• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 14. maija likums "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2020., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/op/2020/102.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā

Vēl šajā numurā

28.05.2020., Nr. 102

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.05.2020.

OP numurs: 2020/102.3

2020/102.3
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 23. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 3., 15. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178. nr.; 2010, 101. nr.; 2011, 103. nr.; 2012, 59. nr.; 2013, 126. nr.; 2015, 97. nr.; 2016, 120. nr.; 2017, 147. nr.; 2018, 204. nr.; 2019, 41. nr.) šādus grozījumus:

1. 2. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ārvalsts karoga kuģiem" ar vārdiem "ārvalsts karoga kuģošanas līdzekļiem";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" reģistrā reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem piemēro šā likuma 26. panta ceturto daļu, 42., 43., 48.1 pantu un IX nodaļu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģošanas līdzekļiem, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē vai kuru reģistrācija ir brīvprātīga, kā arī peldošajām konstrukcijām, kuru reģistrācija Kuģu reģistrā ir brīvprātīga, piemēro šā likuma 48.1 pantu un IX nodaļu."

2. Papildināt 6. panta pirmās daļas 3. punktu ar "f" apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza regulu (EK) Nr. 1013/2006 un direktīvu 2009/16/EK minētos administrācijas pienākumus;".

3. Izslēgt 14. panta trešo daļu.

4. Aizstāt 31. panta otrajā daļā vārdu "dienesta" ar vārdu "darba".

5. Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa
Administratīvie pārkāpumi jūrlietu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

65. pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

(1) Par atpūtas kuģa izmantošanu komercdarbībai, ja tam normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā nav reģistrācijas apliecībā izdarīta atzīme "paredzēts izmantot komercdarbībai", piemēro naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt naudas soda vienībām.

(2) Par reģistrācijai pakļauta kuģa ekspluatēšanu, ja tas nav reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro naudas sodu kuģa vadītājam no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām.

(3) Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot MLC konvencijas prasības, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz tūkstoš simt divdesmit naudas soda vienībām.

(6) Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(7) Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt divdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(8) Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt divdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(9) Par kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja šāda pārkāpuma vai pārkāpumu dēļ Latvijas kuģis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no astoņdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(10) Par kuģa ekspluatāciju, neievērojot kuģošanas līdzekļa vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un aizliegumus, piemēro naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

66. pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā par kuģošanas un manevrēšanas noteikumu neievērošanu, piemēro naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no četrpadsmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

67. pants. Atpūtas kuģa vadīšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

(1) Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tādas ir nepieciešamas), vai dokumentu, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz desmit naudas soda vienībām.

(2) Par tāda atpūtas kuģa ekspluatāciju, kurš nav apgādāts ar normatīvajos aktos noteikto aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam līdz desmit naudas soda vienībām.

(3) Par atpūtas kuģim atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no sešām līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par atpūtas kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā par kuģošanas un manevrēšanas noteikumu neievērošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no sešām līdz sešdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, piemēro naudas sodu no sešām līdz astoņām naudas soda vienībām.

(6) Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, piemēro naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no sešām līdz vienpadsmit naudas soda vienībām.

(7) Par pietauvošanos vai stāvēšanu pie kuģu piestātnēm, kas nav paredzētas atpūtas kuģiem, piemēro naudas sodu no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

(8) Par tāda atpūtas kuģa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai vārds, piemēro naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

(9) Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav iegūtas attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesības, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām un aizliegumu iegūt atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

(10) Par atpūtas kuģa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu piemēro naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

(11) Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja atpūtas kuģa vadīšanas tiesības ir atņemtas, piemēro naudas sodu no simt līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(12) Par tādu reģistrācijai pakļautu atpūtas kuģu ekspluatāciju, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, piemēro naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam vai personai, kura ekspluatē atpūtas kuģi, no simt līdz divsimt naudas soda vienībām.

68. pants. Atpūtas kuģa kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšana

Par atpūtas kuģa kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu no piecdesmit līdz simt naudas soda vienībām.

69. pants. Airu laivas ekspluatācijas un vadīšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par ekspluatācijas un vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, vadot tādu kuģošanas līdzekli, kura vadīšanai izmanto airi (airus) vai dzinēju, kura jauda nepārsniedz 3,7 kilovatus (turpmāk šajā nodaļā — airu laiva), piemēro brīdinājumu airu laivas vadītājam.

(2) Par tāda pasažiera pārvadāšanu airu laivā, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu airu laivas vadītājam no piecām līdz desmit naudas soda vienībām.

(3) Par airu laivas pietauvošanu vai stāvēšanu pie kuģu piestātnēm, kas nav paredzētas airu laivām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu airu laivas vadītājam no piecām līdz piecpadsmit naudas soda vienībām.

(4) Par airu laivas vadīšanu publiskajos ūdeņos, ja vadītāja izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, piemēro brīdinājumu airu laivas vadītājam.

