• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Talsu novada dome
Novada dome publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu, ja ar saistošajiem noteikumiem noteikusi oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" par saistošo noteikumu publicēšanas vietu.
Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Talsu novada domes 2019. gada 28. marta saistošie noteikumi Nr. 11 "Decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Talsu novada pašvaldībā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.05.2019., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/op/2019/88.20

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 12

Sociālā atbalsta pakalpojumi Talsu novada pašvaldībā

Vēl šajā numurā

03.05.2019., Nr. 88

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Talsu novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 11

Pieņemts: 28.03.2019.

OP numurs: 2019/88.20

2019/88.20
RĪKI

Talsu novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2019/97.6

Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11

Talsos 2019. gada 28. martā (prot. Nr. 6, 30. p., lēmums Nr. 232)

Decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Talsu novada pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu
likuma 6. panta ceturtās daļas 5. punktu,
Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384
"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas
sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu,
likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. Talsu novada pašvaldības administratīvās teritorijas ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384) un šajos noteikumos noteiktās prasības, atbilstoši saistošo noteikumu 1. pielikumam;

1.3. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām;

1.4. prasību minimumu asenizatoriem;

1.5. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.6. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtību;

1.7. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā pašvaldības kompetenci minētajā jomā;

1.8. decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.9. atbildību par saistošo noteikumu pārkāpumiem.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

2.2. noteikt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas), uzraudzības un kontroles prasības, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.3. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu attīrīšanas un savākšanas prasību ievērošanu Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

3. Saistošie noteikumi ir attiecināmi uz fiziskajām un juridiskajām personām Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuru īpašumā vai valdījumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas, kuras atrodas pilsētu un ciemu teritorijās, bet nav attiecināmi uz viensētām un Saistošo noteikumu 1. pielikuma noteiktiem ciemiem.

4. Šajos saistošajos noteikumos lietotais termins atbilst normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā un citos normatīvos aktos lietotajiem terminiem.

II. Pašvaldības kompetence decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites jomā

5. Talsu novada pašvaldība nodrošina:

5.1. asenizatoru reģistrāciju,

5.2. asenizatora reģistra uzturēšanu un informācijas aktualizēšanu;

5.3. informācijas par asenizatoriem publicēšanu;

6. Talsu novada pašvaldība slēdz līgumu ar Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju SIA "Talsu ūdens" (turpmāk – SIA "Talsu ūdens"), uzdodot nodrošināt:

6.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu;

6.2. notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā izvirzīto prasību ievērošanas kontroli;

6.3. decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

6.4. decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasību ievērošanas kontroli.

6.5. informācijas sniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem par tajās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un nepieciešamību uzglabāt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentāciju. Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentu kalpo darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojuma sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzums, pakalpojumu sniegšanas datums un pakalpojumu sniedzēja rekvizīti.

III. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām

7. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esošajās decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) vai pašvaldības norādītām, centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

8. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums no krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar šādu formulu:

I = B/A, kur:

I – decentralizētās kanalizācijas krājtvertnes izvešanas biežums mēnesī (reizes). Ja rezultāts ir mazāks par 1, to noapaļo ar divām zīmēm aiz komata uz leju. Ja rezultāts ir lielāks par 1, to noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju;

B – nekustamajā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā esošo personu kopējais ūdens patēriņš mēnesī (m3), pieņemot par faktisko ūdens patēriņu, kas noteikts ar komercuzskaites mēraparātu vai noteikts saskaņā ar Talsu novada domes 16.05.2017. saistošo noteikumu Nr. 11 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Talsu novadā" 2. pielikumu;

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

Ja aprēķinātais I ir mazāks par 1, tad krājtvertnē uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi jāizved retāk nekā reizi mēnesī un ir nepieciešams aprēķināt minimālo izvešanas reižu skaitu gadā (Ig) saskaņā ar šādu formulu:

Ig = MxI kur –

M – objekta izmantošanas mēnešu skaits gadā (max 12). Rezultātu noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju.

