Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2020. gada 30. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām budžeta sēdi.

Tātad izskatām Saeimas 2020. gada 23. novembra ārkārtas attālinātās sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 3. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska un Bergmanis, paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vieglajiem automobiļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2008. gada 31. decembra, un kravas automobiļiem līdz 3500 kilogramiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2011. gada 31. decembra, tātad ne tik jauniem automobiļiem.

Būtība, kā jau mēs te runājām iepriekš, ir drusciņ mazāki nodokļi zemizmešu automašīnām un drusciņ lielāki smagajām automašīnām vai dzinējiem, kas rada lielākus oglekļa dioksīda izmešus saskaņā ar Eiropas jaunā braukšanas tipa metodi, pēc kuras tiek pārrēķināti visi iepriekšējie nodokļi. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paldies Kiršteina kungam par ziņojumu. Atgādinu vēlreiz, ka mēs esam piedāvājuši savā priekšlikumā ieviest zināma veida progresivitāti transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanā, zemāku nodokli, praktiski atbrīvojot pavisam zemu izmešu automašīnas un palielinot progresīvi atkarībā no izmešu palielinājuma.

Tas lielā mērā ir domāts, lai šoreiz, kad nodokļus palielina, grozot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumu... un ministrs patiešām to dara, par 17,3 procentiem visi vidēji maksās vairāk, fiskālais efekts ir vairāk nekā seši miljoni... lai tam līdzi nāktu arī kāda jēga jeb politikas izmaiņas, jeb tādi motivācijas elementi, kas sabiedrības uzmanību mainītu.

Mēs skaidri zinām, kolēģi, ka Latvija ir parakstījusi Parīzes klimata protokolu, un tas uzliek par pienākumu Latvijai samazināt CO₂ izmešus līdz 2030. gadam. Samazināmais apjoms uz šo brīdi veido divus miljonus tonnu CO₂ izmešu. Tas, ko mēs saprotam, kolēģi, – jo vēlāk sāksim kādus pasākumus veikt, jo grūtāk būs to izdarīt un jo dārgāk tas mums maksās. Tādēļ pat tad, kad ministrs saka, ka pēc pusgada kāds jauns priekšlikums tiks izstrādāts, ir jāņem vērā, ka tas atstās mūs tādā zināmā Zeitnot situācijā.

Mēs aicinām jau šobrīd ieviest šo atbalsta programmu, kas faktiski ļautu atbrīvot no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmēram 38 tūkstošus autobraucēju Latvijā, kas tad būtu motivēti izvēlēties videi draudzīgu transportu. Pēc Auto asociācijas aprēķiniem, katru gadu tas skaits palielinātos par trim tūkstošiem jaunām un septiņiem tūkstošiem mazlietotām automašīnām, tādā veidā arī pareizi stimulējot automašīnu importu, kas sākotnēji bija viens no šā likuma mērķiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es neatkārtošu kolēģa argumentus par to, kāpēc šis priekšlikums ir dalāms. Es domāju, ka tāda ir valdības politika – vajag tomēr veicināt vairāk videi draudzīgu automašīnu ekspluatēšanu Latvijā, bet, protams, ņemot vērā arī iedzīvotāju pirktspēju un to, ka, salīdzinot ar visām citām Eiropas valstīm, mūsu iedzīvotājiem tomēr ir vieni no zemākajiem ienākumiem. Protams, mēs Eiropas vienoto zaļo kursu nevaram virzīt tikpat strauji kā vismaz šis... autotransporta jomā kā pārējās Eiropas valstis.

Bet es, kolēģi, gribu pievērst jūsu uzmanību šim neoloģismam – tam, kāpēc valdība noraidīja... vai noraida šo priekšlikumu, jo pēc būtības – kas pie mums notiek? Pirms kāda laika valdība piedāvāja konceptuāli to pašu variantu, bet tikai daudz, daudz radikālāku. Un pēc tam, pēc sašutuma sabiedrībā valdība atkāpusies uz faktiski nulles līmeni, kur nekāda veicināšanas politika valdības piedāvājumā vairs nav ietverta. Tas ir tīri fiskāls... vienkārši pacelt auto ekspluatācijas nodokli apmēram vienādi visiem.

Tāpēc mums sanāk tāda ļoti dīvaina situācija, kurā valdība, kura pavisam nesen iestājusies par ļoti radikālu variantu, tagad tā vietā, kad tai piedāvā izvēlēties starp nulli un mērenu variantu, noraida mēreno variantu. Šī, kolēģi, ir tāda klasiska neracionālas uzvedības pazīme, ja tas, kurš, piemēram...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi! Kopumā gan valdība, gan es personīgi uzskatu, ka mums ir jādomā par vides aizsardzību un tai skaitā gaisa piesārņojuma mazināšanu. Kā zināms, transports ir viens no galvenajiem vides piesārņotājiem un gaisa piesārņotājiem, tomēr šis priekšlikums ir tieši par to, lai vairāk piesārņojošās mašīnas tiktu apliktas ar lielākiem nodokļiem. Tomēr valdībā un arī mums frakcijā uzskats ir tāds, ka cilvēkus, kuriem ir mazāki ienākumi, kuri pērk vecākas mašīnas, mēs nedrīkstam aplikt ar augstākiem nodokļiem.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par augstākiem nodokļiem mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, manuprāt, nav pareizais risinājums, un būtu jāmeklē citi risinājumi, ko valdībā pašreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija domā.

Vēl gribu pateikt, ka faktiski debates par to, ka tiek palielināti nodokļi jaunām un mazpiesārņojošām mašīnām, ko iepriekš teica Dana Reizniece-Ozola... ir nepareizi jeb maldinoši, jo faktiski nodokļi paliek tādi paši, bet mainās nodokļu... piesārņojuma aprēķināšanas metode – iepriekš bija NEDC metode, tagad būs WLTP. NEDC ir laboratorijas testēšanas režīmā un WLTP ir reālajos apstākļos. Tātad izrādījās, ka dažas mašīnas reālos apstākļos...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Butāna kungs kā tāds burvis, kurš tā vietā, lai zaķīti izvilktu no cepures, parāda citu triku – rekur, jums zelta monētiņa bija plaukstā, tagad vairs tās nav!

Es vienu mazu piemēru par tām mazajām zemizmešu automašīnām, kā mainās nodokļu likme, un tas ir no Auto asociācijas prezentācijas. Es domāju, daži deputāti jau redzējuši.

2020. gada viena litra benzīna Toyota Axio pēc vecās metodes maksāja 12 eiro transporta ekspluatācijas nodokli, pēc jaunās metodes maksās 66 eiro. Nissan Qashqai 2020. gada pusotra litra dīzelis pēc vecās metodes – 48 eiro, pēc jaunās – 90 eiro.

Un tas ir kontekstā, kad jūs tikai runājat par to, ka ir jādomā par kādu atbalsta mehānismu, nevis reāli kaut ko piedāvājat.

Mans mērķis ir, lai šis priekšlikums būtu dienaskārtībā, lai mēs šodien to būtu apsprieduši. Un, ja jūs arī tiešām atnāksiet pēc pusgada, lai būtu, ar ko salīdzināt.

Es aicinu atbalstīt tos, kuri uzskata, ka ir jābūt atbalstam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pēc premjera vakardienas uzstāšanās laikam jautājums, kas tur tiešām valdībā notiek... nu laikam jau tāds diezgan retorisks, bet pēc Butāna kunga uzstāšanās... nu kas jums tiešām tur valdībā notiek? Vai jūs neesat... nav tādas Parīzes vienošanās, nav apņemšanās samazināt izmešu skaitu par tik un tik procentiem, nav izpratnes par to, ka visi izmeši ir pa lielam... vienādi sadalās trīs jomās? Tas ir transports, enerģētika un lauksaimniecība.

Ja Butāna kungs neplāno tagad transporta jomā neko samazināt, tad no kurienes tas, piedodiet, nāks? Vai... Kā tas vispār saskan ar visām iepriekšējām valdības un arī jūsu, Satiksmes ministrijas, pamatnostādnēm un tā tālāk? Nu tiešām – kas jums tur valdībā notiek, kolēģi?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Turpinot iesākto, paskaidroju. NEDC metode, kura tiek piemērota pašreiz, ir metode, kad CO₂ izmeši tiek aprēķināti laboratorijas apstākļos. Konstatējot, ka laboratorijas apstākļos var šmaukties ar CO₂ izmešiem, tika ieviesta jauna metode WLTP, kuru aprēķināja reālās darbības režīmā un konstatēja, ka daudzas mašīnas reālā darbības režīmā faktiski izmet vairāk CO₂ izmešu. Rezultātā nodokļa apmērs nemainās, bet vienkārši mašīnas, kuras laboratorijas apstākļos uzrādīja mazāk izmešu, bet dzīvē faktiski vairāk, izkrīt no zemāk piesārņojošo mašīnu grupas un iekrīt augstāk piesārņojošo mašīnu grupā, bet nodokļi kā tādi tajās grupās nemainās.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas būs papildu slogs trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Paldies Butāna kungam par skaidrojumu, bet, protams, ka var nodokļu izmaiņas skaidrot ar dažādām metodēm. Tikko mēs dzirdējām Butāna kunga izskaidrojumu, kādā veidā tiks savā ziņā celti nodokļi attiecīgo automašīnu īpašnieku grupām.

Taču skaidrs ir viens, ka, lai kā mainītos metodes, tomēr kādam būs jāmaksā vairāk, un, kā jau Reiznieces-Ozolas kundze norādīja, ir papildu seši miljoni. No kurienes tad šie papildu seši miljoni ienāks Valsts kasē? No automašīnu īpašniekiem, no īpašnieku kabatām, un diemžēl kaut kāds samazinājums attiecībā uz trūcīgo personu automašīnām nav novērojams. Ir novērojama tikai nodokļu celšana visās jomās, un šajā gadījumā, ja jūs domājat, ka ar šo pasargāsiet trūcīgos iedzīvotājus ar viņu vecajiem lielizmešu auto, tad nu tā nemaz nav.

Līdz ar to es... Man ir vēlreiz jāizsaka izbrīns par valdības darbu šajā krīzes situācijā, dzenoties pakaļ mistiskajiem izmešu samazināšanas kritērijiem. Mēs arī šo jomu tagad aiztiksim un kovida krīzes laikā raustīsim cilvēkus, autovadītājus īpaši, vēl viņu maciņos ielūkosimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Es esmu kategoriski pret jebkura nodokļa celšanu attiecībā uz autotransportu. Uzskatu, ka šo lēmumu grupa, kas ir ietverta budžetu pavadošajā paketē, ir nepareizi sagatavota, jo nav skaidra mērķa. Ja mērķis ir tikai palielināt nodokli un tādā veidā iekasēt papildu naudu budžetā, tad tā arī jāpasaka, jo visas norādes uz zaļo politiku, uz Parīzes konvencijas izpildi ir maldinošas, jo tiek aizmirsts par to, ka autotransports ir tikai viens no paveidiem, kā varētu tikt īstenota zaļā politika. Latvijā aktuālākais ir saglabāt mūsu mežus. Un nav skaidras atbildes šajā budžetā, kas tiek darīts šajā virzienā.

Otrais būtiskākais. Tā vietā, lai sakārtotu zaļās enerģijas ražošanu, proti, sakārtotu OIK likumdošanu, sakārtotu un sistēmiski pieietu tam, kas nākotnē būs mūsu elektroenerģijas avots... vai tas tomēr paliks TEC-2, kad mēs izbeigsim akmeņogļu lietošanu apkurē, un tā tālāk... mēs darām tikai vienu – palielinām nodokļus autotransporta īpašniekiem, kas kopumā ekonomikas krīzes laikā varētu novest tikai pie iedzīvotāju labklājības samazināšanas.

Tātad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet kopumā neatbalstīt nevienas izmaiņas, kuras piedāvā valdība šajā likumā. Tas ir nesamērīgs slogs Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Godājamie deputāti, faktiski mēs te, komisijā, diezgan daudz par šiem jautājumiem diskutējām.

Es gribu atgādināt, ka būs divas programmas. Līdz 2030. gadam daudzās valstīs tiks aizliegts pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem, respektīvi, būs tikai elektroautomobiļi vai ūdeņraža automobiļi, vai kādu laiku vēl automobiļi, kas lietos dabasgāzi vai biogāzi. Tā ka mums faktiski ir vajadzīgas divas programmas – mazizmešu automašīnu samazināšanas programma un otra programma, kas ir saistīta ar atbalstu bezizmešu transportam, kas prasa lielus līdzekļus.

Ir saprotams, ka kovida laikā acīmredzot valdība nav varējusi izstrādāt, bet mēs, kā jau te tika minēts un arī ministrs apsolīja, pēc pusgada pie šiem jautājumiem atgriezīsimies, un pakāpeniski mums vajadzēs šīs divas programmas – izmešu samazināšanu sajaukt kaut kādā veidā kopā ar atbalsta programmu, spēcīgu atbalsta programmu automašīnām, kas ir bezizmešu transports kā tāds.

Šo priekšlikumu komisija pagaidām nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 4. priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Sprūde. Priekšlikums paredz papildus 4. panta... papildināt 4. panta septīto daļu ar priekšlikumu nepiemērot likmi tiem automobiļiem, kuriem ir piemērota 7. panta piektajā daļā paredzētā atvieglojumu sistēma un kuriem sēdvietu skaits pārsniedz piecas vietas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saeima jau vairāk nekā pirms gada konceptuāli pirmajā lasījumā ir atbalstījusi (un paldies arī koalīcijas deputātiem par to) mūsu priekšlikumu, ka papildu likme, kura stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, tātad 300 eiro par 3,5... motora tilpuma automašīnu, kas daudzbērnu ģimenēm izmaksā 150 eiro gadā, būtu atceļama daudzbērnu ģimenēm tā iemesla dēļ, ka daudzbērnu ģimenes, īpaši ar četriem plus bērniem ģimenē, nevar lietot parastās automašīnas ar piecām sēdvietām. Līdz ar to tiek meklēta iespēja, kāda nu Latvijas tirgū ir šī iespēja, atrast automašīnas, kurās būtu droši (atkārtošu – droši!) un ērti pārvadāt bērnus. Lielās ģimenes.

Man diemžēl jāsaka, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu, šo likumprojektu turpina marinēt, neskatoties uz to, ka uz otro lasījumu tika iesniegti visai saprātīgi priekšlikumi. Un tos mēs savukārt ar kolēģi ņēmām vērā. Šis priekšlikums nāca no Zakatistova kunga, un tas noteica, ka no papildu likmes būtu atbrīvojamas tās automašīnas, kurās ir vairāk par piecām sēdvietām, kas ir absolūti loģiski. Tātad tās automašīnas, kuras ir Dodge Caravan vai Chrysler Town & Country, lielās automašīnas no Amerikas, kurās ir uzliktas, visticamāk, bieži vien gāzes iekārtas, lai būtu taupīgāka braukšana, – tās automašīnas daudzbērnu ģimenēm būtu atbrīvojamas no papildu nodokļa, tāpēc ka nav saprātīgi, nav vienkārši pat godīgi no valsts puses uzlikt papildu nodokli daudzbērnu ģimenēm par to, ka viņas vēlas pārvadāt savus bērnus vienā automašīnā, nevis divās vai vēl nezin kā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis patiešām būtu atbalsts daudzbērnu ģimenēm, jo daudzbērnu ģimenes tīri fiziski nevar bērnus ielikt piecu sēdvietu automašīnā. Vajadzīgas lielākas automašīnas, kas diemžēl arī nosaka, ka ir lielāks dzinējs un šobrīd lielāks transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.

Es aicinu, kolēģi, ņemt šo jautājumu savās – deputātu – rokās un nobalsot "par", tādēļ ka mēs no Satiksmes ministrijas acīmredzot atbalsta priekšlikumus nesagaidīsim. Kaut vai tādēļ vien, ka, es atgādināšu, tad, kad Satiksmes ministrija nāca ar šo likumprojektu, it kā domājot par vides mērķiem, tas priekšlikums bija aplikt ar nodokli transportlīdzekļus, kas ir lietoti un kas tiek pirmo reizi ievesti Latvijā, ieviešot jaunu reģistrācijas maksu. Priekšlikums, kāds tas tajā brīdī izskatījās, faktiski visvairāk sistu tieši pa šādām lielākām, parasti vecākām automašīnām, jo īpaši reģionos ģimenes nevar atļauties jaunas mašīnas.

Tajā pašā laikā parlamentārais sekretārs publiski stāstīja, ka nē, ko jūs, jūs acīmredzot nesaprotat – mēs taču apliksim ar nodokli Ferrari un Bugatti, kam ir lieli dīzeļdegvielas dzinēji, vispār pat nesaprotot, ka Ferrari un Bugatti nemaz neizmanto dīzeļdegvielas dzinējus. Izpratnes acīmredzot nav, ir vienkārši vēlme iekasēt papildnodokļus, tāpat kā šobrīd pat pēc likuma labošanas, atsakoties no reģistrācijas maksas, kolēģi, vienalga no Latvijas iedzīvotāju kabatām tiks iekasēti vairāk nekā seši miljoni eiro. Un pilnīgi bez nekādas jēgas, bez nekādas citas jēgas, kā tikai nodrošināt fiskālo efektu.

Ne šeit ir atbalsta programma maznodrošinātajiem, ne daudzbērnu ģimenēm, ne kāds konkrēts priekšlikums vides mērķu sasniegšanai. Un tas acīmredzot nav atbalstāmi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vēršos pie Eglīša kunga un pie Dzintara kunga. Paldies jums savulaik par jūsu atbalstu šim likumprojektam. Es ļoti sagaidītu arī konsekventu rīcību no jums, šodien balsojot par uzlaboto priekšlikumu, kas nosaka, ka tām automašīnām, kuras ir daudzbērnu ģimeņu īpašumā, kurās ir vairāk par piecām sēdvietām, tātad tās nebūs ne Bugatti, ne Porsche, ne vēl kāda cita luksusa automašīna, kurai 2019. gadā tika uzlikta papildu nodokļa likme...

Tās ir apmēram, aptuveni 100 daudzbērnu ģimenes, kurām jūs palīdzēsiet, atvieglosiet, uzliksiet tiešām taisnīgu attieksmi no valsts, nevis šo papildu likmi saglabāt. Jo daudzbērnu ģimenes nevar vienkārši vienā dienā šo automašīnu pārdot vai sadedzināt, vai nodot metāllūžņos. Tās lieto šo automašīnu ilgi, un ir jāpārvadā bērni šajā mašīnā. Es ļoti aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo Finanšu ministrija...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Es aicinu atbalstīt priekšlikumu. Aicinu atbalstīt daudzbērnu ģimenes un īpaši vēršos pie Raivja Dzintara, kurš sestdien kongresā sevi slavēja. Es aicinu arī viņu atbalstīt daudzbērnu ģimenes un rūpēties par demogrāfiju, pretējā gadījumā rodas tāda sajūta, ka mums tiešām pietrūkst balsu, lai aizsargātu ģimeņu īsto institūtu. Raivi Dzintar, īpaši pie jums, cienītais kolēģi, es vēršos, gaidu, kad jūs nospiedīsiet "par", kad jūsu visa frakcija nospiedīs "par", lai balsotu par daudzbērnu ģimenēm. Jūs vienmēr esat runājuši par demogrāfijas attīstību, par palīdzību cilvēkiem, bet vienmēr balsojat "pret".

Šis nu ir tas brīdis: pietiks runāt par auseklīšiem un prievītēm, jāsāk ķerties pie darbiem, jāsāk finansiāli atbalstīt Latvijas cilvēkus, latviešus, Raivi Dzintar, jāsāk atbalstīt... latviešu daudzbērnu ģimenes jāsāk tajā skaitā atbalstīt. Un visi Latvijas pilsoņi... tātad visi, kas māk latviešu valodu, jāsāk atbalstīt, atbalstot šo priekšlikumu.

Pretējā gadījumā, Raivi Dzintar, jūsu kongress tāda tukšrunāšana vien būs bijusi, draudot kārtējo reizi ar krieviem un ko tik tur vēl ne.

Tā ka šis ir tāds izšķirošs priekšlikums, kas parādīs Raivja Dzintara patieso seju, parādīs, vai viņš ir par latviešiem un par daudzbērnu ģimenēm, vai viņš ir tikai tāds tukšrunātājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Tas, ka opozīcija ir spiesta sniegt šādu priekšlikumu likumam, liecina tikai par to, ka Ministru kabinets un tā ministre nepilda savus pienākumus. Viņi rūpējas tikai par nodokļu celšanu un nerūpējas par to, nedomā par to, kāds efekts būs konkrētām iedzīvotāju grupām no šādas nodokļa celšanas.

Atgādināšu, ka vēl piektdien SASKAŅAS deputāti iesniedza likumprojektu, kas paredz iesaldēt Ministru kabineta... ministru un parlamentāro sekretāru algas. Un aicinu Saeimu – gan pozīciju, gan opozīciju – vienoti iesniegt Saeimai likumprojekta... sasaukt ārkārtas sēdi un izskatīt šo likumprojektu, jo ir nepieciešams mehānisms, kas piespiedīs ministrus strādāt sistēmiski un tiešām rūpēties par iedzīvotāju labklājību nākamgad.

Aicinu sasaukt ārkārtas sēdi, tas ir pirmais, lai izskatītu likumprojektu par ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu, atsaucoties uz SASKAŅAS deputātu iesniegto likumprojektu Nr. 866/Lp13, kā arī iekļaut opozīcijas pārstāvjus Krīzes vadības padomē, lai izstrādātu tiešām efektīvu pandēmijas krīzes pārvarēšanas plānu, jo tā runa no premjerministra, kuru mēs dzirdējām vakardien, ir... tai bija tikai viens efekts: cilvēki ir nesaprašanā par to, kas notiek valstī un ko sagaidīt no Ministru kabineta tuvākajās dienās.

Lūdzu ārkārtas sēdi un opozīcijas iekļaušanu krīzes vadības centrā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šis jums varētu izskatīties kā tāds varbūt pat samērā nenozīmīgs priekšlikums uz kāda... kopējā fona, bet tas tomēr dod pamatu uzdot diezgan nopietnus jautājumus par demogrāfijas politiku valstī.

Labi, jūs nevēlaties, koalīcijas kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir tomēr vērsts uz daudzbērnu ģimenēm, uz demogrāfijas veicināšanu. Tātad jautājums: ko tad jūs piedāvājat vietā? Vai Dzintara kungs bija spējīgs pa šīm brīvdienām atrast tos 80 vai cik tur bija... miljonus eiro, par kuriem it kā ir kaut kāda vienošanās, kuri tiks izmantoti demogrāfijas veicināšanai, kolēģi?

Es jums atgādināšu: ja mēs runājam konkrēti par auto ekspluatēšanu, tad mums automašīnu, pēc Baltijas... pēc Auto asociācijas datiem, mums automašīnas ekspluatēšanas izmaksas Latvijā ir trīs reizes augstākas nekā Igaunijā un gandrīz piecas reizes augstākas, nekā tās ir Lietuvā.

Un es īpaši tiem, kas vismaz vārdos tik daudz runā par demogrāfiju un kas tik ļoti sajūsminās par, piemēram, tādām valstīm kā Ungārija, par tādiem cilvēkiem kā Viktors Orbāns... vai jūs, kolēģi, esat lasījuši, kāds jau kādus dažus gadus ir prezidenta Orbāna septiņu punktu plāns ģimenēm?

Viens no šiem punktiem, piemēram, kolēģi, ir tas, ka Ungārijas valdība piešķir faktiski subsīdiju 2,5 miljonu forintu apmērā, lai daudzbērnu ģimenes varētu iegādāties jaunas automašīnas ar vismaz septiņām sēdvietām...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tātad atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir konkrēts. Šis mazais priekšlikums ir zīmīgs tieši tā iemesla dēļ, ka šis priekšlikums parādīs, vai Raivis Dzintars vārdos tikai prot kliegt: "Nāk krievi un tur Šlesers..." vai prot nospiest pogu un nobalsot "par" daudzbērnu ģimenēm. Vienmēr saka, ka ir par demogrāfiju vai vēl kaut ko, šis ir tas īstais brīdis. Paskatīsimies, kā balsos Raivis Dzintars un Nacionālā apvienība, un tad redzēsim šo cilvēku patieso seju, jo visi šie solījumi, kas ir bijuši no Dzintara puses, ir bijuši tikai solījumi, solījumi, reālas darbības nav bijis. Šeit ir reāla darbība iespējama, reāls, maziņš, niecīgs (īstenībā no daudzās naudas ļoti niecīgs) atbalsts daudzbērnu ģimenēm, jo, kā zināms, daudzbērnu ģimenes nevar ielikt mašīnā, kurā nav daudz vietas, vai ne? Tie, kam ir daudz bērnu, to sapratīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Man būtu jautājums koalīcijas deputātiem... budžeta sēdes... Kāpēc Latvijas valsts nevar atļauties simts busiņu ar dīzeļa motoru noņemt nost no nodokļu sloga tieši daudzbērnu ģimenēm? Es neesmu radis atbildi. Varbūt jūs varētu man izstāstīt šeit, cik tas izmaksātu, cik tas ir budžetā... cik tad tas sit pa Latvijas budžeta kasi, jo man nav informācijas. Es joprojām gaidu no koalīcijas paskaidrojumus, jo es nevaru iedomāties, ka simts dīzeļu vai gāzes automobiļu daudzbērnu ģimenēm Latvija tiešām nevarētu atļauties samaksāt.

Tā ka lūdzu komisijas vadītāju... Mārtiņ Bondar, izstāsti, lūdzu, kas... kāpēc nav atbalstīts? Tāpēc, ka opozīcija tikai un vienīgi... Tas jau vairs neiztur kritiku.

Es tiešām gaidu, lūdzu, paskaidrojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Jautājums ir vietā. Es, protams, nevaru runāt komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka vietā, bet es varu pateikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs šādas diskusijas pēc būtības ir ārkārtīgi retas. Es domāju, ka diskusijas pēc būtības mums notiek laikam tikai tad, kad paši koalīcijas deputāti iesniedz savus priekšlikumus, kā tas, piemēram, par... no Nacionālās apvienības mēs esam pieraduši... tie ir bieži priekšlikumi par... kas saistīti ar privātajām mācību iestādēm. Tad kādas diskusijas pēc būtības notiek. Ja ir priekšlikumi no opozīcijas deputātiem, man ir grūti atcerēties kādas diskusijas pēc būtības, kurās būtu iesaistīti pozīcijas deputāti, kas pamatotu un argumentētu, kāpēc šis priekšlikums nav labs, kāpēc tas ir noraidīts, ko viņi piedāvā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 44, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 5. priekšlikums ir līdzīgs, un to ir iesniegusi deputāte Stepaņenko. Komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es tikai tiem, kas solījās balsot "par" un nobalsoja "pret", vēlos atgādināt, ka mums tik tiešām bija ļoti garas debates pirmajā lasījumā – tad, kad mēs sniedzām šo likumprojektu pirms vairāk nekā gada, un šajās pirmā lasījuma debatēs uzstājās gan Feldmana kungs, gan, manuprāt, ja nemaldos, arī Kaimiņa kungs. Un toreiz koalīcija nolēma atbalstīt saprātīgus priekšlikumus no opozīcijas, kas arī bija diezgan konstruktīvi. Es vēlos atgādināt jums, ka no Satiksmes ministrijas netika iesniegts neviens... neviena pretenzija par šo likumprojektu, izņemot to, ka varbūt atpakaļejošu spēku tam nevajadzētu pielietot. Tas mums arī šajā priekšlikumā nav.

No Finanšu ministrijas vienīgie iebildumi, kas nāca par šo priekšlikumu, ja mēs runājam par pirmā lasījuma likumprojektu, kurš ir iestrēdzis, pateicoties Bondara kunga komisijai... vienīgā pretenzija no Finanšu ministrijas bija tāda, ka ir apmēram 183 daudzbērnu ģimeņu auto, kuriem tiek pielietota šī papildu likme, tātad tās automašīnas, kurās ir 3,5 dzinējs un vairāk. Un starp tām automašīnām ir arī tādas, kuras... luksusa automašīnas, tātad ir dažas tādas daudzbērnu ģimenes, kurām ir šīs dārgās automašīnas – Porsche, Bentley un tā tālāk. Tā varētu būt, es nezinu, bet... Un vienīgais iebildums bija tāds: ja mēs visiem samazinām... atņemam šo papildu likmi, tad tas nesasniegs mērķi – palīdzību daudzbērnu ģimenēm.

Vēlreiz atkārtošu, kolēģi. Tas tika izlabots ar šo priekšlikumu, jo mēs ielikām šajā priekšlikumā sēdvietu daudzumu, tātad tas ir precīzi mērķēts daudzbērnu ģimeņu atbalstam ar četri plus bērniem... kuras nevar atļauties pārvadāt savus bērnus...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijas sabiedrība, es jums gribu īpaši uzsvērt: iepriekšējais balsojums par atbalstu daudzbērnu ģimenēm, par automašīnām, par nodokļu atvieglojumiem... Nacionālā apvienība un Raivis Dzintars, kas sola demogrāfijas atbalstu, nobalsoja... nenobalsoja "par". Tas atbalsts, kas tiek prasīts šajā jautājumā no daudzās naudas, ir aptuveni 21 tūkstotis eiro. Aptuveni 21 tūkstotis eiro, lai jūs saprastu.

Tā ir tā cīņa, tā ir tā cīņa ar auseklīšiem un prievītēm par demogrāfiju, balsojot nevis "par", bet citādāk, lai šis priekšlikums netiktu atbalstīts. Tā ir visa seja šiem lielajiem demogrāfijas cīnītājiem.

To daudzbērnu ģimeņu, kurām ir šīs automašīnas, ir salīdzinoši ļoti maz. Ļoti, ļoti maz. Jo daudzbērnu ģimenes lielākoties vispār nevar tādas mašīnas atļauties, lai visus bērnus pārvadātu Latvijā, tāpēc ka Latvijā cilvēki nav turīgi.

Bet Raivis Dzintars balso nevis "par", viņš tikai parunās pēc tam par demogrāfijas atbalstu un solīs 2022. vai, nezinu, 2044. gadā šo atbalstu, bet ne šogad, bet ne no 1. janvāra, bet ne pagājušogad, jo šāds priekšlikums principā bija arī pagājušogad. Viņam neinteresē.

Šī Saeima ir vairāk nekā divus gadus nostrādājusi aptuveni, plus mīnus. Viņiem neinteresē daudzbērnu ģimenes, atbalsts daudzbērnu ģimenēm. Tādi ir tie mūsu demogrāfijas cīnītāji no Nacionālās apvienības, atcerieties to, mīļā sabiedrība!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja, kolēģi, Finanšu ministrija kaut ko ir tādu teikusi, grūti apstrīdēt, bet patiesībā ir ļoti grūti iedomāties Latvijā vienu daudzbērnu ģimeni, kura brauktu ar septiņvietīgu Porsche.

Bet arī šī situācija būtu risināma. Ja patiešām mēs gribam atbalstīt daudzbērnu ģimenes, tad šī ir laba iespēja to izdarīt un piedāvāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samazinājumu liela sēdvietu skaita automašīnām, vienlaikus ieviešot solidaritātes nodokli dārgām automašīnām, kuru cena pārsniedz 50 tūkstošus eiro. Atceramies: vēl pirms dažām dienām mēs diskutējām, pareizāk sakot, opozīcija diskutēja par šo sagatavoto priekšlikumu, kas precīzi šādas situācijas risinātu, ja mums ir bail, ka kāda daudzbērnu ģimene varētu atļauties iegādāties arī labāka zīmola mašīnu. Tas būtu risinājums.

Es vēlreiz aicinu, kolēģi, ja jūs paši neatbalstāt šobrīd... tad nāciet... Ja jūs neatbalstāt opozīcijas priekšlikumus šobrīd, tad nāciet ar saviem risinājumiem, nevis visu laiku atliekat par pusgadu, pa gadam, tā jau nākamās vēlēšanas pienāks. Nepagūsiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Risinājums būtu piespiest vienreiz Bondara kungu strādāt un šo likumprojektu, kas ir iestrēdzis komisijā, laist beidzot uz otro lasījumu, ņemot vērā Zakatistova kunga priekšlikumu par sēdvietu skaitu. Tas būtu ļoti vienkārši atrisināms. Bet, tā kā mums nav cerību uz Bondara kunga darbspēju, tad mēs esam rosinājuši šo priekšlikumu iekļaut budžeta likumprojektā. Un es vēlos atgādināt, ka šis posts faktiski 2019. gada 1. janvārī nācis, "pateicoties" Parādnieka kunga priekšlikumam, kurš nedomājot, nešķirojot šīs automašīnas, vienkārši bija piedāvājis (Nav saklausāms.)... šo papildlikmi 300 eiro lieliem motoriem, droši vien domājot, ka visi tikai vien braukā ar dārgām luksusa automašīnām, un aizmirstot to, ka ļoti daudzi cilvēki... Mēs pat nerunājam par tiem cilvēkiem, kas dzīvo laukos, kuriem nav vairāk kā četri bērni, bet kuri izmanto šos busiņus savām vajadzībām...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tā dzirdēju: sestdien Raivis Dzintars teica, ka viņam piemīt milzīgas diplomātijas spējas. Tad es aicinātu šī priekšlikuma sakarā, Raivi Dzintar, ja jūs cīnāties par demogrāfiju, jūs tūlīt pat tās diplomātijas spējas parādiet! Pārlieciniet visu koalīciju un arī pats esiet tik drosmīgs, un nobalsojiet par atbalstu daudzbērnu ģimenēm! Par nelielu atbalstu. 21 tūkstoti jums žēl? Jums nav žēl miljonu miljonus visādām nesaprotamām lietām – cietumiem un kam tur tik vēl ne, airBaltic un vēl viss kaut kas... Jums ir žēl 21 tūkstoti daudzbērnu ģimenēm. Tā ir tā seja. Un tad, kad beigsies šis nepopulārais budžets, atkal nākamais... pirmais jautājums būs par prievītēm, ka krievi nāk un viss šis stāsts, kas vienmēr ir bijis 30 gadus. Tas ir vienīgais, ko jūs protat!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tas jautājums tiešām ir vietā: kāpēc valdošajai koalīcijai, kāpēc valdībai ir tik žēl to 21 tūkstoti eiro, lai atbalstītu šo ļoti pieticīgo priekšlikumu? Tikai 21 tūkstoti eiro! Un Finanšu ministrija tā vietā raksta vēstules, kurās izdomā, ka tas nāks par labu kaut kādiem Maserati īpašniekiem un tā tālāk.

Bet tajā pašā laikā Ungārija ir gatava piedāvāt katrai daudzbērnu ģimenei grantu 7000 eiro apmērā, lai iegādātos septiņvietīgu auto. Tātad Ungārijas valdība ir gatava piešķirt šādām ģimenēm – katrai! – 7000 eiro, lai iegādātos septiņvietīgu auto, bet jums, dārgie koalīcijas deputāti, – jums ir žēl atbalstīt šo opozīcijas deputātu priekšlikumu acīmredzot tikai tāpēc, ka Jūlija Stepaņenko ir opozīcijas deputāte, kuras fiskālais efekts ir 21 tūkstotis eiro. Kolēģi, jums tāds... spogulī uz sevi skatīties pēc tam jūs vispār varēsiet?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Attieksme pret daudzbērnu ģimenēm vienmēr katrā valstī ir sociālās politikas paraugstunda. Šeit, šajā Saeimā, daudzi konservatīvie un ne tik konservatīvie spēki lamā pagātni un PSRS laikus. Atgādināšu. Kādreiz Latvijā bija tāds uzņēmums "RAF", kurš ražoja mikrobusiņus. Un kādreiz, jūsu lamātajos PSRS laikos, šos rafus dāvināja vienkārši daudzbērnu ģimenēm, lai šīm ģimenēm būtu iespēja izbraukt uz dabu, ārpus pilsētas un tā tālāk.

Es domāju, Latvija varētu darīt to pašu, tikai ņemot vērā Parīzes konvenciju un Satiksmes ministrijas vēlmi skriet vilcienam priekšā ar šīs konvencijas izpildi, parādot paraugstundu visai Eiropai. Varbūt nopirksim tiešām visām šīm ģimenēm elektromobiļus tik, cik vajag un nepieciešams šīm ģimenēm, lai pandēmijas laikā nesēdētu dzīvokļos, bet izbrauktu ārpus pilsētas. Tā būtu, manuprāt, lieliska iniciatīva, kuru noteikti varētu atbalstīt tās partijas, kuras sevi uzskata par demogrāfijas atbalstītājām, un parādīt to, ka arī Latvijas attieksme attiecībā pret daudzbērnu ģimenēm varētu būt paraugs citām Eiropas valstīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Taisnības labad es gribēju tikai piebilst, ka ir dažādi šie automobiļi un ne jau visi brauc ar lielām mašīnām, kuru tilpums pārsniedz, teiksim, divus vai 2,5 litrus, piemēram. Visizdevīgākie acīmredzot ir Volkswagen mikroautobusi ar divu litru vai 2,4 litru tilpumu. Atcerēsimies, ka otrā galā ir amerikāņu automašīnas, kurām uz priekšējā sēdekļa ir atļauts sēdēt sešiem pasažieriem – sešvietīgās ar četru litru motoriem... un tā tālāk.

Šeit vajadzētu acīmredzot drusciņ precīzāku to gradāciju izstrādāt, un es ceru arī, ka to acīmredzot valdība uz nākošo jūniju kaut kādā veidā izstrādās, par cik mums tik un tā būs jākoriģē šis likums. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, tāpat kā iepriekšējo.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikums nav balsojams.

A. Kiršteins. 6. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska un Bergmanis, izskata tehniskās ekspluatācijas nodokļu priekšlikumus par automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tūkstošiem

kilogramu, kuri pirmo reizi reģistrēti pēc 2005. gada 1. janvāra un kuriem reģistrācijas apliecībā ir informācija par pilnu masu, motora tilpumu un jaudu. Tātad samērā veci automobiļi, kuriem tiek summēti šie trīs faktori. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šī ir daļa no tās mūsu iepriekš jau aprakstītās koncepcijas, kas paredz zemākus nodokļus un nodokļu atvieglojumu mazizmešu automašīnai, lielākus – lielāku izmešu vecām automašīnām... vecākām automašīnām.

Kolēģi, pēc šīm Satiksmes ministrijas piedāvātajām izmaiņām transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī mums tā nodokļu plaisa starp Baltijas valstīm vēl vairāk palielināsies. Un, ņemot vērā, ka no nākamā gada 1. janvāra būs... mēs būsim arī spiesti atcelt ierobežojumu ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem braukt Latvijā bez papildu samaksas, tad ir diezgan liels risks, ka, vienkārši palielinot nodokļus un nedodot nekādu atbalsta instrumentu, piemēram, zemu izmešu jaunākiem automobiļiem... tad ir liels risks, ka atkal Latvijā parādīsies automašīnas ar svešu valstu numuriem, jo nu kaut vai tādēļ vien, ka Auto asociācija ir parēķinājusi, ka ar Igauniju mums piecos gados 3,3 reizes atšķirības ir nodokļu maksājumos attiecībā uz autotransportu un ar Lietuvu piecos gados pat 4,4 reizes.

Tas ir vēl viens papildarguments, kāpēc vismaz, ja mēs gribam, lai Latvijā arī cilvēki pirktu automašīnas un brauktu ar Latvijas numuriem, un nodokli maksātu... tad vismaz kādā segmentā, kuru mēs arī vēlamies redzēt uz Latvijas autoceļiem, būtu jābūt būtiskam nodokļu atvieglojumam, kas arī palīdzētu tos vides mērķus sasniegt.

Jo, kolēģi, man liekas tāds labs salīdzinājums, lai jums noklikšķ, lai jūs saprotat, kāds apjoms mums CO₂ izmešu ir jāsamazina līdz 2030. gadam. Mums 28 procentus no visiem izmešiem veido transportlīdzekļa... transportlīdzekļu jeb transporta nozare, un, lai to mērķi sasniegtu, mums šobrīd būtu jāaptur divas trešdaļas no visa Latvijas autoparka. Skaidrs, ka tikai automašīnas vien un zaļāks auto nevarēs šo problēmu risināt, bet kaut kas ir jādara.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par divām, trim un vairāk piekabēm. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par nodokļa samaksu par piekabēm. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 9. – deputātes Karinas Sprūdes priekšlikums. Tas paredz nodokļa atlaidi personai, kurai kopā ar laulāto ir trīs vai vairāk bērnu. Šī atlaide būtu 50 procentu apmērā no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma noraidīšana komisijā – tas apliecināja to, cik ļoti zemā līmenī diemžēl darbs norit Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paskaidrošu jums šī priekšlikuma būtību. Šis priekšlikums ir tapis saskaņā ar Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu pie mūsu... iepriekšējā likumprojekta, par kuru mēs tikko debatējām... par transportlīdzekļa nodevas papildu likmes atcelšanu daudzbērnu ģimenēm.

Uz otro lasījumu šim likumprojektam, kas joprojām ir iestrēdzis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... pirmajā lasījumā... ir iesniegti vairāki grozījumi. Viens no tiem bija Zakatistova kunga... grozījums, kuru mēs atkal... savulaik arī iesniedzām šajā likumprojektā.

Otrs priekšlikums bija Juridiskā biroja priekšlikums, kas noteica precīzāku definīciju jēdzienam "daudzbērnu ģimene", lai šī definīcija būtu vienota visos likumos. Juridiskais birojs, rūpējoties par to, lai šīs normas būtu saskaņotas un precīzākas, iesniedza precizētu priekšlikumu, kādā veidā... kā būtu jāizskatās jēdziena "daudzbērnu ģimene" formulējumam transportlīdzekļa nodevas likumā.

Ņemot vērā Juridiskā biroja ideju un priekšlikumu, mēs, lai juridiski korekts šis akts izskatītos, iesniedzām šo priekšlikumu, lai... vienkārši tādēļ, godātie kolēģi, lai uzlabotu un precizētu, juridiski skaidri formulētu jēdziena "ģimene"... "daudzbērnu ģimene" definīciju.

Šajā priekšlikumā nav pilnīgi nekā tāda, par ko jūs varētu šobrīd šaubīties vai baidīties, ka tas varētu kaut kādā veidā finansiāli kaut ko ietekmēt.

Ir pilnīgi skaidrs, kolēģi, ka šis darbs komisijā norit tik ļoti nekvalitatīvi, ka jūs pat neesat aizdomājušies par to, kas šis ir par priekšlikumu, lai gan...

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribēju pateikties Jūlijai Stepaņenko un Karinai Sprūdei par šo priekšlikumu.

Tas tiešām būtu iekļaujams – protams, precizētā formā – turpmāk šajā nodokļu regulējumā. Valdībā... un arī Satiksmes ministrijā, iepazīstoties ar šo priekšlikumu, mēs secinājām, ka tā ir tikai daļa no kopējā regulējuma, un esam gatavi tad, kad mēs nākamā gada otrajā pusē nāksim ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa tādu vispārīgu maiņu un izvērtējumu... tad mēs esam gatavi arī līdzīgu priekšlikumu sagatavot.

Tā ka paldies kolēģiem. Aicinu šoreiz neatbalstīt, kaut arī priekšlikums pēc būtības ir vērtīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Man ļoti žēl, ka Linkaita kungs neuzstājās pie iepriekšējiem priekšlikumiem, par kuriem... mēs iesniedzām priekšlikumu samazināt šo... novērst šo netaisnību attiecībā pret daudzbērnu ģimenēm. Es diemžēl nedzirdēju Linkaita kunga komentāru tad, taču šis komentārs liecina par ārkārtīgi nekvalitatīvu valdības darbu, jo... Vēlreiz atkārtošu: es piedāvāju – kopā ar Karinu Sprūdi – precizēt šo definīciju saskaņā ar Juridiskā biroja iesniegtajiem priekšlikumiem. Te nav nekā tāda, no kā kāds varētu baidīties, – nav nekādas greizsirdības, un nav arī nekāda fiskālā efekta.

Es tiešām nesaprotu, kur ir problēma šobrīd atbalstīt šo priekšlikumu. Bet, ja jūs gribat tālāk dzīvot ar neprecīzu definīciju, tad tā, protams, Linkaita kungs, ir tikai jūsu problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pirmām kārtām es teikšu, ka tomēr es augstu vērtēju ministra Linkaita kunga... nu, gan gatavību, gan spēju piedalīties šajās debatēs. Es domāju, ka... Visiem klātesošajiem atgādināšu, ka uz šo brīdi – vienīgais ministrs, kurš jau otro reizi, ja es nemaldos, piedalās šajās debatēs!

Tas, ka ministrs patiešām piedalās šajās debatēs, ņemot vērā to, ka šeit klāt ir viņa ministrijas parlamentārais sekretārs, – tas, protams, ir arī parlamentārā sekretāra darba novērtējums no ministra puses... nu, tiem, kas šo ir... atzīmējuši... un sapratuši.

Bet kopumā... gan kolēģi, gan ministra kungs... tas, ka jūs sakāt... nu, faktiski ļoti atklāti sakāt... jūs pat atzīstat, ka tas acīmredzot ir šīs koalīcijas tāds modus operandi – tāds darbības režīms, ka pat tad, kad jūs esat gatavi publiski atzīt, ka opozīcijas deputāts... opozīcijas deputāte ir iesniegusi vērtīgu un saprātīgu priekšlikumu, jūs tā vietā, lai to atbalstītu (tas jau būtu loģiski – atbalstīt vērtīgu priekšlikumu!), aicināt to noraidīt, lai pēc tam to iesniegtu no valdības puses, acīmredzot paļaujoties uz to, ka sabiedriskie mediji to, protams, atspoguļos tā, ka šis ir bijis valdības priekšlikums, un nevienu vārdu neminēs par to, ka vispār daudz agrāk to iesniedza – iespējams, pat vairākkārt iesniedza! – kāda opozīcijas deputāte.

Protams, daļu cilvēku būs iespējams šādi apmuļķot. Taču atcerieties, ka ir iespējams dažreiz apmuļķot dažus cilvēkus, bet nav iespējams apmuļķot visus cilvēkus visu laiku, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Paturpināšu domu.

Ministra kungs! Šis priekšlikums nav tapis tikko, lai attiecībā uz šā budžeta tabulām vai šā budžeta debatēm tiktu iesniegts. Šis priekšlikums cirkulē jau vismaz divus trīs gadus... vismaz... šī Saeimas sasaukuma laikā.

Un tas ir vienkārši nepiedodami, ka šobrīd jūs gatavojaties to darīt vēl pēc gada, atceroties, ka tas ir arī priekšvēlēšanu gads.

Un nepiedodami ir arī tas, ka tad, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija diskusijas par budžetu, tad varēja to visu izrunāt, tad varēja to mainīt. Un, veidojot budžetu, jūs varējāt tomēr paskatīties, kādi ir bijuši iepriekšējie priekšlikumi, un runāt arī ar deputātiem. Jo tieši deputātu darbs šajā brīdī ir mēģināt ietekmēt budžetu (neskatoties uz Satversmes tiesas vienas tiesneses spriedelējumu par to, kas, veidojot budžetu, ir augstāks – Ministru kabinets vai tomēr Saeima).

Vēlreiz atkārtoju: šis priekšlikums nav jauns priekšlikums, tāds, kas tapis tikko, līdz ar to aizbildināšanās ar to, ka tas varētu būt pēc gada, neiztur kritiku.

Un arī tas, ka finanšu ietekme nav tik liela un to varētu veikt kā... atbalstītu priekšlikumu... tas... atbalstītu gan 85... vai cik tur to miljonu ieguldījumu... kaut kad... no 2022. gada... daudzbērnu ģimenēm tai skaitā, gan citādi... Tādi mazi soļi tiek augstāk novērtēti nekā atrunas par to, ka tas būs pēc gada, ņemot vērā, ka tas būs priekšvēlēšanu gads.

Un šajā brīdī diez vai varēs paļauties uz jūsu godaprātu, ka jūs atsauksieties uz to, ka šis priekšlikums ir nācis no citiem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis, 9., priekšlikums ir viens no daudziem, bet tas ir ļoti klasisks kā piemērs, tāds, kura ietvarā, teiksim, viens no valdības ministriem uzstājas un pasaka godīgi, ka tas ir ļoti labs priekšlikums un būtu atbalstāms, bet to tagad nevar atbalstīt, to pēc tam kaut kad atbalstīs, jo vēl vajag kaut kādu vienošanos un vēl viskautko tamlīdzīgu.

Ko es ar šo piemēru gribu teikt? Ka tas piemērs parāda mūsu valsts pārvaldi kopumā. Mūsu valsts pārvaldes sistēma nav tāda, lai izdomātu un darītu uzreiz. Mūsu valsts pārvaldes sistēma... šis priekšlikums kā piemērs parāda, ka tā ir – to var apzīmēt ar trīs burtiem "ļ", "ļ", "ļ" – ļumīga, ļengana ļerpata. Tā nav spējīga pieņemt lēmumus tad, kad tie jāpieņem. Tā ir spējīga tikai nomuļļāt, atlikt uz kaut kādu tur nākamo, aiznākamo gadu, proti, nepieņemt nekad! Nevis... Nu, kā būtu īstenībā jābūt? Kā tādam īstam vecim būtu jārīkojas, īstam ministram? Viņam būtu jāsaka: jā, ļoti labs priekšlikums, es aicinu savus frakcijas biedrus un koalīciju to atbalstīt tagad; nevilksim garumā, izlabosim kļūdas, lai iet darbs uz priekšu! Bet ļumīga, ļengana ļerpata saka – pēc gada, pēc diviem... nu, kaut kad, nezin kad.

Un tāda ir visa valsts pārvalde! Tā tas ir ne tikai Satiksmes ministrijas jomā; tā tas ir pilnīgi visur – sākot no premjera un beidzot ar parlamentāro sekretāru Satiksmes ministrijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Par šo priekšlikumu es gribētu teikt, ka es arī, protams, aicinu to atbalstīt. Bet satiksmes ministram gan... Tā sajūta drīzāk ir tāda, ka pēc šīm nedēļu... iepriekšējo nedēļu garajām debatēm... ir sajūta, ka kāds tomēr ir sācis iedziļināties šajos priekšlikumos un sācis tos pēc būtības izlasīt.

Kā jau mēs pagājušonedēļ konstatējām, pusminūte bija nepieciešama uz vienu priekšlikumu valdībai, lai noraidītu to, kas nācis no opozīcijas, bet koalīcijas deputātu priekšlikumiem, es domāju, noteikti veltīja vairāk laika.

Taču šis gadījums ir tāds spilgts pierādījums tam, ka opozīcija ir piespiedusi kādu tomēr iedziļināties šajos priekšlikumos un ka iedziļinoties, kā par pārsteigumu, ir konstatēts, ka tas priekšlikums tomēr ir labs.

Kaut gan fiskālā ietekme tam nav liela, es tomēr aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un tādējādi parādīt pretimnākšanu daudzbērnu ģimenēm. Un tādējādi tomēr arī opozīcijas viedoklis tiktu saklausīts kaut kādā mērā.

