Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2020. gada 1. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām izskatīt šā gada 23. novembra sēdes darba kārtību.

Likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Labrīt, cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vakar palikām pie 65. – Ministru kabineta priekšlikuma, kas ir saistīts ar naudas pārdali no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" uz "Latvijas Vēstnesi", atbalstot "Latvijas Vēstnesi". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 66. priekšlikums ir saistīts ar pieminekļa būvniecību Gunāram Astram, kuram šogad būtu apaļa jubileja. Līdzekļi tiek pārdalīti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tieslietu ministrija, lai šo jautājumu varētu atrisināt... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 66. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 67. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Gundara Daudzes priekšlikums, kas paredz no Ieslodzījuma vietu pārvaldes novirzīt līdzekļus uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šis priekšlikums ir pārdalīt finansējumu no cietuma būvniecības uz reģionālās attīstības programmu – divām VARAM apakšprogrammām (vienai – pusi un otrai – otru pusi). Proti, doma ir mazināt reģionālo nevienlīdzību un palīdzēt īstenot patiešām efektīvu administratīvi teritoriālo reformu.

Kā iepriekš jau esam diskutējuši, administratīvi teritoriālā reforma patiešām paredzēja robežu maiņu, bet, ja vienkārši ar robežu maiņu pašvaldības kļūst lielākas, tas nenozīmē, ka tās kļūst stiprākas.

Un arī pašā... pašos VARAM jauno pašvaldību profilu aprakstos mēs redzējām, ka, ja netiek piedāvāts īpašs reģionālās attīstības plāns, tad arī nākamo desmit gadu laikā strauji kritīsies Latvijas iedzīvotāju skaits reģionos.

Kolēģi, Latvijā kopumā ir viena no augstākajām... lielākajām reģionālās attīstības atšķirībām... starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm tā ir trešā augstākā...

Rīgā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir 135 procenti no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī, kamēr Kurzemē – 74, Vidzemē – 66, Zemgalē – 63, bet Latgalē – vispār tikai puse no vidējā līmeņa. Un kopumā... Ja mēs salīdzinām Latvijas reģionus ar Eiropas līmeni, tad kopumā, vidēji, Rīga ir turīgāka nekā Eiropas reģioni, savukārt visi pārējie Latvijas reģioni ir stipri, stipri zemāk.

Nu, lai būtu harmoniska valsts attīstība, šī lieta ir jālabo. Ir jāpiedāvā arī budžetā, kas ir politikas spogulis, skaidri risinājumi reģionālajai attīstībai. Ne tikai budžetā... Mēs paļaujamies uz to, ka valdība būs gana gudra un arī atveseļošanās plānā būs ieplānoti līdzekļi reģionālās infrastruktūras attīstībai un dzīves līmeņa celšanai, un darba vietu radīšanai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 67. – deputātu priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – deputātu Reiznieces‑Ozolas un Daudzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 68. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Dūklava priekšlikums. Tas paredz ko līdzīgu, proti, paņemt līdzekļus no koncertzāles projektēšanas (runa ir par akustisko koncertzāli – to, ko mēs vēlamies Rīgā redzēt) un novirzīt uz nacionālajiem... "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti". Arī šis priekšlikums, 68., nav Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, līdzīgs mērķis, ko es jums jau izklāstīju.

Priekšlikums kopumā paredz 2022. gadā un 2023. gadā finansējumu atdalīt no cietuma būvniecības, savukārt nākamgad finansējumu šim mērķim, reģionālās attīstības mērķim, novirzīt no koncertzāles projektēšanas, īpaši ņemot vērā, ka sabiedrībā joprojām nav vienotas izpratnes par to, kur koncertzālei būtu jāatrodas (adrese "Elizabetes iela 2" arī mūs kā Saeimas deputātus nav pārliecinājusi).

Tātad mūsu priekšlikums ir šo finansējumu novirzīt reģionālajai attīstībai – darba vietu radīšanai, labklājības celšanai un infrastruktūras attīstībai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 68. – deputātu priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Valaiņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 69. – deputātu grupas (Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis, Jānis Dūklavs un Gundars Daudze) priekšlikums, lai līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzītu uz "Atbalsts plānošanas reģioniem". Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Dūklava un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 70. – deputātes Danas Reiznieces-Ozolas un deputāta Gundara Daudzes priekšlikums, kas ir saistīts ar līdzekļu pārdalīšanu no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šī ir otra puse līdzekļu, kuru mēs piedāvājam novirzīt reģionālajai attīstībai – reģionālās attīstības programmai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šī programma paredz gan mājokļu siltināšanas, gan citu reģioniem nozīmīgu infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu labklājības celšanai un reģionālās atšķirības mazināšanai Latvijas teritorijā.

Kolēģi, šī programma ir īpaši svarīga, tādēļ ka nākamgad, kā jūs zināt, valdība ir paredzējusi mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu – vien 75 procentus (80 procentu vietā!) novirzīt pašvaldību attīstībai. Tas nozīmē, ka par vismaz 90 miljoniem eiro pašvaldībām tiek samazināti ikgadējie ieņēmumi.

Ja papildus šajā situācijā tiktu nodrošināta mērķētā infrastruktūras un sociālās labklājības atbalsta programma, tad pašvaldības vismaz varētu rēķināties, ka būtu iespējams atbrīvot savus līdz šim infrastruktūrai paredzētos līdzekļus vidējā termiņā, nodrošinot no šiem līdzekļiem pamatvajadzības un aizstājot šos līdzekļus ar šādu valsts atbalsta programmu. Tas būtu īpaši aktuāli jaunajās administratīvi teritoriālajās vienībās, kur kopumā pašvaldībām ir būtiski jāpārskata līdzšinējā pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras attīstības programma.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Jūs noteikti esat dzirdējuši, ka uzņēmēji saka – Eiropas Savienības fondi ir ļoti slikta lieta, skatoties no tā punkta, ka tā varbūt šur tur uzņēmējus padara atkarīgus no tiem fondiem. Un savā ziņā viņiem ir taisnība. Jo pašvaldību investīcijas, valsts investīciju programmas – ja tās šobrīd tik lielu īpatsvaru... ir tik atkarīgas no šiem fondiem, tas, kolēģi, manuprāt, nav īsti pareizi. Jo šobrīd principā visas lielās investīcijas, ļoti daudzas attīstības programmu sadaļas ir uzliktas uz šo atjaunošanās fondu, uz nākamo darbības programmu 2021.–2027. gadam.

Un tā nav īsti laba zīme, ka valsts pamatbudžetā neveido savu investīciju politiku, jo tie atbalsta veidi, kas būs no fondu programmām, atbalsta programmām... tās nebūs ilgtermiņa, tās uz kaut kādu brīdi būs, bet par tām visu laiku jācīnās. Un sanāk, ka valsts, lai attīstītu savu attīstības programmu, nonāk visu laiku lūdzēja lomā.

Tāpat kā šobrīd pašvaldības nonāk lūdzēja lomā, tāpat arī Latvijas valsts, vadoties pēc šādas politikas, var nonākt lūdzēja lomā, kad tai visu laiku būs Briselē jālūdzas, lai attīstītu vienu vai otru politiku, jo pašu investīciju programmas būs vājas vai to nebūs vispār, un tādējādi mēs zaudējam savu konkurētspēju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka 70. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Daudzes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 71. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Dūklava priekšlikums, kurš aicina pārdalīt līdzekļus no Kultūras ministrijas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Valaiņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 72. – Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz palielināt "Latvijas Loto" dividendes un pārdalīt par labu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – Latvijas Okupācijas muzeja jautājuma risināšanai. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 73. – Ministru kabineta priekšlikums, ar kuru faktiski... jā, pārdala līdzekļus no Kultūras ministrijas... uz Kultūras ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 74. – deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš atkal paredz meklēt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un pārdalīt par labu Kultūras ministrijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kas kopumā rūpējas par studentu stipendijām, lai studentu stipendiju palielinājums būtu stabila programma katras attiecīgās ministrijas budžetā, nevis tiktu ik pa mirklim meklēta tā summa no citiem avotiem vai nestabiliem avotiem.

Es aicinu atbalstīt.

Iespējams, ka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs var izstāstīt, kā ir ar stipendijām Kultūras ministrijas pārziņā esošajās augstākajās izglītības iestādēs. Kā zināms, tās visas ir šīs ministrijas pārziņā un dažās no tām, protams, ir budžeta, valsts budžeta... tikai valsts budžeta vietas. Līdz ar to tur studenti tad nebūtu tik ļoti apdraudēti īstermiņā. Taču ir arī augstākās izglītības iestādes, kurās ir studenti, kas studē par savu maksu.

Līdz ar to aicinu atbalstīt, jo arī kultūras ziņā... studentiem būtu svarīgi saņemt ziņu, ka Latvijai viņi ir vajadzīgi arī kovida apstākļos, redzot, ka faktiski māksliniekiem un, nu, tādas zināmā mērā mūsu sirds izglītības vai sirds nodarbes cilvēkiem šobrīd arī ir grūti un darba iespējas tiek samazinātas.

Līdz ar to aicinu dot ziņu, ka Latvijai studenti ir vajadzīgi, lai nemeklētu iespējas mācīties citās augstskolās – tajās, kas ir citās valstīs, kurās studiju maksa nav jāmaksā.

Līdz ar to aicinu atbalstīt stabilu finansējumu ar iespēju arī šīs stipendijas paaugstināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... vārdā vēlos bilst, ka 74. – deputātes Evijas Papules priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 75. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas pārdala līdzekļus no vienas Kultūras ministrijas apakšprogrammas uz otru. Lūgums arī šeit, Saeimas sēdē, šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 76. – Ministru kabineta priekšlikums, ar kuru faktiski tiek paredzēti līdzekļi sakrālā mantojuma jautājumu risināšanai. Arī šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 77. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz naudu Brīvības pieminekļa izgaismošanai. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 78. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir saistīts ar Imanta Ziedoņa muzeju. Komisijā 78. – Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 79. – deputāta Kazinovska priekšlikums, kas saistīts ar to, ka tiek... paredz to, ka līdzekļi tiek pārvirzīti no ieņēmumiem no dividendēm uz Kultūras ministriju saistībā ar sakrālo mantojumu. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums ir atbalsts konkrētām baznīcām saistībā ar sakrālā mantojuma sakārtošanas projektiem.

Kā atceramies, iepriekšējās debatēs tika runāts par to, ka sakrālā mantojuma projektiem ir paredzēts zināms finansējums. Tagad šeit ir norādīti konkrēti objekti un konkrēta nepieciešamība. Domāju, ka deputāti var izlemt šādu jautājumu... tieši par šīm konkrētajām baznīcām.

Es kā piemēru varu minēt to, ka viens no šādiem projektiem ir Viļakas katoļu baznīcas jumta remonts; jumts ir cietis Otrā pasaules kara laikā, un bez šāda atbalsta, bez šāda projekta realizēšanas, Viļakas katoļu baznīcai diemžēl draud problēmas. Šī baznīca – tas ir tāds ļoti nozīmīgs objekts Ziemeļlatgalē, Ziemeļlatgales pērle, un tāpēc šis projekts būtu jāatbalsta.

Līdzīgi ir ar pārējām divām baznīcām – nepieciešami līdzekļi Daugavpils Borisa-Gļeba katedrāles sienas remontam, kā arī Lazdonas baznīcai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, godājamie un cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es pilnīgi piekrītu Kazinovska kungam, kurš saka, ka deputātiem ir tiesības lemt par konkrētiem objektiem. Un tādā ziņā es nepiekrītu Danas Reiznieces-Ozolas vakardien izteiktajai tēzei, ka tikai un vienīgi... ka Saeimas deputāti to varbūt nevar lemt. Vakar vakarā kaut ko tādu dzirdējām.

Bet tā labā ziņa ir, ka... un nevis pat labā ziņa, bet tā labā kārtība būtu tāda, ka šādas lietas, piemēram, to, ka baznīcai brūk jumts, pamana arī par finansēm atbildīgais ministrs un premjers. Tiešām Kazinovska kungam un arī vispār visiem Latgales aktīvistiem ir izdevies vērst uzmanību – arī finanšu ministra uzmanību – uz šo Viļakas baznīcas jautājumu; tur patiešām ir objektīvas problēmas. Un, cik man ir zināms, ir valdībā panākts arī tāds konsenss, ka varētu jau varbūt šodien... faktiski nākamnedēļ valdība lemt par līdzekļu piešķiršanu šīs baznīcas jumta remontam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Jo, redziet, tā lieta negaida. Un šāds piešķīrums būtu ātrāks nekā piešķīrums caur budžetu, kurš stāsies spēkā tikai 1. janvārī, jo tur tas jumts objektīvi ir ļoti sliktā stāvoklī.

Un nu šāds solījums no finanšu ministra ir saņemts, ka nauda tam mērķim ir pārdalāma. Tā ir nozīmīga lieta, tāpēc šajā gadījumā...

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

K. Feldmans. Šajā gadījumā par šo konkrēto Viļakas jautājumu nebūtu... Nu, tas priekšlikums savu lomu acīmredzot ir izpildījis, arī Kazinovska kungs ir sūtījis vēstules ministriem un ir sadzirdēts.

Par pārējiem diviem objektiem. Ir tā, ka mēs tikko atbalstījām sakrālā mantojuma programmai 510 tūkstošu eiro piešķiršanu. Nu, konkrēti... nu, tas relatīvi... Tas, kas ir tiem pārējiem diviem objektīvi nepieciešams, ir tādas mazākas summas – kopsummā 140 tūkstoši, ko... Arī es ceru sagaidīt, ka finanšu ministrs... Ja nu gadījumā kaut kas neizdodas... ja Kultūras ministrijai neizdodas pasekot līdzi, kā tur... vai nauda nonāk līdz šiem konkrētajiem objektiem, tad arī Finanšu ministrija varētu akceptēt varbūt arī šeit tādas pārdales.

Es ceru, ka visi seko līdzi šīm lietām.

Aicinu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mērķis labs, bet šī ir tiešām atkal jau tipiska deputātu kvota, tāpēc es nevaru piekrist, ka tā ir labākā forma, kā atbalstīt dievnamus.

Sakrālā mantojuma programmai pēdējos dažus gadus ir bijuši nepietiekami līdzekļi. Un tā tas ir arī 2020. gadā – no pieteiktajiem 108 objektiem bija iespējams atbalstīt tikai 23.

Pēdējo dažu gadu laikā ar šo finansējumu, kas ir veltīts programmai, ir izdevies saglābt tikai pašas kritiskākās... kritiskākā stāvoklī esošos 50 dievnamus. Tā ir statistika. Es nenoliedzu, ka šīm baznīcām ir ļoti vajadzīgs atbalsts, bet... Tādā situācijā, kad tikpat kritisks vai līdzvērtīgi kritisks stāvoklis ir ļoti daudzām citām Latvijas baznīcām, godīgi būtu šo finansējumu novirzīt kopējā sakrālā mantojuma programmā un konkursa kārtībā piešķirt tām, kurām visvairāk šāds atbalsts tieši šobrīd ir nepieciešams.

Un, Feldmana kungs, finanšu ministrs var atbalstīt jūs, bet tieslietu ministrs... Tieslietu ministrija un Kultūras ministrija ir atbildīgas par reliģisko organizāciju atbalstīšanu un sakrālā mantojuma sakārtošanu. Tātad viņi ir tie ministri, kuriem ir jānāk ar iniciatīvu un jācīnās par pietiekamu finansējumu šai valsts budžeta programmai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Feldmana kungam ir taisnība. Protams, deputātiem ir visādas tiesības, vismaz deputātu vairākuma... deputātam ir visas tiesības faktiski piedāvāt, iesniegt jebkādus priekšlikumus – remontēt jebkādus jumtus, baznīcas, iegādāties jaunus apkures katlus un tā tālāk. Un, ja vairākums šo atbalstīs, tad nu tās ir Satversmē nostiprinātas tiesības. Nu, šādi tā demokrātija darbojas.

Un es gribētu aicināt... Es tagad runāju bez jebkādas, tā teikt, divkosības. Es pats esmu darbojies ar deputātu kvotām, esmu izmantojis deputātu kvotas un dalījis deputātu kvotas, un tā tālāk. Nu, es te nepretendēju būt kāds, tā teikt, absolūti svešs cilvēks šai lietai.

Kolēģi, uzdosim sev jautājumu: par ko tas liecina, ja deputāts šādi iesniedz, tā teikt... nosauksim to par tādu individuālo priekšlikumu – kādam individuālajam objektam vai projektam, vai kā – un šis priekšlikums tiek atbalstīts? Manuprāt, tas var liecināt par divām lietām.

Pirmais. Šis deputāts ir pamanījis... vai pamanījusi... kādu kliedzošu kādas ministrijas kompetences... kura savā konkrētajā jomā nav pildījusi savus tiešos pienākumus, un nepieciešams to labot. Nu, pēc tam laikam mēs sagaidām kaut kādu rīcību pret šo konkrēto ministriju. Viena ministrija nav pamanījusi, ka kādai profizglītības iestādei vairs nestrādā apkures katls, cita ministrija nav pamanījusi, kas notiek ar baznīcām, un tā tālāk.

Taču, es saprotu, šis nav gluži tas gadījums.

Otrais variants, kas ir visticamākais, ir tas, ka vienkārši šai ministrijai, kas atbildīga par šo jomu, ir hronisks līdzekļu deficīts un visiem to nepietiek tajā apmērā, kāds ir nepieciešams. Tad vai nu taisiet kaut kādu izlozi ar "Latvijas Loto" vai vēl kaut kā (kurš saņem, kurš nesaņem... kurš saņem, cik daudz), vai to risiniet šādi (ja kādam paveicas ar kaut kādām personīgām pazīšanām) – ar tā saucamo deputātu kvotu.

Nu, ja šāda pieeja tiek izmantota, tad nu, kolēģi, es jūs aicinu aiziet uz Ministru kabinetu, paskatīties uz to, kas tur uz zāles sienas rakstīts ("Viens likums – viena taisnība visiem"), un uzdot sev jautājumu, vai tās lietas ir ar to savienojamas – vai visām tām baznīcām tika piemēroti vienādi kritēriji šīs palīdzības saņemšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Jā, vakardien mēs par to diskutējām, jo mums kā opozīcijai bija vairāki priekšlikumi par sakrālā mantojuma programmas finansējuma nodrošināšanu... arī tādēļ, ka šis ir relatīvi jauns likums, kam ir nepieciešami izpildes resursi. Un vakardien mēs no pozīcijas saņēmām it kā apliecinājumus... un nonāksim arī līdz 102. priekšlikumam... ka Kultūras ministrija dara visu, kas ir iespējams, un tas varētu būt ticami, jo šobrīd mēs neesam dzirdējuši nevienu Tieslietu ministrijas pārstāvi, kurš atbild par sakrālā mantojuma programmu, kā arī par reliģisko organizāciju un institūciju, tā teikt, labsajūtu un labklājību.

Lai arī šis priekšlikums (protams, par garīgajām vērtībām mēs runājam) ir Ministru kabineta atbalstīts, tas uzskatāmi rāda, ka deputāti, izmantojot – slēpti izmantojot! – kvotu sistēmu, ko ļoti kritizēja iepriekšējā periodā, tomēr piešķir papildu līdzekļus, kas būtu jārealizē caur sakrālā mantojuma programmu.

Un, ja jau tika, kā mēs dzirdējām, zināmā mērā atzinīgi novērtēta un uzslavēta esošā sistēma, kur visu konfesiju pārstāvji izlemj, kurai no celtnēm dot atbalstu ar pieejamiem resursiem, tad, mūsuprāt un manuprāt, tas būtu tikai caurskatāmi un godīgi un atbilstu labas pārvaldības principiem, kurus proponē un kurus pirms diviem gadiem skaļi lozungos lika vairākas partijas. Būtu tikai saprātīgi, ja šis finansējums tiktu kā papildu finansējums iekļauts sakrālā mantojuma programmā, un tad tā izlietojums būtu pārskatāms un godīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Es šī jautājuma sakarā mazliet, man liekas, citādāk domāju nekā mana kolēģe opozīcijā. Proti, Latvija ir tik maza valsts, ka... nu mums te tāda birokrātija, kur visādās programmās visu ko liek iekšā, un tad tur rīko tādus mistiskus konkursus, no kuriem patiesībā... nu, ka mēs jau zinām, kurš būs uzvarētājs... Nu tā Latvijā notiek.

Es domāju, ka tas ir normāli, lai arī ko teiktu mediji, – ja mēs redzam neatliekamu vajadzību (teiksim, brūk kādai baznīcai jumts), tad to izdarīt.

Nav normāli, ka, piemēram, ir tādi koalīcijas argumenti: nu mēs to meklēsim tūlīt pēc tam – no citiem līdzekļiem, un tāpēc mēs tagad noraidīsim. Tas nav normāli!

Normāli būtu tā: labi, apstiprinām tagad un tad meklēsim no citiem līdzekļiem; ja mēs atradīsim, tad šeit mēs izgrozīsim, izņemsim ārā, lai tas darbs iet uz priekšu. Tas būtu normāli.

Un faktiski... nu, galu galā jāteic, ka, manuprāt, mūsu valsts pārāk ir attālinājusies no Dieva, no baznīcas. Mums ir jāatbalsta baznīcas, mums ir jāatbalsta kristietība! Mēs esam kristīga valsts, uz kristīgām vērtībām balstīta valsts. Drīz tādu būs ļoti maz, kā mēs to redzam. Redzam, kas notiek Eiropā. Kristīgās vērtības mums ir jāatbalsta visiem iespējamiem līdzekļiem.

Un man personīgi ir pilnīgi vienalga, vai to dara pozīcija vai opozīcija. Tikai beidzam nu šitās te spēles – kurš izdomāja labāku priekšlikumu, kā atbalstīt, lai nomainītu vienai baznīcai jumtu! Nu, varbūt par tādiem sīkumiem beidzam...

Drīkst apvienot laiku...?

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. ... jo galvenais jau ir palīdzēt visās jomās. Nu, tas... tāpat kā vakardien, kad mēs lēmām, vai katlumāju vajag vai nevajag.

Labi. Mēs saprotam – tās deputātu kvotas, un tas it kā ir nesmuki vai vēl kaut kā... bet tajā pašā laikā izlikties... caur kaut kādiem konkursiem vai vēl kaut kādiem fondiem, kur tāpat dala savējiem... Nu kāpēc vajag izlikties? Ja vajag izdarīt darbus, tad ņemam un izdarām darbus!

Galu galā... Ja mums būtu 100 miljoni, 200 miljoni, kaut vai 50 miljoni iedzīvotāju, varbūt citādāku kārtību vajadzētu, bet mēs knapi vairs... man liekas, esam tikai pusotrs... nu, maksimums miljons septiņsimt cilvēku šeit. Un tad šitās visas birokrātiskās procedūras... tās jau sadārdzina visu aparātu, to iemeslu dēļ jau arī nodokļi ir jāpaceļ. Mums, tieši otrādi, vajag nodokļus samazināt.

Lai to izdarītu... Nu tad... neatliekamām vajadzībām – tā arī sakām! Tikai jābūt argumentācijai, kāpēc konkrētai vietai to vajag.

Es aicinu baznīcām piešķirt, ja tām vajag...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šobrīd, objektīvi vērtējot tos priekšlikumus, ko vidēja termiņa budžetam sniedz Ministru kabinets, un tos priekšlikumus, ko sniedza opozīcija, ir skaidri redzama stabila atšķirība. Un tā ir šāda: opozīcijas deputāti piedāvā sistēmiskus risinājumus, tātad dot finansējumu sistēmā noteiktās programmās, kur tālāk notiek sadale pēc godīgiem principiem, savukārt Ministru kabineta piedāvājumi izskatās pēc partijām sadalītas naudas, un tiešām izskatās, ka naudas ir daudz (tātad premjers šajā brīdī tomēr ir teicis patiesību) un tā tiek sadalīta maziem, maziem ielāpiem, lai barotu kādu, iespējams, priekšvēlēšanu programmu... nevis izpildi, bet nākamās programmas vai faktiski mēģinātu īstermiņā rādīt cilvēkiem, ka mēs kaut ko darām, bet patiesie ieguvēji jau nebūs ne Latgales iedzīvotāji, ne Latvijas iedzīvotāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paldies par diskusiju, par viedokļu izteikšanu visiem. Bet es gribētu uzsvērt – galvenais ir rezultāts. Un tie priekšlikumi, kas ir iesniegti... pilnīgi visiem... tā vai citādi... ja tiek atbalstīti, tad ir, lūk, rezultāts. Un arī... ņemiet par labu – arī mans priekšlikums par šīm konkrētajām trijām baznīcām... ja tas tā vai citādi tiks realizēts (šie projekti baznīcām), tad rezultāts tiks sasniegts.

Un nav svarīgi... šī diskusija, kurš kuram vairāk pateicas... Es īpaši gribu pateikties gan Krišjānim Feldmanam, gan arī Aldim Gobzemam par atbalstu šajā jautājumā, kā arī pārējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labrīt! Paldies. Dievnami ir ne tikai vieta, kur cilvēki vēršas pie Dieva. Dievnami arī pilda sociālo funkciju – tur cilvēki veido komunikāciju, tur cilvēki svin kāzas un atvadās no tuviniekiem, apglabājot tos.

Ir jāatzīmē, ka patiešām Viļakas baznīca ir arī arhitektūras piemineklis – un ne tikai arhitektūras piemineklis, bet arī vieta, kur notiek ērģeļmūzikas koncerti, kur vietējie... ne tikai vietējie, bet arī ārvalstu ciemiņi brauc un apmeklē to vietu. Tas ir ne tikai arhitektūras, kultūras, bet arī mūzikas piemineklis.

Tāpēc ļoti svarīgi atbalstīt ne tikai formāli, bet arī materiāli tās vietas, kas nodrošina Latgales reģiona iespēju socializēties un attīstīt sabiedrību.

Es atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka, neskatoties uz to, ka debatētājs Feldmans, mans kolēģis, teica, ka ir šis jautājums atrisināts citādāk, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 79. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. – deputāta Kazinovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 80. – deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Latvijas valsts simtgades programmu Kultūras ministrijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpējas par Nacionālās enciklopēdijas pastāvēšanu, saskatot arī iespēju... Tā kā šī enciklopēdija ir digitāla, šos resursus izmanto ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārpus Latvijas dzīvojošie. Un ne tikai Latvijas pilsoņi.

Un faktiski kā veiksmes stāstu var minēt, ka simtgades programmā Nacionālās enciklopēdijas izveide, pastāvēšana, attīstība tika atbalstīta. Arī turpmāk tā tiek atbalstīta, taču šie 50 tūkstoši ir tā summa, kas pietrūkst, lai finanšu apjoms būtu tāds pats kā iepriekšējos trīs gadus. Tā nav tik liela summa, un tas arī būtu sistēmisks papildinājums. Tātad – saglabāt Nacionālās bibliotēkas attīstību esošajā apjomā, lai gan, protams, apjoms pieaug, interese pieaug... Un komisijas deputāti apskatījās, kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā enciklopēdijas saturs top un cilvēki entuziasmā strādā.

Līdz ar to būtu ļoti svarīgi, ka ne tikai simtgadei mēs atradām papildu līdzekļus un lepojamies ar to, bet arī... lai būtu vismaz 110 gadu jubilejai vai 105 gadu jubilejai arī... ar ko lepoties.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai Kultūras ministrijai būtu vienkāršāk atbalstīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbību un arī šī modernā resursa pieejamību, kā jau teicu, ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārpus Latvijas dzīvojošajiem. Kā zināms, to izmanto arī daudzi studenti, un enciklopēdijas pamatteksts, protams, ir latviešu valodā, bet tas ir pieejams arī tiem, kas latviešu valodu tik labi neprot.

Aicinu atbalstīt Kultūras ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Jā, tiešām Nacionālā enciklopēdija ir ļoti nozīmīga, un valsts ir arī no 2015. gada regulāri no budžeta līdzekļiem finansējusi Nacionālo enciklopēdiju – nu, caurmērā 200 līdz 250 tūkstošu eiro apjomā katru gadu.

Piemēram, 2019. gadā bija 250 tūkstoši, bet 2020., šajā, gadā šis finansējums ir lielāks – 299 886 eiro. Taču jāņem vērā, ka 50 tūkstoši eiro tika atrasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

2021. gadā budžetā ir ietāmēti jau 200 tūkstoši Nacionālajai enciklopēdijai, un šos 50 tūkstošus Kultūras ministrija plāno piešķirt enciklopēdijai no saviem resursiem, lai būtu šie 250 tūkstoši, kas ir katru gadu šajā finansējumā. Līdz ar to tad to jautājumu atrisina Kultūras ministrija pati.

Līdz ar to nav nepieciešams šis balsojums par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Par papildu informāciju. Un tad man ir tikai... tā kā debašu formāts mums to šobrīd nosaka – attālināti –, man būtu lūgums... Varbūt, ka šādu garantijas vēstuli vai ziņu... pirmām kārtām... var saņemt arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija... Saeimas, es domāju. Un iespējams, ka... šādu solījumu rakstiski ir saņēmusi arī Latvijas Nacionālā bibliotēka tieši Nacionālās enciklopēdijas izstrādei, un man ir prieks, ka šāds finansējums ir atrasts.

Balsojumu es prasu, jo tā būtu garantija, ka, ja neatbalsta deputāti, tad notic solījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies Jansona kungam, Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram, par to, ka viņš šobrīd nosaka to samērā augsto latiņu tam, kā pozīcijas deputātiem un ministriem, un ministriju parlamentārajiem sekretāriem vispār jāuzvedas un kā viņiem jārīkojas šajās budžeta debatēs.

Ja ir opozīcijas priekšlikums, tad, lūdzu, vajadzīgs skaidrojums – kāpēc jūs uzskatāt, ka šis priekšlikums ir noraidāms? Kādas ir jūsu piedāvātās alternatīvas? Kāpēc jūsu piedāvātās alternatīvas ir labākas nekā tas, ko piedāvā opozīcija?

Es saprotu, ka ir samērā viegli šādi atbildēt tad, kad valdībai tiešām ir kāda labāka alternatīva, kā tikko nodemonstrējis Jansona kungs. Un es saprotu, ka tas prasa daudz lielāku drosmi – kaut ko atbildēt arī tādos gadījumos. Un es saprotu, ka šādu gadījumu ir, nu, absolūts vairākums, – ka pozīcijai labākas alternatīvas nav.

Es aicinu tomēr tās iekšas un to drosmi atrast un līdzīgi tam, kā Jansona kungs... rīkoties arī pārējiem parlamentārajiem sekretāriem. Tomēr tas ir jūsu tiešais pienākums – par šo jūs saņemat nodokļu maksātāju apmaksātu atalgojumu.

Vēlreiz – paldies Jansona kungam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 80. – deputātes Evijas Papules priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 81. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa un Gundara Daudzes priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no Ekonomikas ministrijas uz Kultūras ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums ir šāds: no Ekonomikas ministrijas resoram paredzētajiem līdzekļiem valsts tēla stiprināšanai trīs gadu garumā līdzekļus pārdalīt uz Kultūrkapitāla fondu, kur... Mūsuprāt, tas būtu daudz lielāks ieguvums sabiedrībai, īpaši šobrīd, kad mēs zinām, ka ārkārtīgi plašas nodokļu izmaiņas ir paredzētas, sākot ar nākamo gadu, kas arī... tai skaitā... lielā mērā negatīvi skars radošās personas, samazinot viņiem potenciālo ienākumu apjomu, jo nodokļu slogs būs lielāks.

Turklāt jāņem vērā, ka ir joprojām spēkā ar kovidu saistītie ierobežojumi, sabiedriski pasākumi ir ierobežoti, arī radošām personām ir grūti pašām nopelnīt ar privāta rakstura projektiem. Tātad šis ir laiks, kad arī valstij būtu jāpalielina pasūtījums no savas puses. Lielāks finansējums Kultūrkapitāla fondam ir nepieciešams.

Tātad divu šo mērķu sasniegšanai – pasūtījumu, valsts pasūtījumu, veikšanai radošām personām un nodokļu izmaiņu kompensācijai – mēs piedāvājam Kultūrkapitāla fondam vidējā termiņā palielināt katru gadu par 10 procentiem šobrīd budžetā paredzētos līdzekļus.

Es zinu, ka Kultūras ministrija ir nākamajam gadam izcīnījusi finansējumu Kultūrkapitāla fondam, lai nodokļu reformas ietekmi mīkstinātu, bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka ar šiem līdzekļiem nepietiks, īpaši ņemot vērā... ja patiešām būs vēlme paplašināt atbalstu ne tikai radošām personām, bet arī mediju... medijos strādājošiem autoriem... Šāds finansējums līdz ar to būs ļoti nepieciešams.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo esmu pārliecināta, ka Ekonomikas ministrijas resors šo valsts tēla stiprināšanas naudu vienkārši izdalījis dažāda veida mārketinga kompānijām un tuvākajā laikā mēs būtisku labumu no tā neieraudzīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Tā kā šis priekšlikums piedāvā noņemt finansējumu no šīs Ekonomikas ministrijas jaunās programmas valsts tēlam, tad es jums gribētu pastāstīt drusku kontekstu par to, kā Ekonomikas ministrija nodarbojas ar eksporta veicināšanu.

Mēs Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē... samērā nesen bijām izskatījuši Ekonomikas ministrijas industriālās politikas pamatnostādnes nākamajiem septiņiem gadiem un bijām... vismaz no tā, kas tika pateikts vārdos, mēs bijām no tā diezgan lielā sajūsmā.

Es arī lūdzu apvienot debašu laikus, priekšsēdētājas kundze.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Bet tad, kolēģi, mēs saņēmām vēstuli no sešu galveno eksportējošo nozaru asociāciju pārstāvjiem. Un tai vēstulē pēc būtības tika pateikts, ka visas tās industriālās politikas pamatnostādnes faktiski ir tikai vārdi un īstie mērķi, kas ir palielināt eksportu par 50 procentiem nākamo piecu gadu laikā (piedodiet, tas būtu apmēram līdz Igaunijas līmenim)... ka tas viss ir tikai vārdi uz papīra un nekāds papildu finansējums tam netika piešķirts. Nu vispār pat ne papildu, bet nekāds reāls finansējums tam netika piešķirts. Un tas viss finansējums aizgāja citām ministrijām – Izglītības un zinātnes, VARAM un tā tālāk... veloceliņu būvniecībai un tā. Un viss, ar ko nodarbojās faktiski Ekonomikas ministrija, pa lielam ir energoefektivitātes programmas.

Es saprotu, ka varbūt nav pilnīgi korekti to pārmest tikai un vienīgi Ekonomikas ministrijai, jo šādi lēmumi tomēr tiek pieņemti valdības līmenī, tas nozīmē – arī koalīcijas līmenī. Un tas laikam liecina tikai par konkrētā ministra un... vai nu, visticamāk, viņa partijas politisko vājumu. Bet tomēr, kolēģi, uz šā fona, kā... Ja Ekonomikas ministrija vārdos saka: "Mēs palielināsim eksportu par 50 procentiem," reāli... kā to apliecina, nu, faktiski tie, kas ir reāli eksportētāji, tam finansējums nav piešķirts.

Un te Ekonomikas ministrija mums piedāvā piešķirt – cik? – nepilnus četrus miljonus valsts tēla veidošanai, tā kā tā uzskata, ka mūsu eksports palielināsies par 50 procentiem, ja mēs izdomāsim kādu kārtējo magnētisko Latviju vai zemi, kas dzied, vai kas tur vēl būs. Nu es sākotnēji biju domājis, ka autori iesniedzēji ņirgājas par Ekonomikas ministriju, jo piedāvā finansējumu piešķirt Kultūrkapitāla fondam, laikam ar šo dodot mājienu, ka, ieguldot kultūrā, tas efekts uz eksportu būs vismaz tikpat liels kā tad, ja to darīs Ekonomikas ministrija, to piešķirot kādiem PR pakalpojumiem vai tamlīdzīgi. Bet kolēģi to pateica ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 81. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Dūklava, Valaiņa un Daudzes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 82. ir deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kas paredz palielināt finansējumu latviešu valodas apguves jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Mans priekšlikums ir piešķirt 200 tūkstošus eiro latviešu valodas apguvei Latvijas iedzīvotājiem.

Paskaidrošu sīkāk.

Līdzšinējā integrācijas politika pēdējos gadus paredzēja, ka naudu saņem tikai kursi, kur var mācīties trešo valstu pilsoņi. Un sanāk absurda situācija, ka mūsu, Latvijas, iedzīvotāji nevar no valsts saņemt atbalstu latviešu valodas apguvei, un to dara tikai lielāko pilsētu pašvaldības, proti, Rīga, Daugavpils, par citām pilsētām man pašlaik informācijas nav.

200 tūkstoši eiro – tā ir summa, kas varētu tiešām segt robu mūsu integrācijas politikā. Visas norādes uz to, ka pilsoņu pienākums ir pašiem apgūt valsts valodu, neiztur nekādu kritiku, jo tad nav attaisnojami naudas līdzekļi, kuri tiek piešķirti Diasporas likuma ietvaros latviešu valodas apguvei ārzemēs mūsu pašu pilsoņiem.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un ņemt piemēru no Igaunijas, kura ne tikai piešķir miljonus integrācijas programmai tieši igauņu valodas apguvei Igaunijas pilsoņiem, bet arī ir pārvietojusi savu sabiedrības integrācijas fondu uz Narvu, proti, pilsētu ar lielāko krieviski runājošo iedzīvotāju skaitu. 200 tūkstoši eiro – un būs ne tikai labāka valsts valodas apguve Latvijā, bet arī efekts darba tirgū tad, kad cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts krīzes laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Ja jūs balsosiet par šo priekšlikumu pozitīvi, jūs ne tikai atņemsiet iespējas saliedētai sabiedrībai, bet arī liegsiet iespēju piedalīties dažādos saliedētības pasākumos un apgūt latviešu valodu, piemēram, šādos pasākumos: atbalsts mazākumtautību kolektīvu vadītāju radošo nometņu un profesionālās kompetences pilnveides pasākumu organizēšana, mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanas un attīstības atbalsta programma, kuras ietvaros ir arī I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pasākumi, Latvijas mazākumtautību forums un kultūras festivāls. Esmu tajos piedalījies, un tie notiek valsts valodā.

Valsts valodas apguve kursos, kā liecina aptauja valsts pētījumu programmas ietvaros veiktajā Latviešu valodas aģentūras pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2016–2020", nebija efektīvākā forma arī 2014. gadā, kad kursu bija vairāk nekā tagad. Gan toreiz, gan tagad efektīvāka bija latviešu valodas apguve skolā, darba kolektīvā, saziņā ar draugiem, runājot latviski ikdienas situācijās ārpus mājām. Tātad daudz nozīmīgāka ir valsts valodas apguve izglītības iestādēs un vides radīšana sabiedrībā, lai valsts valoda tiktu lietota.

Aicinu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es aicinātu Ritvara kungu apmeklēt šos kursus un visas savas pretenzijas adresēt Izglītības un zinātnes ministrijai, jo jūsu secinājumi sakrīt ar maniem secinājumiem. Tas nozīmē tikai vienu, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Republikā nav normālas metodikas valsts valodas apguvei. Nav! Tad paskaidrojiet man, kādēļ bērni (jūs varētu to salīdzināt) skolās labāk apgūst tādu svešvalodu kā angļu valodu, salīdzinot ar latviešu valodu, kad stundu skaits valsts valodas apguvei ir pat lielāks nekā angļu valodai. Mums kaut kas nav kārtībā šajā jautājumā, un sen bija laiks piešķirt tam nopietnu uzmanību.

Lūdzu, Nacionālā apvienība, labojiet valsts valodas apguves metodiku, un pretenzijas...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Man ir divas lietas, ko es gribētu pateikt šajā sakarā.

Pirmām kārtām, es domāju, jautājums par latviešu valodas zināšanām... Nu, mums tomēr vajag kaut kā vairāk operēt ar faktiem, un es baidos, ka mums varbūt arī daudzi fakti... ne visi fakti mums ir zināmi. Piemēram, nesen bija pavisam... pēdējā aptauja, kurā tieši krievvalodīgiem tika uzdots jautājums par viņu latviešu valodas zināšanām. Un pretēji tam, kas varbūt vienai sabiedrības daļai ir tāda pārliecība, ka daudzi krievvalodīgie nezina latviešu valodu, patiesībā tikai viens procents no visiem krievvalodīgajiem atbildēja, ka viņi vispār nezina latviešu valodu. Nu, tiesa, tie, kas atbildēja, ka viņi zina ļoti vāji, – seši procenti, vāji – vēl papildus tam 12 procenti. Tad var pateikt, ka ir 19 procenti, kas latviešu valodu... kas paši atzīst, ka to zina vāji vai ļoti vāji vai nezina to vispār.

Tāpēc šeit, protams, jautājums, cik daudzi no viņiem vispār vēlas vai, nezinu, latviešu... gribētu to iemācīties labāk, bet viņiem trūkst līdzekļu vai vēl kaut kā... Nu, šis, manuprāt, ir labs jautājums, uz kuru... es nezinu, vai kādam šī atbilde ir, bet es domāju, ka valsts interesēs pavisam noteikti ir, lai šie cilvēki... es lūdzu apvienot debašu laikus arī... lai šie cilvēki tomēr šo valodu iemācītos. Un es šaubos, ka viņi to darīs, vēlreiz ejot skolā, kā, iespējams, to saka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs.

Bet kopumā, kolēģi, šis Sabiedrības integrācijas fonds ir tāda ļoti interesanta institūcija, kur, es domāju, jebkuram cilvēkam, kurš ilgstoši dzīvo Latvijā, ir skaidrs, ka, ja mēs runājam par sabiedrības integrāciju, tad nu vislielākā problēma šo 30 gadu laikā ir tieši latviešu un tā saucamo krievvalodīgo integrācija. Bet šis fonds ar šo jautājumu pavisam nenodarbojas.

Es atceros, ka vēl pirms gada, kad es uzdevu tiešu jautājumu par to, cik daudz ir tieši šādu projektu, fonda vadība nespēja īsti atbildēt. Es atceros, ka atbildēja Kiršteina kungs, sakot, ka, pēc Nacionālās apvienības domām, krievvalodīgie vispār mūsu valstī netiek uzskatīti par etnisko minoritāti un tāpēc acīmredzot tas Kultūras ministrijas pārraudzībā esošais fonds viņus vispār tā it kā neredz. Tāpēc šeit ir tāds lielākais jautājums debatēm, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Skatoties uz Sabiedrības integrācijas fonda darbību, ir tādas vairākas atziņas, kas varētu veidoties tiem cilvēkiem, kas faktiski atbalstīja šāda fonda dibināšanu gandrīz pirms 30 gadiem. Vispirms jau tas, ka pēdējos 10 gadus integrācijas fonds tiešām ir strādājis ar tādām jocīgām nostādnēm un prioritātēm, kas absolūti nav sasaistāmas vai neatbilst tai skaitā Ziemeļvalstu, Ziemeļeiropas valstu un to valstu integrācijas politikai vai mazākumtautību politikai, kurās tiešām šīs mazākumtautības ir un ko... kuras valstis ir atzinušas, ka tādas ir. Latvija nav ieskaitāma šādu valstu skaitā, jo pamatā prioritātes ir bijusi asimilācija, ir bijusi ignorance pret to, ka ir kultūru dažādība un arī valodu dažādība Latvijā ne tikai vēsturiski, bet arī, atgūstot mūsu valsts neatkarību, tas vienmēr ir bijis svarīgi.

Ar jauna fonda vadītāja ievēlēšanu, iespējams, šīs prioritātes varētu mainīties.

Es arī lūgtu apvienot laikus...

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies. Šīs prioritātes varētu mainīties arī tādēļ, ka ir 21. gadsimts. Ir jaunā paaudze, kurai ir citas prioritātes, tai skaitā sabiedrības integrācijas skatījumā. Un būtu ļoti jauki, ja integrācijas fonds pievērstos tam, ko minēja Jansona kungs, – mazākumtautību, nevalstisko organizāciju, biedrību un apvienību atbalstam, mazākumtautību kultūras un valodas uzturēšanai un attīstīšanai Latvijā. Nu diezgan jocīgi būtu, ja kāda no nevalstiskajām organizācijām savas darbības laikā, uzturot savu valodu vai kultūru, lietotu tikai latviešu valodu. Nu diez vai Latvijas Poļu savienība kaut ko tādu atbalstītu. Protams, ja ir kopēji pasākumi, tad vienojošā valoda ir latviešu valoda. Bet šajā gadījumā integrācijas fondam ir jāsaprot, ka mazākumtautībām Latvijā ir svarīgi uzturēt savu kultūru un piederību gan Latvijai, gan etniskai dzimtenei, jo... tas vismaz Poļu savienībai vienmēr ir bijis ļoti svarīgi un nozīmīgi.

