strādā tā, ka viss atbalsts, ko komersants ir saņēmis par saražoto elektroenerģiju, stājās... līdz šī jaunā shēma, kas stājās spēkā ar Kariņa laikā izveidotajiem Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, netiek ņemta vērā. Tātad tas... Principā atkarībā no tā, kad komersanti ir pārgājuši uz jauno shēmu, tas ir, vai no 2007. gada līdz 2010. gadam – tanī laikā pamatā notika pāreja... Tātad, ja viņš sāka strādāt aptuveni 2000. gadā vai deviņdesmitajos gados, tad viss atbalsts, ko viņš ir saņēmis, vispār netiek ieskaitīts. Tas ir, daudzi vēja parki, daudzas HES pēc būtības jau visu bija atpelnījuši, tiem vispār nepienāktos šis atbalsts. Mums tiem vispār vairs nekas nebūtu jāmaksā, jo tie visu godīgi jau ir saņēmuši pēc pilnas programmas.

Saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem var sākt saņemt visu no jauna. Tāpēc mēs vērsāmies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu paskaidrot, kā tad īsti Eiropas Komisija bija domājusi. Jo gan Eiropas Komisijas lēmumā, gan tiesību aktos, uz kuriem Eiropas Komisija atsaucas šinī lēmumā, ir ļoti skaidri pateikti principi, no kuriem ir saprotams, ka vērā bija jāņem viss atbalsts. Diemžēl atbildi no Eiropas komisāres, kura parakstīja šo lēmumu, mēs saņēmām pēc tam, kad Pieprasījumu komisijas sēde jau bija notikusi. Iespējams, ja atbilde būtu saņemta pirms Pieprasījumu komisijas sēdes, tad balsojums būtu pavisam cits. Atbildē ir skaidri pateikts: jebkurš atbalsts ir jāņem vērā.

Kolēģi, vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Var sanākt tā, ka OIK joprojām nav saskaņota, Latvijas puse, valdība, nav izpildījusi to, ko tā apsolīja Eiropas Komisijai, un Eiropas Komisija ir maldināta. Ir pamatotas bažas tagad tā domāt. Tas nozīmē, ka atkal apstiprinās fakts – OIK ir politiski piesegta afēra, kura diemžēl joprojām turpinās.

Kolēģi no KPV LV, es ļoti gribētu cerēt, ka jūs izmantosiet šo iespēju... Jūs neesat līdz šim vēl bijuši šinī afērā. Jums tā ir iespēja... Jūs esat solījuši saviem vēlētājiem, ka tiksiet galā ar šo afēru, – izmantojiet šo iespēju! Neieslīgstiet tanī pašā purvā, kurā ir ieslīguši tie, kuri jau tur ir ilgi! Ir saprotams, ka viņi nevēlas tikt ar to visu galā. Šī ir jūsu politiskā iespēja kā politiskam spēkam pacelties, pierādīt, ka jūs esat pragmatiski, spēcīgi un uz jums vēlētājs var paļauties. Vai arī ieiet iekšā visā spēlē un purvā, nogrimt un aiziet nebūtībā. Tā ir ļoti nopietna jūsu politiskā izvēle.

Es jums arī varu pateikt, kāds ir risinājums. Jo, kā jums jau apsolīju pašā sākumā, kad jūs uzņēmāties to visu darīt, – es teicu, ka jums palīdzēšu, pat ja jūs to nevēlēsieties darīt. Es jums tagad pateikšu, kāds ir risinājums. Risinājums ir ļoti vienkāršs (Dep. A. Kaimiņš: "Iestāties SASKAŅĀ!"): atdaliet pelavas no graudiem, un jums būs risinājums! (Starpsauciens.) Jo ir divas... Kas ir jāsaprot? Tās divas principiālās lietas – atteikties no valsts atbalsta kā tāda vai atteikties no tās atbalsta daļas, kura ir tiešām bijusi nelikumīga, kura nav izveidota pareizi un kuru tiešām būtu pamats izbeigt. Tur nav nekādu tiesvedības risku. Un jums jau ir gatavs instruments. Saeimā nu jau gandrīz pusgadu... šinī Saeimā jau kādus trīs mēnešus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā gaida grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri piedāvā risinājumu, kā atdalīt pelavas no graudiem. Ja mēs, kolēģi, jau būtu izgājuši cauri šim likumprojektam un likumu pieņēmuši, tad mums vispār nevajadzētu diskutēt par šo Saeimas lēmumu, jo problēma būtu atrisinājusies pati no sevis. Atdalot pelavas no graudiem, izrādītos, ka OIK slogs ir salīdzinoši daudz, daudz reižu mazāks. Tā ir viena lieta. (Dep. A. Adamovičs: "Kur ir šoks?")