Pagaidām es redzu skaidri, ka opozīcija ir panākusi to, ka sāk lasīt tos priekšlikumus, ko opozīcija ir iesniegusi. Jūsu pārstāvji, varbūt arī deputāti sāks to aktīvāk darīt. Un varbūt būtu jēgpilni budžetu sākt skatīt no sākuma, lai valdība tiešām iepazīstas ar visiem priekšlikumiem, ko opozīcija ir iesniegusi.

Paldies. Un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Godājamie deputāti! Piekrītot tam, ko saka satiksmes ministrs, es vēl gribētu atgādināt, ka drīzumā stāsies spēkā arī jauni Eiropas Savienības noteikumi, kas atļautu automašīnu reģistrēt jebkurā Eiropas Savienības valstī. Tas nozīmē, ka Latvijai jebkurā gadījumā būs jāharmonizē ar šiem nodokļiem... ar Igauniju, Lietuvu. Pretējā gadījumā no Latvijas aizplūdīs ļoti daudz naudas tieši automašīnu reģistrācijas dēļ... un visas pārējās lietas... Un acīmredzot tāds nodoklis kā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis... tas jau daudzās valstīs var izzust vispār. Tā vietā acīmredzot pareizāk ir palielināt... vai nu pielikt kaut ko pie akcīzes nodokļa, vai kaut kādā citā veidā...

Tātad, kā jau es teicu, tas ir komplekss pasākums, saskaņojot ar otru programmu, pie kā strādās valdība (vismaz mēs ceram, un mēs esam šādu solījumu dabūjuši).

Tātad attiecībā uz bezizmešu auto – pilnīga harmonizēšana ar Lietuvas un Igaunijas nodokļiem, lai neaizplūst no šejienes automašīnas, kas tiek piereģistrētas citur.

Un tātad arī šie priekšlikumi, kas te ir izteikti...

Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kiršteins. 10. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī tas precizē kārtību, kādā samazināt TEN par 50 procentiem ģimenēm, kurās ir trīs bērni vai vairāk bērnu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Kolēģi! Es gan tiešām līdz pēdējam brīdim biju cerējusi, ka šo definīciju... šo definīcijas precizējumu... ka jums nebūtu nekādu šķēršļu to atbalstīt, taču – šeit nu mēs esam! Tiešām – par daudzbērnu ģimenēm mēs vispār aizmirstam šajā budžetā! Ļoti labi, skaidrs – jūs esat sevi parādījuši.

Man nedaudz neizpratni radīja ministra sacītais korelācijā ar ziņotāja sacīto. Ministrs, es saprotu, joprojām domā par to, ka varbūt kādreiz... par iespējamā atbalsta daudzbērnu ģimenēm paplašināšanu (kaut vai attiecībā uz to, ka daudzbērnu ģimenēm būtu jābūt tiesībām – bez papildu maksas valstij – pārvadāt savus četrus vai vairāk bērnus lielākās automašīnās), taču ziņotājs teica, ka kaut kas vispār tiks kardināli mainīts. Un es saprotu, ka... atbalsts daudzbērnu ģimenēm šajā programmā vispār neietilpst, ja es pareizi saprotu.

Mani tiešām fascinē šīs atsauksmes par to, ka, nu, jā, mums taču tirgū ir vairākas arī mazāka tilpuma automašīnas, lūk, tādas un šitādas, jo daudzbērnu ģimenes jau parasti katros Ziemassvētkos sadedzina savu veco auto un skrien uz veikalu pirkt jaunu – tāda ir tradīcija mūsu valstī. Mums ir ļoti bagātas daudzbērnu ģimenes – katru gadu sev piemeklē jaunāku modeli, mazāka tilpuma, un dzīvo cepuri kuldami, kā mēs zinām, ar Maserati un Bugatti, un tā tālāk.

Viss ir ļoti skaidri. Es saprotu, ka jums ir tiešām nepārprotami skaidra izpratne par daudzbērnu ģimeņu dzīvi Latvijā, par viņu vajadzībām, par viņu iespējām. Un paldies jums, kolēģi, par šo balsojumu – jūs tiešām esat malači!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labrīt! Paldies. Ir acīmredzams, ka pēdējo gadu garumā mērķtiecīgi... ar katru gadu aizvien sliktāki un sliktāki ir demogrāfiskā saldo rezultāti. Respektīvi, bērnu dzimst aizvien mazāk un mazāk, un šogad, varētu pat teikt, laikam ir rekords sasniegts bērnu dzimšanas jomā, bet – negatīvais rekords. Tas pilnīgi nepārprotami parāda to, ka sistēmiskas, mērķtiecīgas un efektīvas daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmas nav.

Šie priekšlikumi, ko piedāvāja neatkarīgie deputāti, – tie ir tikai daži no instrumentiem, kas varētu atbalstīt šādas ģimenes un kas varētu motivēt cilvēkus pieņemt lēmumu veidot daudzbērnu ģimenes.

Ir acīmredzams, ka satiksmes ministrs it kā saklausīja vai sadzirdēja to, ko piedāvā opozīcija, bet diemžēl publiskajā telpā izskan informācija, ka Satiksmes ministrija, vadoties no kaut kādiem apsvērumiem, plāno samazināt prasības smagkravas mašīnām, kas pārvadā kokmateriālus (pret to krasi iebilst autoceļu uzturētāji, un tas radīs papildu problēmas attiecībā uz ceļu kvalitāti), bet nez kāpēc nevar sadzirdēt un nevar operatīvi atbalstīt priekšlikumu, kas palīdzētu ģimenēm ar bērniem pārvietoties kvalitatīvāk un pieņemt lēmumu vairāk bērnu laist pasaulē. Manuprāt, šāda rīcība ir nekonsekventa un būtībā neatbilst tām problēmsituācijām, kādas Latvijā pastāv.

Mums ir problēmas ar demogrāfiju, bet laikam ar mežu izciršanu mums nav problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Ja jūs vēlaties zināt, kas ir ņirgāšanās par valstiskajām vērtībām, tad ziniet: tie ir balsojumi pret daudzbērnu ģimenēm. Un šo balsojumu pret daudzbērnu ģimenēm faktiskais autors ir Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības un visa Nacionālā apvienība kopumā. Tā ir partija, kas kā galveno lozungu sev liek daudzbērnu ģimenes un valstiskās vērtības, bet balso vienmēr, kā mēs redzam jau kuro gadu budžetā, pret daudzbērnu ģimenēm. Tā ir ņirgāšanās, acīs skatoties visai Latvijas tautai.

Es ļoti ceru, ka šādi politiķi, kas ņirgājas, acīs skatoties, un balso pret daudzbērnu ģimenēm, nākamajā Saeimā neiekļūs. Es zinu, ka šie politiķi uzskata, ka gan jau nekas nemainīsies un viņi jau... viņiem jau garantētas uz mūžu šīs vietas, bet, kā mēs redzam, laiki mainās.

Laiki mainās diezgan strauji. Sauklis "Krievs nāk!" vairs nestrādā, jāizdomā kaut kas jauns. Tagad "Nāk Gobzems!", bet ņirgājas par valstiskām vērtībām nevis Gobzems... Gobzems šajos balsojumos vienmēr balso "par", ņirgājas tie, kas atturas vai balso "pret", un tie, kas nebalso "par". Proti, "par" nebalso Raivis Dzintars, Imants Parādnieks un visa Nacionālā apvienība.

Tā ka to, mīļotā sabiedrība, atcerieties uz visiem laikiem! Atcerieties to tad, kad jums stāsta, kā šī partija cīnās par demogrāfiju un par latviešiem Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nedaudz par ņirgāšanos vēlos papildināt. Jā, kolēģi, es tiešām centos uzrunāt arī koalīcijas deputātus pirms šī balsojuma komisijā, skaidrojot un mēģinot tiešām vēlreiz atgādināt viņiem, ko viņi ir atbalstījuši pirmajā lasījumā.

Tāpat es mēģināju uzrunāt arī kādu KPV LV deputāti, kura kopā ar mums savulaik iesniedza šo likumprojektu Saeimā. Viņas paraksts tur ir – Iveta Benhena-Bēkena, un es atgādināju viņai par to: "Lūk, mūsu likumprojekts. Vai tu, lūdzu, nevarētu arī šo atbalstīt, jo tu arī esi iesniegusi priekšlikumus un es šos priekšlikumus esmu arī iekļāvusi šajā priekšlikumā – pie budžeta." Uz manu lūgumu es saņēmu ļoti skaidru atbildi: "Es tevi apbrīnoju!" Tāds bija Ivetas Benhenas-Bēkenas smaidiņš, un tāda bija viņas ņirgāšanās par opozīcijas deputātiem.

Kolēģi, jūs tiešām apbrīno...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!...

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, mēs jūs neredzam.

A. Kazinovskis. O! Kā tad tā?

Tagad redzat, ne?

Sēdes vadītāja. Nē, mēs jūs neredzam. (Tehniskas problēmas. Pauze.)

A. Kazinovskis. Redzat mani?

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Kazinovska kungs!

A. Kazinovskis. Redzat?

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka kolēģi redz. Blakus datoros ir attēls.

Turpiniet debates!

A. Kazinovskis. Es gribētu pateikt sekojošo. Šis priekšlikums tiešām ir ļoti svarīgs, tas ir atbalstāms, bet kur ir problēma?

Diemžēl jāatzīst, ka koalīcijas deputāti nav brīvi savos balsojumos – nevar brīvi izvēlēties to vai citu priekšlikumu atbalstīt, jo, nedod Dieviņ, kāds labs priekšlikums, kas ir finansiāli... varbūt papildu finansējums būs vajadzīgs vai ieņēmumos būs robiņš, vai papildu izdevumi būs... Tā būtu atkāpe no visiem kanoniem.

Te ir tā būtība! Brīvie deputāti, to skaitā arī es kā neatkarīgais deputāts, var izdarīt izvēli un atbalstīt šāda veida priekšlikumu.

Tas vienkārši parāda, ka vēlēšanu sistēma Latvijā ir jāmaina.

Jauktā... Proporcionālā vēlēšanu sistēma neder. Jauktā vēlēšanu sistēma varētu būt tā, kas turpmāk varētu šāda veida problēmas risināt. Par to es lūgtu savus kolēģus ļoti nopietni padomāt.

Es atbalstu šo priekšlikumu un aicinu to atbalstīt pārējos deputātus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tehniskais pārtraukums piecas minūtes, tātad līdz pulksten 10.25.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par 10. priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribētu atbildēt Kazinovska kungam.

Es domāju, arī frakcijām ir lielas izvēles iespējas, kā balsot, ne tikai neatkarīgajiem deputātiem. Piemērs tam bija šī Saeimas sasaukuma pirmie divi mēneši, tad tik tiešām frakcijas balsoja pēc sirdsapziņas – atbilstoši solījumiem, kurus bija devušas vēlētājiem. Vismaz centās to darīt. Un par ko tik netika nobalsots! Tika nobalsots gan par mediķu algu pacelšanu, gan par to, ka jāatceļ obligātā iepirkuma komponente... Bija arī daudzi citi labi lēmumi, un mēs varējām redzēt, kas kurai frakcijai ir svarīgs. Vieniem tie bija solidaritātes nodokļa normu... arī mēģinājums atcelt tās, citiem tie bija citi jautājumi.

Runājot par 10. priekšlikumu, man gribētos teikt, ka vispār pats likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" tika šajā budžeta paketē ieviests tikai ar vienu domu – palielināt nodokļu slogu mums, iedzīvotājiem. Opozīcija iesniedza priekšlikumus tikai ar vienu domu – kaut mazliet šo situāciju uzlabot, īpaši daudzbērnu ģimenēm. Par to ir arī viss šis priekšlikums. Tāpēc mani īpaši skumīgu dara tas, ka nekas no tā nav ticis atbalstīts, bet palicis tikai sloga samazinājums.

Tāpēc es turpināšu teikt to, ka mums būs ļoti grūta ziema un šis likumprojekts padarīs to tikai vēl grūtāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, un pie iepriekšējā priekšlikuma jau satiksmes ministrs paskaidroja lietas būtību.

Vēlos vien piebilst to, ka tā nav tiesa, ka Latvija ir vienīgā valsts, kurai ir transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis; tā tas ir vairumā Eiropas Savienības valstu. Un vienīgā valsts, kurai nav vispār nekādu nodokļu, – tā ir Igaunija, pārējām visām valstīm ir šāda vai tāda veida... bet nodokļi automašīnām pastāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Es gribu pateikt, ka nodokļu sistēmas konkurētspēja ir tā, kas nosaka arī to, cik labi vai slikti valstī dzīvo cilvēki.

Skaidri redzams, ka šā likumprojekta, ko mēs izskatām tagad kopā ar pārējiem budžeta paketē, vienīgais patiesais mērķis ir fiskālā ietekme jeb papildu nodokļu iekasēšana. Nekādi instrumenti, lai stimulētu kaut kādu nozari, kurai, iespējams, vajadzētu patiesībā paredzēt tātad tos finanšu līdzekļus, ko papildus iekasēs, likumprojektā neparādās; te neparādās nedz daudzbērnu ģimenes iniciatīvas atbalstīšana, nedz arī reālas iespējas iedzīvotājiem vairāk iegādāties "zaļo" transportlīdzekļu.

Un līdz ar to... Ja nodokļu izmaiņas notiek, tad tām jābūt sistēmiskām, pārdomātām un ar ietekmi. Šis likumprojekts nav tāds, kas padara mūs spējīgus konkurēt ar kaimiņvalstīm, tas nepadara dzīvi labāku iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Un priekšlikums nav arī balsojams.

Laiks pārtraukumam.

Pirms tam vēl deputātu reģistrācija. Tā noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! 11. priekšlikumu ir iesniedzis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, un šis priekšlikums ir par ārvalstīs reģistrēto M1 un N1 kategorijas automobiļu... par nodokļa maksāšanas formulu... nodokļa aprēķinu atkarībā no to mēnešu skaita, kuros automobilis Latvijā izmantots ceļu satiksmē.

Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Kā zināms, iepriekš Latvijas pilsoņi, kuri reģistrējuši savas automašīnas ārvalstīs... viņiem Latvijas teritorijā tika piemērotas nesamērīgi augstas nodokļa likmes – augstākas, nekā tās būtu tad, ja šīs automašīnas būtu reģistrētas Latvijā. Un tāpēc arī tika uzsākta pārkāpuma procedūra... Eiropas Savienība uzsāka pārkāpuma procedūru, kuras ietvaros šo faktu konstatēja. Un tāpēc ir radies šis priekšlikums, kurš... lai novērstu šādu netaisnību pret Latvijas pilsoņiem, kuri savas automašīnas reģistrējuši ārvalstīs, proti, – lai piemērotu viņiem tādas pašas nodokļa likmes, kādas ir Latvijā reģistrētajām automašīnām.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kiršteins. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu. Tātad balsosim par priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – satiksmes ministra Linkaita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. Godājamie kolēģi, 12. priekšlikums – tās ir tabulas, kā aprēķināt nodokļus atkarībā no... kravas automašīnām virs 12 tonnām... atkarībā no asu skaita, dzinēju izmēra, līmeņa... pilnās masas un pat dzenošā tilta atsperojuma veida.

Turklāt šis, 12., priekšlikums ir sakārtots ar valsts valodas speciālistu labojumiem.

Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu kā tādu. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 55, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītas kolēģes un godātie kolēģi! Sākam skatīt likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam".

Ir saņemti tikai 115 priekšlikumi.

Pirms sākam skatīt šos priekšlikumus, vēlos jūs informēt, ka, gluži tāpat kā skatot citus likumprojektus, katrs no priekšlikumiem ir izdebatēts komisijā. Visi, kuriem bija vēlme saņemt uz profesionāliem jautājumiem profesionālas atbildes, to varēja izdarīt.

Protams, bija ļoti grūti atbildēt uz jautājumu – kāpēc tas vai šis konkrētais priekšlikums nav atbalstīts. Uz šādiem jautājumiem atbildes netiks sniegtas. Taču kopumā par jautājumiem var teikt, ka tika piesaistīta profesionāla palīdzība, sniedzot atbildes.

Vēl man jūs jāinformē, kolēģi, ka esmu saņēmis vēstuli no Valsts prezidenta kancelejas, kura Valsts prezidenta uzdevumā lūdz (tas attiecas gan uz šo likumprojektu, gan arī uz nākamo – "Par valsts budžetu 2021. gadam") Valsts prezidenta atalgojumam nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gada... noteiktajā apmērā.

Nu ko? Ķeramies klāt!

1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas sakar jautājumu, cik tad pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pienāksies naudiņas. Nu, bet par to jau noteikti runās mani kolēģi, tāpēc ilgāk jūs neaizkavēšu, bet gribu teikt, ka 1. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums mēģina novērst to netaisnību, kas ir iestrādāta nākamā gada budžeta projektā un vidēja termiņa budžetā, paredzot samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas tiek novirzīta pašvaldībām.

Šādā veidā valdība faktiski samazina pašvaldību ienākumus par apmēram 90 miljoniem eiro.

Turklāt sakarā ar jaunajiem grozījumiem sociālā atbalsta nodrošinājumā pašvaldības rēķinās ar to, ka apmēram 50 miljoni vēl būs nepieciešami sociālās palīdzības... gan garantēto minimālo ienākumu veidā, gan arī dzīvokļu kompensāciju veidā un citu atbalsta pasākumu kontekstā.

Tas nozīmē, ka pašvaldībām funkciju vairāk, izmaksu vairāk, bet naudas daudz mazāk.

Kolēģi! Pēc šādiem grozījumiem 77 pašvaldībām līdzekļi būtiski kritīsies, īpaši smagi tas skars tieši Latgales pašvaldības. Mēs zinām, ka Latgalē arī šobrīd, kovida krīzes laikā, ir vislielākais bezdarbs un vislielākais nabadzības risks iedzīvotājiem, tādēļ viņiem vēl vairāk būtu nepieciešams pašvaldību atbalsts.

Kolēģi! Pēc administratīvi teritoriālās reformas... faktiski tās ieviešanas laikā tika solīts, ka pašvaldībām būs plašas atbalsta programmas, lai pašvaldības kļūtu ne tikai lielākas, bet arī stiprākas.

Tas, ko mēs redzam no valdības puses, – ar nākamā gada budžetu tiek darīts pilnīgi pretējais: ir aizmirsti visi solījumi, un nauda nevis tiek vairāk novirzīta reģionu stiprināšanai, bet tiek atņemta.

Mēs uzskatām, ka tas ir nepareizi, tas izraisīs vēl lielāku segregāciju Latvijas līmenī, cilvēki būs spiesti braukt uz metropoli Rīgu vai pie pirmās iespējas – uz ārvalstīm.

Mūsu priekšlikums ir darīt pilnīgi pretēji – atjaunot finansējumu pašvaldībām.

Paralēli, kā jūs redzēsiet arī tālāk... budžeta tabulā ir priekšlikumi par reģionālās attīstības programmas izveidi, stiprinot reģionus, nevis tos novājinot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Koalīcija lepojas ar lielu panākumu – nākamā gadā 1. jūlijā darbu sāks jaunas, stipras, lielas, reformētas pašvaldības. Tomēr ar šo pantu valdība atzīst, ka pati netic, ka tādas tās arī būs. To pierāda tas, ka ne tikai 2021., bet arī 2022. un 2023. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija pašvaldībām tiek samazināta.

Saprast šādu soli varētu, ja funkcijas un uzdevumi tiktu pārskatīti, jaunajā pašvaldību likumā būtu paredzēta funkciju samazināšana pašvaldībām, pārnesot tās uz valsts līmeni vai uz topošajiem administratīvajiem reģioniem. Tomēr šajos dokumentos nekas tāds atrodams nav.

Ko mēs skaidri zinām? Pirmkārt, to, ka pašvaldībām nākošgad nepietiks finansējuma vismaz 140 miljonu apmērā.

Otrkārt, lai izpildītu funkcijas, pašvaldības ņems aizņēmumus, līdz ar to tiks vēl lielākā parādu slogā, kas neļaus pilnvērtīgi piedalīties NAP īstenošanā, ES finansējuma apgūšanā un nodrošināt kvalitatīvu ATR realizāciju.

Un, treškārt, valdība nedz nākošgad, nedz 2022. un 2023. gadā... jau reformētās pašvaldības neredz kā uzticamus un nopietnus partnerus. Un tas iezīmē vienu nepārprotamu tendenci – vēl lielāku varas centralizāciju un reģionu pagrimumu.

Aicinu atbalstīt šo un nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

(Nav saklausāms.)... gadā, gatavojot nākamā gada... likumprojektu, notika Latvijas Pašvaldību savienības un valdības sarunas. Un, jāsaka, mēs redzējām diezgan skaidru pozīciju – tādu augstprātību no valdības puses, kur... Netika rasts pat risinājums attiecībā uz tām pašvaldībām, kurām ieņēmumu kritums pārsniedz četrus procentus. Tas maksātu 9 miljonus eiro. Un, jā, interesanti, ka vispār šīs sarunas tika reducētas no tā, ka pašvaldībām atņem 90 miljonus, uz to, ka pašvaldības mēģināja izcīnīt vismaz 9 miljonus.

Kolēģi, tas, kas jums ir jāsaprot, – ka jūs ar šādu soli reāli radāt nopietnu risku vairāku pašvaldību budžeta salāgošanai. Jūs lepojaties ar to, ka jūs ļausiet pašvaldībām vairāk aizņemties – 268 miljonus eiro –, paredzot, ka aizņemšanās limiti, kas... nebūt nav vairāk kā šogad... un tas neļaus segt ikdienas izdevumus, tādus kā pirmsskolas pedagogu atalgojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Šis ir jautājums, par kuru mēs esam jau vairākas reizes runājuši.

Šis samazinājums pašvaldībām – tas ir dzīves līmeņa samazinājums laukiem, reģioniem. Bet, gribu atgādināt, šis konkrētais nodoklis – iedzīvotāju ienākuma nodoklis – vienmēr ir bijis pašvaldībām piederīgs kā viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem.

Ir ļoti skumji, ka tā vienkārši, bez kaut kādiem īpašiem paskaidrojumiem un diskusijām, pieci procenti... tiek samazināts no ienākuma nodokļa... vairs ne par labu pašvaldībām.

Es tomēr aicinātu deputātus atcerēties... atcerēties arī saistībā ar nākošajā gadā gaidāmajām vēlēšanām... Nu kā jūs, partiju pārstāvji, brauksiet uz pašvaldībām, un ko jūs tām teiksiet, ja jūs jau nākošajai ievēlētajai varai... jau prognozējat šo samazinājumu neatkarīgi no tā, kas tur būs ievēlēti?! Iespējams, ka mēģināsiet, lai tiek ievēlēti arī tur koalīcijas partiju pārstāvji. Kā viņiem strādāt? Tie ir jūsu kolēģi arī – vēlēti kolēģi.

Nu, man tas īsti nav saprotams, it sevišķi, ņemot vērā šo... Par šo lielo nevienlīdzību, kas valda mūsu valstī, – par to neviens nerunā. Esmu pārsteigts, ka nedz bijušais ministrs, nedz topošais ministrs un vispār kopumā visa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija klusē par šo jautājumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē nav tikai regulēt, kontrolēt un sodīt; tās kompetencē ir interešu pārstāvība – pašvaldību interešu pārstāvība. Kur tā ir, izskatot budžetu? Tās nav!

Kolēģi, tomēr jāatbalsta šis priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Vēlreiz atkārtošu: 90 miljonu eiro samazinājums pašvaldībām pamatbudžetā – 110 pašvaldībām tas nozīmēs budžeta samazinājumu, 77 pašvaldībām tas nozīmēs pamatbudžeta samazinājumu, lielāku par četriem procentiem. Un jo īpaši būtisks... vēlreiz un vēlreiz jāatkārto – šis samazinājums būs ļoti būtisks tieši Latgales pašvaldībām.

Tam visam pa virsu, papildus, – izdevumi, ko uzliek budžets pašvaldībām... ar citiem likumiem... veidos izdevumus – tie būs vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Kolēģi, šeit vairs nav stāsts par pašvaldību kaut kādām jaunām politikas iniciatīvām vai attīstības projektu īstenošanu; šeit ir runa par pamatfunkciju izpildi, kas vismaz Latgales pašvaldībām un citām pašvaldībām, kuras tālāk no Rīgas, kļūst ļoti apdraudēta. Un to nevar aizstāt ar attīstības naudu, ar aizņemšanās naudu.

Tu nevari izveidot sistēmu, kad pašvaldība aizņemas naudu, lai samaksātu pirmsskolas pedagogiem algas! Tas ir tas, kas nākamā gada budžetā izveidosies. Arī lielām pašvaldībām būs ļoti būtiski... Atmetot... jo īpaši – Latgalē... atmetot pilnīgi visas papildu iniciatīvas, ko pašvaldība jebkad ir darījusi, tai tik un tā veidojas budžeta deficīts. Un to nevar aizstāt ar kaut kādu ielas projektu vai kaut kādu attīstības projektu, par ko runā mūsu Ministru prezidents.

Pašvaldībām nākamais gads būs ļoti kritisks. Manuprāt, nav pieņemama tāda situācija, kāda tā šobrīd tiek veidota.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Pauze.)

Tātad deputāts Māris Kučinskis šobrīd nav sistēmā. Dosim viņam vārdu vēlāk.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tad, kad Latviju skāra 2009. gada krīze un bija jāpakļaujas Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, lai, pēc valdības vadītāja prāta, varētu, pateicoties šim aizdevumam, mēģināt izdzīvot un izvilkt Latviju no krīzes (tas gan tiešām ir varbūt visai apšaubāms lēmums, jo, kā mēs zinām, mūsu kaimiņvalstīs šādi pasākumi nebija nepieciešami!), – tad arī... faktiski... pašvaldības tika nostādītas fakta priekšā, samazinot šo ienākumu daļu, bet atšķirība bija tāda, ka Latvijas Pašvaldību savienība ļoti nopietni uztvēra šo soli, tieši tāpat kā tagad, bet pret... bija tātad vienošanās... un savā ziņā... šīs vienošanās bija parakstītas starp vairākām pusēm. Un pašvaldībām diemžēl bija (Skaņas pārrāvums.)... ieviest šo... mājokļu nodokli, un tas bija tā kā tāds mierinājums pašvaldībām, lai nu varētu iztikt ar šo IIN samazinājumu.

Kas mūs gaida pēc pašvaldību vēlēšanām nākamgad – to var tikai minēt. Tiešām – var tikai minēt! Pagaidām mēs redzam, ka nekādu pārmaiņu nav NĪN jautājumā, taču domāju, ka risinājums attiecībā uz pašvaldību līdzekļu palielinājumu neliks sevi gaidīt.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un pasargāt pašvaldības no zaudējumiem, un pasargāt pašvaldības no papildu pienākumu uzlikšanas.

Jebkurā gadījumā... Uzliekot papildu pienākumus pašvaldībām, ir jāparedz finansējums. Tādā veidā aplaupīt...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī vēlos aicināt koalīcijas kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, jo – paskatieties uz cipariem!

Tas, godīgi sakot, nav godīgi... it īpaši – pret Latgali, jo samazinājums Latgales pašvaldībām ir... ļoti daudzām tas ir 7–8 procenti.

Ja paskatāmies konkrēti – ir runa par cipariem! –, tad redzam, ka tādi jaunizveidojamie novadi kā, piemēram, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, kas būs Augšdaugavas novads, zaudēs pusotra miljona eiro; Krāslavas novads zaudēs 1,2, Rēzeknes lielais novads – 2,1, Balvu novads – pusotra, Preiļu novads – vienu, Ludzas novads – 1,1 miljonu.

Un mēs paskatāmies uz šiem lielajiem skaitļiem... cipariem un redzam, ka pašvaldībām, it īpaši tagad, nākošajā gadā pēc vēlēšanām, būs ļoti grūti izpildīt savas autonomās funkcijas, jo budžeta samazinājums pašvaldībām tomēr nogriezīs ļoti daudzas iespējas pildīt savus pienākumus.

Es aicinu, it īpaši Latgales deputātus, šodien nobalsot par šo priekšlikumu, lai Latgales pašvaldībām būtu kaut vai papildinājums budžetam. Tā ka aicinu nobalsot par šo priekšlikumu un arī par nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pie šī Saeimas sastāva būtu, manuprāt, nevietā runāt par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem. Es domāju, tie maz kādu interesē. Te ir runa par tiem 50 miljoniem, kas nāk papildus pašvaldībām līdzi ar jaunuzliktām funkcijām, kurām, protams, neseko nekāds finansējums. Tomēr man gribētos teikt, ka 2009. gada krīzē sarunas starp valdību un pašvaldībām – tā bija vienošanās starp valdību un pašvaldībām, un pašvaldības saprata, uz ko iet, un tā bija kopīga izpratne par to, kādā veidā pārvarēt krīzi.

Šobrīd arī ir krīze, un, kā vakar televīzijā teica Krišjānis Kariņš, lielākā, kāda bijusi Latvijas vēsturē, ko jebkāds var atcerēties. Šajā gadījumā jūs šo krīzi patiesībā velkat ārā uz pašvaldību pleciem, ar tām nemaz nerunājot un turot tās neziņā. Un tas ir pats sliktākais. Pat tad, ja šāds priekšlikums paliek, pašvaldībām nav izskaidrota to loma krīzes pārvarēšanā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie, es lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Augsti godātie kolēģi! Kā es jau minēju, es tiešām... Visu cieņu premjeram, šai valdībai par šo principiālo lēmumu palielināt mediķu algas, tomēr šeit, kolēģi, ir arī tāds diezgan fundamentāls un principiāls jautājums – vai mērķis attaisno līdzekļus? Proti, ja mērķis ir cēls – paaugstināt mediķu atalgojumu –, vai tiešām ir absolūti vienalga, ar kādām metodēm šis mērķis tiek panākts. Es jūs aicinu tomēr, kolēģi, nopietni aizdomāties par to, ar kādām metodēm šis mērķis tiek panākts un vai jūs tiešām nebijāt spējīgi atrast labākas metodes.

Tas varbūt ir tā vecmodīgi domāt – pieņemsim, ja mēs vēlamies palielināt atalgojumu mediķiem, tad tam vajag vai nu nopelnīt vairāk naudas, vai atteikties valsts budžetā no tā, kas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu, vai atrast, identificēt, kas ir grūti, kaut ko lieku un likvidēt šo lieko. Šeit nekas no tā netika izdarīts.

Tās metodes, ko izvēlējās valdība, lai sasniegtu šo cēlo mērķi, ir pirmām kārtām būtiski pacelt nodokļus mazajam biznesam. Par šo mēs jau pagājušajās dienās esam runājuši. Tā otrā metode ir to finansēt uz pašvaldību rēķina.

Bet kāds tam ir pamatojums, kolēģi? Es ceru, ka jūs tomēr piekritīsiet, ka normālā valstī... tas finansējums pašvaldībām un vispār jebkāds jautājums par finansējumu pašvaldībām – tam jābūt balstītam uz izpratni par to, kāds ir pašvaldību pienākumu kopums, un vienošanos par to, cik tas maksā pašvaldību...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... Es atvainojos. Turpiniet, jums vēl minūte bija.

V. Dombrovskis. ... to finansēt. Jo skaidrs, ka pašvaldībām savu ienākumu avotu faktiski nav. Pašvaldības paļaujas uz nekustamā īpašuma nodokli, kur gan likmes, gan tā saucamās kadastrālās vērtības nosaka tieši valdība, un uz šo procentu, kas bija līdz šim 20 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Līdz ar to, es domāju, kolēģi, ir jābūt pilnīgi skaidram, ka jebkāda korekcija ir pieļaujama tikai un vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka vai nu pienākumu skaits samazinās, vai pašvaldībām ir kaut kādi negaidīti ieņēmumi. Bet pienākumi tikai aug, un nekāda, absolūti nekāda... par to, kāpēc šis finansējums samazinās, no valdības puses nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Lūdzu apvienot laikus.

Godātie kolēģi, manā priekšā ir tāda interesanta tabula, kurā no 2006. gada līdz šodienai apkopots sadalījums iedzīvotāju ienākuma nodoklī starp pašvaldībām un valsti. Vienmēr ir ticis uzsvērts, ka bez pašvaldībām valsts nevar, un otrādi, ka ir jābūt kopējai sapratnei. Tā tas bija arī krīzes laikā, jo pēdējais samazinājums zem 80 bija 2007. gadā – 79, un visu iepriekšējo krīžu (pat finanšu krīzes) laikā vienmēr visas valdības uzskatīja, ka pašvaldībām, kam ir tiešais kontakts, kas faktiski strādā ar iedzīvotājiem, nevar atņemt bāzi.

Šobrīd tas ir... Es to atkal varu saukt par lielu eksperimentu, un zināmā mērā mani izbrīna, ka pašvaldības... Lai gan, protams, arī šis laiks tāds neraksturīgs ir, bet man ir tādas lielas aizdomas. Es zinu, ka pašvaldības šajā gadījumā var vairāk vai mazāk tikt nopirktas ar solījumiem – mēs jums dosim kovida krīzes naudu, mēs jums dosim investīcijas, būs projekts. Tas var novest un lēnām noved pie tā, ka pašvaldības nevis tiek padarītas par stabilām, par tādām, kas iztiek ar savu naudu, neprasa valstij, pašas ir patstāvīgas, bet par tādām, kuras pastāvīgi nonāks lūdzēja lomā. Tās nonāks... līdzīgi kā ir atsevišķās valstīs, kurās šis sadalījums pašvaldībām ir vēl daudz zemāks nekā šie 75 un tad ir pilns ar dotācijām. Man ir tādas diezgan lielas aizdomas, ka šis virziens arī tiek piekopts.

Man ir žēl, ka nav neviena, kas paskaidro. Es jau vēroju šo sēdi un piedalos sēdē kā jūs visi. Tūliņ būs divas nedēļas, un ir redzēts tikai viens ministrs ekrānā. Nu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra šobrīd nav vispār, kas varētu paskaidrot, kāpēc... kas tie par apsvērumiem, kāpēc vajag eksperimentēt ar pašvaldībām. Man jāpievienojas tam, ko teica kolēģe Janīna, – man šķiet, ka uz Latgali jūs priekšvēlēšanu laikā labāk gan nebrauciet, jo jūs labi zināt arī sadalījumu, kuras pašvaldības cietīs. Šobrīd tas ir sitiens pa nabadzīgākajām pašvaldībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vēl atgādināt, ka pašvaldību patstāvība, finansiālā patstāvība, faktiski nozīmē demokrātijas briedumu. Ir dalībvalstis Eiropas Savienībā, kur šis briedums... pašu ieņēmumi pašvaldībās sastāda tuvu pusei no visiem kopējiem valsts ieņēmumiem – konkrēti nodokļi, konkrēti ieņēmumi. Latvijā diemžēl nav. Latvijā ir konjunktūra, katru gadu mainās, nav pastāvības šajā ziņā ar pašvaldībām.

Šis ir valstiska mēroga jautājums, konkrēti arī šis balsojums. Es tomēr aicinātu būt valstsvīriem un valstiski domāt. Tiem, kas nebalsos "par", – es šaubos par šo nosaukumu jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, skatoties kaut vai uz vienu funkciju, ko veic pašvaldības. Skatoties uz priekšu gan reformu ziņā, gan arī kovida situācijas ziņā, – pašvaldībām būs jāiegulda daudz lielāki resursi nekā līdz šim.

Tā, protams, ir izglītība. Vispirms jau pirmsskolas pedagogu atalgojuma paaugstināšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Valsts tos, visticamāk, šobrīd nedos. Mēs šobrīd runājam par vidēja termiņa budžetu. Tas nenozīmē, ka risinājumi ir vajadzīgi tikai nākamajam gadam, tieši pretēji – trim gadiem uz priekšu. Un šis priekšlikums ir tieši par to.

Otrs, kāpēc pašvaldībām izglītībai būs vajadzīgs vairāk līdzekļu, protams, ir infrastruktūra. Šajā brīdī es nerunāju par modernajām tehnoloģijām, bet gan par skolēnu mācību vietu aprīkošanu atbilstīgi kovida ierobežojumu ievērošanai, un tie ir ne tikai trīs metri, ne tikai koridoros izvietoti mācību galdi, tie droši vien drīzāk ir vietas ierobežojumi, sastatnes un daudzas tādas lietas, ko pasaule jau šobrīd dara.

Būs nepieciešama arī, visticamāk, cita pieeja eksaminācijas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešami arī papildu līdzekļi jau iebalsotajiem likuma grozījumiem privātskolu nodrošināšanā...

Es aicinu... apvienot laikus... iespēju...

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies. Tātad, lai privātskolas nodrošinātu atbilstīgi jau nobalsotajiem grozījumiem, vairākos ar izglītību saistītos likumos būs vajadzīgs papildu finansējums jauno mācību līdzekļu... Es nedomāju mācību grāmatas, bet dažādas elektroniskās vietnes, jo visi jau nelietos tikai vienu IZM izmantoto vietni, visticamāk. Tā skolotāji nevar strādāt kompetenču standartu un vadlīniju ieviešanā. Tātad būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai nodrošinātu mācību līdzekļus mācību satura apguvei, jaunas pieejas, jaunas vietnes un jaunus materiālus.

Līdz ar to ir skaidrs, ka pašvaldībām, lai nodrošinātu šo autonomo (nosacīti) funkciju izglītībā, būs nepieciešami pamatīgi ieguldījumi un nelīdzēs atrunas, ka jau šobrīd to dara 50–70 procentu apjomā. Tas nebūs attaisnojami, jo pati valdība ar Ministru kabineta noteikumiem un lēmumiem likumdošanā būs noteikusi, ka pašvaldībām ir jāveic jaunas funkcijas, tām līdzi neiedodot finansējumu.

Kovida situācijā, visticamāk, šādi lēmumi vēl turpināsies, īpaši aprīkojot izglītības iestādes, tai skaitā arī pirmsskolas. Jādomā, ka arī pirmsskolu, nu, tādu zināmu metrisko ierobežojumu varam sagaidīt, jo šī distancēšanās, visticamāk, tuvākajā laikā skars mūs visus. Jāatceras arī, ka pirmsskolā notiek arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana. Par to šobrīd vispār IZM nerunā un, jāsaka arī, nedomā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Trīs riska faktori padara pašvaldības darbu neprognozējamu – pandēmija, tās izsauktais tautsaimniecības sabrukums un administratīvi teritoriālā reforma. Šajos apstākļos samazināt nevis vienu no, bet lielāko pašvaldības ieņēmumu avotu – iedzīvotāju ienākuma nodokli – ir nevis muļķīgi, bet noziedzīgi.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šīs debates man rada tādu déjà vu sajūtu ar pagājušā gada budžeta debatēm, kad līdzīgi mēs debatējām un mēģinājām skaidrot koalīcijai, esošajai varai, to principiālo, fundamentālo kļūdu, ko viņi pieļauj attiecībā uz mediķu atalgojumu, cik ļoti svarīgi bija atrast atbilstošu finansējumu šai nozarei. Rezultātā šogad šī nozare ir katastrofas priekšvakarā.

Tagad mēs to pašu runājam par pašvaldībām. Nevis vienkārši par pašvaldībām, pēc būtības mēs runājam par tām sociālajām programmām, kas būs nepieciešamas Latvijas teritorijā un kuras īsteno pašvaldības, kā šeit jau tika minēts. Izglītība, visas šīs sociālās palīdzības lietas, kurām pašvaldībām vienkārši nepietiks naudas... Un jūs tagad iedomājieties – uz tā fona, ka ir problēmas ar veselības aprūpi! Mēs redzam, ka netiks galā ar šiem izaicinājumiem.

Tālāk. Būs problēmas arī paralēli ar ekonomiku – kovida krīzes dēļ un paralēli valdības pieņemto lēmumu dēļ, kas pirmām kārtām sitīs pa mazo biznesu, iespējas cilvēkiem pelnīt arī tiek apgrieztas. Kas notiks tālāk?

Tālāk nāks vēl šis pašvaldību stāsts, kuras nespēs palīdzēt šiem cilvēkiem. Vai jūs, Kariņa kungs, jūs, koalīcija, vispār apjēdzat, ko jūs pašlaik darāt? Ziniet, tas ir... Mūsdienās ir ne tikai cilvēku slepkavas, ir arī valstu slepkavas. Tas, ko jūs tagad darāt... To, ko pašlaik jūs darāt Kariņa koalīcijas vadībā, šie valstu slepkavas... var klonēt kā paraugu, kā iznīcināt valsti. Tas ir tas, uz ko jūs ejat. Kaut vai vakardienas uzruna – tas bija hrestomātisks piemērs, kā nevajag darīt. Cik daudz cilvēku tika iedzīti stresā, negācijās, no tā nomirst daudz vairāk cilvēku nekā no kovida nomirtu tagad.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un koalīcijai ieslēgt smadzenes!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai otro reizi.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es nosaucu ciparus, kas attiecas tikai uz 2021. gadu, bet es tagad nosaukšu ciparus, kas atbilst šī vidēja termiņa budžeta ietvaram arī 2022. un 2023. gadam. Daugavpils novads zaudēs četrus ar pusi miljonus, Rēzeknes novads – sešus, Līvānu – pusotra, Daugavpils pilsēta – deviņus, Rēzeknes novads – 2,7, Balvu novads – četrus ar pusi, Preiļu – trīs, Ludzas novads – 3,3, Krāslavas novads – 3,6. Tie būs Latgales jaunie, stiprie novadi, kuri zaudēs šīs summas novadu attīstībai un ne tikai attīstībai, bet arī autonomo funkciju veikšanai.

Es vēlreiz aicinu Latgales... ievēlētos deputātus no Latgales atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, atkārtoti aicinot atbalstīt šo priekšlikumu, kas, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem priekšlikumiem šajā budžetā, es vēlos atgādināt to, ka 2009. gada krīzē valdība kopā ar Starptautisko Valūtas fondu tomēr puslīdz atbildīgāk piegāja pie jautājuma un noslēdza vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību, paredzot to, ka, ja nepiepildīsies IIN prognozes, tad šī starpība tiks kompensēta no valsts budžeta, arī turpmāk mēģinot palīdzēt pašvaldībām gadījumā, ja tās nevarēs izpildīt garantēto minimālo ienākumu.

Vai mēs kaut ko tādu sagaidīsim no Kariņa valdības? Tas laikam ir retorisks jautājums.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka, neskatoties uz šiem būtiskajiem argumentiem, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 2. – deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Identisks 1. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, tām labajām lietām, kas ir nākamā gada budžetā iestrādātas sociālajā paketē, mediķu, pedagogu atalgojumā, – tām ir trīs būtiski atsvari jeb negatīvās lietas.

Viens – ka tas tiek darīts uz parāda rēķina. Mums šobrīd ir vēsturiski lielākais ārējais parāds sasniegts.

Otrs – tiek iznīcināti mazie uzņēmēji, viņiem strauji palielinot nodokļus.

Un trešais – tiek noplicinātas pašvaldības.

Kolēģis Kazinovska kungs minēja, ka lielāks finansējums pašvaldībām ir demokrātijas briedums. Un tas, ko šobrīd valdība dara, – iet tieši pretējo ceļu, demonstrējot, ka tā ir ieinteresēta varas centralizācijā un varas koncentrēšanā savās rokās.

Tas, kas notiks, kolēģi, – šobrīd tiek atņemta nauda visām pašvaldībām, un tad paklausīgajiem vai izdevīgajiem pa bišķītim tiks dots atpakaļ atsevišķu projektu veidā vai lemjot par to, vai izsniegs aizdevumu kādam pašvaldības attīstības projektam vai ne. Tas, manuprāt, kolēģi, nav pārāk ilgtspējīgi. Ja kopā ar budžeta likumu mums tiktu prezentēts arī atveseļošanas fonda plāns, kur mēs redzētu skaidru priekšlikumu reģionālās attīstības programmai, tad varētu vēl kaut kam piekrist vai saprast šādu nodokļu ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām. Tas varbūt ļautu kompensēt pašvaldībām uz attīstības naudas rēķina no sava budžeta, izmantojot Eiropas līdzekļus, un savu naudu novirzīt ikdienas tēriņiem. Bet šobrīd jūs vienkārši padarāt reģionus nabadzīgākus. Tas ļoti iet kopā arī diemžēl ar to, ko jau valdības un koalīcijas pārstāvji iepriekš ir minējuši, ka nedz administratīvā reforma bija domāta cilvēkiem (atceramies Bondara kunga citātu... tikšanās ar iedzīvotājiem), nedz arī nākamā gada budžets ir domāts, lai pašvaldības būtu "priecīgas un laimīgas", un kur nu vēl pieminētā Latgale. Es Feldmana kungu nupat citēju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka uz doto brīdi jums visiem ir skaidrs, ka koalīcija nav spējīga dot nekādu pamatojumu tam, kāpēc tas viss notiek uz pašvaldību rēķina. Es domāju, ka, ja tāds pamatojums būtu, mēs to būtu dzirdējuši.

Es tā skatos no iepriekšējā balsojuma, ka daži koalīcijas deputāti no Latgales domā, ka, ja viņi nobalsoja atturoties, tad Latgales cilvēki kaut kā būs apmuļķoti un domās, ka viņi it kā bija gatavi to atbalstīt vai gandrīz atbalstījuši. Es domāju, ka nevajag turēt arī Latgales iedzīvotājus par tādiem muļķiem, kolēģi.

Bet es jūs aicinu, kolēģi, padomāt par sekojošo. Vai ar šo ir sasniegts mērķis – palielināt mediķu algas? Jā, sasniegts, lai gan bija citi ceļi un jūs šos ceļus neesat izmantojuši. Bet pats galvenais, kolēģi, es domāju, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jūs tomēr... valdība tomēr lēmusi pildīt šo likumu par mediķu algām, – lai kaut kā mēģinātu atjaunot sabiedrības uzticību valdībai un likumiem. Bet, ja jūs domājat, ka jūs to esat izdarījuši, tad jūs ļoti smagi... Tā ir ļoti smaga kļūda, kolēģi, ja jūs tā domājat. Padomājiet par to, no kā vispār veidojas uzticība. No tā, ka valdība visos līmeņos, arī pašvaldību līmenī, pilda savus solījumus un pienākumus.

Tas, ko jūs šobrīd esat izdarījuši, – jūs esat atņēmuši finansējumu, nemainot likumā "Par pašvaldībām" noteikto pienākumu kopumu. Līdz ar to, pildot vienu likumu, jūs esat radījuši vairākus citus Ministru kabineta noteikumus... likumā noteiktus pienākumus, kuri netiks pildīti. Tā uzticība valstij un arī pašvaldībām... Cilvēkiem ir vienalga, kolēģi, kurš valsts līmenis nepilda dotos solījumus, nepilda savus pienākumus – pašvaldība vai valsts.

Tāpēc jūs vienkārši turpināt graut uzticību valstij kā tādai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Turpinot sarunu par to... vai, minot argumentus, kādēļ šāda tipa priekšlikums bija jāatbalsta un būtu jāatbalsta un, iespējams, jāpārskata tikko pieņemtais balsojums, ir vēl viena lieta izglītībā.

Kā zināms, šobrīd vēl joprojām Izglītības un zinātnes ministrija finansē skolēnu brīvpusdienas 50 procentu apjomā, bet pamatā šo naudu ik pa mirklim ietaupa un izmanto dažādiem mērķiem – augstskolu studiju kredītiem, tehnoloģiju iegādei, pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, arī augstskolām tai skaitā. Cik tas ir ētiski, ir viens jautājums, bet otrs – manuprāt, ir jāizvērtē gan valdībai, gan arī koalīcijas deputātiem fakts, ka, ja tiek nepārtraukti ietaupīta nauda, tad varbūt funkcija nav īstajās rokās.

Ja es vienreiz debatēs ieteicu šo brīvpusdienu funkciju, kas nav izglītības funkcija tiešā veidā, nodot Labklājības ministrijai vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tad – kādēļ? Ja ministrija ir ietaupījusi naudu un norāda, ka tā nauda ir pašvaldību budžetos, tad jāatceras, ka veidotie Ministru kabineta noteikumi, veidotie likumi, tai skaitā kovida kontekstā, ierobežo brīvpusdienu izmantošanu, un tas nav korekti. Vairākas pašvaldības pavasarī pat atteicās daļēji no valsts finansējuma, jo tā bija ātrāk, ērtāk un labāk skolēniem un skolēnu ģimenēm.

Aicinu pārdomāt iespēju šo balsojumu pārbalsot, lai atbalstītu pašvaldības, jo pašvaldību atbalstu ēdināšanas ziņā izjūt katra ģimene. Vienalga, vai dzīvo mazā novadā vai apvienotajos lielajos novados.

Es aicinu koalīcijas partnerus pārdomāt šo lēmumu un – līdzīgi kā, iespējams, kādu citu – pārbalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Veidojot administratīvi teritoriālo reformu, atbildīgajā komisijā ļoti daudz mums lika priekšā kā galveno pamatojumu tam, ka šī reforma būs izdevusies, tabuliņas, kur bija skaidri redzams, kāds būs jaunais pašvaldības budžets. Gluži vienkārša loģika darbojas. Tātad, ja mēs saliekam kopā četru pašvaldību budžetus, ieraugām lielāku skaitli, un tajā brīdī tas automātiski nozīmē to, ka šī pašvaldība kļūst spējīgāka... un visi tie labie vārdi, ko jūs veltījāt šai administratīvi teritoriālai reformai... Šobrīd... Un arī bija, protams, solījumi par to, ka pašvaldības tiks atbalstītas un vēl sazin kas. Pat budžetā ir ielikts princips, ka VARAM finansēs šo pārejas mehānismu. No sākotnējās ieskenētās versijas ātri vien nācās atteikties, un tika nomainīts vārds pret "līdzfinansēs", jo gluži vienkārši saprata, cik šī reforma patiesībā dārgi maksās.

Tā vietā, lai šo reformu īstenotu, pašvaldībām vēl tiek samazināts finansējums. Nākamajā gadā pašvaldībām tieši reformas dēļ būtiski palielināsies izdevumi, kas nāk vēl papildus bez visiem iepriekš minētajiem.

Šādos apstākļos, manuprāt, šī nav valstiska pieeja šādi izrīkoties ar pašvaldībām. Tas principā nozīmē... Tā ir līdzīga melošana kā ar tām caurlaidēm – ka solīja vienu, un pēc reformas pašvaldībām, es gribētu teikt, dos tādu trīskāršu sitienu reģionu iedzīvotājiem, jo arī atjaunošanas fonds... Mēs zinām, ka lielākā daļa šī fonda līdzekļu koncentrējas tieši Rīgā. Reģioniem tur nekā nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, nu, man ir ļoti žēl, ka Valsts prezidents ir šādu vienīgo piezīmi pielicis pie budžeta, rūpējoties tikai un vienīgi par savu PR, redzot, ka tas iet mazliet uz leju, tādēļ ka prezidenta alga tiks paaugstināta.

