Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2020. gada 21. jūlijā (pulksten 10.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam 2020. gada 21. jūlija ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Debatēt deputāti nav pieteikušies. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsaucieni: "Jābalso! Jābalso!") Lūdzu, balsosim!

(Skaņas pārrāvums.)... kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", ko iesnieguši deputāti Viktors Valainis, Vjačeslavs Dombrovskis, Regīna Ločmele-Luņova, Evija Papule, Edgars Kucins, Vitālijs Orlovs, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos pastāstīt par šo likumprojektu. Šī nav pirmā reize, kad mēs esam iesnieguši šo likumprojektu, un atgādināšu pamatlietas attiecībā uz šo likumprojektu.

Likumprojekts paredz, ka likums stāsies spēkā ar 2021. gada 1. janvāri.

Šobrīd, kā aptauju dati liecina, Latvijā nabadzības riskam pakļauti vairāk nekā 400 tūkstoši iedzīvotāju jeb 22,1 procents iedzīvotāju; it īpaši vecuma grupā virs 65 gadiem šādu iedzīvotāju skaits ir stipri pieaudzis.

Attiecībā uz situāciju, kas šobrīd pasliktinājusies (mūsuprāt, – saistībā ar Covid-19 dēļ valstī ieviestajiem ierobežojumiem!), jāteic, ka, mūsu ieskatā, tas būtu tikai normāli un pareizi, ja neapliekamo minimumu palielinātu no šobrīd esošajiem 3960 eiro līdz 6000 eiro gadā, kā arī ieviestu neapliekamo minimumu visiem.

Paskaidrošu – vēl papildus – apstākļus, kas ir saistīti ar pēdējā laikā notikušo.

Kāpēc, arī Baltijas valstu konkurētspēju salīdzinot, redzam, ka mēs būtiski atpaliekam?

Ja mēs gribam palīdzēt mūsu uzņēmējiem konkurēt un iedzīvotājiem maksāt konkurētspējīgas algas (jo īpaši – šajā laikā!), šis likumprojekts būtu jāatbalsta un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā būtu jāsāk debates par to, kādā veidā šo normu tiešām iedzīvināt, ieviest dzīvē.

Šobrīd mēs redzam, ka valdībā, veidojot budžetu, šis jautājums ir pacēlies, un skumīgi klausīties, ka sākās arī kaut kādas atkāpes no tā... ka tomēr tie varētu nebūt 500 eiro... Tāpēc, mūsu ieskatā, būtu pareizi, ja šis jautājums nevis valdībā tiktu skatīts, bet politiskā līmenī – Saeimā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Te mēs to varētu arī izskatīt un tālāk jau budžeta likumā iekļaut to normu – tā, lai likums tiešām sāktu strādāt ar 2021. gadu.

Tomēr ir vēl viena ļoti būtiska lieta jāpiemin saistībā ar šo likumprojektu. Kāpēc šis likumprojekts šogad tiešām būtu jāievieš?

Mēs redzam, ka Tieslietu ministrija šobrīd ir izstrādājusi noteikumus attiecībā uz kadastrālās vērtības noteikšanu, kuri pēc būtības paredz veselai virknei nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības pieaugumu līdz pat četrām reizēm. Es domāju, ka attiecībā uz iedzīvotājiem attālākos reģionos varbūt tā ietekme... kadastrālās vērtības pieaugums varētu nebūt tik izteikts, bet valsts centrālajos rajonos, piemēram, Rīgā, Pierīgā, šis pieaugums būs nesamaksājams. Un, kaut arī pašvaldībām ir, protams, iespējas... no vienas puses, ir iespējas piešķirt šīs atlaides... Taču pat tad, ja piešķirtu šīs atlaides, tik un tā šis maksājums veselai virknei Latvijas iedzīvotāju būtu pārāk liels, viņi nespētu to samaksāt. Un tāpēc visu mūsu interesēs ir kaut kādā veidā vairot iedzīvotājiem naudu, lai tā viņiem paliktu uz rokas, un šis ir viens no visefektīvākajiem instrumentiem, ar ko varētu to izdarīt visātrāk.

Kolēģi! Es aicinu šodien nodot šo likumprojektu komisijai, un tad jau komisijā, jau Saeimas līmenī... negaidot valdības diskusiju rezultātus, mēs jau Saeimas līmenī par šo jautājumu varētu runāt un censties darīt visu, lai no 2021. gada... Mūsu ieskatā, no 2021. gada šim regulējumam ir jāstājas spēkā.

Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, jo ir sakrituši... ir sakritušas vairākas lietas, un pirmā no tām – šie Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi, Covid-19 ietekme uz ekonomiku.