Otra lieta. Mēs notīrītu šo laukumu, atstājot tikai godprātīgos. Mums ir parādījusies perspektīva, kā mēs varam tālāk attīstīt šo tiešām mūsu valstij svarīgo aspektu – atjaunojamo enerģiju. Taču, kamēr mums ir šie neefektīvie, pārsubsidētie tehnoloģiju risinājumi, par kuriem mums ir dārgi jāmaksā, mums vienkārši... mēs nevaram neko citu atļauties. Tas būs vienkārši graujoši mūsu tautsaimniecībai. Un tā vietā, lai tiešām sakoptu, notīrītu to visu, mēs redzam, ka Ekonomikas ministrija vienkārši piedāvā pašlaik turpināt šo afēru. Ministrija nav sagatavojusi risinājumus. Jā, tā ir pateikusi, ka nevar tūlīt... nevar visu izbeigt. Bet, lūdzu, iedodiet risinājumu! Jo mūsu mērķis, konkrēti, Saeimas mērķis... es varu nolasīt – "ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas". Nu tad nāciet un piedāvājiet, kā citādāk to var izdarīt! Ja nevar tūlīt, no 31. marta, to izdarīt, tad, lūdzu, piedāvājiet, kā to var izdarīt! Risinājumi ir. (Dep. R. Kols: "Piedāvā! Nāc, piedāvā savējos!")

Diemžēl Ekonomikas ministrijai tie jau sen ir piedāvāti. Ja kādu no jums tas interesē, es varu pateikt, ka šos risinājumus es ekonomikas ministram aizsūtīju tad, kad viņi taisīja savu leģendāro darba grupu un teica: "Ja kādam ir labāks risinājums, atsūtiet!" Es sagatavoju un aizsūtīju. Bija apsolījums, ka viņi atbalstīs. Viņi pat baidījās izskatīt, jo tur ir konkrētas lietas, kas būtu jādara, un tāpēc nepieņēma. Jo tad nebūtu pamata to nedarīt.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un ļoti atbildīgi pieiet tam, kas notiek. Esošā retorika ir ļoti maldinoša. Es varētu atspēkot gandrīz visus šos argumentus – gan par tiesvedības riskiem, gan par siltumu, gan par Eiropas Komisijas mērķiem. Ir risinājums, kā to var izdarīt, maksājot krietni mazāk.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā, Liepiņas kundze, ir kas piebilstams? (Dep. L. Liepiņa: "Nē!") Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 56, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie un godātie kolēģi! Ārlietu komisijas sēdē 13. februārī skatījām grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā otrajā lasījumā. Un saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Arī ar šo likumprojektu strādājām Ārlietu komisijas 13. februāra sēdē. Otrajam lasījumam saņēmām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Tāpat kā iepriekš izskatītie divi likumprojekti, šis ir saistīts ar nākamo – ar likumprojektu par britu pilsoņu tiesībām. Ārlietu komisijas 13. februāra sēdē skatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā. Saņēmām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Šis ir tas svarīgākais "jumta" likums, kas noteiktu britu pilsoņu tiesības pēc Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no Eiropas Savienības. Skaidrs, ka pašlaik neviens nevar prognozēt, kāds būs rezultāts. Līdz ar to otrajā lasījumā tika saņemti priekšlikumi, kas precizē likuma mērķi un tā piemērojamību. Un tad nu par katru priekšlikumu atsevišķi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 4. – labklājības ministres Petravičas kundzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 5. – labklājības ministres Petravičas kundzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 6. – labklājības ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 7. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 8. – labklājības ministres Petravičas kundzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 9. – veselības ministres Viņķeles kundzes priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kols. 10. – Ārlietu komisijas veidotais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kols. Un 12. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā lasījumā.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, bet pirms balsojuma es aicinātu arī tā... vēlētos komisijas vārdā pateikties gan Tieslietu ministrijai, gan Ārlietu ministrijai, gan it īpaši Saeimas Juridiskajam birojam par ļoti operatīvu un ātru darbību, lai mēs varētu piemērot šīs tiesību normas un panākt to, ka Lielbritānijas pilsoņiem, kā jau minēju, X scenārija gadījumā garantētu tādas pašas tiesības, kādas Lielbritānija apņemas saskaņā ar paritātes principu piemērot attiecībā uz mūsu pilsoņiem Lielbritānijā.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 19. marta sēdē izskatīja kopumā 20 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, vienlaikus arī turpmāk mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Likumprojekts, kas ir apstiprināts pirmajā lasījumā, paredz, ka čeku loterijas laimesti tiktu atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādu taktiku mēs piemērojām tajā brīdī, kad ieviesām Simtgades loteriju, jo tas bija domāts kā tāds liels, vienreizējs simtgades svinēšanas pasākums un īpaša, liela akcija. Bet es domāju, ka tā nav laba prakse – visām loterijām pēc kārtas piemērot nodokļu atvieglojumus.