Man žēl, ka Valsts prezidenta kungu nemaz neuztrauc tas, kas šobrīd tiek nodarīts pašvaldībām.

Bet es vēlos atbildēt uz kolēģu laikam retorisko jautājumu – kur tad dosies un kā brauks uz Latgali mūsu cienījamie koalīcijas deputāti?

Es teiktu tā, ka Bondara kungs brauks, visticamāk, tikai uz Rēzekni. Viņš staigās apkārt olimpiskajam centram un stāstīs to, ka viņš ar kolēģiem ir panācis, ka šis centrs tiks izbūvēts tālāk. To mēs redzēsim, manuprāt, 43. priekšlikumā vai 46. – jāpaskatās, kāds ir tabulā šobrīd. Šis priekšlikums nebija atbalstīts valdībā, bet tika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Izskatās jau mazliet pēc deputātu kvotas. Droši vien, ka tas ir veids, kā Bondara kungs var nodrošināties pret iedzīvotāju dusmām, liekot pretī savu it kā ar lielām pūlēm izcīnīto priekšlikumu par Rēzeknes olimpisko centru. Tāda varētu būt šī iespējamā atbilde uz retorisko jautājumu.

Paldies, kolēģi!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Neskatoties uz to, ka tika stāstīts, ka administratīvi teritoriālā reforma padarīs spēcīgākas pašvaldības, pati VARAM savā analīzē rādīja, ka arī pēc pašvaldību apvienošanas nākamo 10 gadu laikā reģionos būtiski mazināsies iedzīvotāju skaits.

Tas, ko jūs darāt ar šādu priekšlikumu – samazināt finansējumu pašvaldībām, tas vēl vairāk pasteidzinās šo procesu, jo finansējums tiek samazināts tādā mērā, ka vienai pašvaldībai tas, piemēram, ir nedaudz lielāks nekā viņu ikgadējais sociālās palīdzības budžets. Kāda pašvaldība domā, vai varēs nākamajā gadā uzturēt pašvaldības policiju. Daudzas pašvaldības būs spiestas noplicināt savas rezerves, ja vispār tām ir kādas rezerves uzkrātas.

Es saprotu, kolēģi, ka jūs rēķināties ar to, ka puse no elektorāta dzīvo Rīgā, bet Latvija nav tikai Rīga. Ja nebūs līdzsvarota reģionālā attīstība, tad nebūs arī valsts attīstības.

Es aicinu pārdomāt šīs kļūdas un labot tās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu, ceru, ka jūs varētu... Aicinu jūs saprast, ka mums... Vismaz kopš mums tie jaunie laiki politikā, kopš varbūt 2010., 2011. gada, faktiski mēs dzīvojam tādā apburtajā lokā, kur pa lielam galvenā atšķirība, kas koalīcijā, – ir valdošās koalīcijas ar ZZS, un ir valdošās koalīcijas bez ZZS. Tā ir viena lielā atšķirība.

Ja koalīcijā nav ZZS, tad lietas notiek uz pašvaldību rēķina, tad pašvaldībām finansējums atņemts. Ja koalīcija ir ar ZZS, tad notiek pretējais – pašvaldībām tiek viss kas kompensēts, piešķirts papildu finansējums.

Bet es jūs aicinu, kolēģi, saprast, ka pa lielam – pa lielam! – mēs tad stāvam uz vietas. Un tad tas, ko jūs darāt šodien, – tas rada to aizvainojumu, kas pēc tam prasīs kompensāciju, un tas, ko jūs uzskatāt, kas ir solis uz priekšu, pēc tam sekos jūsu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz gribu pateikt, ka balsojums "pret" pašvaldību atbalstu faktiski parāda šīs proporcionālās vēlēšanu sistēmas bankrotu, jo...

Nu kā var būt...? Faktiski lielākā daļa Saeimas deputātu ir ievēlēti no reģioniem, bet viņi pretēji savai sirdsapziņai balso pret palīdzību reģioniem, pret atbalstu pašvaldībām. Tas kārtējo reizi parāda, ka nekur mēs nepaliksim, mums būs diemžēl acīmredzot drīzākajā laikā jāskata, kādu modeli mēs varētu Saeimā... paredzēt Saeimas darbam.

Acīmredzot – jaukto. Iedomājieties, 50 deputāti, kas ir ievēlēti no konkrētajiem apgabaliem. Un katrs deputāts savam apgabala vēlētājam un visiem vēlētājiem konkrēti sniedz atbildi par katru balsojumu. Pavisam cita situācija! Politiskās partijas tad būs spiestas ļoti rēķināties ar šo pārstāvniecību no apgabaliem, no reģioniem.

Cita ceļa nav – gadu no gada notiek šāda tirgošanās. Partijas ir nevarīgas, tām nav savu institūtu, kas izstrādā priekšlikumus. Ir atsevišķi deputāti, bet atsevišķu deputātu priekšlikumi tomēr maz tiek uzklausīti un atbalstīti. Pamatā Finanšu ministrijas ierēdņi taisa budžetu, un koalīcijai, partijām, tā kā savu ļoti argumentētu priekšlikumu nav, nekas cits neatliek kā atbalstīt, lūk, šo piedāvājumu.

Tā tas nevar turpināties! Valsts aizies bojā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Būtu... Ja šajā sēdē piedalītos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs... Varbūt bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var pieteikties debatēs un paskaidrot, kā tad pašvaldībām tiks kompensēts, jo, kā jau es iepriekšējās runas noslēgumā minēju, šobrīd dažādos forumos tiek prezentēts Rīgas areāla attīstības modelis, kas pēc būtības nozīmē to, ka nauda koncentrēsies pārsvarā Rīgas areālā, kā tas ir bijis līdz šim. Un tās pašvaldības, kas budžetā visvairāk zaudē, tās arī no šī attīstības fonda iegūs vismazāk.

Bet es tomēr aicinātu atcerēties par subsidiaritātes principu, un tomēr šobrīd valsts pārvalde tiek organizēta tā, ka efektīvāk ir nodot vietējai varai, vēlētai varai, dažādas funkcijas, dodot tam līdzi finansējumu. Šobrīd mēs ejam pretējā virzienā.

Tāpēc arī no Satversmes viedokļa būtu labi, ja kāds mēģinātu paskaidrot, kas ir iemesls tam, ka mēs ejam pretējā virzienā, nevis Satversmes noteikto.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pārdalīt nodokļus nav liela māksla un neprasa no valdības nedz augstu intelektu, nedz smadzeņu pūliņus. Daudz grūtāk ir atrast tās vietas, kur varētu tiešām meklēt līdzekļus, atsakoties no nevajadzīgiem tēriņiem, teiksim, tāda kā nevajadzīgi liela birokrātiskā aparāta uzturēšana vai valdības locekļu un premjera algas palielinājums un tā tālāk.

Šinī gadījumā tā nodokļu pārdale pasliktina ne tikai pašvaldību darba prognozējamību, bet vispār pašu pašvaldību darbu. Līdz ar to aicinātu tomēr atbalstīt priekšlikumu un saglabāt esošo proporciju, jo tas rada stabilitāti, zināmu stabilitāti, mūsu mainīgajos apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jā, es redzu, ka VARAM parlamentārais sekretārs ir pieteicies, un līdz ar to izmantošu iespēju arī cerēt, ka saņemšu atbildi uz jautājumu, kurš, iespējams, kaut kur ir parādījies budžeta diskusiju kontekstā, bet atklāti nav dzirdēts.

Cik pašvaldības no jaunajām pašvaldībām, tātad administratīvi teritoriālajā reformā izveidotajām, varēs uzturēt pašas sevi? Kā zināms, šobrīd tas skaitlis ir pilnīgi pretējs tam, kā būtu vēlams valsts attīstībai. Viens.

Un otrs. Vai jaunizveidotās lielās pašvaldības varēs atdot arī pievienoto pašvaldību aizņēmumus? Kā zināms, šādi aizņēmumi tiek veikti arī izglītības jomā, ne tikai bērnudārzu celšanā. Lai arī ir atbalsts no struktūrfondiem, tādas lietas notiek.

Mans jautājums ir – vai savstarpējie norēķini izglābs lielās, stiprās pašvaldības jaunajā reģionālajā reformā, un tās spēs atdot vai atmaksāt izglītības aizņēmumus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi, kolēģes! Paldies kolēģiem par šīm debatēm.

Es vēlos norādīt uz vairākiem aspektiem šajā sakarā.

Pirmām kārtām nākamā gada budžetā, kā jau ir izskanējis, ir paredzēti salīdzinoši lieli līdzekļi pašvaldībām aizdevumu formā – vairāk nekā 250 miljoni eiro, lai realizētu dažādu veidu investīciju projektus: ceļu infrastruktūras sakārtošanu, bērnudārzu būvniecību, renovēšanu, izglītības iestāžu atjaunošanu un citu veidu investīciju projektus, kas var sekmēt un attīstīt dzīvi pašvaldībā. Tas ir sevišķi svarīgi no tāda aspekta, lai varētu jaunajās administratīvajās teritorijās nodrošināt plānveidīgu pakalpojumu sniegšanu un ielikt labus pamatus tam, lai pašvaldības nākotnē veiksmīgi varētu attīstīties un strādāt.

Es arī lūgšu apvienot abus debašu laikus.

Kas vēl jāpiemin šajā kontekstā. Ir veikts Latvijas Bankas novērtējums, kas diezgan skaidri parāda to, ka, pašvaldībām paliekot lielākām, ne tikai objektīvi palielinās pašvaldību budžets, bet palielinās arī iespēja šos budžeta līdzekļus, veicot pārveidojumus, veicot reformas, ietaupīt – līdz pat 180 miljoniem eiro katru gadu. Tas ir pie pašvaldību lieluma, kur iedzīvotāju skaits svārstītos no 20 līdz 25 tūkstošiem.

Pēc šīs reformas, ko mēs esam veikuši, iedzīvotāju skaits vidēji pašvaldībās būs lielāks, līdz ar to arī paredzams lielāks ietaupījums pašvaldību budžeta līdzekļos, kurus pašvaldības attiecīgi varēs investēt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, investīciju piesaistē, labas uzņēmējdarbības vides radīšanā. Līdz ar to šajā gadā (Skaņas pārrāvums.)... apvienot debašu laikus.

Jā, līdz ar to ir svarīgi saprast, ka, veicot šīs pārmaiņas, mēs dosim pašvaldībām arī skaidru iespēju izvērtēt, kurā vietā šobrīd varbūt tērējam mazāk, kurā vietā varam ietaupīt, lai naudu tērētu jēdzīgāk. Salīdzinājumam arī tepat kaimiņos, Igaunijā, attiecībā uz pašvaldību budžeta sadalījumu vispār ir 50 procenti par labu pašvaldībām, 50 procenti par labu valstij.

Kopumā es vēlētos kolēģiem norādīt – izmantojiet tomēr patiesu informāciju! Dana Reiznieces-Ozolas kundze minēja, ka VARAM dokumentos esot neprecīzas prognozes attiecībā uz iedzīvotāju skaita samazināšanos. Šeit vēlos norādīt, ka šīs prognozes, ko bija izstrādājusi "Jāņa sēta", balstījās pieņēmumā, ja nekas netiktu mainīts, taču Saeima ir pieņēmusi šo vēsturisko lēmumu – administratīvi teritoriālā reforma...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Paldies Pleša kungam, es jau domāju, ka neviens vispār neuzstāsies, bet, protams, ka jūs vēro šobrīd ar pastiprinātu interesi kā potenciālu nākamo ministru.

Tas, ko jūs teicāt, – divas lietas tomēr man aizķērās. Tas piedāvājums – mēs jums noņemam naudu, bet ļausim vairāk aizņemties. Nu, pamēģiniet to pateikt, es nezinu, saviem draugiem, strādājošiem... tiem restorāniem, kas šobrīd nevar strādāt, ka viņi varēs aiziet aizņemties. Nu, tas nav...

Protams, es jau arī minēju tās vietas un savas aizdomas, ka tā turēt pavadā un piedzīt lielāku paklausību, īpaši tagad, kad būs mazāk pašvaldības, – ka tā acīmredzot ir tā stratēģija, kas top iestrādāta. Jā, Igaunijā ir nepilni 50, varbūt tagad ir 50 tikai no šī budžeta sadalījuma. Bet tajā pašā laikā viņiem ir gan investīciju programmas, gan atsevišķs jau skaidri saprotams fonds. Tā ka Igaunijas modeli vajag līdz galam arī izmācīties! Pašas igauņu pašvaldības apskauž Latviju par stabilitāti, ko deva 80 procenti... ko deva simtprocentīgi nekustamā īpašuma nodoklis.

Mums jāiet uz lielāku patstāvību, lai pašvaldības nebūtu atkarīgas. Nu, kam patīk, ja kāds brauc lūgties vai ja kāds brauc ar kartupeļu maisiem uz ministriju... Nu, tādus laikus nevajag. Tāpēc man šķiet, ka šī ir novirzīšanās no normālā kursa, kā attīstītā valstī būtu jāstrādā kopā valsts varai ar pašvaldību, vienai otru netraucējot, tikai palīdzot ar stabilu finanšu bāzi, kas šobrīd tiek... nobeigta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, ļoti žēl, ka mūsu koalīcija tik reti uzstājas debatēs. Ja tā vairāk uzstātos debatēs, sabiedrībai būtu iespēja pārliecināties, ar kādu kompetenci, ar kādu atbildību tiek vadīta mūsu valsts, proti, tas, ko teica Pleša kungs, – tas ir atkal hrestomātisks piemērs valdības atrautībai no realitātes, no tās izpratnes par reālo lietu kārtību.

Kas tad tika pateikts? Vienkāršiem vārdiem es paskaidrošu. Tātad tas nekas, ka jums nebūs naudas sociālajām programmām, mēs jums iedosim naudu attīstībai, jūs varēsiet tur kaut ko vēl uzcelt. Pleša kungs, vai nu jūs tiešām absolūti nekvalificējaties ministra amatam, vai arī jūs mēģinājāt piemānīt pašlaik visu sabiedrību. Jo es nespēju noticēt, ka jūs nezināt to, ka šo naudu (kuru jūs it kā piedāvājat aizstāt... pēc matemātikas... sakot: "Jā, jums tur nebūs, tam un tam naudu nedosim, bet iedosim jums tā vietā citu naudu...") jūs nevarēsiet izmantot sociālajām programmām, jūs nevarēsiet palīdzēt cilvēkiem. Šī nauda tiešām mērķēta tikai uz attīstību. Pēc analoģijas tas, ko jūs tagad sakāt: "Nu, nekas, ka tev nebūs, ko ēst, toties mēs tev nopirksim jaunu šlipsi! Priecājies par to, kādi mēs esam labi!" Tas ir tas, ko jūs piedāvājat pašlaik, un nemēģiniet piemānīt sabiedrību! Šo naudu, par ko jūs tik skaisti stāstījāt, nevarēs izmantot tām programmām, tām pašvaldības autonomajām funkcijām, kas tām būtu jāveic un kam viņiem naudas nebūs.

Tā ka šī uzstāšanās bija hrestomātisks piemērs valdības mazspējai, nekompetencei un visatļautībai.

Aicinu vēl pieteikties kādu koalīcijas deputātu debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es gribu tomēr pateikt konkrēti par situāciju ar aizņēmumiem pašvaldībās. Nu, kāda situācija? Nu, kā vispār to procesu var īstenot pašvaldībās? Ir konkursu kārtība, kura netiks mainīta. Es piedāvāju mainīt. Tā netiks mainīta. Konkursa rezultātā kāda pašvaldība kaut kādu objektu tomēr atradīs un būs jāņem aizņēmums. Bet aizņēmums ir jāatdod, un tas ir jāatdod no budžeta. Un ja budžets tiek samazināts?

Atvainojos, tas nav pozitīvs arguments, ka tagad pašvaldībām būs ļoti labi, teiksim, dzīvot, ja būs iespēja aizņemties. Tās ir bijušas arī līdz šim – šīs iespējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Es atceros: bija tāda situācija, kad Pūce samelojās un dabūja atkāpties no ministra amata, mani atbalstītāji no Bauskas rakstīja, ka Pūce ir ieradies Bauskā un kaut ko ielas stūrī stāsta Pleša kungam. Bet laikam nebūs izstāstījis Pleša kungam īsti, kā pašvaldības ir jāatbalsta. Manuprāt, Pleša kunga runa, kas šodien skanēja, saturēja pietiekami daudz melu. Vai nu arī ir otrs variants – Pūce būs tajā Bauskā tajā tumšajā vakarā mācījis, kā sabiedrībai jāmelo.

Tā ka es piekrītu pārējiem kolēģiem un aicinu Pleša kungu tomēr nemelot sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, kolēģi, pēc tam, kad ar Pleša kunga atbalstu tikai iznīcināti mazie uzņēmēji, tad gaidīt droši vien nav ko.

Zariņa kungam es gribētu vēl pateikt tā, ka patiesībā jūs neesat precīzs. Tas, ko saka Pleša kungs, tas, ko saka koalīcija, pašvaldībām ir nevis tas, ka "jums nav, ko ēst, mēs jums nopirksim šlipsi" – nē. "Jums nav ko ēst, bet jums ir unikāla iespēja aizņemties, lai nopirktu jaunu šlipsi, neko citu nē – jaunu šlipsi." Tā būtu jātulko tas mūsu dārgās koalīcijas darbs.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! 2009. gadā, kad tika veikta administratīvi teritoriālā reforma, katram pagastam, tas ir, katrai pašvaldībai no valsts puses tika... katrs pagasts tika finansēts ar 200 tūkstošiem latu jeb 284 tūkstošiem eiro. Daugavpils novadā apvienojoties 19 pagastiem, tas sastādīja 5,4 miljonus.

Pēdējā Latgales apakškomisijas sēdē VARAM pārstāvji informēja, ka būs iespēja aizņemties, būs struktūrfondi, bet, kā jau kolēģi minēja, ka aizdevums – tie nav ikdienai nepieciešamie līdzekļi. Ka aizņemties arī var konkrētiem mērķiem... ne jau katrai autonomajai funkcijai pašvaldība šodien var aizņemties... aizņemties var tikai konkrētiem mērķiem.

Apvienojoties pašvaldībām, vairākiem novadiem, ir jautājums vēl par kredītportfeli – kāds kredītportfelis būs katrai pašvaldībai, un vai jau nav sasniegti griesti šim kredītportfelim?

Nu, protams, visvairāk cietīs reģioni. Cieš arī lielās pilsētas, bet vislielākā slodze tomēr būs reģioniem un pašvaldībām. Lai cik lielas mēs tās izveidosim, šīm pašvaldībām līdzekļu pietrūks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim otro reizi.

M. Kučinskis (ZZS).

Jā, es gan gribētu, kolēģi, aizrādīt Jūlijai Stepaņenko, ka runāt par šlipsi nav pat īsti korekti. Šai ziņā šis priekšlikums un tas, kas notiks ar samazinājumu, ir daudz nopietnāk, jo pašvaldībām būs jāiet aizņemties, lai segtu garantētā iztikas minimuma, ko valsts pasaka, samaksu un dzīvokļa pabalstus. Es esmu gatavs saderēt, ka visas šīs izmaksas nav Pierīgas... nav lielākoties Rīgas, Pierīgas un pat lielo pilsētu pašvaldībām.

Tās izmaksas, ko nevarēs vairs segt, kur būs jāknapinās no sava budžeta... nu, tad iet tiešām aizņemties tāpēc, lai izmaksātu pabalstus. Līdz tādam absurdam mēs vēl nonāksim. Protams, ja pretī nebūs kādas labo onkuļu programmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kāpēc es iebilstu pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali starp valsts un pašvaldību budžetiem – jo tā ir netaisnīga un neobjektīva un nav balstīta pietiekoši objektīvos datos.

Mēs redzam, ka teritoriāli administratīvā reforma bija balstīta un veikta ar mērķi centralizēt pašvaldības. Centralizējot pašvaldības, ļoti daudzas pašvaldības pārņēma arī parādus. Uz doto brīdi nav neviens pateicis oficiāli, kāda ir kopējā parādu nasta jaunizveidotajos reģionos un pašvaldībās novados. Tas rada papildu risku finansiālajai stabilitātei un pašvaldību attīstībai.

Nākamais moments – ja mēs centralizējam pašvaldības, nu, tad arī būtu jānodrošina to stabilitāte un finansiālā neatkarība, bet šis priekšlikums, ko tagad valdība realizē ar mērķi nodrošināt sociālās programmas veselības un izglītības jomā, vienlaicīgi apdraud pašvaldību stabilitāti un neatkarību. Ir krietni grūtāk un sarežģītāk stāstīt pasakas un izplatīt neobjektīvu informāciju pašvaldības līmenī nekā, teiksim tā, no Saeimas tribīnes parlamentā.

Diemžēl, vājinot pašvaldības un padarot tās atkarīgas, mēs nepanāksim uzticēšanos varai, tajā skaitā arī pašvaldības varai, jo ļoti daudz kas būs atkarīgs no pašvaldību vadītāju spējas pierunāt Saeimas koalīcijas partijas un pārstāvjus nodrošināt papildu finansējuma piesaisti tikai šīm pašvaldībām.

Līdz ar to ieslēdzas subjektīvais faktors, kas atkal vājinās vairākas pašvaldības un dos iespēju manipulēt tikai ar atsevišķām un pietuvinātām pašvaldībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Es arī vēlos iesaistīties diskusijā, kas, no vienas puses, ir par stabilitāti,

bet, manā skatījumā, vairāk tomēr par Latvijas nākotni – par to, vai mēs redzam Latvijas nākotni ar attīstības perspektīvu vai runājam tikai par izdzīvošanu – par pakalpojumu nodrošināšanu, par izglītības funkcijas nodrošināšanu. Vai runājam tikai par šīm lietām vai tomēr mēģinām domāt arī par to, ka pašvaldībām ir jābūt tiem centriem (un šeit es runāju galvenokārt par tām pašvaldībām, kas ir reģionos), kuros attīstās galvenokārt uzņēmējdarbība.

Pleša kungs savā runā to pieminēja, un, domāju, arī tāpēc daudzi deputāti uz to reflektēja, bet – paskatieties! Mēs taču redzam, ka visi tie nosacījumi, kādi šobrīd mūsu valstī ir radīti, ir radīti tā, lai lielā industrija plūstu prom no tām vietām, kur zeme ir dārga un kur darbaspēks ir dārgs. Un tas nevilšus... nevis nevilšus, bet tas mērķtiecīgi veicina to, ka būtu jāattīstās apstrādes rūpniecībai reģionos. Bet, lai tā varētu sekmīgi attīstīties, ir nepieciešama arī investīciju funkcija pašvaldībām, investīciju iespēja pašvaldībām. Šāds budžets, kurš paredz jaunu pārdalījumu 75 : 25, manā skatījumā, to nenodrošina.

Kā jau iepriekš kolēģi teica, 80 : 20 sadalījums, pie kā mēs bijām pieraduši, bija tas, kas ļāva prognozēt un ļāva arī tām pašvaldībām, kas darbojas mērķtiecīgi, investēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Diemžēl tas jau ir nobalsots, bet katrā gadījumā es domāju, ka tas ir jāpārskata.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā nav, ko piebilst. Debates bija plašas arī komisijā, tā ka... Es saprotu, ka šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Bondars. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Skar "Latvijas Loto" un valsts kapitāla izmantošanu, un samaksu par to, cik par šī valsts kapitāla izmantošanu ir jāmaksā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, runājot par "Latvijas Loto", es domāju, šīs iemaksas budžetā varēja būt arī, ja tas ir iespējams, lielākas, lai mēs varētu mazāk... mazāku finansējumu ņemt nost šobrīd pašvaldībām.

Un te es gribētu paskaidrot. Tas, ko minēja pie iepriekšējā priekšlikuma Pleša kungs attiecībā uz pašvaldību budžeta samazinājumu, ka Latvijas Banka ir kaut ko aplēsusi. Man gribētos palabot. Latvijas Banka pat nav aplēsusi. Latvijas Banka bija sagatavojusi diskusiju materiālu, kas ir diskusiju materiāls, kura sākotnējās aplēses bija no 20 līdz tiem miljoniem, ko jūs nosaucāt. Bet, kad mēs skatījām šos materiālus komisijas sēdē, tad nonācām pie atziņas... Mēs skatījāmies, kādas ir tās galvenās pašvaldību funkcijas. Un šī teorija nesakrīt ar praksi, jo praksē pašvaldības ļoti daudzas tās sadaļas, kur varētu rasties kaut kāda veida ietaupījumi, jau bija izpildījušas. Tas – attiecībā uz skolu tīklu. Ļoti reti gadījumi, kur vēl kaut kas skolu tīklam būtu pēc reformas vispār vēl darāms. Pārsvarā skolu tīkli paliks tādi paši, līdz ar to izdevumi paliks tādi paši. Šobrīd tikai nāk vēl klāt. Tāpēc pieminētais arguments par šiem lielajiem ietaupījumiem nav vietā.

Un gribētu vēlreiz un vēlreiz likt uzsvaru uz to, ka tas ir par pamatizdevumiem. Ja šobrīd 10 pašvaldībām budžets pieaugs, šīs 10 ļoti veiksmīgi varēs startēt arī uz bērnudārzu būvniecību, kas... Es domāju, Latgalē diez vai vispār pašvaldības varēs startēt uz šādām bērnudārzu būvniecībām.

Bet problēma jau ir tā, ka uzbūvēt šo bērnudārzu ir viens, otrs ir skolotājiem algas samaksāt. Un algas no aizņēmumiem nevar maksāt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... vārdā vēlos teikt, ka komisijā 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 4. – deputātu grupas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Gribu mazliet atgādināt par varbūt ikdienā piemirstām lietām, ka ļaundabīgie audzēji ir tiešām šobrīd otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotājiem aiz sirds un asinsvadu slimībām. Latvijā ik gadu no ļaundabīgiem audzējiem nomirst ap sešiem tūkstošiem cilvēku. Tas ir gandrīz katrs piektais... vairāk nekā katrs ceturtais no mirušajiem ir miris no ļaundabīga audzēja.

Tāpat arī provizoriski zaudētie mūža gadi, piemēram, 2018. gadā mēs esam zaudējuši 14 834 provizoriskos mūža gadus. Tātad ir miruši cilvēki, kas vairs nespēs darboties, palīdzēt un arī izaugt Latvijai.

Onkoloģisko slimību gadījumā vissvarīgākie ir trīs posmi.

Pirmais ir agrīna diagnostika – pēc iespējas ātrāk to konstatēt. Latvijā ne vienmēr tas izdodas un mēs diezgan daudz tomēr atklājam iekavētus gadījumus.

Otrais ir precīza diagnostika, kas palīdz precīzi, mērķēti un efektīvi ārstēt audzēju.

Un, protams, ļoti būtisks un Latvijā ļoti pietrūkstošs ir trešais – atbilstošu medikamentu pieejamība. Mēs stipri atpaliekam no kaimiņvalstīm efektīvo medikamentu pieejamībā. Tas, protams, tiešā veidā mazina iespēju dzīvildzei, tai zelta mērauklai, kas ir onkoloģijas pacientiem, – cik gadi pilnvērtīgas dzīves viņiem vēl ir iespējami.

Tāpēc šis priekšlikums ir radies papildus mūsu priekšlikumiem akcīzes nodokļa palielinājumam tabakas izstrādājumiem – gan parastajām cigaretēm, gan karsējamai tabakai – ar nosacījumu, ka Finanšu ministrija, aprēķinot paredzamo ietekmi, ir prognozējusi, ka bez tā, kas jau ir budžeta skaitļos ielikts šobrīd, vēl papildu, iespējams, pēc viņu aprēķiniem, būtu 1,8 miljoni finansējuma piešķirti onkoloģijas jomai. Lai šo finansējumu katru ceturksni mērķtiecīgi skatītos līdzi...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šeit ir divas lietas. Pirmkārt, es jums gribētu atgādināt, ka koalīcijas deputāti ir atbalstījuši vislielāko akcīzes nodokļa celšanu tieši karsējamai tabakai, kas, visticamāk... un ko jau atzinis vismaz Amerikas Savienoto Valstu regulators... ir mazāk kaitīga alternatīva. Vismaz ASV to drīkst reklamēt kā mazāk kaitīgu alternatīvu tradicionālajai tabakai.

Ja to pēc kāda laika atzīs arī Pasaules Veselības organizācija, un es domāju, ka tas varētu notikt... Nu, piemēram, es nebūtu pārsteigts, ka tas notiks īsi pēc tam, kad ASV atjaunos savu dalību šajā organizācijā un atsāks maksāt arī dalības maksu. Tātad, kad to atzīs (es domāju, ka jautājums ir nevis vai, bet kad to atzīs) Pasaules Veselības organizācija, jūs, kolēģi, sapratīsiet, ka jūs ar šo priekšlikumu esat novērsuši mazāk kaitīga produkta pārņemšanu un līdz ar to esat veicinājuši onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu. Jo tas ir tik vienkārši. Tas ir tiešs secinājums, kolēģi.

Otrkārt, kolēģi, jūs esat atbalstījuši (nu, tā, protams, ir pilnīga sakritība) priekšlikumu, kas bija no viena nozares spēlētāja, kurš šādi ir sadārdzinājis cenas savam tiešajam konkurentam. Bet tā ir, protams, sakritība. Un tad tam pretī, kolēģi, jums ir priekšlikums – šis priekšlikums. Izlasiet to! Tas dod finanšu ministram tiesības piešķirt... Tas ir smieklīgi, kolēģi! Kas tas ir par priekšlikumu tagad? Mūsu finanšu ministram tik un tā mūsu valstī ir tiesības izdarīt jebko.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, protams, priekšlikums gan tādēļ, ka tas skar onkoloģijas jautājumus, gan tādēļ, ka kaut kur finansējums tam jāatrod, ir atbalstāms. Bet tajā pašā laikā būtu droši vien derīgi, ja kāds no Veselības ministrijas, tai skaitā parlamentārais sekretārs, paskaidrotu, kā šos jautājumus ir plānots risināt turpmāk, izveidojot stabilu programmu ar stabilu pieaugošu finansējumu valsts budžetā. Kādēļ?

Nav noslēpums, ka parlamentā darbojas attiecīga deputātu darba grupa un mēs jau šobrīd esam saņēmuši informāciju, ka vēža diagnostika, prevencija, ārstēšana ir noteikta kā Eiropas Savienības attiecīgās nozares prioritāte. Un mēs šobrīd debatējam par vidēja termiņa budžetu. Mēs nedebatējam par viena gada budžetu, bet runājam par vidēja termiņa budžetu, kurā praktiski un faktiski būtu jāiezīmē tendences, kādas būs valsts budžetam, debatējot pēc gada.

Tādēļ tomēr gribētu sadzirdēt atbildes, kas ir plānots, lai finansējums tiktu segts stabilas valsts programmas formā. Jo tas dotu garantiju, ka cilvēkiem (un mēs zinām statistiku onkoloģijā) arī Latvijā būtu garantija, ne tikai par zaļo un oranžo koridoru, ne tikai par zāļu iegādi, bet būtu garantija, ka Latvijas valsts veselības nozarē šai problēmai pievērš uzmanību ne tikai kovida kontekstā, bet ar stabilu valsts finansējuma atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Turpinot Evijas Papules sākto, es viņai pilnīgi piekrītu par to, ka Veselības ministrijai trūkst, ka nav programmas, kurā mēs visi varētu redzēt... lai ikgadēji būtu nopietns palielinājums kompensējamo zāļu naudai.

Mēs visi saņēmām vēstules no Veselības ministrijas, ka jau tagad trūkst 12 miljonu kompensācijas sistēmai. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs tikai daļēji kompensēsim to trūkumu, bet nav pro... (Skaņas pārrāvums.)

Sēdes vadītāja. Orlova kungs, vienu mirkli! Ir nelielas tehniskas problēmas. Mēs turpināsim ar jūsu debašu laiku pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi, mēs dodamies pārtraukumā.

Lūdzu visus pēc reģistrācijas iziet no e-sistēmas un restartēt savus datorus! Restartējiet, lūdzu, datorus pēc reģistrācijas!

Tātad deputātu reģistrācija. Vēlreiz, kolēģi, lūdzu pēc pārtraukuma iziet no e-Saeimas un restartēt datorus!

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Turpināsim ar deputāta Orlova debatēm.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām skatīt likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam".

Turpinām debates par 4. priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāti Indriksone, Zālīte-Grosa, Dūrītis, Ikstena, Skride, Dzintars, Čakša un Teirumnieks.

Bija pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu deputātu Vitāliju Orlovu pieteikties vēlreiz debatēm.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie 4. priekšlikuma. Frakcija SASKAŅA atbalstīja šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka man personīgi, līdzīgi kā Vjačeslavam Dombrovskim, nepatika avots, no kura būs paņemta nauda.

Bet, turpinot tēmu, ko iesāka kolēģe Evija Papule, es arī uzskatu, ka Veselības ministrijai trūkst programmas. Nepieciešams papildu finansējums, lai katru gadu palielinātu nepieciešamo apjomu kompensējamo zāļu sarakstā.

Es uzskatu, ka rīkoties vajadzētu līdzīgi kā ar mediķu algām – to vajag vienkārši ierakstīt likumā, un Veselības ministrija to pilda.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Jā, labdien, godātie deputāti! Par onkoplānu es jums pastāstīšu mazliet vēlāk, bet visu no sākuma.

Ilgus, ilgus gadus valdībām dienaskārtībā prioritāte nav bijusi ne veselības, ne izglītības nozare. Un šobrīd, kovida laikā, šī nolaidība vēl jo spilgtāk izgaismojas.

Protams, salabot šīs nozares viena sasaukuma laikā, es uzskatu, ir neiespējami, bet sākums tomēr ir cerīgs. Es runāju par algām, par mediķu algām. Un es runāju arī par deputātu atbalsta grupas nodibināšanu šeit, Saeimā, – deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam. Šīs sadarbības – nozares un deputātu grupas – rezultātā ir panākta vienošanās, ka onkoloģijas plāns taps. Jā, tas ir pavisam sākuma stadijā, bet šis onkoloģijas plāns taps.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi, jo laikā, kad Eiropas Komisija par prioritāti 2021.–2027. gadam noteikusi cīņu ar vēzi, gala etapā ir vēža apkarošanas plāns, un mums jānāk ar saviem nacionālajiem piedāvājumiem, ko mēs darām ar šo nozari.

Es ticu, ka deputātu grupa... un paldies visiem, kas strādā šajā grupā... turpinās strādāt. Uzreiz pēc budžeta es aicināšu visus uz tikšanos, lai varētu strādāt pie onkoloģijas plāna kopā ar nozari, uzmundrināt Veselības ministriju, prasīt, kā mēs varam palīdzēt. Bez šī onkoloģijas plāna un finansējuma nekāda attīstība nav iespējama.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šī ir maza daļa no tā mājasdarba, kas mums ir jāizdara Latvijā, lai mēs vispār varētu godīgi pretendēt uz Eiropas finansējumu.

Paldies.

Atbalstiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Jā, komisijā 4. priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu arī jūs, kolēģi, to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. priekšlikums – deputātu Kučinska, Reiznieces-Ozolas un Bergmaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi! Paldies valdībai, kas tomēr uz otro lasījumu izlaboja šo kļūdu, un, pārmainot dažādas... dažas šīs juridiskās nianses, tomēr nākamajā priekšlikumā arī ir atbalstīts. Bet nedaudz vēsturē paskatoties... Mēs kā... Diezgan daudzi komisiju vadītāji un, es domāju, arī amatpersonas saņēma ļoti satrauktu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vēstuli par to, ka ir vienkārši aizmirsies finansējums e-parakstam.

Kad mēs sākām... Kad es sāku pētīt, kāpēc tas tā ir radies, tad, nu, protams, runājot par daudziem miljoniem, šādi sīkumi pēkšņi var aizmirsties, bet sāls bija tas, kas valsts pārvaldē laikam ir pilnīgi visur kā slimība, – viens ministrs saka, ka tas ir otram ministram, otrs ministrs saka, ka tas ir pirmajam ministram. Rezultātā labi iesākta lieta, kas paredz e-paraksta attīstību, pie tam kovida krīzes laikā tas ir pilnīgi kļuvis kā... nu, neiespējami to neturpināt. Un tomēr pat pie finansējuma avota esības tas bija vienkārši palicis nost.

Šis finansējums arī nav tīrais budžets, tās ir dividendes. Ja kāds nezina, tad Latvijas Valsts radio un televīzijas centra finansējums tieši nav no viņu pakalpojumiem, bet tās ir LMT dividendes, kas dod šobrīd iespēju arī viņiem ar savu peļņu operēt.

Tad mans novēlējums tomēr, protams, nebalsojot... atbalstīt šo nākamajā... ir precīzāk. Bet neaizmirst šādas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā... ?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 5. priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Kučinskis, Reizniece-Ozola un Bergmanis! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Kabinetā... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums pieņemts.

M. Bondars. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums pieņemts.

M. Bondars. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens.) Man neparādās. Ir? Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Paldies.

12. ...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti. Ir pieprasīta...

M. Bondars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bondara kungs.

Deputāte Jūlija Stepaņenko ir pieprasījusi debates par procedūru.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Lūdzu pieteikties deputāti Jūliju Stepaņenko.

Vārds Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi. Pavisam īsi. Es tikai gribēju pateikt, ka vienu brīdi nevarēju pieprasīt balsojumu, tagad viss ir kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām skatīt priekšlikumu.

Lūdzu, komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

12. priekšlikums.

M. Bondars. Ā, tagad rāda.

12. priekšlikums – arī Ministru kabineta priekšlikums. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Ja es pareizi redzu, un Bondara kungs varbūt varētu mani palabot, ja es kļūdos, jo viņš kā ziņotājs, visticamāk, varētu arī vairāk pastāstīt par priekšlikumiem, tad šis priekšlikums varētu būt saistīts ar Valsts prezidenta algu, kas nosaka, ka Valsts prezidenta algai ir jābūt līdzvērtīgi... jāceļas līdzvērtīgi premjera algas līmenim.

Es ļoti lūdzu Bondara kungu paskaidrot Saeimas deputātiem, par ko ir šis priekšlikums, un, ja es kļūdos, tad arī norādīt, par ko precīzi šī kļūda ir. Ja es pareizi redzu, tad 13. priekšlikums tabulā varētu būt šis. Ja man kaut kas ir pārlēcis, tad es ļoti atvainojos. Tas bija 14.

Bet, lūdzu, piesakiet, par ko ir šie priekšlikumi, lai mēs arī varam izsekot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, labdien, kolēģi! Klau, manuprāt, Saeimas deputāti – nedz opozīcijas, nedz arī pozīcijas deputāti – nav kiborgi, un es gribētu tā kā arī saprast ne tikai to, kāds ir... Šobrīd ir 13. priekšlikums. Bondara kungs, esiet, lūdzu, tik laipns, stāstiet par tiem priekšlikumiem, kas tie ir par priekšlikumiem.

Šobrīd notiek arī preses konference ar Kariņa kungu, Levita kungu un Mūrnieces kundzi, šobrīd tas notiek... un stāsta par jauniem ierobežošanas pasākumiem. Un paralēli mēs šeit tagad... Par cik miljoniem ir šis priekšlikums? Tātad 1,5 miljoniem eiro. Paralēli mēs te ātri kaut kur skrienam ar budžetu uz priekšu.

Mēs nevarētu, lūdzu, bišķiņ piebremzēt? Saprast, uz kurieni mēs šobrīd ejam, ko saka galvenās valsts amatpersonas par kovida pandēmiju Latvijā. Kas šobrīd notiek? Es nesaprotu, kā jūs, deputāti, šobrīd varat balsot par kādu priekšlikumu, kad tiek runāts šobrīd! Premjers, prezidents un Saeimas priekšsēdētāja runā par jauniem ierobežojumiem. Kāds tagad budžets!

Kāpēc mēs nevaram mazliet nopauzēt? Mums bija paredzēta koalīcijas sēde pēc 40 minūtēm, kur arī tiks veiktas kāda veida izmaiņas... un saprast, uz kurieni šis kuģis šobrīd stūrējas. Es nesaprotu, kā jūs tagad varat vienkārši balsot tā kā balsošanas mašīnas! Es nevaru sevi tādā veidā asociēt ar šādu balsošanas mašīnu. Es lūgtu... uztaisām pārtraukumu, vai. Kas notiks, ja mēs divas stundas šobrīd... (Skaņas pārrāvums. Pauze.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, es pilnīgi pievienojos tikko Artusa Kaimiņa teiktajam. Jo pirmām kārtām tā ir absolūta necieņa attiecībā uz parlamentu. Tad, kad parlaments skata budžetu, vēl vairāk – trīs gadu budžeta ietvaru –, Ministru kabinets debatē par jauniem ierobežojumiem.

Pirmām kārtām tādā veidā parlamentārieši ir pilnībā izslēgti no informācijas plūsmas, viņiem nav iespējas pēc tam skaidri un gaiši izskaidrot saviem vēlētājiem par valstī notiekošo. Vēl vairāk – visiem Ministru kabineta dalībniekiem, ieskaitot premjeru, ir rūpīgi jāseko mūsu debatēm. Kā viņš teiks savu noslēguma runu šodien? Vai tas nebūs neprofesionālisma kalngals? Kā varētu kaut ko spriest par to, kā nobalsojis parlaments par nākamā gada budžetu, nemaz neklausoties debates?

Mūsu valstī kaut kas nav kārtībā, un tas kaut kas ir sasniedzis jau milzu apmērus. Es arī lūgšu iniciēt pārtraukumu Saeimas sēdē, jo tas ir absolūti nepieņemami ne no kāda viedokļa. Valsts pārvalde – ar mīnusa zīmi. Ir pieteikts karš gan demokrātijai, gan veselajam saprātam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, šis jautājums tad ir par procedūru.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi. Ja par procedūru, tad, lūdzu, pieteiksimies par procedūru!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tomēr arī par priekšlikumu, jo man gan ir jābalso par 112 priekšlikumiem šajā likumprojektā, 113, un arī vēl nākamajā. Bet tā patiešām ir taisnība, ko Regīna tikko kā minēja par to, ka arī premjerministrs nav klāt šobrīd šajā budžeta sēdē, un es esmu redzējis šeit tikai Tāli Linkaitu, kurš runā. Manuprāt, tā ir pilnīgi nepareiza prakse.

Man gan jāpielabo Regīna par to, ka šobrīd nekādi lēmumi netiek pieņemti Ministru kabinetā, tas notiks rīt, bet tā vai tā mums kā tautas vēlētajiem priekšstāvjiem ir jābūt lietas kursā, kas notiek, lai mēs spējam atbildēt saviem līdzcilvēkiem un cilvēkiem, kas mūs ir ievēlējuši, par to, kas šobrīd notiek ar kovidu un par ko runā Kariņš, Mūrniece un Levits vienā ekrānā šajā paralēlajā brīdī.

Manuprāt, tas arī ir tas viens no svarīgākajiem motivatoriem. Protams, ministriem ir jābūt arī klāt šajā tiešraidē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Mēs mazdrusciņ noejam no tā, kas Saeimai ārkārtas sēdē ir jādara – ir jāizskata budžets, budžeta ietvars 2021., 2022. un 2023. gadam. Paniku celt par to, ka augstākās amatpersonas aizvada preses konferenci... Ja ir tādas bažas, ka kaut ko palaidīs garām – ne velti tā saucas preses konference –, plašsaziņas līdzekļi arī atreferēs teikto. Kaimiņa kungs jau arī pareizi minēja, ka valdības sēde ir rītdien, nekas tagad, dotajā brīdī, netiek pieņemts.

Atgriežoties pie 13. priekšlikuma, arī atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas aicinājumu, man būtu aicinājums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es gan nesaprotu to stresu, kas šobrīd ir radies par to, ka valdības ministru nav – viņu nebija visu pagājušo nedēļu. Viens kaut kur parādījās mums tomēr, arī tas ir labi.

Bet, manuprāt, ļoti zūd fokuss no tā, ka tomēr šis ir parlaments un parlamentā par lēmumiem valdība tikai atskaitās, bet lēmumus pieņem deputāti, un ir komisiju vadītāji, vesela virkne, divi tikko runāja, ir arī atbildīgās... atbildīgā... likumprojekta referents Bondara kungs, kas arī ir komisijas vadītājs, – tiem tad arī vajadzētu šobrīd aktīvāk uzstāties, kā arī jebkuram citam deputātam, kas balso par vienu vai otru priekšlikumu.

Savādāk jūs atzīstat to, ka balsojat par nesaprotamu budžetu. Nu, es tādu pieeju atbalstīt īsti nevaru, jo atbildība, kas visu laiku te... Šobrīd tiek mēģināts to atbildību novelt uz valdību. Manuprāt, atbildība nav valdībai, atbildība ir politiskajām partijām un koalīcijas deputātiem, kas to visu atbalsta, – viennozīmīgi. Un te nevajag mēģināt taisīt kaut kādu baigo situāciju no tā, ka šeit nav ministru.

Ja arī ministri būtu, galvenā atbildība tāpat ir un paliek Saeimas deputātiem, kuri arī šo visu budžetu... visu pagājušo nedēļu ļoti cieši klusēja un neviens neko nestāstīja, neaizstāvēja ne savus ministrus, ne politiku, par kuru balso.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Iesākot kārtējo nedēļu, atkal skatām budžetu. Ņemot vērā, ka droši vien par finansēm atbildīgos jau nesagaidīsim, es atļāvos uzmest aci priekšlikumu tabulai un arī attiecīgi tur tiem skaidrojumiem šai pozīcijai.

Konkrēti mēs šobrīd debatējam par 13. priekšlikumu, un te, pie paskaidrojuma, ir rakstīts, ka tas ir tehnisks precizējums atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tātad, kas attiecas uz pašvaldību un valsts ienākumu sadali atbilstoši iepriekš nobalsotajai proporcijai un to... tātad izvietot šai fiskālajai ietekmei.

Tātad šis ir tehnisks priekšlikums, Ministru kabineta priekšlikums, un šo aicinu atbalstīt. Savukārt par citiem priekšlikumiem debatēsim tad, kad pienāks to kārta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka patiešām 13. ir tehnisks priekšlikums, kas izriet no tās situācijas, ka mēs proporciju esam noteikuši valstij 75, pašvaldībām 25 no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Un mēs vienkārši... jeb Ministru kabinets vienkārši precizē, ņemot vērā aktuālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes, nu, teiksim, ieņēmumos.

Aicinu arī deputātus atbalstīt, gluži kā tas tika atbalstīts arī komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 11, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Tātad 14. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Pēc būtības, jā, parāda, kā tad finansējums tiek sadalīts vispārējo valsts funkciju veikšanai. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlreiz! Tātad 14. priekšlikums, nedaudz izvērstāk skaidrojot, būtu... finansējums, kas nepieciešams, lai līdzvērtīgi Ministru prezidenta hipotētiskajam algas pieaugumam 2021. gadā palielinātu arī Valsts prezidenta mēnešalgu un attiecīgi arī reprezentācijas izdevumus, kā arī personu, kuras ir ieņēmušas Valsts prezidenta amatu (tātad bijušo prezidentu) pensiju izmaksas.

Šajā gadījumā man atliek tikai atsaukties uz šā gada 20. novembrī saņemto vēstuli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā no Valsts prezidenta kancelejas, kur Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Teikmaņa kungs, atsaucoties uz budžeta veidošanas likumprojektiem, kas diktē, kā tiek veidots budžets, un tai skaitā ikgadējo Valsts prezidenta šo naudas pieprasījumu, kas arī attiecīgi tiek budžetā nodrošināts... Ņemot vērā gan to, gan pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid‑19 vīrusa infekcijas izplatība, Valsts prezidenta vārdā Teikmaņa kungs ir ierosinājis 2021. gadā Valsts prezidenta atalgojumam nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Nu, šajā sakarā... labas kārtības labad un... izrādot cieņu Valsts prezidenta lūgumam, kas, manuprāt, ir kopumā vērtējama kā atzinīga rīcība un tāda arī nepakautrēšanās šādu vēstuli Saeimai atsūtīt, un ņemot vērā arī to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā acīmredzot tehnisku iemeslu dēļ nesanāca sasaukt komisijas sēdi vēl pirms budžeta izskatīšanas un pārlemt šo priekšlikumu, es aicinu šo komisijā atbalstīto 14. priekšlikumu tomēr noraidīt saskaņā ar Valsts prezidenta lūgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, es arī aicinu balsot "pret" šo Ministru kabineta ierosinājumu palielināt Valsts prezidenta algu un arī "pret" nākamo Ministru kabineta ierosinājumu palielināt Valsts prezidentam reprezentācijas izdevumus. Jāsaka, Valsts prezidentam nepaveicās, jo par viņa atalgojuma palielināšanu tika iesniegts valdības priekšlikums uz otro lasījumu. Bet likumprojekta pirmajā lasījumā jums, kolēģi, es vēlreiz atgādinu, ka ir iestrādāts 68 871 eiro premjera, ministru un parlamentāro sekretāru atalgojuma un reprezentācijas izmaksu pieaugumam. Pat ja Valsts prezidents šobrīd it kā atzinis kļūdu un saprot, ka ir jādemonstrē solidaritāte ar sabiedrību, tad pārējie valdības vadītāji neklapē ne ar ausi, vismaz pagaidām. Vēl nesen premjers lepni teica, ka viņš negrasās neko mainīt, jo, redz, mediķiem un pedagogiem arī algas pieaugušas.

Kolēģi, es baidos pat iedomāties, kāda būs statistika par šī gada trešā un ceturtā ceturkšņa izmaiņu dinamiku, bet jau gada sākumā ir skaidri redzams, ka arī krīzes laikā ir ārkārtīgi izdevīgi strādāt publiskajā sektorā. Ja privātajā sektorā otrais ceturksnis pret pirmo vēl uzrādīja kaut niecīgu, bet tomēr pieaugumu 0,7 procentu apmērā, es domāju, ka tagad būs stipri slikta tā situācija, bet vēl tajā laikā valsts pārvalde jeb publiskais, sabiedriskais sektors dzīvoja gandrīz kā niere taukos. Atalgojums pieauga vēl otrajā ceturksnī par četriem procentiem.

Un mēs redzam, ka arī nākamā gada budžetā ierēdņu atlīdzība nesamazinās, kamēr privātajā sektorā ļoti daudzām cilvēku grupām ir vispār liegts strādāt un nopelnīt iztiku. 200 eiro un pat vairāk pieaugums valdības vadītājiem ir tik, ar cik veselu mēnesi bija pavasarī jādzīvo ģimenēm – ar dīkstāves pabalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Valsts amatpersonu atalgojumi ir savstarpēji saistīti. Tā ir sistēma. Ceļot algas vienam, ceļas citiem. Iesaldējot vienam, iestājas domino efekts un trāpām daudziem.

