Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 23. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2020. gada 23. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Labrīt, kolēģi! Jā, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

Tātad 1. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Tas paredz paplašināt vienotās atalgojuma sistēmas piemērošanu tādām jaunām ārstniecības personu kategorijām kā medicīnas asistenti, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – veselības ministres Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Un 2. ir deputātu grupas – Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava, Valaiņa un Jalinskas – priekšlikums. Tas paredz mainīt bāzes referenci, aprēķinot Ministru prezidenta, Valsts prezidenta un ministru mēnešalgu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Deputāti! Mūsu priekšlikums patiešām paredz iesaldēt augstāko valsts amatpersonu atalgojumu – gan prezidenta, gan Ministru prezidenta, gan ministru atlīdzības pieaugumu – un arī reprezentācijas izdevumus.

Likums paredz, ka katru gadu šis atalgojums tiek indeksēts, ņemot vērā iepriekšējo gadu... pirms diviem gadiem... vidējo atalgojumu, tā pieaugumu. Un šajā situācijā, kad mēs zinām, ka ārkārtīgi daudz sabiedrības grupu ir tādas, kam būtiski samazinās ieņēmumi, kam faktiski arī ar ārkārtas situācijas aizliegumiem ir vispār liegta iespēja nopelnīt savai ģimenei līdzekļus un ir nepieciešams lūgt dīkstāves un sociālos pabalstus, tad šajā situācijā mēs uzskatām, ka augstāko valsts amatpersonu atlīdzība arī ir jāiesaldē.

Prezidenta kungs, tādēļ ka viņam vienkārši nepaveicās, viņu ieraudzīja budžeta procesā... tādēļ ka viņa atlīdzības pieaugums bija piedāvāts uz otro lasījumu, tika publiski kaunināts... Viņi jau ir, es saprotu, savu lēmumu pieņēmuši un lūdz Saeimu neatbalstīt atlīdzības pieaugumu, bet visas pārējās valsts augstākās amatpersonas jau bija paslēptas pirmajā lasījumā un tādēļ nav redzējušas sabiedrības reakciju.

Tas nenozīmē, ka vajadzētu klusumā izslīdēt cauri un šo finansējumu nākamajā gadā pieaudzēt. Mēs redzam valsts budžeta likumprojekta pirmajā lasījumā – Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru atlīdzības un reprezentācijas pasākumu pieaugumam ir ieplānots 68 871 eiro. Protams, tā nav nauda un tie nav līdzekļi, ar kuriem var atrisināt lielas valsts budžeta problēmas, piemēram, mediķu atalgojuma vai citās jomās, kur līdzekļu joprojām pietrūkst, bet tas ir solidaritātes jautājums, kolēģi. Jau pirmajā kovida vilnī bija valdības, kas rādīja piemēru. Piemēram, Austrālijas valdība sev samazināja atlīdzību par 20 procentiem. Austrijas valdībā savu algu – vienu algu – katrs ziedoja nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzēja cīnīties ar kovidu. Šeit nav runa par to, ka mūsu valdībai būtu jāsamazina sev algas, šeit runa ir par to, ka šajā situācijā nepalielināt sev algu, tādā veidā solidarizējoties ar sabiedrību un rādot, ka valdība tiešām saprot, kā cilvēki šobrīd dzīvo, nevis ir... nevis ir iemūrējuši sevi Jēkaba ielas un... Smilšu ielas un citu ministriju biezajos mūros, neredzot, kas notiek aiz tiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šis priekšlikums paredz atlīdzību iesaldēt šī gada līmenī. Neizmantot to situāciju, ka pirms diviem gadiem vidējais atlīdzības pieaugums bija astoņi, deviņi, pat 10 procenti, un ņemt vērā, ka šobrīd ir krīzes situācija, atlīdzību sev palielinot tikai tad, kad mēs redzam, ka patiešām valdība ir prasmīgi spējusi ar to tikt galā, kad ir nostabilizējusies ekonomiskā situācija, kad lielākai sabiedrības daļai būs stabilitāte viņu ieņēmumos. Tas būtu labs signāls un, manuprāt, šajā situācijā ļoti nepieciešams, ņemot vērā arī to sasprindzinājumu, sociālo spriedzi, kas jau ir redzama un kas vēl priekšā būs.

Paldies. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, paldies. Es arī pirmajā lasījumā pievērsu uzmanību šim likumprojektam un gribu atgādināt, ka šī likumprojekta iesniegšana budžeta paketē ir saistīta ar atalgojuma palielināšanu pamatā KNAB darbiniekiem.

Es uzskatu, ka KNAB darbiniekiem vajadzētu un KNAB kā iestādei vajadzētu patiešām parādīt citus rezultātus. Un tos rezultātus diemžēl laikam sabiedrība neuztver kā nopietnus. Un pēdējā laikā skandāli arī parāda problēmas, un, manuprāt, tās ir sistēmiskas problēmas, kuras, visticamāk, var konstatēt KNAB darbībā. Ir skaļi paziņojumi, bet nav rezultāta. Tiek turpināti visādi iespējami koruptīvi darījumi, notiek, iespējams, politiska tirgošanās. Kur ir KNAB rezultatīvie rezultāti? Kur ir KNAB notiesājošie spriedumi? Un, manuprāt, tad, kad visa sabiedrība patiešām atrodas ļoti sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad, kad cilvēki paliek bez darba, tad, kad attiecīgi tiek samazināta ekonomiskā aktivitāte, kad pieaug sociālā spriedze, kad pieaug ekonomiskā nestabilitāte un spriedze, paredzēt vai attiecīgi nesamazināt atalgojumu augstākajām valsts amatpersonām, kam vajadzētu solidarizēties ar sabiedrību, ir neētiski. Un, manuprāt, ir jāatbalsta konkrēti šis priekšlikums, ko iesniedza deputātu grupa, tikai tādēļ, lai nodrošinātu vienotu pieeju krīzei un iziešanai no ekonomikas krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Attiecībā uz šo priekšlikumu Dana Reizniece-Ozola jau mūsu motivāciju pateica, es varu tikai pievienoties attiecībā uz to, ka šis noteikti nav īstais brīdis. Mēs atceramies – iepriekšējā gadā nebija ne kovida, ne arī kādu draudu ekonomikai, tai pašā laikā Saeima ņēma un savas algas iesaldēja. Šobrīd ir jau pavisam cita situācija, kurā ir noteikti jāuzdod jautājumi – vai tiešām tas ir ļoti nepieciešams. Tai pašā laikā es gribu pateikt, ka ZZS balsos "par" šo likumprojektu kopumā un tikai tāpēc, ka tur ir arī tādas uz nākotni vērstas, es domāju, ļoti labas lietas attiecībā uz atalgojumu tiesībsargājošajām institūcijām, šobrīd konkrēti KNAB.

Jāatzīst, ka KNAB atalgojuma sistēma, kura šobrīd ir ieviesta, ir ļoti motivējoša un ļauj vērtēt rezultātus, ne tikai to... Katrs, kas ir procesā vairāk vai mazāk iesaistīts, saņem noteiktu algu, bet iestādes vadītājs varēs novērtēt tos, kuri patiešām dara smagas, vajadzīgas un visiem ļoti nepieciešamas lietas un dara to rezultatīvi un pareizi. Tāpēc mēs kopumā atbalstīsim, jo, ja šis, ja tā var saukt, jaunās sistēmas pirmais eksperiments būs veiksmīgs, es domāju, ka nākošajā gadā valsts pārvaldē Valsts kanceleja jau piedāvās šādu sistēmu ieviest arī citiem, un šobrīd ir ļoti nepieciešams celt kapacitāti tieši visām iestādēm, kas rūpējas par valsts iekšējo drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

G. Eglītis. Atgādināšu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava, Valaiņa un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Jā, tādēļ aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā atbalstīt grozījumus likumprojektā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... Jā, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā".

Neviens priekšlikums netika saņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Čeku loterijas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Čeku loterijas likumā".

Kopumā saņemti astoņi priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pantu un punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pantu un punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Identiski – arī tehniski precizē pantu un punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums precizē pirmajā lasījumā apstiprināto redakciju, kas nosaka kārtību, kādā sadalās laimējušo čeku izlozes pēc procentiem, un precizē tekstu, būtību nemainot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pirmajā redakcijā apstiprināto tekstu par dokumentu, kas tiek pieteikts loterijai kā rēķins... ka ir jāiesniedz arī bankas pārskaitījumu apliecinošs dokuments. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu saistībā ar šo rēķina un bankas pārskaitījuma apliecinājuma iesniegšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 7. ir deputātu grupas – Danas Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa – priekšlikums, kas paredz čeku loterijai papildus izveidot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbalstāmo nozaru balvu fondu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums radās, diskutējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairāku nozaru pārstāvjiem, kuri klāstīja, kāda šobrīd ir situācija viņu jomā kovida ierobežojumu dēļ.

Un viena no visvairāk cietušajām ir tūrisma nozare. Jau pirmais vilnis nozarei bija ļoti smags, un faktiski tā ir joma, kurā apgrozījums ir krities apmēram par 90 procentiem, kā paši nozares uzņēmēji minēja. Tajā diskusijā arī diezgan skaidri bija redzams, ka no visiem tiem priekšlikumiem, kurus pati joma un uzņēmēju pārstāvji bija snieguši valdības pārstāvjiem, lielākā daļa nebija tikusi tālāk par Ekonomikas ministriju. Acīmredzot Finanšu ministrija ir tas šaurais pudeles kakls tad, kad vispār tiek diskutēts valdības dažādos formātos par nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem. Un mēs redzam, ka gan pirmajā vilnī, gan arī tagad diemžēl atbalsts nāk par vēlu, atbalsts bieži vien ir nepietiekams un pārāk ierobežojošs... tai skaitā. Mēs šobrīd redzam: atkal jau valdība otro reizi ir uzkāpusi uz tā paša grābekļa, kas pirmo reizi notika, – ierobežojot nozares, kas var saņemt dīkstāves pabalstus, algu, subsīdijas, apgrozāmos līdzekļus, ir, nu, pāršauts garām ļoti daudziem uzņēmējiem, kas krīt šim atbalsta sietam cauri.

Bet bez šīm lielajām atbalsta programmām, kas šajā situācijā ir nepieciešamas, manuprāt, ļoti labas idejas nāca no pašiem uzņēmējiem, tai skaitā – izmantot čeku loteriju kā vienu no vietējo nozaru (un visvairāk cietušo nozaru) atbalsta veidiem, paredzot, ka daļa no balvu fonda čeku loterijā tiktu veidota ar šādu īpašu mērķi – stimulēt to nozaru apgrozījumu, kurām ir visvairāk... vislielākais kritums. Piemēram, vaučeru vai kādu citu tādu balvu veidā, kuras izmantotu laimesta ieguvējs šeit, Latvijā, ceļojot iekšzemē. Un šāda ir arī šī priekšlikuma jēga – faktiski veidot daļu no čeku loterijas balvu fonda ar mērķi atbalstīt īpaši cietušās nozares.

Nākamais priekšlikums paredz deleģējumu Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. februārim izstrādāt precīzus noteikumus, kāds šis balvu fonds būtu, kāda būtu kārtība šo balvu piešķiršanai, kuras būtu tās jomas, kuras atbalstīt, un tā rezultātā, es domāju, mēs noķertu divus zaķus vienlaikus – padarītu gan čeku loteriju pievilcīgāku, gan šis būtu tāds labs atbalsta instruments tūrisma nozares stiprināšanai.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sveicināti, kolēģi! Godātie kolēģi, es arī aicināšu atbalstīt deputātu grupas priekšlikumu, un es domāju, ka visiem šobrīd ir skaidrs, ka šāda kārtība ilgi pastāvēt nevar, kad cilvēkiem tiek aizliegts gūt ienākumus un cilvēkiem burtiski jānāk pie Saeimas, lai lūgtu atļauju strādāt maksimāli drošos apstākļos.

Un tūrisma nozare arī, starp citu, ir viena no tām nozarēm, kura ir cietusi milzīgus zaudējumus. Tāpēc šāds priekšlikums... Nu, protams, opozīcijas priekšlikums kārtējo reizi netiek atbalstīts, bet, ja jūs, nobalsojot "pret", tomēr aizdomāsieties kaut mazliet, kaut uz minūti par to, ka šo priekšlikumu ir vērts nospert un ielikt varbūt kādā no saviem... kādā no savām programmām, es domāju, ka mēs visi būsim ļoti priecīgi par to, jo dažādi modeļi arī tika piedāvāti, tostarp arī modelis, kurā cilvēkiem tiek piedāvāts nopirkt, piemēram, tādu vaučeru, kuru izmanto pēc tam attiecīgi tūrisma pakalpojumos, jo vasara nāk, un daudzas tūrisma mītnes jau mēģina kaut kādā veidā piesaistīt klientus.

Šāds priekšlikums... es domāju, ka tas... nav nekas labāks par šādu priekšlikumu, un tas vienlaicīgi gan stimulē ekonomiku, aicina tātad visus nodot čekus, gan arī vienlaicīgi atbalsta tūrisma nozari.

Es arī ļoti aicināšu jūs šo priekšlikumu atbalstīt, bet, ja jūs to priekšlikumu šodien neatbalstīsiet, tāpēc ka koalīcijas līgums jums to neļauj, lūdzu, paņemiet to saviem tālākiem darbiem un, lūdzu, izmantojiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija 7. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 8. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo un papildinātu likumprojekta pārejas noteikumus, nosakot kārtību, kādā šis priekšlikums jāīsteno. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, jo netika atbalstīts 7.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

I. Indriksone. Komisija kopumā atbalstīja uz otro lasījumu likumprojektu. Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Čeku loterijas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 2, atturas – 14. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Kopumā saņemti 20 priekšlikumi.

1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz noteikt kārtību, kādā piešķir valsts sociālo atbalstu sociālās izglītības pedagogiem, pirmsskolas pedagogiem, rēķinoties ar to, ka viņiem 25 gadu darba stāžs ir jāsasniedz un ka viņi ātrāk, pirms sasniegt pensijas vecumu, var saņemt šo sociālo atbalstu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir sagatavots pamatā pēc LIZDA iniciatīvas, bet arī ņemot vērā iepriekšējās valdības pozitīvo pieredzi. Lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu, iepriekšējā valdība izveidoja sociālā spilvena atbalsta programmu tiem pedagogiem, kas palika bez darba tajā situācijā, kad skolu tīkla sakārtošanas rezultātā skola tika slēgta. Tas deva lielāku motivāciju pašvaldībām skolu tīklu sakārtot, tas deva lielāku drošību arī pedagogiem, kuriem (īpaši, ja viņi bija pirmspensijas vecumā), skaidrs, ka tik īsā periodā bija ārkārtīgi grūti pārorientēties, sākt darīt ko citu, un tad šāda iespēja saņemt valsts palīdzību tika ļoti labi novērtēta.

Šī priekšlikuma būtība ir līdzīga, tam nebūs noteikti lielas fiskālas ietekmes, un mēģināšu paskaidrot nedaudz detalizētāk, kāda ir doma.

Pedagogiem, kas strādā speciālajā izglītībā, kas ir pirmsskolas izglītības pedagogi un sporta pedagogi, – tās ir tās jomas, kurās pedagogiem ir īpaši liela emocionālā un arī, nu, tāda fiziskā slodze... ja viņiem darba stāžs ir šajā jomā, šajā profesijā bijis lielāks par 25 gadiem, no tā pēdējos piecus gadus arī nepārtraukts, nu, tas nozīmē, ka viņi ir mūžu veltījuši šai profesijai un, ja viņiem ir līdz pensijas vecumam palikuši trīs gadi, tad gadījumā, ja pedagogs redz, ka viņam nav iespējas turpināt pilnvērtīgi savu profesionālo karjeru, būtu iespēja saņemt sociālo palīdzību no valsts. Ja šis pedagogs šajā laikā saņemtu kādus citus ienākumus – vai nu nodarbotos ar komercdarbību un gūtu ieņēmumus, vai sasniegtu pensijas vecumu, vai mēģinātu strādāt kur citur –, tad, protams, šādu sociālo palīdzību saņemt nevarētu. Katrā ziņā tā iepriekšējā pieredze rāda, ka tikai ārkārtas situācijās pedagogi, ja viņi saprot, ka viņi kādu būtisku apsvērumu dēļ nevar turpināt darbu, izvēlētos šādu iespēju, jo kopumā jau mēs saprotam, ka pedagogi ir atbildīgi cilvēki un, cik viņi var, viņi... Un sevišķi tie ir jau tādi idejas cilvēki, kas ir strādājuši, un misijas cilvēki, kas ir strādājuši vairāk nekā 25 gadus skolā, viņi labprāt turpinātu darbu, un tie būtu tikai izņēmuma gadījumi – vai nu tiešām tā situācija spiestu viņus meklēt citu darbu, vai viņi paliktu bez darba skolu tīkla sakārtošanā, vai viņiem tiešām būs sakrājies fizisks un emocionāls nogurums tik lielā mērā, lai viņi šo iespēju lūgtu, – mēs attiecīgi tad piedāvājam, ka šis būtu, manuprāt, arī tāds skaists žests šajā brīdī, kad kovida laikā tā spriedze visiem – ne tikai bērniem un vecākiem, bet arī lielai daļai pedagogu – ir stipri palielinājusies.

Kā es minēju, arī LIZDA aplēses ir, ka tas nav dārgs pasākums, bet būtu ļoti labs atbalsts šai visnotaļ cienījamai profesijai.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visus citus saistītos, kurus ir iesnieguši pārējie kolēģi deputāti no opozīcijas un arī no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam. (Pauze.)

E. Kucins (SASKAŅA).

Vai dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam.

E. Kucins. Labdien, kolēģi! Grozījumi Izglītības likumā, par kuriem iet runa, ir sagatavoti, ņemot vērā solījumus, kurus 2018. gada vasarā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā apņēmās īstenot ne tikai "Saskaņa", bet arī Jaunā VIENOTĪBA, Attīstībai/Par!, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.

Ja kāds to ir aizmirsis, tad atgādināšu: noslēdzot vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, mēs visi solījām risināt LIZDA aktualizētos jautājumus gan par izdienas pensijas atjaunošanu un sociālā atbalsta programmu speciālās izglītības pedagogiem, pirmsskolas izglītības pedagogiem, sporta pedagogiem, gan arī par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba algu.

Tāpēc lielākajai daļai no klātesošajiem nevajadzētu būt iebildumiem pret SASKAŅAS frakcijas, ZZS frakcijas un deputātu grupas priekšlikumiem papildināt Izglītības likuma 14. pantu ar 41. punktu un tālāk 52. pantu ar jaunu 2.¹ daļu. Un attiecīgi pirmajā gadījumā, nosakot, ka Ministru kabinetam ir pienākums noteikt kārtību, kādā piešķir valsts sociālo atbalstu speciālās izglītības pedagogiem, pirmsskolas izglītības pedagogiem, sporta pedagogiem, bet otrajā – ka arī pieredzējuši speciālās izglītības pedagogi, pirmsskolas izglītības pedagogi, sporta pedagogi ir tiesīgi uz personiska uzteikuma pamata izbeigt darba tiesiskās attiecības un turpmāk, negūstot ienākumus no algota darba, komercdarbības vai saimnieciskās darbības, neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa saņemt valsts sociālo atbalstu līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmēram.

Kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt gan 1. – ZZS priekšlikumu, gan 2. – SASKAŅAS frakcijas priekšlikumu, gan arī 3. priekšlikumu, kuru iesniedza deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Manuprāt, tas ir visiem jau zināms fakts, ka īpaši pirmsskolas pedagogi ir pakļauti izdegšanas riskam. Un mēs pat nerunājam par sociālās... speciālās izglītības pedagogiem un sporta pedagogiem.

Tas, ka jau vairākus gadus pēc kārtas arodbiedrība aicina koalīcijas deputātus galvenokārt, jo opozīcija šo jautājumu izprot ļoti labi... Tas, ka arodbiedrība aicina vairākus gadus pēc kārtas ministriju aizdomāties par šo problēmu, liecina, ka joprojām dialogs starp ministriju un arodbiedrību nav pietiekami labs un kvalitatīvs. Visticamāk, tas ir noticis tādēļ, ka ministrija neieklausās skolotāju vajadzībās.

Problēma, kura pastāv jau gadiem ilgi, netiek risināta, un tas, ka mēs šo pirmo kovida vilni esam izturējuši un valsts budžets šo vilni ir izturējis, galvenokārt pateicoties pirmsskolas pedagogiem, kuri, riskējot ar savu veselību, turpināja strādāt ar grupiņām, ar bērniem, nodrošinot viņu vecākiem iespēju strādāt un pelnīt nodokļus priekš valsts budžeta... Nekādā veidā... šis smagais darbs nekādā veidā netika pamanīts – nekādā veidā! – arī tagad pie šī budžeta, kad būtu lieliska iespēja pateikt paldies šiem pedagogiem, kuri uzņēmās smago nastu un turpina šo smago nastu nest. Nu, godīgi sakot, tāda arogance no koalīcijas puses liecina par to, ka... es nezinu, vai var būt, ka koalīcijai... ir viņiem mazi bērni, kuri iet dārziņā, nav mazu bērnu... Es tiešām nesaprotu, kādā pasaulē dzīvo kolēģi, bet šis jautājums, manuprāt, būtu jāatrisina kā viens no pirmajiem, jo pirmsskolas pedagogiem ir tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos, viņiem ir tiesības neizdegt savā darbā, kas diemžēl... Ja jūs papētīsiet statistiku, ja jūs papētīsiet datus, tad jūs redzēsiet, ka pedagogi tiešām ir pirmajā vietā izdegšanā, jo pedagogi izdeg ļoti strauji, īpaši tagad – kovida dēļ, jo viņiem ir ļoti, ļoti smags darba grafiks, viņiem ir jāpielāgojas jauniem noteikumiem nemitīgi, un, protams, aiz tā visa vēl stāv bailes par savu veselību un vienkārši cerība nesaslimt un strādāt tālāk.

Kolēģi! Pirmsskolas pedagogi, speciālās izglītības pedagogi, sporta pedagogi ir tieši tāpat jāgodina kā mūsu mediķi, jo īpaša aizsardzība šiem cilvēkiem nav paredzēta.

Es aicinu jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nu faktiski šis priekšlikums no pedagogu arodbiedrības puses rāda vairākas lietas.

Pirmā lieta. Tas rāda aicinājumu valdībai rādīt pozitīvu attieksmi pret skolotājiem. Jā, iepriekšējā valdība trīs gadu garumā izveidoja atbalsta programmu, tādēļ ka vēlējās īstenot skolu tīkla sakārtošanu, un deva atbalsta mehānismu – šo programmu – skolotājiem, kas ar ļoti stingriem kritērijiem, atbilstīgi izvērtējot, varētu aiziet ātrāk pensijā un saņemt līdztekus valsts atbalstu, lai nebūtu, nu, tā teikt, pēc 25 mūža gadu pavadīšanas un darba skolā jālūdz ubaga dāvanas tikai tādēļ, ka šajā brīdī kāds bija skolu slēdzis, kas noteikti bija arī objektīvu apstākļu dēļ.

Šobrīd situācija ir mazliet citāda. Arodbiedrība aicina arī šo valdību rādīt savu pozitīvo attieksmi pret skolotājiem. Un paskatieties, kādas pedagogu grupas tiek aicināts atbalstīt papildus: pirmsskolas pedagogi (un mēs zinām, ka kovida situācijā pirmsskolas pedagogi strādā)... Pirmsskolas pedagogiem valsts faktiski papildu atbalstu šobrīd nepiešķir. Jā, pēc liela spiediena, pēc ilgām diskusijām un diezgan noteikta prasījuma ir panākts, ka tie skolotāji, kas vispārējā izglītībā, izņemot pirmsskolu un, iespējams, piecgadīgos, sešgadīgos... strādā attālināti, saņems zināmu kompensāciju par attālinātu darbu, bet arī pirmsskolas pedagogi šobrīd, strādājot kovida situācijā... gan pavasarī, gan tagad, īpaši pavasarī, strādājot dežūrgrupās... Un šobrīd vēl nav paredzams, kāda situācija būs, ko epidemiologi ieteiks, iespējams, ka būs arī citi ieteikumi, nekā tie ir šobrīd... Pirmsskolas pedagogi strādā pilnās grupās. Mēs zinām, ka senioru grupa ir apdraudēto skaitā, un to Latvijas epidemiologi ir teikuši, un tas ir pierādīts arī zinātniski. Mēs zinām skolotāju vidējo vecumu, tai skaitā pirmsskolās. Kovida situācija ir papildu apstāklis, kas ir jaunajai valdībai, nu nosacīti šai valdībai, jārisina un jāatbalsta.

Otra grupa – speciālās izglītības pedagogi. Arī tur šis vecuma sadalījums ir par labu senioriem. Vēl papildus speciālās izglītības iestādes pedagogiem patiešām ir papildu stress, jo viņu bērnu auditorija noteikti arī ir apdraudēto vidū.

Un trešais – sporta skolotāji jeb sporta pedagogi. Kā zināms, kovida situācijā sports ir ierobežoto iespēju sarakstā, līdz ar to ir skaidrs, ka gados... tie pedagogi, kuriem ir trīs gadi līdz pensijai, – tātad gados vecāki pedagogi – varētu izvēlēties sargāt sevi un savu veselību.

Ja pirms trīs gadiem programma bija aktuāla skolu tīkla sakārtošanā, tad šobrīd šī aktualitāte, protams, pamazām ir pārskatāma divu apstākļu dēļ.

Pirmais – kovids. Šobrīd nav svarīgi, cik klasē ir skolēnu, ir svarīgi, cik skolotāju māca skolēnus. Tā teikt, klases izmēram šobrīd nav nekādas nozīmes, līdz ar to skolu tīkla sakārtošana iegūst cita tipa pieeju, tai būtu jāiegūst modernāka un situācijai atbilstīgāka pieeja.

Un otrs. Mēs zinām, ka nākamajā gadā mums būs cits reģionālais iedalījums, un reģionālā iedalījuma kontekstā skolu tīkla pārskatīšanai arī ir jābūt citādai, ar citādu pieeju un vairāk ar skatu no lielākiem reģioniem. Tas nozīmē, ka skolu tīkla kārtošana nevar būt prioritāte, kas ik pa mirklim vēl joprojām kaut kur pavīd. Situācijā, kad cilvēkiem sāp, nevajag sist divreiz, tieši otrādi, mācieties no iepriekšējām valdībām un dodiet atbalstu pirmsskolas pedagogiem, speciālās izglītības pedagogiem un sporta pedagogiem, jo zināmā mērā iepriekšējā programmā šie pedagogi nepiedalījās dažādu objektīvu iemeslu pēc. Un šī programma, visticamāk, nebūs finansiāli ietilpīga, bet kovida... finansējums ļauj arī šos pedagogus atbalstīt, ja nu pēkšņi skaits palielinās, kas būtu personisku iemeslu dēļ saprotams.

Es vēlreiz aicinu saprast, ka šis priekšlikums prasa valdības atbildību un valdības attieksmi "par" pedagogiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Es gribētu arī aicināt Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, tomēr tas galvenokārt runā par pirmsskolas pedagogu sociālajām garantijām un drošību.

Gribētu minēt to, ka kaut kad... 2009. gadā, kad bija iepriekšējā krīze, ja tā var teikt, pirmsskolas pedagogu... visu atbildību uzlika pašvaldībām un teica – tas ir krīzes risinājums, un ar pašvaldībām vienojās par to, ka turpmāk pašvaldības tad uzņemas pilnas rūpes par pirmsskolas pedagogiem.

Šobrīd šī 2009. gada krīze jau ir ievilkusies tik tālu, ka nu jau ir nākamā krīze, un šajā gadījumā... te jau iepriekšējie kolēģi ļoti daudz stāstīja par to, cik nozīmīga tomēr ir pirmsskolas pedagogu loma šobrīd arī šīs krīzes pārvarēšanas apstākļos, un valstij būtu šajā gadījumā vairāk jādomā par to, kādā veidā mēs atbalstām pirmsskolas pedagogus.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, un, kā jau Kucina kungs minēja, šis varbūt nav tāds nemaz pat... šis pat nav tāds krīzes risinājuma piedāvājums, šis ir sistēmas sakārtošanas piedāvājums, par kuru lielākā daļa no politiskajām partijām ir pirms vēlēšanām slēgusi līgumus, sadarbības līgumus, ar izglītības darbinieku arodbiedrību un apņēmusies šīs lietas sasniegt, un šobrīd varbūt arī ir tas īstais brīdis, kad to darīt.

Es aicinu Saeimas kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 2. – "Saskaņa" sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, identisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 3. – deputātu Papules, Goldbergas un Dombrovska priekšlikums ir identisks iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Un arī nav balsojams.

I. Indriksone. 4. priekšlikums – deputātu Indriksones un Dzintara priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 17. panta trešo daļu ar jaunu punktu, kas ir saistīts ar iepriekš... pirmajā lasījumā izslēgto normu, ka pašvaldībām ir pienākums un nosacījums līdzfinansēt izglītības iestāžu uzturēšanu. Šī izglītības iestāde ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikumu sagatavojām un iesniedzām, jo pirmajā likumprojekta redakcijā, kas ir pirmajā lasījumā, tika paredzēts šo normu izslēgt. Un, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc izvēles bērnam, kura dzīvesvieta ir deklarēta šajā teritorijā vai arī kurš apgūst pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē vai nu pēc dzīvesvietas, vai nu arī ārpus tās, pašvaldībai ir noteikts pienākums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēgt līgumu un piedalīties attiecīgās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā tādā apmērā un veidā, kā to noteic Ministru kabinets. Un papildināts šis mūsu priekšlikums ir ar būtisku nosacījumu (atšķirībā no iepriekšējās redakcijas, kas bija likumprojektā), ka šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu vai veido tādu izglītības vidi, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē. Un šis privātais pakalpojuma sniedzējs... kā obligāts nosacījums – arī sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

Šis nosacījums jau pats par sevi, ka izglītības iestāde ir sociālais uzņēmums vai sabiedriskā labuma organizācija, dod priekšnoteikumu, ka tas nav vienkārši biznesa projekts un privāts bizness, bet tas atbilst visas sabiedrības interesēm un šīm īpašajām sabiedrības grupu vajadzībām.

Kā uzsvaru varu minēt to, ka šīs programmas varētu būt arī atšķirīgas no pašvaldības programmām un īpaši nepieciešamas gan tādiem bērniem, kuri ir īpaši talantīgi, gan arī bērniem, kuriem nepieciešama īpaša, iekļaujoša izglītība vai kaut kādas atšķirīgas īstenošanas metodes, un tas, manuprāt, būtu tikai atbalstāmi.

Līdzīgi kā šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs, vecāki var arī izvēlēties doties uz pašvaldības vai privāto izglītības iestādi. Arī medicīnā mēs atbalstām privāto medicīnas iestāžu, kā saka, uzturēšanu tajā apmērā, kā iedzīvotāji izvēlas izmantot šos pakalpojumus, tā arī šajā pamatizglītības posmā, mūsuprāt, ļoti būtiski ir saglabāt šo iespēju attīstīties, jo bērni un vecāki izvēlas vislabāko, un tā būtu arī tāda papildu demokrātiska iespēja šo, varētu teikt, finansējumu, kas savā ziņā ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju ieguldījums no viņu ģimenēm pašvaldības budžetā... dotu iespēju izvēlēties to izglītības iestādi, ko viņi uzskata par visatbilstošāko.

Šis priekšlikums komisijā arī tika gari un plaši diskutēts un mazliet mainīts, izņemot ārā šo nosacījumu par īpašo, atšķirīgo vidi un ieliekot papildus arī citus nosacījumus par sociālajām, kā saka, mērķgrupām, kam būtu jāmācās šajās izglītības iestādēs, ja tās saņems šo papildu atbalstu no pašvaldības, un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Es aicinu par šo priekšlikumu vai nu atturēties, vai balsot "pret" un atbalstīt nākamo – 5. – komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Gan par šo, gan par nākamo priekšlikumu komisijas sēdē bija ļoti plašas diskusijas. Saprotot priekšlikuma autoru vēlmi nodrošināt kvalitatīvāku izglītību bērniem un motivēt arī privāto sektoru aktīvi piedalīties izglītības procesa nodrošināšanā, ir skaidrs, ka šo priekšlikumu būtība faktiski ir pārdalīt valsts un pašvaldību līdzekļus par labu privātajām skolām. Uz to norādīja gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arī LIZDA, kuras arī saprot, ka jau tā šobrīd ierobežotā resursa pārdalīšana no pašvaldību skolām uz privātajām vēl vairāk noplicinās pašvaldību veidotās skolas un samazinās to izglītības kvalitāti.

Kolēģi, šeit tā viena lieta, kas ir jāsaprot, – nav runas tikai par principu "nauda seko bērnam". Tā nauda, kas tiek nodrošināta no valsts budžeta, loģiski nonāk to pedagogu atlīdzībai, kurā... kurā skolā bērns mācās. Bet šeit ir runa par to, ka pašvaldībai, ja paralēli tās izveidotajām skolām ir kāda privāta iniciatīva... labi, ir sabiedriskā labuma statuss un sociālā uzņēmuma statuss, tas... nu ir kā tāds varbūt arguments, ja mēs saprotam, ka šīs tad ir skolas, kuras pilda sociāli svarīgu funkciju... bet vienalga tā ir privāta iniciatīva, kura paralēli pašvaldības finansētām izglītības iestādēm pašvaldības teritorijā ir izveidota, un, ja vecāki grib savus bērnus sūtīt turp, tad pašvaldībai ir pienākums ne tikai nodrošināt šo finansējumu, kas ir pedagogu atalgojumam, ko valsts nodrošina, bet arī no saviem jau tā ierobežotajiem līdzekļiem apmaksāt daļēji šo skolu uzturēšanas izdevumus.

Tas nozīmē, ka viņu pašu skolām naudas paliks mazāk. Nu, es nemaz nerunāju par to īpašo situāciju, ka valsts joprojām turpina padarīt pašvaldības nabadzīgākas. Šī gada budžeta projekts nav izņēmums. Mēs zinām, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek pārdalīta par sliktu pašvaldībām. Šis ir vēl viens veids, kā papildu finanšu slogu uzlikt uz pašvaldības pleciem.

Tas nozīmē, ka mēs valsts, pašvaldību veidotajās skolās atstāsim tos bērnus, kuri nebūs spējīgi maksāt, kuri nu būs spiesti mācīties tur vēl sliktākos apstākļos, jo pašvaldībām, visticamāk, visam naudas var nepietikt. Doma varbūt ir laba, bet izpildījums ir, manuprāt, nepieņemams, šādā veidā tik atklāti lobējot privātās skolas uz pašvaldību rēķina. Ja valsts grib atbalstīt privāto skolu iniciatīvas, tas nav liegts. Valsts var veidot īpašu mērķprogrammu šādu skolu atbalstam, bet tas, ko šobrīd šo priekšlikumu autori dara, – nevis atbalsta jaunas iniciatīvas, bet atbalsta tās uz pašvaldību rēķina, un tas nav atbalstāms.

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Un arī pret nākamo – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, arī es aicinu neatbalstīt šo un nākamo priekšlikumu. Paskaidrošu, kāpēc.

Pirmām kārtām jau šīs privātās skolas nav nekāds jaunums, tās jau pastāv vairākus gadus un darbojas. Un līdz šim tā kārtība, kādā veidā... Protams, bez pašvaldības atbalsta ir ļoti grūti vai teju neiespējami šādām skolām pēc būtības būt, un tās ir radušās tikai tāpēc, ka tām ir šis pašvaldību atbalsts. Bet tā kārtība, kādā veidā tas vienmēr noticis, tomēr tas ir... arī šīm skolām ir jāiekļaujas kaut kādā kopējā skolu tīklā, kaut kādā kopējā izglītības sistēmas plānošanas redzējumā katrā atsevišķā teritorijā. Un ir, protams, šīs skoliņas, kas tā ir veidojušās, un ir tiešām Latvijas mēroga veiksmes stāsti izveidojušies, bet tas vienmēr... arī šie atbalsta veidi un apjomi... vienmēr tā tomēr ir bijusi kaut kāda veida diskusija, dialogs starp pašvaldību un šo skolu, līdzīgi kā... Ikviena skola katrā administratīvajā teritorijā – tā ir pašvaldības autonomā funkcija, kādā veidā viņi organizē izglītības darbu, izglītības infrastruktūru, un tam visam jāatrod vienmēr kaut kāds balanss. Ar šiem priekšlikumiem šis balanss tiek jaukts. Un nosaukt to par autonomo funkciju vairs... būtu ļoti grūti, jo autonoma tā bija līdz šim, kad pašvaldībai bija iespējas veidot dialogu, bija iespējas kaut kādā veidā apspriest to jautājumu, apspriest apjomu, saprast to, kā tas viss iet kopējā izglītības sistēmā, kā tas iet kopā ar valsts izglītības sistēmas attīstību. Šajā gadījumā tas... visas šīs sarunas tiek atliktas, šīs skolas vienkārši izsūta rēķinu un dabū no pašvaldības kaut kādu finansiālu apjomu, kas, manuprāt... tā pieeja kā tāda nav pareiza. Šīs skoliņas ir bijušas, tās arī turpmāk būs, bet šāda ar likumu uzlikta funkcija, pēc būtības jauna funkcija... Ja valsts tādu funkciju uzliek un uzskata to par pilnīgi pareizu un labu esam, tad valstij tāda funkcija ir arī jāapmaksā no sava budžeta. Un šīs izmaksas ir viegli aprēķināmas, un tad arī valstij jāuzņemas atbildība. Pretējā gadījumā sanāk – valsts pusē izdomā kaut ko jaunu, radošu, un, lūdzu, kas to īstenos? Valsts budžetā naudas nav. Ā, rekur, pašvaldības ir, lai pašvaldības to dara. Tāda pieeja nav ilgtspējīga, tāda pieeja ir absolūti nepareiza.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un tomēr skatīties sistēmiski uz valsts pārvaldi, jo šādā veidā mēs vienkārši graujam to... ar šādām lietām, mēs to graujam, jo, uzliekot... Nu visām jau nav... Pašvaldību budžeti jau nav bezizmēra... Šogad pašvaldībām ļoti daudz naudas noņemts nost, tāpat nākušas klāt jaunas funkcijas, šī ir viena no tām pēc būtības, kas tiek turpināta. Un, manuprāt, šāda pieeja nav atbalstāma. Skoliņas paliks, tās nekur nepazudīs, bet vismaz administratīvajās teritorijās šī diskusija tomēr būs pēc būtības, un šīs skoliņas daudz vairāk tiks iesaistītas izglītības sistēmas veidošanā katrā administratīvajā teritorijā. Šobrīd kaut kādu iemeslu dēļ tās pēc būtības ir izslēgtas ārā, tām ir drošības spilvens, ar likumu noteikts tas, ka pašvaldība samaksā šo izglītības iestāžu uzturēšanas rēķinu, bet nekāda veida tāda... nu sadarbības veidošanu šādā veidā mēs nepanākam.

Es aicinu neatbalstīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! It kā nevainīgi glīts priekšlikums – atbalstīt bērnus neatkarīgi no tā, kuras un kādas izglītības iestādes... dibinātāja skatījumā... bērnu vecāki ir izvēlējušies. Un tomēr, ja mēs paskatāmies sistēmiski, ko šobrīd šī valdība dara, tad mēs redzam, ka Nacionālā apvienība ļoti, ļoti lobē privātskolu sektoru ne tikai ar šādu priekšlikumu, bet arī nosakot, ka valsts apmaksās mācību līdzekļu, noteiktu mācību līdzekļu, iegādi par valsts naudu. Tajā pašā laikā pirmsskolas jeb pašvaldības izglītības iestādes nesaņem šādu atbalstu... īpaši pirmsskolas pakāpē.

Man ir jautājums Nacionālajai apvienībai – vai jūs par šādiem sistēmiskiem priekšlikumiem... jo iepriekšējos Izglītības likuma grozījumus arī steidzamības kārtā lielākā daļa jeb pozīcija pieņēma... vai jūs ar šādiem straujiem it kā noslēptiem un atsevišķiem elementiem privātskolu tīkla atbalstīšanai gribat rādīt uzskatāmi un visiem labi redzami, ka pašvaldības izglītības iestāžu un to izglītības kvalitāte krīt? Vai šādi, graujot pašvaldību dibinātās un arī valsts dibinātās izglītības iestādes finanšu ziņā, prestiža ziņā tas atmaksājas? Vai tas tomēr ir jūsu lobijs, zinot, kas un kādā veidā ir privātskolu dibinātāji?

Jā, it kā nevainīgi glīts priekšlikums, zinot, ka šo skolu sarakstā ir arī reliģisko konfesiju privātās izglītības iestādes. Aizsegs ļoti labs. Un tomēr es aicinu neatbalstīt ne šo, ne nākamo priekšlikumu, aizstāvot šābrīža sistēmā pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, un aicinu valsti – aicinu valsti! – veidot īpašu programmu, kā jau arī Dana Reizniece-Ozola teica, īpašu programmu, izmantojot valsts līdzekļus privāto izglītības iestāžu atbalstam, tad šī sistēma būtu redzama, caurredzama, atklāta un nebūtu jārunā par slēptajiem nolūkiem vai slēptajiem, iespējams, lobijiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, kurš iekļauts komisijas nākošajā priekšlikumā ar nelielām modifikācijām, manuprāt, ir ļoti svarīgs, bet šo diskusiju mums vajadzētu veidot nevis tikai konkrēti par šo priekšlikumu, bet arī par to, kāpēc ir nepieciešamas šīs neatkarīgās skolas, kuras dibina pilsoniskā sabiedrība un kuras mūsu kolēģi pašlaik debatēs ļoti centīgi sauc par privātajām skolām. Tās nav vienkārši privātās skolas, tās vispār klasiskā nozīmē nav privātās skolas. Mēs nerunājam par skolām, kuru galvenais mērķis ir nest peļņu dibinātājiem. Mēs runājam par skolām, kuras ir dibinātas kā sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu skolas, lai nodrošinātu citādu pieeju izglītības metodēm un programmām, lai veidotu dažādas un daudzveidīgas skolas mūsu valstī, kas ir viena neatņemama daļa no attīstīto valstu izglītības sistēmām.

Šīs skolas nodrošina ne tikai saturisko un metodisko daudzveidību, bet arī, piemēram, iekļaujošāku vidi bērniem ar īpašām vajadzībām, un, jā, dažas no šīm skolām ir arī reliģisko organizāciju dibinātas skolas, kas pats par sevi nav nekas slikts. Tas arī nodrošina nedaudz citādu programmu, nedaudz citādu pieeju un nodrošina šo ideju daudzveidību, ko arī, tai skaitā, piemēram, nodrošina brīvās skolas jeb tā saucamās Valdorfa skolas, kas arī ir šajā sarakstā. Mēs runājam par ļoti nelielu skolu skaitu, un atgādināšu par idejas vai priekšlikuma vēsturi.

Iepriekšējā – 12. – Saeimā jau bijušas debates, un jau toreiz Izglītības likumā tika iekļauts šis pants, un tas bija par to, ka nākotnē pēc pārejas perioda pašvaldībām būtu jālīdzfinansē šīs skolas. Tad tas tika... Vairākas reizes ir bijuši mēģinājumi šo pantu izņemt no likuma. Pagājušajā gadā, es atceros, tieši budžeta kontekstā, kaut gan šim ir tikai nosacīts sakars ar budžeta likumiem, bija mēģinājums arī no opozīcijas puses, ja nekļūdos, tieši arī no Papules kundzes puses, izņemt šo pantu, un tad šogad atkal mēs nonācām pie tā, ka nācās komisijai atkal pārformulēt un ielikt atpakaļ šo pantu, jo pēc būtības bija arī šoreiz mēģinājums no tā tikt vaļā.

Latvijā ir ļoti daudz pašvaldību, kas ļoti centīgi un, es teiktu, diezgan apzinīgi finansē dažādas skolas savā teritorijā, un ir nedaudzas pašvaldības, kurām ar šo ir kaut kādas ideoloģiskas vai cita rakstura grūtības. Un es teiktu, ka dažreiz diemžēl tieši šīs sliktās idejas jeb šis mēģinājums novest visu pie zemāka kopsaucēja, pie primitīvākas sistēmas, kur viss ir vienāds un pret visiem bērniem ir attieksme kā rūpnīcā – kā pret vienādiem kaut kādiem gabaliem... tieši šis... šī attieksme ņem virsroku, kad runa ir par budžetiem, par naudu un attīstību, un ir ļoti labi, ka tomēr atradās gana daudz kolēģu, kas saskatīja šo pievienoto vērtību šajās skolās, kas saskatīja arī jautājuma būtību, ka šeit mēs nerunājam par privātajām skolām, bet runājam par pilsoniskās sabiedrības dibinātām skolām, un kas tomēr piedāvāja šo alternatīvo variantu, alternatīvu priekšlikumu, kurš arī, es ceru, tiks atbalstīts. Vismaz es aicinu jūs 5. priekšlikumu atbalstīt.

Šo – 4. – priekšlikumu mēs neatbalstām, jo 5. tika papildināts ar vēl vienu ļoti svarīgu punktu, ka arī bērniem no sociāli maznodrošinātām ģimenēm, kas paši... kuru vecāki paši nevar nodrošināt viņiem iespēju atrasties šajās skolās, arī šiem bērniem būtu jābūt vietai šajās skolās.