Otrs. Integrācijas fondam, paskatoties uz savām tālākajām prioritātēm, būtu jāatbalsta jauniešu nevalstiskās organizācijas arī tādēļ, ka Eiropā un pasaulē ir mainījusies uztvere par to, kas ir mazākumtautības, kas ir tas, kas ir atšķirīgs, kas ir tā dažādība kultūras ziņā. Un tieši jauniešu nevalstiskās organizācijas būtu vairāk jāatbalsta, diskutējot par sabiedrības kopējiem mērķiem, par sabiedrības attīstību, un ar to es domāju Latviju, nevis pasaules tendences, bet to, kas notiek Latvijā, jo, atbalstot jaunus cilvēkus, mēs varam tiešām veidot sabiedrību, kas ir pieņemama šiem jaunajiem cilvēkiem, ka viņi gribētu dzīvot Latvijā arī kultūrdažādībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es... Man šogad paveicās būt vienā krievu... Latvijas krievu jauniešu organizācijas labdarības pasākumā, un, godīgi sakot, man patiešām bija liels pārsteigums, ka apmēram 20 gadus jauni jaunieši... ka viņiem latviešu valodas prasmes bija ļoti vājas. Vai tie bija Latvijas patrioti? Es esmu pilnīgi pārliecināta. Vai tie ir Latvijas sabiedrībai vērtīgi cilvēki? Arīdzan. Vai viņi prata latviešu valodu? Diemžēl ne.

Acīmredzot kaut kas izglītības sistēmā ir nogājis greizi, pat ja jūs sakāt, ka tā ir labākā vieta, kur latviešu valodu iemācīties.

Es neesmu pārliecināta, ka Jansona kunga minētajos saliedēšanas pasākumos var iemācīties valodu. Tas var būt kā papildu elements, bet, lai valodu mācītos, ir vienkārši jāsēž un jāmācās valoda profesionāla vadītāja pavadībā. Un, patiesību sakot, Nacionālās apvienības kolēģi, es jūsu vietā daudz vairāk uztrauktos, ja Latvijas sabiedrībā joprojām ir palikuši cilvēki, kas negrib iemācīties latviešu valodu. Kursi jau nebūtu piespiedu pasākums. Kursi tiek nodrošināti cilvēkiem, kuri tieši otrādi – grib iemācīties latviešu valodu. Un es domāju, ka ir pilnīgi nepieciešams šo programmu nodrošināt arī ar valsts finansējuma palīdzību.

Kolēģi, senie romieši jau zināja, ka visvieglāk ir pakļaut sabiedrību, to sadalot. "Skaldi un valdi!" – atceramies labo teicienu. Un sadalīta sabiedrība ir ļoti vāja sabiedrība. Tāpēc, kaut arī tik daudzi gadi ir pagājuši kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, mums joprojām arī kā politiķiem ir jāveic katrs pasākums, jāatbalsta katra iniciatīva, kas šo sabiedrību saliedē.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Ļoti interesantus secinājumus es tikko sadzirdēju no Jansona kunga. Izrādās, ka valodu kursi nav efektīvi – tas tiešām ir ļoti oriģināls slēdziens, tas ir pilnīgi pretrunā gan ar pašvaldību rīkoto kursu pieredzi, gan arī ar absolūti visu starptautisko organizāciju rekomendācijām, vadlīnijām un ieteikumiem. Būtu ļoti interesanti uzzināt, kā Kultūras ministrija nonāca pie šī secinājuma, jo, nu, runāšu atklātā valodā – tas ir politisks secinājums, nevis zinātnisks vai metodisks.

Otrais moments. Jansona kungs minēja vairākus pasākumus, kā darbs ar nevalstiskām organizācijām... Piedodiet, ir labi zināms, ka mazākumtautību asociācijas ir ļoti nelielas aktīvistu grupas, kas kopā veido krietni mazāk nekā vienu procentu no visiem mazākumtautībām piederošiem Latvijas iedzīvotājiem. Tātad nekāda saliedēšana nebūs.

Un trešais. Patiešām valoda ir viena no galvenajām identitātes pazīmēm. Ja visi jūsu pasākumi tiek veikti tiešām valsts valodā, tad par kādām savas identitātes saglabāšanas tiesībām vispār var runāt?

Un pats pēdējais. Patiešām ar Sabiedrības integrācijas fondu ir ļoti daudz jautājumu. Es domāju, ka problēma ir citstarp ar to, ka visas programmas, kas tiek īstenotas par Eiropas Savienības naudu, ir vērstas uz... neseniem imigrantiem. Un tiešām ir ļoti daudz ļoti labu projektu, kas nav pieejami Latvijas iedzīvotājiem un nepilsoņiem.

Es domāju, ka būtu ļoti pareizi Kultūras ministrijai padomāt par to. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī klausījos šo diskusiju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un man tiešām ļoti žēl, ka kolēģi no Nacionālās apvienības tiešām nesaprot to debašu jēgu, jo mums pavisam nesen bija arī Saeimā debates par medija uzturēšanu mazākumtautībām... mazākumtautību valodās.

Mums, es saprotu, drīz arī nāks iniciatīva par aizliegumu krievu valodā uzrunāt vēlētājus – nu sauksim to īstajos vārdos, ko nu tagad te tiešām mēģināt piesegties. Un tad man liekas, ka tas... ka tiešām jūs mēģināt visādos veidos liegt iespēju cilvēkiem, kuri, kā Reiznieces-Ozolas kundze teica (un paldies viņai, ka viņa to pamanīja), tiešām vēlas latviešu valodu iemācīties, lai varētu piedalīties aktīvi, kopīgi valsts veidošanā un dzīves uzlabošanā mums visiem un arī sev, piedalīties arī politikā un būvēt šo valsti, mēģināt tātad izkļūt arī ārā no šīs krīzes... Mēs nezinām, kad mēs no tās izkļūsim. Tas, man liekas, ir tiešām nepiedodami – neļaut cilvēkiem iespēju, jo mēs arī... mēs zinām, ka latviešu valodas kursi ir ekskluzīva lieta šobrīd – ir lielas rindas, ļoti liela cilvēku vēlme latviešu valodu apgūt –, un tas, man liekas, ir, varētu teikt, pat noziedzīgi, ka mēs šos kursus cilvēkiem vienkārši nenodrošinām pietiekamā apmērā, jo tiešām sabiedrības integrācijas jautājums ir, manuprāt, viens no svarīgākajiem valsts drošības jautājumiem. Un ir nepiedodami, ka, aizbildinoties ar to, ka nu 30 gadu laikā šie cilvēki varēja iemācīties...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam otro reizi.

R. Jansons (NA).

Jā, godājamie deputāti un cienījamās deputātes, es gribēju atgādināt tikai to, ka Kultūras ministrija šeit nepaziņoja kaut kādus politiskus skaitļus. Ir šī valsts pētījumu programma... Latviešu valodas aģentūras veiktais pētījums "Valodas situācija Latvijā: 2016–2020", ar kuru jebkurš deputāts var iepazīties arī interneta lapā, un Latviešu valodas aģentūras veiktā socioloģiskā aptauja, kur tika aptaujāti tieši mazākumtautību cilvēki, liecina par to, ka viņi paši uzskata, ka kursi nav efektīvākā vieta, kur viņi šo valodu ir apguvuši. Tātad skola, darba kolektīvi, saziņa ar draugiem, vide sabiedrībā ir tā prioritāte, uz kuru ir jāstrādā, lai valodu apgūtu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tiešām interesanti klausīties šīs debates, jo principā latviešu valodas apguve kursos vai skolā... ir dažādas metodikas, ir dažādi procesi, bet galvenā atšķirība ir tā, ka cilvēki, par kuriem Ritvars ir teicis, ka, lūk, viņi uzskata, ka kursi ir neefektīvi, – viņi stāv rindās, lai pierakstītos šinīs kursos. Punkts viens.

Punkts divi. Milzīga problēma ir latviešu valodas skolotāju un metodikas... metodisko materiālu trūkums. Nu tas skar arī latviešu skolas, starp citu. Man liekas, ja mēs nopietni nesāksim nodarboties ar latviešu valodas skolotāju sagatavošanu, arī nekādu efektu sasniegt nevarēs.

Un punkts trīs. Man liekas, ka nevar pretstatīt vienu metodi otrai metodei. Ir jābūt vienkārši izpratnei par to, ka tas jautājums ir svarīgs, ka interese par to ir liela un tā interese ir atbalstāma.

Līdz ar to aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Jansona kungs patiešām spīdoši pierādīja, ka tas ministrijas secinājums ir tīri politisks, jo, redziet, socioloģiskie dati ir jāmāk interpretēt, un tas ir pats galvenais, kādus secinājumus mēs no šiem skaitļiem izdarām. Jūs redzat to, ko jūs gribat redzēt, un jūs neredzat to milzīgo pieprasījumu. Kad Rīgas dome izsludināja tos bezmaksas kursus, tad vietas tika aizpildītas pāris stundu laikā. Tagad jūs apgalvojat, ka šiem cilvēkiem tas nav vajadzīgs. Patiešām ir vajadzīgas gan skolas, gan valodas lietošana kolektīvos, bet ļoti daudziem ir vajadzīgi tieši šie kursi. Jūs vienkārši gribat īstenot savu politiku, kur jūs integrāciju saprotat kā asimilāciju. Diemžēl tā ir jūsu ministrijas politika, bet tā nav efektīva, tā ir kaitīga integrācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, deputāti! Pēc iespējas īsi. Ločmeles kundzes priekšlikums atklāja ievērojamas izmaiņas Kultūras ministrijas saprašanā par to, kā ir jāmāca latviešu valoda vai vispār valoda, kas nav ģimenes valoda.

Esmu piedalījies dažādos procesos, pasākumos, konferencēs, darba grupās, kam tik tiešām tas mērķis bija latviešu valodas apguves kvalitātes uzlabošana, vēl kopš tiem laikiem, kad biju uzaicināts piedalīties tieši Sabiedrības integrācijas fonda projektos.

Ko es gribētu secināt? Piedalīšanās folkloras svētkos nevar nebūt kā tikai epizodiski pasākumi... un tur tikai latviešu valoda skan. Tik tiešām, tas ir ļoti lietderīgi, bet tas ir maz. Es arī pazīstu dažus krievus, kuri iemācījušies runāt latviski, pagalmos rotaļājoties ar saviem vienaudžiem... latviešiem no latviešu ģimenēm. Arī viņu latviešu valoda ir tāda, kādā runā pagalmos, bet kursos apgūst valodu, kura ir ļoti tuva literārajai valodai, tur uzreiz izmantotas divas valodas – gan ģimenes valoda tam skolēnam vai apmeklētājam, kurš vēlas iemācīties runāt latviski, gan pati latviešu valoda. Tas palielina valodas apguves kvalitāti.

Vēlmes trūkums to saprast un piekrist manī rada bažas par to, ka vispār Kultūras ministrijas politikas iedvesmotāji rūpējas par to, lai latviešu valoda tiktu apgūta augstā kvalitātē... bet tikai paliktu pagalma līmenī. Vot, tas... es gan negribētu starp tiem mazākumtautību bērniem, kas tagad tikai (Skaņas pārrāvums.)... latviešu valodu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Un tagad? Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Runājiet!

I. Zariņš. Labrīt, kolēģi! Jā, nu, es domāju, ka no šīs diskusijas visiem, kas seko līdzi, ir acīmredzams un skaidrs, ka Nacionālā apvienība patiesībā labi apzinās šo kursu nepieciešamību un lomu un tieši tāpēc viņi iestājas pret tiem, jo Nacionālajai apvienībai ir kritiski svarīgi savam politiskajam kapitālam, lai Latvijas sabiedrība būtu sašķelta, lai krievi nesaprastu latviešus, lai latvieši nesaprastu krievus, baidītos no viņiem, tāpēc ka viņi viņus nesaprot vai nepieņem.

Man pašam praktiski ir nācies ļoti daudziem cilvēkiem palīdzēt ar latviešu valodas apgūšanu, ar šiem kursiem, un es zinu, ka tas tiešām ir reāli ļoti svarīgi. Un es arī varu paskaidrot, kāpēc tas ir ļoti svarīgi, jo sevišķi tiem cilvēkiem, kuri grib sākt mācīties latviešu valodu, kuriem nav sākotnējo prasmju, jo tas, ko jūs minējāt, Jansona kungs, – ejiet, pasākumos piedalieties... Nu, kā viņi tur piedalīsies, kā viņi runās, ja viņiem nav pamatzināšanu? Un tāpēc šie kursi ir jo īpaši svarīgi tiem cilvēkiem, kuri grib no pamatiem sākt mācīties latviešu valodu.

Ja mēs to nenodrošinām, tad tādā veidā veicinām segregāciju. Mēs veicinām to, lai daļa cilvēku būtu izstumti, apvainojušies, justos nesaprasti, nenovērtēti. Un tādā veidā jūs, Nacionālā apvienība, veidojat šo iespēju sev piesaukt piekto kolonnu un teikt: "Latvieti, nepadodies!", un staigāt lāpu gājienos, nevis reāli parūpēties par to, lai tie, kas saprot, kas pieņem latviešu valodu... lai latviešu kultūra būtu vairāk šinī valstī.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka 82. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 83. – kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Paredz faktiski pārdalīt no Kultūras ministrijas vienas apakšprogrammas otram mērķim Kultūras ministrijā. Un tas ir saistīts ar mazākumtautībām. Komisijā gan šis priekšlikums atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies. Jā, es ierosinu budžeta sadalei Kultūras ministrijā izveidot apakšprogrammu "Latvijas mazākumtautību NVO atbalsts", kurai piešķirt 120 tūkstošus eiro.

Es pamatoju savu priekšlikumu ar vienkāršām un Latvijas valsts pamatos iegravētām patiesībām, proti: "Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību." Tas ir Satversmes 114. pants. "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās." Tas ir Satversmes 102. pants.

Es vēršu uzmanību, ka Kultūras ministrijas budžetā viena no galvenajām aktivitātēm programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana" ir (citēju): "Sadarbības īstenošana ar mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām."

Šī galvenā programmas aktivitāte ir konkretizēta apakšprogrammā "Sabiedrības saliedētības pasākumi", un šīs apakšprogrammas aktivitāte ir (citēju): "Nacionālās identitātes stiprināšana, tai skaitā mazākumtautību kultūras savpatnības stiprināšana."

Tikmēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti uzzināja, ka, lai arī tika izveidota visu šo labo nodomu hierarhija, sausajā atlikumā starp prioritārajiem pasākumiem, kuri bija Kultūras ministrijas pieteikti, tomēr Ministru kabinetā atbalstu neguvuši, ir palicis arī prioritārais pasākums mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, un tāpēc vismazāk es vainoju kultūras ministru Puntuli par to, ka apakšprogrammai līdzekļi netika piešķirti pietiekamā apmērā.

Tomēr, ņemot vērā ievērojamo Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda finansējuma palielinājumu pērn trīs gadu periodam, es ierosinu izveidot apakšprogrammu "Latvijas mazākumtautību NVO atbalsts", kurai piešķirt manis nosaukto summu – 120 tūkstošus eiro. Šī summa var tikt sadalīta starp četriem esošajiem NVO atbalsta centriem, tiem ir liela pieredze lietderīgā finanšu apguvē un augsta reputācija sabiedrības integrācijas jomā.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Turpinot diskusiju par to, kādam būtu jābūt Sabiedrības integrācijas fondam Latvijā, es mazliet gribu atgādināt, ka 13. Saeimā ir īpaša apakškomisija, kuru vada Judina kungs un kurā notiek diskusijas, tai skaitā arī par integrācijas procesiem.

Nu, jāpiezīmē, ka (vismaz manā uztverē) šīs apakškomisijas darbība parasti ir tāda formāla, kur noklausās ziņojumu, diskusijas nav un viss ir perfekti un ļoti labi. Tomēr, runājot par šīs apakškomisijas iespējamo darbību turpmāk, droši vien būtu svarīgi runāt arī par to (un Sabiedrības integrācijas fondam tas būtu jādara), kā veidot latviešu pašu attieksmi, izpratni, uztveri, runājot, diskutējot par Latvijas sabiedrības kultūru dažādību un mazākumtautību esību tajā. Nav noslēpums, ka arī no mūsu pašu jeb latviešu puses ir svarīgi, kā mēs uztveram to, ka ir cilvēki, kam ir cita dzimtā valoda, ir cilvēki, kam ir arī citas kultūras tradīcijas. Bet par to šajā brīdī diskusiju nav.

Es lūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies. Par šo vismaz pēdējos 10 gadus tādas atklātas diskusijas nav. Līdz ar... un šādai diskusijai, manuprāt, ir jābūt, jo integrācija vēl joprojām ir vismaz divpusējs process. Tātad ir tie, kurus integrē, un tie, kuri integrējas, un abām pusēm ir jābūt ar savstarpēju sapratni, pašapziņu. Droši vien, ka latviešiem jau sirdī ir... Draugi mums ir dažādi, un draugiem mēs runājot vai draudzējoties neprasām, kas tu esi tādā ziņā – vai tu piederi vienai vai otrai konfesijai, vai tu piederi vienai vai otrai tautībai – vai valodas ziņā. To mēs nejautājam, mēs vērtējam cilvēku kā tādu.

Bet, tā kā Latvijā ir latviešu valoda, ir latvieši, kas ir atbildīgi par to, kas notiek ar citām tautībām Latvijā, nu, tad faktiski būtu jābūt diskusijai par to, kāda ir mūsu pašu izpratne un pietāte... vismaz vēsturiskajai kultūras dažādībai.

Godīgi sakot, ir vēl viens aspekts, par ko varbūt apakškomisija var diskutēt, jo politiķi to var darīt. Tas ir jautājums par to, kas ir valodas atestācija 2020. gadā. To, manuprāt, izveidoja, nu, vismaz 1992. gadā. Es gribu teikt ļoti uzmanīgi, ka, iespējams, šobrīd ir laiks pārskatīt formu, nevis pašu prasību, bet pārskatīt formu, kas ir valodas atestācija. Skaidrs, ka pilsonības ieguvei, darbam un daudzām vietām valodas pārvaldē jābūt, bet tā nevar būt vienāda gan jauniem cilvēkiem, kas mācās skolā, gan pieaugušiem cilvēkiem. Un var būt, ka valodas prasmes atestācija ir atmirusi kā forma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Latvijas NVO fonda konkursam nevalstiskajām organizācijām 2021. gadā ir paredzēti 1,5 miljoni eiro. Konkursā piedalās Latvijas Republikā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kas atbilst Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajam, kuru darbības joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība, sabiedrībā būtisku problēmu risināšana plašākas sabiedrības interesēs, valstisku mērķu sasniegšana, veicinot sabiedrības līdzdalību. Arī mazākumtautību biedrības var iesniegt savus pieteikumus vispārējā konkursa kārtībā. 2021. gada budžetā ir saliedētības pasākumi, kuros piedalās mazākumtautību biedrības, kuri jau ir iekļauti budžetā.

Atbalsts mazākumtautību kolektīvu vadītāju radošo nometņu un profesionālās kompetences pilnveides pasākumu organizēšanai – 13 840 eiro. Mazākumtautību kultūru savpatnības saglabāšanas un attīstības atbalsta programma, kuras ietvaros arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas pasākumi, – 40 tūkstoši eiro. Latvijas mazākumtautību forums un kultūru festivāls – 10 tūkstoši eiro. Kopā budžetā – 63 840 eiro.

Kultūras ministrija līdz šim ir aktīvi atbalstījusi mazākumtautību kultūras nevalstiskās organizācijas un arī pieprasīja šo finansējumu 2021. gadam lielāku, taču diemžēl pirmā prioritāte, kur mēs bijām spiesti piekāpties, ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Arī ļoti nozīmīgs pasākums, bez kura valsts nevar iztikt, nu, diemžēl tas prasa šos 8,3 miljonus. Līdz ar to citas prioritātes tika pakārtotas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu.

Tātad debates par 83. priekšlikumu.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Pauze.)

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Es aicināšu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo kārtējo reizi, kā arī bija iepriekš, skatot citus grozījumus likumos, atslēgvārds ir "var". To pieminēja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, ka, lūk, ir nauda, kurai varētu pieteikties konkursa kārtībā.

No sākuma liekas, tā ir liela summa – pusotrs miljons. Bet, ja mēs paskatīsimies, kādiem mērķiem šī nauda ir domāta, ja mēs runājam par NVO, cik daudz un dažādi mērķi tiek īstenoti ar šīm programmām, tad mēs varētu saprast, ka garantijas par to, ka kaut daļa no šīs naudas tiks atvēlēta tieši Latvijas mazākumtautību NVO savas kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, nav nekādas.

Tieši par to ir runa – kādā veidā izpaužas Latvijas integrācijas politika, un cik garantēti rezultāti varētu būt sasniegti konkrēta budžeta ietvaros. Skatoties uz 2021. gada budžetu, to nevar pateikt ne par Latvijas mazākumtautību kultūras saglabāšanu, ne par sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, jo diemžēl šī politika pilnībā ir atdota Kultūras ministrijas un Nacionālās apvienības rokās, kuras īsteno šo politiku pēc sava ieskata.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums garantē tādas tiesības Latvijas mazākumtautību NVO.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot uzstāšanās... debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka visiem ir zināms, ka mums valstī diemžēl ilgu laiku ir divkopienu sabiedrība. Ir divas, vismaz divas, kopienas, tas ir fakts. Tās divas kopienas – latviešu un to, ko mēs varam nosaukt par krievvalodīgajiem, – dzīvo dažādās informatīvajās telpās, tas arī ir fakts. Krievvalodīgo politiskie pārstāvji lielākoties nepiedalās politisku lēmumu pieņemšanā, izņemot pašvaldību līmeni, nu, vismaz Rīgu. Tas arī, kolēģi, ir fakts.

Un šis modelis, kurš ir tāds izveidojies un pastāvējis pēdējo 30 gadu laikā, var kādu laiku pastāvēt, ja, tā teikt, valsts galvenais izaicinājums ir tā... ka vajag kādu grupu pabīdīt malā. Tad visi pārējie var vienoties par to, ka, lūk, mēs labāk pabīdīsim malā šos, un tad pārējie nodarbojas ar Eiropas... tā saucamās Eiropas naudas apgūšanu. Tātad cietumi... Vienam – cietums, otrajam – koncertzāle, trešajam – veloceliņi, un tā tālāk.

Bet, kolēģi, ja valsts priekšā stāv daudz nopietnāki izaicinājumi, kā, piemēram, tagad šī kovida pandēmija, tad viss ir pilnīgi savādāk. Bet, piemēram, mums premjers aicina visus valkāt maskas, bet, ja tuvu pie 14 procentiem sabiedrības, kuri šādi ilgstoši tika atsvešināti, ja liela daļa no šiem iedzīvotājiem par šo premjera aicinājumu... nu, es diplomātiski izteikšos, – izskatās, ka viņi ne visai daudz uzticas premjeram un Valsts prezidentam, lai uzticētos šāda veida rekomendācijai, ņemtu par pilnu un arī sekotu tai. Un tam ir sekas, kolēģi. Absolūti visiem neatkarīgi no viņu tautības, jo, cik zināms, kovids nešķiro cilvēkus pēc tautības.

Tāpēc, kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka šī divkopienu valsts, ka šī lielas sabiedrības daļas atsvešinātība ir milzīga problēma valstij, ja mēs vēlamies veiksmīgi risināt tādus nopietnus izaicinājumus kā kovids. Bet, ja mēs paskatīsimies uz šo Sabiedrības integrācijas fondu, kur, es skatos, 2018. gada budžets bija deviņi miljoni eiro, un mums Jansona kungs tikko pateica, ka mazākumtautībām ir 63 tūkstoši eiro, tad, nu, šis fonds pavisam nenodarbojas ar to, kas ir izaicinājums numur viens integrācijas jomā, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 83. – kolēģa Pimenova priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 84. – kolēģa Nikolaja Kabanova priekšlikums. Saistīts ar to, ka paņemt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem un pārdalīt par labu medijiem, kuri drukātu, teiksim, informāciju citās mazākumtautību valodās... kuras dzīvo Latvijā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 85. – arī Nikolaja Kabanova priekšlikums. Ļoti līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju uz mediju... tā kā uz mediju politikas īstenošanas apakšprogrammu. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

N. Kabanovs. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs esam dažādi, runājam vairākās valodās, bet esam nolemti vienam liktenim. Šobrīd mūsu valsti skar jauna bēda, nelaime – koronavīrusa pandēmija. Un es vēlos atgādināt jums Ministru kabineta noteikumus Nr. 130, kuri izdoti vēl pirms 15 gadiem. To nosaukums ir "Par valodu lietošanu informācijā".

Līdztekus valsts valodai informācija ir izplatāma... ja tā ir saistīta ar epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām, ārkārtas situācijām. Tas nozīmē, ka mēs tagad atrodamies tieši šajā situācijā un ir vitāli svarīgi informāciju piegādāt tiem cilvēkiem, kuri nelieto elektroniskos medijus valsts valodā. Zināms, ka pēc aptaujām "Pirmais Baltijas Kanāls" ir viens no populārākajiem Latvijā, ir arī LTV7 un daži citi elektroniskie masu mediji.

Mans piedāvājums ir dot iespēju finansējumam, lai vairotu uzticību valdības lēmumiem, lai izplatītu patiesu informāciju un cīnītos ar visādām baumām un provokatīviem izteicieniem, kas diemžēl skāruši mūsu moderno digitālo sociālo tīklu vidi.

Pārsvarā mans piedāvājums ir vērsts uz vecākiem cilvēkiem, jo tieši viņu uzmanība tiek pievērsta tā saucamajiem lineārajiem jeb tradicionālajiem medijiem, proti, televīzijai, radio un avīzēm. Man šķiet, ka arī šī auditorija diemžēl ir ļoti ievainojama tieši šajā koronavīrusa situācijā.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Jā. Godājamie deputāti! Jau tagad LTV7 raida daļu programmas krievu valodā, Latvijas Radio 4 raida mazākumtautību valodās un lielākoties arī krievu valodā. Tur var iegūt informāciju arī par kovida aktualitātēm.

Diemžēl Kabanova kungs savu priekšlikumu ir juridiski galīgi nepareizi noformulējis.

Nupat Saeima pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kurā ir ietverta skaidra virzība uz vienotu sabiedrisko mediju, respektīvi, divas juridiskas vienības – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio – saplūst vienotā sabiedriskajā medijā, un Latvijas valsts nav paredzējusi veidot vēl atsevišķu juridisku vienību – sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nacionālo minoritāšu valodās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu, šis jautājums, es sapratu, ir, protams, cieši saistīts ar šo divkopienu valsts divu kopienu problēmu. Cik es sapratu no tā, ko vēroju debatēs par šiem jautājumiem Saeimā, vairākumam Saeimas deputātu ir tāds, nu, risinājums (ja to var nosaukt par risinājumu), ka, lūk, visu Latvijas informatīvo telpu mēs taisām latviešu valodā. Tātad tiem nelatviešiem, tā saucamajiem krievvalodīgajiem, vai nu vajag tai pieslēgties tieši valsts valodā – latviešu valodā –, vai nekāda cita alternatīva viņu dzimtajā valodā – krievu valodā – netiek piedāvāta.

Šādu pozīciju var, protams, ieņemt. Bet realitāte ir tāda, ka cilvēkiem ir vairākas alternatīvas mūsdienu pasaulē, kur šo informāciju, it īpaši ziņas, saņemt. Ja mēs paskatīsimies uz tām pašām nesenajām aptaujām par to, kādas ir krievvalodīgo priekšrocības, tad mēs redzam, ka absolūts vairākums (mēs te runājam par kādiem 84 procentiem) uzskata, ka viņi galvenokārt pieder pie krievvalodīgās informatīvās telpas, tas ir, viņi dod... Es lūdzu arī apvienot debašu laikus. Tas ir, viņi dod priekšroku tam, lai lasītu grāmatas, skatītos filmas, komunicētu internetā tieši krievu valodā.

Ja mēs paskatīsimies, te ir arī tāda detalizācija pa dažādām vecuma grupām, mēs redzam, ka nav ļoti būtiskas atšķirības starp uzskatiem, piemēram, tiem, kuriem ir virs 40, un tiem, kuriem ir 25 līdz 35. Līdz ar to tas norāda uz to, ka arī jaunāka vecuma grupām šī vēlme tomēr informāciju saņemt krievu valodā ir gandrīz tikpat... nu, drusku mazāka, bet gandrīz tikpat liela kā gados vecākiem cilvēkiem.

Tāpēc šeit, nu, tāds diezgan retorisks jautājums, kolēģi. Sanāk, ka esošā politika šajā jautājumā ir tāda, lai tuvu pie 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju ziņas saņemtu no citu valstu medijiem, telekanāliem un tā tālāk. Tāpēc šeit ir vairāki jautājumi, kāpēc, piemēram, PBK ziņu vietā nevarētu rādīt LTV7 ziņas, kā tas vismaz kādu laiku tika darīts?

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo pagaidām neredzu nekādu – ne jēdzīgu, ne saprātīgu – politiku attiecībā uz informatīvo telpu tiem cilvēkiem, kas mājās runā krievu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Godīgi sakot, Jansona kunga replika ir vienkārši smieklīga, jo mēs visi saprotam, ka, ja būtu politiskā griba, tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varētu veidot savu komisijas priekšlikumu, jo šeit norādīt tikai uz to, ka, lūk, ir nepareizas definīcijas, kuras neatbilst tām definīcijām, kuras ir ietvertas likumā, ir tiešām smieklīgi. Jo pēc būtības vārds "medijs" ir tikai nedaudz plašāks nekā "masu informācijas līdzeklis". Un tas vārds, kura tiešām trūkst Kabanova kunga priekšlikumā, ir vārds "programmas".

Atgādināšu, ka pavisam nesen, dažas dienas atpakaļ, jūs, valdošās koalīcijas deputāti, nobalsojāt pret manu priekšlikumu nomainīt likumprojektā "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" vienu vārdu – no "var" uz "garantē", tātad atvēl vienu no programmām sabiedriskajā medijā tam medijam, kurš raida svešvalodās. Tas norāda uz to, ka jūs vienkārši nevēlaties... jūs gribat, lai viss paliek tāpat kā līdz šim vai vēl sliktāk, ka latviski mums raida piecas programmas Latvijas Radio un pēc būtības gandrīz divas programmas Latvijas Televīzijā, bet krievvalodīgajiem ir atvēlēta tikai viena programma Latvijas Radio un tikai pusotra stunda dienā labākajā gadījumā Latvijas Televīzijā.

Paldies par to, ka jums šīs politiskās gribas nav, par to, ka mēs turpinām nacionālistu ceļu mediju politikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Vēlējos jums atgādināt, ka mēs jau pie iepriekšējiem priekšlikumiem atbalstījām finansējuma piešķiršanu Mediju atbalsta fondam. Līdz ar to nevar teikt, ka medijiem nav pieejams, nebūs pieejams finansējums, – tas būs. Tātad jautājums vairāk ir par to, pēc kādiem kritērijiem šī Mediju fonda ietvaros tiks atlasīti raidījumi un dažādi citi projekti par sabiedrības informēšanu.

Ņemot vērā, ka šis finansējums ir atbalstīts un piešķirts, un, kā redzam, arī jau tagad Mediju atbalsta fonda ietvaros ir apstiprināti arī raidījumi, projekti par mazākumtautībām, tad uzskatu, ka vēl papildu finansējums, manuprāt, šoreiz nebūtu pareizi, jo, nu, valdība ir izvērtējusi un akceptējusi to finansējuma apmēru, kādu pašreiz var atļauties.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Nu, parlamentārais sekretār, mūsu valdība ir tāda, kāda ir, bet dažreiz tiešām, Butāna kungs, labāk paklusēt nekā kaut ko teikt par to, ko jūs vispār nesaprotat.

Iepriekšējais par atbalstu medijiem gadā, kad viņi atstāj reklāmas tirgu, nenozīmē to, ka valstij ir jāīsteno pastāvīga politika sabiedrības informēšanā un vēl tādā līmenī, lai sabiedrība tiešām saprot, ko tai vēlas pateikt valsts par to naudu, kuru mediji... sabiedriskie mediji akumulē no budžeta, proti, no visu Latvijas iedzīvotāju, visu – ieskaitot nepilsoņus, krievvalodīgos un tā tālāk –, nodokļu veidā.

Tas, ko jūs pašlaik darāt, – jūs vienkārši īstenojat iepriekšējo politiku, ka krievvalodīgajiem tiek atvēlēti vienkārši graši no šīs naudas. Un nekas netiek darīts, lai šī sabiedrības daļa tiktu integrēta Latvijas informatīvajā telpā. Jūs esat Krievijas propagandas pusē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Cienījamie kolēģi! Diemžēl es varu tikai atkārtot to, ko es jau iepriekš vairākkārt esmu teicis. Mūsu Kultūras ministrija darbojas Kremļa propagandas interesēs. Jo skaidrs, ka cilvēki vienmēr skatās to, ko viņi grib. Ja mums nav Latvijā veidota satura krievu valodā, ko cilvēki skatītos, tad viņi skatīsies tos kanālus no Krievijas. Mēs atdodam... Tas ir vienkārši muļķīgi gan no ekonomikas viedokļa, gan no drošības viedokļa.

Un tas... Butāna kungs diemžēl nodemonstrēja to, ka viņš patiešām nav pārāk labi informēts par lietas būtību attiecībā uz to naudu, kura jākompensē par iziešanu no reklāmas tirgus. Tā ir domāta televīzijai un radio.

Latvijas Radio ceturtajā programmā patiešām ir atrasts diezgan labs modelis. Latvijas Radio krievu valodā patiešām iekaroja diezgan nozīmīgu vietu tirgū un diezgan veiksmīgi konkurē. Bet, protams, pagaidām, kamēr nenotiek radio digitalizācija... Bet tas ir cits jautājums. Attiecībā uz televīziju jau sen ir pieņemts lēmums, ka tās nedaudzās programmas vai raidījumi krievu valodā, kas joprojām ir LTV7, tiks noņemti no šī kanāla un aizies internetā. Tiesa gan, jau vairākus gadus šis jautājums tiek, piedodiet, muļļāts, kaut gan nekādu problēmu tur nav. Nu, es ceru, ka tas kādreiz īstenosies.

Bet šī nauda, kas tika apstiprināta, nav domāta raidījumiem mazākumtautību valodās.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Arī es gribēju oponēt mazliet Butāna kungam par to, ka... Protams, šis priekšlikums jau ir ļoti konkrēti vērsts uz mazākumtautību atbalstu, mazākumtautību medijiem, kas tās pārstāv.

Bet man tāds lielāks jautājums. Es esmu dzirdējis Ločmeles kundzes prezentācijās, kad viņa ir uzstājusies... un vai tas tiešām tā arī ir? To varētu kāds atbildēt, vai LTV7 saturs tiek mazināts. Manuprāt, LTV7 ir ļoti labi raidījumi tieši krievu valodā un sabiedrība tiek tiešā veidā informēta par to, kas notiek. Arī tā sabiedrība, kas patērē pārsvarā krievu medijus. Un nevar noliegt, ka tādu cilvēku Latvijā vēl joprojām ir daudz. Tad, ja ir izvēle – atbalstīt medijus, kas tomēr ir kaut kā... vairāk domā par šo valsti, nevis par kādu citu valsti, – tad, manuprāt, būtu pareizi to darīt, jo pretējā gadījumā notiek tas, ko minēja Cileviča kungs, – šie cilvēki vienkārši sāk patērēt citu mediju. Un tad, kad viņiem uzdod jautājumu, kurš ir Valsts prezidents, tā atbilde diez ko patīkama nav, bet šie cilvēki dzīvo Latvijā. Manuprāt, kamēr tā integrācija līdz galam nav paveikta, pagriezt viņiem muguru nebūtu pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā varu bilst, ka 85. priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 86. – kolēģes Evijas Papules priekšlikums. Pārdala no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju... Komisijā arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, šis ir jauns priekšlikums un Kultūras ministrijai tieši tādēļ, ka Kultūras ministrija ir atbildīga par bibliotēku darbu.

Kultūras ministrija ir atbildīga, lai bibliotēku apmeklējums un interese par lasīšanu pieaug vai vismaz noturas esošajā līmenī, bet vēl vairāk vērš uzmanību... jauno cilvēku interesei par grāmatām un lasīšanu.

Programmas pieteicēji praktiski nāk no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Tur ir vairākas biedrības, tai skaitā biedrība, kas rūpējas par mazu – trīsgadīgu un četrgadīgu – bērnu lasītprieka izveidi un lasītprasmi. Programmas būtība ir tajā, ka faktiski gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī pasaules zemēs ir valsts īstenota lasītprasmes programma. Latvija nav šo valstu vidū jau ilgstoši. Arī Lietuvai ir šāda valsts programma lasītprasmes attīstībai. Tas – pirmkārt.

Otrkārt, tas ir būtiski, jo lasītprasme ir daudzu citu kompetenču pamatā. Un, kā mēs zinām, ja mēs protam veiksmīgi lasīt, mēs iegūstam daudz jaunu zināšanu, esam veiksmīgi arī karjerā, jo mums ir izaugsme.

Es lūgtu apvienot laiku.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies.

Treškārt, kā mēs zinām, jo agrāk mēs iemācāmies lasīt, jo mums ir labākas sekmes, mēs spējam labāk mācīties, līdz ar to esam arī veiksmīgāki savā prāta izaugsmē.

Ceturtkārt, Latvijas valsts jau vairākus gadu desmitus piedalās OECD starptautiskajos mērījumos, kuros ir gan dabas zinības, gan matemātika, gan lasītprasme. Ik pa mirklim mēs sakām, ka mums ir tajā vidējā valstu sasniegumu grupā vidēji mērāmi jeb normāli novērtējuma rezultāti. Tomēr arī šie pētījumi vai pārbaude, vai testi ar laiku jeb nākošajā periodā pēc divu vai četru gadu posma būs tikai digitālā veidā. Tātad nebūs vairs iespieddarbu forma jeb grāmatas, no kā var lasīt tekstus gan dabaszinībās, gan matemātikā, gan arī 4. klasē, pārbaudot lasītprasmi skolēniem. Tas nozīmē, ka ir risks, ka, veicot šos testus digitāli, skolēniem var pazemināties rādītāji. Līdz ar to ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara.

Kāpēc tieši trīsgadīgie un četrgadīgie? Tāpēc, ka šie bērni dzīvo un dzīvos digitālajā laikmetā un pamatā visiem informācijas ieguve varētu būt tikai digitāli. Bibliotēkās, protams, vai kā citādi tā būtu iespieddarba formā.

Līdz ar to Latvijai būtu jādomā ne tikai par to, kā mācīt lasīt digitālus tekstus, bet arī par metodiku, par skolotāju mācīšanu, kā iemācīt skolēniem to darīt. Šī programma paredz gan intereses veidošanu, gan, iespējams, metodikas izveidi, gan arī bibliotēku iesaisti, lai lasītprieks Latvijā būtu. Jauna iecere.

Es aicinu atbalstīt – īpaši vidēja termiņa budžetā, lai skartu ilgāku laika posmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka, neskatoties uz to, ka šis priekšlikums bija ļoti precīzi un labi motivēts, komisijā atbalstu tas nav guvis.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! 87. – arī deputātes Evijas Papules priekšlikums. Pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, šis priekšlikums atkal skar studentu stipendijas, šajā gadījumā tā būtu Veselības ministrijas pārziņā esošā augstākā izglītības iestāde. Šobrīd gan par veselību man būtu divi argumenti, kādēļ, iespējams, šo priekšlikumu var atbalstīt, neskatoties uz visiem iepriekšējiem, tai skaitā to, ka valdība ir atradusi 5,1 miljona apmērā... stipendiju atbalstam tuvākajā laikā.

Nu mēs redzam, kas notiek kovida situācijā, un redzam, ka Veselības ministrija un medicīnas iestādes aicina pat brīvprātīgos iesaistīties kovida problēmu risināšanā. Studenti jau ir angažēti, studenti tiek nodarbināti, bet mēs vēlētos, lai arī jauni studenti izvēlas studijas medicīnas akadēmijās, studē medicīnas izglītības iestādēs. Līdz ar to stipendijas pieaugumu varbūt var skatīt atsevišķi no citu augstākās izglītības iestāžu studentu atbalsta un... ne tikai 200 eiro apmērā.

Jādomā, ka Veselības ministrijai varētu dot tiesības paaugstināt stipendiju medicīnas studentiem tikai vienai augstskolai un nodalīt to. Tādi precedenti ir bijuši, tai skaitā diskusijā par profesionālās izglītības kompetences centru attīstību, kur attiecīgi Kultūras ministrijai tika dota iespēja Ministru kabineta līmenī veidot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem. Šeit arī atbalstot... nodrošinot īpašu stipendiju medicīnas studentiem, varētu rīkoties līdzīgi un ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem vai likumu definējumiem noteikt medicīnas studentiem pat augstāku stipendiju, īpaši, ja mēs runājam par kovida seku novēršanas situāciju, kas mums vēl ir priekšā.

Aicinu atbalstīt vai katrā gadījumā koalīciju domāt par šādiem risinājumiem 2021. gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 87. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 88. – kolēģa Vitālija Orlova priekšlikums. Paredz piešķirt 34 miljonus veselības aprūpei. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es jau vakar mēģināju pievērst uzmanību jautājumam, ka zāļu valsts kompensācijas sistēmai jau uz doto brīdi izveidojies deficīts 12 miljonu apmērā.

Veselības ministrija katru gadu, prasot palielinot zāļu valsts kompensācijas apjomu, saņem atbildi no Finanšu ministrijas, no valdības – to, ka tas nav iespējams. Ņemot vērā to, ka, izveidojot zaļo koridoru, uzlabota diagnostika, katru gadu palielinās pacientu skaits, kuram ir nepieciešamas kompensējamās zāles. Ikgadējais sadārdzinājums – tas arī viens no iemesliem, kāpēc trūkst naudas uz doto brīdi.

Mēs visi saņēmām vēstuli no Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, kas uzskata, tieši 34 miljoni – tas ir apmērs, kurš ir nepieciešams, lai ieviestu jaunus medikamentus, par kuriem ir vienošanās ar Zāļu valsts aģentūru un Nacionālo veselības dienestu, lai palielinātu līdzfinansējumu.

Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Paskatieties uz šā priekšlikuma formulējumu. Ja mēs runājam tiešām par pacientu neatliekamajām vajadzībām... nu, šis, kolēģi, ir ļoti nopietns formulējums. Es pieņemu, ka kolēģis ir izdarījis visus nepieciešamos mājasdarbus, lai pārliecinātos, ka tā tas arī ir.

Bet uzdodiet sev jautājumu, kolēģi, – ja mums ir mūsu cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir neatliekamas medicīniskās vajadzības, un tām vajadzībām acīmredzot valdība neatrada finansējumu šā gada budžetā, tad paskatīsimies uz visu to, kas šajā budžetā tika iebalsots, un uzdosim sev jautājumu – vai tas kaut kādā veidā atsver cilvēku neatliekamās vajadzības, ja tādas ir? Vai, piemēram, nepilni četri miljoni eiro Ekonomikas ministrijai, kura domā, ka tagad izgudros jaunu valsts tēlu, kas baigi veicinās eksportu, – vai tas atsver cilvēku neatliekamās vajadzības? Vai jaunās vēstniecības atvēršana Austrālijā – vai tas ir svarīgāk nekā cilvēku neatliekamās vajadzības? Vai jauns apkures katls profiestādē – vai tas ir svarīgāk nekā cilvēku neatliekamās vajadzības? Jo, ja tā tas ir, kolēģi, ja tiešām cilvēkiem ir neatliekamās medicīniskās vajadzības, kuras netiek finansētas, nu, tad mums vajag tiešām ļoti rūpīgi paskatīties (es pirmām kārtām, protams, runāju par koalīcijas deputātiem) uz to, ko mēs šodien te pieņemam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi deputāti! Godīgi sakot, gribu aicināt koalīcijas deputātus pievērst uzmanību ne tikai šāda veida priekšlikumiem, bet pievērst uzmanību un, iespējams, vēl kaut ko mainīt vismaz 2021. gada budžetā atbalstam... autismam... tiem bērniem, kas iet skolā.

Ir skaidrs, ka autisma diagnosticēšana ir ļoti sarežģīta un tai ir nepieciešami līdzekļi. Te nevarētu gaidīt mistiskās valsts programmas izveidi, kuru sola daži koalīcijas pārstāvji, bet ir nepieciešams papildu finansējums, lai bērni autisti varētu mācīties kopējā iekļaujošajā izglītības sistēmā. Tam izglītības sistēmai ir nepieciešami līdzekļi jau tagad.