Lai gan politiski šķietami labskanīgi un daudziem tīkami ir vārdi "Nost ar amatpersonu algām!", es tomēr aicinu deputātus uz sistēmu un ilgtermiņa skatu. Amatalgas ir noteiktas kontekstā ar līdzvērtīgiem profesionāliem amatiem konkrētās nozarēs. Tās kustas līdzi kāpumiem un kritumiem nozaru vidējā atalgojuma līmeņos, kāpumiem un kritumiem mūsu valsts ekonomikā.

Atsaitējoties no šīs sistēmas, izraujot atsevišķas amatpersonas no kopējās sistēmas, mēs riskējam laika gaitā nonivelēt algu līmeņus, padarot valsts pārvaldi par vietu, kur nozares profesionāļi nevēlēsies un nevarēs atļauties strādāt. Ilgtermiņā tas kaitē valsts rīcībspējai un valsts lēmumu kvalitātei.

Tieši tāpēc pirms gada es neatbalstīju deputātu algu iesaldēšanu, jo tas atsaitēja mūsu algas ne tikai no valsts ekonomikas kāpumiem, bet arī no kritumiem. Tāpēc ļoti gaidu, kad līdz Saeimai nonāks arī Ministru kabineta izstrādātā atalgojumu sistēmas reforma, cerībā, ka tā nodrošinās valsts pārvaldes konkurētspēju šodien un nākotnes darba tirgū.

Konkrēti šis, 14., priekšlikums paredz papildu budžeta līdzekļus, lai celtu Valsts prezidenta algu un reprezentācijas izdevumus. Valsts prezidents šo algas pacēlumu nevēlas. Esmu pārliecināta, ka Valsts prezidenta kungs kā jurists labi saprot, ka šādi grozījumi, kam var būt sistēmiskas sekas, ir rūpīgi un savlaicīgi jāizdiskutē. Diemžēl vēstule saņemta pēc tam, kad komisijā lēmums jau pieņemts. Ir izpalikusi šī rūpīgā un savlaicīgā diskusija. Tamdēļ šodien balsošu kopā ar komisiju.

Tas neizslēdz iespēju Saeimai nākotnē rūpīgi izvērtēt Valsts prezidenta priekšlikumu un novērtēt, kā tas ietekmē atalgojuma sistēmu kopumā. Bet šāds izvērtējums vēl nav noticis.

Tamdēļ aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Labdien, kolēģi! Es savukārt aicinu respektēt Valsts prezidenta vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā viņš lūdz Valsts prezidenta atalgojumam un reprezentācijas izdevumiem nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt tos 2020. gada noteiktajā apmērā.

Līdz ar to mūsu frakcija neatbalstīs 14. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, kā arī nākamo valdības... 15. priekšlikumu, kurš paredz Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieaugumu.

Bet, kas attiecas uz ministru un parlamentāro sekretāru atalgojuma indeksāciju, tad mēs, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, uzskatām, ka 2021. gadā šāds pieaugums ir jāiesaldē arī viņiem.

Saeima to var atrisināt ar atsevišķu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jūsu laiks apvienots.

M. Golubeva. Godātie kolēģi! Politikas pētniece Iveta Kažoka kādreiz izteicās, ka Latvijas sabiedrība reizēm ir gatava maksāt par valsts pārvaldi tā, it kā maksātu par zaporožecu (bija kādreiz, padomju laikos, tāda ļoti slikta mašīna), bet sagaida pakalpojumus un valsts pārvaldes kvalitāti kā no Ferrari.

Manuprāt, pašreizējais aicinājums nepacelt reprezentācijas izdevumus Valsts prezidenta kancelejai ir ar domino efektu uz turpmākajiem aicinājumiem iesaldēt algas ministriem, tad valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem, tad citām augstām amatpersonām. Mums jāapzinās, ka tā ir slikta prakse, jo pašlaik jau tā ir diezgan grūti piesaistīt valsts iestāžu vadītāju amatiem kvalificētus cilvēkus, jo viņi ļoti labi apzinās, ka privātajā sektorā vadītāju atalgojums ir krietni augstāks.

Mums būtu jāskatās, lai mūsu politika beigu beigās neizskatās pēc tāda... to jēdzienu es tūlīt pārtulkošu... tas angliski skan – race to the bottom, un latviski to varētu pārtulkot tā: "standartu pazemināšanas sacīkstes". Popularitātes meklējumos mēs sacenšamies, pazeminot standartus. Es domāju, ka Latvijas sabiedrība ir pelnījusi valsts pārvaldi, kas kvalitātes ziņā atbilst vismaz Volvo vai Volkswagen.

Es aicinu balsot kopā ar komisiju un neatbalstīt aicinājumu pazemināt vai nepacelt reprezentācijas izdevumus... arī tāpēc, ka Latvijā diemžēl šie reprezentācijas izdevumi – piemēram, ministru gadījumā – ir vienkārši viens veids, kā... kādreiz tika iedibināts mēģinājums nedaudz pacelt ministriem algas, jo aicinājums vienkārši pacelt algas būtu politiski nepopulārs. Tā mēs varam nonākt pie tā, ka tikai cilvēki, kam tiešām trūkst kompetences, strādās politiskajos amatos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Klātesošie! Valsts prezidents kā mūsu valsts augstākā amatpersona ir solidarizējies ar situāciju, kura šobrīd ir valstī.

Jāpiekrīt gan, ka šis domino efekts ir saistīts ar vienoto atlīdzības sistēmu, tomēr arī to mēs varam grozīt vēlāk, izejot no situācijas valstī, kuru ir tagad skārusi kovida epidēmija.

Ir tāds teiciens – "Dzīres mēra laikā". Ja mēs tā, to pārfrāzējot, skatāmies uz notiekošo, tad... tiešām... šobrīd ir epidemioloģiska krīze, un nevajadzētu to, protams, nodēvēt par mēri, bet... tomēr... tas ir saistīts īpaši ar šo neprognozēto situāciju, kas ir iestājusies mūsu valstī.

Neaizmirsīsim, kolēģi, ka atalgojumus maksā, tātad arī mums maksā, tie uzņēmēji, kas maksā nodokļus! Un, lai mēs arī nebūtu tieša valsts pārvalde, tomēr arī valsts pārvaldes optimizācija šobrīd, kovida laikā, būtu jāpārskata, un, iespējams, arī tā būtu jāmazina.

Es gribu teikt to, ka sekosim tam, ko mūsu Valsts prezidents ir lūdzis. Valsts prezidents šajā gadījumā ir lūdzis nepalielināt šos izdevumus. Manuprāt, tas ir pareizi. Un, ja tas ir saistīts ar kopējo sistēmu, arī to mēs varam ar laiku pārskatīt.

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un solidarizēties ar tautu, kurai šobrīd arī nav viegli, īpaši atsevišķās nozarēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Par solidarizēšanos ar tautu nevarētu saukt šo te... pieaugumu iesaldēšanu. Tā nav īsti solidarizēšanās ar tautu, jo, patiesību sakot, kā mēs redzam, šajās debatēs triumfē īsta liekulība, jo mēs jau... šī jau ir sestā diena, kad mēs skatām valsts budžetu, ir iznīcināts jau ļoti daudz kas, un tikai tagad, kad mēs esam pienākuši klāt pie, dažu deputātu ieskatā, droši vien vissvarīgākā jautājuma – vai pielīst vai nepielīst Valsts prezidentam un no kuras puses to izdarīt –, tikai tagad ir iznākuši ārā... tik daudzi Saeimas deputāti no koalīcijas, kuri ar iepriekš sagatavotām runām stāsta mums, kā pareizi vajadzētu rīkoties ar valsts pārvaldes algām.

Kolēģi! Vislielāko liekulību, es domāju, mēs redzam šodien, tagad, kad lemjam par Valsts prezidenta algas paaugstināšanu, pacelšanu vai iesaldēšanu. Šie cilvēki, kas uzstājas, sakot, ka mums ir jāklausa prezidents vai ka mums nav jāklausa prezidents... lielākā daļa no viņiem... es tiešām negribu to teikt par visiem, bet saku, ka lielākā daļa no viņiem nekādā mērā nebija ieinteresēti vispār aizdomāties par to, ko viņu balsojumi nodara mazajiem uzņēmējiem, nekādā mērā viņi nav iedomājušies par to, ko nodara, piemēram, atsaistīšana no minimālās algas... vairāku pabalstu atsaistīšana no minimālās algas. Tas viņus neuztrauc. Viņus uztrauc tikai tas, vai viņi kārtīgi izskatīsies prezidenta acīs ar savu runu vai ne.

Kolēģi, es, protams, aicinu atbalstīt šo... neatbalstīt šo priekšlikumu, bet ar to nebūs līdzēts. Ar to galīgi nebūs līdzēts. Tas ir maziņš, maziņš...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu, šis jautājums... atkal prasās tādu nopietnāku analīzi... Jābūt loģikai katrā jautājumā.

Ja valsts mērogā nākošgad paredzama krīze (IKP mīnus četri procenti – minimums), tad samazinājumam faktiski būtu jāskar – normāli! – visas jomas; izņēmums nav arī ierēdņu algas. Kāda tad ir loģika – aizstāvēt amatpersonas, galvenos ieguvējus, palielinot algas?

Te runa par godaprātu – vai nu tas ir šīm amatpersonām, vai nav. Prezidents atteicās, tātad viņam ir sirdsapziņa, godaprāts – cepuri nost! Bet kā paliek ar pārējiem, pārējām amatpersonām?

Tikko nobalsojām par to, ka samazinām budžetu pašvaldībām (tas skar ļoti lielu iedzīvotāju daļu laukos!), samazinājām par... vairāk nekā septiņi, pat deviņi procenti.

Šeit ir runa par palielinājumu... par kaut kādu kvalitātes pieaugumu. Ko tad tur tie ierēdņi nopelnījuši, un ko tad tur viņi labu izdarīs nākošgad, ja viņiem palielinās tās algas? Te ir tikai un vienīgi godaprāta jautājums!

Es aicinu šīs amatpersonas rīkoties līdzīgi kā prezidents un iesniegt savus iesniegumus, apturēt šo paaugstinājumu – algu paaugstinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu vērsties pie Latkovska kunga, kurš apliecināja to, ka viņš tiešām lasa iesniegtos dokumentus un šajā gadījumā ļoti skaidri atbild uz prezidenta vēstuli, – jūs to atbalstāt.

Man gribējās dzirdēt kaut vienu atbildi uz tām uzņēmējorganizāciju, biedrību vēstulēm, kas bija pie citiem likumiem iesniegtas. Tāpat par pašvaldību attīstības spēju... Vesela virkne šādu iesniegumu bija minēti šajos likumprojektu pavadošajos dokumentos, par ko mēs runājām veselu nedēļu. Un tur diemžēl runa bija par samazinājumu un aicinājumu nesamazināt.

Šeit ir runa par pieaugumu un... atstāt, kā bija līdz šim. Un mēs visi saprotam, kāda prezidentam dzīve ir bijusi līdz šim, kādos apstākļos dzīvo... Un tā solidaritāte – nu, tāda nosacīta... Es domāju, to taču mēs visi saprotam.

Bet attiecībā uz kopējo valsts pārvaldi un atraušanos... Es gribētu visiem atgādināt: šī pati valdība, kuru pārstāv Jaunā VIENOTĪBA un Attīstībai/Par!, kas runāja par vienotu atlīdzības sistēmu, – šī pati valdība pirms mēneša nenobalsoja, atlika jautājumu par vienotās atlīdzības sistēmas ieviešanu vēl uz kaut kādu nezināmu laiku.

Šī pati valdība, kas varēja nākt ar vienotās sistēmas sakārtojumu, atstāja šo pašu sistēmu un šobrīd šo sistēmu pēc būtības padara kroplāku, veicot dažnedažādus izņēmumus jau tā kroplajā sistēmā.

Kolēģi! Šā priekšlikuma, kas ir iesniegts, atbalstīšana vai neatbalstīšana – Latvijas iedzīvotāju stāvokli tas absolūti nemainīs. Simboliski mēs kaut ko izdarīsim, bet iedzīvotājiem nepalīdzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad "sausais atlikums" no šīm debatēm par 14. priekšlikumu ir šāds.

Punkts viens. Mārtiņam Bondaram bija jāpasaka, ka komisijā atbalstīts, bet saņemtā vēstule no Valsts prezidenta kancelejas... lūdz, lai šo te algas pielikumu... lai tas nenotiek. Tātad punkts viens – tas, ka prezidents iesaldē savu atalgojumu.

Punkts divi. Ko es sapratu (un es ļoti priecājos to arī šeit publiski dzirdēt) – ka Latkovska kungs izstāstīja par to, ka neatbalsta arī premjera, ministru un parlamentāro sekretāru algu paaugstinājumu. Prieks dzirdēt, ļoti labi!

Dana Reizniece-Ozola atbild uz jūsu jautājumu, kas... ir atsevišķs likumprojekts... Cik es saprotu, darba kārtībā tāds arī... iesniegts no SASKAŅAS puses...

Ja mēs koalīcijā nevarēsim vienoties... Es sapratu, ka "Attīstībai/Par!" ļoti nav pieņemama šī algu nepaaugstināšana, jo ir jābūt visiem kopīgos, lūk, šajos te likteņa gājienos... visām amatpersonām vienā striķītī tā kā bērnudārzniekiem. Es gan tā nedomāju.

Tātad šis mūsu ievērotais "sausais atlikums"... Tātad prezidents nesaņem pielikumu, premjers nesaņem pielikumu, ministri nesaņem pielikumu, parlamentārie nesaņem pielikumu. Tas ir "sausais atlikums" no šī te visa.

Bondara kungs, lūdzu, skaidrojiet priekšlikumus. Jūs kā Mārtiņš Bondars varat piespiest pogu un runāt arī kā deputāts.

Mārtiņ, nevar visu laiku uz pirkstiem skatīties! Es skatos... nu, tā kā jāķeksē līdzi, vai ir kaut kāds šeit līkums vai nav, ko tu netīšām neesi... nepateicis vai pateicis.

Esiet, lūdzu, tik laipni, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti no koalīcijas un arī ministri, piedalieties šajās debatēs par Latvijas valsts budžetu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vēršos pie tiem, kas šeit argumentē, ka valsts augstākajām amatpersonām šobrīd ir ārkārtīgi nepieciešams palielināt atalgojumu.

Es jums atgādināšu, ka par pamatu atalgojuma pieaugumam tiek ņemti divus gadus veci dati jeb divus gadus jauni dati. Un vidējais atalgojums... nu, šinī gadījumā... 2018. gadā tā pieaugums... togad vidējais atalgojums valstī pieauga par 8,4 procentiem. Arī ekonomika tajā gadā auga – auga par 4,3 procentiem.

Nevar būt tā, ka mēs skatāmies uz atalgojuma palielinājumu un saistām to tikai ar pozitīvo – ekonomikas pieaugumu. Tad, kad ekonomika krītas, – tad ir arī jābūt apgrieztai loģikai, ka arī augstāko valsts amatpersonu atlīdzība nedrīkst tik strauji augt. Citādi mēs... sanāk, ka domājam tikai par domino efektu publiskajā pārvaldē. Un patiesi – iepriekšējās dienās neviens no jums nerunāja par to, kāds domino efekts būs tajā brīdī, kad mikrouzņēmēji, patentmaksas maksātāji, pašnodarbinātie vairs nevarēs strādāt savos nodokļu režīmos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Labdien, sabiedrība! Šis priekšlikums par Valsts prezidentu, Ministru kabinetu un visām tām algu paaugstināšanām krīzes laikā... tam ir skaidrojums tādā pasakas formātā – ka ļenganā, ļumīgā ļerpata izdomāja, ka vajag palielināt sev algas jeb, citiem vārdiem sakot, nodrošināt sev patības paturēšanas pabalstu. Ja vēl... citiem vārdiem sakot... viens teikums... par pieciem tūkstošiem eiro... grūtā brīdī nenāktu par sliktu.

Aptuveni tāda bija tā doma, kāpēc šajā laikā visa valdošā koalīcija, kas ir tā ļumīgā, ļenganā ļerpata, izdomāja, ka ir īstais brīdis.

Un tad pēkšņi visi šie cilvēki no varas koalīcijas, kuri arī šodien kāpj tribīnē, attapās, ka tauta to nesapratīs. Ka ir pārāk liela ažiotāža. Ka tauta nevar nekādi sagremot to, ka tautai mazāk, bet varai – vairāk. Un tad brīnumainā kārtā kā tāda svētība pār Latvijas zemi nāk atskārsme, ka krīzes laikā valsts augstākajām amatpersonām atalgojums nav jāpaceļ! Tas, protams, ir smieklīgi. Un tas ir situācijā, kad... Atalgojums vispār, protams, valsts augstākajām amatpersonām būtu jāpaceļ, ja tās būtu amatpersonas, kas rīkojas Latvijas tautas un Latvijas valsts interesēs. Taču tas nav šis gadījums. Šis gadījums ir tikai un vienīgi patības paturēšanas pabalsts savās personīgajās interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Šis grozījums runā par niecīgu summu visa budžeta mērogā, tomēr tieši šis grozījums pamudināja vairākus koalīcijas deputātus...

Jūs, kolēģi, sēžat klusu, kad mēs runājam par mazajiem uzņēmējiem, par pašnodarbinātajiem, par sociālo aizsardzību, par ārstiem un skolotājiem. Tagad acīmredzot ir tas jautājums, ko jūs uzskatāt par augstāko prioritāti. Jo teorētiski jums ir taisnība: protams, valsts pārvaldē strādājošajiem jābūt cienīgām algām, lai, kā saka, kvalificēti cilvēki tur strādātu. Bet kā to uztvers citi cilvēki?

Mēs aicinām un lūdzam cilvēkus paciesties. Jo jūs acīmredzot klausījāties to, ko premjers teica svētdien. Viņš ļoti lūdz cilvēkus, ko viņš sauc par draugiem, tomēr paciesties un saprast, ka tāda ir situācija, ka cilvēki zaudē ienākumus, zaudē darbu, viņiem ir grūti.

Un tieši šajā brīdī tie valsts pārvaldes darbinieki un prezidents, un tā tālāk, – viņi neatsakās no saviem labumiem un – vēl vairāk! – pat diezgan sīkumaini, es teiktu, tomēr grib pacelt sev algu. Jā, prezidents no tā atteicās, tas ir pareizs žests, bet – kāds ir tas signāls, tas mesidžs, ko mēs sūtām cilvēkiem, ņemot vērā to uzticības krīzi, kas jau tagad ir vērojama? Patiešām situācija kļūst sliktāka arī tāpēc, ka... un pirmām kārtām tāpēc, ka cilvēki mums vienkārši netic.

Es domāju, ka vismaz šis simboliskais gājiens nu būtu jāizdara. Jo – tomēr padomāsim par to, kā šo balsojumu uztvers cilvēki!

Es aicinu balsot pret 14. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Diemžēl diskusija par nodokļu sloga palielināšanu... kopā ar budžeta pakotni... kas skar kopumā (Nav saklausāms.)... nodokļu maksātājus... Šī diskusija izpalika no valdības puses un no valsts pārvaldes puses, bet diskusija par to, ka nepieciešams iesaldēt atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem (tas lēmums tīri teorētiski varētu skart tikai 50 tūkstošus cilvēku), izraisīja tik aktīvu līdzdalību no pozīcijā esošajiem deputātiem.

Bet rodas jautājums – kādi rezultāti ir sasniegti valsts pārvaldē... kopā ar ministriem? Mēs redzam, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā nav sasniedzis pat vidējo Eiropas Savienības pieņemto līmeni, mēs aizvien esam trešie no apakšas. Vai valsts pārvaldē ir sasniegti rezultāti, kas uzlabo demogrāfijas... jautājumus? Vai mums ir pieaugusi dzimstība? Nē, nav pieaugusi, ir tikai kritums un mīnusi. Vai mums korupcijas līmenis ir samazinājies, pēc ekspertu viedokļiem? Nav. Nav samazinājies! Mēs aizvien esam "riska grupa", un mums norāda uz kļūdām un nepilnībām. Vai Covid-19 otrā viļņa sekas, kuras tagad mēs visi izjūtam un par kurām tiek celta panika, liecina par valsts pārvaldes un ministru atbilstošu un efektīvu darbu un kvalitatīvu menedžmentu? Šaubos. Vai nabadzība un sociālā atstumtība ir samazināta Latvijā? Vai tas tiek darīts tikai un vienīgi tāpēc, ka Satversmes tiesas spriedumi...?

Nu tad man ir jautājums – par ko saņem atalgojumu?! Un vēl grib to palielināt, vadoties no 2018. gada IKP pieauguma?!

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es ar izpratni izturos pret Valsts prezidenta lūgumu nākamajā gadā nepalielināt viņa atalgojumu un reprezentācijas izdevumus un līdz ar to aicinu neatbalstīt šo, 14., priekšlikumu.

Es gribētu norādīt tiem deputātiem, kuri argumentē atbalstu šim priekšlikumam ar to, ka tādā gadījumā tiktu izjaukta visa valsts atalgojumu sistēma... Es aicinu pārlasīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Tur, šajā likumā, jūs redzēsiet, ka prezidenta alga vispār nav piesaistīta vidējai mēnešalgai... Tur ir piesaistītas algas Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, bet ne Valsts prezidentam... Par Valsts prezidenta algu lemj, pieņemot budžetu.

Un mums ir pilnas tiesības vienkārši šajā... noraidot šo priekšlikumu, šobrīd atbalstīt prezidenta vēlmi un ņemt to vērā šī budžeta pieņemšanas gaitā.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt 14. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Jā. Kolēģi! Paldies par plašajām debatēm, kas izskanēja par 14. priekšlikumu. Vēlos jums tikai atgādināt, ka komisijā 14. priekšlikums ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 79, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 15. priekšlikums arī ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, bet pēc būtības nav balsojams, jo mēs noraidījām iepriekšējo priekšlikumu.

Un tāpēc es aicinātu pāriet pie 16. – Ministru kabineta priekšlikuma, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates ir iespējamas. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlreiz! Grūti man pateikt, ir šis priekšlikums balsojams vai nav balsojams. Man izskatās, ka ir balsojams, un šajā sakarā, protams, Juridiskais birojs varēs sniegt savu viedokli sēdes vadītājai par to, vai ir vai nav balsojams. Bet kopumā, ņemot vērā, ka šī priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir rakstīts, ka šis finansējums nepieciešams reprezentācijas izdevumu pieaugumam, lai prezidenta reprezentācijas pieaugums palielinātu... līdzīgi, kā tas būtu tātad Ministru prezidentam un ministriem... acīmredzot tādā pašā proporcijā... tad šajā gadījumā šis priekšlikums, līdzīgi kā iepriekšējais... tieši sakarā ar to, ka prezidents šādu lūgumu ir izteicis, arī ir balsojams – pretēji komisijas viedoklim tas ir balsojams un tātad noraidāms.

Aicinu paļauties uz Valsts prezidenta redzējumu šajā sakarā un neatbalstīt 15. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī aicināšu šo priekšlikumu, ja tas ir balsojams, noraidīt.

Mums ir uzradušies ļoti daudzi drosmīgi šo algu pieauguma apkarotāji, kuri pēkšņi (sestajā dienā pēc budžeta) ir sākuši arī lasīt priekšlikumus. Tiešām – ļoti apsveicami! Taču šeit es gribētu vēl norādīt vienu momentu. Manuprāt, šobrīd... valdības, šībrīža valdības, sastāvā esošie ministri diemžēl nav pelnījuši pat ne algas pieaugumu, pat ne pašu algu, jo tas, ko mēs redzam šobrīd, šajā krīzes situācijā, ir vieni vienīgi solījumi.

Arī tagad... Kaimiņa kungs teica, ka jāseko līdzi šai tiešraidei. Mazliet paskatoties, es sapratu, ka šī tiešraide ir sasaukta, lai atkal pabiedētu cilvēkus un lai atkal kaut ko solītu. Tieši tāpat, kā vakardien mēs dzirdējām absolūti nosodāmu premjera runu – nosodāmu, tāpēc ka premjers nepakautrējās izmantot ētera laiku, vislabāko laiku, prime time laiku, lai, cilvēkus turot tādā saspringumā un stresā, pateiktu viņiem – pilnīgi neko, vienkārši piesolītu vēl kārtējo reizi, ka kaut kad būs atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd nav iespēju strādāt. Tieši to pašu mēs dzirdam arī šodien no prezidenta pils, – ka kaut kad būs atbalsts.

Kolēģi, attopieties! Godātie ministri, attopieties! Cilvēki no 14. oktobra, piemēram, interešu izglītības skolotāji, nevar gūt ienākumus, "pateicoties" jūsu rīcībai. Jūs neesat izdomājuši nekādu atbalsta mehānismu cilvēkiem, kuriem šobrīd nav, par ko maksāt rēķinus. Un jūs tagad runājat par to, ka jums viena lieka kūka nepienākas?! Tas ir pilnīgs, tas ir absolūts kauns! Jūsu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Es arī aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, 15. priekšlikumu, bet es vēlos paskaidrot par to – vai ir balsojams, vai nav balsojams.

Savulaik, iepriekšējā Saeimā vadot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, es šajā jautājumā esmu iedziļinājies. Un, ja jūs paskatīsieties Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5. panta otro daļu un 6. panta piekto daļu, jūs redzēsiet, ka tur ir noteikts, ka Ministru prezidenta reprezentācijas izdevumi nevar pārsniegt 95 procentus no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem. Un tieši tāda pati norma ir iestrādāta iekšā šajā likumā... arī attiecībā uz Saeimas priekšsēdētāju.

Tātad ierobežojums Ministru prezidentam attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem skar ķēdes veidā gan Saeimas priekšsēdētāju, gan Ministru prezidentu, gan arī visus tos, kuriem šādi reprezentācijas izdevumi ir... iesniegti.

Bet, neskatoties uz to, es aicinu atbalstīt šo... tas ir, noraidīt 15. priekšlikumu, jo... tātad šis ierobežojums ir tikai... tur ir runa tikai par maksimālo iespējamo reprezentācijas izdevumu līmeni, bet, kā jau te šodien daudzi cilvēki, daudzi deputāti ir skaidrojuši, – ja mēs dzīvojam krīzes apstākļos, tad droši vien mums arī ir jāsaprot, ka izdevumiem ir jābūt atbilstošiem krīzes apstākļiem. Ir vietas, kur tie ir jāpalielina, un savukārt ir vietas, kur tie ir jāsamazina.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es tomēr aicinātu nobalsot "pret" reprezentācijas izdevumu palielināšanu valdības vadītājam un ministriem.

Es šajā situācijā varu vēl iedomāties, ka varbūt premjers Kariņa kungs, kas šobrīd saņem gandrīz piecu tūkstošu eiro atalgojumu un kas vairākus gadus arī strādājis ārvalstīs, Briselē, kur ir pavisam citas summas makā... viņš noteikti nevar saprast: nu ko tā tauta, ko tie opozīcijas deputāti cepas par nieka... tur dažu simtu... atalgojuma... pieaugumu reprezentācijas izdevumiem?! Bet jūs pārējie... kolēģi, ministri, kuri pirms vēlēšanām brauca uz reģioniem un tikās ar iedzīvotājiem, saprot, ka tas dzīves līmenis ne tuvu nav tāds kā Briselē. Es domāju, ka jums tomēr būtu jābūt lielākai saprašanai, ka šajā brīdī, kad cilvēkiem tiešām iztikas līdzekļu trūkst, tas būtu tikai pareizi – nepalielināt sev reprezentācijas izdevumus.

Kolēģi, vēl tiem, kas nezina: reprezentācijas izdevumus ministri un premjers saņem, un tos neapliks ar nodokļiem. Padomājiet, ko jūs varēsiet atbildēt arī visiem tiem mazo režīmu nodokļu maksātājiem, kuriem jūs par katru eiro, ko viņi nākamgad nopelnīs, esat palielinājuši nodokļu slogu, kamēr paši sev tā uzsviežat reprezentācijas izdevumiem bez nodokļiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Es tikko noklausījos preses konferenci mūsu galvenajām amatpersonām. Informēšu deputātus, ka ārkārtas situācija tiks pagarināta līdz 11. janvārim. Tiks noteikts princips "divi cilvēki – divi metri" arī attiecībā uz mājsaimniecībām...

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

R. Ločmele. Es runāju par priekšlikumu! Šis priekšlikums ir jānoraida, jo šie ministri nav pelnījuši ne tikai pielikumu; viņi nav pelnījuši savu algu, jo tas, ko vajadzēja izdarīt mūsu valstij, kad bija skaidrs, ka otrais vilnis ir nepārvarams, – tas nozīmēja iet Slovākijas ceļu. Bet mēs te tikai tagad palielināsim testēšanas kapacitāti.

Tad, kad Slovākijā pierādījās, ka nacionālā testēšana ir samazinājusi inficēšanos divas reizes... tika noteikti absolūti visi slimie cilvēki... mēs varējām paņemt attiecīgi uz ārējo robežu... to tikai tagad mēs izdarīsim... to, par ko runāja opozīcija pavasarī.

Ko izdarīja Dienvidkoreja un pārējās Āzijas valstis – mēs visu to varējām izdarīt... tikai šie ministri nevarēja to izdarīt. Tāpēc – kādi reprezentatīvie izdevumi?! Kam? Tiem jaunajiem kostīmiem, kuros viņi runās kārtējās muļķības, piedodiet? Mums nav ne normāla plāna, ne... tāda plāna, kuru cilvēki varētu saprast. Un pajautājiet mātei, kurai ir divi mazi bērni, kā viņa varēs... ar kuru bērnu turēt divu metru distanci – ar jaunāko vai vecāko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu noraidīt šo priekšlikumu un gribu īpaši uzsvērt, ka reprezentācijas izdevumi... turklāt laikā, kad pārsvarā darbs notiek attālināti... to palielinājums ir grūti, grūti saprotams... vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka visiem šiem mazā biznesa pārstāvjiem ir dzīve sarežģīta tik maksimāli, cik vien var to izdarīt.

Šobrīd es vēlētos arī īpaši uzsvērt to, ka šīs ļoti... tādas simboliskās... simboliskie balsojumi, ko šobrīd Saeimā lielā vienprātībā veic, galīgi neatsver tos graujošos – graujošos! – balsojumus, kas bija iepriekšējā nedēļā.

Un tāpēc es aicinu kolēģus tiešām pārdomāt, ja reiz jūs uzskatāt, ka šis budžets... šī valdība ir tik slikti strādājusi, ka viņiem nekādā veidā... nepienākas ne piemaksas, ne atalgojuma palielinājums, nekas... tas droši vien vērtējums arī šim budžetam... Un, ja dažs labs šo budžetu novērtēja ar trijnieku, es šim budžetam vērtējumu kā tādu nevaru iedot. Jo tās sliktās lietas, kas nāk līdzi šim budžetam, jau šodien pasaka to, ka tas nepildīsies, tas sadragās cilvēku biznesus, tas piespiedīs cilvēkus doties ēnu ekonomikā. Un jau šobrīd mēs dzirdam... pat nav jāgaida budžeta pieņemšana, jau šobrīd mēs dzirdam to, par ko man jau bija bažas, ka tas tā varētu notikt, – ka sliktā Saeima to vien dara, kā balso... un tūlīt valdība īpaši izredzētajiem sāks gatavot atbalsta pasākumus no valdības puses.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ko plāno reprezentēt valdība? Kādus rezultātus? Vai haotisko rīcību un bailes cilvēkos, un nespēju veiksmīgi nodrošināt savlaicīgus un efektīvus pasākumus, lai nepieļautu otro kovida vilni? Vai tiks reprezentēti un pasniegti "skaistie" rezultāti, ka 212 tūkstošiem cilvēku tiks samazināti ienākumi un palielināti nodokļi un tuvu pie 60 tūkstošiem cilvēku, iespējams, paliks bez darba nodokļu reformas rezultātā?

Vai reprezentatīvie izdevumi segs to neapmierinātību cilvēkos, kura veidojas no neveiksmīgas nodokļu reformas, no sarežģītas un ļoti komplicētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas, no papildu soda naudām, no palielinātas transporta nodokļa likmes (ienākumiem budžetā) un no tā, ka nav programmas par demogrāfisko jautājumu risināšanu valstī?

Man liekas, ka tādiem reprezentatīviem izdevumiem nedrīkst papildus piešķirt līdzekļus no valsts budžeta.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi un sabiedrība! Es vakardien biju ieslēdzis televizoru pēc ilgiem laikiem (telefonā gan, jāatzīst), kad bija pieteicies runāt viens tāds dīvains Amerikas pilsonis, un viņš teica tādus vārdus: "Draugi, nav labi!"

Paiet diena, un – aiziet! Palielinām sev reprezentācijas izdevumus!

Es saprotu to iemeslu. Ja godīgi runājam, es saprotu tā: nu, ja cilvēks neprot prezentēties pat televīzijā, 10 minūtes runājot pilnīgu tukšumu, un pēc tam nākamajā dienā tādu pašu tukšumu turpina, visu laiku kaut ko draudot sabiedrībai, tad... skaidrs, ka tad ir "Draugi, nav labi!", un skaidrs, ka tad vajag bišķi palielināt līdzekļus reprezentācijas izdevumiem, lai varētu labāk noreprezentēties. Nu, tas laikam ir tas galvenais iemesls, kāpēc mums vispār šāds priekšlikums ir jāskata.

Un draugi tiešām nav labi, jo viņi nav jūsu draugi, dārgā sabiedrība! Nedz tie, kas prasa palielināt tos reprezentācijas izdevumus, nedz tie, kas balso "par" to visu, nedz arī pat tie, kas tagad izliksies, ka viņi it kā balso "pret", bet patiesībā, ja nebūtu sacelts tas skaļums sabiedrībā, viņi būtu balsojuši "par" – laikā, kad jums atņem... kad jums darbavietas tiek aizvērtas un tūlīt jūs pat no mājas nevarēsiet iziet bez... vispār nevarēsiet iziet nekur, tā izskatās, uz to iet. Jo ir taču strādāts cītīgi. Visu vasaru mēs bijām čempioni, viss bija tik fantastiski, un beigās izrādījās, ka... kā parasti hokejā – pirmo periodu nospēlē, pēdējā – stila klasika...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tas, ka valdības vadītājs izmanto televīzijas prime time, lai mēģinātu risināt iekšējās problēmas valdībā, un tas, ka valdības vadītājs, šādi rīkojoties, lieki satrauc sabiedrību un izraisa absolūti milzīgu nedrošības sajūtu ļoti daudzos, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkos, par to...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, par priekšlikumu, lūdzu! Par 15. priekšlikumu.

J. Stepaņenko. Jā!... par to Kariņa kungs ir pelnījis nevis algas paaugstināšanu, bet sodu, visbargāko sodu. Viņš ir pelnījis to, lai viņu vienkārši noceltu no valdības vadītāja posteņa, tāpēc ka tāds cilvēks nav pelnījis vadīt valdību. Viņš vienkārši izmanto šobrīd situāciju, lai visādos veidos mēģinātu ietekmēt savus ministrus. Tā vietā viņam vajadzētu vadīt valsti, nevis tagad skraidīt apkārt pa pili vai pieslēgties "Panorāmai".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Jā. Ņemot vērā Juridiskā biroja ieteikumus un ņemot vērā deputātu vēlmes balsot par 15. priekšlikumu, vēlos tikai atgādināt, ka 15. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Es vēl tikai precizēšu, ka par likumprojektu Nr. 836/Lp13... mēs balsojam par katru priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Paldies, kolēģi.

16. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu jūs atbalstīt to un atbalstīt arī drukātos medijus caur šā priekšlikuma atbalstīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi, es pilnīgi viennozīmīgi esmu "par" šo priekšlikumu... un mediji... īpaši šajā laikā, kad arī viņi izjūt kovida krīzes sekas... un vēl nav arī tas labākais laiks... arī bez kovida...

Bet mani nomulsināja kas cits. Un pateikšu, kas. Jo es centos uzzināt no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, kā šī nauda tiks izlietota, un atbilde bija, ka... tur neviens neko īsti nepaskaidroja, Bondara kungs arī nepaskaidroja, kā un kas.

Un atceros piektdienas spraigās debates, kur visu to, kas skāra uzņēmējdarbību... un kur debatēja tikai opozīcijas deputāti... un arī tagad es apskatījos, kurš tad no valdības ir, kas klausās kaut ko, un atradu Kasparu Gerhardu kaut kur... Sveiciens Kasparam! Kaut ko viņš... Viņš acīmredzot seko tam līdzi.

No 2000. gada apmēram atceros dažādas valdības, kuras, protams, ir nākušas un gājušas... kā Latvijas statistikā... bet vienmēr bija uzstādījums... premjers vienmēr bija teicis visiem ministriem – jums ir jāiet, jums ir jāaizstāv savi priekšlikumi, jums ir jāpaskaidro, jo deputāti to nezina; pretējā gadījumā deputāti un opozīcija rullēs jums pāri!

Tās ir dažas no tām frāzēm, kas vienmēr skanēja, un budžets bija tas, kam visi ārkārtīgi rūpīgi gatavojās.

Un tāpēc es tomēr vēlreiz... nu, teiksim, paužu savu apmulsumu par to, ka šis budžets, ko jūs esat atdevuši mums, opozīcijai, vienkārši plosīšanai... iespējams, tur jau ir pazudušas pat tās labās lietas. Arī šī labā lieta, iespējams, pazudīs aiz tā visa, ka neviens jau to neaizstāv, nevienam to nevajag.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, patiešām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzdevām jautājumus, kā tiks izmantoti šie līdzekļi un arī tas finansējums, kas ir ieplānots Kultūras ministrijas budžetā mediju atbalstam. Diemžēl par to, kādi būs kritēriji un kāda mērķa atbalstam tiks šis finansējums izmantots, atbildes netika saņemtas.

Šobrīd atliek vien cerēt, ka šis finansējums nebūs jāizmanto medijiem, lai viņi tulkotu, ko tad īsti premjers gribēja pateikt. Pēc vakardienas uzrunas, man liekas, diezgan spilgti bija redzams arī rakstiskajos medijos, ka... pat virsraksti bija šādi: "Ko vēlējās pateikt premjers?" Es domāju, ka valsts vadītājam būtu pašam jāspēj skaidri definēt domu, izskaidrot nodokļu izmaiņas, izskaidrot jaunos ierobežojumus, nevis pēc tam iebudžetēt līdzekļus medijiem, lai viņi valdības vietā mēģinātu kaut kā visu to sastrēbt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jau šogad pandēmijas dēļ medijiem krasi kritās reklāmas ieņēmumi. Tas saistīts ar uzņēmējdarbības apjoma kritumu un vispār kopējo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, un tādēļ valdībā tika atbalstīta Mediju atbalsta fonda izveide ar būtisku finansējuma nodrošināšanu, un šī fonda darbības administrēšana tika uzticēta Sabiedrības integrācijas fondam. Attiecīgi – arī atlases kārtība... kā tiek atlasīti projekti medijos.

Mēs varam spriest, vai tur ir tie... tas rezultāts ir labs vai slikts. Bet to, ka tas ir būtisks atbalsts medijiem šajos grūtajos laikos, – to noliegt nevar.

Līdz ar to, manuprāt, šis priekšlikums ir labs un atbalstāms, tas nodrošinās iespēju medijiem sniegt mums visiem... kvalitatīvu saturu piedāvāt.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Šoreiz ne kā deputāts, bet kā parlamentārais sekretārs.

Precizēju. Mediju atbalsta fonds nav tiesību subjekts, tas ir finansējuma kopums, kuru novirza žurnālistikas projektu atbalstam. Un šo konkursu, kas nākošgad būs par Mediju atbalsta fonda naudu, administrē Sabiedrības integrācijas fonds.

Kritēriji. Prioritāte būs atbalsts pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projektiem, medijpratību veicinošiem projektiem, mediju kritikai veltītiem projektiem, kultūrai, sabiedriski nozīmīgam saturam.

Būs atsevišķs finansējums diasporas medijiem, kā arī saturam personām ar invaliditāti. Finansējums tiks sadalīts: atsevišķi – nacionālā mēroga medijiem, un atsevišķi – reģionālajiem medijiem. Tādēļ reģionālie mediji nekonkurēs ar lielajiem nacionālā mēroga medijiem.

Tas viss notiek konkursa kārtībā.

Un tagad par kopējo summu no divām Kultūras ministrijas budžeta programmām, kas iet budžeta bāzē. Proti, ir 961 tūkstotis eiro Mediju atbalsta fondam plus 40 tūkstoši eiro diasporai (sabiedrības integrācijas veicināšanai). Un, ja deputāti šobrīd nobalso "par" šo papildu finansējumu – 450 tūkstoši eiro – Mediju atbalsta fondam, tad nākošā gada kopējais Mediju atbalsta fonda finansējums sasniegs 1 451 000 eiro, kas būs par 200 tūkstošiem vairāk... vairāk nekā Mediju atbalsta fonda finansējums 2020. gadā.

Tā ka aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Medijiem ir krasi kritušies ienākumi kovida krīzes dēļ, un tas ir noticis situācijā, kad vispār vietējais reklāmas tirgus jau gadiem sašaurinās, tāpēc ka reklāmas pārceļas uz interneta vidi, galvenokārt – starptautiskiem spēlētājiem...

Taču mūsu demokrātijas interesēs ir saglabāt daudzveidību mediju telpā, un mūsu demokrātijas interesēs ir arī nodrošināt, ka ir pieejama kvalitatīva žurnālistika, kvalitatīva informācija, jo tikai tā var cerēt mazināt dezinformācijas graujošo ietekmi.

Mediju atbalsta fonds ir tas mehānisms, kas atļaus mums sniegt atbalstu komercmedijiem.

Fondam nepietiek naudas, arī šis piešķīrums nav pietiekams, bet tas ir ārkārtīgi nepieciešams, un tāpēc aicinu atbalstīt šo kā pirmo soli uz mediju daudzveidības nostiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es jūs aicinu atcerēties to, ka medijos darbojas arī patentmaksātāji, autoratlīdzību saņēmēji, mikrouzņēmēji (īpaši reģionos tādi darbojas), kurus šobrīd jūs ar šīm nedēļu garajām debatēm, kur... jūs sabalsojāt... jūs ļoti sarežģīsiet – būtiski sarežģīsiet! – šiem medijos strādājošajiem cilvēkiem dzīvi.

Tajā pašā laikā tas, ko minēja Tēraudas kundze... Visu cieņu, jūs precīzi pateicāt – mediju tirgū... Tāpat te Butāna kungs kaut ko stāstīja par to, ka mediju tirgū reklāmas ieņēmumi krītas...

Un galvenokārt šie reklāmas ieņēmumi... liela daļa arī aiziet šiem starptautiskajiem uzņēmumiem, sociālo tīklu uzņēmumiem, no kuriem mēs nodokļus diemžēl neiekasējam. Un tieši jūs paši bijāt tie, kas nobalsoja pret mūsu iesniegto likumprojektu... tomēr kaut ko mainīt šajā situācijā un ieviest Latvijā jaunu nodokli. Ar šā nodokļa ieņēmumiem mēs būtu panākuši to, ka mums nebūtu jācīnās pret saviem uzņēmējiem, vietējiem iedzīvotājiem, patentmaksu maksātājiem un vēl daudzām citām grupām, kuras jūs ar šo budžetu... ļoti sarežģījāt viņiem turpmāko dzīvi.

Un šie atbalsta mehānismi – tas ir... tas ir tas trakākais, kas notiek, – jūs neļaujat cilvēkiem pašiem pelnīt, sarežģījat viņiem dzīvi un spiežat nākt un lūgties pēc atbalsta mehānismiem, kas, protams, nav pietiekoši.

Jūs vairāk noslaucat nekā atdodat atpakaļ. Bet tur, kur jūs varat paņemt, jūs nepaņemat. Un tieši tāpēc gan šai valdībai, gan šai Saeimas koalīcijai ir ļoti slikts darba vērtējums, jo gluži vienkārši tur, kur var paņemt – no starptautiskiem uzņēmumiem...

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, divreiz piedāvājām šo risinājumu, bet jūs to vēl joprojām neesat pat komisijai nodevuši apsvēršanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Kolēģi! Nu, faktiski ir tāda diezgan negodīga dilemma.

Klausāmies koalīcijas kolēģu runas, ka šis priekšlikums atbalsta komercmedijus, atbalsta mediju iziešanu no reklāmas tirgus, bet tajā pašā laikā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs uzskaitīja nosacījumus, ar kuriem... pēc kuriem sadalīs it kā brīvo atbalsta naudu.

Un tas liek izdarīt tādus zināmus secinājumus par preses brīvības ierāmēšanu.

Pirmkārt, tādēļ ka būs konkurss.

Otrkārt, tādēļ ka būs prioritāte – pētnieciskā žurnālistika.

Tātad – kaut kāds jocīgs dalījums.

Un turpmāk arī... Ja mēs paskatāmies, kādas bija mūsu diskusijas attiecībā uz pētniecisko žurnālistiku un žurnālistikas iedalījumu un ko par to teica nozare jeb strādājošie žurnālisti, – tas vēl vairāk apliecina to, ka jūs vēlaties preses brīvību ierāmēt.

Un nozares tajā brīdī ierāmēšanai nepiekrita.

Tātad tas laikam nav īsti korekti – teikt, ka šis finansējums atbalstīs mediju iziešanu no reklāmas tirgus un dos atbalstu tajā brīdī, kad krītas uzņēmējdarbība, krītas reklāmas iespēja un valsts ir teikusi, ka reklāmas nebūs galvenais ienākumu avots.

Faktiski var rasties aizdomas, ka šis priekšlikums ir uzbūvēts tik viltīgi... un tomēr atspoguļo parunu... kas maksā, tas pasūta... nu, šajā gadījumā varbūt ne gluži mūziku.

Es aicinātu atspēkot šīs šaubas, jo nolasītie nosacījumi absolūti neliecina par to, ka mediji saņems atbalstu tieši tajā... un tam, kam būs nepieciešams, lai varētu saglabāt savu brīvību un vārda brīvību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Paldies Ritvaram Jansonam par skaidrojumu, kur un kā tiks izlietots šis finansējums Mediju atbalsta fonda ietvaros.

Vienlaikus, atbalstot šo priekšlikumu, es ceru uz mediju sapratni un par to... un aicināt viņus uz to, ka... Faktiski šī mediju satura veidotāji ir cilvēki, tie ir darbinieki. Un līdz ar to aicinu medijus, saņemot šo finansējumu no Mediju atbalsta fonda, arī padomāt par šiem darbiniekiem, kuri nodrošina satura ražošanu. Tās ir sociālās garantijas viņiem... izmaksājot algu un citus... darba apstākļus... un citus labumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Pauze.) Valaiņa kungs!

Godātie kolēģi! Ir nepieciešama tehniskā pauze, un, es domāju, ir laiks pārtraukumam. Vienu mirklīti vēl...

Sēdes dalībnieku reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Mēs atgriežamies sēdē pulksten 15.30 pēc starpbrīža.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Debates par 16. priekšlikumu.

Tātad... sistēmā nav deputāts Artuss Kaimiņš.

Vārds nākamajam debatētājam.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, patiesībā... Viens komentārs, ko es vēlējos piebilst, dzirdot Butāna kunga aicinājumu izmantot šo finansējumu, lai samaksātu algas un nodokļus. Tad es tieši gribēju pievērst uzmanību, ka pēc jaunajām nodokļu izmaiņām patiešām būtu jāparedz papildu finansējums, lai mediji varētu segt autoratlīdzību nodokļu maksātāju pieaugumu, jo... īpaši rakstiskie mediji patiešām izmanto šo nodokļu maksāšanas formu, lai varētu samaksāt lielāku atlīdzību un vairāk naudas paliktu viņu žurnālistiem.

Šeit tad nu būs jāizvēlas, vai... tā, kā Jansona kungs minēja... ka būs kvalitatīvāks saturs vai šī naudiņa tiks izmantota nodokļu pieauguma kompensācijai.

Es, tieši otrādi, domāju, ka ir jāparedz vēl vairāk finansējuma, lai tiešām medijus atbalstītu arī nodokļu nomaksā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Jā, paldies. Godājamie deputāti! Tātad par medijiem. Es domāju, ka tā summa nav liela.

Man ir divas piebildes.

Pirmkārt. Rakstiskiem medijiem pārsimt tūkstoši nav liela nauda, bet lai mums neiznāk tā, ka mēs iedodam, piemēram, tādam izdevumam kā "Vesti", kas regulāri apmelo Latvijas valsti un publicē Kremļa propagandu! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nedaudz arī par to pētījumu programmu. Kam naudu dalīs Sabiedrības integrācijas fonds? Ir vajadzīga kaut kāda atskaites sistēma par šo pētījumu lietderību.

Es pateikšu dažus piemērus. Es nezinu, kas viņus tur finansē, bet... nu, vienkārši... Dažādi pētījumi... Tagad mums ir demokrātija, mums ir vārda brīvība... piemēram, nesen "De Facto" un "Re: Baltica" atklāja šausmīgu lietu... es nevarēju gulēt trīs naktis... saprotiet.

Izrādās, ka Latvijā atdzimst nacisms. Fašisma ēna klājas pār mūsu mīļo dievzemīti. Labējie ir iefiltrējušies politiskajās partijās, Zemessardzē... pat Vācijas Bundestāgā. Un, padomājiet, drīz viņi iefiltrēsies arī NATO... bruņotajos spēkos.

Nu tā taču mēs nevaram. Un labi, ka mums ir šādi pētījumi, kas mūs, teiksim, uzmodina.

Un paskatieties pa labi, ko jūs tur redzat, – Lāčplēša ordenis. Un ko tas jums atgādina? Ugunskrustu. Paskatieties pa kreisi – latvju dainas. Un kas tur uz vāciņiem? Atkal – ugunskrusts, ja. Nu taču nevar gulēt! Paskatieties uz priekšu – bataljons Azov atbraucis no Ukrainas. Nu, fašisms kas fašisms! Paskatieties debesīs – ā, nē, tur viss kārtībā, tur varavīksne, paldies Dievam.

Bet, ja runājam nopietni, – pētījumi ir vajadzīgi, piemēram, par viendzimuma pāriem. Kas 10 gadu laikā notika ar viņu audzinātajiem bērniem – šāds pētījums ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir tūkstošiem pāru pārbaudīti ilgāk nekā 10 gadus un tikai divās tā saucamajās "ģimenēs" (pēdiņās!) šie pāri nav nomainījušies.

Lūk, šādu pētījumu mums trūkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es atvainojos, ka es laikam nokavēju... savu iepriekšējo vietu, kur es biju... augstāk... runāju. Bija paralēli cita sēde.

Klau, par 16. priekšlikumu. Tātad Sabiedrības integrācijas fondam, lai nodrošinātu Mediju atbalsta fonda īstenošanu... tajā skaitā elektronisko komercmediju... elektronisko komercmediju!... televīzijas un radio programmas, digitālie interneta mediji... atbalstam tik un tik eiro apmērā un drukāto mediju atbalstam – tik un tik eiro apmērā...

Šis ir atbalstāms, ļoti atbalstāms priekšlikums. Ļoti labi, ka tas ir ietverts šeit, budžetā, un arī tas ir komisijā atbalstīts.