Tātad aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! (Pauze.)

Manuprāt, tieši pretēji – sasteigts ir mēģinājums, izmantojot to, ka budžeta pieņemšanas procedūrā ir vienlaikus jāskata ārkārtīgi liels jautājumu apjoms, starp šiem jautājumiem ieslēpt arī, nu, izmaiņas, kas skar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Saeimas ļoti ilgstošu darbu.

Es atgādināšu, ka pienākums pašvaldībām līdzfinansēt šīs privātās izglītības iestādes, kas veic... ar sabiedriskā labuma statusu, tātad nevis ar peļņas nolūku, bet ar sabiedriskā labuma statusu, kas ir ļoti, nu, faktiski tik neliels skaits izglītības iestāžu... Par šo lēmums tika pieņemts normālā likumdošanas procesā, skatot šo jautājumu trīs lasījumos. Es atceros, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija arī ļoti plašas debates, piedaloties visām pusēm – gan skolu pārstāvjiem, gan pašvaldību pārstāvjiem, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Par to debatējām arī Saeimas sēdēs, un tika nolemts šajos trīs lasījumos, ka ar 2020. gadu šis pienākums pašvaldībai tiek uzlikts.

Pagājušajā gadā, skatot 2020. gada budžetu, kā jau Golubevas kundze pieminēja, bija mēģinājumi šo normu svītrot.

Tolaik tika panākts kompromiss, ka neieviesīsim 2020. gadā, bet nu tad 2021. gadā gan sāksim pildīt to, par ko deputāti ir lēmuši. Šogad mēs atkal nonākam pie tā paša – atkal ir diskusijas par budžetu un budžeta likumu paketē mēs ieraugām mēģinājumu no šīs savulaik ļoti plaši izdiskutētās normas tā ļoti strauji... budžeta šajā steidzamības kārtībā atteikties.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par to iepretim tai reizei, kad mēs par šo priekšlikumu lēmām, atteikšanās no tā faktiski tika izskatīta vienā sasauktā ārkārtas sēdē plenārsēdes starplaikā, vienā no starpbrīžiem, ja.

Galu galā tomēr par šo... arī koalīcijas ietvaros par šo jautājumu tika daudz argumentēts un diskutēts, un šis priekšlikums, ko iesniedzām mēs ar kolēģiem, tika vēl papildināts, nu, kā kompromisa redakcija... papildināts ar vairākiem nosacījumiem, proti, ka šādas programmas pašvaldība konkrētajā teritorijā nepiedāvā un ka vismaz 10 procentiem no sociālām grupām, kurām nepieciešams būtu īpašs atbalsts, tiek piedāvāts skolās šo izglītību iegūt bez maksas – tas ir tas kompromiss, kas šobrīd tiek piedāvāts kā komisijas redakcija.

Kolēģi, es ļoti lūdzu būt korektiem un saprast arī, ka mūsu lēmumiem ir zināma pēctecība. Uz mums skatās tie, kuriem mēs par atbalstu jau bijām lēmuši un kuriem atbalstu šodien jau vajadzēja saņemt. Nepievilsim viņus.

Par šo priekšlikumu atbilstoši komisijas lemtajam es aicinu balsot "pret" vai atturēties, bet nākamo – 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakciju atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Līdzfinansēt privāto iniciatīvu no publiskas naudas avota ir skaidrs un principiāli atbalstāms nodoms, tomēr nemēdz būt abstraktas patiesības. Patiesība ir vienmēr konkrēta.

Šim priekšlikumam nauda netiek prasīta no īstā naudas maka un īstajā laikā. Es atbalstītu privātskolu turpmāko līdzfinansēšanu no valdības budžeta, tomēr tagad, kad valdība grasās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu pašvaldībām, kad pavisam nesen Saeima uzdeva pašvaldībām finansēt attālināto mācību nodrošināšanu skolu aprīkojumā, uzdot vēl vienu finansēšanas... finansējumu pašvaldībām nebūtu pareizi. Tas nozīmētu, ka tur, kur jau tagad finansēšanas līdzekļu avoti salīdzinājumā ar kaimiņiem ir mazāki, kad naudas pietrūkst, lai nodrošinātu pabalstus novados esošajiem iedzīvotājiem, uzsākt vēl jaunu projektu – tas nozīmētu palielināt atšķirību starp dzīves kvalitāti dažādos novados.

Es domāju, ka šis uzdevums, šis nodoms, kurš tagad nobriedis dažādu frakciju deputātiem, gaidīs savu nākotni. Es aicinu pārskatīt vēlreiz to finansēšanas avotu, no kura tiks saņemta nauda, lai nodrošinātu palīdzību jauno privātskolu īstenotājiem, nevis tagad, apstākļos, kad mēs nevaram to atļauties, vēl vairāk uzkraut pašvaldībām rūpes par papildu finansējumu, uzsākot šo konkrēto, jauno projektu.

Tāpēc es šo priekšlikumu, kā arī 5. priekšlikumu neatbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu tiešām bija ļoti garas debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur pat vienu brīdi sāka izskatīties, ka tā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Man pret šo priekšlikumu ir vairāki iebildumi gan konceptuāli, gan arī par šo tehnisko izpildījumu.

Pirmais – kolēģi, es domāju, ka absolūti skaidrs, ka šāda veida priekšlikumi novājinās pašvaldību izglītības iestādes un samazinās, neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti tiem skolēniem, kas mācās pašvaldību iestādēs. Es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, kolēģi, ka tad, kad mēs pārceļam skolēnu no pašvaldības iestādes uz šo privāto vai kādu skolu, tad notiek vismaz divas lietas.

Pirmais. Pateicoties nu ne visai pārdomātajai "nauda seko skolēnam" sistēmai, šī mērķdotācijas nauda aiziet no šīs skolas un iet uz privāto iestādi. Līdz ar to skolotāju atalgojuma fonds šai pašvaldību iestādei samazinās. Tas ir viens.

Divi. Tagad tas... valdībai tā politika prasīt, obligāti prasīt no pašvaldības līdzfinansēt to privāto skolu. Citiem vārdiem, īstenot kaut ko līdzīgu "nauda seko". Vai tad jūs piedāvājat pašvaldībai kaut kā samazināt savas skolas uzturēšanu? Vai, jūsuprāt, ja mēs vienu skolēnu pārceļam no pašvaldības skolas, tad šīs skolas uzturēšanas izmaksas kaut kādā veidā samazinās? Nu, protams, ka ne, kolēģi.

Otrais punkts – šāda veida priekšlikumi ir pretrunā ar pašas valdības politiku, jo pašas valdības... tas, ko mēs dzirdam par politiku skolu jomā, ir skolu konsolidācija. Mēs dzirdam, ka skolu ir pārāk daudz, ka skolas jākonsolidē un tā tālāk. Bet tad ar šāda veida priekšlikumiem jūs darāt tieši pretējo. Jūs veicināt skolēnu izplūšanu pa skolām, un vairāk vajag skolu radīšanas. Nu, tas tāds... nu, man izveidojies no diskusijām komisijā... Man veidojas priekšstats, ka priekšlikuma iesniedzēji dzīvo kaut kādā paralēlajā pasaulē, kur resursu apjoms pašvaldībām ir kaut kādā veidā neierobežots, ka pašvaldības var līdzfinansēt absolūti jebko jebkādā apmērā, lai veicinātu jebkādus viņu izdomātus mērķus.

Trešais punkts – kolēģi, te izskanēja apgalvojumi, ka, lūk, tās it kā nav privātās skolas, bet sociālie uzņēmumi un tā tālāk.

Man šeit ir vismaz divas lietas, ko teikt, kolēģi. Pirmkārt, šajā regulējumā nekas neliegs pēc būtības un fundamentāli privātajam uzņēmumam reģistrēties, izlikties par sabiedriskā labuma organizāciju, sociālo uzņēmumu, bet pēc būtības turpināt darboties kā privātajam uzņēmumam.

Ja jūs vēlaties tiešām to labot, tad paceliet šo proporciju no 10 uz 50 procentiem, uz 100 procentiem. Nu, tad, kolēģi, būtu iespējams kaut kā noticēt. Citādāk mums sanāk, ka privātai iestādei, kuras, piemēram, grupas standarta izmērs ir 10 skolēni, pietiek pieņemt tikai vēl vienu skolēnu, lai būtu tie 10 procenti, un tam pretī dabūt garantētu pašvaldības finansējumu visiem tiem 11 skolēniem.

Tālāk, kolēģi. Kopumā privātskolas kā tādas – tās neizbēgami veicinās gan skolēnu segregāciju, gan arī sabiedrības segregāciju. Tā ir daudz garāka un fundamentālāka saruna, kolēģi. Bet, piemēram, Somijā (un es atgādināšu, ka premjers un vairāki šīs koalīcijas politiķi vairākkārt pauduši, ka mēs ejam uz Ziemeļvalstīm), Somijā nav, kolēģi, nevienas privātskolas. Un Somijas politika skolu jautājumā ir tāda, ka katra skola ir tikpat laba kā jebkāda cita skola. Vai tā ir laukos, pilsētā, galvaspilsētā vai kaut kur citur, kur visiem bērniem tiek piedāvātas vienādi labas izglītības iestādes. Jā, nevis taisot kādu izredzēto kastas vai privātskolas, vai tā.

Godātie kolēģi, man ir vēl viens punkts. Es tad to pateikšu pie nākamās runas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es gribētu mazliet papildināt attiecībā uz to, ko minēja Dzintara kungs par to, ka tomēr ir šī apņēmība ielikta jau likumā, un, protams, jums pilnīga taisnība par to, ka tās debates bija garas... garas un rūpīgi tika debatēts, Saeimas balsojums arī bija tāds – uz robežas, nebija tādas lielas vienprātības par šo jautājumu, un ne velti ir šī situācija, ka katru gadu mēs pie šī jautājuma atgriežamies. Un arī šobrīd es uzskatu, ka šīs biedrības (dažādās dibinātās formās), skolas – tās jau paliks, nekur jau tās nepazudīs. Arī šobrīd tās tiek finansētas no pašvaldību budžetiem, tikai tā kārtība ir tāda. Nu, protams, skolas direktoram nav patīkami iet uz pašvaldības domi, aizstāvēt šo savu skolu tieši tāpat, kā to dara pilnīgi visas citas skolas. Katrai citai pašvaldības izglītības iestāžu sistēmā esošajai skolai ir jāiet, jāaizstāv, jāparāda izglītības pārvaldē, kāpēc tieši šī skola ir vajadzīga, kāda ir tās nākotnes attīstības perspektīva. Tieši tādā veidā arī dome nonāk pie lēmuma – atbalstīt, neatbalstīt. Tur tādā zināmā, nu... arī jāatskaitās par publiskās naudas tērēšanu. Šajā gadījumā šis posms ar šī likuma grozījumiem gluži vienkārši tiek izslēgts.

Ja kaut kur... un, protams, es domāju, ka tas vien, ka Izglītības un zinātnes ministrija šo priekšlikumu virza, mainīs šo sistēmu atpakaļ, parāda arī to, ka, es domāju, jebkuri profesionāļi, kas nodarbojas ar izglītības pārvaldes struktūras organizēšanu, saprot to, ka šī būs reāla problēma tajā brīdī, kad būs ar likumu noteikts, ka tas, ka tu dabū, – tikai tāpēc, ka tu esi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Nu, tad turpinot. Tas, ka valdība un valdošā koalīcija piedāvā šo līdzfinansēšanas pieeju. Bet visa tā licencēšana kaut kā, kolēģi, darbojas tikai vienā virzienā, proti, jūs piedāvājat risināt problēmas, valsts mēroga problēmas, uzdodot pašvaldībām to līdzfinansēt, bet nekādi neiedodot nekādus papildu līdzekļus tam visam.

Bet, ja jūs, kolēģi, valdošā koalīcija, uzskatāt, ka pašvaldību līdzfinansējums vai kā... ir kaut kāds jauns Latvijas tautsaimniecības perpetuum mobile... un valsts vispār finanšu... ar kaut kādām bezgalīgi dziļām kabatām, kuras var darīt, finansēt jebko, nu, tad kaut kā savādāk nekā uz atbildības noņemšanu uz to grūti skatīties.

Ja jūs, kolēģi, esat tik lieli šīs pašvaldību līdzfinansēšanas fani, tad, nu, parādiet, lūdzu, piemēru, proti, par līdzfinansēšanu no valsts puses! Bet tad kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija atsakās no bērnu brīvpusdienu līdzfinansēšanas? Tad mums ir visi tie lēmumi, kas samazina pašvaldībām to ienākumu... ieņēmumu daļu, ko viņi saņem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, –tad valdība rāda absolūti citu attieksmi, absolūti citu piemēru, kolēģi, nekā tas, ko viņi prasa no tām pašām pašvaldībām.

Tātad, ja tie, kas ir šā priekšlikuma autori, tiešām vēlas palīdzēt ļoti skaidri izraudzītiem tiem sociālajiem uzņēmumiem, skolām, tad jums ir ziedojumu politika, kolēģi, un jums ir līdzekļi no valsts budžeta. Un man jums ir aicinājums tad risināt tās savas prioritātes tieši šādi – ar tiešām subsīdijām no valsts budžeta un ziedojumu politiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru atbalstīt šo, 4., un arī 5. priekšlikumu divu iemeslu dēļ.

Neatkārtojot tos argumentus, kas jau izskanēja šodien debatēs, es vienkārši gribu uzsvērt, ka valdība šajā budžetā piedāvā vienlaicīgi trīs lietas.

Pirmais. Valdība atņem daļu ienākumu pašvaldībām kārtējo reizi. Tā ir tāda konsekventa stratēģija.

Otrais. Noņem no sevis daļu sociālo saistību un pienākumu.

Un trešais. Uzliek papildu pienākumus sociālajā jomā, sociālās aizsardzības jomā pašvaldībām.

Nu, tas vienkārši nav godīgi, jo, ja jūs gribat, lai pašvaldības uzņemtos vairāk pienākumu, piešķiriet arī papildu resursus, bet jūs darāt kaut ko pilnīgi pretēji.

Un es... Es gribu atbildēt Golubevas kundzei ar visu cieņu pret šiem argumentiem, bet tomēr, nu, nestrādās tā šie piedāvātie risinājumi, pat ja 10 procenti un tā tālāk. Faktiski šis piedāvātais risinājums padziļinās sociālo nevienlīdzību, padziļinās plaisu starp tiem vecākiem, kam pietiek resursu, lai nodrošinātu saviem bērniem daudzmaz normālu izglītību arī esošajos apstākļos, un tiem vecākiem, pirmām kārtām maznodrošinātajiem, bet ne tikai, kam šādu iespēju principā nav. Jo šajā situācijā mums patiešām, nu, jāpieturas pie solidaritātes principa, jāpalīdz vājākajiem pirmām kārtām. Un tas vājākais ir tieši pašvaldību skolas, bet mēs gribam tomēr atņemt daļu līdzekļu pašvaldību mācību iestādēm un atdot tām... nu, kā to nesaukt, bet pēc būtības tās ir elites iestādes, tās ir domātas izredzētajiem.

Un, kā mēs nemēģinātu īstenot tādu sociālā taisnīguma principu, nosakot, kas tiks tajā izredzēto lokā, nu, vienalga, kā es teicu, tas padziļinās to sociālo netaisnīgumu.

Tāpēc es šo priekšlikumu atbalstīt nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi deputāti! Šis jautājums... Te jau var minēt kaut kādu zināmu likumsakarību – likumsakarību šādā ziņā, ka tiek pieņemts konkrēts lēmums, iestrādāts likumprojektā, teiksim, priekšlikums, bet neseko finansējums līdzi. Tā jau ir likumsakarība... un hroniska likumsakarība diemžēl jau vairāku valdību un dažādu Saeimas sasaukumu garumā, arī šobrīd.

Jā, es pilnīgi piekrītu daudziem iepriekšējiem runātājiem, ka, uzkraujot šo pienākumu pašvaldībām, nav paredzēts finansējums.

Es gribētu varbūt pavisam konkrēti nosaukt dažus šos ciparus, kas raksturo samazinājumu pašvaldībām ieņēmumu daļā. Ķeguma novadam tika samazināti ieņēmumi par 9,31 procentu, salīdzinot ar šo gadu; Viļānu novadam – 7,99 procenti, Zilupes novadam – 7,92, Cesvaines novadam – 7,84, Ērgļu novadam – 7,74, Mērsraga novadam – 7,61 procents.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pilnīgi visās jomās pienākumus, ko veic katra pašvaldība, tas ir, bērnudārzu uzturēšana, skolu uzturēšana, ceļi, komunālā saimniecība, transports, pabalsti cilvēkiem... tiek samazināti, lūk, par šo procenta... procentu tātad... par septiņiem, par deviņiem pāri procentiem.

Un vēl kas zīmīgi. Diemžēl jāatzīst, ka Latgalei, kur ir vislielākais šis samazinājums, praktiski... nevis praktiski, bet visās pašvaldībās tiek samazināts šis... ieņēmumu daļa par vairāk nekā četriem procentiem.

Man bija savulaik iesniegts priekšlikums uz otro lasījumu, ka samazinājums pašvaldību ieņēmumu daļai nedrīkst būt lielāks par četriem procentiem. Tas, manā skatījumā, būtu minimums. Lielākais samazinājums, ko drīkstētu pieļaut šogad. Tas tika noraidīts.

Tad, man jāsaka, nu, es atbalstītu šo priekšlikumu. Jā, tas man arī ir simpātisks, pieņemams. Šīm kristīgajām skolām būtu finansējums nepieciešams. Bet tad ir jānodrošina, valdībai jāgarantē līdzfinansējums pašvaldību budžetos. Te ir pilnīgi pretēja aina.

Un, starp citu, mani pārsteidza: tad, kad Latgales apakškomisija aicināja Finanšu ministriju tieši par šo jautājumu – pašvaldību finansējumu Latgalē – runāt, finanšu ministrs neatrada laiku, atrunājās... viņam svarīgāki uzdevumi. Tad kādi vēl svarīgāki uzdevumi viņam ir?

Es lūgtu deputātus skatīt kontekstā ar pašvaldību budžetu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nu, debates rāda, ka patiešām šis ir it kā nevainīgi glīts priekšlikums, un debatēs tiek atrasti arvien it kā nevainīgāki argumenti. Faktiski, Dzintara kungs, diskusija rāda, ka šī nav sistēmiska pieeja, jo dažādos veidos, pamatā slēptos, kā atsevišķus punktus Saeima nobalso par īpašu atbalstu privātajām izglītības iestādēm. Un tās saucas privātās izglītības iestādes, un nosaukumu var izdomāt citu, bet pamatā dibinātājs ir ne valsts vai ne pašvaldība, kas arī ir valsts.

Nu, faktiski tas, ka nav vienotas sistēmas, – to rāda jau esošā situācija. Dzintara kungs, Izglītības un zinātnes ministrijā jau šobrīd ir speciāla programma privāto izglītības iestāžu finansēšanai, ko var izmantot ne tikai atalgojumam, mācību līdzekļu iegādei vai finansējumam, bet arī šādai pakāpei – uzturēšanai. Valstij nav jārada jauna programma – ir esoša programma –, tikai jādod papildu līdzekļi.

Nevaru piekrist šim priekšlikumam tā iemesla pēc, ka tikko noraidījāt finansiāli neietekmējamu... nu, ne pārāk finansiāli ietekmējamu priekšlikumu par atbalstu sociālajam spilvenam noteiktu grupu skolotājiem. Bet šī programma izmaksās divus miljonus, ko jūs gribat atrast no pašvaldību finansējuma. Lūdzu, finansējiet atklāti no valsts! Tad arī deputāti varēs atbalstīt šādu pieeju, saprotot, ka arī sociāli dažādām grupām būtu iespēja mācīties privātā izglītības iestādē, ja tā nodrošina labāku pieejamību vai labāku, atbilstīgāku izglītības kvalitāti. Valsts programmai šos divus miljonus iedodiet, un mēs visi atbalstīsim kā sistēmisku pieeju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai otro reizi.

M. Golubeva (AP!).

Jā, cienījamie kolēģi! Mēs gana daudz šodien dzirdējām argumentus, kas, manuprāt, ignorē dažas pamatlietas, kas attiecas uz politikas plānošanu, tai skaitā izglītības politikas plānošanu.

Pirmām kārtām. Izglītība ir pamatā pašvaldību funkcijai Latvijas Republikā. Un pašvaldības arī skolu līmenī šo izglītību nodrošina. Tas, ka pašvaldības var to darīt nevis tikai caur kaut kādu vienu vienkāršu pieeju, bet caur nedaudz smalkāku un daudzveidīgāku pieeju, – tas nekādā gadījumā nemaina to faktu, ka pašvaldības ir atbildīgas par izglītības nodrošināšanu un par izglītības iestādēm.

Ja, ieviešot šo konkrēto priekšlikumu, pēc gada vai diviem, vai trim mēs konstatēsim, ka tiešām ir liels pieprasījums, piemēram, no vecākiem, kas nevar paši atļauties maksāt par šo programmu, bet vēlas, lai viņu bērni iestājas tieši šajās skolās, un ka tajos 10 procentos nevarēs pieņemt bērnus, kuru vecāki to vēlēsies, tad tas būs skaidrs signāls pašvaldībai kaut ko būtiski mainīt savās skolās, piemēram, licencēt līdzīgu programmu vai šo pašu programmu kādā no savām skolām, lai šo vietu būtu vairāk. Tas tieši ļaus pašvaldībām redzēt, pēc kā ir pieprasījums iedzīvotājiem, kādas programmas saviem bērniem viņi vēlas redzēt.

Tas nav nekādā gadījumā saistīts ar to, ka valstij viss jāpasaka priekšā uzreiz, cik tieši jums vajag šādas programmas, cik jums vajag citas programmas. Tas ir saistīts ar to, ka mēs dodam šo iespēju attīstīt neatkarīgas, jaunas programmas, kas dod kaut ko vairāk pedagoģiski vai veido kaut kādu savu vidi, kas ir vairāk iekļaujoša bērniem, kuriem pašvaldības skolās diemžēl neizveidoja šo iekļaujošo vidi. Un tad mēs skatāmies, cik liels ir pieprasījums, un tad pēc gada vai diviem, vai trim varēs arī labot šo politiku pašas pašvaldības un licencēt līdzīgas programmas.

Es domāju, ka tas ir veids, kā ieviest inovācijas mūsu izglītībā, turklāt uz vietas. Inovācijas, kas ir saistītas ar cilvēku redzējumu par savu bērnu izglītību, nevis no augšas – kaut kāda liela ekspertu loka vai ministrijas...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Pirmais. Klausoties Golubevas kundzes teikto, nu nevar nepiekrist, jo teorijā, kaut kādā ideālajā pasaulē, viss ir absolūti pareizi. Bet mēs taču dzīvojam reālajā pasaulē! Jā, tas ir pašvaldību pienākums, bet ar šo grozījumu jūs uzliekat papildu pienākumus un tai pašā laikā nedodat papildu resursus, bet gluži otrādi – vienlaicīgi atņemat resursus. Vai nav jābūt tomēr zināmai atbilstībai starp pienākumiem un resursiem?

Un otrais. Kāpēc pašvaldību skolas nelicencē līdzīgas programmas? Ļoti vienkārši – resursu nav. Un, licencējot šādas programmas privātajās skolās, jūs atņemat šos resursus pašvaldības skolām. No kurienes radīsies tie skolotāji, kas ir spējīgi strādāt un īstenot šādas ļoti progresīvas programmas? Es domāju, ka liela daļa tiks paņemta tieši no pašvaldību skolām. Un diemžēl tas ir vispārējs... vispārēja problēma – resursu trūkums. Faktiski jūs piedāvājat sakoncentrēt tos resursus, tos labākos pedagogus tieši dažās izredzētās skolās, un pārējo skolēnu situācija pasliktināsies. Jā, ja divu trīs gadu laikā noskaidrosies, ka patiešām tās pārējās skolas cietīs, tad neko jūs jau nevarēsiet labot. Jo to, ko zaudēs bērni šo gadu laikā, nu, jau atgūt nebūs iespējams.

Es skatos tīri no praktiskā viedokļa. Jo būtībā tiešām jums vēlreiz jāvadās no solidaritātes, tie ļoti ierobežotie resursi tomēr pēc iespējas jādala visiem. Tāpēc tomēr nevaru atbalstīt, neskatoties uz tiem ļoti progresīvajiem un liberālajiem argumentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Atgādinu, ka komisija šo priekšlikumu daļēji atbalstīja un iekļāva komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot atturoties vai "pret".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Indriksones un Dzintara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 84, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 5. – komisijas priekšlikums, kurā daļēji iekļauts 4. priekšlikums un kas papildināts ar nosacījumu, ka mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde. Kā arī nav... atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma nav vairs atrunas par atšķirīgu mācību vides nodrošinājumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti ir pieteikušies debatēm. Debates turpināsim par šo priekšlikumu pēc pārtraukuma.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā".

Debates par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz gribu atgādināt, ka jau 2018. gadā Saeima atbalstīja šādu priekšlikumu vai, varētu teikt, iekļaušanu – likumā iekļaut normu par atbalstu sociālo uzņēmumu, biedrību dibinātajām skolām. Un likuma norma tika atlikta, un tās spēkā stāšanās laiks tika atlikts vairākkārt, un tas arī pagājušajā gadā netika īstenots.

Manuprāt, tomēr tas ir... Šo normu ir ļoti svarīgi saglabāt, un tas nav nekas jauns pretēji tam, ko iepriekš mana kolēģe pauda, ka tas ir kaut kas jauns. Tas jau faktiski ir vairākas reizes diskutēts un jau pirms diviem gadiem nolemts, vienkārši šajā likumdošanas procesā pie budžeta likumdošanas paketes šī norma tika izņemta. Varētu teikt, tā bija tāda, nu, iniciatīva atkārtoti mēģināt no šīs normas atbrīvoties.

Gribu arī vērst uzmanību uz to, ka jau šobrīd ļoti daudzas pašvaldības tiešām līdzfinansē šīs privātās izglītības iestādes, kas pēc savas būtības nav privāts bizness, bet šie sociālie uzņēmumi un sabiedriskā labuma organizāciju dibinātās skolas ir sociālas, varētu teikt, tādas sabiedriskas skolas, kuras visbiežāk ir dibinājuši vecāki, lai varētu izmantot tādu izglītības iestādi un tādu izglītību saviem bērniem sniegt, kādu viņi vēlētos. Un tās būtiski atšķiras no tām privātajām izglītības iestādēm, kuras mēs varētu uzskatīt par peļņas gūšanas avotu, tīri privātu izglītības iestādi, kur galvenais ir daudz nopelnīt.

Bet šo pašvaldību, kas šobrīd jau atbalsta šīs, varētu teikt, privātās izglītības iestādes, ir daudz. Un vairāk nekā tūkstotis skolēnu šobrīd jau saņem šo, varētu teikt, līdzfinansējuma daļu no pašvaldībām. Tikai dažas pašvaldības šobrīd (pēc manā rīcībā esošās informācijas tās ir 18 pašvaldības pa 65 skolēniem) ir atteikušās atbalstīt šīs sociālās, varētu teikt, sabiedriskās skolas, un to nedara. Manuprāt, tieši šī, varētu teikt, pastāvība vai paļāvība uz to, ka šis atbalsts turpināsies un nebūs no gada uz gadu pārskatāms, un tas nebūs tāds politisks lēmums vai tāda ik vēlēšanu izšķiršanās turpināt šo atbalstu vai neturpināt... Tā arī ir tāda paļāvība gan skolēniem, gan viņu vecākiem uz šo iespēju turpināt izglītību šajās izglītības iestādēs un saņemt atbilstošu atbalstu no savas pašvaldības.

Šie vecāki, kas ir šīs skolas dibinājuši, ļoti bieži arī paši iesaistās skolu darbā, ļoti aktīvi, varētu teikt, iegulda gan savu brīvo laiku, gan resursus šo izglītības iestāžu pilnveidošanā. Un, manuprāt, šādām skolām parasti ir arī tādas... varētu teikt, ne tikai izglītības kvalitātes nosacījumi, kas arī ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kāpēc šajās skolās vecāki izvēlas savus bērnus laist, bet arī kopīgas vērtības, tādas kopīgas iespējas veidot šo skolas vidi tādu, kādu viņi saredz kā vislabāko savam bērnam. Un arī uz šīm kopīgajām vērtībām virzītās skolas ir tās, kur faktiski tiek īstenotas sabiedrības intereses, un tas nav privāts bizness ar mērķi gūt... kā pirmais nosacījums – gūt peļņu. Tā ir tā būtiskā atšķirība... tieši sociālā uzņēmuma un sabiedriskā labuma skolu atšķirība no tām biznesa skolām, ko varbūt vairāki deputāti arī šajās diskusijās piesauca kā biznesa projektu. Galvenais, lai tikai nauda nāktu. Tā nebūt nav.

Otrs, uz ko es gribu vērst uzmanību, ka bērni nekur netiek pārcelti. Te izskanēja, ka viņi tiks pārcelti no pašvaldību skolām. Nē, nebūt tā nav. Šie vecāki un bērni šīs skolas izvēlas, nevis viņi tiek pārcelti, un viņi jau šobrīd tur mācās. Un tas, ka šis atbalsts tiks, varētu teikt, nodrošināts reāli, ne tikai uz papīra šobrīd, nepalielinās, nu, varētu teikt... Tas nebūs tā, ka uzreiz visi bērni tagad no pašvaldības skolām dosies kaut kur citur. Arī šī brīvā, varētu teikt, tāda konkurence pēc kvalitātes un pēc šīm skolas vides iespējām, labākas mācību vides, ir tikai uz kvalitāti vedoša un arī vecākiem dod iespēju brīvi izvēlēties, jo viņi arī ir šīs pašvaldības daļa.

Gribu atgādināt, ka pašvaldības finansējuma... arī, nu, finanšu izlīdzināšanas aprēķinā tiek ņemta vērā katra, varētu teikt, vecuma grupa – un arī skolas vecuma bērni. Manuprāt, šī priekšlikuma īstenošana un atbalstīšana nodrošinātu nevis nevienlīdzību, bet tieši vienlīdzīgu attieksmi pret visiem bērniem, kas ir šajā pašvaldībā un izvēlas mācīties tajā izglītības iestādē, kur viņiem ir vislabāk. Tas nodrošinātu tieši vienādas iespējas šiem bērniem. Neviens sociālais uzņēmums nevar tikt vērtēts, kā, varētu teikt, mākslīgi šo statusu ieguvis, jo tur ir noteikti kritēriji jāizpilda un noteiktas prasības ir, lai šo sociālā uzņēmuma statusu iegūtu, un argumentēt, ka tagad visi parastie biznesmeņi izliksies par sociālajiem uzņēmumiem, nav vietā, un tas ir neatbilstoši.

Vissvarīgākais tomēr, manuprāt, ir šī izglītības kvalitāte, iespēja demokrātiski, brīvi izvēlēties, kur vecāki šo pakalpojumu grib saņemt, un ka tas finansējums no pašvaldības puses, protams, ir (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Turpinot diskusiju par šo tēmu... Te, kā viens kolēģis jau ļoti trāpīgi izteicies, – nu, te tiešām izgaismojas tā teorija un prakse. Un man te nav nemaz nekādu pārsteigumu, ka, nu, tā neizpratne par praksi nāk no tiem, kas iepriekš pārsvarā strādājuši teorētiskajā kaut kādā plāksnē, bet man tiešām ir pārsteigums, ka tas nāk arī no tiem kolēģiem, kas iepriekš ir, nu, ļoti praktiski strādājuši pašvaldībās. Man pat jautājums... Mani pat interesē, kā šie kolēģi pēc tam varēs skatīties uz saviem kolēģiem tajās pašvaldībās, virzot un atbalstot šāda veida priekšlikumus.

Tātad, ja mēs runājam par praksi, kolēģi, tā prakse un tie fakti ir tādi, ka gandrīz visas pašvaldības mūsu valstī (ar dažiem izņēmumiem) faktiski atrodas uz subsīdijām, saņem subsīdijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, no valsts, un tas nemaz neliecina par kādu ļoti labu finansiālu situāciju.

Fakts numur divi, kolēģi. Izglītības kvalitāte mūsu valstī ir ļoti nevienlīdzīga, īpaši reģionos. Ir milzīga starpība starp vidējām atzīmēm centralizētajos eksāmenos starp pilsētām un reģioniem, laukiem.

Fakts numur trīs, kolēģi. Protams, ka tie skolēni, tie bērni tiek vai nu pārcelti, vai tie bērni iepriekš mācījušies kādās pašvaldību iestādēs, vai šie bērni varētu mācīties pašvaldību iestādēs. Tāpēc te runāt par to, ka bērni rodas no Marsa vai nav nekādā veidā pārcelti, jā, nu, tas... Es nezinu, kā var nonākt līdz kaut kādai šādai domai.

Tālāk, kolēģi, lūdzu, sakārtojiet savu, tā teikt, politiku kā tādu! Es vēršos pie valdošās koalīcijas. Kāpēc tad sanāk, ja runa ir par pašvaldību skolām, tad jūsu retorika ir tāda, ka skolu ir par daudz, rēķinot uz to bērnu skaitu, un ka pašvaldību skolas jākonsolidē, kādas skolas jāslēdz, bet, ja runa ir par privātajām skolām, par vairākām skolām, tad – ne. Tad šeit ne par kādu konsolidāciju mēs nerunājam, tad šeit ir inovācijas un daudzveidība, un tā tālāk. Nu, sanāk, kolēģi, tāda diezgan ievērojama nekonsekvence, lai neteiktu –divkosība. Vairākas pašvaldību skolas – slēgt, vairākas privātās skolas – inovācijas un daudzveidība, un viss kas labs. Nu, vajag vai nu tā, vai tā, kolēģi.

Tālāk. Attiecībā uz to pašu pienākumu līdzfinansēt pašvaldībai. Vēlreiz – no kādiem līdzekļiem, kolēģi? No kādiem līdzekļiem tās pašvaldības līdzfinansēs tās privātās iestādes? Vai valsts pašvaldībām piešķir kaut kādu lielāku subsīdiju no mērķdotācijas? Nē! Jo tas, kur viņi sanāk, precizē (Nav skaidri saklausāms.)... tas, ko daudzi no jums bieži sauc par populismu. Ja jūs uzliekat pienākumu kādam kaut ko darīt, finansēt, bet bez jebkādas izpratnes vai nojausmas, no kurienes nāk tie līdzekļi, tad tas ir vistīrākais populisms. Ar ko tas tad atšķiras, kolēģi, no tiem likumiem, vairākiem joprojām, kas apsola finansējumu, bet kuram tas finansējums nekad netiek piešķirts; kur nav ne jausmas, no kurienes tas finansējums nāks?

Kāpēc? Bet tas, ko dara valdība... Vēlreiz – pašvaldībai samazina pieejamo finanšu resursu apjomu, pie tam ļoti būtiski samazina, paņemot tos piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas ir ļoti būtisks samazinājums, kolēģi.

Valsts pati atsakās no, piemēram, pusdienu līdzfinansēšanas. Tā piedāvā pašvaldībām līdzfinansējumu, bet pati no līdzfinansēšanas atsakās. Vai tā arī nav kāda milzīga divkosība, kolēģi? Uzdodiet sev tādu... Īpaši tie, kas ir spēcīgi teorijā, uzdodiet sev tādu jautājumu: ja mums valstī nebūtu pašvaldību – vispār nebūtu! – vai būtu tikai valdības budžets, kam tad jūs uzdotu šo pienākumu līdzfinansēt privātās iestādes? Nu, jūs to uzdotu Marsam vai kā? Jo pilnīgi skaidrs, ka jums finanšu ministrs pateica, ka valsts budžetā tādu līdzekļu nebūs. Tad jums tas nākamais populistiskais virziens – nu, tad uzdosim pašvaldībām, nemaz nezinot, no kurienes šī nauda nāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Ir saprotama vēlme veidot modernu izglītības sistēmu, bet es vēlētos vēlreiz atgādināt, ka jau šobrīd pašvaldībās darbojas šie atbalsta mehānismi un ļoti daudzas šīs labās, jaukās skolas, par kurām tik daudz tiek runāts, jau tiek finansētas no pašvaldību budžetiem.

Tomēr mēģināšu ilustrēt situāciju. Ja administratīvajā teritorijā ir piecas izglītības iestādes un visas grib kļūt modernas, un ir šāda privāta iniciatīva un arī šāda forša skola ar labiem panākumiem, tā pievienojas kā sestā skola. Tās visas kā viena ir kopējā izglītības... administratīvās teritorijas izglītības sistēmas sastāvdaļa un kopēji cīnās par finansējumu, iet, pamato – kāpēc un kādas tad būs tās īpašās programmas. Varbūt tādas pašvaldību skolas, kurās vēl kaut kas nav ieviests, iet, prasa līdzekļus materiāli tehniskajai bāzei – tiem pašiem interneta resursa, IT sistēmas nodrošinājumiem, kas tai tik ļoti ir nepieciešami. Tieši tāpat, kā to dara šī privātā skoliņa. Un tad, jau redzot iespējas, nonāk pie tā labākā risinājuma, lai visas puses būtu apmierinātas.

Šajā gadījumā ar šo likuma normu sanāk, ka būs tās piecas skolas, kas turpinās pamatot to savu esības nepieciešamību un konkurēs par šiem attīstības līdzekļiem, finansējumu, un būs skolas, kuras gluži vienkārši dabūs to automātiski, jo likums tā ir pateicis, ka šīm skolām būs būt un ka šīs skolas tiks finansētas no pašvaldību budžeta.

Un tādā veidā – iepriekš Indriksones kundze minēja konkurences veicināšanu –, manuprāt, šī būtu konkurences kropļošana, jo tas, ka pašvaldībām ir iespējas finansēt, arī ir tas labākais mehānisms, un šāda likuma norma... normas esība likumā var arī radīt situāciju, kad pašvaldības būs spiestas finansēt arī tādas skolas, kas nedz vietējā izglītības sistēmā iekļaujas, nedz administratīvajā teritorijā esošajā izglītības sistēmā, nedz arī kaut kādā valsts kopējā izglītības sistēmā.

Manuprāt, tieši šo aplamību redzot, arī Izglītības un zinātnes ministrija tā klaji neaizstāv šo priekšlikumu, protams, atbalsta šīs skolas, un tas ir labi, bet šāda obligāta pieeja gan nav atbalstāma. Tas tieši konkurenci pašvaldību starpā... pašvaldību skolu starpā varētu saasināt ne tajā labākajā virzienā. Esošā kārtība ir, manuprāt, pietiekama, šīs skolas iet... un arī saņem atbalstu.

Līdz šim tas, ka ir jāuzklausa pārmetumi par to, ka ir grūti argumentēt un varbūt ne līdz galam tie tiek sadzirdēti... Un varbūt šur tur tā naudiņa nav tik liela, varbūt jāskatās arī medaļas otra puse, varbūt šur tur vienkārši tās naudiņas nav, lai samaksātu privātajai skolai. Un varbūt ir jāizpilda arī citi likumā noteiktie uzdevumi. Tai skaitā, ko mēs te pāris nedēļas atpakaļ balsojām par grozījumiem Izglītības likumā, kuri atkal būs papildu slogs pašvaldībām – jāmeklē, kādā veidā nodrošināt ar šīm jaunajām tehnoloģijām visas izglītības iestādes... kas nav mazās naudas. Un dienas beigās mums šobrīd ar šiem likuma grozījumiem nāk papildu slogs, kas automātiski, bez diskusijām paģērē to, ka šīm skolām būs nauda. Jūs automātiski pasakāt to, ka pilnīgi visas šīs skolas bez jebkādas papildu analīzes ir labas, izcilas un ka tām būs būt.

Manuprāt, esošā sistēma jau parāda, ka ir vesela virkne tiešām labu privāto skolu, kas ar labiem rezultātiem startē un parāda sevi no labākās puses, un, protams, kā jau iepriekš minēju, ne tikai viņu esība ir pašvaldības atbalsts... Pašvaldības ir ļoti daudz darba ieguldījušas, lai tādas skolas būtu tajās administratīvajās teritorijās, atbalstot šīs biedrības, nevalstiskās organizācijas, visus, kas iniciē šādu skolu darbību. Bet ir, protams, gadījumi, kad pašvaldības atbalsts netiek sniegts un tam, protams, ir būtisks pamatojums. Šajā gadījumā finanšu spriedze pašvaldību budžetos ir pietiekoši liela, lai šāds priekšlikums būtu ļoti nepārdomāts.

Tāpēc es aicinu vismaz atturēties šajā priekšlikumā, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nu, debates, iespējams, būtu ar citādu raksturu vai citādu kontekstu, ja izglītībai kopumā tiktu piešķirts nepieciešamais finansējums ne tikai saskaņā ar likumdošanu, bet saskaņā ar praksē balstītām vajadzībām.

Un šobrīd, klausoties debates un klausoties arī kolēģu teikto, nu, ja būtu patiesa vēlme, nevis tikai forma un slēpšanās aiz, piemēram, bērniem ar īpašajām vajadzībām jeb speciālajām vajadzībām vai bērniem no sociāli maznodrošinātajām ģimenēm, tad būtu šis finansējums vienkārši piešķirts no valsts. Vēl jo vairāk, ja ir atsauce uz valsts īstenoto politiku, uz progresivitāti un daudzām tādām lietām. Lūdzu, dodiet finansējumu, tai skaitā šādai vajadzībai no valsts, un visi to tikai atbalstīs.

Vēlreiz, kā jau arī mani kolēģi ir teikuši, nu tā nav īsti atbalstāma pieeja, ja mēs runājam par tādu saprātīgu, vienotu sistēmu. No vienas puses, pašvaldībām ir uzlikti augsti kritēriji, bērnu skaits skolās, un līdz ar to skolu tīkls jāsamazina un skolas jāslēdz. No otras puses, pašvaldībai ir jāatbalsta skaitliski maza skola, lai arī tas būtu sociālais... sociālā labuma skola vai kā citādi, bet ar ļoti, ļoti (salīdzinot ar pašvaldību skolu, kas jāslēdz) mazu skolēnu skaitu. Nu, kur šeit ir samērīgums, kur šeit ir saprātīgums kaut vai vienotas izglītības tīkla politikas veidošanā... pieejā? Divi miljoni relatīvi mazam skolēnu skaitam. Šis nav pragmatisks solis! Šis ir mākslīgi... nu, es vēl joprojām apgalvoju, ka tas varētu būt arī lobisks lēmums. Tas – pirmkārt.

Un otrkārt. Ja mēs runājam par izglītības kvalitāti. Šobrīd pašvaldību skolās netiek uzstādīts, ka kvalitatīvais rādītājs ir augstāks, līdz ar to, ja būtu slikti rādītāji, sliktas vietas reitingos, daudz sūdzību, tad izglītības iestāde tiek slēgta. Nē, tas ir skaitliskais rādītājs, kurš atkal savukārt neattiecas šajā brīdī uz noteiktu daļu privāto izglītības iestāžu. Un, starp citu, tās minētās izglītības iestādes, kas saņems šo finansējumu... Būtu labāk no valsts nekā no pašvaldības. Šķiet, ka nav labāko skolu reitingos un neuzrāda īpašus sasniegumus izglītības kvalitātē... Un diez vai tam ir iemesls tāds, ka tas būtu saistīts ar īpašo bērnu klātbūtni vai, nedod Dievs, ar sociāli maznodrošināto grupām, ko ik pa mirklim daži arī piemin kā iemeslu. Nē! Šīs skolas nav šādos rādītājos. Bet kādēļ, ja mēs runājam, ka valsts atbalsta jaunas, inovatīvas pieejas, šis priekšlikums neietilpina atbalstu tiem bērniem, kas ir mājmācībā? Tos arī māca vecāki, un arī tiem bērniem vecāki ir izvēlējušies mācību formu savā interesantajā veidā, kā te tikko minēja kolēģi, kas stāstīja par minēto priekšlikumu.

Šis nav attaisnojams lēmums, ja tas nenāk no valsts finansējuma. Valsts šai brīdī iedotu papildu naudu izglītības sistēmai, un tad, iespējams, būtu mazāk diskusiju un mazāk pārmetumu par nepārdomātu... vai, nu, tādu zināmu slēpšanos aiz pievilktiem argumentiem, kas pēc būtības ir tomēr spekulatīvi.

Es aicinu šajā brīdī neatbalstīt šos lēmumus un drīzāk atbalstīt to sistēmu, kas tika iebalsota pirms dažiem gadiem. Lai arī tā nav īsti samērīga vai vienlīdzīga, tomēr tā rāda pakāpenisku – pakāpenisku! – pāreju uz pašvaldību iespējām ieguldīt arī privātajā izglītības jomā.

Aicinu vēlreiz neatbalstīt, bet veidot vienotu sistēmu vai arī atrast valsts finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!)

Kolēģi!

Sēdes vadītāja. Mēs jūs neredzam, Golubevas kundze.

M. Golubeva. Jā, es cenšos... Tagad redzat, ja?

Kolēģi! Turpinot diskusiju, te izskanēja vairāki argumenti par to, ka viss, ko mēs teicām, atbalstot šo ideju par sabiedriskā labuma un sociālo uzņēmumu dibinātajām skolām, – ka tas viss esot tikai teorija, kurai nav sakara ar praksi.