Latvijas Autisma apvienība ir ļoti aktīva. Vecāku interese un iesaiste, vecāku izglītošana pamatā ir šīs apvienības uzdevums un ir uzlikts kā viņu pienākums. Nezinu, vai šis ierosinājums atbalstīs Latvijas Autisma apvienības darbību ar Līgu Bērziņu kā vadītāju, kas ir ļoti aktivizējusi šīs problēmas risināšanas nepieciešamību Latvijā, bet katrā gadījumā izglītībā, ja mēs runājam par iekļaujošu izglītību, par procesa attīstību, par sabiedrības integrāciju, tad papildu līdzekļi ir nepieciešami ne tikai veselības vai diagnostikas, vai palīdzības sniegšanas ziņā, bet tieši izglītībā – iekļaujošajai izglītībai.

Koalīcijas deputāti, lūdzu, nedomājiet tik daudz par Dagdas katliem, nedomājiet tik daudz par Višķu ēkas uzturēšanu. Domājiet par stipendijām profesionālās izglītības audzēkņiem, kas ir arī pašvaldību skolās, un domājiet par bērniem ar speciālajām vajadzībām, par to integrāciju sabiedrībā un sekmīgām mācībām tik, cik ir viņu spējas – un autisti ir īpatnēja grupa –, palīdzību un atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es arī labprāt runātu pie šī priekšlikuma, ņemot vērā, ka tas atbilst pēc būtības arī diviem ZZS frakcijas priekšlikumiem, kur arī ir lūgts nodrošināt finansējumu gan rindu mazināšanai, gan medikamentiem. Lielā mērā mēs esam par pamatu ņēmuši Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vēstuli, kur, manuprāt, ļoti precīzi norādīts, ka krīzes laikā, jebkuras krīzes laikā, tiek diezgan labi ieraudzītas sistēmas vājās vietas. Kovida krīze, protams, vislabāk izgaismo veselības aprūpes problēmas – nepietiekamo tehnisko aprīkojumu, arī telpu trūkumu pacientu plūsmu sadalījumam, speciālistu trūkumu un komplikācijas un dažādu hronisko slimību saasinājumu atcelto vizīšu un izmeklējumu dēļ.

Nu, viņi arī norāda, ka, tā kā joprojām nav pieejama vakcīna vai medikamenti, kas efektīvi varētu cīnīties ar jauno vīrusu, ir ļoti svarīgi koncentrēties uz tiem pacientiem, kam jau ir kādas, īpaši hroniskas, slimības, uz to ārstēšanu, jo šī sabiedrības grupa ir īpaši jutīga pret jaunā vīrusa uzņemšanu.

Tādēļ viņi arī lūdz, lai piešķirtu finansējumu gan rindu mazināšanai, gan medikamentiem, novērtējot, protams, ka viena no būtiskākajām lietām ir mediķu atalgojuma palielināšana, kam finansējums nākamā gada budžetā ir. Tas, ko viņi arī norāda, ka joprojām ir ārkārtīgi garas rindas pie speciālistiem uz izmeklējumiem, piemēram, pusgads ir jāgaida uz ehokardiogrāfijas izmeklējumiem vai uz vizīti pie kardiologa (zinām, kardiovaskulārās slimības ir vienas no izplatītākajām), reimatologa vai kāda cita speciālista.

Krīzes laikā kovids ir jāapkaro, bet tas, kam es piekrītu, ka nevar atstāt novārtā pārējās slimības, lai pēc tam nebūtu ūdens jāsmeļ nesasmeļams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Viena būtiska lieta, kas tiek noklusēta vai nobīdīta otrajā plānā, cīnoties ar kovidu, ir tā, ka citas slimības šinī laikā turpinās. Cilvēkiem, kuriem ir smagas onkoloģiskās saslimšanas, kuriem ir sirds un asinsvadu slimības, arī ir vajadzīga palīdzība. Tas, kas pašlaik ir izdarīts, – valdība ir uzpūtusi milzīgu burbuli, kā viņi braši cīnās ar ļauno kovida sērgu, un stāsta, cik svarīgi ir to izdarīt, bet tanī pašā laikā tiek noklusēta lietu reālā kārtība Latvijas veselības aprūpē.

Ja mēs salīdzinām kaut vai, cik mirst cilvēku... cik ir aiznesusi šī jaunā kovida sērga cilvēku un cik aiznes no tās pašas onkoloģijas, tad tie skaitļi ir vienkārši dramatiski. Ja mēs runājam par kovidu, pašlaik tas sniedzas... jau aiziet simtos pa visu šo gadu, tad no onkoloģijas gada laikā nomirst vairāk nekā tūkstotis cilvēku... vairāk nekā tūkstotis cilvēku! Ja mēs paskatāmies sirds un asinsvadu slimības, tad nevis vairāk nekā tūkstotis... Es atvainojos, no onkoloģijas aiziet 12 tūkstoši, no sirds un asinsvadu slimībām – ap 15 tūkstošiem cilvēku gadā aiziet. Tas ir, katru mēnesi aiziet vairāk... ar kārtu vairāk, nekā aiziet vispār kopumā... ko mums ir atnesis kovids.

Tas viss tagad tiek nostumts otrajā plānā. Pēc būtības tas, kā es minēju, – šī valdība rīkojas kā tādi masveida slepkavnieki ar savu nespēju... savas nespējas, nekompetences un augstprātības dēļ. Un Latvijas sabiedrība par to dārgi maksās.

Tāpēc es aicinātu tomēr, kolēģi, padomāt un atbalstīt šo priekšlikumu, jo palīdzība vajadzīga arī citiem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 88. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. – deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 89. – arī mana kolēģa Vitālija Orlova priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts, neskatoties uz to, ka tie ir līdzekļi veselības aprūpei.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Bērnu slimnīcas fonds lūdza piešķirt 208 tūkstošus, lai izveidotu autiskā spektra traucējumu centru. Jau dalīja iepriekšējā... Pie iepriekšējā priekšlikuma kolēģe Evija Papule pastāstīja par problēmas būtību.

Es gribu vēl piebilst to, ka Bērnu slimnīcas fonds sevi pierādīja kā organizāciju, kura pacēla sāpīgu problēmu, meklēja sponsorus un pēc tam pierādīja, ka vajadzētu valstij paņemt šo programmu un pārņemt finansējumu.

Prezidente, ja es nekļūdos, šogad apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Mēs visi viņu apsveicam, un lūgums atbalstīt šo priekšlikumu un sākt... Ja jūs neatbalstīsiet, tad vismaz sākt diskusiju, lai nākamgad šis centrs būtu izveidots un bērni saņemtu nepieciešamo ārstēšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Paldies. Paldies, Vitālij! 89. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 90. – deputātu Indriksones, Zālītes-Grosas, Dūrīša, Teirumnieka, Skrides, Ikstenas, Čakšas un Dzintara priekšlikums. Paredz būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums paredz gan 2021., gan 2022., gan 2023. gadā papildu finansējumu novirzīt onkoloģisko pacientu vajadzībām – gan diagnostikai, gan gēnu mutāciju noteikšanai, precīzai diagnostikai, gan arī jaunu, inovatīvu un efektīvu medikamentu papildu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā.

2021. gadā tie būtu miljons 800 tūkstoši, 2022. gadā – divi miljoni 600 tūkstoši eiro, un šobrīd domājam, ka 2023. gadā tie varētu būt divi miljoni 450 tūkstoši eiro. Un papildus, protams... Ja būs ieņēmumi papildus vēl paredzētajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, tad arī būsim aktīvi un uzraudzīsim, lai finanšu ministrs izmanto savas tiesības un novirza vēl papildus finansējumu šīm vajadzībām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Kolēģi, 90. – deputātu priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 91. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Saistīts arī ar finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei jeb Veselības ministrijai. Komisijā gan šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, šis mans priekšlikums ir absolūti attiecināms uz pandēmijas pārvarēšanu. Runa ir par gripas vakcīnām, par ko bija liels, liels sašutums mūsu sabiedrībā, sākoties pandēmijas otrajam vilnim.

Kas ir par būtību? Būtība ir sekojoša, ka visi ārsti iesaka vakcinēties pret gripu Covid-19 apstākļos, jo tad, kad cilvēks saslimst vienlaicīgi ar gripu un kovidu, tas varētu izraisīt ļoti, ļoti nopietnas komplikācijas, vai, pārslimojot gripu pirms inficēšanās ar Covid-19, tā pavājina organismu tādējādi, ka tiešām cilvēki ar lielām grūtībām pārvar jaunu infekciju.

Izpētot situācijas un nosūtot jautājumus Veselības ministrijai, tika noskaidrots, ka nākamgad līdzekļi gripas vakcīnas iepirkumam nav pietiekami, lai nodrošinātu...

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Ločmele. Jā, paldies.

... ir ļoti nepietiekami. Proti, 2021. gadam ir atvēlēti līdzekļi, lai varētu vakcinēt pret gripu tikai divas riska grupas – bērnus līdz divu gadu vecumam un sievietes grūtnieces. Tas arī ir viss.

Tā summa, kuru es prasu... Principā tā ir summa, kuru prasa Veselības ministrija, lai vakcinētu veco ļaužu pansionātu iemītniekus un medicīnas darbiniekus. Tātad šī summa, kuru prasu ne tikai es, bet arī Veselības ministrija un kuru ir noraidījusi Finanšu ministrija bez apsvērumiem... Vēl pateikšu, ka pie mana priekšlikuma apspriešanas nav piedalījies komisijas sēdē neviens Veselības ministrijas pārstāvis un debatēju es viena pati ar Bondara kungu principā.

Tā kā Bondara kungs nekā šajā jautājumā... nevis nekā, bet laikam nesaprot līdz galam, paskaidrošu vēlreiz. Šī summa ir tikai par to, lai bez maksas vakcinētu (bez grūtniecēm un maziem bērniņiem) arī veco ļaužu pansionātu iemītniekus, kas ir riska grupa numur viens mums gan pandēmijā, gan gripas situācijā, kā arī medicīnas darbiniekus, kuri apkalpo visus šos cilvēkus.

Ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, it īpaši ņemot vērā, ka pieprasītā summa pilnībā sakrīt ar to summu, kuru prasīja valdībai Veselības ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 91. priekšlikums nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 92. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas un Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz pēc būtības akcīzes nodokļa finansējumu novirzīt veselības aprūpei kompensējamiem medikamentiem. Komisijā tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Dūklava, Kučinska, Jalinskas un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, nākamais – 93. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Paredz līdzekļu novirzīšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju. Komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiku apvienoti.

V. Agešins. Paldies.

Godātie kolēģi! Alberts Einšteins kādreiz ir teicis, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā. Lai sniegtu atbalstu iedzīvotāju kategorijām, kuras krīzes situācijā ir visneaizsargātākās, frakcija SASKAŅA sagatavojusi daudzus priekšlikumus sociālajā jomā. Un viens no tiem – masku iegāde maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem 2021. gadā.

Apsveicami, ka valdība un varas partijas šogad daļēji ieklausījās mūsu argumentos. Un es domāju, ka savādāk arī nevarēja būt, jo maznodrošinātiem iedzīvotājiem ir tiesības uz sociālo palīdzību. Piemēram un salīdzinājumam, valdības locekļi un ministriju parlamentārie sekretāri absolūti nav pelnījuši algu paaugstināšanu, un viņiem pilnīgi noteikti jau šodien būs jāizrāda solidaritāte ar valsts iedzīvotājiem. Tomēr nevar izslēgt to, ka visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju būs nepieciešams pagarināt arī nākamgad – pavasarī, vasarā, rudenī. Mēs to nezinām. Tomēr tas nozīmē, ka šīm vajadzībām, iespējams, būs nepieciešami papildu līdzekļi. Tāpēc tika sagatavots šis priekšlikums par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos – par masku iegādi maznodrošinātajiem iedzīvotājiem 2021. gadā. Avots – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Godātie kolēģi, frakcijas SASKAŅA dienaskārtībā bija, ir un pilnīgi noteikti būs daudzi jautājumi, kas saistīti ar cilvēku elementāru izdzīvošanu. Tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešams nekavējoties sākt nopietnu diskusiju ne tikai par masku iegādi trūcīgām un maznodrošinātām personām, bet arī par to, lai masku iegāde tiktu nodrošināta arī pensionāriem, kam tas ir nepieciešams un ir vitāli svarīgi.

Domāju, ka sabiedrības vairākums daudz augstāk vērtē sociālo taisnīgumu, nevis "tiesiskuma" koalīcijas abstraktos principus, kas paši par sevi nenodrošina vispārēju labklājību. Es uzskatu, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis nozīmīgai sabiedrības daļai.

Aicinu atbalstīt 93. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Piebiedrojos sava kolēģa Valērija Agešina priekšlikumam un aicinājumam visiem deputātiem nobalsot "par" šo mūsu priekšlikumu, jo šī nauda būs paredzēta 200 tūkstošiem trūcīgo cilvēku – tiem cilvēkiem, kuri ir pirmajā riska grupā gan inficēšanās ziņā, gan slimības smaguma ziņā. Aprēķini tiek balstīti, izejot no niecīga masku skaita. Proti, piecas maskas uz gadu vienam cilvēkam.

Protams, mēs zinām, ka briest jauns skandāls sakarā ar to, ka tās maskas, kuras tika iepirktas un sadalītas pašvaldībām trūcīgo iedzīvotāju... izdalīšanai... par šo masku kvalitāti un to, vai ir iespējams šīs maskas uzskatīt par vairākkārt lietojamām, nevis vienreizējām.

Jautājums – vai mēs kādreiz uzzināsim to, kas izvēlējies šīs maskas un kas noteica, ka šīs maskas ir derīgas un cik reizes tās varētu mazgāt? Jo, cik mēs zinām, aizsargmasku iepirkumi pašlaik un nākamgad būs Aizsardzības ministrijas pārziņā.

Bet tomēr – kaut, varētu teikt, simboliski piecas maskas uz gadu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem tad, kad mēs nezinām, kad beigsies šī pandēmija...

Vakardien premjerministrs teica, ka pagarinās ārkārtas situāciju līdz 11. janvārim. Vot, līdz 11. janvārim ir maskas? Nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es, protams, arī, aicinot atbalstīt šo priekšlikumu... Es gribētu jūs aicināt mazliet varbūt apstāties šajā visā trakumā un padomāt, uz kurieni mēs vispār ejam. Tas, ko mēs lasām šobrīd ziņās paralēli Saeimas debatēm, liek tiešām saprātīgam cilvēkam apšaubīt, vai tas, ko viņš lasa, – vai tiešām tā ir patiesība.

Es runāju par dažādām jaunām idejām, kuras pamatot ziņās... Pēc pāris nedēļām tās kļūs par skaudru realitāti. Mēs šobrīd runājam gan par kriminālsodiem par dažādu ziņu izplatīšanu, gan par masku obligātumu maziem bērniem skolās. Tas ir murgs, tā vienkāršiem vārdiem sakot.

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu kaut vai tādēļ, ka tiešām, kā jau Regīna pieminēja, tās maskas, kuras šobrīd ar lielu steigu tika sagādātas maznodrošinātajiem, pirmām kārtām neatbilst Ministru kabineta noteikumos minētajām prasībām – ja mēs runājam par higiēniskajām maskām. Skaidri un gaiši Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka tām ir jābūt no trim slāņiem. Tās maskas, kuras sagādātas maznodrošinātajiem, ir tikai no diviem slāņiem. Tas, protams, jums ir sīkums, nu, kāda tur starpība! Galvenais, ka jūs esat vienkārši, nu, mēģinājuši tādā veidā atpirkties no problēmas un maskas ir sagādātas. Kas būs ar šo cilvēku veselību – jums jau pilnīgi vienalga! Galvenais ir sodīt, galvenais ir izdomāt jaunus noteikumus, kā sodīt, jaunus ierobežojumus, lai cilvēkiem vienkārši nebūtu garlaicīgi, jo katru nedēļu taču jāizdomā kaut kas jauns.

Es aicināšu jūs atbalstīt arī tāpēc, ka... bet par to es pateikšu nākamreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja vajag obligātas maskas, tad attiecīgi, protams, tās jāpiegādā visiem bez maksas.

Bet es gribu vienu lietu pateikt, ka statistika Latvijā rāda, ka kopš brīža, kad tika ieviestas obligātas maskas, saslimstība ir palielinājusies deviņas reizes. Un tas, kas notiek šobrīd... Tie, kas nav lasījuši, izlasiet šo grāmatu, tā ir daiļliteratūra, bet izrādās, ka kāds to ir paņēmis par manuāli...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu.

A. Gobzems. Jā, un tas attiecas arī uz maskām. Nav nekādu zinātnisku, klīnisku, statistisku – nekādu! – pierādījumu, ka tās samazinātu vīrusa izplatību...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi, es to pateicu, runājot par maskām, tad, kad mums šeit bija debates par to, vai, cik daudz un kādu palīdzību, kādu atbalstu piešķirt tiem cilvēkiem, kas ir maznodrošinātie, un tiem, kas ir pensionāri. Es arī skatos, ka tās maskas, bezmaksas maskas, kas tika piešķirtas, ir, nu, tādas tā saucamās daudz lietojumu, vienkārši ādas maskas. Un es jums, kolēģi, atgādināšu, īpaši valdībai un koalīcijai, kura tik ļoti skatās uz to, ko saka Pasaules Veselības organizācija, ka Pasaules Veselības organizācija ļoti skaidri norāda, ka tiem cilvēkiem, kas ir virs 60, veciem cilvēkiem, kas ir virs 60, nevajadzētu izmantot ādas masku, ka viņiem vajadzētu izmantot tieši medicīnisko masku. Un, protams, šāda maska, nu, tā nav daudz lietojama, to var... auduma maskas, piedodiet. To var izmantot tikai divu trīs stundu garumā, ja es nemaldos.

Tāpēc sanāk, kolēģi, diemžēl, ka tad, kad tas kaut kā, es nezinu, nav ērti vai prasa vēl vairāk papildu resursus, tad valdībai un koalīcijai ir ērti aizmirst par to, kādas ir Pasaules Veselības organizācijas norādes.

Bet es jums atkārtoju, virs 60 gadiem – medicīniskās maskas! Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Dombrovska kungs, es gribētu jums atgādināt, jums ir ļoti jāpiedomā pie tā, kādā veidā jūs šobrīd šo informāciju pasniedzat. Lūdzu, ņemiet vērā, ka pēc kāda brīža būs jau kriminālatbildība par dažādu apšaubāmu ziņu izteikšanu publiski.

Bet, ja mēs runājam par maskām, es vēlējos atgādināt, ka tad, kad bija šīs debates par sodiem par masku nenēsāšanu, divi koalīcijas deputāti, visai saprātīgi kolēģi, tātad Juris Rancāns un Artuss Kaimiņš publiski izteica viedokli, ka, viņuprāt, maskas būtu jānodrošina visiem, ja tā ir obligāta prasība – atrasties publiskajās telpās maskās.

Tātad tas ir divu deputātu... Juris Rancāns ir jurists, tātad tas ir jurista viedoklis tostarp. Kāpēc šis viedoklis šobrīd ir pazudis no koalīcijas redzesloka? Mēs ļoti gribētu zināt...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es atgādināšu, ka oficiāli to ir paudusi Pasaules Veselības organizācija, ka maskas var radīt maldīgu priekšstatu par aizsardzību. To oficiāli, starp citu, ir paudusi arī Veselības ministrija.

Diemžēl Saeimas sēdes laikā es to nevaru uzrādīt, jo tas ir rakstveidā, bet tas ir bijis oficiāli publiski pieejams. Un, kamēr mani vēl neliek cietumā, es aicinu cilvēkus tomēr saprast, ka masku lietošana ir palielinājusi, nevis samazinājusi saslimstību. Un tā ir...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, par maskām... Ko ir iesniegusi frakcija SASKAŅA – es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, bet gluži dažu iemeslu pēc.

Pirmām kārtām tas, līdzīgi kā ar jebkura veida uzņēmējdarbību... jebkura veida ierobežojumiem, ko valsts uzliek saviem iedzīvotājiem... Nu, piemēram, ja kafejnīcas nevar strādāt un valsts to aizliedz pandēmijas laikā, tad gluži loģiski ir arī vispirms padomāt par atbalstu cilvēkiem, uz ko attiecas šie ierobežojumi, pirms rosināt ierobežojumus kā tādus. Šajā gadījumā jūs visi piekritīsiet tam, ka šobrīd valdība un Saeima, to akceptējot, iet lieliem soļiem uz priekšu ar ierobežojumiem, bet ar ļoti, ļoti mazu izpratni par to, kādā veidā vajadzētu atbalstīt iedzīvotājus.

Par maskām runājot. Nu, maskas, es domāju... teju 200 tūkstošus eiro ieplānot masku iepirkšanai. Mēs redzējām, cik valdība ļoti vāji... principā nopirka tādas marles lupatiņas par veselu... aptuveni ap miljonu iztērēja šajos iepirkumos, ko žurnālisti ir skatījušies un pētījuši. Tas, manuprāt, vispār ir absurds, par ko neviens nav uzņēmies atbildību.

Bet tajā pašā laikā šis arī parāda to, cik mēs maz sadarbojamies paši ar savām pašvaldībām, pilsētām, kurās jau ir uzņēmēji... Un dažādos veidos tiek ražotas šīs maskas un par daudz... daudzkārt zemākiem cipariem tiek nogādātas gan ārstniecības iestādēm, gan iedzīvotājiem.

Tāpēc jādomā pie šī priekšlikuma ne tikai par atbalstīšanu, bet arī par ļoti rūpīgu kontroli, kādā veidā... Jo šis masku bizness ir jāaptur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 93. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 94. – manas kolēģes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Arī ir par maskām. Tas pārdala no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju naudu. Bet komisijā nav atbalstīts. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Mans priekšlikums ir analoģisks frakcijas SASKAŅA priekšlikumam, tikai ar mazāku ietvaru. Proti, es lūdzu 367 tūkstošus eiro aizsargmasku iegādei nākamgad trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem tieši Rīgā.

Paskaidrošu, kāpēc Rīga šajā gadījumā ir atslēgpunkts infekcijas apturēšanai tieši šajā sektorā.

Nav noslēpums, ka Veselības ministrija tagad ir organizējusi slimnieku loģistiku tā, ka slimnieki no Rīgas tiek nogādāti jebkurā no reģionālajām slimnīcām citur Latvijā. Pēdējā laikā ir ļoti bieži dzirdami stāsti, ka cilvēki, kuri ir maznodrošināti, trūcīgi, tiek aizvesti uz attālākām slimnīcām un, kad tie tiek izlaisti no turienes, viņiem nav pat nekādas iespējas tikt atpakaļ Rīgā.

Par ko ir stāsts? Ka tieši trūcīgie un maznodrošinātie ir riska grupa, kas izplata šo infekciju. Ja šiem cilvēkiem nebūs aizsargmasku, mēs nekad neapturēsim šo pandēmiju. Nekad! Ne ar visu to labāko apziņu, jo šiem cilvēkiem, pirmkārt, nav līdzekļu masku iegādei, otrkārt, viņiem tas ir jāpasaka, jānomenedžē, kur viņiem atnākt, kur to saņemt, un jāieskaidro, kad un kādos apstākļos tās ir jālieto. Nemaz nerunājot par pensionāriem, kuriem nav līdzekļu nopirkt vairākas maskas, un, nedod Dievs, lai pēc tam viņi nemaksātu sodus, kuri paredzēti ļoti bargi par aizsargmasku nenēsāšanu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es jums gribētu atgādināt, ka par šo jūs, iespējams, bijāt dzirdējuši kaut ko līdzīgu. Tas bija vēl pavasarī, tad, kad šī pandēmija tikko sākās. Gan es, gan vairāki citi mani kolēģi mēģināja pievērst jūsu uzmanību tam, ka, ja jūs vēlaties tiešām ierobežot pandēmijas vīrusa izplatīšanās riskus, tad jāņem vērā tas, ka it īpaši tiem iedzīvotājiem, kas ir visvairāk sensitīvi, visvairāk ievainojami no šā vīrusa, tas ir, gados esošiem cilvēkiem, – viņiem ir noteiktas vajadzības, tādas kā aiziet uz veikalu nopirkt pārtiku, aizbraukt vai aiziet uz to pašu aptieku nopirkt zāles. Vēl varbūt tiešām aizbraukt pameklēt aptieku, kur tās zāles ir lētākas. Tas viss, protams, nozīmē, ka vairojas... viņi sevi pakļauj lielākam riskam.

Ja jūs vēlaties, lai viņi vairāk laika pavadītu mājās, mazāk laika pavadītu sabiedriskajā transportā vai veikalos, vai aptiekās, tad kaut kādā veidā centralizēti vajadzētu nodrošināt pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, medikamentu – piegādi. Un tas varbūt šajos apstākļos, kad veselas nozares nonāk dīkstāvē, nebūtu tik sarežģīti, jo, ja tik daudzi cilvēki zaudē darbu, tas nozīmē, ka zināmi cilvēku resursi atbrīvojas un ir pieejami tam, lai šo pirmās nepieciešamības preču centralizēto piegādi nodrošinātu.

Mēs uz to jūs vairākkārt aicinājām, bet laikam jau esam drusku noguruši aicināt kopš pavasara. Bet jūs, kolēģi, nu nekā nevēlaties ņemt vērā. Atcerieties, kolēģi, ka tas, ko jūs tagad darāt ar dīkstāves pabalstiem, ir arī precīzi tas, ko jums mēs ieteicām pavasarī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu.

Vēlos arī norādīt to, ka mēs lūgsim noteikti Veselības ministriju un vēl to ministriju, droši vien Aizsardzības ministriju, kura atbildīga par iepirkumiem attiecībā uz šīm maskām, kuras tika sagādātas, sniegt testa atskaiti par to, vai tiešām šīs maskas, kuras ir izdalītas maznodrošinātajiem, trūcīgajiem, ir iespējams mazgāt, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi, 60 grādos 30 mazgāšanas reizes, jo maskas ir jāmazgā katru dienu, lai nodrošinātu higiēnu cilvēkam – šīs maskas nēsātājam. Vai tiešām ir iespējams tātad 30 reizes 60 grādos šīs divu slāņu neatbilstošās maskas mazgāt un pēc tam vēl mēģināt tās arī kaut kādā veidā saglabāt... nodrošināt, ka tās saglabā formu.

Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums nodrošinās varbūt šo iepirkumu cieņpilnā veidā, nevis tā, ka tagad mums ir izdalītas trūcīgajiem, maznodrošinātajiem neatbilstošas maskas. Ir nepieciešams atbalsts pašvaldībai šajā gadījumā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Burtiski tikko Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilnieces kundze ir publiskojusi vēstuli, kas ir adresēta Egilam Levitam, Arturam Krišjānim Kariņam un Inārai Mūrniecei. Tā ir saistīta ar visiem šiem epidemioloģijas jautājumiem, arī ar izteikšanās brīvību.

Šī publiskā vēstule satur šādu tekstu: "Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādējādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi."

Tas ir tas, kas šobrīd notiek, jo faktiski pēc būtības mēs jau atrodamies Ķīnā. Opozīcijai tiek regulāri aizvērta mute, un to jau runā lielākā ārstu organizācija Latvijā.

Tāpēc par visiem jautājumiem es arī aicinu Mūrnieces kundzi un visus pārējos nevis slēgt ārā mikrofonu, bet nebaidīties no viedokļu dažādības un tā, ka pastāv viedoklis, kas ir pierādāms ar statistikas datiem. Šajā gadījumā – par maskām, ka maskas nepalīdz. Statistika aug no brīža, kad ieviesa obligātu masku valkāšanu. Un Latvijas Ārstu biedrība aicina nepieļaut totalitāru režīmu, uz kuru šobrīd vara ļoti mērķtiecīgi dodas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis masku jautājums iezīmē tādu zināmā mērā varas problēmu, jo lielākā varas problēma ir tā, ka tā ļoti vēlas sakoncentrēt visu iespējamo. Maskas – ja pērkam, tad pērkam tikai mēs. Un ar tādām ļoti apšaubāmām metodēm, kas, manuprāt, jau līdzinās kriminālām metodēm. Tas nekas, ka viss notiek, pārkāpjot likumus, galvenais, ka to dara paši un pēc tam šos produktus... Šajā gadījumā ir arī šobrīd esošā kārtība – tās izdala pašvaldībām. Pašvaldības saņem maskas, nu, kas ir tāda loterija – vai nu būs tās akreditētās, vai nebūs. Kas tur... Kas no tā visa sanāks? Nu, ar tādu nobīdi pēc tam jāskatās, ko tad žurnālisti atklāj.

Tāpēc arī šis priekšlikums, manuprāt, tādā veidā īsti nav pareizs, jo valdības pieejai būtu jābūt... ir jādala atbildība. Un atbildība ir jādala, vairāk uzticoties pašvaldībām. Piemēram, tai pašā Liepājā – nu, kā viņiem justies, ja viņiem atsūta centralizēti iepirktās maskas, kas atbilst vai neatbilst kvalitātei. Tas ir liels jautājums. Valsts iepirkumos ir bijušas lielas porcijas, kas arī neatbilst kvalitātei. Un par kādu cenu. Visi redz šo cenu, par cik maskas tiek nopirktas. Tai pašā laikā Liepājas uzņēmēji augstas kvalitātes maskas spēj saražot par cenu, kas vairākkārt atšķiras.

Tas, manuprāt, šobrīd ir tas absolūti nepareizais... Tā ir viena no lietām, kāpēc gan Saeimai, gan valdībai ir tik mazs sabiedrības uzticības līmenis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Neskatoties uz šīm ļoti sakāpinātajām debatēm, 94. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 95. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava un Viktora Valaiņa priekšlikums. Attiecīgi – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa naudu novirzīt veselības aprūpei. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, nevis vienkārši veselības aprūpei, bet priekšlikums ir sagādāt līdzekļus bērnu zobārstu diennakts nodrošināšanai. Mēs zinām, ka zobārsta pakalpojums bērniem līdz 18 gadu vecumam ir bezmaksas pakalpojums, valsts to finansē, bet diemžēl, ja zobiņš sasāpas vakarā, ārpus darba laika vai brīvdienās, tad gan ir problēma. Īpaši Latvijas reģionos nav pieejams dežūrzobārsts. Ja ir citas akūtas vainas, pie dežūrārsta var vērsties un pakalpojumu saņemt, bet ar zobārstu ir problēmas, jo pat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nav pieejams zobārsts, savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā ir eksperts pieejams, bet nereti ir jāstāv... jāsēž garās dzīvajās rindās. Tajā brīdī šis pēkšņi arī kļūst par maksas pakalpojumu. Jo, ja bērnam zobiņš sāp, tad, protams, vecāki meklē iespēju, kā šo problēmu atrisināt, un pamatā tad tās diemžēl ir privātās klīnikas. Arī publiskās sniedz pakalpojumu par maksu.

Kolēģi, jau pirms dažiem gadiem tika veikta aptauja, un 79,2 procenti respondentu kā būtiskāko iemeslu, kādēļ tie nedodas savlaicīgi pie zobārsta, norādīja, ka nevar to atļauties. Nu, un nereti ir, īpaši reģionos, ka arī bērnu vecāki nevar atļauties šo maksas pakalpojumu.

Šis ir tāds nopietns caurums bērnu veselības aprūpes jomā, un mēs esam līdz ar to arī piedāvājuši šo finansējumu. Tas noteikti nebūt nav pietiekams pilnīgi visaptverošu pakalpojumu sniegšanai, bet vismaz sākumam, lai, nu, kaut kā izkliedēti, tai skaitā reģionos, varētu nodrošināt akūtas nepieciešamības gadījumā diennakts pakalpojumu, – vismaz sākuma finansējums būtu jāatrod.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, problēma, ko šobrīd iezīmē mana kolēģe un kas arī atbalsojas šajā priekšlikumā, galvenokārt ir tieši par bērnu akūtajiem gadījumiem, nemaz nerunājot par to, ka bērnu zobārsts reģionos – tā vispār ir milzīga problēma. Ir ļoti daudz vietu Latvijā, kur bērnu zobārsta pakalpojums gluži vienkārši nav pieejams. Kur nu vēl cilvēkiem jābrauc uz Rīgu vai jāmēro liels ceļš... Ļoti daudziem cilvēkiem tas vienkārši nav... nav iespējams to nodrošināt. Protams, līdz ar to cieš arī bērnu veselība, kas galīgi nav tas labākais šajos apstākļos.

Bērnu zobārstniecību... Es zinu – pilsētas, pašvaldības šo jautājumu tur ļoti lielā rūpē un kaut kādā veidā pat mēģina iesaistīties šī ne visai pašvaldību funkcijām atbilstošā pakalpojuma sniegšanā. Ņemot vērā to, ka pašvaldībām noņemti 90 miljoni eiro nākamajā gadā, arī šī problēma, es domāju, arvien tikai saasināsies.

Te, protams, ir kaut kādas pirmās kustības no Veselības ministrijas puses šī jautājuma risināšanā, bet tas nav devis nekādu efektu. Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tā mēs ļoti, ļoti lielu problēmu tādā veidā varētu sākt risināt. Jo ne viens vien stāsts dzirdēts. Iedomājieties, lielā pilsēta Valmiera. Bērnam sāk sāpēt zobs. Ko darīt, uz kurieni jābrauc? Kā jūs domājat? Uz Rīgu, lai šo pakalpojumu saņemtu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, kolēģi! Paturpinot mana kolēģa Viktora Valaiņa teikto saistībā arī ar šo priekšlikumu un ne tikai par zobārstniecības pakalpojumu bērniem akūtā situācijā, bet arī zobārstniecības... zobu ārstēšanā, – tam pašvaldības tiešām pievērš ļoti lielu uzmanību. Daugavpils pilsētas pašvaldība katru gadu četriem zobārstiem apmaksā studiju maksu, lai viņi atgrieztos Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā un 10 gadus tur nostrādātu. Protams, diennakts pakalpojumu Daugavpilī nav, un, ja tiešām bērniem sāp zobi (un zobiņš var sāpēt ne tikai dienā, bet tas pārsvarā sāp vakarā vai naktī), vai nu jāgaida rīts, vai jābrauc uz Rīgu no Daugavpils. Tas nav reāli.

Otrā problēma ir, protams, zobārstu trūkums. Bet vēl viena problēma ir tā, ka tātad kvotas, kas ir dotas par bērniem, – to vērtība ir ļoti maza. Tāpēc privātie zobārsti un šie kabineti bērnus nemaz neņem, jo viņiem tas neatmaksājas. Daugavpilī šo darbu veic Daugavpils zobārstniecības poliklīnika. Bet tas nav normāli, ka Daugavpilī ir pāri 20 zobārstniecības kabinetu, bet faktiski bērnus neņem.

Šī problēma ir jāatrisina, un, godīgi sakot, tā steidzīgi ir jārisina, jo bērniem zobi ir ielaisti saistībā arī ar kovidu un visu pārējo.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Neskatoties uz to, ka priekšlikums ir labs un vērtīgs, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Kučinska, Dūklava un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim budžeta sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! 96. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas un Viktora Valaiņa priekšlikums. Pārdala līdzekļus no ienākumiem no akcīzes nodokļa uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Dūklava, Kučinska, Jalinskas un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 42, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 97. – Ministru kabineta priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Finanšu ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 98. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Pārdala līdzekļus par labu Veselības ministrijai. Komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 99. – Ministru kabineta priekšlikums. Pārdala līdzekļus no Finanšu ministrijas uz prokuratūru. Komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 100. – Ministru kabineta priekšlikums. Pārdala līdzekļus par labu radio un televīzijai. Komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 101. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Pārdala līdzekļus par labu radio un televīzijai. Komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 102. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 103. – Ministru kabineta priekšlikums, kas palīdz komercmedijiem jeb, precīzāk sakot, atbalsta komercmedijus. Ministru kabinets ir atbalstījis. Komisija ir atbalstījusi. Lūgums arī jums – atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 104. – deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš faktiski ir mērķdotācija pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šis priekšlikums ir tapis vairāku iemeslu pēc – ne tikai tāpēc, ka to ir rosinājusi pedagogu arodbiedrība un faktiski šāda veida priekšlikumi ir jau vismaz trešo gadu pēc kārtas, bet arī tāpēc, ka ir savākti nepieciešamie paraksti... tautas balss... sadaļā, lai atbalstītu pirmsskolas pedagogu atalgojuma pieauguma finansējumu no valsts budžeta.

Šis priekšlikums ir tapis arī tāpēc, ka šobrīd ir kovida situācija un faktiski valdībai būtu jāmeklē papildu iespējas, lai atbalstītu pirmsskolas pedagogus, kuri kovida situācijā strādā neatkarīgi no tā, kāda ir situācija, bet strādā tā, kā valdība liek.

Un vēl viens iemesls, kāpēc šādam priekšlikumam vēl joprojām ir aktualitāte vai īpaša aktualitāte, ir tas, ka reģionālā reforma šobrīd ir saveidojusi jaunu teritoriālo sadalījumu. Un līdz ar to, tā kā ir samazināts pašvaldībām pieejamais finansējums, ir skaidrs, ka vismaz apvienošanās laikā var nepietikt papildu līdzekļu, lai paaugstinātu arī no pašvaldības puses ne tikai obligāto atalgojuma pielikumu, bet lai vienkārši būtiski atbalstītu pirmsskolas pedagogus. Šā finansējuma var nepietikt.

Aicinu būt tālredzīgiem, jo mēs runājam par vidēja termiņa budžetu, un atbalstīt šo priekšlikumu, jāsaka, arī tādēļ, ka šāda prasība vai šāds mērķis ir iekļauts arī esošās valdības jeb Kariņa kunga vadītās valdības, jeb koalīcijas valdības deklarācijā.

Līdz ar to šis ir priekšlikums, kas... valdībai noraidot būtu vismaz jārunā, jāargumentē un jāsaka, kad tas tiks izpildīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka šis priekšlikums, 104., tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 105. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš ļoti līdzīgs... ja neteiktu pat, ka... līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts. Tātad līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem tiek novirzīti mērķdotācijām pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Gatavojot budžeta projektu, valdība nav ņēmusi vērā valdības rīcības plānā minēto apņemšanos pakāpeniski ieviest atlīdzības finansēšanu no valsts visiem pirmsskolas pedagogiem. Uzskatu, ka nākamā gada budžets, kad valdība iecerējusi mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas sadali par labu valstij, ir vispareizākais brīdis, lai īstenotu šo apņemšanos.

Manuprāt, palielinot valsts budžeta ieņēmumus uz pašvaldību budžeta rēķina, valdībai ir pienākums pārņemt daļu no pašvaldību saistībām.

Kolēģi! Aicinu jūs ņemt vērā 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā", kurš ar Saeimas lēmumu nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai, taču tajās līdz šim brīdim tā arī nesākas izskatīšana.

Kolēģi, aicinu jūs labot kļūdu un piešķirt finanšu līdzekļus pirmsskolas pedagogu atalgojumam 21,5 miljonus eiro no kopējiem 86 miljoniem eiro, ko finansē pašvaldības.

Aicinu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Es vēlētos atgādināt, ka laikā, kad bija iepriekšējā krīze... tas bija 2009. gads, jau jāskatās tādā attālākā pagātnē... tajā laikā daudz kas notika – tika ieviesti speciālie nodokļu režīmi, mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests, tāpat arī bija vienošanās ar pašvaldībām.

Protams, arī tajā laikā pašvaldību budžeti ļoti būtiski samazinājās, tai skaitā arī... jāņem vērā tieši šo te... speciālais nodokļu režīms, jo arī tas ietekmē pašvaldību kopējos budžetus. Tam visam pa virsu nāca arī tas, ka šo pirmsskolas pedagogu atalgojumu... Krīzes risinājums uz dažiem gadiem, par ko vienojās ar pašvaldībām, – uz dažiem gadiem pašvaldības pārņems pirmsskolas pedagogu atalgojuma nodrošināšanu...

Šobrīd... Ir pagājis jau labs laiks, vairāk nekā 10 gadi, bet pašvaldības vēl joprojām dzīvo šajos krīzes apstākļos un pedagogiem, pirmsskolas pedagogiem, šo atalgojumu... mēs vēl joprojām neesam atgriezuši pašvaldībām...

Vismaz daļēji šo priekšlikumu... kā jau Kucina kungs minēja... tas tomēr būtu kaut kāds solis pretī...

Ja skatāmies uz to, kāda spriedze ir pašvaldību budžetos, – tā ir ļoti liela, ir 90 miljonu iztrūkums nākamā gada budžetā... plus vēl, protams, iepriekš minētie miljoni, kas... ir papildu funkcijas.

Un šajā gadījumā daudz tiek runāts par jaunu bērnudārzu celtniecību, arī Finanšu ministrija to ļoti... īpaši uzsver, ka varēs būvēt jaunus bērnudārzus, bet jautājums ir par cilvēkkapitālu – kuri būs tie skolotāji, kuri šajos bērnudārzos mācīs –, un tas diemžēl nav atbildēts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Papildinot un vēlreiz aicinot atbalstīt šo priekšlikumu, jau bez minētajiem iemesliem gribu pateikt vēl vienu, kas būtībā ir kā jautājums valdībai. Kā valdība un kā Ministru kabineta vadītājs Kariņa kungs gatavojas risināt situāciju ar bērnudārziem? Ja mēs dzirdam, ka skolās būs ātrākas un garākas brīvdienas, tad kāda būs rīcība bērnudārzu ziņā? Vai tas nozīmētu, ka pedagogiem ir jāstrādā? Vai tas nozīmē, ka ir līdzīgs risinājums, kā bija pavasarī... par dežūru grupām? Atbildes pagaidām nav.

Un, ja ir viens vai otrs risinājums un bērnudārzi tomēr turpina strādāt, tad jāatceras, ka pirmsskolas izglītībā nu jau otro gadu – jau otro gadu! – tiek īstenots jauns... nu, zināmā mērā... mācību saturs, proti, jaunās vadlīnijas, un pedagogi strādā, pildot valsts noteiktās kvalitātes prasības.

Un būtībā... Ja valdība neatbalsta šos pedagogus, tad man ir vēlreiz jāatkārto jautājums – kādi būs risinājumi? Bet droši vien nederēs teikums: "Draugi, nav labi!" Pedagogi to nesapratīs.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es paturpināšu. Tātad, ja mēs skatāmies arī uz šiem izslavinātajiem atbalsta mehānismiem, mums jābūt reālistiem. Šos atbalsta instrumentus izmantos galvenokārt tās pašvaldības, kurām budžeta samazinājums ir vismazākais. Un ir veselas 10 pašvaldības, kurām ir pat budžeta pieaugums. Un tās galvenokārt koncentrējas Rīgas areālā. Tās pašvaldības, kuras ir attālākos reģionos, kurām ir tik būtisks budžeta samazinājums, – tām būs ļoti grūti ņemt kaut kādus aizņēmumus bērnudārzu būvniecībai; administratīvi teritoriālā reforma dos ļoti nopietnu triecienu to attīstībai.

Un pie visa tā pirmsskolas pedagogu atalgojums ir jāceļ, un es domāju, ka pašvaldības to darīs, bet aicinājums būtu Saeimai tomēr ar izpratni izturēties pret šo jautājumu un kaut kādā veidā palīdzēt pašvaldībām tikt galā ar šo visnotaļ ne vienkāršo izaicinājumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Neskatoties uz to, ka vairāki deputāti ir atbalstījuši šo priekšlikumu, komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 106. – deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš paredz līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem pārdalīt uz mērķdotācijām pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. – deputātes Evijas Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 107. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš arī paredz līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem pārdalīt par labu pašvaldībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Izglītības attīstības pamatnostādnes nosaka, ka izglītības attīstības politikas virsmērķis ir veicināt kvalitatīvu un, kolēģi, iekļaujošu izglītību personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Lai nodrošinātu iekļaujošas izglītības sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu, nepieciešama psihologa, speciālā pedagoga, logopēda un pedagoga palīga pieejamība ikvienam bērnam ar speciālām vajadzībām. Pašlaik šo speciālistu likmes izglītības iestādēs ir nepietiekamas vai vispār tādi speciālisti nav pieejami bērnam ar īpašām vajadzībām.

Kolēģi! Ikvienam bērnam jau no mazotnes ir jābūt vērtībai sabiedrības acīs, un, ja tas ir nepieciešams, viņam ir tiesības saņemt visu, ko paredz speciālās izglītības programma, neatkarīgi no tā, kad bērns ir uzņemts speciālajā programmā.

Piešķirot 3,6 miljonus eiro, lai palielinātu atbalsta personāla, logopēda amata likmes finansēšanu no valsts budžeta, un vienu miljonu eiro, lai panāktu, ka no valsts budžeta mērķdotācijas tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, tajā skaitā arī bērni līdz piecu gadu vecumam, mēs dosim vispārējās izglītības iestādēm vairāk patstāvības un elastīgumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai bērniem ar speciālām vajadzībām. Rezultātā bērni varēs saņemt atbalstu un palīdzību, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā.

