Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 16. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim 2020. gada 16. oktobra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" paredz jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu mēnešalgas noteikšanas kārtību, proti, biroja amatpersonu (Skaņas pārrāvums.)... reglamentētajā kārtībā noteikt, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī bāzes mēnešalgas apmēru.

Vienlaikus likumprojekts paredz samazināt birojā nodarbināto noteikto izdienas piemaksu apmēru, salīdzinot ar to, kādas... noteiktas tiesnešiem un prokuroriem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kaut, protams, KNAB amatpersonu atalgojuma konkurētspēja un atbilstošs līmenis ir ļoti svarīgs, tas ir svarīgs tieši... konkrēti korupcijas apkarošanas efektivizācijas dēļ, tam noteikti jābūt saistītam ar to, ka jābūt arī kaut kādiem konkrētiem tiesas lēmumiem skaļajos procesos.

Bet es gribu pievērst uzmanību arī tam faktam, ka ne tikai KNAB amatpersonu darbinieku atalgojums palielināsies saskaņā ar likumdošanas paketi, kas nāk budžetu pavadošajos likumos, bet arī Ekonomikas ministrija plāno palielināt atalgojumu ierēdņiem par trim miljoniem. Labklājības ministrija arī, visticamāk, ir atrisinājusi visas problēmas un plāno palielināt atalgojumu ierēdniecībai pārresoru esošajās iestādēs par vienu miljonu.

Tāpēc, manuprāt, atalgojuma palielinājumam jābūt sasaistītam ar konkrētiem rezultātiem, par kuriem ir informēta sabiedrība un sabiedrība zina, ka tas tiek darīts sabiedrības interesēs, nevis subjektīvu iemeslu dēļ, respektīvi, valsts pārvaldes darbam jābūt efektīvākam un uz konkrētu rezultātu mērķētam, un atalgojumam jābūt ar to saistītam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt institūciju, kura īstenos kontaktpunkta funkcijas, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādi, lai būtu iespējams nodrošināt informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisiju saistībā ar tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, kurus dalībvalstis veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Lūdzu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Čeku loterijas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Pamatojoties uz čeku loterijas darbības rezultātu novērtējumu, ir secināts, ka čeku loterija ir efektīvs datu iegūšanas veids, lai turpmāk informāciju izmantotu nodokļu administrēšanas procesā preventīvo un kontroles pasākumu veikšanai un kopumā sekmētu ēnu ekonomikas ierobežojumu. Līdz ar to čeku loterija ir jāturpina arī nākamajā budžeta periodā.

Likumprojekts "Grozījumi Čeku loterijas likumā" ir nepieciešams, lai paplašinātu Čeku loterijas likumā noteikto darījumu apliecinošo dokumentu veidus, kas reģistrējami dalībai čeku loterijā.

Ar grozījumiem likumā ir paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozares čeku izlozes.

Paredzams, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. aprīlī.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Čeku loterijas likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" ir iekļauts budžeta paketē, lūgums to nodot komisijām, un tad jau mēs vērtēsim, kas tur ir, kas nav.

Jā, aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā" paredz pilnveidot asistenta pakalpojumu pašvaldībās, augstskolās un koledžās, kā arī nepieciešamību to novērtēt, ieviešot vienotu anketu pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai pilngadīgām personām.

Vienlaikus likumprojekts paredz paplašināt asistenta pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumu, nodrošināt pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu, kā arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Aicinu arī šo likumprojektu nodot komisijām, ņemot vērā to, ka tā ir budžeta paketes sastāvdaļa. Un tad jau komisijās vērtēsim.

Paldies par jūsu atbalstu.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Šis likumprojekts paredz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējam par regulas... Eiropas Komisijas... Regulas 2019/1150 pārkāpumu piemērot soda naudu, izvērtējot likumprojektā minētos nosacījumus.

Tāpat Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējam par lēmuma nepildīšanu piemērot piespiedu naudu līdz 2800 eiro. Minētā soda nauda vai piespiedu nauda ir ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

Lūdzu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts... "Pret" pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es rosinu neatbalstīt šo likumprojektu. Es redzu, ka ar šo likumprojektu tiek paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes par vides piesārņojumu, tiek atcelts atbrīvojums no nodokļa par CO₂ emisijām, ja tehnoloģiskajās iekārtās izmanto kūdru, tiek noteikta netaisnīga nodokļa maksājuma par sadzīves atkritumu apglabāšanu un par bīstamo atkritumu apglabāšanu ieskaitījuma proporcija starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu.

Aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Paldies manam kolēģim Igoram Pimenovam par šo kvēlo runu, kāpēc ir jābalso "pret". Tā man vairāk izskatījās pēc pirmā lasījuma runas, bet, nu, nodosim komisijā, skatīsimies un tad jau redzēsim, kā lietas virzās, ko mēs varam atrisināt šajā laukā, ko mēs nevaram.

Tā ka aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" izstrādāts ar mērķi pilnveidot valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaites procesus.

Likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu par budžeta elastības mehānismu budžeta vadības procesos. Tiek paplašinātas ministriju iespējas nākamajā saimnieciskajā gadā izmantot iepriekšējā gadā neizlietotos asignējumus.

Likumprojekts paredz mainīt gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņus.

Likumprojekts paredz, ievērojot Valsts kontroles ieteikumus, pilnveidot Likumā par budžetu un finanšu vadību paskaidrojumu sadaļu un to struktūru atbilstoši praksei, kā arī precizēt terminus "investīcijas" un "valsts parāds".

Likumprojekts paredz nostiprināt tiesisko regulējumu par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir svarīgs instruments ekonomikas atlabšanas un stabilizēšanas nodrošināšanā.

Likumprojekts arī paredz veikt citas budžeta plānošanas un izpildes ciklam svarīgas tehniskas un pilnveidojošas izmaiņas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Šis sabiedrībai ir īpaši patīkams likumprojekts, jo likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazinātu 5 procentu likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, tādējādi veicinot augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinot ēnu ekonomiku, palielinot legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinot svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Likumprojekts paredz arī saglabāt, ka Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas pasākumu laikā pārmaksāto PVN izvērtē un nodokļu maksātājiem atmaksā 30 dienās.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu... nosūtīt komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Lūdzu šo likumprojektu nosūtīt uz komisijām.

Tātad likumprojekts paredz noteikt, ka no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušā avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei apmērs ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kāds tas ir noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām. Un tas ir – 109 eiro.

Likumprojekts arī paredz periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālo pabalstu piešķirt un izmaksāt tādā apmērā, kā to noteic normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likumprojekts paredz pārskatīt valsts sociālā pabalsta avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei apmēru atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšanas kārtībai.