Un šis šodien plaši jau izskanējušais fakts – 10 miljardu atbalsts no Eiropas Savienības... Es domāju, ka tas neatrisinās parasto iedzīvotāju problēmas, kuriem neapliekamais minimums 500 eiro apmērā būtu ļoti liels palīgs.

Tāpat šis kadastrālās vērtības tiešām nesamērīgais pieaugums... arī šis jautājums šobrīd, es domāju, katru.... jebkuru iedzīvotāju, kas dzīvo, piemēram, daudzdzīvokļu namos, ļoti satrauc. Un šis likumprojekts būtu īstais, kas varētu uzlabot šo situāciju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Vispirms jau man jāteic, ka ir liels prieks, ka arī Zaļo un Zemnieku savienība ir beidzot sapratusi, ka šo 500 eiro... šo neapliekamo minimumu... ka tas ir iespējams, ka tas ir izdarāms un ka tas ir jādara. Es atceros, vēl 2018. gada nogalē, pirms Saeimas vēlēšanām, arī toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola mūs saukāja par populistiem un vēl visādos vārdos, sakot – nē, tas... ka tas nav paceļams un ka to nevajag darīt... un tā tālāk. Tagad nu ir pagājis kāds laiks – tagad, es skatos, arī ZZS ir sapratusi, ka tas ir darāms un izdarāms.

Taču šodien es aicināšu balsot pret šo iniciatīvu, jo paralēli mums koalīcijā noris sarunas par nodokļu reformu. Mēs, Jaunā konservatīvā partija, skaidri esam no savas puses norādījuši, ka šis neapliekamais minimums – 500 eiro – ir pilnīgi iespējams. Ka neapliekamais minimums ir paceļams jau no 1. janvāra, neskatoties uz dažu mūsu koalīcijas partneru, nu, tādu drosmes trūkumu un, teiksim, kaut kādu stīvēšanos.

Tā ka nu mēs skaidri esam pateikuši, kas ir mūsu mērķi, un gaidīsim rezultātu no šīm sarunām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums jābalso par šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Dombrovska, Ločmeles-Luņovas, Papules, Kucina, Orlova, Jalinskas, Dūklava, Stepaņenko un Švecovas likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 48, atturas – 2. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Stepaņenko kundze, vai runāsiet "par" vai "pret"? Jūs runāsiet "pret". Lūdzu!

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos iebilst pret šī likumprojekta nodošanu komisijai, tāpēc ka kopumā neatbalstu konceptuāli vispār šo ideju par pamatnostādņu apstiprināšanu nevis Saeimā, kā tas bija mums noteikts kādreiz, bet Ministru kabinetā. Arī mani priekšlikumi, kuri vēl 12. Saeimā tika, par brīnumu, atbalstīti, noteica, ka pamatnostādnes tomēr ir jānosaka Saeimā. Bet, kā mēs redzam, šajā Saeimā šī norma tika izgrozīta, un tagad šis priekšlikums paredz dot ļoti lielas pilnvaras Ministru kabinetam.

Mēs esam atdevuši Ministru kabinetam ļoti daudz pilnvaru arī pēdējā laikā, kā mēs redzam arī Covid-19 sakarā, un būtu, manuprāt, ļoti neapdomīgi vienu no svarīgākajām valsts sfērām atdot šobrīd... noteikt Ministru kabinetam.

Mēs redzam, ka joprojām Ministru kabinets (konkrēti – Izglītības un zinātnes ministrija) nevar – arī šobrīd nevar! – noteikt, kas notiks 1. septembrī. Gan vecāki, gan skolotāji ir neziņā.

Es domāju, ka mums nevajadzētu nodot šo jautājumu, kas skar septiņu gadu periodu, Ministru kabinetam, kurš pats nevar īsti izdomāt, kā būs tālāk, ko darīs vecāki, ko darīs bērni un kā noritēs mācību process šajos ārkārtas apstākļos.

Tāpēc es aicinu... Es esmu "pret", un es aicinu kolēģus neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Un, protams, es būšu par to, lai atgrieztu atpakaļ normu, ka Saeima ir tā, kas nosaka šīs pamatnostādnes, nevis Ministru kabinets.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam. Ir tehniskas problēmas – mēs jūs nedzirdam! (Pauze.)

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Jūs mani dzirdat?

Jā, kolēģi, izglītības pamatnostādnes ir tāpat kā citas... tikai stratēģijas citās ministrijās apstiprina Ministru kabinets. Šī ir ierasta prakse, un arī šīs pamatnostādnes ir nodotas publiskai apspriešanai. Tāpēc aicinu arī deputātus, kam interesē, iesniegt savus priekšlikumus. Un tos noteikti arī var iesniegt caur publisko apspriešanu. Tāpat arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem ir nodrošināts formāts, kurā tie var iesaistīties izglītības pamatnostādņu... teiksim, priekšlikumu iesniegšanai un iesaistei.

