Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas sešpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 29. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim šā gada 29. oktobra attālināto ārkārtas sēdi!

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" līdz turpmākam komisijas lēmumam. Kolēģi, par to mums ir jābalso. Lūdzu aktivizēt procedūras sadaļu! Varam balsot? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam. Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Darba kārtībā likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" paredz... Tātad pirmais – likuma 9. panta ceturto daļu, kurā runa ir par alkohola pārbaudēm transportlīdzekļa vadītājiem bez nogādāšanas medicīnas iestādē, nepiemēro, ja ir pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums.

Otrais – epidemioloģiskās drošības interesēs tiesās ieslodzīto lietas primāri izskata videokonferences režīmā, izņemot lietas, kuras satur valsts noslēpuma objektu.

Trešais – likums papildināts ar 50.¹ pantu, kurā paredzēts, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu piemērojams brīdinājums vai naudas sods līdz 50 eiro. Administratīvā pārkāpuma procesu par šāda veida lietām veiks Valsts vai pašvaldības policija.

Un ceturtais – likums papildināts ar to, ka... ja tas tiek mīkstināts, tad, lai varētu pabeigt iesāktās lietas, tam nav atpakaļejoša spēka.

Komisijā, uzklausot iestādes, ekspertus, tajā skaitā Tiesībsarga biroju, par administratīvo sodu piemērošanu par masku nelietošanu, likumprojekts tika atbalstīts.

Komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par steidzamību?

Es aicinu tad pieteikties. Vai runāsiet "par" vai "pret"?

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs šodien neatbalstīt steidzamību šim likumprojektam, tāpēc ka šajā likumprojektā ir iekļauta norma par personu sodīšanu par konkrēta priekšmeta nevalkāšanu uz sejas. Tātad par sejas masku nevalkāšanu – sods.

Pārējās normas tikpat labi var izdalīt citā likumprojektā, ja tās ir tiešām steidzamas. Runājot par sodiem, es uzskatu, ka, tā kā šis ir pilnīgi jauns regulējums, pilnīgi jauns pienākums, ko likumdevējs uzliek personām, tad šis pienākums, pirmkārt, ir kārtīgi jāizdiskutē.

Otrkārt, jāsaprot, ko īsti likumdevējs vēlas, lai persona velk sev uz sejas.

Un treškārt, es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka nav vēl nekāda informācija iekļauta šajā likumprojektā pirmajā lasījumā par to, kādā veidā mēs varam nodrošināt šos priekšmetus maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, tad šāda likumprojekta virzīšana steidzamības kārtībā, pieļaujot tikai vienīgi grozījumu iesniegšanu uz otro lasījumu, neizdiskutējot arī grozījumus, kas paredz arī nodrošin... šo priekšmetu nodrošināšanu mazāk aizsargātajām grupām, ir ļoti riskants pasākums no cilvēktiesību viedokļa.

Mēs nerunājam šobrīd par to, ka likumdevējs vēlas it kā pasargāt visus cilvēkus no inficēšanās, mēs runājam par to, ka likumdevējs rada absolūti neskaidru situāciju attiecībā uz to, kādā veidā šos noteikumus var ievērot mazāk aizsargātās grupas. Un vai tas, ka mazāk aizsargātie cilvēki šīs maskas lieto vairākkārt vai lieto šīs maskas, velkot tās ārā no atkritumu tvertnēm, nepakļauj šos cilvēkus vēl lielākam veselības riskam nekā masku nevalkāšana vispār.

Kolēģi, šis ir ļoti nopietns jautājums, un, ja jūs gribat tiešām izveidot konstrukciju ar sodiem, tad šī konstrukcija ļoti rūpīgi jāizdiskutē, piesaistot visas atbildīgās institūcijas, jo tiesībsarga pārstāvis tieši tāpat minēja to, ka, lai nodrošinātu sodus, ir nepieciešams arī nodrošināt šo priekšmetu pieejamību, īpaši mazāk aizsargātajām grupām.

Es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta steidzamību. Ja ir nepieciešams steidzami risināt citu normu jautājumu, tad, lūdzu, izdaliet to atsevišķā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Par steidzamības noteikšanu pieteicies runāt deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, pavisam īsi – mēs redzam, cik strauji attīstās šobrīd infekcijas izplatība. Mēs arī ļoti labi apzināmies, un desmitiem reižu masu medijos ir skaidrots no infektologiem un epidemiologiem, cik svarīgi ir no cilvēka iznākošos izdalījumus samazināt ar šīm maskām un tādējādi samazināt risku tikt inficētiem visiem cilvēkiem. Mēs arī redzam, ka ļoti liela daļa sabiedrības šīs maskas ļoti apzinīgi lieto. Paldies es gribu atsevišķi teikt šiem cilvēkiem par šo atbildības kopējo sajūtu.

Bet mēs redzam arī tīšus noliedzējus un tīšus, demonstratīvus masku nelietotājus, kuri neklausās nekādos argumentos. Un tieši tāpēc, lai nevilcinātu laiku, jo, pat ja mēs to pieņemam šodien... tik un tā līdz izsludināšanai un spēkā stāšanās brīdim paies kāds laiks, kurā arī tiks atrisināti jautājumi par masku pieejamību.

Tā ka es aicinu, kolēģi, noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Balsosim par steidzamību šim likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 6, atturas – 10. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Mēs zinām, ka Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz, ka policija par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās iedzīvotājiem piemēro brīdinājumu vai līdz 50 eiro lielu naudas sodu.

Skaidrs, ka galvenais uzdevums šodien ir apturēt Covid-19 izplatību. Tāpat kā tika darīts pavasarī, kad parlaments atbalstīja ierobežojošos pasākumus, kurus virzīja valdība, pamatojoties uz epidemiologu un infektologu ieteikumiem. Tomēr jāsaprot, ka situācija mainās katru dienu, un es ceru, ka jau šā brīža ierobežojumi mums nodrošinās pozitīvu rezultātu un tuvāko divu nedēļu laikā jauni ierobežojumi nebūs nepieciešami. Ja saslimstības rādītāji mazināsies, tad arī nebūs pamata sabiedrībai piemērot sodus.

Turklāt es uzskatu, ka naudas sodu piemērošana par mutes un deguna aizsega nelietošanu nerisina epidemioloģiskās drošības jautājumus. Manuprāt, vispirms šis ir cilvēku atbildības jautājums. Katram pašam jāpadomā ne tikai par sevi, bet arī par apkārtējiem. Tāpēc primārais, manuprāt, ir likt akcentu uz brīdinājumiem un aicināt cilvēkus būt atbildīgiem.

Vienlaikus, pirms lemt par sodiem, aicinu valdību pildīt savus solījumus un nodrošināt bezmaksas maskas maznodrošinātiem un trūcīgiem cilvēkiem, kuriem arī 60 un 70 centi ir ļoti liela nauda, kuriem katrs cents ir svarīgs.

Iespējams, šādu likumprojektu gatavotājiem trūkst priekšstata, cik daudzi cilvēki mūsu valstī dzīvo trūkumā. Iedzīvotājiem pietrūkst naudas ikdienas vajadzībām, arī masku iegādei, un ir ciniski cilvēkus par to sodīt.

Aicinu valdību nekavējoties sagādāt maskas minētajām iedzīvotāju grupām. Kamēr tas nav izdarīts, neplānoju atbalstīt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un aicinu Saeimu rīkoties līdzīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu sākt ar to, ka, manuprāt, tā bija ļoti liela kļūda, ka Saeima Ministru kabinetam vasaras sākumā atļāva uz bažu, baiļu un dažādu citu iekšējo sajūtu pamata bez jebkādas atbildības noteikt dažādus ierobežojumus personām.

Es aicināju toreiz arī Saeimu neatbalstīt šīs īpašās pilnvaras, bet es paliku mazākumā. Un šeit mēs redzam rezultātu. Neskatoties uz to, ka šī situācija šobrīd varētu... varētu tiešām likt aizdomāties Ministru kabinetam par to, ka ir nepieciešams arī uzņemties zināmu atbildību. Neskatoties uz visu pārējo, Ministru kabinets joprojām turpina ierobežot personu brīvības un tiesības, nekādā veidā nekompensējot savu lēmumu efektu. Līdz ar to mums šobrīd rezultāts ir šāds.

Netiekot galā ar iepirkumiem, kuri tika izsludināti attiecībā uz trūcīgo un maznodrošināto personu nodrošināšanu ar individuāliem aizsardzības līdzekļiem, Ministru kabinets ir izdevis šādu steidzamu rīkojumu, lai nodrošinātu faktiski nekvalitatīvu Ķīnā ražotu masku noietu.

Kāpēc es saku – nekvalitatīvu Ķīnā ražotu masku? Tāpēc, ka, nedaudz papētot šo jautājumu (un, protams, arī paldies mūsu žurnālistiem, kas ir šo jautājumu pētījuši varbūt vēl vairāk), mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka sertificētas medicīniskas maskas, kuras šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem tiek uzliktas par obligātām paralēli higiēniskajām mazgājamajām maskām, ir ļoti, ļoti dārgs pasākums.

Ir... Ja, piemēram, Saeimas deputāti varētu atļauties 100 eiro mēnesī, tad, protams, trūcīgie un maznodrošinātie cilvēki šos tēriņus nevar atļauties. Ko viņi dara, mēs jau ar jums noskaidrojām. Mums arī bija nedēļa, lai iepazītos ar cilvēku viedokļiem. Viņi šīs maskas lieto vairākkārt... labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā viņi šīs maskas aizņemas no citām personām vai meklē maskas, piemēram, atkritumu tvertnēs. Vai tas ir mazāks drauds veselībai, nekā nelietot maskas vispār? Veselības ministrija neatbildēja uz šo jautājumu, kuru es uzdevu attiecīgi komisijā.

Un tagad nedaudz par nekvalitatīvām maskām. Ko tad īsti jūs, godātie kolēģi, gribat uzlikt par pienākumu nēsāt cilvēkiem? Ja valstij būtu pieejamas sertificētas medicīniskas maskas par dažiem santīmiem un ja šīs maskas tiktu nodrošinātas trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, varbūt arī citām personu grupām, kurām ir nepieciešama īpaša aizsardzība, tad, visticamāk, šie noteikumi būtu saprātīgi un skaidri zinātu... mēs skaidri zinātu, ka valdība rūpējas par cilvēkiem, par cilvēku veselību un tik tiešām domā, kā ierobežot vīrusa izplatību.

Šajā situācijā mēs varam paskatīties, kādas tad īsti... kādas tad īsti maskas šobrīd piedāvā Saeima, Saeimas Administrācija, saviem darbiniekiem. Atkārtošu, mēs nerunājam par Saeimas deputātiem, jo Saeimas deputāti var atļauties maskas iegādāties jebkādas... jebkādas vai pasūtīt, vai arī meklēt medicīniskās sertificētās maskas, kuras, es atkārtošu, ir ļoti liels deficīts. Saeimas Administrācija ir iepirkusi maskas. Parādīšu. Es aizņēmos šīs divas kastītes šeit, zālē. Viena kastīte... Ir rakstīts, ka tā ir ražota Lietuvā. Otra – tieši tāda pati kastīte šajā pašā zālē – ir ražota Ķīnā. Divas absolūti vienādas kastes. Mēs redzam... Tātad Saeima, Saeimas Administrācija, ir iepirkusi Ķīnā ražotas maskas, kuras... viena no partijām ir vienkārši pārpakota Lietuvā, lai varbūt, iespējams, uzrādītu viltotu sertifikātu.

Jo, ja mēs, godātie kolēģi, ar jums tagad uzdosim jautājumu Saeimas Administrācijai par masku... par šo iepirkto masku testēšanas pārskatu (test report), tad Saeimas Administrācija, visticamāk, nevarēs uzrādīt šo test report, jo tāda vienkārši nebūs.

Par ko ir jautājums? Jautājums ir par to... tieši par to iekšējo slāni, kurš nodrošina maskas sertifikāciju. Tas ir polipropilēns, kurš neplīst. Jūs esat jau redzējuši, es domāju, vairākkārt daudzos video, kādam ir jābūt iekšējam slānim un kāds ir iekšējais slānis šajās Ķīnas maskās. Tātad īstais slānis, polipropilēns, neplīst. Un tas ir kvalitatīvs, filtrējošs materiāls, kas tik tiešām aizsargā no vīrusiem. Tas, ko jūs liekat šobrīd nēsāt cilvēkiem uz sejas, ir Ķīnas pakaļdarinājums – plīstošs, absolūti nekādā veidā neaizsargājošs papīrs, kas vienkārši rada viltus... kā jau jūs rakstījāt SPKC mājaslapā, ko jūs izdzēsāt pēc tam... tātad viltus drošības sajūtu un veseliem cilvēkiem... cilvēkiem šīs maskas nav jāvalkā.

Tātad, atgriežoties pie pavasara. Pavasarī valdības lēmums nēsāt mutes un deguna aizsegus bija saprātīgs, jo valdība rūpējās par cilvēku veselību un noteica to kā rekomendējošu lēmumu. Tātad jebkuram cilvēkam, kas lietoja sabiedrisko transportu, bija rekomendēts lietot šos aizsegus, lai pasargātu citus un sevi. Un, kas cilvēkiem bija pieejams, to viņi arī rūpīgi lietoja. Lietoja arī maskas, lietoja šalles un lakatus, kas viņiem bija pa rokai.

Mēs redzējām, ka vasarā šīs saslimstības rādītāji kritās. Tātad mēs nevaram secināt, ka saslimstības rādītāji varētu būt no masku lietošanas kaut kādā veidā palikuši labāki, tātad mums nav nekādas informācijas par to, ka, piemēram, korelācija ar masku nēsāšanu ir tāda vai citāda. Jo mēs redzam – paraugs, piemēram, Spānija. Spānijā šīs maskas bija jānēsā arī pludmalēs, bet saslimstības rādītāji šobrīd ir ļoti augsti. Tātad līdz ar to mums ir informācija no SPKC pavasarī, ka maskas nav nepieciešams lietot. Tās pat varbūt rada viltus drošības sajūtu. Un tagad šī informācija ir dzēsta bez jebkādu pētījumu uzrādīšanas, bez jebkāda pamatojuma, vienkārši tāpēc, ka tagad kāds ir izdomājis, ka tās maskas ir nepieciešamas.

Viss jau būtu tiešām labi, ja valdība nedaudz aizdomātos arī par savu atbildību. Jo, uzliekot par pienākumu cilvēkam... nevis rekomendāciju, bet pienākumu cilvēkam lietot konkrētu priekšmetu, kurš, kā mēs noskaidrojām, ir nekvalitatīvs un par to nav parūpējusies arī valdība... uzliekot par pienākumu cilvēkam nēsāt šo priekšmetu, valdība nevienā brīdī nav aizdomājusies par saviem pienākumiem. Respektīvi, par saviem pienākumiem pasargāt cilvēkus no šīs infekcijas. Un kā valdība šo varēja īstenot? Valdība šo varēja īstenot, pasargājot cilvēkus no infekcijas avotiem. Jo mēs zinām, ka infekcijas pieaugums bija tāpēc, ka valdība nenodrošināja cilvēku pienācīgu kontroli – to cilvēku, kuri ieradās no ārzemēm, no sarkanās zonas.

Tātad nepildot savus tiešos pienākumus pasargāt iedzīvotājus no infekcijas, valdība šobrīd izdomā jaunu pienākumu – nēsāt nesaprotamus... nesaprotamas kvalitātes un izcelsmes priekšmetus uz sejas, daļēji varbūt arī apdraudot savu veselību, jo mēs tiešām nezinām, kā šīs maskas... vai šīs maskas tiešām ir drošas lietošanai... Kādā pagrabā tās tika ražotas... Valdība šobrīd uzliek arī par pienākumu šīs maskas nēsāt un maksāt sodu, ja masku nebūs. Tanī pašā laikā valdībai nav skaidrības par to, kad un kādā veidā tiks nodrošināti ar maskām, ar kvalitatīvām maskām, maznodrošinātie un trūcīgie cilvēki.