Lūdzu nosūtīt komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" mērķis ir definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa apmēru, kā arī noteikt minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšanas regularitāti, sekmējot nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanos valstī.

Lūdzu nodot izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" paredz no 2021. gada 1. janvāra bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalstu noteikt 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošināšanas pabalsta. Attiecīgi pabalsta apmērs mēnesī palielināsies no 76 eiro līdz 130 eiro un 80 centiem.

Apbedīšanas pabalstu bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā piešķir – bezdarbnieka nāves dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām trīskāršā apmērā. Tas ir 327 eiro.

Ir piedāvāti vēl vairāki grozījumi, kas ir būtiski sabiedrībai, tieši aizstāvot mazāk... cilvēkus, kuri paši par sevi nespēj gādāt.

Lūdzu atbalstīt un nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" paredz no 2021. gada 1. janvāra noteikt, ka apdrošinātās personas apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kāda atbilst valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, kāds ģimenes locekļa nāves dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likumā. Un tas ir 327 eiro.

Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektam paredzēts palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru minētajām personām, tas tiek paaugstināts no 64 eiro līdz 109 eiro. Attiecīgi apbedīšanas pabalsta apmērs palielināsies no 192 eiro līdz 327 eiro.

Lūdzu nodot izskatīšanai komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" paskaidro kārtību, kādā kas notiek ar fondēto pensiju shēmas dalībnieku iemaksām gadījumā, ja viņi paši nav izvēlējušies nākotnes pielietojumu. Šādā gadījumā fondētās pensijas kapitālu ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektam no 2021. gada 1. janvāra paredzēts palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru... 1. punktā... Tātad cilvēkiem ar zemāku nodrošinājumu tas tiek noteikts no 64 eiro līdz 109 eiro, attiecīgi tiks pārskatīts fondētās pensijas kapitāla lielums, kas ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā.

Lūdzu nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti nozīmīgs visiem pensionāriem.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" paredz no 2021. gada 1. janvāra noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 136 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro.

Likumprojekts paredz noteikt, ka III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro.

Likumprojekts paredz noteikt, ka I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi – 136 eiro. Personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro.

Likumprojekts paredz paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensijas minimālo apmēru, nosakot to 136 eiro mēnesī – bērniem līdz septiņu gadu vecumam un 163 eiro – bērniem no septiņu gadu vecuma.

Lūdzu nosūtīt šo likumprojektu izskatīšanai komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" paredz no 2021. gada 1. janvāra paaugstināt atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru, nosakot to 136 eiro mēnesī – bērniem līdz septiņu gadu vecumam un 163 eiro mēnesī – bērniem no septiņu gadu vecuma.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru pārskatīt atbilstoši likumā "Par sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa pārskatīšanas kārtībai.

Lūdzu nosūtīt uz komisijām izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" paredz noteikt, ka par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un attiecīgās pašvaldības domes saistošajos noteikumos noteikto maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Lūdzu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" runās deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Šis ir ļoti būtisks likumprojekts, kurš izmaina garantēto minimālo ienākumu slieksni. Šis ir šīs valdības panākums, kas ilgstoši netika skatīts iepriekš.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Likumprojekts paredz trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni – 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Likumprojekts paredz: maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Šo pasākumu īstenošana nākamā gada budžetā izmaksās 94 miljonus eiro, un šis ir būtisks atbalsts visiem trūcīgajiem Latvijā.

Lūdzu nosūtīt uz komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

"Par" runās deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Mēs turpinām iet caur Labklājības ministrijas sagatavotajiem likumprojektiem, kuri definē atbalstu mazturīgām personām un nenodrošinātiem cilvēkiem, par kuriem mums kā sabiedrībai ir jārūpējas.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" paredz noteikt, ka mājokļa pabalstu kā pamata sociālās palīdzības pabalstu pašvaldība piešķir atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam.

Lūdzu nosūtīt uz komisijām.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nekādā veidā, nekādā brīdī neiebilstot pret mājokļa pabalstu, es vēlos norādīt jau sākotnēji, pirms mēs sākam skatīt šo likumprojektu – denacionalizēto namu īrnieki nav sociālā grupa, kurai nepieciešams pabalsts tādā nozīmē, kādā jūs to vēlaties noformulēt.

Denacionalizēto namu īrnieki ir tie... tā grupa, kura ir tikusi ilgstoši mānīta no valdības puses un kura vēlas sagaidīt nevis pabalstu kā tādu palīdzību cilvēkam, kurš cieš nabadzību un kurš nevar tikt galā ar saviem... varbūt ienākumiem un izdevumiem.

Denacionalizēto namu īrnieki vēlas panākt taisnību, vēlas panākt to, lai viņi tiktu uzklausīti un saprasti no valdības puses, saprotot to, ka mājokļa pabalsts pats par sevi nav palīdzība, bet tā ir solījumu pildīšana. Tā ir likumā reiz paredzēto solījumu, noteikto uzdevumu pildīšana, kas valdībai jau nu sen bija jāizdara.

Tādā gadījumā kritēriji, kas šajā likumprojektā ir paredzēti, ka šis mājokļa pabalsts pienākas tikai tām personām, kuras ir maznodrošinātas vai trūcīgas, ir absolūti greizi, un par to arī lūdz.. lūdz arī pievērst uzmanību denacionalizēto namu īrnieki, kuri nekādā gadījumā nepiekritīs tam, ka šie pabalsti pienākas tikai kaut kādām atsevišķām... atsevišķiem kritērijiem. Šo cilvēku ir daudz, viņi vēlas tikai to, lai šie mājokļu... nevis pabalsti, bet varbūt tiešām pareizāk būtu – maksājums par mājokli... būtu visiem aprēķināti taisnīgi, nevis tikai tiem, kuriem ir kaut kāds statuss.

Lūdzu, ņemiet to vērā, tāpēc ka šis būs, protams, ļoti lielu diskusiju jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi, es saprotu, ka ir grupa ar cilvēkiem, kuru pašlepnums neļauj pieņemt vārdu "pabalsts". Taču neatkarīgi no tā, kā šo lietu sauc, mēs to saucam par pabalstu, un valstī to sauc par pabalstu. Es definēšu, kāda veida pabalsti tiek piešķirti ar šo likumprojektu, kas stāsies spēkā, ja tiks atbalstīts budžets.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" paredz no 2021. gada 1. janvāra noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav tiesību saņemt valsts vecuma pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību, – 109 eiro mēnesī.

Noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar III grupas invaliditāti – 109 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro mēnesī.

Noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar II grupas invaliditāti 130 eiro 80 centi mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro 20 centi mēnesī.

Noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar I grupas invaliditāti – 152 eiro 60 centi mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 190 eiro 40 centi mēnesī.

Noteikt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz 7 gadu vecumam – 136 eiro mēnesī un bērniem no 7 gadu vecuma – 163 eiro mēnesī.

Paplašināt tiesības ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti, saņemt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, līdz bērns sasniedz 20 gadu vecumu.

Noteikt tiesības bērna piedzimšanas pabalstu saņemt no bērna piedzimšanas brīža.

Atvieglot atsevišķu pabalstu saņemšanu un precizēt nosacījumus atsevišķu pabalstu izmaksām. Un šis nav jautājums par lepnību. Daudziem cilvēkiem šis ir jautājums par izdzīvošanu. Un šī valdība piedāvā būtisku izrāvienu, salīdzinot ar pagātni, šo pabalstu noteikšanā.

Lūdzu atbalstīt un nosūtīt komisijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā" paredz savstarpēji salāgot normas ar likuma "Par budžeta un finanšu vadību" normām attiecībā uz Valsts kontroles atzinumu un revīzijas ziņojumu par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņiem Saeimai, tai skaitā arī Saeimas vēlēšanu gadā.

Lūdzu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" paredz noteikt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešanu un pakāpenisku paaugstināšanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija karsējamā tabaka, elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti tiek marķēti ar akcīzes nodokļa markām. Ir paredzēts, ka no šiem akcīzes pasākumiem valsts budžetā tiks iegūti apmēram pieci miljoni eiro, un tas arī sekmēs veselīgāku dzīvesveidu.

Likums paredz arī terminēti (līdz 2025. gada 31. decembrim) samazināt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, kuru izmanto par degvielu. Tas tiek darīts, lai CO₂ izmešu apjoms valstī tiktu samazināts.

Lūdzu nosūtīt komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģes! Kolēģi! Nu, likumprojekta nosaukums "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums" jau pats par sevi... Nu, ja tur ir kaut kas jāgroza, tad tur ir jāgroza.

Tāpēc aicinu Saeimu šajā konkrētajā gadījumā, ja iekļauts ir budžeta paketē, tad balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Sabiedrībā bieži tiek pieminēts progresivitātes jautājums attiecībā uz cilvēkiem, kuri saņem daudz augstākus ieņēmumus nekā caurmērā. Šis likumprojekts palīdz sakārtot šo jomu.

Līdz ar to likumprojekts "Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" paredz, ka solidaritātes nodokļa likme būs 25. Nodoklis tiks sadalīts šādi: viena procentpunkta apmērā – veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunktu apmērā – valsts pensiju speciālajā budžetā un 10 procentpunktu apmērā – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos.

Lūdzu atbalstīt šī būtiskā likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Arī šo likumu aicinu nodot tātad... kā jau budžeta paketes likumprojektu, un man nav, ko vairāk piebilst, kā ir teikts anotācijā.

Paldies.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vienu mirkli! Mums ir jāsaprot, kurš ir pirmais pieteicies runāt "par" un "pret" šajā sarakstā.

Pimenova kungs nav pieteicies agrāk par Zakatistova kungu un Reiznieces-Ozolas kundzi.

Tātad deputāts Atis Zakatistovs pieteicies runāt "par".

A. Zakatistovs (KPV LV).

Izskatot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas iespējas, valdība pievērsās trīs būtiskākajiem jautājumiem. Viens no tiem ir vienkāršība, otrs ir taisnīgums, un trešais ir konkurētspēja.

Šobrīd divas trešdaļas no Latvijas uzņēmumiem maksā salīdzinoši augstus nodokļus, kas ir salīdzināmi ar Skandināvijas nodokļiem. Viena trešdaļa no Latvijas uzņēmējdarbības vides maksā būtiski mazākus nodokļus, un valsts izaugsmes labad ir nepieciešams izveidot sistēmu, kas motivē visus cilvēkus darboties standartnodokļu sistēmā.

Līdz ar to likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodokli var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Šis ir īpaši būtiski, jo bieži vien cilvēki, kuri tiek pieņemti mikrouzņēmumu nodokļa režīmā darbā, kļūst par ķīlniekiem situācijā, ka par viņiem (bez viņu izvēles) netiek maksātas sociālās iemaksas, līdz ar to viņu sociālais drošības spilvens un nākotnes iespējas saņemt samērīgu pensiju ir ierobežotas.

Likumprojekts paredz, ka nodokļu likme apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro gadā ir 25 procenti, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 tūkstošiem eiro gadā – 40 procenti. Tas ir nepieciešams, lai motivētu cilvēkus izvēlēties režīmu, kas ir standartrežīms un vienāds visiem, lai vienādi noteikumi varētu tikt attiecināti uz visu uzņēmējdarbības vidi.

Likumprojekts paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas. Ar šo un līdzīgām normām tiek panākts samērīgs pārejas posms, lai cilvēki, kuri šobrīd atrodas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, varētu plānot savu biznesa ciklu un vienkāršā veidā pāriet uz standartnodokļu režīmu.

Šis ir būtisks... būtiskas izmaiņas mūsu uzņēmējdarbības vidē. Tās ir domātas, lai mūsu uzņēmējdarbības vide kļūtu konkurētspējīgāka. Tās ir domātas, lai mūsu uzņēmējdarbības vide būtu taisnīgāka. Un ar šo uzņēmējdarbības vide tiek vienkāršota.

Lūdzu atbalstīt nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Arī godātie kolēģi deputāti! Gan šo likumprojektu, kas paredz būtisku nodokļu palielinājumu, gan arī visus pārējos mēs no savas puses neatbalstīsim, neatbalstīsim nodošanu komisijai, jo tie faktiski ir jādod atpakaļ valdībai būtiskai pārstrādāšanai.

Un ir vairāki apsvērumi – kādēļ.

Pirmais. Mēs jau dzirdējām, ka Zakatistova kungs minēja, ka visiem uzņēmējiem ir jāmaksā pilnīgi vienāds nodokļu slogs. Manuprāt, tā ir maldīga ideja – par to, ka visi uzņēmumi ir vienādi. Jūs vēlaties ieguldīt visus uzņēmējus Prokrusta gultā. Tas nozīmē, ka tiem, kuri ir par lielu, kājas nocērt, bet tos, kuri ir par mazu, izstiepj garākus, lai precīzi atbilstu iedomātajam – iespējams, nebūt ne pareizajam! – garumam.