Mani priecē arī tas, ka nauda tiek piešķirta SIF, proti, Sabiedrības integrācijas fondam, un tad arī SIF pēc tam... arī to naudu... šie 200 tūkstoši plus 250 tūkstoši... arī tad... arī monitorēs, kā tad viņi to ir iztērējuši, kā kuram komercmedijam... kam kas ir piešķirts. Tas, manuprāt, ļoti atvieglos NEPLP darbu, jo NEPLP nebūs tik pārslogota, kā tas ir tagad, jo ar iepriekšējo kovida naudu, ko mēs iedevām komercmedijiem, mēs esam pārslogojuši NEPLP tik ļoti, ka viņi šobrīd nodarbojas tikai un vienīgi ar šo monitorēšanu un skatās visus... gan sabiedrisko mediju, gan komercmediju, gan radio kanālus un meklē, kur kas... par katru centu, par katru sekundi, kur...

Ir jābūt šai atskaites funkcijai, to tad lai tagad dara SIF. Tas ir ļoti labi.

Valaiņa kungs, jūs te minējāt par digitālo nodokli. Es esmu ar visām četrām par digitālo nodokli, jābūt ir digitālajam nodoklim, bet es esmu pārliecināts, ka tas strādātu tikai tad, ja mēs, visas trīs Baltijas valstis, kopā to darītu. Ir jābūt apaļajam galdam ar pārējām Baltijas valstīm, lai mēs to darītu kopā, jo mēs ar tādu lielu milzi kā Google vai Facebook nevaram vieni paši neko izdarīt.

Tas tiks darīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Jā, paldies. Es tikai gribēju pateikt, ka iesaku visiem izlasīt pēdējo žurnāla "Rīgas Laiks" numuru, tur ir atsauce uz manis minēto pētījumu, kas veikts Amerikas Savienotajās Valstīs.

Iedomājieties – ja no tūkstošiem pāru, kas ir pētīti 10 gadus, tikai divi pāri nav mainījuši partnerus, bērni ir izauguši psiholoģiski traumēti – lielākā daļa! Šis pētījums ir nopietns, tas ir aktuāls, piemēram, arī saistībā ar Satversmes tiesu, kura nav šādu pētījumu veikusi un acīmredzot nav iepazinusies ar šādiem nopietniem starptautiskiem pētījumiem.

Tāpēc es domāju, ka ir vajadzīga ne tikai kaut kāda atskaites sistēma, kā tiek izmantoti šie pētījumi, ja tā ir nodokļu maksātāju nauda, bet acīmredzot arī valstij būtu jānoformē... Tātad attiecīgajām ministrijām – Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai – ir jānofinansē acīmredzot šādi pētījumi, jo ar tām summām, kas šeit ir... ar tiem pārsimt tūkstošiem (medijiem... televīzijai... visiem – pa labi, pa kreisi) mēs jau neko daudz neizpētīsim.

Mana piezīme bija tikai tāpēc, ka mums ir vajadzīgi nopietni pētījumi.

Sēdes vadītāja. Vārds Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es par digitālo nodokli, kolēģi.

Manuprāt, digitālajam nodoklim vajadzēja jau būt vismaz šā gada... projektā un valdībai vajadzēja tam daudz nopietnāk pievērsties. Šobrīd nav nekādu indikāciju.

Tas viss, ko mēs dzirdējām iepriekšējo... pirmo reizi, kad mēs iesniedzām šo likumprojektu, tad... galvenais iemesls bija tas, ka Eiropas Savienība ar to nodarbosies un būs tad kopēja pieeja. Šobrīd mēs redzam to, ka šī kopējā pieeja ir izgāzusies. Un citas iespējas, kā pašiem rosināt un šādu pieeju īstenot, manuprāt, īsti nav. Un Latvija varētu būt tā, kas varētu uzņemties.

Mēs šo likumprojektu nodevām... iesniedzām Saeimai. To pat nenodeva komisijai.

Kolēģi, kur tad būs tas pirmais solis? Manuprāt, Saeima... tāpat kā visus mediju likumus... varētu uzņemties uz sevi atbildību un tos radīt Saeimā, nevis gaidīt, kad valdība to darīs. Valdība to nedarīs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, par 16. priekšlikumu. Es domāju, ka tā ir tikai trešā daļa no naudas, kas būs nepieciešama komercmedijiem... kas tagad šeit ir atbalstīta. Tā ir tikai trešā daļa. Manuprāt, mums vajadzēs atrast vēl un vēl... kaut kādās apropriācijās, naudas pārdalēs attiecīgās... vēl neiedotās naudas daļas.

Valaiņa kungs, jūs esat bijis koalīcijā, jūs zināt. Ja jautājums vispār nav nekad diskutēts, tad tas tiek noraidīts. Šis jautājums tiešām nav bijis nekad diskutēts – digitālais nodoklis. Es jums varu savu mazo solījumu dot, ka es pakustināšu šo jautājumu uz priekšu, lai par digitālā nodokļa tēmu mēs sāktu runāt. Un jums ir taisnība. Tas ir jādara. Un tam jau sen vajadzēja būt.

Tā ka uz galda... es šo tagad koalīcijai arī atnesīšu, tagad arī deputāti to dzird, un es domāju, ka būs dzirdīgas ausis par to visu. Lūk!

Mums ir jāfinansē, jāpalīdz komercmedijiem šajā grūtajā laikā.

Atbalstiet, lūdzu, 16. priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Kolēģes! Kaimiņa kungs! Diskusiju par digitālo nodokli nebija tāpēc, ka Saeimas vairākums vismaz divas reizes atteicās nodot attiecīgo likumprojektu apspriešanai komisijās. Un mēs varam pacelt tos protokolus, tā teikt... par to, kāds ir bijis balsojums. Man šķiet, ka... tajā skaitā Kaimiņa kungs... vismaz divas reizes nobalsoja pret to, lai uzsāktu šā likumprojekta apspriešanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Es tikai gribu teikt, ka 16. – Ministru kabineta priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Arī 17. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts. Tātad 17. – Ministru kabineta priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es tomēr aicinātu komisijas vadītāju komisijas vārdā pastāstīt par katru priekšlikumu. Tas neaizņem daudz laika. Tas prasa mazāk nekā minūti – pateikt, par ko šis priekšlikums ir. Es domāju, ka tas ir jūsu pienākums, un jūs par to arī saņemat papildu piemaksu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Paldies par aicinājumu.

17. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Var jau arī piebilst, par ko.

M. Bondars. Jā... nē... nu, var jau piebilst, par ko tas ir. Te ir par... finansējums trīs civilo ekspertu dalības nodrošināšanai Eiropas Savienības padomdevēju misijā... civilās drošības sektora reformām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 18. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kurš savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts. Un tas ir saistīts ar Latvijas drošību, ar Latvijas ārpolitiskajiem centieniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! 18. priekšlikums ir Ārlietu komisijas iesniegts priekšlikums, kas ir cieši... lielā mērā saistīts ar Saeimas pausto politisko atbalstu Baltkrievijas tautai.

Konkrēti šajā priekšlikumā ir piedāvāts pārdalīt Ārlietu ministrijas iekšējo budžetu, 120 tūkstošus novirzot nākamgad tām aktivitātēm un palīdzības instrumentiem, ko Latvija sniedz Baltkrievijas tautai, – tas ir gan politisks, gan finansiāls atbalsts, juridiskā palīdzība, medicīniskā palīdzība.

Kādēļ šis priekšlikums tika sagatavots?

Skaidrs, ka 1. oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma paziņojumu, kurā mēs aicinām Ministru kabinetu sniegt gan finansiālu, gan politisku atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem. Ministru kabinets šo aicinājumu... ir veicis, līdz šī gada beigām ir piešķirts arī finansējums, kur... starp citu, caur šo finansējumu tiek sniegta juridiskā palīdzība, tāpat arī medicīniskā palīdzība, psiholoģiskā palīdzība... un tamlīdzīgi.

Taču Ārlietu komisijā, uzklausot Ārlietu ministriju par nākamā gada Ārlietu ministrijas budžetu... mēs redzējām, ka šis finansējums nākamajā gadā nav iezīmēts.

Mēs visi apzināmies, kāda situācija pašreiz ir Baltkrievijā un, visticamāk, turpināsies arī nākamā gada sākumā. Sakarā ar to aicinājām Ārlietu ministriju rast finansējumu, lai šo palīdzību varētu turpināt arī 2021. gadā.

Līdz ar to tie ir no Ārlietu ministrijas iekšējiem resursiem... finansējumi pārdalīti... konkrēti, no nākamgad plānotās NATO ārlietu ministru sanāksmes, kas, visticamāk, notiks digitālā formātā, bija iespēja pārdalīt...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es atbalstu šo iniciatīvu.

Papildus tam es vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka ir daudz praktisku jautājumu, kur mums ir jāpadomā gan par savām procedūrām, gan par konkrētu praktisku atbalstu no valsts institūciju puses gadījumos, kad tiešām baltkrievu cilvēki meklē šeit patvērumu. Viena lieta ir, protams, tāds politisks atbalsts un Saeimas rezolūcijas tautas emocionālā gara uzturēšanai, bet tajos praktiskajos gadījumos, kad šeit tiešām baltkrievu cilvēki vai ģimenes iebrauc, tad joprojām mēs redzam, ka uzturēšanās atļaujas ir samērā sarežģīti iegūt, jo, jāņem vērā, tās ir nestandarta situācijas, – piemēram, ja bērnam jāiegūst uzturēšanās atļauja un viņš šeit ir ieradies ar vienu vecāku. Visbiežāk tā nav situācija, kad var saņemt otra vecāka atbalstu tā iemesla dēļ, ka uzturēšanās atļaujas iegūšana ir apgrūtināta.

Vecāku nodarbinātības iespējas. Ja vairāku mēnešu garumā cilvēkam ir jāpaliek šeit bez iztikas līdzekļiem vai ar minimāliem iztikas līdzekļiem, tas arī, protams, apgrūtina jebkāda veida lēmumu pieņemšanu vispār... par došanos uz ārvalstīm un kādas savas aktīvas politiskās pozīcijas paušanu.

Bērnu skolas – vēl viens praktisks jautājums. Ja vecāki šeit ir ieradušies ar bērnu, tad šis ir aktuāls jautājums. Bērnam ir jāiet skolā, un būtu svarīgi, lai būtu kāds ātrs un vienkāršs risinājums, kā šīs izglītības iespējas nodrošināt.

Pozitīvi, ka jau šobrīd darbojas nevalstiskās organizācijas, mēģina ar visiem šiem praktiskajiem jautājumiem strādāt, palīdz šiem baltkrieviem arī komunicēt ar valsts pārvaldes institūcijām, taču pagaidām joprojām var redzēt, ka mums vēlme palīdzēt ir, bet praktiski vēl ir ļoti daudz negludumu, ar kuriem ir jāsaskaras.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī domāt... vairāk gan valdības virzienā... par tādiem kā zaļajiem koridoriem daudzās valsts institūcijās, lai šiem cilvēkiem palīdzētu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā gribu teikt tikai to, ka īpašas debates neatceros. Kā referents varētu izdomāt, bet Kārtības rullis to neparedz. Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – Ārlietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 19. – Ministru kabineta priekšlikums. Ņemot vērā, ka mēs mazliet mainām akcīzes nodokli, tās informatīvās sistēmas Valsts ieņēmumu dienestam jāpielāgo. Tas maksā kaut kādu naudiņu. Tā naudiņa te, 19. priekšlikumā, ir. Komisijā atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Tā naudiņa nav kaut kāda naudiņa; tas ir vairāk nekā pusmiljons eiro, lai pielāgotu Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas... likuma "Par akcīzes nodokli" grozījumu, kā arī likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumu dēļ.

Manuprāt, šis ir ļoti labs... pareizāk sakot, slikts piemērs tam, kā valdība veido nodokļu politiku. Ja ir plānots mainīt nodokļu likmes, mainīt nodokļu maksāšanas administrēšanas kārtību, tad normāli būtu, ja valdība kopā ar plānotajiem likuma grozījumiem paredzētu valsts budžeta projektā arī finansējumu sistēmu pielāgošanai. Tas, ka uz otro lasījumu nes vēl pieprasījumus valdībā, lai pietiktu naudas un varētu pielāgot sistēmas, – tas liecina, ka ir pilnīgs haoss. Ka laikā starp lasījumiem, dažu nedēļu laikā, ir bijuši kaut kādi kūleņi kaut kādu lēmumu pieņemšanā... un tā mēs arī patiesībā saprotam no likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumiem... ka jau pēdējos vakaros mēģina saprast – nodokļus iekasēt gribam, gribam daudz no tiem iedzīvotājiem dabūt, īsti nevaram saprast, kā to praktiski izdarīt un kā Valsts ieņēmumu dienestam to administrēt. Tā ir ļoti slikta prakse.

Mēs jau diskutējām par to, ka vispār nodokļu izmaiņām būtu jābūt vismaz sešus mēnešus pirms to spēkā stāšanās pieņemtām, tad būtu arī laiks un finansējums sagatavoties, lai to varētu praktiski administrēt no valsts institūciju puses. Paldies.

Es, protams, atbalstīšu šo priekšlikumu, bet es vēlos uzsvērt, ka tā nav laba saimnieka pieeja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šeit nu padomājiet, lūdzu, paši. Jūs esat redzējuši visas tās akcīzes nodokļa izmaiņas. Tie visi faktiski ir jau... mēs tam esam izgājuši cauri.

Ja jau, mainot tās akcīzes nodokļa likmes, mums vajag pusmiljonu eiro, lai Finanšu ministrija varētu tam pielāgoties, pielāgot savas informatīvās sistēmas, nu tad pie kaut kādām nopietnākām nodokļu izmaiņām laikam vajadzēs – ko? Mainīt veselu Finanšu ministriju, kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt par 19. priekšlikumu, ka šādas debates, kādas tikko dzirdējāt no maniem kolēģiem... šādu debašu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, un aicinu jūs atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu?

Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies.

20. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir saistīts ar "Latvijas Loto". Ir atbalstīts komisijā. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 21. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 22. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 23. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Savukārt 24. ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Un tas nozīmē, ka aicinu jūs neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Jā, man vēl vienkārši nerāda ekrānā...

25. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī tas nav komisijā atbalstīts. Aicinu jūs arī to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šo, tāpat kā iepriekšējo priekšlikumu, ir sagatavojusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, ieklausoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā.

Ja nu kāda minimālā programma nākamā gada budžeta projektā ir izpildīta, šogad izņēmuma kārtā radot jau drošības sajūtu pedagogiem par minimālās algas likmes celšanu, tad ir vēl ļoti daudz pasākumu, kuri ir palikuši ārpus borta un kuriem nav valdībai izdevies rast finansējumu.

Iepriekšējais bija 300 tūkstoši, lai turpinātu pedagogu sociālā atbalsta programmu tajos gadījumos, kad viņi paliek bez darba skolu tīkla sakārtošanas rezultātā. Un, tā kā ir plānots joprojām arī skolu skaitu optimizēt jeb, pareizāk sakot, aizvērt kādas skolas, šādas garantijas būtu ārkārtīgi nepieciešamas.

Savukārt šajā priekšlikumā ir paredzēts finansējums kompetencēs balstītās izglītības satura ieviešanai, jo tā ir viena no reformām, kas noteikti bija labi domāta, bet patiesībā ļoti sasteigti tika īstenota – bez savlaicīgas materiālu sagatavošanas, bez pedagogu apmācībām.

Tas ir tas, ko norāda arodbiedrība, – ka pedagogiem, lai varētu sagatavot mācību procesu un mācību līdzekļus izveidot pilnvērtīgai darba organizēšanai, ir nepieciešams apmaksāt papildu darba slodzi, papildu darba laikus un dažādus formātus pedagogu savstarpējai sadarbībai.

Es domāju, tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad viņiem bez tā, ka jauns saturs ir jāievieš, arī forma ir mainījusies.

Jūs, kolēģi, vairums nesen nobalsojāt, ka nu jau arī klātienes mācību procesa obligāta sastāvdaļa ir attālināts darbs. Tā ir jauna forma, kurai arī pedagogiem ir jāpielāgojas. Daudzi ar to tiek galā, bet daudziem būtu nepieciešams papildu atbalsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu.

Mēs varam aplūkot piemēru. Teiksim, 10. klase, vēstures priekšmets. Vēstures grāmata ir 2015. gadā izdota, diezgan plāna, bet šajā grāmatā bērni vispār neieskatās, tāpēc ka viņiem ir šie mācību materiāli dažādās citās formās izveidoti, jo nav vēl nekas sagatavots. Mācību materiāli... Piemēram, viņiem šobrīd ir jāmācās par jaunlatviešiem... un klāt ir pievienota vienkārši, nu, tāda materiālu izdruka...

Man liekas, ka tas... Ir kauns, ka mūsdienās bērniem 10. klasē par jaunlatviešiem ir jāmācās no kaut kādām sastādītām diagrammām un izdrukām, nevis no kārtīga mācību materiāla, jo bērni par jaunlatviešiem skolā mācās tikai vienu reizi. Nav tā, ka viņi katru gadu vēl turpina atkārtot šo vielu.

Tas, kādā veidā bērni iepazīsies ar Latvijas vēstures svarīgākajām lappusēm, man liekas, ir ļoti būtiski.

Tāpēc es arī atbalstu šo priekšlikumu.

Es atbalstu arī skolotāju atbalstīšanu šajā grūtajā brīdī attiecībā uz materiāliem un metodēm, jo tādos juku laikos skolotāji vispār vēl nekad nav strādājuši. Es saprotu, ka mēs pavisam drīz atgriezīsimies... varbūt ne šajā budžetā, bet pavisam drīz... ārkārtas situācijā atgriezīsimies pie skolotāju atbalsta, tāpēc ka tas, kas notiek šobrīd ar valdības lēmumiem, ir prātam neaptverami.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze.

Kolēģi! Šis priekšlikums koalīcijai būtu jāatbalsta un, neskatoties uz to... par papildu sešu miljonu piešķiršanu projektam "Skola2030"... jādomā... arī mācību materiālu veidošanai... Šobrīd viņu darbs un kopumā ministrijas darbs nav rezultējies ar kaut kādu taustāmu rezultātu skolotājiem. Arī tur, kur šogad septembrī 1., 4., 7. un 10. klase ir uzsākusi mācības pēc jaunā standarta prasībām... ne tikai pēc tā, kā mācās, bet arī pēc satura jauninājumiem... jo praktiski gatava mācību materiāla nav tieši šīm klasēm. Tiek minēts kaut kas... ka ir līdz decembrim kaut kādas daļas... ka tiek veidota vienota elektroniska platforma, tiek runāts par zilām pogām un daudzām citām lietām, kas droši vien līdz skolotājiem nonāks varbūt vēl vēlāk, bet katrā gadījumā šobrīd skolotāji ir tie, kas izmanto... strādājot pēc programmas un pēc jaunā standarta prasībām, izmanto esošos materiālus un visbiežāk veido... atgriežoties bezmaz 30 gadu vēsturē, veido daudz savu materiālu, lai varētu mācīties citādi. Un, protams, tas patērē papildu laiku, tas patērē arī papildu resursus, un to vairs nevar uzskatīt kā vienkārši profesionālu pieprasītu darbību... ka skolotājam tā būtu jādara vienmēr.

Šajā brīdī... Ja ir reforma, ja ir jauni standarti, jaunas prasības, jaunas vadlīnijas, tad valstij prioritāri būtu jānodrošina arī satura ieteikumi.

Es atšķirībā no kolēģiem nerunāju par jaunu mācību grāmatu veidošanu, tas varētu būt arī vēlāk, bet katrā gadījumā tematiski... katrai tēmai būtu jābūt pieejamiem jauniem materiāliem vai jaunām idejām. Tādu šobrīd nav, līdz ar to skolotāji iegulda vairāk darba.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau sen vairs nav tikai arodbiedrība, ar kuru ir vērts runāt tikai un vienīgi par algu palielināšanu. Šī organizācija runā arī par daudz plašākiem tematiem, un mums arī bija tā iespēja ar LIZDA izrunāties jau laikus, vasarā, kad bija budžeta veidošanas process, un tagad ir tā noslēgums, tāpēc mēs sniedzam priekšlikumus, kas ikvienai frakcijai arī tika nosūtīti. Un tas ir tāds savdabīgs atgādinājums, ka, iedodot skolotājiem naudu algām... jo īpaši – palielinot algas... jo īpaši – šajos apstākļos... mēs nekādā veidā nepanākam to, ka šie... ka tas ir vienīgais, kas mūsdienu pedagogam ir vajadzīgs.

Un ne velti pedagogi šobrīd ir pieprasījuši ministrei demisiju, jo ministre acīmredzot nav līdz galam ieklausījusies tajās vajadzībās, ko mēs... tajā, ko skolotāji cer sagaidīt no valsts pārvaldes, no ministrijas, arī no Saeimas.

Un šajā gadījumā mēs aicinām jūs, kolēģi, arī iedziļināties tajā visā, jo skolotāji šobrīd... jau sen pilda ne tikai skolotāja funkciju. Tās funkcijas līdz ar jaunā satura ieviešanu ir daudz plašākas.

Un tas, ko minēja Papules kundze... tas finansējums jaunajam saturam... "Skola2030"... tas jau tika pārdalīts no ministrijas iekšienes, no citiem avotiem. Un tur atkal rodas slodze, spriedze satura veidošanā.

Un tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze.

Nu mēs zinām, ka valdība ir atradusi, vismaz tādas ziņas ir, papildu iespēju atbalstīt skolotājus attālinātam darbam. Šis priekšlikums nav par to. Šis priekšlikums ir par to, ka valdībai ir jāuzņemas atbildība par to, ka skolotājiem nav nodrošināti mācību materiāli, pēc kuriem strādāt. Ir varbūt tālākizglītības kursi, ir idejas, kā to darīt, bet praktiski nav iedota iespēja kvalitatīvi īstenot jauno mācību saturu.

Šis būtu atbalsts skolotājiem un arī zināmā mērā labvēlīgs solis, parādot, ka valsts ir apņēmusies ievērot skolotāju darbu un pakāpeniski atrisinās arī problēmas ar mācību līdzekļiem, bet šajā brīdī dos atbalstu tiem skolotājiem, kas patiešām... turklāt vēl attālinātā darba laikā... rūpējas par kvalitāti, rūpējas par skolēnu intereses nezaudēšanu par mācībām... moderni, bet arī... mūsdienīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Absolūti nenoliedzot to, ka saistībā ar "Skola2030" un laikus solītajiem... sagādātajiem materiāliem – mācību līdzekļiem un materiāliem – ir problēmas, es patiesi neuzskatu, ka vienkārši papildu naudas ziedošana šim absolūti... ļoti dārgajam projektam šobrīd kaut ko risinās. Naudas ir pietiekami, bet jautājums ir par izpildījumu.

Un īsa replika. Es patiešām brīnos par to, ka mums ir uzskats, ka skolotājs var tikai un vienīgi atstrādāt ar jau kāda sagatavoto materiālu. Manuprāt, mūsdienās mēs runājam par skolotājiem, kuriem ne tikvien ir jāmāk, bet maksimāli daudz ir arī jāveido pašiem savi mācību līdzekļi un materiāli apgūstamajiem tematiem.

Tā ka es šo priekšlikumu neatbalstīšu, jo es patiesi uzskatu, ka naudas ir pietiekami tieši šim mērķim un papildus tās iedošana diemžēl neko neatrisinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

JKP bijušās parlamentārās sekretāres no Izglītības un zinātnes ministrijas, no kuras viņa laikam tika izmesta, Muižnieces kundzes teiktais par to, ka naudas ir tik pietiekami, atgādina man kādu pasaku varoni, kurš mums nesen vēl teica, ka ir ļoti daudz naudas – ka tik daudz naudas nekad nav bijis.

Es domāju, ka gan skolotāji, gan bērnu vecāki ļoti labi zina, cik tā ļoti daudzā nauda un cik tas viss pietiekamais ir attiecībā uz izglītības sistēmu.

Tas, ko Muižnieces kundzei vajadzēja darīt pie šī priekšlikuma, – ne tikai atbalstīt, bet skaidri un gaiši pateikt, ka Šuplinska kopā ar Viņķeli ir divas visnekompetentākās ministres šajā valdībā un ka Šuplinskai sen jau vajadzēja atkāpties. Un "pateicoties" Šuplinskas un Viņķeles neizdarībai... ne tikai par atalgojumu un ne tikai par materiāliem, bet par nesakārtoto izglītības sistēmu... visa mūsu sabiedrība tūlīt maksās ar papildu ierobežojumu.

Un es nerunāju par to, ka... Skolotāji, kas diezgan uzticami un bailīgi ir attiecībā pret varu, jau ir gatavi prasīt, jau ir pārvarējuši bailes prasīt izglītības un zinātnes ministres demisiju. Es domāju, ka tas pierāda to līmeni, ka visi tie JKP un kas tur spieto ap Izglītības un zinātnes ministriju, – ka viņi sen ir jālaiž mājās, un Muižnieces kundze pirmā tika palaista mājās no Izglītības un zinātnes ministrijas, un...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet!

A. Gobzems. ... tad arī vajadzētu visus pārējos...

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Iespējams, ka Muižnieces kundzes replika bija atbilde uz manu jautājumu. Varbūt... Es ceru, ka tas bija komentārs par manis sacīto, taču es vēlos pateikt, ka patiesībā šie materiāli... tiem ir jābūt gataviem, jo principā tie veido sistēmu, pēc kuras vispār skolotājs pasniedz bērniem visus šos priekšmetus un jauno vielu.

Es saprotu – skolotājs jau sen nestrādā no vāka līdz vākam. Viņš veido, pilnveido šo saturu. Taču tiešām nav normāla situācija, ka vispār nav sistēmas, nav iespējams ieskatīties vispār šajā... nu, piemēram... kā piemērs... minētajā vēstures mācību procesā... un tas viss vienkārši, nu, pa tādām driskām tiek savākts kopā ar skolotāja gādību, ar skolotāja lielo darbu, bet...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā man īpaši nav, ko piebilst. Varu tikai pateikt, ka 25. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 26. priekšlikums arī ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas saistīts ar dividenžu palielināšanu no "Latvijas valsts mežiem" un pārdalīšanu par labu izglītības sektoram, bet detaļas jums noteikti izstāstīs Dana Reizniece-Ozola, kura jau ir pieteikusies runāt. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ieklausoties LIZDA priekšlikumos, mēs esam sagatavojuši šo priekšlikumu par pedagogu darba izdevumu segšanu saistībā ar attālināto darbu.

Man šķiet, ka tas būtu tikai loģiski, jo mēs vēl nesen nobalsojām – likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" kontekstā – par atbalstu privātajam sektoram, ļaujot bez nodokļa darba devējam kompensēt izdevumus, kas ir saistīti ar darba vietas iekārtošanu, ar mazvērtīgajiem priekšmetiem, piemēram, kancelejas precēm un tamlīdzīgiem izdevumiem, ar komunālajiem maksājumiem, abonēšanas maksu internetam, telefonam.

Tās visas ir izmaksas, kuras šobrīd tā kā... valsts privātajam sektoram atbalsta, kamēr pedagogiem, kuriem patiešām šobrīd ir pat pienākums strādāt ar bērniem attālināti, beigu beigās var sanākt tā, ka tas nelielais finansējuma pieaugums, minimālo likmi palielinot, lielā mērā būs jāiztērē tiešo darba pienākumu segšanai... valdības lēmumu dēļ. Nu, tie lēmumi arī ir nepieciešami, lai kontrolētu kovida situāciju, bet, kā jau arī pats valdības vadītājs nereti tomēr atceras un publiski pauž, ierobežojumiem vai pienākumiem ir jānāk komplektā ar skaidru atbalstu. Šis ir priekšlikums, lai to darītu.

13 miljoni eiro – to ir aprēķinājusi pati arodbiedrība, tas ir tas nepieciešamais finansējums, lai pedagogi justos komfortabli un šie izdevumi tiktu segti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paldies. Šis ir tiešām likumsakarīgs priekšlikums, neskatoties uz to, ka kaut kādu daļu valdība ir apņēmusies segt šogad. Taču attālinātais darbs, visticamāk, turpināsies nākamgad un, iespējams, vēl kādu laiku uz priekšu. Un skaidrs, ka attālinātais darbs, īpaši tiem skolotājiem, kas strādā no mājas... tai skaitā arī epidemiologu noteikto ierobežojumu dēļ... prasa papildu resursus, rada papildu izdevumus – ne tikai interneta apmaksai, ne tikai tālruņa apmaksai, bet arī elektrībai, jo patērētais laiks un apjomi pieaug... un, iespējams, vēl kādus citus izdevumus. Un skolotāju atalgojums šobrīd nav tik liels, lai to varētu ieguldīt kā savu personisko pienesumu attālināto mācību sekmēšanai, turklāt vēl arī kovida problēmu risināšanai.

Tādēļ šajā brīdī skolotājiem... runājot par 40 miljonu pieaugumu, nav, ar ko lepoties. Ir vidēji 50 eiro pieaugums, kas ir tas minimums, ko valdība ir apņēmusies, izpildot likuma prasības saskaņā ar pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, tā ka šis finansējums nedrīkstētu tikt pieskaitīts, tās ir citas saistības, kuras premjers ir apņēmies izpildīt.

Bet šī ir tiešām pedagogiem papildu izdevumu atmaksa. Kāpēc tieši pedagogiem? Tāpēc, ka uz pedagogiem, visticamāk, neattieksies subsidētās darba vietas, neattieksies arī dīkstāves process, līdz ar to citu atbalstu pedagogi saņemt nevar. Vēl jo vairāk, ja pedagogi strādā jebkuros apstākļos, arī šajos, kad tiek zināmā mērā pedagogu jauda samazināta gan masku nēsāšanas dēļ darbavietā, gan arī... tas, ka lielākā daļa tūliņ strādās attālināti. Un tas skars ne tikai vispārējo izglītību... 1.–12. ... bet arī pirmsskolu.

Aicinu atbalstīt – ja ne šobrīd, tad turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka šis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums nav atbalstīts. Nav atbalstīts... un varbūt... neskatoties uz to, ka ir bijušas plašas debates. Tāpēc aicinu jūs neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 27. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir vēlme palielināt "Latvenergo" dividendes (jūs zināt, kā tas skar ikkatra maciņu Latvijā) un novirzīt naudiņu izglītības sektoram. Bet vairāk jums pastāstīs Dana Reizniece-Ozola.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Bondara kungs, jūs kā ziņotājs varētu ziņot par priekšlikuma būtību, nevis koķetēt par finansējuma avotiem! Mēs vēl varēsim arī parunāt par avotiem.

"Latvenergo" dividendes ir plānots nevis palielināt, bet daļu no tām, kas tiks iekasētas, novirzīt šim mērķim, nevis it kā OIK samazināšanai.

Proti, priekšlikuma būtība, atkal jau ieklausoties LIZDA iniciatīvā, ir atbalstīt ar papildu finansējumu logopēdu nodrošināšanu vispārējās izglītības iestādēs, palielinot logopēda amata likmju finansēšanu no valsts budžeta, kā arī nodrošināt to, ka no valsts budžeta mērķdotācijas tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas... speciālās izglītības programmās, arī bērni līdz piecu gadu vecumam.

Lielā mērā šis finansējums ir nepieciešams arī tādēļ, lai atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam (noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo... speciālo... vajadzībām)... valsts jau ir mēģinājusi tomēr uzņemties šīs saistības.

Par logopēda nepieciešamību bērniem... Es domāju, ka tie vecāki, kam bērni mācās skolā, arī redz... Eksperti lēš, ka arvien vairāk bērnu skolas gaitas uzsāk ar nopietnām logopēdiskām problēmām, ko faktiski... arī ekspertu viedoklis... arī eksperti saka, ka ir jāmēģina labot jau bērnudārza vecumā, nemaz negaidot skolas vecumu, turklāt – pirms bērns sāk mācīties arī kādas citas... svešvalodas.

Dažkārt, protams, iemesls ir tas, ka mums... aizvien vairāk bērnu uzmanību atņem tehnoloģijas, arī vecākiem ir mazāk laika, lai ar viņiem parunātos un lasītu grāmatas (to min kā piemēru), bet ir arī nopietnas veselības problēmas, kuru dēļ ir šādi logopēdiski traucējumi.

Ir nepieciešams papildu finansējums. Šobrīd tā nav... nav pietiekami, lai šos defektus novērstu.

Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Jūs, iespējams, redzat, ka šobrīd tiek tiražēti publiskajā telpā paziņojumi par to, ka, lūk, valdība samazinās OIK maksājumus. Protams, tas, ko bieži jums neizstāstīs līdz galam, diemžēl ir tas, ka patiesībā tie OIK maksājumi tiks saglabāti. Proti, tie tiks saglabāti tiem, kas ir OIK saņēmēji, vienkārši to maksās nevis cilvēki kā Latvijas iedzīvotāji, kā elektroenerģijas patērētāji, bet to maksās tie paši cilvēki, arī tie paši Latvijas iedzīvotāji, bet kā nodokļu maksātāji.

Un tas, kā valdība to dara, ir... OIK maksājumus vienkārši nofinansējot no tā saucamās "Latvenergo" peļņas. Skaidrs, ka savādāk... ja tā "Latvenergo" peļņa nebūtu izmantojama OIK maksājumu veikšanai, tad "Latvenergo" peļņa ienāktu valsts budžetā tāpat kā nodokļu ieņēmumi un to būtu iespējams iztērēt citām sabiedrības vajadzībām. Un, šādi rīkojoties, valdība nupat, kā es uzskatu, pavisam kliedzoši nonāk pretrunā ar savu deklarāciju. Proti, valdības deklarācijā ir, ja es pareizi atceros, 30. punkts, kurā apņemas likvidēt OIK un to nefinansēt no citiem avotiem. Bet tas, ko dara valdība, – OIK maksājumus finansē precīzi no tiem citiem avotiem, kas ir no "Latvenergo" peļņas.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Nav pieļaujami – nav pieļaujami –, ka valdība un koalīcija šādi cenšas mānīt vēlētājus un iedzīvotājus, pārliekot faktiski maksājumu no vienas kabatas uz otru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Ja jau Bondara kungs sāka šo diskusiju, nu, tad paturpināsim.

Tas, ko piedāvā Zaļo un Zemnieku savienība, – Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā "Latvenergo" dividendes novirzīt citā virzienā, nevis turpināt finansēt obligātā iepirkuma komponenti. Jūs visu laiku minat tās patīkamās lietas, ko Saeima reiz lēma un šobrīd ar lielu, lielu prieku izpilda, – tātad mediķu atalgojumu –, bet jūs aizmirstat minēt to, ka Saeima lēma arī par obligātā iepirkuma komponentes pilnīgu atcelšanu. Diemžēl šis solījums absolūti no jūsu puses nav izpildīts. Un tas, kas notiek ar OIK maksājuma samazināšanu, – tā ir fikcija un savā ziņā iedzīvotāju maldināšana, jo maksājums šiem uzņēmējiem netiek samazināts. Tas gluži vienkārši tiek finansēts no valsts budžeta, un tā pieeja ir absolūti nepareiza. Tādā veidā jūs vienkārši šobrīd savā ziņā mānāt sabiedrību.

Bondara kungs, jūs savā ne pārāk garajā uzrunā teicāt, cik tas ir nepatīkami cilvēkiem – maksāt šos elektrības rēķinus, un pieskārāties šai dividenžu tēmai. Nu, tā tiešām ir, un varbūt ir laiks pēc būtības kaut ko darīt šī lēmuma izpildē, jo līdz šim tas nav izdarīts, kolēģi.

Mēs aicinām šīs dividendes novirzīt citu – ar izglītību saistītu – jautājumu risināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Un paldies arī priekšlikuma iesniedzējiem par... Šis patiešām ir... nu, diskusija par ļoti aktuālu tematu, jo šobrīd arī attālināto mācību dēļ vai arī tādēļ, ka ir ierobežots jeb neliels logopēdu pedagogu skaits, faktiski pieaug pieprasījums pēc šāda veida valoddarbības traucējumu labojumiem un pēc speciālistiem, kas pēc iespējas ātrāk pēc iespējas jaunākiem bērniem novērstu šīs valoddarbības problēmas jau saknē. Skaidrs, ka arī attālinātās mācības, klusā lasīšana vai arī moderno tehnoloģiju izmantojums rada jaunas, vēl līdz šim nebijušas problēmas valodas lietojumā.

Ar šādu priekšlikumu un šādu atbalstu es aicinu koalīcijas deputātus atbalstīt... jo liela daļa vecāku, īpaši sākumskolas un pirmsskolas vecuma bērnu vecāku, būs jums pateicīgi. Jūs dosiet iespēju ne tikai piesaistīt vairāk speciālistu skolām, bet arī noņemsiet vecākiem maksājumu slogu, skatoties pēc privātām stundām, pēc privātām nodarbībām, faktiski atbalstot tos logopēdus, kas vairāk strādā privātajā praksē, nevis izglītības iestādē.

Vērtējot arī to, ka pašvaldībām tiek samazinātas iespējas uz savu budžetu, ko var ieguldīt izglītībā, skaidrs, ka arī pašvaldībām būs ierobežotas iespējas atbalstīt logopēdu darbu. Tas nekad nav aizliegts – ar savu finansējumu piedalīties izglītībā iesaistīto pedagogu... atalgojuma ziņā. Nu pašvaldības to varēs darīt mazāk, līdz ar to pamatā par bērnu valodas kļūdām, par valodas attīstību būs jāmaksā vecākiem.

Šis priekšlikums saka, ka arī digitālajā laikmetā šādai palīdzībai ir jābūt un problēmu risinājumu piedāvātu valsts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Paldies. Paldies kolēģiem par plašo skaidrojumu. Par nožēlu šāds skaidrojums nebija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 28. ... 27. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums tika noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Tātad nākamais – 28. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Priekšlikums ir par jauna nodokļa – digitālā nodokļa – ieviešanu un, protams, par šīs naudas novirzīšanu brīvpusdienām. Bet, nu, vairāk, es domāju, pastāstīs Dana Reizniece-Ozola.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis priekšlikums paredz atbalstīt ģimenes ar bērniem, īpaši šajā kovida krīzes laikā, nākamgad nodrošinot valsts apmaksātas brīvpusdienas visiem bērniem līdz 9. klasei.

Valsts apmaksātas brīvpusdienas – tas ir ne tikai kvalitatīvas izglītības jautājums, kā mums to rāda Somijas... kaut vai Somijas piemērs, bet tas ir arī sociālā atbalsta jautājums. Es domāju, nevienam nav noslēpums, īpaši nevalstiskās organizācijas, kas pēta šos jautājumus, uzsver, ka krīzes laikā sabiedrībā ārkārtīgi palielinās nevienlīdzība un tāds risks ir arī Latvijā. Latvijā, kur ir ļoti liels nevienlīdzības līmenis, Džini koeficients ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Šis būtu tāds mērķēts atbalsts nevis vienkārši katram, bet ģimenēm ar bērniem, nodrošinot finansējumu bērnu pusdienām, jo patiešām ir tā (īpaši reģionos), ka tās siltās pusdienas, kuras bērns paēd skolā, – tā nereti ir vienīgā tādas kvalitatīvas un labas ēdienreizes iespēja bērniem.

Mēs kā finansējuma avotu piedāvājam digitālā nodokļa ienākumus. Jūs gan esat noraidījuši opozīcijas sagatavoto likumprojektu. Jau pirms gada solījāt, ka ar to jautājumu strādāsiet. Nu jau ir novembris, un atkal jūs solāt, ka ar šo jautājumu strādāsiet. Es domāju, vienkārši ir jāizdara, nevis jāatliek viss laikā.

Nākamajā gadā bija tiešām plāns šo finansējumu novirzīt bērnu brīvpusdienām, bet, sākot ar 2022. un 2023. gadu, tad, kad valdība būs sapratusi, ka brīvpusdienas ir vērts arī no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem nodrošināt pašai, tad šos līdzekļus novirzīt mediju satura stiprināšanai, kam, nu, nākamgad tomēr kāds finansējums – vismaz sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus – mediju fonda atbalstam ir paredzēts.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pagājušā gada debatēs par brīvpusdienām no koalīcijas puses bija tiešām ļoti daudz argumentu, kāpēc brīvpusdienām nevajadzētu būt, taču es uzskatu, ka tieši tāpat, pievienojoties Reiznieces-Ozolas kundzes teiktajam, tas ir ļoti daudz... tieši sociālais faktors. Arī, ja mēs runājam par reģioniem, diemžēl bērniem bieži vien tā ir vienīgā siltā maltīte.

Valsts atbalsts šajā jautājumā būtu neatsverams, īpaši ņemot vērā to, ka jau iepriekšējos priekšlikumos jūs noraidījāt šo pašvaldību iespēju atgriezt atpakaļ to, ko jūs ar šo budžetu atņēmāt. Mēs runājam par IIN pārdali. Un digitālais nodoklis – jā, kolēģi, nu, šī ir tāda iespēja, no kuras jūs turpināt atteikties.

Tātad šis priekšlikums ir tiešām izdomāts, manuprāt, ļoti kvalitatīvi, norādot avotu, tātad tie nav vienkārši līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tas ir tiešām domāts jauns ienākuma veids. Un tas, ka mums joprojām – joprojām! – šī iespēja tiek palaista garām, pateicoties tādai koalīcijas, laikam... nezinu... negribēšanai iedziļināties jautājumā, – tas, manuprāt, nenorāda uz labu saimnieku attieksmi pret valsts ienākumiem.

Šeit ir iespēja tiešām gūt papildu ienākumus un palīdzēt gan bērniem, gan arī tālāk tam, ko arī Reiznieces-Ozolas kundze teica, tātad mediju satura stiprināšanai.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 28. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 29. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir saistīts ar to, ka... Pēc būtības tā ir iekšējā līdzekļu pārdale, un tas ir saistīts ar kovida krīzi un attālināto mācību procesu. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 30. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir atbalsts Daugavpils Būvniecības tehnikumam. Komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Kopumā atbalstot Daugavpils Būvniecības tehnikumu – viņi tiešām daudz un labi strādā, attīstot reģionā nozīmīgu profesionālās izglītības iestādi! –, es vēlos vērst uzmanību, ka šis ir tipisks deputātu kvotas priekšlikums, kurš ir noformēts Ministru kabineta priekšlikuma veidā. Iesniegt priekšlikumu uz otro lasījumu droša, energoekonomiska apkures katla iegādei Dagdā un ēkas remontdarbiem Višķos – kā gan citādi lai to nosauc?

Normāli būtu, ka tiktu sagatavota Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta programma profesionālajām izglītības iestādēm, noteikti kritēriji, ja nepieciešams, arī veidoti konkursi, kuru kārtībā tad arī šāds finansējums atsevišķu objektu sakārtošanai tiktu piešķirts.

Šī ir atgriešanās pie deputātu kvotām, kas tika izskaustas pirms dažiem gadiem budžeta veidošanas procesā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies, priekšsēdētājas kundze! Nu, paldies par drosmi. Šis patiešām ir deputātu kvotas jautājums, nevis budžeta, piedevām vidēja termiņa budžeta jautājums, jo tiešām apkures katls vienā filiālē un ēku būvniecība vai remonti otrā – tas parasti ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā. Ja tam ir nepieciešams finansējums, tad Izglītības un zinātnes ministrija šogad ir vairākas reizes kārtīgi pārdalījusi brīvpusdienu naudu 1.–4. klasei, valsts finansējumu veltījusi visam kam, tikai ne tiešo funkciju veikšanai.

Tieši tas, kas ir rakstīts finansējumā, kas būtu jādara neatkarīgi no tā, vai tas ir Latgalē, vai tas ir Vidzemē, vai tas ir kaut kur citur, – tā ir tieša Izglītības un zinātnes ministrijas funkcija, un šis finansējums ir jāatrod. Piedevām, ja tam ir tik unikāls resurss, kas tiek izmantots gan pedagogu atalgojuma normu izpildīšanai, gan modernu tehnoloģiju iepirkšanai, visam, tikai ne tiešajām funkcijām, neatkarīgi no tā, cik, iespējams, Dagdā ir audzēkņu, cik, iespējams, Višķos ir audzēkņu no 18 līdz 24 gadiem, nevis pieaugušo vai tālākizglītības programmās, neatkarīgi no tā, vai par to atbild Daugavpils PIKC, – visnotaļ, visu cieņu, tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējās funkcijas veikšanas pienākums. Tam ir īpaša programma, un, ja tam ir nepieciešami papildu līdzekļi, tad apropriācijā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atļauju vai ar Saeimas lēmumu visnotaļ laipni tiktu šie līdzekļi iedoti, zinot, ka tā summa, iespējams, nav skolai paceļama, bet tad varbūt būtu vairāk jāpārskata profesionālās izglītības darbības veids.

Paturpināšu vēlāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Kolēģi! Laikam nav tik liels pārsteigums, kāpēc mums ar šo krīzi iet tā, kā iet. Ja, izrādās, Ministru kabinets – nu, tas acīmredzot prasīja kaut kādu laiku – nodarbojas ar lemšanu par energoefektīvu... par katlu iegādi katrā izglītības iestādē, tad nav nekāds pārsteigums, ka nopietnu jautājumu risināšanai laika nepaliek.

Šeit, kolēģi, loģiski... Ja mēs padomāsim loģiski, te ir... vai nu Ministru kabinets nodarbojas ar tādu, maigi izsakoties, mikromenedžmentu, tāpēc nespēj risināt tiešām nopietnus jautājumus, vai mēs runājam par Izglītības un zinātnes ministrijas klaju nekompetenci, kuru tagad koriģē Ministru kabinets, jo tad sanāk tā, ka profizglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildība. Ja Izglītības un zinātnes ministrija nespēja laikus nodrošināt šā katla nomaiņu, tad mēs te redzam, ka Ministru kabinets iejaucas un izdara, tā teikt, to darbu, ko nespēja izdarīt Izglītības un zinātnes ministrija. Vai arī noticis kaut kas negaidīts – šis katls pēkšņi... kaut kāda katastrofa, kaut kas sabrucis, vairs nestrādā... Bet tad, protams, jautājums – kāpēc tas nenāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas būtu daudz loģiskāk, un tad līdzekļi būtu piešķirti daudz ātrāk nekā uz nākamā gada budžeta projektu.

Nu tad, ja visas trīs versijas atkrīt, mēs paliekam pie tā, ko pateica kolēģe Dana Reizniece-Ozola. Tad mēs te redzam tiešām kādu deputātu kvotu. Šis ir deputātu, tā teikt... ievēlēti, viņiem iespējams... Protams, ka vairākums var lemt jebko, vairākums var lemt arī, ka šādas deputātu kvotas ir, bet tad, kolēģi, ja jau mums šādas deputātu kvotas de facto ir, tad, es domāju, būtu godīgāk, ja mēs darītu tā, kā tas bija iepriekš, lai pie šā priekšlikuma būtu konkrēto deputātu vārdi un uzvārdi, lai, tā teikt, mēs zinātu, kas ir tie salaveči nākamajam gadam Dagdas novadam, jo tad sanāk, ka tie deputāti slēpjas aiz Ministru kabineta.

Es aicinu šos deputātus kaut kā skaļi sevi pieteikt. Es domāju, ka tas būtu tikai godīgi attiecībā uz visiem citiem kolēģiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis ir labs priekšlikums. Tiešām es to ļoti atbalstu. Ja Dagdā un arī Višķos ir nepieciešami remontdarbi un katlu nomaiņa, tad tas ir nepieciešams un, protams, tas ir jāatbalsta.

Bet te ir divas lietas, ko es gribētu teikt.

Pirmā lieta ir tā – cik gan tas ir ironiski, mēs... Valdība noņem 90 miljonus nost pašvaldībām un pēc tam pēc savas izlases dala, pat nezinu latvisko vārdu... dala atpakaļ konkrēti pašvaldībām kaut kādu lietu īstenošanai un dara to jau pēc savas izvēles.

Otrā lieta. Šeit tā lielākā problēma – tā ir melošana sabiedrībai. Ja tā ir tiešām deputātu... tā saucamā deputātu kvota vai deputātu priekšlikums, tad tam tā arī jābūt! Nevajag maldināt. Ja šajā gadījumā deputātam nav iekšās nostāties atklāti pie šī priekšlikuma, bet viņš nostājas aiz Ministru kabineta, tad šādā gadījumā, man liekas, uzdot jautājumu – vai tiešām ir aptaujātas visas Latvijas skolas, kurām vajag energoefektīvu katlu, un vai tiešām visas iestādes, kurās vajag kaut kādus remontus, ir izvērtētas un nonākts pie tā, ka tieši šīs divas ir tās galvenās, kuras būtu valdībai ar valdības lēmumu jāatbalsta. Manuprāt, kolēģi, jūs atbildi ļoti skaidri zināt.

No kvotām nav jāslēpjas. Ja jūs uzskatāt, ka tādas ir vajadzīgas, tad vajag atklāti to darīt, un tad nebūs jābaidās, vai tāda sabiedrības pārvalde un visi tie gudrie vārdi par atklātību un jaunu politiku... Nu, piedodiet, kolēģi, visi, kas to runā, – pēc šī balsojuma es jums ieteiktu vairs mutē šādus vārdus neņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, šis jautājums ir ļoti svarīgs Daugavpils Būvniecības tehnikumam. Tā kā mēs savulaik esam skatījuši tieši šī tehnikuma attīstības jautājumus arī Latgales apakškomisijā – tur bija vairāki svarīgi jautājumi, tai skaitā arī par filiāli Dagdā, jo Dagda vienu brīdi bija atstāta pilnīgā novārtā un Daugavpils novada pašvaldība lūdza palīdzību, kā atrisināt šo jautājumu. Un tas risinājums bija tāds, ka Daugavpils Būvniecības tehnikums izveidoja tur filiāli. Un man ir gandarījums, ka arī Višķi tiek sakārtoti.

Bet es dažos vārdos gribēju pateikt, ka arī pats Daugavpils Būvniecības tehnikums ir faktiski ļoti svarīgs vairs ne tikai Latgalei, es domāju, bet visai mūsu valstij, jo tur tiek sagatavoti dažnedažāda veida speciālisti tieši būvniecības jomā un ne tikai. Ļoti laba darba organizācija šobrīd tur ir. Tie, kas ir bijuši šajā tehnikumā, to var apstiprināt. Es zinu, ka šim tehnikumam ir ļoti nepieciešama sporta zāles būvniecība. Es ceru, ka ir kāds no priekšlikumiem, kas būs saistīts ar šīs zāles celtniecību. Tur ir vairāk nekā tūkstotis audzēkņu, un faktiski tas ir viens no spēcīgākajiem (manuprāt, pat visā Latvijā) tieši saistībā ar būvniecību.