Šī atruna par to, ka mēs tagad sodīsim tikai Aldi Gobzemu par to, ka viņš plātās, ka viņš nenēsā masku, tiešām ir smieklīga. Jo, ja jūs radāt šādu sodošu normu, jūs nevarat izdomāt vienkārši Saeimas debatēs atrunu, ka mēs māmuļas un onkuļus trūcīgos nesodīsim. Tā tas nestrādā! Jo Administratīvā pārkāpuma likumā ir noteikti tikai atsevišķi gadījumi, kuros šis sods var tikt mīkstināts. Ja jūs tiešām gribētu parūpēties par cilvēku veselību, jūs, protams, nodrošinātu cilvēkus ar maskām, jūs nodrošinātu to, ka šīs maskas ir, pirmkārt, drošas, sertificētas, maksā dažus centus un ir pieejamas absolūti brīvi visām mazāk aizsargātajām grupām. Tas, ko jūs šobrīd darāt, jūs vienkārši ar likumu esat nostiprinājuši masku iepirkumu afēru un uzliekat par pienākumu cilvēkiem pirkt, tērēt savu naudu, savu vēl nedaudz kaut kur palikušo naudu, nekvalitatīvai, nesertificētai precei. Un tas, kurš iedzīvosies uz šīs afēras rēķina, – lai viņam ir laba veselība!

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tos, kuri šobrīd runā par dažādām problēmām šajā likumprojektā, es tiešām aicinu nevis tikai runāt, bet iesniegt arī priekšlikumus un cīnīties par šiem priekšlikumiem otrajā lasījumā, ja jūs tiešām gribat aizstāvēt cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Tas, ko tagad arī dzirdējām... Es domāju, ka varētu teikt, ka dažs labs deputāts tiešām patiesi vēl dzīvo pavasarī. Un savā ziņā no tā, kas ir izskanējis, ir, nu... var vienkārši definēt to, ka ir savā ziņā nospļauties par sabiedrības veselības drošību, jo šī prasība (arī tas, ko iepriekšējie debatētāji minēja), pirmkārt, nenozīmē cilvēkiem 24 stundas diennaktī ar sejas aizsegu virsū dzīvot. Tās ir konkrētas vietas, kurās ir jālieto sejas un... tātad mutes un deguna maskas, aizsegi. Un attiecīgi, ja ir noteikta prasība tās nesāt, tad arī prasība ir noteikt atbildību par šādu noteikumu neievērošanu.

Es neiedziļināšos detaļās par to, kāda mums ir virkne citu prasību, kuras cilvēki uztver kā saprotamas un sen jau iestrādātas sabiedrībā un likumpaklausīgi ievēro.

Un šeit tomēr, es domāju, ir jāmin, ka Covid-19 pandēmijas laikā paralēli plosās tiešām dezinformācijas pandēmija, un tādēļ no paša sākuma pavisam īsi par pašām maskām.

Tātad maskas, ieskaitot auduma maskas, samazina inficēšanās risku sev un citiem. Vadoties pēc apmēram 200 valstu datiem un pētījumiem, ir tiešām secināts, ka inficēšanās pieaugums ar Covid-19 bija četras reizes lēnāks, lietojot maskas. Un ir virkne Eiropas valstu, kas ir daudz neapskaužamākā situācijā nekā pašreiz Latvija, kur ir noteikta obligāta masku valkāšana. Ja ir bažas par šo – sods sodīšanas pēc –, nu, mēs visi ļoti labi... saprātīgi cilvēki, kas ar racionālu domāšanu apveltīti... saprotam, ka mērķis nav sodīt, bet noteikt tiem, kas vieglprātīgi pret šo attiecas... tiešām, ka ir arī atbildība, kad tiek ignorēti šādi jautājumi.

Nu, ja soda apmērs ir diskutējams jautājums, tad es varu minēt, ka Slovākijā sods par maskas nenēsāšanu publiskajās vietās, kur ir noteikta obligāta prasība, ir sākot no 1600 eiro. Un es nedomāju, ka Slovākijas valdība vienkārši šo sodu ir uzlikusi tādēļ, ka, redziet, tāda iespēja būs tagad budžetā kaut kādus ieņēmumus gūt.

Bet, atgriežoties pie maskām, tātad arī dažādas auduma maskas samazina vīrusa iespēju inficēt, tas ir atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas pētījumiem. Un turklāt maskas lietošana samazina Covid-19 infekcijas norises smagumu, pat ja cilvēks ir jau saslimis, jo vīrusa daudzums, kas nonācis organismā, ir samazinātā daudzumā.

Reāli iespēja inficēties ar Covid-19 ir sabiedriskās un pakalpojumu sniegšanas vietās, īpaši, ja nav izmantota maska kā abpusējs aizsardzības līdzeklis. Un Covid-19 izplatās, tāpēc ka ne visi uztver šo situāciju gana nopietni, īpaši tie, kuri viena vakara laikā ar dažu sociālajos tīklos noskatītu video palīdzību ir kļuvuši par epidemiologiem un mikrobiologiem.

Jā, mēs zinām arī to, ka katru dienu mirst cilvēki autoavārijās, no vēža, no sirds un asinsvadu slimībām, bet šī vīrusa ignorēšana nepalīdzēs, jo mēs nevaram atļauties turpināt tādā pašā garā. Un tas taču neprasa daudz – distancēties, valkāt masku publiskās telpās, mazgāt rokas.

Maskas lietošana ir nenozīmīga neērtība, salīdzinot ar tām ciešanām, ko var nodarīt Covid-19. Mēs pandēmijas sākuma posmu pārvarējām vairāku faktoru dēļ, no kuriem īpaši jāizceļ sabiedrības disciplinētība sarežģītos apstākļos un mūsu spēja mācīties no citu valstu pieredzes.

Būtu nepiedodami vieglprātīgi to nedarīt tagad. Maskas vilkšana nav ierobežojums vai sods, tas ir mērķtiecīgs pasākums vīrusa izplatības mazināšanai, lai nebūtu jāievieš papildu ierobežojumi, kā vispārēja karantīna, jo jaunu ierobežojumu ieviešana nav tik būtiska kā jau esošo ievērošana. Masku mēs uzvelkam, lai neinficētu citus, un maskas jāvelk tad, kad ir plaša vīrusa izplatība un esam tuvu viens pie otra.

Tā diemžēl šobrīd ir Latvijas situācija. Neesmu sodu piekritējs, un ne velti sākotnēji nekādi sodi netika noteikti, bet šobrīd publiskās telpās redzam, ka ir cilvēku grupa, sabiedrības daļa, kas neuzskata, ka noteikumi attiecas arī uz viņiem, un demonstratīvi maskas nevelk.

Radikāls individuālisms nav pašriska jautājums, un esošajos apstākļos sabiedrības veselība prevalē. Skaidrots ir ilgi visur, bet tomēr cilvēki izvēlas radīt risku apkārtējiem.

Bet šobrīd aicinu atbalstīt to, ka šāda izdarība – demonstratīva masku nevilkšana – tomēr būtu jānosaka par maksas pakalpojumu. Nevis sods sodīšanas pēc, bet gan kā preventīvs mehānisms, kas radītu sociālo un tiesisko spiedienu parūpēties par savu līdzcilvēku veselību un drošību, un viņi savukārt parūpēsies par mūsējo.

Vienlaikus arī jārod līdzekļi, kā iepriekšējie runātāji minēja, lai maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt maskas par velti.

Es domāju, ka jāapsver arī cenu griestu noteikšana maskām mazumtirdzniecībā uz pandēmijas laiku – konkrēti higiēniskajām sejas maskām –, jo tās šobrīd ir pirmās nepieciešamības preces.

Un noslēgumā. Attiecīgi es domāju, ka ir... ja ir prasības noteiktas ne tikai indivīdiem, bet prasības arī noteiktas saimnieciskās darbības veicējiem, es domāju, ka ir arī jānosaka atbildība saimnieciskās darbības veicējiem, kas attiecīgās prasības savās tirdzniecības telpās neievēro.

Tas ir visas sabiedrības kopīgas atbildības jautājums – ne tikai indivīda, bet arī citu. Un tas citstarp korelē ar to, ka, ja šādas sabiedrības kopējās attieksme nav, tās sekas, kas var izrietēt ne tikai veselības jomā, bet arī ekonomiskajā ziņā, var būt smagākas nekā šo esošo prasību ievērošana tagad un šodien.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām grozījumus likumprojektā, kuru SASKAŅA vienmēr atbalstīja, no marta mēneša atbalstīja visu likumprojektu, tāpēc ka mēs zinām, ka vajag cīnīties, vajag cīnīties ļoti ātri, lai novērstu visu bīstamību, kas ir ar vīrusa izplatību. Bet šobrīd, kā jūs piedāvājat, ka sodīt tos cilvēkus, kas nevalkā maskas, ko arī iepriekšējie deputāti ziņoja par to, ka nav tik vienkārši nopirkt to masku... Un mūsu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā arī Labklājības ministrija deva ziņu, cik izmaksā... piemēram, respiratora cena Latvijā ir no diviem līdz 8,9 eiro, medicīnas maska – no 0,44 līdz 0,90 eiro, higiēniskā sejas maska – no 0,18 līdz 0,90 eiro un vairāk lietojamās maskas vidējā cena ir četri eiro.

Bet tajā pašā brīdī arī labklājības ministre ziņoja par to, ka 170 paletes ar maskām stāv pie viņiem un gaida savu (Nav saprotams.)... un ir paziņots gan visiem pansionātiem, pašvaldībām, ka var saņemt. Bet es katru reizi, katru dienu skatos televīzijas ziņas, kur mēs redzam zināmos ministrus, kur es uzskatu, ka tā ir politiskā reklāma, ka katrs lasa no papīra to pašu informāciju, ko var vienkārši izteikt viens cilvēks. Bet nu tā laikam ir apmaksāta reklāma, un viņa jau iet septiņu mēnešu garumā.

Un neredz to informāciju, ka kāda pašvaldība vai pieteicējs var saņemt tās maskas par brīvu. Diemžēl. Tāpat arī šeit, Rīgā, es nekad neredzēju pa tiem visiem astoņiem mēnešiem no marta, ka ir kādi brīvprātīgie, kas dala tās maskas gan stacijās, gan autostacijās, gan sabiedriskajā transportā. Varbūt ir, jā, bet nu televīzijā neredz, tāpēc ka tad vajag meklēt viņus vai piestrādāt drusciņ.

Un, tā kā labklājības ministre paziņoja, ka tās 170 paletes, kas ir noliktavā, – maskas, ka it kā tās pietiks līdz gada beigām... Un, ja runa ir par maznodrošinātajiem, it kā arī ir tā, ka 217 tūkstoši masku ir vajadzīgi, ja katram maznodrošinātajam pa divām maskām mēs varam nodrošināt.

Bet jūs arī dzirdējāt, ka to masku arī var vilkt labākajā gadījumā vienu dienu, aizbrauc no rīta uz darbu un vakarā, un vajag mest ārā, nevis tā, ka mazgāt viņas vai vēl kaut ko.

Sestdien apmeklēju Durbes muižu, satiku vienu ķīmiķi. Viņš teica: "Es nelietoju to masku, es esmu ķīmiķis pēc specialitātes, un es kaut ko saprotu tajā jomā, ka viņas nepalīdz arī." Un tie paši mūsu speciālisti zina, ka maska ir laba tajā laikā, ja tu esi slims.

Bet es aicinu, piemēram, nenākt uz darbu, ja tu esi slims. Es redzēju vakar Saeimā, Sēžu zālē, arī viens slims bija, un no deguna tecēja puņķi. Tā ka, lūdzu, neapmeklējiet Saeimas ēku un arī citas darbavietas, ja jūs esat slimi.

Tāpēc aicinu arī izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijā, lai Ministru kabinets pieņem lēmumu. Ja ne, tad varbūt Saeima lai pieņem lēmumu, lai apturētu to Covid-19 izplatību. Tāpēc ka jau palika diezgan bīstami. Katru dienu vīruss izplatās vairāk un vairāk.

Mēs pareizi izdarījām to marta mēnesī, kad mēs izsludinājām ārkārtējo situāciju no 14. marta, pat varbūt vajadzēja to izdarīt jau no 1. marta, tad vēl mūsu rezultāti varētu būt daudz labāki.

Tā ka, lūdzu, domājam. Būsim prātīgi! Kā Valsts ieņēmumu dienests šodien no rīta pa radio paziņoja par to, ka mums ir pietiekami daudz naudas, tāpēc ka Latvijas iedzīvotāji maksāja nodokļus... Ļoti labi, ka ir tā nauda, lai nodrošinātu dīkstāves pabalstu izmaksas. Varbūt izsludinām ārkārtējo situāciju Latvijā un sākam izmaksāt dīkstāves pabalstus. Bet tad mēs būsim droši un mēs ātri pabeidzam šo procesu, un sagaidīsim Ziemassvētkus pie eglītēm visi kopā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Klementjevam.

Man gan patiesības dēļ jāsaka, ka šeit, Saeimas Sēžu zālē, no kolēģiem, kas piedalījās vakar sēdē, es neredzu, ka kādam būtu veselības problēmas. Tas tā – patiesībai, kolēģi. Lūdzu, runāsim par to, ko mēs patiešām redzam, un par pierādāmām lietām.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Šodien, jā, par maskām es tikai varu pievienoties tiem maniem kolēģiem, kuri minēja to, ka šīm maskām, ja mēs liekam šādus sodus, kas lielai daļai no mūsu sabiedrības būs ļoti liela naudas summa, ko diez vai viņi varēs atļauties samaksāt, šādu sodu uzlikšanām arī jābūt... jāpadomā par otru pusi un jādod iespējas šiem cilvēkiem pie šīm maskām vispār... dabūt viņas. Un te ir nu tāds liels, neizdarīts darbs mums pašiem. Un, ja mēs skatāmies, kā valdībai vispār veicies ar masku iegādi, nu tad tā situācija ir diezgan graujoša. Ja mēs skatāmies, šie miljoni, kas iztērēti par marles gabaliem pēc būtības, jo šie testi ir dažādi bijuši, lielai daļai šo masku nav vispār testi bijuši, bet nu tām, kurām ir (redzam arī no žurnālistu veiktajām analīzēm), parādās tā situācija tiešām, ka mēs esam lielā mērā par miljoniem nopirkuši marles blāķus.

Un kādu piemēru tad mēs rādām? Nu, visai sabiedrībai kā valdība. Un vēl jo vairāk no tā, kad pēc visa šī te valdībā īsti neviens pēc būtības atbildību par to nav uzņēmies... Visi izliekas, ka tas ir ļoti normāli.

Manā ieskatā un arī mūsu kolēģu ieskatā, ja mēs šādus sodus uzliekam, mums arī jābūt pilnīgi skaidrai pārliecībai, ka maskas cilvēkiem pieejamas, un, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā, nu, ja cilvēkam pašam nav iespējas (kādam senioram vai kādam maznodrošinātam cilvēkam, kuram, iespējams, kaut kādi brauciena atvieglojumi vai vēl kaut kas), nu tad jābūt iespējai viņiem pie šīs maskas piekļūt. Un es šeit nedomāju par iespēju ieiet aptiekā un nopirkt masku vai arī kaut kā citādāk. Nu, būtu jābūt iespējai, un ir vesela virkne ražotāju, kas šobrīd arī Latvijā... Varbūt... Varbūt tās maskas nav tādas, kas tur ar visiem šiem superrādītājiem būtu, bet šīs maskas pilnīgi noteikti ir tādas, kas pasargātu citus cilvēkus no iespējamā... Nu, ja, pats ir slims tā kā. Un šīs maskas gan izmaksu ziņā ir ievērojami lētākas.