Bet te izskanēja vairākas reizes par kaut kādiem mistiskiem diviem miljoniem, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu. Es gribētu norādīt uz to, ka pašlaik tur, kur pašvaldības atsakās līdzfinansēt skolēnu atrašanos šādās skolās, mēs runājam par aptuveni 65 skolēniem un vidēji mēs runājam par aptuveni 70 eiro mēnesī. Tā kopsumma mēnesī sanāk pašvaldībām visā valstī mazāka par pieciem tūkstošiem eiro. Mēs runājam par summu, kas ir kopumā mazāka par 60 tūkstošiem eiro gadā. Līdz ar to sarunas par diviem miljoniem, manuprāt, ir arī nenormāla manipulācija un pārspīlējums. Pirmkārt.

Otrkārt. Tas, ko mēs redzam, manuprāt, no šīm debatēm un kas ir... kas iziet ārpus izglītības konteksta, bet daudz plašāk ietekmē mūsu debates gan par šo budžetu, gan par citiem likumprojektiem budžeta paketē, ir tas, ka pašvaldības, kuras netiek galā ar diezgan elementārām lietām, mazas un neefektīvas pašvaldības, joprojām ir ļoti aktīvas, lobējot savu neizdarību, un mēs redzam, cik spilgts lobijs ir pašlaik tam, lai neko nedarītu pa jaunam, lai visu darītu pa vecam. Par laimi, pie jauna teritoriālā dalījuma, pie jaunām, jaudīgākām, lielākām pašvaldībām nākamgad, es domāju, šis būs ne tikai iespējams, bet arī būs salīdzinoši viegli pašvaldībām uzlabot šo izglītības praksi, arī paplašinot piedāvājumu vai piedāvājot savās skolās tādas programmas, ko pašlaik piedāvā sabiedriskā labuma skolas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Reflektējot uz Golubevas kundzes tikko teikto. Divus miljonus nosauca pašvaldības Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad tika apspriests šis priekšlikums. Attiecīgi pašvaldībām, ņemot vērā, ka šī norma uzliek par pienākumu nodrošināt uzturēšanas izdevumus privātajām skolām... Viņi ir aprēķinājuši, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā viņi šo ciparu arī ir nosaukuši. Tāpēc arī mēs manipulējam ar šo ciparu vai, pareizāk sakot, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem, nosaucam iespējamos izdevumus šai iniciatīvai.

Es pieņemu, ka Indriksones kundzei arī ir taisnība, jo tirgošanās ar politisko ietekmi, lai panāktu izdevīgus nosacījumus privātskolās mācošajiem... skolēniem, nav nekas jauns. Un patiešām, paslēpjot tos aiz sabiedriskā labuma organizācijas statusa, – tas nav nekāds jauninājums vai inovācija.

Un Golubevas kundzei arī ir taisnība. Smalkāka un citādāka pieeja, visticamāk, parāda to, ka aiz šiem priekšlikumiem stāv privātskolas, kas pieder Parādnieka kunga ģimenei. Parādnieka kungs savukārt ir mūsu premjerministra padomnieks demogrāfijas jautājumos.

Tad man ir jautājums arī attiecīgi KNAB, kuram tikko visi deputāti, lielākums... vairākums, atbalstīja atalgojuma palielināšanu. Vai tirgošanās ar politisko ietekmi, pieņemot lēmumus, kas skar budžeta līdzekļu izlietojumu un to novirzīšanu privātajām vajadzībām... Kas tā ir par parādību, un kad būs konsekventi arī attiecīgi lēmumi no šīs iestādes?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Reflektējot uz Golubevas kundzes teikto, ja jau tie ir pārdesmit tūkstoši eiro, nu, tad es nesaprotu, kāpēc šajā 10 miljardu budžetā tos pārdesmit tūkstošus eiro varas partijas nav ielikušas. Tad šī garā diskusija šeit būtu beigusies. Pat ja tie būtu divi miljoni, vai tad mums ir žēl izglītībai, mūsu bērniem?

Es domāju, ka tā problēma ir tāda, ka... un tā nav tikai šī gada budžeta problēma, tā ir katra gada budžeta problēma, ka būtībā mēs nekad neesam analizējuši tā saucamo budžeta bāzi. Tas mums jau ir kā tāds a priori, ka tas ir pareizi, ka tas nav jāpārskata, un būtībā visas budžeta diskusijas ir vērstas uz pārsimts miljonu pārdali, sadali un tā tālāk, nevis uz visu miljardiem lielo budžetu, kur lielākoties principā tas, ko ierēdniecība ir sagatavojusi, tas tā arī notiek. Un tas ir absolūti nepareizi.

Nevienā uzņēmumā, veidojot budžetu un plānojot ienākumus un izdevumus, netiek uzskatīts, ka katru gadu... un tas, kas ir bijis tērēts iepriekšējā gadā, ka, nu, tā... tieši tāpat mēs darīsim arī nākamajā gadā. Vienmēr tiek izanalizētas visas pozīcijas. Nu, Latvijas valsts budžetā pēdējos 30 gados tā tas netiek darīts.

Un tāpēc es aicinātu vienkārši visu budžetu pārskatīt. Es domāju, ka mēs varam atrast pietiekami daudz nevajadzīgu lietu, kur mēs varam atrast šos pārdesmit tūkstošus eiro vai pat divus miljonus eiro, piešķirt tos pašvaldībām, lai pašvaldības var finansēt šos projektus, pat ja tie pieder Parādnieka kungam un pat ja tos lobē Raivis Dzintars, kā te izskatās šobrīd. Un problēma būtu atrisināta. Tad tikai darbs būtu KNAB. Un KNAB arī būs vairāk atalgojums. Gan jau KNAB ar šo problēmu tiks galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Nu, godīgi sakot, tiešām pārsteidza Švecovas kundzes... atvainojos, Golubevas kundzes teiktais par to, ka, lūk, šīs mazās pašvaldības nav spējīgas un... tagad, kad būs notikusi administratīvi teritoriālā reforma, pēkšņi šīs lielākās izveidotās pašvaldības labāk spēs veikt pienākumus un arī izglītības jautājumus risināt. Nu, pārsteidz tas, jo ļoti vienkārši: saskaitot mīnusus, kas ir mazajām pašvaldībām, apvienojot un izveidojot lielāku pašvaldību, tie mīnusi neveidojas par plusiem, bet paliek vēl lielāki mīnusi.

Kas saistās ar vislielāko pašvaldību – Rīgas pašvaldību –, ja es nemaldos, ja es nekļūdos, tad tieši Rīgas pašvaldībai, iespējams, būs paredzēts papildu finansējums 20 vai pat 30 miljonu apmērā plusā. Nu tad ko? Tas būs piemērs visām pašvaldībām? Kāpēc tāda nevienlīdzīga attieksme pret visām pašvaldībām Latvijā? Vienai mēģinās dot, citām krasi samazina. Jābūt godīgiem pret visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram. (Pauze.) Dzintara kungs, mēs jūs nedzirdam!

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Šeit no Švecovas kundzes puses, arī no Alda Gobzema, arī no citiem deputātiem varbūt mazliet slēptākā veidā izskanēja ļoti konkrēti, tieši, es teiktu, nekaunīgi un amorāli pārmetumi, kurus es gribētu absolūti noraidīt, pieminot mūsu bijušā kolēģa Imanta Parādnieka ģimenes pirmsskolas izglītības iestādi. Es vēlos skaidri pateikt, ka šī pirmsskolas izglītības iestāde "Pūcīte" nav sabiedriskā... nav sabiedriskā labuma statuss, nav plānots tādu arī iegūt. Līdz ar to ne uz šo, ne citām privātajām izglītības iestādēm, kurām šī statusa nav, nekādā veidā neattiecas šie likuma grozījumi.

Tas, ka šādi argumenti tiek izmantoti, liecina, pirmkārt, acīmredzot par pragmatisku argumentu trūkumu, otrkārt – dziļu necieņu pret, nu, konkrēto politiķu vēlētājiem. Tā ka, es ļoti ceru, mēs sagaidīsim atvainošanos no konkrētajiem deputātiem.

Bet attiecībā uz 5. priekšlikumu – joprojām aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Kolēģi, es negribu atkārtoties, bet gribu pievērst uzmanību vienam aspektam – faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir pretrunā ar likuma "Par pašvaldībām" 7. panta trešo teikumu un ar likuma "Par pašvaldībām" 8. pantu. Es nocitēšu. 7. panta trešais teikums: "Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15. pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti."

Savukārt 8. pants nosaka: "Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos."

Es uzskatu, ka priekšlikums pats par sevi nav slikts, bet finansējums tam jānodrošina no valsts budžeta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man gribētos bez liekām emocijām pateikt sekojoši.

Mēs runājam par budžetu. Priekšlikums skar budžeta izdevumu daļu. Izskanēja vairāki... dažādi, ļoti atšķirīgi pieņēmumi – cik tad tas maksās? Vai divi miljoni, vai daži tūkstoši, kā minēja Golubevas kundze. Man liekas, runājot par priekšlikumiem, kas skar izdevumu daļu, tomēr ir jābūt noskaidrotām divām lietām: pirmā – cik tas maksās? Un otrā – no kādiem resursiem tas tiks finansēts? Nevis – kas to finansēs, bet – no kādiem resursiem. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Runājot par to, kas ir labāk – valsts finansēta bezmaksas izglītība vai privātā (vienalga, kā tā sauktos – sabiedriskā labuma organizācija... vai kā savādāk veidota) izglītība –, tomēr mēs runājam par to, kas ir prioritāte valstij un valsts budžetam.

Bezmaksas valsts dibinātā izglītība vai privātā izglītība? Varbūt arī šeit tam aspektam būtu jābūt tieši tādam. Mēs gribam attīstīt un uzlabot reformējamo... bezgalīgi reformējamo valsts izglītības sistēmu, vai mēs gribam pāriet no bezmaksas izglītības uz privāto izglītību?

Punkts trīs. Runājot par jauno funkciju, nu, jauno funkciju – tā ir vecā funkcija, bet, nu, ar jaunu piegaršu –, pašvaldībām ir jāņem vērā, ka pašvaldības pārdzīvos nākamgad (par kuru mēs šodien spriežam, apspriežot budžeta projektu nākamajam gadam) administratīvi teritoriālo reformu. Tas, ko teica Golubevas kundze, ka lielākas pašvaldības būs spēcīgas pašvaldības, varbūt arī tā būs, bet šodien neviens nevar pateikt, cik jaunizveidojamajās pašvaldībās saglabāsies tā proporcija, kas ir šodien, ka lielākā... absolūtais vairākums pašvaldību dzīvo uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda rēķina. Līdz ar to, kā izskatīsies tā finansiālā bilde nākamgad modificētajām pašvaldībām un kā izies tas process, reorganizācijas process, – arī tā ir liela mīkla, un atbildi uz tiem jautājumiem šodien nevarēja sniegt neviens.

Tāpēc es domāju, ka varbūt arī pareizi, ka šodien tika piedāvāts neatbalstīt iesniegto priekšlikumu, bet atlikt to uz labākiem laikiem, kad tomēr tā bilde būs skaidrāka, sākot ar to, cik tas maksās, un beidzot ar to, kas tad būs tie maksātāji un kāds būs rezultāts.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Manuprāt, mums diskusijas aizgājušas tādā neauglīgā gaisotnē, jo faktiski pašreizējā situācija jau ir tāda, ka... piemēram, Cēsīs ir tāda "Cēsu Jaunā skola", kura jau tagad nodrošina attiecīgu mācību procesu ar modernākām izglītības metodēm. Un jau tagad šai privātajai skolai pašvaldība nodrošina finansējumu. Es nezinu, cik lielu, protams, bet pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu šai skolai.

Aktīvākās pašvaldības, kas izprot šādu skolu vajadzību, jau tagad nodrošina finansējumu. Šeit ir tikai palikušas dažas pašvaldības, kuras faktiski šai jomai varbūt... vai nu nav iedziļinājušās, vai kā... nav zināms iemesls, kāpēc šo finansējumu nodrošina.

Manuprāt, iesniegtais priekšlikums ir diezgan labs un nodrošinās vienādu pieeju visā valsts teritorijā. Un dažām pašvaldībām nebūs vienkārši iespēja izcelties uz citu fona, un pārējās būs tieši tikpat atbalstošas un labas kā, piemēram, es nezinu... jau manis nosauktās pašvaldības.

Tā ka aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. (Pauze.)

Kolēģi! Turpināsim debates. Pēc tam dosim vārdu deputātei Švecovai.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nu, es nezinu par Cēsīm. Varbūt labāk runāt tomēr... Deputāti var runāt par visiem jautājumiem, bet, ja par argumentiem, tad varbūt izvēlēties jomu, kur jums ir labāka informācija.

Butāna kungs, ar savu piemēru jūs iesakāt šobrīd robežās no diviem miljoniem līdz dažiem tūkstošiem pašvaldībām aizņemties, lai veiktu izglītības funkciju? Jo jūsu minētajam piemēram... Jums vajadzētu pastudēt mazlietiņ arī, par kādiem resursiem un kādā veidā šī arī tiešām labā skola tika vai tiek finansēta. Pirms jūs minat šādus piemērus, iespējams, paskatieties arī šajā jomā uz avotiem. Šobrīd pašvaldībām ir iespēja aizņemties arī izglītības dēļ, bet šis noteikti nebūtu jautājums, kādēļ pašvaldībām būtu šāda rīcība jāveic.

Butāna kungs, varbūt tomēr par Satiksmes ministriju labāk, par ceļiem, kā tie attīstās, un par pieturām vai arī par Briseles vafelēm varam parunāt, bet šajā brīdī lūdzu... lūdzu nemaldināt sabiedrību ar piemēriem, kas nav finansējuma ziņā labākais risinājums, kaut arī rezultāts tiešām šajā skolā ir labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Manuprāt, ir amorāli segregēt skolēnus pēc to vecākiem un viņu spējas apmaksāt privātas stundas vai privātas skolas. Ir amorāli slēpt atsevišķu privāto subjektu finansiālās intereses, slēpjot tos aiz sabiedriskā labuma organizācijām. Amorāli ir visu nodokļu maksātāju naudu novirzīt... ne tikai pašvaldības un valsts skolu uzturēšanai, pirmsskolas pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, sociāli neaizsargāto pedagogu materiālai nodrošināšanai, bet uzdot par obligātu pienākumu novirzīt divus miljonus no pašvaldību tāpat apgriezta budžeta tīri tikai un vienīgi privāti dibināto uzņēmumu interesēs, kas slēpjas aiz maskas par sabiedrisko labumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es gribēju tikai papildināt. Ja mēs skatāmies uz esošo sistēmu, minētais Cēsu skolas piemērs... Tiešām labs piemērs, te man jāpievienojas Papules kundzei, būtu interesanti paanalizēt finansējuma avotus. Tomēr, ja gribas ieviest visā valstī šādu vienotu sistēmu un to dara, tad to var darīt un ir jārespektē valsts uzņemtās saistības. Ir Eiropas vietējo pašvaldību harta, kas paredz pamatprincipu – ja valsts uzliek jaunu funkciju, valstij arī tā ir jāfinansē.

Šajā gadījumā šī ir lieta, kas lieliski darbojas ļoti daudzās Latvijas pašvaldībās, bet uzlikt par pienākumu ar likumu šādu principu kā obligātu, manuprāt, būtu ļoti vieglprātīgi. Ja tādu lietu grib darīt, nu, tad visiem šiem idejas aizstāvjiem ir jāparāda, kur tad atrast finansējumu, lai to varētu īstenot. Pretējā gadījumā tas tiešām ir tāds populisms. Tad es vēlāk lūgšu atbalstīt arī kādu citu savu priekšlikumu – 200 eiro minimālo pensiju – Labklājības ministrijai, lai tad, nu, rod savā budžetā vietu, kur atrast. Reāls priekšlikums, tieši tāpat kā šis.

Tas, ka maksā pašvaldības, – tas ir labi, bet, ja uzliek par obligātu pienākumu, tad jūs izslēdzat diskusijas, kas notiek ik gadu katrā pašvaldībā, kur šīs skolas konkurē... konkurences cīņā ar citām pašvaldības skolām un tiek sabalansētas iespējas. Šajā gadījumā tas tiek izslēgts, un, ja tam netiek dots līdzi finansējums, jūs nostādīsiet valsts skolas, pašvaldību skolas, kurām ir ļoti lieli izaicinājumi ikvienai šobrīd, nerunājot par skolu tīkla optimizāciju, bet par mācību līdzekļu tehnisko bāzes nodrošināšanu, nevienlīdzīgā situācijā pret citām šīm skolām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izskatās, ka varbūt nav līdz galam saprotams vienam otram debatētājam par situāciju par pašvaldības darbību, jo ir jāsaprot, ka arī pašvaldībai, katrai pašvaldībai, ir savi, piemēram, plānošanas dokumenti, attīstības plāns, tad ir detālplānojumi, teritoriālais plānojums. Un tur ir skaidri pateikts – ar balsojumu, ar publisko apspriešanu... Iedzīvotāji piedalās arī apspriešanā. Un nosaka visas, teiksim, iestādes, visus pasākumus un institūcijas, kādi ir nākotnē paredzēti, tai skaitā arī izglītībā. Tas ir viens faktors.

Otrs faktors. Kad lemj par finansējumu. Lemj jau deputāti katrā pašvaldībā. Un tad, ja ir kāds papildu, lūk, šis likumprojektā iestrādātais priekšlikums vai pienākums uzlikts pašvaldībai, teiksim, veikt vienu vai otru darbību, piemēram, kā šajā konkrētajā gadījumā, tad deputāti skatās gan savus plānošanas dokumentus, gan budžeta iespējas un pieņem lēmumu. Ja neseko līdzi konkrēts finansējums, tad diemžēl parasti deputāti loģiski, ka nenobalso un neatbalsta.

Tātad – ko mēs šeit gribam panākt? Mēs gribam panākt – ja nedodam līdzi no valsts puses, neparedzam finansējumu šim, tad mēs jau varam kārtējo reizi iestrādāt, ka likumprojekts netiks izpildīts.

Nu cik mēs ilgi taisīsim brāķa likumus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nu, drusku pārsteidz, ka mums tomēr ir tik garas debates par salīdzinoši vienkāršu jautājumu.

Sāksim ar to – uzdosim sev tādu jautājumu, vai mēs uzskatām, ka katram Latvijas bērnam jānodrošina vienādi laba izglītības kvalitāte neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš mācās? Ja jūsu atbilde uz šo jautājumu ir "jā", kā es domāju, kā es ceru, ka visiem... visi atbildēs apstiprinoši.

Tad nākamais jautājums – vai jūs uzskatāt, ka visās pašvaldību skolās šāda, nu, minimāli laba izglītības kvalitāte vispār pastāv? Un te ir atbilde – ir pilnīgi skaidrs, ka "nē". Uz to norāda, nu, vairāki fakti, OECD pētījumi un tā tālāk.

Trešais jautājums. Vai jūs saprotat, ka šī izglītības kvalitāte, kas ir gan skolu uzturēšanas jautājums, gan skolotāju algas, ka tas viss ir resursu jautājums? Es ceru, ka jūs arī sapratīsiet un uz šo jautājumu atbildēsiet: "Jā, tas ir resursu jautājums."

Tātad loģiska rīcība ir risināt resursu jautājumu pirmām kārtām tiem, kas mācās tajās pašvaldību skolās. Bet tā vietā – ko jūs darāt? Jūs atņemat resursus tām pašvaldību skolām un pārceļat tos resursus, jūs tos novirzāt uz privātajām skolām, kurās pārsvarā mācās bērni, kuru vecākiem ir krietni augstāki ienākumi nekā tiem, kas mācās pašvaldību skolās. Nu, kas ir īpaši... nu, dīvaini, tiem, kas grib iet Ziemeļvalstu virzienā... Šī ir, tā teikt, ļoti regresīva... Politiķi, kolēģi, paņemt no nabagiem cilvēkiem, dot cilvēkiem ar augstiem ienākumiem... kas ir tas...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Gribu atgādināt, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tas ir pašas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 29, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. Nākamais – 6. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Papildina 52. pantu par pedagogu tiesībām ar tiesībām uz sociālo atbalstu... ar iepriekš jau viņu iesniegto priekšlikumu, saistīto priekšlikumu, par sociālo atbalstu pirmsskolas izglītības pedagogiem, sporta pedagogiem un speciālās izglītības pedagogiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu, kas paredz papildu atbalstu. Galvenokārt šeit vēlētos runāt tieši par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, jo arī šajā kovida laikā mēs tik daudz runājam par mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, un tomēr visnotaļ skumīgi, ka tiek aizmirsti šie pirmsskolas pedagogi, kas dara tiešām varonīgu darbu.

Šīs lietas... Tās nav nekādas inovācijas, kaut kādi jaunumi, ko mēs esam iesnieguši šajā budžetā un aicinām jūs atbalstīt, šīs ir lietas, par kurām ne tikai Zaļo un Zemnieku savienība vienojās pirms šīm vēlēšanām, bet arī jūsu frakcijas ir vienojušās ar... vismaz lielākā daļa no jūsu frakcijām... ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par to, ka šīs lietas 13. Saeimas laikā tiks īstenotas. Diemžēl nekas neliecina par to, ka šie solījumi tiks pildīti.

Mēs aicinām jūs tomēr iesaistīties un panākt soli pretī pirmsskolas pedagogiem, jo pirmsskolas pedagogi šobrīd no valsts puses dzīvo vēl joprojām 2009. gada krīzes pieņemto lēmumu "rāmī" un vēl joprojām valsts izliekas, ka šī izglītības sistēmas neatņemamā sastāvdaļa uz to neattiecas. Ja valsts šajā budžetā ir paredzējusi atbalstu būvju... betona investīciju veikšanai, tātad atbalstīt jaunu bērnudārzu būvniecību, ir jāpaskatās no otras puses – vai šajos bērnudārzos būs kāds, kas arī mācīs, proti, vai būs tieši cilvēkkapitāls. Un cilvēkkapitāls ir jāatbalsta.

Šī ir ar nozari, ar nozares pārstāvjiem panākta vienošanās – šādu grozījumu nepieciešamība. Šie būtu pirmie soļi, kas uzlabotu darba apstākļus tieši pirmsskolai un tiem pedagogiem, kuru atbalsta sistēmas daudzu gadu garumā ir piemirstas.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Pieņemot šos grozījumus, mēs beidzot pārtrauksim vienas daļas pedagogu diskrimināciju, nodrošināsim sociālās garantijas vienlīdzīgi visām pedagogu kategorijām.

Laikā, kad izglītības iestādēs katastrofāli trūkst skolotāju un pedagoģiskais sastāvs aizvien vairāk noveco, bet jaunieši nelabprāt iet strādāt skolās, kad aizvien skaļāk tiek runāts par pedagogu profesionālo izdegšanu, sabiedrībai šie likuma grozījumi ir ļoti būtiski.

Nodrošinot iespēju saņemt sociālās garantijas pedagogiem, kuri, sasniedzot noteiktu vecumu un darba stāžu, nespēj iekļauties darba tirgū, kā arī ir profesionāli izdeguši, mēs spersim nelielu soli pretim pedagoga profesijas prestiža celšanai. Pedagogi ir pelnījuši izdienas pensijas, un gribētos, lai tās būtu pieejamas fiziski un emocionāli izdegušiem pedagogiem vecumā virs 60 gadiem un ar 25 gadu stāžu.

Lūdzu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, gan arī nākamo – SASKAŅAS priekšlikumu... un deputātu grupas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Faktiski es aicinu šo priekšlikumu skatīt ne tikai jau minēto argumentu kontekstā, bet arī tikko pieņemtā lēmuma kontekstā... tā, kurš bija dažus likumus iepriekš... pieņemtā lēmuma par algu paaugstināšanu ministriem... tajā kontekstā.

Ja var pieņemt šādu lēmumu, tad droši vien var pieņemt arī par pedagogiem pozitīvu lēmumu, atbalstot viņu iespēju ātrāk pensionēties, bet tajā pašā laikā saglabājot viņiem valsts atbalstu, lai viņiem nebūtu jāstājas bezdarbniekos (to šie skolotāji, kas 25 gadus ir strādājuši, nav pelnījuši!). Viņi varētu saņemt valsts atbalstu un kovida apstākļos rūpēties par savu veselību un, iespējams, vēl kaut ko mācību materiālu ziņā vismaz veidot vai kā citādi atbalstīt jaunos pedagogus, nesaņemot par to papildu atlīdzību, ja valsts atbalstītu šādu ātrākas pensionēšanās iespēju.

Nu, padomājiet par lēmumiem... cik daudz pedagogu un cik daudz amatpersonu... atalgojuma ziņā... jūs rastu savu novērtējumu... vai savu attieksmi...

Laikam jau investīcijas tomēr pedagogos... lai arī tie pamet darbu un dod vietu jauniem pedagogiem. Ja tādi būs, tad tas ir labāks ieguldījums.

Es aicinu atbalstīt trīs priekšlikumus pēc kārtas, jo... tas ir saistīts ar jau pieņemtiem lēmumiem, jāsaka, bet tomēr... balstīts uz arodbiedrības priekšlikumu, kura labāk par citiem zina par to, kas notiek pedagogu vidū šajā brīdī, īpaši par tiem, kas kovida apstākļos pat izlemtu ātrāk pamest darbu, rūpējoties par savu veselību un par iespēju būt ilgāk kopā ar saviem mīļajiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 7. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums, kas identisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 8. – deputātu Papules, Goldbergas un Dombrovska priekšlikums. Arī tas identisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I. Indriksone. 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas paredz noteikt, ka šo sociālo atbalstu nevar saņemt pedagogs, kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija vai kurš saņem bezdarbnieka pabalstu. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti tomēr lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 10. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Identisks 9.  priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 11. – deputātu Papules, Goldbergas un Dombrovska priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekš jau minētā sociālā atbalsta sistēmas izveidošanu. Ir runa par to, ka tiks maksātas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par šo summu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 13. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 14. – deputātu Papules, Goldbergas un Dombrovska priekšlikums. Identisks iepriekšējiem diviem priekšlikumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

I. Indriksone. 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Priekšlikums paredz izteikt 60. panta trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, daļēji tiek nodrošināta no valsts budžeta un daļēji no pašvaldības budžeta. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 16. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Paredz to, ka daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu finansējums tiktu maksāts no valsts budžeta. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Pakāpeniski ieviest atlīdzības finansēšanu no valsts visiem pirmsskolas pedagogiem – tie bija ne tikai priekšvēlēšanu solījumi, to apņēmās darīt arī Krišjāņa Kariņa valdība savā deklarācijā. Tāpēc es neredzu pamatu tam – neapstiprināt gan "Saskaņas" frakcijas, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ierosinātos grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz, ka pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa daļēji tiktu nodrošināta no valsts budžeta un daļēji – no pašvaldības budžeta.

Kolēģi! Līdz ar to turpmāk pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums nebūtu atkarīgs tikai no pašvaldības rocības. Tādējādi tiktu novērsta nevienlīdzība viņu darba slodzes noteikšanā un darba samaksas apmērā, salīdzinot ar citās izglītības pakāpēs strādājošiem pedagogiem.

LIZDA 2019. gada oktobrī apkopotā informācija par pirmsskolas pedagogu slodzi un mēneša darba algas likmi liecina, ka aptuveni 80 procenti pašvaldību nodrošina zemāko darba algas likmi par pilnu slodzi. Un tikai 40 procentos no visu pašvaldību skaita pirmsskolas pedagogiem ir iespēja strādāt vienu slodzi. Savukārt mēneša darba algas likmes pirmsskolas pedagogiem, izvērtējot visās pašvaldībās, svārstās no 150 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī.

Kolēģi! Mēs jau esam nostrādājuši pusi no 13. Saeimas sastāvam atvēlētā laika. Divi gadi – tas ir pietiekams laiks, lai pildītu savus solījumus. Šajā brīdī mums visiem ir lieliska iespēja pierādīt, ka latviešu sakāmvārds "Solīts makā nekrīt" uz mums neattiecas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā... Kolēģi! Kādēļ šis un pārējie priekšlikumi, kurus ir iesniegusi gan ZZS frakcija, gan arī citi opozīcijas deputāti, ir svarīgs?

Tā būtība ir šāda. Tas paredz, ka daļa no pirmsskolas pedagogu atalgojuma (runa, protams, ir par tiem pirmsskolas pedagogiem, kuriem šobrīd valsts nenodrošina finansējumu) tiktu finansēta no valsts, nevis no pašvaldību budžeta. Un tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu šiem pedagogiem stabilitātes un drošības sajūtu, – to, ka tajā brīdī, kad valsts palielina pārējiem pedagogiem atalgojumu, arī viņi šo pieaugumu piedzīvos.

Diskusijās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šo tēmu Latvijas Pašvaldību savienība minēja, ka pašvaldībām patiešām ir grūtības no sava budžeta palielināt pirmsskolas pedagogiem atalgojumu tajos gadījumos, kad tiek strauji pieaudzēta minimālā alga, tajos gadījumos, kad tiek palielināts pedagogu atalgojums un prasītos arī pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem to proporcionāli pieaudzēt, un ka apmēram puse no pašvaldībām diemžēl ir spiestas mainīt un pielāgot slodzes pedagogiem, lai samaksa atbilstu likumam, tāpēc ka nevar šo pieaugumu nodrošināt.

Ja valsts vismaz daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu finansējumu nodrošinātu, tā būtu garantija, ka arī pirmsskolas skolotājiem, pedagogiem atlīdzība augtu.

Šis patiešām ir uzdevums, kas ir paredzēts Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā.

Un ir jautājums, ja šobrīd jau ir pagājuši divi gadi... un ir īss periods... Ja jūs nākamajā gadā vēl neredzat iespēju paņemt uz valsts budžeta pleciem pirmsskolas pedagogu atalgojumu, tad ir jautājums: kad tas tiks darīts? Pēdējā brīdī – vēlēšanu gadā? Vienu gadu pirms vēlēšanām? Nu, cerams, ka vismaz tad... Bet neizskatās, ka jums patiešām ir nopietns nolūks šo solījumu pildīt.

Atceramies... Tie valdības kolēģi, kuriem jau ir pieredze, kuri ilgāku laiku valdībā ir strādājuši, atceras – bija nopietnas diskusijas... Jau vairāku gadu garumā notikušas diskusijas par to, ka valsts paņemtu uz saviem pleciem pirmsskolas pedagogu atalgojumu, ja pašvaldības finansētu bērnu brīvpusdienas. Šobrīd viens solis ir izdarīts – no pagājušā gada... no šī gada uz pašvaldību pleciem ir uzlikta brīvpusdienu finansēšana; daļa jeb puse no šī finansējuma jānodrošina pašvaldībām. Šā priekšlikuma būtība ir izdarīt to otru soli, kas būtu tikai godīgs, – ka daļu jeb pusi no pirmsskolas pedagogu atlīdzības uz saviem pleciem paņemtu valsts. Tas atbilstu arī iepriekšējām diskusijām, iepriekšējiem... nu, faktiski tiktu tādējādi ievērotas arī neformālās vienošanās, kas jau tika panāktas, un tas būtu tikai godīgi.

Es aicinu atbalstīt tos priekšlikumus, kas paredz šā finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt kolēģu priekšlikumu.

Šādu, līdzīgu, priekšlikumu mēs iesniedzām arī pie steidzamajiem Izglītības likuma grozījumiem, kuros tika noteikta attālinātās apmācības definīcija, un tad mēs saņēmām pārmetumus no kolēģiem, ka šie priekšlikumi nav attiecināmi uz kovida situāciju (lai gan te var ļoti pastrīdēties par to!) un tāpēc pēc būtības nav izskatāmi. Tātad mēs nesaņēmām nekādu vērtējumu no ministrijas kolēģiem vai deputātiem no koalīcijas par to, vai kaut kas būtu jādara šajā lauciņā vai nebūtu.

Tagad ir iesniegti priekšlikumi pie budžeta – manuprāt, tā būtu pati īstākā vieta –, taču attieksme atkal ir tāda: tie ir opozīcijas priekšlikumi, un tos atbalstīt nedrīkst!

Taču es aicināšu jūs atcerēties to, ka portālā ManaBalss ir savākti vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju paraksti par to, lai tiktu novērsta diskriminācija pirmsskolas pedagogu darba apmaksā! Un arī to, ko jums tikko atgādināja mana kolēģe Reizniece-Ozola, – ka tik tiešām pirmsskolas pedagogi ir pelnījuši stabilitāti savā atalgojumā un piesaisti šim atalgojuma grafikam, nevis katru gadu domāt, kā nu tālāk būs!

Vēlreiz atgādinu to, ka šie cilvēki, pirmsskolas pedagogi, pirmkārt, ir visvairāk pakļauti izdegšanas riskam, otrkārt, viņi jau... nu jau gadu gandrīz... tūlīt jau... drīz jau būs gads, kā viņi cīnās, tā teikt, frontes pirmajās līnijās, atbalstot vecāku iespēju gūt ienākumus... Kā mēs zinām, dažiem ir aizliegts vispār gūt ienākumus tagad, ir jālūdz valdībai... uz ceļiem jālūdzas, lai atļauj atvērt savu bodīti un pastrādāt, gūt kaut kādus ienākumus. Savukārt tie vecāki, kuriem ir vēl atļauts strādāt un gūt ienākumus un kuriem ir mazi bērni... viņus ļoti, ļoti atbalsta šī sistēma, ka joprojām ir iespēja bērnu vest dārziņā. Līdz ar to tie cilvēki, kuri strādā ar pavisam maziem bērniem (no pusotra gada līdz četru gadu vecumam)... šobrīd ir runa tieši par šiem pedagogiem... viņu darbs ir ļoti nozīmīgs, īpaši šajā laikā – nedrošajā kovida laikā.

Kolēģi, es aicinu jūs: ja jūs nevarat atbalstīt šo priekšlikumu, tad ielieciet to kā prioritāti nākamā gada sarunās! Tas ir svarīgi, īpaši ņemot vērā to, ka pašvaldību budžets, kā mēs zinām, šobrīd tiek aplaupīts, izlaupīts. Uzlikt pašvaldībām un turpināt likt uz pašvaldībām šo papildu slogu – tas ir, man liekas, nesamērīgi.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā... Kolēģi! Nu gribētos teikt: ko nu vairs! Pie iepriekšējā priekšlikuma jūs jau nobalsojāt... bet es aicinātu jūs – pat pie šiem apstākļiem – tomēr pārskatīt Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju, rīcības plānu un izņemt ārā šīs lietas, ja jūs tās nepildāt.

Šis jau būs trešais budžets, kurā jūs šīs apņemšanās nepildāt. Nu tad nemuļķojiet sabiedrību un nemuļķojiet pašvaldības, kuras varbūt tomēr kaut kādās gaidās un cerībās dzīvo, ka kaut kas tāds kādreiz notiks! Nemuļķojiet pašvaldības, lai tās var plānot savus budžetus, ņemot vērā to, ka valdība un Saeima šo pieeju, kas tomēr bija īstermiņa risinājums... Ja nemaldos, tas bija 2009. gadā, kad, valstij nonākot lielā krīzē, ar pašvaldībām vienojāties (un te ir uzsvars uz vārdu "vienojāties") par tādu pagaidu risinājumu – uz pāris gadiem ieviest šo risinājumu, ka pirmsskolas pedagogu atalgojumu maksās no pašvaldību budžetiem. Diemžēl šis īstermiņa risinājums ir ievilcies un nekādā veidā neiezīmējas nekādas tendences, ka varētu kaut kas notikt citādāk.

Šis priekšlikums (un arī iepriekšējais, ko bijām mēs ar kolēģiem sagatavojuši un iesnieguši) tomēr iezīmē kaut kādu tendenci pozitīvā virzienā, lai pirmsskolai... lai šo slogu no pašvaldību budžetiem mēs mazliet noņemtu nost un lai valsts uzņemtos lielāku atbildību par izglītības sistēmu kopumā, tātad arī par pirmsskolas pedagogu atalgojumu.

Tagad viņi izkrīt ārā no šīs kopējās sistēmas arī tad, ja valsts lemj par pedagogu atalgojuma palielinājumu. Proti, valsts lemj tikai par savu daļu, bet pašvaldības daļa paliek uz pašvaldības pleciem.

Šāda sistemātiska pašvaldību apkraušana ar jauniem pienākumiem, finansējuma nogriešana – tas nekādā veidā neveicinās visas tās attīstības perspektīvas, kuras jūs paši iezīmējāt, kad, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, stāstījāt par to, cik ļoti spēcīgas, vienotas būs mums pašvaldības. Tieši otrādi – ar šo budžetu mēs parādām to, ka šīs pašvaldības nebūs spēcīgas, to spējas un jauda tiek noplacināta.

Un atteikšanās no šīs pieejas maiņas... kā jau mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola minēja attiecībā uz šiem brīvpusdienu jautājumiem... Bija normālas, koleģiālas sarunas ar pašvaldībām par to, ka brīvpusdienu nodrošināšanu varētu pārņemt tad pašvaldības pilnībā... un ka pirmsskolas pedagogu atalgojumu pārņem valsts pilnībā. Un tika rēķināts un runāts, kam tas būs izdevīgi. Bija normāls, konstruktīvs dialogs, un tā tam būtu jābūt.

Šobrīd bērnu brīvpusdienas ir jānodrošina pašvaldībām, pirmsskolas pedagogu atalgojuma risinājums ir minēts tikai un vienīgi valdības deklarācijā, un nekas neliek domāt par to, ka kaut kas šajā situācijā varētu mainīties (neskatoties uz to, ka visi šobrīd apzinās, cik ļoti lielu lomu pirmsskolas pedagogi šajos valsts radītajos, valstī esošajos krīzes apstākļos uzņemas!).

Es aicinu: vajag uzņemties lielāku atbildību valstij, jo valstij ir šīs iespējas – pašas lielākās iespējas. Runājot par budžeta deficītu, ir grūti saprotams, kāpēc šādas sistemātiskas lietas, kuras valsts varētu uzņemties risināt uz budžeta deficīta rēķina, tomēr netiek risinātas un kāpēc no šādas pieejas mēs atsakāmies.

Tā ka es aicinu kolēģus pārdomāt to visu un tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un vajadzības gadījumā – atgriezties komisijām pie šā jautājuma un vēlreiz pārskatīt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Tas ir identisks iepriekšējam priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams, tāpat kā nākamais – 17. priekšlikums.

I. Indriksone. 17. – deputātu Papules, Goldbergas un Dombrovska priekšlikums, identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates ir iespējamas. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze.

Un paldies tiem kolēģiem, kas jau runāja par šo tematu.

Papildus vēlētos atgādināt, ka, jā, mēs jau trešo reizi iesniedzam attiecībā uz budžetu šādu priekšlikumu, kas ir likumsakarīgs, reaģējot uz apgalvojumiem par papildu finansējuma pieejamību, par naudas daudzuma pieejamību, kā arī reaģējot uz to, ka priekšlikumus mēs iesniedzam arī vidēja termiņa budžetā.

Tātad, ja pat šogad... ja pat 2021. gadā valdība neredz iespēju pildīt pašas apņemšanos, tad 2022. gadā tas būtu likumsakarīgi – iestrādāt nepieciešamo summu, lai varētu rēķināt un paredzēt šādu atbalstu pirmsskolas pedagogiem no valsts puses.

Vēlreiz par to, kāpēc tas būtu nepieciešams.

Pirmkārt. Tas nepieciešams tādēļ, ka šogad... nu jau otro gadu... pirmsskolā tiek ieviestas jaunās kompetenču satura lietas jeb vadlīnijas.

Otrkārt. Mēs zinām, ka mācību līdzekļu jeb mācību satura ziņā nav pietiekams atbalsts izveidots, lai skolotājiem būtu, no kā strādāt. Skolotāji šobrīd meklē papildu lietas. To darīt – tas gan ir profesionāli viņu pienākums, bet – ne jau tik lielā apjomā!

Treškārt. Ir skaidrs, ka kovida situācijā, nu, stresa situācijā, pirmsskolas pedagogiem, kuri ir gados un ir tuvāk pensionēšanās vecumam... nu, šī situācija un šis papildu stress ietekmē arī skolotājus. Ja valsts rādītu, ka atbalstīs vismaz pedagogu atalgojuma grafika izpildei nepieciešamo summu, piedāvājot no saviem resursiem, tad šie pedagogi justu valdības atbalstu un būtu arī cerība, ka valdības deklarācija nebūs tikai tukši vārdi, bet tiks pildīta.

Un ceturtkārt. Mēs taču zinām, ka vislielākais vakanču skaits šobrīd ir tieši pirmsskolā. Un neba tādēļ, ka tur tiek ieviestas jaunas kompetences, neba tādēļ, ka televīzijas raidījumos par to runā, neba tādēļ, ka ir stress kovida situācijā, bet tādēļ, ka pirmsskolas pedagogiem atalgojums patiešām ir katastrofāli zems un šī profesija šajā izglītības pakāpē nav novērtēta adekvāti. Nevar arī teikt, ka citur ir novērtēta, bet... nu tomēr...

Šajā brīdī pašvaldību budžetiem nav tādu iespēju, arī – skatoties uz reģionālo reformu un, iespējams, finanšu... kādu apkopojumu. Nu nebūs iespēju tā kardināli jeb būtiski paaugstināt pirmsskolas pedagogu atalgojumu. Ja valsts nodrošinātu šo pirmo soli, šo nepieciešamo... 50 eiro vai... vēlāk mazlietiņ vairāk... paaugstinājumu no sava budžeta, tad pašvaldībām varbūt rastos iespēja vairāk atbalstīt gan mācību satura, gan infrastruktūras ziņā... un arī pedagogu atalgojumam rast kādus līdzekļus (vienalga, vai tas atbalsts ir kredīta formātā vai esošo budžeta līdzekļu sadalē).

Kā zināms, pašvaldības tiešām lielu daļu no sava budžeta velta izglītībai, un tas pamatā ir atalgojums. Bet mēs labi redzam, ka šobrīd tās rocības nebūs tik daudz, būs daudzas citas sociālās nodrošināšanas funkcijas jāveic.

Līdz ar to izglītība ir publiska funkcija, un valsts par to atbild. Ja reiz ir kāda reforma izsludināta, tad nav vēl dzirdēts par pirmsskolas izglītības iestāžu samazināšanu, bet, tieši pretēji, ir nepieciešamība būvēt jaunas šādas iestādes noteiktos Latvijas reģionos. Un valdība rādītu, ka ir politika izglītībā. Šobrīd lēmumi – lēmums par privāto izglītības iestāžu atbalstīšanu, par skolotāju pensionēšanās neatbalstīšanu un arī lēmumi par daudzām citām lietām – rāda, ka nav izglītības politikas, lai arī ir valdības deklarācija, ko var nepildīt.

Nu, viens gads ir. Visticamāk – sniegsim... Un gan jau tauta paprasīs vēl kādu ierosinājumu, tai skaitā – par pirmsskolas pedagogu atalgojuma palielināšanu vai finansēšanu no valsts līdzekļiem. Vismaz kā pirmo soli pakāpeniskai sistēmas sakārtošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad priekšlikums nav arī balsojams.

I. Indriksone. 18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir ierosinājums papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem, kas saistīti ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem, ar Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu un šo punktu spēkā stāšanās laiku. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

I. Indriksone. 19. priekšlikums ir identisks iepriekšējam. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Indriksone. Un noslēdzošais ir 20. – deputātu Papules, Goldbergas un Dombrovska priekšlikums. Arī tas identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Indriksone. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopumā atbalstīja likumprojektu skatīšanai otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 29, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā".

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – deputātu grupas (Reizniece-Ozola, Dūklavs un Valainis) priekšlikums, kas paredz noņemt vecuma ierobežojumu invaliditātes... pakalpojuma saņemšanai... nevis no pieciem līdz 18 gadiem, bet atstāt, ka tas... ka šie pakalpojumi ir pieejami neierobežotam lokam... neierobežota vecuma lokam... personām, kurām ir kustību traucējumi un invaliditāte.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir nodrošināt to, ka šis aprūpes pakalpojums ir pieejams personai ar invaliditāti saturīgai brīvā laika pavadīšanai ne tikai tās dzīvesvietā, bet arī ārpus tās.

Šobrīd likums paredz, ka šāds atbalsts ir saņemams personai tikai tās dzīvesvietā. Mūsuprāt, šī nav taisnīga norma. Kādēļ šāds ierobežojums, nav skaidrs. Ja mēs gribam patiešām saturīgu brīvo laiku atbalstīt arī personām ar invaliditāti, tad jāmotivē šīs personas uzturēties ne tikai mājas apstākļos, bet arī citur, tādā veidā integrējot viņus sabiedrībā kopumā.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

G. Eglītis. Nav nekādu... ko piebilst. Neatbalstīja, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Arī 2. priekšlikums ir no deputātu grupas (Reizniece-Ozola, Dūklavs un Valainis). Tas paredz samazināt vecumu no pieciem uz trim gadiem... arī pakalpojumu... invaliditātes... tas ir, asistenta pakalpojumiem personām ar būtiskiem pārvietošanās traucējumiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis priekšlikums patiešām ir piedāvājums samazināt vecumu no pieciem gadiem uz trim gadiem... Ir runa par personām, kas saņem valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu.

Šobrīd likums nosaka šo ierobežojumu – vecumā no pieciem līdz 18 gadiem personas ar invaliditāti šādu pavadoņa pakalpojumu var saņemt, no valsts budžeta apmaksātu. Tas ir politisks lēmums, tam nav nekāda cita, detalizētāka, skaidrojuma, kāpēc ir šāds vecuma slieksnis.