(5) Par airu laivas vadīšanu publiskajos ūdeņos, ja vadītāja izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu airu laivas vadītājam astoņu naudas soda vienību apmērā.

(6) Par airu laivas vadīšanu publiskajos ūdeņos, ja vadītāja izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu airu laivas vadītājam divdesmit četru naudas soda vienību apmērā.

(7) Par airu laivas vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, piemēro naudas sodu trīsdesmit četru naudas soda vienību apmērā.

70. pants. Atrašanās uz kuģa vai tā vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē

(1) Par jūrnieka atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no darba pienākumiem brīvajā laikā, ja viņa izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu desmit naudas soda vienību apmērā.

(2) Par jūrnieka atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no darba pienākumiem brīvajā laikā, ja viņa izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par jūrnieka atrašanos uz tāda kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu darba pienākumu veikšanas laikā, ar ko neveic pasažieru komercpārvadājumus, ja viņa izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, piemēro naudas sodu no divdesmit piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par jūrnieka atrašanos uz tāda kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu darba pienākumu veikšanas laikā, ar ko veic pasažieru komercpārvadājumus, ja viņa izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, piemēro naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par jūrnieka atrašanos uz tāda kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ar ko neveic pasažieru komercpārvadājumus, piemēro naudas sodu divsimt naudas soda vienību apmērā.

(6) Par jūrnieka atrašanos uz tāda kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ar ko veic pasažieru komercpārvadājumus, piemēro naudas sodu četrsimt naudas soda vienību apmērā.

(7) Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu, ja vadītāja izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, piemēro naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam, kas sertificēts kā atpūtas kuģa vadītājs, no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem.

(8) Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, piemēro naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam, kas sertificēts kā atpūtas kuģa vadītājs, no astoņdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no diviem līdz trim gadiem.

(9) Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu, ja vadītāja (izņemot gadījumu, kad vadītājs ir jūrnieks vai atpūtas kuģa vadītājs) izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, piemēro naudas sodu no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(10) Par kuģošanas līdzekļa vadīšanu, ja vadītājs (izņemot gadījumu, kad vadītājs ir jūrnieks vai atpūtas kuģa vadītājs) atrodas narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

71. pants. Atpūtas kuģa vadīšana vai vadīšanas apmācība alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē

(1) Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja vadītāja izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu no piecpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(2) Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja vadītāja izelpotajā gaisā vai medicīniskajā pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, piemēro naudas sodu no astoņdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no diviem līdz trim gadiem.

72. pants. Atteikšanās no alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes

(1) Par atteikšanos no alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudes piemēro naudas sodu simt četrdesmit naudas soda vienību apmērā.

(2) Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai (izņemot jūrā esoša starptautiskajā kuģošanā iesaistīta kuģa jūrniekus), kā arī narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes piemēro naudas sodu divsimt naudas soda vienību apmērā, atņemot atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

73. pants. Normatīvajos aktos noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana

(1) Par neziņošanu Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim par Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālās jūras vai iekšējo jūras ūdeņu, kā arī ostu akvatoriju piesārņošanu vai iespējamu piesārņošanu ar bīstamām vai kaitīgām vielām un to maisījumiem vai atkritumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai — kuģošanas līdzekļa vadītājam, jūrā nostiprinātas iekārtas operatoram un termināļa operatoram vai atbildīgajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, tostarp informācijas neiesniegšanu Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), vai citas informācijas savlaicīgu nesniegšanu, tostarp neziņošanu par jūras negadījumu vai neziņošanu Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

74. pants. Kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operāciju noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām noteikto prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt divdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

75. pants. Operāciju ar bīstamām vai kaitīgām vielām un to maisījumiem nereģistrēšana kuģa dokumentos

Par operāciju ar bīstamām vai kaitīgām vielām vai to maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, nereģistrēšanu kuģa dokumentos piemēro naudas sodu no četrdesmit divām līdz četrsimt naudas soda vienībām.

76. pants. Kuģu, ostu, ostas iekārtu un ostām blakus esošu teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana

(1) Par uzkāpšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā, ostas iekārtā, ostai blakus esošā teritorijā vai ostai blakus esošajā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(3) Par citu normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(4) Par ostas, ostas iekārtas vai ostai blakus esošas teritorijas ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai pēc tā derīguma termiņa beigām vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(5) Par citu normatīvajos aktos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

77. pants. Ūdenslīdēju darbu veikšanas noteikumu pārkāpšana ostas akvatorijā

(1) Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas akvatorijā bez attiecīgas atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no desmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām.

(2) Par signalizēšanas noteikumu neievērošanu ūdenslīdēju darbu veikšanas laikā ostas akvatorijā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no desmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām.