Bet par likuma normu pildīšanu... un par to arī ir šis likums un... infekciju izplatības pārvaldības likums... Covid-19... Te ir jāskatās arī no paša pirmā cilvēka, kas mums ir Ministru prezidents. Mēs esam vērsušies pie Ministru prezidenta ar pieprasījumu, jo šo normu izpilde vistiešākajā veidā attiecas arī uz Ministru prezidentu un viņu kā valdības vadītāju. Un šeit, kad stājas spēkā šis likums, pārejas noteikumi... skaidri nozīmē to, ka vismaz reizi trijos mēnešos Ministru prezidents, Ministru kabinets sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Līdz šim mēs esam saņēmuši veselības ministres atbildes vēstuli, kur pēc būtības ir iztirzāti tie ierobežojumi, par kuriem mums nemaz nevajag ziņojumu. Mēs paši varam izlasīt šos ierobežojumus, bet kur pēc tam tāda būtiska analīze nemaz nav veikta. Un, es domāju, šāda informācija noderētu nevis tikai ZZS frakcijai, bet arī, es domāju, visām citām frakcijām un visiem citiem deputātiem – izsvērta informācija par to, kāda situācija ir šobrīd, kāda ietekme ir uz ekonomiku, un, ja šajā infekcijas izplatības pārvaldības likumā šāds pārejas noteikumu punkts ir minēts, tad viņu vajag arī pildīt. Un tas ir tieši tāpat, kā attiecībā uz maskām. Ja maskas ir jāvelk, nu tad šeit paredzēs to, ka, ja nevilks, tad būs soda nauda, nu tad varbūt rakstām – Ministru kabinetam, katram ministram, 100 eiro sods, ja netiks izpildītas šīs te ministra... šī likuma piedāvātās normas. Tā ka šī situācija, kad nepilda likumu, attiecas ne tikai uz visu sabiedrību, bet attiecas arī uz pašiem ministriem. Tāpēc aicinātu arī viņus to darīt.

Un vēl viens jautājums, ko Zaļo un Zemnieku savienība šodien iesniegs šajā likumā. Mēs gribam, lai lielākas pilnvaras tomēr būtu pašvaldībām tieši izglītības jomā, un mēs aicinātu ieklausīties... Pašvaldību savienība arī, piedaloties valdības sēdē, šonedēļ pauda šo pozīciju, un, mūsu ieskatā, tas būtu arī jānostiprina šajā likumā. Valdībā arī bija diskusijas, kas arī bija iespēja sekot līdzi... nebija viennozīmīgas, bija arī ministri, kas atbalstīja šādu pozīciju, un, arī mūsu ieskatā, tas ir izteikti... protams, ir jāieklausās speciālistos, bet es aicinātu komisijā noturēt šo diskusiju, un mēs šādu priekšlikumu iesniegsim par to, ka... par pašvaldību skolu darbību tomēr lielāka atbildība būtu pašām pašvaldībām, lai katra konkrētā teritorija... protams, saistās arī ar otru jautājumu, kas ir par informācijas pieejamību. Par to, kas notiek pašvaldībā ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, arī ar tiem, kur šādi šī epidēmija šobrīd izplatās diezgan strauji. Esmu sazinājies, runājis, tā informācija ir pie reālajiem darītājiem, kuriem ir tiešām ļoti daudz instrumentu konkrētā teritorijā, kas var gan ierobežot, gan palīdzēt nonākt ļoti novēloti, un visu laiku tiek piesaukta datu aizsardzības regula. Vēl joprojām pašvaldību vadītājiem nav informācijas par to... tā nāk ļoti novēloti par to, vai šiem saslimstības rādītājiem konkrētajā teritorijā... lai viņi varētu paši preventīvi pieņemt kādus lēmumus. Tas viss notiek tad, kad ir jau lielas problēmas, tad viņi par to uzzina, un tad jau šie ierobežojumi ir tādi daudz lielāki. Tāpēc es aicinātu Saeimu, valdību uzticēties vairāk pašvaldībām, vairāk iesaistīt viņus, jo arī pašvaldību vadītāji grib un ir gatavi darīt it visu, lai cīnītos ar šo pandēmiju. Tā ka, paldies, kolēģi, un uz otro lasījumu mēs sniegsim priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Te, manuprāt, ir daži jautājumi.

Jautājums numur viens – vai valdība... likumdevējs ir tiesīgs pieprasīt masku nēsāšanu? Nu šeit, manuprāt, atbilde ir skaidra. Ārkārtas situācija prasa ārkārtas rīcību. Ja mēs... Ja tiešām pastāv pietiekami pierādījumi tam, ka maskas palīdz, var palīdzēt samazināt varbūtību, ka infekcijas izplatība notiek, un tādi pierādījumi ir, tad valdība ir tiesīga to darīt.

Jautājums numur divi. Vai sodīt vai nesodīt par likuma neievērošanu? Nu, es šeit atgādināšu visiem kolēģiem, tai skaitā no opozīcijas, ka pirms gada mēs aicinājām iedzīvotājus sodīt gan šo Saeimu, gan valdību par pašpieņemtu likumu nepildīšanu konkrēti ar Saeimas atlaišanu. Tad nu skaidrs, ka likumu neievērošana, nepildīšana ir sodāma. Ja mēs kaut kā atsakāmies no šā principa, tad kur tas mūs aizvedīs?

Es atgādināšu – kāds gudrs cilvēks teicis: "Kad es atbraucu kādā valstī, kur es neesmu bijis, es nejautāju cilvēkiem par to, vai šajā valstī likumi ir slikti vai labi. Es tikai uzdodu jautājumu par to, vai tie likumi ir ievēroti." Tāpat arī šeit, kolēģi, ja mēs pieņemam likumus, mums jāuzstāj uz to, ka tie likumi tiek ievēroti.

Bet tālāk par maskām, kolēģi. Tātad, kā es jau teicu, ir skaidrs, visi zinātniskie pierādījumi liecina par to, ka pati maska – medicīniskā vai ādas maska – pati par sevi, izņemot, protams, tā saucamo respiratoru N95, nepasargās pilnīgi simtprocentīgi no infekcijas, bet tajā pašā laikā ir arī zinātniski pierādījumi par to, ka masveidīga masku izmantošana var samazināt varbūtību, šo risku, ka infekcija izplatīsies.

Bet tai pašā laikā, kolēģi, nevajag domāt, ka šis ir tāds... tāda vienvirziena iela. Tā pati Pasaules Veselības organizācija, ja jūs uzmanīgāk lasīsiet to, kas ir pateikts arī tajā mājaslapā, brīdina par to, ka masku izmantošanai varētu būt arī pretējs efekts. Pirmām kārtām, tāpēc ka tā var radīt viltus drošības sajūtu, kuras dēļ cilvēki vairs neievēros divu metru distanci un tā tālāk. Bet, otrkārt, arī tāpēc ka, ja tās maskas netiek mainītas regulāri... un attiecībā uz medicīniskām maskām mēs runājam par to, ka tās jāmaina pēc katrām divām trijām stundām, par ādas maskām – ka tās regulāri jāmazgā, nu apmēram... vismaz katru dienu... tad, ja tās maskas netiek mainītas, ja, tad tas mitrums, kas parādīsies, tam būs pretējs efekts, jo tā tiks radīta vide, kurā tās pašas baktērijas... infekcijai būs ļoti labvēlīga vide, lai tā vairotos, ja. Un tad tas efekts uz cilvēku varētu būt tieši pretējs, proti, ka maska varētu tādā gadījumā kļūt arī par draudu cilvēka veselībai.

Tātad, kolēģi, uzdosim jautājumu – vai mēs zinām, kā cilvēki, kuriem mēs pieprasām nēsāt maskas... vai šie cilvēki tās maskas regulāri maina vai mazgā? Un vai to ir iespējams konstatēt kaut kādā pārbaudē, ja to dara, piemēram, policists? Es domāju, ka diezgan skaidrs, ka atbilde ir "nē" uz abiem jautājumiem. Mēs te varam tikai paļauties uz cilvēku atbildību un, kas ir vēl svarīgāk, kolēģi, uz to, ka cilvēki ir spējīgi, objektīvi spējīgi, ievērot likuma prasības.

Tālāk, kolēģi. Mēs... Mūsu valsts atšķiras diemžēl no vairākām citām, gandrīz varbūt visām, Eiropas valstīm ar to, ka mēs esam viena no nabagākajām valstīm Eiropas Savienībā. Arī pie tā ar milzīgu nevienlīdzību, ar ļoti lielu iedzīvotāju īpatsvaru, kas ir pakļauti nabadzības riskam.

Tātad mums tikko... vakardien mēs skatījām budžetu, kur valdība ar, nu, tādu salīdzinošu pompu paziņoja par to, ka tagad tā saucamais GMI – minimālais sociālais pabalsts – tiks pacelts līdz 109 eiro. Nu, kolēģi, uzdosim jautājumu... Tad par tiem 109 eiro... Nu ar šo pietiks, lai samaksātu apmēram divus sodus par to masku nenēsāšanu. Tad cik daudz maskas var cilvēks – vai tas ir pensionārs, vai trūcīga persona, kam tagad valsts saka, ka ar 109 eiro mēnesī tev ir pietiekami, – cik daudz maskas viņš vai viņa var nopirkt par šo naudu?

Un es uzreiz, kolēģi, saku, ka... ja kāds te mēģinās atbildēt, ka ar ādas masku pietiks, tad es kolēģus aicināšu – tos, kas... kuriem patīk atsaukties uz Pasaules Veselības organizāciju... es aicinu jūs palasīt uzmanīgāk to, kas tur ir teikts. Un tas, kas tur ir teikts, ir tas, ka jūs... ja jūs esat vecuma grupā virs 60 gadiem, tad ādas maska jums īsti nav rekomendējama, tad jums jāizmanto medicīniskā maska.

Es, starp citu, šaubos, ka valdība aicināja seniorus (cilvēkus, kas ir virs 60) izmantot tieši medicīniskās maskas. Ja valdība aicināja cilvēkus, tai skaitā tos, kas ir vecuma grupā virs 60, izmantot ādas maskas vai lakatiņus, vai kas tur ir, nu tad, kolēģi, sanāk, ka tas ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.

Tātad, ja mēs nonākam pie tā, ka cilvēkiem, kas ir pensionāri, kas ir vecāki par 60 gadiem, jāizmanto tieši medicīniskās maskas, kas regulāri jāmaina apmēram pēc trīs stundu izmantošanas, tad jautājums ir, cik daudzas šādas maskas pensionāri, vecie cilvēki, un ne tikai viņi, arī trūcīgie cilvēki, arī daudzbērnu ģimenes, bērni... cik daudzas šādas medicīniskās maskas viņi var atļauties? Jo es vēlreiz saku, ja viņi nespēj objektīvu iemeslu dēļ, sava materiālā stāvokļa dēļ, atļauties regulāri mainīt tās medicīniskās maskas, tad viņi, lai vienkārši pildītu likuma prasības un izvairītos no šā 50 eiro lielā soda, izmantos vienu masku visu laiku. Un ar šo (saskaņā ar tās pašas Pasaules Veselības organizācijas informāciju un rekomendācijām) viņi radīs paši sev veselības draudus, tas ir, palielinās, nevis samazinās risku inficēties ar Covid-19.

Mani koriģē kolēģi – auduma maskas! Paldies liels.

No visa mums ir ļoti vienkāršs, es domāju, kolēģi, secinājums – tas viss ir atbalstāms (sodāmība un tā tālāk) pie nosacījuma, ka valsts, valdība... un, es domāju, ka vismaz valstij tie resursi, ņemot vērā tos aizņemtos divus miljardus eiro un tā tālāk, ir pietiekami... nodrošinās, pirmkārt, pensionārus, trūcīgās personas, daudzbērnu ģimenes, skolēnus ar maskām pietiekami un saprātīgā daudzumā. Tāpēc šī, manuprāt, kolēģi, ir absolūti obligāta prasība šim likumprojektam, un es uzskatu, ka tā ir atbildīgās komisijas atbildība uz otro lasījumu nodrošināt, ka šāda prasība valdībai tur ir iestrādāta, un valdībai – nodrošināt, ka tai ir nauda, lai iepirktu pareizas maskas, proti, tās, kas tiešām atbilst tās pašas Pasaules Veselības organizācijas prasībām, nevis kaut kādus viltojumus no Lietuvas vai Ķīnas, vai kur tas varētu būt. Un tikai pie šāda nosacījuma, es uzskatu, mēs varam šo atbalstīt uz otro lasījumu.

Pašlaik vismaz es un mani kolēģi – mēs esam gatavi atbalstīt avansā šoreiz šo likumprojektu pirmajā lasījumā konceptuāli, bet mūsu atbalsts uz otro lasījumu būs atkarīgs no tā, vai tas, par ko es saku, tas... trūcīgo cilvēku nodrošināšana ar maskām... vai tas un resursi tam... vai tas tiks iestrādāts, jo savādāk, kolēģi, valdība un mēs ar šo likumprojektu tikai radīsim pretēju efektu. Mēs liksim cilvēku dzīvības... mēs tās pakļausim riskam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saistībā ar deputāta Viktora Valaiņa teikto man ir precizējums, piebilde, ka šā gada 7. oktobrī Saeimas Prezidijs ziņojumu, valdības ziņojumu, saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību ir nodevis divām atbildīgajām komisijām. Tātad šis ziņojums ir saņemts parlamentā un Prezidijs to nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī visām frakcijām un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Tātad 7. oktobrī šis ziņojums ir nodots gan deputātiem, gan arī frakcijām, gan arī atbildīgajām komisijām.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Ir skaidrs, ka mēs atrisināsim otrajā lasījumā šo jautājumu saistībā ar sejas masku plašāku izplatību. Ir skaidrs, ka, ja mēs nosakām atbildību par sejas masku nelietošanu, tad arī ir jāparedz iespēja šīs maskas saņemt mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Tai pašā laikā man gribētos pateikt paldies tiem komersantiem, kuri jau šobrīd paši pēc savas iniciatīvas piedāvā saviem veikala apmeklētājiem sejas maskas saņemt bez maksas. Un, es domāju, šī būtu pozitīva prakse, kura būtu izplatāma daudz plašākā mērogā. Ja komersantiem ir iespēja šajā situācijā turpināt strādāt, gūt peļņu, tad viņi var atļauties arī nu, tā teikt, iepirkumu maisiņu vērtībā... nu, šī ķirurģiskā sejas maska... ir tā cena aptuveni 10 centi, nedaudz vairāk, ja tās maskas tiek iepirktas vairumā... nodrošināt to saviem veikala apmeklētājiem. Es domāju, arī no valdības puses būtu jādomā par atbildīga komersanta titulu šajā sarežģītajā situācijā.

Tai pašā laikā mums ir jāsaprot, ka masku lietošana neatrisinās visas problēmas. Vīruss izplatās faktiski ātrāk, nekā mēs varam šobrīd pieņemt lēmumus. Mūsu reģionā vīruss izplatās krietni straujāk, nekā tas bija pavasara mēnesī... pavasara mēnešos. Šobrīd teju katru dienu Krievija, Polija, Lietuva, Ukraina uzrāda jaunus saslimšanas antirekordus. Arī Igaunijā un Baltkrievijā saslimšana ir ļoti augstā līmenī. Un, visticamāk, tuvākajās dienās arī šajās valstīs var tikt sasniegti antirekordi. Ņemot vērā, ka mūsu iedzīvotāji aktīvi migrē starp šīm valstīm, izmantojot sauszemes transportu, brauc iepirkties, citi atkal no šīm valstīm apmeklē Latviju, tad, ja mēs nespēsim aizvērt ciet šos migrācijas vārtus, līdzīgi kā to savulaik nespēja Spānija un Itālija pavasara mēnešos, kur jau saslimšana bija plaši izplatījusies, bet tūrisma vārdā tas viss tika paturēts vaļā, un vēl arī no Latvijas un citām valstīm tūristi turpināja braukt uz šo valsti, neskatoties uz to, ka jau saslimšana bija sasniegusi augstu līmeni, – tad mums būs ļoti, ļoti sarežģīti apturēt šī vīrusa izplatību tikai ar sejas maskām vien un dažādiem pulcēšanās ierobežojumiem, kuri šobrīd jau ir stājušies spēkā.