Mēs uzskatām, ka trīs gadi būtu piemērotāks vecuma slieksnis, ņemot vērā, ka tas jau ir vecums, kad bērniņam ir iespēja un tiesības arī aktīvāk iesaistīties kādos izglītības... ārpusklases izglītības pulciņos un citos kvalitatīvas laika pavadīšanas pasākumos.

Ja šāda pavadoņa nav, to izdarīt ir grūtāk, tāpēc mēs piedāvājam šo vecumu attiecīgi samazināt. Tas nebūtu fiskāli ietilpīgs pasākums, tas būtu vien taisnīgāks un iekļaujošāks.

Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es arī aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Un es aicinātu ziņotāju mazliet vairāk paskaidrot, kāpēc šādi būtiski priekšlikumi, kuriem nav lielas fiskālās ietekmes, komisijā netiek atbalstīti.

Mēs, konsultējoties gan ar pašvaldībām, gan ar nozares ekspertiem, šādus priekšlikumus sagatavojām, un tas noteikti palīdzētu vairāk sabiedrībā ieļaut cilvēkus, kuriem dzīve tā jau nav bijusi rožaina.

Tā ka aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu un paskaidrot, kāpēc komisijā esat to noraidījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

G. Eglītis. Nav nekas piebilstams. Šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Darbu pie tālākajiem priekšlikumiem turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā". Debates par 3. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es ar saviem kolēģiem vēlētos jums atgādināt par vienu tādu ļoti svarīgu, bet vēl diemžēl neizpildītu mājasdarbu.

Mēs bieži vien dzirdam no Kariņa kunga, ka mēs, lūk, ejam uz Ziemeļvalstu pusi un mēs tagad būsim moderni... Man vienmēr ataust atmiņā tas neizpildītais mājasdarbs, un es katrreiz vēlos Kariņa kungam, Reira kungam atgādināt to, ka mēs būsim Ziemeļvalsts tikai tad, kad mēs parūpēsimies par pašiem neaizsargātākajiem mūsu cilvēkiem.

Šobrīd runa ir par bērniem ar invaliditāti, kuriem ir nepieciešami specializētie autokrēsliņi. Par šo tēmu mēs runājām jau pagājušajā budžetā, ilgi un dikti stāstījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem par to, kāpēc šādi autokrēsliņi ir nepieciešami. Tāpat arī piedalījāmies Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā pēc tam, pēc budžeta debatēm, tika izskatīts šis jautājums.

Taču, kā mēs zinām, kovids arī ieviesa savas korekcijas, un līdz ar to šādas tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un aktīvām māmiņām, kuras ļoti cītīgi cīnās par savām tiesībām, diemžēl palika šobrīd uz pauzes.

Priekšlikuma būtība ir tāda. Ņemot vērā to, ka bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem... lai viņus pārvietotu savā automašīnā, vecākiem ir nepieciešami tieši specializētie autokrēsliņi, nevis parasti autokrēsliņi. Un šie specializētie autokrēsliņi diemžēl maksā daudz – daudzreiz dārgāk nekā parastie. Ja jūs papētīsiet cenu līmeni, tad redzēsiet, ka tās var būt pat līdz diviem tūkstošiem eiro.

Un, ņemot vērā arī to, ka bērniem šādi autokrēsliņi būtu, protams, īpaši jāpielāgo, mūsu priekšlikums ir iekļaut šīs tiesības... bērnu tiesības pārvietoties ar specializētiem autokrēsliņiem. Un, protams, šādi autokrēsliņi jāiekļauj tehnisko palīglīdzekļu bāzē.

Tas, ka joprojām šie autokrēsliņi nav iekļauti, protams, ir naudas jautājums. Mēs zinām, ka Labklājības ministrija ir visnotaļ atbalstoša šajā jautājumā un droši vien būtu nodrošinājusi visiem bērniem šos autokrēsliņus, ja vien nesaņemtu no Finanšu ministrijas aukstu atbildi: "Nu, tieciet paši galā!"

Reizēm, protams, mums ir vēlme nosodīt to, kurš mums uzreiz atsaka, bet mēs zinām, ka tas, kurš mums atsaka, parasti saņem atteikumu no augstākstāvošā. Un šajā gadījumā... Nu, mēs arī esam redzējuši daudzus atzinumus no Finanšu ministrijas, kur... Piemēram, viena ministrija saka, ka viņi labprāt atbalstītu šo iniciatīvu, bet Finanšu ministrija saka: "Meklējiet līdzekļus paši savās kabatās," – kuras diemžēl ir tukšas.

Šie specializētie autokrēsliņi būtu nepieciešami, pēc mūsu aprēķiniem, aptuveni 1800 bērniem. Nu, tā kā to vidējā cena, pēc mūsu aprēķiniem, bija 1650 eiro, tad, protams, summa ir diezgan iespaidīga – tie ir 2,97 miljoni, bet tie ir mūsu aprēķini. Tie ir mūsu aprēķini, kas varbūt arī ir nepareizi. Varbūt ir arī tādi tehniskie palīglīdzekļi, tādi autokrēsliņi, kuri maksātu lētāk. Un šo tehnisko palīglīdzekļu bāze arī var tikt atjaunota un... varbūt ar dažādiem citiem palīglīdzekļiem... varbūt pie mums Latvijā šādus varētu atrast.

Tāpēc mūsu priekšlikums... kopā ar Karinu Sprūdi... ir atbalstīt... aicinājums atbalstīt šo iniciatīvu. Ja jūs šo iniciatīvu neatbalstāt, ja jums neļauj koalīcijas līgums, tad, lūdzu, godātie kolēģi, ņemiet vērā: mēs nebūsim Ziemeļvalsts, kamēr vecāki mēģinās pielāgot savu bērnu transportēšanu... ar kaut kādiem parocīgiem līdzekļiem...

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

G. Eglītis. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 4. priekšlikums ir identisks iepriekšējam priekšlikumam, kas tika noraidīts. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Es labi apzinos, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet es vēlos paturpināt, informēt varbūt tos kolēģus, kuri tieši ir atbildīgi par budžetu.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Un kāpēc šobrīd man jāuzņemas, teiksim, tā starpnieka loma, runājot ar māmiņām, kuras aktīvi gadiem cīnās par sava bērna tiesībām?

Piemērs. Tagad dzīvo Rīgā ģimene, jauna ģimene, kurā aug bērns ar invaliditāti, kuram ir 11 gadi, – meitene ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Un, lai šī ģimene varētu strādāt, reizi pa reizei ir nepieciešams bērniņu aizvest pie vecmāmiņas, kura dzīvo Daugavpilī un kura arī vēl strādā. Un tad, kad vecmāmiņai ir tās brīvās dienas... lai mamma varētu turpināt attālināti pastrādāt, kamēr auklei ir brīva diena, bērns ir jāved uz Daugavpili pie vecmāmiņas. Un, protams, lietojot parasto transportlīdzekļa... autokrēsliņu, kas paredzēts bērniem, šai meitenei rodas ļoti smagas sāpes, braucot šo garo gabalu. Un viņa kliedz no tām sāpēm! Viņai ir nepieciešams speciāls atbalsts kājām un mugurai, citādi viņai ir ļoti stipras sāpes.

Lai pielāgotu šo autokrēsliņu bērna vajadzībām, būtu nepieciešams pārkāpt ražotāja un laikam arī CSDD prasības pēc drošības. Tātad būtu kaut kas jāliek apakšā, kaut kāda īpašā josta jāmontē, un tas nebūs pareizi. Līdz ar to vecāki... mēģinot pielāgot bērna autosēdeklīti ar īpašiem kaut kādiem saviem līdzekļiem, viņi neviļus... protams, cenšoties bērnam palīdzēt, viņi var arī radīt šādu drošības risku, bet bieži vien vecākiem vienkārši nav citas izejas.

Tāpēc arī mums tas ir tik svarīgi – turpināt runāt par šo jautājumu, turpināt aicināt, īpaši Reira kungu un Kariņa kungu, kuri iet uz Ziemeļvalstīm, atcerēties to. Protams, ne tikai autokrēsliņi, bet arī ortozes... šajā gadījumā – bērniem... Šī palīglīdzekļu bāze ir jāpapildina un jāuzlabo. Un tā ir prioritāte. Tas ir primārais jautājums, kas mums būtu jāatrisina, jo kas gan cits, ja ne mazāk aizsargātie mūsu sabiedrības locekļi... viņi pelnījuši to, lai mēs padomātu par viņiem šajā gadījumā.

Tāpēc tie kolēģi, kuri varbūt nebija iedziļinājušies šajā tēmā... īpaši mēs runājam par kolēģiem no VIENOTĪBAS, no "Attīstībai/Par!", kuriem šī tēma acīmredzot ir ļoti tuva, viņi bieži vien runā par bērniem ar īpašām vajadzībām, un tas ir ļoti labi. Tāpēc, lūdzu, Skrides kungs, lūdzu, atjaunojiet šo diskusiju par tehnisko palīglīdzekļu bāzi un atrisiniet šo jautājumu, piesaistot finansējumu no Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Es aicinu, kolēģi, šo jautājumu nenolikt malā, atrisināt pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un priekšlikums nav balsojams.

G. Eglītis. 5. – deputātu grupas (Reizniece-Ozola, Dūklavs un Valainis) priekšlikums, kas paredz to, ka... tātad pavadoņa pakalpojumi personai ar invaliditāti pienāktos ne tikai tiem cilvēkiem, kas ir vecuma grupā no pieciem līdz 18 gadiem... izņemt šo kritēriju – personām no pieciem līdz 18 gadiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 6. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz to, ka šie specializētie autokrēsliņi kā tehniskie palīglīdzekļi tiktu apmaksāti no valsts budžeta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 7. – deputātes Karinas Sprūdes priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējam priekšlikumam. Un arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

G. Eglītis. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! balsosim par likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likuma" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši un otrajam lasījumam sagatavojuši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"".

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu terminu – "militārais bezpilota gaisa kuģis". Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums, kas paredz izslēgt no termina skaidrojuma vārdus "ārkārtas un neatliekamu". Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu precizēšanu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Kolēģi, ir saņemti četri priekšlikumi. Visi redakcionālas dabas.

1. – Juridiskā biroja redakcionālas dabas priekšlikums, kas paredz nomainīt vārdus "tai skaitā" ar vārdiem "kā arī". Ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas. Ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas. Ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! balsosim par likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši arī likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā".

Saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Tas paredz papildināt ar jaunu pantu, nosakot nodokļa likmi transportlīdzekļiem... ka nodokļa likme par transportlīdzekli neietver nodokli par riepām. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mēs esam piedāvājuši šo priekšlikumu, kas paredz, ka ievestām automašīnām dabas resursu nodoklis par riepām, kas atrodas uz tām, tiek aprēķināts atsevišķi.

Kāpēc mēs šo priekšlikumu iesniedzām? Jāteic, ka mēs to iesniedzām, manuprāt, jau trešo reizi. Pirmo reizi šāds priekšlikums kopā ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" tika piedāvāts 2019. gada budžeta procesā. Toreiz VARAM aicināja šos priekšlikumus noraidīt un solīja, ka paši drīzumā nāks ar plašu koncepciju, lai sakārtotu riepu apsaimniekošanu. Mēs redzam, ka nu jau ir 2020. gada beigas, bet šīs koncepcijas joprojām nav un joprojām ir tā problēma, kuru var jebkurš Latvijas iedzīvotājs redzēt ar neapbruņotu aci, – ka diemžēl riepas krājas ne tikai šķūnīšos un sētās, bet arī dabā, un tas ir vēl sliktāk. Tās krājas dabā lielās kaudzēs vai arī tiek sadedzinātas, radot papildu kaitējumu videi. Un iemesls ir tas, ka joprojām ir nesakārtota šī sistēma.

Ja cilvēks ir godprātīgs un grib šīs riepas nodot kādam riepu apsaimniekotājam, atkritumu šķirotājam vai servisam, tad diemžēl nereti saskaras tieši ar problēmu, ka riepu pieņemšanas vietās viņam par to ir jāpiemaksā. Tas demotivē šos riepu nodevējus, jo cilvēkam šķiet: ja jau riepas ir iegādātas, tad arī dabas resursu nodoklis par riepu apsaimniekošanu, par nolietoto riepu pārstrādi ir samaksāts.

Diemžēl statistika rāda... Ņemot vērā CSDD datus par auto skaitu, par to, cik automašīnu Latvijā katru gadu tiek no jauna ievests un cik daudz automašīnu izmanto jaunas riepas, var redzēt, ka apmēram trešā daļa jeb 30 procenti no riepu ievedējiem nodokli nesamaksā. Tas nozīmē, ka riepu apsaimniekotājiem un valstij līdzekļi nenonāk, un šis pakalpojums galu galā atkal jau klientam jeb patērētājam, jeb riepu lietotājam ir par maksu.

No citas statistikas mēs varam arī redzēt, ka jauni auto, kas no ārvalstīm tiek ievesti Latvijā kopš 2015. gada... vidēji ir 20 tūkstoši jaunu auto, un mēs varam parēķināt: ja uz katras šīs automašīnas ir četras riepas, tad tas ir tas apjoms, kas katru gadu uzkrājas riepu veidā, par kuru pārstrādi tad atkal jāmaksā klientam – labticīgam klientam, kurš ir iegādājies auto, pieņemot, ka, iespējams, arī par automašīnas riepu apsaimniekošanu ir samaksāts. Tad, kad viņš vēlas nododot riepas, viņam atkal ir jāmaksā.

Šis priekšlikums nerisina visu situāciju, un par to mēs arī diskutējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Papildus šiem grozījumiem ir vajadzīga vēl virkne izmaiņu citos likumos un arī Ministru kabineta noteikumos, bet mēs aicinām šo priekšlikumu atbalstīt, lai beidzot piespiestu VARAM izdarīt to mājasdarbu, to pašu viņu doto solījumu, ka šo jomu beidzot sakārtos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu VARAM un valdību kopumā strādāt pie tā, lai arī pārējais regulējums tiktu pielāgots.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es papildināšu savas kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas teikto.

Šo priekšlikumu mēs jau... šis ir jau trešais budžets, kad to piedāvājam un aicinām ņemt vērā.

Mēs redzam to, ka riepu jautājumam pēc būtības pieskaras tikai tad, kad tas kļūst aktuāls, kad notiek kāda nelaime, – kad kādā vietā aizdegas kāds riepu kalns vai arī gluži vienkārši cilvēkiem... pieņemsim, Rīgā, kur pēkšņi atklājās, ka tiek krautas riepas milzīgās čupās... Un par kaut kādu apstrādi vai otrreizējo pārstrādi šeit vispār nav runa, tikai tiek radītas bīstamas situācijas.

Šobrīd varbūt kāds riepu kalns ir samazinājies, bet tā vietā ir radušies citi, un problēma pēc būtības nekādā veidā netiek risināta.

Mēs jau trešo reizi piedāvājam, paredzam risinājumu, kādā veidā mēs kā likumdevējs šo situāciju varētu vērst par labu, un aicinām Saeimu pievienoties tam un šādu pirmo iniciatīvu atbalstīt, lai šo sistēmu sakārtotu, jo riepu kalni nemazinās, grāvjos riepas tāpat paliek un neviens ar šo problēmu pēc būtības visā šīs Saeimas sasaukuma laikā nav pat mēģinājis neko darīt, lai kaut kādā veidā situāciju uzlabotu.

Es aicinātu atbildīgās komisijas referentu, ņemot vērā to, ka šis priekšlikums jau trešo reizi ir iesniegts un komisijā pēc būtības nekādi pretargumenti vairs jau neizskan... Pirmajā reizē gan solīja, ka kaut kas būs, taču šobrīd vispār nekas... jā, kad VARAM virzīs likumprojektu... Šobrīd ir pilnīga neskaidrība.

Lūdzu, komisijas vārdā paskaidrojiet, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. Tam, tieši otrādi, varētu būt drīzāk pozitīva fiskālā ietekme nekā negatīva, un tas vērsts uz sistēmas sakārtošanu.

Lūdzu, paskaidrojiet un izskaidrojiet, kādā veidā šī situācija tiks risināta. Nedz komisijā, nedz kaut kādās diskusijās šī budžeta kontekstā šis jautājums nav skaidrots.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā informēju, ka šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 3. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Paredz regulēt dabas resursu ieguvi un lietošanas limitēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas paredz nodokļa aprēķināšanu par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un arī 8. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 26, atturas – 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši arī likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību".

Kopumā saņēmām 12 priekšlikumus. Vairāk bija priekšlikumu... Mēs nodalījām daļu... Šajā ir 12 priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šajā priekšlikumā ir trīs daļas.

Mēs piedāvājam, ka kopā ar gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu un pavadošajiem likumprojektiem tiek iesniegts finanšu ministra ziņojums par valsts parāda apjomu, attīstības dinamiku un pasākumiem, kuri tiks īstenoti valsts parāda samazināšanai. Tas ir viens bloks.

Otrs. Ministru prezidentam būtu jāsagatavo pārskats par spēkā esošajiem likumiem, kuri nosaka finansējuma pieaugumu nozarēm vai prioritātēm, un to izpildes progresu. Ja tas netiek darīts, tad attiecīgi arī jāpamato, kādēļ ikgadējā valsts budžetā šāds finansējums nav noteikts.

Un trešais. (Tas savukārt ir mazliet provokatīvāks, bet, es domāju, ir īsti vietā, ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu solījumi... koalīciju veidojošo partiju kontekstā... netiek īsti pildīti, ļoti ātri tiek aizmirsti.) Ikgadējā budžeta procesā... mūsu priekšlikums ir, ka koalīciju veidojošo partiju vadītāji sagatavotu pārskatus par attiecīgo politisko partiju programmu izpildi un veiktajiem pasākumiem to izpildei kārtējā budžeta ietvaros, kā arī piedāvātu savu redzējumu vai izklāstu, kāpēc kāds no šiem solījumiem netiek pildīts.

Kolēģi! Es vēlos īpaši pievērst uzmanību tam, ka par valsts parāda attīstības dinamiku un pasākumiem tā novēršanai... tas ir viens no būtiskiem priekšlikumiem, manuprāt, jo mēs skaidri redzam... Tam ir arī, protams, izskaidrojums – ir samērā īsā laikā otra krīze. 2008., 2009. gads bija pirmais brīdis, kad strauji pieauga valsts ārējais parāds. Šis ir otrs brīdis pēdējās desmitgades laikā, kad būtiski pieaug gan valsts budžeta deficīts, gan arī ārējais parāds, sasniedzot vēsturiski lielāko līmeni.

Un tas, kas, manuprāt, ir svarīgi ne tikai deputātiem, bet arī sabiedrībai kopumā, – saprast, ka valdībai ir arī skaidrs plāns, kā vismaz vidējā termiņā šis deficīts tiks mazināts un arī ārējais parāds tiks mazināts.

Piemēram, tas, ko mēs sagaidītu, – ka kopā ar šī gada... nākamā gada budžeta projektu un vidēja termiņa budžeta projektu valdība piedāvātu Saeimas vērtējumam savu redzējumu, kā Latvija grasās izmantot Atveseļošanas fonda līdzekļus.

Ja būtu pārliecība, ka ir skaidrs investīciju plāns, ka finansējums tiks izmantots gudri, radot darba vietas, mazinot sociālo nevienlīdzību, veicinot tautsaimniecības atkopšanos, tad arī nebūtu bažu par to, ka deficīts ir lielāks nekā parasti un ka ārējais parāds pieaug, jo būtu skaidrs redzējums un ticība, ka ir domāts arī par to, kā šo ārējo parādu samazināt.

Šobrīd mēs... pie šīs politikas... budžeta projektā redzam vien dažus pasākumus. Nu, būtiskākais priekšlikums ir ieviest minimālās sociālās iemaksas, tādā veidā daždesmit miljonus sagrabinot valsts budžetam tieši uz vismazāk aizsargāto uzņēmēju un nodokļu maksātāju rēķina. Tas, manuprāt, nav īpaši ilgtspējīgi, tas arī nenodrošinās ne vidējā, ne ilgtermiņā tautsaimniecības atkopšanos. Tieši otrādi – pretējs efekts tam būs.

Un līdz ar to nav pārliecības, ka šī ir ilgtspējīga politika.

Mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Es domāju, ka visi, arī koalīcijā esošie politiskie spēki... jūs, kolēģi, kā deputāti būsiet ieguvēji, ja būs pārliecība, ka valdība zina, uz kurieni šo kuģi stūrē. Dažkārt šķiet, ka acis ir aizvērtas un ne pārāk labs GPS ir šim lielajam kuģim.

Aicinu atbalstīt. Balsojiet "par"!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Turpināšu kolēģes Danas iesākto tēmu.

Šajā priekšlikumā ir trīs daļas.

Pēc būtības šis likums paredz to, kādā veidā... kāda satura informācija jāiekļauj, lai deputāti varētu maksimāli labi iepazīties ar budžetu, ar gadskārtējo budžetu. Un iesniegšanai ir vairāki pamatprincipi.

Protams, jūs... Ikviens var iepazīties arī šobrīd ar Ministru prezidenta un finanšu ministra ziņojumu, bet mēs vēršam uzmanību uz to, ka šie ziņojumi nav izsmeļoši un situācija objektīvi ir mainījusies. Pastāvot šādiem apstākļiem, kad valsts tiešām ļoti nopietnus aizņēmumus veic, ir jābūt vairāk informācijai gan par valsts parāda apjomu un par to dinamiku, kāda ir valsts parāda apjomam, gan arī par projekta prioritārajiem virzieniem; tad šai informācijai jābūt izsvērtākai.

Šajā budžetā mēs piedāvājam šādu priekšlikumu – papildināt šo ziņojumu tvērumu. Tam nav nekādas fiskālās ietekmes, bet tas palīdzēs ikvienam, kas iepazīstas ar sagatavoto budžeta dokumentāciju, daudz labāk iepazīties ar to, izprast to. Un ikvienam, kas vēlas, tad būs visaptveroša informācija par to, kāds ir valsts budžeta stāvoklis un kādā virzienā mēs dodamies.

Attiecībā uz trešo daļu. Te gan es gribētu īpaši uzsvērt iepriekšējās debates – mēs runājām par pirmsskolas pedagogu atalgojumu, ko... kas pat ir ierakstīts valdības deklarācijā... Nerunāsim nemaz par politisko partiju solījumiem pirms vēlēšanām... Arī tas viss sabiedrībai būtu jāredz.

Es domāju, tas valdībai pašai arī nāktu par labu tādā ziņā, ka pašdisciplīnas labad varētu sekot līdzi saviem darbiem, saviem solījumiem un to izpildei. Un ikviens iedzīvotājs varētu iepazīties ar to, kā politiskās partijas pilda vai nepilda savus solījumus vēlētājiem.

Šajā gadījumā tas būtu ļoti labi – paskatīties... katrai partijai paskatīties uz sevi spogulī. Proti, iepazīstoties ar budžeta paketi, paskatīties, vai ir sasniegts "3 × 500", vai ir likvidēta obligātā iepirkuma komponente; vai ir sasniegtas visas šīs lietas, kuras jūs paši esat solījuši vēlētājiem. Lai tas būtu pārskatāmā veidā pie katra budžeta ieraugāms!

Protams, mēs kā opozīcijas partijas arī nesēdēsim, rokas klēpī salikuši. Mēs jums atgādināsim šīs lietas, ko jūs paši esat solījuši, bet neesat izpildījuši.

Šis jau ir trešais budžets, un normālos apstākļos šādu priekšlikumu vispār nevajadzētu iesniegt, bet jūs paši esat radījuši tādus apstākļus.

Viena lieta ir tā, ka jūs esat solījuši vēlētājiem... pirms vēlēšanām esat sasolījuši zelta kalnus, bet šobrīd to neizpildāt un nekādā veidā negribat par to atskaitīties.

Otra lieta ir tā, ka jūs pat valdības deklarācijā rakstāt lietas, kuras jūs pēc būtības neizpildāt. Jūs nodarbojaties ar tādām, teiksim tā, tukšām... tukšu lietu bīdīšanām – universitātes apvienot lielākās, pašvaldības apvienot lielākās vienībās. Jūs stāstāt iedzīvotājiem, ka tas viņiem nesīšot laimi, bet tad, kad jūs startējāt vēlēšanās, jūs solījāt pilnīgi citas lietas! Nerunājāt par to, kas šo budžetu pavada... Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas solīja šādas budžeta izmaiņas attiecībā uz nodokļiem, kādas jūs šobrīd piedāvājat, savās vēlēšanu programmās laikā, kad tās devās pie vēlētājiem, piedalījās dažādās priekšvēlēšanu debatēs ar uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un citiem! Neviens no jums nesolīja šādas lietas, bet šobrīd tas tiek virzīts.

Tāpēc būtu labi, ja šī daļa, trešā daļa, kas īpaši svarīga attiecībā uz to, ko tad jūs esat solījuši saviem vēlētājiem... lai tas katrā budžetā... Un nav starpības, vai šī valdība vai kāda cita valdība, nākamā... Tas būtu saistoši pilnīgi visām – iedot tādu pārskatāmu atskaiti par to, kas ir izdarīts, kuri no priekšvēlēšanu solījumiem izpildīti.

Kolēģi, ļoti normāls priekšlikums, un no šāda priekšlikuma nav ko baidīties! Aicinu atbalstīt un paskatīties uz sevi spogulī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis ir tiešām lielisks priekšlikums. Un līdzīgus priekšlikumus mēs iesniedzām pie Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma un arī šajā budžeta paketē, bet tas bija saistīts tieši ar atskaiti, kādā veidā partijas strādā, izmantojot valsts naudu.

Šis priekšlikums, manuprāt, ir tiešām loģisks papildinājums idejai, ka partijām vairs nav jānodarbojas ar ziepju burbuļu pūšanu, bet, iespējams, jā, partiju programmas, ja šis priekšlikums kādreiz tiks atbalstīts, kļūs ļoti garlaicīgas, bet mēs stimulēsim iedzīvotājus... vēlētājus tiešām domāt līdzi, skatīties uz personībām, nevis atkal kārtējo reizi paļauties uz tādiem saldiem... saldām pasakām un diemžēl meliem. Jo šis priekšlikums tiešām ļoti labi, ļoti labi varētu arī atjaunot sabiedrības uzticēšanos valdībai jeb koalīcijas partijām.

Kā mēs redzam, šobrīd uzticēšanās līmenis ir kritiski zems, 68 procenti vienkārši novērtē valdību kā absolūti neuzticamu, ja mēs skatāmies vakardienas datus. Tad, lai kaut cik mazliet uzlabotu šo situāciju, jo mēs visi dzīvojam šajā valstī, mums ir kaut kā Latvijā jātiek līdzi, lai tiešām, nu... šajā ziņā sanāk tā, ka opozīcija vairāk pat rūpējas par koalīcijas... nu, tādu drošību, lai koalīcija varētu atbildīgi strādāt tālāk un nedaudz vairot šo sabiedrības uzticēšanos, tāpēc ka tā neuzticība ir tiešām graujoša.

Jo tiešām ir tā, ka koalīcijas... šis budžets ir koalīcijas redzējums par to, kāds būs nākamais gads. Vairs nebūs tā, ka tagad koalīcijā rādīs viens uz otru ar pirkstu un teiks: "Mēs neieviesām "3 × 500", jo tie tur ir sliktie, mēs medmāsām nepacēlām algu, jo jābūvē, piemēram, Rail Baltica", vai vēl kaut kas tāds, kaut kādas atrunas.

Jā, būs vienkārši jāatskaitās saviem vēlētājiem un visai sabiedrībai par to, kādi konkrēti soļi tika veikti, lai īstenotu partijas programmā nosprausto, varbūt kas vēl ir jāizdara, kas traucē šo programmu izpildīt, jo, mīļie kolēģi, valsts lielais maks ir jūsu rokās, koalīcijas rokās. Jūs jau šobrīd lemjat, kur tai naudai jābūt, kā nauda ir jātērē. Mēs jau... Jūs jau redzat, ka mūsu priekšlikumi visi tiek noraidīti pat bez diskusijām, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... ja kāds vispār tika klāt un paklausījās, jūs varējāt dzirdēt, ka tā ir vienkārši tāda dinamiska mašīnas darbība – vienkārši noraidīt, noraidīt, noraidīt. Neviens vispār netiek uzaicināts izteikt viedokli vai kā citādi, varbūt kaut kādus atzinumus... Nē, tas vienkārši iet uz priekšu. Tāpēc tas ir jūsu redzējums, un, nu, kaut kādai atbildībai taču arī ir jābūt, nevis vienkārši tā, ka jūs tagad cilvēkiem sasolāt dažādus debesmannas kalnus, un pēc tam – nu, tā sanāca.

Ir jābūt arī kaut kādai atskaitei, un tad līdz ar to, protams, šajā gadījumā pamainīsies arī noteikti politiskā kultūra, pamainīsies arī izpratne par darbu valsts pārvaldē, un tas būs uz labāku... nu, tā būs labāk, visiem būs labāk, jo būs atbildīgāka politika, nebūs vairāk kaut kādi sapņu pārdevēji.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Man grūti atcerēties, ka kāda partija būtu solījusi, ka tās galvenā prioritāte budžetā būs cietuma būvniecība. Šobrīd mēs redzam to, ka šī konkrētā partija ir aizmirsusi, ko tā solīja vēlētājiem pirms vēlēšanām, bet tieši cietuma būvniecība ir kļuvusi par galveno prioritāti, kāpēc jāiestājas par budžetu. To pašu varētu turpināt arī par citām politiskajām partijām, bet tomēr tas, uz ko es gribētu aicināt... Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... un šobrīd arī sēdes izskatīšanas gaita liecina par to, ka nekādus skaidrojumus opozīcijai par to nedos – kāpēc kāds no priekšlikumiem ir noraidīts vai – gluži otrādi – kāpēc kāds ir atbalstīts.

Mēs redzam to, ka pēc iepriekšējo priekšlikumu skaidrojumiem, kurus mēs saņēmām šodien šajā attālinātajā sēdē... ka vienīgais skaidrojums bija tāds, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nenobalsoja.

Nu, tad, manuprāt, varbūt šo rīku, e-Saeimas rīku, vajadzētu papildināt vienkārši ar sarkanām un zaļām gaismiņām, lai atgādinātu vienkārši, kurā brīdī un kā koalīcijai ir jābalso, lai aiztaupītu mūsu visu laiku, jo gluži vienkārši atbildīgās komisijas referents neko neskaidro. Un es šajā gadījumā lūdzu atbildīgās komisijas referentu izskaidrot, kādā veidā komisijā kādas diskusijas notika par šo priekšlikumu un kāpēc šis priekšlikums ir noraidīts. Tam nav nekādas fiskālas ietekmes, tas ir tikai valsts pārvaldi... manuprāt, tas palīdzētu paaugstināt ticību gan Saeimai, gan valdībai, ja šādi priekšlikumi tiktu atbalstīti. Un tas ir tikai par to, lai papildinātu informāciju un pieprasītu koalīcijai, jebkurai valdības partijai, atskaitīties par saviem vēlēšanu solījumiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Vēlos informēt, ka komisijā par minēto jautājumu izskanēja dažādi politiskie viedokļi un komisijas vairākums lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 3. ir priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Stepaņenko. Tas paredz papildināt likumu ar normu, kas noteiktu, ka Ministru kabinetam, sastādot un iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžetu, ir jānodrošina vismaz sešu mēnešu pārejas periods jebkura nodokļa ieviešanai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis opozīcijas priekšlikums tika noraidīts bez jebkādām debatēm, bez atzinuma sniegšanas. Ļoti žēl, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija līdz šim bija tā vieta, kur tika apspriestas idejas un kur varbūt šīs idejas, ja tās netika līdz galam atbalstītas, vismaz varēja turpināt savu ceļu arī tālāk... tālākās debatēs vēl pie citiem priekšlikumiem, bet tad šeit diemžēl jāsaka tā, ka nekādas diskusijas nenotiek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... atkārtošos.

Un mans priekšlikums nosaka to, ka šis sešu mēnešu pārejas periods ir jānosaka nevis visām nodokļu pārmaiņām, bet tieši tām nodokļu, nodevu celšanas iniciatīvām, kuras izstrādā Ministru kabinets pie budžeta.

Nu, pozitīvajam mēs vienmēr esam gatavi kaut vai no rītdienas, bet, ja mēs runājam par to, ka cilvēki tikai no budžeta debatēm labākajā gadījumā, bet sliktākajā gadījumā tad, kad viņiem pienāk kāda ziņa no EDS, uzzina par to, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve no nākamā gada. Palicis ir mazāk nekā pusotrs mēnesis līdz 1. janvārim. Manuprāt, tā nav normāla situācija, ka šīs nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā tieši pie budžeta.

Lai kaut mazliet mīkstinātu šo negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, uz nodokļu maksātājiem, mans priekšlikums ir noteikt pārejas periodu, nevis tā, ka ar 1. janvāri cilvēkiem ir jādomā, kā dzīvot tālāk, bet kaut vai iedot viņiem šo sešu mēnešu pārejas periodu, lai ar 1. jūliju... tad jau viņiem būtu pusgads, lai līdz 1. jūlijam sagatavotos šīm negatīvajām pārmaiņām. Jo, kā mēs redzam, šobrīd cilvēki var piketēt pie Saeimas, var rakstīt vēstules, var griezties pie katra deputāta personīgi, bet nekas jau nemainīsies, jo mašīna ir ieslēgta, kaut kur valdībā atkal ir dzimusi kārtējā kroplā ideja, un šī kroplā ideja tiek dzīta uz priekšu. Un ļoti retos gadījumos, ļoti retos gadījumos, kad varbūt kādai arodbiedrībai vai cilvēku grupai ir kāda īpaša podziņa, kāda īpaša ietekme uz mūsu nedzirdīgajiem ministriem, tikai tad var saskaitīt uz rokas pirkstiem, ka kāda muļķīga ideja tikusi apturēta budžeta debašu laikā. Bet lielākoties vienkārši tas viss iet uz priekšu, un, neskatoties uz to, ka šis pārejas laiks ir iedots pavisam mazs, tāpat tas viss stājas spēkā un strādā. Tāpēc, lai pasargātu cilvēkus no dažādiem izdomātiem nākotnes scenārijiem, kas no mūsu mīļajiem ministriem ar 68 procentu negatīvu reitingu varētu ienākt, priekšlikums ir – iedodiet vismaz cilvēkiem laiku (pusgadu) sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd jau droši vien nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads vispār nav prātā, kur nu vēl... kur nu vēl, nezinu...

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Varbūt kāds no koalīcijas varētu nākt un arī mums paskaidrot, kas slikts ir šajā priekšlikumā, kāpēc mēs nevaram iedot cilvēkiem pusgada periodu sagatavoties šim negatīvajam efektam. Nu, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies kolēģei Jūlijai Stepaņenko kundzei par šo ļoti labo priekšlikumu. Tas patiešām ir īsti vietā, tāda vispārēja norma būtu ieviešama. Un tas ir tas, ko mēs mēģinājām arī iepriekšējās valdības laikā izdarīt – nodalīt nodokļu politikas veidošanu no budžeta veidošanas divu iemeslu dēļ.

Viens. Tad, kad ir jāsabalansē budžets, mainot nodokļus, ir ļoti liels spiediens no koalīcijas partneru puses palielināt nodokļus, lai varētu rast papildu resursus kārtējo prioritāšu finansēšanai.

Un otrs. Tā patiešām daudzu gadu garumā ir bijusi ļoti slikta prakse, no kuras ir baidījušies uzņēmēji, vienkārši nodokļu maksātāji, ka katru gadu budžets nāk kopā ar būtiskām nodokļu izmaiņām – parasti nodokļu palielinājuma veidā, nerunājot par to, ka vispār ar 1. janvāri tas nozīmē, ka visiem dzīve kļūs sliktāka, bet tieši tā arī Stepaņenko kundze minēja – ārkārtīgi maz laika ir tam pielāgoties, jo jūs zināt, ka parasti budžetu pieņem gada beigās – novembrī, dažkārt pat decembrī.

Šāds priekšlikums ir ārkārtīgi nepieciešams arī tādēļ, ka mēs redzam, ka šī gada pieredze ir viena no tādām varbūt pat vissliktākajām pēdējo gadu laikā, kad priekšlikumi un izmaiņas no paša Ministru kabineta, no pašas valdības, uz Saeimu atnāk otrā lasījuma likumprojekta skatīšanas laikā vēl komisijas sēdē. Pulksten 9.00 sākas komisijas sēde, tabulas par plānotajām izmaiņām un kārtējo straujo pavērsienu no Ministru kabineta ir pieejamas pulksten 9.15. Tas ir tikai tāds viens mazs piemērs. Turklāt ir pilnīga pārliecība, ka pašiem valdības locekļiem, būtiski palielinot nodokļus, būtiski tos mainot, ne tik, cik melns aiz naga, vismaz vairumam no kolēģiem nav skaidrības, kā tas praktiski notiks.

Kolēģi, jūs nākamgad jau no gada sākuma plānojat likvidēt patentmaksas maksātājus – vesela iedzīvotāju grupa, kam būs strauji jāpārorientējas uz citu nodokļu režīmu. Jūs ieviešat minimālās sociālās iemaksas, un vēl pēdējā mēneša, pēdējo nedēļu laikā nevarēja saprast, kā tad tās administrēt. Kādā brīdī bija doma iesaistīt sociālā dienesta darbiniekus, tad saprata, ka ziepes būs. Atkal kārtējais priekšlikums, ka tad, ja cilvēks grib maksāt atbilstoši savai reālajai situācijai, nevis vairāk, kā ir nopelnījis, tad katru ceturksni uzņēmējam būs jādeklarējas un jāprognozē savi plānotie ieņēmumi Valsts ieņēmumu dienestam. Viņam būs daudz darba, viņa grāmatvedim, Valsts ieņēmumu dienestam, pēc tam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un gada beigās jūs redzēsiet, ka jūs vairāk... atkal jau būs apbēdināti paši nodokļu maksātāji, jo, pārrēķinot maksājamos nodokļus, atkal var būt nepatīkams rezultāts papildrēķina veidā.

Jūs autoratlīdzību saņēmējus esat padarījuši par lūdzējiem. Viņiem ir tiesības vērsties Valsts kultūrkapitāla fondā, lai tas viņiem palīdzētu kompensēt sociālās iemaksas, turklāt aiz borta atstājot lielu autoratlīdzības līgumslēdzēju daļu. Piemēram, uz jautājumu, ko darīt žurnālistiem, vēl pagājušajā nedēļā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atbildi saņēmām, nu, ka viņus pārstāvošajai organizācijai ir jāvienojas ar radošo organizāciju apvienību par iespējamo atbalstu. Nu tā nav laba prakse nodokļu politikas veidošanā.

Un, kolēģi, es no pieredzes jums varu teikt – iepriekšējo reformu, kuru Kučinska valdība īstenoja no 2018. gada... gandrīz divus gadus notika diskusijas, iesaistot ne tikai ministriju speciālistus, bet nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju pārstāvjus, nodokļu maksātājus. Ļoti plašs debašu loks... un eksperti tika iesaistīti, lai varētu saprast, kādas būs izmaiņas, lai varētu informēt sabiedrību, lai varētu saprast administrēšanu. Un ar visu to, ka daudz resursu gan cilvēku laika, gan arī naudas ziņā tika ieguldīts šajā jomā, vienalga ir kļūmes. Un kļūdas, kuras ir jālabo. Un tad iedomājieties, ja jūs tagad tik būtiskas izmaiņas taisāt pēdējās nedēļās pa galvu pa kaklu, – kāds būs rezultāts? Ne jums laika būs pašiem saprast, ko jūs grasāties izdarīt, ne arī kādam vēl izskaidrot.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai atgrieztos pie normālas prakses, ka būtiskas nodokļu izmaiņas pieņem laikus, vismaz pusgadu – vismaz pusgadu! – pirms to stāšanās spēkā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Ir ļoti būtiski atzīmēt patiešām to, ka 2018. gadā praktiski katra pašlaik valdībā esošā politiskā spēka, kas tagad pieņem lēmumus par nodokļu sloga palielināšanu vidējai un mazajai uzņēmējdarbībai, pārstāvji piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās tikšanās ar uzņēmēju asociācijām vai organizācijām, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas diskusijās un atbildēja uz jautājumiem. Un jāatzīmē būtiska lieta – visas diskusijas laikā praktiski visi pārstāvji no pašlaik esošās koalīcijas partijām apgalvoja un solīja, ka nekādas būtiskas nodokļu celšanas... izmaiņas netiks veiktas pēkšņi, bez nopietnas diskusijas, bez līdzsvarotas un... dialoga veidošanas politikas ar visām iesaistītajām pusēm.

Vēl viena būtiska lieta ir, ka pašlaik tiek ļoti būtiski ierobežots mikrouzņēmumu režīms, kas reāli tiks iznīcināts. Un arī prasība noteikt mikrouzņēmumiem, ka viņi vairs nevarēs reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, – tā ir ļoti, ļoti būtiska, tā skar daudzus nodokļa maksātājus, tā ierobežos viņu uzņēmējdarbību un praktiski viņus iznīcinās.

Un, manuprāt, Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas paredz diskusiju... un tai diskusijai jābūt ilgstošākai, nekā pašlaik tā notiek, un vēl kas ir ne mazāk svarīgs arī – katram priekšlikumam un katrai izmaiņai ir nepieciešams ļoti... izvēlēties laiku, kad tas tiek pieņemts. Manuprāt, pieņemt būtiskus ierobežojošus pasākumus nodokļu jomā brīdī, kad ekonomikā ir lejupslīde, kad notiek pēckrīzes un kovida krīzes rezultātu... seku mazināšana, tikai mazināšana, nevis likvidēšana, mēs nevaram runāt par likvidāciju... ir ļoti netālredzīgi, manuprāt, jo tas radīs arī sociālo neaizsargātību veselai virknei uzņēmumu un to darbiniekiem. Praktiski šādu izmaiņu pieņemšana pašlaik ir neadekvāta, tā ļoti tāpat ietekmē mazaizsargāto iedzīvotāju kategorijas un neatbilst laika un ekonomikas prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, mēs šobrīd... Kovida krīzē daudzi saka to, ka ir labi balstīties ekspertu viedokļos, un tādā veidā būtu veiksmīgākais veids, kā pārvarēt krīzi. Tas arī notiek daudzās vietās, bet šajā gadījumā, pieņemsim, šodien no rīta sabiedriskajos medijos ziņa: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera par nodokļu politikas izmaiņām saka, ka tās vairos ēnu ekonomiku.

Vai ir vērts ieklausīties šādos signālos? Es domāju, ka jā. Šis priekšlikums paredz to, ka saprātīgi termiņi... kad stājas spēkā. Es gribētu runāt arī par termiņu... kādā veidā vispār tiek sagatavoti šāda tipa grozījumi. Kad ienāca Saeimā šis budžets, arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz to, ka tas ir... šī nodokļu politika, kas tiek piedāvāta, ir ļoti grūti saprotama. Un es arī domāju, ka šobrīd būs ļoti maz tādu deputātu, kas varētu sakarīgi izskaidrot, vienkārši, saprotami, kādi tad būs pēc 1. janvāra mikrouzņēmēja turpmākie soļi, kāda būs viņa nākotne, patentmaksātāja nākotne, kas viņam jādara.

Es domāju, ka ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa, neskatoties ne uz ko... un vienalga, kādas reklāmas kampaņas, vienalga, cik daudz politiķu stāstītu... kas jāatzīmē, šobrīd politiķi nestāsta, kādas būs plānotās izmaiņas tādā cilvēkiem saprotamā, skaidrojošā veidā... nonāks tāda fakta priekšā, ka iestāde, kas skaidros nākamo nodokļu politiku, būs Valsts ieņēmumu dienests. Līdzīgi kā šodien tepat Vecrīgas ielās pārrunājām ar kādu uzņēmēju, kura stāstīja par to, kā Valsts ieņēmumu dienests skaidro, kāpēc viņiem dīkstāves pabalsts šobrīd jāatmaksā atpakaļ, jo Valsts ieņēmumu dienests kaut kur ir nokļūdījies...

Bet šīs nodokļu izmaiņas, kas šobrīd tiek piedāvātas, gluži vienkārši radīs situāciju, ka no 1. janvāra ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, tieši uzņēmēji, kas strādā šajos nodokļu režīmos, nonāks fakta priekšā (un tas fakts katrā ziņā nebūs ļoti patīkams) un tieši no Valsts ieņēmumu dienesta uzzinās, kādas tad ir jaunās likmes un kāda būs viņu jaunā dzīve.