Čeku loterijas projekts ir viens no projektiem, kādu noteikti nākotnē varētu būt vēl daudz. Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir, ka vismaz attiecībā uz solidaritātes nodokļa maksātājiem šis nodokļu atvieglojums netiktu piemērots. Ja laimestu gūst solidaritātes nodokļa maksātājs, tad laimests tiek pieskaitīts kopējiem ienākumiem un nodoklis tiek samaksāts.

Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā ir skaidrojams vai piebilstams?

R. Kozlovskis. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 68, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 3. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4., 5., 7., 8., 9. un 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 4. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vairākas normas, kā arī deputātu priekšlikumi, kas šajā likumprojektā ir iestrādāti, ir paredzēti, lai pēc iespējas samazinātu to gadījumu skaitu, kad progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanas rezultātā daļai iedzīvotāju, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, izveidojas pienākums piemaksāt gada laikā nesamaksāto nodokli. Tas var rasties situācijās, kad gada laikā strauji pieauguši ienākumi vai kad cilvēks, kam nav bijis darbavietas, sāk strādāt. Ienākumiem mainoties uz augšu, šāda korekcija pēc gada var tikt veikta.

Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, vienreiz pusgadā Valsts ieņēmumu dienests darba devējiem nosūta prognozēto piemērojamo neapliekamo minimumu. Bet, tā kā mēs šobrīd dzīvojam ekonomikas attīstības ciklā un ikgadējais atlīdzības pieaugums ir samērā straujš (iepriekšējos gados šis pieaugums bija astoņi deviņi procenti, šobrīd apmēram sešu procentu apmērā ir plānots... dabiskā veidā), tad šī priekšlikuma būtība (tā ir neformāli diskutēta arī ar sociālajiem partneriem) ir dot vēl vienu drošības ventili Valsts ieņēmumu dienestam – piemērot prognozētā neapliekamā minimuma novērtējumā koeficientu 1,05... jeb tādu piecu procentu drošības rezervi iestrādāt. Tas varētu mazināt to gadījumu skaitu, kad, gada laikā pieaugot ienākumam, cilvēkam gada beigās būtu jāveic nodokļu piemaksa.

Kopumā es teiktu, ka pārējie grozījumi, kas paredz garāku pārejas periodu, lai norēķinātos ar valsti, ir vissvarīgākie. Šis varētu būt kā tāds papildu elements.

