Ministru kabineta noteikumi Nr. 140

Rīgā 2019. gada 2. aprīlī (prot. Nr. 17 22. §)

Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda
vadības likuma 15. panta 12. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" (turpmāk – programma) mērķi, pieejamo finansējumu, sasniedzamos rezultātus, programmas apsaimniekotāju un tā pienākumus, iepriekš noteiktā projekta iesniedzēju, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus un divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu ieviešanas kārtību.

2. Programma ietver:

2.1. Ieslodzījuma vietu pārvaldes iepriekš noteikto projektu "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" (turpmāk – projekts);

2.2. divpusējās sadarbības fonda aktivitātes;

2.3. programmas vadības aktivitātes.

3. Programmas mērķis ir uzlabot korekcijas dienestu sistēmu, nodrošinot jaunu zināšanu apguvei piemērotu apmācību infrastruktūru un prakses vietas Olaines cietuma teritorijā.

4. Programmas mērķa grupas ir Latvijas korekcijas dienestu sistēmas esošie un potenciālie darbinieki.

5. Kopējais programmas finansējums ir 15 294 118 euro, no kuriem Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 % apmērā – 2 294 118 euro un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 85 % apmērā – 13 000 000 euro.

6. Programmā plānots sasniegt šo noteikumu pielikumā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju mērķa vērtības.

7. Projekta iesniedzējs ir Ieslodzījuma vietu pārvalde. Pēc projekta apstiprināšanas tā kļūst par līdzfinansējuma saņēmēju.

8. Programmas īstenošanas termiņš ir 2024. gada 31. decembris.

9. Donorvalsts programmas partneris ir Norvēģijas Korekcijas dienestu direktorāts.

10. Programmas apsaimniekotājs ir Tieslietu ministrija. Programmas apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

10.1. organizēt sadarbības komitejas darbu un veikt sekretariāta funkcijas;

10.2. izstrādāt un apstiprināt projekta vērtēšanas nolikumu;

10.3. sagatavot un noslēgt projekta līgumu;

10.4. sagatavot programmas līmeņa divpusējās sadarbības pasākumu plānu un iesniegt to izskatīšanai un apstiprināšanai sadarbības komitejā;

10.5. nodrošināt divpusējās sadarbības fonda finanšu līdzekļu atbilstošu izlietojumu un tā uzraudzību;

10.6. nodrošināt programmā veikto auditu un revīziju uzskaiti;

10.7. pārbaudīt un apstiprināt projekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto projekta pārskatu un izdevumus pamatojošos dokumentus;

10.8. sagatavot programmas starpposma finanšu pārskatus, gada un noslēguma pārskatus;

10.9. sagatavot finanšu instrumenta līdzekļu pieprasījumu prognozes attiecīgajā saimnieciskajā gadā un nākamajos saimnieciskajos gados;

10.10. nodrošināt pārbaužu veikšanu projekta īstenošanas vietā;

10.11. izstrādāt un īstenot komunikācijas plānu, nodrošinot publicitātes prasību ievērošanu;

10.12. organizēt vismaz divus informatīvos pasākumus par programmas un projekta īstenošanas gaitu;

10.13. veikt risku novērtējumu programmā un projektā, regulāri uzraudzīt riskus;

10.14. izskatīt projekta iepirkumu plānu un sniegt atzinumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā;

10.15. izstrādāt kārtību, kādā uz risku balstītas izlases veidā tiks veiktas pirmspārbaudes projekta īstenotāja iepirkumu plānos norādītajiem iepirkumiem, kuriem paredzētā publiskā būvdarbu līguma summa nepārsniedz 700 000 euro un paredzētā publiskā piegādes vai pakalpojumu līguma summa nepārsniedz 200 000 euro;

10.16. pēc pieprasījuma sniegt saturisko un finanšu informāciju finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām.

II. Sadarbības komitejas darbība

11. Programmas ietvaros programmas apsaimniekotājs izveido sadarbības komiteju. Sadarbības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj trīs programmas apsaimniekotāja pārstāvjus un divus donorvalsts programmas partnera pārstāvjus.

12. Programmas apsaimniekotājs var uzaicināt piedalīties sadarbības komitejas sēdēs novērotāja statusā donorvalsts, Finanšu instrumenta biroja, Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā un vadošās iestādes pārstāvjus.