Tā ka aicinu runāt ar saviem kolēģiem un noteikti virzīt iniciatīvas, kas jums būs, vai nu caur publisko apspriešanu, vai caur Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kam ir teikšana pamatnostādņu... teiksim, noteikšanā.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai un meklēt variantus, kā jūsu priekšlikumus mēs varam pieņemt, izskatīt un arī iekļaut pamatnostādnēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Viktors Valainis ir pieteicies debatēs. Jūs runāsiet "par" vai "pret"?

Lūdzu! Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es runāšu "par" šo likumprojektu. "Par"!

Tā, vai jūs mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Jā.

V. Valainis. Ir sanākusi... ir izveidojusies situācija... Ja skatāmies uz šo grozījumu tapšanas gaitu – kā tie ir tapuši... Protams, bija situācija, kad dažās kafejnīcās... Vismaz tā sajūta ir tāda, ka tas noticis tieši šo gadījumu dēļ – ka varbūt kāds, kurš ir iebraucis, iespējams, no ārvalstīm, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja, pārkāpis ierobežojumus un devies apmeklēt publiskas vietas un tādējādi radījis riskus.

Un, protams, ja skatāmies pasaules kontekstā, tad redzam, ka arī citās valstīs... ka tieši no šīm, teiksim, izklaides vietām ir radušies jeb izcēlušies objektīvi kaut kādi jauni uzliesmojumi – vīrusa uzliesmojumi.

Šis likums, protams, parāda tādu daudz stingrāku pieeju, tomēr man būtu ļoti liels lūgums, lai likuma izstrādātāji, kas šajā gadījumā ir Iekšlietu ministrija, piedaloties arī Ārlietu ministrijai... lai iesaistītu turpmākajā darbā ne tikai šīs ministrijas, bet... lai iesaistītu darbā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju... iespējams, arī Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, jo tieši šīs ministrijas atbild par Rīgas domes darbību.

Un tajā laikā, kad... piemēram, Tallinas ielā ir... Kad jaunieši organizē pasākumus tepat Rīgā un pārkāpj kādus ierobežojumus, šie jaunieši saņem... uz divām nedēļām viņiem aizver visu šo kvartālu ciet. Protams, arī administratīvie sodi, administratīvās lietas... Ļoti, ļoti stingra kontrole.

Tāpat mēs šeit administratīvi teritoriālo reformu... tepat, Saeimā... Strādājam attālināti... Daudzi bija klāt... bija arī piketētāji pie Saeimas... Kolēģi, tajā dienā, cik man ir informācija, četri administratīvie pārkāpumi... tika sastādītas četras lietas! Un tas, protams, parāda to, cik ļoti nopietni uztveram šos slimības draudus.

Bet kāpēc es minēju Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju? Varbūt viņi vienkārši nav pamanījuši, ka mums ir spēkā šādi ierobežojumi. Jo tieši Rīgā... Kolēģi, kā mēs visi zinām, Tērbatas ielā... Publiskais sektors – publiskais sektors! – uztaisa ballīti Rīgas centrā un cer, ka tur nesanāks cilvēki, un domā, ka spēs ierobežot... Vēl vairāk – izskatās, ka šis pasākums pilnīgi noteikti, mūsu ieskatā, tika rīkots... un šie izdevumi būtu jāpieskaita klāt pasākuma organizatoriem, kas bija partiju apvienība Attīstībai/Par! un... Bet šajā gadījumā tā problēma ir tā, ka šīs ministrijas ar šiem plašajiem ierobežojumiem... ka šis likums attiecas uz visiem citiem, tikai ne uz viņiem pašiem.

Tāpēc iesaistīsim vairāk ministrijas likumprojekta izstrādes procesā un cerēsim, ka tiešām sapratīs... un ka sapratīs, kas notiek arī viņu pašu saimniecībā.

Šajā gadījumā valdība ir uzņēmusies vadīt Rīgas domi un to dara, ieviešot principu "Jūs darāt tā, bet mēs darīsim, kā gribam!". Tas nav normāli, kolēģi. Un šis salīdzinoši svarīgais likumprojekts spilgti ilustrē to.

Vienā kafejnīcā sanāk kopā un neievēro noteikumus, stingras prasības... Rīgas centrā notiek pasākums – sodām organizatorus, aiztaisām visu ciet. Bet, kad tajā pašā laikā publiskais sektors organizē pasākumu, mēs izliekamies, ka it kā viss būtu kārtībā, neviens vainīgs nav. Paaudzinām.