Tā ka aicinu apsvērt un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 7. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 9. – deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 13. – deputāta... atvainojos, finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 14. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 16. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Cienījamie vēlētāji! Mana priekšlikuma būtība ir ieviest amnestiju, vienreizēju pasākumu (Troksnis zālē.), tiem cilvēkiem, kuri iekļuvuši nodokļu parāda jūgā progresīvi regresīvās nodokļu minimuma sistēmas dēļ, kas ir ieviesta, un es lūdzu... Neto alga šai grupai, kategorijai uz rokas ir vidēji līdz 1000 eiro. Igaunijā šo iedzīvotāju kategorija attiecas uz atbalstāmo un papildus no valsts puses nodrošināmo cilvēku grupu. Latvijā tie jau tiek uzskatīti par vidējiem ienākumiem. Šajā kategorijā galvenokārt ir māmiņas, kas bijušas dekrēta atvaļinājumā, sākušas strādāt... un nevarēja piemērot attiecīgos atvieglojumus sistēmā.

Es uzskatu, ka no valsts puses būtu tikai taisnīgi nodrošināt labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principu, saprotamas un vienkāršas sistēmas izveidošanas nosacījumus.

Tāpēc es lūdzu amnestēt šos nodokļu parādniekus un lūdzu jūs nobalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R. Kozlovskis. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 17. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 18. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 19. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. Un 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus saņemtos priekšlikumus.

Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" trešajam lasījumam. Komisija tos ir izskatījusi un virza arī izskatīšanai Saeimas sēdē.

1. ir izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 3. – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 5. – izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā... 7. priekšlikumā, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. 7. priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 8. – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 9. – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 10. – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Muižniece. 11. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Jūras kodeksā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Jūras kodeksā". Dokuments Nr. 679.

Atbildīgā komisija saņēma uz otro lasījumu divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Jūras kodeksā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā". Tā kā tas ir mantots no 12. Saeimas, ir daži atgādinājumi.

Proti, 2014. gada 22. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma". No tā brīža tapa Ministru kabineta uzdevums visām ministrijām nodarboties ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju, proti, nodarboties ar visiem speciālajiem likumiem. Visām nozaru ministrijām ir jāpārceļ no administratīvo pārkāpumu vienotās grāmatas pārkāpumi un to sodi uz specifiskajiem likumiem. Šis process ir tikai sākts, un gals tam nav redzams.

Lai gan tiesu sistēmai piederīgo personu lokā kritika šai pieejai pieaug, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav tā, kas var dot juridisku izvērtējumu šādas pieejas lietderībai.

Tāpēc komisija izskatīja visus trīs Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 2. – tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 3. – arī.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Urbanovičs. Komisijas vadība gaidīs priekšlikumus līdz 4. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā". Dokumenta numurs...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, nē! Likumprojekts "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā".

A. Rubiks. Piedodiet. Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā". Dokuments Nr. 687.

Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā". Dokuments Nr. 688.

Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 692, likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā".

Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu.

1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 9. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 10. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 14. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 17. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 18. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 20. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 21. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"".

Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šā gada 4. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"". Dokuments Nr. 694.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. – ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Rubiks. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 5. – ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. aprīlis.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" (Nr. 39/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. maijam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums" (Nr. 39/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. maijam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" (Nr. 201/Lp13)".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" (Nr. 201/Lp13)"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.

Godātie kolēģi! Mums būtu jāizsludina pārtraukums. Saeimas Prezidijam ir priekšlikums turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Atbalstām Prezidiju!") Iebildumu nav.

Turpinām ar lēmuma projektu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Labdien, kolēģi! Kā to vakar akcentēja Kariņa kungs, administratīvi teritoriālā reforma ir viena no šīs valdības prioritātēm.

Šis lēmuma projekts pirms tam bija iekļauts kā likumprojekts, taču Juridiskais birojs deva izvērtējumu un lika pārtaisīt šo likumprojektu par lēmuma projektu, jo pēc būtības tas nesatur likuma normas, bet ir ar lemjošu saturu.

Lēmuma projekts "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" jau savā nosaukumā ietver tā būtību. Ar šo lēmuma projektu mēs, Saeima, dotu zaļo gaismu reformas turpināšanai. Mēs noteiktu termiņu Ministru kabinetam izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimā lēmuma projektu, nosakot daudzus jautājumus, kas skar tieši šo reformu.