Kolēģi, mēs esam atbildīgi par katru bērnu! Nedrīkst pieļaut situāciju, ka kāds bērns būtu cietis.

Aicinu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, apskatīsim šo jautājumu no Latgales pašvaldību perspektīvas vai arī no Zemgales pašvaldību perspektīvas, kuras ir tā attālāk... attālāk no Rīgas atrodas. Veselai virknei šo pašvaldību budžeta samazinājums būs vairāk nekā septiņi astoņi procenti. Un galvenie izaicinājumi vispār būs algu līmeņa nodrošināšana, minimālās algas celšana, kas ir budžeta likumā iekļauta. Tāpat būs arī vairāki izaicinājumi attiecībā uz sociālajām lietām.

Es domāju, būs virkne uzņēmēju, kuri nevarēs turpināt savu uzņēmējdarbību, kuri virzīsies uz ēnu ekonomiku vai arī gluži vienkārši bankrotēs un vērsīsies pie pašvaldības pēc palīdzības. Tas būs tāds sociālais grozs, kas pašvaldībām būs jāievieš.

Ja pašvaldībā par septiņiem procentiem samazinās budžets, šīs ir tādas iniciatīvas, kuras pašvaldība var vērtēt atbilstoši saviem budžeta ieņēmumiem.

Es gribētu teikt, ka tieši šajās teritorijās, kas ir attālāk no Rīgas, šāda izmaksu kopa sastādīs ļoti lielu daļu... viņu budžeta sastāvdaļu. Un pie tādiem apstākļiem nav iespējams nodrošināt un, visticamāk, netiks nodrošināti pilnvērtīgi tie paši logopēda atbalsta pasākumi.

Es aicinu kolēģus vismaz šādā veidā atbalstīt pašvaldības, nodrošināt tām kaut kāda veida atbalstu šādām ļoti svarīgām lietām, mērķētām lietām. Ja negribat dot pašvaldībām vispārīgi naudu, tad iedodiet ļoti mērķēti!

Arī šis ir ļoti konkrēts priekšlikums ar konkrētu mērķauditoriju. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 107. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

108. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 107. ... Vienu mirkli! Ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 108. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts, bet... jā, ir jāieklausās teiktajā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Par šo priekšlikumu mēs esam jau runājuši, tomēr atkārtošu.

Šis ir zināmā mērā piedāvājums pedagogiem, kuriem būtu tad iespēja ātrāk pensionēties... trīs gadus līdz oficiālajam pensijas vecumam, un to varētu dēvēt par tādu pozitīvu sociālo spilvenu.

Iepriekšējā valdība līdzīgu priekšlikumu atbalstīja, un trīs gadu garumā darbojās programma, kurā varēja saņemt šādu... ar stingriem kritērijiem un brīvprātīgu nosacījumu... pedagogi, kuri zaudē darbu skolu slēgšanas dēļ.

Šajā gadījumā... mūsu priekšlikums, balstoties uz arodbiedrību, kas labi dara savu darbu... priekšlikums ir par to, ka trim pedagogu grupām, kas ir pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogi, arī atjaunotu... un dotu iespēju ātrāk pensionēties. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd – kovida situācijā. Tas neprasa lielus līdzekļus, kā pieredze rāda, jo ir noteikti gan stingri kritēriji, gan arī nosacījumi par to, ka šis process ir brīvprātīgs. Līdz ar to tas valstij daudz neizmaksātu, bet ne jau viss ir naudā mērojams. Tā būtu attieksme par pedagogiem, nevis pret pedagogiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, atcerēsimies administratīvi teritoriālo reformu! Administratīvi teritoriālās reformas laikā bija dažādas iedzīvotāju prognozes, iedzīvotāju skaita izmaiņu prognozes. Un kas tad tur parādījās? Parādījās tas, ka lielākā daļa šo teritoriju, no kurām iedzīvotāji aizplūst... tieši reģionos... Latgale, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme... Ikvienā no šīm teritorijām ir ļoti būtiska problemātika – iedzīvotāju aizplūšana. Pārsvarā tie aizplūst uz attīstības centriem, uz lielajām pilsētām, sliktākajā gadījumā tie aizplūst prom no Latvijas, bet jebkurā gadījumā tam visam ir kaut kāda veida sekas, un tās sekas ir skolu tīkla optimizācija.

Reformas gaitā es arī komisijā šos jautājumus uzdevu, centos uzdot praktiski visām pašvaldībām, – par viņu skolu tīklu un par to, kādi ir nākotnes plāni. Un lielai daļai bija plāni skolu tīkla optimizācijā. Un, protams, šiem cilvēkiem šajos reģionos, kur aizplūst... pazūd ne tikai skolas, pazūd pēc tam arī uzņēmējdarbība, un šī vide paliek izaicinājumiem arvien bagātāka; sociālais atbalsts ir vitāli nepieciešams.

Un jau iepriekšējo reizi, Kučinska valdības laikā, tika panākts kopā ar ministru Šadurski... tika panākta šāda pieeja, ka šie pedagogi ir jāatbalsta.

Un šajā gadījumā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas šo pieeju turpina, jo tas... Es aicinātu jūs aizdomāties par politiskajiem... šie sociālie nodrošinājumi...

Saeimas deputāti (Skaņas defekts.)... saņem sociālo nodrošinājumu, un par to visiem liela vienprātība, ka tam tā jābūt, bet pedagogiem, kuru... ne viņu vainas dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka iedzīvotāji aizbrauc, nodrošinājums netiek sniegts.

Aicinu pārdomāt un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Viss šis stāsts par skolu optimizāciju ir gana interesants, un tajā ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Pirmais. Nu, mēs zinām... Izglītības un zinātnes ministrija diezgan ilgu laiku mums stāsta par to, ka mums skolu ir par daudz, skolotāju ir pārāk daudz, salīdzinot ar skolēnu skaitu. Labi, bet tajā pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrija ļoti izvairās no tā, lai pati dotu ļoti konkrētu redzējumu par to, kurām skolām konkrēti... konkrēti kurām skolām vajadzētu palikt un kuras skolas vajadzētu likvidēt. Nē, tas, ko dara Izglītības un zinātnes ministrija, – tā rada tādus nepanesamus apstākļus pašvaldībām, liekot pašām pašvaldībām pieņemt lēmumus par savu skolu likvidāciju.

Manuprāt, tā nav pareiza rīcība. Ja jau ministrija šādi formulē savu politiku, tad ministrijai, manuprāt, jāiet līdz galam un skaidri jāpasaka, kāds ir tas skolu kartes teritoriālais redzējums.

Otrais. Es domāju, ka daudzi cilvēki bieži nesaprot, ka tad, kad bērnu skaits samazinās... nav tā, ka bērnu skaits samazinās kaut kā koncentrēti, ģeogrāfiski.

Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Parasti skolēnu skaits samazinās par kādiem procentiem vienā vietā, par citiem procentiem – otrā vietā, tāpēc no tā, ka, piemēram, kādā skolā skolēnu skaits klasē ir, pieņemsim, nevis 20, bet samazinās līdz 18, – skolotāju slodze no tā īpaši nesamazinās; tas nenozīmē... no tā neizriet tas, ka vajag par vienu skolotāju, par diviem mazāk. Tas ir jautājums numur divi.

Trešais. Mums ir tā pilnīgi paradoksāli, ka, neskatoties uz visu to Izglītības un zinātnes ministrijas retoriku par to, ka skolu tīkls būs jāoptimizē, skolotāju skaits jāsamazina, mums ir ļoti daudz piemēru, arī no Rīgas, īpaši no Rīgas, ka daudzas... ka skolām ir ļoti grūti atrast skolotājus, īpaši matemātikā, precīzajās zinātnēs. Pašvaldībās jau faktiski notiek medīšana pēc skolotājiem, tur nodrošina gan dienesta dzīvokļus... un kas tur vēl...

Tāpēc kopumā es domāju, ka mums, kolēģi, vajadzētu daudz lielāku skaidrību par to, kāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas redzējums par šo skolu tīkla konsolidāciju – kā, kur, kādas ir tās prognozējamās sekas.

Tāpēc aicinu ļoti nopietni izvērtēt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Papildināšu argumentāciju. Mēs nesen vēl pieņēmām izmaiņas vairāku profesiju grupās par izdienas pensiju... izdienas pensijām. Pedagogi šādas pensijas nesaņem.

Mums ir bijušas ļoti ilgas debates ar arodbiedrību, un, panākot šo iepriekšējo programmu... vai iespējamo atbalstu atsevišķām pedagogu grupām, mēs esam vienojušies, ka izdienas pensijas pedagogiem nebūtu prasāmas. Tajā brīdī arī Valsts kontrole iejaucās un teica, ka tas nav labākais risinājums. Nu, katram laikam ir savs redzējums un sava pieeja. Bet šis būtu daļēji tāds kompromiss, lai skolotāji nerunātu par izdienas pensijām, kaut gan 25 gadi, strādājot skolā, publiskā vietā... tas nebūtu tas vieglākais darbs. Šī būtu, nu, tāda valdības atzinība skolotājiem par nostrādātiem 25 gadiem, atzīstot trīs īpašas grupas, kas patiešām prasa... prasās pēc jaunākiem skolotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribas atbildēt uz kolēģa Vjačeslava Dombrovska demagoģiju.

Tā gluži nav, ka Izglītības un zinātnes ministrija izdomā kaut kādus savus noteikumus un neņem vērā pašvaldību viedokli. Šeit man jāpiekrīt Valaiņa kungam tajā, ko viņš teica, – ka Izglītības un zinātnes ministrija ir tikusies pagājušā gada laikā ar 119 pašvaldībām, un pašām pašvaldībām ir plāns optimizēt arī savu skolu tīklu. Izglītības un zinātnes ministrija ir pārrunājusi ar katru no šīm pašvaldībām, kuras skolas būtu tās, kas būtu, iespējams, slēdzamas vai reorganizējamas, un kuras skolas ir tās, kur pašvaldības redz, ka var būt šī izaugsme un attīstība... Un, ņemot vērā šo pašvaldību viedokli un tādās plašās konsultācijās individuāli ar viņiem visiem tiekoties, ir izveidots tas skolu saraksts un ir saprasts, kuras skolas tad paliks un kuras būs tās, kuras nepaliks.

Tālāk. Paskaidrojot konkrēti par šo konkrēto priekšlikumu, jāsaka, ka šāda programma, kur skolotājiem ir iespēja ātrāk pensionēties, ja viņi to grib... vai skola tiek likvidēta vai citu iemeslu dēļ... tika iepriekš, kā jau Papules kundze teica, izmantota šī programma. Analizējot to, mēs sapratām, ka četru gadu laikā patiesībā ir tikai aptuveni 16 skolotāji, kuri šo programmu ir izmantojuši.

Tā ka tas... Gan Valsts kontroles jau minētais ziņojums par izdienas pensijām, gan arī šī mazā pieteikšanās statistika tomēr neliecina, ka šāda programma būtu nepieciešama, tāpēc arī turpmāk tāda Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā nav iekļauta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Lai arī tie ir tikai 16, kā jūs minējāt, Znotiņa kungs, tomēr tiem 16 tā ir ļoti svarīga programma. Un, ja tie ir tikai 16, tas nemaz tik dārgi nemaksā valsts budžetam, lai to segtu.

Tas, kas ir, – tie ir papildu argumenti kolēģim. Jautājums – vai jūs kādreiz kāds esat piedalījies reālā skolu tīkla optimizācijā, reālā skolu tīkla pārkārtošanā, un saskāries ar tiem jautājumiem, kas tajā brīdī rodas gan no vecākiem, gan no pedagogiem, īpaši no vecākiem pedagogiem? Ir milzīgi daudz emociju, un katra iespēja sniegt atbildes šiem vecākiem un pedagogiem, un audzēkņiem par to, kāds būs šis nodrošinājums vēlāk, nāk tikai un vienīgi par labu.

Un arī šis priekšlikums būtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribētu palūgt, ja tas, protams, ir iespējams un ja mani sadzirdēs, parlamentārajam sekretāram – tomēr atturēties no tādu subjektīvu vērtējumu izteikšanas, ja viņš runā ministrijas vārdā, attiecībā uz deputātu priekšlikumiem un izteiktiem viedokļiem.

Tas, ko es gribētu vēl piebilst pie tā, ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ir tas, ka man, par lielu nožēlu, jāsecina, ka šajā... septītajā debašu dienā, kad mēs esam jau vairākas dienas diskutējuši (tostarp par izglītības jautājumiem, par skolotāju sociālajām garantijām, par pedagogu algām pirmsskolas izglītības iestādēs)... tikai tagad ir kaut kas iznācis, kaut kāds viedoklis no Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra, bet nevienu brīdi mēs nevarējām vērot tiešām tādas kvalitatīvas un saturīgas debates no Izglītības un zinātnes ministrijas puses kaut vai... kaut vai kaut kādā mērā, nu, pretargumentējot savu...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, Stepaņenko kundze! Atgriezīsimies pie priekšlikuma!

J. Stepaņenko. Es domāju, ka es varu runāt. Ja man ir tikai divas minūtes, šajās divās minūtēs es varu izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītāja. Par konkrēto priekšlikumu, lūdzu!

J. Stepaņenko. Ai, Ināras kundze... Jā, paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izbeigt mums aiztaisīt ciet mutes. Mums ir tikai divas minūtes...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 108. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 109. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš paredz ņemt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un dot mērķdotācijām pašvaldībām, lai līdzētu tiem skolotājiem, kuri zaudē darbu optimizācijas rezultātā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Paldies. Kolēģi! Mūsu kopējie iesniegtie priekšlikumi budžeta projektam ir vērsti... vienkārši mērķa sasniegšanai, lai palīdzētu mūsu iedzīvotājiem pārlaist šos grūtos laikus un noturēties uz ūdens.

Skolu tīkla optimizācijas projekta īstenošanas gaitā nākamgad daudzi pedagogi var zaudēt darbu. Tāpēc, plānojot 2021. gada budžetu, svarīgi savlaicīgi padomāt par sociālajām garantijām viņiem. Lielākoties šāds atbalsts būs nepieciešams tieši reģionos, kur jau šodien ir augsts bezdarba līmenis.

Frakcijas SASKAŅA deputāti aicina ņemt vērā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumu turpināt īstenot sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, kā arī paplašināt attiecīgās programmas saņēmēju loku un šiem mērķiem tomēr paredzēt papildu finansējumu 2021. gada valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Īpaši Znotiņa kungs, kurš laikam neseko debatēm un vai nu neklausās, ko es saku, vai nedzird... Bet es varu atkārtot visiem vēlreiz gan attiecībā uz skolu tīkla optimizāciju, gan arī attiecībā uz tā saucamo augstskolu reformu.

Izglītības un zinātnes ministrijai nav pamatota pozīcija... nav ne pamatota, ne argumentēta, ne kādos pētījumos balstīta. Ministrija izdomā skaitliskus kritērijus, kur tie skaitļi, kā, piemēram, augstskolu gadījumā... tas ir tūkstoš... minimālo... studentu, četri tūkstoši... ir vienkārši paņemti no gaisa. Tam pamatā nav nekādas... ne argumentācijas, ne pētījumu, ne skaidra redzējuma, absolūti nekā.

Tāpēc tā saucamās reformas ir faktiski balstītas uz... es nezinu, uz ko, tāpēc ka es nezinu, no kurienes tie skaitļi, tie kritēriji vispār nāk. Tāpēc nevajag brīnīties arī par to, ka tam ir tik liela pretestība no tiem, kas tiek reformēti.

Un, ja mēs runājam par attiecībām starp skolotājiem un valsti kā faktiski to vienīgo darba devēju, tad, ņemot vērā šo attiecību dabu... Ja valsts pieņem lēmumu, ka tādi skolotāji vairs nav vajadzīgi, tad, es domāju, tas ir tikai godīgi un saprātīgi, ka valsts arī nodrošinās šiem skolotājiem kādu kompensāciju. Ja tā ir nolēmusi optimizēt šo skolu tīklu.

Ne jau skolotāji vainīgi pie tā, ka bērnu skaits samazinās. Tas varbūt ir tās pašas valdības reģionālās politikas, ekonomiskās politikas rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji! Jūs dzīvojat pilnīgā pagātnē? Jūs runājat par 2018., 2019. gadu, bet tagad jau ir 2020. gada novembris, decembris. Jūsu argumenti pamatā ir saistīti ar... 119 pašvaldības... sarunām...

Pirmkārt. Vecajā reģionālajā sadalījumā... Jūsu nosacījumi netika saistīti ar jauno reģionālo reformu un jaunajām izveidotajām teritorijām. To apliecināja gan jūsu ministre, gan arī bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tāpēc, jā, tās nav saskaņotas darbības, tie nav saskaņoti kritēriji. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija dzīvo pagātnē.

Un otrkārt. Neesat pamanījuši, ka ārā ir kovids? Ka jūs paši sludināt ārkārtas situāciju un apstākļi ir citi? Jūs neesat pamanījuši, ka skolotāju demogrāfiskais vecums rāda, ka viņi ir riska grupā arī kovida kontekstā? Un ka tie cilvēki, kas vēlētos padomāt... vismaz trīs gadus līdz pensijai... nostrādājot attiecīgu laika periodu un atbilstot vēl pāris kritērijiem, vēlētos pasargāt savu veselību, lai dzīvotu vēl tālāk ar saviem tuviniekiem un mazbērniem... ka viņi varētu iet ātrāk pensijā arī kovida situācijas dēļ?

Kādu atbalstu jūs varat sniegt? Ne jau skolu slēgšana uz kaut kādu noteiktu laiku paglābs šos skolotājus, kas ir senioru vecumā, no iespējas inficēties ar kovidu... neatkarīgi no tā, kāda vecuma bērnus viņi šobrīd māca.

Atgriezieties 2021. gada realitātē un pagriezieties ar seju pret pedagogiem!

Pagriezieties ar seju pret savu nozari, nevis stāstiet kaut kādus pekstiņus, kas, pirmkārt, ir pagātnes... otrkārt, apliecina lieku reizi, ka jūs neredzat un nesaprotat to, kas notiek nozarē!

Nu taču dariet kaut ko saprātīgu, ja vēlaties vēl divus gadus tur sēdēt!

Ne jau modernās tehnoloģijas jums palīdzēs to risināt. 75 procentus neesat vēl apgādājuši ar tehnoloģijām.

Hallo, atgriezieties taču tur, kur jums jābūt pēc būtības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es turpināšu par skolu tīklu optimizāciju.

Manuprāt, skolu tīkla optimizācija – tas ir process, par ko mums katram vajadzētu aizdomāties. Es skatos uz to ar tādām zināmām skumjām.

Bija laiki, kad skolas būvēja reģionos, tagad tā ir ļoti, ļoti reta parādība. Mums būtu jāpriecājas par ikvienu jaunu skolu, kas ir uzbūvēta ārpus Pierīgas areāla. Tas, ka skolas tiek slēgtas, – tā, es domāju, ir diezgan liela nelaime, un tas savā ziņā arī izskaidro mazliet to... tās reģionālās politikas sekas vai arī reģionālās politikas neesamības sekas.

Un, protams, ir jāmēģina radīt šī vilkme reģionos, bet tieši tāpēc, ka šī vilkme atsevišķās vietās nav pietiekama, rodas arī šīs situācijas. Un, protams, pedagogiem, kas paliek bez šīs iespējas strādāt, tas apkārtējais fons tajā brīdī, kad pašvaldība nonāk līdz skolas likvidācijai... situācija ir bēdīga, diezgan bēdīga. Tās iespējas, ja mēs skatāmies attālākos reģionos, 100 kilometri ap Rīgu... Ikviena šī slēgtā skola – nekas patīkams tas nav.

Un tāpēc pret šiem pedagogiem... Es domāju, tas būtu jēgpilni – skatīties, lai šos pedagogus kaut kādā veidā... tiem, kuriem ir tā situācija visgrūtākā... lai arī tie ir 16... arī šie 16... ir cienījami saņemt kaut kādu pabalstu no valsts.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es, protams, neatbalstu skolu optimizāciju, bet, ja iedzīvotāju skaits valstī samazināsies, tad, bez šaubām, būs atsevišķas skolas jāslēdz.

Taču mani vairāk interesē Evijas Papules kundzes stāstītais. Viņa jau no 2012. gada ir bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktore.

Man tāds jautājums. Jūs esat ierēdnis, amatpersona ar stāžu. Izstāstiet, ko jūs esat izdarījusi, teiksim, Latvijas labā, kādi ir tie nopelni, par kuriem šobrīd, teiksim, mēs varētu lepoties un tad stāstīt citām paaudzēm? Šobrīd jūs tikai kritizējat. Ir skaidrs, ka jūs sev, teiksim, palielināt politisko kapitālu, bet nu tad vismaz korekti stāstiet par to darbu, par to laiku, kad jūs strādājāt ministrijā augstā ierēdņa amatā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es mēģināšu atbildēt savam novadniekam, runājot par šo priekšlikumu.

Pirmām kārtām jāteic, ka skolu tīkla sakārtošanas iemesli nerodas Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā ir ekonomiskā situācija, kuras dēļ cilvēki aizbrauc un rodas šīs ne tik patīkamās sekas.

Bet, ja runājam par šo priekšlikumu, – šis priekšlikums radās Māra Kučinska valdības laikā, tad, kad ministrs bija Kārlis Šadurskis un Evija Papule bija ļoti augstā amatā Izglītības un zinātnes ministrijā. Un ar viņas rokām arī tapa šis priekšlikums, kuru jūs šobrīd neesat vairs gatavs turpināt.

Tāpēc... Ja ir jautājums, ko viņa ir izdarījusi šī priekšlikuma kontekstā, tad ir dota ļoti konkrēta atbilde.

Un tāpēc jautājums – ko jūs darīsiet, lai šādas iniciatīvas turpmāk tiktu turpinātas un pedagogiem sniegtu sociālu atbalstu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Reflektējot uz Geidāna kunga pateikto. Nespēja debatēt par priekšlikumu pēc būtības un pāreja uz personālijām un personu apspriešana ir nenobrieduša un ne pārāk intelektuāli attīstīta cilvēka pazīme. Tas ir punkts viens.

Un punkts divi. Politiskā kapacitāte. Visticamāk, Geidāna kungam ir vēlme to tagad kapināt vai attīstīt, bet baidos, ka viņam un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam nav nākotnes un pareizāk būtu diskutēt par priekšlikumu pēc būtības un par pedagogu aizsardzību, nevis pāriet uz personībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Patiešām, kolēģi, par priekšlikumu... pēc būtības!

Vārds deputātam Aivaram Geidānam otro reizi.

A. Geidāns (KPV LV).

Jā, turpinot, – protams, mēs jau septīto dienu visi cenšamies runāt par priekšlikumiem. Bet Ļubovai Švecovas kundzei es atbildēšu uz viņas komentāru. Redziet, te mēs visi pārstāvam un cenšamies tā kā runāt par to sabiedrības daļu, kuri Latvijā dzīvo uz nabadzības sliekšņa vai zem. Un tad, kad Saeimā pa diviem... gada laikā nonāk kāds fundamentāls jautājums, teiksim, likumprojekts, kurš varētu ietekmēt šo iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu, tad, redziet, Švecovas kundze nemāk nobalsot. Es runāju par azartspēļu likvidēšanu Latvijas teritorijā. Jūsu balsojums bija "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Geidāna kungs, ja jūs nebūtu nobalsojis, ka ir tikai viena minūte, es jums vairāk atbildētu, un arī CV jūs varat noteikti redzēt... un daudzas citas lietas varat redzēt. Bet jebkurā gadījumā... Runājot par šo priekšlikumu, – šis ir ļoti būtisks atbalsts pedagogiem, kuri kovida situācijā vēlētos iet ātrāk pensijā. Un patiešām pirms tam mums bija garas diskusijas ar arodbiedrību, un iepriekšējā programma bija apliecinājums tam, ka valdība var atbalstīt pedagogus, atrast kompromisu, lai nebūtu jāpalielina izdienas pensiju saņēmēju skaits un pie viena parādītu arī atbalstu pedagogiem.

Geidāna kungs, es ceru, ka jums ir bijuši labi skolotāji un ka ne jau visi ir bijuši tādi, lai jūsu zināmā mērā nepatika pret pedagogiem parādītos arī Saeimas diskusijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es piekrītu kolēģiem. No savas puses gribētu vēl piebilst to, ka šobrīd pedagogi strādā pāri saviem spēkiem, mēģinot nodrošināt tehniski visas iespējas saviem... bērniem, kuri mācās pie viņiem, kā arī sagādājot visus nepieciešamos materiālus.

Personīgi man kā četru bērnu mammai, skolnieku mammai... Mums visi skolotāji strādā gan vakaros, gan brīvdienās – gan cienījama vecuma skolotāji, gan jaunie skolotāji. Un tiešām situācija ir tāda, ka ik pa brīdim katrā klasē ienāk ziņas... ja mēs runājam šobrīd par tām jaunākajām klasēm, kuras vēl var kaut kādā veidā strādāt skolā... pienāk ziņas... viens bērns saslimst, tad vēl citā klasē bērni saslimst... Jūs pat nevarat iedomāties tās bailes, kuras jāizjūt skolotājam, gaidot karantīnā – kārtējā! –, vai viņiem būs kaut kādas izpausmes vai nebūs, cik tālu viņš ir no tā bērna stāvējis un cik ilgi viņš ar to bērnu runājis.

Tas, kam tiek pakļauts skolotājs šobrīd, varētu tiešām tikt pielīdzināts mediķu riskam. Un šādā veidā attiekties pret skolotājiem, vecāka gadagājuma skolotājiem, man liekas, tiešām ir necienīgi. Un Izglītības un zinātnes ministrijai būtu bijis šobrīd jācīnās par to, lai skolotājiem šādas sociālās garantijas būtu.

Es aicinu jūs atbalstīt, aizdomāties par šo jautājumu pavisam nopietni. Jo realitāte ir tāda. Ja jums ir bērni un jums bērni iet skolā, lūdzu, aprunājieties ar saviem skolotājiem, kādā situācijā viņi šobrīd ir! Viņiem ir arī maskās jāstaigā un jāvada stunda maskās. Viņi ir šīs dienas varoņi līdz ar mediķiem, viņi ir pelnījuši atzinību.

Kolēģi, lūdzu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es tikai varu pievienoties kolēģu teiktajam, ka Latvijas skolu tīklā kopš vasaras faktiski nekas netika izdarīts un, pienākot rudenim, skolās skolotāji bija neziņā par jauno mācību gadu, un šobrīd šie apstākļi arī man kā bērnu vecākam... Bērnam, kurš iet skolā, ir redzams, ka skolotājiem ļoti sarežģīti, ļoti grūti ir šie apstākļi, vieni no visgrūtākajiem, starp citu.

Nepalīdzēt skolotājiem laikā, kad skolotāji ir skaidri un nepārprotami izteikuši faktiski savu neapmierinātību ar izglītības un zinātnes ministri, kas neko nav darījusi visu šo gadu, būtu kļūda.

Tāpēc es aicināšu atbalstīt priekšlikumu. Un aicināšu pozīcijas deputātus nevis sākt runāt šajā jautājumā par kaut ko citu un personisku, bet runāt tieši par to, kas notiek skolās.

Skolās notiek liels bardaks nevis skolotāju vainas dēļ, bet izglītības un zinātnes ministres un Izglītības un zinātnes ministrijas nekompetences un radītā haosa un bardaka dēļ. Un katra skola, kā nu māk, tā nu izpilda tās haotiskās prasības, un atbalsta nav faktiski nekāda. Šobrīd viss mācību process ir pārlikts no ministrijas kā vadošās institūcijas pleciem uz vecāku un skolotāju pleciem... faktiski mājapmācības versijā. Tas nav nopietni, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 109. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 110. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotāciju pašvaldībām. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Paldies. Kopš šī gada 1. septembra visās skolās Latvijā 1., 4., 7. un 10. klasē sāka īstenot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Turpmākajos gados paplašināsies klašu grupas, kas apgūs pirmo... vai jauno mācību saturu, un no 2021. gada septembra pilnveidoto mācību saturu un pieeju sāks ieviest pamatizglītībā un vidusskolā... 2., 5., 8. un 11. klasē.

Diemžēl ir jāatzīst, ka tāpat kā iepriekšējās reizēs, īstenojot reformas izglītībā, mēs tam neesam līdz galam sagatavojušies, un Izglītības un zinātnes ministrija ar mācību līdzekļu sagatavošanu krietni kavējas. Tāpēc pedagogiem pašiem nākas tos gatavot, un tas ievērojami palielina viņu slodzi.

LIZDA jau kuro reizi vērš uzmanību: lai kvalitatīvi un pilnvērtīgi īstenotu uzsākto projektu par kompetenču pieejā balstītu mācību saturu un sekmīgi to ieviestu, ir nepieciešams paredzēt papildu finansējumu pedagoga slodzei, apmaksātu darba laiku mācību līdzekļu sagatavošanai, mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu un šim mērķim paredzēt 22 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jaunais mācību saturs prasa – neapšaubāmi, prasa! – investīcijas, kas tiek arī daļēji nodrošinātas no dažādiem fondu atbalsta līdzekļiem, un tas ir pareizi. Un, manuprāt, būtu jābūt lielākai budžeta, valsts budžeta, sadaļai šī valsts nozīmes... jaunā satura ieviešanā.

Šajā gadījumā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), par ko jau es iepriekš minēju, ka šobrīd tā jau ir kļuvusi par tādu daudz plašāku jautājumu loku skarošu organizāciju, kāda tā varētu būt, runā ne tikai par pedagogu algām, bet arī par citiem jautājumiem, kas skar pedagogu ikdienu, un šeit nu ir tie jautājumi, kas iezīmēti šajā priekšlikumā, kas arī, es saprotu, ir iesniegts, balstoties uz LIZDA sagatavoto informāciju, kā iesniedzēju vārdā minēja Kucina kungs.

Es aicinu aizdomāties arī par to, kas šajā priekšlikumā ir parādīts, – ņemt no naudas neparedzētiem gadījumiem. Manā ieskatā, šobrīd no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ieguldīt šajā procesā, kur pedagogiem ir tiešām... viņiem ne tikai ir tā atbildība, kas... ko mēs jau minējām, par iepriekšējo priekšlikumu runājot, bet tie ir materiāli izdevumi, kas viņiem vēl nāk klāt...

Tā ka Stepaņenko kundzes minētie drošības apsvērumi... un šobrīd vēl tam visam pa virsu... nāk virsū izdevumi, lai varētu darīt savu darbu.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un arī kolēģi, un arī Geidāna kungs! Mazliet paskaidrošu, kāpēc šajā priekšlikumā... ir pamats atbalstīt to.

Ne jau tikai tas, ko jau minēja kolēģi un vēl minēs kolēģi, atbildei uz jautājumu... kāpēc ir šāds priekšlikums, un kāpēc runā arī par nākamajām klasēm? Tāpēc, ka vidēja termiņa budžets skar arī 2021. gadu, tāpēc arī ir runa par 2., 5., 8. un 11. klasi. Bet šobrīd... No septembra tiek īstenota 1., 4., 7. un 10. klasē jauno standartu prasību programma. Un Izglītības un zinātnes ministrija nav nodrošinājusi pieejamos materiālus 1., 4., 7. un 10. klasei.

Šobrīd parādās jau pirmie, nu, tādi materiālu gabali... un solījums vai izteikums, ka šie materiāli ir līdz decembrim... Varbūt tāpēc ātrāk vajag brīvdienas, jo faktiski nav gluži visi nodrošināti arī līdz decembrim, bet... nu, tā ir cita saruna.

Bet šajā brīdī skolotāji, lai arī tas ir viņu profesionālais pienākums – meklēt, papildināt mācību saturu... bet ir jauna programma, jauna pieeja, veids, kā mācīt citādi, un tas ir svarīgi, un tas ir būtiski, un tas ir jāatbalsta.

Taču palīdzība vai solītais atbalsts... tas, kas "Skolai2030" bija jādara, nav sagaidīts... arī droši vien dažādu, to skaitā objektīvu, iemeslu pēc. Tādēļ šobrīd skolotāji būtu jāatbalsta, jo viņi tiešām strādā vairāk kā līdz šim.

Vēl otrs aspekts. Ja neesat vēl pamanījuši... un arī jūs, Geidāna kungs, neesat varbūt pamanījis, – ir attālinātās mācības. Un skolotājiem tas prasa vēl papildu laiku, lai papildus – tā daudzi skolotāji dara! – ar katru skolēnu attālināti runātu atsevišķi. Tas tiešām prasa ilgāku laiku, ilgāku darba laiku un papildus vēl darbu, lai sagatavotu materiālus.

Aicinu atbalstīt un izrādīt tomēr cieņu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Skolotāji neapšaubāmi ir šī brīža varoņi, un tas, ka viņiem nav sniegts viss nepieciešamais atbalsts, lai viņi varētu sekmīgi darboties, domāju, atspoguļosies kaut kad nākotnē – tad, kad mēs redzēsim, kādi skolēni... kāds būs viņu attīstības līmenis pēc tam.

Un tāpēc es aicinātu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt un darīt visu, lai tas kalpotu kā ieguldījums nākamajām paaudzēm.

Pirmsskolas... Šis jaunais saturs tiek ieviests tieši no mazākajām klasēm, un tur arī šim atbalstam būtu jābūt vislielākajam, lai tas maksimāli sekmīgi... ar visiem tiem sarežģījumiem, kas ir šobrīd pedagogiem... būtu maksimāls atbalsts no valsts, lai tomēr mūsu izglītības sistēma būtu tāda, ar kuru mēs visi pēc gada varētu lepoties, nevis lāpīt šodien pieļautās kļūdas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gan gribu oponēt pārējai opozīcijai, kura saka, ka skolotāji ir varoņi... un mēs, protams, esam vienā pozīcijā, mēs esam par skolotājiem. Bet vienlaikus ir tā, ka ir skaidrs, ka šo, 110., priekšlikumu pozīcija noraidīs – tāpat kā pilnīgi visus citus priekšlikumus.

Nepietiek ar žēlošanu un nepietiek ar teikšanu, ka skolotāji ir varoņi. Ja ir šī neapmierinātība ar Izglītības un zinātnes ministriju un izglītības un zinātnes ministres attieksmi pret skolotājiem, tad nepietiek tikai ar šī viedokļa paušanu un piketa solīšanu. Ir vienkārši jāuzsāk vispārējs streiks, un tikai tad tās izmaiņas notiks. Tad arī šāds priekšlikums tiks atbalstīts. Kamēr tas nenotiks, tikmēr tiks noraidīti arī šādi priekšlikumi, kas ir atbalsts skolotājiem laikā, kad skolotāju darba apjoms patiesībā ir palielinājies.

Tāpēc es aicinātu visus skolotājus nebaidīties un neklausīties tikai tajā, ka jūs esat varoņi, bet saņemt mazliet drosmes. Jūs, skolotāji, kā inteliģences, sabiedrības daļa varat izmainīt Latviju, un viens īsts streiks šajā laikā to palīdzēs ļoti ātri izdarīt. Tieši no jums patiesībā mēs varam izmainīt Latviju – tāpat kā šodienas... Latvijas Ārstu biedrības vēstule.

Ārsti un skolotāji ir tie, kas patiesi var panākt būtiskas izmaiņas. Ar sešu septiņu opozīcijas deputātu tekstiem, ka... kādi jūs esat nabadziņi un kā jums tagad palīdzēt, būs par maz!

Piedodiet par tādu tiešu un skarbu valodu, bet tā ir taisnība! Un neapvainojieties, ka es tā saku. Tā vienkārši ir taisnība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nepiekritīšu Gobzema kungam. Sakot, ka nevajag pievērst uzmanību arī skolotājiem... Jā, mums šobrīd ir ērti... un arī nepieciešamība uzrunāt... un savu cieņu rādīt mediķiem un ārstiem, bet... Skolotāji, kā arī citas profesijas un citu profesiju cilvēki ir pelnījuši, ka tomēr par viņiem iestājas. Un, ja to nedara nozares ministrija vai nozares ministre – atšķirībā, iespējams, no veselības jomas –, tad tas ir jādara arī kaut vai nabaga trim vai sešiem opozīcijas deputātiem.

Bet, Gobzema kungs, nav jau tik slikti! Varbūt jūs pamanījāt, ka vairāki... vismaz mani priekšlikumi jau ir zināmā mērā valdības lēmumos atbalstīti, to skaitā – par 50 iztrūkstošajiem tūkstošiem Nacionālajai enciklopēdijai... par attālinātā darba atbalstu... Tā ka arī sešu, kā jūs dēvējat, nabadziņu... opozīcijas deputātu, nabadziņu, runas... valdība dara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Papules kundze, divas replikas uz jūsu tikko teikto.

Pirmā replika ir tāda: mums ir jābeidz žēlot cilvēki un jāsaka, ka cilvēkiem pašiem ir jāgrib sevi aizstāvēt. Lieta numur viens.

Un lieta numur divi. Mums, opozīcijai, jau ir skaidrs, ka mūsu darbs ir piedāvāt priekšlikumus, kurus noraidīs, bet no kuriem daļu, protams, pēc tam valdība ieliks kā savus priekšlikumus. Arī tas der, – lai jau viņi prezentē tos kā savus panākumus! Un mēs jau to saprotam, mums tikai tas ir jāpaskaidro sabiedrībai.

Bet vienkārši vadīties no pozīcijas, ka mēs žēlosim... ka mums par kādu jāiestājas...? Iestāties var un vajag tikai par tiem, kas paši grib un var iestāties par sevi, un ir pienācis laiks cilvēkiem par sevi iestāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu vēlreiz pateikt – arī no Saeimas puses – paldies skolotājiem. Viņi tiešām šobrīd iznes papildu slodzi un papildus veic tādus neierastus pienākumus, ko šī situācija ir uzspiedusi.

Un tāpēc man jāsaka, ka man ir prieks, ka izglītības un zinātnes ministre cīnījās un izcīnīja, pirmkārt, laikus šo algas pielikumu, kurš no nākamā gada, 2021. gada, 1. septembra ir iekļauts budžetā. Tātad minimālā alga skolotājiem palielināsies līdz 830 eiro.

Un, otrkārt, papildus... lai pateiktu paldies skolotājiem tieši par šo darbu attālināto mācību procesa nodrošināšanai, Izglītības un zinātnes ministrija ir panākusi arī šo – papildu vēl vairāk nekā miljona... tādu paldies pateikšanu skolotājiem, lai tiešām novērtētu to darbu, ko viņi papildus ir ieguldījuši.

Tā ka paldies visiem skolotājiem vēlreiz!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Dārgā koalīcija! Ja jūs tik tiešām novērtētu skolotāju darbu, tad jūs atbalstītu šos opozīcijas priekšlikumus. Tas, kā jūs tagad debatējat, man atgādina, kā pagājušogad jūs atbalstījāt mediķus. Ko tad vēl? Pasakiet paldies un vēl aplaudējiet! Vēl trūkst tikai aplausu. Izdariet to, lai visiem būtu skaidrs, kā jūs atbalstāt skolotājus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Kolēģi! 110. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 111. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš pārdala līdzekļus no Kultūras ministrijas uz mērķdotāciju pašvaldībām, kur faktiski... kuri paredzēti finansējumam... tautas mākslas kolektīvu vadītāju atalgojumam. Paldies. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 112. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas paredz akcīzes nodokļa ieņēmumus no alkohola novirzīt uz pašvaldībām... mērķdotāciju pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Tas nav vienkārši priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām; tas ir par mērķdotāciju pašvaldībām, lai tās varētu maksāt pirmsskolas pedagogiem algas kaut daļējā apmērā. Tomēr solis pareizā virzienā!

Es vēršos pie Bondara kunga un arī viņu aicinu pateikt lielu paldies visiem skolotājiem. Un arī Znotiņa kungu aicinu pateikt lielu paldies visiem skolotājiem. Un ikvienu Saeimas deputātu aicinu pateikt lielu paldies visiem skolotājiem, to skaitā pirmsskolas pedagogiem, kurus valsts budžets šajā gadā ignorē. Un šis priekšlikums ir tieši par pirmsskolas pedagogiem.

Es nesaprotu, kāpēc ir tik naidīga attieksme pret pirmsskolas pedagogiem. Tie tomēr arī šobrīd saskaras ar visiem tiem pašiem izaicinājumiem. Ja jau mēs runājam par jauno saturu, tad tieši no viņiem viss sākas, tieši viņi ir tie, kas sāk šo "Skola2030" ceļu, bet pret viņiem attieksme ir visskarbākā. Man tas nav saprotams. Un paskaidrošu, kāpēc.

Pirmām kārtām. Viens ir skaidrs – pirmsskolas pedagogu algas nodrošina no pašvaldības budžeta. Lai pašvaldībām ar šo soli klātos "labāk" (pēdiņās), pašvaldībām noņem 90 miljonus nost, turklāt uzkrauj vēl papildu funkcijas pārdesmit miljonu apmērā.

Nākamais solis. Mēs piedāvājam kaut kādā veidā panākt pretī... līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā Ministru kabinets nācis pretī pašvaldību kolektīviem... radošajiem... tāpat arī šeit pēc būtības nākt pretī un palīdzēt pašvaldībām pārvarēt šo ne tik vienkāršo situāciju, atbalstot pirmsskolas pedagogus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šobrīd gribu izteikt zināmu profesionālu atzinību Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram. Tiešām paldies par to, ka šobrīd novērtējat skolotāju darbu... droši vien dažādu iemeslu pēc. Bet nu jūsu "paldies" iegūtu, ja jūs, pirmkārt, pateiktu, kādi varētu būt nākamie soļi, kā skolotājus atbalstīsiet arī šajā kontekstā – ne tikai kovida, bet arī šī priekšlikuma kontekstā. Vai vispār izvērtējat iespēju... ne tikai par darba grupas veidošanu pedagogu atalgojuma sistēmas pārskatīšanai, kas arī ir apsveicami, bet arī kā izpildīt šo valdības deklarācijā minēto punktu.

Tas rosinātu pārdomas par nopietnu attieksmi arī pret... ne tikai pret pedagogiem... un apliecinātu to darbos... bet arī pret debatēm Saeimā.

Un otrs. Nu, varbūt jūs tomēr varat būt objektīvs... man tomēr jārunā atkal par spoguli... un neslavēt to, ko premjers ir izdarījis, lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar Izglītības likuma prasībām, proti, šo minimālo... šos minimālos... 50 eiro pieaugumam nepieciešamo finansējumu. Protams, jūs varat ar to lepoties, jo divus gadus jums tādu atļauju premjers nebija devis un šobrīd tas ir noticis. Un varat to atzīmēt kā zināmu sasniegumu, jo tiešām skolotājiem nav jāstāv rindā un jāpieprasa piketos šis pieaugums. Tādā ziņā varu jums piekrist. Bet ar to lielīties gan nav nekāda pamata, jo tas ir izpildīts likums, izpildītas likuma prasības, ko, jāsaka godīgi, Kariņa valdība arī visus šos valdīšanas gadus ir izpildījusi (protams, varbūt ne gluži pieņemamā veidā).

Tādēļ es labprāt dzirdētu tikpat objektīvu un profesionālu atbildi par to, vai Izglītības un zinātnes ministrija kaut ko plāno darīt šī priekšlikuma... saistībā ar valdības deklarāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Tas, ka kaut kas ir ierakstīts valdības deklarācijā, – tas varbūt attiecas uz visiem citiem, izņemot pašu valdību un tos, kas balsoja par šo valdību, jo pirmsskolas pedagogu atalgojums acīmredzot nav nekāda veida prioritāte valdībai.

Un, sasummējot šos lēmumus, ko jūs šajā budžetā esat salikuši kopā, es gribētu teikt, ka, piemēram, pašvaldība Dagdā vai... vienalga, izvēlieties jebkuru Latgales pašvaldību... šai pašvaldībai būs izvēle – vai nu turpināt kādu Eiropas Savienības fonda līdzfinansētu projektu, kas varētu būt uzņēmējdarbības attīstībai... vienalga, kam, bet tās būs finanses, kurām ir nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, vai samaksāt pirmsskolas pedagogiem algas pielikumu, lai viņi gluži vienkārši neaizietu prom no darba.

Tāda būs šī izvēle. Abas izvēles būs sliktas, ar negatīvu noskaņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien! Bet man bilde nestrādās varbūt... Jā, viss kārtībā.

Jā, cienījamie deputāti! Varbūt parasti, kad skata arī vienu priekšlikumu... šis ir viens no piemēriem, kur mēs piedāvājām pusi samaksas segt valstij. Ir jāskatās...