13. Sadarbības komitejas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis.

14. Sadarbības komiteja:

14.1. konsultē programmas apsaimniekotāju programmas koncepcijas sagatavošanas procesā;

14.2. ne retāk kā divas reizes gadā vai pēc nepieciešamības sagatavo un aktualizē divpusējās sadarbības aktivitāšu plānu;

14.3. izvērtē programmas ieviešanas progresu un rezultātus;

14.4. izvērtē projekta ieviešanas progresu un rezultātus;

14.5. izskata programmas gada un noslēguma pārskatus;

14.6. izskata priekšlikumus par izmaiņām programmas līgumā;

14.7. izskata priekšlikumus par izmaiņām projektā vai projekta budžetā;

14.8. veicina Latvijas un Norvēģijas divpusējo sadarbību korekcijas dienestu jomā.

15. Sadarbības komiteja darbojas saskaņā ar programmas apsaimniekotāja un donorvalsts programmas partnera programmas līmeņa divpusējās sadarbības līgumu un sadarbības komitejas nolikumu, kas saskaņots ar donorvalsts programmas partneri un ko apstiprinājis programmas apsaimniekotājs.

16. Sadarbības komitejas sanāksmes klātienē notiek vismaz divas reizes gadā.

17. Sadarbības komitejā izskatāmos jautājumus var izskatīt arī rakstveida procedūrā vai videokonferences formātā.

III. Programmas izmaksas

18. Programmas ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

18.1. programmas apsaimniekotāja administratīvās izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu;

18.2. papildu pasākumu izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu, kas saistītas ar sadarbības stiprināšanu un programmas ieviešanas pieredzes apmaiņu ar līdzīgām institūcijām Norvēģijas finanšu instrumenta saņēmējvalstīs un Norvēģijā;

18.3. projekta izmaksas saskaņā ar noslēgto projekta līgumu un šo noteikumu VI nodaļu;

18.4. divpusējās sadarbības fonda izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu.

19. Programmas apsaimniekotāja attiecināmās administratīvās izmaksas ir:

19.1. atlīdzība (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi), kā arī obligāto veselības pārbaužu izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem par darba pienākumu veikšanu;

19.2. izmaksas, kas ir tieši saistītas ar programmas vadības nodrošināšanu;

19.3. ārpakalpojumu izmaksas:

19.3.1. programmas īstenošanai nepieciešamo pakalpojumu (audits, ekspertu pakalpojumi, tulkošana) izmaksas;

19.3.2. publicitātes un informācijas izmaksas;

19.3.3. izmaksas, kas saistītas ar sadarbības komitejas sanāksmju organizēšanu;

19.3.4. citas ar programmas īstenošanu saistītās izmaksas, kas nav pretrunā ar šiem noteikumiem un nodrošina programmas mērķa un rezultātu sasniegšanu;

19.4. programmas īstenošanā iesaistīto personu iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, noteiktajām izdevumu normām;

19.5. programmas īstenošanas laikā izmantotā tehniskā aprīkojuma nomas izmaksas, ievērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā, un programmas īstenošanas laikā izmantotā tehniskā aprīkojuma amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību;

19.6. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas ir tieši saistīti ar programmas administratīvajām izmaksām.

20. Papildu pasākumu attiecināmās izmaksas ir:

20.1. pasākuma organizēšanas izmaksas:

20.1.1. telpu un tehniskā aprīkojuma nomas izmaksas;

20.1.2. tulkošanas pakalpojumu izmaksas;

20.1.3. programmas īstenošanā iesaistīto personu iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, noteiktajām izdevumu normām;

20.1.4. ar pasākumu saistītās publicitātes izmaksas;

20.2. citas ar papildu pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas, kas nav pretrunā ar šiem noteikumiem un nodrošina programmas mērķa un rezultātu sasniegšanu.

IV. Projekta novērtēšana

21. Programmas ietvaros programmas apsaimniekotājs izveido projekta iesnieguma vērtēšanas komisiju. Tās sastāvā ar balsstiesībām iekļauj šo noteikumu 11. punktā minētos sadarbības komitejas pārstāvjus.

22. Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis.