Es ļoti atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī pārējos atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kazinovska kungs, jūs mani pārsteidzāt. Balvu pilsētā ir pašvaldības profesionālā izglītības iestāde. Latvijas Pašvaldību savienība un tagad šobrīd četras vai piecas (iespējams, jau kļūdos skaitlī) pašvaldību dibinātas vai pārņemtas no Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādes jau vairākus gadus lūdz valsts atbalstu... valsts papildu atbalstu savu audzēkņu stipendijām. Jūs aizstāvat katlu būvi, kas būtu jādara (vēlreiz – tas ir IZM tiešais darbs), bet neaizstāvat Balvus, kur jūsu audzēkņiem būtu nepieciešams valsts atbalsts stipendijas palielināšanai un jūsu skolēnu nonākšanai jūsu pašu bijušajā... vadības ziņā bijušajā novadā.

Ir arī citas skolas, kam šāds atbalsts būtu vajadzīgs. Tas tiešām būtu papildu atbalsts, bet ne šāda veida lobēšana!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi, reflektējot tajā skaitā arī uz iepriekšējo diskusiju, kad mēs runājām par atalgojuma palielinājumu un reprezentācijas izdevumu palielinājumu ministriem un Valsts prezidentam, – Golubevas kundze ir pateikusi, ka savlaicīga un rūpīga diskusija par minēto jautājumu ir ļoti nozīmīga. Tad, parādoties priekšlikumam otrajā lasījumā... kas speciāli tiek izskatīts paātrinātā kārtībā divos lasījumos... bez apspriešanas piešķirt papildu finansējumu vienam katlam Dagdas tehnikumam, īpaši ņemot vērā, ka arī pati Šuplinskas kundze ir no Dagdas izcēlusies... Nu, tad ir jautājums, par ko mēs runājam, par kādiem pārdomātiem, profesionāliem, kvalitatīviem pārvaldības darbiem un par kādu diskusiju, pieņemot likumdošanas izmaiņas savā budžeta pakotnē?

Un tiešām ļoti iztrūkst savlaicīgas un rūpīgas diskusijas par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es gribu paslavēt Riekstiņa kungu. Cepuri nost, Riekstiņa kungs! Jūs bijāt iesniedzis priekšlikumu savā vārdā par 1,2 miljonu eiro piešķiršanu arī Daugavpils Būvniecības tehnikumam sporta zāles būvniecībai. Vismaz godīgi pateicāt, ka gribat vēlētāju atbalstu Daugavpilī. Uz nākamām vēlēšanām aizbrauksiet – jums būs, ko pastāstīt. Un ir arī tā, ka tagad es skatos tabulā, jūs kaut kā laikam esat sakautrējies un atsaucis šo priekšlikumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī neatbalstīja.

Bet es arī aicinu pārējos deputātus, kas sakārtoja katla nomaiņu un jumta nomaiņu, nu piesakieties, lai vismaz vēlētāji arī zina, kuriem tad ir jāpasaka paldies un kam ir nopelns nesams. Arī pārējiem koalīcijas deputātiem – nu mācieties no šī politiskā spēka, ja ne ar tiešu priekšlikumu, tad vismaz caur valdību noteikti var kādu artaviņu savos vēlēšanu reģionos dabūt, kur pirms vēlēšanām varēsiet kādu lentīti pārgriezt un paslavēt sevi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bija virkne politiķu, kas ļoti iestājās pret šīm tā sauktajām kvotām. Šobrīd ar nākamo balsojumu jūs tieši to arī izdarīsiet. Un šeit vairāk jautājums ir par procedūru, par politisko procesu.

Ja šis jautājums ir Saeimā, Saeimas deputātu atbildība, tad Saeimas deputātiem arī vajadzētu uz tā likt savus parakstus, un tas būtu pilnīgi normāls process. Ja tas iziet caur valdību, tad valdībā arī jābūt procedūrai un tik tiešām jābūt apzinātiem pilnīgi visiem šāda tipa remontdarbiem, jābūt ir skaidri saprotamam izvērtējumam, kā valdība ir nonākusi līdz šādam lēmumam.

Šeit ir pilnīgi skaidrs, ka tas nebūs ne caurskatāms, ne kaut kādā veidā paskaidrojams lēmums. Šī ir vienkārši viena skaista, vidēji trekna budžeta kvota! Visi kolēģi, kas ir iestājušies par atklātību, – aicinu jūs to apzināties, pirms jūs balsojat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Es te klausos opozīciju un nevaru īsti saprast, kolēģi. Nu, tāda sajūta, ka jums ir žēl, ka Dagdā būs tā katlumāja. Lai jau... lai jau Latgalei tiek, vismaz kaut ko iedos! Visur atteiks, uzņēmējiem visur atteiks, bet katlumājai būs. Nu, vismaz tāda... Nu, es domāju, nepiesiesimies tam sīkumiņam šajā gadījumā.

Jautājums jau mums visiem ir skaidrs, kāpēc tas tā ir un kā tas notiek, bet pēc būtības man personīgi nav žēl. Es neesmu skops. Man liekas, ka uz tās Dagdas katlumājas rēķina... nu, viņi vismazāk nozags. Es domāju, ka tas ir pavisam skaidrs.

Tā ka es atbalstīšu šo priekšlikumu un aicināšu biežāk iesniegt priekšlikumus, lai palīdzētu gan Latgalei, gan jo īpaši izglītības sistēmai, jo ar katlumājām vien mums nebūs gana. Tur ir lielas problēmas, jo mums izglītības jomā ir tas JKP pie stūres, un tur, pat ja šis ir kaut kāds deputātu kvotu jautājums, tās problēmas izpaužas arī publiskos deputātu paziņojumos. Noslēdzot runu, tāpēc man ir jāsaka – Riekstiņa kungs, vārdu "tikko" raksta ar diviem "k", nevis ar vienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis priekšlikums arī mani nostāda ļoti grūtas izvēles priekšā, jo es ļoti labi atceros 12. Saeimas sākuma periodu, kad es vadīju Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Bija deputātu brauciens tieši uz Višķiem, lai redzētu to, kā šis ēku komplekss, kurš tajā brīdī vēl bija pietiekami labi saglabāts... kādas ar to rodas problēmas. Problēmas radās, veidojot šo jauno profesionālās izglītības sistēmu Latvijā. Tajā brīdī bija doma, ka Višķus, iespējams, vajadzētu varbūt pielikt klāt pie Malnavas tehnikuma, varbūt kaut kādā savādākā veidā vēl mēģināt izmantot, bet bija skaidrs, ka intensīva apmācība Višķos pašos par sevi diez vai būs.

Man ir prieks, ka Daugavpils Būvniecības tehnikums ir paņēmis savā paspārnē šo mācību vietu un ka tur kaut kas notiek, un ka tās ēkas, kuras bija tiešām, nu, neteiksim, sliktā stāvoklī... tādā stāvoklī, ka vajadzēja remontu, ka ar šīm ēkām beidzot kaut kas tiek darīts un ka līdzekļi tam ir atrodami.

Tāpat par Dagdu. Nu, ja tas augstas efektivitātes apkures katls tur ir vajadzīgs, acīmredzot ir vajadzīgs.

Taču pārdomas rodas saistībā ar to, ka visi citi Latvijas profesionālās izglītības centri un visas citas pašvaldības, kuru pakļautībā ir cita veida izglītības iestādes, parasti šādus jautājumus mēģina risināt, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus, izmantojot energoefektivitātes programmas, kas ir šajos fondos, plānojot šos darbus uz priekšu. Bet te pēkšņi mēs redzam, ka tas viss ir izdarāms arī vienā gadā, 2021. gadā, nevis, teiksim, sadalot pa gadiem, un ka tas tiek... tiek daudz darīts no finansējuma, kas nāk no valsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dūklavam.

J. Dūklavs (ZZS).

Sveicināti, kolēģi! Nu, man jāsaka, ka šinī procesā... arī saistībā ar šo tehnikumu es esmu bijis daudzus gadus. Esam braukuši, esam skatījušies, un Kazinovska kungs ir ļoti labi lietas kursā, Papules kundze ir ļoti labi lietas kursā.

Protams, es nedomāju, ka izraisīsies tik plašas debates par šo jautājumu. Man ir prieks, un es arī atbalstīšu šo priekšlikumu, jo Latgales pusē, kad pašvaldībām tā naudiņa, kā mēs dzirdējām, ļoti lieli miljoni tiek paņemti nost, tad šī nelielā summa, kas ir iedota šim tehnikumam, vienai pašvaldībai, ir tīrais sīkums, salīdzinot ar visu kopējo ainu, kas tur ir.

Tehnikumā ir daudz telpu, ir iespējams radīt labu bāzi. Es gribu teikt paldies Ostrovskas kundzei, kura jau vairākus gadus runāja par šo jautājumu, un man ir prieks, ka beidzot ir pieņemts pozitīvs lēmums un būs tehnikums, būs attīstība gan jaunatnes izglītošanā, it sevišķi lauku jauniešu izglītošanā, gan arī vietējā novada... vietējā ciemata attīstībā.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Lai veicas šim tehnikumam, vadībai, bērniem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es arī klausījos savu kolēģi, kurš man pa kreisajai rokai blakus sēž un ir daudz ko iemācījis, kā jārunā Saeimā no tribīnes, lai Mūrnieces kundze mani nepārtrauktu.

Pilnībā piekrītu, ka mums jāatbalsta Latgale jo īpaši. Pat ja tas process šobrīd ir nepareizs – un tas ir nepareizs –, tas nenozīmē, ka laikā, kad cilvēkiem, it īpaši Latgalē, ir grūtības ar finanšu līdzekļiem vienai daļai un arī ar izglītības jautājumiem ir problēmas... Es tikai par bērniem, par izglītību, un lai tik būvē! Labāk būtu no sākuma grāmatas, bet nu vismaz varbūt kāda infrastruktūra būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Es šodien, protams, gribu pateikt paldies Ostrovskas kundzei par šo ideju pārņemt tā saucamo Višķu tehnikumu savā pārziņā, un liela cerība ir atkal, ka šī iestāde tālāk dzīvos. Daugavpils novada domē strādājot, mēs bijām vienojušies, ka šī filiāle, bijušais Višķu tehnikums, būs pie Malnavas koledžas. Bet tas laikam nebija labākais variants. Labākais variants ir tomēr būt arī attāluma ziņā pie Daugavpils Būvniecības tehnikuma.

Lai kā... kas iesniedza, kā iesniedza, bet šis priekšlikums ir jāatbalsta. Un es vēlreiz gribu pateikt paldies Ostrovskas kundzei par sava tehnikuma attīstību.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, mūsu diskusija pārvēršas par konkrētu katlu tā vietā, lai nodokļu piemērošanas jautājumu, budžeta pieņemšanas jautājumu skatītu sistēmiski, skatot kontekstā ar ministriju budžetiem, kontekstā ar atbildīgo amatpersonu atbildību, politisko un politiķu atbildību. Ir diezgan interesanti vērot, kā viens katls patiesībā izraisījis ļoti spraigas diskusijas, nevis kopā sistēmiskas pieejas neesība piedāvātajā pakotnē par nodokļu grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt tiem deputātiem, kuri domā, ka tas ir deputātu priekšlikums. Tas nav deputātu priekšlikums, tas ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 31. – deputātes Papules priekšlikums. Paņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veselus 60 miljonus un piešķir augstākajai izglītībai. Bet vairāk par šo pati deputāte Papule noteikti jums izstāstīs. Jā, tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 32. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Arī paģēr no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 60 miljonus un iedod augstākajai izglītībai. Jā, tagad, izrādās, deputāte Papule runās. Un arī... Jā, un ne tikai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Nu, šim būtu īstenībā, Bondara kungs, jābūt Ministru kabineta pieteikumam vai pieprasījumam un ar droši vien citiem avotiem, bet es ceru, ka nevienam no klātesošajiem ne šeit, ne ministrijās Satversmes tiesas spriedums nedeva iespēju nopūsties atviegloti un ar skubu mesties no Augstskolu likuma (līdzīgi arī no Zinātniskās darbības likuma) svītrot ierakstīto par pienācīgu finansējumu izglītībai un zinātnei, kas tur iestrādāts tāpēc, lai mēs Latviju varētu saukt par valsti, kurai rūp valsts attīstība un izaugsme.

Publiskajā telpā, kā jau minēju, redzējām, kā Bondara kungs un Reira kungs viens uz otru norāda, kuram tad šis kaunpilnais svītrošanas darbs būtu jāpaveic, jāizņem likuma norma, kas apliecina, ka Latvijas augstskolām ir iespēja virzīties starptautiskās konkurences virzienā.

Es vēlos atgādināt, ka konkurētspēja nenozīmē tikai abstraktu norādi, ka produktīvāk un inovatīvāk jāstrādā augstskolu pedagogiem un studentiem jāuzrāda augstāki sasniegumi, bet tas nozīmē Latvijas augstskolām ar citu valstu augstskolām konkurētspējīgu finansējumu un mūsdienīgu infrastruktūru. Tas diemžēl nozīmē arī pilnvērtīgu atalgojumu pedagogiem pamata un vidējās izglītības līmenī un arī atbilstošu finansējumu zinātnei.

Papildus minētajam atgādināšu, ka šobrīd iecerētas vērienīgas reformas, tām arī ir nepieciešams plānot papildu finansējumu.

Mūsu valstī viena no lielākajām kļūdām ir tā, ka reformas plānojam, lai ietaupītu, nevis lai sistēma tiešām strādātu. Citās valstīs vai citās vietās faktiski reformas nozīmē papildu finansējumu, lai izdodas pilnvērtīgi iedzīvināt visas idejas un nākotnē mēs iegūstam sakārtotu procesu, interesantāku procesu, un tad varbūt var prasīt arī Top 500 vai Top 100.

Es ceru, ka šī norma par pakāpenisku finansējuma pieaugumu no Augstskolu likuma netiks svītrota – nevienam nepietiks drosmes izdarīt tādu noziegumu pret Latvijas inteliģenci.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām darbu pie likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam".

Debates par 32. priekšlikumu. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, labdien, godātie kolēģi! Mums faktiski ir divi jautājumi.

Pirmais jautājums ir par likuma kā tāda pildīšanu, jo es jums atgādināšu – šis ir viens no tiem likumiem, ko kādreiz pieņēma Saeima. Ne šā sasaukuma Saeima, bet tomēr tas ir Saeimā pieņemts likums, kas sistēmiski netika pildīts.

Otrais jautājums, protams, – par augstākās izglītības, par augstskolu finansējumu.

Nu, kolēģi, sāksim ar pirmo jautājumu. Šeit mums izveidojas tāda diezgan liela putra ar Satversmes tiesas lēmumu, kurš, ja es pareizi sapratu, nosauc kvalificējošo likumu kā tādu populistisku un tukšu, kuru kādam vajadzētu atcelt. Bet šeit, es sapratu, ne tie, kas bija sākotnējie šī likumprojekta iniciētāji, iesniedzēji, ne valdība, ne esošā valdošā koalīcija, neviens neplāno, vismaz nav paziņojuši (varbūt šoreiz to izdarīs) par plāniem iesniegt likumprojektu vai šo likumu atsaukt. Tāpēc mums izveidojas kārtējā diezgan tāda interesantā situācija, kur tomēr šis ir likums un... vai un kad valdība, valdošā koalīcija vispār plāno šo likumu pildīt. Es domāju, ka būtu labi, ja kāds no valdošās koalīcijas, jo labāk – IZM parlamentārais sekretārs – varētu sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Otrais. Kolēģi, mums joprojām ir valdības deklarācijā punkts, kurš paredz, ka šīs valdības laikā plānots panākt, lai vismaz viena no universitātēm būtu Top 500 sarakstā. Es jums, kolēģi, arī atgādināšu, ka pa šo laiku Tartu Universitāte jau ir Top 300 pasaules labāko universitāšu sarakstā. Tāpēc šeit, nepiešķirot nekādus līdzekļus, – kā valdība plāno šo panākt?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, bez visa tā, kas jau iepriekš tika diskutēts, ko kolēģi minēja, es uzskatu, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs priekšlikums un būtu atbalstāms, un, patiesību sakot, no valdības būtu jānāk līdzīgam priekšlikumam. Īpaši tādēļ, ka šobrīd Saeima skata likumprojektu "Grozījumi Augstākās izglītības likumā", kas paredz būtisku reformu īstenošanu augstākajā izglītībā.

Ja patiešām tas mērķis, kā tiek postulēts, ir kvalitatīva augstākā izglītība, konkurētspējīga augstākā izglītība, tad šāds finansējums būtu ļoti nepieciešams, jo citādi tiešām tiek radīts priekšstats, ka visas reformas būtība ir pārņemt varu augstākās izglītības iestādēs, nostiprināt politisko ietekmi, lai varētu pārdalīt šobrīd ne pārāk lielo finansējumu. Tā konkurence par to mazo naudiņu ir tik liela, ka tiešām ir liels kārdinājums to dalīt ar politiskas ietekmes palīdzību.

Ja finansējums tiktu piešķirts augstākajai izglītībai, es domāju, būtu daudz lielākas izredzes arī uzlabot kvalitāti pēc būtības. Es ceru, ka... Mēs vidēja termiņa budžetā neredzam šādus līdzekļus reformas īstenošanai. Es ceru, ka šī patiešām būs viena no tēmām, kuru Latvijas valsts un valdība piedāvās atjaunošanas fonda finansējumam, jo tad, es domāju, tiešām labs stāsts veidojas, ka tiek piedāvāta strukturāla reforma un arī papildu finansējums no Eiropas fondu līdzekļiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam. (Pauze.)

Jums vārds dots.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labvakar! Kolēģi, gandrīz jau gadu dažādos kabinetos tiek runāts un spriests par jauno augstskolu likumu. Un līdz ar tā stāšanos spēkā mūsu augstskolas gaida kārtējā reforma.

No augstākajām mācību iestādēm tiek prasīts celt izglītības kvalitāti, uzlabot zinātnisko darbu, palielināt studējošo skaitu. Manuprāt, izvirzot prasības, ir jādomā arī par atbilstošu finansējumu augstskolām. Un tāpēc, neskatoties uz Satversmes tiesas nolēmumu par Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 66. panta pirmajam teikumam, es tomēr uzskatu, ka Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības lūgums piešķirt finansējumu studijām valsts dibinātās augstskolās ir pamatots un savlaicīgs.

Kolēģi, aicinu jūs rīkoties drosmīgi un lemt par augstākās izglītības un zinātniskās darbības finansējuma pieaugumu. Tas nostiprinātu ticību tam, ka Latvija varētu tapt par konkurētspējīgāku, dinamiskāku un zināšanās balstītu valsti.

Aicinu atbalstīt SASKAŅAS frakcijas priekšlikumu un nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es tomēr ceru, ka minētā norma netiks svītrota no augstākās... Augstskolu likuma un netiks svītrota arī no Zinātniskās darbības likuma, jo jaunā paaudze jau ir krietni prasīgāka, kā mēs bijām, un šajā brīdī viņu vēlme mācīties, sasniegt savus mērķus ir daudz lielāka un daudz svarīgāka.

Un līdz ar to aicinu atbalstīt priekšlikumu nākamā gada budžetā piešķirt finansējumu 60 miljonu apmērā, lai pildītu Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas prasības, un līdz ar to mēs rādītu savu attieksmi pret vai par augstāko izglītību un parādītu arī to, ka tā tiešām vienmēr ir bijusi prioritāte.

Nu, godīgi sakot, koalīcijai jau vajadzēja atbalstīt augstāko izglītību, jo tieši JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi ir tie, kas virza lielās reformas. Reformai vajadzēs finansējumu arī vidēja termiņa budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam. Mēs jūs nedzirdam! (Pauze.) Nav dzirdams.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es ceru, ka ar vienu minūti Znotiņa kungam pietiks, lai savestu kārtībā savas IT sistēmas. Tātad kamēr viņam... ir jautājums Znotiņa kungam.

Tātad valdībai ir plāns šīs valdības laikā panākt to vismaz vienu Latvijas augstskolu Top 500. Salīdzinājums ir ar Tartu Universitāti. Tartu Universitātes budžets ir divas reizes lielāks nekā Latvijas Universitātes budžets un trīs reizes lielāks nekā Rīgas Tehniskās universitātes budžets. Es domāju, ka... Domāt, ka, vien ieviešot augstskolas padomes... Nu, diez vai tas atrisinās šo Top 500 jautājumu. Un es atgādināšu, Tartu Universitāte jau ir Top 300 pasaulē, nevis Top 500.

Jautājums Znotiņa kungam – nu, kā jūs plānojat izpildīt šo valdības deklarācijas punktu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

Mēs jūs nedzirdam. Znotiņa kungs, mēs jūs nedzirdam. Nedzirdam.

R. Znotiņš (JK).

Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Tagad var.

R. Znotiņš. Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Var jūs dzirdēt. Runājiet!

R. Znotiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atvainojos, tehniskas problēmas ar datoru.

Man jāsaka, ka, jā, protams, augstākās izglītības pārvaldes reforma ir ļoti būtiska sastāvdaļa Latvijas ekonomikas un Latvijas sabiedrības kopējai attīstībai un, protams, arī resursi tam ir jāparedz. Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi diezgan nopietnus resursus, un tie ir Eiropas atveseļošanas fonda budžetā, teiksim, ielikti... kas ir paredzēti tātad augstskolām, izpildot konkrētus normatīvus, konkrētus kritērijus, lai tās spētu izaugt, lai tās spētu stiprināt savu pētniecisko un zinātnisko personālu un arī veicināt savu tālāko attīstību, un arī iekļūt, iespējams, šajos reitingos augstākās vietās, nekā tas ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 32. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 33. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Atkal ņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem naudu un atdod tālāk augstākajai izglītībai. Bet deputāte Papule pati izstāstīs detalizētāk, kas tad ir šī priekšlikuma pamatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, šis priekšlikums un vairāki turpmākie priekšlikumi ir tapuši sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību.

Skaidrs, ka šobrīd arī kovida un ārkārtējās situācijas dēļ stipendiju apjoms ir ļoti būtisks. Sākumā varbūt tā liekas kā sociālā problēma vai sociālo apstākļu problēma, bet beigās tā var kļūt par pavisam cita veida problēmu.

Nav noslēpums, ka studenti... un tieši studenti visbiežāk savu iztiku var papildināt un ir varējuši papildināt, strādājot sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma nozarē. Šīs nozares šobrīd ir slēgtas, faktiski darbība nenotiek, līdz ar to studentiem ir... jeb, pareizāk sakot, nav papildu iespējas iegūt finanšu līdzekļus. Šai brīdī stipendija kļūst par vienu no galvenajiem iztikas avotiem.

Bet tai pašā laikā mēs dzirdam – novembra vidū bija ļoti liela diskusija par to, kas un kādā veidā pēkšņi vairs nevar garantēt studentu un studējošo kredītu. Jā, šobrīd apropriāciju veidā problēma ir risināta, bet tas nenozīmē, ka tādas problēmas var nerasties vēl. Līdz ar to droši vien būtu stabilāk, ja būtu lielāka stipendija apmēram 200 eiro apjomā gan augstākās izglītības iestāžu studentiem, tai skaitā koledžas studentiem, gan būtu labi to paaugstināt arī profesionālās izglītības studentiem.

Bet priekšlikums ir par augstāko izglītību.

Kāpēc es teicu, ka sociālā problēma var pāraugt kādā citā – nacionālā problēmā? Tādēļ, ka faktiski mācības attālināti ļauj studentiem izvēlēties citu valstu augstākās izglītības iestādes un piedevām tādu valstu, kur studijas ir bez maksas. Tas nozīmē, ka mums ir risks zaudēt studentus un zaudēt nākamos zinātniekus.

Līdz ar to šis priekšlikums būtu atbalstāms, lai arī cik tas paģērētu no kāda budžeta sadaļas, ja Izglītības un zinātnes ministrija to nevarēja ielikt budžetā kā stipendijas pieaugumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Gribēju tikai atgādināt, ka Izglītības un zinātnes ministrija gan palielināja stipendiju saņēmēju skaitu šim gadam, gan arī pacēla tādā apjomā, kāds tas nekad iepriekš studentiem stipendijai nav bijis, pie tam vēl paredzot iespēju arī piestrādāt... jeb pieskaitot klāt šai stipendijai, piestrādāt arī augstskolas, teiksim, kolektīvā, piestrādāt kā... zinātniskā personāla atbalsts vai universitātes administrācijas atbalsts... kas dod vēl iespēju studentiem šajos laikos piepelnīties un tādējādi pārdzīvot šo krīzes periodu.

Tāpat arī, runājot par iespējām saņemt valsts garantētu kredītu studijām, jāsaka, ka koalīcija ir uzlabojusi noteikumus, kādā veidā ir pieejami valsts galvoti studiju kredīti. Arī šogad Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi papildu naudu, lai finansētu tos studētgribētājus, kuri bija pieteikušies, bet kuriem naudas nebija pieticis.

Tā ka par to liels prieks. Tiešām tik vērienīgs atbalsts studentiem, kāds tas ir sniegts šogad, nav bijis vismaz pēdējos 10 gadus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Tā īpaši priecāties par to, ka ir lielāks atbalsts nekā katru gadu, man liekas, nav pamata, jo šogad ir īpaša situācija un īpaši apstākļi. Atbalstam ir jābūt, vienkārši ir jābūt daudz lielākam nekā normālā situācijā, kad studenti patiešām var paši strādāt, un tās iespējas, kā Papules kundze jau minēja, šogad tieši ir liegtas ar ierobežojumiem un liegumu strādāt viesmīlības un ēdināšanas jomā, kur studenti ir piestrādājuši un var apvienot praktiski ar studiju darbu.

Bet es... Vienīgais iemesls, kāpēc es tomēr pieteicos un gribēju runāt par šo priekšlikumu, ir tas, ka, nenoliedzot to, ka Izglītības un zinātnes ministrija kādu atbalstu ir organizējusi un mēģinājusi rast risinājumus... Tad es ļoti labi atceros diskusijas pavasarī, kovida krīzes pirmo ierobežojumu laikā, kad Papules kundze bija iesniegusi pirmoreiz priekšlikumus, veselu priekšlikumu paketi, kur viens no priekšlikumiem bija līdzīgs šim. Tad koalīcija noraidīja šos priekšlikumus ar Znotiņa kunga argumentu, ka tā pakete, tas atbalsts, ko Izglītības un zinātnes ministrija gatavo, būs daudz labāks nekā Papules kundzes piedāvātie priekšlikumi.

Tas ir iemesls, kāpēc tomēr gribētos turēt pie vārda un likt tad arī daudz labāku atbalstu nodrošināt, nevis tikai vienkārši tāpēc, ka opozīcija ir piedāvājusi priekšlikumus, mēs noraidām, dodam kā tukšu solījumu un pēc tam to neizpildām.

Ar visu cieņu par sniegto priekšlikumu, bet toreiz jūs devāt savu vārdu, ka būs daudz labāks priekšlikums... kuru neesat turējis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēlreiz atgādināšu, ka ne velti šis priekšlikums atkal ir tapis sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību. Tātad studenti nav saņēmuši solījumu izpildi. Jūs pavasarī solījāt un visu vasaru nekādu atbalstu studentiem nesniedzāt, lai arī vasarā studentiem bija daudz mazāk iespēju strādāt un piepelnīties, un sapelnīt ne tikai stipendijas aizvietošanai, bet arī, iespējams, kredītu neņemšanai. Jūs nevienu vārdu nesakāt, ka jums ir problēmas bijušas ar studentu... ar studiju un studējošo kredītiem.

Faktiski JKP intelektuāļu pieredze, narcisu pieredze ir ar vienu roku dot, bet ar otru ņemt atpakaļ: skrieniet – barjeras uzliksim! Nav godīgi studentiem stipendijas dot no Eiropas struktūrfondiem un vēl ar milzīgiem nosacījumiem – tikai tiem, kas varēs strādāt augstskolās. Visi nekad nevarēs. Paskatieties, cik jums ir studējošo tūkstoši. Visi nevarēs strādāt Latvijas augstskolās.

Tādēļ aicinu atbalstīt priekšlikumu un nesolīt to, un nerunāt to, kas nav taisnība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Neskatoties uz šīm kvēlajām un pamatotajām debatēm, 33. – Papules kundzes priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Aicinu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Arī 34. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Ņem līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un dod to augstākās izglītības sektoram. Arī šis priekšlikums nav komisijā radis atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jūs droši vien pamanījāt, ka Dagdas katlam iedevāt naudu, un ne jau tik, cik vajag pedagogiem vai asistentiem augstākajā izglītībā. Es zinu, ka IZM solījusi to atkal, ka tas tiks atrisināts vai ir jau atrisināts, bet tos dažus simtus tūkstošu, kas ir nepieciešami, lai asistentiem augstskolās būtu tāds pats atalgojums kā pedagogiem minimālā likme, neatradāt. No pusdienu naudas jau kaut ko atradāt. Šajā brīdī, lai arī asistenti, kļūstot vēlāk par lektoriem, doktoriem, bīdītu un veicinātu zinātni, sākuma naudiņu jau nu varējāt iedot.

Es nesaku, ka skolotāju darbs ir salīdzināms un ka ir vajadzīgs salīdzinājums ar augstskolu asistentiem. Tie ir divi dažādi. Esmu strādājusi abās jomās un varu to apliecināt. Bet katrā gadījumā, ja asistenti, kas zināmā mērā ir pamatu pamats augstākajā izglītībā, kas lasa daudzas lekcijas, kas nodrošina šobrīd arī attālinātās mācības krietni lielākā slodzē nekā profesori (kam lielākā prioritāte, protams, ir zinātne), nesaņem pat tik daudz, cik skolotāji, nu, tas, godīgi sakot, nav piedodami.

Šajā ziņā noteikti var vainot arī visus tos, kas iepriekš ir strādājuši augstākajā izglītībā, iespējams, arī visus 30 gadus, bet ne par to ir stāsts. Ja jau reiz jūs esat atraduši iespēju lekties un lepoties ar sev ierakstāmiem panākumiem par 10 gadiem augstākajā izglītībā, nu, tad pierakstiet panākumu – un pamatotu panākumu – arī par augstskolu asistentu atalgojuma pielīdzināšanu pedagogu zemākajai darba apmaksas likmei.

Lūdzu, tad lepojieties ar kaut ko īstu, nevis ar to, ko jūs stāstāt sev spogulī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, kolēģi! Laikam tāpat kā jebkurš ģenerālis kādreiz ir bijis kareivis vai vismaz dienējis kādā no zemākajām dienesta pakāpēm, tā arī jebkurš profesors, visdrīzāk, savā laikā ir bijis arī asistents – viszemākajā akadēmiskajā amatā.

Tie ir tie cilvēki, kuri tiešām iznes pietiekami lielu akadēmiskā darba slodzi, bet droši vien retam no jums, kolēģi, Saeimas kolēģi, ir priekšstats, kāda šobrīd ir Latvijā noteiktā asistentu zemākā darba samaksas norma.

Nu, es nosaukšu šos skaitļus. Pie tam interesanti ir tas, ka koledžās šie... kur arī ir analoģiski amati, šīs zemākās algas... algas lielumi ir pat lielāki, nekā tie ir noteikti augstskolās.

Tātad augstskolā asistenta zemākā alga ir 641 eiro, koledžā – 658.

Jāpiemin arī lektori, kas ir cilvēki, kuri parasti ir vismaz ar kādu trīs gadu darba pieredzi. Lektoru zemākā algas likme šobrīd augstskolā ir 805, koledžā – 823.

Ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa Latvijā jau kādu laiku ir virs tūkstoš eiro, manuprāt, šis ir jautājums, kuru pilnīgi pamatoti Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība virza kā steidzīgi risināmu, lai vispār mēs varētu piesaistīt jelkādus sakarīgus cilvēkus darbam augstskolās, lai tie varētu būt tie, kas turpmākos gados mācīs studentus, un lai viņiem būtu arī iespēja veidot savu... ne tikai savu karjeru, bet uzturēt arī ģimeni.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi, es gribētu atsaukties uz Izglītības un zinātnes ministrijas diezgan interesantiem materiāliem, kurus ministrija pati ir izplatījusi par to, kādi ir faktiskie ienākumi tiem, kas strādā akadēmijā... gan faktiskie ienākumi, ņemot vērā ne tikai pamatdarbu, bet arī papildu darbavietas, nu, cik daudzās darbavietās cilvēks strādā, sākot ar asistentiem un beidzot ar profesoriem. Tātad mums, kolēģi, sanāk, ka vidēji profesors, kuram vajag pēc idejas, tā, nu, pilnvērtīgi, vairāk nekā 100 procentus no sava laika veltīt akadēmiskajam darbam, es saprotu, strādā 1,8 darbavietās, faktiski divās darbavietās. Bet asistents, kolēģi, – viņš vidēji strādā 2,8 darbavietās. Sanāk, tās ir trīs darbavietas. Tad, citiem vārdiem, sanāk – nu, cik tad reāli šis akadēmiskais asistents ir asistents? Proti, mēs saņemam pretī to, par ko mēs maksājam jeb cik daudz mēs maksājam.

Bet kādas tam sekas, kolēģi? Sekas ir tādas, ka, es domāju, Izglītības un zinātnes ministrijai būtu vēlams izpētīt, kas notiek ar, nu, Latvijas labāko skolu... Nu, paņemsim kādas 10–20 labākās skolas ar šo skolu absolventiem. Kur viņi mācās jeb kuras augstskolas viņi izvēlas, lai turpinātu mācības? Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrija atklās, ka liela daļa studentu... Es neņemšos spriest, ka labākajās skolās kā 1. ģimnāzija... es domāju, ka tas varētu būt tuvu pie 80–90 procentiem, ka viņi izvēlas...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim... Ā, es atvainojos, debašu laiki bija apvienoti.

V. Dombrovskis. ... mācīties ārzemēs. Un tie no viņiem, kas, piemēram, turpina, mācās tieši kā akadēmiķi un kļūs par nākamajiem... tieši izvēlas savu karjeru kā akadēmisku, tad viņi, pabeidzot, piemēram, saņemot doktora grādu, viņi rēķina uz tādu... Nu, starptautiskais standarts ir vismaz divi tūkstoši eiro uz rokas. Tas, kas ir Latvijā, – mēs redzam, faktiskais ir 920, ap tūkstoš eiro, kas ir tikai puse no tā. Skaidrs, ka liela daļa šo cilvēku šeit neatgriezīsies un tas turpinās arvien vairāk degradēt gan mūsu akadēmisko sistēmu, gan augstskolas. Līdz ar to tam, kolēģi, šai nolaistajai sistēmai, būs un ir ļoti tālejošas sekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, kolēģi, nu, iepriekšējie runātāji, it īpaši Papules kundze, klaji maldina cilvēkus, spekulējot ar datiem. Izglītības un zinātnes ministrija arī šogad ir cēlusi minimālo atalgojumu gan profesoriem, gan lektoriem, gan asistentiem. Tam šā gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir novirzījusi papildu apmēram septiņus miljonus eiro.

Tāpat arī par iepriekš minēto jautājumu par... tātad par studiju stipendijām. Tieši Latvijas Studentu apvienība bija tā, kas teica principā paldies par to, ka šajā gadā pirmo reizi minimālā stipendija studentiem ir palielināta no 99,6 eiro uz 200 eiro, un tāpat arī papildu 743 studenti saņem šīs stipendijas, tātad krietni vairāk nekā iepriekšējos gados.

Tā ka es aicināšu tiešām izvēlēties varbūt izteicienus, nebūt rupjiem un nepieklājīgiem Saeimas debatēs, it īpaši uz Papules kundzi tas ir jāattiecina, un arī nemaldināt cilvēkus ar tiešām nepatiesiem datiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Debatēt, Znotiņa kungs, jūs protat tikai ar sevi un spogulī jebkurā brīdī. Un droši vien būtu jāpalasa latviešu literārā vārdnīca, lai jūs redzētu, ar ko atšķiras vairāki leksikas slāņi un kuros brīžos tie ir vai nav.

Bet jebkurā gadījumā, ja mēs runājam par asistentu algām, par ko mēs šobrīd runājam, tad faktiski es gan neminēju jums datus, ko jūs varētu apstrīdēt, un to jūs varētu pateikt saviem miljoniem avotu, kas tie ir par avotiem, ko jūs piešķirat, jo ik pa mirklim mēs tomēr runājam par valsts budžeta sadali. Droši vien, ka es gribētu labāk dzirdēt no IZM parlamentārā sekretāra domu par to, kā veidot jauno lektoru ataudzi. Mēs ik pa mirklim runājam par demogrāfijas problēmām, un tās patiešām skar arī augstākās izglītības pasniedzēju vidi. Skaidrs, ka jaunu cilvēku ienākšana ir jāatbalsta. Līdz ar to jebkurā gadījumā asistentu atalgojuma paaugstinājums, nu, pielīdzinājums minimālajai zemākajai skolotāju likmei, jau nu nav tas, ar ko lepoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā gribu teikt, ka 34. – deputātes Papules priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 35. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Identisks iepriekšējam priekšlikumam, kurš nācis no deputātes Papules.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Īpaši Znotiņa kungs! Es jūs aicinu ļoti rūpīgi vērtēt savus izteicienus, ko jūs veltījāt iepriekšējiem runātājiem. Tātad, ja jūs viņiem pārmetat, ka viņi maldina cilvēkus un sabiedrību, tad, lūdzu, esiet tik laipns, lai konkrēti pateiktu, kuri ir tie cipari, ar kuriem jūs vai sabiedrība tikāt maldināti.

Es jums nolasīju datus no Izglītības un zinātnes ministrijas, jūs, iespējams, esat dzirdējis par tādu ministriju, par datiem, kāds ir atalgojums asistentiem un profesoriem. Tad, redz, pēc jūsu teiktā sanāk, ka pati ministrija maldina sabiedrību ar kaut kādiem viltus cipariem. Tieši tā tad arī sanāk, Znotiņa kungs!

Tāpēc es jūs tiešām aicinu ļoti rūpīgi vērtēt to, ko jūs sakāt. Šeit nav tomēr kaut kāds, nezinu, krogs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Lai augstskolas varētu īstenot tām izvirzītos mērķus, ļoti svarīgi, lai tajās strādātu arī kvalificēti un zinoši speciālisti.

Saskaņā ar Augstskolu likumu veikt zinātniskos pētījumus, mākslinieciskas jaunrades darbu un piedalīties studējošo izglītošanā var augstskolas akadēmiskais personāls, ko veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti. Visi viņi amatos tiek ievēlēti. Un, lai tiktu ievēlēts asistenta amatā, pretendentam ir jābūt – uzmanību! – ar doktora vai maģistra grādu.

Diemžēl šī likuma norma augstskolām rada ne mazums sarežģījumu, un esošā realitāte ir tāda, ka augstskolām ir grūti piesaistīt asistentu amatiem augsti kvalificētus un perspektīvus speciālistus, jo augstskolas asistenta amata zemākā darba algas likme ir mazāka nekā vispārējās izglītības pedagoga darba algas likme, kas patiesībā arī nav nekāda lielā. Un šajā gadījumā, kolēģi, tas nav skaidrs.

Domājot par augstākās izglītības un zinātnes nākotni, nedrīkst turpināt šādu diskriminējošu praksi. Aicinu novērst šo netaisnību un nodrošināt papildu finansējumu 905 tūkstošu eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 35. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 36. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Atkal cierē uz "Latvenergo" dividendēm, lai iedotu naudu augstskolām – ne mazāk, ne vairāk kā 60 miljonus. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 37. – arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Arī cierē uz dividendēm no "Latvenergo". Finansējums zinātniekiem, zinātnei. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Politiskais spēks "KPV LV" solīja atcelt OIK. Tas nav izdarīts, tā vietā ir plānots pārlikt naudu no vienas valsts enerģētikas nozares kabatas otrā, faktiski to darot uz "Latvenergo" dividenžu rēķina.

Mūsu priekšlikums ir citāds. Ja patiešām "Latvenergo" var virzīt tik lielu summu valsts budžetā, tad to izmantot produktīvi un ieguldīt zinātnes attīstībā. Savukārt obligātā iepirkuma komponenti samazināt, pastiprinot kontroli un likvidējot licences tiem uzņēmējiem, kas, iespējams, nepilda valsts noteiktās saistības. Šis ir arī vēlreiz atgādinājums tam, ka zinātnei ir nepieciešams papildu finansējums, un tas, manuprāt, arī būtu ļoti labs veids, kā uzturēt patēriņu, nodrošinot pietiekamu finansējumu publiskajā sektorā.

Šo argumentu ļoti bieži esošie valdības kolēģi un koalīcijas deputāti izmanto, runājot par ierēdņu algu palielināšanu, ka nedrīkst taču neko mazināt, tieši otrādi, ir jāpalielina, jo ir jāuztur patēriņa līmenis ekonomikas sildīšanai, nereti aizmirstot, ka tikpat liela nozīme tad būtu arī nodrošināt privātā sektora darbinieku spēju iepirkties un sildīt ekonomiku.

Bet vēlreiz es arī vēlos uzsvērt, ka patiesībā šī ir otra joma. Ja valsts budžets īstermiņā nevar atļauties būtisku finansējumu zinātnei piešķirt, tad pilnīgi noteikti ir jāsniedz priekšlikumi Eiropas Savienības finansētajā atjaunošanas fonda programmā "Zinātne kā virziens". Es domāju, ka viegli būs pamatot, kādēļ tādi ieguldījumi ir nepieciešami, tikai, nu, cerība, ka bez tā, ka valdība tiešām arī piedāvās šo virzienu kā finansējumu no fonda, tad arī tas izlietojums būs prātīgāks nekā šobrīd finansētie savdabīgie kovida pētījumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, šis Zinātniskās darbības likums zināmā mērā arī ir sasaistīts ne tikai ar Augstskolu likumu, bet arī ar Satversmes tiesas lēmumu. Un līdz ar to es ļoti ceru, ka arī no šī likuma nevienam no koalīcijas deputātiem, nu, tā teikt, necelsies roka svītrot normu par valsts finansējuma garantētu pieaugumu attiecīgi katru gadu. Jo katru reizi, kad mūs uzrunā premjera kungs, katru reizi, kad mūs uzrunā arī Valsts prezidenta kungs, tiek uzsvērts, ka zinātne ir ekonomikas attīstības un izaugsmes pamatā, ka ekonomikas izaugsme neapšaubāmi ir katra cilvēka labklājības pamatā, bet tai pašā laikā Dagdas katlam nauda ir, vēl dažām lietām nauda ir, bet zinātnes attīstībai šī summa kā nav, tā nav.

Es ļoti ceru, ka IZM parlamentārais sekretārs palielīsies arī ar to finanšu atbalstu, kāds zinātnei ir dots. Jā, ir atrasti, protams, līdzekļi Eiropas fondos, ir atrasts vēl papildu finansējums kovida pētījumiem un tādām lietām, bet tai pašā laikā nav stabila finansējuma, un tur nevar vainot, protams, Znotiņa kungu. Bet, nu, tomēr, ja reiz ir lepošanās ar panākumiem, tad nebūtu nemaz slikti, ja parādītos arī valsts budžetā kaut grams no stabila finansējuma pieauguma zinātnei.

Mēs zinām, ka jaunie zinātnieki runā par šādu nepieciešamību, mēs zinām, ka zinātnes iespēju palielināšana ar finanšu resursiem no valsts budžeta neapšaubāmi būtu laba zīme cilvēkiem izvēlēties zinātnieka karjeru (šobrīd tas ir daudz vairāk iespējams, strādājot internacionālās grupās), paliekot Latvijā, strādājot un veicinot Latvijas zinātnes attīstību.

Tā ka labprāt sadzirdētu lepošanos arī ar šo. Bet, nu, tomēr kaut mazu graudu arī budžeta palielinājumam nebūtu slikti ieraudzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, neapšaubot to, ka budžeta bāzē ir nepieciešams palielinājums zinātnei... Tas ir absolūti... pilnībā tam pievienojos un piekrītu.

Šajā gadā arī šī bija viena no galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītajā budžetā. Tomēr jāsaka, protams, ka kovida situācija dara savu. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijā no visiem pieprasījumiem tika atbalstīti divi, un šajā gadījumā man laikam jāsaka, ka tie ir būtiskākie. Valsts budžetā tika palielinātas skolotāju, pedagogu, algas. Tāpat tika palielinātas akadēmiskā personāla algas augstskolu pasniedzējiem. Tā ka šie bija vienīgie, teiksim, jaunie priekšlikumi, kas tika atbalstīti, protams, loģiski saprotot arī budžeta deficītu, kas šajā gadā ir izveidojies... un līdz ar to budžeta iespējas.

Bet, neskaitot to, protams, ir jāpiemin, ka no kovida naudām Izglītības un zinātnes ministrija novirzīja papildus piecus miljonus tieši zinātnei, zinātniskajiem pētījumiem.

Tad vēl arī, protams, ļoti būtisks faktors ir par iepriekš minēto zinātniskā personāla un akadēmiskā personāla atjaunošanos. Tur savukārt jāmin jaunais doktorantūras finansēšanas modelis, kas principā paredz, ka stipendijas doktorantūrai turpmāk būs 1000 eiro mēnesī, kas arī ir laikam principā nebijis apjoms Latvijas valsts vēsturē. Līdz ar šo ieguldījumu tieši cilvēkkapitālā mēs varam noteikti audzēt savu akadēmiskā personāla kapacitāti un arī veicināt tā atjaunošanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Tēma par nepietiekamo finansējumu zinātnei – tā jau ir hroniska tēma valsts budžeta pieņemšanas gaitā. Un droši vien tā Latvijas lielākā problēma... un Latvijas valdība, pēdējā laika valdība... un šeit es runāju par visām valdībām vismaz pēdējos 20 gados... Problēma ir bijusi tāda, ka tajā brīdī, kad mums parādījās pieeja Eiropas Savienības struktūrfondiem, mēs vienmēr esam mēģinājuši daļu no zinātnei nepieciešamā finansējuma paņemt no turienes un zināmā mērā aizstāt to naudu, ar ko valstij pašai kā ar stabilu finansējumu vajadzētu piedalīties zinātnes finansēšanā. Un sekas ir visai bēdīgas. Sekas ir tādas, ka zinātnes finansējumam nav tā apjoma, kas nodrošinātu stabilitāti un ilgtspēju. Šeit mēs varam atkal skatīties uz mūsu ziemeļu kaimiņiem, uz igauņiem, kuri jau daudzus gadus spēj pietiekami lielu daļu pētniecībai un attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaistīt tieši no valsts budžeta.

Vislabāk jau Latvijas situāciju parāda starptautiskie pētījumi – tādi kā starptautiskais konkurētspējas ziņojums un globālais uzņēmējdarbības apsekojums, kur visos... Abos šajos lielajos pētījumos, kur ir aptverts vairāk par 100 valstīm, Latvija atrodas pasaules kontekstā labi, ja kaut kur ap vidu.

Bet, ja mēs skatāmies pēc tiem punktiem, ko mēs iegūstam šajos pētījumos, nu, tad tie punkti mums ir visai švaki – un visai švaki tajā nozīmē, ka šobrīd Latvijas finansējuma apjoms zinātnei un pētniecībai ir 0,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tiem vajadzētu būt vismaz trim procentiem... pie kam tā, ka vismaz procentam būtu jānāk no valsts budžeta.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, šobrīd patiešām mēs runājam par priekšlikumu, ka valsts finansējums zinātnei tiek piešķirts no valsts budžeta. Un faktiski atrunas par to, ka pirmo reizi ir pedagogu atalgojuma norma izpildīta... Nē, nav saistībā ar šo, jo 50 eiro pedagogiem ir cita lieta. Šajā brīdī ir saruna par zinātni, un arī faktiski tas, ka pedagogiem Kariņa kungs jums atļāva piešķirt 50 eiro paaugstinājumu saskaņā ar grafiku, nav uztverams par kādu personīgu uzvaru.

Drīzāk man būtu jautājums, cik šogad būs iespējams izmantot no citu ministriju... Mēs zinām, ka pastāv tādas programmas, valsts pētījumu programmas un arī citu ministriju programmas, kur savā laikā tika rakstīti stratēģiskie dokumenti, ka katra ministrija vismaz divu miljonu eiro apmērā iedod savu finansējumu zinātnes vai pētījumu veikšanai. Kā veicas ar šo? Jo šobrīd skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija viena pati to nevar nodrošināt, bet ir citu ministriju budžeti, un citu ministriju intereses var pētīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nu, protams, ka – jā. Tiesa ir tas, ko saka Znotiņa kungs, ka uz nākamo gadu Izglītības un zinātnes ministrijai tiks piešķirts drusku lielāks finansējums – gan tiem pašiem profesoriem, zinātniskajam personālam, ja es nemaldos, apmēram ap kādiem pieciem miljoniem valsts pētījumu programmai.

Bet jautājums ir – vai tas sasniedz mērķi? Protams, pats pirmais jautājums – kas ir tas mērķis? Ja mēs definējām mērķi, ka tā ir starptautiski konkurētspējīga izglītības, augstākās izglītības, sistēma, tad mēs, kolēģi, neesam pat tuvu tam, lai šo mērķi sasniegtu, jo, nu, diemžēl vai... par laimi, mēs atrodamies tajā vienotajā Eiropas Savienības zinātniskajā telpā. Tie, kas saņem to augstāko izglītību, piemēram, doktora grādu, starptautiskajā līmenī... vidējā līmenī, tātad tie, kas... kā es jau teicu, aptuveni runājot, viņi pretendē uz sākuma atalgojumu kā docentam ap diviem tūkstošiem eiro. Nu, pavisam noteikti – ne mazāk kā 1500. Un šiem cilvēkiem ir iespējas pieņemt darba piedāvājumus Vācijā, Īrijā, Lielbritānijā, faktiski visā pasaulē.

Tātad no tā, ka mums docentam šī zemākā likme būs nevis 980, kā tas bija uz šā gada sākumu, bet 1100... 1123... nu, tas, protams, ir labāk, nekā bija iepriekš, bet pēc būtības tie jautājumi netiek risināti.

Tāpēc es, kolēģi, domāju, ka mums nedrīkst būt apmierinātība ar to, ka, lūk, Izglītības un zinātnes ministrija dabūja, nu, vēl kādu kripatiņu vairāk. Un ar to viss. Mērķi pēc būtības nedrīkst...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Nākamo gadu mēs sāksim ar 3,9 procentu budžeta deficītu un lielāko ārējo valsts parādu Latvijas vēsturē. Tam ir izskaidrojums. Tas, kas ir jāsaprot, – jo lielāks deficīts šobrīd, jo lielāki nodokļi būs rīt jāmaksā, ja vien valdība un Saeima nepiedāvās risinājumu, kā mēs varam aktivizēt ekonomiku un to naudu nopelnīt.

Diemžēl šis budžets un arī vidēja termiņa budžets kopumā šādu redzējumu nepiedāvā. Vienīgās nozares, kas tiek atbalstītas, ir... nu, faktiski vienīgā nozare, kas tiek atbalstīta, ir būvniecība. Un, kolēģi, ar būvniecības nozares sildīšanu vien mēs ekonomiku uz kājām nenoliksim.