Tāpat arī ir leģitīms jautājums, vai tik tiešām šajā vīrusa pandēmijas laikā mums vajag turpināt importēt viesstrādniekus no dažādām Āzijas valstīm, kuri piegādā ēdienus uz mājām. Vai tiešām mēs nevaram iztikt ar mūsu pašu resursiem, ar mūsu pašu cilvēkiem?

Mums ir jāatzīst, ka mēs... mums ir problēmas izkontrolēt tos ārvalstniekus un mūsu pašu tautiešus, kuri atgriežas no ārvalstīm, vai viņi godīgi ievēro karantīnu, pašizolāciju vai tomēr to pārkāpj, it īpaši, ja viņi ir ieceļojuši, izmantojot sauszemes ceļus. Tāpēc, es domāju, valdībai vistuvākajā laikā būs jālemj par pasākumiem starptautiskās migrācijas ierobežošanai, jo tikai pēc tam ir liela pievienotā vērtība dažādiem ierobežojumiem iekšzemē, ja mums nav vairāk šo importēto gadījumu no ārvalstīm.

Es aicinu kolēģus šobrīd pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumu. Otrajā lasījumā veiksim kopīgi dažādus uzlabojumus, bet šis darbs noteikti būs mums jāturpina arī uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, sabiedrība! Labdien arī, Mirdzas tantes! Manās rokās ir ķīniešu maska. Maska, kas ir iepirkta par sadārdzinātu cenu, kas ir acīmredzot, kā raksta "Delfi", testēta un nepierāda nekādas tādas kvalitātes īpašības. Es šo masku šobrīd, Mirdzas tantes, pārgriežu. Es to pārgriežu, lai jums, kas nelieto sociālos tīklus, nodemonstrētu vienu mazu detaļu. Tie, kas lieto sociālos tīklus, jau ir redzējuši. Redziet, šī maska sastāv no trīs daļām un vidū ir papīra gabaliņš, līdzīgs tualetes papīram. Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt to, ka es neapstrīdu, ka Latvijas sabiedrība ir sadalīta divās daļās. Ir tie, kas tic lupatas gabaliņam, un ir tie, kas tic, ka izdzīvot var, ja ir laba imunitāte un ja ir veselības aprūpes sistēma, kas ir spējīga reaģēt. Mūsu veselības aprūpes sistēma, pieņemot lēmumu par obligātu masku lietošanu, patiesībā ir pieņēmusi bezpalīdzīgu politisku lēmumu, kam nav nekāda sakara ar medicīnu. Es paskaidrošu... Es paskaidrošu.

Pirmkārt, es jau vakardien savā Saeimas runā teicu, ka situācijā, kad pie 170 slimnīcas gultas vietām mums veselības aprūpes sistēma ir tuvu kolapsam, nelīdzēs nekādas maskas. Cilvēki, kas uzskata, ka maskas glābs dzīvību, nav skatījušies statistiku, nav lasījuši Veselības ministrijas oficiālos paziņojumus un nav skatījušies citas valstis. Es nosaukšu piemērus. Lietuvā maskas bija obligātas no vasaras. Tur ir kaut kas mainījies? Tur ir labāka situācija? Nē! Tur strauji pieaug inficēto skaits.

Otrs piemērs. Zviedrija. Nav masku, nav distancēšanās. Cilvēki brīvi pārvietojas. Kas grib – lieto, kas negrib – nelieto. Statistika rāda, ka mirušo skaits ir strauji samazinājies šajā laikā. Un tad man ir jautājums – kāpēc visi Latvijas pieņemtie politiskie lēmumi ir kaut kāda skriešana pakaļ – tā, kā Eiropā. Kāpēc mēs neskatāmies, kā ir uz vietas? Starp citu, Uga Dumpis pavasarī teica, ka veseliem cilvēkiem maskas nav jālieto! Veselības ministrija savā oficiālajā sociālajā kontā teica to pašu. Jo šāds gabaliņš no papīra, kas ir līdzīgs tualetes papīram, neizglābs cilvēka dzīvību.

Šajā kontekstā es gribu izstāstīt četrus stāstus.

Stāsts numur viens. Restorāns. Viesmīlis. Viesmīlim ir smalka auduma maska. Šāda. Smalka auduma maska. Dažiem deputātiem arī ir. Tad, kad jums blakus esošais pūš cigarešu dūmus, jūs jūtat? Nu tad zinātniski parunāsim, pirmkārt. Vīruss ir daudz mazākas mikrodaļiņas nekā cigarešu dūmi. Numur viens. Numur divi. Tad, kad šis viesmīlis uzliek masku... redziet, man arī to grūti... tad viņš to piekārto, lai degunam ir virsū, lai brilles neaizsvīst, tad viņš ar rokām paņem jūsu izēstos netīros šķīvjus... Pasakiet, ko viņš aizsargā? Zinātniski un klīniski.

Stāsts numur divi. Es satieku savu darījumu partneri pie notāra. Mājās visi slimi. Bērniem temperatūra, dzīvesbiedrs ir atbraucis no ārzemēm, atrodas pašizolācijā, jo aizdomas uz Covid-19. Viņa ir auduma maskā, kuru piekārto ar rokām publiskās vietās.

Stāsts numur trīs. Es satieku pastnieci. Es satieku pastnieci, un viņa no pavasara staigā šajā ķīniešu zilajā. Viņai iedalīta viena... ir netīra. Viņa no rīta līdz vakaram katru dienu staigā ar vienu un to pašu masku. Vesela. Viss kārtībā.

Es viņai iedodu paku jaunu.

Un stāsts numur četri. Pie veikala es satieku raudošu pensionāri, jo viņai peļķē ir iekritusi viņas maska, viņa nevar atļauties nopirkt. Skaidrs, viņai iedodu mazliet naudas, lai viņa varētu nopirkt masku un ieiet veikalā. Bet, ja jūs gribat izglābt omīti, tad atcerieties, cik nedēļā jūs savā benzīna bākā ielejat benzīnu, salīdzinot ar to, cik šī omīte mēnesī iztērētu par griķiem vai citiem lētākajiem pārtikas produktiem. Un omītes glābšana – varbūt ir jāsāk ar to.

Šīs maskas, kuras ir politiskas bezpalīdzības solis no valdības, ir tāpēc, lai noslēptu faktiski noziedzīgus, sadārdzinātus nekvalitatīvu masku iepirkumus ārkārtas situācijas laikā principā uz citu cilvēku nelaimes rēķina. Šāds solis ir, lai noslēptu to, ka visu vasaru ir diskots un nekas nav darīts, lai mums būtu vairāk gultas vietu, vairāk sanitāru, vairāk medmāsu un vairāk ārstu. Šis solis patiesībā ir tikai tāpēc, lai teiktu – mēs taču kaut ko darījām.

Kā ir zināms, tad šī ar gandrīz tualetes papīru vidū esošā maska labākajā gadījumā ir jālieto divas stundas. Šī nepasargā ne no kā – šī, Ķīnas. Bet tās, kas ir kvalitatīvās, ķirurģiskās, un kas, starp citu, Dubaijā maksā 20 reizes lētāk nekā jebkurā mūsu veikalā, Vācijā maksā divreiz lētāk nekā jebkurā mūsu veikalā, – tās jūs tagad gribat uzspiest obligāti. Jūs gribat uzspiest obligāti šādus stilizētus mutes aizsargus. Man ir jautājums – kāpēc neviens ārsts nevienā ķirurģiskā operācijā, nevienā slimnīcā nelieto tādas stilizētas lietas – ar kruzulīšiem, ar zīmoliem? Jo droši vien tās neko nepasargā.

Jūs gribat uzspiest pensionāram... Es saprotu, ka jūs priecātos mani nosodīt, bet pensionāru, kurš nevar atļauties griķus nopirkt... likt katru dienu pirkt 20 reizes dārgākas maskas nekā Dubaijā. Tas nav samērīgi.

Normālā pasaulē patiesībā ir izvēles brīvība. Un Zviedrija, kas ir Skandināvijas valsts (es atgādināšu, ka mēs tā kā ejam Skandināvijas valsts virzienā), ir valsts, kurā cilvēkiem ir brīva izvēle. Ja viņi tic lupatas gabaliņam, viņi to drīkst lietot. Un arī es saku, ja jūs ticat lupatai, – lietojiet. Bet, ja jūs ticat imunitātei, ja jūs ticat veselīgam dzīvesveidam un tam, ka valdībai patiesībā būtu jāstrādā pie tā, lai mums būtu aprūpe... veselības aprūpes sistēma, kas ir spējīga mūs apkalpot... Mūsu valdībai būtu jāstrādā pie tā, lai mēs esam veseli, nevis lai mums ir politiski fake, viltus, Mūrnieces kundze, latviski tulkojot, viltus pasākumi mūsu veselības aprūpes sistēmas glābšanai.

Mūsu veselības aprūpes sistēma jāglābj ar finansiālu ieguldījumu, ar ieguldījumu, nevis 2,4 procenti bumbas Ādažu poligonā... un arī to es vakar teicu... bet algojot sanitārus, medmāsiņas un visus pārējos.

Maskas patiesībā ir jautājums, par ko domas dalās arī ārstiem. Ir ārsti, kas uzskata, ka tā ir panaceja. Un ir ārsti, kas uzskata, ka tā ir tikai tradīcija.

Dakteris Pēteris Apinis ļoti daudz ir publiski arī runājis, viņš ir gandrīz vienīgais drosmīgais, kas publiski runā par šo jautājumu.

Bet man kā aktīvam sabiedrības loceklim ir pazīstami arī citi ārsti. Man ģimenes draugi ir ārsti. Un man, protams, arī kā cilvēkam, kas rūpējas par savu veselību, ir arī mans ārstējošais ārsts, manu ģimeni ārstējošais ārsts.

Un es jums pateikšu vienu. Neviens no viņiem nekad nav teicis... Ne mani ģimenes draugi dakteri, ne mani ārstējošie ārsti nekad nav teikuši: "Velc masku, tas tevi izglābs!" Viņi ir teikuši: "Ej svaigā gaisā, sporto, mazāk dzer, mazāk lieto saldumus, esi aktīvs, kusties!" Tajā dienā, kad mani tuvākie draugi dakteri un mans ārstējošais ārsts teiks: "Tev ir veselīgi valkāt masku, un tas tevi izglābs!", es būšu pirmais, kas to darīs.

Tās ir iedomu un uzticības attiecības, jo, ja mēs runājam par klīniskiem pierādījumiem vai statistiskiem pierādījumiem, tad ļoti interesanti, ka lielākā daļa tā saucamo saslimušo, vairāk nekā 70 procenti, saka, ka viņi ir vilkuši maskas, dezinficējuši rokas un visu pārējo. Un ko tad viņi saslima? Nepaveicās? Vai tomēr tas pierāda, ka tas nav līdzeklis... ka līdzeklis ir pavisam cits – līdzeklis ir pareiza organizācija izglītības iestādēs, nevis bērnus ieslēgt vienā klasē uz visu dienu (tas ir pilnīgs absurds!), ka pareiza organizācija ir tāda, ka mēs zinām, ka mums būs vieta slimnīcā, nevis baidīties, ka tagad vienkārši cilvēki saslims. Jo Latvijā, starp citu, no ārstējamām slimībām mirst ļoti daudz cilvēku tikai tāpēc, ka mūsu veselības aprūpes sistēma ir nolaista līdz kliņķim.

Es saprotu, ka ir cilvēki, kas tic televizoram, viņu dievs ir televizors. Bet sāciet domāt ar veselo saprātu, mīļie skatītāji, mīļā sabiedrība! Sāciet skatīties uz to, ka jūs tagad sodīs! Jums nav, par ko nopirkt ēdienu vai samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, un jums būs jāpērk maskas. Starp citu, vienreiz lietojamo masku ir kaitīgi lietot ilgāk par noteikto laiku. Un arī izmest miskastē to nedrīkstētu, tā būtu jāutili... tā būtu jāiznīcina.

Un tās ir visas mūsu valdības spējas – sodīt cilvēkus.

Vēl viena lieta. Ja mēs skatāmies no medicīniskām manipulācijām, jebkurā... un to vajadzētu zināt arī mūsu Saeimas ārstiem, tikai ar cilvēka piekrišanu jūs drīkstat testēt, tikai ar cilvēka piekrišanu jūs drīkstat veikt jebkādu manipulāciju vai uzlikt jebkādu darbību, lietot jebkādas zāles, veikt jebkādu ar medicīnu saistītu rīcību.

Un, ja cilvēks tam nepiekrīt, jūs to nevarat piespiest. Jo te nav totalitārs režīms. Padomju laikos lika psihenē tos, kas nepiekrita, vai izsūtīja uz Sibīriju. Vai citos totalitāros režīmos darīja vēl smagākus medicīniskus eksperimentus, bet brīvā sabiedrībā tā ir cilvēka brīva izvēle. Un, jo īpaši, sodīt cilvēkus, kas dzīvo nabadzībā Latvijā, – tā ir nekaunība. Tas ir totalitārisms. Jo tā ir politikas bezpalīdzība. Mūs neglābs lupatas gabals. Mūs glābs veselības aprūpes sistēma, kurā mēs ieguldīsim. Bet mēs to nedarām, jo bija jādisko Viņķelei visu vasaru. Nekas netika izdarīts. Un tāpēc tagad šis ir kā panaceja. Tas ir vienīgais iemesls, mīļie cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labrīt, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi deputāti! Un arī iedzīvotāji, kas klausās! Vispirms es tiešām šobrīd jau esmu dzirdējis ļoti, ļoti daudz nepatiesību deputātu debatēs. Es vēlos tiešām medicīniski un arī kā medicīnas zinātņu doktors, kurš ir aizstāvējis disertāciju pavisam nesen, pirms diviem gadiem... un tomēr statistikas lietas visā medicīnā ir vienādas, un tās es tiešām vēl atceros... kliedēt tiešām vairākus mītus.

Sāksim ar numur viens. Sāksim ar to, ka maskas, redz, kaitējot. Tad es jums izstāstīšu sākumā to lietu. Apmēram pirms septiņiem gadiem, kad manai pacientei Zanei vajadzēja veikt diezgan neatliek... diezgan steidzamu plaušu transplantāciju, nu laiks vēl bija, bet vajadzēja veikt šo plaušu – plaušu, ja! – transplantāciju Vīnē, jo diemžēl citur iespēju nebija, man izdevās sarunāt, ka mēs to varam tiešām veikt Vīnē. Vīnes Universitātes un arī, kas ir bijis pasaules plaušu ķirurģijas... prezidents, profesors Valters Klepetko teica, ka varēsim, bet tev ir vismaz pusgadu jāmācās pie mums gan aprūpe pirms plaušu transplantācijas, gan aprūpe pēc plaušu transplantācijas un menedžments, imūnsupresīvā terapija. Un to es, protams, darīju.

Un es teikšu tā, piemēram, nevis piemēram, bet... pēc plaušu transplantācijas, kas ir imūnsupresīvs stāvoklis, visiem pacientiem gadu – gadu! – neatkarīgi, kur viņi iet... vai viņi ir slimnīcā... nepārtraukti ir obligāti jānēsā maska, viņiem ir obligāti jābūt maskai dienu un nakti, jo citādāk viņi apdraud sevi.

Vīnē plaušu transplantāciju sāka veikt 1989. gadā, tieši tajā naktī, kad krita Berlīnes mūris. Profesors Valters Klepetko tur veica pirmo plaušu transplantāciju. Un no tā laika tiešām ir uzkrājusies milzīga pieredze un milzīgi pētījumi. Un mēs skaidri, analizējot šos pētījumus arī no citām valstīm... no Toronto Kanādā, kur ir arī tikpat liels plaušu transplantācijas centrs pasaulē... mēs redzam, ka maskas nekaitē šiem pacientiem arī mājās... pēc tam, kad viņi valkā, pat ar mājiniekiem kontaktējoties. Arī mana paciente valkā masku nemitīgi. Tā ka šis mīts, ka maska var kaitēt... Iedomājieties, šie pacienti pat ir imūnsupresēti, viņiem ir jālieto vairāki imūnsupresanti, plus vēl kortikosteroīdi, un nekāda superinfekcija jeb bakteriāla infekcija, virāla infekcija no maskas per se attīstīties, ticiet man, nevar. Tas bija tas pirmais mans... mana nododamā ziņa.