Šo ceļa karti, kā ministrs Pūce to redz, viņš otrdien prezentēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Juris Pūce varbūt vēlāk arī izstāstīs tieši par termiņiem. Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu, lai jau līdz nākamā gada beigām mēs varētu pabeigt šo reformu un pielikt punktu vismaz vienai lietai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Godātie kolēģi un kolēģes! Šodien mums jāpieņem lēmums par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Atgādināšu, ka reforma tika uzsākta 1998. gadā. Kopš tā laika ir pagājis 21 gads. Vesela paaudze ir izaugusi, kopš reforma ir uzsākta, bet tā arī nav pabeigta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir ambiciozs mērķis – līdz 2021. gadam izveidot Latvijā tādas pašvaldības, kas spēj īstenot likumā noteiktās pašvaldību funkcijas un sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Mums ir pārāk daudz tādu pašvaldību, kas to šobrīd nespēj. Nespēj pašas savā teritorijā sakārtot atkritumu izvešanu, nespēj nodrošināt kvalitatīvu vidusskolas līmeņa izglītību, dažas nespēj nopļaut zāli un apsaimniekot savus īpašumus. Nespēj nodrošināt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, piesaistīt uzņēmējus, lai noasfaltētu vismaz vienu kilometru ceļa, nespēj nodrošināt vismaz vienu profesionālu darbinieku, kas atbild par pašvaldības teritorijas plānošanu. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Piecpadsmit pašvaldības palīdz uzturēt pārējās 104. Ir ļoti dīvaini, ka pilsētas un novadi, kas sevi sauc par attīstītām, cilvēkiem draudzīgām un plaukstošām vietām, bez citu palīdzības nespēj savas funkcijas pilnvērtīgi pildīt. Liela daļa to nespēj arī ar citu pašvaldību finansiālo palīdzību.

Pāris gadu laikā mēs nepanāksim, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds vairs nav vajadzīgs vispār, bet varam spert soļus tajā virzienā, lai šo proporciju – 15 pret 104 – mazinātu. Lai sasniegtu reformas mērķi, ir jāapzina un jārealizē uzņēmēju vēlmes un vajadzības, kā sakārtot teritoriju un veidot to pievilcīgu uzņēmējiem, kas rada darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Lai sasniegtu reformas mērķi, ir jāizvērtē, cik racionāla ir visu 2800 pašvaldības iestāžu darbība. Vai valsts budžetam ir jāuztur tik daudz būvvalžu, dzimtsarakstu, bāriņtiesu, pašvaldību administrāciju un citu iestāžu? Ir jāizvērtē, kā šīs funkcijas īstenot profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, kā sniegt iedzīvotājiem labākus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Šī reforma ir vajadzīga, lai mazinātu iedzīvotāju nevienlīdzību starp mazajām un lielajām pašvaldībām. Ir dzirdēti argumenti, ka tik īsā laikā to nav iespējams izdarīt, un ir dzirdēti priekšlikumi, ka vajadzētu vēl pāris gadus par to padiskutēt. Tā mēs sagaidīsim, ka izaugs vēl viena paaudze, bet reformas joprojām būs tikai diskusiju līmenī. Runu ir bijis daudz, un ir jāsāk darīt.

Man ir pārliecība, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrs Juris Pūce ar savu komandu no darba nebaidās un ka viņi ir gatavi no sarunām pāriet pie aktīvas rīcības, gatavi tikties ar visu 119 pašvaldību vadībām, atbildēt uz jautājumiem un izskaidrot nesaprotamo, lai kopā veidotu tādu Latviju, kas pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām (2021. gadā) būtu jaudīgāka un spējīga attīstīties, lai cilvēkiem būtu labāki dzīves apstākļi, lai izbeigtu iedzīvotāju diskrimināciju pēc to dzīvesvietas, lai pašvaldība savā administratīvajā teritorijā spētu patstāvīgi izpildīt tai uzdotās funkcijas. Tad arī iedzīvotājiem radīsies pārliecība par savas pašvaldības spēju darboties. Tāpēc aicinu jūs balsot "par" lēmuma projektu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Es gribētu sākt savu uzstāšanos ar pateicību Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajam birojam un maniem kolēģiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas par augsti efektīvu un atbildīgu darbu, kas ir rezultējies ar šo sagatavoto lēmuma projektu.