Tāpēc šis ir brīdis, kad ir vēl papildu arguments, kādēļ ir jāiegulda zinātnē. Tā ir iespēja nopelnīt, radīt pievienoto vērtību un arī to budžeta deficītu... ja ne nākamgad, aiznākamgad, tad vismaz pēc dažiem gadiem dzēst.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atceros, kā pavasarī ar vieglu roku pa pusmiljonam tika izdalīts visādiem principā fiktīviem pētījumiem par kovidu. Mēs neesam redzējuši nevienu pētījuma rezultātu, un mēs paši redzam, kā mūsu premjers šajā laikā... ko viņš runā televizorā un tamlīdzīgi. Tas – par zinātni runājot, kā šogad ir finansēta zinātne. Tā tika finansēta (pēdiņās) "kovida pētījumu veikšanai", kuru nav, un rezultātu nav.

Visa problēma ar zinātnes finansēšanu slēpjas tieši turpat, kur jebkuras citas Latvijas nefinansētās lietas. Un tā problēma ir tāda, ka Latvijā budžetā... Arī budžeta debatēs mēs runājam tikai par pārsimts miljoniem, kā tos dalīt. Mēs vispār nerunājam par budžeta bāzi. Nekad. Tas a priori ir neapstrīdami, to nekad nedrīkstot mainīt.

Tā nav taisnība. Tiklīdz mēs sāksim runāt par budžeta bāzi un izdevumu samazināšanu valsts sektorā, tā mums atradīsies nauda ne tikai zinātnei, ne tikai izglītībai, atradīsies veselībai un arī citām jomām. Tā ir visa problēma. Naudas jau principā pietiktu, ja mēs pārskatītu izdevumu daļu, ko ļoti negrib pārskatīt nekad un neviens.

Tāpēc es aicinu... Šogad skaidrs, ka to apstiprinās, bet nākotnē aicinu cilvēkus atcerēties – ja valsts, valdība un vara nepārskata budžeta bāzi, tas nozīmē, ka viņi negrib nekādas izmaiņas pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labvakar vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es klausos debates, un īstenībā es pat nezinu... Es ļoti, ļoti pateicos Vucāna kungam, kurš, man liekas, vienīgais no visiem runātājiem norādīja, ka tā nav tagad pēkšņi uzradusies viena problēma par nepietiekamu finansējumu zinātnei un ka tā ir tāda ilgstoša lieta.

Bet tas, kas mani milzīgi izbrīna, ir tas, ka bijusī finanšu ministre, kas, kā mēs zinām, ir galvenais naudas dalītājs valstī, nāk un kritizē. Tas, ka bijušais izglītības ministrs saka – dodiet naudu! Bet, mīļie, jūs ļoti labi zināt, ka tā nauda ir jānopelna. Un tas, ko tikko Aldis Gobzems minēja par kaut kādiem viltus pētījumiem un absolūti nepietiekamu finansējumu...

Es ļoti ceru, ka jūs iepazīsieties pagājušajā gadā... ar, manuprāt, nu, beidzamajā laikā vienu no lielākajiem papildu finansējumiem tieši zinātnei. Un, protams, ka nauda izglītībā, nauda zinātnē, nauda pētniecībā – tā ir atslēga uz jebkuras valsts attīstību. Bet tagad šeit nākt, piedodiet, it sevišķi tie, kas ir bijuši pie varas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadījuši, naudu dalījuši valstī, un tagad teikt – nu, dodiet, dodiet!? Parādiet to neizsmeļamo katliņu, no kura paņemt, un iespējams, viss notiks.

Bet, nu, kaut kāda kritika arī bišķīt jāsamēro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Reflektējot uz Muižnieces kundzes teikto, es tikai atgādināšu, ka jūsu partijas vadītājs Bordāna kungs ir bijis premjerministra Dombrovska parlamentārais sekretārs un politikā ir no "Latvijas ceļa" laikiem un arī viņš ir atbildīgs par to, kas ir noticis Latvijas zinātnē attiecībā uz finansējuma neesību. Neaizmirsīsim, ka viņš ir viens no visvecākajiem politiķiem politikā Latvijā. Un viņš ir līdzatbildīgs pie tā, kas notika.

Bet, par kovida pētījumiem, Muižnieces kundze, runājot, – vienīgais pētījums, kas ir izpētīts, kas tur tika rādīts... bija izpētīts... Valsts sektorā bija intervēti darbinieki (laikam valsts pārvaldē), kas bija teikuši, ka viņi ir apmierināti ar valdību. Tas bija vienīgais pētījums, kur tā nauda, man liekas, bija izlietota. Citus mēs neesam redzējuši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Muižnieces kundze! Nu pēc diviem gadiem valdošajai koalīcijai vajadzētu zināt, ka lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu, nu, nepieņem Finanšu ministrija. Finanšu ministrija ir maka turētāja. Lēmumus pieņem politisko spēku koalīcija, un jūs esat daļa no šīs koalīcijas. Līdz ar to jūsu lēmumi atspoguļo jūsu politiskās prioritātes. Nu, jums, piemēram... vismaz publiskajā telpā tā skan, it kā jūsu spēka viena no galvenajām politiskajām prioritātēm ir Liepājas cietums acīmredzot. Kāds tam sakars ar izglītību, zinātni vai naudas pelnīšanu – tas ir labs jautājums. No jūsu partijas ministriem viens ir atbildīgs par tranzītu, un mēs runājam par naudas pelnīšanu. Kas notiek tranzīta nozarē? Kā tur šobrīd tiek pelnīta nauda?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Reflektējot arī uz pelnīšanu un ienākumiem. Jā, patiesi – tieši Jaunā konservatīvā partija, tajā skaitā tieslietu ministrs, ir atbildīgi par to, ka brīvostu pārvaldes ir iekļautas... kopš pagājušā gada bija īpašajā sarakstā, pateicoties jūsu politiskā spēka līderu aktivitātēm. Un tieši šis moments arī ietekmēja budžeta ienākumu apjomu.

Ir jāsaprot, ka budžeta ienākumu apjomu ļoti ietekmēja iespēja nenodrošināt izglītību svešvalodās, kas gadā mīnusojās ar apmēram mīnus 25 miljoniem budžeta ienākumos.

Arī "kapitālremontam" ir sava cena. Tas izmaksāja apmēram 50 miljonus gadā no nodokļiem budžetā.

Kopumā, ja mēs saliksim gan "kapitālremontu", gan izglītības... nespēju pasniegt augstākajās mācību iestādēs svešvalodās, gan arī brīvostu ieslēgšanu melnajā sarakstā, gan arī tranzīta neveiksmes stāstu, – tas viss kopumā arī rada tos mīnusus. Un tikai ar naudas piešķiršanu zinātnei un cilvēkiem varētu nodrošināt savādāku cilvēku attīstību un arī pieeju gan izglītībai, gan zinātnei, gan uzņēmējdarbībai, gan arī, iespējams, pēc kāda laika politikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Jā, labvakar, kolēģi, vēlreiz! Reflektējot uz, nu, droši vien tām refleksijām uz manis teikto, jāsaka tā, ka es ceru, ka Švecovas kundze atceras, kā Šadurskis laikā, kad bija izglītības un zinātnes ministrs, uz trešo lasījumu atnesa steidzamos grozījumus, kas liedza studēt studentiem svešvalodās. Tā ka droši vien absolūti nav pretenziju pret Jauno konservatīvo partiju.

Tieši tāpat es ceru, ka Dombrovska kungs neizliekas un ļoti labi zina, ka arī tad, kad ministrija virza kādas prioritātes, tad tieši Finanšu ministrija ir tā atslēga, kas pasaka – piešķirt naudu vai nepiešķirt.

Visbeidzot – tā īsi uz Gobzema kunga sacīto. Paldies Dievam, ka Bordāna kungs ir tik ilgi politikā. Un es ļoti ceru, ka jūs neatgriezīsieties nākamajā sasaukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Par cerībām un realitāti, un nākotni... Laiks rādīs, kuras cerības un kādiem politiķiem piepildīsies, un es ceru, ka vēlētāji ir un būs pietiekoši gudri, lai atšķirtu demagoģiju no darbiem, rezultātus no pasaku stāstīšanas, un arī sapratīs, pateicoties kādiem politiķiem, kādai rīcībai diemžēl ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un pateicoties kādiem politiķiem ir pieņemti šādi vai tādi lēmumi.

Vēlreiz patiesi jāsaka, ka Finanšu ministrija ir tikai menedžeris, nevis tas, kas nosaka, tas, kas tur to maku un rēķina, un pārējās iesaistītās puses ir tās, kas vai nu spēj pamatot savas vajadzības un pārliecināt, vai nespēj.

Ir acīmredzami, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga to darīt pietiekoši kvalitatīvi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Ja mēs runājam par finansējumu, par maka turētājiem, tad nu šeit jāsaka tā, ka vienu brīdi jums tas maka turētājs liekas absolūti neaizskarams un tad otru brīdi jūs sakāt, ka, nu, tie "3 × 500", ko jūs varētu ieviest, ja tas maka turētājs būtu daudz piekāpīgāks, jums nemaz... jūs to nevarat panākt. Šis ir tas stikla kalns, kurā jūs nevarat uzjāt tās mazspējas dēļ.

Par šo finansējumu. Es saprotu, ka tas ir finansējums, ko piešķir Eiropas Savienība, tā ka tas nav tas, ko jūs sakāt šobrīd par to, teiksim, maka turētāju, tā ka jūs mazliet tomēr mēģināt piedēvēt sev svešus laurus.

Un Muižnieces kundzei par Bordāna kungu... Jā, Bordāna kungs ir tiešām, kā jūs sakāt, ļoti ilgi politikā, bet tad jau sanāk tā, ka Bordāna kungs droši vien līdz ar to arī ir vainojams, pēc jūsu loģikas, pie tām visām nelaimēm, kuras jūs šobrīd mēģināt apkarot. Sanāk tā pēc jūsu loģikas.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu tiešām varbūt domāt līdzi, ko jūs runājat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, zinātne un inovācijas – tā ir bijusi tēma, ko es esmu centies turēt karstu jau kopš pašiem pirmsākumiem. Tad, es atceros, kad bija šis piekoptais mūsu "veiksmes stāsts" (pēdiņās), es mēģināju skaidrot, ka patiesībā, ja mēs vēlamies veiksmes stāstu, tad mums tas jābalsta tieši uz zinātni un inovācijām.

Tad es biju pilnīgi kā saucēja balss tuksnesī. Valdošie to nesaprata, viņi bija apmāti ar savu "veiksmes stāstu", ar savu fiskālo skaistumu un uzskatīja, ka pietiks būt tikai fiskāli skaistiem un mūs iemīlēs bagāti investori, atnāks, noprecēs, un mums viss te notiks.

Rezultātā mēs vienkārši grāvām, turpinājām graut savu ekonomiku. Pašlaik diemžēl, klausoties to, ka, nu, parādījusies ir šī retorika par to, ka tomēr, nē, inovācijas ir svarīgi, zinātne ir svarīgi... Bet diemžēl tas ir tukšos lozungos. Izpratnes nav nekādas. Tas vienkārši ir fenomenāli. Tas ir ļoti labi, ka valdošās koalīcijas deputāti piesakās debatēm un parāda savu izpratni par šo situāciju. Runājot par inovācijām, pateikt, ka, redziet, mēs pedagogiem algas esam pacēluši, tāpēc viss mums te notiks... Johaidī, nu, tas ir vienkārši... fenomenālākā nekompetence par... vispār par šo procesu kā tādu.

Savukārt, ja mēs runājam par to, kur ņemt naudu, es jums varu pateikt, kur jūs ļoti vienkārši varat atrast entos miljonus. Tas ir – nevis budžetā paredzēt naudu oikistiem, ko samaksāt, bet tā vietā pa šo laiku, kamēr jūs esat pie varas šos divus gadus, varējāt veikt reālu šīs sistēmas sakārtošanu. Tie ir entie miljoni, kuri tiktu ieekonomēti, kurus nevajadzētu maksāt, un tad nevajadzētu maksāt par OIK šo kompensāciju no "Latvenergo" dividendēm. Tie ir entie miljoni.

Tā vietā – ko jūs darāt? Jūs turpināt piesegt šīs krāpniecības. Tagad... beigsies tūlīt budžeta debates, nākošajā sēdē pirmais jautājums būs OIK pieprasījums, kur jums būs iespēja atbalstīt pieprasījumu, kur mēs kā reiz runājam par līmeņatzīmēm, kas nav izstrādātas. Tas par entiem miljoniem samazinātu izmaksas... pārkompensācijas mehānismu, kurš tagad tiek bloķēts. Paskatīsimies, JK, kā jūs nobalsosiet par šo pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka 37. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums, neskatoties uz plašajām debatēm, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 38. – deputātes Papules priekšlikums. Paredz atkal paņemt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem un iedot studentiem stipendijām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šis ir turpinājums debatēm par to, ka studentiem būtu nepieciešams paaugstināt stipendiju. Šis ir konkrēts priekšlikums par stipendijas paaugstināšanu koledžā studējošajiem. Kā zināms, tā ir pirmā līmeņa augstākā izglītība, un tieši šie speciālisti, kas ir beiguši koledžas studiju programmas, ir visvairāk pieprasītie no darba devēju puses darba tirgū. Kādēļ? Tādēļ, ka šie cilvēki zina ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, kā lietas darīt.

Negribu pretstatīt ar augstskolu jeb otrā līmeņa beidzējiem, kam, protams, ir citi uzdevumi, un tomēr koledžas beidzēji... koledžas programmas ir visā pasaulē populāras un kļūst arvien populārākas. Jauni cilvēki un tie cilvēki, kas pārkvalificējas, arvien vairāk izvēlas šīs īsākā... laika ziņā... studēšanas ziņā īsāka laika programmas ne tikai tāpēc, ka laiks tiek ekonomēts, bet arī tāpēc, ka uzreiz ir viegli atrast darba vietas. Faktiski koledžas studentus jau otrajā kursā uzrunā darba devēji, un pirmajās praksēs jau šie cilvēki atrod darbu, starp citu, visās jomās, ne tikai būvniecībā, bet arī kultūrā un daudzās citās jomās. Līdz ar to būtu tikai likumsakarīgi...

Kaut arī jaunā augstskolu reforma koledžas kā institūcijas ir likvidējusi, programmas jau vēl paliek. Tās, visticamāk, varēs īstenot augstākās izglītības iestādes, un koledžu programmas paliks, šīs pirmā līmeņa programmas paliks. Jācer, ka studējošie turpinās pieteikties. Bet tam ir nepieciešama stipendija, un arī šie studenti šobrīd ir zaudējuši iespēju strādāt kādā darbavietā, lai papildinātu savu budžetu.

Aicinu atbalstīt, šobrīd jau domājot par darba tirgu neatkarīgi no tā, kāda ir kovida situācija – dīkstāve vai subsīdijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nu, es pēc dažām iepriekšējām uzstāšanās... Es tikko sapratu, ka acīmredzot vismaz daži, visticamāk, koalīcijas, deputāti ne visai saprot, kā mūsu valstī tiek pieņemti lēmumi. Izskatās, ka daži uzskata, ka finanšu ministrs valdībā, nu tad laikam arī valstī vispār, ir tāda galvenā, noteicošā persona, kura pieņem lēmumus, saka, kur ko finansēt drīkst un ko finansēt nedrīkst. Kolēģi, tā tas absolūti nav.

Valdība pieņem lēmumus ar vairākumu. Ja finanšu ministrs vai premjers nepieder šim vairākumam vai ir mazākumā, tad šo lēmumu var pieņemt, pat neskatoties uz to, ka finanšu ministrs to neatbalsta, ir "pret", – tā, kā, piemēram, vakardien, kolēģi, premjers nevarēja pateikt, ko viņa it kā vadītā valdība darīs, tāpēc ka viņš nezināja, ko vairākums lems vai nelems. Un tā tas lēmums, kolēģi, tika pieņemts šodien, jo šodien ir tā saucamā sadarbības... koalīcijas padomes sēde. Un rīt valdība vienkārši pildīs to, ko šodien...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu! Atgriezīsimies pie priekšlikuma.

V. Dombrovskis. Bet, priekšsēdētājas kundze, nu, acīmredzot, ja daži kolēģi...

Sēdes vadītāja. Atgriezīsimies pie priekšlikuma!

V. Dombrovskis. ... nesaprot, kā tās lietas darbojas, viņi var...

Sēdes vadītāja. Audzināšana... deputātu audzināšana – kaut kad pie kafijas jūsu individuālajās sarunās.

V. Dombrovskis. Varētu domātu, ka, ja finanšu ministrs pateica "nē", tad šo priekšlikumu nedrīkst atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Es arī aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, un tam var iegūt līdzekļus esošā budžeta rāmī.

Bet es arī tomēr vēlos komentēt, jo tas ir kontekstā ar šo un arī daudziem citiem priekšlikumiem, kurus opozīcija ir piedāvājusi un kas prasa papildu budžeta resursus, tai skaitā augstākās izglītības un zinātnes atbalstam. Finanšu ministrs ir cilvēks, kurš salāgo visu koalīcijas partneru vēlmes, kuras parasti ir ļoti daudz, ar budžeta iespējām. Šis ir pirmais gads pēdējo daudzu gadu laikā, kad faktiski Latvijas valstij ir iespēja atkāpties no ļoti stingras fiskālās disciplīnas un tērēt vairāk nekā parasti.

Tāpēc man arī, kolēģi, ar visu savu finanšu ministres pieredzi nav saprotams, kā var neatrast finansējumu šādam pusmiljonu vērtam pasākumam, kā var neatrast finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai laikā, kad valdība lemj par atbalstu cietuma būvniecībai krīzes laikā, kad valdība lemj par 286 miljonu ieguldīšanu airBaltic, kad valdība lēma par daudzu miljonu... daudzu miljonu novirzīšanu no "Latvenergo" dividendēm OIK finansēšanai. Man tas nav skaidrs.

Turklāt vēl viens finansēšanas avots, kolēģi, kur varbūt arī Izglītības un zinātnes ministrijai nākamgad ir jābūt daudz aktīvākai kopējā darbā, ir izdevumu pārskatīšana. Krīzes laikā jūs esat spējuši vien 13 miljonus novirzīt kopējās fiskālās telpas palielināšanai. 13! Nopietni?!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Nu, neminēja vienu faktu, ko ir rādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, apkopojot savus pirmos datus par augstākās izglītības monitoringu un to sasaisti ar izvēlētajām darbavietām un, vēl jo interesantāk, ar darbavietām, kuras ir augstāk apmaksātas. Tieši koledžu beidzēji bija (salīdzinoši ar otrā līmeņa jeb augstskolu beidzējiem) daudz apmaksātākās darbavietās iekļuvuši vai izvēlēti. Un tas liecina, ka būtu nevis jāslēdz koledžas, kā tas šobrīd izskatās, bet tieši pretēji – jāattīsta šī izglītības forma un veids gan gados vecākiem cilvēkiem, kas vēlas pārkvalificēties, gan, protams, jauniešiem, kas pabeidz 9. klasi vai 12. klasi. Viņiem šobrīd, Latvijas IZM dati rāda, ir iespēja iegūt augstāk apmaksātu darbu nekā, iespējams, tiem, kas ir mācījušies bakalaura un maģistra programmās.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pavisam īsi, divus teikumus, reflektējot uz Vjačeslava Dombrovska teikto.

Pirmā lieta... un uz Danas Reiznieces-Ozolas teikto. Tātad pirmā lieta. Ir skaidrs, kāpēc zinātnei nav, kāpēc cietumam ir un kāpēc ir visur citur. Zinātnē nevar... tur nav otkati un viss kaut kas tamlīdzīgs. Tāpēc arī nav. Tā ir pirmā lieta.

Otra, pēdējā, lieta šajā runā (es iekļaušos vēl 30 sekundēs) ir sekojoša – reflektējot uz Vjačeslava Dombrovska teikto un viņam izteikto piezīmi, es gribu teikt par to deputātu audzināšanu. Mūrnieces kundzei pirmajai vajadzētu...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka 38. – deputātes Papules priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, nākamais – 39. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Lūdz atvēlēt faktiski vēstnieka Eiropas Komisijā vietas izveidei, un tas prasa 45 tūkstošus. Neskatoties uz visu, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Tas priekšlikums ir – 45 tūkstošus eiro veltīt, Eiropas Komisijas pārstāvniecībā radot papildu viena cilvēka funkciju, tā saukto zinātnes vēstnieku, kurš varētu palīdzēt lobēt pozitīvā šī vārda nozīmē jeb aizstāvēt Latvijas zinātnes nozares intereses.

Mēs zinām, ka lielā mērā arī nākamajā plānošanas periodā zinātnei veltītais finansējums tiks sadalīts centralizētās programmās. Ļoti svarīgi, lai ir kāds mūsu cilvēks, kas seko tam līdzi, seko noteikumu izstrādei, cīnās par detaļām noteikumu izstrādē tā, lai mūsu zinātnes institūti un augstākās izglītības iestādes varētu praktiski piedalīties konkursos, veidot konsorcijus un tajos arī gūt atbalstu.

Šāda pieredze ir kaimiņvalstīm, un tas acīmredzot dod arī plānoto atdevi. Tāpēc arī arodbiedrības iniciatīva bija izveidot šādu vietu arī no Latvijas puses. Tas neprasa daudz līdzekļu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tā būtu daudz labāka investīcija nekā katru gadu nākamos trīs gadus LIAA ieguldīt 1,3 miljonus eiro valsts tēla stiprināšanai. Mēs to piedāvājam kā finansējuma avotu šim svarīgajam pasākumam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Kā jau es minēju, komisijas vārdā – 39. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 40. – deputātes Papules priekšlikums. Faktiski atkal – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīt zinātnei. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Lai arī diskusijas par šo ir bijušas, tomēr šis priekšlikums gadu no gada patiešām nāk no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, līdz ar to šai organizācijai nevar pārmest, ka tā prasa tikai līdzekļus, bet nerunā par attīstību. Runā, tāpēc ka zinātnes... zinātnieki arī ir šajā arodbiedrībā.

Bet es gribēju vienu citu piemēru teikt šobrīd koalīcijai. Mēs zinām, ka šobrīd strādājat pie augstākās izglītības... likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā". Un viens no mērķiem ir savienot augstāko izglītību ar zinātni, kas pats par sevi ir saprotami, bet, nu, tomēr šobrīd uzrakstīt likumprojektu tā, ka... tas ir savienots. Līdz ar to tiek veiktas arī izmaiņas universitāšu un augstskolu tipu sadalē. Tiek veidotas zinātniskās universitātes, kuru galvenais mērķis – galvenais mērķis! – būs zinātniskā darbība. Saprotams, ka tur būs pārejas laiks un procesi, bet jebkurā gadījumā – par kādu naudu šīs zinātniskās augstskolas varēs veikt zinātnisko darbību, lai varētu nokļūt šābrīža jau valdības deklarācijas norādītajā mērķī – universitāšu reitingā Top 500? Vai pat šobrīd jau tiek runāts par augstāku vietu. Par kādu finansējumu, ja mēs labi zinām (vismaz tie cilvēki, kas izglītībā ir strādājuši neatkarīgi, kā viņus vērtē jaunie... jēkāpēisti), ka viens no kritērijiem, lai izvērtētu un nokļūtu Top 500, ir tieši finansējuma apjoms, tas ir, kāds ir attiecīgi augstākās izglītības iestādes budžets.

Ja šajā gadījumā budžets neiztur kritiku un neizturēs kritiku turpmākos vēl divus trīs gadus, ja mēs runājam par vidēja termiņa budžetu, tad faktiski valdības deklarācija... Balsojot pret šo priekšlikumu, jūs sakāt: "Nē, mēs melojām, veidojot valdības deklarāciju. Bijām populisti, un to mums nemaz nevajag."

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 40. – deputātes Papules priekšlikums netika atbalstīts. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 41. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Identisks iepriekšējam – 40. – deputātes Papules priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.) ... Edgaram Kucinam.

Mēs jūs nedzirdam, Kucina kungs.

E. Kucins (SASKAŅA).

Tagad dzirdat?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam.

E. Kucins. Jā, kolēģi. Gribētos atgādināt, ka Saeima ir likumdošanas vara. Mums ir jārūpējas, lai pieņemtie likumi tiktu īstenoti dzīvē. Un piedāvātajā budžeta projektā gan Ministru kabinets, gan kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – lielākā daļa – ir piemirsuši, ka Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrā daļa vēl aizvien ir spēkā. Un tā nosaka, ka līdz brīdim, kamēr valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, budžetā ik gadu ir jāparedz finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai – ne mazāks par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Līdz minētajam vienam procentam mums vēl ir tālu, tāpēc būsim atbildīgi likumdevēji un pildīsim likuma normas.

Aicinu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu un nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Būtu jau jauki, ja šajās debatēs par zinātni iesaistītos, protams, arī koalīcija vai attiecīgi intelektuāle, kas vienmēr ir teikusi, ka runās par augstāko izglītību, bet jebkurā gadījumā, ja šajā brīdī redzams, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir vajadzīgs papildu atbalsts, jo nepietiek jaudas, lai sasniegtu valdības deklarācijā izvirzīto mērķi par zinātnes finansējuma pieaugumu vai, precīzāk, par kādas no augstskolām nokļūšanu Top 500, tad faktiski atkal man jāsaka, iespējams, ka daļa no funkcijām, īpaši, ja tas ir saistīts ar ekonomisko izaugsmi... Kā mēs zinām, zinātne ir ekonomiskās izaugsmes pamatā un sabiedrības labklājības nodrošināšana līdz ar to, jo veidojas ienākumi, tad, iespējams, daļu no šādas zinātniskā... zinātnes nodrošināšanas funkcijas var piedāvāt Finanšu ministrijai vai, visdrīzāk, Ekonomikas ministrijai.

Tādēļ es arī vienā no iepriekšējām reizēm pieminēju pētījumu programmas, kas ir citu ministriju pārziņā. Pēc likumdošanas faktiski citām ministrijām ir jāīsteno šādas pētniecības programmas un jāiegulda sava budžeta artava zinātnes attīstībā. Nu, tas varbūt atvieglotu ne tikai funkciju sadali, bet nodrošinātu, ka Ekonomikas ministrija patiešām atbild par ekonomikas attīstību un izaugsmi, ņemot vērā zinātnes finansējumu.

Iespējams, ka tur ministram vai ministrei tajā brīdī ir lielāka jauda un lielāka ietekme uz saviem kolēģiem valdībā, lai izpildītu pašu veidotu un pašu rakstītu valdības deklarāciju.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vēlreiz saku, tas... Nevajag būt greizsirdīgiem – varēsiet lepoties ar rezultātiem pēc gada. Neesiet greizsirdīgi, kurš to ir iesniedzis, jo pamatā tos priekšlikumus šobrīd gadu no gada rūpīgi un konstanti iesniedz arodbiedrība, kura seko arī šiem jautājumiem.

Lūdzu atbalstīt vai mainīt atbildīgo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam otro reizi.

E. Kucins (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Kolēģi, ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne Tieslietu ministrija pat nemēģināja uzsākt Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrās daļas atcelšanas procedūru.

Gribu atgādināt, ka šajā gadījumā tieši šīs divas ministrijas ir atbildīgas par likumu un citu normatīvo aktu ieviešanas organizēšanu un koordinēšanu, kā arī par nozari reglamentējošo tiesību aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu izstrādāšanu.

Un gribētos vērsties pie minēto ministriju pārstāvjiem. Ja jums trūkst līdzekļu vai kāda cita iemesla dēļ negribas finansēt zinātnes nozari, nu, esiet tik laipni, veiciet, lūdzu, vismaz savus tiešos pienākumus. Sakārtosiet attiecīgo normatīvo aktu un vai nu izslēgsiet 33. panta otro daļu, vai pārejas noteikumos atrunāsiet...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kad 12. Saeimā Bondara kungs vēl lasīja budžetu un sekoja līdzi visiem priekšlikumiem un tam, kā budžets netiek pildīts, tad viņš arī savulaik teica, ka Zinātniskās darbības likums joprojām netiek pildīts, un atgādināja no gada uz gadu koalīcijai – tā laika koalīcijai. Tagad Bondara kungs nespēj pat sekot līdzi priekšlikumiem, par ko mēs šobrīd balsojam.

Es gribētu šajā gadījumā dzirdēt īpaši Golubevas kundzes komentāru par to, kāpēc Attīstībai/Par! tik ļoti reklamētā zinātnes finansējuma sfēra, kura tika piedāvāta arī vēlētājiem gan uz Saeimas vēlēšanām, gan uz pašvaldības vēlēšanām, – kāpēc šobrīd klusē visi, absolūti visi no "Attīstībai/Par!"?

Tāpat mēs nedzirdam arī Beitneres-Le Gallas kundzes nevienu komentāru, jo mēs atceramies, ka pagājušajā gadā Beitnere-Le Gallas kundze pieminēja to, ka viņai ir ļoti žēl, ka šis finansējums joprojām netiek piešķirts. Un tas būtu jālabo. Šobrīd tikai runājam paši par sevi, komentējam, debatējam, bet mēs ļoti tiešām gribētu dzirdēt, ko koalīcija šobrīd domā par to, ka budžets netiek... solījumi un ieliktais likums netiek pildīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā... Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 41. priekšlikums, gluži tāpat kā 40. – Papules kundzes priekšlikums, netika komisijā atbalstīts. Netika atbalstīts, tāpēc aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 42. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 43. – Latgales apakškomisijas trīs deputātu priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es dzirdu pie vairākiem priekšlikumiem, ka komisijas priekšsēdētājs, tā teikt, ironizē par opozīcijas priekšlikumiem piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Man ir grūti atturēties no tā, lai nenolasītu šo priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības pabeigšanai.

Es ceru, kolēģi, ka mēs nodzīvosim līdz laikiem, kad būvniecības pabeigšana mums vairs nebūs neparedzēts gadījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, Olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecība norisinās katru gadu. Cik es atceros, Saeimā katru gadu tiek piešķirts finansējums tā turpināšanai.

Varbūt jaunākie kolēģi, kas nav tik ilgi politikā, neatcerēsies, bet bija savulaik tāds projekts – gudrona dīķi. Gudrona dīķus arī smēla. Katru gadu varēja piešķirt papildu finansējumu, jo vienmēr atrada kaut kādu iemeslu, kādēļ tas darbs būtu jāturpina.

Bet, kolēģi, šie arī ir... Kaut Bondara kungs visu laiku mēģina stāstīt, ka tas ir Latgales apakškomisijas... komisijas priekšlikumus, šo ir parakstījuši trīs deputāti. Tas ir deputātu priekšlikums, un es patiešām priecātos... ja tā būtu Latgales apakškomisija, tad priecātos redzēt visu Latgales apakškomisijas deputātu priekšlikumus... parakstus zem šī priekšlikuma.

Bet kopumā šī jau atkal ir ļoti slikta prakse. Bez tā, ka tas kopumā ir tāds gudrona dīķu projekts, normāli būtu, ja Izglītības un zinātnes ministrija sagatavotu vismaz vidēja termiņa sporta būvju attīstības plānu, kurā būtu iekļauts ne tikai olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības projekts, bet arī citi infrastruktūras attīstības projekti, kuri būtu izvērtēti vismaz Latvijas Nacionālajā sporta padomē.

Tā ka, protams, nobalsošu arī "par" šo priekšlikumu. Tāpat kā būtu priecājusies, ja Riekstiņa kungs būtu atstājis sporta zāles būvniecības priekšlikumu, kas arī būtu ieguldījums Latgalē, jo es piekrītu visiem tiem komentāriem, kurus iepriekš kolēģi minēja, – situācijā, kad jūs esat milzu naudu atņēmuši pašvaldībām, laikam jau jāpriecājas par katru šādu gabaliņu, ko jūs atmetat kādai no pašvaldībām, īpaši Latgalē esošajām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, Reiznieces kundze, tiešām tas viss būtu ļoti labi, ja vien tie mūsu lielie Saeimas labdari arī šo veikumu nepiesavinātos sev un neizmantotu deputātu kvotas savu personīgo punktu celšanai. Es nezinu, vai tas tiešām varēs palīdzēt Bondara kungam, ja viņš riņķos vien apkārt tam olimpiskajam centram un nedosies nekur tālāk, piemēram, pie kāda mazā uzņēmēja vai uz kādu brūkošu bibliotēku. Tātad mēs zinām, ka pirms vēlēšanām Bondara kungam ir jāpaliek tikai pie olimpiskā centra un nekur tālāk, ne soli uz priekšu.

Ja mēs runājam par solījumu pildīšanu, par to, kā un cik konsekventi darbojas šī koalīcija, tad, protams, nav vērts laikam atgādināt, ka 2019. gadā arī pats Kariņa kungs solīja Levita kungam, ka nekādu deputātu kvotu nebūs, neskatoties pat uz dažādiem piedāvājumiem, kādā formā tās varētu ielikt. Tāpēc man jāsaka, ka diemžēl tās kvotas ir, kā mēs zinām, dažs labs jau... ja mēs runājam par katliem, ir aizskrējis jau pastāstīt visiem par saviem veikumiem. Mēs jau zinām, ka darbs notiek, tātad mums ir viens varonis Saeimā, kurš reklamē sevi attiecībā uz šo katlu iegūšanu. Te mums ir vēl trīs gadījumi. Tātad mēs redzam, ka diemžēl, atņemot lielu daļu līdzekļu pašvaldībām, dažs labs tagad mēģina tiešām spēlēt labdari.

Mēs, protams, nevaram neatbalstīt šo priekšlikumu. Bet katrā gadījumā šī ir sliktās prakses turpināšana un mums tas ir noteikti jānorāda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, šis ir apliecinājums tam, ka koalīcijas deputāti var arī izmantot uzvārdus, lai dalītu kvotas. Godīgi sakot, Dagdas katls ir atrisināts, līdz ar to ir jāatrisina vēl kāds cits pasākums, lai zinātu uzvārdus, ko pielikt uzrakstam pie attiecīgās būves.

Bet šajā brīdī gribu teikt Latgales deputātiem un arī Sporta apakškomisijas vadītājam, ka, skatoties uz Dagdas katlu, faktiski ir vairākas profesionālās izglītības skolas, kas ir profesionālās izglītības kompetences centri, vismaz pagaidām, kur vēl joprojām nav sporta būvju un vispār nav vietas, kur audzēkņiem sportot vai nodarboties... Būtu ļoti jauki, ja šīs skolas arī saņemtu ar uzvārdiem vai kādas citas apakškomisijas deputātu iesniegtu atbalstu, lai profesionālās izglītības iestādes varētu ne tikai sildīties pie Dagdas katla, bet arī nodarboties ar sportu pavisam nopietni vairākos profesionālās izglītības kompetences centros, kas tai pašā laikā īsteno arī valsts aizsardzības mācību, īsteno īpašas programmas ugunsdzēsībai un daudzām citām profesijām nepieciešamās prasmes, tai skaitā fiziskās aktivitātes un fizisko rūdījumu.

Līdz ar to šķiet, ka koalīcijas politika, īstenojot to gan profesionālajā, gan vispārējā izglītības jomā, tikai iegūtu, ja šādas koalīcijas deputātu kvotas pozitīvā veidā, nevis tikai Dagdas katli, tiktu veltītas arī citām Latvijas valsts zemēm. Un es šajā brīdī nerunāju par Kurzemē esošajām valsts pilsētām, bet tiešām par valsts zemēm, kur profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem ļoti noderētu sporta stadioni.

Lūdzu, padomājiet par to, lai var viennozīmīgi atbalstīt šāda veida kvotu dalījumus arī turpmāk, īpaši nākamajā gadā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Manuprāt, kontekstā ar nepieciešamību piešķirt Rēzeknes sporta centra būvniecības pabeigšanai līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem... Te arī iztrūkst ļoti būtiski savlaicīgas un rūpīgas diskusijas, uz ko iepriekšējās diskusijas laikā norādīja Golubevas kundze. Man liekas, ka, pieņemot budžeta paketi, tas ir tāds ļoti nopietns aspekts kā priekšlikums, kas parādās otrajā lasījumā. Tas nav pietiekami izdiskutēts un nav rūpīgi izvērtēts. Tāpēc arī, pirms balsot, ļoti lūdzu izsvērt un rūpīgi apdomāt rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisija vārdā...?

M. Bondars. Vēl vienreiz atgādināšu, ka 43. priekšlikums tika komisijā atbalstīts un deputāti, kuri to iesniedza (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputātu Teirumnieka, Rancāna un Bondara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. Cienītās kolēģes, godātie kolēģi, ar atgriešanos!

44. ir Evijas... deputātes Evijas Papules priekšlikums. Tur kaut kas ir par sportu, bet Papules kundze vēlas izstāstīt pati, kur tas suns ir aprakts. Komisijā gan nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Saprotu, ka ar daudzām apropriācijām un daudzām finanšu pārbīdēm no vienas pozīcijas uz otru gan apakškomisija, Saeimas apakškomisija, gan Izglītības un zinātnes ministrija ir ar sporta finansējumu rīkojusies dažādi. Bet īsti nevar izsekot, vai tieši šī summa, kas priekšlikumā minēta, ir nosegta, lai būtu pilns finansējums, kā tas ir bijis līdz šim nozīmīgu tautas sporta un jaunatnes pasākumu atbalstam.

Līdz ar to tā nav liela summa. Dagdas katls noteikti ir lētāks, salīdzinot ar ieguldījumu kopējā jaunatnes darbā, līdz ar to, ja šo summu piešķirtu kā papildinošu, ja tā nav jau piešķirta daudzajās apropriācijās, tad mēs varētu runāt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ne tikai rūpējas par haosu vispārējā izglītībā, bet tieši pretēji – sportam seko līdzi un saglabā arī kovida apstākļos vismaz minimālo nepieciešamo finansējumu, lai tautas sports un jaunatnes atbalsts varētu puslīdz pastāvēt.

Kā zināms, attālināto mācību dēļ gan jauniešu studiju formātā, gan skolā, gan, iespējams, arī vecākiem cilvēkiem prasa šobrīd daudz rūpīgāk pievērst uzmanību savai fiziskajai sagatavotībai un fiziskajām aktivitātēm, jo mūs ik pa mirklim aicina iet ārā, iet pie dabas, kustēties, elpot skābekli un visādas citādas darbības, bet skaidrs, ka sporta aktivitātes tiešā, pierastā veidā šobrīd nav atļautas, kas ir arī saprotami epidemioloģiskās situācijas dēļ. Bet jebkurā gadījumā situācija kādreiz risināsies un finansējums būs vajadzīgs, tai skaitā jaunatnes pasākumu atbalstam.

Līdz ar to, ja nav jau šobrīd varoņi to veikuši un pilnu finansējumu nodrošinājuši, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Mūrnieces kundze! Es patiesībā negribēju debatēt. Lūgtu par procedūru, ja mani var pieslēgt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu.

Par procedūru pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Mūrnieces kundze! Es lūgtu aizrādīt ziņotājam Mārtiņam Bondaram, jo mūs klausās cilvēki, kas nav bijuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī es neesmu, piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis. Principā ziņotājs neziņo par budžeta priekšlikumiem un visu laiku piesaka: "Kāds no debatētājiem izstāstīs, par ko būs attiecīgais priekšlikums." Vai arī neizstāsta nemaz, ja neviens nepiesakās debatēt, bet ziņotāja uzdevums ir ziņot par priekšlikumu, nevis tikai nosaukt, kas tas ir par priekšlikumu, vai tas ir atbalstīts vai nav atbalstīts.

Es aicinātu Bondara kungu... jo tas ir budžets... tomēr skaidrot katru priekšlikumu, par ko tas ir.

Paldies liels.

Sēdes vadītāja. Paldies, es uzturu šo prasību. Deputātiem ir tiesības aicināt ziņotāju ziņot par priekšlikumu.

Par 44. priekšlikumu... ir slēgtas? (Starpsauciens.)

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka, ja par priekšlikumu nav bijušas debates komisijā, paplašinātas debates, es nevaru izdomāt šīs debates. Es jau varu mēģināt, bet labāk to nedarīšu, citādāk nepatikšanas vien būs.

Tāpēc komisijas vārdā vēlos teikt, ka 44. – deputātes Evijas Papules priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 45. ir deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums, kurš pārdala no vienas sporta, teiksim, programmas uz citu. Arī plašas debates komisijā nebija. Labi, ka Raimonds Bergmanis ir pieteicies, viņš noteikti varēs izstāstīt vairāk nekā es.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu ir vakars, un droši vien tagad mēs varam parunāt par sportu, lai mūsu veselība būtu pēc tik ilgām debatēm pietiekami laba. Bet diemžēl šobrīd, kovida situācijā, mēs reaģējam uz notikumiem, cenšoties haotiski glābt šo situāciju tā vietā, lai darbotos pēc iepriekš izstrādāta plāna. Tas ir vērojams visās jomās un diemžēl arī sportā. Mēs reaģējam emocionāli, nevis nodrošinām paredzamu ilgtermiņa politiku un rīcības plānu.

Sports – tas ir gan veselīgs dzīvesveids, gan augsti sasniegumi. Tātad gan fiziski veselīga sabiedrība, gan arī vērtības – patriotisms, lepnums. Abi šie ir ilgtermiņa jautājumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noraidījusi manus iesniegumus, priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu sportam. Tas nozīmē, ka sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu apjoms salīdzinājumā ar 2020. gadu ievērojami tiks samazināts. Uzskatu šo lēmumu par nepamatotu un tādu, kurš grauj gan sportiskos rezultātus, gan sabiedrības veselību kopumā, gan sporta pozitīvo ietekmi sabiedrībā, gan sabiedrības uzticību valdībai un valstij kopumā.

Atļaujos tā apgalvot, tāpēc ka valdības teiktais nesaskan ar tās darbiem. Tāpēc – kā gan spēkā esošie politikas plānošanas dokumenti, gan normatīvie akti nosaka vienu, savukārt budžetā liecina par kaut ko citu? Kā piemēru varu minēt valdības deklarāciju – pārskatīsim sporta nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sasniegumu sportā, tai skaitā paralimpiskajā kustībā.

Mums šobrīd ir iespēja atbalstīt šo, tai skaitā arī jauniešu un sporta pasākumus. Vai mēs to vēlamies, to tūliņ arī noskaidrosim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Neskatoties uz Raimonda Bergmaņa kvēlo runu, komisijā 45. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputāta Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Arī 46. ir deputāta Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Tas arī saistīts ar sportu, tātad tiek pārdalīta nauda no dotācijas komandu sportiem uz finansējumu izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sacensībās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vēlreiz visiem! Šajā brīdī grūti, grūti izprast jūsu attieksmi, jo jūs taču visu laiku balstāties uz... nu, faktos balstītām lietām.

Man liekas, nevienam nav jāpierāda, ka sports ir tā lieta, kas var palīdzēt sabiedrībai kopumā. Par to jūs rakstāt arī savā nupat jau pieņemtajā mums visiem... 2020. gada vasarā pieņemtajā Nacionālajā attīstības plānā septiņiem gadiem: "Sporta nozares potenciāla izmantošanai Latvijā ne tikai jāatbalsta augsto sasniegumu sports, bet arī jāmotivē ikdienā visdažādākā vecuma iedzīvotāji pievērsties fiziskām aktivitātēm, tādā veidā sekmējot Eiropas Sporta hartas mērķu sasniegšanu: piedāvāt ikvienam iespēju iesaistīties sportā un īpaši – nodrošināt, lai visiem jaunajiem cilvēkiem būtu dota iespēja apgūt fiziskās audzināšanas [..]."

Šobrīd mēs runājam par sportu, par komandu sporta veidu. Jūs taču esat tik bieži teikuši, ka jūs esat komanda. Arī Sporta likumā ir daudzreiz pieminēts... un šobrīd mēs kārtējo reizi varam redzēt, ka Sporta likums netiek pildīts. Sporta likuma 13. panta trešajā daļā noteikts: "No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports." Kā arī piektajā daļā, ka "valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās".

Cienījamie deputāti! Jūs taču zināt, ka tuvojas olimpiskās spēles. Mēs vienmēr ceram uz mūsu komandas dalību, un tas ir lielākais sasniegums, ka kādas mazas valsts... vai ne tikai mazas valsts... lielas valsts komanda startē. Jūs taču vienmēr par to būsiet gandarīti un priecīgi.

Kur mēs esam šajā brīdī, ka neatbalstām šādu komandu, Latvijas komandu, dalību starptautiskās sacensībās?

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Būtu jau tikai pašsaprotami, ja šo priekšlikumu atbalstītu arī tie kolēģi, kas šobrīd atbild par izglītības, jaunatnes politiku un sportu. Kādēļ? Tādēļ, ka ir skaidrs, ka kovids ieviesīs vairākas korekcijas ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo kustību tradīcijās. Diez vai skriešana kā vienīgais veids... pa parkiem... atbalstāms... un tiks, tā teikt, bez finanšu līdzekļiem īstenots... varēs aizstāt profesionālo sportu...

Un otrs iemesls. Nu, jūs, šobrīd atbildīgie... atbildīgā partija... jūs... skaidrs, ka šobrīd graujat visu iepriekšējo sistēmu, bet, graujot iepriekšējo sistēmu, neveidojat neko jaunu un, galvenais, neiedodat resursus. Nu, katrā gadījumā... No medijiem ir dzirdēts par neapmierinātību arī sporta nozarē un sporta profesionāļu vidū – ne tikai par gaidāmajām nesaprotamajām reformām, bet arī par to, ka finansējuma piešķiršana nav īsti caurskatāma un nav īsti saprotama.

Un šajā gadījumā... būtu jocīgi, ja jūs neatbalstītu, nu, vismaz tāda finansējuma nodrošināšanu, kas ļautu skatīties, lai naudas ir tikpat, cik iepriekšējos gados. Jo tad nevarēsiet teikt, ka pēkšņi sportam ir nākuši klāt mistiski, godīgi sakot, nenorādot avotu, nu, ne pārāk argumentēti finansējuma apjomi... klāt.

Būtu jau jauki, ja par sportu runātu, jo kovids ieviesīs izmaiņas arī bērnu kustībās. Un diez vai mācību gada pagarināšana aizvietos sporta aktivitātes tiem bērniem, kas šobrīd aug, kas šobrīd veidojas kā nākamie, iespējams, Latvijas komandu izlašu pretendenti.

Tātad, ja neieguldīsiet naudu vismaz tajā apjomā, kāds bijis līdz šim, tad gan jūs varēs vainot par kārtējās sistēmas graušanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim otro reizi.

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Vai ir kaut viens sportists Latvijā, kurš šobrīd varētu atzīt, ka tā var būt – šobrīd rēķināties ar stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli?

No 2021. gada budžeta projekta neizriet minēto solījumu izpildījums, jo faktiski visās sadaļās ir samazinājums. Ironizējot var teikt, ka ilgtermiņa stabilitāte ir tikai tajā, ka finansējums konsekventi tiek samazināts. Bez konkrēta, saprotama plāna par to, kas ir valsts prioritāte sportā, visa sporta dzīve turpinās eksistēt izdzīvošanas režīmā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā varu teikt, ka 46. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputāta Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 47. – kolēģa deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums, kas paredz no neparedzēto gadījumu līdzekļiem piešķirt līdzekļus augstas klases sasniegumu sportam – konkrētāk, Tokijas olimpiskajām spēlēm, spēļu dalībniekiem. Bet šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien... vai labvakar, cienījamie deputāti un cienījamā priekšsēdētājas kundze! Nu kāpēc esmu paredzējis to priekšlikumu? Tāpēc, ka plānveida... valsts budžetā ilgtermiņā arī ir samazināta uz 5 miljoniem... budžets... varbūt 7 miljoni budžetā samazināts sportam... Tika uz 5 miljoniem sporta būvju... samazināts...

Samazināti arī sporta federāciju un sporta pasākumi uz 1 miljonu veselu... un tāpat augstas klases sasniegumu sportam arī – samazināti uz 2 miljoniem.

Jā, sports dabūja šodien no Covid‑19 naudām... saņēma 5 miljonus, lai samaksātu par neizmantotām telpām, algas samaksātu arī sporta darbiniekiem. Tas bija izdarīts, paldies par to arī, par atbalstu, bet tomēr... olimpiskās spēles tuvojas, un šis gads jau bija olimpiskais. Un daudziem sportistiem vajadzēja izpildīt olimpisko kvalifikāciju, lai aizbrauktu uz olimpiskajām spēlēm. Pašlaik mums ir tikai astoņas ceļazīmes uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Bet olimpiskās spēles nākošajā gadā Tokijā notiks, tām vajag gatavoties. Tās notiks pavisam citā kontinentā, kur pavisam citai pieejai jābūt, sportistiem gatavojoties, un vajag aizbraukt vēl vienu reizi pirms olimpiskajām spēlēm obligāti, lai aklimatizētos, lai pārbaudītu, kā strādā visi sporta mehānismi, sirds kā strādā. Cik vajag dienu pirms olimpiskajām spēlēm, lai aklimatizētos labāk? Vajag domāt arī par to, kā mēs piegādāsim sporta inventāru, kas arī ir dārgs prieks, un kādus speciālistus mēs ņemsim līdzi, un kur mēs izvietosim savus... ne tikai galveno komandu, bet arī palīgkomandu; sporta formu arī vajag. Un jau tuvojas arī olimpiskais...

Lūdzu pagarināt... vēl vienu minūti man dot.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Klementjevs. Jā, paldies.

Un vajag domāt arī par to, kā gatavosimies ziemas olimpiskajām spēlēm, kas faktiski jau pēc gada ir. Tas arī nopietns process. Un tā ir sporta nozare, kurā mēs pa visiem gadiem esam sasnieguši ļoti lieliskus rezultātus, un par to, ka Latvija ir atpazīstama, paldies sportam arī.

Bet diemžēl, plānojot budžetu, arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas iesniedza Ministru kabinetam... diemžēl... Sports bija starp tām prioritātēm, bet tā netika atbalstīta. Un izveidojās tāds vakuums, un to vajag gan novērst, tāpēc ka Sporta apakškomisijā strādā 17 deputātu no dažādām frakcijām (no opozīcijas – tikai trīs deputāti, vairāk – no pozīcijas). Ja jūs neatbalstāt... nezinu, ko jūs tur darāt – tajā Sporta apakškomisijā. Vēl 10 cilvēki...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 47. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 48. ir kolēģa Bergmaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Saistīts arī ar gatavošanos olimpiādei gan Tokijā, gan Pekinā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Es lūgtu apvienot abus laikus... man dotos.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

R. Bergmanis. Ir skaidrs, ka, ievērojot Satversmes tiesas nesen publicēto spriedumu augstskolu jautājumā, acīmredzot arī Sporta likuma 13. pantā... pirmajā daļā ir, ko diskutēt. Tā, starp citu, paredz, ka budžeta apakšprogrammas "Augstas klases sasniegumu sports" finansējuma apmērs tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

Nu, šeit mēs tad arī nonākam – nepildām arī šo likumu šogad. Protams, var ņemt vērā šo spēkā esošo normu, taču ir jāatceras, kādu lepnumu Latvijai sniedz ikviena izcīnīta medaļa. Atcerēsimies, cik gadu sūra darba sportistiem ir jāiegulda, lai tās izcīnītu, un atbalsts ir nepieciešams ik gadus... vairāku gadu griezumā.