Otrā ir... Es tiešām dzirdēju... Citēšu arī dažus teikumus. Redz, neesot arī... Cienījamā deputāte... arī Jūlija Stepaņenko teica, ka neesot pētījumu, arī korelācijas, lietoja tādu vārdu, jā, korelācija ar masku lietošanu īsti neesot zināma, vai tad palīdzot vai nepalīdzot.

Tad es vienkārši trijos teikumos pateikšu, kāda ir zinātnes kārtība... visur, jebkur – kardioloģijā, infektoloģijā, visur... Tātad ir vairākas šīs pakāpes, pēc kā mēs skatāmies – ir tā korelācija vai nav. Vienkāršākais pierādījumu līmenis ir dzīvnieku pētījumiem, tad, protams, nāk gadījuma pētījumi, tad nāk kohortas pētījumi, tad nāk randomizēti klīniskie pētījumi, tad nāk sistemātiskie pārskati un tad nāk metaanalīzes, ja, randomizētu pētījumu metaanalīzes, kuras regulāri publicē pasaules ietekmīgākie žurnāli medicīnā. Mums ir jāskatās tāds... tāds ietekmes faktors. Un es jums teikšu: es katru dienu lasu šos augstas ietekmes, impakta, faktoru žurnālus medicīnā, un viens no tiem pasaulē zināmākajiem ir žurnāls... ir žurnāls, es atļaušos tiešām teikt tā, kā to sauc, jo to parasti netulko, tātad "The Lancet", ja.

Un tur mēs skaidri redzam, ka ar visaugstāko pierādījumu līmeni tiek publicētas metaanalīzes, kuras pierāda, ka, jā, lai... nav maska panaceja, neviens nesaka, ka ir, bet skaidri un gaiši pasaka, ka maska būtiski ierobežo vīrusa izplatību sabiedrībā. Un patiešām, visvairāk jau tiešām tieši tādā veidā, ka, ja cilvēks ir slims, viņš neizplata vīrusu tālāk. Un arī tas... taisnība tas, ko Kola kungs teica, mazliet arī pat... nevis tikai jūs neizplatāt to vīrusu sabiedrībā pārējiem cilvēkiem, bet arī sevi pasargājat, jo vīrusa slodze, ja cilvēks nēsā masku, vīrusu skaits, ko mēs uzņemam, tiešām tādā gadījumā ir mazāks, un faktiski tad tā klīniskā gaita šiem pacientiem ir vieglāka. Tas patiešām arī ir pierādīts.

Tas, ko arī teica deputāts, ka varot būt tā, redz, ka, ja jau esot slims, lai sēžot mājās. Taisnība. Obligāti jāsēž mājās. Bet atcerēsimies arī to, ka ir pirmās divas trīs dienas, kad cilvēks ir infekciozs, simptomu vēl nekādu nav, un tāpēc tās maskas sabiedrībā tiešām ir vēlamas, rekomendējamas un arī obligātas. Protams, neaizmirstot, ka tā nav panaceja un ka ir jāievēro arī visi pārējie nosacījumi.

Un vēl kopsummā. Statistiski pasaulē šobrīd ir pierādīts metaanalīzēs, nevis gadījumu kontroles pētījumos vai vienkārši, kā saka, viena cilvēka vai divu cilvēku, bet statistiski pierādīts ar konkrētu p vērtību, ka maskas palīdz. Un otrs, ticiet man, – maskas nekaitē. Tas, ka daži ārsti... Tas, ka arī ārstu vidū ir diemžēl sastopams, ka cilvēki netic zinātnei, jā, tas ir pierādīts. Tas tā diemžēl ir. Mums ir vairākas disertācijas, kur mēs pat redzam, ka, jā, mēs... ka daudzi cilvēki arī mediķu vidē netic zinātnei.

Paldies, tas bija mans kā deputāta zinātnieka viedoklis par šo, un, protams, es aicinu atbalstīt šo izstrādāto likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tas, ko arī deputāts Dombravas kungs teica, – tad līdz otrajam lasījumam tiks pielabotas tās lietas, lai arī cilvēkiem, kuri maskas nevar iegādāties... lai valsts viņiem palīdzētu. Un vēl es piebildīšu vienu lietu, piemēram, ieejot slimnīcā uz ambulatoro konsultāciju vai uz kādu izmeklējumu, ja tas cilvēks masku ir aizmirsis, katru sagaida reģistratore un masku izsniedz, un nav tā, ka kāds, piemēram, paliktu bez konsultācijas, ja viņš tiešām ir aizmirsis masku. Tā ka arī valsts iestādes daudz kur nāk pretī.

Paldies. Tas man viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es paturpināšu. Mani kā diezgan aktīvu deputātu uzrunā dažādas sabiedrības daļas, tostarp arī medicīnas studenti. Un ļoti interesanti, ka Latvijas valsts augstskolās, kur studē medicīnu, šā pusgada laikā pat nav kursa, kas saistīts ar Covid-19, un pat tur pasniedzēju vidū domas dalās par to, kā ir pareizi, kā nav pareizi, vajag vai nevajag tostarp lietot maskas, un vispār kā būtu jaunajiem topošajiem ārstiem jārīkojas. Un, es domāju, tas diezgan daudz ko parāda par šo lietu, ko sauc par Covid-19. Tieši tāpat, kā tad, kad mēs... kā kādreiz bija raidījums "Laiks", Mūrnieces kundze, no krievu valodas "Vremja"... runājam, ka mūs tagad glābs maskas, bet mēs nestāstām sabiedrībai, kas tad mums ir jādara, tiem, kuri ir saslimuši līdz šai dienai, – jāsēž mājās? Un tā ir vienīgā ārstēšanās? Vai tieši kas ir jādara Covid-19 pozitīvam cilvēkam? Kādas ārstniecības metodes ir jāpiekopj? Par to mēs nerunājam, un tas liek uzdot ļoti daudzus jautājumus.

Un situācijā, kad ir cilvēki, kuriem ir astma, kuriem ir citas veselības problēmas un ir bijusi ārsta rekomendācija, piemēram, kas nerunā par labu maskām, jūs viņus sodīsiet ar pašvaldības policijas lēmumu, lai viņi neievēro sava ārsta rekomendācijas? Tikai tāpēc, ka tas ir tāds jūsu politiskais solis.

Kāpēc visus lēmumus, pilnīgi visus lēmumus, kas saistīti ar Covid-19, jūs kopējat? Nu tā, kā izdara kaut kur, nezinu, Francijā vai vienalga kur, – jūs kopējat no turienes. Uz kāda zinātniskā, klīniskā pamata? Kāpēc jūs nerunājat par to, kā rīkojas Zviedrijā? Nekad! Nevienu reizi!

Vienlaikus jūs sakāt, ka jūs gribat dzīvot kā Skandināvijas valstīs. Man cilvēki, latvieši, kas ir bijuši spiesti aizbraukt no Latvijas un kas dzīvo Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā, sūta video, kā cilvēki tur dzīvo. Un viņi dzīvo brīvā izvēlē. Tie, kas tic, tie droši var lietot maskas. Un tie, kas uzskata, ka nevajag, – viņi nelieto. Un lielākā daļa sabiedrības nelieto maskas. Iet uz sporta zālēm.

Es atgādināšu vēl vienu interesantu stāstu par to moderno drēbes masku. Notikums sporta zālē. Cilvēks uzkāpj uz trenažiera, kas ir airēšanas trenažieris, viņš novelk masku un trenējas. Un tajā brīdī, kad viņš trenējas, viņš elpo, viņam sviedri līst, viņš pēc tam padzeras un izplata visu to vīrusu, ja. Tad pēc tam viņš ir beidzis trenēties un uzliek šo masku, un pasargās omīti.

Es runāju tikai par veselo saprātu. Par veselo saprātu, ka ne jau lupata glābj cilvēku dzīvību. Un nav neviena klīniska un zinātniska pierādījuma tam, ka tad, kad tu lieto vienalga ko uz sejas... un arī tas Kariņa, mūsu premjera, lupatas gabaliņš – zinātniski kā ir pierādīts – ka tas ir labāks par šalli? Ar ko šalle atšķiras no Kariņa kunga lupatas gabaliņa? Ar to, ka ir šīs gumijas? Un tas aizsargā?

Es aicinu vienkārši sabiedrību skatīties no veselā saprāta viedokļa. Skatīties... nevis tikai to, ka mums ir kaut kas jākopē un jāimitē darbība, bet mums ir jāiegulda veselības aprūpes sistēmā, ja mēs gribam glābt cilvēkus.

Kas ir prioritāri? Nevis sodīt pensionāri, kura lietos, un es galvoju, ka viņa lietos šīs vienreizējās maskas – vienu masku – visu laiku, jo viņa nevar atļauties... Anglijā, starp citu, no kuras jūs kopējat, par velti dala tās maskas cilvēkiem. Sāciet par velti tad tās dalīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Plešs, Voika, Šteins, Baumane un Bondars lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu atvērt procedūras sadaļu. Mums par to ir jābalso. Varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām sēdi bez pārtraukuma. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es nu... Es aicinu tomēr nenodarboties ar tādām lietām, kā ar to, kurš kad saņēmis doktora grādu, kurš zina par kādām p vērtībām un tā tālāk.

Es domāju, ka ir absolūti normāli, ka ir dažādi viedokļi par to, kāda ir pareizā, kādai jābūt pareizai rīcībai šajā situācijā. Daži uzskata, ka tā ir – maskas visus izglābs, citi uzskata, ka jāveicina tā sauktā herd immunity, masu imunitāte, un ka, neskatoties uz to, ka tam noteikti būs cena un tā cena būs mērāma dzīvībās, – ka tas ir ilgtermiņā labāks ceļš.

Bet, kolēģi, kas ir svarīgi – tas, ka, ņemot vērā visu to dažādo viedokļu daudzveidību, mēs tomēr vienojamies par to, kāda ir mūsu rīcība un kuram zinātniskajam viedoklim vai organizācijai mēs uzticamies. Un, ja mēs sakām, ka mēs uzticamies Pasaules Veselības organizācijai, kurā, es nešaubos, ka arī strādā daudzi cilvēki ar doktora grādiem, nu tad mums arī vajag tiešām visiem uzmanīgi lasīt un turēties pie tā, kādas ir tās Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.

Un šeit, kolēģi, ir ļoti svarīgi saprast, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata maskas par kaut kādu panaceju. Tas ir viens.

Divi – ka tā norāda uz to, ka masku lietošanai var būt arī diezgan nopietnas blaknes. Un tie, kas netic, var iepazīties ar detalizētu... viņu dokumentu ceturtajā lapā... par to, kas ir norādēs par masku izmantošanu. Te ir vismaz kādi (es saskaitīju) astoņi punkti, kādi ir tie gadījumi, kad masku lietošana varētu būt... novest pie riskiem un draudiem cilvēku veselībai. Un tas ir jāsaprot.

Un kas ir galvenais, kolēģi, mūsu situācijā – tas, ka maska maksā naudu, mēs esam viena no nabagākajām valstīm Eiropas Savienībā, mums ir liela sabiedrības daļa, kā minimums pensionāri, es uzskatu, ka arī pie tiem ir jāpieskaita trūcīgās personas, arī daudzbērnu ģimenes un skolēni, kas maskas atļauties... vismaz izmantot tā – atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas norādēm – nevar atļauties. Līdz ar to visticamāk, ņemot vērā tos sodus, ko mēs piedāvājam, viņi lietos maskas formāli. Un formāla masku lietošana atbilstoši tai pašai PVO radīs riskus viņu veselībai.

Tas, kolēģi, manuprāt, ir galvenais, līdz kuram mums... ko mums visiem šodien vajadzētu saprast un par ko mums vajadzētu vienoties. Vai mums ir vai nav doktora grādi, vai mēs kaut ko zinām vai nezinām par to, kā notiek klīniskie pētījumi, vai kas ir p vērtības un tā tālāk.

Tāpēc es, kolēģi, tiešām aicinu šoreiz netaupīt uz cilvēkiem, un uz otro lasījumu, es uzstāju, tiešām koalīcijas atbildība nodrošināt maskas visiem tiem cilvēkiem, kas nevar tās maskas atļauties objektīvu iemeslu dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi deputāti! Jā, es arī, noklausoties šīs debates par šo likumprojektu, gribēju ko teikt.

Vispirms par pašu likumprojektu. Es domāju, ka tomēr likumprojekta tālāka virzība un pieņemšana arī galīgajā lasījumā būtu ļoti svarīga. Jo, tieši runājot par masku lietošanas biežumu un nepieciešamību, likumprojekts tomēr, manuprāt, nosakot, ka par maskas nelietošanu (sejas aizsega un deguna aizsega nelietošanu) ir paredzēta arī kāda atbildība, varētu rosināt un veicināt biežāku masku lietošanu sabiedrībā.

Un šeit ir jāsaka, ka eksperti, kā jau mēs arī to dzirdam un varam lasīt, uzsver, ka, jā, patiesi masku lietošana pati par sevi nav panaceja, un tāpēc arī Latvijā mēs neieviešam tikai un vienīgi vienīgo aizsardzības līdzekli – maskas. Tāpēc arī mēs uzskatām, ka distancēšanās ievērošana ir ārkārtīgi svarīga un pat prioritāri svarīgāka par maskām. Tomēr masku lietošanas efektivitāte ir atkarīga... un es uzsveru – "efektivitāte"... tieši uz sabiedrības veselību un uz infekcijas izplatīšanos sabiedrībā... ir atkarīga no tā, cik daudz sabiedrības locekļu šīs sejas un deguna aizsargmaskas lieto.

Un te nu ir tā mūsu kolektīvā un kopīgā atbildība kopumā ne tikai par savu veselību, bet par visas sabiedrības veselību. Un te es gribētu nošķirt šīs divas lietas. Jā, no vienas puses, mēs nevienam cilvēkam nevaram piespiest mazgāt rokas, dezinficēt virsmas, bet šādā gadījumā viņš visvairāk, neievērojot savu personisko higiēnu, apdraud savu veselību, un tā ir katra ikviena cilvēka atbildība vispirms pret savu veselību. Bet, runājot par masku lietošanu sabiedriskajā transportā, tajās vietās, kas ir publiskas, kur ir daudz citu cilvēku, maskas lietošana nav vairs stāsts tikai par atbildību pret savu veselību, bet tas ir stāsts arī par atbildību pret citu cilvēku veselību. Un, protams, ja jūs nemazgājat šo daudzreiz lietojamo masku, vēl liekat netīru masku, jūs zināmā mērā, visticamāk, jā, apdraudat savu veselību, bet, neliekot masku nemaz un, iespējams, esot inficēts vai infekcijas izplatītājs, jūs būtiski apdraudat arī pārējos.

Tātad ir... Vajadzētu saprast un nošķirt, ka mēs šeit runājam par divām lietām: par sabiedrības veselību, kas tomēr ir prioritāra, un par savu personisko veselību, kuru mēs paši, atbildīgi rīkojoties (dezinficējot rokas, ievērojot higiēnu un lietojot sejas aizsargmaskas), arī varam pasargāt.

Otrs. Par šo masku pieejamību. Masku pieejamība kļūst aizvien lielāka, respektīvi, patiesi, jā, veikalos šīs maskas, sejas aizsargmaskas, arī ir pieejamas. Patiesi var teikt, ka tās joprojām vēl ir dārgas, tomēr es... Tikko, vakardien, mana kolēģe nopirka tepat Latvijā, Jelgavā, ražotas medicīniskās sejas aizsargmaskas, kuru cena, rēķinot uz vienu masku, ir nepilni 12 centi. Un tās ir kvalitatīvas medicīniskās trīsslāņu maskas. Tā ka cenu ziņā faktiski cenas, augot šim piedāvājumam, arī samazinās. Pie tam es skatos, ka šīs maskas... uzņēmums norāda, ka viņš tās eksportē uz daudzām Eiropas valstīm.