23. Projekta iesnieguma vērtēšanas komisija:

23.1. nosaka termiņu, līdz kuram projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu;

23.2. vērtē projektu saskaņā ar projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem;

23.3. četru mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma sagatavo atzinumu ar pozitīvu projekta novērtējumu vai atzinumu ar nosacījumu, ka iesniedzējam jāveic programmas apsaimniekotāja noteiktās darbības, lai projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus atzinumā ietver un to izpildi kontrolē atbilstoši projekta vērtēšanas nolikumam.

24. Programmas apsaimniekotāja sagatavoto atzinumu par projekta novērtējumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā.

25. Vadošās iestādes pārstāvis var piedalīties projekta vērtēšanas komisijas sēdē novērotāja statusā.

V. Projekta īstenošana

26. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir:

26.1. projekta vadība, publicitātes pasākumi un darbības, kas tieši saistītas ar projekta līgumā noteikto prasību izpildi;

26.2. projektēšana, būvniecība un būvuzraudzība;

26.3. aprīkojuma un inventāra iegāde;

26.4. jaunuzbūvēto ēku un inventāra apdrošināšana un uzturēšana;

26.5. apmācību programmu aprobācija;

26.6. starptautisku un vietēja mēroga pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšana;

26.7. informācijas apkopošana, lai analizētu situāciju pirms projekta īstenošanas un īstenošanas laikā;

26.8. citas darbības, kas vērstas uz programmas vai projekta mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas donorvalsts institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

27. 40 darbdienu laikā pēc projekta līguma parakstīšanas līdzfinansējuma saņēmējs izveido projekta vadības komiteju (turpmāk – vadības komiteja), kuras uzdevums ir uzraudzīt projekta īstenošanu, izvērtēt projekta progresu un īstenošanas riskus un apspriest priekšlikumus par projektā nepieciešamajiem grozījumiem (turpmāk – grozījumu priekšlikums) pirms to iesniegšanas programmas apsaimniekotājam. Vadības komitejas vadītāja kandidatūru pirms tās apstiprināšanas līdzfinansējuma saņēmējs saskaņo ar programmas apsaimniekotāju.

28. Projekta īstenotājs uzaicina piedalīties vadības komitejas sēdēs novērotāja statusā programmas apsaimniekotāja pārstāvi.

29. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar nolikumu, kas saskaņots ar programmas apsaimniekotāju un ko apstiprinājis projekta īstenotājs.

30. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību.

31. Ja grozījumu priekšlikums skar programmas vai projekta rezultāta un iznākuma rādītājus, papildina vai izslēdz tā aktivitātes, paredz izmaiņas projekta vadības izmaksās vai izmaiņas finansējuma sadalījumā starp aktivitātēm vai projekta budžeta ietvaros vairāk nekā 15 % apmērā, tad grozījumu priekšlikumu izskata un lēmumu par tā apstiprināšanu pieņem sadarbības komiteja.

32. Ja ierosināto projekta grozījumu nav iespējams veikt bez grozījuma programmā, grozījumu projektā apstiprina pēc tam, kad donorvalsts institūcijās atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, ir apstiprināts attiecīgais grozījums programmā.

33. Līdzfinansējuma saņēmējs visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus vai to atvasinājumus glabā piecus gadus pēc programmas noslēguma pārskata apstiprināšanas.

34. Līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros iegūto rezultātu uzturēšanu un izmantošanu projektā paredzētajiem mērķiem, kā arī nodrošina citu projekta noslēguma nosacījumu (nosacījumi, kuri jāievēro pēc projekta pabeigšanas) ievērošanu piecus gadus pēc programmas noslēguma pārskata apstiprināšanas.

VI. Projekta izmaksas

35. Projekta finansējums ir noteikts programmas koncepcijā un projekta detalizētajā budžetā.

36. Projektā ir attiecināmas šādas izmaksas:

36.1. projekta administratīvā personāla atlīdzība (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi), kā arī obligāto veselības pārbaužu izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem par darba pienākumu veikšanu;

36.2. projekta īstenošanā iesaistīto personu iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, noteiktajām izdevumu normām;

36.3. jaunu iekārtu iegādes izmaksas;

36.4. plaša patēriņa preču un krājumu izmaksas, ja tās ir identificējamas un attiecināmas uz projektu;

36.5. izmaksas, kas ir saistītas ar citiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības projekta iesniedzējs ir piešķīris, lai ieviestu šo projektu, ar nosacījumu, ka šo citu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana atbilst normatīvajiem aktiem par valsts iepirkumu un šiem noteikumiem;

36.6. izmaksas, kas tiešā veidā rodas to prasību dēļ, kuras attiecībā uz projektu ir noteiktas projekta līgumā.