Sēdes vadītāja. Kučinska kungs, neiet laika atskaite. Piesakieties, lūdzu, vēlreiz!

M. Kučinskis. ... par to, ka praktiski...

Sēdes vadītāja. Kučinska kungs, lūdzu, piesakieties vēlreiz debatēs, jo jūs nospiedāt pogu un atteicāties.

M. Kučinskis. Jā, es...

Sēdes vadītāja. Piesakieties, lūdzu, vēlreiz debatēs, lai laika atskaite...

Ir. Tagad ir. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis. Drīkstu runāt? Labi.

Jā, šis vēsturē nav pirmais gadījums, kad notiek diskusija par to.

Varat prasīt, es domāju, jebkuriem ekspertiem izglītības jomā, kuri ir iedziļinājušies šajā visā procesā, ka bērna apmācības nesākas tikai no pieciem gadiem, tās sākas ātrāk, un ir tikai loģiski, ka visa metodika un visa rūpe par cilvēka izglītību sākas ātrāk.

Es varu atklāt, ka, tā teikt, bez piecām minūtēm mums jau bija vienošanās... pirms apmēram diviem, nu jau trim gadiem... ar toreizējo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, man palīdzot vienoties arī ar Latvijas Pašvaldību savienību par to, ka... mainīt šo sadaļu pret brīvpusdienām; ka pašvaldības varētu brīvpusdienas tiešām no savas puses segt, toties uzņemties rūpes par bērniem... pat ne tā, kā mēs te prasām – pusi –, bet visā apmērā... varētu valsts, un tas būtu tikai un vienīgi loģiski.

Tāpat, es domāju, jāskatās arī uz šo priekšlikumu... kontekstā ar tiem pieciem procentiem, ko koalīcija ir ar balsojumu jau nolēmusi noņemt pašvaldībām.

Tāpēc šeit patiešām... nu, skatieties un raugieties... te būs vieni no cietējiem... Es nezinu, uz kā rēķina vēl pašvaldības varēs pacelt bērnudārzu audzinātājiem algas, taču tās pilnīgi noteikti ir jāceļ, tieši tāpēc, ka, iespējams, šis posms ir pat stipri svarīgāks nekā posms jau vēlākos gados, ja tev nav ielikts pats pamats izglītībā.

Tāpēc bieži vien man ir bijusi sajūta, ka bērnudārzu darbs nav ticis novērtēts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Turpinot sarunu par pirmsskolas pedagogiem, gribētu dzirdēt no Izglītības un zinātnes ministrijas, vai ir kādi plāni un pasākumi ieplānoti ne tikai kovida kontekstā, bet vidēja termiņa budžeta kontekstā, lai atjaunotu vai lai runātu par pedagoga profesijas prestižu.

Mēs redzam un dzirdam, ka šobrīd valsts televīzija rāda tieši pretējus... tādus, kas droši vien arī atbilst īstenībai, tomēr pretējus sižetus. Un, iespējams, par maz ir dzirdēts vai nemaz nav dzirdēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija zināmā mērā tomēr aizstāv pedagogu prestižu, bet neaizstāv pedagogus, kas lēnām izdeg. Viens no iemesliem ir arī šis atalgojums, īpaši pirmsskolās.

Un, kā jau Māris Kučinskis teica, tās ir bijušas ļoti garas diskusijas ar pašvaldībām, lai rastu līdzekļus, lai pirmsskolas pedagogiem ne tikai no pašvaldības budžeta, bet arī ar valsts atbalstu varētu tiešām paaugstināt atalgojumu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un papildus tam, ko jau kolēģi minēja, es gribu atgādināt, ka viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc vispār bija mēģinājums vienoties starp valsti un pašvaldību par finansējuma pārdali, apmainot vietām finansējumu brīvpusdienām un pirmsskolas pedagogiem, bija tas, ka gadījumos, kad palielināja likmi pedagogiem, kurus finansē valsts, pašvaldībām tā kā būtu arī pienākums palielināt atlīdzību pirmsskolas pedagogiem, bet nereti mēs redzējām, ka pašvaldības nevarēja to izdarīt līdzekļu trūkuma dēļ.

Un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā mums Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji minēja to, ka patiešām apmēram puse no pašvaldībām tajos gadījumos, kad pieaug minimālā alga... kad palielina algu pedagogiem, tad tas, ko dara, lai atbilstu likumam, – nevis pieliek naudu, bet samazina slodzes (arīdzan pirmsskolas pedagogiem).

Lai pirmsskolas pedagogiem arī nodrošinātu zināma veida stabilitāti un kopā ar pārējiem pedagogiem, kad tiek palielināta atlīdzība, arī viņi sagaidītu šo algas pielikumu, loģiski būtu, ka vismaz daļēji valsts nodrošina finansējumu atlīdzībai. Tā tad būtu tā daļa, kuru valsts varētu garantēt, – stabilu, prognozējamu atlīdzības pieaugumu... tā, lai šī profesija būtu prestiža, lai cilvēki būtu gatavi strādāt ar mazajiem bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs un lai būtu vienlīdzīgi spēles noteikumi neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā pedagogs strādā, jo bērni galu galā ir visi vienādi. Nav atšķirības – no lielas vai no mazas pašvaldības.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 112. priekšlikums, kolēģi, – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 113. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 114. – Ministru kabineta priekšlikums, kas faktiski nosaka to, kādā veidā ir grāmatojami... kā ir grāmatojamas dividendes no Latvijas Bankas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Un visbeidzot – ļoti tehnisks... 115. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts. Un, jā, nosaka arī ienākumu – klasifikāciju budžetā... Un tāpēc lūgums... lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Līdz ar to visi 115 priekšlikumi likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 30, atturas – nav. Tātad likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Mēs esam saņēmuši tikai 142 priekšlikumus. Sāksim skatīt!

1. – deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Saistīts ar izdevumu palielināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Sēdes vadītāja! Es lūdzu divas plus vienu minūti. Paldies.

Es ierosinu uz valsts budžeta... uz valsts parāda rēķina palielināt 2021. gada valsts budžeta izdevumus par 100 miljoniem eiro un nosaukto summu ieguldīt pamatkapitālā valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Valsts attīstības banka", kuru ar manis iesniegto 17. priekšlikumu es ierosinu dibināt valsts atbalsta programmu nodrošināšanai.

Vēl šā gada sākumā priekšlikums par budžeta deficīta palielināšanu tiktu uztverts kā ekonomiskais huligānisms.

Jau gadiem Eiropas Komisijas nostāja... Latvijas valdības retorikā tika tiešām noklusēts un nodots aizmiršanai, ka dzīvošana uz parāda ir brīvā tirgus ekonomikas attīstības ābece: nākamās paaudzes saistībā ar parādiem iemanto arī jaunu bagātību, kura tiek radīta, investējot aizņemto naudu.

Par to, ka stingras taupības politika māc ekonomikas attīstību, frakcija SASKAŅA bija brīdinājusi jau 2012. gadā, iebilstot pret pievienošanos Eiropas starpvaldību līgumam – Eiropas Savienības Fiskālajam līgumam jeb Fiskālajam kompaktam – un pret Fiskālās disciplīnas likumu.

Aplamo un par labu bankām piekopto politiku apsteidza pandēmija.

Bet ir maz ar to – stabilizēt nozares, kuras ir visvairāk cietušas. Un ir maz ar to – pārorientēt kapitālus uz eksporta produktus radošām nozarēm. Ekonomikai vajag izaugsmi, un tādēļ daži miljardi eiro – investīcijās.

Pasaules Banka atgādina, ka, lai piesaistītu privātā sektora investīcijas un nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni, visās ātri augošajās ekonomikās valsts investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā bija apmēram septiņi procenti no iekšzemes kopprodukta ik gadu. Tikmēr Latvijas vispārējās valdības investīcijas nākamajā gadā ir 5,3 procenti no prognozējamā IKP.

Nevis finanšu tirgiem, bet valstij ir jāizdara grūdiens ekonomikas attīstībai! Ekonomikas izaugsmei ir nepieciešams dzinējs!

Kāpēc vajag šādu banku papildus jau esošajai Attīstības finanšu institūcijai Altum, ziņošu, kad tiks skatīts cits mans priekšlikums – 17. priekšlikums.

Tagad aicinu palielināt budžeta izdevumus, lai rezervētu līdzekļus attīstības bankas pamatkapitālam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā, lūdzu...!

M. Bondars. Viss ir labi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Igora Pimenova 1. priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 2. – Ministru kabineta priekšlikums par mērķdotāciju apjomu pašvaldībām. Tas ir komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – deputāta Andra Kazinovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Un tas ir saistīts ar mērķdotācijām pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums paredz, ka pašvaldībām ir jāparedz vēl papildu 9 miljoni 228 740 eiro – tas ir tām pašvaldībām, kurām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rezultātā būs lielāks zaudējums, salīdzinot ar šo gadu. Priekšlikums – četri procenti...

Un īstenībā tā ir minimālā prasība, lai pašvaldības varētu veikt savus pienākumus nākošgad.

Manā skatījumā, šis priekšlikums ir loģisks. Tas tomēr pārāk lielu summu neprasa, un tā vai citādi, kaut vai palielinot iespēju aizņemties kopējā valsts budžetā, šis jautājums būtu jāatrisina.

Mēs jau iepriekš daudz esam runājuši: ja tas nenotiks, ir apdraudēta pašvaldības funkciju veikšana, teiksim, mazāk nodrošinātajās pašvaldībās.

Es ceru, ka atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis Andra Kazinovska priekšlikums un 5. – mans priekšlikums paredz kompensēt budžeta kritumu jeb samazinājumu tām pašvaldībām, kurām 2021. gadā ieņēmumu samazinājums ir lielāks par četriem procentiem. Un tas ir izdzīvošanas jautājums 77 pašvaldībām visā Latvijā, tajā skaitā pilnīgi visām Latgales pašvaldībām.

Izskanējuši vairāki attaisnojumi valdības izvēlei, kuri gan nepārliecina.

Pirmais attaisnojums – ka ATR realizācijas rezultātā pašvaldības kļūs finansiāli spēcīgākas. Izanalizējot pašvaldības, kuras izveidosies pēc nākamā gada vēlēšanām, tas nebūt neapstiprinās.

Otrais – ka pašvaldībām ir rezerves. Jā, iespējams, bagātajām pašvaldībām tādas varētu būt, bet tām Latgales pašvaldībām, par kurām runāju es, šādu rezervju nav.

Trešais – ka pašvaldības varēs ņemt aizņēmumus Valsts kasē pamatfunkciju veikšanai. Jā, varēs, bet pašvaldības iedzīvosies vēl lielākā kredītu slogā.

Un ceturtais, bet nebūt ne pēdējais, – ka pašvaldībām būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem. Iespējams, bet vai tās varēs atļauties tos izmantot budžeta situācijas dēļ? Šaubos.

Šo un visu budžeta apspriešanas laikā izskanējušo argumentu dēļ lūdzu atbalstīt šo un nākošo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā... Kolēģi, es arī no savas puses lūdzu atbalstīt vai nu šo priekšlikumu, vai nākamo, vai abus kopā, jo šī ir tāda minimāla kompensācija.

Valdībai, atņemot pašvaldībām deviņus miljonus eiro, bija obligāts pienākums atrast kompensējošu risinājumu tām pašvaldībām, kuras cietīs visvairāk, kurām kritums ienākumos būs lielāks nekā četri procenti. Un šeit četri procenti... Lai jūs saprastu, ka tas ir ļoti daudz, atgādināšu, ka pat krīzes laikā, pēc 2008., 2009. gada, nesamazināja budžetu vairāk par trim procentiem.

Sociālajai jomai un pašvaldībām šis finansējums ir ārkārtīgi nepieciešams tieši sociālā atbalsta sniegšanai.

Mēs jau runājam par to, ka pedagogu atalgojuma celšanai... arī pašvaldībām ir pienākums palielināt pirmsskolas izglītības iestādēm atlīdzību. Ja nebūs naudas, tās nevarēs to izdarīt.

Papildus finansējuma samazināšanai ir jaunas funkcijas garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikšanai un finansēšanai, mājokļu pabalstu finansēšanai. Šie ir pasākumi, kurus nevar finansēt no aizņemtas naudas vai no Eiropas Savienības fondiem.

Turklāt Eiropas Savienības programmās... es ceru, ka tomēr būs arī kāds konkursa kārtības elements. Un jebkurā gadījumā tas nebūs ātri, nevarēsiet ātri atbalstīt pašvaldības, kamēr visi šie atbalsta pasākumi pašvaldībām jāsāk jau nākamā gada sākumā.

Šis ir atbalsts vistrūcīgākajām pašvaldībām, šis ir atbalsts tām pašvaldībām, kuras pārsvarā atrodas Latgales reģionā, par kuru mēs jau iepriekš runājām. Tas ir reģions, kur vislielākais kritums ir sagaidāms pēc nodokļu īpatsvara izmaiņām.

Es arī, kolēģi, mudinu jūs pieņemt atbildīgu lēmumu – pretēji valdībai atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt vismaz deviņu miljonu eiro atbalstu pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...!

M. Bondars. Vēlos teikt, ka 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Andra Kazinovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 5. – deputātes Ingas Goldbergas priekšlikums, kurš līdzīgs 4. priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazdrusciņ paraksturot, kas notiks pašvaldībās, ja pat šis minimālais atbalsts netiks sniegts.

Pirmām kārtām – pašvaldību ieņēmumi samazināsies, izdevumi būtiski palielināsies. Un ko pašvaldība var darīt šādā situācijā? Nu, plānot budžetu ar deficītu un segt to, ņemot aizņēmumus pamatfunkciju nodrošināšanai uz trīs gadiem. Vai pašvaldības šos aizņēmumus tiešām saņems? Mana pieredze rāda, ka pēc solījumiem no valdības Finanšu ministrija nāk klajā ar nosacījumiem, kurus ne vienmēr ir iespējams izpildīt. Pašvaldības nespēs veikt visas uzliktās funkcijas, sekos parādi uzņēmējiem, nespējot samaksāt par pakalpojumiem, un tamlīdzīgi. Un tad iespējams tiešais ceļš uz administratoru. Tā teikt, Rīgas scenārijs.

Redzam visas ļoti sarežģītās iespējamās izvēles, kur varētu rast nepieciešamo finansējumu esošajā pašvaldību budžetā.

Pirmā – samazināt pašvaldību infrastruktūras uzturēšanai paredzētos līdzekļus (ceļi, ēkas, komunālie pakalpojumi).

Otrā izvēle – samazināt sociālo budžetu, bet tas šobrīd vispār nav izpildāms.

Trešā izvēle – samazināt pašvaldību iestādēs strādājošajiem algas. Bet te veidojas vēl lielāks absurds. Minimālās algas jāceļ, bet tās, kuras ir nedaudz virs minimālās algas, jāsamazina.

Kā radušos situāciju raksturo pašvaldību darbinieki, nepolitiķi? Tik slikta situācija nebija pat 2008. gada krīzes laikā. Pirmo reizi visā atjaunotās Latvijas laikā starp valdību un pašvaldībām nenotika normāla diskusija. Pašvaldības vienkārši tika nostādītas fakta priekšā.

Un vēl šo situāciju varētu raksturot kā apzinātu reģionu attīstības graušanu un kārtējo deportācijas vilni.

Diemžēl tādi praksē izskatās šie lēmumi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet debates ir iespējamas. Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Pašvaldību aizņēmumi ir pieejami tām pašvaldībām, kurām ir stabila budžeta situācija un kuras var atļauties aizņemties, zinot, ka varēs šos parādus atdot. Šis 9 miljonu atbalsts ir vajadzīgs tām pašvaldībām, kurām ir visgrūtāk ar finanšu un budžeta salāgošanu, finansējot ikdienas pasākumus. Un pašvaldībām netiks aizdota nauda ikdienas uzturēšanas izdevumu segšanai. Pašvaldības var aizņēmumus saņemt attīstības projektiem, bet šajā gadījumā runa ir par to, ka tās patiešām nevarēs pildīt savas pamatfunkcijas.

Kolēģi, arī 2008., 2009. gadā, kad bija krīze, tad Latvijas valsts bija aizņēmusies... Arī tad, jāsaka, piegrieza skābekli pašvaldībām, bet tad pat starptautiskie aizdevēji, var teikt, ārvalstu vagari, saprata, ka valstij no savas puses ir jāuzņemas saistības un jāgarantē, ka valsts palīdzēs pašvaldībām nodrošināt minimālo sociālo atbalstu un pakalpojumus pašvaldību iedzīvotājiem tad, ja pašvaldības to nevarēs izdarīt.

Šobrīd mūsu valdība ir skarbāka nekā starptautiskie aizdevēji tolaik. Šobrīd mūsu valdība vienkārši paņem naudu visām pašvaldībām nost: tieciet galā, kā nu pašas varat! Varēsiet nodrošināt sociālo atbalstu saviem pašvaldības iedzīvotājiem – varēsiet! Nevarēsiet – nu nekā! Tā nav pareizā attieksme, kolēģi.

Mēs minējām šodien arī par milzīgajām reģionālajām attīstības atšķirībām starp Rīgu un reģioniem. Arī viena reģiona ietvaros ir ārkārtīgi lielas atšķirības. Un šis finansējums ir vajadzīgs tām, kurām klāsies visgrūtāk pēc jūsu veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpatsvara izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es jums gribētu dažas tādas lietiņas tomēr atgādināt, jo izskatās, ka nav īstas sapratnes par pašvaldību darbu, funkcijām, par tiem pienākumiem un pakalpojumiem, ko veic šīs pašvaldības un kas saistīti tieši ar iedzīvotājiem, ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Ja netiek atbalstīts, kā šobrīd tas ir noticis, tad faktiski to var pateikt vienā vārdā – diskriminācija. Tā ir jau diskriminācija, tā ir zināmas iedzīvotāju daļas diskriminācija, turklāt tad tā vairs nav kaut kādas vienas pilsētas ietvaros vai novada ietvaros, tad tā ir valsts ietvaros. Un, ņemot vērā, ka reģioni mums tomēr ir dažādi – ar savām vajadzībām, vērtībām un arī vēsturisko attīstību –, tad šajā gadījumā jau var droši teikt, ka Latgale tiek diskriminēta tieši ar šo lēmumu.

Ko var darīt Latgale? Latgale jau faktiski var vērsties kā reģionālo pašvaldību kopīgi... ar kopīgu lēmumu vairākās Eiropas institūcijās. Un tad jau faktiski varētu Latvijas valdība tikt apvainota šīs diskriminācijas veidošanā. Tā varētu būt neapzināta, ja nebūtu norādīts uz šo. Bet vairāki deputāti, es to skaitā, mēģināja jums to pateikt, lai jūs saprastu. Ja jūs to nesaprotat, tad... žēl, ka Saeimas vairākums tomēr neatbalsta tieši Latgales... un arī pārējo reģionu vienmērīgu attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Bondara kungs...? Lūdzu jūsu komentāru.

M. Bondars. Es saprotu, ka šis priekšlikums nav īsti balsojams, bet komisijā 5. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām skatīt likumprojektu.

6. priekšlikums.

M. Bondars. 6. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Saistīts ar investīciju projektiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas ir saistīts ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļu proporciju, kuru liek priekšā valdība. Frakcija SASKAŅA vēlas to izmainīt un darīt citādāk.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģi deputāti! Jūs tikko esat noraidījuši deputāta Kazinovska un deputātes Goldbergas priekšlikumu, kurā rosināja piešķirt deviņus miljonus pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka nevienai pašvaldībai nākamajā gadā ieņēmumu samazinājums pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nebūtu lielāks par četriem procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Deviņus miljonus visām pašvaldībām! Tas bija izmisuma aicinājums un arī izmisuma atrisinājums situācijā, kad nākamajam gadam ieplānotās valdības politikas rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi samazināsies pašvaldību budžetā no 80 procentiem uz 75 procentiem, tas ir, par 91 miljonu eiro. Šo summu, šo skaitli vairākkārt jau atkārtojuši jums cienījamie Saeimas opozīcijas deputāti. Un šim samazinājumam, protams, Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski nepiekrīt.

Turklāt situāciju vēl vairāk saasina tas, ka vienlaikus ar budžeta ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām 2021. gadā ir jārod būtisks papildu finansējums – aptuveni 50 miljoni eiro – virknei pasākumu, tai skaitā lielāka garantētā minimālā ienākuma līmeņa un dzīvokļa pabalsta izmaksai, darba algas palielināšanai pašvaldību iestādēs strādājošajiem saistībā ar minimālās mēneša darba algas kāpumu, minimālās algas likmes paaugstināšanai no pašvaldības budžeta finansētajiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pasākumiem saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un turklāt vēl nesen pašvaldībām uzdotajai elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu, mācību un saziņas programmatūru iegādes un abonēšanas maksas finansēšanai pašvaldību skolās, nodrošinot attālinātas mācības.

Lūdzu vēl vienu minūti klāt pievienot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir apvienots laiks.

I. Pimenovs. Bet visu šo izaicinājumu atrisinājums ir pietiekama nodokļu ieņēmumu piešķiršana pašvaldībām. Tāpēc sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcija ierosina, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, palielināt pašvaldību budžetiem pirmajā lasījumā 2021. gadam atvēlēto naudu no nodokļu ieņēmumiem no 75 procentiem līdz 80 procentiem un attiecīgi samazināt valsts budžetam noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no 25 procentiem līdz 20 procentiem.

Aicinām atbalstīt pašvaldībām taisnīgu un ekonomiski pamatotu nodokļu ieņēmumu sadalījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Gribētos tomēr vēlreiz atgriezties pie šiem jautājumiem un atgādināt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir pamatienākumi, kas pašvaldību budžetā tiek lietoti pamatfunkciju nodrošināšanai, un pašvaldības ir tās, kurām ik dienu jāsaskaras ar neskaitāmām problēmsituācijām un tām visām ir jārod kāds risinājums.

Problēmas aizvien pieaug, un to vissāpīgāk izjūt tieši tās pašvaldības, kurās ir zema ekonomiskā aktivitāte, un diemžēl tādu ir daudz.

Finansējuma samazinājums īsi pirms... īsu brīdi pirms 2021. gada tik lielā apmērā – tā ir bezatbildīga, īstenībā nekrietna un ārkārtīgi tuvredzīga rīcība, kas parāda vienaldzību pret Latvijas iedzīvotājiem.

Visās diskusijās, kad runājam par pašvaldībām, droši vien uztveram tās kā institūcijas, lai gan būtībā pašvaldības – tie ir iedzīvotāji, kas dzīvo Latvijas reģionos. Viņi maksā nodokļus ne tikai tādēļ, lai piepildītu valsts budžetu, bet – tikpat lielā mērā vai vēl lielākā mērā – lai dzīvotu sakārtotās pašvaldībās, kas var nodrošināt nepieciešamās, likumos noteiktās funkcijas.

Ļoti ceru, ka mēs nevēlamies ar šo rīcību turpināt demonstrēt, ka likumos var rakstīt nezin ko, bet nevienam nav pienākuma tos pildīt. Šādā situācijā diemžēl mēs 2021. gadā plānojam nolikt pašvaldības, kuras, zaudējot būtisku daļu ienākumu, nevarēs līdzšinējā vai plānotajā apmērā nodrošināt tām noteiktās funkcijas saviem iedzīvotājiem, tādējādi pasliktinot iedzīvotāju līmeni... dzīves līmeni.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Taču es gribu vērsties pie attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem, pašvaldību vadības un tamlīdzīgi.

Mīļie cilvēki, sēžot un gaidot, un ciešot, nekas nemainīsies! Jums atņems līdzekļus, un ar paraudāšanu un ar to, cik mums ir grūti, nekas nemainīsies. Ja gribas izmaiņas, jāskatās, kā šīs izmaiņas panāk citās valstīs. Īstās demokrātijās. Īstās demokrātijās cilvēki ceļas kājās. Tā tas notiek. Nu, es saprotu, ka tad ir jāiziet no komforta zonas, tas prasa laiku, tas prasa uzdrīkstēšanos, bet tas ir vienīgais veids. Cita veida nav, brīnumi nenotiek, nebūs brīnumu ne šajā budžetā, ne nākamajā un nebija arī iepriekšējā budžetā, kā jūs to ļoti labi redzējāt. It īpaši tagad, kad ir krīze, kad ekonomiskā aktivitāte vēl jo vairāk samazinās.

Ja jūs cerat, ka jūs izglābs kāds, kas atrodas Jēkaba ielā 11, Rīgā, tas ir, Saeimā, – tā nebūs. Tā nekad nenotiks. Tā notiks tikai tad, ja paši cilvēki celsies kājās. Tā taču ir tāda elementāra... Tā pat nav zinātne, tās ir tādas elementāras zināšanas, kuras katram vajadzētu pieņemt un saprast.

Es esmu daudz iestājies par Latvijas sabiedrību un par trūcīgāko sabiedrības daļu, arī no Saeimas tribīnes, un daudzreiz esmu ticis pārtraukts savās runās. Bet pienāk viens brīdis, kad tu saproti – vai jūs, sabiedrība, esat pelnījuši, ka par jums iestājas, ja jūs paši par sevi neiestājaties?

Padomājiet par šo ļoti sāpīgo, nepatīkamo jautājumu, jo nevar būt tā, ka jūs sēžat un gaidāt, bet paši – neko. Visiem kopā tas ir jādara. Gribat izmaiņas – nāciet palīgā. Jāiet ielās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Arī 7. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Kolēģi, 8. – Ministru kabineta priekšlikums, kas skar valsts augstākās amatpersonas atalgojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, tieši tā – kā komisijas priekšsēdētājs jau ziņoja, šis priekšlikums skar Valsts prezidenta atalgojumu un arī reprezentācijas izdevumus. Un šajā sakarā, respektējot Valsts prezidenta kancelejas 20. novembra vēstuli Nr. 2058, aicinu šo priekšlikumu, kaut gan tas komisijā ir atbalstīts, tomēr noraidīt, tādējādi atbalstot Valsts prezidenta vēlmi solidarizēties ar sabiedrību šajā krīzes laikā.

Paldies. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... to, ka komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. Kolēģi! 9. – deputātu Indriksones, Zālītes-Grosas, Dūrīša, Ikstenas, Skrides, Dzintara, Čakšas un Teirumnieka priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts. Skar tabakas akcīzi... un skar medicīnu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Tātad, kā jau minēju, tas ir saistīts... 10. priekšlikums saistīts ar 9. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju, un skar "Latvijas Loto"... jā, "Latvijas Loto".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas skar atbalstu tām pašvaldībām, kurām ienākumu kritums būs vislielākais. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Piedodiet, deputāti pieprasa balsojumu!

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 12. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 13. – deputātu Māra Kučinska, Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Skar ieskaitījumu no "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" par labu Iekšlietu ministrijai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 14. – deputātu Daniela Pavļuta un Raivja Dzintara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātu Pavļuta un Dzintara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. Tātad 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz noteikt, ka padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecības projekts tiek īstenots līdz 2021. gada 31. martam. Komisijā atbalstīts.

Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Faktiski ņem līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un paredz atbalstīt medijus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 17. – deputāta Pimenova priekšlikums. Faktiski paredz, ka tiek izveidota "Latvijas Valsts attīstības banka" ar pamatkapitālu 100 miljonu eiro apmērā un... ierakstīt likumā, ka (Skaņas pārrāvums.)... Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks apvienots. Lūdzu!

I. Pimenovs. Paldies. Tātad, kā es jau teicu, nevis finanšu tirgiem, bet valstij ir jāizdara grūdiens ekonomikas attīstībai. Un ekonomikas izaugsmei ir nepieciešams ekonomikas dzinējs.

Es ierosinu valsts atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai nodibināt Latvijas Valsts attīstības banku ar pamatkapitālu 100 miljoni eiro. Saskaņā ar banku darbības uzraudzības standartiem banka var izsniegt kredītus vai sniegt garantijas atbilstoši kapitāla pietiekamības prasībām. Tas nozīmē, ka uz katru miljonu eiro kapitālā attīstības banka var izsniegt no astoņiem līdz 10 miljoniem eiro garantijas vai kredītus. Tāpēc 100 miljonu eiro kapitāls dos bankai iespēju piesaistīt līdz vienam miljardam eiro dažādām valsts atbalsta programmām. Attīstības bankas nauda tiks piešķirta jaunu aktīvu izveidošanai. Tātad tā neradīs inflāciju un neveicinās importa pieaugumu.

Man iebilst, ka "Attīstības finanšu institūcija Altum" savu rezerves kapitālu jau palielinājusi par 100 miljoniem eiro krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai. Un kādēļ tad vēl dibināt attīstības banku? Jā, Altum var aizņemties un aizdot naudu, bet bez multiplikatora. Pret 100 miljonu kapitāla palielinājumu Altum nevar izsniegt miljardu eiro kredītos, jo tā nav banka. Altum nav bankas licences. Altum var izsniegt garantijas komercbankām, kuras savukārt var izsniegt kredītus proporcijā 1 pret 10. Tomēr, kādam nolūkam izsniegs, – tikai komercbanka zinās. Bet valsts interesēs ir izsniegt kredītus tieši attīstībai. Turklāt valstij piederošai attīstības bankai, kura darbojas atbilstoši starptautiskajiem banku uzraudzības standartiem, ir iespējas aizņemties finanšu resursus kapitāla tirgū ne tikai ar valsts garantijām, bet arī bez tām. Latvijai vajag valsts attīstības banku – tādu banku, kādas jau ir dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kuras tiešām ir savas ekonomikas galvenie enerģijas avoti.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Komisijā 17. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 18. – deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas un Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis arī ir opozīcijas atgādinājums par priekšvēlēšanu solījumiem, kur politiskie spēki solīja nozīmīgas valsts pārvaldes reformas, mazinot birokrātiju, mazinot valsts aparātu, tai skaitā arī samazinot ministriju un ministru skaitu. Saprotams, ka piecām koalīcijas partijām, kopā strādājot, arī ar esošo ministru skaitu un portfeļiem varētu būt par maz, jo amatus gribas un vajag vairāk, bet solījumi ir jātur.

Līdz ar to mēs mudinām jūs līdz nākamā gada 21. jūnijam apstiprināt Ministru kabineta sastāva reformas plānu un iesniegt Saeimā atbilstošus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Tas būtu labs pavadošs reformas piedāvājums kopā ar līdz šim aktīvi virzīto valsts pārvaldes atalgojuma plānu, kuru acīmredzot arī šobrīd ir grūtības līdz galam pieņemt, tāpēc ka tas pēc būtības paredz valsts pārvaldē finansējumu un atalgojumu turpināt palielināt, kas būtu pilnīgi pretēji tam, kas pirms vēlēšanām tika solīts.

Aicinu visus tos, kas atceras savus solījumus, kas grib turēt savus solījumus, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu jau labvakar, kolēģi! Es par šo priekšlikumu gribētu teikt – veidojot administratīvi teritoriālo reformu, mums ļoti tika mēģināts pamatot to, ka, saliekot vairākus budžetus kopā, tas ir pamats izaugsmei un tieši tādā veidā mēs nodrošināsim reģionu un visas Latvijas strauju augšupeju. Pat Latvijas Bankas diskusiju dokumentā bija parādīts tas, ka no tā mēs ietaupīsim milzīgus līdzekļus.

Ņemot vērā šo labo pieredzi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, nu, piemēram, savienojot kopā Satiksmes ministriju ar Labklājības ministriju, tas automātiski atrisinās gan visu ceļu problēmas Latvijā, gan pensijas būs lielākas. Ja vēl mēs pievienosim šai ministrijai klāt Iekšlietu ministriju, mums arī drošība ielās automātiski uzlabosies.

Lai vai kā – šis priekšlikums vistiešākajā mērā, kolēģi, draugi mīļie, ir par jūsu priekšvēlēšanu solījumiem. Vismaz divas koalīcijas partijas ar patiesu entuziasmu priekšvēlēšanu laikā solīja, ka tas tiks izdarīts, – gan "KPV LV", gan JKP. Kolēģi, jūs šobrīd esat koalīcijā, jūs esat pie varas! Varbūt varētu sākt ar savām ministrijām. Piemēram, ja neatbalstāt šo priekšlikumu, apvienojiet Tieslietu ministriju ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tieslietu ministrs, nu, lai paliek, bet Šuplinskas kundzi ieceliet par parlamentāro sekretāri. Un ļoti kārtībā būs. Tas būs viens solis tuvāk vēlēšanu solījumu izpildījumam. Pagaidām, kolēģi, jūs ne tuvu tam neesat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Valaiņa kungs! Nu, šeit jau ir gatavs plāns, nav ko te daudz domāt. Tātad lielās ostas pilnīgā valsts kontrolē, koruptīvu projektu finansēšanas izbeigšana, dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljarda eiro novirzīšana zinātnei, valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā ne ilgāk kā 10 gadus, ministriju apvienošana – 13 ministriju vietā astoņas spēcīgas ministrijas –, efektīvas un kompaktas, uz iedzīvotāju orientētas valsts pārvaldes ieviešana, valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30 procentiem. Tā ir JKP valsts pārvaldes daļa četrtūkstoš zīmju programmā.

Manuprāt, ideāls risinājums. Kā mēs redzam, zinātnei jau ir novirzīts pusmiljards. Koruptīvu projektu finansēšana arī ir izbeigta laikam, nezinu. Tālāk atliks tikai samazināt ministriju skaitu – astoņas ministrijas šādā raibā koalīcijā, manuprāt, ir brīnišķīgs risinājums tam, lai Kariņa kungs beigtu izmisumā slēgties klāt "Panorāmai" un raudāt, ka viņš netiek galā.

Es domāju, ka mēs varam iet uz to un varam atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Nu, es nezinu, ko partijas ir sasolījušas. Katrā gadījumā valsts pārvaldes aparāta reformēšanai diez vai 14 var aizstāt ar pieci. Bet katrā gadījumā funkciju pārskatīšanai, līdz ar to atbalstot šo priekšlikumu, gan būtu laiks.

Nu, Latvijas vēsturē notikuši vairāki ministriju jeb valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanas procesi – lieli un mazi. Tajos ir iesaistījušies darba devēji, tajos ir iesaistījušās arī nevalstiskās organizācijas, bet, nu, tā rezultāta tomēr galu galā nav.

Bet, ja nopietni, tad patiešām funkciju pārskatīšana, īpaši šā brīža dažu ministru izpildījumā, ir nepieciešama. Un viens no nopietnākajiem izaicinājumiem, protams, ir mūžizglītība, kurai šobrīd IZM nepievērš nekādu uzmanību un kurā ik pa mirklim tiek imitēti tālākizglītības kursi, kas bieži vien rezumējas arī ar bezdarbnieku kursu atbalstīšanu.

Jādomā, ka mūžizglītība būtu nododama Ekonomikas ministrijas pārziņā, līdz ar to nebūtu jāspēlējas vai jādala funkcijas starp trim ministrijām, bet atdot vienai. Ja mēs runājam par darbaspēka izglītošanu, darbaspēka nodrošināšanu – šī ministrija arī veic attiecīgās prognozes.

Ja mēs runājam par brīvpusdienām, kas, jāsaka, nav izglītībai, nu, tā teikt, tieša funkcija, tad šo es jau vairākas reizes esmu aicinājusi nodot vai nu VARAM, vai Labklājības ministrijai, ja vēl vispār būs palikusi nauda šīs funkcijas veikšanai, bet tās ministrijas varētu to veikt.

Baidos pieminēt sportu, kurš drīzāk varētu nonākt Aizsardzības ministrijas pārziņā, un baidos pieminēt vēl vairākas nozares, kurām nepievērš uzmanību – arī jaunatnes politika netiek virzīta. Līdz ar to, izskatās, ka, ja turpināsies šāda darbības... nu, veikšana, tad IZM var palikt vispār bez funkcijām.

Es to neatbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Nu, te ir jautājums vietā Ģirģena kungam, partijai "KPV LV" kā tādai kopumā. Pasakiet, lūdzu, kur ir aizmirsti jūsu priekšvēlēšanu solījumi par to, ka jūs likvidēsiet Privatizācijas aģentūru? Jā, Privatizācijas aģentūra vairāk nepastāv, bet tikai tamdēļ, ka nomainīja nosaukumu. Bet pēc būtības tā turpina darboties un turpina privatizēt kaut ko vai likvidēt kaut ko.

Solījumi ir jāpilda. Tas ir viens no priekšlikumiem, kas uzdod izpildīt tos solījumus, ko jūs, dārgie KPV LV deputāti, esat sasolījuši saviem vēlētājiem.

Birokrātijas mazināšana, administratīvā sloga mazināšana – kādi ir konkrēti pieņemti likumprojekti, kādas ir konkrētas darbības, lai to visu samazinātu? Pašlaik to visu reformas paketi un nodokļu jomu, ko mēs virzām mikrouzņēmumiem, – tā nav nodokļu sloga samazināšana, tā nav administratīvā sloga samazināšana, tie ir tikai sarežģījumi un grūtāk uztveramas papildu likumdošanas pieņemšana.

Lūdzu, atbildiet par saviem solījumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot laikus uzreiz.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, jūsu laiki ir apvienoti.

A. Gobzems. Sāksim ar funkciju samazināšanu valsts pārvaldē. To solīja divas partijas – "KPV LV" un JKP. Viena solīja astoņas ministrijas, viena – sešas.

Vienkārši racionāli iziesim cauri.

Tātad sāksim ar drošību. Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju apvienotu. Tātad policistiem būtu viss nodrošinājums, sauktos – Drošības ministrija. Kā piemērs tikai. Nodrošinātu visu drošību – gan iekšējo, gan ārējo. Numur viens.

Numur divi. Tātad runāsim par ekonomiku. Ekonomikas ministrijā... Nav saprotams, kāpēc zemkopība, kas arī ir ekonomika, ir atsevišķi no Ekonomikas ministrijas, kāpēc satiksme, kas pēc būtības arī ir ekonomika, ir atsevišķi no Ekonomikas ministrijas. Funkcijas turklāt – viena ar otru – pārklājas vēl veselā strīpā.

Trešā lieta. Kultūras ministrija – ar ko nodarbojas? Principā tikai, nu, vai uzbūvēja vai neuzbūvēja koncertzāli. Būtībā to var izpildīt konkrēts departaments. Tam nevajag ministriju. Tas, cik māksliniekiem... vai būs vairāk vai mazāk mākslinieku, tas nav atkarīgs no tā, vai ir vai nav Kultūras ministrija, starp citu.

Labklājības ministrija – ar ko nodarbojas? Ar pabalstu izmaksāšanu, pensiju un pabalstu izmaksāšanu. Principā – departaments Finanšu ministrijā pēc būtības. Tāpat Finanšu ministrija piešķir līdzekļus Labklājības ministrijai. Tur samazinājums ir iespējams.

Nu, kas mums paliek? Nu, ārlietām ir jāpaliek droši vien. Finanšu ministrijai ir jāpaliek droši vien. Tātad būs ārlietas, Finanšu ministrija, ekonomikas nozare, izglītība, kurā attiecīgi ir iekšā tātad ar kultūru un visu pārējo saistītie jautājumi, – tas paliek.

Es nerunāšu nemaz tālāk par iestādēm, kur ir funkcija funkcijas galā, kas pārklājas, kur ir pāruzpūsts valsts aparāts un tamlīdzīgi, par Valsts ieņēmumu dienestu, kurā mums ir tūkstošiem, gandrīz tā ir jāsaka... vairāk darbinieku nekā, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs. Un pamatojums tam nav diez ko liels.

Es nerunāšu par visām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un tā saucamajām barotavām, kas ir izveidotas. To funkciju pārskatīšanu ir iespējams izdarīt, tikai nav gribēšanas ar attiecīgo jautājumu nodarboties.

Tā ka, JK un KPV LV, un Kaimiņa kungs, varbūt jums arī kāds sakāmais ir par sešām ministrijām? Aicinu piedalīties debatēs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Bet, ja nopietni, nekas – nekas! – šo divu gadu laikā nav izdarīts tajā virzienā, lai kaut kādu valsts pārvaldi – šeit uzsvars uz valsts pārvaldes optimizāciju – veiktu. Mēs esam dzirdējuši ļoti skaļus priekšlikumus, kas jau šajās debatēs ir atskaņoti par ministriju un tiešām milzīgu valsts pārvaldes reorganizāciju.

Tai pašā laikā mēs redzam to, ka mums laikam "Zemes Fonds" ir vienīgā vieta, par kuru vēl joprojām notiek ļoti aktīvas cīņas, kā tad tā tiks likvidēta, un kur nu vēl Privatizācijas aģentūra... un vēl kas te tik netika piesaukts.

Pēc būtības, kolēģi, šobrīd būtu visprātīgākais atzīt to, ka jūs esat vienkārši bijuši populisti, un mēs jūs vairs par šīm tēmām neuzrunāsim.

Bet, ja jūs to nedarāt, tad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un pēc būtības sākt nodarboties ar saviem vēlētājiem doto solījumu izpildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, patiešām politiskais spēks "KPV LV" bija otrs politiskais spēks, kas solīja būtiski samazināt ministriju skaitu paralēli atbalstam veselības nozarei, lētākiem medikamentiem un iespējai nopirkt medikamentus arī parastos kioskos un veikalos.

Par galveno programmas stūrakmeni politiskais spēks (un arī Artuss Kaimiņa kungs) tieši izvirzīja ministriju skaita samazināšanu līdz septiņām, ar visu premjeru ieskaitot. Tāpat vēl tika solīts apvienot visas Latvijas augstskolas, bērnudārzus nodot valsts pārziņā, nu, vēl virkne lietu, ko es nemaz neatkārtošu, un Kaimiņa kungs toreiz teica, ka viņu par populistu sauc tikai tāpēc, ka viņš izsakās skaidrāk, saprotamāk un saka tā, kā ir.

Nu, diemžēl varbūt tāpēc, ka Kaimiņa kungs šobrīd ir atbīdīts no sava politiskā spēka, daudzi... faktiski neviens no šiem priekšlikumiem īstenots nav, bet es pieņemu, ka politiskajā spēkā tomēr bija domubiedri un varētu atgriezties pie šīs tēmas, kaut vai, piemēram, apvienojot Ekonomikas un Finanšu ministriju, lai būtu prātīgs...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aicināšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Apvienots. Lūdzu!

A. Geidāns. Vēlos atbildēt kāpēcīšiem – Reizniecei-Ozolai, Gobzemam, Švecovai –, kāpēc valsts pārvalde netiek samazināta. Tā principā ir vēlētāju griba. Tāpēc arī valsts pārvalde netiek samazināta. Jo, ja mēs paskatāmies, kas ir šobrīd parlamentā ievēlēti, vairāk nekā 60 procenti ir vecie vai bijušie ierēdņi, kuri ilgstoši strādājuši ministrijās. Tāpēc skaidrs, ka nepazūd saites, draudzība ar vecajiem kolēģiem. Tāpēc šobrīd radikālas pārmaiņas... samazināt valsts, teiksim, ierēdņu skaitu, – to nevar izdarīt, tāpēc ka vēlētājs... Pirms vēlēšanām viņam ir iespēja iepazīties ar jebkura kandidāta dzīves aprakstu, un tad viņš var pieņemt savu lēmumu un attiecīgi arī nobalsot.

Par solījumiem. Es domāju, ka, Gobzema kungs, jūs ļoti labi zupas vārāt un jums vajadzētu startēt kā influencerim tiktokā. Tas būtu daudz vērtīgāk, nekā šeit visu laiku stāstīt kaut ko ap un par... un reklamēt sevi. Lūdzu, stāsti tad konkrētas pozīcijas, kuras tu budžetā 2020. gadā vēlies samazināt un kuras – palielināt, jo šinī brīdī tu tikai nodarbojies vienkārši ar sevis reklamēšanu. Tad konkrēti – ja budžeta izmērs ir tāds, kāds tas ir, ieņēmumi ir nemainīgi. Izdevumu bāzi var skatīties, kā dalīt – kam pielikt, kam atņemt.

Tāpat Zaļo un Zemnieku savienība, lūdzu, arī stāstiet konkrēti, kur jūs šos resursus – no kā jūs tos paņemsiet un kam jūs iedosiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Paldies par Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšlikumu.