Tāpēc mans aicinājums, arī domājot par šo masku pieejamību, –pašvaldībām tomēr būtu ļoti rūpīgi apsvērt to, vai nav iespējas šīs maskas tiešām mazāk turīgajiem iedzīvotājiem... varbūt sabiedriskajā transportā arī izdalīt, jo tās vairs nav tik milzīgas un tik lielas summas, par ko mēs runājam.

Nākamais, ko es gribētu pateikt par šo... par šo apbrīnojamo pseidoekspertīzi, kura nāk no mūsu dažiem... diviem, es gribētu teikt, Saeimas kolēģiem deputātiem. Nu ļoti žēl, ka mēs nezinājām pavasarī, ka jūs esat tik apbrīnojami eksperti un protat, vienkārši pārgriežot vai izpreparējot masku, noteikt, vai tā ir sertificēta vai tā nav sertificēta, kāds tur materiāls ir iekšā un kāds tur nav materiāls... Apbrīnojami, Gobzema kungs! Jūs vakardien to feisbukā ļoti skaisti nofilmējis un parādījis, un šodien jūs to visu parādāt no Saeimas tribīnes. Nu, brīnišķīgs priekšnesums, bet es teiktu, nu apbrīnojami! Un tā tas tiešām ir – jo cilvēks mazāk zina, jo viņam šķiet, ka viņš pārzina visu perfekti. Nu vienreizēji!

Un, runājot par... Patiesi, runājot un atsaucoties uz to, ka Gobzema kungs stāsta par kādu papīru, kas ir iekšā maskā, trīsslāņu maskā... starp citu, celuloze, no kā sastāv papīrs pamatā, ir viens no fantastiskākajiem filtriem gan baktēriju, gan vīrusu aizsardzībā. Tas ir daudz labāks nekā austs audums. To saka eksperti, kas šīs lietas pēta. Tāpēc, manuprāt, nodarboties ar šādu pseidoekspertīzi, viltus ziņu izplatīšanu, kas var ietekmēt sabiedrības veselību kopumā, – tā būtu sodāma rīcība. Es uzskatu, ka faktiski mums būtu jādiskutē par to, vai šādos apstākļos nevajadzētu mainīt normatīvos aktus un cilvēkiem, kuri apzināti izplata nepatiesas ziņas, kas var ietekmēt sabiedrības veselību un cilvēku drošību, un cilvēku dzīvību kopumā... vai šāda rīcība nebūtu sodāma. Pie tam mēs redzam, ka šajos gadījumos šī rīcība ir cieši saistīta ar sava politiskā kapitāla audzēšanu uz to cilvēku rēķina, kuri ir vāji informēti un viegli tic dažādām viltus jeb fake ziņām.

Kolēģi, es aicinātu tiešām šo likumprojektu atbalstīt. Es domāju, ka tas varētu veicināt mūsu visu atbildību un sabiedrības atbildību kopumā pret šo situāciju un arī pret atbildīgu sejas un deguna aizsargu lietošanu, un biežāku sejas un deguna aizsargu lietošanu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Jā, es domāju, ka šeit infodēmijas apstākļos arī to, kas šodien no tribīnes ir izskanējis, es domāju, vajadzētu atspēkot. Līdz ar to visas Mirdzas tantes... Dzidras tantes, es saprotu, ir skaitliski vairāk Latvijā nekā Mirdzas, bet tas nav stāsts par to. Minētie apgalvojumi, piesaucot vienas vai otras valsts pieredzi... ir absolūti maldinoša informācija sniegta. Slavētā Zviedrija, kur kā viens deputāts izteicies, mirstība... mirstības rādītāji krītas tieši no Covid-19, ekonomika plaukst. Oficiālā informācija un dati ir, ka Zviedrijā mirstība no Covid-19 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 58,4 procenti, tas nozīmē... nevis procenti, bet cilvēki... tas nozīmē attiecīgi, ka Zviedrija ir divpadsmitajā vietā pasaulē. Tur, protams, varbūt neskaita Andoru un Sanmarīno. Šādi apgalvojumi absolūti ir maldinoši un dezinformē par reālo situāciju.

Kas attiecas uz ekonomisko stiprumu un ekonomisko labklājību Zviedrijā, pēdējos mēnešos ekonomika samazinājusies par 8,9 procentiem. Es pat teiktu, tāds brīvais kritiens ir noticis.

Un visbeidzot. Ir jāsaka, ka ir tikai divas valstis pasaulē – tā ir ASV un Zviedrija –, kuras ir izgāzušās, ierobežojot Covid-19 izplatību. Tieši ar tādu iemeslu – nepiemērojot prasības, ierobežojumus šai izplatībai. Un līdz ar to progresija ar infekcijas izplatību parādās arvien pieaugošajos saslimstības rādītājos, mirstības procentos, un Zviedrijā vien kopš oktobra sākuma, kad vidēji bija 250–300 inficēšanās gadījumi, tad nu jau šodien 29. oktobris, ik dienas ir 1500–1600. Un, es domāju, ka visām Mirdzas tantēm (un Dzidras tantēm, tajā skaitā) vajadzētu vienkārši ņemt šos faktus vērā. Un es domāju... Es aicinu Dzidras tantēm un Mirdzas tantēm ieklausīties, ko minēja deputāts Andris Skride, kas ir balstīts tiešām pētījumos, faktos un pierādījumos balstītajos situācijas izklāstījumos, un tāpat arī kā iepriekšējais runātājs teica – neiekrist šajos tīklos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Klausoties diskusijā, ir skaidrs, ka šobrīd es varētu vērsties pie attiecīgās komisijas vadītāja Rancāna kunga un aicināt, klausoties deputātu izteikumos un deputātu galvenajos secinājumos, komisijai pašai izveidot priekšlikumus, lai atbalstītu to cilvēku iespējas, kuriem nav finanšu iespēju (tie ir gan sociāli maznodrošinātie, gan pensionāri jeb seniori, gan arī skolēni, kas brauc vēl joprojām... pagaidām uz skolu), lai šiem cilvēkiem varētu nodrošināt bezmaksas maskas tajā brīdī, kad viņi atrodas vai nu kādā sabiedriskajā transportā, vai attiecīgi kādā iepirkšanās vietā.

Kādēļ tā saku? Tādēļ, ka, piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir pieredze – saņemot IZM iesniegtu likumprojektu, kurš ir pilnīgi nederīgs, tas tiek pārstrādāts komisijas laikā... diezgan ātrā tempā, jo apjoms ir liels. Šeit apjoms nebūtu tik liels – te būtu faktiski tikai trīs priekšlikumi: kādā veidā likums uzliek atbildību par to, ka jāatbalsta ir attiecīgi mazas... dažas sabiedrības sociālās grupas. Otrais – kam tas būtu jādara? Un arī manu kolēģu piemēri par masku izmaksām Jelgavā vai kur citur – ja tās pērk lielā apjomā, tās, protams, ir lētākas nekā tad, ja katrs pensionārs tās pērk atsevišķi. Cenai ir nozīme šai brīdī. Līdz ar to, iespējams, ka tādā veidā, atbalstot maznodrošināto cilvēku grupas, jūs iegūtu lielāku efektu masku nēsāšanā, nekā tikai sodot.

Principā šobrīd ir atbalstāma arī lielāku ierobežojumu... un tai brīdī, iespējams, arī sodu uzlikšana, bet, ja tam netiek iedota atbalsta iespēja... un šis likums, Covid-19 likums, ir tieši par to, ka tas darbojas kādos noteiktos apstākļos. Ja kovid... cerams, ka kovidsituācija beigsies un uzlabojumi būs, tad vairs šāda atbalsta nosacījuma... nu, nebūs vajadzības pēc tāda.

Līdz ar to, Rancāna kungs, es šobrīd aicinu jūs kā komisijas vadītāju... priekšlikumi ir izskanējuši, ir arī diezgan konkrēti priekšlikumi... Aicinu komisijai izveidot savus priekšlikumus, lai patiešām nebūtu jāklausās aģitācija – viena veida vai otra veida, un abos gadījumos ar diezgan apšaubāmiem argumentiem, ja tos vispār var saukt par argumentiem jeb priekšdemonstrējumiem. Nebūs jāklausās Saeimas diskusijā šīs lietas, bet beidzot Saeima varēs pateikt, ka ir atbalstījusi cilvēkus, un tai brīdī, iespējams, ka likumā var parādīties arī kāda noteikta atbildība kādiem noteiktiem atbildīgajiem resoriem par to, ka jāskaidro (un tam var izmantot arī valsts sabiedriskos masu medijus)... ka sabiedrībai ir vairāk jāskaidro, kāpēc šobrīd masku nēsāšana vai kādi citi ierobežojumi ir būtiski gan viņu pašu veselībai, kas ir pats svarīgākais, gan arī šobrīd citu veselības... citu cilvēku veselības neapdraudēšanai.

Šajā brīdī, Rancāna kungs, jums ir uzlikta pati lielākā atbildība, ne tik vienkārši kā tikai sods, kas ir elementāra pieeja, un tā tiešām ir totalitāras valsts pieeja, nevis tik mazas cilvēku skaita ziņā valsts saliedēšanas vai izpratnes veidošanas pieeja, un Covid-19 likums, vēl joprojām uzskatu... pirmo reizi esmu nobalsojusi par šo likumu, atbalstot steidzamību, bet Covid-19 likums ir tas, kas ļautu parādīt sabiedrībai, ka mums patiešām... es šai brīdī domāju Saeimas deputātus, kas izdod likumus... mums patiešām rūp cilvēku, nu, drošība un tai brīdī veselība. Bet mums rūp arī parādīt mūsu attieksmi pret saviem cilvēkiem, kas ir vēlējuši. Kas ir vēlējuši arī jūs, Rancāna kungs.

Aicinu komisijai pašai veidot priekšlikumus, gan jau vēl kāds iesniegs. Bet šajā brīdī nevis vienkārši noraidīt, bet patiešām paskatīties pēc būtības un atbalstīt Latvijas iedzīvotājus šajā grūtajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs runājam par likumu, kura mērķis ir ierobežot infekcijas izplatību.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, mēs jūs neredzam! Dolgopolova kungs, mēs jūs neredzam! (Dep. S. Dolgopolovs turpina runāt.)

Godātais Dolgopolova kungs, mēs jūs neredzam! (Dep. S. Dolgopolovs turpina runāt.) Dolgopolova kungs, mēs jūs neredzam! Mēs nevaram turpināt, mēs neredzam ekrānā Dolgopolova kungu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ja Dūrīša kungs vēlas sodīt deputātus par viņu iegūtām ziņām un debatēm, tad droši vien Dūrīša kungs sākumā būtu jāsoda par to, ka viņš kā Veselības ministrijas atbildīgais pārstāvis nav parūpējies par to, lai mazāk aizsargātās grupas šoziem... šoruden saņem savas gripas vakcīnas. Tas ir viens.

Un, ja mēs runājam par ekspertu kauju šajā gadījumā, tad arī Dūrīša kungam es gribētu atgādināt, ka celuloze, ko viņš piedāvā cilvēkiem nēsāt uz sejas, nav šajā gadījumā sertificētas maskas sastāvdaļa. Es aicinu iepazīties Dūrīša kungu ar masku sertifikācijas noteikumiem, izpētīt arī Jelgavas ražotāju sertifikātu un uzzināt to, ka patiesībā tas filtrējošais materiāls, kurš ir noteicošais visām medicīniskām sertificētām maskām, ir nevis celuloze, bet polipropilēns jeb melt blown, kas ir šobrīd diezgan dārgs materiāls, kas maksā 15 tūkstošus... līdz 15 tūkstošiem eiro tonnā, kas padara šādas sertificētas maskas pašizmaksu apmēram 14 centi. Ķīniešu pakaļdarinājuma ar celulozi un visu pārējo šobrīd pašizmaksa ir trīs centi.

Ja mēs runājam par masku kaitīgumu. Tātad es gribu aicināt Skrides kungu tiešām klausīties visu rūpīgi, ja viņš tiešām ir zinātnieks un lasa daudz žurnālu... tad, lūdzu, ieklausieties rūpīgi arī tajā, ko mēs teicām pirmajā... pirmajās mūsu debatēs.

Nav runa par to, ka maska ir kaitīga. Ir runa par to, ka tas, ko jūs šobrīd piedāvājat valkāt, tas var būt kaitīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka tas nepasargā. Tik vienkārši. Tāpēc, ka šīs maskas varētu būt nekaitīgas tikai vienā gadījumā – ja šīs maskas, kas mums arī tepat, Saeimā, ir pieejamas... ja tās būtu pieejamas tāpat kā Saeimas darbiniekiem un deputātiem uz katra stūra, lai cilvēki varētu tās uzvilkt, novilkt, turklāt mest nevis miskastē, bet speciālos konteineros, jo tas ir tomēr bakterioloģisks materiāls.

Tikai tādā – tikai tādā – gadījumā šīs maskas nekaitēs veselībai, jo šīs maskas, kā mēs noskaidrojām, kaitē veselībai ne tāpēc, ka tās ir uzvilktas, bet tāpēc, ka cilvēki tās lieto nepareizi. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki ir spiesti šīs maskas lietot, jo citādāk viņiem draud sods. Tas ir tik vienkārši un loģiski.

Par pētījumiem runājot, arī Skrides kungam es gribētu pateikt, ka tas, ka mēs esam šobrīd savā ziņā maldināti no vienas puses, saņemot informāciju no drošas... drošiem avotiem, no SPKC mājaslapas pavasarī, ka maskas nav jāvalkā, maskas var pat kaitēt, ja tās valkā vesels cilvēks, viņam rada droši... viltus drošības sajūtu. Bez jebkādu pētījumu publicēšanas... bez jebkādu pētījumu publicēšanas, bez jebkādu pierādījumu publicēšanas pēkšņi, vienā dienā, tiek klusu nomainīta informācija SPKC mājaslapā uz pavisam citu informāciju.

Un jūs šajā gadījumā gribat piespiest cilvēkus ticēt. Jūs gribat sodīt cilvēkus par to, ka viņi izsaka savu viedokli, savas šaubas, savas raizes. Jūs, protams, esat atpakaļ iekrituši totalitārismā. Tas ir tieši tāpat, kā, piemēram, valsts šobrīd likvidētu visas drošības jostas automašīnās un teiktu, ka tagad, mīļie, dariet, kā gribat, kā varat – tamborējiet savas drošības jostas, taisiet tās no kartona, no tualetes papīra, pilnīgi no jebkā un brauciet! Tas ir tas, ko jūs šobrīd gribat likt cilvēkiem darīt, jūs cilvēkus pakļaujat briesmām, jo tas, ko jūs piedāvājat, ir pakaļdarinājums, tas, ko jūs uzspiežat lietot, ir pakaļdarinājums. Ja jūs tiešām to gribat uzspiest lietot, tad nodrošiniet, ka tas pakaļdarinājums ir izmetams ārā uzreiz pirmajā... pēc pirmās lietošanas reizes miskastē, kā tam ir jābūt, nevis lai cilvēki pēc tam saloka un liek iekšā atpakaļ kabatās vai velk ārā no miskastēm.

Tas ir tik vienkārši un loģiski. Un te nav nekāda lielā zinātne jāpielieto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Papildinot Stepaņenko kundzi.

Jūlija, es zinu, ka jums arī ir autovadītāja tiesības un apliecība un arī jūs pārvietojaties ar mašīnu. Un esmu pārliecināts, ka jūsu automašīnā arī uz aizmugurējiem sēdekļiem ir drošības siksnas uzstādītas. Varbūt jūs nezinājāt, bet šīs siksnas arī ir jālieto, ja aizmugurējā sēdeklī sēž kāds pasažieris. Tas jau ir likumā noteikts.

Šī likuma mērķis ir noteikt, kāda veida sodu... un šeit ir rakstīts arī mutisks brīdinājums, pēc tam naudas vienības par maskas nelietošanu. Bet ir vēl viena lieta. Un, manuprāt, tā ir ļoti nopietna. Es centīšos, kolēģi, jums to darīt zināmu.