Visās valstīs mazajiem uzņēmējiem, saprotot, ka tie ir atšķirīgi, ir arī atšķirīgs nodokļu slogs. Pilnīgi aplami ir iedomāties, ka visiem būtu jāmaksā vienādi daudz. Tā jūs iekasēsiet beigās nevis vairāk, bet mazāk.

Vēl viens apsvērums ir steiga. Budžeta gatavošanas procesā visi nodokļu palielinājumi faktiski tika piedāvāti ļoti vēlā periodā un netika pietiekami izdiskutēti ar sabiedrību, ar tiem, kurus visvairāk tas skars. Ne velti finanšu ministram, nesot portfeli uz Saeimu, bija jāmēģina izlauzties cauri ķieģeļu – nesaprašanās – sienai. Tas ir tikai viens no tādiem simboliskiem aktiem, kurus radošie cilvēki veica, bet tikpat lielā nesaprašanā ir citas – mazā biznesa uzņēmēju grupas.

Kopumā, kolēģi, mēs pirms dažiem gadiem atteicāmies no šādas prakses – mainīt nodokļu politiku budžeta veidošanas laikā, jo tas ir brīdis, kad ir pārāk liela vēlme jeb vilinājums vienkārši palielināt nodokļu slogu bez būtiskas analīzes – tādēļ vien, ka ir vajadzīgi resursi citu tēriņu samazināšanai. Un šī situācija nav izņēmums: mēs atkal redzam, ka faktiski tiek palielināti nodokļi, lai varētu nodrošināt valdības tēriņus. Valdība pati no savas puses nedara pietiekami daudz. Piemēram, nākamā gada budžetā vien 13 miljoni eiro... mēs redzējām, ka tiek ietaupīti no izdevumu pārskatīšanas. Turpretim no mikrouzņēmumiem, kolēģi, jūs vēlaties iekasēt 21 miljonu eiro, turklāt nodokļu slogu pārnesot no lielākiem uzņēmējiem, no tiem, kas vairāk var un vairāk nopelna, uz... tieši uz mazajiem.

Mēs nupat nodevām komisijai grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Palasiet anotāciju – solidaritātes nodokļa likme tiek samazināta. Un kāda ir argumentācija? Lai samazinātu nevienlīdzību.

Nu kur tas ir redzēts?! Lielo algu saņēmējiem (Latvijas gadījumā – tiem, kuri saņem vairāk par 60 tūkstošiem eiro gadā) mēs gribam samazināt nodokli – nevienlīdzības mazināšanai?!

No mazajiem uzņēmējiem mēs gribam iekasēt nākamajā gadā vismaz 78 miljonus eiro (es skaitu kopā... uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanas... un mikrouzņēmumu nodokļa režīma palielinājuma... nodokļu slogu šajā režīmā) un aiznākamajā gadā – jau 138 miljonus eiro.

Kolēģi! Es uzskatu, ka tas būs nevis veids, kā... Jūs nevis motivēsiet cilvēkus maksāt vairāk nodokļus un iekļauties vispārējā režīmā, bet jūs motivēsiet viņus aiziet ēnu ekonomikā, jo viņi nevarēs pavilkt šo nodokļu slogu.

Par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Konkrēti kas tad te ir paredzēts? Bez visa pārējā likme tiks palielināta uz 25 procentiem apgrozījumam līdz 20 tūkstošiem eiro.

Jūs minējāt, Zakatistova kungs, arī, ka mēs maksājam nodokļus, bet daļa no mūsu uzņēmējiem maksā tādus kā Skandināvijā. Nu mūsu mazie uzņēmēji pēc šāda priekšlikuma maksās vairāk nekā tepat Igaunijā. Igaunijā ir vienkāršots uzņēmumu režīms mazajam biznesam – viņi maksās 20 procentus apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro.

Iespējams, ka jūs esat kļūdījušies, ciparus sajaukuši, bet izskatās, ka diemžēl ne un ka jūs patiešām gribat tik lielu nodokļu slogu uzlikt režīmam, kurš jau vairāku gadu garumā ir mocīts.

Otra lieta. Mikrouzņēmumu nodokļa režīmā būs liegums darboties SIA. Tas nozīmē, ka jūs atkal gribat, lai tieši mazais bizness riskētu pilnīgi ar visu. Ar savām biksēm. Un tie ir 33 790 mikrouzņēmēji, kuru lielais vairums – 20 tūkstoši – ir uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 15 tūkstošiem eiro. Ļoti mazi uzņēmēji, kam jūs gribat tādu Kariņa valdības diētu uzlikt! Tas faktiski nozīmē, ka viņi drīzumā varēs nolikt karotes, jo tās viņiem vairs nebūs vajadzīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 27, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu atvērt sadaļu "Procedūra".

Par procedūru pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs šodien skatām ļoti, ļoti nozīmīgu, valstij un sabiedrībai svarīgu likumprojektu paketi. Un šeit runa ir ne tikai par Saeimas deputātiem, kuriem ir jāsaprot, kā balsot, un kuriem bija iespēja, protams, iepazīties ar likumprojektiem. Mēs šobrīd visai sabiedrībai sniedzam... stādām priekšā, pasniedzam šo budžeta paketi.

Un jāteic, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir problēma ar intelektuālo potenciālu un ka viens no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem ir Bondara kungs, kas ir tās vadītājs un kas nemāk kārtīgi prezentēt likumprojektus. Varbūt viņa vietā lai piesakās kāds cits! Jo mums priekšā ir ļoti daudz ļoti nozīmīgu likumprojektu, piemēram, par transportlīdzekļu nodokli. Mums nevajag vienkārši saukt likuma nosaukumu. Mēs saprotam, kas tas ir. Mums ir nepieciešams, lai arī sabiedrībai Bondara kungs vai, vēlams, kāds cits pastāsta, ko šis likumprojekts nes, kādas negatīvās vai pozitīvās sekas.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Tātad laiks... ir minūte apritējusi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Kā jau iepriekš minēts, mūsu tautsaimniecībā ir īpaša situācija, kur standartrežīmā strādā divas... tikai divas trešdaļas no uzņēmējiem. Līdz ar to izveidojas situācija, ka standartrežīmā mūsu nodokļu slogs darbaspēkam ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas, protams, traucē investīciju piesaistīšanu.

Ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" valdība piedāvā pirmo soli nodokļu likmes samazināšanai darbiniekiem. Ar šo soli tiks uzlabota situācija Latvijas uzņēmējdarbībā, pielīdzinot to Igaunijai un Lietuvai. Tiek paaugstināts neapliekamā minimuma pielietošanas slieksnis līdz 1800 eiro. Tas nozīmē, ka mūsu algas tautsaimniecībā, ap 2000 eiro, būs konkurētspējīgas – spēsim konkurēt ar Igauniju un Lietuvu.

Tātad kopējā politika tautsaimniecības attīstībai ir sākt ar darbaspēka nodokļu samazināšanu un uzlabot alternatīvos režīmus, tos vienkāršojot, lai pēc noteikta laika Latvijas tautsaimniecībā standartrežīmā strādātu daudz vairāk uzņēmumu. Tas dos arī iespēju būtiski samazināt darbaspēka nodokļus nākotnē.

Latvijas Banka ir pievērsusi uzmanību jautājumam par darbaspēka nodokļu apjomu Latvijā, un viņi ir ieteikuši būtiskāk samazināt darbaspēka nodokļus, bet kā kompensējošo pasākumu Latvijas Banka piedāvā patēriņa nodokļa jeb PVN paaugstināšanu. Šī valdība nepaaugstinās PVN, bet tomēr ir atradusi iespēju samazināt darbaspēka nodokļus.

Tātad... Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" paredz noteikt, ka no 2021. gada janvāra... 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 34,09 procenti.

Sākot ar 2021. gada janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki – kā darba ņēmēji... vispārējā gadījumā. No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviests obligāto iemaksu minimums. Un šis ir solis, būtisks solis, Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Neizbēgami tas skars plašas iedzīvotāju masas. Un tas ir grūts solis, bet tas solis ir nepieciešams, lai mūsu valsts būtu konkurētspējīga, lai nodokļu slogs valstī būtu taisnīgs un lai nodokļu sistēmas būtu vienkāršas un cilvēkiem viegli saprotamas.

Ir priekšā liels skaidrojošs darbs, ko ir nepieciešams veikt, un tāpēc es mudinu nodot šos likumprojektus izskatīšanai komisijās, lai sabiedrība varētu uzdot sev svarīgos jautājumus un rast atbildes uz tiem.

Paldies. Lūdzu nodot komisijām.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs arī šo likumprojektu... mudinām atdot nevis komisijām, bet valdībai – vēl turpmākam darbam.

Šo likumprojektu varētu nosaukt tāpat kā latviešu romānu – "Purva bridējs". Brienam mēs pa mežu bez tāda stabila pamata zem kājām. Tas nozīmē – bez ļoti skaidras, labas analīzes par to, kā šāds straujš sociālo iemaksu maksājumu pieaugums ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.

No vienas puses, protams, ir ļoti labi saprotama motivācija, ka ir jāparūpējas par visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi būtu sociāli nodrošināti un pasargāti arī krīzes situācijās, tad, kad ir nepieciešama palīdzība no valsts puses.

No otras puses, ir skaidrs, ka tik strauji un tik haotiski, kā šobrīd tiek piedāvāts palielināt sociālās iemaksas... tas panāks pretējo efektu: mēs – tieši otrādi – tiem, kam šobrīd ir vismazākie ieņēmumi, kas nopelna daudz mazāk nekā citi, uzliksim vēl papildu maksājumu slogu, kuru liela daļa no viņiem nevarēs samaksāt un noteikti nopietni apsvērs iespēju vai nu aiziet ēnu ekonomikā, vai arī izmantot tos labumus, kurus arī nākamā gada budžets piedāvā garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā.

Kāpēc ir jābūt uzmanīgiem ar šādu strauju maksājumu pieaugumu? Nākamajā gadā par vienu procentpunktu tiks samazinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā režīmā strādājošajiem – visiem –, jo ir skaidrs, ka... nu, ir arī uzņēmēju spiediens, ka ir pārāk lieli maksājumi par darbaspēku Latvijā. Un tad, kad mēs runājam par darbaspēka nodokļiem, parasti mēs ar to saprotam arī tomēr valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tās kopumā maksā... darba devējam... tā ir daļa no kopējām izmaksām.

Bet uzņēmēji... nu, lielāki uzņēmēji, kas ir izcīnījuši šo viena procenta samazinājumu, nebūt nav mierā. Jūs labi zināt, ka viņi turpinās prasīt valdībai un jau šobrīd grib skaidru redzējumu... līdz nākamā gada vidum... lai tiktu izstrādāts tālāks plāns šo maksājumu samazināšanai, jo tas ir pārāk dārgi.

Tas, ko jūs vienlaikus darāt, – jūs mazajiem atceļat visus maksājumus dažu gadu laikā... tieši uz tādu pašu augsto līmeni. Par to pat sašutuši un neapmierināti ir lielākie, dzīvotspējīgākie, pelnītspējīgākie, eksportspējīgākie uzņēmēji. Un, es domāju, tas vien jau ir fakts, par ko būtu būtiski jāaizdomājas.

Turklāt... Un es piedāvāju celt ne jau tikai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Faktiski paralēli VSAOI palielinājumam un ieviešanai tām grupām, kuras maksāja tikai nelielu daļu līdz šim, tiek palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis... un citas likmes. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tiek paredzēts likmes palielinājums uz 25 procentiem, autoratlīdzību maksātājiem... arī bez sociālajām iemaksām – uz 25 procentiem; patentmaksas vispār tiek likvidētas.

Kur dēties, kur palikt būs mazajam biznesam, kas nevarēs tik strauju nodokļu maksājumu pieaugumu... samaksāt?

Turklāt ļoti daudz nianšu. Vēl nav skaidrs, kur... Es saprotu, ka ir plāns to risināt vēl līdz nākamā gada vidum. Bet kas notiek ar daļējo darba laiku? Ar uz laiku pieņemtiem darbiniekiem? Ja cilvēks strādā vairākās darbavietās? Kā tas viss tiks administrēts? Ja kādos mēnešos ienākumu nav... Kas notiks 2023. gadā? Cilvēkiem tad būs jāmaksā vai nebūs...? Nu, vismaz vakardien, runājot ar dažādām grupām – gan radošo profesiju pārstāvjiem, gan uzņēmēju grupām –, bija redzams, ka skaidrības nav.

Tik nopietnas nodokļu izmaiņas, tik nopietnu nodokļu palielinājumu nedrīkst taisīt ar aizvērtām acīm, nedrīkst taisīt bez nopietnas analīzes un bez diskusijas ar tiem, kurus šis nodokļu palielinājums, maksājumu palielinājums skars. Tā ir milzīga kļūda.