Šeit vēlos atsaukties uz Jūlijas Stepaņenko minēto par ostu reformu, uz Alda Gobzema minēto par kapitālsabiedrību reformu, un šajā sakarā es gribu teikt, ka šo priekšlikumu nevajag atbalstīt viena iemesla pēc – jo šīs reformas jau mēs esam uzsākuši. Tātad grozījumi likumā "Par autoceļiem" jau ir Saeimā, pašreiz tiek gatavots un drīz tiks iesniegts normatīvais regulējums par ostu reformu, un tad, kad visi šie regulējumi nonāks Saeimā un par tiem būs jābalso, lai šo reformu veiktu, cik es saprotu no debatēm, tad pilnībā visa opozīcija mūs šajās reformās atbalstīs un nebūs par veco shēmu turēšanu un atbalstīšanu, bet par pārmaiņām un konkurētspējīgu Latviju nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Nu, diemžēl nespēja savlaicīgi un pārdomāti reformēt valsts pārvaldi norāda uz politiskās gribas neesību vai kaut kā vēl nopietnāka – rīcībspējas – neesību partijā "KPV LV". Ir jāatzīmē arī par Latvijas autoceļu, visticamāk, reformu. Butāna kungs domā droši vien nākamgad plānoto "Latvijas autoceļu uzturētāja" kārtējo privatizāciju un arī CSDD kapitāldaļu iztirgošanu, šādi nodrošinot reformas. Reformas nevar būt valstij piederošu uzņēmumu pārdošana vai lotes izlikšana privātajiem patērētājiem vai privātajiem klientiem. Tā nav reformēšana, tā ir vienkārši valsts izpārdošana. Un tās nav reformas valsts pārvaldē. Tas ir valsts īpašums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Manuprāt, bioloģijā ir tāds termins "mīmikrija". Ar šo terminu apzīmē evolūciju atsevišķi... tātad grupu evolūciju, kas savā starpā nav saistītas, bet viena otru mēģina atdarināt. Ja es pareizi izteicos. Mani var kāds palabot. Es saprotu, ka Geidāna kungs ir, manuprāt, ļoti spilgts šādas evolūcijas piemērs, kurš, nespējot pats attīstīties, mēģina atdarināt citu, ja mēs runājam par Jauno VIENOTĪBU. Tātad, ja mēs tiešām... ja jūs gribat teikt par vēlētāju gribu, Geidāna kungs, tad vēlētāju griba, visticamāk, bija tāda, ka jūs tomēr pildīsiet savus solījumus, nevis mēģināsiet atdarināt kādu citu lielu, es nezinu, ziloni vai vardi, kas jums tur Saeimā sēž blakus, tā zaļā.

Un es domāju, ka vēlētāju griba nebūt nebija tāda, ka jūs aizmirsīsiet savus solījumus un teiksiet, ka vēlētāju griba ir būt tādiem pašiem kā Jaunā VIENOTĪBA.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Aicinu visus izlasīt, par ko ir priekšlikums, un ieklausīties mērķos un argumentos, uz ko atsaucas, kādēļ šāds priekšlikums ir.

Bet, Geidāna kungs, nu, labi, ka apvienojāt laikus. Un Butāna kungs, lasīt un klausīties ir jāmācās, tādēļ rosinu lasīšanas programmu. Bet, Geidāna kungs, ir tāda latviešu tautas pasaka par veciem cilvēkiem un ragaviņām. Jums, iespējams, jaunieši norādīs vietu mežā bez ragaviņām, ja jūs turpināsiet tā runāt. Jūs arī kādreiz būsiet vecs, un tad jau redzēsim, kāda jums būs attieksme.

Bet, atgriežoties pie ierēdņiem, šobrīd nav runa par tiem cilvēkiem, kas godprātīgi strādā valsts darbā. Šobrīd mazlietiņ ir runa par to, kā valsts arī var pārveidoties, atbilstīgi 21. gadsimtam mainot funkcijas. Kā jau es teicu, es aicinu nelikvidēt Izglītības un zinātnes ministriju, bet paskatīties uz funkcijām, un, godīgi sakot, ne jau runa ir par ierēdņiem – runa ir par politiķiem, kas vada ministrijas. Un līdz ar to ministrijas kļūst liekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti, lūdzu.

K. Feldmans. Paldies.

Nē, nu, es esmu ļoti pateicīgs par lielo opozīcijas atbalstu valsts pārvaldes pārmaiņām, un tikai žēl, ka tas nekādā veidā neatspoguļojas, veicot administratīvi teritoriālo reformu, kur, starp citu, ja runājam par darbinieku skaitu, tika likvidētas vairāk nekā 900 pašvaldību deputātu vietas, kas netiks ievēlēti nākamajā sasaukumā, samazinot deputātu skaitu par 57 procentiem.

Tāpat paldies par lielo atbalstu ministriju skaita samazināšanai. Nu, šobrīd tā politiskā realitāte ir tāda, ka šī lieta šajā Saeimas sasaukumā nenotiks. Tas gan ir jāsaka. Ja kāds populists saka, ka tagad kaut kā jāsamazina ministriju skaits – šajā sasaukumā tas nebūs iespējams, starp citu, JKP un "KPV LV" mēģināja tātad Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju... tātad pievienot Iekšlietu ministriju Tieslietu ministrijai, bet kopumā atbalsts, nu, koalīcijā šādai lietai nav.

Tad tālāk. Arī ļoti labi, ka vispār runājam par reformu... vispār reformām, jo jāsaka, ka liels darbs ieguldīts arī ministrijās, pārskatot funkcijas, tai skaitā izvēloties funkcijas, ko varētu darīt tā saucamā otrā līmeņa pārvaldības... līmenis. Un reģioni, kas varētu tikt izveidoti un kam jābūt izveidotiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, arī ir tie, kas varētu pārņemt daļu no funkcijām, lai tās pārnestu tuvāk cilvēkiem un līdz ar to palielinātu valsts centrālā aparāta ierēdņu skaita samazināšanu. Lai tā būtu straujāka nekā līdzšinējā – aptuveni tūkstoš ierēdņu gadā. Tātad, ja pavasarī mēs runājām, ka... tātad pavasarī Citskovska kungs ziņoja, ka vidēji gadā ir tūkstoš ierēdņu samazinājums valsts pārvaldē.

Bet ejam vēl tālāk. Tātad funkcijas – tuvāk cilvēkiem, centrālā pārvalde – mazāka (tas ir labi), pašvaldības – stiprākas (tas arī ir labi). Kopumā esmu vienmēr bijis par mazu, efektīvu, arī labi apmaksātu valsts pārvaldi, izņemot šobrīd, krīzes laikos, kad valsts pārvaldei būtu jāsolidarizējas ar sabiedrību.

Un šajā sakarā man ir liels prieks arī par lielo pašvaldību atbalstu, cenšoties šīs funkcijas no ministrijām pārņemt. Tad, piemēram, nebūs jautājumu, kāpēc ir jāapvieno Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija... Vai, piemēram, ekonomikas bloks – Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija un VARAM – varētu būt viena Ekonomikas attīstības ministrija, vai, piemēram, Labklājības ministrija un Veselības ministrija varētu būt Labklājības ministrija.

Šo priekšlikumu neatbalstām – aizmirsu pateikt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Tuvojas vakars, un tas ir jūtams dažu deputātu runās.

Nu, pirmām kārtām Feldmana kungam atgādināšanu, ka nekāds otrais līmenis neglābs valsts pārvaldi no funkcijas, ka atbildīgajai ministrijai ir jāplāno savas atbildības jomas politika un plānošana nacionālajā līmenī. Es nezinu, kāda jums izglītība, Feldmana kungs, bet par pārvaldes speciālistu jūs nosaukt diezgan grūti.

Savukārt Geidāna kungam atgādināšu, ka jūs konkrēti un jūsu partijas pārstāvji tika ievēlēti šajā Saeimā, pateicoties jūsu solījumiem "3 × 500", un burtiski pēc dažām minūtēm būs mans – 22. – priekšlikums, kurš saskan ar jūsu solījumu palielināt visām ģimenēm mūsu valstī ģimenes pabalstus – 50, 100 un 150.

Es esmu pārliecināta, ka jūs esat atbildīgs deputāts un nobalsosiet "par" šo priekšlikumu, un pierādīsiet, ka jūs ne par velti ievēlēja Saeimā. Ja jūs tiešām nejauši ievēlēja, tad jūs nobalsosiet "pret". Ja jūs esat atbildīgs savu vēlētāju priekšā, tad jums ir jāatbild par saviem solījumiem, nevis jānorāda šeit uz vecumu, profesiju un tā tālāk. Esiet profesionāls, atbildīgs un, galvenais, pieklājīgs jaunais cilvēks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka ļoti karstas debates (very spicy), bet komisijā 18. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Jalinskas un Kučinska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 19. – deputāta Andra Kazinovska priekšlikums. Runā par neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, nu, šis ir ļoti labs priekšlikums kopumā, es gan nonākšu līdz tam, kāpēc to nevar atbalstīt. Bet paldies Kazinovska kungam, kurš tiešām iesniedza šo priekšlikumu, jo vispār jau konservatīvi domājošajiem ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti svarīgi ir celt arī neapliekamā minimuma šo absolūto vērtību.

Kā jau mēs redzējām iepriekš... Budžeta debatēs, runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli un grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", es jau ilustrēju, ka šogad... tātad nākamgad arī ir paredzēta diferenciācijas diapazonu augšējās robežas maiņa, kas, protams, virknē, nu, caurmērā strādājošajiem... caurmērā algu saņēmējiem arī palielinās ienākumus uz rokas. Piemēram, ja ir tūkstoš eiro bruto alga nākamgad, nu, ja nav apgādājamo un tā tālāk, tad pieaugums uz rokas būs apmēram 23 eiro... gandrīz 24 eiro. Manuprāt, tas ir ļoti labs virziens. Kā jau teicu, tas nav pats efektīvākais veids, kā palielināt cilvēkiem naudu uz rokas, bet, nu, tas ir vismaz, kā saka, kaut kas, ko šajā vispār arī politiskajā situācijā varam panākt.

Vēl viena lieta – Kazinovska priekšlikumā ir viens juridisks kāzuss, kas ir atklājies. Tas tātad ir tas, ka budžets stājas spēkā 1. janvārī, respektīvi, jā, no 1. janvāra, bet šeit priekšlikumā bija... ir rakstīts, ka līdz 31. decembrim kaut kas jāizdara, tas deleģējums Ministru kabinetam. Tad tīri juridiski tas nav precīzs, bet... nu, kā saka, labas domas jau neaizliegsi domāt, un ne visi ir juristi. Tā ka galvenais jau ir, ka cīņa ir par ideju.

Paldies visiem par atbalstu!

Neatbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Klausoties šo un arī iepriekšējo mana kolēģa Krišjāņa uzrunu, es saprotu, ka jūs esat uzsākuši tādu aizstāvēšanās taktiku un stāstāt visu kaut ko, ko tik jūs nedarāt un cik ļoti visi citi ir vainīgi, ka jūs nevarat izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus.

Es savā ziņā saku jums paldies, ka jūs pie iepriekšējā priekšlikuma pateicāt to, ka ministriju skaitu pēc būtības... atzināt to, ka jūs esat bijuši populisti un solījuši neizpildāmas lietas, jo šobrīd tas gluži vienkārši nav izpildāms.

Es jums novēlu tiešām ļoti lielu veiksmi meklēt visus tos darbus, ko jūs varēsiet meklēt, ko, nu, jūs esat izdarījuši, bet tas, ko jūs minējāt šajā gadījumā kā piemēru savam labajam darbam... Es gan gribētu teikt, ka... un es tiešām tā uzskatu, ka tas nav JKP nopelns, ka tas nav nekāds valdības sasniegums, tā ir gluži vienkārši objektīvā realitāte. Un šāda tipa priekšlikumi būtu atbalstīti ar jums, bez jums... Varētu būt tehniskā valdība, varētu būt profesionāļi, vienalga, kādi, bet šāda tipa priekšlikumi būtu jebkurā gadījumā.

Jautājums ir par politiskajiem solījumiem, ka jūs sakāt, ka uzbūvēsiet ātrgaitas šoseju – četras joslas katrā virzienā –, un pēc tam cilvēki par jums nobalso un saka: "Jā, tas būtu ļoti skaisti!", un jūs pēc tam pasakāt: "Nu, klausieties... Ziniet, būs tikai veloceliņš." Un tad cīnāties par to veloceliņu. Bet stāsts, ko mēs jums uzturam (cerams, ka jūs to saprotat), ir par šiem lielajiem solījumiem, kurus šobrīd reprezentē tikai no jūsu frakcijas aizgājušais Kazinovska kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Feldmana kungs, iespējams, jums tas būs liels jaunums, taču es jums atklāšu noslēpumu. Komisijas izskatīšanas gaitā, tad, kad tiek skatīti priekšlikumi, ir iespējams veidot komisijas redakciju. Ja jums būtu bijusi liela politiskā griba un jūs piedalītos arī komisijas darbā un redzētu šo tiešām brīnišķīgo Kazinovska kunga priekšlikumu, kā jūs to nosaucāt, jūs varētu palūgt saviem kolēģiem izveidot komisijas priekšlikumu, pakoriģēt to datumu, mazliet uztaisīt tā, lai tas būtu juridiski korekts, un šodien mēs varētu beidzot redzēt, kā jūs... nu, tagad jau sanāk, ka jūs jau trešajā gadā beidzot esat sākuši... ķērušies pie savu solījumu pildīšanas.

Pagaidām tas, ko mēs redzam, ir viena vienīga solīšana, un tā vien izskatās, ka jūs Saeimā esat nokļuvis tādēļ, lai turpinātu solīt. Jūs ļoti skaisti protat stāstīt par nākotni, par to, kādā veidā kaut kas tiek plānots, cik slikti priekšlikumi šobrīd tiek piedāvāti un ka tie nav pareizi un ir jāpārstrādā, bet savus priekšlikumus izcīnīt un panākt to, lai būtu tomēr vēlētājiem solītie uzlabojumi, jūs neprotat diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī – 19. – un arī iepriekšējā priekšlikuma sakarā man ir jāsaka... Nu, tā, protams, arī nav taisnība, ka neko nevar izdarīt vai vēl kaut ko... Nu, tas ir visiem tiem vēlētājiem, skatītājiem, kas neseko līdzi un nerēķina matemātiku, bet tie, kas seko līdzi, saprot, ka, piemēram, balsojums par valsts sektora samazināšanu, par ministriju skaita samazināšanu... Ja JK un KPV LV būtu balsojuši "par", nevis "pret", balsis būtu pietikušas un viss jau būtu samazināts šobrīd, bet viņi negribēja balsot un balsoja "pret".

Un tie stāsti, ka ir savēlēti pārāk daudzi kaut kādi vecie, nezinu, komunisti vai valsts ierēdņi, vai vēl kaut kas, – tās vispār ir pilnīgas muļķības. Balsis pietika. Tikai nebija gribēšanas pašiem. Un tāpat arī par visiem citiem priekšlikumiem.

Jūlija Stepaņenko ļoti pareizi saka – nu, jums negribas, ka Andris Kazinovskis vai, nezinu, nedod Dievs, Gobzems iesniegs vēl kādu priekšlikumu, tur jau skaidrs, ka tas jau... tā kā velnam no krusta jābēg ir no tādiem priekšlikumiem. Bet, nu, nomainiet to, pielieciet vienu komatu, vienu vārdu citādāk, kā jūs to parasti darāt, nosauciet par savu priekšlikumu, un uz priekšu! Mēs aplaudēsim, atbalstīsim, tas būs visai sabiedrībai. Jūs jau tā darāt visu laiku. Diemžēl ar novēlošanos.

Sakām, ka jāatbalsta uzņēmēji. Tad paiet kaut kāds, nezinu, mēnesis, pusgads, tad jūs kaut ko sākat atbalstīt, nevis uzreiz. Jā. Beigās jau jūs tāpat mūsu priekšlikumus atbalstāt, tikai tā politiskā greizsirdība.

Izglītots vēlētājs jau to redz, un tas, kas ir neizglītots (es saprotu, ka te daži spēlē uz neizglītotiem vēlētājiem), – tur es neko nevaru darīt. Tur es cilvēkiem varu teikt, ka par muļķību jāmaksā. Tā tas ir bijis visos laikos. Tāpēc sekojiet līdzi un klausieties, cik daudz pozīcijas, jo īpaši JKP, vārdi saskan ar darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums tiešām, manā skatījumā, būtu svarīgs kaut vai viena iemesla dēļ, kas tika piedzīvots, izskatot šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Jo priekšlikums sākotnēji tika faktiski divreiz atbalstīts ar komisijas locekļu balsu vairākumu. Diemžēl galarezultātā tomēr neatbalstīja.

Jā, es piekrītu, ka acīmredzot tur kļūda ir, tieši nosakot termiņu, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā, apstiprina izmaiņas likumā. Nu, es tiešām neesmu jurists, un es nezinu, vai uz priekšu var, teiksim, precizēt šo termiņu likuma pantā, bet tik un tā pēc būtības es tomēr lūgtu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Gribētu tomēr parunāt par priekšvēlēšanu solījumiem un politisko gribu. Parunāsim, piemēram, par tādiem cilvēkiem, kādi ir premjers Krišjānis Kariņš, ministre Ilze Viņķele, un kas bija tie deputāti, kas sākotnēji iesniedza to likumprojektu par mediķu atalgojuma palielinājumu? Ja es nemaldos, starp viņiem pirmajās rindās noteikti bija Andris Skride, bija arī daži citi.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Dombrovska kungs, tomēr par priekšlikumu! Pieturēsimies pie darba kārtības.

V. Dombrovskis. Šis priekšlikums ir par priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. Šis priekšlikums ļoti tieši attiecas uz vienas konkrētas partijas ļoti konkrētu priekšvēlēšanu solījumu. Tāpēc es velku paralēli ar to, kā tika pildīti citi solījumi. Tātad par cilvēkiem, kas nerunāja ne par to, ka viņiem traucē kaut kādi ierēdņi, kaut kādi savulaik bijušie komunisti... viņiem netraucēja. Viņiem pēkšņi nepazuda vēlētāju griba. Mēs šodien redzam, ka šis likums tiks pildīts – par mediķu atalgojumu.

Tad parunāsim arī par citiem solījumiem. Piemēram, dažas partijas pateica, ka mēs... nu, nevajag aiztikt to OIK. Nevajag! Viņi to arī diezgan skaidri pateica, teica arī pirms vēlēšanām. Un ko mēs redzam šodien? Vai tā OIK ir aiztikta? Nē! Šī OIK pavisam nav aiztikta. Tā OIK... tie, kas to saņēma, to saņem un turpinās saņemt, vienkārši nevis no tiešajiem elektroenerģijas lietotājiem, bet no nodokļu maksātājiem. Tāpēc, redziet, kungi, patiesībā tie, kas grib...

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir apvienots. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies. Vēl viens piemērs. Paņemsim partiju Attīstībai/Par! – viņiem bija svarīgs tas dzīvesbiedru likums, un tā viņi katru gadu iesniedz šo likumprojektu... Nu, zaudē, teiksim, cieš neveiksmi... Viņi to iesniedz vēlreiz un vēlreiz...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, es atvainojos, bet mēs tomēr runājam par neapliekamo minimumu nākamajam gadam. Nu, lūdzu, pieturieties pie darba kārtības jautājuma.

V. Dombrovskis. Labi. Tad par to. Es neredzu, ka tie deputāti, kas visvairāk bija runājuši par neapliekamā minimuma celšanu virs tiem 500 eiro, mēģinātu... nopietni mēģinātu to panākt. Tas, ko es redzu, ir runas par pēkšņi pazudušu vēlētāju gribu, runas par kaut kādiem bijušajiem komunistiem, kas kaut kur kaut ko traucē, par pēkšņi pazudušu vēlētāju gribu, par ko vēlētājiem, es domāju, nav ne jausmas, ka viņiem pēkšņi pazudusi kaut kāda griba.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man divas pavisam īsas refleksijas. Viena – uz Dombrovska tikko teikto. Dombrovska kungs, nu, valdības deklarācijā ir punkts, kurā visas valdības partijas ir teikušas, ka OIK atcels, – visas! Un neko nav darījušas.

Bet otra lieta – par neapliekamo minimumu. Es jau šī budžeta izskatīšanas laikā teicu, ka bija miljards no lielās naudas jāiegulda neapliekamā minimuma pacelšanā. Neapliekamo minimumu vajadzēja pacelt nevis uz 500, bet patiesībā 700–800 eiro. Un to tehniski varēja izdarīt no lielās naudas.

Nevajadzēja celt Liepājas cietumu un vēl, teiksim, varbūt simtiem miljonu ieguldīt kaut kādās citās... Nevajadzēja nogremdēt ostas un visu pārējo, un varēja neapliekamo minimumu pacelt. To vajadzēja izdarīt. Tas bija pats būtiskākais darbs, kas bija jādara.

Un tur JKP bija pirmajiem jāskrien, lai šo darbu izdarītu, – pirmajiem "3 × 500" solītājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 19. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Kazinovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums ir noraidīts.

M. Bondars. 20. – deputāta Pimenova priekšlikums. Tas ir saistīts ar virkni likumu izmaiņām, pat atcelšanu (kā Solidaritātes nodokļa likumu), lai no 2022. gada 1. janvāra ieviestu progresīvo ienākuma nodokli. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es lūdzu apvienot debašu laikus, cienījamā sēdes vadītāja!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, laiki ir apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies.

Nu, galvenās Latvijas valsts problēmas ir – kur dabūt naudu investīcijām un kā mazināt sociālo nevienlīdzību.

Naudas pietrūkst visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tas nav vien Latvijas trūkums, bet gan visas eirozonas vaina, jo, cenām pieaugot, valstij nav iespēju aizsargāt savu ārējo konkurētspēju, devalvējot valūtu.

Atliek instruments, kura piemērošana tika uzsākta Latvijā pirms diviem gadiem. Toreiz to atbalstīja arī frakcija SASKAŅA. Un šis rīks ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet progresīvā nodokļa piemērošana Latvijā ir kūtra un nekonsekventa. Progresivitātes princips ir piemērots algām, bet netiek piemērots dividendēm.

Nodokļu sistēma ir ļoti sarežģīta, tā izskatās pēc segas, kas sašūta no dažādu drānu gabaliem, tā ir jāreformē, un ir jāsāk, manā ieskatā, ar solidaritātes nodokļa atcelšanu.

Manam priekšlikumam kādreiz ir bijuši sabiedrotie. Pirms diviem gadiem Juris Pūce teica, ka solidaritātes nodokļa ideja ir nodzīvojusi savu laiku. Arī iepriekšējā novembrī, 2020. gada budžeta pieņemšanas priekšvakarā, Ilze Viņķele publiski izteicās, ka ēnu ekonomikas apkarošana vien nevar sniegt pietiekamus rezultātus, attiecīgi jādomā arī par nodokļu pieaugumu.

Kā pirmo jomu, kur varētu palielināt nodokļus, Viņķeles kundze minēja nodokļus kapitāla pieaugumā. Bet atcerēsimies, ka lauvas tiesa jeb 93 procenti ienākumu no kapitāla ir ienākumi, kas nav kapitāla pieaugums, un tās ir dividendes.

Es aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un noteikt, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 15. oktobrim, tas ir, aiznākamā gada budžeta projekta iesniegšanas pēdējai dienai, iesniedz Saeimā likumprojektu par Solidaritātes nodokļa likuma atcelšanu vienlaikus ar likumprojektu par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumprojektu par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, – ar kuriem no 2022. gada 1. janvāra tiek nodrošināta progresivitātes principa piemērošana fizisko personu visu veidu ienākumu, tai skaitā kapitāla pieauguma un kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos bilst, ka 20. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 21. – arī mana kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Tajā viņš pēc būtības vēlas, lai Ministru kabinets nāk klajā ar priekšlikumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz šī... līdz nākamā gada 15. oktobrim. Komisijā...

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Šoreiz es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki apvienoti. Lūdzu!

I. Pimenovs. Es pateicos tiem kolēģiem, kuri atbalstīja manu iepriekšējo priekšlikumu, un lūdzu noklausīties to, ko es tagad ierosināšu Saeimai.

Finanšu ministrs pavisam nesen ir svinīgi paziņojis, ka, iestājoties 2021. gadam, līdz 1800 eiro mēnesī tiks palielināts ienākumu apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, un mērķis tam esot samazināt darbaspēka nodokļu slogu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tomēr diferencētais neapliekamais minimums paliek par bālu ēnu tam, ko vajag darīt, lai tik tiešām izvadītu Latviju no valstu kluba ar lielāko sociālo nevienlīdzību. Cēlonis tam ir, ka sociālā nevienlīdzība, lai gan atzīta par Latvijas bēdu, ikdienā tiek atražota tirgus iekārtā un mierīgi sadzīvo ar pasākumiem, kuri esot sarīkoti nevienlīdzības izskaušanai.

Diferencētais neapliekamais minimums kā šīs cīņas imitācijas līdzeklis izceļas īpaši izaicinoši. Ir maz, ka diferencēto neapliekamo minimumu grūti administrēt, grūti paskaidrot un vēl grūtāk izprast nodokļu maksātājiem, diferencētais neapliekamais minimums ir ļoti vājš līdzeklis sociālās nevienlīdzības mazināšanai, jo skars visus darba ņēmējus, kuru darba alga mēnesī nepārsniegs 1800 eiro, bet neattieksies nemaz uz tiem, kam ienākumi ir lielāki, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc šis minimums ir bezspēcīgs nevienlīdzības samazināšanā.

Kā nodokļu politikas instruments tas bija iecerēts vecajās Rietumu demokrātijās, lai aizsargātu to milzīgo ienākumu saņēmēju intereses, kuri savas algas un peļņu gūst, lielā mērā pateicoties brīvā tirgus konkurencei un brīvai naudas kustībai, nevis saviem talantiem un uzņēmīgumam vien, un nemaz negrib pakļaut ienākumus aplikšanai ar progresīvo nodokli, kurš ir nesalīdzināmi efektīvāks rīks sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Un tas politikas atavisms, patiesā progresīvā nodokļa liekulīgais aizstājējs, joprojām darbojas.

Es ierosinu spert soli īstās progresivitātes nostiprināšanai aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un diferencētā neapliekamā minimuma vietā ieviest nulles likmi ienākumiem, kuru apmērs vienāds ar minimālo gada algas apmēru, un ar šo mērķi noteikt, ka valdība līdz aiznākamā gada budžeta iesniegšanas pēdējam datumam iesniedz Saeimā likumprojektu par attiecīgiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 21. – Igora Pimenova priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

M. Bondars. 22. – kolēģes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Saistīts ar ģimenes pabalstu... valsts pabalstu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu reģistrācija... ir notikusi.

Sēde turpinās pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atsāksim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu sistēmā rādīt priekšlikumu, pie kura mēs palikām!

Tātad – 22. priekšlikums.

Deputāti bija pieteikušies debatēs. Vai kāds vēl vēlas debatēt par 22.?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, paldies. Man jāsaka tā: protams, opozīcija dara to, kas jādara opozīcijai tādā ziņā, ka ir jālamā par visu iespējamo pozīcija un jāpiesienas visam, kas vien, kā saka, nekustas.

Šajā gadījumā ir lieta par ģimenes valsts pabalstiem.

Tikko Saeimā... nu, nevis tikko, bet šodien nobalsotajā iepriekšējā likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru... 25. pants... pēc otrā lasījuma... redakcija arī nosaka, ka Ministru kabinets, gatavojot nākamā gada budžetu un ietvaru... par nākamajiem trīs gadiem, tātad no 2022. gada uz priekšu... arī tātad paredz nepieciešamo finansējumu dažādiem atbalstītajiem demogrāfijas pasākumiem, tai skaitā ģimenes valsts pabalstu reformai.

Un jāatgādina, ka tā reforma ir uzlabots Jauno konservatīvo variants, kas sadarbībā arī ar Demogrāfisko lietu centru... jāsaka atzinīgi vārdi... ir uzlabots. Tātad par vienu bērnu – 25 eiro, par diviem – 100 eiro, par trijiem bērniem – 225 eiro, par četriem bērniem – 400 eiro, par katru nākamo bērnu – vēl 100 eiro. Un ir runa arī par to, ka daudzbērnu ģimenēm būtu atbalsts attiecībā uz augstākās izglītības ieguvi.

Nu, šis ir... Tas ir uzlabots variants.

Protams, tūlīt mēs dzirdēsim, cik viss ir slikti un ka vajag atbalstīt veco variantu, bet ir nepieciešams dot laiku sagatavot visus normatīvos aktus, lai šī ģimenes valsts pabalsta reforma būtu pēc iespējas kvalitatīvāka. Es ceru, ka Labklājības ministrija šobrīd arī ar to jau nodarbojas, jo tā vēl nebija tā kā gatava...

Tā ka aicinu šo deputātes Ločmeles priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Mans priekšlikums paredz Ministru kabinetam uzdot izstrādāt normatīvos aktus, lai jau no 2021. gada 1. janvāra, tātad jau nākamgad, palielinātu ģimenes valsts pabalstu, nosakot, ka par vienu bērnu ģimenē ir jāsaņem 50 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro, par trim bērniem – 150 eiro mēnesī.

Paldies, protams, Jaunajai konservatīvajai partijai par to, ka viņi rūpējas par savu imidžu, par to, ka... viņu spožums joprojām nav tik spožs, jo divus gadus viņi nevar izpildīt savu priekšvēlēšanu solījumu, pateicoties kuram visi šie deputāti ir tikuši Saeimā... par to, lai izpildītu šo vienu no trim punktiem "3 × 500".

Un, ja jūs mums tagad solāt, ka tas būšot pēc gada, neviens vairs netic jūsu solījumiem – ne tauta, ne ģimenes, ne mātes, ne tēvi –, jo solīt var daudz ko. Tāpat kā Nacionālā apvienība sola rūpēties par demogrāfiju. Jūs par to nerūpējaties. Un tas laiks, kurš būs pēc 1. janvāra, būs tas vissmagākais ģimenēm.

Un ģimenes, kurās viens vecāks par savu vienīgo bērnu saņem 11 eiro, jums pasmiesies acīs par jūsu solījumu... par to, ka pēc gada viņam būs 25 eiro.

Tas tiešām ir smieklīgi, un tas tiešām ir slikti. Un tas ir ļoti slikti, bet nevis politiski, bet jūsu vēlētāju acīs, kuri cerēja, ticēja jūsu solījumiem, bet tā arī nesagaidīja.

Un negaidīsim solīto gadu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu par šo priekšlikumu padomāt no tāda viedokļa, ka gan šogad, gan pagājušogad jūs esat mēģinājuši palielināt neapliekamo minimumu, un jāņem vērā, ka tas ir atbalsts strādājošajiem, bet lielā mērā to lielāko ieguvumu saņem tie, kam ir pietiekami lielas algas, lai varētu šo neapliekamo minimumu izmantot, sevišķi par bērniem.

Pagājušajā gadā jūs arī īpaši nepiedāvājāt nekādu atbalstu... un arī šogad... vēl papildus par... papildus nosakot lielāku neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli, bet to, manuprāt, arī ir diezgan viegli labot. Un, jāsaka, vēl mērķtiecīgāks atbalsts ir tajā gadījumā, ja tiek maksāts ģimenes valsts pabalsts ģimenēm ar bērniem; tas ir tiešs, fokusēts atbalsts ģimenēm neatkarīgi no to ienākuma algas veidā.

Tā ka es arī aicinu atbalstīt. Īpaši aicinu Nacionālo apvienību, kura, vismaz izskatās, kaut kur koalīcijas aizkulisēs ir mēģinājusi aktualizēt jautājumu par demogrāfijas atbalstu. Šī ir laba iespēja parādīt, ka jums patiešām rūp.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt Regīnas Ločmeles priekšlikumu.

Un es gribētu saprast, vai Feldmana kungam ir arī kāda cita funkcija, jo viņam šobrīd ir divas funkcijas. Viena funkcija – kritizēt opozīcijas priekšlikumus un pateikt, ka tie tādā vai citādā mērā neder. Un otra funkcija – uzreiz, protams, visu... visam uzlikt virsū savus solījumus un stāstīt, kā būs.

Mēs šos solījumus esam redzējuši ļoti daudz. Priekšvēlēšanu reklāmās ir stāvējuši cilvēki ar plakātiem ar tieši tādiem pašiem cipariem, kā Ločmeles kundze šobrīd ir piedāvājusi.

Kur ir problēma šo priekšlikumu kaut vai attīstīt tālāk un nodot kā uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot šādu redakciju, mēs tiešām neredzam.

Ja mēs runājam par kaut kādiem solījumiem (kā Nacionālā apvienība mums teica, ir kaut kāda vienošanās parakstīta par to, ka nākamgad būs tiešām zelta gads ģimenēm), tad šeit mēs redzam – pat nav nekādas vienošanās. Te ir tikai un vienīgi plātīšanās un solīšana, un atkal un atkal opozīcijas lamāšana un nolikšana pie vietas – stāviet pie ratiem, mēs esam gudrāki!

Tā jūs nekur tālu netiksiet, jo nekas no jūsu solījumiem joprojām nav izpildīts.

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates vēl netiek slēgtas.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es aicināšu tomēr visus deputātus, kas tiešām rūpējas par ģimenēm, par bērnu labklājību, nobalsot "par" manu priekšlikumu, jo viss, ko šovakar redzēs jūsu vēlētāji, būs balsošanas rezultāts – vai jūs bijāt par to, lai par pirmo bērnu varētu būt 50 eiro, par otro – 100, par trešo – 150 eiro.

Solījumiem, atgādināšu, neviens vairs netic, bet tic citam – ka šī valdība nenoturēsies. Un vislabākais, ko šī valdība varētu izdarīt, – 1. janvārī demisionēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka es sāku ziņot par šo priekšlikumu divas sēdes atpakaļ, jo tagad ir (Skaņas defekts.)... Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim 22. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 23. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas dod Ministru kabinetam dažādus uzdevumus, sākot no atbalsta daudzbērnu ģimenēm un turpinot ar nekustamajiem īpašumiem, pēc tam – ar bankas konta atvēršanu... ar, teiksim, uzdevumiem, kā jāpublisko partiju finansējums.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vispirms gribu "uzteikt" (pēdiņās) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu, jo – aiz lielas necieņas pret iesniedzējiem! – visi šie priekšlikumi tika salikti, kā jūs redzat, vienā.

Samazinātā debašu laika dēļ man būs ļoti grūti jums izstāstīt par visiem šiem priekšlikumiem, kuri ir ielikti vienā priekšlikumā. Es izvēlēšos tikai dažus.

Proti, pirmais priekšlikums ir saistīts ar daudzbērnu ģimeņu statusa pielīdzināšanu tādam statusam, kāds... ir ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, un ir ģimenes, kuras audzina bērnu, kuru tās ir adoptējušas no ārpusģimenes aprūpes... lai šīs ģimenes, kuras es minēju, tātad pēdējās, varētu saņemt tieši tādus pašus, ne sliktākus atbalsta mehānismus kā daudzbērnu ģimenes.

Viens no piemēriem ir atlaide elektrībai, jo daudzbērnu ģimene saņem lielāku atlaidi, bērns ar invaliditāti – mazāku. Goda ģimenes karte pienāktos šai grupai līdzvērtīgi, kā tas ir daudzbērnu ģimenēm. Šāds priekšlikums joprojām, cik es atceros, ir palicis Demogrāfisko lietu centra pārziņā. Imants Parādnieks bija tieši tādās pašās domās kā es... bija kādu laiku pirms tam. Es nezinu, ko Parādnieka kungs domā šobrīd, bet šis priekšlikums, manuprāt, ir jāattīsta tālāk, un es tiešām gribētu redzēt to valdības darbā.

Nākamais priekšlikums ir... par to pastāstīs pārējie kolēģi, mēs turpināsim. Paldies, kolēģi no opozīcijas, par palīdzību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, patiesi ir dīvaina tā forma, ka vienā priekšlikumā ir salikts kopā ļoti daudz dažādu priekšlikumu. Par katru no tiem noteikti būtu vērts gan balsot, gan diskutēt atsevišķi. Es pieskaršos diviem no tiem, kas ir saistīti ar politisko partiju finansēšanu.

Man šķiet, ka ļoti labs priekšlikums ir tas, ka līdz katra gada... nākamā gada 1. jūlijam... ka Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. jūlijam ir jāizstrādā kārtība, kādā politiskās partijas katru gadu līdz martam atskaitās par savu saņemto finansējumu, proti, politisko partiju finansējumu, un kā tas ir veicinājis viņu priekšvēlēšanu solījumu izpildi. (Es tagad skaidroju, vienkāršojot priekšlikuma būtību.)

Otrs priekšlikums, kas ir saistīts ar politisko partiju... ar ziedošanu un atbalstīšanu, ir gan tāds, ko es vienīgo no visas šīs Stepaņenko kundzes priekšlikumu kopas nevarētu atbalstīt. Viņa paredz, ka katra persona daļu no sava iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu ziedot politiskajai partijai.

Es uzskatu, ka šobrīd, kad valsts no sava budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas, jau finansē politiskās partijas, šāds papildu atbalsts partijām nav nepieciešams un praktiski būtu atceļams jau esošais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par ziedojumiem.

Bet viss pārējais, kolēģi, – gan Stepaņenko kundzes jau komentētais priekšlikums, gan arī nākamais priekšlikums par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu mājoklim, gan arī pārējie par politisko partiju atskaites kārtību... es domāju, ka ir ļoti labi un kopumā atbalstāmi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Droši vien mana runa, iespējams, vairāk attiektos uz procedūru, jo es šajā brīdī gribētu saprast, kā es varētu par katru no šiem priekšlikumiem (jo tie ir ļoti dažādi) nobalsot atsevišķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Var lūgt atsevišķu balsojumu par katru no priekšlikuma punktiem. Tie, tiesa, nav numurēti, bet ir iespēja šādu balsojumu lūgt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi. Protams, es lūgšu šādu iespēju.

Un vēlreiz – tiešām "paldies" tiem, kas šobrīd "strādā" ar šo "likumprojektu" (pēdiņās). "Paldies".

Reiznieces‑Ozolas kundze, liels paldies par to, ka jūs izstāstījāt par šiem priekšlikumiem.

Es vēlos tikai papildināt to ideju par partiju finansēšanu. Atceļot šo valsts finansējumu, pret kuru mēs cīnījāmies pagājušogad, bet paredzot tieši finansējumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kura jau tāpat vairāk vai mazāk iet tajā finansējuma kopējā kasē, mēs iegūtu fantastisku iespēju atbalstīt tikai tās partijas, kuras nemāna savus vēlētājus, un katrs vēlētājs varētu reizi pusgadā izvēlēties, kurai atvēlēt to savu eiro vai centus, cik nu daudz viņš saņem, attiecīgi atbalstot nevis tos, kas melo un mānās, bet tos, kas reāli strādā un tiešām pilda savus solījumus. Tas būtu labs reitings partijām.

Jā! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... kolēģei Stepaņenko kundzei. Viens no šiem kompleksajiem piedāvājumiem ir – Ministru kabinetam līdz nākamajam gadam izstrādāt kārtību, kā nodrošināt pieeju kontam kādā no maksājumu iestādēm gadījumā, ja šāds konts nav atvērts Latvijas kredītiestādēs.

Te runa ir par juridiskajām personām, būtībā par uzņēmējiem, kuriem, nav noslēpums, finanšu sektora sakārtošanas rezultātā šobrīd ir radušās praktiskas grūtības nodarboties ar komercdarbību, jo ir grūtības atvērt kontus.

Vai tas ir Valsts kasē... Es no savas puses varbūt apšaubītu šādu ideju, jo tādā veidā mēs Valsts kasi varam palikt zem sitiena – ar papildu nosacījumiem un sarežģītām procedūrām AML kontrolē, bet tas, ka valdībai būtu jānāk ar risinājumu, kā tad reāli strādāt, kā nodrošināt kontu šeit, Latvijā, lai nebūtu jāmeklē kādi apvedceļi, – tas gan ir tiesa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu jau labvakar, kolēģi! Es par šo priekšlikumu... Tiešām visu cieņu Jūlijai Stepaņenko par šādu pieeju – salikt tik daudz dažādu jautājumu vienā veselā blokā. Un es arī aicinātu dalīt šo priekšlikumu daļās un balsot par katru atsevišķi.

Un pieskaršos tikai vienai no tām. Proti, runa ir par to, ka katrai politiskajai partijai būtu jāatskaitās par finansējumu, kas ir saņemts no valsts budžeta, un to, kādā veidā tas ir palīdzējis jums sasniegt savus priekšvēlēšanu solījumus, jo visi ir tik daudz runājuši par to, ka šīm partijām šo naudu vajag. Rekur, nauda tagad ir! Jautājums ir viens – kā tas palīdz? Kā tas palīdz sasniegt konkrētas politiskās partijas mērķus? Nu, piemēram, vai tas palīdz... kaut par mazu kripatiņu ir palīdzējis JKP sasniegt kaut vienu no šiem "3 × 500" rādītājiem? Ko tieši tas ir devis?

Līdzīgu priekšlikumu mēs jau bijām iesnieguši, nesasaistot to ar politisko partiju finansējumu, – vienkārši valdībai atskaitīties reizi gadā ziņojumā, ar budžetu kas nāca, atskaitīties par politisko partiju priekšvēlēšanu programmu izpildi. Un tas neprasīja nekādus resursus, tikai politisko gribu šādu pieeju īstenot.

Šajā gadījumā šeit ir jau mazliet nopietnāk. Un tas būtu varbūt ne uz valsts resursu, bet tieši pašām politiskajām partijām... aizpildot atskaites KNAB, pielikt klāt vēl vienu aili, ar ko visai sabiedrībai būtu iespēja iepazīties, – kā tas konkrētais finansējums (pusmiljons vai vairāk gadā) ir palīdzējis jums īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus (par minimālajām pensijām, piemēram).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos bilst, ka šeit nav notikusi nekāda ļaunprātība. Kā kolēģe Stepaņenko ir iesniegusi priekšlikumu, tā arī tas ir atspoguļots tabulā. Mani kolēģi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nevar labot to, kā tas ir iesniegts, un tāpēc jūs redzat šādu priekšlikumu, kurš pilnībā ir noraidīts. Tas nozīmē, ka arī tā daļas ir noraidītas.

Sēdes vadītāja. Labi. Godātie kolēģi, tātad deputāts Valainis ir ierosinājis par šo, 23., priekšlikumu balsot pa daļām. Tātad mums būs jāizšķiras, vai mēs piekrītam deputāta Valaiņa priekšlikumam vai ne.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Tātad mēs balsosim par deputāta Valaiņa ierosinājumu balsot par 23. priekšlikumu pa daļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikuma, ko iesniegusi deputāte Jūlija Stepaņenko, balsošanu pa daļām! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 57, atturas – 1. Tātad priekšlikums balsot pa daļām ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 24. priekšlikums ir identisks 23. priekšlikumam. Vienīgi iesniedzēja ir mūsu kolēģe deputāte Karina Sprūde. Komisijā arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

Debates iespējamas.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es tomēr gribētu norādīt, ka tā ir ļaunprātība, jo es esmu iesniegusi priekšlikumu norādītajā kārtībā, un tā nav pirmā reize, kad es sniedzu priekšlikumus. Nav pirmā reize, kad es sniedzu priekšlikumus pie budžeta!

Tāpēc es gribētu tiešām noraidīt Bondara kunga... šos komentārus. Bondara kungs lieliski saprot, ka tā ir bijusi gan ļaunprātība, gan arī speciāla neno... nevīžība.

Es gribētu vēl papildināt tēmu par konta atvēršanu. Paldies kolēģiem par to, ka viņi šo tēmu atvēra. Es gribētu plašāk paskaidrot.

Jā, es saprotu, ka ir bažas attiecībā uz Valsts kasi, taču priekšlikums mudina domāt par kādu citu valdības norādītu finanšu institūciju, kurā būtu iespējama šāda pamatkonta atvēršana. Līdzīgi kā mēs šobrīd saskaramies ar fizisko personu pamatkontu nosacījumiem... nu, tie nosacījumi ir stingrāki. Ir, protams, arī tāpat iespēja jebkurā gadījumā diemžēl arī atteikt... arī privātpersonai, ja ir zināmi riski, bet tad jebkurā gadījumā šie riski ir attiecīgi jānorāda, nevis vienkārši jāatsaka, un cilvēks nezina, ko viņam tālāk darīt.

Mēs esam tiešām saskārušies... daudzi uzņēmēji mūs ir uzrunājuši... Absolūti neizskaidrotu iemeslu dēļ viņiem tiek aizvērti konti. Izmaksāt algas saviem darbiniekiem – tas rada ļoti lielas grūtības. Samaksāt nodokļus bieži vien ir grūtības – bieži vien sanāk tā, ka ir jānes skaidra nauda uz Valsts kasi... un arī jāizmaksā... Labi, ka vēl ir iespēja izmaksāt skaidrā naudā, ja uzņēmums strādā ar skaidru naudu. Taču šajā gadījumā tas tiešām ļoti... tā ir tiešām ļoti būtiska problēma, par to ir runāts...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, labvakar, cienījamā sēdes vadītāja! Šī problēma ir ļoti aktuāla mūsu valstī – par kontu slēgšanu juridiskajām personām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mēs šobrīd skatām, kādā veidā tiek slēgti ciet banku konti NVO. Un... smiekli caur asarām, bet pēc likuma sanāk, ka NVO kontu var aizslēgt ciet tad, ja šajā valdē nav dibinātāja. Un tad sanāk tā, ka... pieņemsim, Rīgas Latviešu biedrība... tautā par Māmuļu dēvētās Rīgas Latviešu biedrības nams... nu, tā tika dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem... nu, nevar vairs būt neviens dzīvs šobrīd... un viņš nav pie dibinātājiem, un viņš nevar būt valdē...