78. pants. Navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par navigācijas tehnisko līdzekļu valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par navigācijas tehnisko līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas tehniskajiem līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

79. pants. Kuģošanas līdzekļa izmantošana neatļautās vai aizliegtās vietās

Par kuģa, atpūtas kuģa vai airu laivas izmantošanu neatļautās vai aizliegtās vietās piemēro brīdinājumu vai naudas sodu airu laivas vadītājam no desmit līdz piecpadsmit naudas soda vienībām, brīdinājumu vai naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz piecpadsmit naudas soda vienībām vai naudas sodu kuģa vadītājam no piecpadsmit līdz divdesmit naudas soda vienībām.

80. pants. Normatīvajos aktos noteiktās kārtības neievērošana pēc ūdens satiksmes negadījuma

(1) Par normatīvajos aktos noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma piemēro naudas sodu kuģa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet atpūtas kuģa vadītājam — no četrdesmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, atņemot atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(2) Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis vai atpūtas kuģis apturēts pēc policijas, Krasta apsardzes amatpersonu vai Valsts robežsardzes amatpersonu pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudei piemēro naudas sodu kuģa vadītājam un atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

81. pants. Darbību veikšana bez Latvijas Jūras administrācijas saskaņojuma

Par tādu darbību veikšanu bez Latvijas Jūras administrācijas saskaņojuma, kuras saskaņojamas ar Latvijas Jūras administrāciju, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

82. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 73. panta pirmajā daļā un 75. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 65., 66., 67., 68., 69. un 70. pantā (izņemot pārkāpumu, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 71., 72. pantā un 73. panta otrajā daļā, 74., 77., 78., 79. un 80. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 65. panta pirmajā, otrajā, trešajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem (par pārkāpumiem iekšējos ūdeņos, kuri izdarīti ar kuģi, kas nav pakļauts ISM kodeksa prasībām), 66. pantā (par pārkāpumiem, kurus izdarījis kuģošanas līdzekļa vadītājs iekšējos ūdeņos), 67., 68., 69. pantā, 70. panta septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā (par pārkāpumiem, kurus izdarījis kuģošanas līdzekļa vadītājs iekšējos ūdeņos), 71. pantā (par pārkāpumiem iekšējos ūdeņos), 72., 79. un 80. pantā minētajiem pārkāpumiem, ja tos izdarījis atpūtas kuģa vai airu laivas vadītājs (izņemot pārkāpumus jūras ūdeņos), veic Valsts policija vai pašvaldības policija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 65., 66. pantā (ja pārkāpums izdarīts jūrā), 70., 71. pantā (ja pārkāpums izdarīts jūrā), 72., 73., 74., 76., 78., 79., 80. pantā (ja pārkāpums izdarīts jūrā) un 81. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.

(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 76. un 77. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Ostas policija.

83. pants. Nodaļas piemērošana

(1) Airu laivas vadītājam par izdarītajiem pārkāpumiem piemēro šā likuma 69., 72. un 79. pantu.

(2) Šajā nodaļā atpūtas kuģiem paredzētos noteikumus piemēro ūdensmotocikliem un citiem sportam un atpūtai paredzētiem kuģošanas līdzekļiem, kurus neizmanto komerciālos nolūkos, izņemot šā panta pirmajā daļā minētās airu laivas.

(3) Šajā nodaļā kuģiem paredzētos noteikumus piemēro peldošajām konstrukcijām un visiem kuģošanas līdzekļiem, kas nav minēti šā panta pirmajā un otrajā daļā.

(4) Personām, kuras nav jūrnieki, bet ir sertificētas kā atpūtas kuģu vadītāji un vada komercdarbībā iesaistītus sportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus, kam saskaņā ar šā panta trešo daļu ir piemērojami kuģiem paredzētie noteikumi, par kuģošanas līdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē piemēro šā likuma 70. panta septīto un astoto daļu.

84. pants. Kompetento iestāžu sadarbība

Kompetentās iestādes informē Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistru par administratīvo pārkāpumu procesiem, kas uzsākti par Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra sertificētu jūrnieku darbību vai bezdarbību."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 43. punktu šādā redakcijā:

"43. Grozījumi šā likuma 2. panta pirmajā daļā par vārdu "ārvalsts karoga kuģiem" aizstāšanu ar vārdiem "ārvalsts karoga kuģošanas līdzekļiem", grozījums 2. pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar ceturto daļu, grozījums 14. pantā par trešās daļas izslēgšanu, grozījums 31. panta otrajā daļā par vārda "dienesta" aizstāšanu ar vārdu "darba", kā arī IX nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu."

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1997. gada 11. decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

2) Padomes 1998. gada 18. jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

9) Padomes 2009. gada 16. februāra direktīvas 2009/13/EK, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza direktīvu 1999/63/EK;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EK;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/20/EK par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu;

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra direktīvas 2012/35/ES, ar ko groza direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra direktīvas 2017/2110/ES par regulārā satiksmē izmantotu ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes direktīvu 1999/35/EK."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 14. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 28. maijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!