9. Faktiskais ūdens patēriņš tiek noteikts sekojoši:

9.1. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantoti centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, tad novadīto notekūdeņu daudzumu pieņem vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 8. punktā norādīto formulu, aprēķinā ietverot vai nu faktiskos datus par kopējo ūdens patēriņu mēnesī, ko ir fiksējis komercuzskaites mēraparāts, vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes līgumā noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu;

9.2. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā var tikt aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs. Ja to nav iespējams ierīkot, tad notekūdeņu daudzuma noteikšanai pielieto pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei.

10. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 (viena) reize gadā.

11. Minimālais nosēdumu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ir nosakāms, ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju, vai − gadījumā, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav iekārtas sākotnējās tehniskās dokumentācijas − atbilstoša komersanta rakstveida atzinumu par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem.

IV. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtība

12. Pašvaldības noteiktā kontroles institūcija, atbilstoši pašvaldībā noteiktajam pārvaldes uzdevumu sadalījumam, ir tiesīga:

12.1. Talsu novada pašvaldības policija un SIA "Talsu ūdens" ir tiesīgi pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu attaisnojuma dokumentu esamību;

12.2. Talsu novada pašvaldības policija un SIA "Talsu ūdens", saskaņojot ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

12.3. SIA "Talsu ūdens" ir tiesīgs pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā, nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem;

12.4. Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļa ir tiesīga pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem;

13. Ja pašvaldības 12. punktā noteiktai kontroles institūcijai radušās šaubas par decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasību ievērošanu un tās atbilstību normatīvo aktu regulējumam, pašvaldības noteiktai kontroles institūcijai, ir tiesības rakstiski pieprasīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam:

13.1. nodrošināt piekļuvi decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās darbības pārbaudei;

13.2. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

13.3. veikt decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi. Izdevumus, kas saistīti ar decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi, sedz:

13.3.1. pašvaldības noteiktā kontroles institūcija, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību un noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

13.3.2. decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību.

13.4. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu, vai risināt jautājumu par pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

V. Prasību minimums asenizatoriem

14. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies pašvaldībā, kā šādu pakalpojumu sniedzējs.

15. Prasību minimums asenizatoram:

15.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas attaisnojošos dokumentus atbilstoši MK noteikumos Nr. 384 un šajos saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

15.2. veikt Talsu novada administratīvajā teritorijā esošajās decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu, kā arī dūņu apjoma uzskaiti;

15.3. pārvadāt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

15.4. noslēgt rakstveida līgumu ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku vai apsaimniekotāju par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

15.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

15.6. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

15.7. līdz kārtējā gada 1. februārim iesniegt pašvaldības reģistra uzturētājam rakstveida deklarāciju par iepriekšējā saimnieciskajā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu konkrētās pašvaldības teritorijā saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu (2. pielikums). Veidlapu iesniedz elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

VI. Asenizatoru reģistrācijas kārtība

16. Papildus MK noteikumos Nr. 384 noteiktajām reģistrācijas prasībām asenizators iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu (3. pielikums), kuram pievieno 17. punktā norādīto rakstveida informāciju.

17. Reģistrācijas veikšanai asenizators Talsu novada pašvaldībā iesniedz attiecīgus dokumentus, apliecinot, ka:

17.1. ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu;

17.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādu, tai skaitā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

17.3. ir noslēgts līgums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietu īpašnieku/-iem vai apsaimniekotājiem.

18. Šo noteikumu 16. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators iesniedz elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

19. Lai veiktu reģistrāciju, pašvaldības Komunālās nodaļa pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par:

19.1. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona;

19.2. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem, ja asenizators ir fiziska persona.

20. Asenizatoram ir tiesības pašam iegūt un iesniegt Pašvaldībai šo noteikumu 17. punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus.

21. Komunālā nodaļa pieņem lēmumu par Asenizatora reģistrāciju, ja tas ir izpildījis šo noteikumu prasības, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, un pēc to izvērtēšanas konstatēts, ka asenizators atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

22. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu ar brīdi, kad ir iesniegti visi gan MK noteikumos Nr. 384 gan Saistošajos noteikumos norādītie reģistrācijai nepieciešamie dokumenti.