Un interesanti, ka vēl augusta beigās arī pats Valsts ieņēmumu dienests tad, kad valdība diskutēja par šīm straujajām izmaiņām, norādīja uz diezgan lielu risku – ka tas viss patiesībā var palielināt ēnu ekonomiku un motivēt tos šobrīd varbūt ne melnajā, bet pelēkajā zonā strādājošos pieņemt lēmumu un aiziet melnajā.

Tas nav tas, ko mēs gribam panākt. Mēs gribam, lai cilvēki būtu sociāli nodrošināti, tāpēc prātīgi ir jāievieš sociālo apdrošināšanas iemaksu palielinājums. Pakāpeniski, lai cilvēks redz, kāds ir labums no tā, ka tiek maksāts vairāk. Nevis pielikt piecus procentus vēl veselības apdrošināšanai! Un cilvēks, nākamreiz aizejot pie ārsta, saprastu, ka viņš tiešām var dabūt savu pakalpojumu, nestāvot milzīgās rindās vai nepiemaksājot lielu naudu no savas kabatas. Tas būtu gana motivējoši. Es domāju, tad nebūtu tādas pretestības.

Tā ka aicinu nodot vēl atpakaļ valdībai turpmākam darbam šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 12, atturas – 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Lūdzu, atveriet sadaļu par procedūru.

Deputāti Plešs, Baumane, Bondars, Dombrovskis un Švecova lūdz turpināt Saeimas šā gada 16. oktobra attālināto ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Mēs varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes darba kārtības turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 2, atturas – 1. Tātad turpināsim darbu bez pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Valdība ir sagatavojusi šo budžeta likumprojektu paketi sabiedrībai ļoti grūtā brīdī. Mēs atrodamies Covid-19 krīzē, kas nav mūsu pašu roku veidota. Un šajā krīzē ir divas lietas, kas mums ir jāņem vērā.

Pirmkārt. Ir sabiedrībā esošā nedrošība un neskaidrība par nākotni.

Un otrkārt. Krīze, kā vienmēr, ir iespēja reorganizēt savu tautsaimniecību nākotnes mērķu sasniegšanai.

Šajā budžeta paketē tiek piedāvāta sabiedrībai skaidrība par nākotni un drošība būtisku profesiju pārstāvjiem par algu palielinājumu, proti, budžetā tiek paredzēts algu palielinājums mediķiem par 183 miljoniem eiro, tiek piedāvāts algu palielinājums pedagogiem par 33 miljoniem eiro, tiek piedāvāts algu palielinājums augstskolu mācībspēkiem par gandrīz 8 miljoniem eiro.

Tās ir tās drošības garantijas, kas tiek sniegtas sabiedrībai. Lai nāk, kas nākdams, šajā krīzē ir drošība un ir skaidrība!

Drošības ziņā valdība piedāvā garantētā minimālā ienākuma paaugstināšanu līdz 109 eiro. Tas nozīmē nevis tikai profesiju pārstāvjiem drošību, bet arī visneaizsargātākajiem drošību par nākotni. Iespējams, ka tā ir nepilnīga. Iespējams, ka šis piedāvātais budžets nav pats par sevi vērtējams kā labs, viduvējs vai slikts, bet es varu apgalvot, ka krīzes laikā šis budžets ir labākais iespējamais budžets.

No otras puses, krīze piedāvā iespēju tautsaimniecībai pārorientēties. Valdība izmanto arī šo. Tiek samazināti darbaspēka nodokļi, un tiek reformēti alternatīvie nodokļi, tos vienkāršojot un padarot iespējamu cilvēkiem, kuri iepriekš nav maksājuši sociālās iemaksas, tagad nodrošināt savu nākotni.

Attiecībā uz sociālajām iemaksām nevienam nevar pārmest. Latvijā ir ļoti sarežģīts alternatīvo režīmu pinums, un alternatīvo režīmu rezultātā cilvēki pilnīgi legāli varēja saņemt katru mēnesi vairāk, bet tika upurēts nākotnes sociālais nodrošinājums. Tagad valdība piedāvā iespēju cilvēkiem būt drošākiem par savu nākotni, par savām pensijām, piedaloties sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" ir daļa no šīs budžeta paketes.

Lūdzu to nodot komisijai un uzsākt sarunu par šī budžeta lietderību šajā krīzes laikā. Es pats esmu absolūti pārliecināts, ka krīzes laikā labākais iespējamais budžets ir labāks nekā vispār nekāds budžets.

Lūdzu nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Es redzu, ka runāt "par" un "pret" vēlas daudzi deputāti, bet priekšroka runāt "par" un "pret" tiek dota tiem deputātiem, kuri ir pieteikušies agrāk un pirmie.

Pirmais pieteicās (rakstveidā) runāt "pret" šo likumprojektu deputāts Viktors Valainis.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam! Lūdzu, ieslēdziet skaņu. (Pauze.) Mēs jūs nedzirdam... Nedzirdam... Valaiņa kungs, mēs jūs joprojām nedzirdam. Nav dzirdams. Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam.

Dosim iespēju runāt "pret" deputātam, kurš pieteicies sarakstā nākamais.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Jā. Es pateicos par iespēju uzrunāt deputātus. Pieļauju, ka arī Valaiņa kungam bija kas sakāms saistībā ar iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Es pateicos arī Atim Zakatistova kungam par ziņojumu par to, kāds ir mūsu budžeta projekts. Tas tik tiešām der skatīšanai pirmajā lasījumā.

Bet mēs tagad runājam par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Zakatistova kungs. Un runa ir par to – pieņemt turpmākai skatīšanai komisijā vai nepieņemt.

Es piekrītu, ka tur daudz kas ir izdarīts, taču jūs neesat pieminējis vienu... tikai rindiņu tajā likumprojektā, kuru mēs tagad izskatām, proti, likumprojekts piedāvā mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts budžetu... attiecīgi 25 procentu apmērā... un pašvaldībām – 75 procentu apmērā. Patlaban proporcija ir cita – attiecīgi 20 un 80 procenti. Tas nozīmē, ka mēs atņemam ar šo likumprojektu desmitiem miljonu eiro pašvaldībām. Es neuzskatu, ka tas ir taisnīgi.

Attiecīga vēstule ir iesniegta Latvijas Pašvaldību savienības vārdā valdībai, bet patlaban situācija ir tāda, ka ar šo likumprojektu mēs pasliktinām finansiālo stāvokli pašvaldībās.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt un komisijām nenodot skatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 54, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es jūs aicināšu balsot "par" likumprojekta "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" nodošanu komisijai.

Neskatoties uz to, ka man... par mani jau ir, tā teikt, pirms skatīšanas jau ienākušas sūdzības... Man veicas.