Šādu kāzusu ir ļoti daudz. Un šobrīd mēs tos arī mēģinām... tikai caur NVO prizmu... komisijā atrisināt. Bet ir arī komersanti – vesela gūzma ar tiem, kas tiek... viņi... nu, viņiem jau nav, kur likties. Viņi vienkārši atver 15 minūšu laikā savu kontu Lietuvā, Igaunijā – pilnīgi bez problēmām. Internetā 15 minūšu laikā to var izdarīt.

Šī ir tiešām aktuāla problēma, un tas, protams, ir budžeta pakās... Šeit varbūt ir jāņem atsevišķa tēma un par to jārunā. Tā ir ļoti nopietna problēma, jo uzņēmēji tiek vienkārši padzīti, bankas taisa pašas savu face control, ja tā var teikt; bankas izpilda Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmuma reģistra funkciju vienlaikus. Mums ir divi valsts ieņēmumu dienesti – viens ir oriģinālais Valsts ieņēmumu dienests (VID), un otrs ir banka. Tas pats ir ar uzņēmumu reģistriem – viens ir oriģinālais Uzņēmumu reģistrs, otrs ir banka.

Banka skatās uz savu klientu pēc Google meklēšanas rezultātiem – kas tad tur ir rakstīts kaut kādā... vai kādā portālā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Kaimiņš. Un šī atsijāšanas sistēma, pēc kā šobrīd Latvijā strādājošās ārzemju komercbankas, kuras pelna naudu par mūsu kontu apkalpošanu... un tās pelna miljoniem, simtiem miljonu eiro gadā... tās drīkst strādāt mūsu valsts teritorijā. Un mēs, nodokļu maksātāji, par to maksājam. Bet šobrīd notiek tāda dubultā grāmatvedība, un bankām FKTK ir izstrādājusi attiecīgi zināmu rokasgrāmatu, kādā veidā strādāt, bet tā rokasgrāmata īsti... nu, līdz perfektumam vēl tālu, tālu, teiksim, no 10 ballēm – piecas.

Nu, es tā iezīmēju situāciju... to, kas ar NVO notiek. Un otra puse – šīs juridiskās personas, kas... Nu, tas nav pilnīgi pieņemami. Un šeit ir jārunā Finanšu ministrijai, kādā veidā to visu darīt, jo tas AML ir aizgājis jau pilnīgi otrā grāvī. Nav pat par AML runa – vienkārši kopumā par to, ka kontu slēdz ciet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Es vēl vēlos papildināt, ka tas, ko mēs redzam... tas, kas iezīmējas dažu politiķu... varbūt dienaskārtībā, – ka būs vienkāršotas prasības bankām attiecībā uz AML... tas neatrisinās esošo situāciju. Bankas neatgriezīsies pie tiem klientiem, no kuriem tās atteicās.

Tāpēc rosinājums ir šo diskusiju tiešām pacelt komisijas līmenī. Varbūt Kaimiņa kungs to var uzņemties, jo cilvēktiesības ir arī darbinieku tiesības, kuriem nav iespējams saņemt algu, tāpēc ka bankas konts ir ciet.

Tā tiešām ir problēma attiecībā ne tikai uz nevalstiskajām organizācijām, kā pareizi tika atzīmēts, un uz juridiskajām personām. Ja ar fiziskajām personām puslīdz šī situācija ir atrisināta... Jā, protams, mēs varam arī pasta bankā, piemēram, atvērt kontu, taču jūs zināt, ka, lai samaksātu septiņu eiro nodevu... par to ir jāmaksā septiņi eiro... maksa... tieši tāpat.

Tāpēc mums būtu nepieciešama šīs situācijas atrisināšana augstākā līmenī, jo pagaidām...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā... Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Bondars. 25. – mana kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. Un tas ir par norēķinu kontu ieviešanu mikrouzņēmumu nodokļa režīma nodrošināšanai. Kā jau es minēju, komisijā nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es lūgtu debašu laikus apvienot.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies.

Jau tika skatīts pie grozījumiem, ka... Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ZZS frakcijas deputātu iesniegtais priekšlikums par uzdevumu Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņām, ieviešot saimnieciskās darbības norēķinu kontu.

Man šī ideja iepatikās, jo es esmu strādājis banku norēķinu departamentos un redzu, ka šī iecere var tikt īstenota.

Nevienu nereklamējot, teikšu, ka vēl pirms 15 gadiem dažas bankas bija gatavas šādu darījumu produktu ieviest, taču tam pietrūka tiesiskā nodrošinājuma. Kontā tiek ieskaitīti uzņēmuma ieņēmumi, no kuriem iepriekš noteiktajā laikā uzņēmuma vietā banka pati pārskaita Valsts kasei likumā noteiktos uzņēmuma nodokļus. Šī kārtība var ievērojami atvieglot uzņēmumam nodokļu nomaksas administrēšanu, samazināsies arī uzņēmuma izdevumi.

Salīdzinājumā ar ZZS frakcijas deputātu priekšlikumu manam priekšlikumam ir cits akcents. Tas nav par mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņām, tas ir par īpaša konta ieviešanu.

Nu man nav ilūziju par to, ka šī valdība, cilpu uz mikrouzņēmumu nodokļa režīma kakla uzmetusi, šo cilpu neaizvilks. Bet vismaz jauns banku produkts, kurš arī Valsts kasei var noderēt, var tikt ieviests un var tikt izmantots jebkāda mazā vai vidējā uzņēmuma vajadzībām.

Pievēršu uzmanību tam, ka es neaicinu ieviest saimnieciskās darbības norēķinu kontu līdz nākamā gada 1. janvārim, es aicinu iesniegt Saeimā likumprojektu par konta ieviešanu. Un šajā likumprojektā nosakāmie faktiskie konta ieviešanas termiņi, protams, ir tehniskā uzdevuma rezultāts, risinājums, kas nav priekšlikuma priekšmets. Bet priekšlikuma priekšmets ir pieņemt valdībai tādu... iesniegt Saeimā tādu likumprojektu, kurā būtu formulēts lēmums par tāda produkta ieviešanu tehnoloģiskajam nodrošinājumam mazo un vidējo uzņēmumu darbībai.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Vēlētos piebilst, ka 25. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 26. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas ir par plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Jā, nu, vairāk vai mazāk... es varētu teikt, ka tas ir tehnisks. Un arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš pēc būtības ir tehnisks priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 29. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu tiešām tik ātri... Es biju pieteikusies arī pie iepriekšējā...

Es aicinu vēlreiz – vēlreiz aicinu! – komisijas vadītāju uzlabot sava darba kvalitāti un stāstīt par priekšlikumiem īsi un konkrēti, par ko konkrētais priekšlikums ir. Jūs... šobrīd skatās arī daļa sabiedrības un seko līdzi tam, kā tiek pieņemts budžets. Lūdzu ar cieņu izturēties pret valsts budžetu un Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka komisijā... par procedūru runāju tajā... procedūru sadaļā, bet par priekšlikumu runāju priekšlikumu sadaļā.

Stepaņenko kundze sajauca sadaļas, bet tas nekas, nu tā viņai gadās – šad tad sajaukt.

Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. 31. ... Tātad 31. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 32. – Ministru kabineta priekšlikums par mērķdotācijām pašvaldību (Skaņas defekts.)... Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 33. – Ministru kabineta priekšlikums, kas saistīts ar mērķdotācijām pašvaldībām. Un arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 34. – Ministru kabineta priekšlikums, ar kuru Finanšu ministrijai no viena konta uz otru kontu tiek pārcelti līdzekļi. Un arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī – iekšējs precizējums naudas plūsmas korekcijas rezultātam... Un Ministru kabinetā atbalstīts... komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 36. – Ministru kabineta priekšlikums, kur... notiek arī pārdale starp kontiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 37. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Finansējums nepieciešams, lai līdzvērtīgi Ministru prezidenta algas pieaugumam 2021. gadā palielinātu Valsts prezidenta mēnešalgu un attiecīgi reprezentācijas izdevumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi. Mēs jau vienojāmies, ka šis priekšlikums, lai arī komisijā ir atbalstīts... mēs to šeit neatbalstām. Es aicinu šo, 38., un 39. priekšlikumu neatbalstīt.

Bondara kungs, esiet, lūdzu, tik jauks un sakiet, ka jūs esat to vēstuli saņēmis komisijā. Un prezidenta kungs lūdz... Nu taču sakiet to informāciju... visu!

Bet... vēlreiz atkārtoju: 38., lūdzu, neatbalstām un 39. – arī!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Es varu tikai pateikt to, kas noticis ir komisijā. Un komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 15, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 39. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī... līdzīgs kā 38., tur ir tikai par reprezentācijas izdevumiem... lai attiecīgi palielinātu Ministru prezidenta un ministru reprezentācijas izdevumus. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Komisijā joprojām tas ir atbalstīts. Taču – laiki mainās, laiki iet, un tas vairs nav atbalstīts. Tā ka, lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Kā jau minēju, 39. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 77, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 40. – Ministru kabineta priekšlikums, ar kuru no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek doti līdzekļi Sabiedrības integrācijas fondam. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, ir jāatbalsta šis priekšlikums! Šis ir ļoti jauks un pareizs, un vajadzīgs priekšlikums, medijpratību veicinošs. Paldies. Lūdzu, atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Par procedūru vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man gan nekas negadās, gadās Bondara kungam. Tāpēc es vēlos vēlreiz atgādināt to, ka Bondara kungs ļoti bieži – ļoti bieži! – pavirši izturas pret saviem pienākumiem.

Vienkārši stāstīt, ka no viena konta pārdala citā kontā, – ar to nepietiek, lai tiešām prezentētu attiecīgu Ministru kabineta priekšlikumu, kādā veidā tiek sadalīti budžeta līdzekļi!

Tas... es domāju, ka vajag, nu, mācēt lasīt un pateikt, par ko šis priekšlikums ir, – tur nevajag tiešām daudz prasmju, un arī Bondara kungs uz to ir spējīgs, es tam ticu. Ja tas tā nav, tad jāmaina komisijas vadītājs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Tātad turpinām darbu.

Komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. 41. – Ministru kabineta priekšlikums, ar kuru pārdala līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz... pāršķīrās par daudz lapas... uz Ārlietu ministriju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es labprāt uzzinātu, kādam mērķim tiek šie līdzekļi pārdalīti uz Ārlietu ministriju. Es domāju, ka Bondara kungs to ir dzirdējis. Ja viņš to nav dzirdējis, tad viņš nav sapratis, kas notiek komisijā. Tad es tiešam aicinātu varbūt meklēt citu komisijas vadītāju, ja nav tiešām iespējas citiem cilvēkiem, kas mūs klausās, pastāstīt, par ko ir šis priekšlikums. Nevar vis tā – vienkārši pateikt, ka pārdala no vienas kabatas uz otru.

Tik nenopietni izturēties pret saviem darba pienākumiem! Es vienkārši... es tiešām pirmo reizi redzu šādu tiešām deputātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Priekšlikums ir... "Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā".

Tātad – pagarina vienkārši misiju. Un tas ir, manuprāt, Bondara kungs, minimālais apjoms, ko jums vajadzētu nolasīt no šiem priekšlikumiem. Un tad būs mazāk jautājumu.

Protams, man ir jautājums par to, kāpēc mēs to pagarinām, bet... nu, es pieļauju, ka jūs komisijā to esat izrunājuši un tur visiem viss ir skaidrs par šo jautājumu.

Paldies. Un... nu, aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies Valaiņa kungam, kurš pēc būtības noziņoja par šo priekšlikumu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

M. Bondars. Tas, ka 41. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu par 41. priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 42. – Ārlietu komisijas priekšlikums, ar kuru tiek pārdalīti līdzekļi no Ārlietu ministrijas vienas, teiksim, apakšprogrammas uz otru apakšprogrammu, tas ir saistīts ar NATO, teiksim tā (Skaņas defekts.)... Latvijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 43. – Ministru kabineta priekšlikums, kur pārdale no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Finanšu ministriju... Pēc būtības no vienas... vienas ministrijas ietvaros notiek pārdale apakšprogrammu līmenī.

Komisijā šie priekšlikumi... šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 44. – Ministru kabineta priekšlikums, kur... Finanšu ministrijas apakšprogrammā "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem un pasākumiem" paredzētā finansējuma 2021. gadam ietvaros plānotas ilgtermiņa saistības robežšķērsošanas vietu "Silene" un "Pāternieki" attīstības pirmā posma un būvniecības (Skaņas defekts.)... izdevumu segšanai atbilstoši MK sēdes rīkojuma projektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 45. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts. Tas saistīts ar uzņēmumu ienākuma nodokļu pārdali pa apakšprogrammām uz Finanšu ministriju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 46. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš pārdala izdevumus kodiem, lai līdz 2021. gada 10. janvārim nodrošinātu padomnieka amata uzturēšanas līdzfinansēšanu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā atbilstoši... šis ir atbilstoši vienošanās...

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 47. priekšlikums – pārdale Iekšlietu ministrijas ietvaros. Arī tas ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 48. priekšlikums ir priekšlikums, kur notiek... jā, kurš ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Un tur tātad tiek līdzekļi piešķirti Iekšlietu ministrijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 49. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš pārdala līdzekļus no Ekonomikas ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Es varētu papildināt ziņotāja teikto. Mēs paredzam šos līdzekļus novirzīt no valsts tēla izstrādei paredzētajiem līdzekļiem, kas, mūsu ieskatā... un arī visā šajā procesā, kas bija Saeimā... budžeta pieņemšanas procesā... tieši šie valsts tēla izstrādei paredzētie līdzekļi... neieguva pamatotu skaidrojumu par to, kādēļ tik daudz naudas ir nepieciešams, un arī neguva īsti skaidrību par to, kā šī nauda vispār tiks tērēta un vai ir izpratne par to, ko ar šiem resursiem darīt.

Tas bija vismaz vienā... Publisko izdevumu un revīzijas komisijā par to gari un plaši runāja. Es pieļauju, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādas diskusijas bija.

Un te ir... tieši šis konkrētais avots ir tas, kuru mēs... piedāvājam samazināt nākamajā gadā finansējumu un paredzēt to sociālā atbalsta programmai pedagogiem, kuri zaudētu darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā.

Kolēģi, mēs jau par skolu tīklu optimizāciju esam runājuši. Paldies Znotiņa kungam, kurš izskaidroja to, ka... šajā programmā līdz šim, es saprotu, 16 cilvēki bijuši, un es vēl joprojām uzskatu, ka arī šie 16 cilvēki ir pelnījuši to, ka viņiem tiek sniegtas šīs sociālās garantijas no valsts budžeta puses un ka valsts tādā ziņā parāda izpratni par to, cik smags tomēr ir viss šis lēmums – skolu tīkla optimizācija.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo deputātu iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Ir skaidrs, ka šoreiz kolēģi ir atraduši ļoti zīmīgu finanšu avotu, jo valsts prestižs bieži vien ir arī skolotāju prestižs. Un, ja mēs atvēlētu daudz vairāk finansējuma skolotājiem jeb izglītībai, arī augstākajai, un zinātnei, tad droši vien arī valsts prestižs būtu augstāks... un, jāpiebilst, mūsu pašu acīs arī.

Taču šajā brīdī... jāsaka, parlamentārā sekretāra minētie skaitļi par iepriekšējās valdības iepriekšējo programmu un 16 skolotājiem, kas to ir izmantojuši, šobrīd vairs, manuprāt, nav arguments. Nu, pirmām kārtām jau tāpēc, ka iepriekšējā laikā skolotāju trūkuma dēļ jebkurš tika medīts, uzrunāts, ieteikts... un visādi citādi... un atrunāts, lai nezaudētu... un neietu projām no skolas... neatkarīgi no tā, vai tā bija tā, ko slēdza... paliktu darbā... Nu, tā ir direktora... akūta nepieciešamība vēl joprojām, taču šobrīd ir kovida situācija, un seniori, tai skaitā skolotāji... attiecīgi trīs gadus līdz oficiālajam pensionēšanas vecumam... tomēr ir riska grupā. Un var gadīties, ka cilvēki, izvēloties starp pierunāšanu un atrunāšanu, tomēr izvēlēsies atrunāšanu un izvēlēsies savu veselību, lai pavadītu savu dzīvi ilgāk radinieku un mazbērnu pulkā.

Līdz ar to šie dati atkal... būtu pieskaitāmi pagātnei, un būtu interesanti drīzāk argumenti par to, vai ir veikta aptauja, vai ir diskutēts par to, cik skolotāju skolās šādu iespēju izvēlētos. Un man jāpiekrīt, ka, ja tie atkal būtu 16 cilvēki, arī tas ir cienījami. Jo mums... ja mēs paši rūpētos par savu veselību tā, kā tas būtu, nu, teiksim, ieteicams... īpaši skolotāju vidū... tas arī rādītu, nu, mūsu pašu attieksmi gan pret skolotājiem, gan pret sevi.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es otro reizi aicinu pievērst uzmanību tieši šim finansējuma avotam, kas...

Manuprāt, šobrīd mums būtu maksimāli jāstiprina iekšējā ekonomiskā attīstība un arī šīs sociālās garantijas, kam es paredzu... kur mēs ar kolēģiem esam paredzējuši šo finansējumu novirzīt, jo, paskatoties uz šo skaitli, protams, tas ir sākotnēji... rēķināts laikā, kad nebija kovidkrīzes. Iespējams, ka tajā laikā. Bet katrā ziņā, kad tas tika prezentēts, tad noteikti nebija Latvijā tāda situācija, kāda tā ir šodien. Un šīs neziņas apstākļos šobrīd ieguldīt valsts naudu, miljonos mērāmas summas, nezināmā reklāmas kampaņā bez tādas saprotamas stratēģijas – tas, manuprāt, ir kļūdaini. Tā būs izsviesta nauda, kolēģi.

Es aicinu – kaut mazu daļu novirzām pedagogiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, avotu izvēle patiešām ir būtiska, bet droši vien kovida situācijā...

Mēs, atgādināšu, runājam par nākamā gada budžetu. 2021. gads pārsvarā būs veltīts kovida seku mazināšanai, novēršanai, un daudzi risinājumi būs nepieciešami, visticamāk, arī apropriācijas formā tad.

Koalīcija, cienījamā koalīcija, šis ir avots, kas noteikti ir novirzāms iekšēju problēmu, iekšēju jautājumu risināšanai, jo ārēji par mums uzzinās tikai tad, ja būsim veiksmīgi kovida pārvarēšanā, ja būsim veiksmīgi izglītībā.

Aicinu: ja ne šajā brīdī, tad 2021. gadā, risinot naudas trūkuma jautājumu... vai pārskaitījumu no vienas programmas uz otru, no vienas ministrijas uz otru... budžeta programmām, izvērtēt šī avota iespējas. Finansējums tajā ir salīdzinoši liels, un skolotāji jau nu nebūtu tā auditorija, kam žēlot.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Kolēģi! Es... vēlreiz laikam jālūdz arī šajā likumprojektā tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Par valsts tēla veidošanu man ir vēl neliels komentārs.

Kad mums bija lidostā stends Magnetic Latvia... Jāsaka, parunājot ar kolēģiem no ASV, kuri bija atbraukuši vēl toreiz, pirms kovida laika, vēl tad, kad šis stends bija... viņi mēģināja saprast, ko ar to bija gribēts pateikt. Jo patiesībā, jāsaka, šis vārds – magnetic... ja jūs to pagūglēsiet, tad jūs sapratīsiet, ka angļu valodā tam nav vispār tādas nozīmes, kādu mēs tam gribējām piešķirt. Līdz ar to es varu derēt, ka ļoti liela daļa Latvijas viesu vispār nesaprata, ko ar šo mēs gribējām pateikt viņiem.

Tāpēc ar to valsts tēla veidošanu tiešām ir jānodarbojas, pirmkārt, rūpējoties par mūsu cilvēkiem. Otrkārt, – arī aicinot uzņēmējus no tās pašas Baltkrievijas piedalīties biznesā, nodrošinot viņiem iespēju (varbūt – arī uz atvieglotiem nosacījumiem) atvērt šeit kaut kādus savus uzņēmumus un nebiedējot viņus atkal ar šo banku teroru.

Tas būtu, es domāju, vislabākais valsts tēla veidošanas ziņā.

Bet, ja runājam par priekšlikumu, – es aicinu to atbalstīt, jo skolotāji... Kā jau mēs ar kolēģiem šodien arī teicām, skolotājiem – visu cieņu un milzīgu pateicību un atbalstu!

Es ceru, ka, ja ne tagad, tad nākotnē varbūt... es nezinu, kad... varbūt nākamajā mēnesī beidzot līdz jums atnāks tā pārliecība, ka skolotāji ir tikpat līdzvērtīgi kā mediķi. Šobrīd, šajā situācijā, viņi ir varoņi, viņi ir jāatbalsta – vēlreiz atkārtošu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Valaiņa kungs ļoti precīzi izstāstīja par Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, kur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra prezentēja Latvijas turpmākā tēla iespējamo naudisko izklāstu. Tie, ja es nemaldos, bija kādi 4,2 miljoni eiro uz trijiem gadiem.

Lai nu kā, man bija virkne jautājumu LIAA jaunajam vadītājam (tas nav Danas Reiznieces-Ozolas vīrs, tas ir jaunais vadītājs!). Man bija jautājumi par to, kādā veidā tagad... nu, ko mēs tur pie 4,2 miljoniem eiro dabūsim...

Jūlija Stepaņenko ļoti labi tikko kā izstāstīja... Magnetic Latvia... Mums ir bijuši "runājošie akmeņi". Un, es domāju, mums būs vēl dažnedažādas PR kampaņas, un Saeimas sēde nebūtu tā īstā vieta, kur runāt par to, kādas mākslinieciskās izpausmes... kā reklāmas speciālisti, PR speciālisti izdomās ietērpt mūsu valsts tēlu.

Bet nākamajā gadā, kolēģi, ir... nu, mēs joprojām... kā jūs zināt, esam pagarinājuši līdz 11. janvārim šo... mūsu ārkārtas situāciju ar Covid-19. Kas notiks tālāk, mēs neviens nezinām.

Katrā ziņā es saku lielu paldies opozīcijai par šī jautājuma... jautājuma tieši par Latvijas tēla naudas iztērēšanu... Šeit tik tiešām tā summa... 4,2 vai 4,5 miljoni, īsti neatceros, bet tā ir liela summa. Es redzu to, ka šis ir apropriācijas jautājums.

Diemžēl, kolēģi, atvainojiet, arī no opozīcijas... šis priekšlikums ir jānoraida, bet jūs esat ļoti labi iezīmējuši vietu, no kurienes var dabūt naudu nākamajiem naudas piešķīrumiem apropriācijas rezultātā, ja tā būs vajadzīga... arī skolotājiem.

Tā ka – paldies. Noraidām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāts Zariņš ir pieteicies runāt par procedūru, bet tas nav šīs sēdes jautājums. Viņš ir vēlējies runāt par iepriekšējo sēdi, kur... "Kāpēc koalīcijas deputāti, piesakoties debatēs, var neievērot Saeimas kārtības rulli – pieteikties runāt "pret" priekšlikumu, bet runāt "par" to un sēdes vadītājs to pieļauj?"

Gan Zariņa kungs, gan visi pārējie deputāti dzirdēja, ka deputātam tika aizrādīts, un deputāts izrādīja izpratni.

Godātie kolēģi, ir nepieciešams tehniskais pārtraukums.

Mēs dosimies tehniskajā pārtraukumā. Lūdzu, izejiet no e-Saeimas sistēmas un restartējiet datorus!

Godātie kolēģi, lūdzu, pārtraukuma laikā restartējiet datorus! Pārtraukums būs 15 minūtes – līdz pulksten 19.40.

Tātad vēl deputātu reģistrācija.

Un vēlreiz atkārtoju: lūdzu, izejiet no e-sistēmas un restartējiet datorus!

Pārtraukums līdz pulksten 19.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

50. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš no akcīzes nodokļa ieņēmumiem paredz finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 51. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš ieņēmumus no dividendēm pārdala par labu Izglītības un zinātnes ministrijai – pedagogiem par attālinātā darba... par to izdevumu segšanu, kuri saistīti ar attālināto darbu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu tomēr... Ja daudzus gadus budžetā šis priekšlikums netika atbalstīts, es aicinu to darīt tagad, vismaz nākamā gada budžetā iezīmēt to finansējumu, kas nepieciešams pedagogu atbalstam.

Kā minēts šajā priekšlikumā... Šis priekšlikums ir sagatavots kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību – pēc konsultācijām ar viņiem. Es domāju, daudzi no jums ir veikuši šīs konsultācijas ar LIZDA. Jautājums – cik daudz ir ņemts vērā.

Manuprāt, nepavisam nepietiek ar to, ka skolotājiem tikai palielina atalgojumu; skolotājiem rodas arī papildu izdevumi, šajos apstākļos strādājot. Proti, papildu izdevumi veidojas attiecībā uz tālruni, internetu, dažādiem maksājumiem, dažādām precēm, kas varbūt... kancelejas precēm, kas varbūt ir mājās nepieciešamas, kas skolā parasti ir pieejamas.

Un šādu ikdienišķu lietu nodrošināšanai aicinām jūs, kolēģi, no Saeimas puses paredzēt nākamajā gadā šādu atbalstu pedagogiem. Atgādināšu, ka, protams, normālā situācijā to varētu darīt arī no pašvaldību budžetiem, bet, kā jau mēs zinām, nākamajā gadā pašvaldībām būs ļoti sūri laiki. Un es būšu priecīgs, ja pašvaldības spēs finansēt pirmsskolas pedagogiem atalgojumu, lai tas pielīdzinātos... līdzinātos vispārējā izglītības sistēmā strādājošo pedagogu atalgojumam.

Bet ar šīm lietām... Es aicinātu tomēr atslogot pašvaldību budžetus un atbalstīt to no valsts budžeta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Man ļoti žēl, ka šis priekšlikums netika atbalstīts Izglītības likumā, kad mums bija ļoti daudz debašu par attālinātajām mācībām.

Es vēlos to ilustrēt ar piemēru, lai tie kolēģi, kuri varbūt nav lietas kursā, kuriem nav šobrīd bērnu, kuri atrodas apmācībā...

Ir, piemēram, situācija, kurā ir jāsūta mājasdarbi skolotājam un skolotājam ir jāinstalē attiecīga programma, piemēram, Adobe Scan, lai varētu nolasīt šos ieskenētos darbus. Ja skolēni darbus vienkārši sūta kā bildi, tad skolotājam ir ļoti grūti tās bildes saskatīt ekrānā, tad viņam ir jāmeklē tāda ierīce, kurā šo Adobe Scan var uzinstalēt. Ne visās ierīcēs var. Piemēram, ja viņam ir kaut kāds vecs telefons, teiksim, Samsung, tad atmiņas nepietiek, līdz ar to tas nav iespējams.

Tādas sīkas, praktiskas lietas, kuras šobrīd... ar kurām saskaras skolotāji, – tā ir tikai maza detaļa, ko es tikko ilustrēju, taču patiesībā ir ļoti daudzas problēmas, ja mēs runājam tieši par skolotāju; mēs pat nerunājam par interneta pieslēgumu, mēs nerunājam par datoriem, kuri skolotājiem ir šobrīd nepieciešami, jo datori arī mēdz nolietoties, tie mēdz noplīst, tiem mainās programmatūra, un programmatūrai, protams, jābūt licencētai... Kaudze, vesela kaudze, dažādu jautājumu, uz kuriem šobrīd skolotāji meklē atbildes! Un tas, ka viņi strādā dienu un vakaru, vakaru un dienu... dienām un naktīm... ka viņi strādā arī brīvdienās... es domāju, par to vispār nav šaubu, jo es personīgi... atkārtošu – es zinu, ka manu bērnu skolotāji...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies!

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Mēs esam šobrīd pārgājuši uz... Arī Izglītības likuma grozījumi tika pieņemti, kas, protams, paredzēs pašvaldībām būtiski palielināt finansējumu tieši šīs jaunās pieejas nodrošināšanai.

Es tomēr aicinātu kaut kādā veidā atslogot... jo, saprotiet, pieņemsim, Saeimas deputāts... Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šobrīd strādā ar Saeimas datoriem, kuriem ir visas licences, viss ir nopirkts par nodokļu maksātāju naudu, un varbūt nemaz neapzinās tās mazās niansītes, ar kurām saskaras šodien skolotājs, kā jau Stepaņenko kundze minēja, tajā brīdī, ja vajag kādu programmiņu. Tā programmiņa noteikti kaut ko maksā, bet pedagogam par to neviens neko nemaksā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Aicināšu atbalstīt priekšlikumu, gan respektējot to, ko kolēģi minēja, gan to, par ko jau visu dienu esam runājuši, tai skaitā arī vakardien par atbalstu pedagogiem kovida apstākļos.

Un vēl viens arguments, kādēļ būtu nepieciešams atbalstīt pedagogus, īpaši tos, kas strādā pašvaldību izglītības iestādēs, ir mūsu pašu jeb jūsu pašu, koalīcijas, pieņemtie grozījumi vairākos likumos. Tai skaitā tie, kas saistīti ar finanšu jautājumiem par to, ka privātajām izglītības iestādēm valsts jeb, pareizāk sakot, no valsts līdzekļiem, no valsts mērķdotācijas mācību līdzekļiem privātās izglītības iestādes var pirkt arī datorprogrammas. Tātad droši vien ne tikai izglītības iestāžu, bet arī skolotāju datoriem, ko iespējams lietot.

Pašvaldībām šāda privilēģija netiek dota, tām tās jāsedz no saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka minētie piemēri par to, ka skolotājiem nu mājās lietotajos datoros vai kādās citās viedierīcēs... jo skola, visticamāk, nevar visiem skolotājiem nodrošināt lietošanā IT tehnoloģijas. Varētu būt nepieciešamība piepirkt klāt kādu programmatūru, kura ir vajadzīga priekšmeta satura apguvei, jo, protams, šobrīd dabaszinību kabineti ir aprīkoti ar modernām tehnoloģijām, bet mājās skolotājiem nav dabaszinību kabinets iekārtots.

Ja tiešām rūpējamies par kvalitāti, tad ir atsevišķas lietas, atsevišķi momenti, kurus droši vien Izglītības un zinātnes ministrija, aptaujājot... izmantojot Edurio pakalpojumus, varētu noskaidrot, kāds tad ir tas atbalsts skolotājiem, lai mācību saturu varētu apgūt un tam atvēlēt papildu līdzekļus. Tā teikt, ar mērķi atbalstīt skolotājus izglītības kvalitātes aspektā.

Kā zināms, šobrīd Šuplinska ir izvirzījusi kvalitāti kā galveno prioritāti. Nu tad, atbalstot šo priekšlikumu, jūs pierādītu, ka jums tiešām rūp izglītības kvalitāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, turpinot par to, ka, neskatoties uz šiem faktiski kara apstākļiem, skolotāji joprojām ir atbildīgi par izglītības kvalitāti šādos apstākļos. Ņemot vērā to, ka, ja es pareizi atceros, Izglītības likumā šī iespēja, nevis pienākums tika uzlikts pašvaldībām, tātad pašvaldībām ir iespēja skolotājiem kaut ko kompensēt, pašvaldībām ir iespēja šos līdzekļus atrast, līdz ar to es domāju, ka mēs agri vai vēlu atgriezīsimies pie šī jautājuma, jo es vienkārši negribu noticēt tam, ka jūs nesaprotat, ka tā ir problēma, kura ir jāatrisina.

Arī mana kolēģe norādīja – gan programmatūras ziņā, gan aprīkojuma ziņā šeit ir lielas problēmas. Piemēram, Microsoft Teams mums pēc dažām dienām būs viena mācību stunda, un visiem tagad ir jāmeklē iespēja pieslēgties tam Microsoft Teams, skolotājiem arī ir jābūt šādam aprīkojumam...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 51. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 52. arī ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, tikai 51. priekšlikumā Zaļo un Zemnieku savienība skatījās uz dividendēm no "Latvijas valsts mežiem", bet šeit viņi skatās uz dividendēm no "Latvenergo" un piešķir finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

Šeit tiek piešķirts diviem mērķiem. Viens mērķis ir logopēda pakalpojumiem, un otrs mērķis ir, protams, bērniem līdz piecu gadu vecumam nodrošināt valsts budžeta finansējumu. Tiek finansēti visi – visi! – bērni speciālās izglītības programmās.

Komisijā gan šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Lai arī jau esam debatējuši par šādu priekšlikumu vidēja termiņa budžeta kontekstā, aicinu tomēr koalīcijas deputātus apdomāties un atbalstīt šo priekšlikumu tādēļ, ka jau ilgstoši gan skolotāji, īpaši valodas skolotāji (un tie nav tikai dzimtās valodas skolotāji, tie ir arī svešvalodu skolotāji), gan to priekšmetu skolotāji, kuros valoda ir pamatmateriāls, piemēram, vēsture vai ģeogrāfija, sūdzas par to, ka arvien vairāk ir valodas traucējumu jeb valodas darbības traucējumu.

Latvijā faktiski logopēdus negatavo nekur. Šobrīd it kā ir atkal uzsākta jauna programma, bet pamatā logopēdus Latvijā nesagatavoja ļoti ilgu laiku dažādu iemeslu pēc, arī tādēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekšējā vadība (ar to es domāju departamenta vadību) uzskatīja, ka pedagogu programmu atbalsts ir jāsamazina, ir jāsamazina budžeta vietu skaits par pedagogiem studējošiem, nu, arī psihologiem, protams... bet logopēdu Latvijā ir ļoti maz. Savā laikā bija ap 200 vai 300 skolās praktizējošu logopēdu, un skaidrs, ka ar to ir par maz.

Es jau minēju – ja jūs kā valsts programmu neatbalstāt lasītprasmes programmas izveidi Latvijā un valstisku pieeju lasītprasmes attīstībai, tad digitālie teksti un digitālās mācības faktiski var šo skolēnu valodas darbības traucējumu parādību pastiprināt.

Tādēļ ir būtiski, īpaši maziem bērniem, ātri izlabot šos, iespējams, īsos vai mazos valodas defektus un palīdzību un atbalstu sniegt, atbalstot arī vecākus, kuri šobrīd ir spiesti meklēt palīdzību privātpraksēs un logopēdus meklēt kā ar uguni. Ja jūs šajā brīdī palielinātu finansējumu, iespējams, ka logopēdu pakalpojumi būtu lētāki un pieejamāki.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Mēs gribētu ziņotāju mazliet palabot. Šie tomēr ir divi pilnīgi dažādi priekšlikumi. Mēs avotu šim priekšlikumam norādām tieši no "Latvenergo" dividendēm, lai pretnostatītu priekšlikumu par logopēda amata likmju finansēšanu no valsts budžeta, kas paredzētu 3,6 miljonu ietekmi, kā arī lai speciālās izglītības programmās pirmsskolas bērni tiktu finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Protams, ir divas lietas.

Viena lieta ir par to, ka tas atslogotu pašvaldību budžetus, bet, kā jau minēju un vēlreiz varu atkārtot, – nākamajā gadā būs ļoti sarežģīta situācija. Ar uzsvaru uz to, ka, jo tālāk pašvaldība atradīsies no galvaspilsētas, jo sliktāka situācija šai pašvaldībai būs. Aptuveni tā formula darbojas, un tas atspoguļojas arī Finanšu ministrijas aprēķinos.

Bet es vēlos pievērst uzmanību "Latvenergo" dividendēm, jo mēs piedāvājam tās novirzīt logopēdiem un speciālām skolām, pirmsskolām, bet valdība šobrīd to naudu ir novirzījusi OIK maksājumu samazināšanai.

Un te, kolēģi, man gribas jums jautāt – vai tiešām jūs, solot atcelt OIK, bijāt ar to domājuši par OIK maksājumu no budžeta turpināt maksāt, kompensēt šos OIK maksājumus, kolēģi? Manuprāt, jūsu vēlētājs jums tādu mandātu devis nebija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Papildinot par logopēdu nepieciešamību, droši vien svarīgi ir minēt faktu, ka šobrīd speciālās programmas ar logopēdu... logopēdiskās programmas kā īpašās vai speciālās izglītības programmas vairs nepastāv no noteikta gada, līdz ar to skaidrs, ka katram skolotājam būtu nepieciešams apgūt, kā strādāt ar logopēdiskajiem traucējumiem un tos mazināt. Ja jūs atbalstītu šo priekšlikumu, tad, iespējams, tas tiktu izmantots arī skolotāju papildu darba apmaksai, jo arī valodas skolotāji, apgūstot, nu, daļu no vieglajiem valodas traucējumiem, varētu strādāt ar šiem defektiem valodas ziņā un ātri, ātri tos likvidēt, tādējādi arī atbalstot pārējos skolotājus, jo mācību process tiktu organizēts vienkāršāk un bērni nekautrētos runāt, jo bērni jau jūt šo savu valodas atšķirību.

Aicinu atbalstīt arī tādēļ šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es aicinu kolēģus ieskatīties šī priekšlikuma avotā atkārtoti un papildus gribētu minēt... Es esmu darbojies šajā OIK izmeklēšanas komisijā un arī nācu ar saviem secinājumiem, un vieni no galvenajiem secinājumiem bija par pašpatēriņu. Pašpatēriņā, manuprāt, darbojas ļoti liela daļa no OIK maksājumu saņēmējiem. Tas būtu ļoti vienkāršs pamats vispār atcelt šīs atļaujas veselai virknei "uzņēmēju" (pēdiņās).

Un tāpēc es aicinu vēlreiz apdomāties, vai tiešām jūs esat izdarījuši visu, lai šos OIK maksājumus, izejošos no valsts budžeta, samazinātu, un vai tiešām uzņēmēji, kas vēl joprojām mūsu visu acu priekšā krāpjas ar šiem maksājumiem, ir labāki par mūsu bērniem, kuriem vienkārši vajag nodrošināt logopēda pakalpojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka paldies, protams, par aizrādījumu Valaiņa kungam par ziņošanu. Ja viņš izteiktos skaidrāk, es saprastu, par ko bija aizrādījums, bet tas nekas. Komisijā 52. priekšlikums nav atbalstīts jeb ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 53. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Bergmaņa priekšlikums. Paredz ieviest jaunu nodokli – digitālo nodokli –, lai būtu brīvpusdienas skolēniem līdz 9. klasei. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es šoreiz esmu tādā mazliet dīvainā situācijā, jo, no vienas puses, gribētu teikt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas kolēģiem, nu, nevajag dot IZM naudu brīvpusdienām – viņi taču visu laiku to izmanto ne tam mērķim! Viņi sedz visu to, ko grib, savai partijai spodrinot spalvas, kuru jau faktiski... praktiski vairs nav. Izmanto tehnoloģiju iegādei, augstākās izglītības pedagogu atalgojumam, vēl un vēl, un vēl – tikai ne brīvpusdienām 1.–4. klasei. Jūs šobrīd iedosiet 1.–9. klasei. Ko tad?

No otras puses, saprotams, ka sociālekonomiskā situācija daudzās ģimenēs neuzlabosies, arī kovids būs tas iemesls. Arī tas, ka, nu, zināmā mērā ierobežojumi un būšana mājās vai arī sauso paku saņemšana brīvpusdienu vietā, nu, neveicinās nekādu veselīgu dzīvesveidu, nekādu veselīgu uzturu. Lai arī, protams, paku formētāji ievēro Ministru kabineta noteikumus un dara to, cik nu var, un tomēr, un tomēr – tas nekad neaizvietos siltas pusdienas, kuras skolā profesionāli pavāri gatavo atbilstīgi veselīguma prasībām, ko nosaka Veselības ministrija.

Līdz ar to nav šaubu, ka komplektācijā ar kovida seku novēršanu šāds priekšlikums ir laikā un vietā un ir atbalstāms. Bet varbūt kaut kādā veidā var izlabot avotu... to, kam novirza šo finansējumu.

Es ieteiktu to darīt un novirzīt šo summu VARAM vai Labklājības ministrijai, jo tie tiešām varbūt parūpēsies pirmām kārtām profesionāli, lai nonāk pašvaldībās pilns finansējums, nevis samazinās to par 50 procentiem un vēl noteiks, kam dot, kam nedot. Vai arī Labklājības ministrija parūpēsies, saprotot, ka šis ir atbalsts iedzīvotājiem gan sociālekonomikas dēļ, gan arī kovida, nu, kopējās ne pārāk priecīgās atmosfēras dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Redzot situāciju, kādā veidā pašvaldības – lielākas, mazākas – šobrīd cīnās ar to, lai tiktu nodrošinātas brīvpusdienas... Manuprāt, tādu vienotu veidu mēs diez vai varēsim ieviest. Un katrai pašvaldībai jābūt iespējai šo veidu tomēr izvēlēties maksimāli pašiem un atrast to labāko modeli.

Bet, Bondara kungs, man jums jāsaka – taisnība, šoreiz jūs noziņojāt diezgan precīzi par šo priekšlikumu. Problēma iepriekšējā priekšlikuma ziņojumā bija tā, ka jūs minējāt, ka tas ir tas pats, kas iepriekšējais, kaut gan tie bija divi dažādi priekšlikumi.

Bet par šo, jā, arī šeit avots mūsu piedāvājumā ir digitālais nodoklis. Mēs digitālā nodokļa avotu izmantojām vairākās pozīcijās, sagatavojot piedāvājumu budžetam. Un tā ir savā ziņā arī atbilde tiem deputātiem, kas kādas debates iepriekš uzdeva opozīcijai jautājumu – kāds ir jūsu priekšlikums, kur ņemt naudu? Te tie arī sākas – ļoti reāli praktiski priekšlikumi, kas, es ļoti ceru, kādā brīdī piedzīvos dienasgaismu, un šī Saeima uzņemsies to, ko bija uzņēmusies iepriekšējā Saeima. Tā bija liela vienprātība par to, ka valstij ir jāuzņemas brīvpusdienu programma. Un pakāpeniski tas tika audzēts.

Mēs ar šo priekšlikumu parādām – līdz 9. klasei varētu nodrošināt brīvpusdienas, ja mēs ieviestu digitālo nodokli. Tāpēc Saeimai pašai ir jāuzņemas šī nodokļa izstrāde, nevajag gaidīt valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Mēs atceramies, kāpēc tika iznīcinātas skolēnu brīvpusdienas no valsts budžeta līdzekļiem. Tas iemesls bija, ka pašvaldību budžetos veidojās finansējuma pārpalikumi, un tas bija kā viens no deklarētajiem iemesliem, ka, lūk, pašvaldībām ir par daudz, tās nespēj notērēt, tad ir jāņem nost.

Šeit es gribētu, nu, es nezinu, kuro reizi atgādināt jums to, ka pašvaldībām diez vai vispār kādi pārpalikumi veidosies pēc tā, ko jūs esat nodarījuši šajā budžetā. Tas ir viens.

Un otrs. Mums noteikti ir jādomā par centralizētu atbalstu vietējiem ražotājiem. Mēs runājam par vietējiem produktiem, par veselīgu pārtiku. Jā, šobrīd, paldies, pārtikas pakas tiek veidotas, kā mēs redzam, atkarībā no reģiona. Šajās pārtikas pakās, nu, diemžēl ne vienmēr ir Latvijas produkti. Kādus nu produktus iespējams piemeklēt, tādi ir.

Taču šeit ir ļoti nopietni jādomā arī par veselīgu uzturu, runājot par dažādām, teiksim, vielām, kuras, piemēram, tajās pašās bulciņās... Kad paskatāmies, to saturs ir vienkārši drausmīgs, tur ir palmu eļļa, tur ir ļoti daudz cukura un tādas lietas, kuras bērniem nevajadzētu lietot. Tā vietā mums ir vietējie ražotāji, kuriem ir veselīgi produkti, kuriem būtu jānonāk skolās, jo darbdienās bērnu uztura lielākās daļas uzņemšana tiešām notiek skolās.