23. Pašvaldība trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē pašvaldības tīmekļa vietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas neveikšanas gadījumā pašvaldība nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par trūkumiem, kas konstatēti reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā, un norāda to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācijas iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu un saņemtie dokumenti tiek atgriezti asenizatoram. Komunālā nodaļa sagatavo lēmumu par atteikumu reģistrēt Asenizatoru. Komunālās nodaļas lēmumu Asenizators var apstrīdēt Talsu novada domē normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

24. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, Komunālā nodala pieņem lēmumu par attiecīgā ieraksta anulēšanu un nosūta rakstveida paziņojumu asenizatoram, un dzēš par to ziņas pašvaldības tīmekļa vietnē. Šādā gadījumā asenizatora pienākums ir 3 (trīs) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pašvaldībai šo noteikumu 15.7. punktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

25. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas anulēšanas faktu, viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas iesniedzot rakstveida iesniegumu Talsu novada pašvaldībā, kurā tiek norādīts lūguma pamatojums un ziņas par iesniegumā ietvertajiem apgalvojumiem. Reģistrācijas anulēšanas apstrīdēšana neaptur noteikumu 24. punktā norādītā paziņojuma darbību un neatbrīvo asenizatoru no šo noteikumu 24. punktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

VII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtība

26. Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā ir decentralizētā kanalizācijas sistēma, kas nav reģistrēta, iesniedz decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra uzturētājam pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem pievienoto paraugu (4. pielikums).

27. Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai ir notikušas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izmaiņas (tās pārbūve vai veida maiņa, īpašuma pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai, mainījies notekūdeņu novadīšanas plānotais apjoms, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam vai valdītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai izmaiņām šo noteikumu 26. punktā norādītais apliecinājums jāiesniedz personiski, jānosūta pa pastu vai elektroniski, ja tas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

VIII. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumi

28. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja pienākumi, papildus MK noteikumos Nr. 384 noteiktajiem, ir šādi:

29.1. nodrošināt radīto notekūdeņu uzkrāšanu vai attīrīšanu ekspluatācijā nodotā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā;

29.2. segt izmaksas pašvaldības kontroles institūcijai, kas saistītas ar notekūdeņu paraugu analīzes veikšanu, ja uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē tiek konstatētas vielas, kuras neatbilst pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību noteiktajām piesārņojošo vielu koncentrācijām, pēc to faktiskajām izmaksām, saskaņā ar izrakstīto rēķinu;

29.3. nodrošināt pašvaldības kontroles institūcijas pilnvarotam pārstāvim piekļuvi decentralizētajai kanalizācijas sistēmai tās tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei un tās darbības pārbaudei;

29.4. līdz kārtējā gada 1. aprīlim iesniegt SIA "Talsu ūdens" sniedzējam atbilstoša komersanta rakstveida apliecinājuma kopiju par veikto decentralizētās kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi, par tās tehnisko stāvokli un turpmākajiem norādījumiem tās ekspluatācijā, ja nekustamajā īpašumā tiek ekspluatētas rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5m3/diennaktī;

IX. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

30. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences robežās ir tiesīgas Talsu novada pašvaldības policijas amatpersonas;

31. Par šo saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskām personām – līdz 350 EUR, juridiskām personām – līdz 1400 EUR.

32. Administratīvos protokolus izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

33. Administratīvais sods šo saistošo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

X. Noslēguma jautājumi

34. Ja ekspluatētā decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst šajos saistošajos noteikumos un normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs nodrošina tās atbilstību šo saistošo noteikumu un normatīvo aktu prasībām ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

35. Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašums neatrodas 1. pielikumā noteiktajā aglomerācijā, līdz 2021. gada 31.decembrim iesniedz decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra uzturētājam pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar noteikumiem pievienoto paraugu (4. pielikums).

36. Saistošo noteikumu IX nodaļa "Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu" stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols

 

1. pielikums
Apstiprināts ar Talsu novada domes
2019. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 11

Ciemu saraksts Talsu novadā, uz kuriem neattieksies saistošo noteikumu "Decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Talsu novada pašvaldībā" regulējums

Saistošo noteikumu projekts paredz konkrētus ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattieksies reģistrēšanas un apsaimniekošanas prasības (2. aile).