37. Projektā nav attiecināmas šādas izmaksas:

37.1. parāda procenti, aizdevuma apkalpošanas maksas un nokavējuma nauda;

37.2. maksas par finanšu transakcijām un citas finansiālas izmaksas, izņemot tās izmaksas, kas saistītas ar pārskatiem, kurus pieprasa Norvēģijas Ārlietu ministrija vai vadošā iestāde vai kuri noteikti piemērojamos tiesību aktos, un projekta līgumā noteikto finanšu pakalpojumu izmaksas;

37.3. uzkrājumi zaudējumu segšanai vai iespējamo paredzamo saistību izpildei;

37.4. zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību rezultātā;

37.5. atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis;

37.6. izmaksas, ko sedz no citiem avotiem;

37.7. naudas sodi, sankcijas un tiesvedības izdevumi, izņemot gadījumu, ja tiesāšanās ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai.

38. Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir 2024. gada 30. aprīlis.

VII. Divpusējās sadarbības fonds

39. Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku programmā paredzēto divpusējās sadarbības aktivitāšu īstenošanai ir piešķirti 100 000 euro (turpmāk – divpusējās sadarbības fonda finansējums), kas ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 100 % apmērā.

40. Divpusējās sadarbības fonda finansējums ir pieejams:

40.1. programmas apsaimniekotājam – programmas līmeņa pasākumiem;

40.2. donorvalsts programmas partnerim – saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar programmas apsaimniekotāju par divpusējās sadarbības pasākumu organizēšanu;

40.3. līdzfinansējuma saņēmējam – atsevišķām starptautiskās sadarbības aktivitātēm, ja tas iesniedzis programmas apsaimniekotājam pamatotu pieprasījumu.

41. Divpusējās sadarbības fonda finansējuma ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 40.1. apakšpunktu ir atbalstāmas šādas programmas apsaimniekotāja aktivitātes:

41.1. divpusējo attiecību stiprināšana starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm;

41.2. donorvalsts partnerības projektu partneru meklēšana pirms projekta iesnieguma sagatavošanas vai tās laikā, šādu partnerību veidošana un donorvalsts partnerības projekta iesnieguma sagatavošana;

41.3. sakaru dibināšana un zināšanu, tehnoloģijas, pieredzes un labākās prakses apmaiņa, koplietošana un nodošana starp struktūrvienībām saņēmējvalstīs un struktūrvienībām Norvēģijā, un starptautiskajām organizācijām;

41.4. sadarbības, pieredzes un labākās prakses apmaiņas stiprināšana starp programmas apsaimniekotāju un līdzīgām institūcijām saņēmējvalstīs un Norvēģijā, un starptautiskajām organizācijām, ja pasākumā piedalās vismaz viena struktūrvienība no Norvēģijas.

42. Par tādu divpusējās sadarbības aktivitāšu pieprasījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, kuri iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 40.3. apakšpunktu, programmas apsaimniekotājs lemj sadarbības komitejā.

43. Ja šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētajā kārtībā iesniegtais divpusējās sadarbības aktivitātes pieprasījums sadarbības komitejā tiek apstiprināts, programmas apsaimniekotājs ar aktivitātes pieprasījuma iesniedzēju slēdz līgumu par finansējuma piešķiršanu un aktivitātes īstenošanu.

44. Līdzfinansējuma saņēmēja īstenotās divpusējās sadarbības aktivitātes atbilst šādām prasībām:

44.1. aktivitātes mērķis ir vērsts uz projekta rezultātu sasniegšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu starp Norvēģiju un Latviju;

44.2. aktivitātei plānotais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 39. punktā minētā divpusējās sadarbības fonda finansējuma apmēru.

45. Līdzfinansējuma saņēmējs sniedz programmas apsaimniekotājam informāciju par divpusējās sadarbības fonda finansējuma izlietojumu, saturu un sasniegtajiem rezultātiem, projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedzot projekta starpposma pārskatu, kurā iekļauta sadaļa par divpusējās sadarbības fonda aktivitātes īstenošanai veiktajiem izdevumiem un kuram pievienotas visus pārskata periodā veiktos attiecināmos izdevumus pamatojošo dokumentu kopijas.