Ir griezušies būvnieki un celtnieki arī Saeimā. Un viņiem ir ļoti nopietns pieprasījums. Viņu pieprasījums ir tāds, ka prasība nēsāt ķiveres būvlaukumā ir nelikumīga. Viņi saka, ka histēriju par nelaimes gadījumiem uztur tikai un vienīgi ķiveru ražotāji. Es arī pats pazīstu daudzus celtniekus, un neviens nav cietis nelaimes gadījumā būvlaukumā. Un, es domāju, ka tās visas drošības instruktāžas ir domātas tikai un vienīgi celtnieku iebiedēšanai. Tas ir tāpēc, lai pārvērstu viņus par aitām... visdrīzāk. Pat tie, kuri netic šiem gadījumiem vai, teiksim, kuri tic šiem nelaimes gadījumiem, atzīst, ka ķivere nedod simtprocentīgu drošību. Nesen kādam celtniekam esot uzkritusi arī betona plāksne uz galvas, un tiešām uzkrita, un viņam bija ķivere. Un tā ķivere viņu nepasargāja. Tā ir ļoti nopietna doma. Tad kāda jēga no tādas ķiveres? To prasa būvnieki un celtnieki. Ķiveres nēsāšana, starp citu... tā ir ļoti neērta, tā ir kaitīga, tā spiež, spiež galvu un bojā frizūru, svīst galva, un, manuprāt, tas arī varētu būt viens no plikpaurības, tā teikt, veicināšanas faktoriem. Šādu vēstuli ir atsūtījuši būvnieki un celtnieki. Es domāju, ka valdībai par šo ir nospļauties. Tas ir viņu pēdējais teikums.

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jūs to visu uztvērāt ar sarkasmu un humoru – tikko kā manis lasīto vēstuli, jo tas ir tieši tikpat smieklīgi, kā dzirdēt šos argumentus šeit... un patiešām no opozīcijas puses, ka maskas nav nepieciešamas. Es domāju, sejas aizsargmaskas.

Traki ir tas, ka cilvēki patiešām, kas skatās šo un kas nav Saeimas deputāti... iespējams, patiešām tic kādam deputātam ar šķērēm, kurš griež maskas un saka, ka tas viss ir tualetes papīra vērtībā, kurš patiesībā arī, man liekas, nemaz nav tik lēts, bet, ka tas nekas nav un tas neko nedod. Mēs mācāmies katru dienu, likumi top arī katru dienu. Un mēs Saeimā pieņemam likumus arī katru dienu.

Tā doma ir tāda. Es izskaidrošu, kāpēc vispār ap tām maskām bija tāds kolapss, kā bija. Tad, kad bija pavasaris, tad, kad arī es pirmo reizi (un, es ceru, arī pēdējo) saslimu ar Covid-19, tad tā situācija bija šāda – vienkārši visā pasaulē pietrūka materiāla šīm maskām, un pietrūka tieši nevis šīs zilās daļas vai baltās daļas, bet tieši tas vidējais slānis, ko jau pieminēja Jūlija Stepaņenko, kas saucas melt blown materiāls, šis te antibakteriālais. Patiešām, tas ir visdārgākais tajā maskā, un patiešām bija arī tā, ka tuvākā vieta, kur mums to ražoja, bija Polija, un Ķīna jau arī bija aizvērusi visu ciet, jo tur bija lielākais pieprasījums no visa. Vienkārši nespēja to nodrošināt. Atceramies, mēs vēl sūtījām atsevišķi... speciāli lidmašīnu maskām. Vienkārši valstis aiztaisīja ciet savas robežas un aizliedza šo materiālu tirgot, aizliedza šo materiālu izvest no valsts, lai pietiek savai teritorijai, lai pietiek saviem iedzīvotājiem. Tagad ir tā, ka šis materiāls jau ir saražots un maskas ir, un arī šeit, Latvijā, mēs tās ražojam. Mēs tās ražojam gan ar šo vidējo melt blown slāni, gan bez. Ir dažnedažādas. Maskas ir visvisādas.

Tas, ko es gribu pateikt vēl par dakteriem. Ir tāda lieta, ka vārds "dakteris" asociējas ar kaut ko tādu, kam tu uzticies. Vismaz manā pasaulē tas tā ir. Un "dakteris teica", tātad tam tā... nu taču nav dakteri, kas saka kaut ko ļaunu. Bet, manuprāt, viens dakteris ir konkrēts nedakteris, un šim dakterim ir pašam savs raidījums televīzijā, kur daļu apmaksā Latvijas nodokļu maksātāji. Es skatos arī to, ka... un tagad ir citāts, tagad bez sarkasma, pavisam nopietni: "Mēs – Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi [..] aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par Covid-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo. Mēs noraidām kā patiesībai neatbilstošu Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa Pētera Apiņa publisku paziņojumu, ka "auduma maskas nedarbojas", ka "bērni ar Covid-19 neslimo nekur pasaulē", ka "dziedāšana sargā no Covid-19". Šādi apgalvojumi ir bīstami veselībai, tie dezinformē Latvijas sabiedrību un neveicina rīcību, kas Latvijai palīdzētu samazināt inficēto un mirušo cilvēku skaitu." Ņemsim to vērā, un šāds dakteris Apinis var palikt tikai un vienīgi daktera nosaukumā šajā savā raidījumā.

Par viltus ziņām. Šīs patiešām ir viltus ziņas, vai tās tiek translētas šeit, šajā Saeimas tiešsaistes režīmā, vai tas notiekas caur sociālajiem tīkliem. Tas ir tāpat, kā viltus ziņas šīs te... izplatītāji bija... par to, ka tirdzniecības centrs "Alfa" ir sabrucis, un šis cilvēks, kurš to teica, rakstīja klikšķu lapās, pelnīja par to naudu, viņš kaut kādā veidā pelnīja. Tad pēc tam viņš teica, ka bija runa par Ķīnas iedzīvotājiem, un tur atkal bija sods, un, man liekas, tas sods vēl joprojām notiekas... tā tiesvedība notiekas, bija tāds Endziņš. Bet šis cilvēks to darīja par klikšķiem. Viņa alga bija klikšķis.

Savukārt vēl ir piemērs tam, ka mūsu deputāts, Saeimas, viens no simt deputātiem, pelna, kā Ilmārs Dūrītis teica, savu politisko kapacitāti, es gan domāju, ka tas tikai grauj – šādi teksti, runājot šo visu, cik maskas ir neefektīvas, nevajadzīgas, un vēl piesaukt Dievu pie tā visa klāt. Es saprotu, ka pie Raiņa ir Ļedjajevs bijis un kaut kas ir tagad jādara, jo visi striķi trūkst, un kā tagad dzīvot tālāk pasaulē?

Kolēģi, Francijā ir lockdown, ja? Komandantstunda. Polijā tas bija pirms divām nedēļām. Vācijā tas pats notiek šobrīd. Mēs šeit šobrīd esam situācijā, kurā mums ir nekavējoties jāpieņem lēmums. Šis lēmums ir šeit par to, ka maskas ir jālieto. Must have. Obligāti! Ļoti labs ir angliski šis apzīmējums – must have, kad nav vairs variantu.

Tā lieta ir par to, ka, dzirdot, pieņemsim, deputāta salīdzinājumu ar tualetes papīru par šo te vidējo slāni, kas ir tas antibakteriālais materiāls, tas, kas ir tā pati būtība, ka tas ir nekam nevajadzīgs un principā jūs varat aptīties ar tualetes papīru... Ziniet, manuprāt, salīdzinājums ir tieši tāds pats, kā tu paņem dzīvsudrabu bērnībā... es domāju, daudzi ir sasituši termometru, vismaz es esmu redzējis, kāds ir sasists dzīvsudraba termometrs... un tad salīdzināt šo dzīvsudrabu, pieņemsim, ar kaut kādu guaša krāsu, kas ir tādā pašā krāsā, un teikt, ka tas jau nekas nav – tā jau ir tāda guaša krāsa. Vai, pieņemsim, sērskābe, ja, un ūdens – divas glāzes, pilnīgi identiskas, tās taču uz aci ir līdzīgas, atšķirības taču nekādas – kāda tur var būt vielu ietekme? Nekāda! Tie taču ir, nu, caurspīdīgi šķidrumi!

Nu tas ir aptuveni... Tik triviāli šie salīdzinājumi ir. Savukārt, ja kāds gudrītis patiešām vēl iedomājas, ka viņam ir tā vislielākā taisnība, tad pa taisno uz Latvijas Infektoloģijas centru – pa taisno! Ejiet uz turieni, pastaigājiet pa šo centru. Centrs ir vaļā, jūs varat mierīgi pieiet pie logiem, apskatīties, kā tur guļ jauni vīrieši, vīrieši gados, arī sievietes pie mākslīgās elpināšanas aparātiem, pie šiem skābekļa baloniem – ejiet un apskatieties, ka tas viss taču ir, nu, feiks, nu, neīstenība, un ko jums te tagad uzspiež, jūsu personīgās... un demokrātija tiek apspiesta, ak Dievs, kas mūsu brīvajā Latvijā notiek!

Tieši tādā veidā arī tiek sargāti Latvijas valsts iedzīvotāji – tas šeit ir mūsu, deputātu, uzdevums.

Jau obligāti jāatgādina vienkārša tāda lieta – es nezinu, Krišjānis Kariņš to saka, manuprāt, dienā 65 reizes: divi metri, mazgāt rokas, maska! Divi metri, mazgāt rokas, maska! Nu taču vienkārši to var atcerēties!

Tad par to, ka mēs varam, es uzskatu, kaut kādā veidā rast risinājumu tam, ka šīs maskas ir pieejamas, ka šie zemāk nodrošinātie... nodrošinātais sociālais slānis kāds... viņiem šīs maskas var dabūt, ka viņi var dabūt viņas par velti. Tas būtu pareizi, tas būtu normāli. Tas būtu jāveicina. Es ceru, ka tas būs nākamais, ko mēs izdarīsim. Arī šeit mēs varam ielikt šo priekšlikumu, pieņemsim, par to, bet ir jāizrēķina, cik tas īsti izmaksā.

Nu, lūk, kaut kā tā par to, ka šie cilvēki, kas arī deputāti, izplata viltus ziņas. Un tā ir viltus ziņa, un tas ir tāds, nu, interesants kartupelis, uz kā uzkāpt un tagad vienkārši spēlēties, un teikt, ka tas viss ir, ko jums te valdība stāsta, – tas viss ir ārprāts un slikti, jo redziet, nu – tā taču ir tā valdība, kas to stāsta. Tur taču nekas labs nevar būt!

Tas ir tieši tāds pats stāsts kā par ķiverēm – parādiet man jebkuru, kaut vienu būvnieku, kuram ir uzgāzusies betona plāksne uz galvas un kurš ir izdzīvojis. Parādiet – ir tāds, nav tāds? Nu skaidrs, priekš kam tā ķivere vajadzīga? Nu visa argumentācija te arī ir!

Kolēģi, atbalstīsim šo! Un atbalstīsim steidzamību, un atbalstīsim arī šos ierobežojumus, un, ja mēs varam, paņemam līdzi kabatā kādu lieku masku un iedodam kādam veikalā, ja redzam, ka kādam tās nav. Varbūt aizmirsusies, varbūt patiešām nav iespējas to dabūt. Un, es domāju, ka mēs esam... Latvijas iedzīvotāji ir ļoti dāsni savā iekšējā būtībā un mēs varam ar šīm maskām arī nodrošināt apkārtējos līdziedzīvotājus.

Paldies visiem. Lai jums jauka darba diena!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Mums ir bijušas tiešām ļoti izvērstas debates un, jā, arī pēc Saeimas kārtības ruļļa debates pirmajā lasījumā paģērē to, ka mēs konceptuāli debatējam par likumprojektu kopumā.

Toties pēc būtības raugoties, vairums no jums ir tieši norādījuši par likumprojekta papildināšanu ar 50.¹ pantu šādā redakcijā: "Par mutes un deguna aizsega nelietošanu [..] piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām."

Un tādēļ es vēlētos debatēs tieši runāt par šo konkrēto piedāvāto likuma redakciju. Tātad administratīvā soda prevenciju, likuma neievērošanas gadījumā piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 10 šīm vienībām.

Jā, administratīvais sods arīdzan ir uzskatāms par nozīmīgu katras personas likumpaklausības vērtējumu, un ar administratīvā soda uzlikšanu un tā piemērošanu personai veidojas sodāmība.

Taču atcerēsimies, ka vēl salīdzinoši nesen šīs, 13., Saeimas sasaukuma laikā paši pieņēmām Administratīvās atbildības likumu, kurš ir stājies spēkā šogad 1. jūlijā. Tas paredz konkrētus principus administratīvā soda piemērošanai, vispārīgos noteikumus soda piemērošanai un atbildību mīkstinošos apstākļus, un, ikvienu administratīvo sodu piemērojot, piemērotājam tie ir saistoši.

Vērtējot katra indivīda iespējamo pārkāpumu, tiks vērtēts gan šī pārkāpuma smagums, gan pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, gan izdarītāja personība un citi apsvērumi.

Kolēģi, mēs šeit runājam par tiesību normu... brīdinājumu piemērošanu un naudas sodu līdz 10 naudas soda vienībām. Un šis tad arī būtu jāvērtē kā iespējamais indivīda tiesību aizskārums, vai ir noteikts ar likumu, vai ir ar leģitīmu mērķi un vai ir samērīgs.

Jā, ar likumu viennozīmīgi, ja mēs runājam par grozījumiem likumā. Vai ar leģitīmu mērķi? Manuprāt, arī šeit nevienā no debatēm, pat no maniem kolēģiem juristiem, kuri mēģināja būt ļoti daiļrunīgi, netika apstrīdēts šis leģitīmais mērķis, lai ar šādu preventīvu līdzekli ierobežotu infekcijas izplatību.

Un, par soda samērīgumu runājot, manuprāt, šeit piemērojamām sankcijām, nosakot gan brīdinājuma iespēju, gan naudas sodu ļoti plašu – no vienas līdz 10 naudas soda vienībām, katram piemērotājam ir ne vien tiesības, bet pienākums atbilstoši nodarījuma apstākļiem izvērtēt, kāds konkrēts administratīvais sods būtu piemērojams.

Līdz ar to, kolēģi, šajā diskusijā, klausoties tiešām ļoti cienījamus kolēģus, dažādu zinātņu doktorus, milzīgs paldies tiem kolēģiem, kuriem ir padziļinātas zināšanas tieši medicīnas jomā.

Es ļoti vēlētos, lai mēs saprastu, ka mēs šeit runājam par administratīvo sodu, tieši tādu pašu administratīvo sodu, kā citur, kur mēs runājam par to, ka likums būtu jāievēro, un par šī soda samērīgumu – brīdinājumu vai naudas sodu līdz 10 naudas soda vienībām.

Un tad, kad mēs nonāksim šajā likumprojektā pie otrā lasījuma, un, ja šīs debates par to arī tiks turpinātas vēl pēc komisijas sēdē uzklausītajiem priekšlikumiem un to analīzes, arī tad mums būtu jārunā tieši par soda samērīgumu.

Manā ieskatā, šobrīd pirmajā lasījumā piedāvātais regulējums ir samērīgs. Katrs piemērotājs, pašvaldības vai Valsts policija, piemērojot sodu, vērtēs atbilstoši Administratīvās atbildības likumam, kādu administratīvā soda mēru par šādu pārkāpumu piemērot. Tādējādi mēs šobrīd varam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un iespējami drīz mums par to būs jādebatē otrajā lasījumā.

Kolēģi, lūdzu, lūdzu ar savu daiļrunību un varbūt ar kādiem citiem jautājumiem neaizēnot šī ļoti nozīmīgā jautājuma risināšanu. Tas ir likumdevēja pienākums šādu administratīvo sodu noteikt, jo mēs kopš infekcijas parādīšanās un izplatības paaugstināšanās nevaram palikt bez likuma regulējuma šajā jautājumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Vispirms liels paldies Inesei Lībiņai‑Egnerei par tiešām ļoti labo skaidrojumu, kas noņem lielu daļu no tā, ko es vēlējos teikt... jau ir pateikts.

Manā skatījumā, tiešām garās debates mums ir uzmetušas uz galda daudz jautājumu par to, vai tiešām maska ir kaitīgāka par Covid-19. Es teiktu, ka nē, jo ne velti katru dienu operāciju zālēs ķirurgi un māsas, un visi tie, kas ir operāciju zālē, lieto masku. Tātad maska palīdz, maska sargā.

Otra būtiskā lieta. Jāsaprot, ka maska ir tikai viens no elementiem Covid‑19 ierobežošanā. Un jau šodien, aizejot uz lielveikalu vai aizejot uz citām sabiedriskām vietām, mēs redzam, ka cilvēki lieto šīs maskas, izprotot to būtību. Bet ir daļa indivīdu, kas atsakās paklausīt vai izmantot šīs maskas, tādā veidā apdraudot ne tikai sevi, bet apdraudot pārējos sabiedrības locekļus. Un tādēļ arī šodien mēs šī likuma ietvarā runājam par administratīvo atbildību, jo ir indivīdi, kas nepakļaujas kopīgām sabiedrības interesēm. Un šajā gadījumā tiešām jādiskutē par šī soda samērīgumu, kur es uzskatu, ka tas ir samērīgs, jo mēs runājam par... sākot no brīdinājuma līdz konkrētam soda mēram, un katrs administratīvais sods tātad ir individuāli izskatāms jautājums.

Protams, ir jābūt gataviem tam, ka ne visi var iegādāties maskas lielā daudzumā, bet mēs redzam, ka ir sejas un deguna aizsegi, kas var būt pagatavoti ilgstošai lietošanai, bet tie ir jāmazgā.

Vairāki kolēģi runāja par to, ka maskas var tikt nepareizi lietotas. Tā ir taisnība – arī zobu birsti mēs varam lietot nepareiziem mērķiem, arī karoti mēs varam lietot nenomazgājot, bet tā jau ir individuāla atbildība, kā mēs izmantojam higiēnas lietas katrs sev individuāli.

Šajā gadījumā, runājot par masku lietošanu, mēs runājam par to, ka... kopīgo sabiedrības veselību un to, kā mēs pasargājam viens otru, tādēļ es lūdzu atbalstīt un aicinu visus tiešām izprast, ka šis administratīvais sods ir par indivīdiem, kas nepakļaujas kopīgas sabiedrības veselības uzlabošanas mērķiem.

Paldies. (Starpsauciens: "Ļoti labi!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam pirmo reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kārtējo reizi, piedodiet, man bija problēmas ar tehniku. Ļoti īsi.

Pirmais. Epidemioloģiskā situācija liecina par to, ka mēs esam pasteigušies atcelt ārkārtas situācijas režīmu. Punkts viens. Ja mēs atgriezīsimies pie šīs normas, atkritīs arī vairākas citas lietas, un viena no tām ir cilvēktiesību ierobežojumi, kas ir saistīti ar soda uzlikšanu par normu nepildīšanu un tā tālāk, un tā joprojām.

Otrs jautājums, ko es gribēju teikt. Nediskutējot par to – lietderīgi vai nelietderīgi, pareizi vai nepareizi valkāt maskas –, es domāju, ka tas nav ne Kariņa, ne Viņķeles izgudrojums. To iesaka infektologi un speciālisti. Līdz ar to šis nav diskusiju priekšmets. Ir priekšmets... Diskusiju priekšmets ir, kā nodrošināt cilvēkus ar tām maskām.

Manā skatījumā, runājot arī par šo likuma grozījumu, vajadzētu ierosināt tādu lietu, ka masku nodrošinājums ir valsts atbildības jautājums. Un maskas ir jānodrošina katram Latvijas iedzīvotājam bez maksas, jo vīruss nedala cilvēkus trūcīgajos un bagātos un nedala arī cilvēkus pēc izziņām... un izvēlas tos, kuriem tās izziņas ir vai nav. Līdz ar to tā ir viena no problēmām, kura, man liekas, būtu jārisina ārkārtas situācijā, kura faktiski pastāv arī bez tā, ka mēs esam to izsludinājuši.

Un pēdējais. Es domāju, ka šeit ir jautājums nevis par soda izmēriem un visu pārējo, ir runa par to... ja mēs dzīvojam neparastos un nepierastos apstākļos un mēs esam saprotoši, ka situācija ir ļoti nopietna... tādā gadījumā var runāt arī par soda uzlikšanu, bet arī par rīcību, kas nodrošinātu nevis kā sodīt... kā pātagu... mēs apdraudētu cilvēkus, piespiestu viņus pildīt normas, likuma normas, bet tomēr audzinātu arī apziņu cilvēkos, skaidrojot, kāpēc, kā un priekš kam.

Es domāju, ka uz otro lasījumu gan vajadzētu iestrādāt šo normu, ka valdības pienākums ir nodrošināt ar maskām visus Latvijas iedzīvotājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ir patīkami dzirdēt šodien, klausoties debates, ka tiek piesaukts tas, ka ir svarīgi runāt patiesību, ka ir jārunā par pierādāmām lietām, par to, ka jābūt ir atbildīgam, ir jāpilda likums.

Man rodas pamatots jautājums – kam jūs to visu sakāt? Uz ko jūs to visu attiecināt? Jo, ja jūs to vēlaties attiecināt uz sabiedrību, ja jūs vēlaties, lai sabiedrība rīkotos atbildīgi, ievērotu likumu, tad, manuprāt, varai jau pirmām kārtām vajadzētu parādīt šo piemēru, ka jūs esat atbildīgi šajā situācijā, ka jūs ievērojat likumu. Un šeit es gribētu atgādināt pāris lietas. Viens – tas, ko jūs atceraties, iepriekšējās sesijas izskaņā, tas ir, pirms lielā vasaras pārtraukuma, mēs sākām izskatīt to, cik tad atbildīgi, cik likumpaklausīgi vara ir rīkojusies šinī situācijā. Es nemaz nepieminēšu šeit mediķus, cik atbildīgi, cik likumpaklausīgi jūs bijāt, lemjot par viņu atalgojumu.

Es tagad runāju par šiem masku un respiratoru iepirkumiem, kur izrādījās, ka šis process ir noticis ļoti tālu no tā, lai to nosauktu par atbildīgu un likumam atbilstošu. Viens no pieprasījumiem, kas bija saistībā ar šo masku iepirkumiem, ar šo respiratoru un masku iepirkumiem, bija, ka reklāmas kompānija... reklāmas aģentūras kompānija bija uzvarējusi iepirkumā... kurš pēc tam tika iepirkts, apejot likuma procedūras. Kad paprasīja varai paskaidrot, iedot pamatojumu, kāda tad īsti ir šī procedūra, kā tas viss ir noticis, vara to nespēja izdarīt.

Tālāk. Tika stāstīts, ka šīs maskas, šie respiratori ir atbilstoši. Tad, kad varai paprasīja – iedodiet šīs pierādāmās lietas, reāli šos sertifikātus, kur, kam konkrēti tie ir bijuši taisīti, joprojām vara to nav izdarījusi, jo diemžēl sākās šis vasaras pārtraukums. Pa šo laiku ir norisinājušās daudzas citas interesantas lietas, atnākuši jauni fakti par vienu citu afēru, ko jūs visi zināt ļoti labi, – par OIK afēru, kuru šodien mēs skatīsim šeit nākamajā sēdē. Pavisam drīz. Un es gribēšu redzēt, kā jūs pieņemsiet atbildīgu, likumpaklausīgu lēmumu, kā jūs reaģēsiet uz šīm pierādāmām lietām, kur jūs redzēsiet uzskatāmi, kā šī afēra tiek piesegta un turpināta. Turpināta krāpniecība sevišķi lielos apmēros.

Un, ja mēs tagad atgriežamies atpakaļ pie šīm pašām maskām, tad mēs noskaidrosim tagad, kā tad īsti ir bijis ar tiem visiem iepirkumiem. Ja jūs sakāt, ka jūs esat gatavi būt atbildīgi un pildīt likumu un ka jūs esat gatavi nikni sodīt Gobzema kungu par viņa pseidoekspertīzi, tad es ceru, ka ar tādu pašu bardzību jūs attieksieties arī pret saviem ministriem, kuri veica šādas pseidoekspertīzes, iespējams, attiecībā uz miljoniem masku un respiratoru un pakļāva sabiedrību veselības un, iespējams, arī dzīvības briesmām. Un jums būs iespēja visai sabiedrībai pierādīt, ka jūs tiešām esat atbildīgi šajā situācijā un likumpaklausīgi, jau šodien jums to būs iespēja pierādīt attiecībā uz OIK afēru. Aicinu visus sekot līdzi un izdarīt savus secinājumus! Ir vārdi, un ir darbi. Un es vēlos, lai vara būtu atbildīga par to, ko tā runā, un par to, ko tā dara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Atgādināšu, ka masku lietošana tika noteikta, tāpēc ka šīs maskas samazina, es vēlreiz uzsveru vārdu – samazina! –, ja nu kādam nav skaidrs, inficēšanās iespēju, samazinot izdalījumus no katras konkrētas personas.

Cits man nekas nav piebilstams, izņemot to, ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret – 4, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – 15 minūtes un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 29. oktobrī, tas ir, šodien.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.)... Vai ir priekšlikumi par citu kārtību? (Dep. J. Stepaņenko: "Jā!")

Lūdzu atvērt sadaļu "Procedūra".

Lūdzu pieteikties deputātus, kas vēlas iesniegt citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, tā jau... tā, nav vēl laiks. Ir jau laiks sācies vai nav?

Sēdes vadītāja. Termiņu nosakiet.

J. Stepaņenko. Kolēģi, tā jau ir krāpniecība, jo es arī piedalījos tajā sēdē...

Sēdes vadītāja. Nosauciet termiņu. Mēs šobrīd nedebatējam.

J. Stepaņenko. Es piedalījos tajā sēdē, un termiņš tika noteikts – viena diena, nevis 15 minūtes. Es aicinu būt konsekventiem. Viena diena – līdz rītdienas pulksten 17.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumiem termiņš viena diena – līdz šā gada 30. oktobra pulksten 17.00.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Rancāna kungs, jūs mani pārsteidzāt. Vai komisija...

Sēdes vadītāja. Vai varat pateikt priekšlikumu termiņu?

E. Papule. Jā, viena stunda, viena stunda. Un tomēr pabeigšu. Rancāna kungs, jūs mani pārsteidzāt... skatoties uz priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad mums ir jābalso par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tā ir viena diena, respektīvi, šā gada 30. oktobris pulksten 17.00, ko piedāvā deputāte Jūlija Stepaņenko.

Lūdzu atvērt procedūras sadaļu, lai mēs varam balsot par Stepaņenko kundzes priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" – šā gada 30. oktobris pulksten 17.00! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 56, atturas – 1. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Otru termiņu priekšlikumiem piedāvā Saeimas deputāte Evija Papule. Tā ir viena stunda, respektīvi, šā gada 29. oktobris pulksten 12.30. Par to mēs šobrīd balsosim. Varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" – šā gada 29. oktobris pulksten 12.30! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – nav. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts. (Starpsaucieni.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Rancānam.

Šeit izskan, kolēģi...

J. Rancāns (JK).

Es dzirdēju aptuveni to, ko vēlējās teikt mums Papules kundze. Es gribētu teikt, ka, jā, sākotnēji šis komisijas lēmums bija – noteikta viena diena, tomēr, redzot straujo Covid-19 izplatību, šā gada 27. oktobra sēdē pie "Dažādi" šī termiņa iesniegšana tika pārlemta, jo ir nepieciešams ātrāk pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rancāna kungs, par skaidrojumu. Tātad šā gada 27. oktobra sēdē šis jautājums komisijā ir lemts. Tātad spēkā paliek komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes – līdz šā gada 29. oktobra pulksten 11.45 un izskatīšana šā gada 29. oktobra Saeimas ārkārtas sēdē. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā" (Nr. 793/Lp13). Un uz otro lasījumu saņēmām vienu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikumu, kurā lūgts papildināt likumprojektu ar norādi uz likuma spēkā stāšanās laiku, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi! Vēlreiz informēju, ka spēkā stājas jauna procedūra. Tātad, ja nu kāds deputāts pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu, ir iespēja to darīt, nospiežot pogu "pieprasa balsojumu".

Tātad deputāti 1. priekšlikumu atbalsta.

A. Muižniece. Tātad priekšlikumi ir izskatīti. Un attiecīgi komisija ir atbalstījusi arī visu likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Dziesmu un deju svētku likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"".

Uz otro lasījumu Veselības ministrija iesniedza piecus priekšlikumus, kurus, izskatot atbildīgajā komisijā, nemainot priekšlikuma būtību, drusciņ pielaboja. Un līdz ar to mums ir 10 priekšlikumi, kuri mums jāizskata.

1. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Orlova kungs, vienu mirkli. Paldies, ka mēs sākām šo likumprojektu izskatīt. Mums tehnisku iemeslu dēļ ir nepieciešams 15 minūšu pārtraukums.

Godātie kolēģi! Mums ir vajadzīgs pārtraukums. Tātad 15 minūtes – līdz pulksten 11.45. Pulksten 11.45 turpināsim tālāk skatīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Vēl deputātu reģistrācija.

Paldies. Tā sekmīgi notikusi. Atgriezīsimies pulksten 11.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"".

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs. Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Kā es jau teicu, mums ir 10... iesniegti 10 priekšlikumi.

Par 1. priekšlikumu, kuru iesniedza veselības ministre Ilze Viņķele. Viņš radās pēc tam, kad Latvijas Ārstu biedrība vērsās pie Veselības ministrijas un norādīja uz to, ka sertificētiem ārstiem, kuri pilnveido savas zināšanas un mācās, apgūstot akreditētu medicīnas studiju programmu vienā no augstskolām, nav tādas iespējas, kāda ir parastiem studentiem, tas ir, dzīva cilvēka audu un orgānu, gan arī miruša cilvēka orgānu izmantošana apmācības procesā.

Šis jautājums bija izdebatēts sākumā ar speciālistiem un Veselības ministrijas pārstāvjiem, pēc tam viņš bija izdebatēts komisijas sēdes laikā. Un komisija, vienkārši viņu uzlabojot, sagatavoja savu redakciju, līdz ar to 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Orlovs. (Nav saklausāms.)... ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 3. – veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Orlovs. 4. priekšlikums, kuru izstrādāja atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 5. priekšlikumu iesniedza veselības ministre Ilze Viņķele. Un viņš daļēji atbalstīts un ir 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Orlovs. 6. priekšlikumu izstrādāja atbildīgā komisija. Un viņš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 7. priekšlikums no veselības ministres. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Orlovs. 8. priekšlikums no atbildīgās komisijas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 9. priekšlikums no Veselības ministrijas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Orlovs. 10. priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Un viņš guvis atbalstu no komisijas locekļiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tātad sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Laiks paziņojumiem.

Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe Ilze Indriksone, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Bondaram. (Dep. M. Bondars kaut ko bilst. Troksnis.)

Bondara kungs lūdz paziņot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks darbu pēc piecām minūtēm attālināti.

Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Aicinu deputātus... Labdien, kolēģi! Aicinu deputātus sanākt uz deputātu atbalsta grupu maziem un vidējiem lauksaimniekiem 304. kabinetā Pieprasījumu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Un vēl viens paziņojums Prezidija vārdā. Tātad ir paredzētais pārtraukums 30 minūtes, un Prezidijs lēmis, ka 8. oktobra sēdes darba kārtību turpināsim izskatīt 15 minūtes pēc 29. oktobra sēdes darba kārtības izskatīšanas. Abi pārtraukumi tiek apvienoti, un pārtraukums ir 45 minūtes, tas nozīmē, ka darbu atsāksim pulksten 12.40.

Kolēģi, tātad 8. oktobra sēde pulksten 12... 12.40.

Vēl sēdes dalībnieku reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi noslēgusies.

Līdz ar to šā gada 29. oktobra ārkārtas sēdi slēdzu.