Saistošo noteikumu apstiprināšanas brīdī ir ierosinājums noteikumus attiecināt tikai uz 4 Talsu novada pilsētām, kā arī 12 ciemiem (3. aile), kur īstenoti investīciju projekti programmā Infrastruktūra un pakalpojumi, 3.4.1.1. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Nākamajā kārtā, paplašinot teritoriju, uz kuru varētu attiekties saistošie noteikumi pēc 3–5 gadiem, papildus varētu iekļaut vēl 5 ciemus (4. aile):

1 2 3 4
Pagasta/ciema nosaukums NEATTIECAS ATTIECAS Varētu attiecināt pēc 3–5 gadiem
Balgales pagasts (1)      
Dursupe X   X
Balgale X    
Ģibuļu pagasts (14)      
Pastende   X  
Spāre X    
Jaunzemes X    
Talsciems X    
Turkmuiža X    
Aizupes X    
Arkliņi X    
Gaviļnieki X    
Ģibuļi X    
Iliņi X    
Kaleši X    
Kraujas X    
Līči X    
Mordanga X    
Īves pagasts (4)      
Tiņģere   X  
Dūmciems X    
Īve X    
Ķurbe X    
Ķūļciema pagasts (3)      
Ķūļciems X   X
Krievragciems X    
Dzedri X    
Laidzes pagasts (8)      
Laidze   X  
Zvirgzdi   X  
Paugurciems X   X
Stūrīši X    
Sukturi X    
Roceži X    
Miegūze X    
Vīgrieze X    
Laucienes pagasts (8)      
Lauciene   X  
Garlene X    
Ieleja X    
Plēsums X    
Lejaslabiņi X    
Pļavas X    
Stūrīši X    
Odre X    
Lībagu pagasts (15)      
Mundigciems   X  
Dižstende   X  
Lībagi X    
Aklaisciems X    
Andumi X    
Birzmaļi X    
Bēķciems X    
Bungciems X    
Gailīšciems X    
Linejciems X    
Mācītājmuiža X    
Putniņciems X    
Purgalciems X    
Smildzējciems X    
Sukturi X    
Lubes pagasts (1)      
Anuži   X  
Abavas pagasts (7)      
Valgale X    
Veģi X    
Lielvirbi X    
Mazvirbi X    
Rinkule X    
Pedvāle X    
Dreimaņciems X    
Strazdes pagasts (3)      
Strazde   X  
Kāķīši X    
Gravas X    
Ārlavas pagasts (5)      
Ambraka X    
Jaunciems X    
Kroņmuiža X    
Lubezere   X  
Nogale X    
Valdgales pagasts (6)      
Pūņas   X  
Valdgale X    
Cīruļi X   X
Vecpūņas X    
Ģibzde X    
Lielsalas X    
Vandzenes pagasts (5)      
Vandzene X   X
Vandzenes skola X    
Lādzere X    
Uguņciems X    
Vandzenes Upesgrīva X    
Virbu pagasts (5)      
Jaunpagasts   X  
Lēdas X    
Ezerciems X    
Dārzciems X    
Brūzis X    

Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols

 

2. pielikums
Apstiprināts ar Talsu novada domes
2019. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 11

ASENIZATORA
DEKLARĀCIJA PAR _________________
GADĀ IZVESTO NOTEKŪDEŅU UN NOSĒDUMU APJOMU

1. Objekta adrese ___________________________________

2. Notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums ________ (reizes gadā)

3. Izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjoms atskaites periodā _______m3

VAI

N.p.k. Objekta adrese Transp.
reģ. Nr.
Cisternas
reģ. Nr.
Izvešanas reizes gadā Izvestie
m3
Kam nodoti notekūdeņi
1 2 3 4 5 6 7

Datums

Asenizatora nosaukums vai vārds, uzvārds  
  (personiskais paraksts)

Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols

 

3. pielikums
Apstiprināts ar Talsu novada domes
2019. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 11

__________________________________________________ (adresāts)

REĢISTRĀCIJAS IESNIEGUMS
ASENIZĀCIJAS
PAKALPOJUMU SNIEGŠANAI
______________________________________ TERITORIJĀ

20__.gada ______. __________________

(decentralizēto kanalizācijas pakalpojuma sniedzēja (turpmāk – asenizatora) nosaukums)
Juridiskā adrese:   Reģ. Nr.   Reģ. datums:  
  Tālr.:   E-pasts:  

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" un ..........pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. _________________ lūdzu reģistrēt _____________________________________ tīmekļvietnē _______________________ (asenizatora nosaukums) kā decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju ___________________________________ teritorijā, kas nodrošina pakalpojuma sniegšanu ar šādiem specializētajiem transporta līdzekļiem:

N. p.k. Transportlīdzekļa marka Transportlīdzekļa reģistrācijas Nr. Transportlīdzekļa tips
(A – autotransports
T – Traktortehnika)
Transportlīdzekļa
tvertnes tilpums
Tvertnes reģ. Nr. (ja attiecināms, piem., traktortehnikas gadījumā) Nomas līguma termiņš*
1            
2            

Ja asenizatora rīcībā ir vairāk par 5 transporta līdzekļiem, turpināt iesnieguma otrā pusē.