46. Programmas apsaimniekotājs katru gadu sagatavo divpusējās sadarbības pasākumu plānu. Minēto plānu apstiprina sadarbības komitejas nolikumā noteiktajā kārtībā.

47. Programmas apsaimniekotājs informāciju par divpusējās sadarbības fonda finansējuma izlietojumu, saturu un sasniegtajiem rezultātiem norāda programmas gada pārskatā, iesniedzot to izskatīšanai arī sadarbības komitejā.

48. Lai saņemtu papildu finansējumu, programmas apsaimniekotājs var iesniegt divpusējās sadarbības fonda komitejai pamatotu divpusējās sadarbības iniciatīvas priekšlikumu. Minēto priekšlikumu pirms tam apstiprina sadarbības komiteja.

VIII. Pārskatu iesniegšanas, izskatīšanas un pārbaužu veikšanas kārtība

49. Līdzfinansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz programmas apsaimniekotājam projekta starpposma pārskatu (atbilstoši projekta līgumā noteiktajai veidlapai), kuram pievienotas visus pārskata periodā veiktos attiecināmos izdevumus pamatojošo dokumentu kopijas.

50. Programmas apsaimniekotājs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izvērtē un ar lēmumu apstiprina projekta starpposma pārskatu, kā arī nosūta minēto lēmumu projekta īstenotājam. Ja pārskatu nepieciešams precizēt, programmas apsaimniekotājs nosūta projekta īstenotājam pieprasījumu veikt precizējumus un sniegt papildu informāciju.

51. Pēc precizētā pārskata un papildu informācijas saņemšanas programmas apsaimniekotājs ar lēmumu apstiprina projekta starpposma pārskatu un nosūta minēto lēmumu projekta īstenotājam projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

52. Projekta noslēguma pārskatu (atbilstoši projekta līgumā noteiktajai veidlapai) projekta īstenotājs iesniedz programmas apsaimniekotājam mēneša laikā pēc pēdējā projekta starpposma pārskata apstiprināšanas (šis termiņš neattiecas uz projekta līgumā noteiktu informāciju, kuras iegūšanai projekta īstenotājam ir nepieciešams ilgāks laiks).

53. Programmas apsaimniekotājs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izvērtē un ar lēmumu apstiprina projekta noslēguma pārskatu, kā arī nosūta minēto lēmumu projekta īstenotājam. Ja pārskatu nepieciešams precizēt, programmas apsaimniekotājs nosūta projekta īstenotājam pieprasījumu veikt precizējumus un sniegt papildu informāciju.

54. Pēc precizētā pārskata un papildu informācijas saņemšanas programmas apsaimniekotājs ar lēmumu apstiprina projekta noslēguma pārskatu un nosūta minēto lēmumu projekta īstenotājam projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

55. Programmas apsaimniekotājs projektā veic pārbaudes normatīvajos aktos par finanšu instrumenta uzraudzību noteiktajā kārtībā.

56. Šo noteikumu 55. punktā minētās pārbaudes projektā var veikt gan dokumentu atrašanās vietā, gan projekta īstenošanas vietā.

57. Programmas apsaimniekotājs veic projekta noslēguma nosacījumu izpildes pārbaudi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 2. aprīļa
noteikumiem Nr. 140

Programmas "Korekcijas dienesti" rezultāta un iznākuma rādītāju mērķa vērtības

I. Plānotais programmas rezultāts

1. Programmas ietvaros plānots īstenot vienu iepriekš noteiktu projektu "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā".

2. Projekta īstenotājs ir Ieslodzījuma vietu pārvalde.

3. Mērķa sasniegšanu raksturo rezultāta un iznākuma rādītāji, kas ietver:

3.1. atbilstošu normatīvo aktu izstrādi un personāla viedokļa izpēti par nepieciešamību uzlabot kompetences un infrastruktūru;

3.2. jaunas mācību infrastruktūras nodrošināšanu, vienlaikus paredzot optimālu vietu skaitu personāla apmācībām;

3.3. pieredzes apmaiņu starp donorvalsti un saņēmējvalsti projekta un programmas ietvaros;

3.4. divpusējās sadarbības aktivitātes.

II. Programmas mērķi un rādītāji

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns