Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas trešā sēde 2020. gada 23. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, sākam Saeimas 2020. gada 23. janvāra sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā" (Nr. 489/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Valsts robežsardzes likums" (Nr. 490/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 15. februārim". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā... lūdz izslēgt no darba kārtības darba kārtības 18. punktu – likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (Nr. 513/Lp13) – un iekļaut to Saeimas 2020. gada 30. janvāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Karina Sprūde, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis un Dana Reizniece-Ozola lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par Latvijas Republikas rīcību gadījumos, kad kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts lemj par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Kā mēs visi zinām, pagājušajā Saeimas sēdē mēs kopīgi vienojāmies par Saeimas lēmuma projektu – par lūgumu Dānijas atbildīgajām iestādēm palīdzēt mums atrisināt šo juridisko problēmu ar Latvijas pilsones Kristīnes Misānes neizdošanu trešajai valstij.

Vakardien mums bija Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēde, kurā mēs arī apskatījām dažādus rīcības variantus, piesaistot visas – pilnīgi visas! – atbildīgās iestādes un praktiski gudrākos Latvijas juristus, lai saprastu, kā mēs varētu rīkoties šajā nestandarta situācijā. Sēdē izskanēja vairāki apsvērumi par to, kā mēs varētu rīkoties, dažādas problēmas, kuras mēs varētu atrisināt, arī izmantojot šo situāciju, bet primārais ir, protams, panākt to, lai mūsu, Latvijas, pilsone tiktu atgriezta Latvijā, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 98. pantu.

Godātie kolēģi! Mēs nolēmām steidzami rīkoties. Mēs steidzami sagatavojām likumprojektu sadarbībā ar tiesību zinātņu doktori Baibu Rudevsku, kura arī... vērojot visu šo situāciju, gan debates pagājušajā Saeimas sēdē, gan arī sekojot līdzi šai informācijai publiskajā telpā, gan arī iepazīstoties ar visiem dokumentiem... Tas rīcības modelis, ko mēs vēlamies piedāvāt gan atbildīgajai komisijai, kuru... mēs aicinām, lai būtu noteikta ne tikai Juridiskā komisija... Līdzatbildīgā varētu šajā gadījumā būt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ja reiz mēs esam sākuši šķetināt šo lietu kopīgi.

Un viens no rīcības modeļiem šajā gadījumā būtu izveidot ietvaru, likumisko ietvaru, Ģenerālprokuratūras rīcībai šādos gadījumos, gan šobrīd, gan arī turpmākajos gadījumos... protams, arī nosakot galvenos principus, kuri būtu jāievēro iestādēm, ja ir saņemts lūgums par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij.

Svarīgi ir tas, lai šis likums kā speciālais likums attiecībā pret Kriminālprocesa likumu varētu darboties arī attiecībā uz tām situācijām, kuras šobrīd ir iesākušās (konkrēti Kristīnes Misānes lieta). Mēs nevaram izveidot speciālu normu, kas grozītu, piemēram, atbildību par rīcību, ko kāds ir izdarījis, bet šajā gadījumā mēs varam dot pilnvarojumu Ģenerālprokuratūrai pārkvalificēt lietu vai arī pilnvarojumu Ģenerālprokuratūrai nekavējoties rīkoties, izskatot jaunatklātos apstākļus un ierosinot lietu... tādā veidā, lai šī nodošana, šī Latvijas pilsoņa nodošana, atbilstu apcietinājuma pamatlēmumam.

Tāpēc, godātie kolēģi, mēs tiešām ļoti lūgtu jūs uz sadarbību. Šajā gadījumā mēs ļoti lūdzam jūs nodot šo likumprojektu komisijai. Un šis likumprojekts, protams, arī ir nodots... arī topošajai darba grupai, kura jau, es saprotu, ar rītdienu vai jau šodien ir... jau ķērusies pie situācijas risināšanas. Un mēs arī ļoti ceram, ka arī šis likumprojekts tiks izmantots par pamatu varbūt kāda... teiksim, vienam no rīcības modeļiem Kristīnes Misānes lietā. Un ir ļoti svarīgi tas, ko arī Kristīnes Misānes tuvinieki izteica arī pēc vakardienas sēdes, vēlreiz uzsverot to, – ka mums ir tiešām jāizmanto visi juridiskie instrumenti un, protams, arī visi diplomātiskie instrumenti, kuri ir mūsu rīcībā, lai Kristīne Misāne netiktu izdota trešajai valstij. Tāpēc, kamēr mūsu amatpersonas turpina sadarbību ar Dānijas atbildīgajām iestādēm, ar amatpersonām, liek lietā visus diplomātiskos instrumentus, mēs ceram, ka arī šis juridiskais instruments palīdzēs šīs situācijas risināšanā.

Tāpēc, kolēģi, mēs ļoti lūdzam jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – "Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos".

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Lūdzu!

E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātais Prezidij! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ministri! Ekselences!

"Un visa plašā pasaule/ Ir liela, smaga asara." Šie dzejnieka Jāņa Poruka vārdi trāpīgi izteic pašreizējo starptautisko situāciju.

Spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos un citur pasaulē arī šogad ietekmēs gan reģionālo, gan globālo drošības situāciju un arī mūsu ārpolitisko dienaskārtību. Latvijas ieskatā, tālākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas jautājums, ir panākams tikai politiskā dialoga un diplomātijas ceļā.

Tikpat būtiska būs situācijas attīstība Sīrijā, Jemenā, Lībijā un Venecuēlā. Lai arī Normandijas formātā ir panākts zināms progress Minskas vienošanās izpildē un sagūstīto personu apmaiņā, tomēr situācija Ukrainā nav kardināli mainījusies. Krievijas agresīvā politika Ukrainā turpinās.

Nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kur viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēka faktors. Kūstošie ledāji Arktikā, milzīgais piesārņojums jūrās un okeānos, ilgstošie un postošie ugunsgrēki Austrālijā, Āfrikā un Amazones mūžamežos rada neatgriezeniskus zaudējumus visam dzīvajam uz mūsu planētas.

Lai mazinātu cilvēku postošo ietekmi uz vidi, nepietiek ar skaļiem lozungiem vai politiķu un diplomātu pieņemtām rezolūcijām. Risinājums ir tikai kopēja un solidāra visu valstu līderu un sabiedrību izpratne par nepieciešamību pasargāt mūsu planētu no iznīcības. Tāpēc ir atbalstāmi jaunās Eiropas Komisijas priekšlikumi Eiropas Zaļajam līgumam, lai panāktu reālu klimata neitralitāti.

Savukārt Ķīnas pieaugošā iesaiste globālajos procesos rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus. Ķīna intensīvi investē Eiropas kritiskajā infrastruktūrā, iegūstot kontroli pār uzņēmumiem, kā arī palielinot savu klātbūtni Eiropas kaimiņos – Arktikā un Āfrikā. Ķīna ir Eiropas partneris un sāncensis vienlaikus.

"Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud." Šiem "Eiropas tēva" Robēra Šūmaņa deklarācijas vārdiem, kurai šogad atzīmēsim 70. gadskārtu, ir jābūt centrā ikviena politiķa un diplomāta darbā.

Lai cik dramatisks liktos pērnais gads, tieši pūles un centieni saglabāt starptautisko kārtību, drošību un mieru arī šogad būs īpaši vajadzīgi reģionālajiem un globālajiem spēlētājiem, tostarp Eiropas Savienībai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Indijai un Krievijai.

Godātie kolēģi! Šodien aprit tieši gads, kopš Saeima apstiprināja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdību. Viens no valdības deklarācijas atslēgvārdiem ir "drošība". Un tas nav nejauši izvēlēts. Tas ir īpaši attiecināms, domājot par mūsu valsts sociālekonomisko, finanšu stabilitātes, militāro, iekšējo un ārējo drošību.

Latvijas ārpolitikas mērķis ir nemainīgs: stiprināt Latvijas drošību un labklājību, veicinot Eiropas Savienībai ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un prognozējamību.

Latvijas ārpolitiskā doktrīna balstās šādos elementos.

Pirmkārt, aktīvi veidot Eiropas Savienību kā ģeopolitisku spēlētāju, kas spēj ietekmēt gan globālus, gan reģionālus procesus. Eiropas Savienībai ir jākļūst par vērtību, klimata un drošības lielvaru. Mums ir jāspēj projicēt stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Eiropas Savienībai ir jāattīsta sava drošības kapacitāte.

Otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais partneris gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama.

Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu.

Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas veicina sadarbību ar mūsu Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un Eiropu. Lielu potenciālu redzam, piemēram, Trīs jūru iniciatīvā.

Treškārt, Latvija stingri iestājas par starptautisko tiesību un likuma varas principu ievērošanu starptautiskajās attiecībās.

Ceturtkārt, mēs iestājamies par visaptverošu politisko un ekonomisko sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.

Piektkārt, mēs veicinām stabilitātes un drošības telpas izvēršanu gan Eiropas austrumu, gan dienvidu kaimiņreģionos. Mēs atbalstām gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanos, ja tiek izpildīti visi kritēriji, un ticam, ka tas nāk par labu mums un kandidātvalstīm.

Visbeidzot – mēs esam gatavi sadarbībai ar valstīm, ar kurām mums ir būtiskas domstarpības. Jo ticam, ka atklāts un godīgs dialogs, kas ir balstīts uz savstarpēju cieņu un atbilst pušu interesēm, ir pamats attiecību veidošanai, bet tas nenozīmē kompromisus principiālos jautājumos.

Dāmas un kungi! Latvijas aktīva dalība starptautiskajās organizācijās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā, NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, ir viens no instrumentiem, lai stiprinātu mūsu valsts suverenitāti, tiesiskumu, drošību un ekonomisko izaugsmi.

Mūsu stratēģiskais partneris – Amerikas Savienotās Valstis – sniedz nenovērtējamu atbalstu mūsu aizsardzībai. Tāpat mūsu sabiedrotie no citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši Kanādas, kā arī Spānijas, Itālijas, Čehijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Albānijas un Melnkalnes.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ASV praktiskā iesaiste mūsu reģiona drošības stiprināšanā nekad nav bijusi tik liela un jūtama kā šobrīd. Par to mēs sakām paldies mūsu draugiem un sabiedrotajiem.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Nav šaubu, ka pēc breksita gan Eiropas Savienībai, gan Apvienotajai Karalistei nāksies iet cauri jaunai institucionālai un politiskai transformācijai. Taču šis faktors nedrīkst ietekmēt Eiropas Savienības turpmāko vienotību kritiski izšķirošos jautājumos.

Mēs atbalstīsim aktīvu Eiropas Savienības darbu pie nākotnes attiecību līguma ar Apvienoto Karalisti, jo mūsu valstij ir būtiski nostiprināt ciešas turpmākās attiecības ar Lielbritāniju, ņemot vērā mūsu drošības un ekonomiskās intereses un nozīmīgo valstspiederīgo kopienu, kura tur dzīvo un strādā.

Lai kā dažam labam gribas domāt, taču pēc breksita procesa Eiropas Savienība nekļūs par vēstures artefaktu. To līdzās citiem eksponātiem nenovietos Eiropas muzejā Briseles centrā ar uzrakstu, citējot nu jau leģendāru britu politiķi, – "Es reiz biju nākotne". Tāpēc mums būs daudz jāstrādā pie Eiropas nākotnes veidošanas. Šeit lielu cerību lieku uz Eiropas nākotnes konferences organizēšanu. Taču diskutējot atcerēsimies arī Šūmaņa vārdus: "Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. [..] To veidos konkrēti sasniegumi!"

Dāmas un kungi! Latvija Eiropas Savienībā ir jau vairāk nekā 15 gadus. Ir pienācis brīdis, kad esam pietiekami pieredzējuši un varoši ne tikai sekot Eiropas Savienības politikām, bet spēt tās ietekmēt atbilstoši Latvijas interesēm. Vairākās jomās Latvija ir līdere, piemēram, dezinformācijas apkarošanas un kiberdrošības jomā.

Līdz ar jauno Eiropas Komisiju ir definētas jaunas politiskās prioritātes. Un tās ir – Eiropas zaļais kurss, ekonomika cilvēku labā, digitālā laikmeta Eiropa un spēcīga Eiropa pasaulē.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos, jo tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm un garantē demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanos, drošību un stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Protams, Eiropas Savienībai ir robežas. Tā nav bezizmēra. Eiropas Savienības paplašināšanās politikai ir jābūt atvērtai tām valstīm, kas atbilst iestāšanās kritērijiem, īpaši Ziemeļmaķedonijai un Albānijai.

Latvija arī turpmāk atbalstīs mūsu draugus no Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Latvija arī turpmāk iestāsies par iesaldēto konfliktu risināšanu, valstu teritoriālās nedalāmības principu ievērošanu. Latvija arī konsekventi ievēros Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.

Gan Eiropas Savienības, gan Rietumbalkānu, gan Austrumu partnerības valstu valdībām ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība nozīmē fundamentālas pamatvērtības – brīvību, demokrātiju un likuma varu. Tas ir arī jautājums par cilvēktiesību standartiem, izpratni par patiesu demokrātiju un brīvu pilsonisko sabiedrību, citiem vārdiem, eiropiešiem ir jārīkojas kā eiropiešiem.

Dāmas un kungi! Vēlos pēc iespējas ātrāk pieredzēt to dienu, kad Latvija Eiropas Savienības kopējā budžetā vairāk iemaksās nekā saņems. Taču šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir panākt labvēlīgus nosacījumus nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā.

Budžetu ietekmēs gan Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, gan jaunās prioritātes. Vienlaikus jau tagad ir skaidrs, ka arī nākamajā daudzgadu budžeta periodā Latvija saņems vairāk nekā iemaksās.

Līdz ar Latvijas ekonomisko izaugsmi un izmaiņām Eiropas Savienības budžeta struktūrā ir jāmainās arī Latvijas institūciju, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrības uztverei par Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Latvijai jāspēj attīstīt spējas piesaistīt finansējumu arī no jaunajām Eiropas Savienības programmām.

Aicinu visas nozares iesaistīties un aktīvi diskutēt par Latvijas tālākās attīstības virzieniem sasaistē ar jaunās Eiropas Komisijas definētajām prioritātēm. Turpmāk, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, būs jābūt radošākiem un aktīvākiem.

Jau nākamajā septiņu gadu perspektīvā ir jāspēj sagatavot tādus projektus, kas būs ar augstu pievienoto vērtību un spēs konkurēt ar citiem projektiem finansējuma piesaistē.

Latvijā ir daudz radošu cilvēku un izcilu ideju, kuras nešaubīgi ir Eiropas un pasaules līmenī. Mūsu valstī jau šobrīd viens no visstraujāk augošajiem eksporta segmentiem ir informācijas tehnoloģiju preču un pakalpojumu eksports.

Latvijā ir daudz lielisku jaunuzņēmumu. Mums ir visas iespējas kļūt par līderi 5G tehnoloģiju ieviešanā. Un tas ir jāizmanto, jo 5G ir stāsts par globālo sāncensību Eiropas Savienības un visas pasaules mērogā.

Godātie deputāti! Tieši pirms gada no šīs tribīnes sacīju, ka cīņa ar finanšu noziegumiem un starptautisko sankciju ievērošana ir vispārpieņemta norma Rietumu finanšu pasaulē. Ja kāda valsts to neievēro, tirgus mehānismi vai citas valstis no tās norobežojas. Cīņa ar finanšu noziegumiem ir svarīga ne tikai tāpēc, ka to prasa likums, bet vispirms tāpēc, ka tas ir pareizi.

Pagājušajā gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā. Pērnais bija reālas rīcības gads. No Latvijas puses sekoja ātrs un profesionāls darbs, savedot kārtībā likumdošanas un sankciju koordinācijas politikas procesu.

Vakar publicētajā Moneyval novērtējumā līdzšinējais darbs ir vērtēts ar plusa zīmi. Lai gan darbs vēl nav pabeigts, tomēr ceram, ka līdzšinējais veikums būs pienācīgi novērtēts arī turpmāk.

Ir svarīga neiecietīga attieksme pret naudas atmazgāšanu. Ir jāpieliek pietiekamas pūles, lai, cik vien tas iespējams, atklātu un apturētu šādas naudas plūsmas. Vienlaikus nedrīkst nonākt situācijā, kad tiek pārspīlēts un cieš godīga uzņēmējdarbība.

Šajā ziņā Latvijai jāturpina strādāt, lai radītu visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai valsts kopā ar privāto sektoru rastu konkrētus risinājumus un risku pārvaldība kļūtu samērīgāka.

Mūsu līdzšinējā pieredze un 2018. gada satricinājumi finanšu sektorā norāda uz vienu būtisku mācību – ja gribam, lai mūs uztver par nobriedušu valsti, tad arī jāuzvedas nevis kā pusaudzim, kurš savu istabu sakopj tikai tad, kad vecāki trešo reizi sabļauj, bet kā pieaugušajam, kurš apjēdz, ka neviens cits viņa vietā māju netīrīs. Un mēs nedrīkstam atslābt.

Godātie Saeimas deputāti! Latvijas pieredze rāda, ka izaugsme un labklājības pieaugums iet roku rokā ar atvērtību pasaulei, uzticamu sabiedroto klātbūtni un spēju pieņemt atbildīgus lēmumus Latvijas kā tirdzniecības partnera un investīciju vietas pievilcībai.

Mēs nevaram atļauties dreifēt kādā bezvēja zonā vai pelēkas dūmakas aizsegā. Mums ir jādara viss, lai Latvija būtu drošs un uzticams partneris gan ekonomikā, gan starptautisko attiecību arēnā. Šeit vislielākā atbildība ir valdībai, Saeimai un katram mums individuāli.

Kopā ar saviem Eiropas Savienības partneriem šogad mēs turpināsim strādāt pie jaunu brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanas, tostarp ar Austrāliju, Jaunzēlandi. Raugāmies arī uz līguma ar Mercosur jeb Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku pabeigšanu. Esam ieinteresēti Eiropas Savienības un Indijas brīvās tirdzniecības sarunu atsākšanā.

Nozīmīga loma Latvijas ekonomisko attiecību veicināšanā ir Latvijas diasporas pārstāvjiem. Jau pašlaik dažādās pasaules malās mītošie profesionāļi ar savām zināšanām un kontaktu loku palīdz apzināt iespējas un partnerus arī Latvijas uzņēmējiem. Tas ir jāizmanto arī turpmāk!

Diasporas politika ir kļuvusi par patstāvīgu politikas jomu. Tradicionāli nozīmīga ir mūsu sadarbība latviešu valodas un kultūras uzturēšanā, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšanā. Tas turpināsies. Bet arvien lielāku nozīmi iegūst mūsu spēja veidot dinamisku sadarbību ekonomikā, zinātnē, sportā, piesaistīt Latvijai nepieciešamo ekspertīzi veselības, finanšu, ekonomikas un citās nozarēs.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu.

Mēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija.

Šis ir arī laiks, kad vēstures notikumi un atceres dienas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu politikā un diplomātijā.

Mēs ar cieņu pieminam miljoniem upuru, kuri gāja bojā Otrajā pasaules karā. Mēs augstu novērtējam sabiedroto karavīru ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē.

Šogad tiks atzīmēti 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un Tālajos Austrumos. Mēs saprotam, ka Hitlera Trešajā reihā brīvas Latvijas nebūtu.

Vienlaikus mēs nosodām pēdējā laika Krievijas amatpersonu un propagandas centienus attaisnot Staļina agresīvo un noziedzīgo pirmskara diplomātiju. Molotova–Ribentropa pakta noslēgšana, sadalot Eiropu ietekmes sfērās, uzbrūkot Polijai, okupējot Baltijas valstis un izraisot Ziemas karu pret Somiju, ir šīs ārpolitikas tiešs rezultāts.

Saeimas 16. janvāra paziņojums par Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību skaidri definē Latvijas nostāju šajā jautājumā.

Šis aspekts no Latvijas ārlietu dienesta prasa arī konsekventu pieeju vēstures jautājumu skaidrošanā un objektīvas vēsturiskās atmiņas veidošanā. Tādēļ Baltijas valstu, Polijas un citu sabiedroto cieša, saskaņota rīcība un vienota vēstījuma paušana Eiropas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanā ir gan stratēģiski svarīga, gan tai ir simboliska nozīme.

Kamēr Krievija turpinās pārrakstīt vēsturi, svinēt suverēnu valstu okupāciju un attaisnot totalitāra režīma rīcību, kā arī turpinās agresiju pret Ukrainu un Gruziju, bezprincipu drošības telpa "no Lisabonas līdz Vladivostokai" nav iespējama.

Godātie deputāti! Šogad atzīmēsim Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas 75. gadadienu. Lai gan Latvija nevarēja būt to valstu vidū, kuras 1945. gadā apvienojās šajā organizācijā, tieši ANO bija pirmā starptautiskā organizācija, kurā Latvija iestājās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas.

Latvija ANO un citās starptautiskajās organizācijās ir konsekventi iestājusies par starptautisko tiesību un valstu teritoriālās integritātes ievērošanu. Lai gan ANO un tās institūcijas ir tikušas pamatoti kritizētas gan par neveiksmēm miera un cilvēktiesību nodrošināšanā pasaulē, gan par citām lietām, tā joprojām ir neaizstājams starptautisko tiesību sargs. Tādēļ Latvija pērn ir atzinusi ANO Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju.

Mūsdienu drošības izaicinājumu situācijā daudzpusējā sadarbība jeb multilaterālisms, kas balstās uz noteikumiem un starptautiskajām tiesībām, ir pamats starptautiskajai kārtībai.

Nacionālās drošības interesēs, kā arī lai vairotu Latvijas ietekmi un atpazīstamību, Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu laikā no 2026. līdz 2027. gadam.

Nelielām valstīm dalība ANO Drošības padomē dod iespēju piedalīties un būt redzamām pasaulē svarīgāko drošības jautājumu risināšanā. Vienlaikus šī dalība simbolizē valsts briedumu un spēju uzņemties atbildību par pasaules mēroga procesiem.

Kandidēšanas kampaņa kļūst par ieguvumu, palielinot Latvijas atpazīstamību un popularizējot mūsu tautsaimniecības nozares globālā mērogā. Piemēram, Latvijas uzņēmējiem šī kandidēšana var kļūt par praktisku ieguvumu kontaktu atrašanā un produktu un pakalpojumu reklamēšanā.

Lai sagatavotos Latvijas kandidēšanai un darbam ANO Drošības padomē, valdība formulēs Latvijas kandidēšanas kampaņas saturiskās prioritātes.

Šajā kontekstā Ārlietu ministrija gatavo arī Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes turpmākajam periodam. Attīstības sadarbības instrumenti nodrošina Latvijas iesaisti un redzamību ārpus tradicionālajiem reģioniem.

Ir nepieciešams palielināt attīstības sadarbībai atvēlēto finansējumu. Tas ir praktisks Latvijas ārpolitikas instruments, ar ko varam atbalstīt pozitīvas pārmaiņas un attīstību gan pasaulē, gan reģionos.

Ekselences, dāmas un kungi! Savā un Latvijas ārlietu dienesta vārdā īsi pirms Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 99. gadadienas vēlos pateikties par sadarbību visiem mūsu sadarbības partneriem Saeimā, kolēģiem valdībā, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Īpašu paldies saku diplomātiem, konsulārajām amatpersonām un ārlietu dienesta darbiniekiem par viņu devumu, pārstāvot un aizstāvot Latviju pasaulē.

Mums priekšā ir interesants un izaicinājumiem bagāts gads. Strādāsim kopā mūsu valsts un tautas labā!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai. Lūdzu!

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Lūdzu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka deputāte apvieno abus debašu laikus? Iebildumu nav. Lūdzu!

D. Beitnere-Le Galla. Paldies.

Godātais Kariņa kungs! Rinkēviča kungs! Godātie deputāti, ekselences, dāmas un kungi! Man ir pagodinājums un atbildība Saeimas vārdā sniegt uzrunu Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces kundzes vietā. Viņa šobrīd uzturas darba komandējumā Izraēlā, tiešā veidā īstenojot parlamentāro diplomātiju.

Dāmas un kungi! Mēs turpinām svinēt Latvijas simtgadi. Un šajā sakarā mūsu valsts nodibināšana, tās de iure atzīšana, kā arī vēlāk inkorporācijas neatzīšana, neatkarības atjaunošana un tās nosargāšana nav bijusi iedomājama bez mūsu draugu un sabiedroto valstu atbalsta. Kopš Neatkarības kara līdz mūsdienām mums vienmēr blakus ir sabiedroto valstis, kas ir uzticējušās Latvijai un mūs atbalstījušas starptautiski sarežģītos apstākļos.

Drošības jomā aizvadītais gads bija dažādu satraucošu ziņu pilns. Taču NATO 70. gadadienai veltītajā Londonas samitā pieņemtie lēmumi un ASV Kongresa apņemšanās par militārās klātbūtnes Latvijā nostiprināšanu vairo mūsu drošību un vēlreiz pierāda, ka Latvijas transatlantiskās saites kļūst arvien ciešākas. Esam ļoti pateicīgi par Kanādas vadītās NATO kaujas grupas Latvijā klātbūtni, tajā dien arī Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas karavīri. Paldies jums!

Nākamais gads Eiropā būs sarežģīts – Eiropas Savienība piedzīvos pirmo tās dalībvalsts izstāšanos, un tam neizbēgami būs ietekme arī uz mūsu dienaskārtību. Taču šajā vingrinājumā mums jau ir iestrādes, mēs vienkārši turpināsim darbu. Mēs iestāsimies par Latvijas un Eiropas Savienības interesēm, vienlaikus saglabājot labas attiecības ar Apvienoto Karalisti. Latvijas institūcijām ir jātiecas pilnveidot savu darbību, lai labāk aizstāvētu tur dzīvojošo mūsu valstspiederīgo intereses.

Mazai atkāpei. Pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā izskanējušās asās diskusijas par Latvijas pilsoņu tiesību aizstāvēšanu izgaismo iesaistīto valsts institūciju savstarpējās izpratnes un sadarbības trūkumu. Mums ir daudz deklaratīvu paziņojumu par cilvēka svarīgumu, bet mums trūkst drosmes izkāpt no normatīvā rāmja, cilvēkam nokļūstot likumos nefiksētajās zonās. Likums apstākļus fiksē bieži ar nokavēšanos. Un, lai no tā maksimāli izvairītos, mēs kā likumdevēji gribētu strādāt aktīvāk. Tāpat ceram, ka vienota institūciju izpratne un darbība sekos, ieviešot dzīvē Diasporas likumu, kam jāvairo vēlme tautiešiem atgriezties Latvijā.

Tāpat mums jābūt stingriem, aizstāvot mūsu pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, vienlaikus raugoties nākotnē, kurā Latvija savā pārticībā jau pati kļūst par donorvalsti. Mēs visi vēlētos, lai tas notiktu pārskatāmā nākotnē. Aktīvi sekosim diskusijām par Eiropas nākotni un tuvākā perspektīvā spēsim dinamiski iekļauties arī Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanā, lai īstenotu Eiropas Savienības klimata mērķus. Tas pavērtu jaunas iespējas ne tikai mūsu zinātniekiem un uzņēmējiem, bet arvien vairāk liktu mainīt visas sabiedrības uzskatus par mūsu ietekmi uz klimatu un parādītu saistību starp rīcību un sekām. Turklāt jāņem vērā, ka 2020. gadā klimata jautājums būs arī viena no Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm. Un mēs visi esam aculiecinieki šai ziemai un arī postošajiem Austrālijas ugunsgrēkiem.

Par ekonomiku. Tā kā ārpolitikai ir cieša saistība arī ar ekonomiku, vēlos uzsvērt, ka ārlietu dienests, dažādās institūcijas un uzņēmēji ir tie, kas diendienā vairo Latvijas eksportu un ekonomikas izaugsmi kopumā. Šie centieni nes augļus, un es zinu, ka pēc finanšu sektora kapitālā remonta mēs spēsim attīstīties arvien lielākiem soļiem, iemantojot lielāku ārvalstu investoru uzticību.

Ar gandarījumu var secināt, ka līdzšinējā mūsu diplomātisko pārstāvniecību tīkla paplašināšana ir bijusi pamatota un nesusi gaidītos augļus, sniedzot ieguldījumu mūsu ekonomikā. Šogad Saeimā turpināsim diskusijas par iespējām atvērt jaunas vēstniecības Latīņamerikā, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā. Taču gribu teikt, ka lēmums par līdzekļu nepiešķiršanu vēstniecības atvēršanai Austrālijā bija trieciens valsts tēlam un sarūgtināja tur dzīvojošo diasporu. Šajā sakarā es izmantoju iespēju un no šīs augstās mūsu valsts tribīnes gribu pateikties mūsu goda konsuliem Austrālijā par viņu ieguldīto darbu. Es vēlos pateikties visiem goda konsuliem plašajā pasaulē, kuri pārstāv Latviju, par ilggadējo ieguldījumu Latvijai.

Godātie klātesošie! Ārpolitiku veido neskaitāms aktoru kopums, un šajā sakarā vēlos vēlreiz uzsvērt starpinstitūciju sadarbību. Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets un Ārlietu ministrija arvien uzlabo savstarpējo sadarbības modeli. Tam labs piemērs ir pagājušā gada nogales notikumi, kad ātri tika panākta Ventspils ostas pārvaldes modeļa maiņa atbilstoši OECD ieteikumiem un kā rezultātā izvairījāmies no, iespējams, spēcīga ekonomiska trieciena, vienlaikus pieliekot punktu vienam lielam korupcijas ēnas posmam.

Saeimas un Ārlietu komisijas tiešais ikdienas darbs norit arī dažādās Saeimas komisijās, apspriežot Latvijas pozīcijas Ārlietu padomē un Vispārējo lietu padomē, kā arī atklāti un konstruktīvi diskutējot par plašu lokālo jautājumu loku. Pagājušajā gadā šajā ziņā ir noticis kvalitatīvs lēciens, jo jaunajā Saeimas sasaukumā deputāti pamatīgi un atbildīgi iztaujā ierēdņus par Latvijas pozīcijām un pievērš lielāku uzraudzību kopējam kontekstam. Mēs apņemamies šo tendenci saglabāt.

Saeimas deputātu pienākumos ir parlamentārās diplomātijas īstenošana. Dažādu līmeņu vizītēs, starptautiskās sanāksmēs un individuāli kā deputāti mēs īstenojam ārpolitikas funkciju ar savu stāju un klātbūtni. Parādām mūsu ieinteresētību sekot starptautiskajiem un reģionālajiem notikumiem, attīstot divpusējo sadarbību un veidojot koordinētu ārpolitiku.

Es gribētu uzsvērt divpusējo starpparlamentāro sadarbību, jo ne ar visām valstu parlamentārajām grupām mums ir divpusēja sadarbība. Arī ar Dāniju mums nav divpusēja... ko es gribētu uzsvērt. Šajā sakarā ir vērts atcerēties, ka 13. Saeimā ir nodibinātas 53 deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar valstu parlamentiem – 53 darba grupas –, tāpēc aicinu kolēģus būt arvien aktīvākiem un izmantot šo instrumentu proaktīvi. Nu, kā piemēru es varu minēt, ka pēc 10 gadu ilga pārtraukuma mums ir izveidojušās aktīvas divpusējās starpparlamentārās saites ar Francijas Nacionālo asambleju. Tas mūs ļoti iepriecina.

Šogad tiks svinēta Otrā pasaules kara beigu 75. gadadiena, un mūsu visu uzdevums ir skaidrot, ko šī uzvara nesa Latvijai. 16. janvārī Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas okupācijas 80. gadskārtu un nosodīja Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu. Latvijas parlaments noraida Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumus noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, tā norisi un noslēgumu. Šī mūsu nostāja skar ne tikai Latviju, tā ir svarīga arī Polijai, tā ir svarīga visai Baltijai, jo mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur arī Rietumvalstīm ir nepieciešama koordinēta, sistemātiska un ilgtermiņa pieeja cīņai ar dezinformāciju.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā ir veiksmīgs piemērs vienotai starptautiskajai sadarbībai stratēģiskās komunikācijas un informācijas manipulācijas izpētē. Tas ir ļoti svarīgi, ka šāds centrs atrodas Rīgā.

Saeimas ārpolitikas debatēs vēlos uzteikt Saeimas darbu Baltijas Asamblejā, Latvijai pārņemot prezidentūru visa gada garumā. Tās ietvaros noritēja daudzi pasākumi, kas tuvināja mūsu valstu deputātus, īpaši jaunos politiķus. Baltijas Asamblejai tas bija īpašs gads, jo svinējām ne tikai Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienu, bet arī atcerējāmies nozīmīgu un simbolisku notikumu mūsu valsts vēsturē, kas vēl joprojām rezonē visā pasaulē, – Baltijas ceļu.

Vēlos izcelt Saeimas delegācijas darbu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Delegācija stiprināja un atbalstīja Ukrainu, tādējādi centās atjaunot uzticību šai nozīmīgajai cilvēktiesību organizācijai. Delegācijai novēlēsim sekmes šajā gadā, kad mēs atzīmēsim 25. gadadienu Latvijas dalībai šajā organizācijā. Un kopā ar līdzīgi domājošām valstīm strādāsim pie organizācijas pamatvērtību uzturēšanas un aizsargāšanas.

Godātie kolēģi un klātesošie! Salīdzinot mūsu ārlietu dienesta pirmās simtgades sākumu ar šodienu, es nevaru neminēt kādu, manuprāt, simbolisku līdzību starp divām personībām. Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics lika pamatus Latvijas valstiskumam un ārlietu dienestam. Viņa vadībā atver pirmās Latvijas sūtniecības un panāk nozīmīgus lēmumus jaunas valsts ārpolitikas pamatu nostiprināšanā.

Šodien ārlietu dienestu ļoti starptautiski saspīlētā laikā, kur kļūdām var būt augsta cena, vada ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Jāpiemin, ka tāpat kā Meierovica kungs... katrs savos vēstures nogriežņos viņi ir nostrādājuši visilgāk iepretim citiem Latvijas ārlietu ministriem. Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics nostrādāja sešus gadus, bet Rinkēviča kungs uz šīs skatuves jau devīto reizi pēc kārtas.

Es pieņemu, ka, tā kā šajās debatēs mēdz daudz kritizēt, jūs noteikti dzirdēsiet daudz kritikas, un tieši tāpēc vēlos pateikties ārlietu ministram Rinkēvičam par viņa stāju, profesionalitāti un visām tām viņa īpašībām, ar kurām viņš spējis vadīt ārpolitikas nemainīgo kursu, stiprinot Latvijas nozīmi starptautiskajā politikā. Rinkēviča kungs, paldies jums par to! (Aplausi.)

Mūsu ārlietu dienesta novērtējuma kontekstā vēlos pieminēt un vienlaikus arī apsveikt bijušo Latvijas vēstnieci Eiropas Savienībā Ilzi Juhansoni, kura šomēnes ir apstiprināta par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri – augstāko un līdz ar to ietekmīgāko ierēdni šajā iestādē.

Dāmas un kungi! Noslēgumā vēlos no sirds pateikties par sadarbību mūsu diplomātiskajam un konsulārajam dienestam, Ārlietu ministrijai, tām daudzajām mūsu pārstāvniecībām ārvalstīs, kas sniedz atbalstu parlamentārajai diplomātijai, kā arī ikvienam, kurš īsteno pilsonisko diplomātiju un vairo Latvijas labo slavu pasaulē!

Ministra kungs! Jums personīgi novēlu spēku un izturību, un lai ārlietu dienests jūsu vadībā sagaida mūsu valsts de iure simtgadi 2021. gadā – drošībā, pārticībā un vēl ciešākā saitē ar mūsu sabiedrotajiem pasaulē!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Beitneres-Le Gallas kundzei.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā sēdes vadītāja un Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Ministri, ekselences! Dāmas un kungi!

Es gribētu sākt ar paldies. Ar ko Beitneres-Le Gallas kundze nobeidza, es gribu sākt – paldies mūsu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam par patiešām profesionālu, izsmeļošu un izsvērtu ziņojumu. Es divas reizes to izlasīju. Otrajā reizē es lasīju ar domu – kas būtu piemirsts, un neatradu. Tātad – tiešām paldies Rinkēviča kungam! Protams, ne tikai par ziņojumu, bet arī par pašaizliedzīgo darbu. Paldies gan viņam, gan visai Ārlietu ministrijai, ilgstoši aizstāvot mūsu valsti, pārstāvot ārzemēs. Atcerēsimies, ka mūsu ārlietu dienests ir laikam vienīgais dienests, kas darbojas nepārtraukti kopš mūsu valsts dibināšanas!

Laikam formāli skaitās 1919. gads, kad izveidoja Ārlietu ministriju... pērn nosvinēja simtgadi, tagad – jau 101. gadadienā. Jo visas okupācijas laikā mums turpināja darboties divas vēstniecības: viena – Vašingtonā, viena – Londonā.

Tātad tiešām paldies un visu cieņu visiem, kas ilgstoši ir strādājuši, lai mūsu valsts intereses aizstāvētu plašākā pasaulē.

Par pasauli runājot, ja tā padomājam (tas arī ziņojumā ir rakstīts), es piekrītu – ir četri lieli varas un ekonomikas centri pasaulē šobrīd: Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība, Krievija un Ķīna. Skaidrs, ka Latvijas vieta šajā plašajā pasaules skatījumā ir kopā ar Eiropas Savienību, kopā ar mūsu stratēģiskajiem un militāri... sabiedrotajiem... partneriem... Amerikas Savienotajām Valstīm un pārējo NATO saimi... un arī plašāk – organizāciju, kurai mēs salīdzinoši nesen pievienojāmies, OECD, kas piesaista vēl klāt tādas valstis kā Japāna un citas. Mums šī sadarbība ar tiem, kurus mēs varētu tā plaši nozīmēt par Rietumu sabiedrotajiem, ir mūsu ārpolitikas un mūsu valsts neatkarības nodrošināšanas pamats. Tas ir... tā ir tā bāze, no kuras mēs izejam, un, protams, mēs darīsim visu, lai turpinātu sadarboties ar mūsu partneriem. Un es arī kā valdības vadītājs vēlos pateikties visiem mūsu partneriem, kuri palīdz gan aktīvi nodrošināt mūsu militāro drošību caur NATO... misiju... kas pastāvīgi atrodas Latvijā, gan arī plašākā ziņā.

Mūsu intereses ārpolitikā ir, protams, nodrošināt mūsu neatkarību. Un tur ir divi aspekti, kā mums tas ir darāms, kā tas tiek darīts. Viens ir politiskais, otrs ir ekonomiskais.

Politiskajā aspektā mēs kā daļa Eiropas Savienības esam faktiski daļa no pasaules visbagātīgākā tirgus, kurš vēl nav izveidojies arī kā nozīmīgs militārs spēlētājs pasaulē. Ar laiku tas varētu tā būt, bet šodien nav. Šodien Eiropas Savienībai ir daudz lielāka nozīme tieši ekonomikas jomā, bet ne tikai. Eiropas Savienība ir arī liels centrs vērtībām... brīvība, demokrātija, vienlīdzība. Šīs ir vērtības, ko mēs nesam kopā ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem. Un tagad mūsu tuvajā apkaimē, austrumos, ir ne tikai Krievija, bet ir citas valstis, ko Eiropas Savienība ir definējusi pie tām Austrumu partnerības valstīm. Mūsu valstij ir īpaša interese un loma stiprināt Eiropas Savienības labās attiecības ar Austrumu partnervalstīm. Kāpēc? Jo mēs no savas puses esam ieinteresēti sniegt draudzīgu roku šīm valstīm, parādot arī viņiem, ka ir alternatīva viņiem – ne tikai Krievija kā varas centrs, bet Eiropas Savienība kā varas centrs.

Konkrēti. Pagājušajā nedēļā man bija iespēja būt vizītē Baltkrievijā – viena no šīm valstīm, arī viena no mūsu kaimiņvalstīm. Un sakrīt šobrīd tas, ka mūsu intereses, tajā skaitā ekonomikas intereses palielināt sadarbību ar Baltkrieviju, sakrīt ar pašas Baltkrievijas vadības atklāti izteikto vēlmi paplašināt sadarbību ar mums konkrēti, bet ne tikai, piemēram, naftas tranzītā virzienā no rietumiem caur Latvijas ostām uz Baltkrieviju. Viņu interesēs ir diversificēt savu avotu, mūsu interesēs būtu palīdzēt viņiem šo diversifikāciju veikt. Politiski mēs esam tādā situācijā, kur mēs sen neesam bijuši, bet tas izaicinājums mums tagad ir ar mūsu pašu uzņēmumiem. Man ir jautājums – vai mūsu ostu uzņēmumi ir gatavi šādai sadarbībai? Politiski ir nobriedusi... ka tāda varētu notikt. Un šis ir liels izaicinājums, jo mēs zinām, ka mūsu ostām ir bijušas vēsturiski dažādas grūtības. Viens otrs varētu argumentēt, ka tur ir bijusi zināma stagnācija, jo gadiem ilgi mēs esam runājuši un dzirdējuši par to un zinājuši, ka Krievijas politika (un tā ir rakstītā politika) ir vērst savas kravu plūsmas prom no Baltijas ostām uz Krievijas ostām, kur, mēs zinām, viņi ir ieguldījuši prāvus naudas līdzekļus. Bet mūsu uzņēmumi... es neesmu pārliecināts, vai visi ir sapratuši, ka tas nozīmē – ir jārīkojas. Šī gada laikā mēs esam ar Saeimas likumu pārņēmuši ostu pārvaldību, lielo ostu pārvaldību, valdības rokās, bet mums vēl ir otrs izaicinājums – tie privātie uzņēmumi... kas strādā šajās ostās. Mums vajag veicināt to, ka viņi arī piedalās, varētu teikt, pasaules ekonomikas reālās attīstības tendencēs un modernizējas. Mēs to nevaram, mēs esam demokrātiska valsts, mums ir atvērta ekonomika, mēs nevaram ne ar valdības dekrētu, ne ar Saeimas lēmumu likt kādam privātam uzņēmējam darīt šo vai to. Bet es no šīs tribīnes publiski aicinu mūsu ostu uzņēmumus, mūsu termināļus skatīt iespēju sadarboties... tajā skaitā – arī ar kravas plūsmām uz Baltkrieviju... ne tikai pārvadājot no Krievijas... iespējams, arī Baltkrievijas preces uz rietumiem... Tā iespēja mūsu valstī ir. Ja mēs domājam par mūsu dzelzceļa attīstību, dzelzceļam ir liels potenciāls. Un šeit ir potenciāls, kā arī papildus izmantot mūsu tīklus.

Politiski tam ir ļoti nozīmīgs aspekts, jo mēs zinām: tur, kur ir laba ekonomiska sadarbība, tur paveras arī vairāk citu kontaktu. Un mums, protams, ir intereses, ka mūsu tuvākie kaimiņi pietuvinātos mums un Eiropai, nevis aizietu pavisam citā virzienā.

No ekonomiskā viedokļa raugoties tālāk, mums ir ļoti daudzas un ļoti profesionālas vēstniecības daudzās valstīs, un mums ir caur Ekonomikas ministrijas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru pārstāvji daudzās valstīs. Ekonomiskā sadarbība ir divās šķautnēs atkal skatāma: viena ir Latvijas eksports, otra – investīcijas mūsu ekonomikā.

Par investīcijām es aicinātu domāt visus diplomātus, visus LIAA darbiniekus. Mūsu prioritāte ir veicināt investīcijas no mūsu Rietumu sabiedrotajiem, no Eiropas, no Amerikas, no OECD valstīm. Šī ir tā lielā mūsu prioritāte – veicināt investīcijas. Un specifiski: ir milzu, milzu iespēja, kas mūsu uzņēmumiem ir un kas Latvijai ir (tas ir tas, par ko jau ir runāts), – tā saucamais Eiropas zaļais kurss.

Un viens otrs... Man te viens iedod grāmatu par globālās sasilšanas... kas argumentē, ka tās ir muļķības; ka tur cilvēcei nav nekādas lomas. (Smiekli.) Te var strīdēties viens ar otru bezjēdzīgi, bet es atgādinu tīri praktiski – Eiropas Savienībā politiski ir sen izlemts tā saucamais zaļais kurss, kas ar direktīvām un regulām garantē – garantē! – 500 miljonu iedzīvotāju tirgu tām tehnoloģijām, kas spēs samazināt siltumnīcas... gāzu emisiju efektu uz energoefektivitāti, uz atjaunojamiem energoresursiem. Un, skatoties uz potenciālām investīcijām mūsu tautsaimniecībā, ir jāsaliek kopā divas elementāras lietas – burvīga vide Latvijā, kur attīstīt uzņēmējdarbību, un konkrēts mērķis, kāda veida uzņēmējdarbību mēs saredzam. Augstajās tehnoloģijās – īpaši tādi uzņēmumi, kuri varēs piedalīties un pelnīt no zaļā kursa politikas. (Dep. I. Zariņš: "Kur mums tādi ir?")

Zaļais kurss – Latvijai ir iespēja. Iespēja, un tā ir jāizmanto. (Dep. I. Zariņš: "Palaista garām!") Ja mēs to neizmantojam, mēs faktiski darām sev vienu lielu nedarbu. (Dep. I. Zariņš: "Vienu iespēju izmantojām – OIK!")

Otrs virziens ir eksports. Un eksports šajā gadījumā... Un mums ir izauguši uzņēmumi šajos 29 tagad jau neatkarības gados... ka mēs esam aizvien konkurētspējīgāki pasaules tirgū. Mūsu eksports ir uz visām valstīm. Ne tikai uz, protams, mūsu Rietumu sabiedrotajiem, bet arī austrumu virzienā, Āfrikā, Dienvidamerikā, Indijā un citur. Tātad mums ir liels darbs ārpolitikā. Un visiem tiem, kas strādā ārēji, jāveicina investīcijas no Rietumu sabiedrotajiem augstās tehnoloģijās, jo bez augstām tehnoloģijām mums nebūs lielās algas, ko mēs Latvijā gribam. Un otrs – veicināt eksportu pa visu pasauli, tai skaitā uz austrumiem un uz dienvidiem.

Pirms gadiem Latvija bija vairāk ārpolitikas vērotāja, varētu teikt, patērētāja. Pēdējos 15, droši – 10 gados aizvien intensīvāk Latvija ir pārtapusi no vienas tādas pasīvas vērotājas uz vienu aktīvu politikas veidotāju. Un šī loma... to mums ir iekarojuši indivīdi, institūcijas un valsts kopumā. Šī loma mums ir jāstiprina. Tā izpaužas šobrīd... var minēt dažus indivīdus. Te jau minēja no tribīnes, ka šobrīd Eiropas Komisijas augstākais ierēdnis vairāku desmitu tūkstošu ierēdniecībā ir latviete, bijusī mūsu vēstniece; mūsu Eiropas Komisijas komisārs ir viens no trim visaugstāk stāvošajiem komisāriem ar vienu no visnozīmīgākajiem ekonomikas portfeļiem – Dombrovska kungs. Mūsu balss pasaulē tiek sadzirdēta. Mēs iestājamies par vienotu tirgu, mēs iestājamies par... pret naudas atmazgāšanu un par vispār finanšu sistēmas stiprināšanu Eiropā un pārējā pasaulē. Mēs iestājamies par Austrumu partnerību, pret dezinformāciju. Mums Latvijā ir viens no Eiro... no NATO vadošajiem centriem tieši šajā jomā. Mēs neesam vairs tā mazā valsts, kas tikai ņem pretī. Mēs esam pilnīgi līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums no šīs lomas nav jākautrējas, mums šī loma ir jāstiprina.

Un tāpēc es vēlreiz aicinu ikkatru, kas strādā ārlietu dienestā, atcerēties, ka mēs neesam tie mazie brāļi vairs, mēs esam līdzvērtīgi, mūsos ieklausās. Mēs, protams, turpinām ieklausīties un diskutēt, bet veidojam to politiku aktīvi. Tas ir tas, uz ko es aicinu ikkatru, ikkatru, arī Saeimas deputātu, tad, kad jūs dodaties komandējumos, kad jūs tiekaties ar jūsu citu valstu kolēģiem, – mēs esam līdzīgs ar līdzīgu. Mēs esam līdzīgs ar līdzīgu.

Un tā es arī gribētu noslēgt savu uzrunu, vēlreiz pateicoties Rinkēviča kungam un visam ārlietu dienestam, atgādinot ikkatram, kas pārstāv mūsu valsti, ka mums ir jāturpina savu vietu nodrošināt pasaulē – nevis tikai gaidīt, kad kāds to darīs mūsu vietā, bet pašiem nostāvēt skaidri uz savām kājām un virzīt mūsu intereses kopā ar mūsu ļoti spēcīgajiem un labajiem sabiedrotajiem.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam Kariņa kungam.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Lūdzu!

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Beitneres-Le Gallas kundze! Godātie parlamentārieši! Visas frakcijas! Ekselences! Premjera kungs! Ārlietu ministra kungs! Ja mēs gribam, kā premjers teica, stāvēt stabili ar abām kājām uz zemes, tad mums ir jāsaprot pasaules realitātes un jāatsakās no dzīves ilūzijās un pieņēmumos. Aizsardzības nozare, Aizsardzības ministrija, mūsu bruņotie spēki ir tie, kas ir vieni no visreālistiskākajiem un visreālistiskāk vērtē to situāciju, kas ir pasaulē.

Šeit, ārpolitikas debatēs, mēs tradicionāli esam piedalījušies no aizsardzības nozares, jo drošība un aizsardzība ir vienmēr liela ārpolitikas sadaļa un arī ārpolitika vienmēr ir liela sadaļa tieši mūsu drošības un aizsardzības jautājumos. Pašlaik mēs dzīvojam arvien sarežģītākā pasaulē – tīri ģeopolitiski.

Reālpolitika arvien vairāk un vairāk izspiež institūcijas, starptautiskās institūcijas, un ideālistisku pieeju starptautiskajā politikā. Tas ir tas, ar ko mums tuvākajā laikā būs diemžēl jārēķinās. Tas nozīmē, ka arvien vairāk pieaug reģionālo varu nozīme, arvien vairāk ir uzsvars tieši uz nacionālo valstu interesēm un uz militāro spēku. Tas ir fakts. Tas nozīmē arī to, ka mums, skatoties no Latvijas interešu viedokļa, ir jāņem tas vērā, jo mēs kā neliela valsts esam klasiski balstījušies uz ļoti aktīvu politiku, cik nu tas ir bijis vienmēr mūsu spēkos tieši starptautiskajās institūcijās. To noteica mūsu pirmās ārpolitiskās prioritātes jau deviņdesmitajos gados, kad mēs uzstādījām par savu galveno mērķi – un ļoti pareizu mērķi! – iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Nekas nav mainījies, Latvija ir un paliek ļoti stabils un uzticams partneris un balsts gan Eiropas Savienībā, gan transatlantiskajā organizācijā.

Mēs esam viena no tām valstīm, kuras tiek aicinātas arī uz tā saucamajām divu procentu pusdienām, jo mēs esam gatavi maksāt aizsardzībai vismaz divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta. Un par to es pasaku paldies arī Latvijas Saeimai un visām iesaistītajām institūcijām, jo mūsu sabiedrībā ir panākts samērā liels konsenss, vienprātība par to, ka par mūsu pašu drošību mums pašiem ir jārūpējas tik, cik mēs varam.

Tie, kas vairs nevēlas maksāt divus procentus no iekšzemes kopprodukta par aizsardzību, lielā mērā ir vai nu tie, kas atbalsta kādas ārvalstu intereses, vai kādi margināli arī spēki mūsu valsts iekšienē. Kopumā mums šeit ir panākts konsenss.

Tālāk. Es gribētu pateikt, ka pieaugošās reālpolitikas ietekmē, protams, mums joprojām ir jāuztur ļoti liels uzsvars sadarbībai ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Pirmām kārtām es šeit gribētu izdalīt Amerikas Savienotās Valstis, jo tas ir galvenais militārais un politiskais spēks, kas mums ir devis atbalstu gan pagātnē, gan nodrošina to šodien gan ar militāro palīdzību, gan ar militāri finansiālu palīdzību, gan arī nodrošinās nākotnē.

Mums ir jāsaprot, ka mūsdienu pasaule lielā mērā var tikt salīdzināta... kā tāda satikšanās starp diviem kaķiem. Viens ir tas istabas kaķītis, kas ir labi barots, ar apaļu puncīti, un kas no rītiem pieiet pie loga un paskatās ārā – skatās, vai ir jauks laiks, un sapņo, kas viņu uz ielas sagaida. Un tā otra puse – tas ir tāds kārtīgs ielu runcis, kuram ir asi zobi, kurš ir nedaudz izbadējies un kurš ir zināma revanšisma pārņemts. Man diemžēl jāteic, ka, lai arī mēs Rietumos, Eiropas Savienībā esam daudz darījuši, lai noturētu pasaules situāciju stabilu, militārā izpratnē virkne no mums, arī Eiropas Savienībā, atgādina diemžēl šo istabas runčuku, kurš īsti nevar iziet ārā un reālpolitiski sastapties ar ielas runci. Un tā ir tā problēma, pie kuras mums ir jāstrādā. Jo, ja mēs skatāmies pašlaik uz Eiropas kontinentu, tad redzam, ka Eiropas kontinents nevar pastāvēt par savām drošības interesēm pats par sevi, bez atbalsta no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā ir problēma. Tā ir problēma, jo, ja gadījumā notiek tas, ko mēs nevēlamies, mēs nonākam līdz kādam konvencionālam konfliktam vai hibrīdkaram, Eiropa nevar pati par sevi pastāvēt. Tas ir tas, kas mums ir jāatgādina mūsu partneriem. Un mums ir jāsaprot, ka tas laiks, kad mēs runājām pirms 15–20 gadiem, ka Eiropas Savienība ir tā maigā vara, kas rūpēsies par ekonomiku, kas atbalstīs attīstības palīdzības sniegšanu trešajām pasaules valstīm vai mazāk attīstītiem reģioniem, un NATO, lūk, būs tas spēks, kurš nodrošinās militāro... militārās spējas, vai Amerika būs tas spēks, kas nodrošinās militārās spējas... tas ir pagājis. Eiropai pašai ir jāsāk domāt par savām militārajām spējām un ne tikai domāt, bet arī darīt. Mēs nedrīkstam dzīvot ilūzijās, mēs nedrīkstam dzīvot sapņos.

Parasti mēs joprojām dzirdam ļoti bieži tādus aicinājumus uz dialogu, uz konferencēm, uz sarunām. Tas viss ir labi. Bet tad, kad mēs ejam uz sarunām kā tas mazais istabas kaķēns, tad mēs bieži nezinām, ko mēs šajās sarunās un ar šo dialogu gribam panākt. Mums nav skaidra mērķa. Ielu runcim, piemēram, Krievijai, ir gana skaidrs, ko viņa grib panākt sarunās, ko viņa grib panākt Lībijā, ko viņa grib panākt Sīrijā un ko viņa grib panākt kaut kur citur. Dialogs bez mērķa bieži ir laika tērēšana. Līdz ar to mums ir jāiegulda konvencionālajos spēkos, mums ir jāatbalsta iekšzemes kopprodukta lielāka daļa Eiropas Savienības valstīs militārajai aizsardzībai, un Latvija šeit ir labs piemērs.

Es lieku arī lielu cerību uz jauno Eiropas Komisijas vadītāju fon der Leienas kundzi, kura, pirmkārt, ir ar aizsardzības nozares pieredzi, otrkārt, ir Eiropas Komisijas vadītāja, kurai ir vislielākā pieredze pēdējos 15 gados tieši ar Baltijas valstīm.

Mēs nedzīvojam vairs ilūzijās. Mēs saprotam, ka mums ir jāpaļaujas lielā mērā uz solidaritāti, uz 5., 4. un 3. NATO līguma pantu. Mēs zinām, ka esam kopā šeit, arī Latvijā, ar jau gandrīz 10 valstīm, kas piedalās šajā IFP grupā, sargājot ne tikai Latvijas drošību, bet arī Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas, bet mēs esam gatavi maksimāli darīt arī paši un rādīt piemēru citām Eiropas Savienības un NATO valstīm, kā rūpēties par savu drošību.

Tādēļ Aizsardzības ministrija ir nākusi klajā ar šo iniciatīvu – ieviest valstī visaptverošu valsts aizsardzību, no 2024. gada – aizsardzības mācību. Mēs darām ļoti daudz, lai palielinātu mūsu armijas kaujasspēju. Un es varu droši pateikt, ka mēs varam paļauties uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, uz Latvijas karavīriem, jo ikdienas treniņos tā ir armija, kas ir kaujasspējīga armija, lai arī salīdzinoši neliela, bet kaujasspējīga armija.

Bet ar to mums nepietiek. Mums ir nepieciešams rūpēties arī par lielāku militārās palīdzības saņemšanu arī no mūsu sabiedrotajiem Eiropā, ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs. Mums ir jādomā par veiksmīgāku sadarbību reģionā ne tikai ar Eiropas Savienības un NATO valstīm, kas ir Polija, kas tradicionāli ir Ziemeļvalstis, jo mūsu izpratne par ģeopolitiku un drošību vairs nav tikai Latvijas vai Baltijas izpratne, – lielā mērā mūsu izpratne par to, kas notiek šeit, pie mums, Ziemeļeiropā, ir tāda pati, kā to vērtē gan Zviedrija, gan Somija, gan Norvēģija, gan Polija, gan Dānija. Un es gribu pateikt, ka ar šīm valstīm mums ir ļoti laba sadarbība.

Es sevišķi gribētu izcelt Poliju, ar kuru mēs kopā nesen svinējām Austrumlatvijas daļas – Latgales – atbrīvošanu, un es domāju, ka mūsu sadarbība ar Poliju tikai pastiprināsies. Esmu izlēmis nosūtīt uz Varšavu mūsu militāro atašeju tieši šīs sadarbības veicināšanai.

Tāpat mēs esam arī norūpējušies, kas notiek no mums uz dienvidiem un austrumiem, sevišķi – domājot par palīdzības sniegšanu tādām valstīm kā Gruzija, Ukraina, un mūs uztrauc, protams, arī mūsu kaimiņvalsts Baltkrievija un stabilitāte šajā valstī. Mēs ļoti ceram, ka šī kaimiņvalsts joprojām būs mums labs partneris – pārrobežu partneris, ekonomiskais partneris – un spēs pilnībā saglabāt gan savu suverenitāti, gan arī izaugsmi nākotnē.

Ticēsim sev! Atcerēsimies, ka ģeopolitiskie izaicinājumi pašlaik ir lieli un tie ir reālpolitiski. Mēs nevaram tos nomainīt pret dažādām ilūzijām. Rūpēsimies par savu drošību un būsim aktīvi ārpolitikā un šeit.

Paldies mūsu ārlietu resoram. Aizsardzības nozarē jūs vienmēr sastapsieties ar atbalstu, un darīsim šo darbu kopā. Paldies jums visiem, un paldies arī mūsu Saeimai par atbalstu un par šo jauno budžetu. Es ceru, ka arī nākotnē mums nebūs vairs jāiet un jāpārliecina cilvēki par to, ka ir jāiegulda mūsu drošībā, jo tā ir arī mūsu sabiedrības integrācija, mūsu sabiedrības konsolidācija un arī mūsu iekšējā drošība – tas, ko Latvijas armija, Latvijas bruņotie spēki, dara.

Paldies Jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi, lūdzu atļaut apvienot abus debatēšanas laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Lūdzu!

R. Kols. Paldies.

Saeimas sēdes vadītājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Ekselences! Kolēģi!

Paldies ārlietu ministram par sagatavoto ziņojumu! Paldies arī par nu jau tradicionālo aicinājumu Saeimas deputātiem iesniegt priekšlikumus ziņojuma papildināšanai! To izceļu tāpēc, ka ir redzams – ministrija ieteiktos papildinājumus ņem vērā, izvērtē pēc būtības un integrē galaziņojumā.

Šāda veida sadarbība ir organiska un norāda uz labu sinerģiju starp Saeimu un ministriju – galarezultāts joprojām ir ārlietu ministra ziņojums, bet tas kvalitatīvi papildināts ar parlamenta izceltajām ārpolitikas pozīcijām. Uz šādas sadarbības prakses ieviešanu būtu jātiecas arī citām ministrijām, jo ieguvēji būtu mēs visi.

Sāksim ar paveikto ārlietās. Katra gada atskats sākas ar vieniem un tiem pašiem īpašības vārdiem – neparedzams, vētrains, pārsteidzošs, dinamisks... Jocīgi un paradoksāli, bet tas pierāda Einšteina tēzi par to, ka vienīgā pastāvīgā lieta pasaulē ir pārmaiņas. Tas īpaši attiecas uz ārpolitiku.

Joprojām kā nemainīgu un primāru ārpolitikas uzdevumu uzskatu Latvijas neatkarības nepārtrauktības nodrošināšanu. Pirmo reizi šo tēzi redzu mūsu ārpolitikas ziņojumā, pašā pirmajā teikumā – kā sava veida preambulu!

Domāju, ka nākotnē šī frāze var pildīt tieši preambulas funkciju ārlietu ziņojumā – lai vienmēr ir definēts kopējais virsmērķis, pēc kādiem kritērijiem vērtēt sasniegto un uz ko balstoties definēt savas prioritātes.

Nepārprotiet, mēs neesam Versaļas sistēmas sabrukuma priekšā kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Dažiem gan Jaltas vienošanās rēgs turpina sekot un atgādināt par sevi, radot vēlmi mēģināt atkārtot vēsturi.

Ir, kam patīk piesaukt auksto karu, bet tas nenozīmē, ka tāds tiešām šobrīd materializējas. Starptautiskā sistēma būtu paralizēta tādā gadījumā.

Bet tomēr lielie pasaules spēlētāji nepamet nozīmīgos sadarbības formātus, tādus kā, teiksim, ANO. Lai cik spilgti dažviet iezīmētos virzība uz izolacionismu, lai kā atsevišķiem pasaules līderiem varētu nepatikt, teiksim, tāda vai šāda sistēma, viņi tāpat ik gadu ierodas ANO Ģenerālajā asamblejā – vismaz lai par to pasūdzētos.

Trīs viedo mērkaķu izolēšanas pieeja – neredzu, klusēju, nedzirdu. Rodas vakuums, un daba nemīl tukšumu – tukšums vienmēr dara piesardzīgu un nedaudz bažīgu, jo šādas politikas tiešās sekas vēsturē ir gana labi dokumentētas.

ANO ģenerālsekretārs pauda, ka "multilaterālisms tiek apšaubīts tieši šajā laikā, kad tas mums ir visvairāk nepieciešams". Un viņam ir absolūta taisnība.

Ir problēmas, kurām vērts pievērsties tikai daudzpusējas sadarbības ietvaros – klimata pārmaiņas, migrācijas kontrole, ieroču un masu iznīcināšanas ieroču kontrole un kibertelpas aizsardzība.

Cilvēki pasaulē prasa pārmaiņas, pieprasa izlēmīgu rīcību cīņā pret klimata izmaiņām, un politiķu pienākums ir sadzirdēt šo aicinājumu. Mūsu svarīgākajam 2020. gada uzdevumam jābūt viedas klimata politikas izveidei.

Jaunās "zaļās transformācijas" jomā Latvija ir pirmrindniekos, tāpēc mums ir iespēja radīt klimata politiku, kas ne tikai nesamazina labklājības līmeni, bet arī var kļūt par katalizatoru labklājības izaugsmei. Bet vieni mēs varam tik, cik varam, un pārmaiņām vajag globālu vienošanos. Tāpēc multilaterālisms mums ir ļoti vajadzīgs, un vienlaikus tas šobrīd tiek visvairāk apšaubīts.

Tā ir leģitimitātes krīze, kurā apšauba pašus sistēmas pamatus – vienošanās, institūcijas, kas definē mūsu uzvedības normas un tiesības, balstoties uz suverēnu valstu vienlīdzības principu neatkarīgi no valsts izmēra, ideoloģijas vai pārvaldes sistēmas.

No starptautiskās kārtības pie drošības. Prezidents Putins pie varas ir 20 gadus, un viņa vadībā Krievija turpina izvērst revanšistisku un agresīvu ārpolitiku, kas vērsta uz demokrātisku valstu destabilizāciju, neuzticēšanās un šaubu sēšanu sabiedrībā, vienlaikus īstenojot prettiesisku militāro ekspansiju un agresiju.

Attieksmes mīkstināšanās, neskatoties uz Maskavas pastāvīgo iejaukšanos citu valstu iekšējos procesos, neskatoties uz Kremļa noziegumiem, tikai vairo šī režīma pārliecību par savu nesodāmību.

Pēdējās desmitgadēs Krievija un arī citas valstis ir pamanījušas, ka reizēm sekas par starptautisko tiesību pārkāpumiem sagaidāmas tikai nosacīti. Šādi Krievija iztausta pieļaujamā robežas, un šīs metodes, sava veida jauns modus operandi, var pamudināt citas valstis rīkoties līdzīgi.

Ķīnas pieaugošās ģeopolitiskās ambīcijas ir skaidri redzamas, tai ir arvien pieaugoši spējīga militārā dimensija, ko varam vērot, Ķīnai modernizējot savus bruņotos spēkus un pakāpeniski palielinot ietekmi Arktikā un Dienvidāzijā.

Arī Ķīna iztausta robežas, bet atšķirībā no Krievijas, pilnībā pakļaujoties starptautisko tiesību un likumu normām, tā daudz rafinētāk izmanto maigās varas instrumentus (piemēram, kultūras, zinātnes, izglītības jomā) savas ietekmes izplešanai.

Investīcijas uzņēmumos un infrastruktūrā un pat pētniecības centri, un kultūras apmaiņa palīdz Ķīnai audzēt ietekmes sviras un veidot savu stipendiātu tīklu, caurvijot visu pasauli, arī Latvijā – ar Ķīnas ietekmi mums būs jārēķinās arvien vairāk, strādājot starptautiskajās organizācijās un iesaistoties starptautiskajos sadarbības formātos.

Krievija uzstājīgi demonstrē savas militārās spējas, nerimstoši kaitinot NATO Baltijas un Melnajā jūrā un saglabājot ievērojamu militāro klātbūtni Sīrijā, Āfrikā, Dienvidamerikā, pastrādājot savu oponentu slepkavības tepat Eiropā, arī mērķtiecīgi darbojoties, lai piesaistītu Turciju savai militārajai orbītai. Brīžiem veiksmīgāk, nekā mums patiktu, jo Turcijas paplašināta integrācija ar Krieviju var satricināt NATO pretraķešu aizsardzības pamatus un iedragāt Ankaras uzticību NATO aliansē.

Tajā pašā laikā prezidents Makrons nenogurstoši virza tēzi, ka mums šogad un arī turpmākajos gados jātuvinās Krievijai. Nē, tieši pretēji – mums pastiprināti jāpievēršas patiesu partnerattiecību veidošanai ar Turciju.

Tuvie Austrumi īpaši uzkarst sāka šī gada sākumā. Straujā eskalācija reģionā ir satraucoša, un jebkura rīcība var izraisīt neparedzamu un nekontrolējamu notikumu virkni, kā domino kauliņus sagāžot jebkuru stabilitāti, kas šobrīd vēl reģionā atrodama.

Mūsu drošības stūrakmens joprojām ir NATO. Pērnā gada noslēgumā NATO valstu līderi Londonā apstiprināja alianses uzlabotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus. Kā zināms, drīzumā Latvijā... NATO kaujas grupā ietilpstošajām dalībvalstīm būs jāpieņem lēmumi par misijas pagarināšanu.

Tas, ko mēs varam darīt, un patiesībā viss, ko vajag darīt, ir demonstrēt, cik ļoti augstu mēs vērtējam sabiedroto ieguldījumu Latvijas un visas alianses drošības stiprināšanā.

2019. gada nogalē saņemtais atbalsts no ASV nepārprotami apliecina sabiedroto uzticību savām saistībām kolektīvās aizsardzības jomā Eiropas austrumu flangā.

Papildus drošai un uz starptautiskiem noteikumiem balstītai videi, Latvijai vajadzīga arī laba ārējā ekonomiskā politika, kuras mērķus un prioritātes joprojām nepieciešams skaidri definēt kā izmērāmus kritērijus.

Ir nepieciešama platforma, kas koordinētu investīciju un tirgus nišu (nevis tirgu) apguvi, konkrēti definējot, ko mēs tajos vēlamies sasniegt un ko no tiem iegūt.

Valsts līmenī trūkst skaidru vadlīniju visām ar investīciju piesaisti un uzturēšanu saistītajām institūcijām. Nepieciešams izveidot gan vienotas starpinstitucionālās vadlīnijas par prioritārajiem investīciju objektiem un nozarēm Latvijā, gan skaidri jānosaka valstij prioritārie eksporta novirzieni – galamērķi.

Ārlietu ministrijai kā Latvijas tēlu pasaulē nesošajai ministrijai ir jāuzņemas flagmaņa loma šīs politikas izstrādē, ministrijām un Ministru kabinetam definējot mērķus un sasniedzamos rezultātus atbilstošajās nozarēs.

Šeit iederīgi būtu uzteikt pastiprināto uzmanību, kas pievērsta attīstības sadarbības politikas īstenošanas nozīmei nākotnē. Pievienojos šim vērtējumam, apzinoties, ka mums jau drīzumā būs jālemj par visai ievērojamu budžeta līdzekļu pieaugumu tieši šo instrumentu spēcināšanai. Jāapzinās, ka attīstības politika ir nozīmīgs ārpolitikas instruments un ilgtermiņā mums ir iespēja virzīt savas prioritātes sev svarīgos reģionos, izmantojot mums pieejamos resursus – ekspertīzi, pieredzi, finansējumu, neaizmirstot, ka nemateriālajiem resursiem arī ir pievienotā vērtība, tos atbilstoši pielietojot.

Latvija pagājušajā gadā ar savu rīcību ārpolitikā tiešā veidā stiprināja starptautisko tiesību normu leģitimitāti. Ar to varam lepoties.

Valsts prezidents aizvadītajā gadā ANO Ģenerālās asamblejas laikā iesniedza deklarāciju par Latvijas pievienošanos Starptautiskās tiesas obligātajai jurisdikcijai. Tas bija simbolisks vēstījums visai pasaulei, apliecinot, ka Latvija ar vislielāko atbildību izturas pret starptautiskajām tiesībām, kā arī vienlaikus sev nodrošinot vajadzības gadījumā iespēju vērsties visautoratīvākajā starptautisko tiesu institūcijā.

Un atgriežoties... runājot par attiecībām. Nu ir skaidrs, ka breksits notiks jau 31. janvārī. Bet vai tas nozīmēs breksita procedūras kaislību beigas? Nebūt nē. Lai arī nogurdinošs, nekas nepavisam vēl nav beidzies. 2020. gadā notiks Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas par savstarpējām attiecībām nākotnē, kā arī par jaunu tirdzniecības attiecību nolīgumu. Jau tagad iezīmējas dažādi scenāriji, kuros Lielbritānijas premjerministrs varētu uzsvaru likt uz Eiropas Savienības noteikumu un standartu sašaurināšanu, atcelšanu vai ignorēšanu, kam noteikti mēs nevarēsim piekrist. Viennozīmīgi mūsu prioritāte šajās sarunās ir un paliks mūsu valstspiederīgie, viņu tiesības un statuss pēc Lielbritānijas izstāšanās.

Un noslēgumā. Saeima pērn atbalstīja Ārlietu komisijas virzīto lēmuma projektu, kurā atzīstam pirms nu jau 76 gadiem notikušās Krimas tatāru deportācijas par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu. Dzirdam mēģinājumus noniecināt šādu un līdzīgu politisku paziņojumu, deklarāciju un rezolūciju nozīmi, mēģinot visu pretnostatīt kādai, kā nu kuru reizi piemeklētai, šķietami svarīgākai aktualitātei.

Izmantošu iespēju tomēr atgādināt, kolēģi, ka neviena norma un neviens princips nepastāv pats par sevi – tie ir pastāvīgi jāapstiprina atkal un atkal ar savu rīcību vai nostāju, tā atgādinot gan sev, gan citiem, ka joprojām uzskatām konkrētās vērtības, normas vai principus par sev un citiem saistošiem. Jo vairāk no tiem atkāpsimies, jo vairāk būs iespējams tos apšaubīt, jo vairāk tie vājināsies, jo vairāk "ieročus" atstājam to spēku rokās, kuru mērķi ir fundamentāli destruktīvi.

Cīņa par to, kas ir norma, un to, kas ir pieņemams, turpinās joprojām. Tāpēc iepriekš minētais Saeimas lēmums, kā arī citi, bija jāpieņem, un tas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija nepieredzēti agresīvi un klaji mēģina pārrakstīt dzīvā atmiņā esošu vēsturi, mazgāt rokas no visiem pagātnes un šodienas grēkiem, lai būvētu pārcilvēcisku mītu režīma leģitimitātes nostiprināšanai caur nacionālās identitātes veidošanu.

Ekselences! Dāmas un kungi! Nobeigumā vēlos bilst, ka mēdz teikt, ka ārpolitika ir iekšpolitikas atspoguļojums. Šodien jūs uzrunājot, gribu aicināt jūs padomāt no citas puses – ārpolitika ir Latvijas sabiedrības kopējo interešu realizēšanas instruments. Ārpolitika ir Latvijas nacionālo interešu instruments.

Tā bija 1918. gadā, kad Latvija kopā ar mūsu sabiedrotajiem izcīnīja neatkarību. Tā bija arī Atmodas laikā, kad mūsu nacionālās intereses noteica Latvijas atgriešanos Eiropā. Tā tam jābūt arī turpmāk. Mūsu intereses definē mūsu rīcību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Kola kungam.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Mārtiņš Bondars, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens: "Ir!"), Janīna Kursīte, Ināra Mūrniece un Didzis Šmits.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, priekšsēdētājas biedres kundze! Ārlietu ministra kungs un kolēģi deputāti!

Eiropā pagājušais gads mums bija liels pārmaiņu gads – jauns Parlaments, jauna Komisija. Visa gada garumā dzīvojam gaidās: vai Eiropas Savienība kļūs mazāka, aizejot Lielbritānijai, vai lielāka – pievienojoties Albānijai un Ziemeļmaķedonijai. Līdz galam mēs paši sev neatbildējām uz jautājumiem par to, kā mēs būsim gatavi nākotnei: vai nākošajā daudzgadu budžetā spēsim nolīdzsvarot līdz galam vēl neīstenoto kohēzijas mērķi, bet vienlaikus ieguldīt nākotnē – Eiropas konkurētspējā, drošībā un – vēl vairāk – izrādīt līderību globālos izaicinājumos, tādos kā klimata pārmaiņu seku novēršana?

Latvija 2019. gadā pievienojās tām valstīm, kuras aktīvi atbalsta ambiciozus klimata mērķus, klimata neitralitātes sasniegšanu Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam. Latvijai tas prasīja pārskatīt savu nacionālo pozīciju. Un turpmāk, nākošajā gadā, tas prasīs mums pārskatīt jo daudzas savas rīcībpolitikas. Vārdi ir izteikti, mērķi – nosprausti, bet tagad – darbs. Jaunās Komisijas izsludinātais zaļais kurss nozīmēs to, ka Eiropas daudzgadu budžetā klimata mērķiem tiks atvēlēts aizvien lielāks īpatsvars. Eiropas Savienībā radīsies jauni finanšu instrumenti, lai sasniegtu šos ambiciozos mērķus. Latvijas interesēs ir būt dziļi iekšā šajā zaļajā kursā. Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena norāda: "Kustēsimies pirmie un kustēsimies ātri!" Bet es nedaudz bažījos, vai mēs esam sadzirdējuši šo aicinājumu kustēties. Bez šaubām, vieglāk un ērtāk ir iestāties pozā, ka "Pārmaiņas ir grūtas, pārmaiņas ir dārgas"; "Ja Eiropa šo grib, lai Eiropa maksā"; "Nogaidīsim, mērķis tāpat nesasniedzams"; "Ko mums kā pirmiem iespringt?".

Es aicinu tomēr mums iespringt. Tas ir Latvijas interesēs. Latvijai ir jāžilbina ar ātrām kustībām klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā, lai mēs būtu nevis bremzējošs faktors, bet gan tie, kas pirmie uzņem ātrumu, kas rāda, kā var ar inovācijām, mērķtiecību un drosmi izmantot šīs jaunās iespējas, tajā skaitā finansiālās iespējas, savas ekonomikas attīstībai.

Eiropas Savienības dibināšanas līgumos ir nostiprinātas vērtības un misija – demokrātijas veicināšana un aizsargāšana gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās. Un, lai gan šķiet, ka demokrātiskās vērtības ir pašsaprotamas un mūžīgas, par tām ir jārunā ik dienu. Un šīs diskusijas Eiropas iekšienē turpinās. 7. panta procedūru ietvaros diskusijas ar Poliju un Ungāriju ieilgušas, un šķietami paliekam arvien bez risinājuma. 7. panta procedūra ir smaga, ar smagām sekām. Un līdzšinējā pieredze rāda, ka mums ir nepieciešami jauni mehānismi un risinājumi, kas piedāvātu dažādus tiesiskuma un vērtību stiprināšanas ceļus. Ir svarīgi, lai no Eiropas dienaskārtības neizzustu vērtību jautājumi. Un šī vērtību latiņa ir jāstāda vienlīdz augsta un aktīvi jāpiemēro vienlīdzīgi visām dalībvalstīm.

Ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā kopā ar periodisko pārskata mehānismu ir pozitīvs pienesums šajā instrumentārijā. Bet Eiropai ir jābūt gatavai arī situācijām, kad būtiskus tiesiskuma pārkāpumus nevar atrisināt dialoga ceļā vien. Rīcības arsenālā ir jābūt tādiem instrumentiem, kas ļaus nepieciešamības gadījumā sankcionēt būtiskus pārkāpumus. Tādu instrumentu piedāvā, piemēram, priekšlikums, kas ceļo līdzi ar nākamo daudzgadu budžetu. Tas ir priekšlikums par mehānismu, kā apturēt Eiropas Savienības finansējumu pie būtiskiem tiesiskuma pārkāpumiem. Šādam mehānismam pašam ir jābūt taisnīgam, tas ir, vienādi attiecināmam uz visām dalībvalstīm. Tas ir jāiedarbina tikai pēc izsmeļoša dialoga un sadarbības procesa, un tam ir jāpamatojas uz tiesiski korekti izdarītiem secinājumiem. Bet šādam mehānismam ir jābūt.

Vērtību diskusija ir arī diskusija par Eiropas Savienības paplašināšanos. Eiropas un Latvijas interesēs ir paplašināt demokrātijas telpu Eiropā, tādējādi arī stiprinot drošību reģionā. Rudenī aizkavējās paplašināšanās sarunu uzsākšana ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Mēs tīši vai netīši raidījām demoralizējošus signālus visām tām valstīm, kuras mērķtiecīgi veic savās valstīs demokrātiskās reformas ar ilgtermiņa ambīciju iestāties Eiropas Savienībā. Mēs signalizējām, ka līdzdalība Eiropas projektā, iespējams, nav saistīta ar pašu kandidātvalstu spējām sasniegt Eiropas demokrātijas un likuma varas standartus. Mēs paši kaimiņvalstīs sējām šaubas, vai Eiropas ceļš viņiem ir pareizais.

Es augsti novērtēju to, ka Latvija ir atbalstījusi sarunu procesa atvēršanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, un ceru, ka gaidāmajā Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu samitā šopavasar Latvijas balss būs starp tām, kuras pārliecinoši teiks, ka demokratizācijas ceļš Rietumbalkānu valstīm ir drošais ceļš uz Eiropu un ka arī mēs pieliksim savu roku un skaļo balsi, lai pavērtu durvis paplašināšanās sarunu uzsākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

Saruna par vērtībām ir arī saruna par to, kā tikt galā ar jauniem izaicinājumiem. Digitālā ekonomika, digitālie rīki, digitālā pasaule – tā ir ekonomiskās attīstības nākotne, bet tā arī rada izaicinājumus demokrātiskajām vērtībām. Ir jāapzinās, ka autoritārie režīmi sistemātiski izmanto digitālos rīkus, lai pastiprinātu uzbrukumus demokrātijām. Ļaunprātīgos nolūkos izmantoti digitālie rīki rada draudus – tā ir dezinformācija, nepatiesas informācijas izplatīšana, manipulācija ar sabiedrisko domu, iejaukšanās vēlēšanu procesos.

Eiropas Savienība arvien spējāk atbild uz šiem izaicinājumiem, pateicoties arī Latvijas pūlēm noturēt šo jautājumu Eiropas Savienības dienaskārtībā. Un tā ir viena no īpašajām lomām Latvijai Eiropas Savienībā – uzturēt dienaskārtībā drošības jautājumus. Mēs kopā ar savām tuvākajām kaimiņvalstīm esam Eiropas austrumu robeža. Tā ir robeža, aiz kuras atrodas valsts, kuru labi pazīstam, valsts, kuras rīcība apdraud reģiona drošību.

Kopš Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas Eiropas Savienība īsteno sankciju politiku pret Krieviju. Sankcijas ir regulāri jāatjauno. Nākamajā reizē mēs par to lemsim šī gada vasarā. Latvijas uzdevums ir rūpēties, lai sankciju politika netiktu mīkstināta, kamēr nav rasts risinājums konfliktam Austrumukrainā un situācijai Krimā. Uzdevums nav no vieglajiem, jo, šķiet, ka, laikam ejot, atmiņa daudzviet Eiropā izbāl.

Eiropā netrūkst balsu, kas aicina mīkstināt nostāju. Pagājušajā gadā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja lēma atjaunot balsstiesības Krievijai, kuras bija zaudētas saistībā ar notikumiem Ukrainā. Šī ir viena liecība, ka Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi sāk aizslīdēt otrajā plānā. Bet Latvijas pienākums ir arī turpmāk atgādināt, ka šie pārkāpumi ir un, laikam ejot, tie nebūt nav zaudējuši savu nozīmi.

Šopavasar tiks dots starta signāls divus gadus ilgai konferencei par Eiropas nākotni. Konferencē ir iecerēta plaša saruna par to, kā mēs tālāk Eiropā kopā dzīvosim – par politikas prioritātēm, par vērtībām, arī par izmaiņām institūcijās un dalībvalstu kopdarbībā. Rezultātā ir iespējamas jaunas rīcībpolitikas un izmaiņas Eiropas Savienības pamatdokumentos.

Pateicoties aktīviem, profesionāliem, augsti novērtētiem Latvijas cilvēkiem Eiropas Komisijā, Eiropas institūcijās, Eiropas Parlamentā, pateicoties mūsu pašu ārlietu dienesta un ministriju efektīvai darbībai, mēs esam jau pierādījuši, ka Latvijas balss skan tālāk un skaļāk, nekā varētu sagaidīt no diviem miljoniem cilvēku 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju saimē. Arī šajā konferencē par Eiropas nākotni mūsu balsij ir jāskan ar rezonansi, kas pārsniedz mūsu skaitlisko lielumu.

Latvijas interesēs ir apliecināt sevi kā Eiropas nākotnes līdzveidotāju, kā stipras Eiropas atbalstītāju un kā demokrātiskās Eiropas vērtību turētāju.

Sēdes vadītāja. Paldies Tēraudas kundzei.

Vārds deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Labdien, ministra kungs! Jūsu augstības – vēstnieki! Viesi! Cienījamie kolēģi!

Pirms gada, kad notika ārpolitikas debates, tik tikko bija apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, un mēs apspriedām, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas ārpolitiku. Un šodien varam atskatīties uz iesākto un iezīmēt vektoru tālāk darāmajam.

Es šodien runāju mūsu frakcijas vārdā, un, mūsuprāt, būtiskākie tuvākā gada laikā būs trīs vektori – uz vērtībām un principiem balstīta ārpolitika, drosmīgs darbs nākotnes vārdā un solidaritāte un sadarbība drošības un attīstības nodrošināšanai.

Sākšu ar pēdējo. Sadarbība un solidaritāte.

Pēc nedēļas mēs sagaidīsim to, kas nedrošību un neziņu radīja visu pagājušo gadu: 31. janvārī, bet Latvijā 1. februārī vienos naktī beidzot iestāsies breksits un Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, kā pirms vairākiem gadiem lēma tās vēlētāji. Taču breksits nav Eiropas Savienības beigu sākums, kā par to runāja iepriekš. Nacionālo parlamentu vēlēšanas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs un visbeidzot arī pagājušā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka breksits drīzāk būs sākuma beigas. Tādā ziņā, ka iezīmējas jauns sākums, kurā Rietumu pasaules vienotība nav jāpieņem kā vienots vesels fundamentāls dotums. Tā vietā mēs varam un būsim elastīgi, meklējot labākas sadarbības formas un turpinot veidot ciešākas attiecības arī ar Apvienoto Karalisti.

Mums saglabājas kopīgas intereses un darbības daudzās starptautiskās organizācijās – Eiropas Padomē, OECD, ANO un citur. Britu kontingents ir viens no vadošajiem NATO spēkiem Baltijas valstīs, uzņemoties atbildību un vadību Igaunijā. Tas iezīmē sadarbību gan ar britiem, gan NATO, turpmāko lomu Latvijas drošības nostiprināšanā. Un šeit aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir pilns mūsu atbalsts apdomīgas un uz solidaritāti vērstas aizsardzības un drošības politikas īstenošanā starptautiskās sadarbības jomā.

Runājot vēl par Eiropas Savienību, – tai ir jābūt atvērtai arī jaunām dalībvalstīm – Ziemeļmaķedonijai, Albānijai un citām. Eiropas Savienībai ir jāturpina cieša sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm, un Latvijai ir jārāda piemērs šajā sadarbībā.

Atbalsts Ukrainai, tās jaunajai valdībai un parlamentam 2020. gadā ir gan Eiropas Savienības, gan arī Latvijas uzdevums. Baltijas valstīm un to ekspertiem ir bijusi īpaša loma Ukrainā pēdējos piecos gados, un šis atbalsts mums ir jāturpina un jānostiprina, un mums tam ir jāvelta savi attīstības resursi.

Runājot par solidaritāti un sadarbību ar Ukrainu, – pagājušais gads iezīmēja Latvijas un Baltijas valstu iestāšanos par Ukrainu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kurā aicinājām neatjaunot Krievijas balsstiesības, kamēr nav novērsta agresija Ukrainā. Un šis darbs mums ir jāturpina ar jaunu intensitāti.

Latvijai kopumā ir jāvelta lielāks finansējums attīstības sadarbībai, jāatbalsta programmas jomās, kurās mēs esam stipri. Dzimumu līdztiesība un sieviešu loma sabiedrībā ir viens no jautājumiem Latvijas pieredzē, par kuru daudzi mūsu partneri izrādījuši pastiprinātu interesi pēdējā laikā.

Eiropa ir vērtību kopiena. Un Latvijai ir jāturpina par to iestāties.

Šajā jomā mēs vēlamies uzsvērt vērtību, tiesiskuma un likuma varas jautājumus Eiropas Savienībā, īpaši kontekstā ar Polijas un Ungārijas situāciju. Eiropas Savienībai ir nepieciešams pastāvīgs demokrātijas un tiesiskuma monitoringa mehānisms. Mums ir jābūt spējīgiem paskatīties un reaģēt pašiem uz savu situāciju Eiropas Savienībā, pirms mēs prasām kaut ko no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Eiropas Komisijai ir jābūt lielākām tiesībām šo principu ievērošanu motivēt ar finanšu instrumentiem. Vienlaikus ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. Demokrātijas un tiesiskuma kvalitāte ir ne tikai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jautājums. Tiesu politizācija un lēnīgums ir raksturīga arī dažai Dienvideiropas valstij. Pasaules likuma varas indeksā dažas Eiropas valstis citstarp atrodas vēl aiz Dienvidāfrikas Republikas, par kuru daudz esam šajās nedēļās runājuši Latvijas pilsones lietas sakarā. Arī Latvijas lejupslīde 2019. gadā korupcijas uztveres indeksā, kas tika publiskots tieši šodien, parāda, ka darāmo darbu katram savās mājās mums vēl ir daudz. Valstis, kas spēj kontrolēt korupciju... tur cilvēki dzīvo ilgāk un laimīgāk!

Par drosmīgu darbu nākotnes vārdā un Latvijas labā. Pagājušajā gadā Latvija pievienojās to Eiropas Savienības dalībvalstu pulkam, kas iestājas par ātrākiem risinājumiem klimata pārmaiņu jomā. Kariņa valdībā... un ar vides jomu pārraugošo ministru Juri Pūci mēs esam gatavi šo darbu turpināt. 2019. gadā Latvija saņēma pirmo OECD novērtējumu vides jomā ar attiecīgām rekomendācijām, pie kurām strādāsim. Klimata pārmaiņas ir jāredz kā iespējas saglabāt vidi un attīstīt ekonomiku jaunos virzienos.

Ekonomikas un modernas nākotnes kontekstā ir jāmin svarīgs Eiropas un globālās politikas jautājums par vienošanos par jaunu nodokļu kārtību, kas neļautu multinacionālajām daudzmiljardu kompānijām tik vienkārši izvairīties no nodokļiem un apturētu sabiedriskajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, nepieciešamo līdzekļu izsīkšanu.

Un vēl viens punkts – par drosmīgu darbu nākotnes vārdā. 2019. gadā Latvijai pirmo reizi bija pārstāvis ANO jauniešu līgā, un šī programma turpina attīstīties. Jaunieši veido starptautisko sūtņu programmu – mācās, lai varētu būt līdzvērtīgi un jēgpilni partneri Latvijas ārpolitikas veidošanā. Mums ir jāpieņem jauniešu izaicinājums. Pirmā praktiskā lieta, ministra kungs, varētu būt jauniešu darba grupa pie Latvijas tēla stratēģijas izstrādāšanas sociālajā platformā TikTok. Tviterī mēs esam, feisbukā mēs esam, bet tiktokā mēs vēl neesam. Bet tur ir jaunieši, kas par to interesējas.

Un noslēdzot – par principiem, sadarbību un drosmīgu darbu Latvijas un nākotnes labā. Kolektīvā drošība un vienota ārpolitika ir ne tikai vēlamais, bet nepieciešamība šajos laikos, kad sajūsma pēc PSRS sabrukuma ir sākusi izsīkt... sajūsma par demokrātiju. Mēs Latvijā zinām, ko nozīmē totalitārisms, tādēļ mums ir jāstrādā demokrātisko vērtību stiprināšanā gan pie sevis mājās, gan Latvijas ārpolitikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Voikas kundzei. (Aplausi.)

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es lūgtu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Laiks ir apvienots.

V. Valainis. Augsti godātā sēdes vadītāja, ekselences, kolēģi! Pirmām kārtām izsaku pateicību tiem Latvijas ļaudīm, kuri Latvijas diplomātiskajā, kā arī militārajā dienestā mūsu valsts drošību un intereses katru dienu aizstāv gan šeit, gan aiz mūsu valsts robežām. Frakcijas vārdā saku paldies viņiem un viņu ģimenēm par izturību un kalpošanu valstij, tāpat paldies arī visiem tiem mūsu līdzpilsoņiem, kuri individuāli, strādājot starptautiskajās organizācijās – Eiropas Savienībā, NATO, ANO un daudzās citās –, ar savu profesionalitāti ceļ mūsu valsts prestižu.

Tāpat paldies visiem Latvijas kultūras un sporta ļaudīm, kuri ar saviem individuālajiem panākumiem ir ļāvuši katram no mums sajust lepnumu par Latviju.

Mūsu frakcijas deputāti ir īpaši pateicīgi mūsu diplomātiem par labo sadarbību, ieinteresētību un atklātību, ko esam pieredzējuši. Arī mēs vienmēr būsim atvērti uzklausīt mūsu valsts labā kalpojošo līdzpilsoņu vajadzības, domas un ieteikumus.

Ārpolitikas debates pieprasa tiešumu, un es runāšu par galveno. Un te nu tas būs – Latvijas un ASV attiecības un to ietekme uz Latvijas vietu pasaulē.

Godātie kolēģi! Mēs visi pirmo reizi Latvijas vēsturē piedzīvojām, ka Saeimā krēslu var aizņemt kartona figūra. Pasaules vēsturē ir bijis visādi – pat Kaligulas zirgs Romas senātā ir darbojies. Mūsdienās – Ušakovs ar Ameriku Eiropas Parlamentā ir tikuši. Taču kartons parlamentā nav bijis vēl nekad.

Vēl vairāk! Nav zināms, ka Kaligulas zirgs patstāvīgi būtu devies vizītēs pie Romas stratēģiskajiem sabiedrotajiem un, iedomājieties, runājis par citu Romas pilsoņu sankcionēšanu. Vai jūs varat to iedomāties? Noteikti nevarat, bet nāksies! Jo tā ir būtiska un likumsakarīga epizode no Edgara Rinkēviča veidotās Latvijas un ASV stratēģiskās partnerības.

Mēs visi zinām, ka Edgars Rinkēvičs kopā ar citiem vietējiem pašpasludinātiem "pareizā viedokļa" paudējiem ar entuziasmu uzņēma viceprezidentu Baidenu vizītē Rīgā Gaismas pilī, kategoriski izsakot noraidījumu Trampa uzskatiem. Vietējā nomenklatūra, konjunktūras vadīta, gribēja izskatīties globāli trendīga un pievilcīga. Tvīti latviešu valodā pret Trampu bija bezprecedenta... Latvijas valsts amatpersonu noziegums, pārkāpums pret Latvijas politiķu un diplomātu iedibināto Latvijas valsts publisko un oficiālo neitralitāti iepretim ASV iekšpolitikai. Tā bija nepieredzēta bezatbildība pret Latvijas–ASV attiecībām. Bezatbildība, nolaidība un vieglprātība, par kuru Latvijas pilsoņi kopš tā laika ir maksājuši un diemžēl turpinās vēl vairāk maksāt ar savu naudu un, nedod Dievs, ar drošību.

Es jums paskaidrošu šī diplomātiskā un politiskā nozieguma būtību. Pirms šiem nievājošajiem Latvijas amatpersonu tvītiem, kuri, tiesa, tagad ir rūpīgi izdzēsti, gan demokrāti, gan Trampa komandas un republikāņu partijas pārstāvji uz mums skatījās kā uz patiesiem, brīvību mīlošiem, neatkarīgiem Amerikas draugiem. Viņi mūsos redzēja amerikāņu ideālisma un politikas uzvaras simbolu. Tāpat uz mums skatījās arī citi mūsu rietumu un ziemeļu draugi un varbūt arī austrumu nedraugi. Visi viņi kopš mūsu neatkarības atjaunošanas zināja – latvieši atbild par saviem vārdiem. Jā, laikam latvieši ir proamerikāņi, un Amerika latviešiem atbild ar prolatviskumu, spiežot reakcionārus austrumos turēties pa gabalu, ievedot Latviju NATO un izrādot cieņu pret mūsu valsti. Būsim godīgi – Latvijas liberāļi šai ASV administrācijai ar savu uzvedību, augstprātību un acīmredzamo bezatbildību bija iecirtuši pļauku. Kā jūs domājat, kā lai jūtas un izturas tagad pret mums, piemēram, jebkurš Trampa administrācijas politiskā līmeņa darbinieks? Manuprāt, labākajā gadījumā – neitrāli. Un tieši tā viņi arī rīkojas! ASV attiecībās ar Latviju kopš tā mirkļa īsteno politiku, kas ir tikai ASV nacionālās drošības interesēs, nesaskatot Latvijā nopietnu un uzticamu partneri un saskatot tikai kartona figūras (Dep. R. Kola starpsauciens.), ministrus un kartona valdību šeit – tādus, kuri darbojas, tikai tviterpopularitātes un savu mazo privāto interešu vadīti, un par kuriem ASV vēl nes drošības un sava prestiža nastu. Tā ir totāla ASV–Latvijas attiecību paradigmas maiņa. Tas arī ir iedragājis mūsu tautas pašcieņu.

Es nejautāšu klātesošajiem ārvalstu vēstniekiem, kā viņu valstu acīs Latvija tagad izskatās. Edgars Rinkēvičs ir izrādījies ministrs, kura laikā tūkstošiem Latvijas pilsoņu ir zaudējuši darbu finanšu sektorā, miljardiem eiro ir aizplūduši prom no Latvijas, vēl tūkstoši cilvēku cietīs zaudējumus transporta un loģistikas sektorā. Kurš atbildēs par ažiotāžu un nenoteiktību, ko radīja Moneyval process vairāk nekā gada garumā? Ko darīja ārlietu ministrs, lai palīdzētu stiprināt Latvijas ekonomiku šajā periodā? (JK frakcijas starpsaucieni.) Mums visiem ir vajadzīgas citas Latvijas un ASV attiecības. No mūsu puses tās ir jāveido no jauna.

Rinkēviča kungs (un ne tikai viņš) savos ceļojumos lido biznesa klasē, un mēs par to visu maksājam, taču – kāds ir šo braucienu virsmērķis?

Tiem būtu jābūt vismaz trijiem: Latvijas kā demokrātiskas valsts stiprināšana, aizstāvot tās iedzīvotājus; Latvijas labklājības celšana, tostarp ekonomiskie jautājumi, un, protams, kultūras stiprināšana.

No manis uzrunātajiem zināmajiem latviešu uzņēmējiem neviens nevarēja pateikt, ka viņa eksporta veiksmes atslēga ir Ārlietu ministrija vai Rinkēviča kungs. Ja tāda ir situācija, tad vajag pārdomāt, vai vajag vispār tērēt naudu aviobiļetēs un vai ir jēga no tādas politikas?

Skaidrs, ka ASV prezidenta iepriekšējā vēlēšanu kampaņa bija nežēlīga un sāpīga politiskā cīņa. Skaidrs, ka Trampa izteikumi par NATO, Eiropas Savienību, Krieviju un Ukrainu tajā laikā netika uzņemti vienprātīgi. Tad, kad Trampu ievēlēja par ASV prezidentu, jūs ar šausmām sapratāt situāciju, kurā, iespējams, bijāt nokļuvuši. Jūs baidījāties, ka Trampa administrācijas acīs esat kļuvuši neadekvāti. Jūs baidījāties, ka ne tikai Latviju tagad sagaida grūti laiki, bet arī jūsu personīgā karjera varētu būt nesmuki beigusies, jo Vašingtonai jūs būtu apgrūtinājums. Līdzko Vašingtona no jums novērstos, tā novērstos arī visi no jums šeit.

Jūs steidzīgi sākāt pielāgoties: prezidenta Trampa izteikumus par NATO un Eiropas Savienību pēkšņi vairs nedzirdējāt, ASV nostāju klimata pārmaiņu jautājumos nesajutāt, ASV politikas maiņu Irānas jautājumā neredzējāt, Jeruzalemes un Golānas augstieņu suverenitātes pārmaiņas ASV lēmumos nepamanījāt, par Trampa un Putina samitiem neuztraucāties un mūsu tautai īpaši neko no tā visa nekomunicējāt. Tautai pašai bija jātiek galā ar savām bažām, īsti nezinot, vai ASV joprojām ir ar mums.

Vēlāk tam sekoja ASV Valsts kases nostāja mūsu finanšu sektora "samazināšanas" jautājumos. Tieši jūsu attieksmes dēļ Latvija izskatās kā vienīgais naudas atmazgāšanas grēkāzis, kaut gan tagad mēs visi no medijiem zinām, ka ir valstis un bankas mūsu reģionā (Dep. R. Kola starpsauciens.), caur kurām gājuši patiesi šausminoši netīrās naudas apjomi. Tieši balansa meklējumi un nenoteiktība (kas atspoguļojas arī šajā ārlietu ziņojumā) ir tas, kāpēc mēs esam izvēlēti par grēkāžiem un pret mūsu finanšu sektoru ir vērstas sankcijas. Šī ir tā vieta, kur vajag paust skaidru pozīciju tieši tajos jautājumos, kas ir svarīgi ASV, nevis izlikties tos neredzam, un ir jāparāda ne tikai tviterī ierakstot, bet ar konkrētām, neizplūdušām pozīcijām, ar reālām darbībām tas, ka mēs esam cieši sabiedrotie, piemēram, kā to ir izdarījusi Igaunija, parakstot memorandu ar ASV par 5G ieviešanu.

Jūs joprojām neuzskatāt, ka ASV un Latvijas attiecības kļūst vājākas, izņemot, un es uzsveru, izņemot sadarbību NATO ietvaros. Pietiek izvairīties no lēmumu pieņemšanas! (Aizsardzības ministrs A. Pabriks: "Kurš tad izvairās?")

Nopietna un dziļa augsta politiskā līmeņa dialoga trūkums ar ASV ir novedis pie tā, ka Vašingtona vairs nerēķinās ar Latvijas vadību, redzot tās bezpalīdzību un apjukumu. Kulminācija šo starpvalstu attiecību vājumam ir Latvijas valsts ostas sankcionēšana no ASV puses. Un atkal – tāpat kā finanšu sektora gadījumā jūs ne tikai neiestājāties par Latvijas pilsoņu, kas strādā šajos uzņēmumos, godu un cieņu, bet tieši otrādi – jūs un vēl daži ar neslēptu smaidu nolēmāt to izmantot savās politiskajās interesēs! Paradoksālā kārtā izskatās, ka jūs darāt tieši to, ko Amerikā demokrāti pārmet Trampam, – izmantojat citu valsti, lai uzbruktu savam politiskajam oponentam! Es nerunāju par kādu vienu politiķi, es runāju par visiem tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tā dēļ šobrīd var palikt bez darba. Šie cilvēki ir tādi paši Latvijas pilsoņi kā jūs. Viņiem pienākas vismaz tāds pats mūsu atbalsts, kādu jūs solāt Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā pēc breksita... Tāpat kā Kristīne Misāne un daudzi, ko mēs nemaz nezinām, kuri lūdz valsts palīdzību; daudzi citi tranzīta jomā strādājošie Kurzemē, Latgalē, kuri cer, ka tiks rasts risinājums.

Rinkēviča kungs, Latvijas sabiedrība nav tik neizglītota, lai nesaprastu, ka jūsu piedāvātā Latvijas ārpolitikas formula "Jādara viss, ko vēlas Vašingtona, citādi mums nebūs NATO 5. pants" ir nepatiesība. Jūsu nostāja ir ārpolitiskās bezpalīdzības triumfs, kas izraisa tikai nožēlu citu valstu, bet, galvenais, pazemojumu mūsu tautas acīs.

Bet ko gan vajadzētu darīt? Pirmkārt, Latvijas un ASV attiecībās vajag Latvijas pusē saimnieku, un tas varētu būt Latvijas Valsts prezidents, izmantojot sava amata prestižu, kā to ir īstenojuši arī iepriekšējie Valsts prezidenti.

Otrkārt, lai atjaunotu ASV ticību Latvijas politiskajām un valsts pārvaldes institūcijām, ir nepieciešams, lai ASV un Latvijas attiecību tālākajā veidošanā iesaistītos visu Saeimā esošo frakciju pārstāvji, lai ASV gūtu apliecinājumu, ka Latvijā ir politiskais konsenss attiecībā uz partnerību ar ASV un ka Vašingtona netiek izmantota Latvijas iekšpolitisko intrigu un popularitātes reitingu vajadzībām.

Un, treškārt, piesaukšu vēl dažas no nu jau publiski izskanējušajām idejām par turpmāko ASV un Latvijas sadarbības padziļināšanu: attiecībā uz 5G ieviešanu ievērot ASV drošības rekomendācijas; sadarbībā ar ASV un starptautiskajām organizācijām atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju; piesaistīt atbilstošās ASV institūcijas Latvijas kibertelpas drošības stiprināšanā, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanā Latvijas drošības un likumsargājošajās iestādēs.

Un pēdējais. Rinkēviča kungs, ir neiespējami noticēt jūsu versijai, ka Latvijas diplomātiem dažu dienu laikā ir izdevies no sankciju saraksta izņemt Ventspils ostu! Kāpēc tad jūsu laikā mēs nonācām šajos sarakstos un pēc tam haotiski, bez skaidra plāna veicām eksperimentus ar savu ekonomiku, lai glābtu situāciju? Latvijas ārpolitika ir sasniegusi bīstamu vājumu attiecībās ar ASV, un to jūs, Rinkēviča kungs, vairs nevarat nomaskēt ar Krievijas estrādes dziedātāju sankcionēšanu. Manuprāt, negodprātība attiecībās ar ASV un Vašingtonas sapratne par to ir daudz bīstamāka par dažu dziedātāju koncertiem Rīgā. (Dep. A. Geidāns: "Malacis!")

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valaiņa kungam.

Vārds deputātei Lindai Ozolai. Lūdzu!

L. Ozola (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie ministri! Kolēģi! Ekselences! Dāmas un kungi! Šodiena ne tikai precīzi sakrīt ar mūsu valdības nostrādāto vienu gadu; šodien ārpolitikas debates notiek arī uz tādu simtgažu (daudzskaitlī es teikšu) fona, jo šobrīd, šomēnes, mēs atzīmējam mūsu Neatkarības kara un Latgales atbrīvošanas cīņu simtgadi. Šis ir laiks, kad atceramies, ka par savas valsts brīvību un vienotību mums ir bijis jācīnās; ka neaizstājams ir bijis sabiedroto atbalsts, par ko mēs sakām īpaši lielu paldies mūsu Polijas draugiem, un viņu plecs un kad godinām tos, kuri atdeva savu dzīvību par to, lai mūsu Latvija būtu.

Šī gada ārpolitikas ziņojumā tieši vārdi "vērtības" un "starptautiskās tiesības" ir tie, kas caurvij visu ziņojumu.

Runājot par starptautiskajām tiesībām un šīs sistēmas nosargāšanu, jau daudzkārt šodien tika pieminēta viena no starptautiskajām organizācijām, kurā man ir liels gods arī pašai būt klāt un piedalīties, respektīvi, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja. Un, runājot par starptautisko tiesību sistēmas nosargāšanu, – šeit, protams, notikums ar mūsu kaimiņvalsts Krievijas Federācijas balsstiesību atjaunošanu ir skaļi izskanējis. Mēs runājam par valsti, kas tikko kā, burtiski šī gada sākumā, pirms dažām dienām, ir lēmusi konstitucionāli nostiprināt savu attieksmi pret starptautiskajām normām, nosakot, ka tās valsts tiesības – Krievijas tiesības – ir prioritāras pār starptautiskajām tiesībām. Patiesībā de facto šo lietu jau gadiem apliecināja būtisku Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu neīstenošana. Varētu gan rasties jautājums: kāpēc vispār Krievijai ir vajadzīgas starptautiskās organizācijas, ja tā pati sevi vēlas izolēt no šīs pašas starptautisko tiesību kārtības? Un vai Eiropas valstis, pieverot acis uz šādu dalībvalsts rīcību un vienlaikus bez ierunām atjaunojot tai balsstiesības, negrauj pamatus pašu veidotajai kārtībai? Jautājums paliek atvērts – kā iedvest jaunu elpu starptautiskajās organizācijās, ja to pastāvēšana pati par sevi nav novērsusi esošās turbulences... kā mēs to redzam. Tāpat sabiedrībā var būt jautājumi – vai šīs organizācijas mums vispār ir vajadzīgas, ja tās nonivelē savas pamatvērtības. Mana atbilde būtu – atgriešanās pie saknēm, pie šo pamatvērtību cienīšanas un iedzīvināšanas no jauna.

Tiesiskums ir viena no šīm pamatvērtībām starptautiskajās organizācijās. Mūsu prezidents Egils Levits pavisam nesen, uzrunājot Satversmes tiesu, runāja par četriem tiesiskuma ienaidniekiem, nosaucot tos vārdā, – tiesiskais nihilisms, tiesiskais formālisms, tiesību apiešana un to ļaunprātīga izmantošana. Manuprāt, ļoti precīzs formulējums. Un šie ienaidnieki atņem cilvēkiem ticību un paļāvību ne tikai pašmāju institūcijām, bet arī starptautiskajām organizācijām.

Uzskatu, ka ir jābūt gataviem nonākt arī neērtā situācijā, izkāpt no komforta zonas, kaut ko upurēt vai atteikties no zināmām ērtībām. Tie varētu būt arī papildu izdevumi vai tēriņi, ja to prasa mūsu pamatvērtību aizstāvēšana. Mūsu parlamentārieši ir viennozīmīgi aktīvi aizstāvējuši šo pozīciju arī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, skaidrojot šos aspektus citām dalībvalstīm un mūsu partneriem. Mēs ceram arī turpmāk uz proaktīvu Saeimas un Ārlietu ministrijas sadarbību šīs stājas īstenošanā. Un ne tikai šajā starptautiskajā organizācijā.

Šodien jau dzirdējām par to, ka ārpolitika ir valsts iekšpolitikas turpinājums. Šo gadu, darbojoties Ārlietu komisijā un paskatoties uz mūsu Latviju no ārpuses kā daļu no globalizētās un savienotās pasaules, kur mēs esam mijiedarbībā ar tik daudzām un dažādām valstīm un kultūrām (tās ir lielākas un mazākas; stiprākas un vājākas; agresīvākas un draudzīgākas)... šajā situācijā es vēlos paiet arī pretējā virzienā. Respektīvi, aktīva ārpolitiskā darbība palīdz saprast, kādas tad ir mūsu valsts absolūtās prioritātes iekšpolitiski, lai veiksmīgi konkurētu uz globālās skatuves, un tad jau arī ārpolitikas rezultāti uzlabosies un būs arvien labāki.

Šeit es izceltu izglītību (kas ir valstiska un moderna, sākot ar pirmsskolas izglītību līdz pat augstākajai), es izceltu mūsdienīgu ekonomiku un drošību. Es patiesi aicinu katru valdības ministru uz savu nozari paskatīties globālā kontekstā, jo tad ir daudz vieglāk arī saprast, kādas ir iekšpolitiskās prioritātes attiecīgajā nozarē.

Mēs nevaram ignorēt to, kas ir noticis... Vēl viens fakts, kas ir noticis, – mūsu kaimiņvalsts Krievija kā vienu no sava darba prioritātēm tuvākajā nākotnē ir noteikusi vēsturiskās atmiņas saglabāšanu. Ja mēs dzirdam tikai šos trīs vārdus, es domāju, ka mēs lielākā daļa piekristu, ka tas ir ļoti svarīgi. Katra valsts tam piekristu. Bet, kā izrādās, katrs, kas tam piekrīt, var ielikt kaut ko savu šajos vārdus. Līdzīgi kā kāzās, kas ir ļoti emocionāls brīdis, kur cilvēkiem bieži vien ir asaras acīs, bet, izrādās, iemesls, kāpēc viņi raud un ir aizkustināti, katram ir savs: vai tie būtu līgava un līgavainis, vai tie būtu vecāki, kuru bērni pamet viņu ģimeni. Tāpat arī šinī gadījumā izrādās, ka vēsturiskās atmiņas saglabāšana var būt vēsturisko faktu pārrakstīšana. Tas mums nav pieņemami, un man ir liels prieks, ka Saeima to ir apliecinājusi ar pagājušās nedēļas paziņojumu. Šie apstākļi nav jauni, bet izpausmes formas gan ir arvien jaunas. Un tas mūs atgriež pie zemes un dod ļoti skaudru realitātes apziņu. Mūsu atbildei uz šādiem alternatīviem faktiem ir jābūt mūsdienīgai un valstiskai izglītībai, par spīti jebkādām ārējām vai pašmāju pretdarbībām. Tā ir arī profilakse attiecībā uz šādu destruktīvu kaimiņvalsts darbību.

Mazliet pieskaroties ekonomikai – ziņojumā... citējot... ir rakstīts: "Eiropas Savienībai ir jāveicina ekonomikas digitalizācija, mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrāde un izmantošana, jaunākās paaudzes digitālās infrastruktūras (5G) ieviešana un sabiedrības digitālo prasmju nostiprināšana." Mēs savukārt sagaidām, ka šīs prioritātes, kas ir svarīgas Eiropas Savienībai, tiks attiecīgi atspoguļotas arī Nacionālajā attīstības plānā un pēc tam arī īstenotas Latvijā. Šādai pārejai uz ekonomikas digitalizāciju ir jāplāno resursi, domājot par visas mūsu valsts attīstību ilgtermiņā, nevis tikai īstermiņa vajadzību apmierināšanu. Citstarp tas ietver arī godīgu konkurenci it visā. To mēs prasām no savas valdības, no katra ministra viņa kompetences jomā.

Ziņojumā, runājot par finanšu noziegumiem, ir teikts: "Latvija ir ieinteresēta veicamo reformu procesa efektivitātē: pretējā gadījumā sekas var būt tālejošas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi [..]."

Es vēlos vērst visu uzmanību uz to, ka sekas nevis "var būt", bet diemžēl jau ir ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi! Protams, mūsu attieksmei ir jābūt neiecietīgai pret finanšu noziegumiem, bet mūsu attieksmei ir jābūt arī prasīgai pret atbildīgajām iestādēm, kuru uzdevums ir to kontrolēt, novērst un labot.

Un te vairs nav runa tikai par likumu un noteikumu grozījumiem, ko mēs esam godam izdarījuši, bet gan par ko taustāmu – mūsu atbildīgo valsts iestāžu spēju kontrolēt nelegālās finanšu plūsmas un sodīt likumpārkāpējus. Nu tā tas būtu jādara, lai šis darbs pēc tam nav jādara kādam citam mūsu vietā. Un mūsu kā politiķu uzdevums ir radīt tādus priekšnosacījumus, lai tiesībsargājošās iestādes varētu efektīvi strādāt sabiedrības interesēs, un mūsu uzdevums ir atbildīgi ievēlēt augstākās valsts amatpersonas.

Jauno konservatīvo frakcija piekrīt, ka starptautiskā sadarbība ir jāveicina un šādi starptautiskie noziegumi ir jāapkaro, un mēs ceram uz kolēģu atbalstu arī tajā, lai mūsu atbildīgajām iestādēm būtu visi priekšnosacījumi labai sava darba izpildei. Un, kā mēs redzam, tas ietekmēs arī mūsu ārpolitiku, ja mēs labi izdarīsim šo savu darbu.

Tā ir it kā pašsaprotama lieta, tomēr pieminēšu, ka savu pilsoņu taisnīgai aizstāvībai ir Latvijai jābūt goda lietai, un to ir svarīgi saprast visā valsts pārvaldē, lai arī uz kuru kompetento iestādi katrs atsevišķais gadījums attiektos. Jautājums ir nonācis parlamenta dienaskārtībā, un varbūt arī labi, ka mēs skaidri formulējam šo politisko uzstādījumu – mēs vēlamies aizstāvēt savus pilsoņus ārvalstīs un visus tos, kuri ir Latvijas aizsardzībā, radot viņiem drošu telpu no vērtību un tiesību viedokļa.

Es lūdzu vēl...

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot laiku? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu, apvienojiet!

L. Ozola. Un nobeigumā. Es vēlētos izteikt mūsu frakcijas vārdā... paust prieku par mūsu cilvēku sasniegumiem, strādājot starptautiskajās organizācijās. Latvijas ekspertu pārstāvība Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas Komisijā turpmāk mūs nodrošinātu ļoti augstā līmenī. Mēs tiešām ļoti tam priecājamies līdzi. Sveicam un turam īkšķus, un vēlam labu izdošanos.

Savukārt, uzrunājot sabiedrotos mūsu reģionā un tos, kas pāri okeānam, un visus, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības un kuri ir gatavi tās aktīvi aizstāvēt, pat ja kaut kas šo vērtību dēļ ir jāupurē, – paldies jums visiem par ciešo sadarbību! Mēs Latvijas parlamentā to ļoti augstu vērtējam.

Jauno konservatīvo frakcijas deputātu vārdā es saku paldies visiem mūsu diplomātiem ārvalstīs un ārlietu dienesta darbiniekiem, kuri mūsu valsti pārstāv ar cieņpilnu un drosmīgu stāju un kuri šī gada laikā ir atbalstījuši arī mūs mūsu darba pienākumu pildīšanā. Darba arī turpmāk būs daudz, mazāk nepaliek, un lai mums vienmēr izdodas to darīt ar stāju, kas iedvesmo!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ozolas kundzei.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Apvienojam.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Jūsu Ekselences – vēstnieki! Ministra kungs cenšas sevi pozicionēt kā politiķi, kas principiāli... un pie tam arī visā pasaulē cīnās par "Rietumu vērtībām". Vai tad tas ir kaut kas slikts? Bet te ir svarīgi saprast vienu atšķirību. Var dzīvot atbilstoši "vērtībām", šādi rādot piemēru un, iespējams, arī iedvesmu citiem. Bet tā vietā ārlietu ministrs izvēlējies cīņu par "Rietumu vērtībām" – precīzāk, cīņu pret tām valstīm, kurām, pēc ministra domām, "Rietumu vērtības" nepiemīt.

Es citēšu no ziņojuma: "[..] Latvija [..] augsti vērtē esošās attiecības, kurās iesaistītās valstis [..] ir vienotas ar kopīgām Rietumu vērtībām un normām [..]."

Vienkāršoti tulkojot... Latvijas ārpolitikas uzstādījumus var tulkot tā: kopīgas "Rietumu vērtības" ir, tad attiecības augsti vērtējam un veidojam. Nav – nu tad ne. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda pieeja pamatā izslēdz labu un konstruktīvu attiecību veidošanu ar daudziem kaimiņiem Austrumos un ne tikai. Pirmām kārtām, protams, ar Krieviju un Ķīnu.

Ārlietu ministra acīs – pasaulē notiek tāds svētais krusta karš pret visiem tiem, kas, ministra ieskatā, vai nu nepietiekami respektē "Rietumu vērtības", vai ir nepietiekami lojāli transatlantiskajām attiecībām. Nojaušams, ka ārlietu ministrs sevi redz kā vienu no galvenajiem šā svētā kara karognesējiem.

Vai tas tiešām ir par vērtībām – tas, manuprāt, ir stipri apšaubāms. Bet pagaidām pieņemsim – pieņemsim, ka tas tiešām ir par vērtībām. Tad jāsaprot šā svētā kara sekas. Tas nozīmē, ka attiecības, tajā skaitā ekonomiskās, galvenokārt ir veidojamas tikai ar "Rietumu vērtību" valstīm. Tas nozīmē tiltu izjaukšanu un sienu būvēšanu ar valstīm, kuras, ministra ieskatā, neatbilst "Rietumu vērtību" augstajiem standartiem. Ārlietu ministrs piedāvā uzbūvēt lielo Latvijas mūri – mūri starp valstīm un starp tautām. Šis mūris tiek būvēts valstī, kur gandrīz katrs piektais... 22,9 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir, 434 tūkstoši iedzīvotāju, ir pakļauti nabadzības riskam. Un ārlietu ministra realizētā politika var novest tikai pie tā, ka Latvija mūžīgi paliks viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, no kuras aizbrauks lielākā daļa tās spējīgāko un gudrāko iedzīvotāju.

Rinkēviča kungs! "Latvijas dzelzceļa" atlaistie 1500 darbinieki ir lielā mērā arī jūsu atbildība! Tas ir tieši jūsu īstenotās ārpolitikas rezultāts! Šī cīņa, kolēģi, par "Rietumu vērtībām" citās valstīs man ļoti atgādina kādreizējās PSRS cīņu par komunismu visā pasaulē. Pašiem veikalu plaukti tukši, bet palīdzību tālajiem cīnītājiem par komunismu sniegsim!

Augsti godātie deputāti! Latvijas ārpolitika... dzīvo atrautībā no reāli notiekošā mūsu valstī. Tā uzvedas, it kā visas ekonomiskās un sociālās problēmas mūsu valstī būtu jau sen atrisinātas. Un bieži rodas iespaids, ka mūsu ārlietu ministrs pārstāv kādu citu valsti. Vai atceraties, ka budžeta pieņemšanas laikā mēs visi bijām šokēti par Ārlietu ministrijas plāniem atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā? Austrālijā?! – brīdī, kad valdība nespēja izpildīt likumu par mediķu atalgojumu.

Es jums gribētu, kolēģi, nolasīt Ārlietu ministrijas pamatojumu tam, kāpēc vajag atvērt jaunu vēstniecību Indonēzijā.

Es citēju: "Dienvidaustrumāzijas reģions ir stratēģiski svarīgs (Dep. R. Kola starpsauciens.) – tas aptver strauji augošas ekonomikas, kurās par ietekmi cīnās Ķīna, ASV."

Ministra kungs, jūs... kurā valstī jūs dzīvojat? Kaut kādā valstī, kura cīnās par ietekmi vienā līmenī ar Ķīnu un ASV?

Daži vārdi par mūsu attiecībām ar Eiropu un ASV. Un tas tiešām ir... daudz par to runāt grūti... Saskaņā ar ārlietu ziņojumu mūsu politika tur ir pavisam vienkārša. Eiropas Savienības valstī... mūsu ārpolitikas vēstījums ir: "Mēs visam piekrītam, tikai dodiet finanšu pabalstus, tas ir, ES fondus un tiešmaksājumus." Vēstījums ASV ir teju tāds pats, tikai bez finanšu palīdzības.

Rinkēviča kungs! Es jums gribētu uzdot jautājumu. Jūsu lojalitāte transatlantiskajām attiecībām ir labi zināma. Savā ziņojumā jūs rakstāt (es citēju): "2019. gadā turpinājās dinamisks politiskais dialogs ar ASV administrāciju." Tad kāpēc šī dinamiskā dialoga ietvaros jūs neinformēja par sankcijām Ventspils ostai? Kāpēc jums nedeva iespēju izdarīt mājas darbus un īstenot, iespējams, nepieciešamās likumdošanas izmaiņas bez sankciju piemērošanas?

Augsti godātie kolēģi! Ekselences – vēstnieki! Beidzot par Krieviju. Jo teju katrs Latvijas iedzīvotājs labi zina, ka viss mūsu valstī taču ir par Krieviju, par Putinu un par "krievi nāk". Visus šos 30 gadus tā ir absolūti centrālā tēma – par Krieviju.

Ekselences – vēstnieki! Es zinu, ka daudzi jūsu valstīs uzdod sev jautājumu par šo Latvijas fenomenu: kāpēc tā tik ļoti ienīst savu lielo austrumu kaimiņu? Jo racionāla izskaidrojuma tam nav. Latvija visvairāk zaudē no visām sankcijām, no uzbūvētām sienām un žogiem, no konflikta starp Rietumiem un Austrumiem. Ja sāksies karš, tad tas noteikti notiks arī Latvijas teritorijā, garantējot tās pilnu iznīcināšanu. Tad kāpēc Latvijas ārpolitika ir tik ļoti ieinteresēta Austrumu–Rietumu konfliktā?

Latvijas koalīcijas politiķu atbilde droši vien būtu... Nu te jau izskanējis daudz... Es rezumēšu: ka tas viss esot par vērtībām, ka mēs neesam aizmirsuši par okupāciju, ka mēs neesam saņēmuši par to atvainošanos un kompensācijas. Un vispār Krievija taču ir ļaunuma impērija, tas taču ir visiem zināms! (Starpsauciens: "Īpaši Ukrainā!") Bet tas patiesais iemesls, godātie vēstnieki, ir pavisam cits. Redziet, Latvijas otrā republika ir uzbūvēta uz nelatviešu izslēgšanas no politiskā procesa. Sākot ar pilsonības nepiešķiršanu deviņdesmito gadu sākumā un beidzot ar sarkanajām līnijām pret partijām, par kurām balso krievvalodīgie Latvijas pilsoņi. Tam visam vajadzēja radīt pamatojumu Eiropas acīs, sākot ar cīņu pret okupācijas sekām, pret daļu no saviem iedzīvotājiem un beidzot ar svēto cīņu pret Krieviju un tās pašsaprotamo piekto kolonnu – tiem pašiem krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas visi automātiski kļuvuši par "Kremļa aģentiem".

Krievvalodīgā vēlētāja izslēgšana ir arī ārlietu ministra partijas Vienotība politiskās varas pamats. Jo – kādas būtu partijas Vienotība izredzes būt valdībā, ja nebūtu sarkano līniju? Tas ir retorisks jautājums, vai ne? Bet ar sarkanajām līnijām Vienotības vieta valdībā ir garantēta. Un tas pats attiecas uz ārlietu ministru Rinkēviču. Ir svētais karš pret Krieviju, ir sarkanās līnijas pret krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, ir garantēta vieta Latvijas valdībā, ir garantēts amats Vienotības ārlietu ministram. Un, ja ir Vienotības ārlietu ministrs, tad ir arī svētais karš pret Krieviju. Jo tikai tā ir Vienotības ārlietu ministrs. Nekādu vērtību, tikai vara un amati. (Starpsauciens: "Jā!")

Un visi klātesošie to ļoti labi zina, bet nekad jums neteiks. Jo tas iemesls ir tik prasts – tā ir vienkārši citas etniskās grupas izolācija. Tik prasti! Un tā mums turpina stāstīt par Krieviju, Putinu, "krievi nāk", ka Latvijas neatkarības neatgriezeniskums ir apdraudēts, un tā tālāk. Šis Krievijas drauds ir tik liels, ka NATO pat samazina (!) Baltijas valstīs patrulējošo iznīcinātāju skaitu par trešdaļu – no 12 līdz astoņiem. Tik liels ir šis Krievijas militārais apdraudējums!

Ministra kungs! Es te gribētu izmantot iespēju uzdot jums jautājumu. Visiem taču labi zināms, cik ļoti jūs mīlat Krievijas estrādes dziedātājus. (Starpsauciens: "Nemīlam!") Sakiet, lūdzu, ko tādu ir izdarījis dziedātājs Grigorijs Ļepss, ka jūs viņam lieguši iebraukšanu mūsu valstī? Ar ko viņš ir apdraudējis Latvijas neatkarības neatgriezeniskumu? Vai tā bija kāda no viņa dziesmām? Kura? "Nataļi"? "Šņabja glāze uz galda" (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) jeb "Rjumka vodki na stoļe"? Kura? Ar kuru dziesmu viņš to izdarījis?

Augsti godātie kolēģi! Kādai vajadzētu būt Latvijas ārpolitikai? Latvijas politikas virsmērķim vajadzētu būt – nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājības strauju celšanos!

Mums pirmām kārtām jāiemācās pašiem dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, šādi rādot piemēru citiem, nevis mācīt dzīvot citus.

Mazajām valstīm ir viena milzīga priekšrocība, kolēģi. Tās var daudz ātrāk mācīties no citiem. Kāds teicis: "Ja tu neesi lielākā zivs jūrā, tev jāpeld ātrāk." Mazas valstis var daudz ātrāk pārņemt labākās prakses, labākos risinājumus no citām valstīm, un nav tik svarīgi, vai tās valstis ir rietumos vai austrumos. Mācīties var un vajag no visiem. Mēs varētu kļūt par vietu, kur tiekas dažādu valstu kultūras, kur notiek tā mijiedarbība un kur šīs mijiedarbības rezultātā rodas pasaules līmeņa tehnoloģiskie, ekonomiskie, sociālie un kultūras sasniegumi. Bet, protams, tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka mēs esam atvērti un iecietīgi. Un atvērti un iecietīgi ir tikai tie, kas nedzīvo bailēs, naidā un dusmās. Bailes, naids un dusmas sevī... Ja mums, kolēģi, ar kaut ko ir jācīnās, tad tikai ar bailēm, naidu un dusmām. To es arī novēlu mūsu ārpolitikai.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Dombrovska kungam.

Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Es vēlos apvienot runas laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. Laiks ir apvienots.

O. Ē. Kalniņš. Augsti godātais Prezidij! Ārlietu ministra kungs! Ekselences! Kolēģi!

Tā Latvija, kurā mēs šodien dzīvojam, ir veidojusi savu ārpolitiku jau 29 gadus. Kā deputāti, kuri ik dienas strādā ar šo ārpolitiku, mēs varam runāt par atsevišķām problēmām un panākumiem šajā laika posmā. Bet, manuprāt, Latvijas spēja stratēģiski, pragmatiski un tālredzīgi reaģēt uz pēdējo gadu ārpolitikas notikumiem ir spēcīga liecība par vienu lietu – mēs zinām, ko mēs darām, mums ir skaidri mērķi, zinām, kā tos sasniegt, un rezultāti ir redzami.

Kā teikts šā gada ārlietu ministra ziņojumā, mēs esam darījuši visu, lai stiprinātu mūsu drošību, paplašinātu starptautiskās sadarbības iespējas, un – vissvarīgākais – esam devuši mūsu iedzīvotājiem plašas iespējas izmantot Latvijas ārpolitisko telpu, lai veicinātu savu personīgo attīstību un izaugsmi. Mēs nevaram vieni atrisināt tādas globālas ārpolitikas problēmas kā klimata pārmaiņas, breksits, Eiropas Savienības nākotne, Krievijas–Ukrainas karš, konflikti Tuvajos Austrumos vai ugunsgrēki Austrālijā. Mēs arī ar pašu spēkiem nespēsim tikt galā ar drošības izaicinājumiem, ko rada globalizācija, jauno tehnoloģiju attīstība un informācijas aprites jaunās platformas. Bet mēs varam un esam darījuši visu, lai efektīvi pasargātu mūsu iedzīvotājus no šo problēmu daudzām iespējamām sekām. Un neaizmirsīsim, ka mūsu galvenais ārpolitikas mērķis ir kalpot mūsu iedzīvotāju interesēm. Mūsu diplomāti ne tikai aizstāv valsti kā tādu, viņi darbojas kā starpnieki starp pasaules lielo politiku un katra mūsu pilsoņa drošību un labklājību. Tieši šādā ziņā Latvijas ārpolitika ir bijusi veiksmīga, jo tā tiešā veidā kalpo iedzīvotājiem.

Strādājot kopā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem NATO, Ziemeļamerikā, Eiropas Savienībā un Baltijas jūras reģionā, mēs esam sekmīgi aizstāvējuši mūsu aizsardzības un ekonomiskās intereses. Un – pretēji tam, ko dzirdējām mazliet agrāk, – mūsu attiecības ar ASV nekad nav bijušas labākas kā šodien.

Mūsu ārpolitikas sasniegumi izriet no mūsu īpašām spējām. Piemēram, mūsu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ir pasaules līderis cīņā ar dezinformāciju un ļaunprātīgu IT izmantošanu.

Eiropas Savienībā mēs turpinām vērst uzmanību uz Centrālo Āziju, Austrumu partnerību un Krievijas karu pret Ukrainu, ko mums daži opozīcijas deputāti aizmirsa pieminēt.

Mūsu valdība ar Saeimas atbalstu un mūsu diplomātu rosība Vašingtonā ātri un efektīvi atrisināja situāciju, lai izņemtu Ventspils brīvostu un tās pārvaldi no ASV sankciju saraksta.

Latvijas politiķi, ierēdņi un diplomāti ieņem ietekmīgus amatus Eiropas Komisijā Briselē. Mēs par to jau šodien dzirdējām. Valdis Dombrovskis ir viens no trijiem Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekiem. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Un kas to būtu iedomājies, ka, lai gan tikai 16 gadi pagājuši, kopš mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāre, Komisijas augstā amatpersona, būs latviete Ilze Juhansone? Tas nav tikai Ilzes sasniegums, tas ir Latvijas sasniegums.

Mūsu ārpolitika ne tikai spēcina mūsu valsti. Tā pārveido mūsu infrastruktūru. Vairāk nekā 22 NATO valstis ir atsūtījušas savus karaspēkus uz mūsu reģionu, lai aizsargātu mūsu robežu un stiprinātu mūsu drošību. Un esam panākuši, ka Eiropas Savienība segs 80 procentus no Rail Baltica izdevumiem. Un ar to mēs radīsim vēsturiskas izmaiņas mūsu reģiona ekonomiskajā, stratēģiskajā un kultūras dinamikā.

Pēdējā gadā mūsu prezidents, valdība un Saeima ir strādājuši kā vienota ārpolitikas komanda, nopelnot Latvijai uzticēšanos no mūsu sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo viens no ārpolitikas galvenajiem instrumentiem ir labas komunikācijas iespējas – zināt, kad un ko teikt tā, lai citu valstu, organizāciju līderi ne tikai saprot, bet arī piekrīt un atbalsta.

Pēdējā gadā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir bijis aicināts uz CNN, BBC, Bloomberg un citām ziņu programmām, lai runātu ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības vārdā. Tas nav tikai sasniegums, ar ko lepoties, tas ir izaicinājums, kas mums ir jāizmanto un jāattīsta valsts labā. Nothing special ir kļuvis par something special. Mēs ne tikai zinām, ko teikt, bet zinām, kā to teikt, lai mūsos ieklausītos.

Arī Saeimas deputāti ir izmantojuši savas pilnvaras, lai veicinātu Latvijas ārpolitikas intereses. Īpašu atzinību ir nopelnījusi mūsu delegācija Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Latvijas parlamentārieši ieņēma vadošo lomu reakcijā uz EPPA maldīgo lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas mandātu šajā organizācijā. Paldies jums par šo efektīvo rīcību. Mēs ceram, ka jūsu aktīvā darbība turpināsies šogad, jo Latvijas balss ir jādzird šajā asamblejā.

Un paldies arī mūsu delegācijai Baltijas Asamblejā, it īpaši Jānim Vucānam, par aktīvo darbību pēdējā gadā.

Man ir vispār bijis milzīgs gandarījums redzēt, ka pozīcija un opozīcija darbojas koleģiāli un konstruktīvi visās starpparlamentārajās delegācijās un sadarbības grupās. Paldies jums par to.

Ja runājam par Latvijas rīcību pasaulē, tad runājam arī par diasporu. Tas ir īpaši svarīgs resurss mūsu ārpolitikas īstenošanai. Protams, viens no galvenajiem mērķiem mūsu diasporas politikā ir palīdzēt mūsu pilsoņiem atgriezties. Bet Latvijai ir tikpat svarīgi saglabāt saites ar tiem pilsoņiem, kuri izvēlas strādāt un dzīvot ārpus Latvijas. Ja mēs palīdzēsim viņiem saglabāt savu latvisko identitāti un valodu, veicināsim viņu politisko līdzdalību un panāksim viņu pieredzes pārnesi uz Latviju, Latvija no tā var tikai iegūt.

Protams, jebkura veiksmīga darbība ir papildināma un labojama tur, kur ir trūkumi vai bijušas kļūdas. Šajās debatēs jau dzirdējām un varbūt dzirdēsim vēl ieteikumus mūsu ārlietu ministram, varbūt arī pārmetumus, bet es ceru, ka katra kritika būs konstruktīva. Bet galu galā, ņemot vērā tos ārpolitikas izaicinājumus, kas mūs sagaida 2020. gadā, man nav šaubu, ka šodienas Latvijas diplomāti, valsts vadītāji un Saeimas deputāti ir spējīgi ar tiem tikt galā.

Es esmu piedalījies Latvijas ārpolitikā vairāk nekā 30 gadus, un mēs nekad neesam bijuši tik stabili, konsekventi un stipri kā šodien. Mums ir dziļa pieredze un pārdomāta pieeja jebkurā ārpolitikas jautājumā.

Rainis teica, ka "pastāvēs, kas pārvērtīsies". Ja runājam par iekšpolitiku, tai skaitā teritoriālo reformu, veselību un izglītību, tur ir zināma taisnība. Bet ārpolitikā es lietotu citu vārdu – "pastāvēs, kas iesaistīsies".

Tas, ka pārējā pasaule jau tagad iesaistās mūsu politikā, ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē, ir neizbēgami. Lai nodrošinātu, ka globalizācijas ietekme ir labvēlīga mūsu valstij un mūsu iedzīvotājiem, mums ir jābūt proaktīviem. Mums ir jāiesaistās tur, kur tas ir izdevīgi, prātīgi un lietderīgi.

Pēdējos 29 gados Latvijas ārpolitika ir bijusi stratēģiski iesaistoša. Mūsu mērķis pamato mūsu vērtības, kuras izriet no Satversmes. Šis kurss ir jāturpina. Mūsu dalība NATO, Eiropas Savienībā, ANO, OECD un citās starptautiskajās organizācijās ir nepieciešama, lai nodrošinātu mūsu drošību, labklājību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.

Bet beidzot es atklāšu, ka man principā bija trīs mērķi šajā uzrunā. Pirmais ir atgādināt jums un Latvijas iedzīvotājiem, ka tas, ko mēs panācām pirms 30 gadiem – atjaunot Latvijas neatkarību –, turpina attaisnoties.

Otrais ir uzsvērt, ka veiksmīga ārpolitika ir iespējama tikai, ja prezidents, valdība un Saeima ir vienota savos mērķos un vārdos un kalpo sabiedrības interesēs.

Un trešais. Varbūt tas ir vissvarīgākais. Es gribētu pārliecināt mūsu nākamo paaudzi, ka tas pamats, ko viņi mantos no mums, ir patiešām stiprs un stabils. Jā, es patiešām atnācu šodien, lai paslavētu mūsu ārpolitiku. Man liekas, ka mēs visi to esam nopelnījuši.

Paldies jums visiem par sadarbību. Turpināsim tādā pašā garā arī uz priekšu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, Kalniņa kungs.

Vai ārlietu ministram ir kāda replika līdz pārtraukumam? Nav.

Tad vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Ekselences! Desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits no 2 miljoniem 160 tūkstošiem ir sarucis līdz 1 miljonam 920 tūkstošiem (par 200 tūkstošiem mazāk jeb 11 procentiem mazāk). Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits 10 gadu laikā ir pieaudzis (pamatā uz imigrācijas un dzīves ilguma pagarināšanās rēķina) no 502 miljoniem uz 513 miljoniem (jeb par 11 miljoniem jeb 2 procentiem). Pasaulē savukārt iedzīvotāju skaits 10 gadu laikā ir pieaudzis no 6,8 miljardiem līdz 7,7 miljardiem (jeb par 900 miljoniem vairāk). Tās ir divas Eiropas Savienības, kas pēdējo 10 gadu laikā ir pasaulē piedzimušas. Ja skatāmies 20 gadu laikā, tad pasaules iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 1,7 miljardiem (jeb 1700 miljoniem).

Šīs straujās demogrāfiskās izmaiņas ietekmē pasauli, un mums ir jāsaprot: ja nieka 0,1 procents pasaules iedzīvotāju tuvāko 10 gadu laikā izdomātu pārcelties uz Latviju vai Baltijas valstīm, tie būtu aptuveni 8 miljoni cilvēku, kuri ieceļotu, un tajā brīdī Latvija gluži vienkārši pārstātu eksistēt, Latvija pārstātu būt Latvija.

Ja Latvija nespēs likvidēt negatīvās demogrāfiskās tendences – nepietiekamo dzimstību, augsto mirstību un ļoti augsto emigrāciju –, tad dažu gadsimtu laikā Latvija pārstās eksistēt.

Mums ārpolitikā un iekšpolitikā sava darbība ir jāpakārto tam, lai nodrošinātu latviešu tautas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, tāpat kā mūsu neatkarības un brīvības saglabāšanu.

Lai šādu mērķi sasniegtu ar tik maziem resursiem, kādi mums ir, mums ir jābūt gudrākiem. Mēs nevaram akli un pasīvi sekot lielvalstu politikai, lielo korporāciju interesēm vai vienkārši modernajām pasaules tendencēm. Mums ir jādomā ar savu galvu un attiecīgi jārīkojas.

Daudziem latviešiem šķiet simpātiska Polijas politika, ekonomiskās migrācijas ārpolitika. Un tas nav tikai tāpēc, ka mums ir kopīga vēsture vai ka mūsu cilvēkiem simpatizētu konkrēti poļu politiķi, bet tas ir arī tāpēc, ka poļi realizē patstāvīgu, uz ilgtermiņa attīstību balstītu politiku, kura nodrošina poļu tautas intereses. Un jebkurš mēģinājums iejaukties Polijas iekšējās lietās tiek Latvijā uztverts kā uzbrukums Polijas pilsoņu tiesībām realizēt patstāvīgu politiku.

Patstāvīgas politikas realizāciju, kura nenonāk pretrunā citu valstu un tautu interesēm, nedrīkst apspiest.

Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, vēlas realizēt šādu politiku. Mūsu tautām ilgtermiņā tas ir dzīvības vai nāves jautājums – būt vai nebūt latviešiem, lietuviešiem, igauņiem. Tik dramatiski, ja mēs skatāmies 100–200 gadu ietvarā.

Vai patiešām Eiropas Savienība būs ieguvēja, ja esošās politikas rezultātā pie Baltijas jūras vairs nebūs šīs tautas? Patstāvīgas politikas realizēšana nevar būt tikai lielvalstu privilēģija.

Nacionālā apvienība neredz par iespējamu īstenot apjomīgu imigrācijas politiku – neatkarīgi no tā, vai runa ir par kādiem patvēruma meklētājiem no dažādām pasaules malām, ekonomiskajiem migrantiem vai viltus studentiem, kuri ieceļo Latvijā.

Atgādināšu, ka pēdējo 20 gadu laikā 1,7 miljardi gados jaunu cilvēku pasaulē ir nākuši klāt. Un šie cilvēki ir nākuši klāt valstīs, kur dzīves līmenis ir daudz, daudz sliktāks nekā Eiropas Savienībā un nekā Latvijā.

Bet, ja mēs to pieļaujam, tas novestu pie latviešu tautas asimilācijas un iznīkšanas. Jebkuri mēģinājumi risināt Eiropas demogrāfiskās problēmas ar imigrācijas palīdzību radīs vēl dziļākas problēmas. Fiziskā un sociālā drošība, tāpat kā vietējās kultūras, tiks apdraudētas. Ir nepieciešama Eiropas mēroga visaptveroša ģimeņu atbalsta politika, stingra robežu aizsardzība un, protams, attīstības sadarbība ar tuvumā esošām pasaules valstīm.

Mums pēdējos gados priekšplānā izvirzās jautājumi, kuriem mēs arī kvēli lecam līdzi, bet kuri nebūt nav Latvijai prioritāri jautājumi.

Es tiešām uzskatu, ka Latvija var kalpot par paraugu daudzām valstīm klimata pārmaiņu jomā un tajā, kā mēs rūpējamies par dabu, kā mēs rūpējamies par dzīvo vidi. Mēs esam paraugs lielākajai daļai pasaules. Tai pašā laikā mēs nevaram lepoties ar to, ka mums būtu spīdoši demogrāfijas rādītāji.

Bet jautājums – vai mēs lēksim līdzi šīm pasaules modernajām tendencēm un risināsim, piemēram, pārapdzīvotības problēmas atsevišķos pasaules reģionos vai milzīgas atkritumu problēmas Āzijā, vai arī tiešām risināsim tās problēmas, kas ir mums pašiem svarīgas?

Vairāk par Eiropas Savienības dotācijām mums vajag, lai netiktu kropļota konkurence, lai netiktu radīts pārlieku liels birokrātiskais slogs vai īpaši atbalsta nosacījumi lielām starptautiskām korporācijām. Mums vajag, lai te, uz vietas, attīstītos spēcīgi nacionāli uzņēmumi, lai attīstītos nacionālais kapitāls, kurš attīsta visu Latvijas tautsaimniecību. Lai mūsu zinātne varētu uzplaukt, nevis mūsu gudrākie prāti tiktu izķerti uz ārvalstīm.

Drošības aspektā, protams, izaicinājumi ir ļoti daudzi, un katru dienu tie pasaulē var mainīties. Ja vienu dienu pasaule uztraucas par ugunsgrēkiem Austrālijā, tad šodien uzmanības centrā ir Ķīna, un novēlam, lai Ķīnai sekmīgi izdodas uzvarēt šo vīrusa epidēmiju, kuras rezultātā pirmā pilsēta jau ir pilnībā aizslēgta un citas var sekot.

No fiziskās drošības aspekta raugoties, protams, mums ir svarīgi, lai mums būtu cieša militārā sadarbība, un mēs esam pateicīgi mūsu sabiedrotajiem NATO ietvaros – Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai, Lielbritānijai, Polijai un daudzām citām valstīm, kas ikdienā rūpējas par mūsu militāro drošību, lai Latvijā, Baltijas valstīs nebūtu tas, ar ko nākas sastapties Ukrainai. Latvijas drošības interesēs ir veidot ciešu sadarbību ar Baltijas un Melnās jūras valstīm, tostarp Ukrainu.

Es patiesi ceru, ka tuvāko gadu laikā, tuvākajā nākotnē, Ukraina kļūs par pilntiesīgu NATO valsti. Šī valsts to ir pelnījusi, jo tieši Ukraina ir tā, kas šobrīd notur Eiropā agresoru uz vietas.

Saeimas Sēžu zālē mums ir divi karogi. Bet līdzās Latvijas karogam, manuprāt, šo vietu būtu pelnījis vēl viens karogs, un tas ir NATO karogs. Tieši šī militārā alianse ir tā, kas mums nodrošina neatkarību un pastāvēšanu, nodrošina fizisko drošību un militāro drošību. Arī no drošības aspekta raugoties, mums ir svarīgi šobrīd veikt daudzas citas izvēles, nevis tikai ļauties plūsmai... arī moderno tehnoloģiju jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dombravas kungam. (Aplausi.)

Mums ir palikušas 10 minūtes. Jūs iekļausieties? (Dep. A. Zakatistovs: "Jā!") Vārds deputātam Atim Zakatistovam. (Starpsauciens.) Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, ministra kungs! Sveicināti, kolēģi, tiešām prieks jūs uzrunāt! Ekselences!

Sarunas un diskusijas par ārpolitiku ir būtiskas daudzās jomās.

Viena no jomām ir tā, ka ar šīm sarunām tiek sūtīts signāls. Mēs signalizējam gan sabiedrībai plašāk, gan arī saviem sadarbības partneriem to, kādā veidā sagaidīt un vērtēt mūsu ārpolitiku nākamajos gados. Bet, arī izsakot komentārus par ārpolitiku, mēs kā komentētāji sūtām signālus sabiedrībai par to, kā nākotnē vērtēt arī mūs. Un šeit es runāju mūsu frakcijas vārdā. Līdz ar to es labprāt definētu to vērtību kopumu, kas padara frakciju KPV LV par unikālu frakciju. Un tad caur šo vērtību kopumu mēs varēsim redzēt... Tā būs tā prizma, caur kuru mēs kā frakcija skatīsimies arī uz mūsu ārlietām.

Ir gads pagājis valdībai. Gads ir pagājis arī mūsu frakcijai. Tas nav bijis vienkāršs gads. Savu iekšējo sarunu un iekšējo diskusiju rezultātā mēs esam nonākuši pie situācijas, ka mūsu frakcijā darbu turpina 10 deputāti. Zināmā veidā mēs frakcijā esam mainījuši arī savu kursu. Saeimā mēs ienācām kā radikāli noskaņoti deputāti. Šobrīd esošā koalīcija ir parādījusi, ka pārmaiņas var panākt tikai kopējā darbā. Līdz ar to mēs esam kļuvuši daudz pragmatiskāki, taču frakcijas kodols ir palicis pie nemainīgām vērtībām un principiem. Mēs esam, bijām un būsim fiskālā ziņā konservatīvi. Mēs esam, bijām un būsim centriski, pragmatiski un uz reformām vērsti. Vienalga, vai tās reformas ir mūsu pašu iniciētas vai mūsu sadarbības partneru iniciētas.

Un tās trīs vērtības, kas mums liekas būtiskākās, ir taupība, drošība un skaidrība par nākotni. Un tieši caur šo vērtību prizmu es labprāt arī apskatītu ārpolitikas ziņojumu.

Ārlietu ministrijai tiek doti novēlējumi. Un es sākšu ar vienu novēlējumu. Es jums izstāstīšu nelielu, bet, manuprāt, pamācošu pārpratumu, kurš beigu beigās, cerams, tiks saprasts arī kā ceļamaize Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Gada beigās es biju iebraucis pierobežas degvielas uzpildes stacijā. Un, kad es uzpildīju degvielu un iegāju iekšā pie kases, man pretī stāvēja meitene, kura jauki uzsmaidīja un pateica: "Welcome!" Es pilnīgi apjuku. Es domāju: nu katrs uzpildes stacijas darbinieks kļūst par Latvijas vēstnesi. (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) Un es viņai prasīju: "Sakiet, lūdzu... Paldies, ka jūs mani tik jauki sveicināt," domādams, ka tas ir angliski, "bet sakiet, lūdzu, kāpēc jūs to darāt angļu valodā?" Viņa paskatījās uz mani un teica: "Es runāju latviski. Velkam bankas kartīti caur bankas termināli!" (Smiekli.) Tajā brīdī es sapratu, ka es esmu zināma veida piedeva bankas kartītei. Bet es skatos tagad uz ārlietu ministru, un es gribētu, lai šis kļūtu par tādu kā moto Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Katru reizi, kad, satiekot svešiniekus, jūs angliski sakāt "Welcome", paturiet, lūdzu, prātā arī to otro sadaļu: "Velkam bankas kartīti caur bankas termināli!" Jo Ārlietu ministrijas darbībai ir jābūt tik mērķtiecīgai, ka katru reizi, kad mēs satiekamies ar ārzemniekiem, mūsu valsts kasē, mūsu uzņēmēju kasē ir jāiešķind kādai naudiņai.

Runājot par vērtībām, es sākšu ar to trešo vērtību. Un tā trešā vērtība ir skaidrība par nākotni. Ārlietu ministra ziņojumā ir ļoti skaidri pateikts tas, ko 19. gadsimta filozofi ir izveidojuši par konceptu ar nosaukumu "Zeitgeist". Pasaules intelektuālā griba šobrīd ir tāda, ka klimata pārmaiņu politika dominē un dominēs izvēlēs Eiropā un pasaulē.

KPV LV frakcijas vārdā es apgalvoju, ka mēs nepretosimies šīm tendencēm. Es domāju, ka katrai frakcijai būs ar laiku jāizdomā, vai viņi iesaistās klimata pārmaiņu diskursā vai pretojas tam. Ko tas nozīmē mums kā Latvijai? Mums kā Latvijai katrs projekts cēloniski ir jānovirza līdz tam, kā tas ietekmē klimatu. Ekonomikas ministrija ir sākusi aktīvu darbu, lai reorganizētu enerģētikas politiku, lai reorganizētu ekonomiku, un mēs nākotnē pilnīgi noteikti to atbalstīsim.

Otrā vērtība, kas ir mums svarīga, ir drošība. Drošību var skatīties caur sinonīmiem. Drošība var būt kā aizsardzība, drošība var būt kā mājas, un drošība var būt kā ekonomika jeb tirgošanās.

Ārlietu ministra ziņojumā (mēs ar pateicību redzējām) visas šīs lietas skaisti diskutētas. Aizsardzības ziņā, es domāju, mums kā Saeimai ir jāuzņemas atbildība par tiem puišiem un vīriem, kurus mēs sūtām starptautiskajās misijās. Bet mums arī jāsaka paldies mūsu sabiedrotajiem, īpaši Kanādas kontingentam, kuri savus dēlus un meitas ir atsūtījuši uz Latviju.

Ja mēs domājam par drošību kā par mājām, mūsu diasporas politika ir jāvirza tā, lai cilvēki vienalga, kurā Eiropas vai pasaules malā atrastos, justos tā, ka viņi tiek gaidīti šeit, un Ārlietu ministrijas rīcībā mēs to arī saskatījām.

Ja mēs domājam par ekonomiku... Es runāju ar ekonomikas ministru pirms šīs uzrunas, un viņš lūdza ar pateicību pieminēt darbiniekus, LIAA darbiniekus un vēstniecību darbiniekus, kuri, viņaprāt, dara visu iespējamo, lai veicinātu investīciju piesaisti un eksporta attīstību Latvijā.

Pārejot pie trešās vērtības, kas mums ir, – taupība. Premjers, mūs uzrunājot, teica, ka viņš esot divreiz izlasījis ārlietu ministra ziņojumu un neesot atradis pilnīgi neko, kam varētu... ko varētu uzlabot.

Es skatījos caur taupības prizmu, un viena lieta, ko es tur neredzēju, es neredzēju skaitļus. Vienīgais skaitlis, kas tur parādījās, bija, ka mūsu konsulārie ieņēmumi ir pieci miljoni. Iespējams, tas ir labi, iespējams, tas nav tik labi. Bet katrā ziņā es Ārlietu ministrijai varu apsolīt, ka Finanšu ministrijas izdevumu pārskatīšanas ietvaros mēs pilnīgi noteikti skatīsimies uz jūsu ziņojumu caur skaitļu prizmu. Un es ceru, ka mūsu sadarbības ietvaros darbību varēs tikai uzlabot.

Nobeidzot savu uzrunu, es vēlos pievērsties ārlietu dienesta simtgadei. Ir vairākkārt pieminēts Zigfrīds Anna Meierovics. Rīt es braucu uz Durbi, lai tiktos ar vēlētājiem. Es esmu Durbē bijis iepriekš. Tur ir Durbes muzejs, kas atrodas Zigfrīda Annas Meierovica dzimtajā mājā. Domājot par to, kā šī izcilā valstsvīra piemiņu varētu un, iespējams, vajadzētu pieminēt, – viņa vārdā nosaukta iela Durbē, manuprāt, būtu cienījama nodeva šim lielajam vīram. To es arī novēlu Ārlietu ministrijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Zakatistova kungam.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, taču ir radusies neliela tehniska problēma, un mūsu reģistrāciju veiksim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. (Starpsaucieni.)

Vārds paziņojumam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Pēc 10 minūtēm Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti laipni aicināti uz mūsu komisijas telpām.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi. Turpinām debates.

Debatēs runā deputāte Marija Golubeva. (Starpsauciens: "Reģistrācija būs vai nebūs?") Nē, nebūs, šoreiz nebūs. Ir patīkami jūs redzēt tādā skaitā. (Smejas. Starpsauciens: "Nebūs?") Nebūs.

Lūdzu, vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Labdien, kolēģi! Šis nebūs par reģistrācijas rezultātu paziņošanu, jo nebija reģistrācijas. (Aplausi. Starpsauciens: "A kad būs?") Pēc šīs sēdes daļas būs reģistrācija. (Dep. V. Agešins: "Nesarunāties ar zāli!")

Es gribētu aicināt kolēģus padomāt par dažiem skaitļiem, kam ikdienā mēs nepievēršam uzmanību. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir piecas reizes lielāks nekā Ukrainai un 20 reizes lielāks nekā Tadžikistānai. Kāda tam šodien ir nozīme? Tas ir iemesls, kāpēc mēs kā attīstīta valsts sniedzam šīm un citām valstīm palīdzību mūsu attīstības sadarbības politikas ietvaros. Es atgādināšu, ka, kā teikts Ārlietu ministrijas lapā, attīstības sadarbības mērķis ir palīdzības sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, veicinot šo valstu un to sabiedrību ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību, samazinot nabadzību un nodrošinot mieru un drošību pasaulē.

Un tagad jautājums: vai mēs darām to pietiekoši? Es ļoti augsti novērtēju esošā ārlietu resora un ministra sniegumu, uzturot šo jautājumu Latvijas politikas dienaskārtībā arī pēckrīzes gados. Jo, atbalstot Austrumu partnerības valstis un tātad arī labu pārvaldību tajās, atbalstot pilsonisko sabiedrību un dzimumu līdztiesību Centrālāzijas valstīs un citās valstīs, mēs vairojam drošību pasaulē un arī veicinām ilgtspējīgu attīstību. Bet Latvijas oficiālā attīstības palīdzība, ja to izsaka kā procentu no valsts kopprodukta, pēdējos gados stabili turējās aiz Rumānijas, kamēr Igaunijas oficiālā attīstības palīdzība, ja mēs to rēķinām kā procentu no valsts kopprodukta, gandrīz sasniedza Portugāles līmeni. Kas ir Portugāle? Tā ir valsts, kas pirms pāris paaudzēm bija gandrīz vai pasaules impērija ar teritorijām daudzās pasaules daļās un ar savām interesēm visā pasaulē. Un kas ir Igaunija? Tā ir valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu (mazāk nekā mums), kurai ir augstas ambīcijas ietekmēt pasaules attīstības dienaskārtību. Vai attīstības sadarbība ir tikai vērtību jautājums? Nē, ne gluži. Tā ir arī iespēja Latvijas privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām piekļūt pasaules ekonomikas sektoram, kura apjoms 2018. gadā bija aptuveni 143 miljardi dolāru.

Es gribētu aicināt Ārlietu ministriju jau 2021. gadā trīskāršot Latvijas attīstības sadarbības budžetu. Pašlaik tas ir zem pusmiljona eiro. Mēs esam tik lieli, cik – mūsu konsekventā apņēmība būt starp tiem, kas nosaka globālo attīstības dienaskārtību. Tāpēc es aicinātu ne tikai palielināt nākamgad, bet arī turpināt katru gadu palielināt Latvijas attīstības sadarbības budžetu.

Pat tad, ja mēs nevarēsim sacensties finansējuma apjomos, protams, ar lielām rietumvalstīm, kurām ir sena pieredze šajā jomā, mēs varam sacensties ar idejām un inovācijām. Mūsu uzņēmumu un nevalstisko organizāciju dalība starptautiskos projektos (tā lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma šajā sektorā) palīdzēs mums attīstīt šo tautsaimniecības segmentu arī Latvijā un, protams, kļūt par vienu no pasaules attīstības dienaskārtības noteicējiem. Bet, lai to darītu, mums jāturpina pakāpeniski palielināt mūsu attīstības sadarbības... atbalsts. Apņēmībai ir nozīme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Golubevas kundzei.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Kolēģi! Ikgadējais ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos un deputātu debates par ziņojumu ir izcila tradīcija ne tikai tāpēc, ka tas ir skaists veids, kā atzīmēt mūsu valsts starptautiskās (de iure) atzīšanas dienu, bet arī tāpēc, ka tas ļauj mums visiem atskatīties uz padarīto un nospraust jaunus mērķus un prioritātes.

Droši vien, lasot šo ziņojumu, katrs īpaši pievērš uzmanību sev interesējošām tēmām. Pagājušajā gadā, debatējot par 2018. gada ziņojumu, es norādīju uz... ar klimata pārmaiņu saistītu jautājumu neesību starp Latvijas prioritātēm. Šogad biju īpaši gandarīta lasīt par mūsu prioritātēm klimata neitrālas politikas un zaļās ekonomikas ieviešanā, par ANO ilgtermiņa klimata stratēģiju un klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi Arktikā. Šī ir pozitīva mūsu domāšanas un mērķu attīstība, un es uzskatu, ka mums visiem ir jāstrādā, lai šīs prioritātes tiktu īstenotas.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad vēlos atzīmēt Ārlietu ministrijas apņemšanos aizstāvēt Latvijas pozīciju gāzes vada Nord Stream 2 jautājumā. Šī ir ļoti sarežģīta situācija, taču vitāli svarīga mūsu valsts, reģiona un Eiropas stratēģiskajai neatkarībai.

Kā jau teicu, katrs ziņojumā īpaši lasa par sev interesējošiem jautājumiem un jomām, taču ārlietu ministram jāstrādā pie tām visām. Tas ir komplicēts darbs, un paldies jums, ministra kungs, par jūsu kompetenci un sniegumu. Es ļoti atzinīgi vērtēju jūsu darbu, taču atļaušos paust arī nelielu kritiku.

Es piekrītu jūsu paustajām prioritātēm drošībā, mūsu ciešākā integrācijā Eiropas Savienībā un transatlantisko attiecību stiprināšanā, bet es gribētu redzēt cilvēktiesības kā atsevišķu un skaidri definētu mūsu valsts prioritāti. Mūsu pilsoņu tiesības un intereses ārvalstīs ne tikai breksita kontekstā, bet kopumā.

Ziņojumā ir minēts, ka "laikā, kad daudzviet tiek apšaubīts cilvēktiesību universālums un sarūk pilsoniskās sabiedrības telpa, Latvija aktīvi iestājas par cilvēktiesību ievērošanu" – es pati... un esmu pārliecināta, ka arī daudzi citi labprāt uzzinātu vairāk par šo svarīgo mūsu valsts darbību un to, kā tā izpaužas.

Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Juridiskā komisija noturēja kopsēdi, kas bija veltīta Kristīnes Misānes jautājumam. Es saprotu, ka Ārlietu ministrija dara visu iespējamo šajā situācijā un ka atbildība par to ir citu institūciju pusē, taču šādos brīžos ir īpaši svarīgi saprast, ka Latvijas diplomātu balsis tika iedarbinātas un vai tās tika sadzirdētas.

Ziņojumā var rast informāciju par mūsu konsulārā dienesta paveikto, taču es labprāt redzētu informāciju par to, cik gadījumos konsulārais dienests sniedza atbalstu un aizstāvēja mūsu tautiešu intereses un tiesības. Nenoliedzami ir svarīgi uzturēt saikni arī ar mūsu diasporu, bet ticu, ka tikpat svarīgi mums visiem ir saprast, kā un cik labi mūsu valsts spēj palīdzēt cilvēkiem un veicināt cilvēktiesību aizstāvību.

Jā, šo informāciju ir iespējams atrast cituviet, taču, manuprāt, būtu svarīgi to redzēt tieši ārpolitikas ziņojuma kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Rukšānes-Ščipčinskas kundzei.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Labdien, ministra kungs! Šodien esmu lūdzis vārdu šajās Saeimā nu jau tradicionālajās ārlietu debatēs, lai kā Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas Asamblejā sniegtu savu skatījumu par Latvijas, ja tā var teikt, tuvo ārpolitiku, ar to saprotot Latvijas ārpolitisko darbību vispirms jau Baltijas telpā, tas ir, Latvijas sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, bet ne tikai. Vēlos nedaudz pieskarties arī sadarbībai NB8 formātā, trim Baltijas valstīm sadarbojoties ar piecām Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbībai citos formātos.

Šie sadarbības formāti koncentrētā veidā ir aprakstīti arī šodien apspriežamajā ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā; tiesa, tur tie ir aprakstīti pārsvarā gan tikai drošības stiprināšanas jomā, kā arī ar to cieši saistītajās un arī tautsaimniecības tālākas attīstības veicināšanai būtiskajās enerģētikas un transporta infrastruktūras kopīgo projektu īstenošanas jomās. Taču vērā ņemami sadarbības rezultāti aizvadītajā gadā Baltijas reģionā ir tikuši sasniegti arī izglītības, kultūras, veselības aprūpes un citās jomās. Par to tad arī runāšu.

Kā minēts ārlietu ministra ziņojumā, 2019. gadā Latvija Baltijas telpā bija prezidējošā un līdz ar to lielā mērā arī darba kārtību uzstādošā valsts vairākos sadarbības formātos. Parlamentārajā dimensijā mēs bijām prezidējošā valsts Baltijas Asamblejā kā triju Baltijas valstu starpparlamentārās sadarbības organizācijā, kurai nākamgad varēsim atzīmēt jau 30. gadskārtu kopš tās izveidošanas. Valdību līmenī Latvija aizvadītajā gadā bija prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē. Un reģionālā līmenī Latvija noslēdza savu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē.

Protams, visi šie sadarbības formāti sekmīgi var darboties tikai mijiedarbībā, un no savas pieredzes, kopš 2011. gada pietiekami aktīvi piedaloties šajā sadarbībā, varu apgalvot, ka tas tā realitātē arī notiek, un tā – mijiedarbībā – šie sadarbības formāti arī ir aplūkoti ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā.

Taču katram no šiem sadarbības formātiem ir sava loma un funkcija kopīgajā sistēmā un arī sava atbildība. Kāda tad ir Baltijas Asamblejas loma šajā mijiedarbībā? Kā noteikts Baltijas Asamblejas statūtos, Baltijas Asambleja var vērsties pie Baltijas Ministru padomes ar ierosinājumiem un rekomendācijām, kā arī pieprasīt no Baltijas Ministru padomes progresa ziņojumu par Baltijas Asamblejas ikgadējā sesijā apstiprinātajā rezolūcijā doto uzdevumu izpildi. Un tā šī sadarbība arī patiešām tiek īstenota; tas vienlaikus nozīmē to, ka no parlamenta deputātu aktivitātes un nākotnes redzējuma ļoti lielā mērā ir atkarīgs, cik mērķtiecīga un ilgtspējīga, ne tikai vienas valsts un tās iedzīvotāju interesēm, bet visa Baltijas reģiona kopīgajām interesēm atbilstoša būs šī sadarbība.

Tāpēc šobrīd vēlos pateikt paldies saviem kolēģiem ne tikai Latvijas delegācijā Baltijas Asamblejā, bet arī pārējiem deputātiem, tai skaitā vairāku Saeimas komisiju vadītājiem un arī Saeimas priekšsēdētājai Mūrnieces kundzei, kuri aizvadītajā gadā aktīvi iesaistījās Baltijas Asamblejas organizētajos pasākumos. Paldies par viņu pienesumu Baltijas reģiona attīstības kopīgā parlamentārā redzējuma veidošanā! Īpaši jāatzīmē: kā šodien jau savā runā pieminēja Ojārs Ēriks Kalniņš, šis ieguldījums kopīgajā darbā un kopīgo ārpolitisko mērķu sasniegšanā ir ticis veikts neatkarīgi no tā, vai attiecīgie Saeimas deputāti pieder valdošajai koalīcijai vai opozīcijai.

Tagad mazliet detalizētāk par pašas Baltijas Asamblejas darbu un sasniegto 2019. gadā. Latvija savu prezidentūru Baltijas Asamblejā 2019. gada sākumā pārņēma no Lietuvas, par tās devīzi izvēloties teicienu "Kopīgiem spēkiem varam sasniegt vairāk", ar to apliecinot apņēmību sadarboties un veicināt vienošanos Baltijas reģiona kopīgo interešu vārdā un paužot vēlmi stiprināt Baltijas valstu, jo īpaši to parlamentu pārstāvju, dialogu, savstarpējo uzticību un paļāvību.