Iesniegumam pievienoti šādi dokumenti*:

1. kopija līgumam ar _____________________________ pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto noliešanas punktu īpašnieku;

2.* transportlīdzekļu nomas līguma kopija, ja iesnieguma iesniedzējs nav tā īpašnieks vai nav minēts kā turētājs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

٭ Kopijas pareizību apliecina uzņēmuma vadītājs vai tā pilnvarota amatpersona pirmās lapas augšējā labajā stūrī ar apliecinājuma uzrakstu "KOPIJA PAREIZA", apliecinātājas personas pilnu amata nosaukumu, parakstu un tā atšifrējumu, vietas nosaukumu, datumu un zīmoga nospiedumu.

Apliecinu, ka šajā iesniegumā sniegtā informācija ir precīza un patiesa.
Iesnieguma iesniedzējs:
(vārds, uzvārds un amats, paraksts, zīmogs)

Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols

 

4. pielikums
Apstiprināts ar Talsu novada domes
2019. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 11

DECENTRALIZĒTĀS KANALIZĀCIJAS SISTĒMAS
REĢISTRĀCIJAS APLIECINĀJUMS

1. Objekta adrese __________________________________________________

2. Objektā deklarēto iedzīvotāju skaits ___________

3. Objektā faktiski dzīvojošo iedzīvotāju skaits ____________

4. Vai objektā ūdensapgādes patēriņa uzskaitei ir uzstādīts komercuzskaites mēraparāts?

 ir nav

4.1. Esošais vai prognozējamais (atbilstošo pasvītrot) ūdens patēriņš mēnesī _______m3

4.2. Izvedamais notekūdeņu un nosēdumu vai dūņu nogulšņu apjoms mēnesī ______ m3

4.3. Mēnešu skaits gadā, kuros tiek patērēts ūdens un radīti notekūdeņi

5. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas veids (atzīmēt atbilstošo vai atbilstošos)

Rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī

Septiķis ar divām vai vairāk kamerām, kur notekūdeņi pēc septiķa vidē tiek novadīti caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu (filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts grants filtriem, filtrācijas grāvjiem vai akām un kurš izbūvēts atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

Notekūdeņu krājtvertne (jebkurš rezervuārs, nosēdaka vai izsmeļamā bedre, pārvietojamā tualete, sausā tualete), kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas vai kanalizācijas sistēmu atkritumi.

Cits  
  (Lūdzu norādiet Jūsu īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas veidu)

6. Kā īpašumā tiek nodrošināta atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana?

Līgums par īpašumā esošo NAI apkalpošanas un ekspluatācijas pasākumu nodrošināšanu un/vai līgums par uzkrāto septisko tvertņu dūņu un/vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu izvešanu

Līgums par uzkrāto notekūdeņu izvešanu

Pēc vajadzības pasūtu nepieciešamos pakalpojumus komersantiem

Netiek nodrošināta

7. Decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu/nosēdumu pašreizējais izvešanas biežums:

1 x mēnesī vai biežāk

1 x 2 mēnešos

1x ceturksnī

1 x gadā un retāk

8. Krājtvertnes tilpums:

< 3m3

3 līdz 5 m3

5 līdz 10 m3

> 10 m3

9. Cik bieži tiek veikta regulārā apkope lokālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām:

1 x mēnesī vai biežāk

1 x ceturksnī

1x gadā

retāk kā 1x gadā

9.1. Kad veikta iepriekšējā apkope?  
  (lūdzu norādīt mēnesi un gadu)
10. Vai plānojat pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem?
(Ja atbilde ir "Jā", lūdzu, atbildiet uz 11. jautājumu.)
 

11. Kad plānojat pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem? – norādīt plānoto gadu_______.

Datums

Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja vārds, uzvārds  
  (personiskais paraksts)

Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols

 

Saistošo noteikumu Nr. 11 "Decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība Talsu novada pašvaldībā"
paskaidrojuma raksts

Sadaļas nosaukums Sadaļas paskaidrojums
1. Projekta nepieciešamības pamatojums 2017. gada 27. jūnijā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu un apsaimniekošanu", kas nosaka notekūdeņu apsaimniekošanas prasības nekustamā īpašuma īpašnieka (dzīvokļu īpašumu mājā – visu dzīvokļu īpašnieku) īpašumā vai nekustamā īpašuma valdītāja valdījumā esošajās notekūdeņu kanalizācijas sistēmās, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai (turpmāk – decentralizētas kanalizācijas sistēmas), un šādu sistēmu reģistrācijas kārtību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopīgi ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju ir izstrādājuši vadlīnijas un ieteikumus Latvijas pašvaldību saistošo noteikumu izvērtēšanai un izdošanai par decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu.

SIA "Talsu ūdens" (turpmāk – Sabiedrība) ierosināja Talsu novada pašvaldībai izveidot darba grupu šā jautājuma apzināšanai un Talsu novada saistošo noteikumu sagatavošanai par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Talsu novadā.

Ar 2018. gada 8. jūnija domes priekšsēdētāja rīkojumu Nr. 2-1/69 tika izveidota darba grupa, kura sagatavojusi Saistošo noteikumu projektu.

2. Īss projekta satura izklāsts Lai nodrošinātu vienotas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem un lai sakārtotu un veicinātu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu un individuālajās attīrīšanas iekārtās radušos dūņu regulāru izvešanu, Saistošo noteikumu projekts nosaka apsaimniekošanas prasības rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, septiķiem un vienkāršām notekūdeņu krājtvertnēm. Saistošo noteikumu projektā noteiktās prasības attiecas uz Talsu novada pilsētu un ciemu teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, izņemot viensētas un ciemus, kuri iekļauti Saistošo noteikumu 1. pielikumā.

Saistošie noteikumi palīdzēs sasniegt Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma mērķi – veicināt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses.

Apdzīvotajās vietās (pilsētās un ciemos) koncentrējas vairums iedzīvotāju, kuru radītie notekūdeņi arī rada lielāko ietekmi uz vidi. Tāpēc vides aizsardzības interesēs primāri ir izvirzīt prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās, kur lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, septiķi un krājtvertnes koncentrētas salīdzinoši nelielā, blīvi apbūvētā teritorijā un var ietekmēt ne vien virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti lokālajās ūdensapgādes sistēmās, radot draudus cilvēku veselībai.

Lauku teritorijā (viensētās) izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas parasti rada lokālu ietekmi uz vidi un nerada piesārņojuma risku citu ūdens lietotāju izmantotajām dzeramā ūdens ieguves vietām.

Nosakot Saistošo noteikumu projekta tvērumu, jāņem vērā arī ekonomiskie apsvērumi. Saistošo noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības varēs noteikt arī kontroles un uzraudzības kārtību decentralizētajām kanalizācijas sistēmām.

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija un uzraudzība radīs papildu izdevumus pašvaldībai, jo īpaši ar uzraudzību saistītie izdevumi.

Saistošo noteikumu projekts paredz konkrētus ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattieksies reģistrēšanas un apsaimniekošanas prasības. Šāds nosacījums iekļauts tāpēc, ka precīza ciema definīcija nav noteikta nevienā normatīvajā aktā. Savukārt Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2007. gadā izdotajā grāmatā "Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums" ir iekļautas 8879 apdzīvotas vietas, kas sastāv no vismaz trim mājām un ko vietējās pašvaldības vai iedzīvotāji atzīst par ciemiem. Tādējādi atsevišķi ciemi pēc apdzīvotības blīvuma var neatšķirties no lauku teritorijām, un prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai tajos var nepiemērot. Saistošo noteikumu apstiprināšanas brīdī ir ierosinājums noteikumus attiecināt tikai uz 4 Talsu novada pilsētām, kā arī 12 ciemiem, kur īstenoti investīciju projekti programmā Infrastruktūra un pakalpojumi, 3.4.1.1. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Nākamajā kārtā, paplašinot teritoriju, uz kuru varētu attiekties saistošie noteikumi pēc 3–5 gadiem, papildus varētu iekļaut vēl 5 ciemus.

Saistošo noteikumu projekts paredz septiķu un notekūdeņu krājtvertņu īpašniekiem vai valdītājiem pienākumu nodrošināt obligātu uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu izvešanu, izmantojot decentralizēto kanalizācijas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus. Septiķu un notekūdeņu krājtvertņu īpašniekiem vai valdītājiem noteikts arī pienākums divus gadus kopš darījuma brīža saglabāt šo darījumu apliecinošu dokumentu, lai atbildīgajiem dienestiem būtu iespējams pārliecināties, ka uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu izvešana patiešām ir notikusi. Rūpnieciski izgatavoto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašniekiem vai valdītājiem izvirzītas prasība nodrošināt reizi gadā attiecīgo iekārto apkopi.

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, kuriem ir rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas tiek ekspluatētas atbilstoši tehniskajai dokumentācijai, un ir noslēgti līgumi ar pakalpojumu sniedzēju par iekārtu tehnisko apkopi, papildu finansiāli ieguldījumi neradīsies. Vienīgais apgrūtinājums attiecīgo iekārtu īpašniekiem būs reģistrācijas veikšana. Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kas paredzētas mazāk nekā 50 iedzīvotājiem, ir piemērojams Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētais Eiropas saskaņotais standarts LVS EN 12566-3:2005+A2:2013 "Mazās notekūdens apstrādes sistēmas, kas paredzētas ne vairāk kā 50 iedzīvotājiem un to ekvivalentiem. 3. daļa: Nokomplektētas un/vai uz vietas montētas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaises". Ja būvizstrādājumiem nav piemērojamas saskaņotās tehniskās specifikācijas, piemēram saskaņotais standarts, tad ņemot vērā Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu Nr. 156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" IV.2 nodaļu tiem ir jābūt nodrošinātiem ar ražotāja sastādītu būvizstrādājuma tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida dokumentu, kurā, cita starpā, norādīta informācija par tā garantētām tehniskām un fizikālām īpašībām.

Arī lielai daļai septiķu īpašnieku finansiālu ieguldījumu nebūs, ja līdz šim tie ir apsaimniekoti atbilstoši to tehniskajai specifikācijai. Ar finansiālām izmaksām saskarsies tie decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieki, kuru sistēmas netiek atbilstoši ekspluatētas vai arī piesārņo apkārtējo vidi un rada draudus cilvēku veselībai. Ieguldītās izmaksas nepieciešamas tik lielas, lai novērstu vides piesārņošanu un draudus cilvēka veselībai, piemēram, nehermētisku krājtvertņu gadījumā nodrošinot to hermētiskumu, lai neattīrīti notekūdeņi netiktu iesūcināti gruntī. Izvērtējot tirgū piedāvāto jauno rūpnieciski ražoto septiķu piedāvājumu, konstatējams, ka to vidējā cenu amplitūda ir no 700 līdz 1500 EUR. Septiķa cena ir atkarīga no tā ietilpības un jaudas.

Nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, ja attiecīgajā nekustamajā īpašumā atrodas decentralizētā kanalizācijas sistēma, jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju un apkopi no brīža, kad īpašuma tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā, jo saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu. Jaunajam decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam mēneša laikā pēc nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā vai līdz decentralizētās kanalizācijas sistēmu reģistra uzturētāja noteiktajam datumam ir jānosūta iesniegums, kurā atspoguļosies informācija par jauno decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieku.

Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošana un uzturēšana jānodrošina vietējām pašvaldībām, vai pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Saistošo noteikumu redakcijā ir noteikts, ka reģistru izveidos un uzturēs SIA "Talsu ūdens". Attiecīgā reģistra izveide un MK noteikumu projektā noteiktās vienotās apsaimniekošanas prasības valsts un pašvaldības iestādēm nodrošinās aktuālo informāciju par to, kādas decentralizētās kanalizācijas sistēmas pilsētās un ciemos tiek izmantotas, kādi ir tajās attīrīto vai uzkrāto notekūdeņu apjomi, kā arī dos iespēju pārliecināties, vai šādas sistēmas tiek atbilstoši ekspluatētas. Informācija par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās attīrīto notekūdeņu kopējo slodzi un kopējo šādu sistēmu skaitu reizi divos gados ir jāsniedz arī Padomes 1991. gada 21. maija direktīvas 91/271/EEK "Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu" 15. panta un 17. panta ziņojumos Eiropas Komisijai.