Tepat pie Saeimas... Atcerieties piketu, kurš tika rīkots saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu! Četras administratīvās lietas, kolēģi, – par to, ka neievēro divus metrus.

Visticamāk, jūs šobrīd arī sēžat zālēs, un, visticamāk, kāds no jums arī tieši šajā brīdī neievēro divu metru distanci.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un aizdomāties par to, ar ko nodarbojas mūsu valsts pārvalde un mūsu ministri šajā brīdī un kam pievērš uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Es esmu pret to, ka valdībai un koalīcijai būtu jāuzņemas atbildība – jebkāda – un būtu jāiesaistās Covid-19 infekcijas izplatības seku novēršanā; ka viņiem būtu jāuzņemas atbildība par saviem darbiem. Kāpēc? Tāpēc, ka, kā jau mēs to zinām, visi mēs mūsu valstī esam vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki. Ar dažiem es domāju veselības ministri Viņķeli, Attīstībai/Par!, kas organizē ballīti Tērbatas ielā. Un par vienlīdzīgākiem es uzskatu arī šo koalīciju, kas... Tajā laikā, kamēr notiek priekšvēlēšanu kampaņa, tiek rīkota ballīte Tērbatas ielā, tiek dalīti bukletiņi bariņos pilsētas centrā...

Mēs turpinām attālinātās vebināra ākstības e-Saeimā, it kā šeit, Saeimā, būtu milzīgi lielāka bīstamība nekā Tērbatas ielā.

Visas šīs muļķības mēs redzam arī lidostā. Mūsu polittūristi, kas lido, es domāju, ļoti labi zina to, ka lidostā, kad ielido lidmašīnas... Mums ir tas saraksts, no kurām valstīm ielidojušajiem ir jāievēro karantīna, no kurām – nav jāievēro karantīna. Tad, kad cilvēki izkāpj no lidmašīnām – gan tie, kuriem ir jāievēro karantīna un pašizolācija, gan tie, kuriem nav, – tad viņi visi kolektīvi, saspiesti dodas pa to lidostas gaiteni vienlaikus, lai izietu robežkontroli un muitas kontroli un dotos pilsētas virzienā. Vieni – uz Tērbatas ielu, otri – ievērot karantīnu. Tas viss ir absurds!

Es, protams, esmu par palīdzību mūsu uzņēmējiem. Es, protams, esmu par palīdzību mūsu viesnīcu, restorānu īpašniekiem. Un, protams, es esmu pret visiem tiem absurdiem, ko Latvijas sabiedrība ar katru dienu arvien vairāk ierauga. Arī to absurdu, ka, mēs, parastie cilvēki, esam vienlīdzīgi, bet jūs, vara, esat vienlīdzīgāki.

Tāpēc es arī esmu pret šādu dokumentu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka prasīt atbildību no varas un prasīt atbildību no katras ministrijas, lai tā iesaistās un uzņemas konkrētu atbildību par jebkuru savu darbu, par jebkuru savu uzcenoto iepirkumu, par jebkuru pieņemto lēmumu un par jebkuru administratīvo sodu, kas ir uzlikts parastam cilvēkam, bet netiek uzlikts Rīgas domes amatpersonām... Šie vienlīdzīgākie cilvēki... viņiem nevajag, manuprāt, nekādu papildatbildību. Tas būtu godīgi, jo tad mēs redzētu, ka... tad notiktu tieši tā, kā patiesībā arī Latvijā notiek.

Un vēl viena interesanta lieta. Viens mans atbalstītājs, mans vēlētājs, rakstīja ļoti interesantu tēzi. Proti, viņš rakstīja šādu tēzi – ka pēc Tērbatas ielas ballītes mums vajadzētu pagaidīt divas nedēļas un, ja mums būtu milzīgs Covid-19 uzliesmojums, tad būtu pilnīgi skaidrs, ka pie kriminālatbildības būtu jāsauc šīs ballītes organizētāji.

Savukārt tad, ja mums nebūtu nekāda uzliesmojuma, tad pilnīgi noteikti no amata būtu jāatkāpjas kā minimums veselības ministrei Viņķelei un kā maksimums (labākajā gadījumā!) arī Kariņa kungam, jo viss šis Covid-19 farss, visas šīs runas par pandēmiju, kuras Latvijā nav un nekad Latvijas tūkstošgadu vēsturē nav bijis, būtu jāizbeidz.

Tāpēc es aicinu kolēģus balsot "pret", jo visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta, kā jūs saprotat.

Mēs sanāksim vēl uz otro sēdi.

Patlaban es lūgšu veikt reģistrāciju. Reģistrācija ir sekmīgi beigusies.

Un vārds deputātam Jurim Rancānam – paziņojumam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde – 10 minūtes pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Sēdi slēdzu.