Es nelasīšu visu to, kas ir rakstīts anotācijā, bet gan rūpīgu darbu veiksim komisijā.

Tādēļ aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Arī likumprojektu "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" es aicinu tomēr atdot atpakaļ valdībai pārstrādāšanai, jo tas ir tipisks piemērs, kur ir redzams, ka ir vēlme vienkārši iekasēt nodokļus – un turklāt vēl zem tādiem viltus karogiem, kā to sākotnēji arī satiksmes ministrs mēģināja darīt, būtisku nodokļu palielinājumu pamatojot ar vides mērķu sasniegšanu.

Nu vismaz daļa no šīs kļūdas ir labota. Šobrīd likumā vairs nav paredzētas milzu reģistrācijas maksas par lietoto automašīnu ievešanu un iegādi Latvijas teritorijā; tas būtu milzīgs trieciens, īpaši – reģionos dzīvojošiem cilvēkiem, jo tur sabiedriskais transports nav pārāk bieža parādība un nereti uz dažām vietām pat... labi, ja vienreiz dienā var nokļūt.

Taču šobrīd tas likums joprojām ir kaitīgs, jo, nepastāstot, kāds patiesībā ir tā mērķis, tiek joprojām būtiski palielināts nodokļu slogs. Fiskālā ietekme šim likumprojektam ir apmēram četri miljoni eiro. Četri miljoni eiro tiks iekasēti no visiem tiem, kas šobrīd izmanto kādu transportlīdzekli.

Un kā tas tiek darīts, kolēģi? Tiek mainīta sistēma, kā tiek aprēķināti CO₂ izmeši. Vecā sistēma jeb tā sauktā NEDC sistēma, kas bija vairāk uz laboratorijas mērījumiem balstīta, tiek nomainīta ar WLTP... Es ceru, ka es pareizi izrunāju... jeb jauno sistēmu, kas vairāk ir praksei atbilstoša izmešu vērā ņemšana.

Šādas maiņas rezultātā faktiski vajadzētu būtu tā, ka nodokļu apjoms nemainās, bet diemžēl uz šīs maiņas rēķina par 17 procentiem pieaugs nodokļu maksājums. Tas ir apmēram tā: nu, ja mēs devalvētu latu par 17 procentiem tajā brīdī, kad mēs ieviesām eiro. Nav taisnīgi pret lietotājiem, pret Latvijas sabiedrības locekļiem, vai ne? Un īpaši vēl jāņem vērā, ka šī maiņa notiek uz videi mazāk kaitīgo automašīnu rēķina, jo ļoti būtisks, faktiski pats lielākais nodokļa pieaugums būs ne jau tām lielajām, ar lielu dzinēju un lielāku izmešu daudzumu radošajām automašīnām, bet tieši mazajām. Nu, piemēram, par vienu vienlitrīgu mazu automašīnīti, par ko šobrīd maksā 12 eiro nodokli, turpmāk maksās 66. Par vienu pusotrlitrīgu automobili, par ko šobrīd maksā 48, dubultosies summa – 90 eiro. Tas ir pilnīgi pretrunā ar jau postulētajiem mērķiem, ka mums ir jāmotivē cilvēki izmantot videi mazāk kaitīgas automašīnas, mazākas automašīnas, kur vien iespējams. Mēs ar savu nodokļu politiku šobrīd... Valdība ar savu nodokļu politiku pilnīgi pretējo mēģina panākt.

Otra lieta. Atkal mazā blēdība – teikt, ka mums nepatīk, ka nodoklis tiek aprēķināts ar veseliem eiro un centiem: noapaļosim to! Bet visās pozīcijās, gandrīz visās pozīcijās, noapaļojot noapaļojums tiek veikts uz augšu. Atkal – par sliktu patērētājiem.

Nu, tā mēs panākam... pat ar visu to, ka reģistrācijas maksas šobrīd netiek ieviestas... gan jau vēl kaut kur kabatā tiek turētas... mums tik un tā sanāk, ka kopumā maksājumi par transportlīdzekļa izmantošanu būs dārgāki nekā Igaunijā un Lietuvā.

Un ir jāņem vērā, ka no nākamā gada vairs nebūs spēkā regulējums, kas liedz braukt Latvijā ar ārvalstu numuriem. Mums iepriekš bija tāda iespēja par samaksu to darīt. Tā kā Eiropas Tiesa ir atzinusi, ka šāda norma ir jāatceļ, tad diezgan liels stimuls būs mūsu autobraucējiem atkal jau izmantot kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – reģistrācijas numurus, tā vispār nesamaksājot Latvijas valstij gandrīz nekā.

Manuprāt, tā ir viena no tādām pazīmēm... Kad veido nodokļu politiku, tu mēģini tomēr simulēt, kāds tas rezultāts būs. Te es neredzu nekā īpaši laba – būs lielāki maksājumi iedzīvotājiem, turklāt vēl risks, ka mēs pazaudēsim tos nodokļu maksājumus, kas tiek maksāti šeit.

Tā ka aicinu tomēr arī šo likumprojektu nodot valdībai, lai labo.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 54, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" nodot visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es aicinātu jūs nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Mēs esam gatavi to pieņemt, mēs esam gatavi sākt strādāt.

Faktiski šis ir viens no tiem diviem likumprojektiem, kā dēļ vispār visa šī situācija ap... teiksim, šodienas sēdi... risinās.

Tātad... Tas nozīmē, ka mēs pieņemam valsts budžetu skatīšanai. Un tas sevī ietver arī, nu jau pēc mūsu tradīcijas, likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru, un to mēs skatīsim.

Aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

No runātājiem "pret" pirmā bija pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mēs savukārt – no savas puses! – neatbalstām nedz vidēja termiņa budžetu, nedz nākamā gada budžetu, kaut arī abas paketes faktiski satur arī labas lietas.

Kā mēs jau dzirdējām, sociālais nodrošinājums uzlabosies (lielā mērā – arī Satversmes tiesas spiediena rezultātā!) vairākām sabiedrības grupām. Bet kopumā nākamā gada budžets un vidēja termiņa budžets ir kā tāds krēsls uz trim kājām. Mēs zinām, ka krēsls uz trim kājām pārāk stabils nav. Es par tām trim kājām gribu mazliet vairāk padiskutēt.

Tās kājas faktiski ir trīs: budžets tiek veidots uz parāda rēķina, budžets tiek veidots uz pašvaldību jeb reģionu iedzīvotāju rēķina, un budžets tiek veidots uz mazo uzņēmēju rēķina. Un nu par katru nedaudz plašāk.