Saistošo noteikumu projekts paredz, ka decentralizētos kanalizācijas (turpmāk – asenizācijas) pakalpojumus var sniegt jebkurš pašvaldībā reģistrējies komersants, kas atbilst pašvaldības noteiktajam prasību minimumam (piemēram, ir noslēdzis līgumu par savākto notekūdeņu nodošanu ar attīrīšanas iekārtu īpašnieku, valdītāju vai turētāju un nodrošinājis specializēto transportlīdzekli notekūdeņu savākšanai un pārvadāšanai). Asenizācijas pakalpojumu sniedzējam ir jānoslēdz līgums ar vienu vai vairākiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašniekiem par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu pieņemšanu, jo var būt gadījumi, ka kādā brīdī atsevišķu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu noslogojums ir tik liels, ka tās vairs nav spējīgas uzņemt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus, septisko tvertņu dūņas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumus.

Regulāra decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzēja atskaišu iesniegšana vietējai pašvaldībai par notekūdeņu apjomu, kas no pakalpojumu sniedzēja apkalpotajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām izvests uz centralizēto kanalizācijas sistēmu, nodrošinās, ka neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ievērojami samazināsies.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Nav precīzi aprēķināmas.

Lai arī Talsu novadā ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā ir ieguldītas ievērojamas investīcijas, tās lielākoties nav izmantotas, lai ierīkotu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu, septisko tvertņu dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu pieņemšanas vietas. Tāpēc būs nepieciešami papildu ieguldījumi, lai nodrošinātu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktā satura pieņemšanu.

SIA "Talsu ūdens" Pastendes NAI pieņemšanas kameras rekonstrukcija asenizācijas notekūdeņu pieņemšanai – Līdz 120 000 EUR – SIA "Talsu ūdens" nav šāds finansējums, līdz ar to šis finansējums būs jāparedz pašvaldības budžetā.

SIA "Talsu ūdens" Stendes NAI pieņemšanas kameras rekonstrukcija asenizācijas notekūdeņu pieņemšanai – Līdz 80 000–100 000 EUR – SIA "Talsu ūdens" nav šāds finansējums, līdz ar to šis finansējums būs jāparedz pašvaldības budžetā.

SIA "Talsu ūdens" Valdemārpils NAI pieņemšanas kameras rekonstrukcija asenizācijas notekūdeņu pieņemšanai – Līdz 80 000–100 000 EUR – SIA "Talsu ūdens" nav šāds finansējums, līdz ar to šis finansējums būs jāparedz pašvaldības budžetā.

Daļai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas plānotas, neņemot vērā attīrāmā piesārņojuma apjomu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām. Arī šo jaudu palielināšanai var būt nepieciešamas investīcijas tuvākajos gados sākot no 2020. gada.

Reģistra izveide prasīs papildu izdevumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr tā kā izmaksas būs atkarīgas no reģistra sarežģītības un to izmaksas šobrīd grūti prognozēt, tās var vienīgi aplēst, balstoties uz dažādiem pieņēmumiem.

Tehniskais darbinieks decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsekošanai, kontrolei, pieņemšanas sistēmu darbības uzraudzībai Līdz 19 621,44 EUR gadā

1 darbinieka alga, + nodokļi, + transports (operatīvā noma).

Darba alga 930 EUR + 24,09%=1154x12 = 13848,44 EUR gadā

Automašīnas operatīvā noma (t.sk. apdrošināšana u.c. izmaksas) 481x12 mēn.=5773,3 EUR gadā

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā MK noteikumu projektā iekļautais tiesiskais regulējums var ietekmēt jebkuru personu pilsētās un ciemos, kuras īpašumā vai valdījumā ir decentralizētā kanalizācijas sistēma, vietējās pašvaldības un sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus, ja vietējā pašvaldība deleģē tiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi un uzturēšanu, kā arī komersantus, kuri sniedz decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām Nav attiecināms.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Nav attiecināms.

Talsu novada domes priekšsēdētājs D. Karols

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!