Administratīvi teritoriālā reforma ir bijusi ilga. Tās iesākumi ir jau pagājušajā gadsimtā. Tai ir bijuši vairāki mēģinājumi, katru reizi atduroties pret sarežģītu politisku izvēli un dažādām pretrunīgām interesēm.

Pēdējais reformas cēliens bija 2008., 2009. gadā, kura rezultāts bija Saeimas pieņemtais jaunais un šobrīd spēkā esošais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Tas izveidoja jauno Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu (tobrīd – ar 118 pašvaldībām, šobrīd – 119).

Jau likuma pieņemšanas brīdī trešdaļa pašvaldību neatbilda pašas Saeimas noteiktajiem kritērijiem. Šobrīd tādu ir jau gandrīz puse. Kritērijus, atgādināšu, izstrādāja eksperti ilgā procesā vairāku gadu garumā, strīdoties, piesaistot pētniekus. Un izveidotā pašvaldību karte, ar Saeimas lēmumu galu galā izveidotā, slēpa sevī jau iebūvētu lielu nevienlīdzību. Iedzīvotāju skaita ziņā mazākā novada pašvaldība šobrīd ir ar 1000 vai nedaudz vairāk iedzīvotājiem. Lielākajiem novadiem iedzīvotāju skaits ir virs 30 tūkstošiem. Atšķirības ir tik lielas, ka likuma "Par pašvaldībām" normas par pašvaldību funkcijām ir pārvērtušās par fikciju. Nav iespējams vienāds regulējums tik dažādiem apstākļiem. Tāpēc tas arī nav strādājis.

Nepārdomātā pašvaldību iedalījuma rezultātā iedzīvotāji iegūst ļoti dažādus pašvaldību sniegtos publiskos pakalpojumus – dažādā apjomā un dažādā kvalitātē. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Veidojas reāla nevienlīdzība iedzīvotāju starpā – atkarībā no dzīvesvietas. Turklāt šī atšķirība aug. Pašvaldības ar lielāku iedzīvotāju skaitu ātrāk piemērojas mūsu, Latvijas iedzīvotāju, gaidu izmaiņām par to, kādiem jābūt pašvaldības un vispār publiskās pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

Pirms 20 gadiem pašvaldību sociālā dienesta pakalpojums bija pieņemt iedzīvotāja iesniegumu, izvērtēt tā atbilstību noteiktiem kritērijiem un lemt – piešķirt vai nepiešķirt statusu, piešķirt vai nepiešķirt pabalstu. Tagad mēs sagaidām, ka sociālais dienests būs novērtējis pašvaldības iedzīvotāju struktūru, iespējamo sociālo pakalpojumu pieprasījumu, izstrādājis un sarūpējis veselu sociālo pakalpojumu paleti. Un tad sociālais darbinieks, individuāli izvērtējot sociālo gadījumu, lems par klientam vispiemērotāko atbalsta modeli un piedāvāto individuāli nepieciešamo pakalpojumu grozu. Atšķirības ir ievērojamas, un tās aizvien pieaugs.

Pašvaldību sniegtie pakalpojumi profesionalizējas. Mēs to arī sagaidām. Taču šis process liek uzdot jautājumu par to, cik ražīgs ir darbs publiskajā sektorā kopumā un pašvaldībās. Automatizācija, mākslīgais intelekts un lielie dati sniegs iespējas dot aizvien labākus un precīzāk mērķētus publiskos pakalpojumus. Attīstības iespējas faktiski ir grandiozas. Taču pašreizējā pašvaldību struktūra nespēj un arī nespēs šīs iespējas kaut cik vienmērīgi izmantot. Ja mēs nepieņemsim lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu, par to, lai visu pašvaldību jauda būtu atbilstoša mūsdienu vajadzībām un iespējām, daļa Latvijas iedzīvotāju tiks aizvien vairāk un vairāk diskriminēti.