Pirmkārt, parāds. Nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts, ka parāds būtiski pieaugs; budžeta deficīts ir 3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas ir apmēram četras reizes vairāk... lielāks nekā citos... pēdējos gados. No vienas puses, tas ir, protams, saprotams – ir krīzes situācija, un ir jātērē vairāk. Bet, no otras puses, tas, kā ļoti pietrūkst šajā budžeta projektā, ir skaidrs redzējums, kā šo parādu, kā šo deficītu nākamajos gados ir plānots atdot.

Un tas ir iemesls, kā dēļ es arī uzskatu, ka kopā ar šī gada budžetu, vienlaicīgi, būtu jābūt arī informācijai Saeimai par to, kā tiks izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi jeb tā sauktais atveseļošanās fonds. Tie ir apmēram divi miljardi eiro, kas ir piešķirti arī Latvijai. Un no tā, kā šos līdzekļus mēs izmantosim, būs lielā mērā atkarīgs, vai mēs tos parādus spēsim atdot, vai mūsu ekonomikas transformācija tiešām notiks, kā Zakatistova kungs minēja.

Es uzskatu, ka ar gudriem ieguldījumiem to var panākt daudz labāk, nevis uzliekot milzu nodokļus mazajiem uzņēmējiem vai likvidējot atsevišķus nodokļu režīmus. Šāda redzējuma šobrīd nav.

Otrkārt, pašvaldības jeb cilvēki reģionos. Pašvaldībām IIN likmju... ne likmju, bet īpatsvara pārdales dēļ būs mīnus vismaz 90 miljoni eiro. Patiesībā ar garantētā minimālā ienākuma līmeņa palielināšanu, ar mājokļu nodrošināšanu, ar bāreņu atbalstu un citu sociālo palīdzību, kas pašvaldībām būs jāsniedz, tie būs vēl vismaz 50 miljoni eiro; tas, kā pašvaldības ir aprēķinājušas, nākamā gada budžetā būs jau uz viņu pleciem.

Un tagad es vēlos pievērst uzmanību visiem tiem deputātiem... īpaši tiem, kas nāk no Latgales, – paskatieties, kāda ir situācija. Vislielākais naudas samazinājums būs... kurā reģionā? Tajā reģionā, par kuru mēs visās politikās, visās konferencēs... skaļi sitam sev pie krūts un sakām, ka tas mums visvairāk ir jāattīsta, – tā ir Latgale. Latgalei būs vislielākais kritums. Latgalē iedzīvotāji vislielāko dzīves līmeņa pasliktināšanos redzēs. Jums šķiet, ka tie ir abstrakti miljoni, bet – ko tas praktiski nozīmē? Miljons mazāk... Madonai, piemēram... Tas, kas ir plānots... Tas ir vairāk nekā vesela gada sociālais budžets šai pašvaldībai. Tas ir vairāk nekā divus gadus visus bērnus ar bezmaksas pusdienām nodrošināt.

Pašvaldības, kurām tiks būtiski samazināts finansējums, domā, vai vispār varēs atļauties pašvaldības policijas darbu, vai varēs sniegt to sociālo palīdzību, kas ir nepieciešama, vai varēs atbalstīt savus interešu izglītības un pašdarbnieku pulciņus. Vairākām pašvaldībām samazinājums būs vairāk nekā 4 procenti. Atceramies krīzes laikus – 2008., 2009. gads. Pat tajā ļoti, ļoti sarežģītajā laikā sociālajam budžetam samazinājums bija tikai 3 procenti.

Mēs saprotam, ka šajā laikā, kad ir svarīgi cilvēkiem atstāt vairāk naudas maciņā, kad ir svarīgi sniegt viņiem atbalstu, pašvaldības ir tās, pie kurām... brīdī, kad cilvēkam visi striķi trūkst, tās ir pirmās, pie kā viņš vēršas pēc palīdzības. Tam naudas būs mazāk.

Un, treškārt, mazie uzņēmēji. Mēs jau diezgan daudz par to runājām, bet faktiski tas, ko mēs darām, – mēs veicam pārdali: no mazā uzņēmēja paņemam, lielajam atdodam. Un tas nav gudri! Visas valstis sniedz atbalstu krīzes laikā, domā, kā lai uzņēmēji turpina darbu, kā lai nodrošina to, lai viņi nenāk pēc sociālajiem pabalstiem. Tas, ko mēs darām, – mēs palielinām nodokļu slogu, palielinām maksājumu slogu. Es domāju, katrs, kas ir lasījis kaut vienu ekonomikas grāmatu, saprot, ka krīzes laikā tādas lietas nedara.

Aicinām neatbalstīt šo daudzgadu budžetu, neatbalstīt arī nākamā gada budžeta projektu, nodot to atpakaļ valdībai, lai nāk ar skaidru redzējumu, kā mēs ilgtermiņā nodrošināsim valsts stabilitāti, nevis tikai audzēsim parādu un turpināsim ballītes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" nodošanu visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 24, atturas – 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam" nodot visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot "par" likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam", nodot to komisijai. Komisijā skatīsim – vairākas dienas skatīsim! Ministri nāks, premjerministrs nāks... jeb, precīzāk sakot, attālināti pieslēgsies.

Varētu skaidrot, kas tad budžetā notiek...

Savukārt mani pārsteidz manas kolēģes Danas Reiznieces‑Ozolas vēlme balsot "pret", jo... jā, jo grūti taču ir no finanšu ministra kļūt par revolucionāru, vieglāk ir no revolucionāra – par finanšu ministru...

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu, nevis par citiem deputātiem!

M. Bondars. Un tāpēc es runāju par to...

Lai mēs tāpēc būtu "pret" valsts budžetu 2021. gadam? Nu, tas nav prātīgi. Tas nav prātīgi, jo tas nozīmē, ka... ka jūs esat pret mediķiem, jūs esat pret skolotājiem, jūs esat pret augstskolu pasniedzējiem... un tā.

Manuprāt, tāpēc vien vajadzētu likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam" nodot skatīšanai komisijā un to pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

No runātājiem "pret" pirmā – un rakstveidā! – bija pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Reiznieces-Ozolas kundze, jūs vēlaties runāt "pret". Lūdzu, piesakieties arī elektroniski.

Elektroniski ir pieteicies runāt "pret" deputāts Viktors Valainis.

Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" nodošanu visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Godātie kolēģi! Šodienas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Laiks paziņojumiem.

Svarīgs paziņojums – šodien 51 gada jubileju svin mūsu kolēģis Aldis Blumbergs, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Paldies.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Līdz ar to 2020. gada 16. oktobra attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.