Šis priekšlikums paredz, ļoti skaidri paredz to, ka tam pārejas periodam jābūt saprātīgam, un nevar nepievienoties kolēģiem, ka grūti izprast citu frakciju vēlmi šobrīd nodarboties ar iedzīvotāju pāraudzināšanu, audzināšanu, nodokļu maksāšanas tādu paraugstundu veikt laikā, kad ļoti daudzas ekonomikas nozares ir praktiski apstājušās. Ir ļoti lieli izaicinājumi, kā strukturēt vispār uzņēmējdarbību šobrīd. Ir, protams, lieli uzņēmumi, kas šobrīd rāda ļoti labus eksporta rādītājus, un tikai prieks par tādiem. Bet mums ir pavisam lieli uzņēmumi, kas, manuprāt, tuvākajā laikā atkal nāks un prasīs ne jau dažu tūkstošu, bet simtu miljonu eiro vērtas dotācijas, bet tai pat laikā, lai mēs domātu, kā cīnīties un strādāt ar šiem lielajiem naudas maksātājiem, mēs izvēlamies... tieši vissliktākajā brīdī izvēlamies audzināt mazos uzņēmējus, jo visas lielākās nodokļu izmaiņas, kas šajā budžetā būs, skars tieši mazos uzņēmējus un tos, kuriem šie speciālie režīmi vispār radīti, lai viņi nestrādātu ēnu ekonomikā, lai viņi tomēr maksātu kaut kādus nodokļus, lai viņi būtu kaut kādā režīmā, tomēr darbotos... vienkārši tieši krīzes laikā... Man jāpievienojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, un es domāju, ka šie eksperti, kas visu laiku strādā ar mazajiem uzņēmējiem, saprot, ko runā. Ja ne opozīcijā ieklausieties, tad ieklausieties lielākajā uzņēmēju organizācijā un tajā, ko viņi saka, ka tas gluži vienkārši aizslaucīs prom uz ēnu ekonomiku visus tos uzņēmējus, ko ilgu gadu laikā ir izdevies dabūt normālā ekonomiskā režīmā strādāt.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet par nodokļu režīmiem, es domāju, mēs vēl runāsim mazliet vēlāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi no pozīcijas! Man jums ir tāds lūgums – varbūt pēc šīs sēdes vai kādā pārtraukumā painteresējieties pie tiem saviem kolēģiem, kas īsi pirms vēlēšanām tika aicināti uz vairākām uzstāšanās reizēm un diskusijām uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uz Latvijas Darba devēju konfederāciju, – pajautājiet šiem saviem kolēģiem, ko viņi tur ir parakstījuši un ko viņi tur ir apsolījuši.

Un, iespējams, es ceru, ka šie jūsu kolēģi būs... nu, jums atbildēs godīgi un atbildēs par to, ka viņi tur bija runājuši par to, cik tas ir nepieļaujami pieļaut neprognozējamu nodokļu politiku, kur nodokļi tiek celti īsā laika posmā, nu, piemēram, dodot mazāk nekā pusgadu uzņēmējiem un uzņēmumiem, lai pielāgotos šai jaunajai politikai. Varbūt viņi stāstīs, ka viņi par šo solīja tad, pirms vairāk nekā diviem gadiem, solīja uzņēmējiem, ka nekādas šādas neprognozējamas nodokļu politikas nebūs.

Ziniet ko, kolēģi, nākamās vēlēšanas jau nav tik tālu – palikuši mazāk nekā divi gadi. Un jūs varētu būt pilnīgi droši, ka tā pati Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija atkal pavisam noteikti aicinās visu to partiju pārstāvjus, kas vēlēsies turpināt strādāt arī nākamajā Saeimā, un uzdos tos pašus jautājumus. Un tad, kolēģi, mēs pavisam noteikti viņiem atgādināsim, parādīsim tās izdrukas no jūsu šodienas balsojuma.

Tāpēc, es domāju, par šo vērts atcerēties tad, kad jūs pieņemsiet lēmumu, kādu pogu nospiest pēc dažām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Priekšlikums ieviest pārejas periodu sešu mēnešu garumā jebkurām izmaiņām nodokļu politikā ir absolūti loģisks, jo to, kas pašlaik notiek valstī, nevar nosaukt citādāk kā par tiesisko nihilismu.

Man palūdza jums nodot sveicienus. Šie sveicieni būs valdošajai koalīcijai un arī valdībai. Pirmais sveiciens ir no bezdarbniekiem ar atgādinājumu, ka pirms gada labklājības ministre nākusi klajā ar piedāvājumu samazināt bezdarba pabalstu izmaksas termiņu un izmainīt arī uz samazināšanas pusi bezdarbnieku pabalstu apmērus. Visi šie bezdarbnieki tagad sūta jums lielu, lielu sveicienu ar novēlējumu izbaudīt to, ko viņi jau ir izbaudījuši šogad. Tas ir pirmais.

Otrais. Jums liels sveiciens ir no visiem Latvijas grāmatvežiem un arī no Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas, kas ir vienkārši sašutuši par to, kādā veidā tiek mainīta likumdošana nodokļu jomā mūsu valstī. Tiek norādīts uz to, ka bezprecedenta gaisotnē likumus attiecībā uz nodokļiem, šos priekšlikumus, izstrādā nevis Finanšu ministrija, bet ziniet kas? Valsts ieņēmumu dienests, jo viņiem tā ir vieglāk, viņiem vieglāk pildīt savus darba pienākumus, jo viņi paši raksta tos likumus, kuri viņiem ir jāpilda. Un Finanšu ministrija ir absolūti bezspēcīga kaut ko izdarīt šajā situācijā, un sanāk tā, ka Valsts ieņēmumu dienests mums ir pat pāri Finanšu ministrijai.

Jums ir liels sveiciens, valdošā koalīcija, no visiem mikrouzņēmumiem, no tiem cilvēkiem, kuri pašlaik strādā šai legālajā režīmā. Sveiciena būtība ir tāda – paldies, mēs nezinām, kā turpmāk mums dzīvot, kā mums izdzīvot. Mēs nezinām neviens, kāda būs mums alga.

Novēlējums jums – izlasīt likumus, kurus jūs esat gatavi pašlaik parakstīt (varbūt jūs tiešām neesat lasījuši), un pamēģināt aprēķināt, kāda alga būs ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī, sākot ar 1. janvāri. Un varbūt tad jums kļūs skaidrs, ko viņi par jums domā un kā viņi cer par jums nobalsot jau pavisam drīz.

Un pēdējais sveiciens jums no šīrīta skaistumkopšanas nozares pārstāvju piketa dalībniekiem, pārsvarā dalībniecēm. Viņi bija ļoti pārsteigti, ka gandrīz neviens deputāts nebija izgājis pie viņiem, lai vienkārši aprunātos. Jo šie cilvēki arī nesaprot, kā var dažu dienu laikā vienkārši iznīcināt simtu Latvijas ģimeņu budžetus, izdarīt tā, lai šīs ģimenes paliktu vispār bez jebkādiem ienākumiem un gaidītu līdz decembrim, vai viņiem tiks izmaksāts vispār kaut kas vai netiks izmaksāts. Un kur viņiem tālāk piketēt? Pie Eiropas Komisijas? Pie valdības nama? Šeit? Jo visi strādā attālināti, un nevienu nekas neinteresē...

Un šo sveicienu būtība ir tāda – ja šis tiesiskais nihilisms attiecībā uz nodokļu politiku nebeigsies, tad jūs varētu tiešām sagaidīt tādu pašu nihilismu, tikai attiecībā uz jums pašiem, par ko jau liecina pēdējie pētījumi, proti, kam cilvēki šajā valstī uzticas un kam ne. Un šīs uzticības mērogs drīz būs pavisam skaidri redzams.

Paldies. Lūdzu nobalsot "par" šo Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu un atbalstīt to, ka vismaz sešus mēnešus pirms nodokļu sistēmas izmaiņām mēs pabrīdinām Latvijas sabiedrību par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Liels paldies, kolēģi, par atbalstu.

Es gribēju vien piebilst, ka, jā, tā, kā arī runāja mani kolēģi, mums ir vesela virkne dažādu nodokļu maksātāju, kuri jau (daži jau kopš 14. oktobra, daži kopš 9. novembra) gaida uz valdības lēmumu piešķirt viņiem dīkstāves pabalstus. Un šis valdības lēmums, kā mēs zinām, bija viena vienīga jokošanās, kā mums te dažiem ministriem patīk jokoties. Šī jokošanās izrādījās tik ļoti ciniska un bez precedenta, ka vienkārši tika pateikts – nauda būs, neuztraucieties. Bet mēs taču zinām, ka Eiropas Komisija... Sākumā ir izdomāts, ka Eiropas Komisijā šis mazais atbalsts ir jāapstiprina, un nav nekādu ziņu par to, kad tas notiks.

Tad līdz ar to pie visas šīs situācijas, kad mums ir vesela virkne nodokļu maksātāju, kuri šobrīd... Godīgi sakot, es nezinu, kā viņi var izdzīvot šīs dienas. Pajautājiet, pajautājiet, kā šie cilvēki dzīvo, jo es... es nevaru iedomāties, kā viņi maksā... kā viņi vēl varbūt uztur savu kabinetu, kā viņi maksā nepieciešamos maksājumus un kā viņi galu galā pabaro savus bērnus. Pajautājiet, kā viņi vispār izdzīvo. Un vēl klāt saņemot šo nedrošības sajūtu par to, kas un kā būs ar 1. janvāri. Kolēģi, kāpēc jūs tik šausmīgi nemīlat Latvijas sabiedrību, kolēģi no koalīcijas?

Aicinu jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz visiem! Es vēršos pie Latvijas sabiedrības, un, ja mani kolēģi tā kā gribēja palīdzēt iežēlināt Latvijas sabiedrību un atbalstīt, tad es runāšu pilnīgi pretēji.

Es domāju, ka Latvijas sabiedrība ir pelnījusi, ka tai paceļ nodokļus, ka tai nepalīdz ar dīkstāves pabalstiem, jo Latvijas sabiedrība vismaz pagaidām (tā, kā citās valstīs) masveidā negrib iziet ielās. Pamazām tas process ir sācies, bet tas ir pārāk neliels process. Nepietiekams. Un tai Latvijas sabiedrības daļai, kurai acīmredzot ledusskapī vēl kaut kas ir un kura vēl baidās iziet no savas komforta zonas, es gribu pateikt – šī vara, ko jums slavē pa televizoru, rāda dažādās aptaujās, kas, protams, ir apšaubāmas... šī vara jums cels nodokļus vienmēr – vienmēr! –, kamēr jūs to ļausiet. Kamēr jūs sēdēsiet savos dīvānos, skatīsieties savā pustukšajā ledusskapī, kamēr Mirdzas tantes ticēs tam, kas "Panorāmā" tiek rādīts vai vēl kaut kur citur pa televizoru, kamēr jaunāki cilvēki manā vecumā gaidīs Laimes lāci, Saulvedi vai vēl kaut ko tamlīdzīgu, tikmēr jums būs augstāki nodokļi. Tad, kad gribēs, pacels – pēc dienas pēc nedēļas, pēc mēneša, nu, pēc sešiem mēnešiem, nē, ātrāk tas viss notiks. Un to izmainīt var tikai vienā veidā – beigt žēloties, celties kājās un iet ielās.

Es pirms gada budžeta pieņemšanā to teicu. Nu, vai tad jūs, mīļā sabiedrība, visi, kas skatās šo pārraidi, neredzat, ka šo varu neinteresē diskusijas? Nu šī budžeta pieņemšana jau ir pēc būtības bezjēdzīga. Opozīcija kaut ko parunā – balsošanas mašīna iet pāri. Kā budžets tiek sastādīts? Tieši tāpat. Un ne jau tiek izdomāts... ne jau Kariņš izdomā budžetu, ierēdniecība ir uzrakstījusi, viss jau ir, viss kā mašīna iet pāri. Vai te tiek pārskatītas kādas izdevumu sadaļas, kuras varētu samazināt, it īpaši krīzes apstākļos? Nē. Kāpēc tas netiek darīts? Tāpēc, ka VIENOTĪBA un varas partijas ir izdomājušas, ka viņu elektorāts būs tas, kas strādā valsts sektorā, nu un tad viņi valsts sektoru atbalsta, tur neko nesaīsina, paši sev, kā saka, ministri arī uz šo krīzes laiku algas neiesaldē un tādā garā, jo jūs neceļaties, jo jūs skatāties, ka jums ledusskapī vēl mazliet sviestiņš, pieniņš ir. Jums televizorā pateica, ka Kariņš labi tur lietussargu, un jūs turpināt priecāties par to, ka Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.

Kā dara citās valstīs? Citās valstīs – Vācijā, Dānijā... jebkur, Francijā... Starp citu, mums vajadzētu tādu franču revolucionāru garu mazliet – atjaukt tās asinis ar Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, lai mēs nebūtu tik flegmatiski, tik tādā letarģiskā miegā beigtu gulēt, vienreiz atjaukt tās asinis un sākt celties, ielās iet. Nu, cik ilgi jūs cietīsiet? Tagad jums maskas jāvalkā vienai lielai daļai, tad jūs činkstēsiet, ka jums apsolīja, ka jums necels nodokļus, bet pacēla nodokļus, nu tā jūs tur činkstat savās virtuvēs, dīvānos un visur citur.

Un tie cilvēki, kas negrib celties, – viņi pēc būtības paši ir vainīgi, jo citās valstīs sabiedrība nepieļauj un deputāti, valdība apzinās, ka būs ļoti radikāla un ļoti asa sabiedrības reakcija. Bet ko jūs darīsiet pēc... nezinu, pēc gada, pēc diviem, tad, kad šis parlaments vairs nebūs un kad jums rādīs reklāmas skaistas un solīs atkal uz nākamo periodu kaut ko. Tad jūs skatīsieties tajās reklāmās un šito jau būsiet aizmirsuši. Un tā mēs turpināsim slīgt arvien lielākā, lielākā nabadzībā... viena sabiedrības daļa. Cita sabiedrības daļa dzīvo, starp citu, diezgan labi šajos krīzes apstākļos – tie, kurus vara atbalsta. Bet, lai visa sabiedrība dzīvotu labi, sabiedrības lielākajam vairumam jāceļas kājās un jābeidz skatīties šīs bezjēdzīgās sēdes, kurās ir balsošanas mašīna, kuras varētu arī nebūt, roboti... Un to arī es esmu pirms gada, pirms diviem teicis, intervijās esmu teicis šo lietu, un varu pateikt arī no virtuālās Saeimas tribīnes atkārtoti.

Mīļā sabiedrība! Mīļās Mirdzas tantes, Jāņonkuļi un visi pārējie! Beidziet televizorā skatīties, beidziet gaidīt brīnumu. Gribat labāk dzīvot, celieties kājās, ejiet ielās, piesakiet piketu katru dienu, katru nedēļu un nāciet masveidā! Tas ir vienīgais risinājums, tā dara visā pasaulē. Un mēs neesam nekāds izņēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par 3. priekšlikumu...?

M. Šteins. Es vēlos atgādināt, ka komisijā kopumā par likumprojektiem debatējām sešas dienas, notika plašas diskusijas, un komisijas vairākums šo, 3., priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. arī ir deputātes Stepaņenko priekšlikums, un tas paredz, ka gadskārtējā valsts budžeta likuma saturā ir nepieciešams jauns papildinājums – sabiedrības līdzdalības pārskats. Komisijā šis, 4., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, godātie kolēģi, es jums nedaudz atgādināšu neseno vēsturi. Pirms gada mums bija ļoti plašas debates pirmajā lasījumā par partiju finansēšanas celšanu, un, papētot šo jautājumu nopietnāk, uzdodot arī jautājumus šīs idejas iniciatoram, tātad tieslietu ministram Bordāna kungam, atklājās tāds nepatīkams fakts, ka pēc būtības sabiedrības līdzdalība budžeta tapšanā ir tuvu nullei.

Un attiecīgi arī ManaBalss.lv iniciatīva, kurā savāca rekordlielā ātrumā... rekordmazā ātrumā... rekordmazā laikā šos parakstus par to, lai atliktu partiju finansēšanu (pie kā mēs šobrīd atkal laikam atgriezīsimies), apliecināja to, ka sabiedrība ir gatava un sabiedrībā ir vēlme diskutēt par šādiem jautājumiem, kuri... tik būtiskiem jautājumiem, kuri tiek iekļauti budžeta paketē.

Nopietnu nodokļu izmaiņu, cik mēs atceramies, iepriekšējā budžetā nebija, tātad sāpīgākie jautājumi bija, protams, šis te... sagatavošanās minimālās algas celšanai un visu iespējamo, teiksim, pozīciju atsaiste no minimālās algas. Kā mēs zinām, uzturlīdzekļi šobrīd ir pazaudējuši piesaisti minimālajai algai un citi pabalsti, par kuriem mēs pagājušajā gadā runājām... Līdz ar to atstāt, teiksim, par svarīgāko šo te partiju finansēšanu – tas bija, tiešām, nu, klaji ciniski.

Taču šogad jautājums ir, manuprāt, vēl sāpīgāks, ja mēs runājam par nodokļu izmaiņām, un, kā mēs redzam, šīs izmaiņas arī nekādā veidā netika izdiskutētas ne ar vienu no grupām... Kur mums ir patentmaksātāju viedoklis? Kur mums ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju viedoklis? Kur ir ņemts vērā kaut viens priekšlikums no konkrētiem cilvēkiem, kuru dzīvēs jūs šobrīd rupji iejaucaties?

Es esmu pārliecināta, ka, ja, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (tāpat kā pagājušogad mediķi) nāktu klajā ar šādu viktorīnu, kā dzīvot tālāk – ar 1. janvāri –, diez vai daži, kaut vai daži no koalīcijas deputātiem varētu atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā, ja jūs esat, piemēram, mazais uzņēmējs... kā jūs varētu pārstrukturēt savu darbu un kas jūs sagaida nākamajā gadā 1. janvārī. Es domāju, ka daži nezinās vispār, kas ir patentmaksātājs un kas ir mikrouzņēmējs, – es pieļauju, ka tā varētu būt. Tāpēc šai sabiedrības līdzdalībai, it īpaši, ja mēs runājam par tiem kolēģiem no koalīcijas, kuri bieži vien Saeimas debatēs norāda, ka Saeimai ir jāuzklausa sabiedrības viedoklis, tātad šiem kolēģiem būtu jāstāv un jākrīt par to, ka sabiedrības viedoklis tādos svarīgos jautājumos kā ikgadējais budžets ir noteikti jāpiefiksē – kaut vai jāpiefiksē! – un jāpieliek klāt pie budžeta paketes, lai kopumā visi varētu redzēt. Tātad bija šādi iebildumi, vai tie tika ņemti vai netika ņemti vērā – tālāk tas jau ir uz jūsu sirdsapziņas.

Šajā gadījumā, nepajautājot sabiedrības viedokli, dzenot uz priekšu visu šo reformu, jūs panāksiet to, ka tas sabiedrības atbalsts jums būs jau mīnus 99 procenti nevis 68, kā šobrīd ir.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, īpaši aicinu atbalstīt šo priekšlikumu tos kolēģus, kuri ir vienmēr ļoti norūpējušies par sabiedrības līdzdalību citās jomās. Šī joma, ticiet man, ir pati svarīgākā valstī.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es šo priekšlikumu par sabiedrības līdzdalības ziņojumu īpaši novērtēju tajā brīdī, kad es vēlreiz atkārtoti izlasīju transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likumprojektu, un jums visiem ir par to iespēja pārliecināties, ja jūs atvērsiet sākotnējo likumprojektu – uz pirmo lasījumu, ko valdība mums atgādāja Saeimā. Atceramies, kur bija ne tikai transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa palielinājums, bet arī būtisks ievesto automašīnu reģistrācijas maksas pieaugums paredzēts, likumprojektā rakstīts, ka sabiedrības pārstāvju iebildumi un priekšlikumi nav saņemti. Un mēs, es domāju, atceramies, ka tajā brīdī, kad sabiedrība uzzināja par šī nodokļa izmaiņām, sākās tāds sniega lavīnas efekts – ļoti skaidri sabiedrība ļāva saprast savu viedokli, kur nebūt nebija tā, ka nav iebildumu un visiem viss patīk, un tik lielā mērā šo viedokli pauda, ka valdība bija spiesta atkāpties – nodokļu palielinājums vienalga ir paredzēts, bet nu tāds mazāks, mēģinot uzminēt sabiedrības sāpju slieksni.

Un tad, protams, pēc šāda ieraksta tādā likumprojektā, kurš izraisa tik ļoti lielu reakciju sabiedrībā, ir šāds ieraksts, ka "iebildumi nav saņemti". Tad, saprotams, rodas jautājums – kura ir tā sabiedrības daļa? Vai tiešām ministra birojs ir visa Latvijas sabiedrība? Vai kāds šaurs ieinteresēto personu loks, kas grib iegādāties dīzeļdegvielas vilcienus, ir tā īstā sabiedrība, ar kuru ir jāsaskaņo likumprojekti, kas tiek iekļauti budžetā?

Nu, pēc šāda piemēra, es domāju, Jūlijas Stepaņenko kundzes priekšlikumam ir dubultvērtība. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es domāju, ka sabiedrības līdzdalība vai vismaz informēšana par būtiskiem jautājumiem, kas skar visas sabiedrības intereses, ir ļoti pozitīvi vērtējama un atbalstāma iniciatīva, it īpaši ņemot vērā vienu aspektu šajā jautājumā.

Piemēram, mēs kā Saeimas deputāti esam tikko akceptējuši papildu apmēram 8,5 miljonu piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem par iziešanu no reklāmas tirgus. Un vēl pusmiljons tiks nodrošināts nākamā gada budžetā komercmedijiem par sabiedrības informēšanu par attiecīgiem aktuāliem jautājumiem. Bet vai tad sabiedrība ir informēta no sabiedrisko mediju puses vai komercmediju puses par to, ka Satiksmes ministrija plāno privatizēt Latvijas autoceļu uzturētāju? Vai tad sabiedrība ir informēta par to, ka Satiksmes ministrija plāno attiecīgi arī pārdot kapitāldaļas Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošos uzņēmumos? Vai sabiedrība ir informēta par to, ka tikai dividendēs par iepriekšējo, 2019., gadu, piemēram, CSDD rīcībā tiks atstāti līdzekļi tuvu pie diviem miljoniem eiro? Vai sabiedrībai ir izskaidrotas konsekvences, kas izriet no šīm izmaiņām attiecīgajos valstij piederošajos uzņēmumos un kapitālsabiedrībās? Nu, es personīgi nevienā no publiski pieejamiem informācijas avotiem, izņemot "Delfi", par maksu pērkamo publikāciju par CSDD turpmāko likteni, neesmu atradusi.

Un tad ir ļoti būtiski saprast, ka tās visas iniciatīvas, ko Ministru kabinets, ko valdība un tagad politiķi akceptē, skar ļoti, ļoti plašu sabiedrības daļu. Ne tikai nodokļu izmaiņas, bet tās ir arī izmaiņas citās jomās, kas skar katru no mums tādā vai citādā jomā. Un šajā jautājumā attiecīgi sabiedrības dalība, objektīva dalība, nevis subjektīva un subjektīvi pasniegta vai tikai ar īpašiem politiski pietuvinātiem medijiem un žurnālistu komentāriem sabiedriskajos medijos atspoguļota informācija, vai viņa ir pietiekami objektīva un vai viņa netiek izmantota arī, lai opozīciju... vai nu neparādītu opozīcijas iniciatīvas, vai arī neatspoguļo tās iniciatīvas, kuras šādā vai tādā veidā varētu negatīvi ietekmēt to pašu vērtējumu pozīcijā esošajām partijām, pozīcijā esošajiem politiķiem un ministriem. Un, manuprāt, sabiedrībai ir svarīgi zināt, kas nopirks tās lotes, kas veiks Latvijas valsts ceļu uzturēšanu. Sabiedrībai ir svarīgi zināt, kas būs tie uzņēmumi, kas izpirks Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošās kapitāldaļas uzņēmumos un kas veiks tālāk attiecīgi tehniskās apskates uzņēmumiem.

Mēs redzam, ka attiecīgi turpmākā likumdošanā būs paredzēta akcīzes nodokļa celšana un arī būs paredzēta nodokļa celšana transportlīdzekļiem. Visas tās nodokļu celšanas gulsies uz lielāko daļu no sabiedrības. Kādas ir konsekvences, un kāda ir informācija? Tāpēc sabiedrības līdzdalība ir ļoti būtiska un svarīga.

Lūdzu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko 4. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Manuprāt, ļoti atbalstāms priekšlikums, kas paredz to, ka jābūt kaut kāda veida pārskatam par sabiedrības līdzdalību. Ja mēs paskatīsimies šobrīd, kādā veidā tiek organizēts valdības darbs un kādā veidā sabiedrība var līdzdarboties...

Uzdodiet paši sev jautājumu, cik bieži jūs sekojat līdzi valsts sekretāra mājaslapā... valsts sekretāra uzsauktajiem noteikumiem, ministriju mājaslapās izsludinātajiem noteikumiem un cik bieži jūs lasāt, kas tiek gatavots. Protams, ir dažādas organizācijas, kas to dara un kas ikdienā ar šiem dokumentiem strādā, tomēr šeit ir nākusi valsts pārvaldē, ko es gribētu atzīmēt, tāda jauna... jauna pieeja šī jautājuma skatīšanā. Kas ir, kad jautājums pēc būtības nesaskan ar ministrijas vai valdības pozīciju? Tiek... Jauns definējums ir atrasts, ka tas ir ņemts vērā, kaut gan pēc būtības nekas nav ņemts vērā. Un šāda pieeja valdības darbā sāk izplatīties. Un tad šie jautājumi, kā lai saka, pazūd ministriju gaiteņos, jo valdība jau vairāk... šī valdība pilnīgi, manuprāt, jau no vienas no pirmajām dienām, kad pārtrauca Ministru kabineta komitejas sēdes... izvēlējās to, ka no šāda formāta ir jāatsakās. Tas bija formāts, kur visus neskaidros jautājumus pēc būtības varēja arī izanalizēt, izdiskutēt un mēģināt rast, kur ir tie problēmjautājumi, lai uz Saeimu atnāktu maksimāli kvalitatīvi likumprojekti un visiem būtu skaidrs, kāda tad ir sabiedrības nostāja.

Šobrīd valda tāda tendence, un, es domāju, lielā mērā tas arī ir iemesls, kāpēc šādi priekšlikumi rodas... valdības darba kārtībā parādās pieeja – tas, kas neattiecas uz valdību, tie ir kaut kādi diskutējamie jautājumi, atdodam tos Saeimai, lai tad Saeima cīnās. Nonākot šiem dokumentiem Saeimā, paskatāmies uz ailītēm, kā jau iepriekš kolēģe minēja... paskatāmies uz ailītēm, sabiedrības līdzdalība ir notikusi, nekādi iebildumi nav saņemti. Un tas savā veidā aptumšo varbūt kādu deputātu prātus, un viņi uzskata, ka viss ir kārtībā.

Un tad pienāk tas brīdis, kad sabiedrība par šādiem grozījumiem bieži vien no opozīcijas pārstāvju puses, kad mēs paceļam šos jautājumus, vispār uzzina. Tādi gadījumi ir bijuši. Un vēlreiz uzsvēršu to, ka attiecībā uz nodokļu izmaiņām, es domāju, ļoti liela sabiedrības daļa vēl joprojām nezina to, kas sagaida iedzīvotājus no 1. janvāra. Ir jābūt... Šim mehānismam ir jābūt pilnveidotam, jo šobrīd valdība ir izvēlējusies ceļu, kādā veidā mazāk ieklausīties, uzklausīt sabiedrību un līdz Saeimai bieži vien nonāk dokumenti, kā jau te minēja, kur it kā sabiedrība ķeksīša pēc ir uzklausīta.

Tāpēc arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija īsti līdz galam nedemonstrē to, ka ieklausītos sabiedrības viedoklī, un pārsvarā ieklausās tikai ministriju viedokļos. Tāpēc, lai uzlabotu likumdošanas procesu, šāds priekšlikums ir atbalstāms... manuprāt, vietā, tieši ņemot vērā to fonu, kādā šobrīd mēs atrodamies. Ministru kabineta komitejas sēdes kā tādas nenotiek, dokumenti, kas nāk uz Saeimu... bieži vien mēs tik pēc tam... sabiedrība uzzina par to, kādas izmaiņas tiek plānotas.

Un es domāju, arī šajā gadījumā... arī šis budžets ir izcils piemērs, kad ļoti nopietnas izmaiņas tiek piedāvātas uz otro lasījumu, kas vispār ir nonsenss tādai normālai, pareizai valsts pārvaldei... kad uz otro lasījumu budžeta likumā tiek iesniegti jauni priekšlikumi, jaunas pieejas, kādā veidā tieši no valdības puses... kādā veidā veidot nodokļu politiku. Manuprāt, tas nav pieņemami, un sabiedrības iesaistes process ir jāpilnveido, jo šis budžets ir spilgts piemērs tam, kādā veidā sabiedrība netiek iesaistīta budžeta veidošanas procesā.

Es domāju, ka ikviens sabiedrības loceklis... Tas bija izcils vingrinājums – atrast veidu, kā var pieslēgties Saeimā budžeta vērtēšanas procesam. Es domāju, bez tādām īpašām zināšanām tas bija tiešām liels izaicinājums, kā to izdarīt. Aicinu padomāt par to, kā iesaistām sabiedrību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību".

Debates par 4. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Nu principā Jūlijas Stepaņenko priekšlikums par sabiedrības līdzdalību valsts naudas un nodokļu maksātāju naudas izlietošanā ir loģisks un saprotams, bet es viņu aicinātu neapstiprināt tā iemesla dēļ, ka vai tad mūsu parlamentā koalīcijai kādreiz ir interesējusi sabiedrības līdzdalība?

Paskatāmies piemēru. Mediķi pirms kāda laika – arī, man liekas, uz budžeta apstiprināšanu – protestēja. Nu kādam interesēja, ko tie mediķi protestē vai neprotestē? Nu neiedeva mediķiem tik, cik vajag. Tagad, kad ir krīze un kad ir šis nāvējošais vīruss, ar kuru visus biedē, tad arī Latvijas medicīnai ir vismazākā sadaļa. Nu kāda sabiedrības līdzdalība, nav jau vajadzīgs!

Vienīgais, ko es piefiksēju: ja runā, ja tā ir taisnība, ka tas Parādnieks, Imants Parādnieks, lobēja skolas, tad šodien tribīnē uzkāpa Raivis Dzintars, ja, kur viņš ņēma sabiedrības viedokli vērā... sabiedrības, tas ir, Imanta Parādnieka, viedokli vērā. Vienīgais es, protams, biju domājis, ka Raivis Dzintars ir tas vadonis, bet tomēr laikam ir zem Parādnieka tupeles.

Kāpēc vēl nevajag sabiedrības līdzdalību? Nu, piemēram, Dagmāra Beitnere-Le Galla. Viņa šonedēļ, man liekas, jeb pagājušonedēļ uzkāpa tribīnē...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu izteikties par konkrēto priekšlikumu...

A. Gobzems. Tas jau ir par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. ... nevis par konkrētiem...

A. Gobzems. Jā, jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 4., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. priekšlikums arī ir no deputātes Stepaņenko. Paredz normu, ka Saeimai, visos lasījumos izskatot gadskārtējo valsts budžetu, ir jānodrošina atklātība un sabiedrības pieejamība ar digitālo rīku palīdzību. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Līdzīgu priekšlikumu es jau biju izteikusi 12. Saeimā, un es turpināšu uzstāt uz to, ka šīs īpaši svarīgās ikgadējās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes ir jāpadara sabiedrībai plaši pieejamas.

Ko mēs redzam no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm tad, kad vēl bija iespēja piedalīties klātienē cilvēkiem? Labi, ka tagad ir lielākas telpas, un šajās telpās vienalga drūzmējās ļoti daudz dažādu sfēru pārstāvji, gaidot, kad viņu jautājums tiks izskatīts. Un šīs debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā, kad tika atbalstīts pirmais lasījums, un arī otrajā lasījumā, protams, atšķiras, pirmkārt, ar to, ka pirmajā lasījumā mēs redzam pamatojumu tam, ko valdība ir atnesusi uz Saeimu, un šis pamatojums ir detalizēts, maksimāli izvērsts, pretēji tam, ko mēs varam dzirdēt pirmajā lasījumā Saeimas budžeta debatēs, jo tad ir... tad mēs runājam pilnīgi par visu budžeta paketi kopā ar pavadošajiem...

Un otrajā lasījumā mēs redzam centienus... pirmkārt, centienus labot kļūdas šajā atnestajā valdības projektā, otrkārt, arī opozīcijas priekšlikumus par to, kā varētu uzlabot šo projektu, vai arī atgādinājumu par to, kas vēl joprojām nav izdarīts.

Un ne jau opozīcijas debašu dēļ mums ir nepieciešams parādīt sabiedrībai to virtuvi, kā notiek budžeta veidošana vismaz Saeimā, bet tieši sabiedrības uzticēšanās dēļ. Ja jūs, kolēģi, negribējāt nobalsot par sabiedrības līdzdalības aspektu budžeta veidošanā, tad varbūt jums labpatiktos atbalstīt šo priekšlikumu, kurš nosaka, ka šīs debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... tām ir jābūt pieejamām translācijā, tātad ar digitāliem rīkiem. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri vēlas nevis iejaukties ar savu taisnību budžeta debatēs, bet vienkārši klausīties norisi... viņiem ir jābūt šai norisei pieejamai uzreiz, nevis kaut kad pēc tam, varbūt pēc dažām dienām vai pēc stundām.

Atgādināšu jums, ka vismaz mēs esam jau mazliet uzlabojuši šo situāciju ar to, ka, pateicoties attālināto sēžu norisei, cilvēkiem ir iespēja vismaz arī noklausīties to, kas ir bijis šajās komisijās. Līdz šim tāda iespēja bija tikai tad, ja cilvēki speciāli palūdza šo ierakstu. Tas ir labi, bet cilvēkiem ir jābūt iespējai sekot līdzi, īpaši budžeta debatēm tiešraidē, īpaši tiešraidē, jo tad, pirmkārt, ja jūs esat atteikušies sniegt iespēju vismaz uz pusgadu dot pārejas periodu cilvēkiem, kuru dzīves skars budžeta grozījumi... jūs atteicāties no tā, jūs atteicāties no sabiedrības līdzdalības, tad vismaz atļaujiet tiem cilvēkiem, kuru likteņus jūs lemsiet tajās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas debatēs, tajā virtuvē dzirdēt savlaicīgi tajā mirklī, kas notiks ar viņu dzīvi un biznesu tad, kad jūs nolemsiet balsot "par". Tā būtu tikai godīga un taisnīga... cilvēki to var dzirdēt online uzreiz, jo, ticiet man: to cilvēku, kuri ir ļoti ieinteresēti dzirdēt, kas notiek Saeimas budžeta debatēs, komisijā, ir ļoti daudz.

Diemžēl pēdējā laikā mēs dzirdam, ka budžeta debates notiek pilnīgi bez koalīcijas kolēģu piedalīšanās, ir tikai balsojums "pret", arī mans priekšlikums netika izdiskutēts vispār. Paldies opozīcijas kolēģiem par atbalstu komisijā. Bet, ja mēs sakām par to, ka šīs debates ilga cik tur stundas un dienas... bet par šiem priekšlikumiem gan vispār netika runāts – nekāds viedoklis netika sniegts, nekāds atzinums.

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Tas, manuprāt, ir pašsaprotami, ka cilvēkiem ir jāzina, kas notiks ar viņu dzīvi, savlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mana kolēģe mīļotā Jūlija Stepaņenko neko nav vēl, man liekas, sapratusi pa šiem diviem gadiem – ka šim parlamentam sabiedrības līdzdalība nav vajadzīga. Šis parlaments, it īpaši koalīcija, kā jūs to redzat, ir galvenā likuma, valsts budžeta... pieņemšanu – koalīcija vispār nediskutē un arī komisijās nediskutē. Šai koalīcijai neinteresē sabiedrības līdzdalība, viņai neinteresē sabiedrības viedoklis un sabiedrības vajadzības – tas ir acīmredzami un nepārprotami. Kāpēc? Tāpēc, ka tam ir liels izskaidrojums, ne tikai tas, ka sabiedrība pati ir kūtra un nepieprasa šīs izmaiņas, bet arī tas, ka koalīcija ir pārliecināta, ka viņu piesegs medijtelpa. Viņi paši faktiski uzrauga visus, tostarp arī drošības dienestus, un tādā garā. Un tas ir tas iemesls. Viņi jūtas kā nieres pa taukiem, un tāpēc viņiem nevajag nekādu sabiedrības līdzdalību un nevajag nekādu apspriešanu par budžetu.

Bet pats budžeta pieņemšanas process pēc savas būtības ir farss, jo... Un Saeima... Mēs redzam: šodienas izskatīšanas scenārijs ir tāds pats kā katru gadu. Koalīcija klusē pilnībā, un ir tikai balsošanas mašīna. Kāpēc? Tāpēc, ka Saeimā jau pēc būtības nekas netiek izlemts, viss ir izlemts pirms tam – kaut kur, kaut kādos gaiteņos, kaut kādos kabinetos. Šeit notiek tāda it kā pārapstiprināšana, nu, principā lieka institūcija pēc savas būtības... tas, kas ierēdniecības gaiteņos sagatavots.

Šeit nenotiek diskusijas pēc būtības par to, kur katrs cents no visiem daudzajiem miljardiem tiek iztērēts, jo ir neapstrīdami, ka mums ir budžeta bāze, kuru nedrīkstot mainīt nekādā gadījumā. Tas gan nekur nav teikts, ka viņu nedrīkst mainīt, ka nedrīkst pārskatīt izdevumu sadaļu un tamlīdzīgi, un tādā garā.

Mēs runājam (lai cilvēki saprastu budžeta kontekstā)... mēs runājam par pārsimts miljoniem no visa lielā budžeta, par pārsimts miljoniem tikai kopumā, kurus tad tur dala, kaut kur katrs velk uz savu pusīti, kaut kur... Koalīcija principā visu ir aizvilkusi uz savu pusi, jo viņiem ir balsu vairākums un tā.

Bet par budžetu kā tādu kopumā, par būtisko, par lielajiem cipariem jau nekā nav. Jums vienkārši vienreiz gadā pasaka (turklāt gandrīz katru gadu)... jums pasaka: jums būs lielāki nodokļi. Budžeta pieņemšana principā pēc noklusējuma nozīmē, ka jums būs lielāki nodokļi, jo jūs neprotestējat, tātad jums vēl var pacelt nodokļus.

Un kāda sabiedrības līdzdalība? Jūs varat stāvēt ārā, manikīres un skaistumkopšanas salona darbinieces, piketēt – nevienam neinteresē, ka jūs tur esat. Vai kāds no koalīcijas pie jums piegāja šodien? Neviens nepiegāja, vai ne? Tā taču bija? Un tā tas jebkurā jautājumā. Jebkurā jautājumā!

Bet budžets ir vislabākais piemērs tam, kā tiek pieņemti lēmumi: tā ir tāda mašinērija, kas vienkārši brauc to savu ceļa rulli pāri cilvēku likteņiem, jo cilvēkiem ir bail celties. Nu, mīļā sabiedrība, kamēr jums būs bail celties, tikmēr neceriet uz savu līdzdalību Latvijas valsts pārvaldīšanā, Latvijas budžeta veidošanas procesā; neceriet, ka vēlēšanu solījumi tiks pildīti. "3 × 500" jau vispār ir aizmirsts. Tur vēl tas cietums ir aktuāli, bet neceriet vienkārši.

Uzņēmēji, jums sola visādus pabalstus vai vēl kaut ko. Jūs ļoti labi zināt, ka Latvija ir saņēmusi šajā krīzes laikā... Latvijas uzņēmēji... salīdzinoši vismazākos pabalstus reģionā, vismazāko atbalstu. Lai gan mums solīja, ka ir daudz naudas un nu tikai būs... un nu tikai visiem būs šī palīdzība un tamlīdzīgi. Skolotāji – neapmierināti, mediķi – neapmierināti.

Jā, bet ar neapmierinātību savās virtuvēs un dīvānos ir par maz. Lai panāktu sabiedrības līdzdalību, nepietiek arī ar vienas deputātes Stepaņenko priekšlikumu, jo viņa viena nevar to izcīnīt. Tur vajag visas sabiedrības atbalstu. Visas sabiedrības iesaisti un gribēšanu, un spēju atrast laiku pārstāt baidīties. Pārstāt baidīties un pieprasīt to, lai Latvijas valsts vara sāk rūpēties par cilvēkiem, kas ir Latvijā. Sāk rūpēties par pensionāriem. Es saprotu, ka dažiem pensionāriem ļoti patīk vara, jo par viņu visu laiku kaut ko pozitīvu saka, bet nu paskatieties uz savām pensijām vienreiz. Paskatieties, cik jūsu mazbērni ir aizbraukuši uz Angliju! Atveriet acis! Visa sabiedrība, atveriet acis!

Man vienmēr patīk godīgi runāt tiešu valodu, un šis nav izņēmums. Vienkārši atveriet acis un paskatieties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Šis ir tiešā veidā jautājums par to, kā Saeimā organizēt darbu.

Šobrīd, kad tiek izskatīts gadskārtējais valsts budžets, manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja būtu iespēja, līdzīgi kā šodien, šobrīd šeit, tagad jebkurš iedzīvotājs (vai viņš atrodas Latvijā vai ārpus Latvijas, vienalga kurā vietā, vienalga kurš) var ieiet Saeimas mājaslapā, nospiest videotranslāciju un sekot līdzi mūsu sēdei, un skatīties, kādā veidā notiek budžeta pieņemšanas process.

Neapšaubāmi gadskārtējais valsts budžets ir viens no lielākajiem un viens no galvenajiem pienākumiem Saeimai, kas ik gadu ir jāveic, un neapšaubāmi šādam jautājumam ir jābūt visaugstākajai prioritātei un ar visaugstāko atklātības latiņu. Un jautājumos, kad sēdes notiek klātienē, kā tas līdz šim bijis... Te jau Jūlija Stepaņenko ļoti labi ieskicēja, kādā veidā tas notiek. Ikviens, kas ir piedalījies vai bijis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, aizstāvējis kādu savu priekšlikumu, neskatoties uz šo rezultātu... Tajā laikā tas notika klātienē... Bija, protams, ļoti daudzas dažādas nevalstiskās organizācijas, ministrijas, un visi klātienē bija gatavi debatēt, un arī deputāti varēja apskatīties vaigā, par ko un uz ko šis priekšlikums attieksies, un mazliet paskatīties acīs tiem cilvēkiem, kuri nāk viņus aizstāvēt, un saprast.

Es domāju: ja tāda pieeja būtu šī budžeta izskatīšanas laikā, diez vai ar tik vieglu roku deputāti šodien mainītu mikrouzņēmēju un patentmaksātāju režīmus... un citus ne visai populārus lēmumus, jo arī, kā vismaz es novēroju, pie piketētājiem koalīcijas pārstāvji diez ko daudz ārā nenāca un nerunāja, un neskaidroja, kāda būs tā labā nākotne pēc šī budžeta pieņemšanas un cik ļoti viņi sociāli būs turpmāk nodrošināti. Godīgi sakot, es nevienu deputātu nevaru nosaukt, kas būtu nācis pie šiem piketētājiem, kuri pauda savu neapmierinātību, parunāties par šīm tēmām.

Tai pašā laikā, kad bija klātienes sēdes, tad šiem cilvēkiem bija tomēr iespēja: ja deputāti nenāca ārā pie viņiem, viņiem bija iespēja aiziet pie viņiem un paust savu nostāju. Un tā ne vienu vien reizi bija noticis. Un tomēr sajust mazliet arī tos cilvēkus, uz kuriem šis jautājums vistiešākajā mērā attiecās. Un tāpēc tā sabiedrības līdzdalība arī šajā gadījumā, manuprāt... Šī sistēma, kas pavadīja šo budžetu, bija pārāk birokrātiska un necaurspīdīga, cilvēkam bija iepriekš jāpiesakās, ka viņš grib paklausīties.

Kaut gan kas gan tur slēpjams? Kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes nevarētu būt atklātas, lai ikviens, īpaši nereģistrējoties, varētu apskatīties, kas tad notiek sēdē, kā notiek šis process? Kaut vai, ja pat nav viņam jāaizstāv kāds vai neinteresē kāds īpašs jautājums, kaut vai dziļi vienkārši aiz intereses paskatīties, kā notiek process, kas ir viens no svarīgākajiem Saeimas darbā. Šīs iespējas šogad budžeta izskatīšanas laikā īpaši nebija dotas. Pat varētu teikt, ka vispār nebija dotas. Bija atsevišķi Saeimas deputāti, kuriem bija grūtības pieslēgties budžeta izskatīšanas gaitai, kas, manuprāt, vispār ir nepieņemama situācija. Tāpēc, ja pati Saeima nespēj pašorganizēties šajos jautājumos, tad būtu vērts šajā likumā noteikt pienākumu, ka sēdēm jābūt maksimāli atklātām, jo (vēlreiz atkārtošos un turpināšu atkārtot šī budžeta izskatīšanas laikā) ļoti liela sabiedrības daļa, esmu pilnīgi pārliecināts, nemaz nezina, kāda būs nodokļu politika no 1. janvāra. Gluži vienkārši sabiedrības iesaiste šī budžeta izskatīšanas procesā ir notikusi ķeksīša pēc, un pēc būtības tas nav izdarīts.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja Saeima nespēj pašorganizēties, kas atsevišķos likumprojektos tika nodrošināts... atsevišķās speciālās komisijās tas tiks nodrošināts... Šobrīd pie budžeta tas netika nodrošināts... Tāpēc atbalstiet, noteiksim to ar likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Valsts budžets, tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālas politikas būtība tāpēc, ka runa ir par naudu; tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi vismaz nākošajā gadā uz jautājumu, kurš, cik, ko un kāpēc iegūs. Vai, gluži pretēji – kurš, cik, ko un kāpēc zaudēs. Šajā kontekstā ir ļoti būtiski, vai sabiedrībai ir tiesības zināt, kā notiek diskusija, kā viņu ievēlētie pārstāvji diskutē, ko atbalsta vai ko neatbalsta, kam piešķir naudu un kam nepiešķir, kam atņem un kam iedod un kāpēc, kāda ir motivācija.

Tāpēc es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un ļaut sabiedrībai zināt, orientēties un saprast vai vismaz mēģināt saprast, kas slēpjas aiz tām skaistajām vārdu virtenēm, ko pēc tam no Saeimas tribīnes tik ļoti īsā laika periodā viņu ievēlētie pārstāvji klāsta. Manuprāt, tieši diskusijās komisijas laikā var ļoti skaisti izgaismot tos patiesos mērķus, tos patiesos labuma guvējus un tos īstos, teiksim tā, spēlētājus, kas stāv aiz kāda konkrēta priekšlikuma, kurš pēkšņi parādās otrajā lasījumā, kārtīgi neizdiskutējot un ļoti, ļoti savdabīgā veidā.

Tāpēc lūdzu vēlreiz uzmanīgi iepazīties ar Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ja pirms kāda laika, šo jautājumu apspriežot 12. Saeimā ar tā laika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadību, kas teica, ka principā, lai nodrošinātu šīs translācijas, bija nepieciešami zināmi finansiāli ieguldījumi, tad tagad, kad, apstākļu spiesti, mēs esam faktiski pārgājuši uz digitālo platformu un ļoti skaisti, kā jau kolēģe teica, varam translēt Saeimas sēdes online, ļoti labi varam likt arī komisijas sēžu audioierakstus.

Tātad Kārtības ruļļa grozījumi nemaz vairs nebūs vajadzīgi, par ko mēs diskutējām vairākus gadus. Šajā gadījumā mēs arī redzam, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu telpa ir vairāk nekā piemērota tam, lai videotranslācijas veiktu. Šo telpu, cik es atceros, šobrīd sēdēs izmanto arī JAUNĀ VIENOTĪBA, un viss ir lieliski redzams un pārskatāms. Tātad translāciju ir iespējams veikt, nekādu tehnisku problēmu vai kaut kādas aizķeršanās nevarētu būt.

Tāpēc, ja mēs runājam par online sēdēm, vispār nav problēmu. Bet, ja runājam par to laiku, kad mēs, cerams, atgriezīsimies normālajā dzīvē, tad arī translācijas absolūti tehniski būtu iespējamas.

Kolēģi, es tiešām neredzu iespēju... nu, neredzu nekādu iemeslu, kāpēc šis priekšlikums nebūtu atbalstāms. Es aicinu kolēģus aizdomāties, atbalstīt... varbūt tas būs vienīgais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā... kā jau arī kolēģi norādīja, komisija ir ļoti nākusi pretī, un es nezinu nevienu gadījumu, kad kādam būtu atteikts piedalīties Saeimas sēdē. Visi, kuri rakstīja e-pastu, saņēma linku, un komisijā vairākkārt piedalījās teju simt cilvēku, kas klātienē nebūtu iespējams. Tāpat arī audioieraksti ir pieejami uzreiz, kā... tie ir pieejami.

Šis, 5., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no šī likumprojekta 9. pantu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 10. pantu un arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 11. pantu un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. paredz izslēgt... arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums... paredz izslēgt 11. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. ir Saeimas Juridiskā biroja redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. – pārejas normu... noteikumu izslēgšana... pārejas noteikumu... jā, precizēšana. Komisijā 11. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. ir redakcionāla rakstura Juridiskā biroja precizējums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Tātad turpinām ar likumprojektu, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā, – "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā".

Saņemti 32 priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Arī 2. ir Juridiskā biroja rosinājums un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. ir frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Paredz mainīt pievienotās... piemērojamās nodokļa likmes no 21 procenta uz 18 procentiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība – samazināt PVN standarta likmi no 21 procenta uz 18 procentiem. Šis priekšlikums ir vērsts uz vienkārša mērķa sasniegšanu – palīdzēt sociāli mazaizsargāto grupu iedzīvotājiem pārlaist šos grūtos laikus un noturēties uz ūdens vietējam biznesam, kas īpaši cietis no Covid-19 pandēmijas.

Mūsu priekšlikums ir domāts tam, lai stimulētu patēriņu, nodrošinātu iedzīvotājiem preču un pakalpojumu pieejamību, kā arī nodrošinātu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem stabilus un prognozējamus ieņēmumus pandēmijas krīzes laikā, cik nu tas vien iespējams.

Starptautiskā pieredze rāda, ka šis instruments ir efektīvs – analoģiski pasākumi jau tiek piemēroti citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Vācijā no jūlija tiek piemērots PVN likmes samazinājums no 19 procentiem uz 16 procentiem līdz 2020. gada beigām.

Šis lēmums jau ir devis pozitīvus rezultātus. Šāds nodokļu samazinājums sociālekonomiskās krīzes apstākļos ļauj nedaudz samazināt uzņēmumu izdevumus un veicināt cenu samazināšanos, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.

Mēs piedāvājam PVN samazināt uz ierobežotu laiku – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Gada termiņš ir nepieciešams, lai radītu ekonomisku impulsu pandēmijas skartajai Latvijas ekonomikai.

Manuprāt, krīzes apstākļi ir tas laiks, kad jāsāk runāt par nodokļu samazinājumu, jo šī tēma sen ir nobriedusi. Cenu samazināšana ne tikai palielinās noietu, bet arī motivēs ražotājus, tādējādi palielinoties ar PVN apliekamajai bāzei.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem nav argumentu pret PVN samazināšanu no 21 procenta uz 18 procentiem. Šī norma ļaus cilvēkiem uzelpot un izdzīvot.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 15, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4.  ir deputāta Dombrovska priekšlikums, kas paredz nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā piemērot izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es jūs aicinu atcerēties šā gada martu un mūsu pirmās debates šīs pandēmijas sākumā par to, kas pirmām kārtām jādara tautsaimniecības jomā, kādas nozares jāatbalsta.

No marta gan es, gan vairāki citi opozīcijas pārstāvji aicināja jūs saprast, ka no tām nozarēm, kuras tiks skartas vissmagāk un visātrāk, pirmā būs tūrisma nozare – viesnīcas, arī sabiedriskā ēdināšana un tā tālāk. Un tieši šīm nozarēm būs nepieciešams tūlītējs atbalsts.

Ko mēs redzam kopš tā laika? Valdība salīdzinoši ātri pieņēma lēmumus par atbalstu lauksaimniecībai vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Ja es pareizi atceros, šie lēmumi tika pieņemti vai nu martā, vai vēlākais – aprīlī. Valdība ļoti operatīvi pieņēma lēmumu par vairāk nekā 380 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic, kas ir daļa no tūrisma nozares.

Valdība arī faktiski pieņēma lēmumu nemainīt, negrozīt atalgojuma līmeni valsts pārvaldē. Tas ir... mēs ļoti labi atceramies, ka ministri pat atteicās... nebija gatavi atteikties no savām piemaksām – tūkstoš eiro mēnesī... no reprezentāciju izmaksām.

Bet kā ar pārējo tūrisma nozari? Tur nekādi būtiski lēmumi netika pieņemti līdz, kolēģi, 4. novembrim. Tikai 4. novembrī tika pieņemts lēmums piešķirt 4,7 miljonus eiro, mazāk nekā piecus miljonus eiro, viesnīcu atbalstam. Uz to pati Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija norādījusi, ka šo līdzekļu pietiks, lai tikai samaksātu, iespējams, par komunālajiem pakalpojumiem.

Mēs, kolēģi, nesen no sniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem esam redzējuši, ka Ekonomikas ministrija izstrādāja valsts atbalsta politiku otrajam vilnim trīs dienu laikā. Kolēģi, trīs dienu laikā – no 7. novembra līdz 9. novembrim! Es jums, kolēģi, atgādināšu... no 7. novembra līdz 9. novembrim... mēs runājam par sestdienu, svētdienu un pirmdienu.

Visa atbalsta programma otrajam vilnim, par kuru arī tika runāts kopš tā paša, es domāju, maija mēneša, tika izstrādāta trīs dienu laikā, faktiski brīvdienu laikā. Es domāju, ka tas ir viss, kas mums jāzina par valdības spēju formulēt, veidot ekonomikas atbalsta politiku. Faktiski mēs runājam par valdības, Ekonomikas ministrijas pilnu izgāšanos politikas veidošanā sektorālajā līmenī. Jā, runāt par inovācijām, energoefektivitātes inovāciju un tā tālāk – to acīmredzot valdība māk. Noformulēt skaidru, efektīvu atbalsta politiku sektorālajā līmenī, kā mēs redzam šajā visspilgtākajā piemērā ar tūrisma nozari, – to valdība acīmredzot nav spējīga izdarīt.

Tāpēc, kolēģi, ir priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi viesnīcām līdz pieciem procentiem, tas ir, piemērot maksimālo iespēju... iespējamo... samazināt PVN likmi. Un es, kolēģi, arī aicināšu iet vēl tālāk un skaņot ar Eiropas Komisiju vēl zemākas PVN likmes viesnīcām nulles procenta apmērā.

Tas, kolēģi, ir skaidrs – tā kā izskatās, ka valdībai trūkst izpratnes... samazinātās PVN likmes piemērošana samazinās cenas. Samazinātās cenas palīdzēs viesnīcām konkurēt, piesaistīt tūristus. Tāpat kā mums precēm PVN likme ir nulle, ir diezgan loģiski, ka arī viesnīcām, kas pēc savas būtības ir tā pati eksportprece, pakalpojums, šī likme arī būtu zemāka, lai veicinātu šā sektora starptautisko konkurētspēju, spēju piesaistīt tūristus.

Aicinu atbalstīt, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, mēs arī aicinām atbalstīt šo Dombrovska kunga priekšlikumu par samazināto pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu tūrisma nozarei, konkrēti viesnīcām, tā iemesla dēļ, ka tas tiešām šobrīd krīzes laikā var būt labs atbalsta instruments.

Iepriekšējā balsojumā jūs redzējāt, ka mēs neatbalstījām vispārējo PVN samazināšanu, jo uzskatām, ka tas vienkārši samazinātu budžeta ieņēmumus. Mēs nekādā veidā neatbalstītu arī nevienlīdzības mazināšanu, pat ja tas būtu uzskatāms kā tāds īpašs atbalsts atsevišķām nozarēm, bet tajās jomās, kur mēs redzam, ka tas var dot nepieciešamo... pat nevar teikt – grūdienu, bet nepieciešamo atbalstu šajā grūtajā situācijā, manuprāt, ir prātīgi samazināto PVN ieviest.

Atceramies, ka tūrisma nozare jau pavasarī, kad notika pirmais kovida vilnis un ierobežojumi, bija satraukta par to, ka nozares kritums apgrozījumā sasniedza pat 100 procentu un tas skāra trīs tūkstošus uzņēmumu, 25 tūkstošus darbinieku. Vasara mazliet, mazliet ļāva deguntiņu pabāzt virs ūdens, bet ne daudziem. Un atkal rudens sezonu sāk ar nākamo sitienu.

Ir acīmredzams, ka valdība visu laiku, pat ja ļoti cenšas, ir soli aiz nepieciešamā atbalsta gan apjoma, gan laika ziņā, visu laiku mēģina kalibrēt, kas tad ir tās nozares, kas ir tas apjoms, kas jāpiešķir. Tagad arī, nu labi, trīs dienas rūpīgi, dūšīgi, ātri strādājot, tāds priekšlikums tika sagatavots. Bet mēs redzam, ka faktiski uzņēmēji, tā pati tūrisma nozare, viesmīlības nozare, savu atbalstu dīkstāves pabalstiem, subsidēto algu atbalstam, apgrozāmajiem līdzekļiem varēs saņemt labākā gadījumā tikai gada beigās, bet sliktākajā – nākamajā gadā ar būtisku novēlošanos, kas daudziem no šiem uzņēmumiem faktiski nozīmē darbības izbeigšanu, jo nebūs apgrozāmo līdzekļu.

Šīs ir nozares, kurām ir būtiski darbības ierobežojumi. Jau pavasarī un šobrīd, atkal rudenī, tāds vienkāršoti administrējams atbalsta veids kā samazinātais PVN ļautu nozarēm, kas vēl spēj strādāt, kas spēj kādā veidā atrast risinājumu un darbību turpināt, šos apgrozāmos līdzekļus nodrošināt. Nu tad, kad bija labie laiki, kad mēs plānojām nodokļu reformu, tad mēs no savas puses, arī Finanšu ministrija, faktiski bijām tie, kas rosināja apsvērt iespēju izmitināšanas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli celt tādēļ, ka sapratām (un to arī analīze rādīja), ka ārvalstu tūrists ir tas, kas ir lielākais patērētājs šajā jomā. Lai varētu atļauties samazināt darbaspēka nodokļus, lai varētu atļauties vietējos ražotājus atbalstīt, loģiski, bija doma izanalizēt iespēju paņemt vairāk no ārvalstniekiem, lai resursi būtu vietējo atbalstam. Pēc plašām diskusijām to soli nespērām.

Šis ir tas brīdis, krīzes brīdis, kad, tieši otrādi, manuprāt, atkal ir jāparāda elastība, spēja pielāgoties. Tā ir, starp citu, arī mazas valsts priekšrocība, ka mēs... nu vajadzētu vismaz tā būt, ka mēs spējam pieņemt ātrākus un labāk kalibrētus lēmumus, tai skaitā konkrētu nozaru atbalstam. Šī ir, manuprāt, ļoti laba iespēja. Tai nav jākļūst par pastāvīgu normu, ja nepieciešams, var noteikt pārejas periodu – gadu, trīs gadus, nu tā, lai izmitināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi var pārziemot. Ziema diemžēl nebūs tikai daži mēneši. Viņu biznesā tas būs nu jau gada garumā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī, kolēģi, ļoti rūpīgi vērtēt visus pārējos, kuros ir piedāvājums pievienotās vērtības nodokli samazināt ar konkrētu mērķi un plānotu rezultātu. Šis konkrēti kaut nedaudz, bet ļautu iekšzemes tūrismu veicināt ne tādā līmenī kā Ekonomikas ministrija vēl pavasarī plānoja, ka par 30 procentiem iekšzemes tūrisms jāpalielina... Tā, manuprāt, ir utopija. Bet bēdīgi, ka patiesībā tad, kad mēs diskutējām par šo priekšlikumu komisijas sēdē, Ekonomikas ministrijas komentārus mēs par šo un daudz ko citu nesagaidījām. Vienīgie, kas komentēja, pamatā bija no Finanšu ministrijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Paturpinot mana kolēģa Vjačeslava Dombrovska iezīmēto, es arī vēlos, protams, atbalstot kolēģa priekšlikumu... es vēlos atgādināt jums, ka mūsu uzdotais jautājums Kariņa kungam bija par to, kad tad tomēr atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir liegts strādāt vai kuri šobrīd strādā nepilnu laiku, – kad tad tas atbalsts būs? No atbildes vēstules mēs izsecinājām, ka droši vien paši atbildes rakstītāji īsti nezina, kad šis atbalsts varētu būt, jo, manā ieskatā, kaut kas ir ļoti pamatīgi pārprasts, jo... tātad šis atbalsts ir saistīts ar tā kā tādu... Atbildes vēstulē rakstīja, ka tā ir kaut kāda selektīva preferences veidošana attiecīgajiem biznesiem. Un šajā gadījumā es tiešām... es cenšos saprast, vai, piemēram, viesnīcas, kuras šobrīd izmisīgi cenšas piesaistīt vietējos cilvēkus, kaut kādā veidā izdomājot, kā lai vēl uztur šo biznesu... attur to no grimšanas, piemēram, veidojot viesnīcu numuriņos privātus restorānus vai... nu, dažāda izdoma cilvēkiem ir, viņi cenšas izdzīvot.

Un šajā situācijā ir saprotams no vēstules, ka ir saprasts, ka šī selektīvā preference attiecīgajiem biznesiem ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un šis saskaņošanas laiks ir 10 darba dienas. Nu, paskaitot no 10. novembra, es saprotu, ka laikam rītdien ir tā pēdējā darba diena, kad vidēji būtu jāsaņem atbilde no Eiropas Komisijas.

Nav saprotams, kas notiks tālāk. Vai tiešām ir kaut kas izdarīts, vai šis pieprasījums ir nosūtīts, vai šī atbilde ir saņemta, jo tad, kad... tad, kad kolēģi sludināja ārkārtas situāciju, tad, protams, uzreiz pretim bija sacīts: "Nekas, neuztraucieties, jūs nevarēsiet pastrādāt, bet jums tūlīt būs atbalsts. Rekur, mums ir Ministru kabineta noteikumi, kurus mēs izstrādājām pa sestdienu, svētdienu."

Jā, mēs ļoti rūpīgi centāmies, bet, kā jau mēs, kolēģi, brīdinājām, šajos Ministru kabineta noteikumos ir viens viltīgs pārejas punkts. Tātad – viss būs tikai tad, kad mums atļaus šo atbalsta mehānismu nodrošināt jums.

Tāpēc, protams, mums ir jāpalīdz, nu, viesnīcām, mums būs arī jāpalīdz restorāniem. Par to mēs runāsim arī pie nākamajiem priekšlikumiem. Bet, būsim godīgi, man tiešām rodas iespaids, ka Ekonomikas ministriju mazliet ir maldinājusi Finanšu ministrija un Kariņa kungs, man liekas, ka šobrīd Ekonomikas ministrija ir nostādīta tādā ļoti... ārkārtīgi neveiklā situācijā ar savu šo atbildes vēstuli.

Un atcerēsimies to, ka kovida laika pirmajā vilnī mēs gandrīz tikām pie atbalstīta priekšlikuma par samazināto PVN viesnīcām. Gandrīz! Man liekas, ka tur pietrūka pavisam mazliet un kāds nobijās... kāds no KPV LV, droši vien vārdā Zakatistova kungs.

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, ir ļoti svarīgi saprast kopējo atbalsta sistēmu un kopējo arī atbalsta procentuālo sadalījumu attiecīgi pa nozarēm.

Manuprāt, šis priekšlikums, ņemot vērā, cik būtiski skarta šī nozare pašlaik Covid-19 krīzes dēļ, ir pozitīvi vērtējams un atbalstāms, un tas ir vērtējams arī kontekstā un caur prizmu... par tiem atbalsta pasākumiem, ko valdība jau ir veikusi kopumā sabiedrībai iepriekšējā posmā.

Te es gribu nosaukt dažus datus un ciparus, un aprēķinus, ko Fiskālās disciplīnas padome savā monitoringa ziņojumā attiecīgi arī atspoguļo par atbalstu Covid-19 skartajām nozarēm un sektoriem.

Un tātad saistībā ar Covid-19 bezdarbniekiem, ģimenēm, bērniem un tā tālāk, attiecīgi fiziskajām personām, tika izmaksāts pabalstu apjoms 58,4 miljonu eiro apmērā, lai gan iepriekš tas bija plānots 134,6 miljonu apmērā. Līdz ar to sociālo pabalstu īpatsvars kopējā pasākuma apjomā sastāda vien tikai vienu procentu, un tas ir pārsteidzoši maz, ņemot vērā, ka nabadzības apkarošana ir bijusi viena no valdības prioritātēm jau ilgāku laiku. Vienlaicīgi ir ļoti būtisks un ļoti ievērojams atbalsts... valsts ir sniegusi atbalstu valsts akciju sabiedrībām un sektoriem, un tas no kopējā atbalsta īpatsvara veido 58 procentus. Kopumā valsts atvēlēja no budžeta līdzekļiem un no Eiropas Savienības pieejamā finansējuma valsts sektoram vienu miljardu 301 miljonu 900 tūkstošus eiro, kas sastāda atbalstu: 346,5 miljoni eiro – aviopārvadājumu nozarei, 349 miljoni – sabiedriskā transporta nozarei un arī attiecīgi pārējām struktūrvienībām.

Manuprāt, ir tikai pamatoti un loģiski, ka atbalsts skartajai nozarei tiks nodrošināts arī šajā likumu paketē, paredzot atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Arī es vēlētos aicināt jūs atbalstīt šo iesniegto priekšlikumu, kas paredz tūrisma mītnēm samazināt PVN uz pieciem procentiem. Manuprāt, tas ir pilnīgi pareizs virziens, bet es gribētu iebilst tiem, kas saka, ka ir kaut kādi alternatīvie atbalsta mehānismi šīm tūrisma mītnēm. Manuprāt, gan šie alternatīvie mehānismi, kā jau minēja Dombrovska kungs, kas ir tikuši radīti trīs dienās, gan arī šī atbalsta likme... atbalsts, samazinot šo likmi, – tas viens otru netraucē. Un tikpat labi var arī strādāt un savstarpēji mijiedarboties, jo tūrisma mītnēm (un te es runāju galvenokārt par tām, kas ir lielās, kuras šobrīd nonākušas visgrūtākajā stāvoklī un kuras ir gan Rīgā, gan Jūrmalā) – tur šī krīze ir diezgan pamatīga. Un nav jau tā, ka uzņēmēji būtu uzkrājuši tādus uzkrājumus, lai spētu bez problēmām pārdzīvot.

Es domāju, nav jāstāsta nevienam, jāargumentē, cik lielās problēmās ir šie uzņēmēji nonākuši... kas tomēr veido ļoti lielu daļu no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tādā veidā atbalsta mūsu ekonomiku. Mums jādara viss iespējamais, lai... Vienā brīdī šie apstākļi, kuros mēs šodien dzīvojam, beigsies, un ir svarīgi tas, lai šie viesnīcu... visi šie uzņēmēji būtu spējīgi piedalīties šajā starptautiskajā konkurencē, jo mēs redzam – daudzās valstīs tomēr tieši šīm tūrisma mītnēm ir ne tikai atbalsta mehānismi, bet arī samazinātās PVN likmes tiek ieviestas. Tas ir tūlītējs mehānisms, kā palīdzēt šiem uzņēmējiem kaut kādā veidā cīnīties ar krīzi.

Nevar neatgādināt to, ka sākotnēji arī Ekonomikas ministrijā un arī pats ministrs atbalstīja šo pieeju, arī nozare atbalsta šo pieeju, kas ir iekļauta šajā priekšlikumā.

Es aicinu arī jūs, kolēģi, to atbalstīt, ieklausīties nozares ekspertu viedokļos, jo tajā brīdī, kad šīs viesnīcas nobankrotēs, nobankrotēs arī visas tās iestrādnes, kas visām šīm tūrisma vietām... tūrisma mītnēm ir. Un tās iestrādnes ir gadu laikā koptas, un jaunu uzbūvēt būs ļoti grūti. Tāpēc skatīsimies nākotnē tā, lai varētu tiešām ar efektīviem veidiem palīdzēt šiem uzņēmējiem pārziemot un sagatavoties nākamajai sezonai.

Cerams, ka tāda būs, ka tas nebūs tikai tāds kā Baltijas burbulis, bet būs arī plašākām vietām. Cilvēki brauks pie mums un izmantos šīs tūrisma vietas, un tādā veidā... mēs kaut kādā veidā varēsim palīdzēt ekonomikai ātrāk atkopties. Mums vajag stiprus uzņēmējus tajā brīdī, kad ekonomika sāks atveseļoties, nevis novārdzinātus, kas knapi... labākajā gadījumā... knapi elpo, sliktākajā gadījumā tiešām visas šīs iestrādnes, kas gadu laikā ir izveidojušās, gluži vienkārši būs jau nobankrotējušas, un būs jādomā, kādā veidā mēs varam šo visnotaļ veiksmīgo tūrisma biznesu, kas šobrīd ir kritiskā stāvoklī, atkal būvēt no jauna. Tās izmaksas būs daudz lielākas nekā šī priekšlikuma fiskālā ietekme.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Nu, nebūsim naivi, nekādu PVN viesnīcām nesamazinās. Nu, nesamazināja pavasarī, nesamazinās arī tagad, tāpēc ka nevienu, kas ir pie varas, neinteresē viesnīcnieki, nekas. Viņus interesē... droši vien interesē sava OIK un visas pārējās... automašīnu caurlaides vai kaut kas tamlīdzīgs.

Patiesībā būtu nevis jāsamazina PVN, bet būtu jādomā par daudz radikālāku palīdzību šai nozarei, proti, šobrīd šī nozare pēc būtības neienes nekādus nodokļus. Būtu jādomā, vai vispār atbrīvot no PVN uz laiku, protams, ilgtermiņā saglabājot samazinātu PVN likmi. Un, iespējams, atbrīvot arī no citiem nodokļiem šobrīd, jo nekāds tūrisms nenotiek pēc būtības... ja jau kopējā nodokļu ieņēmumu bāzē šiem ieņēmumiem nav izšķirīgi būtiska nozīme. Tā mēs palīdzētu uzņēmumiem... uzņēmējiem, kas strādā attiecīgajā nozarē.

Bet vara to nedarīs, tāpēc ka arī viesnīcnieki ir pārāk mazaktīvi, tāpat kā citas sociālās grupas gaida brīnumu. Brīnumu nebūs. Šo varu neinteresē sabiedrība. Šo varu neinteresē mūsu uzņēmēji. Šeit tiek solīti tur tie 10 vai cik tur tie miljardi naudas. Kur tā ir? Un nav saprotams, kur tā tiek iztērēta. Nu, visticamāk, tiek iegrūsts kaut kādā valsts sektorā. Nesaprotami, jo medicīna tā nav, medicīnā ir vismazāk no visas Eiropas, cik es šodien skatījos statistikas datus. Tas ir kaut kādos... Nu, sev algas pacelt tagad mazlietiņ arī šodien. Nu, tā aptuveni tas notiek. Jūs vienkārši neesat tajā interešu sfērā, jūs neesat potenciālie balsotāji par varas partijām. Līdz ar to varas partijām ir pilnīgi vienalga.

Varas partijas acīmredzami nepārprotami orientējās tikai un vienīgi uz valsts sektoru, bet visiem valsts sektorā strādājošajiem es gribu atgādināt – mīļie cilvēki, tie, kas strādājat valsts sektorā, pavisam drīz, pavisam drīz nebūs to, kas jums tās lielās algas samaksā. Ja Latvijā nebūs uzņēmēju, jo viņi pārvācas (visu to redzam) uz ārzemēm – uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Zviedriju un tādā garā –, ko tad jūs darīsiet? Jums arī nebūs šie ienākumi īstermiņā. Jums ir forši un patīkami, ka jums ir apmaksāts pusgada vai nu jau deviņu mēnešu atvaļinājums vienai daļai. Daļai ir jāstrādā vairāk. Bet šie prieki ar šo apmaksāto atvaļinājumu pusgada garumā beigsies vienā brīdī. Jo daudzās naudas arī beigsies. Ko tad? Tad mēs... Būsim godīgi – mēs jau tagad esam pie sasistas siles. Kas būs vēlāk?

Tāpēc mums būtu visiem jāsolidarizējas ar tām sociālajām grupām, kas cieš visvairāk. Tas ir tikai loģiski un saprotami. Nu, tā tas notiek visā pasaulē, kur sabiedrībā palīdz viens otram. Palīdzība viens otram nav uzvilkt sejas masku un domāt, ka omīti izglābs. Palīdzība ir apskatīt visas sociālās grupas, tajā skaitā arī viesnīcniekus, kuriem objektīvi, ne viņu vainas dēļ, bet politisku lēmumu dēļ šobrīd iet grūti.

Mēs redzam, ka ārkārtas stāvoklis nedod nekādus rezultātus, nedod faktiski neviens koalīcijas un varas lēmums nekādus rezultātus. Tie visi ir bezjēdzīgi. Un mūsu valsts ekonomiskā situācija arvien vairāk pasliktinās.

Es aicinu visus viesnīcniekus apvienoties ar manikīrēm, pedikīrēm, ar sporta nodarbību organizētājiem, ar visiem tiem, kas... kurus var abižot, kuriem pacels nodokļus faktiski nākamgad, un iet ielās. Pasaulē tā dara. Mīļie latvieši, es saprotu, ka jūs esat kūtri, ka jums ir bail. Ka, nedod Dievs, jums kaut kādas būs problēmas vai vēl kaut kas. Tā dara pasaulē, demokrātiskā, attīstītā pasaulē. Paskatieties dažādus televizorus, un tur parāda to, ka notiek protesta akcijas. Dānijā pavisam nesen bija milzīga protesta akcija un cilvēki panāca to, ko viņi gribēja. Vācijā milzīgas protesta akcijas... ar ūdensmetējiem cilvēkus izklīdināja. Cilvēki pārstāj baidīties.

Jums arī jāpārstāj baidīties. Mēs nevaram kā parasti, kā bezmaz tā kā provincē, ka pie mums mode atnāk par pusgadu, gadu vai pat diviem vēlāk. Mēs nevaram to atļauties gaidīt, lai mūsu cilvēki sāk badā mirt. Mums ir jāsāk rīkoties tagad, mīļā sabiedrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis – 4. – priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava un Jalinskas priekšlikums. Paredz samazināto PVN likmi 12 procentu apmērā piemērot sabiedriskajai ēdināšanai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa ieviešana ēdināšanas nozarei vēl pirms dažiem gadiem tika diskutēta kā tāds efektīvs veids pievienot... ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē. Tā bija arī vienošanās starp tālaika Finanšu ministrijas vadību un nozari pat parakstīta protokola veidā, ka, ja tiktu samazināts pievienotās vērtības nodoklis, nozare pati bija gatava legalizēt atalgojumu, būtiski palielināt to legāli samaksātās atlīdzības apjomu.

Tad, protams, šobrīd šādam priekšlikumam ir pilnīgi cits mērķis. Krīzes laiks nav tas brīdis, kad ir jācīnās ar ēnu ekonomiku. Labi, ka vispār ir iespēja nodarbināt cilvēkus un nepārlikt tos uz sociālā budžeta pleciem.

Šobrīd šim priekšlikumam ir konkrēts uzdevums – atbalstīt sabiedriskās ēdināšanas nozari, vienu no tām jomām, kura ar valdības ierobežojumiem faktiski nevar pilnvērtīgi strādāt. Jā, uzņēmumam ir paveicies, ja tas var atrast risinājumu, kā šobrīd nodrošināt ēdināšanu attālināti, piegādes nodrošinot pasūtījumu formā, bet skaidrs, ka vienai lielai daļai ēdināšanas uzņēmumu tas nav viņu biznesa formāts un praktiski nozīmē pilnīgu dīkstāvi. Mēs šo priekšlikumu piedāvājam ieviest terminētu, uz noteiktu laiku, ne kā pastāvīgu normu, jo uzskatām, ka, nu, vēlāk tad arī var diskutēt par normas lietderību.

Kāpēc šis priekšlikums ir arī svarīgs īpaši šai nozarei? Mēs zinām, ka šī ir viena no jomām, kura pavasarī jau būtiski cieta, rudenī atkal ir kritums.

Mēs redzam, ka valdība, atkal jau domājot par priekšlikumiem uzņēmumiem, no savas puses dod nepilnīgu piedāvājumu: nu, lai uzņēmums saņemtu dīkstāves pabalstu vai subsidētās algas, vai apgrozāmos līdzekļus, par pamatu ir plānots ņemt apgrozījumu augusta, septembra un oktobra mēnešos un pret tā kritumu vērtēt, vai uzņēmums ir pelnījis šo atbalstu vai nav. Bet, kolēģi, ēdināšanas nozare ir tā, kurai šis gads jau pavasarī bija brīdis, kad strauji kritās apgrozījums, un nav godīgi ņemt par pamatu pēdējos trīs mēnešus. Viens.

Otrs. Tādēļ ka valdība atkal ir mēģinājusi kaut kā taupīt valsts budžeta līdzekļus, ir noteikusi nozaru atbalstu, ne vispārējo atbalstu... Tas nozīmē, ka šis atbalsta mehānisms ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Vēl nesen uzdevām jautājumus valdībai, Ekonomikas ministrijai, cik ilgu laiku prasīs šāds saskaņojums, jo noteikumi, ja jūs tos rūpīgi izlasīsiet, rāda, ka dīkstāves un subsidēto algu atbalstam saskaņošana var ilgt līdz nākamā gada martam, savukārt apgrozāmajiem līdzekļiem – pat līdz nākamā gada vasaras vidum. Un tas nav nopietni. Apgrozāmie līdzekļi uzņēmumiem ir nepieciešami šobrīd, ja mēs gribam, lai tie var pavilkt savu dzīvību un izturēt šo grūto periodu. Atbilde no Ekonomikas ministrijas bija, ka... nu, ka 10 dienu laikā Eiropas Komisija šo atbalstu varētu saskaņot, bet vēl 17. novembrī viņi paši apgalvoja, ka Ekonomikas ministrija gatavo šo dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijai.

Nu, atkal jau var redzēt, ka nesaprot, ka katra diena uzņēmējiem ir no svara, ka atbalsts nebūs vajadzīgs kaut kad. Nākamgad jūs varēsiet to savā budžetā paturēt un priecāties, varēsiet maksāt sociālos pabalstus tiem atlaistajiem darbiniekiem.

Sabiedriskās ēdināšanas nozarē mēs piedāvājam 12 procentu pievienotās vērtības nodokli, kaut gan es teiktu, ka tas jau šobrīd, šajā situācijā, pat pieticīgi. Ticamāk, gaidāmo efektu varētu nodrošināt ar vēl lielāku nodokļu atvieglojumu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nav daudz, bet, nu, vismaz kāds konkrēts, nesarežģīts, skaidrs atbalsts nozarei, kura ir cietusi kovida krīzes dēļ.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Ēdināšanas nozare – tā praktiski nav atkopusies no pirmā kovida krīzes viļņa un automātiski iegājusi otrajā vilnī, kas vēl smagāk skar šajā jomā strādājošos gan uzņēmumus, gan darbiniekus.

Mēs redzam, ka valdība un arī Ekonomikas ministrija neizrāda proaktivitāti, lai nodrošinātu šajā jomā strādājošo gan darba ņēmēju, gan darba devēju aizsardzību un proaktīvus pasākumus, kas saglabātu vai nodrošinātu vismaz izdzīvošanu šajā nozarē strādājošajiem.

Man liekas, ka šis priekšlikums ir ļoti pozitīvi... nodrošinās kopējo šajā jomā darbojošos uzņēmumu atbalstu un varētu kaut minimāli, bet saglabāt konkurētspēju vai spēju attīstīties.

Ir jāņem vērā vēl viens būtisks jautājums. Valdība vairākos politikas dokumentos norāda uz atveseļošanas instrumenta pieejamību nākotnē Latvijai un gandrīz 10 miljardu izmantošanu ekonomikas atveseļošanai. Bet attiecīgajos plānošanas dokumentos, kaut vēl nav izstrādāti detalizēti un nav saprotami tie kritēriji, pēc kuriem tiek atbalstīti uzņēmumi, kuri var pretendēt uz atveseļošanas mehānismu, bet, spriežot pēc tiem dokumentiem, kas ir pieejami, nevarētu definēt, kā tieši ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi varētu pretendēt vai vismaz cerēt uz kaut kādu daļu no atveseļošanas fonda. Un Ekonomikas ministrija vismaz pagaidām arī ar plānošanas dokumentiem vai ar informatīviem dokumentiem nav informējusi par plāniem, kādus uzņēmumus pēc kādiem kritērijiem varētu atbalstīt atveseļošanas plānā.

Tāpēc, manuprāt, nodokļu politikas instrumenti, nosakot samazināto likmi, varētu būt tas, kas nodrošinātu pozitīvu efektu uz ēdināšanas nozari.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, ļaujot nozarei kaut minimāli atkopties no krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es tagad skatos uz vienu tādu publikāciju, kas bija pirms dažiem gadiem, es jums to vēlētos parādīt. Jūs te, es domāju, redzat premjera Krišjāņa Kariņa bildi kopā ar virsrakstu "Kariņš piedāvā samazināt PVN likmi pārtikai līdz pieciem procentiem". (Rāda attēlu.)

Un šeit, kolēģi, var izlasīt, nu, diezgan tādas ļoti interesantas lietas, ka Ekonomikas ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanai pārtikas produktiem. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsver, ka ieguvēji no nodokļa samazināšanas būs tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Maznodrošinātajām ģimenēm kopējais cenu samazinājums varētu sasniegt piecus procentus, jo ģimeņu ar zemākiem ienākumiem patēriņa grozā izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vidēji situētās ģimenēs. Vēl jo vairāk! Ekonomikas ministrijas aprēķini rāda, ka budžeta ieņēmumi arī ar samazinātu PVN likmi varētu būt par aptuveni 65 miljoniem lielāki, nekā prognozē Finanšu ministrija.

Nu, kolēģi, šeit laikam ir tāds retorisks jautājums. Tāds, nu... Kas tad premjeram ir mainījies, kopš... tad, kad viņš bija pirms dažiem gadiem Ekonomikas ministrijas vadītājs un uzskatīja, ka pievienotās vērtības nodokli – pat ne pandēmijas laikā, bet pat parastajā laikā! – vajadzētu samazināt, ka tas palīdzēs... īpaši... maznodrošinātajām ģimenēm, ka tas varētu ne tikai nesamazināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, bet pat palielināt šos ieņēmumus?

Un tagad viņa finanšu ministrs apgalvo kaut ko absolūti un pilnīgi pretēju. Tagad viņš apgalvo, ka tam – pievienotās vērtības nodokļa samazināšanai – nekāda efekta uz cenām nebūs un nevar būt, ka tas viss aizies tikai uzņēmumu peļņā.

Nu, pie tā arī tas pats finanšu ministrs un arī Kariņa kungs tad, kad runa iet, piemēram... kad runa gāja pirms pāris gadiem, kā jūs atceraties, kolēģi, par alkohola tirdzniecību un par akcīzes nodokli, kas pēc savas būtības ir konceptuāli tas pats kas PVN nodoklis, tikai viens tiek rēķināts naudā, un cits – procentuāli no cenas, tad arī premjers... tad premjers un finanšu ministrs apgalvoja, ka akcīzes nodokļa samazināšanai – pilnīgi pretēji – atkal būs efekts gan uz cenām, gan uz patēriņu, gan tas palīdzēs piesaistīt Igaunijas tā saucamos alkotūristus un tā tālāk.

Tātad, nu, šeit, kolēģi, laikam ir tāds retoriskais... retorisks jautājums: kas tad notiek ar cilvēkiem gadu laikā, ka viņi noiet šo ceļu no tā, ka tad viņi iestājās par PVN likmes samazināšanu sabiedriskajai... pārtikai, tagad viņi iestājas pret to? Tad, nu, kāda, kolēģi, tiešām ir tā nostāja un tas efekts? Gribētu painteresēties, ja kāds no koalīcijas deputātiem varbūt būtu gatavs atbildēt un aizstāvēt savu premjeru un savu valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu arī praktisku iemeslu pēc.

Kādā darba nedēļas pēcpusdienā, braucot cauri kādai Vidzemes pilsētai, kas gan nav valstspilsēta un nav arī metropole Rīga, bija redzama tāda mazlietiņ dīvaina un bēdīga aina. Pamatā visi ēdinātāji, sauksim tās par kafejnīcām, bija slēgti. Vienā, kas ir ļoti populāra un atrodas pilsētas centrā, ieejot, varēja redzēt, nu, tādu īpatnēju ainu – no vienas puses, tiek ievēroti visi epidemioloģiskie aizliegumi: cilvēki ir maskās, telpa ir ierobežota, ienākšana... cilvēku skaits ir atbilstīgi prasībām... Un tomēr, uzjautājot, cik šajā Vidzemes pilsētā, kur ir vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju, strādā sabiedriskie ēdinātāji jeb kafejnīcas, atbilde bija: "Viena vai divas. Varbūt mēs pat esam kādi divi tikai." Protams, ka šajā pilsētā līdz ierobežojumiem nebija tikai divas šādas ēdināšanas iestādes. Un es jautāju: "Nu, un kā jums veicas?" – "Jā, cilvēki nāk, cilvēki labprāt iegādājas līdznešanai produktus." Bet praktiski ik pa stundai iegriežas policija un kontrolē, vai šī iestāde nepārkāpj gadījumā kādus noteikumus. Šķiet, ka tā nebūtu, nu, tāda labvēlīga attieksme pret uzņēmējiem, kas tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem... ievērojot tos, strādā.

Otra lieta. Šis uzņēmējs, šis ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs, var to darīt, jo ir arī citas lietas, ko šis uzņēmējs veic, piemēram, skolu ēdināšana. Līdz ar to ir skaidrs, ka ne tikai tā viena noteiktā kafejnīcas darbība, bet ir arī citas lietas, kas ļauj šim pakalpojumu sniedzējam izdzīvot, ievērojot šā brīža situāciju.

Pēc būtības jautājums ir: vai pēc ierobežojumu atcelšanas šajā pilsētā spēs bez šāda PVN atvieglojuma atsākt darbu visas pārējās kafejnīcas jeb sabiedriskās ēdināšanas vietas, kas bija ļoti populāras Vidzemes pilsētā, kur ir vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju?

Un otrs jautājums: ja neatbalsta šādas atlaides, varbūt kontrolējošās iestādes var šīs kontroles veikt patīkamākā veidā, atbalstošākā veidā un neuzlikt kā galveno, kas uzņēmējiem būtu jāpārcieš, – nedod Dievs, ka kāds sper soli un, nedod Dievs, ka kaut kas nav izdarīts? Diez vai tas liecina par pozitīvu attieksmi.

Līdz ar to šai brīdī aicinu atbalstīt... Ja neatbalstījāt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā papildu pasākumus, kas ļautu uzņēmējiem sabiedriskajā ēdināšanā strādāt, tad šī būtu tā vieta un laiks (arī skatoties veselības ministres paziņojumus šodien, ka kovida situācija ietekmēs vismaz 2021. gada pavasari) dot iespēju uzņēmējiem strādāt arī noteiktos ierobežojumos un zināmā mērā sniegt pakalpojumus, kas nav salīdzināmi... līdzvērtīgi ar lielveikalu pakalpojumiem, kur kaut ko var ņemt līdzi, bet tieši otrādi – šiem uzņēmējiem darboties ārpus Rīgas. Rīgā varbūt cilvēki arī ātrāk izvēlēsies atkal ēst ārpus mājas, bet Vidzemes pilsētās vai kādās citās pilsētās, kas nav metropole, šī izvēle varētu tikt apgrūtināta arī cilvēku ienākumu samazināšanās dēļ.

Līdz ar to aicinu atbalstīt no tāda viedokļa, lai vietējā uzņēmējdarbība, kas ir ārpus Rīgas, neapstātos tikai tādēļ, ka valdībai vienā brīdī negribas pieņemt kādu opozīcijas priekšlikumu vai negribas saskatīt iespēju, kā kovida apstākļos papildus var atbalstīt savus uzņēmējus, kas noteikti tad nepārtrauktu darbību un neprasītu dīkstāves pabalstus vai subsidēto darbavietu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, mēs nevaram nepieskarties arī šīsdienas realitātei, kas diemžēl liecina par savā ziņā tādu valdības tuvredzību, jo, aizliedzot sabiedriskās ēdināšanas sektoram darboties pilnvērtīgi, faktiski valdība ir ielobējusi šajā situācijā tieši ātrās ēdināšanas tīklus, starptautiski zināmus ātrās ēdināšanas tīklus McDonald’s, Hesburger un tā tālāk, tāpēc ka šie tīkli jau ir sen pieraduši izsniegt ēdamo cilvēkiem līdzņemšanai un īsti, teiksim, nu, lielas problēmas nav, varbūt apgrozījums ir mazliet krities, bet viņi ir gatavi tam. Tas, kam jūs iešāvāt kājā, ir tieši jūsu... jūsu Latvijas uzņēmēji, kuri darbojās līdz šim, teiksim, nodrošinot ēdināšanu uz vietas. Protams, ka arī Bolt un Wolt, visi pārējie piegāžu tīkli šobrīd ir ļoti apmierināti. Tā ka jūs esat snieguši pakalpojumu... lāča pakalpojumu savam... saviem biznesiem, bet esat uzlabojuši situāciju, radot preferenci tiem, kurus es nosaucu.

Un šajā gadījumā tiešām īpaši, nu, varbūt skaudri skan tas, ka nevis... ka... nē, jūs vispār nekā neskanat šobrīd. Jūs vispār klusējat, godātie koalīcijas kolēģi. Īpaši skaudri izskatās tieši jūsu balsojumi "pret" bez jebkādiem paskaidrojumiem, bez jebkādām varbūt izteiktām cerībām, ka varbūt... varbūt pēc kāda mēneša jūs apdomāsieties, jo taisnība jau tāda, ka šis jautājums nekur nepaliks, tas vienmēr būs dienaskārtībā, kamēr tiks atrisināts, īpaši ņemot vērā to, ka šo valdības dīvaino... dīvaino lēmumu... Tātad sākumā sadarbībā ar Rīgas domi, piemēram, šīs te terases... ēdināšanas terases tiek atļautas bezmaksas nomai, un bezmaz vai nākamajā dienā vispār cilvēkiem tiek aizliegts tajās atrasties. Tieši tāpat arī, piemēram, tādi restorāni, kuros ir atsevišķas mājiņas, kurās cilvēki var no vienas mājsaimniecības kopā papusdienot, arī pilnībā tiek izslaucīti ārā no visa šī stāsta.

Tāpēc, kolēģi, nu, es nebrīnīšos par to, ka valdība ir tik tuvredzīga, ka arī šo priekšlikumu neatbalstīs valdības pārstāvētie koalīcijas spēki. Bet atkārtošu vēlreiz tagad – mēs šo jautājumu turpināsim arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā sniegt un turpināsim par to atgādināt nemitīgi, jo ēdināšanas nozare šobrīd mirst. Manuprāt, viena no visievainotākajām nozarēm šobrīd. Šāds negaidīts lēmums, es domāju, bija šoks vienkārši daudziem, jo Latvijas Restorānu biedrība, saprotu, ka pāris dienas vispār nevarēja aptvert, ko valdība ir nodarījusi... kā tos zaudējumus...

Nu, šobrīd ir tas jautājums par vismaz terminētu PVN samazināšanu šai nozarei, tiem, kuri būs vēl palikuši dzīvi. Un šo priekšlikumu mēs uzturēsim, cik vien ilgi var, cik vien ilgi var, kamēr jūs sapratīsiet, ka šis priekšlikums ir vienīgais, kas vispār izglābs nozari.

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Ja mēs skatāmies, kādā veidā notiek šis uzņēmējdarbības veids, tad tie, kas nodarbojas ar to, ir stipri samazinājuši darbinieku skaitu. Katrs ir, protams... Kā jau Jūlija minēja, tie uzņēmēji, kuri ir pielāgojušies tam visam, kuriem jau iepriekš biznesa modelis ir bijis tāds, ka viņi ir nodrošinājuši līdzņemšanas pakalpojumu... Bet tajā pašā laikā, neskatoties uz to, ka šie ierobežojumi ir stājušies spēkā, ka restorānos, kafejnīcās nedrīkst ēst, tāpat iekštelpās... tāpat arī šajos kovida apstākļos šiem uzņēmējiem ir īpaši grūti. Un tas visizteiktāk redzams ir tieši reģionos, kur jau pirms ārkārtas stāvokļa bija diezgan (pēc sarunām ar šiem uzņēmējiem, kas ir šajā nozarē) grūti, viņiem jau tajā laikā bija grūti savilkt galus kopā.

Šāds procentu likmes samazinājums viennozīmīgi dos viņiem tūlītēju efektu, bet, ja mēs pieiesim budžeta veidošanai no tāda ekseļa tabulu principa... Es redzu, šobrīd koalīcija un, es domāju, Finanšu ministrija jau skatās ļoti vienkārši. Rekur, tik un tik mēs no šī... no šiem uzņēmējiem varam iekasēt, tik un tik mēs iekasējām, ja mēs samazināsim šo procentu likmi, mums par tik un tik samazināsies ieņēmumi budžetā...

Tomēr, manuprāt, tieši atstājot šo likmi tik augstu... te jau jāatkārto Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras teiktais. Arī šajā gadījumā uzņēmēji dosies vienkārši ēnu ekonomikā, un mēs paši ar šīm augstajām likmēm apstākļos, kad uzņēmēji jau vairs nepaļaujas arī uz šiem dīkstāves pabalstiem...

Šodien pat runāja kāda uzņēmēja, kura sabiedriskajā ēdināšanā darbojas, un skaidri un gaiši pateica, ka viņa savus darbiniekus jau ir palaidusi uz bezdarbniekiem. Gluži vienkārši atlaidusi šos darbiniekus un dīkstāves pabalstus vairāk neizmantos tieši viena iemesla dēļ – jo valsts iepriekšējā dīkstāves pabalsta piešķiršanas periodā pēc tam lūdza viņai tos atmaksāt. Kaut gan, lūk, šī uzņēmēja, esmu pilnīgi drošs, ka viņa ļoti godprātīgi pilda visus likumus, un arī šajā gadījumā šī vēršanās pret viņu bija pilnīgi nevietā, bet tajā pašā laikā šobrīd visi darbinieki jau ir atlaisti. Un tāds nav tikai viens uzņēmējs, tādi ir daudzi.

Ja šis nodokļu slogs caur pievienotās vērtības nodokļa likmi arī būs pārāk augsts, tad šajā gadījumā šo nodokli, gluži vienkārši nespējot samaksāt, vienkārši nemaksās un meklēs citus veidus, kā pabarot gan pašiem sevi, gan varbūt tos dažus nedaudzos darbiniekus, kas ir šiem uzņēmējiem. Un mēs ar šo slogu padarām šo situāciju, kas šobrīd ir, īpaši sarežģītu. Valsts ir noteikusi ierobežojumus. Protams, ierobežojumi ir jānosaka. Valsts tos ir noteikusi. Valstij ir arī pienākums attiecībā uz šiem uzņēmējiem rūpēties par atbalsta mehānismiem, tajā skaitā nodokļu politikas veidošanas ceļā.

Šobrīd piedāvātie nodokļu risinājumi, ko piedāvā šis budžets, ir tikai un vienīgi ar negatīvu ietekmi, skatoties no uzņēmēju puses. Izņemot, protams, viens sociālais nodoklis... sociālo nodokli, ko samazina par vienu procentu, kas patiesībā atspoguļosies... Tieši lielajiem uzņēmējiem tas nāks par labu, bet mazajiem uzņēmējiem tas būtiski neko neuzlabos.

Šādi priekšlikumi tiešām būtiski uzlabotu un veicinātu kaut kāda veida ekonomikas apriti un mazinātu riskus, ka šie uzņēmēji dosies ēnu ekonomikā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļotā sabiedrība! Tas, ko es vēlos piebilst pie visa tā, ko kolēģi ir runājuši, – jūs redzat šodien, ka debatē principā plus mīnus astoņi cilvēki, visi no opozīcijas. Pozīcija nedebatē. Pozīcijai ir vienalga... aizsargāt mūsu Latvijas valsts iedzīvotājus, un tas ir ļoti vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc ka mūsu valstī darbojas tāds princips – visus sodīt, kontrolēt, uzraudzīt, mazliet droši vien iebiedēt kaut kādā veidā... ar kaut kādām PR metodēm, pārdalīt un atņemt, nevis palīdzēt.

Es jums paskaidrošu, kāpēc tas tā ir, kāpēc mūsu vara nepalīdz cilvēkiem... un arī šī priekšlikuma kontekstā kāpēc nepalīdz cilvēkiem. Tāpēc... Tās ir manas subjektīvās sajūtas, bet man ir tāda pārliecība, ka šīm sajūtām piekritīs vairākums.

Tas iemesls ir sekojošs, proti, mūsu valsts vadītāji... viņus acīmredzami interesē kāds savs amats pēc tam, kad viņi būs beiguši būt Latvijas valsts vadītāji, un tas amats noteikti nav Latvijā. Tāpēc viņi strādā šī amata dēļ, jo citām valstīm, uz kurām raujas mūsu valsts vadītāji, ir izdevīgi, ka Latvija ir novājināta, ka Latvijas cilvēki aizbrauc... Tas ir – Eiropas valstīm, tas, piemēram, ir lētais darbaspēks, Latvijas lētais darbaspēks, kas ir pārbaudīts. Un viņi ir ieinteresēti, lai latvieši un Latvijas krievi, un citi cilvēki no Latvijas brauktu projām. Tas ir galvenais iemesls.

Skaidrs, ka citām valstīm, kur uz amatiem tiecas pēc ministrēšanas vai premjerēšanas mūsu valsts vadītāji, – šīm citām valstīm nevajag konkurētspējīgu Latviju, jo konkurētspējīga Latvija var atņemt ienākumus šīm citām valstīm. Un tas ir būtībā vienīgais arguments, ja mēs salīdzinām arī vēsturiski... pirms daudziem gadiem, tad arī bija krīze un bija tā saucamās strukturālās reformas, kas nekur citur pasaulē nebija, tikai Latvijā bija šīs strukturālās reformas, un mums no rīta līdz vakaram VIENOTĪBA par to stāstīja... Tāpat kā tagad stāstīja par kapitālo remontu, kurš tur tik fantastiski brīnišķīgs ir un tamlīdzīgi, gadu vai cik viņi tur stāstīja ilgi. Un tagad par veiksmes stāstiem stāstīja, par veselības aprūpi. Vēl nesen, aizvakar vai kad, Viņķele stāstīja, cik mēs esam veiksmīgi ar visiem... kovida apkarošanā un visu pārējo.

Bet, ja mēs salīdzinām, tad citur pasaulē tā nenotika, tajā laikā strukturālo reformu nebija nekur citur Eiropā, bija tikai un vienīgi Latvijā...

Sēdes vadītāja. Atgriezieties, lūdzu, konkrēti pie priekšlikuma!

A. Gobzems. Jā, un tāpat arī šeit ir. Tas viss ir tikai – sodīt, uzraudzīt, atņemt, pārdalīt, novājināt Latvijas uzņēmējus, novājināt tos cilvēkus, kas strādā privātajā sektorā, lai beigās šie cilvēki vai nu: a) aizbrauktu, vai b) pakļautos visam, ko vara saka.

Vienīgais risinājums... Ir skaidrs, ka opozīcija var norunāt... Šie aptuveni astoņi opozīcijas deputāti, kas pie katra priekšlikuma runā visu budžeta pieņemšanas laiku... Skaidrs, ka astoņi Saeimas deputāti nevar pārbalsot balsošanas mašīnu ar Ināru Mūrnieci priekšgalā, bet to var izdarīt – pārbalsot var –, ja sabiedrība lielā skaitā... desmitiem tūkstoši sabiedrības locekļu nebaidās un iziet ielās.

Es jūs uz to esmu ļoti ilgi aicinājis. Jūs sākat arvien vairāk pierast, mīļotā sabiedrība, pie tā. Bet tas ir vienīgais risinājums, jo skaidrs, ka šodien budžetu... šodien vai rīt, vai parīt, vienalga, cik dienas mēs te skatīsim, skaidrs, ka to apstiprinās šādu – kas Latvijas sabiedrībai nav izdevīgs. Tas ir izdevīgs mūsu kaut kādiem stratēģiskajiem vai kādiem tur partneriem Eiropā vai vēl kaut kur.

Jums stāstīs, ka ir jāsaskaņo arī tur ar visām Eiropas komisijām, lai gan tā arī nav taisnība. Mums nav jāievēro nekāda finanšu disciplīna, mēs šobrīd varam patiesībā aizņemties priekš mūsu cilvēkiem tik, cik vajag, un darīt tā, kā to dara citās valstīs, ka vienkārši izdala cilvēkiem palīdzības līdzekļus, neko par to neprasot, nekā nepārbaudot, vienkārši palīdzot. Un tas būtu tas, kas krīzē būtu jādara. Tāpēc arī valdība vispār ir paredzēta, lai palīdzētu cilvēkiem. Šeit... neizskatās, ka šeit kāds grib palīdzēt no tās varas.

Tā ka turpiniet balsot par Kariņu, un jums nepalīdzēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Nupat publiskajā telpā parādījusies ir informācija, kur Kariņa kungs pauž viedokli, ka ierobežojumi šobrīd ir vēl vairāk jāpastiprina un atbalsta instrumenti jāpārskata.

Es domāju, ka šis ir brīdis, kad Saeimai ir jāpieņem lēmums arī par... un jādod savs viedoklis par to, kādiem ir jābūt atbalsta instrumentiem. Samazināt PVN visvairāk skartajām nozarēm ir viens no, manuprāt, efektīvākajiem veidiem, tas būtu jāpieņem. Bet bez tā es vēl vēlētos ieteikt divas lietas. Tas viens.

Otrs. Ja mēs tiešām gribam uzņēmējiem palīdzēt pēc būtības, apgrozījuma kritums un atalgojuma līmenis, ko uzņēmumi maksā saviem darbiniekiem, ir jāvērtē nevis pēdējos trīs mēnešos, kad jau bija smaga ekonomiskā situācija un smagi uzņēmējiem strādāt, bet jāņem par pamatu periods pirms pirmās kovida krīzes, vēl labāk – iepriekšējā gadā. Tad tas būtu objektīvs rādījums.

Un trešais. Ir jāatsakās no nozaru ierobežojuma, kolēģi. Pirmkārt, lai nav atbalsta instrumenti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ilgu laiku gaidot un velkot garumā atbalsta izmaksas. Bet, otrkārt, lai trāpītu tām nozarēm un tiem uzņēmumiem, kam patiešām apgrozījums krīt un kam bizness ir ierobežojumu dēļ samazinājies.

Jā, ēdināšana ir atbalstāmajās nozarēs, bet, piemēram, viens zaļumu ražotājs, kurš ēdinātājiem savu produkciju ir piegādājis, atbalstu saņemt šobrīd nevar, neskatoties uz to, ka, ēdināšanas nozarei sarūkot, arī viņiem nav biznesa noieta un faktiski liela daļa zaļumu bija jāizsviež atkritumos. Tas ir tikai viens piemērs.

Es noteikti esmu pārliecināta... bet es noteikti esmu pārliecināta, ka jūs katrs zināt kādu, kur ar šo sarakstu ir aizšauts garām.

Aicinu atbalstīt samazināto PVN ēdināšanai – tas būs arī atbalsts mūsu vietējiem pārtikas produktu ražotājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šeit, kā jau kolēģi minēja, žanrs ir tāds, ka runā tikai opozīcijas deputāti, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kad vismaz bija iespēja, nu, saukt pie kaut kādām atbildēm atbildīgās ministrijas, Finanšu ministrijas nostāja attiecībā uz tām samazinātajām... samazināto likmju piedāvājumiem bija tāda, ka tām samazinātajām likmēm nav nekādas jēgas, tikai negatīvs fiskālais efekts un ka cenu tās likmes neietekmē, patēriņu neietekmē, nozaru attīstību neietekmē un tā tālāk.

Es te jums, kolēģi, nocitēšu finanšu ministru Jāni Reiru. Citēju: "Ja mēs samazināsim PVN likmi, tas nekādā ziņā neatspoguļosies cenā, tātad tā daļa, kas neienāks valsts budžetā, nonāk šo īpašnieku peļņā."

Un tagad, kolēģi, ir, nu, īpaši tāda... amizanti lasīt. Tagad Finanšu ministrija šodien publicē, tā teikt, visus tos slavinošos rakstus par nākamā gada budžetu, un te... Tā raksta no Finanšu ministrijas: "Budžets. Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi – saglabāta PVN samazinātā piecu procentu likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem." Un izrādās, ka pēc Finanšu ministrijas teiktā tā veicinās to patēriņu, ka tā samazinās ēnu ekonomiku, ka tā palielinās uzņēmēju konkurētspēju un ka tā palielinās arī nozaru attīstību.

Nu tad sanāk, ka mums Finanšu ministrija kā tāds pasūtījumu galds: kā atbildēs – tas viss ir atkarīgs no tā, kurš jautā. Ja uzdevumu uzdod valdība, tad samazinātā PVN likme gan patēriņu veicinās – tas, protams, var notikt tikai tad, ja samazinās cenas, savādāk patēriņš nekādā veidā netiks veicināts –, gan tas palielinās uzņēmēju konkurētspēju un nozaru attīstību un tā tālāk. Bet, ja priekšlikums nāk no opozīcijas, tad, nē, tas nekādā gadījumā neveicinās ne patēriņu, ne nozaru attīstību – absolūti neko.

Un tad jautājums, kolēģi: nu, kāda ir tā kredibilitāte vispār tad valdībai un Finanšu ministrijai tai skaitā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es turpināšu iesākto. Kolēģi, ja ir ziņas par to, ka ārkārtas situācija turpināsies, būs papildu ierobežojumi, tad, lai kaut kādā veidā mēs cerētu, ka būs arī kaut kādi budžeta ienākumi no šiem ēdināšanas uzņēmumiem, viennozīmīgi šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo gluži vienkārši notiks absolūti pretējais – tie, kas vēl kaut kā izdzīvo šajos apstākļos... tie tiks vēl vairāk novājināti ar jauniem ierobežojumiem, jo kaut kāda veida atbalsta mehānismi tik ātri līdz šiem uzņēmējiem nenonāks, tie nonāks tikai pie lielajiem. Bet, jo tu esi mazāks, jo tev šo atbalsta mehānismu sasniegt būs grūtāk.

Un otrā lieta ir tas, ka šie uzņēmēji šo sankciju – nu, sauksim to par ierobežojumu ieviešanu – dēļ nonāks gluži vienkārši ļoti sarežģītos apstākļos un būs spiesti virzīties ēnu ekonomikā līdzīgi kā... augļiem un dārzeņiem. Tātad, samazinot PVN šiem uzņēmējiem, samazinās arī ēnu ekonomika. Šajā gadījumā, atstājot spēkā esošo, ēnu ekonomika tikai palielināsies. Un tā būs, kolēģi, jūsu atbildība par to, ka šādā situācijā mēs būsim iedzinuši šobrīd tiešām godprātīgus uzņēmējus, kas ilgus gadus ir... Un tiešām prieks redzēt, kā ēdināšanas nozare nāk ārā no ēnu ekonomikas, kur tā tomēr ilgu laiku bija... Šobrīd tā ar vieglu roku tiks ieslaucīta atpakaļ.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, jo īpaši – pēc tām ziņām, kas šobrīd ir izskanējušas, ka šie ierobežojumi vēl vairāk var tikt pastiprināti un būs turpmāk. Kaut vai uz termiņu, bet šie atvieglojumi ir vajadzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis – 5. – priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Tātad 6. priekšlikums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Paldies.

6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava un Jalinskas priekšlikums. Paredz samazināt... Samazināto PVN likmi "piecu procentu apmērā piemēro tādu produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie skābpiena produkti bez piedevām, piens, svaiga vai atdzesēta gaļa un zivis un olas čaumalās". Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, jā, patiesi, šis priekšlikums paredz samazinātā pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu tādām pirmās nepieciešamības preču grupām kā svaiga gaļa, svaigas zivis, piena produkti un olas.

Un lai jums nešķistu, ka tas ir tāds populistisks opozīcijas priekšlikums (jo šie ir ZZS priekšlikumi, arī vairāki citi deputāti ir sagatavojuši līdzīgu piedāvājumu), tad es jums atgādināšu, ka Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir tāds punkts ar 70. numuru. Un tieši tas paredz, ka valdība izvērtēs iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli tieši šīm produktu grupām.

Diemžēl divi gadi ir pagājuši un šādu izvērtējumu mēs vismaz publiski nekur vēl neesam redzējuši, un es domāju, ka tas ir labs pamudinājums arī mums, opozīcijai, gan atgādināt par šo solījumu, gan arī piedāvāt šo kā tādu risinājumu šobrīd, krīzes laikā, kad nodokļu samazināšana varētu patiesi vairākus labumus dot, tai skaitā tas būtu atbalsts sociāli jutīgākajām, sociāli mazāk aizsargātajām grupām.

Kādēļ? Nu, tādēļ, ka pievienotās vērtības nodoklis tieši pirmās nepieciešamības produktiem un precēm patiešām ir uzskatāms kā regresīvs nodoklis, jo cilvēkiem, kam ir mazs ienākumu līmenis, pārtikas produktu, pirmās nepieciešamības pārtikas produktu, īpatsvars viņu patēriņa grozā veido daudz lielāku īpatsvaru nekā turīgo cilvēku patēriņa grozā.

Šīs produktu grupas gan, jāatzīst, ir tādas, kurām nav pārāk liela patēriņa elastība, un nevar rēķināties ar to, ka strauji pieaugs iedzīvotāju patēriņš, ja mazināsies produktu cenas, izņemot zivis. Jo zivis (var redzēt no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un citu pētnieku analīzes, kas ir sagatavota)... Strauji palielinoties cenām (un zivīm tiešām pēdējo gadu laikā ir pieaugušas cenas), patēriņš ir krities. Pārējiem produktiem tas ir plus mīnus stabils, bet bez tā, ka mēs šādā veidā, samazinot pievienotās vērtības nodokli, atbalstītu sociāli jutīgākās grupas, būtu vēl viens papildu efekts ēnu ekonomikas mazināšanai.

Un jāsaka, ka gaļas un zivju produktu grupās tā ir ārkārtīgi liela. Nu, tās aplēses ir apmēram 20 procentu apmērā. Analīze rāda: ja šo pievienotās vērtības nodokli samazinātu, tad ēnu ekonomikas īpatsvaru varētu samazināt līdz apmēram pieciem procentiem. Nu, pozitīvs efekts arī godīgas konkurences nodrošināšanai, atbalstot tos uzņēmējus, kas nekrāpjas, kas mēģina strādāt godīgi, maksāt visus nodokļus un kuriem jākonkurē ar tiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Piena produktiem ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieci procenti, tāpat kā olām, bet arī šajās jomās aplēses ir tādas, ka ēnu ekonomiku varētu samazināt.

Šo pievienotās vērtības nodokli mazinot, protams, būtu nepieciešams arī vienoties ar lielajiem tirgotājiem, līdzīgi kāda pieredze bija valdībai, ieviešot samazināto PVN vietējiem augļiem, dārzeņiem, ogām.

Tika panākta džentlmeņu vienošanās, ka patiešām cenas tiks mazinātas atbilstoši nodokļu likmes izmaiņām, tādā veidā nevis papildu peļņu nodrošinot tirgotājiem, kas nebūt nav mūsu uzdevums, bet ļaujot ietaupīt patērētājam. Un aplēses ir: ja patiešām to izdotos izdarīt, tad 80 procenti no ietaupītajiem līdzekļiem jebkurā gadījumā tiktu iztērēti, pērkot produktus un pakalpojumus ar pilno pievienotās vērtības nodokļa likmi, tādā veidā arī atgriezenisko efektu nodrošinot valsts budžetā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Brīnos patiešām, ka valdība nav nākusi pati ar šādu risinājumu vai vismaz sniegusi publisku analīzi, kādēļ to nedarīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Es piedāvāju kolēģiem paskatīties uz šo priekšlikumu caur prizmu, cik cilvēkus varētu skart šis priekšlikums, kas ir labvēlīgs un varētu ļaut cilvēkiem vairāk iegādāties šāda veida produktus, ņemot vērā valdības piedāvāto nodokļu reformu šajā budžeta pakotnē, jo saskaņā ar datiem, kas ir pievienoti budžeta pakotnei, ir redzams, ka 32 492 cilvēki... Tiek plānots, ka viņi no minimālā obligātā maksājuma ieviešanas sistēmas izveidošanas pāries algotā darbā, un puse no 92 536 nodokļu maksātājiem, ja mēs atņemsim tos 32... tas ir apmēram 40 tūkstoši cilvēku... nav vismaz informācijas, kāda režīma un kādus darba ienākumus viņi saņems pēc nodokļu reformas, tad es pieņemu, ka šo cilvēku skaits varētu palielināt vai nu maznodrošināto, vai trūcīgo cilvēku skaitu.

Vēl. Nodokļu reforma skars arī 80 938 nodokļu maksātājus, kas darbojas pašlaik mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Nodokļu pakotnes pārmaiņas šajā budžeta paketē, kas tiks ieviestas... Ir pieņemts, ka 32 059 cilvēki nevarēs saņemt attiecīgi... negūs ienākumus šajā režīmā.

Ir arī vēl būtiski paskatīties uz to, kādu trūcīgo personu skaitu plāno Labklājības ministrija. Un mēs redzam, ka nākamgad Labklājības ministrija ir ieplānojusi, ka 64 667... trūcīgo personu skaits būs. Un attiecīgi garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēmušo personu skaits ir plānots saskaņā ar Labklājības ministriju – 26 759 cilvēki. Un visa šo cilvēku kategorija attiecas uz tiem, kas atrodas riska grupā un kas saņem minimālos vai zem minimālos... likmju ienākumus, un tieši viņi ir tie, kas patērē šos produktus, un tieši viņi ir tie, uz ko šis priekšlikums... ko varētu ietekmēt pozitīvi, nodrošināt viņiem minimālo atbalstu produktu veidā, nodrošinot līdzekļus.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis kovida smagais laiks patiesībā, ja mums būtu gudra valdība, varētu tikt izmantots kā iespēju laiks, lai atbalstītu savus uzņēmējus, savus ražotājus, visus Latvijas nodokļu maksātājus un palīdzētu visiem iziet ārā no ēnu ekonomikas.

Gudra valdība noteikti nepieļautu tādas kļūdas kā šī valdība, ja mēs skatāmies uz piemēru, kur valdība aizliedz darboties noteiktai skaistumkopšanas sfērai, ļoti labi apzinoties to, ka būs tādi cilvēki, kuri, lai izdzīvotu, lai nenomirtu badā, tāpat turpinās sniegt savus pakalpojumus pastāvīgajiem klientiem, un jūs nekādi viņus neizķersiet.

Tāpēc, ja mēs runājam par pārtikas nozari, arī šis jautājums varētu tikt atrisināts, pateicoties... nu, var teikt, pateicoties kovida situācijai. Ja mēs nosakām... jūs noteicāt paši, jā, ka šis budžets ir ēnu ekonomikas apkarošanas budžets, par ko, protams, galīgi neliecina jūsu pēdējā laika lēmumi, tad arī pie šī budžeta ļoti labi piestāvētu samazinātais PVN ne tikai restorāniem un tūrisma pakalpojumiem, bet arī pārtikai, pirmās nepieciešamības pārtikai, jo mēs, opozīcija, esam to, man liekas, jau vairākas reizes uzsvēruši arī debatēs – par to, ka šis priekšlikums nosaka ļoti būtisku cīņu pret ēnu ekonomiku atsevišķās pārtikas ražošanas nozarēs.

Un šajā gadījumā mums šī būtu lieliska iespēja sakārtot gaļas tirgu, olu ražošanas tirgu un pārējos jautājumus, kuros mums joprojām ir manāma ēnu ekonomika. Līdzīgi mēs varētu to sakārtot, kā mēs sakārtojām augļu un dārzeņu sfēru.

Pretēji tam, ka Finanšu ministrija ļoti stipri pretojās – nesaprotamu iemeslu dēļ tiešām cīnījās pret –, mēs redzam, ka Finanšu ministrija ir mainījusi savas domas un arī budžetā ir paslavējusi pati sevi par to, ka beidzot ir piekāpusies Zemkopības ministrijai un opozīcijas spiedienam. Tāpēc arī šajā jomā mēs būtu panākuši būtisku pieaugumu gan darbaspēka nodoklī, gan arī PVN maksātāju skaitā. Mēs varētu šo defektu, ja tā var nosaukt, – kovida situāciju – pārvērst par efektu un iziet no krīzes daudz stiprāki un godīgāki. Bet jūs jau, godātie koalīcijas kolēģi, tā neprotat.

Es aicinu jūs atbalstīt un arī turēt vēlētājiem dotos solījumus – īpaši tos kolēģus no koalīcijas, kuri ir solījuši saviem vēlētājiem pirms ievēlēšanas Saeimā, – samazināt PVN pamatpārtikai. Mēs zinām, ka tādi starp jums ir.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. – deputāta Dombrovska priekšlikums. Paredz samazināto PVN likmi 5 procentu apmērā piemērot sabiedriskajai ēdināšanai. Komisijā 7. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Kā jums zināms, valdība pieņēma lēmumu faktiski aizvērt sabiedriskās ēdināšanas nozari, ļaujot dot ēdienus tikai līdzņemšanai.

Skaidrs, ka tas nozīmē, ka pieprasījums pēc sabiedriskās nozares... sabiedriskās ēdināšanas nozares pakalpojumiem tika ļoti krasi samazināts. Un jautājums, protams, ir par to, cik daudzi cilvēki pazaudēs darbu, ienākumus vai cik daudzi uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas un tā tālāk vispār spēs izdzīvot.

Valdība nav piedāvājusi faktiski nekādu risinājumu, nekādu politiku tam, lai... kā vispār sniegt atbalstu šai nozarei. Skaidrs, ka, ja mēs piemērojam samazināto PVN likmi nozarei, tad šī samazinātā PVN likme samazinās arī cenu un šī samazinātā cena palielinās pieprasījumu pēc šīs nozares pakalpojumiem, šādi vismaz ļaujot vairākiem no šīs nozares izdzīvot.

Valdības politika diemžēl šobrīd, kolēģi, ir tāda, ka pēc būtības mēs maksimāli sargājam publisko sektoru, mēs maksimāli sargājam ierēdņus, savukārt privātā sektora uzņēmēji katrs ir pats par sevi.

Šeit, kolēģi, es jums gribētu arī parādīt... Pirms kāda laika, pirms diviem gadiem, ir tāda vēstule... Es jums nolasīšu. Šī vēstule ir adresēta Latvijas Restorānu biedrības prezidentam Jānim Jenzim. "Labdien, Jenža kungs! Atsaucoties uz Jūsu 2018. gada 21. septembra vēstuli partiju apvienībai Jaunā VIENOTĪBA izteikt viedokli attiecībā uz..." Kolēģi, vai varat, lūdzu... Paldies. "... Latvijas Restorānu biedrības iniciatīvu, informējam, ka konceptuāli atbalstām ierosinājumu par 5 procentu samazinātās PVN likmes piemērošanu restorānu nozarē. Ar cieņu Arvils Ašeradens, partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs"

Tātad šāda vēstule, kolēģi, kas datēta ar 2018. gada 3. oktobri, tika nosūtīta Latvijas Restorānu biedrībai. Un šāda vēstule – tā nav tikai no Jaunās VIENOTĪBAS. Es domāju, ka katrai šeit, Saeimā, pārstāvētajai partijai ir šāda vēstule, kura dažas dienas pirms vēlēšanām tika nosūtīta Latvijas Restorānu biedrībai, ka konceptuāli piekrīt samazinātajai PVN likmei 5 procentu apmērā. Un tas bija pirms kovida krīzes, pirms jebkādas ārkārtējās situācijas.

Nu, šeit, protams, atkal retorisks jautājums par tiem vārdiem un darbiem, par vārda turēšanu. Un šeit, kolēģi, ir vērts uzdot jautājumu vai paanalizēt, kā tad šī valdība pieņem lēmumus.

Faktiski mēs redzam, ka tas, kas notiek, ir tas, ka tie lēmumi par atbalstu vienai vai otrai nozarei ir pieņemti nevis pēc būtības, analizējot visus "par" un "pret" par šā atbalsta sniegšanu, kas notiks ar nozari bez atbalsta, ar atbalstu, bet lēmumi tiek pieņemti, vadoties no tāda politiska feodālisma, proti, no tā, kurš politiskais spēlētājs, kurš ministrs pārstāv partiju, politisko partiju, kura šobrīd ir favorītos, ir samērā spēcīga vai ne...

Nu, divi klasiski piemēri, kolēģi, ir tas, ka mums ir Zemkopības ministrija, kas, mēs zinām, ir Nacionālās apvienības pārraudzībā, tā prasa samazinātās PVN likmes saviem augļiem un tā tālāk. Un šāda likme tiek piešķirta, neskatoties uz visiem negatīvajiem fiskālajiem efektiem, un Finanšu ministrija slavē šo samazināto likmi, ka tas... gan lielāks pieprasījums būs, gan nozares attīstība un tā tālāk. Un tad mums ir Ekonomikas ministrija... KPV LV. Nu, acīmredzot nevienu neinteresē, kas tālāk notiks ar KPV LV – vai tam ministram izdosies vai neizdosies ieviest samazinātās likmes.

Es, kolēģi, esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja mēs mainītu tās ministrijas vietām, ja mums KPV LV atbildētu par Zemkopības ministriju un Nacionālā apvienība – par Ekonomikas ministriju, tad mums šodien būtu samazinātais PVN viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai, bet samazinātā PVN augļiem mums nebūtu. Un Finanšu ministrija tāpat mums stāstītu par to, cik forši, ka mums ir šī samazinātā PVN likme viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai un ka ogām un augļiem – tas ir absolūti sliktākais, kas varētu notikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Iekšējā konkurence starp valdību veidojošajiem ministriem diemžēl patiesi reflektējas uz nozarēm. Un ļoti patiesībā bēdīgs ir fakts, ka tieši viena no visvairāk kovida krīzes rezultātā skartajām nozarēm, kura cieš ļoti būtiskus zaudējumus... Iespējams, ļoti daudzi uzņēmumi šajā jomā vairāk nepastāvēs pēc ekonomikas krīzes... atkopšanās. Ir daļēji... vai praktiski arī netiek nodrošināta pietiekoši kvalitatīva pārstāvniecība un pietiekoši kvalitatīvu priekšlikumu esība, sargājot un atbalstot šajā nozarē strādājošos uzņēmumus.

Es arī pievienojos kolēģa argumentācijai par to, ka Ekonomikas ministrija nav... Tā ir reaģējoša nevis proaktīvi, veidojoša politiku šajā jomā... To jūt uzņēmumi, to uzņēmēji arī pasaka, uzstājoties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, viņi stāsta, viņi paskaidro, ar kādām problēmsituācijām viņi saskaras, ka viņi atrodas uz maksātnespējas sliekšņa.

Taču nekādus jūtamus instrumentus viņi pagaidām vēl aizvien nesaņem un, visticamāk, arī tuvākajā laikā nesaņems, jo, reaģējot un saskaņojot priekšlikumus ar Eiropas Savienību, mēs redzam, ka tas atbalsts varētu būt pieejams tikai nākamgad. Bet tas ir ļoti svarīgi patiesībā pašlaik cilvēkiem, kas atrodas vai nu dīkstāvē, vai ir spiesti meklēt citus darba ienākumus.

Manuprāt, ir svarīgi apzināties, ka šī nozare savulaik nodrošināja ļoti jūtamu nodokļu ienākumu plūsmu budžetā. Un tieši šajā brīdī, kad viņiem ir nepieciešams atbalsts no valsts puses, no politikas veidotāju puses... ir nozīmīgi...

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, paredzot samazināt PVN likmi šajā jomā strādājošajiem, it īpaši ņemot vērā arī to faktu, ka pavisam nesen, kolēģi, mēs esam atbalstījuši papildu 10 miljonu ienākumus budžetā no pievienotās vērtības nodokļa, ieviešot elektroniskajās platformās realizācijas sistēmas kontroli un pasakot, ka pirkumi interneta vietnēs no pirmā eiro attiecīgi tiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Manuprāt, būtu pozitīvi, ja šajā brīdī mēs atbalstītu mūsu vietējos uzņēmumus ar šādu pasākumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šodien jūsu uzmanībai piedāvāti daudz dažādi priekšlikumi par PVN samazināšanu – gan 12 procenti, gan 5 procenti. Jūs varat izvēlēties vienu vai otru, jo diskusijas bija gan par 5 procentu, gan par 12 procentu PVN atkarībā no situācijas.

Ekonomikas ministrija visu laiku bija atbalstījusi šo samazināto PVN, un tikai viens tāds neliels faktors bija tas, kas traucēja šo ideju īstenot, – Finanšu ministrija. Tad līdz ar to droši vien te jāpiekrīt ir Kaimiņa kunga sacītajam, ko viņš teica, vēl 12. Saeimā esot, kad viņš pulcēja daudzus cilvēkus aiz sevis, – Reirs ir komunists!

Un droši vien mēs nevaram nepiekrist tam, ka lielākais ļaunums faktiski šajā valdībā varētu slēpties Finanšu ministrijā, jo, lai kā necenstos ministri, lai kā necenstos varbūt Labklājības ministrija, lai kā necenstos Ekonomikas ministrija, viņiem vienmēr priekšā ir siena – Finanšu ministrijas atzinums.

Šeit jau man jāsaka tā, ka tad, kad mēs arī pavasarī atbalstījām ekonomikas ministru viņa amatā un cerējām uz pozitīvām pārmaiņām, nu, mums pat prātā nevarēja ienākt tas, ka patiesībā liela daļa valdības ministru ir tikai figūras, kurām ir atļauts konkrēts laukums... staigāt pa konkrētu laukumu. Viņiem nav tiesību piepildīt savas politiskās iniciatīvas, cīnīties un izcīnīt savu priekšlikumu līdz galam, lai saņemtu panākumus, lai pasargātu tās nozares, par kurām viņiem ir jārūpējas.

Diemžēl, kā mēs redzam, viss atduras pret Reiru un Reirs ir tas, kas visu sabojā, kas visu vienmēr... nu, kas ir noteicējs visiem šiem... visām iniciatīvām, lai tās... teiksim, visu iniciatīvu nomiršanai.

Līdz ar to man ir ļoti žēl redzēt, ka ir diezgan vāji pārstāvētas uzņēmēju intereses valdībā. Varbūt kaut kas mainīsies ar laiku. Mums bija cerība pavasarī, diemžēl šī cerība noplaka. Nu, atkal Reirs... Nu, Reirs visu nosaka, diemžēl tā ir.

Tāpēc... nu, mēs varam aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs turpināsim cīnīties par šiem priekšlikumiem arī tālāk.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mani vienmēr ir ļoti interesējis, ko budžeta pieņemšanas laikā dara koalīcijas deputāti. Nu, viņiem droši vien ļoti garlaicīga darbadiena ir – visu dienu jāsēž...

Bet nu – atbilde manai kolēģei dārgajai Jūlijai Stepaņenko kundzei par lielāko ļaunumu valdībā. Stepaņenko kundze, mana ļoti labā kolēģe, lielāko ļaunumu parasti pieļauj tie labie cilvēki. Nu, tātad šī valdība, piemēram... Šīs valdības nebūtu, ja nebūtu labā cilvēka – Kaimiņa. Šāda likuma nebūtu, ja nebūtu labo cilvēku...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Gobzema kungs!

A. Gobzems. Jā, jā, jā. Tas ir par sabiedrisko...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu...!

A. Gobzems. Tas ir par PVN samazināšanu ēdināšanai. Es līdz tam vienkārši...

Sēdes vadītāja. Neko vēl neesam par to dzirdējuši. Runājiet, lūdzu, par...!

A. Gobzems. Bet tāpēc arī klausieties, Mūrnieces kundze! Jūs taču mani pārtraucāt pusteikumā. Man ir jānonāk līdz...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, man nav katrā teikumā jāiestarpina vārdi "sabiedriskā ēdināšana". Es nonākšu līdz tam saturam tādā veidā, ka man ir vienkārši teikuma konstrukcija...

Un tā tas ir ar visiem jautājumiem! Mūrnieces kundze mani pārtrauca, bet es mēģināšu restaurēt to domu, ar ko es gribēju pabeigt jautājumu par PVN samazināšanu ēdināšanai. Proti, vienmēr lielāko ļaunumu vai ļaunumu kā tādu pieļauj labi cilvēki. Tātad PVN nesamazina ēdināšanai, tāpēc ka to pieļauj labi cilvēki – labi cilvēki, kas neprotestē, labi cilvēki, kas pieļauj attiecīgus ministrus tādos amatos; kas ir kūtri, bailīgi un tā tālāk.

Mēs, protams, varam no rīta līdz vakaram lamāt valdību, bet – pierādījums jau ir tam! – tas neko nemainīs. Šai valdībai, kas varbūt kaut kādā daļā reprezentē gan labo, gan ļauno... grūti pateikt... Tā problēma ir tā, ka šādu valdību un šādu attieksmi pret sabiedrisko ēdināšanu vai pret jebkuru citu jomu – restorāni, viesnīcas, invalīdi – pieļauj labi cilvēki.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 8. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz samazināto likmi piemērot tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie skābpiena produkti bez piedevām, piens, maize, svaiga gaļa un olas. Līdzīgi kā iepriekšējais... kā Danas Reiznieces-Ozolas un citu kolēģu... Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, ar nelielu atšķirību no mana iepriekšējā... kolēģa iesniegtā priekšlikuma... šis priekšlikums nosaka samazināto PVN likmi īpaši produktiem ar samazinātu derīguma termiņu. Tātad tas būtu piens bez piedevām, skābpiena produkti bez piedevām, nevis jogurti, kas varētu, teiksim, ilgi stāvēt... ārvalstu importētie visi tie... visas tās preces... nē... vietējais ražojums... tādā veidā viltīgi apejot šo aizliegumu veikt, noteikt preferences tikai Latvijas ražojumiem. Tātad samazinātais derīguma termiņš jogurtiem, pienam... maize bez piedevām un gaļa, un olas. Tātad zivis šajā priekšlikumā pagaidām nav ietvertas. Bet kas ir ļoti svarīgi – tas, atkal atkārtošu, ir atbalsts vietējiem ražotājiem, tieši vietējiem, tas ir mērķēts uz vietējo preci, lai, nu, tādā interesantā veidā varētu izvairīties no samazinātā PVN piemērošanas... varbūt ārvalstu produkcijai, kura ilgāk stāv veikalu plauktos, – tas ir piens ar to pagarināto termiņu, jogurti ar lielu cukura daudzumu, kuri ir, manuprāt, ne mazāk kaitīgi kā, piemēram, cukura... tie dzērieni, kurus nesen koalīcijas kolēģi izdzina ārā no šīs komforta zonas. Un līdzīgi kā, piemēram, Polijā, kur ir vairākas, teiksim, produktu grupas ar samazināto PVN, kur tiešām arī noteiktas preferences tādiem produktiem, kuri ir pirmās nepieciešamības preces... un kur... vairāk ir mērķēti uz Polijas ražotajām precēm.

Tāpēc mēs turpināsim savu cīņu, mēs noteikti šos priekšlikumus sniegsim vēl un vēl. Un mēs zinām, ka arī Zemkopības ministrija jau gadiem ilgi ir strādājusi pie šīs... pie šī priekšlikuma, un agri vai vēlu šāds priekšlikums būs jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, sabiedrība! Man šis brīnišķīgais manas kolēģes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums šķiet atbalstāms pilnībā. Taču es nezinu, vai es varēšu pabeigt savu runu, jo droši vien bargā kundze Ināra Mūrniece mani pārtrauks kārtējo reizi: "Ne par tēmu!"

Bet priekšlikuma saturs ir tieši tāds pats kā visiem pārējiem budžeta priekšlikumiem.

Ja mēs runājam par nodokļiem, – šī vara, kamēr jūs, labie cilvēki, pieļaujat to, tikai pacels jums nodokļus, viņi tos nesamazinās nevienā pozīcijā. Priekšlikums ir par nodokļu samazināšanu, bet tas nekad nenotiks, tāpēc ka jūs baidāties protestēt, mīļotie cilvēki! Jums ir jāprotestē arī attiecībā uz šo Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, jāatbalsta, jāiet ielās; jāprotestē arī pret to, ka Mūrnieces kundze visu laiku mani pārtrauc, lai gan es runāju par tematu, pieklājīgi.

Sēdes vadītāja. Domu apmaiņa par sēdes vadību nav pieļaujama.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Hallo! Kolēģi! Tas, kas, manuprāt, ir jāsaprot, – ka ekonomikā daudzas lietas ir saistītas.

Viens piemērs. Tas, kas ietekmē arī vietējos pārtikas ražotājus, ir fakts, ka šobrīd ar likumu ir ierobežota sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana. Tas nav tā, ka grūtības strādāt ir tikai restorāniem un kafejnīcām, tas nozīmē, ka līdzi pavelkas ļoti daudzas jomas, tātad arī vietējie pārtikas ražotāji.

Manuprāt, šis ir papildu apsvērums, kas jāņem vērā tad, kad mēs balsosim par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, – ka tas ir ne tikai atbalsts mazāk turīgajai sabiedrības daļai (nu, kā tāds savā ziņā nevienlīdzības mazināšanas veids), bet arī atbalsts vietējiem ražotājiem – tiem, kam jau tā ir mazāks (šobrīd arī tādēļ, ka ēdināšanas bizness ir ierobežots) pasūtījumu apjoms un noieta tirgus.

Kolēģi! Ja jūs neesat gatavi šobrīd šo priekšlikumu atbalstīt kā vispārēju normu, ir iespējams noteikt ierobežojumu laikā (līdzīgi kā tas tika darīts saistībā ar augļiem, dārzeņiem un ogām), pārejas noteikumos paredzot, piemēram, trīs gadu periodu, nosakot arī kritērijus. Es esmu pārliecināta, ka arī pati nozare palīdzētu jums tos noteikt, bet divi, kas būtu vērā ņemami, īpaši nākamajos divos gados, kad varbūt nedaudz jau būsim izgājuši no krīzes, ir šie – pamatproduktu apgrozījuma pieaugums un vidējā atalgojuma pieaugums nozarē. Nu, tas liecinātu arī par ēnu ekonomikas mazināšanu.

Es domāju, ka tas būtu prātīgs lēmums. Šobrīd šādus pasākumus veikt – tas, kā es jau teicu, būtu atbalsts ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ražotājiem. Jo vairāk jūs izmantosiet šādus vienkārši administrējamus atbalsta mehānismus, jo mazāk jums būs galva jālauza saistībā ar dīkstāves pabalstiem un citiem grūtāk administrējamiem, ar Eiropas Komisiju saskaņojamiem atbalsta instrumentiem.

Par augļiem, dārzeņiem un ogām jāteic, ka samazinātās PVN likmes ieviešanas pieredze rāda, ka arī fiskālais efekts nebūt nav tāds, kā Finanšu ministrija plāno. Pat labajos laikos varēja redzēt, ka pie samazinātas likmes, vismaz pirmajos gados, bija pat pozitīva ietekme, pēc tam tai pakāpeniski nostabilizējoties. Tas ir arī normāli, jo, ja nozarē ir milzīga ēnu ekonomika, pirmajā gadā... pirmajos gados var lielāku ietaupījumu vai, pareizāk sakot, pozitīvu efektu gūt nekā pēc tam.