Un šobrīd... es noslēgumā gribētu parunāt par to attieksmi. Vai jūs, kungi, tiešām neatceraties, kas 30 gadus atpakaļ, barikāžu laikā, sargāja Ministru kabinetu? Sportisti. Bobslejisti. Un šobrīd mēs lemjam par šo cilvēku atbalstīšanu, par šiem cilvēkiem, kas bija gatavi ziedot visu savu sportisko dzīvi un aizstāvēt plikām rokām šo valsti. Vai nav ironiski? Man liekas, ka ļoti.

Un šajā brīdī, kad jūs aizdomājaties, ka šinī gadā mēs arī sveicām šos pašus bobslejistus, kas izcīnīja pirmo zelta medaļu... Šī zelta medaļa tika pasniegta uz Latvijas zemes.

Es nezinu, vai kādreiz mums vēl būs... vai būs vēl tāda iespēja kādam no šeit, Latvijā, dzīvojošiem kaut kādu tādu mirkli izbaudīt.

Un – kārtējā attieksme no vadības puses...

Paldies izglītības un zinātnes ministrei, kas ieradās, bet kur tad pārējie šīs valsts vadītāji bija, kad tika izcīnīta tik būtiska...? Un tas notika šeit, mūsu zemē! Vai tā mēs esam izpauduši savu attieksmi pret lietām?

Mēs redzējām, ar kādu attieksmi Argentīnā, aizejot... Ļoti diskutējami, ļoti dažādi var vērtēt šo cilvēku, viņa devumu sportā un viņa privāto dzīvi, – bet kāda bija attieksme no valsts vadītāju puses? Viņš tika izvadīts no prezidenta pils ar trīs dienu sērām.

Man negribētos, lai mums būtu jārīko šādi paši pasākumi – jāizvada mūsu sports ar trīs dienu sērām... pēc mūsu pašu pieņemtajiem likumiem.

Vai tiešām jūs neaizdomājaties, ka kādam no jums arī būs jādodas gan uz Tokiju, gan uz Pekinu? Kā jūs jutīsieties? Vai jūs varēsiet paskatīties šiem sportistiem acīs?

Un, ja jūs arī neaizbrauksiet, tad tā būs otra situācija, kurā... atkal mēs nonāksim pie tās pašas attieksmes, kāpēc jūs neaizbraucāt uz turieni...

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Vēlreiz labvakar! Sports apvieno visas nācijas, visas reliģijas... un tieši Tokijā, kur sapulcēsies 10 tūkstoši... vislabākie, visstiprākie sportisti ar labu, pozitīvu enerģētiku. Pēc kovida laika, kad visi pulcēsies kopā, tas būs liels panākums visiem. Un, ja mēs stāvēsim vēl uz pjedestāla, olimpiskā pjedestāla, un Latvijas karogs plīvos tur, virs Tokijas stadiona, tas būs ļoti milzīgs panākums, un to atcerēsies ļoti daudzi. Tie divi miljardi, kas sēž un skatās olimpiskās spēles, – viņi to atcerēsies.

Padomāsim par to, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus sportā vai nav, tāpēc ka nevar tā, kā šodien... mēs tā kā lemjam, ka, nē, mums nevajag to naudu, pēc tam, jūlijā, mēs jau pieņemsim lēmumu, ka, davai, dodam naudu – pusmiljonu... neko nevaram izdarīt...

Sportā vajag strādāt ilgtermiņā, lai sasniegtu rezultātu, lai plānotu savu dzīvi. Nē, nepietiks tikai nokačāt sev muskuli, bet vajag vēl padomāt... savest galvu kārtībā, lai sasniegtu rezultātu, lai katram muskulim jūsu... sportista... Jābūt atbildīgam par savu rīcību.

Tas ir psiholoģiskais darbs arī – vajag sagatavoties, lai tu esi gatavs tam, ka aiz tevis stāv tauta. Tauta iegulda valsts līdzekļus, nodokļu maksātāju līdzekļus, lai deleģētu savus labākos, stiprākos vēstniekus doties uz Japānu vai uz Pekinu, lai viņi godīgi aizstāv savu Latvijas valsti.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 48. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputāta Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 49. – deputātu grupas priekšlikums. Deputāti ir no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Atbalsta 49. priekšlikumā paralimpisko sportu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, vai jūs varat nolasīt deputātus, kuri ir iesnieguši šo priekšlikumu?

M. Bondars. Iesnieguši ir Gundars Daudze, Dana Reizniece-Ozola, Māris Kučinskis, Janīna Jalinska, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Noteikti nesanāks tik emocionāli un stipri par sporta atbalstu runāt kā manam kolēģim Bergmaņa kungam, bet patiesībā šī ir tēma, par kuru varētu un vajadzētu.

Tas finansējums, kas ir no deputātiem piedāvāts Latvijas Paralimpiskajai komitejai, ir apmēram tā summa, ko pati komiteja lūdz, lai turpinātu darbu pie Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanas. Lēmums par to, ka šāds sporta centrs ir nepieciešams, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem nodrošinātu pielāgotas telpas gan profesionālā, gan amatieru sporta attīstībai, tika pieņemts jau 2017. gadā. Un līdz šim, kolēģi, jau apmēram miljons ar valdības un pārsvarā gan ar Saeimas deputātu atbalstu šim projektam ir veltīts un izmantots. Šī summa, kas tiek lūgta, ir nepieciešama, lai izstrādātu lokālplānojumu un nodrošinātu tālāku projekta attīstību.

Olimpiskā komiteja, protams, arī tādu pamatotu sašutumu izsaka, ka izskatās, ka šobrīd šis projekts ir iesprūdis valdības birokrātiskajos gaiteņos, tiek mētāts kā tāds karsts kartupelis no ministrijas uz ministriju, ko ir ērti darīt, jo, jā, tas patiešām ir projekts, kas skar ne tikai izglītības un sporta... atbildību, bet arī sociālo jomu. Un uz priekšu ar to projektu netiek.

Kolēģi! Ja ir tik daudz resursu ieguldīts, mēs saprotam, ka ir lēmums jau pieņemts un ka tā ir reāla nepieciešamība, un tad nav vērts šobrīd marinēt šo projektu un ir vērts ieguldīt šos 150 tūkstošus, lai tiktu tālāk un varētu ar Rīgas domi attiecības tālāk kārtot un projektu pavirzīt. Tas būtu ļoti svarīgs projekts ne tikai sporta attīstībai šeit, bet arī pielāgotā sporta veida... tūrisma industrijas attīstībai. Jau tagad daudzas... valstu organizācijas izrāda interesi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 49. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Daudzes, Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Jalinskas, Bergmaņa, Dūklava un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 50. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai atbalstītu barikāžu pasākumus nākamajā gadā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es tikai gribu jums pateikt, ka man ir tik liels prieks par to, ka mūsu Ministru kabinets tik ļoti labi tiek galā ar saviem galvenajiem izaicinājumiem, ar kovidkrīzi, ar visu to, kas notiek veselības aprūpē, tautsaimniecībā, un ka Ministru kabinetam ir pat laiks pieņemt lēmumus... diskutēt un pieņemt lēmumus par četriem tūkstošiem eiro.

Es jūs, kolēģi, aicinu... Es jūs aicinu aplaudēt (Pats aplaudē.) mūsu Ministru kabinetam par tik lielu kompetenci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 50. priekšlikums, kurš ir no Ministru kabineta, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 51. – deputātu grupas, kuras sastāvā ir Jānis Dūklavs, Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis, Gundars Daudze... kuri faktiski pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, dīvaina ir šī valdība – es atvainojos, ka es tā saku –, kura it kā ar vienu roku... domā, kā atbalstīt uzņēmējus šobrīd, kovidkrīzes laikā, bet ar otru roku veselai nozarei būtisku atbalstu un finansējumu samazina.

Proti, šeit runa ir par to, ka pirmo reizi pēc daudziem gadiem Zemkopības ministrijas budžeta programmā (valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai) nav paredzēts finansējums investīciju veicināšanai, daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem... atbilstīgajām kooperatīvajām sabiedrībām. Šī ir programma, kura daudzu gadu garumā ir veiksmīgi strādājusi un kura ir īpaši mazos un vidējos lauksaimniekus atbalstījusi, ļaujot gan iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un aprīkojumu, gan attīstīt ražošanu.

Statistikai: 2018. gadā uz šo atbalstu bija pieteikušies 1911 pretendenti, 2019. gadā – jau 2668, kas pārsvarā bija mazās un vidējās ģimenes saimniecības.

Kolēģi, nav noslēpums, ka bankas arī šobrīd diezgan kritiski vērtē finansējuma piešķiršanu lauksaimniecības nozarei, un, ja ir šāds valsts atbalsts, tad lauksaimniekiem ir daudz lielākas iespējas finansējumu iegūt.

Laba lieta, kas iepriekšējās valdības laikā tika izveidota apgrozāmo līdzekļu iegūšanai, ir Altum administrētais zemes fonds, kas ļauj vismaz uz brīdi, pārdodot savu lauksaimniecības zemi valsts institūcijai, iegūt šos apgrozāmos līdzekļus. Bet, kolēģi, ar to nav pietiekami.

Es tiešām nesaprotu, kāpēc ir jāizposta tās programmas, kas līdz šim ir ļoti labi strādājušas. Daļēji saprotu, ka Zemkopības ministrija pēc tāda spiediena no lauksaimnieku jomas mēģina ko domāt... no Eiropas naudām, bet tās nevar izmantot lauksaimniecības zemes iegādei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Cielēnam.

J. Cielēns (JK).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Es gribu mazliet palabot iesniedzējus. Iesniedzēji to nezina, ka šo atbalstu šogad saņēmušas aptuveni 2700 saimniecības no 60 tūkstošiem. Un tās nav mazās un vidējās, kā Reiznieces-Ozolas kundze min, bet tās pārsvarā ir lielās. Protams, ir arī vidējās un mazās, bet lielākoties tās ir lielās.

Gribu palabot arī, ka... Zemkopības ministrija ir 20 miljonus eiro piešķīrusi jaunas atbalsta programmas izveidei daļējai kredītprocentu atmaksu... investīciju pasākumiem. Tā ka nevajag teikt, ka naudas nebūs, bet... Protams, 10 gadus tas viss ir bijis finansēts no valsts budžeta, bet šobrīd ministrija to ir pārlikusi uz tiešmaksājumu aploksni.

Nu, paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 51. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputātu Dūklava, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Daudzes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 52. – deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz augstāko izglītību. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, kā jau minēju sākumā, šādi priekšlikumi būs vairāki, tādēļ ka augstākās izglītības iestādes atrodas dažādu ministriju padotībā un faktiski par tām atbild gan Kultūras ministrija, gan Zemkopības ministrija, gan Labklājības ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arī Aizsardzības ministrija... un koledžas tai skaitā.

Un ne tikai tādēļ, ka tas ir vairāku ministriju padotībā...

Bet – kādēļ tik uzstājīgi? Tādēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs nepiebilda ne tikai par kritērijiem, pēc kuriem piešķir šo it kā valsts paaugstināto stipendiju, bet nepateica arī galveno – ka stipendiju saņēmēju loks... ka tie ir pārsvarā tie, kas studē valsts budžeta vietās. Un, kā zināms, valsts budžeta vietas dažādām augstskolām ļoti bieži nesastāda vairākumu studējošo skaita ziņā. Un līdz ar to arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir iebildusi pret to, ka faktiski ir šī nevienlīdzīgā pieeja, ko mēs vērojam jau vairākās jomās, kur JKP atbild par naudas sadali, īpaši par pusdienu, brīvpusdienu, sadali 1.–4. klasei. Nu šī grupēšana, ka vieniem dod un otriem nedod, ir arī šajā izpildījumā... jāsaka, Ministru kabineta līmenī. Un tiem, kas apmaksā studijas paši, – tiem šis stipendiju paaugstinājums nepienākas.

Šķiet, ka Latvija nav šobrīd tik bagāta, lai saviem jaunajiem cilvēkiem noteiktu: tev būs stipendija, tāpēc ka es tā vēlos, un tev nebūs, tāpēc ka tu jau maksā un pats turpini maksāt tālāk. Vēlreiz saku – šie jaunieši izvēlēsies citas augstskolas, citu valstu augstskolas, kur studijas pašas par sevi ir par brīvu (to Latvija šobrīd nepiedāvā!) un kur turklāt vēl arī stipendiju var saņemt neatkarīgi no tā, vai tu maksā vai nemaksā par studijām.

Šajā gadījumā uzstājīgi aicinu atbalstīt priekšlikumu tādēļ, lai šīs netaisnības nebūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 52. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 53. – deputātu Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kurš no "Latvenergo" dividendēm pārdala naudu uz minimālajām pensijām.

Paldies. Tas ir 60 miljoni. Un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputātu Valaiņa, Daudzes un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 54. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīja. Tas ir saistīts ar papildu finansējumu SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs", lai 2021. gadā nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un... procesiem, un tādējādi nodrošinātu pakalpojumu kapacitātes stiprināšanu un pieejamības palielināšanu, rindu mazināšanu.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Kolēģi! Šis priekšlikums palielina finansējumu pusaudžu resursu centra pakalpojumiem. Pusaudžu resursu centrs palīdz pusaudžiem, kas ir nonākuši lielās grūtībās savā dzīvē, īpaši tajā dzīves posmā, kad cilvēks ir īpaši trausls un ievainojams.

Šogad centram bija paredzēts palīdzēt 120 klientiem, taču jau līdz septembrim atbalstu bija saņēmuši 207 pusaudži, turklāt vēl 400 bija saņēmuši krīzes konsultācijas, un faktiski pakalpojumu un atbalstu saņem ievērojami lielāks jauniešu skaits, nekā tika plānots. Tāpēc es domāju, ka pēc finansējuma palielinājuma nākamgad būs iespējams nodrošināt pakalpojumu bez ilgstošas gaidīšanas rindā; tas ir ļoti svarīgi.

Taču vienlaikus gribu atgādināt, ka pašlaik Latvijā diemžēl vēl nepastāv vienota atbalsta politika grūtībās nonākušiem pusaudžiem. Manuprāt, tādai ir jātop tuvākajā nākotnē.

Visu pašvaldību sociālie darbinieki, saskaroties ar pusaudžu problēmām, atkarībām vai citiem nopietniem traucējumiem, zina, kur vērsties, kā pēc iespējas ātrāk nodrošināt šiem jauniešiem profesionālus atbalsta pakalpojumus. Uzskatu, ka mums jāizveido vienota atbalsta sistēma visā valstī. Šis pirmais solis – piešķirt finansējumu, lai varētu vismaz nodrošināt, lai nav rindas nākamajā gadā, – es domāju, ir pareizā virzienā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Neskatoties uz to, ka... Šis priekšlikums noteikti ir ar pozitīvu efektu un ļoti svarīgs un nozīmīgs, jo skar ļoti jutīgu jomu un problēmu, taču, tā kā tas parādījās otrajā lasījumā un nav savlaicīgi un rūpīgi izdiskutēts, tad vairāk izskatās, ka tas arī ir viens no deputātu kvotu priekšlikumiem.

Līdz ar to tas nebūt neliecina... nemaz neliecina par to, ka valdība un ministrija pietiekoši kvalitatīvi veic savus pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Tā kā starp mums ir gan deputāte, gan labklājības ministre Ramona Petraviča, tad man liels lūgums Petravičas kundzei – paskaidrot, kāpēc šis konkrētais pasākums nav iekļauts kopējā apropriācijā, kas ir zem Labklājības ministrijas. Jo savādāk tas tiešām izskatās kā viena no tādām deputātu kvotām, kas šoreiz iet zem Ministru kabineta nosaukuma.

Un man, kolēģi, tāds, nu, laikam... neapšaubot kolēģes Marijas Golubevas labākos nodomus un to, ka viņa... nu, es pieņemu... Nu, es tā pieņemu, ka tieši kolēģe Golubevas kundze ir laikam atbildīgā par šo priekšlikumu, un es esmu pārliecināts, ka viņa ir izdarījusi, visticamāk, visu to izpēti par šo konkrēto uzņēmumu, bet, kolēģi, mani mulsina tas, ka mēs piešķiram budžeta līdzekļus SIA. Nu, tas nav kaut kas tāds, kas notiek bieži, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, es arī vēlētos pievērst uzmanību tieši tam pašam faktam, ka... neskatoties uz to, ka mērķis ir labs un atbalstāms – Golubevas kundze diezgan detalizēti izstāstīja par tā aktualitāti! –, mani arī patiešām mulsina, ka finansējums šādi, ar deputātu un arī valdības lēmumu atbalstīts, tiek piešķirts vienai SIA – bez konkursiem, bez kādiem kritērijiem, bez normālas procedūras, par kuru citkārt, manuprāt, arī Golubevas kundze kā tādas, nu, atklātas politikas īstenošanas piekritēja noteikti iestātos.

Kāpēc šoreiz šāds izņēmums? Un kādēļ šādi lēmumi tiek uzlikti uz deputātu pleciem, nevis tiek Labklājības ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas virzīti? Man nav skaidrs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai otro reizi.

M. Golubeva (AP!).

Kolēģi, pavisam vienkārši. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vēl pirms aptuveni mēneša tika diskutēts šis jautājums par pakalpojumiem pusaudžiem ar dažādām atkarībām, un tika secināts, ka nav vienotas sistēmas valstī, bet ka vienīgā organizācija, kas šo pakalpojumu pašlaik veic par valsts budžeta naudu, ir pusaudžu resursu centrs, kas ir bērnu slimnīcas nodibinājums, cik es saprotu, un juridiskā forma ir SIA, bet tas jebkurā gadījumā ir saistīts tikai ar bērnu slimnīcas fondu, kas ir Latvijas... tā teikt, valsts slimnīca. Tā nav nekādā gadījumā privāta SIA.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā mēs varam redzēt... ja es pareizi saprotu, tā ir diezgan svaigi nodibināta SIA, un mēs ļoti priecāsimies, ja pēc iespējas vairāk bērnu un pusaudžu saņems šos nepieciešamos pakalpojumus un mums šī problēma kļūs aizvien, aizvien mazāk aktuāla, nekā tā ir šobrīd.

Taču es arī gribētu saprast, kāda ir tieši Marijas Golubevas kundzes iesaiste šīs SIA tapšanā un šī priekšlikuma atbalstīšanā. Var būt, ka... Es saprotu, ka viņa ir iztērējusi jau savu laiku, bet droši vien... Jautājums vairāk retorisks.

Un man arī jāsaka: diemžēl tas izskatās pēc kvotas. To, vai tā tiešām ir kvota vai nav, mēs redzēsim varbūt kaut kādā priekšvēlēšanu retorikā vai vēl kādā citā jautājumā, kur kāds no politiķiem piedēvēs sev lielu nopelnu, izsitot it kā kādu no priekšlikumiem cauri valdībai.

Mēs tiešām vēlam visu to labāko resursu centram un bērnu rehabilitācijai. Taču man liekas, ka šādas lietas izmantot savai politiskajai karjerai, retorikai, – tas nebūtu pieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Vēlos vērst kolēģu uzmanību uz to, ka tas ir nevis viena vai vairāku deputātu priekšlikums, bet tas ir Ministru kabineta priekšlikums un tas ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 55. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Tas paredz pārdalīt: no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – uz stipendijām... Papules kundze noteikti izstāstīs detalizētāk, kas tās par stipendijām un kāpēc. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi, tai skaitā opozīcijas kolēģi! Lai jūs nemulsina mazā summa! Tā nav deputātu kvota. Tā ir atkal sadaļa no stipendiju garantētas palielināšanas, iekļaušanas valsts budžetā... iekļauj kā stabilu pozīciju...

Šajā brīdī Labklājības ministrijas paspārnē atrodas arī gandrīz augstākā līmeņa jeb... pirmā augstākā līmeņa institūcija, kurā arī ir cilvēki, kas studē. Un tādēļ arī uz šiem studentiem attiektos ne tikai maksas vai budžeta, bet... Jebkurā brīdī uz Labklājības ministrijas paspārnē esošās iestādes studentiem arī attiektos stipendijas palielinājums.

Es aicinātu paskatīties Golubevas kundzi uz šo sadaļu, jo Labklājības ministrija, kas arī atbild par iepriekšējā balsojumā pieņemtajiem lēmumiem un arī par prevenciju jauniem cilvēkiem... arī šī institūcija, par kuru jūs balsotu 55. priekšlikumā, zināmā mērā nodarbojas ar to pašu, par ko jūs runājat.

Ja jūs neveidosiet jauno paaudzi... un jauno paaudzi var piesaistīt ar stipendijas stabilu apjomu, nevis... Nevis katru gadu skatīties, no kurienes atrast... vai neatrast, bet iezīmēt šo pozīciju kā stabilu finansējumu visiem studentiem.

Nu, faktiski šis priekšlikums būtu jāatbalsta, ja labklājības joma ir svarīga, ne tikai atsevišķu SIA atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 55. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 56. priekšlikums. Kolēģi, pāri par simts miljoniem... "Saskaņa" sociāldemokrātiskās partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu, lai, teiksim, palielinātu minimālās pensijas no 330... neapliekamo minimumu, es atvainojos, nevis pensijas... no 330 uz 500 eiro.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums nodrošina budžeta finansiālo bilanci gadījumā, ja, īstenojot iepriekšējo citā likumprojektā iesniegto priekšlikumu, kuru iesniegusi mūsu frakcija, tiktu pacelts pensijas gada neapliekamais minimums no 300... 960 eiro... līdz 6000 eiro gadā, attiecīgi – no 330 eiro mēnesī... spēkā esošajiem... līdz 500 eiro.

Ja tāds pasākums būtu īstenots, tik tiešām budžetam būtu jārezervē līdzekļi, kuri ir tagad tik nopietni pārsteiguši mūsu komisijas priekšsēdētāju. Sociālais taisnīgums un nodokļu sloga samazināšana pensionāriem – tas maksā naudu. Ko lai dara! Tāpēc mūsu frakcija ierosināja budžetā paredzēt līdzekļus, kuri ir arī nosaukti mūsu priekšlikumā. Jā, liela nauda, bet ir nepieciešams to samaksāt, lai mūsu pensionāri dabūtu lielāku naudu savos naudas makos galarezultātā.

Es lūdzu, ja šis priekšlikums joprojām ir balsojams, to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 56. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 57. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas paredz palielināt valsts sociālos pabalstus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un avārijā cietušo personu sociālajai aizsardzībai. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 58. – "Saskaņa" sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, kurš faktiski lūdz finansējumu valsts sociālajiem pabalstiem. Un arī šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 59. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kurš paredz līdzekļus pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām... faktiski, nu, valsts sociālo... nu, jā, uz cilvēkiem, kuri ir sociālajā... apdrošināšanas...

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Diemžēl komisijas priekšsēdētājs maldina deputātus! Mans priekšlikums ir par mērķdotāciju atjaunošanu sociālajiem darbiniekiem – tiem darbiniekiem, kuri kopā ar medicīnas darbiniekiem pašlaik atrodas... cīnās ar Covid-19 gan pansionātos, gan strādā ģimenēs ar bērniem. Tieši sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā un specializējas darbā ar ģimenēm, ir domāta šī mērķdotācija, kura tika izmaksāta 2018. gadā un pēc tam netika atjaunota.

Gribētu informēt deputātus arī par to, ka nākamgad Labklājības ministrija diemžēl nav paredzējusi neviena centa 2021. gada budžetā tieši sociālo darbinieku atalgojuma palielināšanai. Šie darbinieki paliek absolūti bez ministrijas, atbildīgās ministrijas, uzmanības, kā arī ilgstoši viņiem netiek palielināts atalgojums.

Finansējums, kuru mēs prasām, – tie 898 tūkstoši eiro, kuri ir nepieciešami mērķdotācijas pašvaldībām nodrošināšanai sociālo darbinieku, kas strādā ar ģimenēm un bērniem, piemaksām, atvaļinājuma naudas un slimības naudas izmaksai... proporcionāli piemaksas apmēram... un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Atgādināšu vēl par to, ka, ņemot vērā to, ka pašvaldībām šogad, nākamgad līdzekļu būs mazāk, tā ir ļoti, ļoti svarīga budžeta pozīcija, kuru es lūdzu piešķirt sociālo darbinieku atalgojuma palielināšanai no valsts puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā daudz vārdu neteikšu, lai nekļūdītos, bet 59. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Savukārt 60. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz, teiksim... tā, es atvainojos, man te sajuka mani raksti... pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Labklājības ministrijas IT sistēmas pilnveidi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Es arī aicinātu Saeimas deputātus šo priekšlikumu noraidīt.

Diezgan amizanta vispār bija šī priekšlikuma apspriešana Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vēl dažas dienas pirms skatīšanas Saeimā valdība – nu, es pieņemu, arī labklājības ministre pati – bija nobalsojusi "par" šo priekšlikumu, un tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sāka stāstīt mums: "Nē, nē, nevajag šo naudu! Lūdzu, balsojiet "pret"!" Un arī – tikai pēc tā mana jautājuma... praktiski, vai tiešām šie līdzekļi ir nepieciešami, jo, kā redzams, tie bija paredzēti valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai, ņemot vērā jaunās nodokļu izmaiņas.

Nu jā, pa to laiku, kamēr no valdības šis dokuments atnāca līdz Saeimai, bija notikušas kārtējās sēdes... vingrinājumi, kūleņi un tika mainīta administrēšanas kārtība, nu jau vairs ne sociālos darbiniekus iesaistot, bet uzdodot Valsts ieņēmumu dienestam vērtēt, vai cilvēkam pienākas iespēja mazākas sociālās iemaksas maksāt tad, ja cilvēks būs pats to deklarējis... Zinām, ka mums šobrīd likums paredz šādu iespēju. Nu, un tādēļ šie līdzekļi nav nepieciešami. Bet, ja mēs priecājamies, ka nauda ir ietaupīta, tad patiesībā... Es domāju, ka jūs diezgan labi saprotat: ja mēs šobrīd ietaupām 72,5 tūkstošus eiro, tad... Mēs jau pirms dažiem priekšlikumiem nobalsojām par pusmiljonu, kas būs nepieciešams jaunās administrēšanas sistēmas ieviešanai.

Nu, pasakiet, kā vēl citādi šo nosaukt, – haoss un nesaimnieciska pieeja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pilnībā pievienojoties Danai Reizniecei-Ozolai šajā viņas vērtējumā attiecībā uz priekšlikumu, es vēlos vēl piebilst to, ka patiesībā Dana Reizniece-Ozola ļoti kvalitatīvi noziņoja par to, kas ir noticis komisijā, kādas ir bijušas diskusijas, kādas ir bijušas debates un kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Man ir jāsaka ar lielu nožēlu – kvalitatīva šī likumprojekta, budžeta likumprojekta, izskatīšana mums izpaliek, tāpēc ka... nu, lai cik mēs esam lūguši, tomēr ziņotājs ļoti pavirši izpilda savus pienākumus. Un tā nav vienkārši, nu, tā kā... tikai opozīcijas kaut kāda kasīšanās, bet... objektīvi. Arī Mūrnieces kundze to pamana, ka diemžēl mēs nevaram prezentēt sabiedrībai kvalitatīvas diskusijas attiecībā uz atbalstītajiem priekšlikumiem, ja par tiem vispār nekas netiek pateikts, pat ne pāris vārdu.

Paldies. Kolēģi, es aicinu...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 60. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 61. ir deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Valsts probācijas dienestu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Neredzu es sevi! Neredzu es diemžēl sevi... Neredzu es sevi!

Sēdes vadītāja. Mēs jūs arī neredzam, Klementjeva kungs!

I. Klementjevs. Jā...

Sēdes vadītāja. Vai jūs netīšām neesat kameru aizvēris ciet?

I. Klementjevs. Atvainojiet, jā, mana kļūda, atvainojiet. Jā.

Cienījamie kolēģi! Valsts probācijas dienesta darbinieku arodbiedrība vēršas ar aicinājumu pie Saeimas deputātiem mērķtiecīgi paaugstināt Valsts probācijas dienesta personāla kapacitāti, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību.

Pamatalgas palielināšana nepieciešama sabiedrības drošības nodrošināšanai dienesta funkciju izpildē un būtiski samazinātu kvalificēta darbaspēka aizplūšanu no dienesta un palielinātu prasības atbilstošu pretendentu piesaistei uz vakantiem amatiem.

Algas palielināšana attiecas uz tām nodarbināto grupām, kuru algu apmēri ievērojami atpaliek no Ministru kabineta noteiktā maksimālā apmēra. Algas palielināšana būtībā paredzēta darbiniekiem, kas tiešā kontaktā ik dienu strādā ar probācijas klientu. Attiecībā uz visiem šiem darbiniekiem minimālā izglītības prasība ir – augstākā izglītība. Nepieciešamās zināšanas un pieredzi darbinieks iegūst vidēji divu gadu darbā un apmācībā, ko nodrošina pats dienests.

Kopumā dienestā ir 404 amata vietas. Savukārt klientu skaits, ar kuriem ik dienu strādā dienesta darbinieki, visā Latvijā ir vidēji 6500 probācijas klientu.

70 procentus no visiem ik gadu Latvijā piemērotajiem kriminālsodiem izpilda tieši Valsts probācijas dienests.

2019. gadā darbu Valsts probācijas dienestā atstāja 53 darbinieki. Personāla rotācijas koeficients 2019. gadā – 57 procenti.

44 procenti no pretendentu atlasēm izbeidzas bez rezultātiem – vai nu atbilstošie pretendenti atsakās saņemt piedāvāto atlīdzību, vai nu konkursiem piesakās kvalifikācijai neatbilstoši pretendenti.

2020. gadā deviņos mēnešos no darba Valsts probācijas dienestā jau ir aizgājuši 55 darbinieki.

Lūdzu pagarināt man vēl uz vienu minūti...

Sēdes vadītāja. Jūs varat apvienot debašu laikus.

Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Klementjevs. Jā, paldies, paldies.

Valsts probācijas dienests ir par 100 procentiem dotēta valsts pārvaldes iestāde, un tam nav iespēju citā veidā rast finansējumu šī jautājuma risināšanai.

Atlīdzības palielināšanas jautājums ir ļoti svarīgs tādēļ, lai preventīvi veidotu konstruktīvu dialogu ar Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrību, ņemot vērā tās definētās prioritātes kontekstā ar Valsts probācijas dienesta kopējiem attīstības virzieniem un soda izpildes aktualitāšu tendencēm.

Un šī algu indeksācija ir paredzēta ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 61. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 62. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz Ministru kabinetā 2020. gada 14. jūlijā atbalstītā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par 1991. gada barikāžu 30 gadu atceres pasākumu plānu" ieplānoto pasākumu izpildi, paredzot, ka tiek pārdalīts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu "Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 63. – deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīt līdzekļus uz dotāciju reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, faktiski tādā veidā atbalstot sakrālo mantojumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nu, īstenībā jau es ļoti ceru, ka šo priekšlikumu Saeimas deputāti atbalstīs, jo budžeta papildinājums nonāk vienas partijas vadoņa vadītajā ministrijā, kura acīmredzot nav pamanījusi, ka pirms dažiem gadiem ir pieņemts jauns likums par sakrālo mantojumu. Bet šī likuma izpildei ir nepieciešams finansējums, papildu finansējums, lai varētu pēc iespējas tām sakrālajām celtnēm, kam nepieciešams ir papildus vēl kāds cits atbalsts, to arī sniegt.

Es šobrīd tiešām ceru sagaidīt, kaut gan pirms dažām minūtēm skatījos... Tieslietu ministrs, protams, nepiedalās sarunā, bet varbūt kāds no Kultūras ministrijas vai arī kāds no attiecīgās intelektuāļu grupas var paskaidrot, vai šie papildu finansējuma līdzekļi tiks atrasti, kur tie tiks atrasti un vai sakrālais mantojums... Tieslietu ministrija nodrošinās jaunā likuma izpildi, jo šo likumu Satversmes tiesas lēmums par finanšu apjoma norādi likumos neskars, tātad to nepārskatīs.

Paldies, parlamentārais sekretārs no Kultūras ministrijas ir pieteicies, un es ceru uz pozitīvu atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies Bondara kungam par ļoti labu ziņojumu. Šoreiz tiešām bija skaidra priekšlikuma jēga.

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo patiešām 2017. gadā tika pieņemts Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums, un anotācijā arī tika minēts, ka vēsturiskā mantojuma saglabāšanai katru gadu – saglabāšanai, ne kādam milzu uzrāvienam – nepieciešamais finansējums ir ap 4 miljoniem eiro. Un iepriekšējā valdība arī katru gadu mēģināja, nu, ne pilnu šo finansējumu, bet vismaz daļēju... un tādu nopietnu finansējumu ieplānot ar laipnu Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas... ar abu ministru atbalstu.

Nu, statistikai... Es domāju, ka jūs arī, deputāti, esat saņēmuši (cerams, ka daļa arī lasījuši) vēstuli, kuru nosūtīja visiem deputātiem metropolīts un arhibīskapi.

Pagājušajā gadā tika pieteikti programmai 104 projekti ar kopējo finansējumu 4,5 miljoni eiro. Tas ir tas pieprasījums, kas ir nepieciešams. Mēs piedāvājam vismaz daļēju finansējumu, daudzmaz pieklājīgu, arī nākamgad nodrošināt. Zinu, ka valdība ir atbalstījusi pusmiljonu eiro, bet tā summa ir ārkārtīgi maza.

Un visu cieņu Kazinovska kungam, kurš arī kā tādu savu individuālo deputāta priekšlikumu atkal ir iesniedzis priekšlikumu par konkrētām baznīcām. Es uzskatu, ka tā nav pareiza pieeja; ka ir jābūt finansējumam pieejamam šajā programmā, lai visas baznīcas var uz vienādiem spēles noteikumiem piedalīties konkursā un pretendēt uz šo finansējumu. Atkal jau atgriezties pie principa, ka baznīcas tiek atbalstītas no deputātu kvotām, nav laba prakse.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vai nākamo, kas arī paredz 2 miljonus... 2 miljonu eiro finansējumu piešķirt šai programmai, – tas būtu, manuprāt, labs atbalsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien! Ļoti žēl, ka jau bija vienā no iepriekšējiem likumprojektiem... neatbalstīt pazemināto PVN grāmatām. Tas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, prasītu 1 miljonu no valsts budžeta.

Šajā gadījumā tie ir 2 miljoni sakrālā mantojuma atbalstam. Nu diemžēl šādu summu budžetā mēs nevaram atļauties, bet budžeta likumprojektā, 102. priekšlikumā, Ministru kabinets virza 510 tūkstošus sakrālajam mantojumam tieši Latvijas reģionos, un, kā Reiznieces kundze teica, šo summu sadalīs konkursa kārtībā, tas nebūs paredzēts konkrētām baznīcām.

Līdz ar to aicinu budžeta likumā atbalstīt šos 510 tūkstošus, bet šos 2 miljonus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, ar izbrīnu tikko uzzināju no Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra, ka mums pat baznīcām būs konkurss par finansējumu.

Manuprāt, ir jāatbalsta šis priekšlikums jau tādēļ, ka tieši dievnamos cilvēki pašlaik, grūtajos laikos, varētu atrast atbildes uz tiem jautājumiem, kuri viņiem rodas, vēlreiz pārliecināties, ka eksistē tās vērtības, kuras atbalsta viņi dvēselē, tās vērtības, kuras diemžēl nekādi netiek atbalstītas no pašreizējās valdības puses.

Un pie reizes vēlētos informēt visus deputātus, ka ir savākti 35 opozīcijas pārstāvju... deputātu... un neatkarīgo deputātu... Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai par to, lai iesaldētu ministru un ministriju parlamentāro sekretāru algas. Tas būtu godīgi, kā arī godīgi būtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Četru miljonu vietā pusmiljons, 500 tūkstoši, ko minēja tikko Jansona kungs. Manuprāt, tā pieeja nav pareiza.

Līdz šim arī baznīcas varēja skatīties... budžetā bija programma, kur katru gadu... kurai stabili tika novirzīts finansējums un varēja arī ar kaut ko rēķināties... ar to, lai šie... lai šis sakrālais mantojums kaut kādā veidā tiktu glābts, lai kaut kādā veidā tiktu atjaunots, saremontēts. Tā vietā šobrīd – 500 tūkstoši.

Un arī ļoti interesanta bija tā piebilde no Jansona kunga. Paldies jums, Jansona kungs, par novērtējumu, piedaloties debatēs... Otrs – kur tam ņemt naudu? Manuprāt, jūs esat viens no retajiem, kas iezīmēja vispār tādu jautājumu – kur tam ņemt naudu. Un kur tam ņemt naudu? Manuprāt, mēs kā opozīcija jau ne vienā vien vietā esam norādījuši visdažādākos avotus, kur tam ņemt naudu. Un tas būtu ne viens vien miljons eiro, ko mēs varētu papildus rast budžetā... nu, piemēram, sakrālais mantojums... solidaritātes likuma grozījumi, kas ir nobalsoti jau iepriekš... Tur, es domāju, būtu pietiekoši daudz, lai arī baznīcām pietiktu naudas.

Jautājums – kur vēl var ņemt naudu? Mēs tā varētu iet cauri visiem budžeta likumprojektiem, kas šeit ir sabalsoti, un paskatīties, kurā vietā vēl varētu ņemt naudu. Un, kā jau Regīna Ločmeles kundze minēja, tūlīt... ja viss ir tā, kā visi saka, tad mēs varētu parlamentārajiem sekretāriem iesaldēt algas. Un tad šo naudas iesaldējumu mēs varētu novirzīt sakrālajam mantojumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un cienījamie kolēģi! Faktiski diskusijas un debates rāda, ka šis ir priekšlikums, kas skar visas konfesijas neatkarīgi no tautības un neatkarīgi no valodas, neatkarīgi no partijiskās piederības. Šis priekšlikums būtu vismaz no koalīcijas puses pelnījis tādu solīti pretim tam, kas vienmēr izskan (izskanēja arī Ministru prezidenta runā), – ka nav pozīcijas un opozīcijas.

Taču šim priekšlikumam derētu blakus uzrakstīt "daļēji atbalstīts un iekļauts 102. priekšlikumā". Saprotams, summas atšķiras, bet tas rādītu, ka pozīcijai kristīgās vērtības neatkarīgi no tā, kurai konfesijai piederam, ir svarīgas un arī cilvēka cieņa ir svarīga. Nebūt tik augstprātīgiem, ka...! Tik elementāri noraidīt pilnīgi visu, kas nāk no citiem, tikai no savu... tikai ne no savu kvotu devējiem...

Vēlreiz aicinu izvērtēt un atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl netika slēgtas.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Šobrīd, Papules kundze, tiek atbalstīts viss, kam ir Ministru kabineta atbalsts, bet viss, kam ir... viss, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Un šāds te opozīcijas priekšlikums diemžēl neiztur kritiku. Visi tie stāsti, ka opozīcijā kāds ieklausīsies... Šobrīd opozīcija savā ziņā ir piespiedusi politiķus iesaldēt deputātu un ministru algu pieaugumu, ko es arī aicinu novirzīt baznīcām, daļēji atbalstot Evijas Papules priekšlikumu... ja ne pilnībā atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos minēt, ka 63. priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 64. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas, Viktora Valaiņa un Jāņa Dūklava priekšlikums. Arī tas ir par sakrālo mantojumu, arī par diviem miljoniem. Tikai atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma, kur līdzekļus bija plānots ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, šeit līdzekļi tiek meklēti jeb rasti no akcīzes nodokļa. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, mēs bijām sagatavojuši priekšlikumus akcīzes nodokļa likumā, kuriem bija diezgan garantēta... plānota pozitīva fiskālā ietekme – nākamajā gadā jau astoņi miljoni eiro. Jūs neesat tos atbalstījuši, jūs esat citu variantu... par citu variantu nobalsojuši, par kuru arī pats finanšu ministrs Reira kungs ir nobažījies un apšauba to sasniedzamo rezultātu.

Bet šī priekšlikuma kontekstā, kur mēs arī no savas puses piedāvājam divus miljonus eiro novirzīt sakrālā mantojuma uzturēšanai kārtībā, es gribu jums minēt to salīdzinājumu, ka ar baznīcām ir līdzīgi kā ar ceļiem – ja tu neieguldi regulārā ceļu uzturēšanā, tad pēc tam ir daudz lielāka summa jāiegulda nopietnos ceļu remontos. Līdzīgi ir ar sakrālo mantojumu, kas ir kultūrvēsturiskas celtnes, kas nav būvētas vakardien un aizvakar, kas ir desmitiem... gadu simtiem vecas būves. To uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi, un, jo vairāk mēs atliekam ieguldījumu sakrālā mantojuma uzturēšanā un sakārtošanā, jo lielāku naudu tas prasīs kādā brīdī, lai šīs kultūrvēsturiskās ēkas mēģinātu glābt.

Es priecājos un novērtēju, ka Kultūras ministrija ir panākusi rezultātu un vismaz nelielu daļu finansējuma nodrošinājusi, tomēr pusmiljons šim mērķim ir pārāk maza summa. Ne velti 2017. gadā speciāls likums tika izstrādāts, lai katru gadu motivētu valdību un Saeimu paredzēt šim mērķim finansējumu kā mērķdotāciju konkrētai programmai, nevis atsevišķiem objektiem, jo katru gadu mēs redzējām Saeimā, ka deputāti piedāvāja deputātu kvotas attiecībā uz baznīcu sakārtošanu. Vajadzība ir, tikai formai ir jābūt korektai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, būsim arī objektīvi. Cik baznīcu mēs par šo naudu, kas šobrīd ir ieplānota, varēsim sakārtot vai daļēji sakārtot?

Man ir tāda sajūta, ka tās varētu būt kādas divas trīs... divas trīs baznīcas. Un vai tiešām tikai šīs ir tās baznīcas, kuras...? Lai vai kāds būtu konkurss... Negribas jau neko baigi paredzēt, bet sajūta ir tāda, ka tās varētu būt, nu, maksimums trīs baznīcas.

Pie šādiem apstākļiem mēs taču visi labi apzināmies, ka tās nav tikai trīs baznīcas, kuras valstij ir jāsakārto.

Un šī stabilitāte, kas bija šajos gados, kad... tomēr tā bija daudz lielāka summa, kas tika novirzīta... Šobrīd īsti jau nav arī pamatojuma, kāpēc šis investīciju apjoms tiek samazināts. Tik daudz tiek runāts, vismaz no finanšu ministra un no citiem, ka šobrīd ir jāgulda nauda investīcijās... Būvniecībā tiek guldīta nauda. Kāpēc tieši sakrālais mantojums ir ieguvis tik būtisku samazinājumu? Par to šajā debašu kontekstā ir maz runāts. Piekritīsiet, kolēģi, – samazinājums ir aptuveni četras reizes. Un tas ir būtisks samazinājums.

Tāpēc gribētu arī dzirdēt šo paskaidrojumu – kas mainījies politikas pieejā. Mums taču ir vairāk nekā trīs baznīcas, kuras nākamgad vajadzētu sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Valaiņa kungs jau sāka uzdot jautājumus, un jautājumi ir pašā laikā.

Mēs zinām, ka kovida situācijā arī ierobežojumu ievērošanas dēļ sakrālajām celtnēm... un mēs neslēpjam, ka runājam tieši par baznīcām un dievnamiem... samazināsies ziedojumu apjoms gan cilvēku maksātspējas dēļ, gan arī tādēļ, ka nevar iet uz baznīcu. Un skaidrs, ka dievnamiem nebūs iespējas pašiem parūpēties par kādiem uzlabojumiem, par celtniecības vai... arī sīkiem labojumiem ēkās, vai kā citādi... Un šajā brīdī, ja mēs paskatāmies, kas cilvēkiem grūtajās situācijās ir nepieciešams, – ir nepieciešams arī šāda veida garīgais atbalsts.

Dzirdot to, ka nepilns jeb pusmiljons tiks sadalīts konkursa kārtībā, no vienas puses, liekas – jā, kāds rakstīs nosacījumus un tad viņi... stāvēs pārējie rindā un cīkstēsies par to, bet es gribētu piekrist tiem kolēģiem, kas teica, ka tas nav pārāk godīgi attiecībā pret cilvēkiem, kam ir... kas tic.

Droši vien prioritātēm... Un mēs labprāt dzirdētu vai es labprāt dzirdētu... nu, ja Jansona kungs iesāka runāt... dzirdētu iespējamos... nu, tādus zināmus ieskicējumus, kādi varētu būt kritēriji vai kādas varētu būt prioritātes – vai tie būs tādi mazāki darbiņi, vai tā būs Latgale, vai tā būs katoļticība, kas šobrīd saņem lielu atbalstu zināmā mērā kvotu sadalījumā; kādi būs šie nosacījumi, lai arī tiem cilvēkiem, kas jautā... ne tikai tiem, kas rakstīja vēstuli, bet kas jautā, uzdod jautājumus, varētu arī atbildēt, ka jums ir cerība, vai, tieši otrādi, – gaidiet nākamo gadu, tad droši vien deputātu kvotas būs vēl lielākas, jo būs priekšvēlēšanu gads.

Es būtu pateicīga arī par objektīvu informāciju... ne tikai kritizējot, bet... lai arī cilvēkiem var atbildēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu mazliet papildināt Jansona kunga teikto.

Jansona kungs minēja, ka budžeta otrajā lasījumā ir izdevies vienoties par papildu finansējumu, šiem 510 tūkstošiem, sakrālā mantojuma programmai, bet bāzē jau šobrīd bija paredzēti 500 tūkstoši, kā rezultātā tas kopējais... kopējā summa ir pat lielāka, nekā tas bija šogad un nekā tas bija pagājušajā gadā, tātad tas ir... šī summa ir lielāka par miljonu.

Un nebūs taisnība par diviem trim atbalstītajiem projektiem, kā šeit izskanēja. Mēs precizēsim un varēsim kolēģus informēt varbūt absolūti precīzi, bet šobrīd es no atmiņas teikšu, ka tie bija padsmit vai pat vairāki desmiti projektu – pārsvarā par nelielām summām – Latvijas reģionos.

Šogad gan lielākā summa tika novirzīta Jēkaba katedrālei.

Bet jebkurā gadījumā netiek plānots neko šajā kārtībā mainīt, un šī kārtība, kad tiek lemts kopā ar konfesiju pārstāvjiem, neiejaucoties politiķiem un neiejaucoties Kultūras ministrijai, par to, kurām no šīm sakrālajām celtnēm ir nepieciešams lielāks atbalsts... Tā sistēma tāda ir bijusi, tā ir absolūti pareiza sistēma, tā sistēma nemainīsies un tāda arī paliks.

Un man prieks, protams, ir klausīties... dzirdēt no Valaiņa kunga un Reiznieces kundzes, bijušās finanšu ministres, tik kaismīgu runu par atbalstu. Es atceros, ka tajā laikā, kad viņa bija ministre, tad šādas runas nebija, tad faktiski mēs nācām ar tiem pašiem argumentiem un tos līdzekļus, kas bija šajos gados, mēs, es gribētu teikt, izcīnījām diezgan grūtās politiskās sarunās ar jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Tātad precizēju – kopā ar budžeta bāzi... un uz šo, otro, lasījumu... ko mēs piedāvājam budžetam... tas ir viens miljons... tātad... 10 tūkstoši eiro...

Un objekti – Latvijas reģionos ir 23 objekti, kuriem ir vitāla nepieciešamība pēc rekonstrukcijas. Taču tas tiešām būs konkursa kārtībā. Un kā viens no konkursa kritērijiem varētu būt tieši projekta gatavība – vai pašvaldība jau tur ir ieguldījusi vai ieguldījusi draudze, cik ir izstrādāts projekts, lai katrā gadījumā šo celtni varētu savest pēc iespējas kvalitatīvākā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Vēlreiz labvakar, cienījamie kolēģi! Pēc kolēģa Jansona teiktā, sakrālā mantojuma objektiem, to saglabāšanai būs viens miljons.

Šis priekšlikums – 64. ... Tomēr aicinu nobalsot par diviem miljoniem.

Pašas draudzes... Arī mūsu pusē pašas draudzes ļoti intensīvi... intensīvi strādā pie savu dievnamu saglabāšanas – pirmkārt, vāc ziedojumus, otrkārt, arī organizē dažādus labdarības koncertus, lai savāktu līdzekļus, arī aicina dažādus cilvēkus, kuriem ir saknes no konkrētiem pagastiem, kuri ir krustīti konkrētos dievnamos, un tā tālāk.

Un, protams, lielu artavu ieliek arī pašvaldības. Ja no šīs sakrālā mantojuma programmas kāds dievnams ir atbalstīts, tad arī pašvaldība palīdz ar savu artavu.

Un tāpēc... Un praktiski vissvarīgākais pašlaik dievnamiem – tie ir jumti. Un tie nav mazi projekti, jo jumts prasa arī pietiekoši lielus līdzekļus, jo baznīcas kā celtnes ir ļoti augstas un, protams, bez dažādiem celtņiem šos darbus nav iespējams veikt. Un konkrēti: tad, kad Līksnas baznīcai vajadzēja gan torņus mainīt, gan arī jumta daļu mainīt, šīs izmaksas bija ļoti lielas, jo tas prasa arī specifisku darbu uz šī augstā jumta.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – piešķirt divus miljonus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Vispirms vēlos atbildēt Dzintara kungam, nenoliedzot Kultūras ministrijas ieguldījumu sakrālā mantojuma programmas izveidē.

Jūs ļoti labi zināt, ka atbalsts tika sniegts regulāri, katru gadu ieplānojot finansējumu divu miljonu apmērā, turklāt vēl papildu mērķdotācijas tika veltītas lielo dievnamu sakārtošanai (tai skaitā pāvesta vizītes organizēšanas pasākumiem).

Arī Valaiņa kungam es vēlos oponēt. Patiešām, dievnami nav valsts pasūtījumu paraugi, kur par lielu naudu maz ko izdara; viņi, tieši otrādi, par mazu naudu izdara ļoti daudz, un patiešām visvērtīgākais ieguldījums ir šos līdzekļus novirzīt sakrālā mantojuma programmai, kur ir jau izstrādāta kārtība (manuprāt, ļoti godīgi spēles noteikumi!), kā šos dievnamus izvēlas. Man būtu grūti iedomāties vēl labāku un atbilstošāku veidu.

Tāpēc – tāpēc! – mēs arī piedāvājam finansējumu novirzīt tieši sakrālā mantojuma programmai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 64. priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Kučinska, Jalinskas, Valaiņa un Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 54, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Beitnere-Le Galla, Dombrovskis, Pimenovs, Švecova un Bondars lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 1. decembra pulksten 9.00.

Par to mums ir jābalso. Varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē izsludinātu pārtraukumu līdz šā gada 1. decembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tātad tiek izsludināts pārtraukums līdz šā gada 1. decembra pulksten 9.00 no rīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Paldies visiem šodien par darbu.

Turpinām rīt deviņos.

(Pārtraukums.)