Tāpēc tas ir ļoti svarīgi, pirmkārt, bērnu veselības dēļ, otrkārt, lai atbalstītu vietējos ražotājus. Jo tad, kad mēs runājam par samazināto PVN ar ražotājiem, tad vēl otrs punkts, par kuru noteikti ir jārisina debates, ir tieši uzturs skolās, kurš ir veidots no vietējās pārtikas. Tas ir, tam ir, protams, dubultais efekts.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, cienījamā opozīcija, es saprotu mērķi, kam ir paredzēta šī nauda, un tas ir svarīgs mērķis. Bet no kurienes ņemt naudu – jūs esat norādījuši digitālo nodokli. Latvijas Republikā šāds digitālais nodoklis šobrīd neeksistē. Man ir jāsaka – diemžēl joprojām mums nav šis digitālais nodoklis.

No vienas puses, labā ziņa ir tā, ka Igaunijā un Lietuvā tas arī nav.

Kas ir digitālais nodoklis? Tātad vēlreiz – digitālais nodoklis ir nodoklis, ko Latvijas valsts, principā visas trīs Baltijas valstis kopā šajā gadījumā, varētu iekasēt no tādiem interneta milžiem kā Facebook, Google, YouTube, Twitter. Šīs visas milzīgās platformas ir tās, kur migrē arī mūsu reklāmdevēji, un Latvijas Republikas nauda aizripo uz turieni. Tas ir šis digitālais nodoklis, un mums tā šobrīd joprojām nav.

Kā mēs varam to ieviest? Kolēģi opozīcijā, jūs piedāvājat šobrīd naudu ņemt no nodokļa, kura vēl nemaz nav, kurš nav nemaz izdiskutēts. Mazākais par to diskutēšanu, bet mēs varam to ieviest tikai un vienīgi tad, ja mēs esam visas trīs Baltijas valstis kopā. Pārāk lieli ir tie pretinieki, ja tā var teikt, šīs milzīgās interneta platformas, un mēs esam mazas valstis, lielas garā, bet šeit ir jābūt kopīgam redzējumam visām trijām Baltijas valstīm.

Es uzskatu, ka šis digitālais nodoklis ir jāievieš. Un pēc iespējas ātrāk, jo tas ir, nu, tā ir dzīva nauda. Un Latvija...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... kungs, slikti, ka nav vēl tā digitālā nodokļa. Un pēc jūsu runas visu laiku ir tāda sajūta, ka mums steigšus, steigšus, steigšus jāpaliek tepat. Ir tāds vecs joks.

Mēs esam gatavi... es pat uzrakstīšu... trešo reizi iesniegt priekšlikumu par digitālā nodokļa ieviešanu.

Pavasarī, gada sākumā, mēs to iesniedzām, jūs noraidījāt, nenododot pat komisijai diskusijai. Tagad, rudenī, mēs otro reizi sagatavojām šo priekšlikumu, atkal jūs nenodevāt pat komisijai diskusijai. Gada sākumā jūs runājāt, ka jūs gaidīsiet pasaules līmeņa vienotu priekšlikumu, OECD kad to izdomās, pēc tam jau bija Eiropas līmeņa vienots priekšlikums. Tagad esat nonākuši līdz Baltijas līmeņa vienotam priekšlikumam.

Varbūt ar trešo reizi jūs nonāksiet līdz Latvijas līmeņa priekšlikumam, tādam, kādu mēs esam jau vairākkārt piedāvājuši, ļaujot no platformām reāli iekasēt nodokļus par mūsu cilvēku datu izmantošanu un pelnīšanu uz tā rēķina.

Tas vienkārši ir jāizdara, nākamgad finansējumu novirzot brīvpusdienām, pēcāk – Latvijas mediju satura veidošanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es par to saturu un tām iespējām. Šobrīd mēs kā Saeimas deputāti iesniedzam budžetā priekšlikumus un arī likumprojektus. Arī šis digitālais nodoklis, ko Kaimiņa kungs akcentē, ka tāda nodokļa nav, – brīdī, kad tika gatavots budžets, mēs to arī iesniedzām, kur diemžēl jūs paši nobalsojāt "pret", nenodevāt pat komisijai. Ļoti precīzi mana kolēģe Dana Reizniece‑Ozola argumentēja, kāds tas ceļš ir bijis.

Šajā gadījumā mums kā opozīcijai budžetu iesniedza valdība. Bet, lai mēs sniegtu savus priekšlikumus un paplašinātu šo budžeta tvērumu... Mēs sniedzam savus likumprojektus, un tās ir opozīcijas visnotaļ ierobežotās iespējas, bet mēs darām, ko varam. Jautājums – kāpēc jūs to neņemat pretī un neakceptējat? Tas ir vienīgais jautājums šajā diskusijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Pirmkārt. Nu, Kaimiņa kungs, uz pirmo sitienu izklausījās, ka jūs esat uzķēris ļoti labu vājo vietu, bet – nē. Ja jūs rūpīgi paskatītos uz Ministru kabineta lēmumiem un piedāvātajiem avotiem, tur ļoti bieži ir izmantoti avoti, kur aplēses par konkrētu ienākumu nav garantētas. Tās ir aptuvenas aplēses, kuras, iespējams, nodokļu paaugstināšanas kontekstā kādreiz kāds varbūt ieņems, bet varbūt arī nebūs šis finanšu pieaugums. Līdz ar to tas arī ir skatāms kā relatīvi stabils, garantēts finanšu avots.

Otrkārt. Kā piemēru jūs varat paskatīties uz onkoloģijas jautājumu un problēmu risināšanu. Tur ir ne tikai šis negarantētais ienākumu avots norādīts, bet arī norādīts, ka Finanšu ministrija var to izmantot, nevis ka jāizmanto. Un, nedod Dievs, tur pieaugs šie ienākumi, bet Finanšu ministrija vēl izvērtēs, izmantot vai neizmantot, vai atbalstīt onkoloģijas jautājumu risināšanu vai ne. Ministru kabinets dara to pašu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kaimiņa kungs, pārmetums nevietā. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd par 90 tūkstošiem eiro jūsu dārgā valdība reklamē gaisu. Viņi reklamē vēl nepieņemtu budžetu. Mēs varam dzirdēt reklāmās par to, cik kurš saņems un kāds būs tas budžets, taču, ja notiek kaut kas un Saeima šo budžetu neapstiprina, ko tad?

Tāpēc, ja mēs runājam tiešām par tādām reālām lietām, tad jebkurā gadījumā arī šis budžets, kurš šobrīd tiek reklamēts, ir tikai... tās ir tikai vēlmes, tā ir tikai prognoze, ja tā mēs runājam.

Un par triju valstu sadarbību... Jā, tas būtu lieliski, ja mums būtu valsts vadītājs, valdības vadītājs, kurš tiešām par to būtu aizdomājies un sen jau ar diviem pārējiem valstu vadītājiem vienojies par šo digitālo nodokli, bet mums tāda vadītāja diemžēl nav. Mums ir tikai Kariņa kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Artuss Kaimiņš ar savu uzstāšanos tiešām izprovocēja mani runāt. Šis, 53., priekšlikums pēc būtības ir par divām lietām.

Viena lieta ir brīvpusdienas līdz 9. klasei, un Evija Papule jau ļoti labi argumentēja, arī pārējie runātāji, kāpēc tas tiešām būtu atbalstāms, bet, runājot par avotu... Nu jā, digitālais nodoklis ir šobrīd, var teikt, gandrīz visas pasaules viena no finanšu problēmām.

Runājot par Baltijas telpu, par iespēju šādu nodokli ieviest visās trijās Baltijas valstīs – ja jūs paskatīsieties šodienas... šīs sēdes darba kārtībā, pēdējais punkts ir Ministru prezidenta ziņojums par paveikto un iecerēto.

Es izskatīju šo ziņojumu un ļoti cerēju tur ieraudzīt kaut ko attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību attiecībā uz šo elektronisko nodokli. Diemžēl es neatradu. Tas nozīmē, ka, visdrīzāk, mums, vismaz sākumposmā, vajadzēs pašiem domāt savu lokālo risinājumu.

Tajā pašā laikā kā Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā es varu teikt: jā, Baltijas asamblejas darba kārtībā šāds jautājums ir. Vēl plašāk – tas ir jautājums vispār par visu astoņu... NB8 valstu sadarbību attiecībā uz digitālo platformu, kurā mēs arvien vairāk un vairāk dzīvojam.

Bet tas, ko es gribētu teikt, – nevajag tās lietas saistīt savā starpā. Tātad šo avotu nevajag neatraujami sasaistīt ar mērķi, kam tas tiek izmantots.

Es lūdzu apvienot runas laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

J. Vucāns. Jā, jo tātad... ļoti daudz, pieņemot budžetu un ne tikai pieņemot budžetu, arī runājot par apropriācijām, bieži vien ir risinājumi, kur tiek mainīts... vai nu mainītas kādas nodokļu likmes, vai ieviesti kādi jauni nodokļi. Mēs atceramies, ka pēdējos 10 gados mums ir parādījies solidaritātes nodoklis. Daudzkārt ir mainītas akcīzes nodokļa likmes uz augšu un atpakaļ, pieskaņojoties situācijai un meklējot, izmantojot arī šīs likmes kā avotus tai skaitā gan demogrāfijas problēmām, gan citām lietām.

Ar to es gribu pateikt, ka tas, ka tiek piedāvāts kāds jauns nodoklis, nav nekas jauns. Tas tā ir bijis, un tas tā droši vien būs arī uz priekšu, vienīgi, protams, ir slikti tas, ko minēja Dana Reiznieces-Ozolas kundze, ka pēc būtības par šādām jaunām nodokļu lietām... par tām nav labi runāt budžeta procesā, tās lietas parasti tiešām ir jāizdiskutē jau pirms tam, lai uz budžeta procesu viss būtu pietiekami skaidrs. Diemžēl iniciatīva ir bijusi, bet atbalstu tā nav guvusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es priecājos par šīm debatēm. Tas ir ļoti svarīgi – dzirdēt arī to, ka Baltijas asamblejā jūs par to esat runājuši un runājat un šis jautājums jums ir darba kārtībā.

Es patiešām esmu jau tagad pārliecināts par to... tā ka šis jautājums... es principā ķeršos šim jautājumam klāt, nu, pēc iespējas ātrāk. Arī koalīcijā, es esmu drošs, ļoti daudzi deputāti atbalstīs šādu digitālā nodokļa ieviešanu Latvijā, un, jā, patiešām, Dana Reizniece-Ozola, mēs... mums ir jāsāk ar Latviju – tā ir taisnība. Bet, lai mēs būtu spēcīgāki, nu, jūs taču ļoti labi saprotat, ka tas ir jādara trijām Baltijas valstīm kopīgi. Bet labi, tās jau ir detaļas.

Es redzu, ka Saeimā būs atbalsts šim digitālajam nodoklim gan no opozīcijas, gan no pozīcijas – par to man ir patiess prieks, bet tā vai tā, Vucāna kungs, jūs kā komisijas vadītājs... jūs taču zināt, ka ir jābūt konkrētam naudas avotam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 53. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Bergmaņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputātu Reiznieces-Ozolas un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 54. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas faktiski pārdala līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros kovida dēļ, ja tā varētu teikt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Atkal jau priekšlikums ir atbalstāms. Ministru kabinets droši vien ir sadzirdējis Latvijas Pašvaldību savienības ilgstoši teikto, bet droši vien Ministru kabinetam arī būtu jāpaskatās, kurai ministrijai atvēlēt šo finansējumu. Domājams, ka labāk ar šādu naudu saimniekotu VARAM, piešķirot tiešām tam, kam ir nepieciešams pēc būtības. Arī tas, ka VARAM valstī zināmā mērā atbild par elektroniskajām platformām, par daudzām lietām kopumā, ko it kā dažas ministrijas atsevišķi dara, bet tomēr VARAM par to atbild kopumā.

Visticamāk, tas neļautu arī uzvarēt dažādos iepirkumos, tai skaitā "zilajā pogā", tiem, kas varbūt to nav pelnījuši un nav ar to darbojušies profesionāli pirms tam.

Negribu nevienu apvainot, bet šaubas var izteikt vienmēr, līdz ar to faktiski priekšlikumu aicinu atbalstīt, nav šaubu, bet turpmāk paskatīties varbūt, ka to finansējumu var piešķirt pēc piederības. Citādi daži kolēģi grib likvidēt Izglītības un zinātnes ministriju – tas nebūtu saprātīgi, ja mēs skatāmies ilgtermiņā un redzam arī sauli kaut kur, nevis tikai melnu ļaunumu, kas šobrīd valda tur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā gribu teikt, ka 54. priekšlikums ir komisijā atbalstīts un tas nav par Izglītības un zinātnes ministrijas likvidēšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 55. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Atbalsta papildu finansējumu Daugavpils Būvniecības tehnikumam. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 56. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Faktiski pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šoreiz man jāpievienojas, priekšsēdētājas kundze un kolēģi, tiem deputātiem, kas aicināja komisijas vadītāju Bondara kungu precīzāk runāt, par ko ir priekšlikums.

Jā, pati darbība finanšu ziņā tiešām tāda ir – novirzīt finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai, jo šī ministrija ir atbildīga, tai skaitā par augstākās izglītības politiku. Šī ministrija ir atbildīga par to, lai kopumā valdība pildītu Augstskolu likumā noteikto prasību par noteiktu finansējuma pieaugumu katru gadu augstākajai izglītībai. Šī ministrija ir atbildīga par to, kādas reformas šobrīd ir izsludinātas augstākajā izglītībā, un ir skaidrs, ka... lai arī šīs reformas nestāsies spēkā nākamajā gadā, tomēr, kamēr Satversmes tiesas lēmuma ietvarā nav svītrotas normas (un, kā jau es debatēs teicu, ceru, ka roka necelsies deputātiem vismaz šajā sasaukumā to darīt un svītrot normu par augstākajai izglītībai piešķiramajiem finansēšanas līdzekļiem obligātā kārtā noteiktā apjomā), aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nodrošinātu, ka Izglītības un zinātnes ministrija var kaut ko pildīt.

Būtu jauki, ja atbildīgā politiskā partija izteiktu kaut dažus solījumus, līdzīgi kā to darīja Dzintara kungs vakardienas vai kuras tur dienas diskusijās par demogrāfijas problēmu risināšanu, kur bija piešķirti vairāk nekā 80 miljoni... plānoti no 2020. gada. Šeit noderētu diskusija no attiecīgā politiskā spēka – parādīt, kādi pasākumi ir plānā ne tikai Eiropas fondu un citu avotu izmantošanā, bet tieši budžeta pieaudzēšanas ziņā, kādi pasākumi ir plānoti un kāda palīdzība ir vajadzīga. Protams, no koalīcijas puses, ne jau no opozīcijas.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos minēt, ka 56. – deputātes Evijas Papules priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 57. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Identisks 56. – deputātes Evijas Papules priekšlikumam. Komisijā daži pat brīnījās aizkulisēs, vai Evija Papule rakstījusi SASKAŅAI vai SASKAŅA rakstījusi Evijai Papulei.

57. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Tas atkal – pieturoties pie procedūras. Ir jau jauki stāstīt komisijas darbības aizkulises, bet tad vajag pamatot, kurš brīnījās, kāpēc brīnījās, lai es varu atbildēt, kā ir patiesībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un es pievienojos kolēģes sacītajam, ka nu jau laikam kādu desmito reizi mums jāsaka: komisijas ziņotājs ir zem katras kritikas. Tas, kādā veidā viņš prezentē kolēģu priekšlikumus un šīs diskusijas ataino, liecina par to, ka ļoti zems... zema kvalitāte ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai šajā Saeimā diemžēl.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... līdzīgu priekšlikumu ir iesniegusi ne tikai Papules kundze un frakcija SASKAŅA, bet arī ZZS frakcija. Tas priekšlikums paredz finansējumu augstākās izglītības stiprināšanai. Šī iniciatīva, kā mēs jau diskutējām pie vidēja termiņa gada budžeta aplūkošanas, nāk no LIZDA, tāpēc ir arī gan vienādas summas, gan arī pamatojums, jo tie nav skaitļi, kas ir iegūti, ar pirkstu bakstot debesīs, bet balstīti uz arodbiedrības aprēķina.

Es arī lūgtu, Bondara kungs... ir vēls vakars, bet, nu, saglabājiet tādu pieklājīgu un korektu ziņošanas metodi. Jūs tomēr esat mūsu komisijas vadītājs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinātu tomēr mazliet nopietnāk izturēties pret ziņošanu komisijas vārdā. Šajā gadījumā šis priekšlikums ir gan naudietilpīgs, gan... ļoti daudzi augstskolu pasniedzēji noteikti skatās, un visa mūsu zinātne skatās uz šiem priekšlikumiem ļoti cerīgi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau ir ieguldījusi darbu un aplēsusi starp saviem biedriem, kādas ir tās nepieciešamās vajadzības.

Tāpat līdzīga rakstura jautājumi, kas patiesībā tiek skarti šajā priekšlikumā, ir bijuši skatīti arī Satversmes tiesā šogad, kur bija ļoti tādas asas... gan ziņojumi, gan debates. Visnotaļ neviennozīmīgi vērtēts ir Satversmes tiesas spriedums. Un šobrīd to... Šobrīd vienkārši pateikt to, ka tas ir vai nu Evijas Papules, vai SASKAŅAS priekšlikums un kurš no kura norakstījis, ir mazliet bērnišķīgi. Tāpēc es aicinātu kolēģus, ja debatējat par šo... Es šo priekšlikumu atbalstu, uzskatu to par ļoti nopietnu jautājumu.

Bondara kungs, es varbūt jūs ne kā ziņotāju, bet kā deputātu aicinātu pakomentēt, ko jūs esat izdarījis, lai attīstītu mūsu zinātni, lai būtu papildu nauda, jo savulaik, es atceros, jūs ļoti pārmetāt Kučinska kunga valdībai, ka tā neko nav darījusi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Vēlējos tikai pateikt paldies par to, ka ir radies skaidrojums, kas ir rakstījis priekšlikumu. Izrādās, to ir darījusi LIZDA.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Ja Bondara kungs būtu lasījis savus e-pastus... LIZDA sūta šos priekšlikumus, aicinājumu atbalstīt šādus priekšlikumus pilnīgi visiem Saeimas deputātiem, un šāda ņirgāšanās un izņirgšana par priekšlikuma iesniedzēju un priekšlikuma tapšanas gaitu ir tiešām nepieņemama. Ļoti žēl, ka Bondara kungs nesadarbojas ar sabiedrību, nesadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un nesniedz šos priekšlikumus kopā ar nevalstiskajām organizācijām. Varbūt ar dažām kopā sniedz, ja mēs runājam par dažādām nebūtiskām lietām, taču šeit ir absolūti skaidrs, ka to pieprasa skolotāju arodbiedrība. Šī skolotāju arodbiedrība nevar pati iesniegt šos priekšlikumus, tā to dara sadarbībā ar tiem deputātiem, kuri lasa e-pastus un kuri iedziļinās situācijā, bet ne ar jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, tas ir pilnīgi normāli, ka sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām tiek iesniegti šāda veida priekšlikumi, un vienmēr jau par to tiek runāts. Es esmu drošs, ka arī jums izskatīšanas laikā komisijā tas tika runāts un stāstīts, un tas ir normāli, ka šādas lietas netiek slēptas.

Bet jūs tā arī neatbildējāt uz manis uzdoto jautājumu. Manuprāt, šāds priekšlikums parāda interesi un tiešām vēlmi kaut ko uzlabot augstākās izglītības sistēmā. Pretēji tam es šobrīd redzu to, ka valdība taisa tādu augstākās izglītības sistēmas raustīšanu uz visām pusēm, bet to, lai tiešām celtu kvalitāti... Šāds priekšlikums, es domāju, to noteikti darītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labvakar, kolēģi! Šāda veida vai šāda satura priekšlikumus es pats esmu sniedzis daudzu iepriekšējo gadu budžetos, jo to pieprasa spēkā esošā Izglītības likuma 78. ... Augstskolu likuma 78. pants. Tas, kas šeit ir minēts.

Protams, ir bijis Satversmes tiesas process, ir spriedums, bet šādā situācijā vēl jo vairāk, manuprāt, lai viestu skaidrību, kas tad stāsies iepriekš iecerēto 0,25 procentu vietā no IKP... Ļoti vēlams būtu bijis, ka vai nu ministre, vai vismaz ministrijas parlamentārais sekretārs, vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs pastāstītu, uz ko tad tālāk būtu jāorientējas augstskolu vadītājiem, augstskolu personālam. Jo, ticiet man, līdz šim šie 0,25 procenti, kas bija iestrādāti likumā, – tas bija tāds kā cerību stariņš, ka būs kāds brīdis, kurā Latvijas valdība sāks pildīt to, kas ir ierakstīts likumā.

Ja šī cerība pazūd, tad tas ar kaut ko ir jāaizstāj. Šobrīd šāda skaidra aizstājēja nav, un, ticiet man, tas padara to situāciju ar augstskolu finansējuma perspektīvu visai nedrošu, ar daudz nestabilāku vispār skatu nākotnē attiecībā uz to, ar kādiem resursiem būs apgādāta augstākā izglītība.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt. Tas gan ir nobalsots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Vucāna kungs, jūs, protams, ar savu profesionālo pieredzi izņēmāt... vismaz daļu no vārdiem, ko es arī vēlējos piebilst. Skaidrs, ka Satversmes tiesas lēmums un arī debates šo vairāku dienu garumā parāda, ka par augstākās izglītības finansēšanu ir jābūt, nu, tādām ļoti, ļoti nopietnām debatēm ar risinājumu. Es tiešām ceru, ka, neskatoties uz balsojumiem, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Ašeradena kungs atradīs laiku, diskutējot par augstskolu reformu, arī debatēm par Satversmes tiesas lēmumu un turpmākajiem iespējamiem soļiem, tai skaitā Saeimas lēmumu pieņemšanu, jo nav noslēpums, ka principiāli Satversmes tiesas lēmums skar ne tikai izglītības jomu, tātad Augstākās izglītības likumu un Zinātniskās darbības likumu, bet arī vairākus citus likumus, kam nevar piemērot izņēmuma statusu, jo nav tādu argumentu.

Es ļoti ceru uz šādu diskusiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Tad... paldies, ka jūs viesāt skaidrību attiecībā uz to, kam tas priekšlikums patiesībā pieder. Man lūgums, ņemot vērā, ka jums ir daudzi priekšlikumi šajā tabulā jeb šajās tabulās, – lūgums pie katra priekšlikuma, kas nav jūsējais, pasakiet, lūdzu, ka tas nav jūsējais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka 57. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 58. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Paredz līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem pārdalīt par labu Izglītības uz zinātnes ministrijai. Tas ir stipendijām. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nu, nebiju domājusi vairākkārt runāt, jo... šie priekšlikumi ir saskaldīti vairākās pozīcijās, jo, kā jau minēju, augstākās izglītības iestādes ir vairāku ministriju jeb vairāku valsts resoru pārziņā.

Taču varu atbildēt uz vienu jautājumu, ko nekad neesmu slēpusi, un vienmēr esmu atsaukusies, arī pavasarī, sniedzot priekšlikumus kovida likuma un ārkārtas situācijas laikā, uz Latvijas Studentu apvienību, jo tieši šī apvienība ir sniegusi attiecīgo informāciju. Tai pašā laikā, neskatoties arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra teikumu, ka ministrija jau šo visu ir atrisinājusi, stipendijas ir palielinājušās, studenti šādu priekšlikumu uzturēja un uztur. Skaidrs, kādēļ – ne jau tikai īslaicīgam... norādot vienu, ne īslaicīgu avotu īslaicīgam risinājumam, ir nepieciešams stipendiju paaugstinājums.

Šis stipendiju paaugstinājums, kas skar arī koledžu studiju programmas un vēl esošās koledžas, kuras nav aizslēgtas, vēl kādu vienu vai divus gadus pastāvētu, ja Saeima nepārdomās, pieņemot saprātīgāku lēmumu... Tad šiem studentiem garantēts stipendijas pieaugums būtu tad, ja tas tiktu ielikts Izglītības un zinātnes ministrijas... jā, šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, bet, atkārtoju, arī citu ministriju budžetos.

Kādēļ citu ministriju? Tādēļ, ka veselības jautājumā 2021. gadam, manuprāt, būtu jāliek izņēmums, lai tur studējošie studenti (neatkarīgi – valsts budžeta vai maksas studijas) saņemtu vēl lielāku stipendiju, nekā šobrīd minēts – 200 eiro. Šai stipendijai ir jābūt lielākai gan tādēļ, lai motivētu strādāt un mācīties reizē, jo brīvprātīgo pieaicināšana, kā mēs dzirdam, nenes rezultātu, gan tādēļ, lai jaunie, nākamie... topošie studenti izvēlētos šo nozari, kas Latvijā šobrīd ir ļoti, ļoti vajadzīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es šī priekšlikuma sakarā vēlos paturpināt iepriekšējā priekšlikuma debates ar komisijas ziņotāju. Un es vēlos atgādināt: jebkurš priekšlikums pat tad, ja tas ir uzrakstīts uz salvetes vai uz papīra lapas vai parakstīts elektroniski, vienalga, kā, un vienalga, kurš ir šī priekšlikuma autors, – tajā brīdī, kad tas tiek parakstīts, tas kļūst par deputātu frakcijas vai deputātu grupas (bet – Saeimas deputātu!) priekšlikumu.

Un tajā brīdī arī deputāts nes atbildību par to un aizstāv. Ja šo priekšlikumu atbalsta (kā šajā gadījumā studentu organizācija), tad ir, es domāju, jebkuram deputātam jāņem vērā, ka aiz šī priekšlikuma nestāv tikai konkrētais deputāts vai frakcija, bet kā šajā gadījumā – studentu apvienība. Un tieši šajā gadījumā ir svarīgi ne tikai šim deputātam izskaidrot, bet arī tām organizācijām, kas šo priekšlikumu atbalsta.

Tāpēc jo īpaši svarīgi ir debatēt pēc būtības – kā šī budžeta sakarā mazliet pietrūkst. Lai vai kā negribētu teikt, bet tomēr Kaimiņa kungs attiecībā uz dažiem jautājumiem vismaz cenšas. Jautājums tikai, lai ar to izpildi kaut kas tiešām tālāk notiktu. Bondara kungam tiešām iesaku (tas būtu ļoti noderīgi mums ikvienam) – pašķirstiet kādā pārtraukumā... Saeimas bibliotēkā noteikti, noteikti ir jābūt Satversmes komentāriem, tur ir vesela sadaļa par Saeimu. Visnotaļ interesanta lasāmviela.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 58. – deputātes Evijas Papules priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 59. – arī deputātes Evijas Papules priekšlikums. Paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai, tas ir, augstskolu asistentu finansējuma palielināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 60. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Ir identisks 59. un arī paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai, kura izmantotu šos līdzekļus augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes palielināšanai. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Tātad 61. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz atkal zināmā mērā ņemt līdzekļus no "Latvenergo" dividendēm un pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Tas ir, protams, arī saistīts ar ikgadējo augstskolu finansējuma pieaugumu atbilstoši, kā jau minēju, Augstskolu likuma 78. pantam. Kā minēju, komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 62. – arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas paredz ņemt līdzekļus no "Latvenergo" dividendēm un tālāk novirzīt uz Izglītības un zinātnes ministriju zinātnes finansējuma palielināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 63. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Paredz līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem novirzīt uz Izglītības un zinātnes ministriju. Tātad šie līdzekļi būtu paredzēti stipendijām. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Faktiski tas, ko es gribētu teikt pie šī priekšlikuma, jo debatēts par šo ir gana daudz, ir tomēr vērst deputātu uzmanību... Šobrīd augstākajā izglītībā notiek reformas, tiek noteikti augstākās izglītības iestāžu tipi, tiek noteikti kādai augstskolai... kurai augstskolai būt vai nebūt.

No vienas puses, ir pozitīvi, ka tiek izveidotas zinātniskās universitātes, tiek atbalstītas mākslas universitātes, bet, no otras puses, pretēji tam, ko pauž darba devēju organizācijas (un šobrīd jau divas organizācijas to plaši ir teikušas), pretēji tam, ko saka arī pašu koledžu mācībspēki un programmu īstenotāji, koledžas kā institūcijas tiek svītrotas no šī saraksta.

Nu, godīgi sakot, ja mēs pat nedebatētu par to, kad tas tiek darīts, es, protams, domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrija to triecientempā arī veiks, jo vismaz vienu darbu būs veikusi – būs samazinājusi augstākās izglītības institūciju skaitu.

Tomēr šajā gadījumā priekšlikums attiecas uz attiecīgo programmu pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu studentiem.

Aicinājums atbalstīt, lai vismaz tikmēr, kamēr šādas institūcijas pastāv (un gan jau augstskolas tādas programmas tomēr turpinās īstenot) un kamēr šādas koledžas pastāv vairāku resoru padotībā (ne tikai IZM, bet arī citu ministriju padotībā), studenti šajās programmās saņem augstāku stipendiju. Jo vēlreiz un vēlreiz atkārtošu – pirmkārt, tieši koledžu audzēkņi un beidzēji, kā rāda monitorings augstākajā izglītībā, strādā augstāk apmaksātos amatos; otrkārt, tieši šie audzēkņi jau pirmajos, otrajos kursos tiek angažēti jeb viņiem tiek dotas darba iespējas no darba devēju puses.

Aicinu atbalstīt un būt nopietniem attiecībā pret studentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Ar jūsu atļauju, kolēģi, vēlētos teikt, ka komisijā 63. – deputātes Evijas Papules priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātes Evijas Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 64. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz līdzekļus no Ekonomikas ministrijas pārvirzīt uz Izglītības un zinātnes ministriju. Tas ir saistībā... no Latvijas tēla programmas... uz štata vienību, kas būtu paredzēta Latvijas zinātnes interešu pārstāvniecībai Eiropā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 65. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Līdzīgs, kā tas bija jau iepriekš attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu zinātnei, tikai līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem tiek pārvirzīti uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Nu, atsaucoties uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja aicinājumu minēt arī, kādēļ priekšlikumi tiek iesniegti, gribu teikt, ka šis priekšlikums ir veidots, lai pildītu Zinātniskās darbības likumu, kurš ir pieņemts un jau vairāku Saeimas sasaukumu darbības laikā netiek pildīts. Šķiet, ka, ja to nedara koalīcijas deputāti, tad opozīcijai jau nu noteikti ir jānorāda uz jau sen pieņemtu likumu nepildīšanu, pirmām kārtām dzirdot argumentus no pozīcijas, kādēļ šīs prasības, iepriekšējo likumdevēja sastāvu izvirzītās prasības, netiek pildītas.

Kā zināms, zinātne arī šābrīža valdības vadītāja vārdos, arī Valsts prezidenta vārdos tiek minēta kā ļoti svarīgs aspekts, kas jāattīsta, jāatbalsta ne tikai kovida kontekstā, bet pasaules kontekstā – Latvija kā valsts un domātāju (lai kur tie domātāji mitinātos) konkurences valsts. Tātad tas, kā mēs attīstām savu zinātni, tai skaitā finanšu piešķīruma ziņā, ir arī Latvijas valsts prestiža jautājums.

Un šis būtu labāks prestiža jautājuma risinājums nekā īpašas kampaņas veidošana, jo visi zinātu, ka Latvija pievērš uzmanību un rūpējas par zinātni, piešķirot kaut vai to minimumu, ko attiecīgi Zinātniskās darbības likums prasa. Prasa likumdevējs. Un Ministru kabinetam būtu šādas prasības jāizpilda vai argumentēti jānorāda, kādēļ to nevar izdarīt šobrīd, kādēļ to nevar izdarīt 2021. gadā. Tas pat būtu vienkāršāk argumentējams, un nebūtu jāattaisnojas ar papildus piešķirtajiem pieciem miljoniem kovida pētījumiem, jo šādus pētījumus, iespējams, varētu veikt patstāvīgi augstākās izglītības institūcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es nedaudz palasīšu stenogrammu. Tātad Bondara kungs 12. Saeimā par Kučinska kunga sastādīto budžetu un valdības sastādīto budžetu.

Sākšu ar zinātni: "Zinātniekiem nākamā gada budžets paredz maizi un ūdeni. Dažreiz maizi, dažreiz ūdeni. Abiem kopā nesanāks.

Šī valdība nesaprot zinātnes svarīgumu Latvijas attīstībai. Šī valdība nesaprot, kāds ir zinātnieku pienesums kopumā gan Latvijas izglītības sistēmai, gan tautsaimniecībai. Jo vairāk zinātnieku, jo labākas augstskolas; jo labākas augstskolas, jo labākus skolotājus sagatavojam; jo labākus skolotājus sagatavojam, jo labāki skolēni, jo labāks darbaspēks Latvijai. Nefinansējot atbilstoši zinātni, Latvija grimst tālākā tumsonībā un radīsies tālākas problēmas mūsu valsts nākotnei.

Varētu jau turpināt runāt par izglītību, bet man patiesībā nolaižas rokas pēc tā, ko dzirdēju no Brigmaņa kunga."

Kaut kas ir noticis ar Bondara kungu. Man liekas, ka mums šobrīd ir kāds cits Bondara kungs, jo tik sliktu izpildījumu no Bondara kunga mēs neesam nekad redzējuši. Viņš ļoti labi strādāja 12. Saeimā, droši vien kaut kas ir saplīsis viņā. Es tikai gribu atgādināt, ka Bondara kungs 12. Saeimā bija ļoti, ļoti norūpējies par zinātnes attīstību un, gandrīz katrā budžetā debatējot, aicināja finansējuma pieaugumu zinātnei atbalstīt. Kaut kas ir noticis diemžēl. Droši vien kolēģiem jāpainteresējas, kas ir saplīsis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Lai arī Prezidijā viena kundze neklausās, jo laikam intelektuāli es neatbilstu viņas prasībām, man jau šķiet, ka citāti no Bondara kunga iepriekšējām runām ir pareizi.

Es aicinātu šobrīd koalīciju un Izglītības un zinātnes ministriju minēt iemeslus, kādēļ to nevar izdarīt šobrīd, jo droši vien tādi iemesli ir objektīvi, un noteikt atkal plānu, kad tas varētu notikt, jo, nu, droši vien Saeimai būs jāpieņem zināmi lēmumi, īstenojot vai izpildot Satversmes tiesas spriedumā noteikto. Būs jārod risinājumi, pat ja kādam celsies roka, lai svītrotu šo normu no likuma prasībām ne tikai divos, bet arī citos likumos. Būs jāatrod risinājums un tomēr šis finansējums jādod.

Un, domājams, ka Satversmes tiesa ir ļāvusi šaut kājā deputātiem, ja tie izsvītros un nedos naudu vai nesvītros un nedos naudu. Tad cita attaisnojuma nebūs, jo starptautiskie dokumenti saka, ka finansējumam jābūt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

65. priekšlikuma sakarā man atkal jāsaka ir pateicība... pateicība kolēģiem par to, ka jūs citējat klasiķus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Par šo priekšlikumu komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos... komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 65. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – deputātes Evijas Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 66. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Ir, nu, es teiktu, pat identisks 65. priekšlikumam un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Savukārt 67. – deputātu Teirumnieka, Rancāna un Bondara priekšlikums. Komisijā bija atbalstīts. Tā ir līdzekļu pārdale no neparedzētiem gadījumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šeit nu gan vajadzētu laikam skaidri pateikt, ka tā ir deputātu kvota, par kuru mēs runājām jau pagājušajā likumprojektā. Tātad šī ir deputātu kvota, un tā nav vienkārši pārdale uz Izglītības un zinātnes ministriju, tas ir olimpiskais centrs "Rēzekne".

Un, Bondara kungs, labprāt droši vien mēs gribētu dzirdēt jūsu stāstījumu, paskaidrojumu, kam īsti pieder šis priekšlikums. Ja jūs norādāt, ka opozīcijas deputāti nedrīkst iesniegt priekšlikumu kopā ar nevalstiskajām organizācijām, tad droši vien jūs varētu arī izstāstīt, kurš ir šī priekšlikuma autors un kāpēc šī, jūsu ieskatā, nav deputātu kvota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Nu, jā, kolēģi, arī man atliek piekrist tam, ko tikko teica kolēģe Jūlija Stepaņenko, jo, ja mēs skatāmies tabulu, mēs redzam, ka šo priekšlikumu Ministru kabinets savā sēdē, kurā skatīja visus uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus, nav atbalstījis, bet atbalstīts šis priekšlikums ir tieši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Tātad acīmredzot, nu, starpposmā starp jautājuma skatīšanu Ministru kabinetā un galīgo izskatīšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir bijušas kaut kādas vienošanās. Priekšlikuma autori ir Edmunds Teirumnieks, Juris Rancāns un Mārtiņš Bondars. Nu, tiešām es vēlētos, ka kāds no viņiem varētu pastāstīt, kā tas ir iespējams – tātad pretēji Ministru kabineta gribai šīs valdības laikā panākt šādu rezultātu.

Bet pašu priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Ar Rēzeknes sporta centru ir kā ar Rīgu. Ir tāds teiciens: Rīga nekad nebūs gatava. Un te arī šķiet, ka Rēzeknes sporta centrs nekad nebūs gatavs. Katru gadu ir kādas deputātu kvotas, kas turpina un turpina būvēt. Bet varbūt tad arī autori – vai nu Bondara kungs, vai kāds no citiem deputātiem – varētu paskaidrot, kas tieši par šo summu tiks izdarīts Rēzeknes sporta centrā, kas būs tie praktiskie darbi un vai tad beidzot Rēzeknes sporta centrs būs gatavs un nākamgad nevajadzēs vairs meklēt naudu šī centra tālākai būvniecībai un deputātu kvotu kultivēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Ņemot vērā, kolēģi, ka jūs vēlaties uzzināt, kā tad tas priekšlikums tapis... Ir tāda Latgales apakškomisija Saeimā, un tur, nu, kā par lielu laimi, šis priekšlikums ir atbalstīts. Trīs deputāti no Latgales apakškomisijas ir parakstījuši šo priekšlikumu. Un viens no tiem esmu es.

Man prieks, ka olimpiskais centrs "Rēzekne" ir saņēmis... es ceru, ka saņems finansējumu. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti, ļoti labs priekšlikums. Un es domāju, ka šis centrs taps un, manuprāt, tam jau bija plānots atklāšanas pasākums. Varbūt jau ir noticis, varbūt es kaut ko esmu palaidis garām, bet tomēr būtība, ko mēģināja iezīmēt Vucāna kungs, jau nav par šo centru.

Galvenā būtība ir tā, ka... Pēc būtības jūs esat 90 miljonus noņēmuši nost pašvaldībām un šobrīd pēc politiskiem principiem dažu labu projektu tomēr atgriežat atpakaļ, ko pašvaldības tikpat labi varēja arī no sava budžeta mēģināt finansēt. Šādu apjomu, protams, būtu ļoti grūti nofinansēt no sava budžeta, bet tomēr. Tomēr tā ir.

Un nevajag... nevajag liegties – tā ir savdabīga atgriešanās pie kvotām. Budžetā kvotas nav pazudušas. Manuprāt, būtu pareizi un prātīgi to vienkārši atzīt. Nevajag stāstīt par Latgales apakškomisijām un vēl dažnedažādākajiem veidiem. Šobrīd mēs esam redzējuši jau arī, kā Ministru kabinets nāk ar ģeniāliem priekšlikumiem, kas, manuprāt, būtu... Daudz vērtīgāk būtu, ja vienkārši šos priekšlikumus godīgi parakstītu frakciju vadītāji vai frakciju deputāti, tādā veidā skaidri parādot, ka tie ir politiski – politiski! – priekšlikumi. Tad arī nebūtu jautājumu un varētu skaidrot, kāpēc politiski izvēlēts viens vai otrs. Pretējā gadījumā, ja šis ir no Latgales apakškomisijas, tad, protams, tas iezīmē kaut kāda veida politiku, bet tie, kas nāk no Ministru kabineta, patiesībā degradē pašu Ministru kabinetu, ne jau šo sasniedzamo mērķi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Neliela piebilde – Latgales apakškomisijā, cik mēs redzam, kopumā ir 10 deputāti. Šo priekšlikumu nav parakstījuši visi 10 deputāti. Visticamāk, viņiem šis priekšlikums nemaz netika piedāvāts parakstīt, es tā pieļauju. Kas tā par snaikstīšanos vispār, es nesaprotu? Ja tā ir apakškomisija, tad tā tam arī bija jābūt. Tātad bija jāparaksta visiem šai deputātu grupā, jo savādāk jau, jā, tā ir kvota.

Mēs, neskatoties uz to, protams, Rēzeknes olimpiskā centra būvniecību varam atbalstīt, taču veids, kādā tas tiek darīts, ir tiešām kaunpilns. Tātad vecās tradīcijas jūs neesat lauzuši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Nu, mēs esam te finiša startā beidzot. Vai tas izskatās pēc kvotas? Jā. Vai tur vajadzēja būt visai apakškomisijai? Jā. Es domāju, ka tur vajadzēja būt visiem pārstāvjiem.

Es redzu, ka Adamoviča kungs ir pieteicies. Adamoviča kungs arī ir no Latgales, noteikti viņš teiks to pašu, ka komisijā tas ir lemts.

Mēs tiešām bēgam projām no kvotām, nu, goda vārds, nedrīkst tādu... es to saucu par "fūzeli". Vai tad bija problēma parakstīt vēl pārējiem, es nezinu, trijiem vai četriem deputātiem no Latgales apakškomisijas priekšlikumu, lai tas tā neizskatās?

Mēs iepriekšējā likumprojektā balsojām par šo trīs gadu budžetā, un bija vienprātība gan opozīcijā, gan pozīcijā. Tas tika atbalstīts. Vairāk, manuprāt, nekā 80 balsis bija "par".

Mēs šodien beigsim tūlīt jau šo kārtējo ārkārtas Saeimas budžeta sēdi.

Mārtiņ Bondar, man ir lūgums – bez arogances! Nu, patiešām kā komisijas ziņotājam, kā komisijas vadītājam, kā galvenās komisijas vadītājam Saeimā – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – par tiem komisijas priekšlikumiem... Kas, kāpēc, jā vai nē. Lūdzu, atceries, kā mēs 12. Saeimā paši sitāmies ar ZZS pozīciju pretēji, kad Dana Reizniece-Ozola bija finanšu ministre. Mēs kāpām tribīnē un stāstījām, un prasījām. Un tagad šī arogance... Nu, nē, nu, stāstām, stāstām un prasām, un arī skaidrojam gan deputātiem, mūsu kolēģiem, gan arī tiem, kas vēro šo visu procesu no malas, Latvijas nodokļu maksātājiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labvakar, kolēģi! Tātad es gribu teikt lielu paldies, ka pēdējo piecu gadu laikā mēs esam atbalstījuši gan Liepājas, gan Ventspils, gan Valmieras olimpiskos centrus, man liekas, arī Jelgavas. Un pēdējo četru gadu laikā mēs esam atbalstījuši katru gadu no valsts budžeta arī Rēzeknes olimpisko centru.

Tiešām šis jautājums tika skatīts Latgales apakškomisijā, un mēs aicinājām šo pēdējo atbalstu sniegt. Olimpiskais centrs Rēzeknē ir atklāts šī gada 19. septembrī. Tātad centrs darbojas, un šī ir pēdējā dotācija no valsts, lai pašvaldībai daļēji segtu ieguldījumus. Kopumā tātad valsts ir ieguldījusi aptuveni piecu miljonu finansējumu, un kopējās izmaksas, cik es zinu, ir aptuveni 17 miljoni.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Budžeta kvotas kā tādas – es neuzskatu, ka tas ir kaut kas ļoti slikts. Manuprāt, slikti ir tad, ja to mēģina kaut kādā veidā nomaskēt zem dažādiem nosaukumiem. Un es gribētu iezīmēt... Nu, viens piemērs. Agrāk budžetos gāja baznīcu jumti un dažnedažādas ar sakrālo mantojumu saistītas lietas, ko atrisināja tiešām šis... Kultūras ministrijas paspārnē esošā iedibinātā jaunā kārtība, kur vienojās par nosacījumiem, kā tas tiks sadalīts... summa. Tad arī tas kaut kādā veidā nonāca līdz galaprojektiem. Tāpat arī sportā bija Sporta apakškomisija, kur visi pieprasījumi sakoncentrējās, un tad visa apakškomisija vienojās par to, kuri tad būs, kuri nebūs. Un tas bija kaut maz, caurskatāms process.

Šajā gadījumā es arī atbalstu Rēzekni, bet, kolēģi, jautājums ir par procesu, kā mēs līdz tam nonākam. Un šeit tas nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 67. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – deputātu Teirumnieka, Rancāna un Bondara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir (Skaņas pārrāvums.)...

Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Čakša, Adamovičs, Lībiņa‑Egnere un Bondars lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 2. decembra pulksten 9.00. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu procedūras sadaļu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē izsludinātu pārtraukumu līdz šā gada 2. decembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 89, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 2. decembra pulksten 9.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Tātad tiekamies rīt.

Paldies šodien visiem par darbu.

(Pārtraukums.)