Līdzīgi varētu būt arī šajās jomās, bet jebkurā gadījumā, pat ja Finanšu ministrijai ir kādi apsvērumi fiskālās ietekmes dēļ, jāņem vērā, ka tiešām krīzes laikā nebūt nebūtu pārāk lieli... ņemot vērā, ka tāpat jau šobrīd nodokļu ieņēmumu kritums ir redzams un prognozējams.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, vērtējot to kā tādu plašāku atbalstu, atbalsta pasākumu kopumu – kā atbalstu ne tikai iedzīvotājiem, bet arī vietējiem ražotājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Debatējot par Jūlijas Stepaņenko brīnišķīgo priekšlikumu, man ir jāsaka, ka kāds netur spriedzi un tas neesmu es, Mūrnieces kundze.

Šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo... tāpēc ka... pareizi Dana Reizniece-Ozola teica, ka tas palīdz vietējiem ražotājiem. Un arī jums, Mūrnieces kundze, kā nacionāli noskaņotai Saeimas priekšsēdētājai (par tādu jūs vismaz sevi uzskatāt) būtu jābalso "par" šo priekšlikumu, bet jūs balsosiet "pret" šo priekšlikumu un atslēgsiet droši vien man atkal mikrofonu.

Un tāpēc arī visiem piegādātājiem, kas piegādā pienu, olas, maizi un visus pārējos produktus, – arī tiem ir jāceļas kājās un jāiet ielās. Jāiet ielās un jāaizstāv savas tiesības pret šo varu, kas nepalīdz cilvēkiem. Tas ir vienīgais risinājums, cita risinājuma nebūs, brīnumi nenotiks. Šī vara nekad nerūpēsies par cilvēkiem, nekad nesamazinās PVN, nekad nepalīdzēs tiem, kas ir nonākuši trūkumā. Nepalīdzēs vietējiem uzņēmējiem, nepalīdzēs vietējiem ražotājiem, nepalīdzēs vietējiem pārtikas tirgotājiem un tā tālāk. Tas nekad nenotiks.

Mīļie cilvēki, ar činkstēšanu dīvānos nebūs līdzēts, šī vara ir jāpadzen. To mēs... jau gadu diskutējam. Mācieties iet ielās! Tas ir vienīgais risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 8. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 9. – deputātes Sprūdes priekšlikums. Identisks 8. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

M. Šteins. 10. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava un Jalinskas priekšlikums, kas paredz samazināto PVN likmi 5 procentu apmērā piemērot grāmatu izdošanai, tātad arī e-grāmatām. Komisijā 10. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis diemžēl ir viens no tiem priekšlikumiem, kurš ne tikai netika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet par kuru nenotika arī diskusija pēc būtības. Tika dots vārds nozares pārstāvjiem, opozīcijai, bet neviens no koalīcijas pārstāvjiem tā arī neatbildēja, kādēļ 2019. gadā nozarei solītais nodokļa samazinājums, ieviešot pievienotās vērtības nodokļa likmi 5 procentu apmērā (tāda bija spēkā līdz 2008. gadam, un acīmredzot krīzes dēļ likme tika palielināta), netiek īstenots dzīvē, visu laiku meklējot kādas atrunas... atrunas, ka tas nav šībrīža aktuālais jautājums. Vēl pēdējā no vēstulēm no... Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas kopīgi sagatavotajā... nozarei, tika, nu, kā lai saka... bumba iesperta garajā zālē, sakot, ka tas noteikti būs nodokļu reformas jautājums.

Nu, šobrīd mēs redzam, ka uz nākamo gadu tiek būtiski mainīti nodokļi, bet, tā kā valdība to nesauc par reformu, tad gaidiet vien, nozare, kad būs īstā reforma.

Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka nebūs nekādas vēl papildu reformas... nodokļu reformas, kurā arī grāmatu nozare varētu sagaidīt sev samazināto pievienotās vērtības nodokli.

2019. gadā kultūras nozare pati piedāvāja pasākumus, kas varētu pozitīvi ietekmēt valsts budžeta ieņēmumus, minot, ka samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme varētu nodrošināt lielāku atalgojuma pieaugumu grāmatniecības nozarē nodarbinātajiem; bija runa par 10 procentiem tolaik. Šobrīd, krīzes laikā, prasīt tādu pieaugumu... tāda prasība – tas, protams, būtu diezgan riskanti, tas nebūtu attaisnojams, bet katrā ziņā tas ir labas gribas vēstījums no pašas nozares. Grāmatu autoriem un tulkotājiem tiktu nodrošināts taisnīgs izmaksātās autoratlīdzības apmērs.

Es domāju, ka šajā situācijā, kad valdība plāno arī būtiski pieaudzēt autoratlīdzības nodokļa maksājumus... ja vismaz pašai nozarei atstātu vairāk līdzekļu, tad būtu arī resursi, no kā samaksāt sociālās iemaksas un lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes autoratlīdzības līgumu slēdzējiem. Tas ir vēl viens papildu arguments, kādēļ šis, manuprāt, ir būtisks priekšlikums.

Nozare arī pati piedāvāja piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotajās programmās, tādās kā lasīšanas veicināšanas programma, nodrošinot daļu no finansējuma, kas nepieciešams grāmatu sagādei, un minēti arī daudzi citi pasākumi.

Un interesanti, ka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Zakatistova kungs šajā sanāksmē minēja tādu faktoru, ka ne jau nu fiskālā ietekme būs par pamatu lēmuma pieņemšanai par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes – 5 procentu apmērā – ieviešanu. Interesanti gan būtu dzirdēt, kādi tad ir tie apsvērumi, kurus ņem vērā Finanšu ministrija un koalīcijas partneri šobrīd, par šo jautājumu lemjot.

Nav glīta tā atrakstīšanās, kas no Kultūras ministrijas... kas faktiski valdības vārdā pauž viedokli, nozarei sakot, ka, jā, lasītprasme, kvalitatīva literatūra ir svarīgs nacionālās drošības, pašapziņas un vēl dažādu epitetu jautājums, un tad seko "bet" – tad ir dažādu veidu iemesli, kādēļ netiek nodokļa likme samazināta.

Vēl viens faktors (es ceru, ka to jūs arī saklausījāt, kolēģi, tie, kas bijāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī labosiet šo lietu) ir tas, ko Kilblokas kundze minēja, – ka Kultūras ministrijas vēstulē ir minēts, ka samazinātais pievienotās vērtības nodoklis šobrīd tiek piemērots elektroniskajām grāmatām un izdevumiem. Tā nav patiesība. Šobrīd, lai iegādātos elektroniskās grāmatas un tās lejuplādētu, ir jāmaksā pilna nodokļa likme, kas faktiski ir visaugstākā Eiropas Savienības valstīs. Un, zinot, ka šobrīd gan mācību materiālus, gan citas grāmatas aizvien biežāk cilvēki izmanto elektroniskajā vidē, protams, šī būtu viena joma, kas ir jāsakārto. Tāpēc šis priekšlikums ir – gan drukātajām grāmatām, gan elektroniskajām grāmatām... Bet tikpat labi varētu dalīt – vismaz vienā jomā šo samazināto likmi ieviest.

Vismaz pašas valdības vārdā neizplatīt nepareizu informāciju!

Šis priekšlikums... Šobrīd ir runa par terminētu..., bet patiesībā tas noteikti būtu apsvēršanas vērts kā pastāvīga norma.

Aicinu balsot "par", atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis ir, manuprāt, ļoti būtisks piedāvājums un priekšlikums, un aicinu to atbalstīt, neskatoties uz to, ka...

Tas patiešām būtu Latvijas attīstībai, Latvijas lasītājiem būtisks atbalsts.

Pirmkārt. Ja grāmatām tiktu samazināts PVN, tad tās varētu iegādāties gandrīz visi cilvēki, neskatoties uz viņu šābrīža ierobežotajiem ekonomiskajiem vai finanšu ienākumiem, bet jebkurā gadījumā varētu iegādāties arī latviešu literātu un latviešu dzejnieku grāmatas, kuras šobrīd tiešām izdevniecības izdod, un mums ir rakstnieki un dzejnieki, kas ir atsākuši šo kustību un raksta labu literatūru (par to liecina arī vēlme šos darbus tulkot). Katrā ziņā tas ļautu... dotu iespējas iedzīvotājiem iegādāties mūsu nacionālo literatūru, kam ir ļoti liela nozīme kultūras attīstībā.

Otrkārt. Ja, samazinātu grāmatu cenas, tās varētu iegādāties arī tie, kas māca latviešu valodu un literatūru, tātad arī skolotāji tās varētu iegādāties, un, iespējams, tās būtu vieglāk iegādājamas un atrodamas arī mūsu bibliotēkās.

Un treškārt. Mans priekšlikums (mazlietiņ vēlāk, droši vien kādas dienas vēlāk par to runāsim) ir runāt par valstisku lasītprasmes programmas izveidošanu. Jāsaka, ka Kultūras ministrija šobrīd atbalsta, piemēram, Bērnu literatūras centra aktivitātes ar diezgan nopietnu finansējumu, bet tas neatrisinās kopējo lasītprasmes problēmu.

Latvija šobrīd ir gandrīz... viena no tām retajām (Eiropas kontekstā) valstīm, kurās nav valsts lasītprasmes programmas šobrīd, kad digitālās prasmes ir ļoti svarīgas.

Skolotāji noteikti ir pamanījuši un labi zina, ka digitālo tekstu lasīšana atšķiras no iespiedteksta lasīšanas. Tādēļ būtiski ir šos pievienotās vērtības nodokļa samazinājumus dot jebkurā veidā iznākošam tekstam vai jebkurā veidā iznākošai literatūrai – ne tikai iespieddarbu formā, bet arī digitālā veidā.

Ja mēs šobrīd nepiedāvāsim iespēju iegādāties tekstus vai iegādāties grāmatas par lētāku cenu un strādāt ar tiem un neveidosim atbalstu arī valsts kopējai lasītprasmes programmai, īpaši trīs līdz piecus gadus veciem bērniem, kam turpmākajā dzīvē, visticamāk, būs pārsvarā informācijas ieguve (literatūras apguvei, dzejas... nu, izjūtām) no digitāliem tekstiem, tad nu droši vien mūsu kopējie sasniegumi, tajā skaitā – OECD valstu konkurencē, nepieaugs.

Kā zināms, lasītprasme ir viena no prasmēm, kas ir pamatā tam, kā bērni mācās, kā bērni iegūst informāciju, un nav šobrīd būtiski svarīgi, vai tas ir digitāli vai iespiestā tekstā, bet būtiski ir iemācīt lasīt vai nu iespiestu tekstu, vai digitālu tekstu.

Tātad visiem tiem, kas domā par Latviju kā nacionālo kultūru attīstošu vai atbalstošu valsti, šajā brīdī būtu jāatbalsta arī izdevniecības, īpaši tās, kas izdod grāmatas latviešu valodā.

Vēlreiz saku – šobrīd mūsu literātu un dzejnieku piedāvājums ir ļoti augstu vērtējams. Līdz ar to... Ja tas iznāks Latvijā, tad to būs iespējams popularizēt, par to būs iespējams stāstīt arī tiem latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas (to skaitā arī tie, kas ir emigrējuši ekonomiskās situācijas dēļ). Viņiem būs iespēja to iegūt vai nu rakstiskā veidā, iespiestā veidā, vai digitālā veidā un popularizēt. Un tas varētu veicināt arī mūsu kolēģu, citu valstu iedzīvotāju, interesi par latviešu nacionālo literatūru.

Šis punkts, protams, ir saistīts ar šādu iespēju – attīstīt mūsu kultūru un valodu (šajā brīdī domāju latviešu valodu un literatūru).

Līdz ar to tiešām aicinu atbalstīt vai izvērtēt iespēju atbalstīt to arī vidēja termiņa budžetā – gan grāmatu izdevējus Latvijā, tajā skaitā tos, kas izdod skolas literatūru kā lasāmvielu digitāli vai iespiedtekstā, gan arī tos, kas māca lasīt grāmatas, interesēties par latviešu literatūru.

Šis ir tiešām būtisks atbalsts – ja ne 2021. gadā, tad vismaz sākot no 2022. gada. Piekrītu, ka pasākumam jābūt terminētam, tādēļ ka, atkopjoties ekonomikai... īpaši, skatoties uz mūsu iedzīvotāju kopējiem ienākumiem... kad tie atkopsies, grāmatas būtu atkal vērtība... zināmā mērā – arī cenas dēļ.

Kā zināms, latviešu literātu un dzejnieku izdevumi ir samērā dārgi, jo tas metiens vai izdevums interesē pirmām kārtām Latvijas iedzīvotājus. Un būtu labi kovida laikā vairāk lasīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es vēlētos pie šī priekšlikuma akcentēt vienu būtisku lietu. Arī šis priekšlikums... Ir nozarei 2019. gadā apsolīts, ka tādas izmaiņas, tādi grozījumi būs, un šajā gadījumā tas netiek nekādā veidā respektēts. Šis ir kārtējais budžets, kur lielai nozares daļai nākas piedzīvot, nu, savā ziņā tādu vilšanos. Ja Kultūras ministrija un Finanšu ministrija saka, – šobrīd ir citi apstākļi... Tā arī ir – ir citi apstākļi! Ir jādomā, kādā veidā atbalstīt nozares. Viens veids ir atbalsta instrumenti, ko valdība var piedāvāt. Otra lieta ir nodokļu politika.

Un arī šajā gadījumā... es domāju, ja tiks samazināta šī pievienotās vērtības nodokļa likme, tas tikai veicinās šo cilvēku esību normālā nodokļu režīmā; valdība un Saeima parādīs to, ka viņi ieklausās šajos cilvēkos. Un tādā veidā mēs varam arī celt... es domāju, ka šobrīd Saeima piedzīvo tādu ļoti drūmu situāciju attiecībā uz iedzīvotāju uzticību Saeimai, un šī uzticība tiek grauta tieši šādu iemeslu dēļ.

Šobrīd opozīcijas deputāti nodarbojas ar monologiem šajā vebinārā un to vien dara – runā, mēģina pārliecināt viens otru. Koalīcijas deputāti šo visu noskatās un nekādā veidā neiesaistās šajās debatēs, kas principā grauj to parlamenta pamatbūtību, ka tomēr notiek debates. Un neviens nestāsta, cik šis priekšlikums izmaksās. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debates pēc būtības nenotiek, notiek vienkārši balsošana; tiek atbalstīta valdības pozīcija – un viss! Bez jebkādas iedziļināšanās!

Bet tajā pašā laikā... Tie paši koalīcijas partiju pārstāvji savulaik ir solījuši šīm nozarēm šādas izmaiņas; ejot uz vēlēšanām, solīja nodokļu izmaiņas, un šobrīd tas viss ir aizmirsies. Un tāpēc es aicinu šajā gadījumā vēlreiz... varbūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbildīgo referentu... varbūt izskaidrot, kādas tad bija komisijā šīs debates. No iepriekšējiem runātājiem jau pilnīgi skaidrs, ka debates nebija nekādas, bet šajā gadījumā, manuprāt, būtu nepieciešams skaidrojums, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā debatēja tikai un vienīgi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas opozīcijas pārstāvji.

Un šeit nu vajadzētu kaut kādus skaidrojumus, kaut ko... Aicinu kolēģus iesaistīties debatēs, lai šis nav tāds tīrs opozīcijas vingrinājums, kad opozīcija mēģina pārliecināt, bet... nu, mēs runājam tā kā tukšai vietai.

Tā ka, kolēģi, aicinu iesaistīties debatēs par šiem priekšlikumiem. Šāda pieeja, ko jūs šodien īstenojat, nav īsti normāla.

Mēs nepagursim, mēs turpināsim debatēt, turpināsim stāstīt par šiem priekšlikumiem, bet, lai sabiedrībai būtu izpratne, kāpēc tie nav atbalstīti, aicinu jūs iesaistīties debatēs un kaut kādā veidā to skaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 10. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 11. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas paredz samazināto PVN likmi – 12 procentu apmērā – piemērot viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es vēl atgādināšu to, ka neviens no mūsu priekšlikumiem šajā likumprojektā, ja es pareizi atceros, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika izdebatēts. Tātad netika sniegts Finanšu ministrijas redzējums par to, kāpēc ne... par to, kāpēc ne tagad, un par to, kāpēc ne tieši šī sfēra...

Un tāpēc tiešām ļoti žēl, ka mēs nesaņemam nekādu pretreakciju, nekādu atbildi, nekādus solījumus nākotnē šo visu risināt.

Mans priekšlikums nedaudz atšķiras no kolēģu priekšlikumiem ar to, ka tas ir varbūt vismazāk radikālais no visiem priekšlikumiem, par kuriem mēs tikko runājām. Tātad 12 procenti viesmīlības pakalpojumiem – tas nozīmētu, ka tātad tie pakalpojumi, kas ir saistīti ar izmitināšanu... Tie būtu, piemēram, dažādi ekskursiju pakalpojumi, nomas pakalpojumi, dažādu skaistumkopšanas procedūru pakalpojumi, kas ir savienoti kopā ar tūristu izmitināšanu, un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad viesnīcniekiem, piemēram, paliktu pagaidām šie 12 procenti, bet viņiem būtu iespēja piesaistīt klientus ar daudz interesantākiem dažādiem pakalpojumiem, kuriem būtu draudzīgāka cena un attiecīgi arī samazinātais PVN.

Kā mēs zinām, šobrīd visi šie pakalpojumi, kas ir saistīti ar izmitināšanu, blakus pakalpojumi... tiem nav šis samazinātais PVN... Un, protams, arī par ēdināšanu... atkārtosim – tos pašus 12 procentus...

Aicināsim jūs, kolēģi, atbalstīt – nu jau kuro reizi aicināsim atbalstīt! – šos priekšlikumus.

Tātad, kolēģi, vismazāk radikālais priekšlikums... Varbūt šoreiz – varbūt šoreiz! – jūs varēsiet nobalsot "par". Tātad 12 procenti – samazinātais PVN ēdināšanai un viesmīlības pakalpojumiem, kas ir saistīti ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Pēc iepriekšējās uzrunas es redzu, ka esmu raisījis vismaz atbildīgās komisijas referentam tādu vieglu smīnu, aicinot skaidrot iepriekšējo priekšlikumu. Bet es rosinu skaidrot šo priekšlikumu! Un tas, uz ko opozīcija vērš uzmanību, – opozīcija ļoti skaidri dod signālu par to, ka, ja saglabāsies šādas likmes, tas būs uzņēmējiem nepanesams slogs un uzņēmēji var nonākt situācijā, kurā būs spiesti pāriet ēnu ekonomikā. Ne jau aiz labas gribas, bet aiz tā, ka tā būs izvēle starp uzņēmuma likvidāciju un darbošanos ēnu ekonomikā, kur virkne šo uzņēmēju jau ir bijuši. Un ir bijuši gadi nepieciešami, lai šos uzņēmējus dabūtu normālā ekonomikā, lai viņiem vairs nebūtu tieksmes darboties ēnu ekonomikas apstākļos.

Šobrīd... Tās ir mūsu pārdomas par to, kas notiks, ja šādas ļoti augstas likmes saglabāsies. Protams, arī starptautiskā konkurētspēja jāņem vērā, nevar jau tikai uz vietējiem iedzīvotājiem... arī starptautiski jāskatās. Un tur... šīs profesionālās organizācijas ir skaidri norādījušas – šīs likmes ir jāsamazina.

Kā pareizi Jūlija Stepaņenko minēja, šis ir tāds... visvieglākais no piedāvājumiem, kas šodien ir izskanējuši. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā, lūdzu, skaidrojiet, kādā veidā un kādus šie uzņēmēji saņems atbalsta mehānismus, kādi tie būs un kādā veidā valdība izvairīsies no tiem riskiem, ko mēs šodien minam. Ir runa par to, ka šie uzņēmēji var nonākt ēnu ekonomikā vai arī... sliktākajā gadījumā vienkārši nonāks uz likvidācijas sliekšņa. Un ne viens vien uzņēmums jau ir nolikvidējies, to skaitā ir arī lieli uzņēmumi, kas ir jau šobrīd nonākuši uz maksātnespējas sliekšņa. Un ko tieši valdība, Saeima dara, lai nāktu šiem uzņēmumiem pretī?

Mēs piedāvājam šodien... lūk, šis konkrētais... skaidrs, tūlītējs atbalsta veids... kādā veidā nākt pretī uzņēmējiem. Tāpat arī Vjačeslavs Dombrovskis... jau iepriekš minēja attiecībā uz šo dīvaino pieeju augļiem un dārzeņiem... un tas ir Zemkopības ministrijas priekšlikums, ka... tur, redz, mazinās ēnu ekonomiku, bet šajos jautājumos... Ar ko tad tie atšķiras? Ne ar ko jau neatšķiras! Tāpat šis... Šādā veidā var tikai veicināt, lai šos produktus vairāk izmantotu, vairāk pirktu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nesēdēt vienkārši ērtos krēslos, nenoskatīties, kā Saeimas opozīcija debatē, bet iesaistīties šajās debatēs un pārliecināt par to, ka vai nu mēs kļūdāmies... jo pie šādiem apstākļiem sanāk tā, ka opozīcija norāda uz kļūdām un Saeima klusējot vienkārši balso. Klusējot var iebraukt ļoti dziļā grāvī, un tas dziļais grāvis jau šobrīd ir Saeimas prestižs, par kuru liela atbildība jāuzņemas tieši koalīcijas partijām.

Paldies. Un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, nākamgad valdību veidojošie ministri saņems lielāku atalgojumu. Jā, nākamgad ekonomikas ministrs arī saņems lielāku algu, un, protams, visi valdību veidojošie ministri saņems arī nedaudz lielākus līdzekļus reprezentācijas izdevumiem katru mēnesi. Bet nozarē strādājošie uzņēmumi vispār nesaņems ienākumus vai saņems tikai pabalstus. Un nevar zināt, kad viņi saņems, ja saņems, tos pabalstus vai atbalsta mehānismus. Un tad ir jautājums – par kādiem nopelniem, par kādiem konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem valdības ministri... un it īpaši ekonomikas ministrs, kuram vajadzēja būt proaktīvam, aizstāvot nozares uzņēmumus, kas darbojas gan ēdināšanas jomā, gan tūrisma jomā, kuram vajadzēja nākt ar priekšlikumiem, nākt ar skaidrojumiem, piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pakotnes apspriedes laikā un skaidrot situāciju vai vismaz pateikt, kādā laika periodā un kādi priekšlikumi tiks iesniegti.

Manuprāt, ir ne pārāk ētiski saņemt atalgojuma palielinājumu ekonomikas ministram tad, kad praktiski visi nozarē strādājošie uzņēmumi, kas darbojas Covid-19 skartajās jomās, piedzīvo ļoti, ļoti būtiskus ienākumu samazinājumus vai pat atrodas dīkstāvē, nedarbojas. Cilvēki ir bez ienākumiem, cilvēki ir neziņā. Un neviens nevar no valdības arī paskaidrot, kad tas beigsies un kad viņi saņems, konkrēti kādā datumā, kādus atbalstošus mehānismus un pasākumus.

Manuprāt, ir atbalstāms šis priekšlikums, jo opozīcija šajā gadījumā piedāvā nelielu instrumentu, lai nodrošinātu šīs nozares konkurētspēju nākotnē. Bez noteiktas attiecīgu pasākumu ieviešanas jebkurā gadījumā ir sagaidāms bankrotu vilnis šajā jomā strādājošajiem.

Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie koalīcijas deputāti! Man tāds jautājums – kāpēc jūs klusējat? Jūsu vietā... Tas, kas būtu darāms, ir diezgan vienkārši – pateikt: lūk, jūs piedāvājat samazinātās PVN likmes sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcām, bet mums ir citi, labāki, risinājumi, kā sniegt atbalstu šīm nozarēm šajos laikos; mūsu risinājumi ir tādi un tādi, un mums ir pierādījumi, balstīti uz politiku, un mēs esam izvērtējuši savus risinājumus, esam salīdzinājuši savus piedāvātos risinājumus ar jūsu piedāvātajiem risinājumiem, un mūsu valdības piedāvātie risinājumi ir labāki nekā jūsējie... tāpēc un tāpēc, un tāpēc; skaitļi, cipari ir tādi, pierādījumi ir tādi.

Bet, tā kā jūs visi sēžat un klusējat, tad no tā, kolēģi, vienīgais secinājums ir tas, ka jums nav ne jausmas par to, ko jūsu valdība piedāvā darīt šajās jomās. Jums vienkārši nav ne jausmas, jums nav nekādu... ne pierādījumu, ne kaut kur citur balstītu... absolūti nekā! Jo valdība gan sabiedriskās ēdināšanas, gan viesnīcu jomā īpaši... neplāno darīt neko. Vai, ja plāno, tad tas ir atsevišķs ministrs, kurš ir no partijas, kurai reitings ir kāds?... cik tur – pusprocents?... un kura vairs nevienu neuztrauc. Un tad, kad nāks vēlēšanas... mēs domājam, ka tas, ko mēs pateiksim, ir tas, ka, lūk, tā bija politiskās partijas "KPV LV" atbildības joma, mēs pie tā neesam vainīgi. Šis "KPV LV" ministrs nespēja mūsu valdību pārliecināt par to, ka šīm nozarēm vispār kaut kas bija vajadzīgs.

Jūs domājat, ka jums izdosies ar to visu kaut kā tikt cauri. Bet es domāju, ka tauta nav tik stulba, kolēģi. Tāpēc es jūs aicinu tomēr... Labi, jūs tagad nevēlaties zaudēt seju un jums īsti nav, ko teikt. Tad jums... Nākamā koalīcijas sēde ir pirmdien, pieprasiet savu frakciju vadītājiem uzdot tos jautājumus saviem ministriem, savai valdībai! Vai varbūt... vēl labāk: kolēģi, aicinām kopā premjeru šeit, uz Saeimu, iedibinām jaunu tradīciju, lai premjers pats reizi mēnesī vismaz nāktu uz Saeimu un atbildētu uz deputātu jautājumiem tā, kā tas notiek daudzu citu demokrātisku valstu parlamentos, – bez jebkādiem iepriekš sagatavotiem jautājumiem, bet tā, lai katrs deputāts, arī opozīcijas deputāts, un arī jūs, kolēģi pozīcijas deputāti, varētu savam premjeram uzdot jautājumu un lai viņš bez savu ierēdņu vai ministru, vai kāda cita palīdzības spētu jums uz šiem jautājumiem atbildēt! Un tad nu viņam pajautāsim: nu, kas tagad notiek? Kāpēc valsts pārvalde tiek simtprocentīgi saudzēta? Pat ne tikai saudzēta, mēs pat... valdība pat piedāvā sev atalgojumu palielināt turpmāk. Prezidents to piedāvāja pirms kāda laika.

Bet tas, kas notiek privātajā sektorā ar tiem, kas cieš no šīs pandēmijas... un tas ir pirmām kārtām tomēr tūrisms un sabiedriskās ēdināšanas nozare... Attiecībā uz šiem cilvēkiem jums ir tāda nostāja, ka jūs esat pats par sevi, visi – katrs par sevi, tā teikt...

Tāpēc es jūs, kolēģi, aicinu tomēr kaut kā mainīt šo attieksmi. Tas 2022. gada rudens – tas nav tik tālu, kā jūs domājat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Nākamajos trīs gados vidēja termiņa budžetā ir paredzēts 4,1 miljons eiro valsts tēla stiprināšanai, LIAA – katru gadu 1,37 gandrīz miljoni eiro. Kāda jēga, kolēģi, valsts tēlu stiprināt, reklamēt Latviju, lai cilvēki šeit brauc atpūsties, lai cilvēki šeit brauc strādāt, dzīvot, biznesu taisīt, ja galu galā šeit nebūs neviena uzņēmēja, kas spētu nodrošināt normālu tūrisma pakalpojumu vai sabiedrisko ēdināšanu, jo, visticamāk, pēc šādas nodokļu politikas, pēc tik gausiem atbalsta pasākumiem no valdības puses vienīgie, kas varēs, nu, kādu ārvalstu viesi šeit izklaidēt, būs varbūt SIA "Saeima" vai akciju sabiedrība "Ministru kabinets"?

Kolēģi! Pagājušajā Saeimas sēdē, kad mēs diskutējām par opozīcijas priekšlikumiem nodokļu politikas kontekstā, kāds koalīcijas deputāts minēja, ka viņš esot uzņēmējs, ka viņam ir liela uzņēmēja pieredze. Nu, pēc šīsdienas balsojumiem un arī pat pēc tā kūtruma un aktivitātes trūkuma vispār... pagodinot sabiedrību, pagodinot opozīciju ar debatēm, ar savu līdzdalību diskusijā par vienu vai otru priekšlikumu... ir acīmredzams, ka arī šim deputātam, bijušajam uzņēmējam, tā uzņēmējdarbības pieredze ir bijusi tik sen, ka ir jau aizmirsies, kā tas ir, kad tev katru dienu ir jādomā par to, kā samaksāt algas saviem darbiniekiem, kā samaksāt sociālās iemaksas, kā savilkt galus kopā, lai varētu ikmēneša rēķinus nomaksāt.

Šis priekšlikums kaut nedaudz – kaut nedaudz! – palīdzētu mīkstināt to krīzes situāciju, kāda ir jāpiedzīvo visiem uzņēmējiem, it īpaši tūrisma nozarē un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja nevar šodien, nu tad rītdien... tad valdība tiksies savā valdības... droši vien atkal jau slepenajā sēdē un lems par atbalsta pasākumiem. Tad paturiet prātā to, kas šodien ir izskanējis, un nāciet ar priekšlikumiem, kas patiešām atbalstīs uzņēmējus!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, samazināt PVN – tas, protams, nav runāt par auseklīšiem vai nosodīt Krieviju un plēsties par šādiem mazbūtiskiem jautājumiem. Tas ir nopietns darbs Latvijas sabiedrības labā.

Un šī nopietnā darba ietvaros es aicinātu ne tikai pozīciju, kā mani kolēģi, bet arī opozīcijas lielāko frakciju – frakciju SASKAŅA – piedalīties šajās debatēs un izteikt savu viedokli par to, vai vajag vai nevajag un kāpēc. Pierādījumos balstīt vajag, kā samazinātais PVN restorāniem, ēdināšanai, viesnīcām... kā tas atsauksies uz Latvijas tautsaimniecību. Nu, man jau, protams, ir skaidrs, kā šīs debates noslēgsies. Šīs debates būs arī turpmāk tieši tādas pašas – šie astoņi deputāti runās, debatēs, pārējā Saeima klusēs un spiedīs pogas, un beigās arī tā nobalsos.

Bet budžeta likums, man šķiet, ir vienīgais likums, kurā tādā demokrātiskā, tādā attīstītā valstī, uz kuru mēs tiektos, it īpaši Ziemeļvalstī, varas partijas jo īpaši tomēr parāda... pierāda sabiedrībai, kāpēc tās neatbalsta vai atbalsta attiecīgas idejas, it īpaši, ja ir runa par krīzes laiku.

Un es atceros – tad, kad bija pirmais lēmums par... faktiski par ārkārtas stāvokli pavasarī, varas koalīcija teica, ka nebūs vairs pozīcijas un opozīcijas un visiem kopā jāstrādā ir mūsu valsts labā. Un tagad, kad iesniedz normālus priekšlikumus... man liekas, ka tā ir tāda zināmā mērā necieņa pret sabiedrību – noraidīt šos priekšlikumus, piemēram, tā iemesla dēļ, ka tos ir iesniegusi opozīcija.

Es nesaprotu, cik ļoti, nu, teiksim, jābūt ar tādiem mazvērtības kompleksiem. Kāda starpība, kurš iesniedz valstij labu priekšlikumu? Ja pozīcija iesniedz labu priekšlikumu, piemēram, es arī balsoju par to – "par", neskatoties uz to, ka to ir, nezinu, iesniegusi Mūrnieces kundze. Tādu gadījumu gan es nezinu, bet tik un tā. Un tas pats attiecas uz opozīcijas priekšlikumiem.

Es šo mākslīgo spēli, kas kaitē Latvijas valstij, nebalsojot par racionāliem, loģiskiem priekšlikumiem, pēc tam mēģinot tos... kaut kādu daļu tur atlikt, pārlikt, iebalsojot vēlāk – pēc mēneša, diviem, tad, kad jau atkal kāds no Latvijas cilvēkiem ir bankrotējis vai aizbraucis, es to nesaprotu. Tā nav vērsta uz Latvijas sabiedrības interešu aizstāvību.

Mēs visi, Saeimas deputāti, zvērējām, ka mēs strādāsim Latvijas sabiedrības labā. Nu šeit neizskatās, ka lielākā daļa – tie, kuriem ir balsu vairākums, – strādā Latvijas sabiedrības labā. Viņi balso pret loģiskiem, racionāliem priekšlikumiem... tā, kā to dara citās attīstītās valstīs, it īpaši krīzes laikā. Un pat nav neviena argumenta "pret"! Nu kas jums pateica – sponsori vai Kariņš pateica, vai koalīcijas padome, vai frakciju vadītāji? Kas jums liek klusēt, spiest to pogu? Vai tas, ka ir bailes pašiem tikt, nezinu, izmestiem no frakcijas vai vēl kaut kā tamlīdzīgi...?

Un tā ir tāda cilvēku nemīlestība, Latvijas cilvēku nemīlestība, ar ko mēs saskaramies, tāda vienaldzība pret Latvijas cilvēkiem – ar cerību, ka pēc gada vai diviem, tad, kad šī parlamenta nebūs, cilvēki jau būs aizmirsuši, būs reklāmas kampaņas un ar tām visu varēs atkal nolīdzināt un strādāt tālāk!

Bet laiki mainās. Un, kā mēs redzam, arī Latvijas sabiedrība sāk atdzīvoties pamazām. Jo tukšāks ledusskapis, jo vairāk atdzīvosies. Un šie balsojumi pret PVN samazināšanu to ledusskapja tukšumu tikai palielinās. Tā ka esiet uzmanīgi, koalīcija! Tautas pacietības mērs arī nav bezizmēra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Visticamāk, mēs varētu nonākt pie situācijas, ka, ja jūs atbalstīsiet šo samazināto PVN, par ko man ir ļoti lielas šaubas, tad, stājoties spēkā, šis samazinātais PVN būtu ātrāks atbalsts uzņēmējiem nekā ilgi gaidītais un, iespējams, nesagaidītais atbalsts, kuru jūs joprojām nevarat saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Mēs jau šodien apliecinājām, ka faktiski šis atbalsts nāk kaut kur... ar kājām nāk droši vien no Eiropas. Un, kad tas atbalsts atnāks, neviens nezina. Un tas, ka vairāki restorāni bija spiesti vienkārši aizvērt savas durvis, jo aprēķinot... šādiem restorāniem nebija izdevīgi turpināt darbu, viņu sniegtie pakalpojumi bija specifiski un līdzņemšana nebija tas, uz ko restorāni, teiksim, bija specificējušies. Tas, protams, rada šobrīd milzīgu slodzi uz sociālo budžetu. To mēs pavisam drīz izjutīsim. Un atkal būs vainīga Labklājības ministrija (kādu tavu brīnumu!), kura atkal kaut ko nevar un nevar sarēķināt. Un kas būs pie tā visa vainīgs? To mēs jau šodien noskaidrojām. Tātad diemžēl kūtrums no Ekonomikas ministrijas... 13. maijā mēs varam lasīt, ka Ekonomikas ministrija bija visai sprigana, aizstāvot savas nozares darbinieku intereses. Šobrīd ir pilnīgs klusums.

Tāpēc, godātie žurnālisti, lūdzu, esiet tik labi, pajautājiet šiem klusējošiem kolēģiem, kāpēc nav samazinātais PVN? Kad būs samazinātais PVN? Varbūt jūs varēsiet vērsties pie mūsu kolēģiem, kuri šobrīd negrib neko atbildēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 12. – deputātes Sprūdes priekšlikums. Identisks 11. Nav atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad nav balsojams.

M. Šteins. 13. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava, Valaiņa un Jalinskas priekšlikums. Paredz samazināto likmi 12 procentu apmērā piemērot tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iekšzemē. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums paredz samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu iekšzemes tūrisma pakalpojumiem. Šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136. pants paredz, ka nulles procentu pievienotās vērtības nodoklis attiecas uz tūrisma pakalpojumiem, kas ir sniegti ārpus Eiropas Savienības valstīm, savukārt iekšzemē ir standarta likme.

Nu, daudz argumentu jau šobrīd ir dzirdēti, kādēļ ir nepieciešams vismaz uz laiku nodokļa likmi samazināt, lai atbalstītu nozari, kura tiešām ir viena no visbūtiskāk cietušajām kovida laikā. Es saprotu arī tos uzņēmējus, kuri tad, kad mēs diskutējām par šiem priekšlikumiem jau iepriekš Covid-19 likumprojekta skatīšanas laikā... kuri norāda, ka Latvijā nav tikai tūrisma nozare un tikai sabiedriskā ēdināšana, ka ļoti daudzi citi (Kāds nošķaudās.)... kolēģi šķauda fonā – tātad taisnība... ir ļoti daudz citu uzņēmēju un nozaru, kas arī būtiski cieš, bet simtprocentīgs apgrozījuma kritums jau pavasarī faktiski redzams, vērojams galvenokārt tūrisma industrijai. Un šis tad ir viens no tādiem praktiskiem priekšlikumiem, kā es teicu. Manuprāt, PVN likmes samazināšana neprasīs jums sarežģītu administrēšanu, nebūs jums atkal jātaisa kādas jaunas IT sistēmas, kā tas ir plānoto nodokļu izmaiņu kontekstā uz nākamo gadu, lai varētu administrēt šo atbalsta apjomu, un nebūs jums pēc tam jālabo kļūdas un jātaisnojas, ka bija tik nenormāli liels darba apjoms, ka VID kļūdījās, izmaksāja nepamatoti dīkstāves pabalstus, kuri pēc tam jāatprasa uzņēmējiem. Šeit tādu risku nav.

Aicinu atbalstīt. Es domāju, ka nozare to tiešām novērtēs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Pakotnē budžeta likumprojektus pavadošos dokumentos Ministru kabinets norādīja uz to, ka nākamgad tiek plānots samazināt komandējuma izdevumus Ministru kabinetam tikai par 20 procentiem. Un tas samazinājums nodrošinās apmēram divu miljonu ietaupījumu valsts budžetā. Manuprāt, ļoti pozitīvi būtu atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanu, paredzot, ka varētu samazināt komandējumu izdevumus (ņemot vērā, ka kovida infekcijas izplatība turpinās un arī attiecīgi ierobežojumi turpinās) par 40 vai 60 procentiem.

Un, manuprāt, ļoti daudzus jautājumus patiešām var atrisināt vairākās digitālās platformās, kas nodrošina gan operatīvo saziņu, gan arī komunikāciju, un arī drošības sistēmas pašlaik ir pietiekoši augstā līmenī, lai nodrošinātu konfidencialitāti vai informācijas slepenību. Tāpēc es piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu un nākotnē, nākamajā gadā, paredzēt, lai Ministru kabinets (ministri) un valsts pārvaldē strādājošie ļoti būtiski samazinātu komandējumu izdevumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Bergmaņa, Dūklava, Valaiņa un Jalinskas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 14. ir deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz samazināto nodokļa likmi nulles procentu apmērā piemērot tādām mutes un deguna aizsegu piegādēm, kur ir sertificētas medicīniskās maskas, nemedicīniskās higiēniskās vai auduma sejas maskas vai sejas vairogi. Komisijā 14. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ne tikai Latvijā ir diskusijas par nodokļa atcelšanu maskām, bet arī citās valstīs tiek debatēts par to, ka tas obligātais pienākums, kuru uzliek valdība iedzīvotājiem, – nēsāt konkrētus priekšmetus, tātad šajā gadījumā medicīniskās maskas vai nemedicīniskās higiēniskās maskas, vai sejas vairogus... visticamāk, būtu tikai godīgi, ja valdība... ja valsts budžets netiktu papildināts ar PVN no šiem darījumiem. Nebūtu pareizi, ka valsts faktiski iedzīvojas uz šo uzlikto jauno pienākumu rēķina, jo, kā mēs zinām, šobrīd bez maskas nav iespējams veikt iepirkumus, bez maskas nav iespējams braukt sabiedriskajā transportā, bez maskas nevar atrasties arī publiskā telpā, un kas to vispār lai zina, ko rīt mūsu dārgā valdība izlems attiecībā uz jauniem ierobežojumiem. Mēs varam tikai minēt.

Līdz ar to, manuprāt, ir tikai loģiski uz šo laiku – mums tās, cerams, nevajadzēs ilgi nēsāt –, tātad uz laiku, kamēr ir spēkā, piemēram, tas pats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, noteikt nevis samazināto... noteikt šo atbrīvojumu no PVN konkrētām maskām, konkrētiem priekšmetiem, kas ir nevis pakaļdarinājumi no Ķīnas (tie lai maksā PVN), bet sertificētas medicīniskas maskas, kuru mums ir diezgan maz, bet mums arī jāatbalsta šo masku ražotāji un jāatbalsta, jāveicina arī šo masku noiets, lai cilvēki pērk tādas maskas, kas tiešām viņus aizsargās, ja viņiem tas ir nepieciešams, nevis vienkārši kaut kādu papīru uz sejas nest. Lai būtu tātad atbrīvojums no PVN higiēniskām auduma maskām, kuras ir mazgājamas, ar trim slāņiem, kā tas ir Ministru kabineta noteikumos noteikts, un sejas vairogiem, kurus, kā mēs zinām, arī Latvijā ražo mūsu uzņēmēji. Līdz ar to, kolēģi, tātad, ja valsts izdomā papildu pienākumus, tad valstij nevajadzētu – nevajadzētu! – iekasēt no katra pirkuma, no katras šīs maskas vēl papildus PVN. Tas nav godīgi, jo, ja mēs rīt atkal nonāksim pie lēmuma, ka būs kaut kas jānes līdzi katrreiz, piemēram, kaut kāds groziņš, tad par to groziņu arī jūs PVN ievāksiet. Un, ja jūs izdomāsiet, ka rīt visiem ar slēpēm ir jāstaigā, tad visi pirks slēpes, tāpēc ka citādi nevarēs nekur iet.

Nu, valdības lēmumi var būt dažādi, kā jau saku, mēs te gaidām ar nepacietību, ko tagad atkal izdomās valdība. Bet, ja valdība izdomā, ka bez konkrēta priekšmeta jūs nevarat pārvietoties, nevarat saņemt pamatpakalpojumus, tad šis konkrētais priekšmets... ja jūs nevarat nodrošināt, ka tas priekšmets ir bez maksas cilvēkiem... visiem... tad vismaz nodrošiniet to, ka PVN par šo priekšmetu netiek iekasēts. Manuprāt, tas ir tikai loģiski, ja ne citādi... tad es vienkārši, nu, saprotu...

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Es turpināšu arī par šo samazināto PVN vai PVN atcelšanu runāt tālāk, arī turpmāk iesniegšu šādus priekšlikumus. Ja ne nulle procenti, tad varbūt vismaz pieci procenti, bet jābūt ir tā, ka šīm maskām nedrīkst būt PVN.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Pauze.) Mēs jūs nedzirdam, Gobzema kungs!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Un tagad jūs mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Jā, dzird.

A. Gobzems. Ļoti labi, ka jūs mani dzirdat.

Tātad pirmkārt. Pirmkārt, masku nēsāšana pati par sevi ir bezjēdzīga. Zviedrijas valsts (Skaņas pārrāvums.)...

Otrkārt, pat ja ir jāvalkā bezjēdzīgās maskas, tas ir antikonstitucionāli, jo pārtiku aizliegt nopirkt, ūdeni... pārtiku aizliegt nopirkt – tas ir pret jebkurām cilvēktiesībām. Brutāls cilvēktiesību pārkāpums...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs...! (Dep. A. Gobzems turpina runāt, bet teiktais nav saklausāms.)

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vēl papildinot manis sacīto, vēlos norādīt varbūt tiem, kas nebija iedziļinājušies jautājumā. Tātad šobrīd ir dažādi PVN pielietojumi šīm maskām. Sertificētās medicīniskās maskas ir medicīnas prece, tām šobrīd ir 12 procenti PVN, un aicinu arī to samazināt līdz nullei.

Pārējām maskām, kuras nav medicīniskās, kuras varbūt izliekas par medicīniskām, jo uz kastītēm tas varētu būt rakstīts... bet, ja jūs pērkat tās aptiekā un ja čekā ir 21 procents PVN, tad tā nav nekāda medicīniskā maska, tā vienkārši ir dekoratīvā vai kosmētiskā maska – jebkas, bet ne medicīniskā. Tātad arī šīm maskām... lai tās maskas joprojām paliek ar savu 21 procentu PVN, tām mums nevajadzētu samazināt, jo šādas maskas vispār no tirgus ir jāpadzen prom. Tas nav veselībai noderīgs produkts.

Sertificētās medicīniskās un higiēniskās mazgājamās maskas, kuras cilvēki lieto vairākas reizes, kuras arī maznodrošinātajiem šobrīd tiek izdalītas... tātad arī tām vajadzētu noteikt PVN nulles procentu apmērā. Tāds ir skaidrojums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Treškārt, maskas ir jāizdala par velti cilvēkiem, ja tās ir obligātas, pat ja tās ir bezjēdzīgas un cilvēktiesības pārkāpjošas. Tās jāizdala par velti...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis, 14., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 15. priekšlikums ir identisks 14. priekšlikumam un ir no deputātes Sprūdes.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad debatēsim par šo priekšlikumu pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Šteins, Papule un Bondars lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 24. novembra pulksten 9.00.

Par to mums ir jābalso. Lūdzu atvērt sadaļu. Varam balsot?

Balsosim par pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 24. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz 24. novembra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)