Īstermiņa bažas par reformu būs vienmēr, un tās valstij ir jāuzklausa. Valdībai ir jāsarunājas ar iedzīvotājiem, ar pilsonisko sabiedrību, ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai atrastu labāko iespējamo risinājumu administratīvi teritoriālajai reformai. Tāpēc arī es pats esmu apņēmies gan piedāvāt ekspertu sagatavotu, izsvērtu pašvaldību reformu, gan šo piedāvājumu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai apspriest ar visām Latvijas pašvaldībām, kuras šī reforma skars, kā arī tikties ar šo pašvaldību iedzīvotājiem. Reformai ir jāstājas spēkā līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Ja to neizdarām tagad, tad jāgaida atkal četri gadi, kuru laikā manis iepriekš minētā netaisnība tikai pieaugs. Tas nozīmē saspringtu darba grafiku. Jau rudenī Ministru kabinets iesniegs Saeimai jaunu administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kas būtu jāpieņem līdz 2020. gada jūnijam.

Par šo likumprojektu tiks plaši diskutēts, tiks iesaistītas pašvaldību organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība, uzņēmēju organizācijas. Iespēja izteikties būs ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Es lūgšu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju rast pietiekami daudz laika diskusijām, kad likumprojekts vēl nebūs sagatavots, taču būs jau idejas. Bet reformas piedāvājums noteikti būs. To es jums apsolu.

Šodien es lūdzu Saeimas atbalstu administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai. Es lūdzu atbalstu, lai tuvāko 14 mēnešu laikā Saeima un valdība kopīgā darbā īstenotu pašvaldību reformu Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Paldies jums liels. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies ministram.

Vai komisijas vārdā Budriķa kungs vēlas kaut ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Kā steidzams iesniegts deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Auguļa, Kučinska un Bergmaņa jautājums Ministru prezidentam "Par valdības neiecietīgo attieksmi pret aplokšņu algas maksājumiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu saistībā ar darba vizīti Briselē.

Par deputātu Krišāna, Orlova, Ločmeles-Luņovas, Kucina un Tutina jautājumu labklājības ministrei "Par pensionāru ienākumu palielināšanu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Līdz ar to, kolēģi, šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti jauni deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu jautājums "Par EM rīcību saziņā ar Eiropas Komisiju saistībā ar Saeimas lēmuma izpildi "Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu"". To iesnieguši deputāti Zariņš, Klementjevs, Ādamsons, Nikonovs un Ločmele-Luņova.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Lai palīdzētu ekonomikas ministram tikt galā ar Saeimas doto uzdevumu un palīdzētu viņam saprast, par ko viņam būtu jākomunicē ar Eiropas Komisiju, mēs esam sagatavojuši jautājumus. Vispirms jānoskaidro, ko tad viņš īsti ir pajautājis Eiropas Komisijai. Jo starp to retoriku, ar ko viņš publiski nāk, un to, ko esam saņēmuši no Eiropas Komisijas, ir zināmas nopietnas atšķirības, kas rada pamatotas bažas, ka varbūt kāds īsti nevēlas pildīt Saeimas lēmumu un patiesībā meklē atrunas, bet saraksti ar Eiropas Komisiju veido tā, lai varētu pēc tam izmantot šī lēmumu nepildīšanai. Tāpēc ir šie jautājumi, kuri, es ceru, kliedēs mūsu bažas un palīdzēs Ekonomikas ministrijai izpildīt mūsu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Augulis, Krauze un Vucāns iesnieguši jautājumu "Par likumprojektā "Par valsts budžetu 2019. gadam" paredzēto finansējumu saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu", ko atbildes sniegšanai nododam Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Šodien 45 gadu jubileju svin mūsu kolēģis Edvīns Šnore. Un mums ir tradīcija sveikt deputātus, pieceļoties kājās. (Aplausi.)

Paziņojumu nav.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Inga Goldberga, Ieva Krapāne, Evija Papule, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins un Atis Zakatistovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem