Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas septītā sēde 2020. gada 20. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas šā gada 20. februāra sēdi, kurā izskatīsim Saeimas šā gada 20. februāra sēdes darba kārtību.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" un likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā darba kārtības pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jurašs, Kaimiņš, Strīķe, Beitnere-Le Galla un Rancāns lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jurašs, Kaimiņš, Strīķe, Beitnere-Le Galla un Rancāns lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Dep. J. Stepaņenko: "Jā! Jā!") Kuram ir iebildumi? (Dep. J. Stepaņenko: "Man!") Deputātei Stepaņenko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Rosinu mainīt atbildīgo komisiju, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija konkrētajiem likuma grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai? (Dep. A. Gobzems: "Jā!") Kuram? (Dep. A. Gobzems: "Man!") Deputātam Gobzemam ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina... Lūdzu mainīt arī tablo! Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Juraša, Kaimiņa, Strīķes, Beitneres-Le Gallas un Rancāna iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta "Grozījums Saeimas kārtības rullī" anotācijā rakstīts, ka šis likumprojekts ir nepieciešams, lai noteiktu ierobežojumus bijušajiem Saeimas deputātiem, "[..] attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas", apmeklēt Saeimas ēkas.

Savukārt atbilstoši mūsu pašu pieņemtajam Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam, atbilstoši 11. panta pirmajai daļai, tikai... (ieklausieties!) – tikai "Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā". Un šeit nav pieminēta ne NATO, ne NATO dalībvalstis. Līdz ar to šie iesniegtie grozījumi neatbilst pašreizējam tiesiskajam regulējumam. Bez tam Saeimas kārtības rullis šobrīd jau tiek izskatīts Juridiskajā komisijā, kur ir visas iespējas komisijas vārdā iesniegt priekšlikumus.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu... šī likumprojekta nodošanu komisijai, tāpēc ka tas ir pretrunā pašreizējam tiesiskajam regulējumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka likumprojekti "Grozījums Saeimas kārtības rullī" un "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" ir savstarpēji saistīti, runāšu uzreiz par abiem.

Saeimas kārtības rullis nosaka kā Saeimas deputāta pamatpienākumu – piedalīties likumdošanas procesā. Visiem šeit sēdošajiem ir zināms, ka Saeimas deputātam ir pienākums pārstāvēt tautas intereses un pieņemt atbilstošus likumus. Vai tiešām kāds no šeit klātesošajiem ir gatavs apgalvot, ka kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu likumdošanas procesu spēj nodrošināt deputāti, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas? Diemžēl šādas tiesības likumā joprojām ir noteiktas gan bijušajiem Saeimas deputātiem, gan Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Viņi var brīvi apmeklēt Saeimas ēku, noteiktajā kārtībā būt klāt Saeimas sēdēs, kā arī piedalīties Saeimas rīkotajos pasākumos.

Vai personu, pret kurām ir noteiktas starptautiskās sankcijas, līdzdalība likumdevēja darbā ir tas, ar ko Latvija ir gatava lepoties? Vai šeit sēdošie deputāti spēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kas atbilstu modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts standartiem?

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums attiecas uz visām personām. Un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Arī likumdevēja pienākums ir nodrošināt tādu likumdošanas procesu, kurā netiek pieļauta atsevišķu personu prettiesiska ietekme uz likumdevēja varu, tādā veidā veicinot sabiedrības uzticēšanos likumdevējam un ceļot Saeimas prestižu.

Starptautisko organizāciju un nacionālās sankcijas lielākoties tiek noteiktas politisku un drošības apsvērumu dēļ. Līdz ar to likumdevējs, nodrošinot iespēju personām, pret kurām ir noteiktas konkrētas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, bez ierobežojuma apmeklēt Saeimu un piedalīties Saeimas darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesa norisi un pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama. Lai likumdevējs varētu pieprasīt, ka sabiedrība ievēro tā pieņemtos likumus, tam likumdošanas procesā ir jārada pārliecība, ka likumu pieņemšana notikusi godīgi, pārskatāmi un cieņpilni.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: "Jā! Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 12, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Juraša, Kaimiņa, Strīķes, Beitneres-Le Gallas un Rancāna iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Kā jau iepriekšējais runātājs teica, likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" ir savstarpēji saistīti.

Un mēs nupat bijām liecinieki tam, kādā veidā darbojas tā saucamā dubultmorāle. Proti, cilvēks, kurš ir, teiksim, sankciju sarakstā, nedrīkst piedalīties Saeimas, es pat negribētu teikt, darbā; viņš nedrīkst pat apmeklēt Saeimas ēkas, bet tajā pašā laikā persona... Dubultmorāle ir tā, ka kriminālvajāta persona drīkst runāt no Saeimas tribīnes, tāpēc ka nupat bija Satversmes tiesas spriedums... (Starpsauciens: "Jā!") Bet principā mēs šeit uzskatāmi redzam, ka šis likumprojekts, par kuru es runāju pašreiz, ir vērsts tikai pret vienu cilvēku, kura vadītā politiskā partija Saeimā ir pārstāvēta ar trīs deputātiem un pašlaik ir opozīcijā. Proti, šis likumprojekts ir vērsts pret bijušo Augstākās padomes deputātu un ilggadēju Ventspils pilsētas pašvaldības un partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu. (Dep. A. Geidāns: "Nav!") Un šajā brīdī, es domāju, mēs redzam, kādā veidā tiek atstrādāts pirms vēlēšanām dotais Meroni kunga finansējums.

Vēl es gribētu pieminēt, ka Aivars Lembergs ir viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri nebaidījās (uzsveru – nebaidījās!) 1990. gada 4. maijā nobalsot "par" deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Bet tas bija laiks, kad nekas vēl nebija skaidrs, un to, kādas sekas būs šim balsojumam, neviens nevarēja prognozēt!

Bez tam publiskajā telpā pašlaik tiek minētas un apspriestas sankcijas, lai gan neviens nav redzējis dokumentus par šādām sankcijām. Ir tikai ASV preses relīze, bet nav nekādu dokumentu, ne ASV, ne Latvijā izdotu.

Likumprojekta anotācijā ir minēta šī likumprojekta un likumdošanas prakses atbilstība demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem. Bet likumprojekts tiem neatbilst, jo ir pretrunā ar Satversmes 92. pantu, kas nosaka: "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."

Bez tam anotācijā norādīts, ka nav notikušas nekādas (uzsveru – nekādas!) konsultācijas likumprojekta tapšanas gaitā. Savukārt Satversmes 2. pants, ko mēs redzam šeit pie sienas, nosaka: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." Tātad tas noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, nevis ASV, NATO vai Eiropas Savienībai.

Un nobeigumā es vēlos atgādināt trīs latviešu sakāmvārdus.

Pirmkārt – Dieviņš nav mazais bērns.

Otrkārt – Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi.

Un treškārt – kas otram bedri rok, pats tajā iekrīt.

Es aicinu neatbalstīt. (Dep. U. Budriķis: "Tagad frakcijas sēdes būs ārpus parlamenta!")

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Borisam Cilevičam 2020. gada 13. februārī.

Saeimas deputāts Boriss Cilevičs ir lūdzis piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Komisija izskatīja un secināja, ka likumprojektam nepieciešams noteikt steidzamību.

Tāpēc aicinu balsot par steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vai...? Tātad komisija aicina balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Bluķes kundze, jūs vēlaties par steidzamību runāt? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Benhena-Bēkena. Tātad paldies par atbalstu.

Komisija izskatīja un atbalstīja frakcijas KPV LV deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Tātad likumprojekts ir sagatavots un iesniegts kā atbildes reakcija Igaunijas pieņemtajam lēmumam samazināt akcīzes nodokli alkoholam. Pagājušā gadā Saeimā tika pieņemts lēmums samazināt nodokli uz laiku līdz šī gada 29. februārim, lai pārliecinātos, ka izteiktās prognozes par Igaunijas akcīzes nodokļa politikas ietekmi uz Latvijas alkohola tirdzniecības apjomiem ir patiesas. Apkopojot pagājušā gada pēdējā ceturkšņa datus, nākas secināt, ka Finanšu ministrijas ekspertu prognozes ir piepildījušās: 2019. gada kopējā budžetā ir neizpilde 28,4 miljonu apmērā.

Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu un veicinātu konkurētspēju starp Baltijas valstīm, ir nepieciešams koriģēt šībrīža regulējumu un paredzēt pakāpeniskāku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. To paredz šis likumprojekts, piedāvājot paaugstināt akcīzes nodokļa likmi vidēji par 5 procentiem gadā, nevis par 30, kā tas ir šobrīd.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Prezidij un kolēģi! Pagājušā gada vasarā mēs akcīzes nodokli stiprajam alkoholam pazeminājām par 15 procentiem. Vienīgais arguments, kas mani pārliecināja toreiz balsot "par", bija pazeminātās nodokļa likmes termiņš līdz šā gada martam, kad akcīzes nodoklis atkal paaugstinātos ne tikai par pazeminātajiem 15 procentiem, bet saskaņā ar likumu – par 30. Mēs nobalsojām, ka šis pasākums plānots tikai kā īstermiņa risinājums septiņiem mēnešiem un tas nepieciešams tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku.

Ir pagājuši seši mēneši, pēc 10 dienām atjaunotajam nodokļu regulējumam jāstājas spēkā. Bet mēs nez kāpēc Saeimā skatām priekšlikumu nepacelt atpakaļ akcīzes nodokli, kā šobrīd aktuālajā likumā rakstīts. Kas šo mēnešu laikā ir mainījies? Kāpēc šobrīd ir iesniegts priekšlikums, kas 30 procentu paaugstinājuma vietā piedāvā vien 5 procentus? Tas ir septiņas reizes mazāk, nekā plānots. Finansisti, protams, ir sarēķinājuši... pie kādiem procentiem... cik daudz vairāk Latvija iekasēs nodokļos, tikai neviens nav sarēķinājis, cik daudz vairāk alkohola tiks izdzerts, cik daudz vairāk tā dēļ pasliktināsies sabiedrības veselība, par cik pieaugs alkohola izraisītu nāves gadījumu skaits un par cik pieaugs beigu beigās medicīniskie tēriņi.

Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri izdod tematiskos ziņojumus "Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā". Jaunākais ir par 2017. gadu, kad nodokļa likme, starp citu, bija lielāka, nekā to piedāvā priekšlikuma iesniedzēji. Un ziņojumu teksts ir publiski pieejams. Es nosaukšu tikai dažus faktus no tā.

Lūk, kāda situācija bija Latvijā pirms dažiem gadiem. Latvijā 2017. gadā ik pēc katrām trim dienām Latvijā kāds mira no saindēšanās ar alkoholu. Kopā tie bija 117 Latvijas iedzīvotāji. Savukārt miruši no saslimšanas, kas tieši saistīta ar alkohola lietošanu, tajā pašā gadā bija 648 Latvijas iedzīvotāji. Varbūt lielākajai daļai šeit sēdošo nešķitīs svarīgi tas, ka jaunu cilvēku vidū, grupā no 20 līdz 39 gadiem, katrs ceturtais nāves gadījums bija klasificēts kā alkohola izraisīts.

Mazliet gribu pievērsties tēmai par alkoholu un autobraukšanu. Pēdējo trīs gadu laikā uz Latvijas ceļiem ir sastādīti vairāk nekā 12 tūkstoši administratīvo pārkāpumu protokolu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pie stūres bija sēdušies reibumā. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits bija piektais augstākais Eiropas Savienībā un visaugstākais Baltijas valstīs. Alkohola vai apreibinošo vielu ietekmē izraisītos ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 12 cilvēki, savukārt ievainoti tika 244.

Vēl var nosaukt dažus faktus no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta apkopotajiem datiem. 2017. gadā 14 procenti no visiem izsaukumiem ātrajai palīdzībai bija pie pacientiem, kuriem konstatēts alkohola... tik liels reibums vai saindēšanās, ka bija vajadzīga medicīniska iejaukšanās. Jāpiebilst, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas turklāt rada arī būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.

Balsojums "par" šo likumprojektu – tas būs balsojums pret sabiedrības veselību. Vajadzētu būt otrādi.

Vienreiz šī Saeima jau nodemonstrēja, ka tai nerūp mediķi un viņu atalgojums. Ar šo likumprojektu mēs dotu skaidru vēstījumu, ka šai Saeimai nerūp arī sabiedrības veselība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam.

I. Puga (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Jāsaka, žēl, ka kārtējo reizi saimniecisku lēmumu pieņemšana ir atkarīga nevis no saimnieciskā aprēķina, bet no politiskām virāžām.

Ja akcīzes nodokļa strauju paaugstināšanu motivē ar rūpēm par tautas veselību, tad... Vai tas ir jāsaprot tā, ka, jo lētāks alkohols, jo vairāk tauta nodzeras? Vai tas būtu jāsaprot tā, ka, ja Vācijā alkohols ir lēts, tad Vācijas tauta ir reālās briesmās? Taču nē! Tāpēc, es domāju, mums drīzāk jādomā par to, kā novērst iemeslus, kāpēc cilvēki grib dzert. (Starpsauciens: "Kāpēc viņiem gribas?")

Un viens no tādiem iemesliem ir – vairāk naudas mūsu kopējā makā. Un šo nopelnīto naudu tad mēs varēsim arī ieguldīt reālā tautas veselībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Tātad es labprāt paskaidrošu mūsu frakcijas apsvērumus, kāpēc šis likumprojekts tomēr ir jāatbalsta.

Šeit ir jārunā ne tikai no vienas perspektīvas. Te ir jārunā par ieguvumiem – ieguvumiem kopumā gan tautsaimniecībai, gan sabiedrības veselībai, gan arī, jā, valsts budžetam. (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Sabiedrības veselībai?") Tāpat jāņem vērā arī apstākļi, kuros mēs šobrīd atrodamies, – ne tikai iekšpolitiskie, bet arī ārpolitiskie.

Likumprojekts dod ne tikai iespēju palikt konkurētspējīgiem Baltijas reģionā, bet arī neiznīcināt valsts pierobežā darba vietas, mazināt negatīvo ietekmi uz budžetu, no kura, starp citu, tiek finansēta arī veselības nozare.

Akcīzes nodokļa strauja celšana nav risinājums alkohola ikdienas patēriņa mazināšanai. Lai mazinātu ikdienas patēriņu, pastāv citi instrumenti, piemēram, jaunās paaudzes izglītošana skolas solā, labvēlīgas, sociāli ekonomiskās vides radīšana. Pārmērīgs alkohola patēriņš ir posts ne tikai individuāli, bet arī sabiedrībai kopumā. Mēs varam palīdzēt tikai tiem, kas apzinās savu problēmu. Ja patēriņš ir pārmērīgs, tad veidojas atkarība, un tā ir patiesība. Tāpat kā atkarības jautājumu var risināt, ja indivīdam ir apziņa, ka tas traucē. Šiem cilvēkiem tad mums ir jāsniedz palīdzība, un akcīzes nodokļa ienākumi valsts budžetā ļauj to darīt.

Strauja cenu celšana veicinās "radošuma" izpausmes iedzīvotājos, kā aizvietot dārgāku ar lētāku un pavisam noteikti ne labākas kvalitātes produktu. Neatbalstot ierosinātās izmaiņas, mēs patiesībā ilgākā laika periodā radīsim ne tikai ātrāku iedzīvotāju veselības pasliktināšanos, bet zaudēsim arī finansējumu, lai palīdzētu tiem, kas apzinās savu vājību un grib ar to cīnīties. Izpostīt ir viegli, to var izdarīt ātri un vienkārši. Atjaunot un uzbūvēt no jauna ir ilgi un dārgi.

Tāpēc aicinu atbalstīt piedāvāto kompromisa variantu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu, mūsu uzmanību uz vēl dažiem aspektiem. Mums priekšlikumu... faktiski ne priekšlikumu, bet... Šī likumprojekta iesniedzēji savu likumprojektu pamatā motivē ar šo finansiālo un valsts budžeta ieņēmumu motīvu. Man liekas, ka mēs nonākam... Ja mēs domājam, ka mēs, vairāk lietojot, patērējot alkoholiskos dzērienus, līdz ar to dabūjam lielākus ieņēmumus valsts budžetā no šādām aktivitātēm un tad tālāk par šo naudu labojam vai uzlabojam cilvēkiem veselību, kura ir sagandēta alkohola lietošanas, pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ, tad mēs, gribat vai negribat, nonākam apburtajā lokā. Jo ir maldīgi domāt, ka, veicinot patēriņu, pazeminot alkoholiskajiem dzērieniem cenas (Dep. I. Benhena-Bēkena: "Patēriņš netiek veicināts!"), veicinot pieejamību, vairāk lietojot, būs lielāki nodokļu ieņēmumi... Un tad turpināsim to veselību pēc tam, tad, kad jau pienāk zināma stadija alkoholismā, saglābt. Diemžēl tā nenotiek! Latvija nav unikāla valsts, un mums statistiska ir tāda pati kā citās valstīs, kā visur pasaulē. Statistikas datiem ir jātic. Arī pētījumiem ir jātic. Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, kuras ir balstītas uz konkrētiem novērojumiem un pierādījumiem citās valstīs, skaidri un gaiši pasaka, ka alkohola akcīzes palielinājums par 10 procentiem samazina alkohola patēriņu vidēji par 5 līdz 7 procentiem. Vai mēs esam valsts, kas vēlas samazināt alkohola patēriņu (Dep. I. Benhenas-Bēkenas starpsaucieni.), vai neesam? Manuprāt, mēs esam valsts, kura ir atbildīga pret saviem pilsoņiem, un vēlamies samazināt alkoholismu. Mana kolēģe Dace Bluķe nosauca dažus skaitļus, cik iedzīvotāju, piemēram, iet bojā katru gadu no alkoholisma izraisītām sekām. Cik daudzi, iespējams, vispār nevēršas pie ārsta? Un tad netiek nemaz reģistrēti šie gadījumi.

Es gribu pateikt dažus skaitļus, kas attiecas tieši uz jauniešiem. Pētījumu dati rāda, ka tieši jauniešu vidū alkoholisma... ka alkohola patēriņš tieši jauniešu vidū samazinās tad, ja pieaug alkohola cenas. Jo mums, kolēģi, tiešām nav vērts strādāt ar tiem cilvēkiem, kuri... nu, faktiski cerēt, ka vairs nelietos alkoholu tie, kuri jau ir nonākuši alkohola atkarībā. Protams, akcīzes nodoklis uz tiem... Mēs varam celt simtkārtīgi akcīzes nodokli, bet viņi tik un tā atradīs iespēju, kā saņemt kārtējo alkohola devu. Bet mums ir jādomā par jauniešiem, kuri pirmo reizi pamēģina lietot alkoholu.

Piemēram, 2015. gada pētījums skaidri un gaiši parāda... Aptaujājot skolēnus, 32 procenti saka, ka alu viņiem iegūt ir ļoti viegli, sidru 33 procenti var iegūt ļoti viegli, 26 procenti – diezgan viegli. Un pat stipros alkoholiskos dzērienus šie skolēni... aptaujā parādās, ka 25 procenti tos var iegūt ļoti viegli.

Tātad ir jautājums par alkohola pieejamību. Protams, ir attiecīgas reklāmas, ir arī citi ierobežojumi, ir attiecīgi iepakojumi, ir aizliegums pārdot jauniešiem un skolēniem, bet tas tomēr... tas tomēr... piemēram, 18 vai 19 gadus vecam vai divdesmitgadīgam cilvēkam, kuram ir tiesības pašam iegādāties alkoholu... tas tomēr arī ir stāsts par alkohola cenu.

Varam jau mēs būvēt valsts ekonomiku un savu biznesu uz igauņu alkohola patēriņa rādītājiem, kolēģi. Bet, manuprāt, tas nav nedz ētiski, nedz ilgtspējīgi.

Ir... Manuprāt, mums bija labs akcīzes nodokļa likums, kurā skaidri un gaiši bija paredzēts jau iepriekšējos gados akcīzes nodokļa pieaugums alkoholam. Un tagad, ar 13. Saeimu, mēs faktiski sākam jau... jau ar pagājušā gada augustu būtībā... nu, faktiski sabojājam šo labo nodomu, kā virzīties tālāk, prom no šīs lielās problēmas, ko rada valstī alkohols un alkohola patēriņš.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādu, tik minimālu, akcīzes nodokļa pieaugumu, jo tas nekādā veidā nenāks par labu sabiedrības veselībai, tas nenāks par labu veselības uzlabošanai. Tas nenāks par labu arī Veselības ministrijas izstrādātajam alkoholisma apkarošanas plānam. Veselības ministrija savā vēstulē aicināja Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju neatbalstīt iesniegto likumprojektu un saglabāt esošās likmes, kuras stāsies spēkā no šī gada marta.

Tāpēc, kolēģi, aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu mazliet plašāk parunāt par šo tematu – ne tikai par to, vai mums vajag lētu vai dārgu alkoholu, bet arī par to, kādas vērtības pārstāv parlamentā dažādi politiskie spēki.

Un šajā gadījumā uzsvaru lieku uz Attīstībai/Par!. Jūs publiski definējat, ka jūs esat liberāls politisks spēks, ka jūs pārstāvat liberālu politiku. Manā izpratnē, liberāls ir tāds, kas nevis aizliedz, ierobežo, samazina, paceļ nodokļus, bet, tieši otrādi, atbalsta... tāds, kas atbalsta uzņēmējus, atbalsta brīvo mīlestību, atbalsta zemus nodokļus. Nevienā pasaules valstī liberāla politika neceļ nodokļus. Mūsu valstī faktiski liberāla politika nozīmē to: ja tu pasaki, ka iestājies par gejiem, tad tā ir liberāla politika. Viss pārējais – mēs varam darīt kā pilnīgi... kā kreisi... kreiss politisks spēks, faktiski kā spēks ar sociāldemokrātisku (labākajā gadījumā) ievirzi. Tāda ir tā politiskā diskusija attiecībā uz nodokļu celšanu! Un tamlīdzīgi. Jūs patiesībā neaizstāvat tās vērtības, kuras jūs paši sludināt. Tā nav liberāla politika.

Kas ir būtiski... Es domāju, ka tad, kad jūs piedāvājat šādu risinājumu... Ir skaidrs... Es pilnīgi piekrītu tam, ka Latvijā ir ļoti bēdīgi statistikas rādītāji attiecībā uz alkoholismu. Bet jūs piedāvājat risinājumu... nevis kas ierobežos un samazinās alkoholismu, jūs piedāvājat risinājumu, kas kaitēs vietējam uzņēmējam, kas kaitēs pierobežā strādājošiem uzņēmējiem, darbiniekiem un tamlīdzīgi. Kāpēc jūs vienlaikus ar šādu piedāvājumu, ja jums tāds nāk, nepiedāvājat alternatīvas, ko citu darīt tiem cilvēkiem? Numur viens.

Numur divi. Kāpēc jūs neierobežojat alkohola tirdzniecību benzīntankos? Kāpēc jūs neierobežojat alkohola tirdzniecību, piemēram, brīvdienās un tādā garā?

Vēl viena detaļa. Vienkārši detaļa. Salīdzinoši detaļa, ja mēs runājam par alkoholismu un nodokļiem alkoholam. Es nosaukšu par piemēru Franciju vai Spāniju. Mēs nevaram iedomāties situāciju... Es domāju, ka tā valdība automātiski kristu, kas uzkāptu tribīnē un pateiktu, ka mēs vīnam milzīgi celsim nodokli, ka mēs ierobežosim alkoholismu... Alkohola lietošana nav... Alkohola lietošanas daudzums nav atkarīgs no tā, cik dārgs vai lēts ir alkohols, un Skandināvijas valstis to skaidri pierāda. Varbūt viņu iekšējie statistikas dati norāda, ka viņi mazāk pie sevis pērk alkoholu, bet mēs ļoti labi zinām no dzīvē gūtiem novērojumiem, kā somi brauc piedzerties uz Igauniju un kā... kā tiek iegādāts lielā vairumā alkohols tax-free zonās.

Tā ka tas nemaina lietas būtību arī no šāda viedokļa.

Vēl viens jautājums, kas attiecībā uz alkoholu ir jāsaka. Šāds jūsu priekšlikums nekādā veidā nekaitēs lielajiem alkohola izplatītājiem. Tas kaitēs tikai mazajiem un vietējiem... vietējiem uzņēmējiem.

Alkohola kaitīgums un cilvēku vēlme lietot alkoholu patiesībā jārisina ar citiem līdzekļiem. Tas ir izglītības jautājums. Tas ir jautājums no bērna kājas... kā mēs to risinām. Tas ir jautājums, kā mēs padarām alkohola lietošanu par nestilīgu lietu. Tāpat kā, piemēram, smēķēšanas... antismēķēšanas kampaņas, ka mēs padarām faktiski šo jautājumu par nestilīgu. Tas ir veids, kā cīnīties ar alkoholismu un lielo alkohola patēriņu valstī, nevis paceļot akcīzi un faktiski iznīcinot visu šobrīd. Pierobeža gandrīz tikai ar to nodarbojas. Tā ir vēl viena lieta.

Bet īpaši... Vēlreiz uzsverot, īpaši vēlreiz uzsverot, es gribu... gribu atgādināt padomju laikus tepat Latvijā. Ja mēs runājam par statistikas datiem un tamlīdzīgi. Atcerieties, Latvijas teritorijā padomju laikos bija sausais likums... tika ieviests. Sausā likuma laikā dzēra uz nebēdu. Alkohola patēriņš nesamazinājās.

Ar ierobežojumiem neko nevar panākt, un tas ir tāds pats salīdzinājums kā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, tajos štatos, kur ir vairāk konservatīvi noskaņota publika, kur ir, piemēram... kur, piemēram, ir tādas ļoti, ļoti stingras vērtības par tikumisku dzīvi, izrādās, ka tur ir lielāks abortu skaits nekā tur, kur cilvēkiem ir mazāk ierobežojumu.

Cilvēkus ierobežojot un cilvēkiem visu aizliedzot, neko nevar panākt, var panākt tikai izglītojot. Jo tie, kas gribēs nopirkt alkoholu, tie atradīs arī kontrabandas alkoholu, tie atradīs kontrabandas cigaretes. Tās, kā mēs zinām, gadu gadiem tirgū ir tirgotas. Un faktiski šāds viens risinājums, negrozot konceptuālu pieeju, kāda ir mūsu attieksme pret alkohola lietošanu... Starp citu, kā alkoholu varētu ierobežot? Elementāri, kā varētu ierobežot, – aizliegt svētdienās vispār strādāt lielveikaliem. Daudz mazāks – daudz mazāks! – alkohola patēriņš tad būtu. Plus – tādējādi mēs atbalstītu mazos uzņēmējus, mēs atbalstītu ģimeņu iespēju būt kopā ārpus lielveikaliem; mēs atbalstītu reģionus, mēs atbalstītu mazās piparbodītes Rīgā. Mēs panāktu to, ka daudz mazāk tiek pirkts alkohols tajās brīvdienās. Tiktu pirkts mājās darināts vīns tajās brīvdienās, un tamlīdzīgi. Tas būtu īsts priekšlikums! Sanākam kopā un aizliedzam lielveikalu darbību svētdienās, kā tas ir attīstītajā Eiropā! Attīstītajā Eiropā tu svētdienā nebrauc un pilsētā neiepērcies lielveikalos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu dažus vārdus teikt par tādu ilūziju domāšanu attiecībā uz alkohola apkarošanu. Mums godīgi ir jāpasaka, ka mums īsti nav skaidrs... Mēs katru gadu mainām šo akcīzes nodokli. Mēs pazeminājām vasarā, bet plāns īsti mums nepildās. Tagad mēs drusku pacelsim. Mēs tā kā eksperimentējam.

Es gribu drusciņ iebilst pret tādiem... paziņojumiem, ka, ja mēs pacelsim akcīzes nodokli, tad pie mums samazināsies šī dzeršana. Es gribētu jums pateikt vienu Vinstona Čērčila teicienu par radikālismu. Viņš teica: "Kad es biju jauns, karstasinīgs, radikāls, es devu sev vārdu nelietot spirtotos dzērienus līdz pusdienas laikam. Bet tagad, kad es vairs neesmu tik radikāls, es devu tādu solījumu – nedzert līdz brokastu laikam." Jo pats galvenais ir: ja jūs varat no alkohola paņemt vairāk, nekā alkohols paņem no jums, tad tas jums nav kaitīgs kā tāds.

Un tagad par tām ilūziju... domāšanām. Es paskatījos tabulu, kā Eiropas Savienībā ir ar atļautajām promilēm. Dažās valstīs ir 0,3; pārsvarā ir 0,5; Lielbritānijā ir 0,8.

Ja mēs paskatāmies statistiku... te tika pieminēts par autoavārijām... Tur praktiski ir ļoti mazs sakars ar alkohola lietošanu. Lielbritānijā ar 0,8 promilēm ir vairākas reizes mazāk bojā gājušo, turklāt ceļi tur ir labi, tikai... tie ir visur labi, bet viņi ir daudz šaurāki nekā Latvijā. Atskaitot maģistrālos ceļus... Tātad Skotijā, Lielbritānijā, ir ļoti šauri ceļi, knapi divas mašīnas... tiek galā. Bet avāriju nav. Kā to var izskaidrot?

Nu te pieminēja Amerikas Savienotās Valstis. Es paskatījos statistiku. Atcerieties, bija ziemas olimpiskās spēles Soltleiksitijā. Tas ir mormoņu apgabals, kur alkohola lietošana ir ierobežota. Izrādās, ka tur aptiekās 10 reizes lielāks antidepresantu patēriņš nekā pārējās Amerikas Savienoto Valstu pavalstīs! Tātad kaut kas tiem cilvēkiem nav tur, ja? Ar kaut ko viņi kompensē.

Tagad par Ziemeļvalstīm. Ar Ziemeļvalstīm vispār ir kurioza situācija. Somijā ir valsts monopols. Eiropas Savienībā – atļauj... Jums var būt divi... Jums jāizvēlas – vai nu jums ir monopols uz tirdzniecību, vai mums ir monopols... teiksim, uz pārdošanu... Somijā tātad ir alko... sistēma... monopols, valsts veikali, ļoti stingra kontrole, laiki. Rezultātā Igaunija no Somijas ieņem gadā 300 miljonus katru gadu. Tas ir viņu aprēķins. Mēs te rēķinām, cik mēs uz robežas... Tagad mēs brīnāmies, ka augstāko izglītību Igaunijā viņi var finansēt. Varbūt mums vajag ieskaitīt, kā bija pirmskara Latvijas laikā, šo akcīzes nodokli kultūras fondā, varbūt izglītības fondā, ja? Un kaut kādā veidā tātad mēs kompensējam šo.

Ko vēl somi ir izdarījuši? Ja jau viņi tik ļoti cīnītos pret dzeršanu... Ziemeļvalstis... Un mēs taču gribam būt Ziemeļvalstīm tuvāk. Kā tad viņi sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā panāca sev tādu privilēģiju, ka Olande nav muitas zona Eiropas Savienībai? Kā jūs domājat, kā tas viņiem izdevās? Tāpēc ka viņiem ir mugurkauls, viņi mācēja savas intereses aizstāvēt. Tātad visi kuģi, kas ieiet Mariehamnā... tur ir tax-free veikali, un tie ienākumi ir milzīgi, un faktiski visi tikai tāpēc arī brauc, lai tur iebrauktu. Pa sestdienām, svētdienām...

Zviedrija. Zviedrija vispār ir slavena. Man apmēram divreiz gadā tur iznāk būt. Es praktiski... ne, pat augstskolu profesori... viņi paši apgādā sevi ar augstas kvalitātes raudzētu spirtoto dzērienu... masveidīgi. Nekādu problēmu.

Luksemburga. Te tika pieminēta Vācija. Nav taisnība, Vācijā... nu, Vācijā ir zemi samērā... Bet divreiz zemāks akcīzes nodoklis ir Luksemburgā. Luksemburga darbojas kā Eiropas Savienības tax-free veikals. Tad, kad ir... No Strasbūras vai no Briseles visi brauc, tāpat kā, teiksim, brauca uz Ainažiem iepirkt, tā visi Eiropas Savienības diplomāti un visi, kas tur strādā... un ierēdņi... Viņi vienmēr aizbrauc ar automašīnu, uzlādē, teiksim, mēnesim un dzīvo. Vai Luksemburga ir nodzērusies tāpēc? (Dep. A. Kaimiņš: "Pilnībā!") Jā! Tātad tur nav (Dep. A. Gobzems: "Kaimiņš kā eksperts zina!")... nav nekāda sakara.

Bet ko mums šodien darīt? Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiešām... nu, mēs skatījāmies... Mums bija, starp citu, arī iedots, kas gan netika visiem izdalīts... Bija iedoti Finanšu ministrijas aprēķini, kā pildās šis ienākums. Īsti, protams, nepildās tās prognozes, vienmēr drusciņ tās naudas pietrūkst.

Bet trīs lielākās alus darītavas (un mums bija pārstāvis no "Cēsu alus")... Ziniet, trīs... mums ir trīs lielas – "Cēsu alus", "Cido Grupa", "Agrofirma Tērvete", un tad tās 50 ir mazās, kurām var būt visādas atlaides. Tad tās trīs lielās it kā piekrīt kompromisam, ka nu tagad varētu tos piecus procentus pacelt, ka tas ir tāds mērens paaugstinājums, un tad mēs turpinām analizēt, kas notiks tālāk, vai tur kaut kas pildās vai nepildās...

Es domāju, ka šoreiz mums ir jāatbalsta šis projekts un jāturpina vākt statistiku par šiem datiem. Bet būtu vērts varbūt arī padomāt, vai tomēr nedarīt (kā pirmskara pieredze rādīja, kas bija ļoti veiksmīgi), ka Kultūrkapitāla fondā mēs ieskaitām lielāku daļu vai arī kaut kādu izglītības fondu izveidojam, lai kaut kāds labums ir, jo, izšķīstot tai naudai, mēs it kā nejūtam... Mēs sakām: "Nodzeras, nodzeras...", bet nekādu rezultātu nav.

Tā ka es aicinu atbalstīt, nodot komisijai. Un tad mēs skatīsimies – varbūt pēc gada atkal jāanalizē tā statistika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Ir interesanti redzēt šodien šo likumprojektu jau šeit – šīs Saeimas sasaukuma laikā otro reizi – ar nosacījumiem, ka valdība kopumā ir teikusi skaļiem vārdiem to, ka "nodokļus mēs nemainīsim... vispār... un tikai vienu reizi". Un šis ir pierādījums tam, ka tas jau ir noticis divreiz. Šis ir otrais... otrās nodokļu izmaiņas.

Es domāju, pati nozare, nu, nav sevišķi priecīga par to. Un tas jau arī parāda to, ka tāda skaidra redzējuma, kā veidot attīstītu nodokļu politiku, šai koalīcijai īsti nav, tāda raustīšanās sanāk. Patiesībā pat "Attīstībai/Par!" mēģinājums attiecībā uz kokakolām jau arī bija tāds kārtējais mēģinājums raustīt šo nodokli.

Es vērsīšos pie "Attīstībai/Par!". Iepriekšējoreiz, kad mēs runājām par dažādiem akcīzes veidiem, es minēju vairākus piemērus – tātad vīns un tā sauktie aikosi. Jūs man bļāvāt, ka es jau esmu nokavējis. Šī ir jūsu iespēja – likums ir vaļā. Sniedziet savus priekšlikumus, es gaidīšu. Ja tādu nebūs, nākamreiz, kad atvērs šo likumu, tādi priekšlikumi būs no manas puses. Tā ka es aicinu jūs izmantot šo iespēju.

Bet kopumā jau stāsts ir visiem zināms – stāsts par Igaunijas pierobežu un to, kā nu tur ies mūsu uzņēmējiem, kas šobrīd samērā veiksmīgi īsteno... Un šīs tirdzniecības, teiksim tā, ietekmes areāls... tas jau patiesībā ir aizgājis pat tālāk, tas jau ir nonācis līdz Valmierai. Kā te runāja kolēģi no Valmieras, tad vesela virkne cilvēku brauc no sākuma uz Valmieras "Depo" un pēc tam atpakaļceļā iebrauc šajos veikaliņos. Nu... nu, skaisti! Ekonomikai tas nāk tikai par labu, bet tai pašā laikā, klausoties, kādā veidā tika argumentēts šis likumprojekts, – īpaši tika uzsvērta pierobeža. Un, ja jūs tik ļoti īpaši uzsverat pierobežu, tad īpaši tos, kas to dara, un tos, kuriem rūp reģionu attīstība, es aicinu, balsojot par šo likumprojektu, atcerēties, ka valdība šobrīd virza uz Saeimu un pavisam tuvā nākotnē mūsu kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim tiks nodots Latvijas Nacionālais attīstības plāns. Un tas nu gan ir viens interesants dokuments, kuru jūs... aicinātu jūs pārdomāt... padomāt par to, kā jūs iestājaties par reģionu attīstību. Šis Nacionālais attīstības plāns kontekstā ar šīsdienas debatēm par pierobežas tirdzniecību un to, ka vajadzētu rūpēties par iedzīvotājiem, tiem, kas dzīvo pierobežā... es to varētu reducēt uz visiem tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo tālāk no Rīgas.

Un kas tad tur ir rakstīts? Šis Nacionālais attīstības plāns ir nodots publiskai apspriešanai, lai ar to iepazīstinātu sabiedrību, nevalstiskās organizācijas, un, manuprāt, šis dokuments ir īpaši graujošs. Un tas ir graujošs tieši reģioniem.

Es nezinu, kā jūs to esat veidojuši, valdībā esošā koalīcija, bet vienīgā lieta, par ko tur ir aizmirsts, – tie ir reģioni. Ja mēs skatāmies investīcijas, kas ir paredzētas galvaspilsētā un galvaspilsētas reģionā, ir tikai un vienīgi Rīgai lielākā daļa! Ja šobrīd Rīga ir attīstītākais reģions visā Eiropas Savienībā (attiecībā pret pārējo īpatsvaru valstī), tad jūs šo attīstības tendenci tikai stiprināt.

Jo īpaši es atceros, ka Krišjānis Kariņš no šīs pašas tribīnes runāja par sportistiem treniņtērpos un par to, ka visiem jāsāk tagad vingrot. Tad es iedomājos to situāciju – ar šādu Nacionālo attīstības plānu mēs Rīgu padarīsim par tādu... tādu treknu vepri. Un reģionus – par vienkārši kaulainām figūrām, kam būs jācīnās par savu izdzīvošanu.

Manuprāt, jūs nonākat savā ziņā pretrunā, runājot par šo likumu, par reģioniem, par to, ka pierobežā baigi svarīga attīstība. Ar vienu kāju jūs... šādu virzienu, bet ar otru kāju... Jūs grasāties pilnībā iznīcināt Latvijas reģionus, nedodot vispār tiem ne mazāko cerību normālai attīstībai. Tās iespējas, kas galvaspilsētai šobrīd paveras Eiropas kontekstā, skatoties nākamo daudzgadu budžetu, jūs vienkārši nositat nost ar šādu Nacionālo attīstības plānu.

Rīgas konkurētspēja, Rīgas vēlme cīnīties par kopējiem Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem – ar šādu budžetu, kas tev uzdāvina vienkārši visu, bāž tās bulciņas mutē iekšā vienu pēc otras, tā ir vienkārši iznīcināta. Tajā pašā laikā reģioniem vispār nekas tur neparādās. Reģionu attīstības vajadzības vienkārši neparādās šajā attīstības plānā. Ir pārbarota galvaspilsēta. Un jūs cerat, ka Latvija spēs efektīvi piedalīties šajā konkurences cīņā par plašajiem Eiropas līdzekļiem, kas ir ārpus tiešajām dotācijām? Piedodiet, tāda trekni nobarota Rīga ne par ko necīnīsies. Viņa paņems tās bulciņas, kuras jūs tai šobrīd piedāvājat, bet reģioni būs vienkārši kaulaini, izmiruši, bez jebkādām attīstības tendencēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Te atkal varētu būt drusku temats par ceļošanu laikā. Būtu ļoti interesanti atgriezties tajās debatēs, kas bija vasarā. Un ne tikai tajās debatēs, bet arī tajā balsojumā.

Es vairāk skatos uz "Attīstībai/Par!", jo... jo tās kvēlās runas šodien nu kaut kā galīgi nekorelē ar to balsojumu – samazināt akcīzi stiprajam alkoholam. Tagad – atkal par 30 procentiem celt... Bet tas ir sekundārs jautājums.

Primāri, manuprāt... Kas būtu svarīgi? Ka mēs no šīs alkohola akcīzes sāgas izdarām kaut kādus loģiskus un prātīgus secinājumus nodokļu un tautsaimniecības korelācijai un lēmumiem daudz plašākās nozarēs, ne tikai alkohola jomā.

Un daži no tiem, manuprāt, acīmredzamiem secinājumiem, kas būtu jāizdara... Mēs varam gari un plaši strīdēties un arī dažādus pētījumus rādīt, ka alkohola pieejamība mazina tā patēriņu, un viens no pieejamības elementiem, protams, ir cena. Arī pārdošanas laika ierobežošana un tamlīdzīgi. Bet tas strādā tikai ar vienu nosacījumu – ja mēs spējam kontrabandas līmeni turēt tik zemu, ka tas būtiski nekropļo tirgu. Ja mēs pasakām, ka veikali alkoholu drīkst pārdot līdz pulksten 22.00, jāspēj nodrošināt to, ka tie tiešām arī netirgo pēc pulksten 22.00. Kā mēs zinām, šie diennakts veikaliņi ar integrētām kafejnīcām pilnībā, kā lai saka, nodrošina tirdzniecību 24 stundas, kas savukārt normālus cilvēkus, kas grib mierīgi savu biznesu veidot, savulaik piespieda savus veikaliņus aizvērt. Tas ir viens aspekts, bet nav pats būtiskākais.

Cits aspekts ir par stabilitāti nodokļos. Viena no sliktākajām lietām, ko darīt, ir raustīt nodokļus un – vēl vairāk – cerēt, ka mēs šajos posmiņos, kamēr raustīsim, pamanīsim kaut kādas korelācijas.

Es zinu, ka tagad tiks argumentēts, ka, jā, ka no vasaras līdz... līdz šim brīdim nekas būtisks nav noticis, tirdzniecībā pie robežas cena nez kāpēc nav samazinājusies, lai gan nodoklis tika samazināts.

Loģiski, vienkārši loģiski! Ja uzņēmējs zina, ka martā pieaugs cena par 30 procentiem vai vairāk, akcīzes nodoklis pieaugs, viņi neko tur īpaši nekustinās. Viņi saprot, ka tas nav ilgtermiņā, šī cenu starpība izlīdzināsies, un viņi mēģinās šo pusgadu nopelnīt maksimāli, ko var nopelnīt, līdz atkal akcīze būs tur, kur ir.

Mums savulaik bija šeit politika – tabakai un akcīzei alkoholam bija noteikta trepe pa gadiem. Neviens neiebilda – ne tabaka, ne alkohols... Tā trepe gāja uz augšu. Loģiski, ka es būtu par to, ka tabakai, piemēram, varētu būt kaut vai trīskārša akcīze, nekā tā ir šodien. Nebija nekādu problēmu. Tāpēc varbūt mēs varētu saprast, ka nodoklis nav tikai nodoklis, tas ir tautsaimniecības instruments.

Tāpēc es pie 3. punkta nokļūstu. Šī alkohola akcīzes sāga... Vajadzēja būt tā, ka tā mums atver acis uz tādu absolūti elementāru loģiku tautsaimniecības procesos, proti, ka var būt apstākļi, kur zemāks nodoklis nekā pie kaimiņiem nes plusu ekonomikai. Šo elementāro lietu mums parādīja igauņi. Nevis mēs bijām gudri, bet igauņi izdarīja muļķību, savulaik paceļot akcīzi tik augstu, ka šis bizness – tirdzniecība ar alkoholu – pārcēlās uz mūsu pierobežu. Manuprāt, tam bija jāatver acis uz citām lietām, un ne par alkoholu es šeit vairs.

Mums būtu jāsaprot, ka ir laiks un vieta, kad ar mērķtiecīgu nodokļu politiku var panākt būtiskus notikumus tautsaimniecībai. Mēs varētu nevis runāt tikai par to, kā alkoholu tirgot uz robežas, bet... ja mēs to būtu sapratuši savlaicīgi un ar nodokļu politiku veikuši tās darbības, lai, piemēram, Google un Amazon serveri "nosēstos" Latvijā, nevis Somijā... Ar citiem instrumentiem mēs noteikti savu tautsaimniecību stiprinātu daudz, daudz vairāk, nekā tirgojot šņabi Valkā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Es nezinu, vai jums raksta cilvēki, kas klausās šo tiešraidi. Man raksta. Nupat pienāca ziņa no kāda klausītāja par to, ka... Viņš raksta: "Man draugi kļuva par invalīdiem, braucot ar mašīnu dzērumā. Dariet kaut ko šajā jautājumā!" (Dep. A. Gobzems: "VIENOTĪBAS deputāts Spolītis arī brauca dzērumā!")

Bet es šajā gadījumā gribētu runāt par plānošanu un labu likumdošanu. Veselības aspekts ir viens, bet otrs – veids, kā mēs grozām šo nodokli un pieņemam to, arī, es domāju, ir pelnījis mūsu, Saeimas, uzmanību.

Es labi atceros to jūlija dienu, kad mūs – koalīcijā, opozīcijā un sabiedrībā – pārsteidza Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka mums ir jāreaģē uz Igaunijas veikto straujo akcīzes pazeminājumu. Mēs, pārējās koalīcijas partijas, bijām... Nu, tas bija lēmums, kas bija jāpieņem ļoti ātri. Bija karsta jūlija diena, mēs Saeimas... pārtraukumā, atcerieties, kolēģi, pulcējāmies Nacionālās apvienības birojā. Paldies jums par viesmīlību! Tā bija viena no tām retajām reizēm, kad daļa no koalīcijas partijām pulcējās un domāja, ko darīt, kā mēs reaģēsim uz šīs mūsu kopīgās jaunās valdības, tikko izveidotās valdības, premjera straujo paziņojumu, un mēs nolēmām to atbalstīt. Un, ieskaitot Jauno konservatīvo partiju... vai dažus deputātus... es atceros, tajā sanāksmē runājām par to, ka mēs varam to atbalstīt tikai uz laiku, lai ļautu biznesmeņiem, uzņēmējiem pārkārtoties jaunajai situācijai.

Un otra lieta, kas tajā reizē izskanēja no Strīķes kundzes kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājas, bija... par to, ka likumu nevar pieņemt vienā dienā – vienā lasījumā un otrā lasījumā –, ja tas skar nozīmīgas sabiedrības intereses. Mēs redzam, kā mēs kļūdījāmies ar likumprojektu... ierakstījām ārstu algas, taču to nevarējām izpildīt. Un toreiz mēs likumprojektu pieņēmām divos lasījumos (otrs lasījums bija pēc nedēļas), balstoties uz labas likumdošanas piemēriem. Šodien mēs gribam to pieņemt un esam gatavi pieņemt uzreiz vienā dienā. Es biju viens no tiem nedaudzajiem deputātiem, kuri balsoja pret to. (Starpsauciens: "Rīgas dome uz pieciem gadiem!")

Jautājums par kopējo akcīzes plānošanu un to, ko domā Finanšu ministrija. Es saviem vēlētājiem teicu... Arī tajā laikā viņi bija ļoti satraukti, kāpēc mēs šo samazinājumu atbalstām apstākļos, kad cilvēki... cilvēku veselība tiek ietekmēta... un mēs dzirdam tos ciparus, skaitļus... ka mēs esam viena no tām nācijām, kura visvairāk nodzeras visā attīstītajā pasaulē. Mēs negribam to dzirdēt. Man rakstīja cilvēki, un es teicu: tas būs tikai līdz 1. martam. Mēs to atbalstījām tikai līdz 1. martam, bet tā nedomāja Finanšu ministrija, kura (un mēs to nezinājām!) nebija to iekļāvusi... šo budžetu savos aprēķinos. Tā ka koalīcijas un politiķu spēks arī ir... ne vienmēr stāv tur, kur tas ir... Un jautājums ir – ja 1. martā mums tagad ir jāmaina tā likme... un 1. marts būs pēc 10 dienām. Mēs šobrīd runājam tikai par stipro alkoholu, kamēr alus tirgotāji klauvējas pie jūsu durvīm (pareizi?) – pie mūsu durvīm vismaz noteikti – un saka: "Mums akcīzi cels, un stiprais alkohols ies pēc cita plāna." Šis bija viens no tiem plāniem, ko iepriekšējā valdība pieņēma. Esam viņus kritizējuši, bet paldies par to. Bet tagad mēs šo plānu jaucam.

Un, ja runājam par to, ka mums ir jāatbalsta mūsu uzņēmēji, tātad mēs skatāmies uz vienu pusi, un saprotams, ka alus darītāji saka: "Vai Finanšu ministrija un tie, kas ierosina, iet stiprā alkohola ražotāju un tirgotāju pavadā?"

Bet ir arī otra lieta saistībā ar atbalstu uzņēmējiem. Ziniet, Latvijai nav tikai viena robeža ar Igauniju, Latvijai ir vēl dažas robežas. Kaijas jūrā akcīzi nepacels, toties Lietuvas kaimiņi ir plānojuši ļoti nopietnu akcīzes nodokļa pacelšanu. Viņiem jau tagad ir pieņemti (Starpsauciens.) šie nopietnie... Un tā droši vien ir laba ziņa tiem, kas tagad Skaistkalnē, Meitenē un citos punktos būvēs tādus pašus un līdzīgus veikalus, kādi tie ir Igaunijas pierobežā.

Es esmu pārliecināta, ka mēs nevaram būvēt ekonomiku, nodzirdot savu tautu, un ka sabiedrības veselība arī ir daļa no Latvijas ekonomikas. Akcīze nav tikai un vienīgi naudas pelnīšanas, budžeta papildināšanas instruments, tas ir nodoklis par kaitīgiem ieradumiem.

Kiršteina kungs, jums bija tāda liela pieredze un ieskats. Es ļoti cerētu, ka budžeta skatīšanas laikā jūs iesniegsiet papildinājumus, priekšlikumus tieši šo profilaktisko veselības jautājumu risināšanai. Ja jau mums būs tāda... šī te... nu, daudz vairāk naudas, kā jūs teicāt, tad es tiešām to gaidīšu.

Kolēģi, es zinu, ka par citiem jautājumiem mēs šajā Saeimā un koalīcijā varam vienoties, bet šajā jautājumā, kā es redzu, gan pieredzējušākie, gan mazāk pieredzējušie kolēģi ir tāda veca cinisma pilni – grib darīt tā, kā liekas pašiem izdevīgi, un mānīt tautu ar argumentiem, kas ir tikai pa pusei patiesi.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2018. gadā, kad tika īstenota nodokļu reforma, akcīzes pakāpeniska paaugstināšana ik gadu... bija ļoti skaidrs uzdevums. Lai varētu samazināt darbaspēka nodokļus un lai varētu atbalstīt uzņēmumus, ieviešot jauno reinvestētās nodokļu sistēmas kārtību, bija jāpalielina akcīzes nodoklis. Manuprāt, ļoti loģiski un lielā mērā atbilst tam, ko daudzi jūs, kolēģi, savās priekšvēlēšanu programmās esat rakstījuši: "Pārcelsim nodokļu slogu no darbaspēka uz akcīzi un patēriņu!" Šobrīd tas, ko es redzu, ka šī likumprojekta autoriem ar motivāciju ir liela putra galvā, jo dažas tēzes, ko mēs dzirdējām šodien no šīs tribīnes...

Pirmā tēze. "Jāsamazina akcīzes nodoklis, jo jārūpējas par iedzīvotāju veselību." Ivetas kundze, nopietni? Jūs pati saklausījāt, ko jūs teicāt? (Dep. I. Benhenas-Bēkenas starpsauciens.)

Otrā motivācija, ko mēs dzirdējām, – "reģionālā attīstība". Vai tiešām mēs reģionālo attīstību vēlamies būvēt uz somu alkohola iepircējiem Valkā? Par to varētu tiešām aizdomāties, ka tā ir vienīgā politika, ņemot vērā, ka Nacionālajā attīstības plānā tiešām nav neviena normāla pasākuma reģionālajai attīstībai. Turpat, ja paskatās, kādi kritēriji ir paredzēti... IKP uz iedzīvotāju mēs gribam palielināt. Kā mēs gribam palielināt IKP uz iedzīvotāju? Visticamāk, visvienkāršāk, cilvēki aizbrauks un IKP uz iedzīvotāju palielināsies, jo Nacionālajā attīstības plānā nav teikts, ka mūsu uzdevums ir noturēt iedzīvotāju skaitu reģionos nemainīgā līmenī. Tur nav neviena teikuma, ka mēs gribam apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no Valkas, piemēram.

Trešais arguments – "rūpes par uzņēmējdarbību". Arī varētu noticēt... Bet, ja mēs paskatāmies, ka tās rūpes par uzņēmējdarbību jūs īstenojat regulārā nodokļu politikas maiņā (nu jau pat ne pa gadiem, bet pa pusgadiem mainās nodokļu likmes), tad pajautājiet tiem pašiem uzņēmējiem, cik viņi būs priecīgi, ja, piemēram, šis likumprojekts stāsies spēkā nevis 1. martā, bet 10. martā? Dažas dienas būs jaunās... vecās likmes, pēc tam būs jaunās likmes. Cik tas vienam uzņēmējam izmaksā?

Par uzņēmējiem. Jūs ar šo likumprojektu rūpējaties par tirgotājiem Latvijas un Igaunijas pierobežā, nevis par Latvijas ražotājiem.

Ja jūs rūpētos par Latvijas ražotājiem, jūs vienlaikus būtu arī tiešām padomājuši par alus ražotājiem un proporciju starp stipro un mazāk stipro alkoholu saglabājuši. Jūs rūpējaties par Latvijas tirgotāju... par tirgotājiem, kas atrodas pierobežā. Kam pieder tie tirdzniecības uzņēmumi? Kam pieder tirdzniecības uzņēmumi? Igauņiem! Jūs rūpējaties par igauņu uzņēmējiem!

Visbeidzot. Ja jūs nopietni sakāt, ka ar akcīzes nodokļa samazinājumu jūs rūpējaties par Latvijas uzņēmējiem, kā jūs paskaidrosiet tos "ģeniālos" priekšlikumus, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme turpmāk būs 40 procentu? Tās ir īstas rūpes!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka šīs diskusijas traģiskākā nots ir tajā detaļā, ka mēs domājam, ka, esot viena no nabadzīgākajām un konkurētnespējīgākajām valstīm Eiropā, mēs kļūsim konkurētspējīgākie, bagātākie Eiropā, ar visaugstākajām nodokļu likmēm faktiski visās jomās, sākot ar darbaspēku, beidzot ar alkoholu. Tā nebūs. Mēs esam salīdzinoši... pēc teritorijas salīdzinoši neliela valsts, un mums kā reiz ir lieliska iespēja, izcila iespēja izmantot šādas valsts priekšrocības. Proti, šādā valstī mēs kļūtu par vienu no bagātākajām valstīm ar zemām nodokļu likmēm faktiski jebkurā jomā. Tas veicinātu mūsu uzņēmējus... viņu konkurētspēju, un tādā garā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, Voikas kundze! Tas, ko jūs sakāt: "Mēs negribam, ka cilvēki brauc alkohola reibumā!", ir tieši tāda pati divkosība, Voikas kundze, kā jūs uzlīmējāt to uzlīmīti, ka iestājaties par mediķu algām. Saeimas kuluāros jau ir zināms un tiek runāts par to, ka tiks virzīts vai plāno virzīt projektu, ar ko mēs atsakāmies no tā, ka dzērājšoferus liek apcietinājumā. Lai gan, ja mēs skatāmies uz tām valstīm, kurās tiešām ir neiecietība pret personām, kas brauc alkohola reibumā, tad redzam, ka tur tām automātiski ir kriminālatbildība. Automātiska kriminālatbildība jau pie pirmā gadījuma! Un neatkarīgi no promilēm! Es domāju, ka neiecietība pret dzērājšoferiem ir tādā veidā jārisina, nevis jāsaka no tribīnes... Starp citu, jūsu koalīcijas partneris Veiko Spolītis arī – dzērājšoferis. Diez vai tāpēc, ka alkohols bija tik lēts. Un diez vai kaut kas mainītos no tā, ja alkohols būtu dārgs.

Problēma ir pavisam cita. Tā problēma ir izpratne un audzināšana. Izpratne par to, kādi mūsu valstī iedzīvotājiem ir alkohola lietošanas paradumi. Jā, es piekrītu – Latvijā alkoholisms ir milzīga problēma. Jā, es piekrītu, ka alkoholisma dēļ Latvijā tiek izdarīta lielākā daļa slepkavību. Jā, es piekrītu, ka alkohola lietošanu vajadzētu ierobežot. Bet es nepiekrītu tam – un tam nav nekādu pierādījumu! –, ka alkohola patēriņš katrā mājsaimniecībā samazināsies ar to, ka jūs palielināsiet akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem. Jūs šādā veidā veicināsiet nelegāla alkohola apriti, jūs veicināsiet alkohola kontrabandu, jūs veicināsiet faktiski mazākus nodokļu ieņēmumus, jūs veicināsiet to, ka mūsu uzņēmēji atkal kļūst nespējīgāki konkurēt, bet jūs neveicināsiet alkohola patēriņa ierobežošanu.

Un nav nekādu statistikas datu, kas apliecinātu, Dūrīša kungs, ka šāds virziens novestu Latvijas sabiedrību pie apskaidrības un atteikšanās no alkohola lietošanas.

Aizliedziet alkoholu tirgot benzīntankos, aizliedziet azartspēļu zāles, kurās lieto alkoholiskos dzērienus! Aizliedziet Rīgas pilsētā! Jūs neatradīsiet nevienu pasaules metropoli, nevienu skaistu Eiropas pilsētu, kurā uz katra stūra būtu azartspēļu būdiņas, kurās var nopirkt alkoholiskos dzērienus. Bet to jūs nedarāt. Jūs tikai kaitējat vietējiem uzņēmējiem.

Un es jūs aicinu tomēr būt liberāliem pēc būtības, nevis liberāliem pēc formas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Cienījamā Mūrnieces kundze! Godātie kolēģi! Faktiski gan tikai apmēram puse mūsu planētas iedzīvotāju lieto alkoholu, pārējie nelieto (visbiežāk – reliģisku apsvērumu vai citu iemeslu pēc).

Alkohols ir faktiski tādā Top 3... kopā ar smēķēšanu, kas izraisa... kas sagandē veselību un noved pie priekšlaicīgas nāves.

Un pat tad, ja mēs tagad palielinātu par 15 procentiem šo nodokli, tik un tā mums tas būtu zemāks, nekā šobrīd ir Igaunijā.

Es gribu uzsvērt vēl pāris lietas, salīdzinot ar Eiropu.

Es tiešām – tiešām! – no Kiršteina kunga arī dzirdēju daudzas tādas, nu, no medicīnas puses pilnīgas aplamības. Viņš salīdzināja ar Luksemburgu, ar kuru vispār mēs nevaram salīdzināt mūsu valsti. Un, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, risks nomirt ar alkohola izraisītām slimībām Latvijā, mūsu reģionā ir septiņas reizes – septiņas reizes! – lielāks, nekā tas ir Vidusjūras baseina valstīs, nekā tas ir Dienvideiropas un Rietumeiropas valstīs. Un tās galvenās četras... galvenās četras problēmas... Tad ir, protams, šie ievainojumi, dažādas avārijas. Tad ir aknu ciroze, kas prasa gan aknu transplantāciju, ko mēs īsti nevaram veikt, un dažādas aknu slimības. Trešais ir dažādi audzēji, onkoloģiskās saslimšanas, kas palielinās, un arī dažādas sirds slimības, kardiovaskulārās slimības.

Faktiski jau 1992. gadā Eiropas valstis... Eiropas Savienība nāca klajā ar alkohola apturēšanas... alkohola samazināšanas programmu, kas ir bijusi gana efektīva. Tur ir 10 pamatpunkti. Viens no tiem 10 pamatpunktiem ir arī akcīzes nodoklis.

Es aicinu neatbalstīt konkrētos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi. Mēs strādājam līdz pārtraukumam, līdz 12.40, un tad ir pārtraukums.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aizmirsu pateikt pašu svarīgāko, ko es domāju par šiem grozījumiem. Proti, es uzskatu, ka milzīga muļķība tika izdarīta vasarā... galvenokārt tajā sadaļā, ka mēs padarījām stipro alkoholu pieejamāku nekā alu, tad, manuprāt, darīt vēl lielāku muļķību un šodien kādai nozarei pacelt nodokli par 30 procentiem... Un, tā kā "mēs nodokļus grozīsim vienu reizi... un 2021. gadā", es aicinu šodien atbalstīt šo priekšlikumu un uz to vienīgo reizi, kad mēs grozīsim, atgriezties pie kaut kādas loģiskas proporcijas attiecībā starp mūsu pašu alu un stipro alkoholu, un tajā vienīgajā reizē pieņemt jau jaunu nostāju.

Šodien atbalstīt šo priekšlikumu – tā ir likumdevēja atgriešanās pie kaut kādas saprātīgas politikas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai jums debatēm pietiktu ar 10 minūtēm. (Dep. A. Gobzems: "Pietiks, pietiks!")

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, klausoties Reiznieces-Ozolas kundzes pamatotos pārmetumus, es vēlos arī atbildēt viņai. Tā ir tik tiešām, ka tas plāksteris... tā akcīze... Droši vien akcīzes samazinājums – tas ir vienīgais, kas mums vispār... nu glābj patiesībā. Nu tā reģionu attīstība... nu ko mēs varam darīt, ka tas ir vienīgais, kas mums ir?!

Mums tiešām nav stratēģijas, un šie kolēģi – viņi jau tikai prot spēlēties ar akcīzi: akcīzi pieliek, akcīzi noņem... Nekāda plāna jau nav. Tas ir vienīgais. Un tā ir tik tiešām. Arī Valkas mazie veikaliņi, arī tirgotāji. Jā, jums ir taisnība. Viņiem, piemēram, šis akcīzes kāpums būs tik dramatisks, ka viņiem nāksies vienkārši... es nezinu, visu aizslēgt ciet un iet dzīvot mežā. Cilvēki ir izmisumā. Tā ir viena no... protams, ka tā arī... Tas ir viens no aspektiem.

Par kaitīgajiem ieradumiem – man tiešām ļoti gribētos ieteikt Voikas kundzei... Es saprotu, ka jūs tagad vēlaties veidot darba grupu kaitīgo ieradumu aplikšanai ar nodokļiem. Nu, jūs jau tikai ar nodokļiem mākat spēlēties, kaut kur pielikt kaut ko. Jūs aicinājāt Kiršteina kungu piedalīties šajā... Ielieciet, lūdzu, darba kārtībā vēl vienu punktu, ka tas kaitīgais ieradums deputātiem ir neturēties pie saviem solījumiem un apmānīt cilvēkus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim otro reizi.

I. Dūrītis (AP!).

Kolēģi. Es tikai vienkārši vēlos ļoti īsi atbildēt uz tiem pārmetumiem, kas izskanēja, ka netiek nekas cits darīts – kā tikai strādājam pie akcīzes nodokļa palielinājuma un alkohola cenu palielinājuma. Tās ir absolūtas muļķības.

Veselības ministrija ir izstrādājusi, kā es teicu, plānu, un visiem ir iespējams ar to iepazīties. Plānā ir četras pasākumu grupas. Pirmā ir pieejamības samazināšana, otrā – mārketinga ierobežojumi un cenu politika. Šeit, starp citu, būs arī paredzēti gan reklāmas ierobežojumi, gan dažādi iepakojuma apjoma ierobežojumi. Trešā – alkohola seku un indikatoru rādītāju monitorings. Un ceturtā lieta, protams, arī alkohola atkarības ārstēšana un profilakse.

Tad, kolēģi, man rodas vēl arī tāds jautājums. Man liekas, mēs nonākam pilnīgi pretrunās, šeit debatējot. Jūs, ļoti daudzi, kas atbalstāt šo likumprojektu, sakāt, ka alkohola cena un akcīzes nodokļa pieaugums faktiski jau nekādi neietekmēs patēriņu. Tad kāpēc tad, kad mēs skatāmies Finanšu ministrijas prognozi, mēs sakām, ka nevar palielināt akcīzi, jo tad būs mazāki budžeta ieņēmumi. Ja jau akcīze neietekmē alkohola patēriņu, tad jau mums jāpaaugstina akcīzes nodoklis, lai vairāk valsts var iekasēt un arī šo naudu novirzīt veselības aprūpei!

Te ir kaut kāda dubultmorāle.

Tie, kas var atļauties, tajā skaitā arī Saeimas deputāti, maksāt par alkoholu, lai maksā vairāk! Lai viņi maksā lielāku akcīzes nodokli, un valsts kasē nāks budžeta ieņēmumi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā liels paldies visiem klātesošajiem par tik saturīgām un dziļām debatēm.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Benhena-Bēkena. Man ir lūgums deputātiem ļaut skatīt likumprojektu bez otrreizējas caurskatīšanas. Vai kādam ir iebildumi? (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Neļaut!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas iesniegt priekšlikumus.

I. Benhena-Bēkena. Viss kārtībā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumi – 15 minūtes pēc balsojuma Saeimas sēdē. (Starpsauciens: "Cik minūtes?") 15!

Sēdes vadītāja. 15 minūtes, tas ir...

I. Benhena-Bēkena. Likumprojekta skatīšana otrajā...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet, pulksten 12.35... (Starpsaucieni: "Pusminūti!"; "15 minūtes!")

I. Benhena-Bēkena. Pulksten 12.50.

Sēdes vadītāja. Tātad pulksten 12.50, ja?

I. Benhena-Bēkena. Jā.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

I. Benhena-Bēkena. Saeimas šī gada 20. februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīšana – Saeimas šā gada 20. februāra sēdē. (Dep. A. Gobzems: "Ko tik vēlu?"; starpsauciens: "15 minūtes!")

Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. februārī.

Likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika. Voikas kundze! (Starpsauciens: "Nu, nepārdzīvo tā!"; starpsauciens: "Negrib strādāt!")

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Mums ir jāpieņem otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos".

Uz otro lasījumu grozījumi netika saņemti. (Starpsauciens: "Nav grozījumi! Ir priekšlikumi!") Priekšlikumi netika saņemti. Paldies. Netika saņemti priekšlikumi.

Atgādināšu, ka Romas Starptautiskā krimināltiesa ir starptautiska krimināltiesa, kurai Latvija pievienojās jau divtūkstoš... ratificēja šos statūtus 2002. gadā. Un tagad, laikam ejot uz priekšu, ir vajadzīgi atsevišķi grozījumi. Un... taču tie... turpmākus grozījumus Latvijas likumdošanā neprasīs, jo mēs šo likumu tā esam uzrakstījuši. (Dep. V. Valainis: "Par ko ir šie grozījumi?") Ko, lūdzu? (Starpsauciens.) Likumprojekts ir par...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Laiks paziņojumiem.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Augsti godātie deputāti frakciju vadītāji! Lūdzu, pēc piecām minūtēm uz Sarkano zāli – uz Frakciju padomi! Kopā ar Prezidiju sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Iveta Benhena-Bēkena (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Anda Čakša, Inese Ikstena, Ritvars Jansons, Aleksandrs Kiršteins (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Romāns Naudiņš, Vita Anda Tērauda, Inese Voika (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Ivars Zariņš un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Cienījamie kolēģi! Vēl viens Ārlietu komisijas likumprojekts, otrais lasījums. Latvijas Republikas un Saūda Arābijas valdības konvencija par nodokļu un dubultās neaplikšanas... jautājumiem.

Komisijā izskatījām otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti. Ceru, ka šis likums nostiprinās labāku iespēju mūsu uzņēmējiem savstarpēji sadarboties.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieroču aprites likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aldis Blumbergs.

A. Blumbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Atbildīgā komisija šī gada 12. februāra sēdē pirms trešā, galīgā, lasījuma izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā".

Kopumā tika saņemti deviņi priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir saistīti ar gramatisko interpretāciju vai redakcionāli, tajā skaitā arī divi priekšlikumi, lai ar likuma spēkā stāšanās brīdi sasaistītu to ar Administratīvās atbildības likumu... daļā un daļā – atsevišķi...

1. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 4. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 8. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. Līdz ar to aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pirms trešā lasījuma un ir saņēmusi divus priekšlikumus. Abi tie ir no Juridiskā biroja, un abi ir atbalstīti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi komisijā ir atbalstīti, arī viss likumprojekts komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt, kolēģi, likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kontu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts un nākamie divi ir saistīti, un tie faktiski paredz regulējumu, lai uzlabotu iespēju cīnīties ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Kontu reģistra likumā" paredz, ka ziņu sniedzēji iekļaušanai Kontu reģistrā sniedz arī ziņas par individuālā seifa pakalpojuma saņēmējiem. Līdz šim bija prasība šādu informāciju sniegt tikai par banku kontiem, tagad šāda prasība tiek paplašināta – tiek attiecināta arī uz individuālajiem seifiem. Un vienlaikus likumprojekts paredz arī tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Maksātnespējas kontroles dienestam un maksātnespējas procesa administratoriem saņemt ziņas no kontu reģistra savu funkciju pildīšanai.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kontu reģistra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Reizniece-Ozola. Priekšlikumus gaidām līdz šā gada 5. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Šis likumprojekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim ir pieejamas ziņas arī par maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta lietošanā esošiem individuālajiem seifiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējam savukārt ir noteikts pienākums šādas ziņas sniegt Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim.

Aicinu arī šo atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Reizniece-Ozola. Šā gada 5. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, arī šim likumprojektam, kolēģi, mērķis ir tas pats, kas iepriekšējiem diviem likumprojektiem – stingrāka kontrole pār finanšu līdzekļiem.

Te ir paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim ir pieejamas ziņas arī par kredītiestādes klienta lietošanā esošiem individuālajiem seifiem un kredītiestādei savukārt ir pienākums šīs ziņas sniegt. Vienlaikus arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir paredzētas iespējas šo informāciju iegūt savām funkcijām.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Reizniece-Ozola. Arī divas nedēļas. Šā gada 5. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Aicināšu pirmajā lasījumā apstiprināt likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā". Šis ir likumprojekts, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza Nacionālās drošības komisija un kurš balstās uz divām... diviem jau iepriekš pieņemtajiem dokumentiem.

Pirmais ir 2018. gada 20. jūnijā pieņemtais likums... grozījumi šajā pašā likumā, kur NEPLP tika piešķirtas tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem un reaģēt. Otrs – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembrī pieņemtā direktīva, ko sauc arī par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Šie priekšlikumi, kas ir iestrādāti pirmajā lasījumā, arī parāda to kārtību, kādā turpmāk NEPLP būtu jāstrādā... un mums visiem arī kopā.

Atgādinu. Problēma par patiesajiem labuma guvējiem – nebija mehānisma, kā uz to reaģēt. Bija tikai pateikts līdz šim, ka ir jāreaģē. Otra problēma bija, ka NEPLP nevarēja aizslēgt atsevišķus kanālus, kas naidīgu informāciju (vai par terorismu vai visu pārējo) sniedz.

Šie priekšlikumi šobrīd to precizē. Es īsumā saviem vārdiem izstāstīšu, kāda ir jaunā kārtība.

Tātad pirmā problēma – patiesie labuma guvēji, kuri ir jāuzrāda. Un ja tie netiek uzrādīti... Kā mēs zinām, tas ir diezgan smags kriminālpārkāpums. Kā NEPLP to noteiks? NEPLP tas tagad, pēc šiem grozījumiem, būs izdarāms vai nu, ja tas ir klaji redzams, pašiem, vai arī balstoties uz... jebkurā gadījumā balstoties uz mūsu drošības dienestiem un tiem ziņojumiem, un to informāciju, kas ir viņu rīcībā. Tāpat tas varētu tikt saņemts arī no Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas... par sankcijām pakļautiem cilvēkiem, ja tie ir kāda no šiem medijiem īpašnieki. Pie tam viena no piezīmēm, kas arī skaidri parāda mehānismu, ir tā, ka precīzu informāciju un to, kas ir pamatā šādiem negatīviem ziņojumiem, var saņemt tiesa un tikai tiesa, ja kāds, kam tiek atņemta licence vai retranslācijas atļauja, griežas par to tiesā.

Otrs bloks, par ko runā šīs izmaiņas, ir iespēja reaģēt uz, teiksim, Latvijai naidīgiem... naidīgu informāciju, raidījumiem un tā tālāk... vai to, kas apdraud valsts drošību vai ir pret mūsu valsti kopumā.

Kā mēs zinām, līdz šim ļoti viegli bija reģistrēt kaut kur citur, nevis Latvijā, un faktiski mēs pie tā netikām klāt. Pēc Eiropas Komisijā un Parlamentā pieņemtās direktīvas, kas norāda kārtību, kādā reaģē Latvija, tas ir iespējams neatkarīgi no tā, kur attiecīgais kanāls vai raidorganizācija reģistrēta... jebkurā no citām valstīm. Nosaka skaidru mehānismu, kā par to ir jāinformē Eiropas Komisija, kā ir jāsaņem atbilde, un, manā skatījumā, ievieš daudz lielāku kārtību gan no valsts puses, kam ir jāregulē šie jautājumi, gan, atļaušos teikt, arī no pašām raidorganizācijām, saprotot, kas tās sagaida un kādā veidā tas tiek īstenots.

Es aicinu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 2, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 25. februāris.

Likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 12. februāra sēdē izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā".

Kādēļ šāds likums ir nepieciešams? Šobrīd jauniešu izglītošanu valsts aizsardzības jomā regulē Militārā dienesta likums. Uz šāda likumprojekta nepieciešamību ir norādījusi arī Valsts kontrole. Tā ir norādījusi, ka jauniešu izglītošanai valsts aizsardzībai ir vajadzīgs atsevišķs likums. Šie jautājumi ir regulējami atsevišķā normatīvajā aktā, vienuviet... arī jaunā mācību priekšmeta "Valsts aizsardzības mācība" kvalitatīvai īstenošanai. Ir ļoti būtiski nodrošināt, ka valsts aizsardzībā izglītotās personas var būt bērniem un jauniešiem par piemēru, iedvesmot un motivēt, un šajā likumprojektā ir noteiktas arī izglītības un profesionālās sagatavotības prasības. Jaunsargiem, instruktoriem, kuri īstenos valsts aizsardzības mācības programmu, jāiegūst augstākā izglītība un skolotāja kvalifikācija, kā arī... aizsardzības ministra noteiktie kursi.

Attiecībā uz valsts aizsardzības mācības nometnēm, kas apmeklējamas brīvprātīgi pēc mācību gada noslēguma, noteikts gan tas, ka izglītojamie ir tiesīgi valkāt jaunsargu formas tērpu, gan tas, ka viņiem ir, piemēram, tādi paši nosacījumi par veselības aprūpi kā jaunsargiem. Arī visas šīs nianses ir atrunātas šajā likumprojektā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi pirmajam lasījumam. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kā līdzatbildīgā komisija ir izskatījusi likumprojektu un nolēmusi konceptuāli atbalstīt pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

M. Staķis. Šī gada 12. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. marts.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Jaundūviņi" Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži pārbūves projekta īstenošanai", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Jaundūviņi" Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži pārbūves projekta īstenošanai".

Valsts reģionālā autoceļa P53 Duči–Limbaži posma no 18,35. līdz 26,15. kilometram pārbūves projekta īstenošanai ir nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma "Jaundūviņi" sastāvā esošās zemes vienības daļu (Starpsauciens: "Nav priekšlikumu!") 0,3 hektāru platībā un daļu 0,01 hektāra (Dep. J. Strīķe: "Nav priekšlikumu!") platībā Limbažu pagastā, Limbažu novadā.

Minētā nekustamā īpašuma daļas tiek atsavinātas transporta infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Pēc Juridiskās komisijas 2019. gada 17. decembra sēdes Satiksmes ministrija ir atkārtoti centusies noslēgt vienošanos ar nekustamā īpašuma īpašnieku par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu. Vienošanās netika panākta.

Saeimas kārtības ruļļa 95. panta noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums netika iesniegts.

Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu (Dep. A. Gobzems: "Bet tur nav okupācijas laika koku?") "Par nekustamā īpašuma "Jaundūviņi" Limbažu pagastā, Limbažu novadā, daļu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P53 Duči−Limbaži pārbūves projekta īstenošanai" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 2, atturas – 17. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. marts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Šie likumprojekti (trīs), par kuriem es ziņošu, ir savstarpēji saistīti.

Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kuru Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai otrajam lasījumam. Ziņošu par katru priekšlikumu pēc kārtas.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Vairāk redakcionāla rakstura. Lai arī šis likumprojekts paredz Ekonomisko lietu tiesas izveidi, priekšlikums paredz nepārprotamu norādi likumprojektā uz Ekonomisko lietu tiesas kā rajona (pilsētas) tiesas vietu tiesu sistēmā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Es gribu par ekonomisko lietu tiesām jūs tomēr aicināt to jautājumu, kā minimums, atlikt, un... es jums paskaidrošu iemeslu. Šobrīd šī ideja tiek virzīta uz priekšu ar ļoti katastrofālu problēmu, kas ir šajā likumā no juridiskā viedokļa, un es paskaidrošu.

Tātad tā ideja ir tāda. Jūs ar karogu nākat, sakāt: "Mums vajag ekonomisko tiesu! Mums ir ideja izveidot ekonomisko tiesu!" Labi, mēs izveidosim ekonomisko tiesu. Un pēc tam rodas jautājums – ko mēs tajā tiesā skatīsim? Galvenais, ka mums ir tiesa, bet mēs īsti nezinām, ko tur skatīsim.

Es nosaukšu divus piemērus, kā ir šobrīd.

Ir katastrofāla problēma. Proti, ko likuma virzītāji vispār nav sapratuši? Tātad šī tiesa, Ekonomisko lietu tiesa, skatīs visus jautājumus, kas saistīti ar būvniecības procesa dalībnieku atbildību. Kas ir būvniecības procesa dalībnieks? Tas nozīmē – pilnīgi visi būvniecības procesi. Pilnīgi visi! Ja kāds, es atvainojos, ceļ mazmājiņu, arī tas ir būvniecības procesa dalībnieks, un arī par to viņa kaimiņš var vērsties tiesā... par šī būvniecības procesa dalībnieka atbildību. Tātad ar šādu regulējumu jūs paredzat, ka pilnīgi visi – nevis viens vai divi, bet pilnīgi visi! – būvniecības procesi būs skatāmi Ekonomisko lietu tiesā, lai gan mērķis ir pavisam cits – ka tas ir ļoti šaurs lietu loks.

Otra problēma, kas ir. Konkurences tiesības. Konkurences tiesībās faktiski arī sanāk, ka visi par visiem jautājumiem, kuros iestājas atbildība... ka ikviens pilsonis, kurš ir iesniedzis jebkāda veida prasību par konkurences pārkāpumiem... ka arī tas ir jāskata Ekonomisko lietu tiesā...

Juridiskajā komisijā tiek uzdoti precīzi jautājumi par šīm problēmām, atbilžu nav. Tiek saprasts, ka tie jautājumi ir ļoti precīzi un nav atbilžu, kā tos risināt. Nav likumprojekta virzītāji vispār padomājuši par šādām problēmām.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tā tiesa, Ekonomisko lietu tiesa, ar 10 tiesnešiem vienkārši uzkārsies. Visi procesi tiesvedībā apstāsies, jo 10 tiesneši nav spējīgi izskatīt visas būvniecības lietas visā Latvijas teritorijā operatīvi, ātri un tā tālāk.

Līdz ar to es atgriežos pie tā, ko es pašā sākumā teicu. Problēma ar Ekonomisko lietu tiesu ir tā, ka mastā ir karogs "Mums vajag šādu tiesu!", jo tas ir populārs jautājums, bet, ko mēs tur skatīsim, mēs īsti nezinām. Mēs kaut ko gribam skatīt, kaut ko negribam skatīt, bet, kā tur īsti būs, nezinām. "Nu tad jau laiks rādīs." Tā nedrīkst justīcijā taisīt kaut kādas reformas!

Vēl viena detaļa, kas man ir jāpasaka. Tad, kad atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, Tieslietu ministrijas pārstāvis, tajā laikā – Jānis Bordāns (tāds cilvēks – ar tādu vārdu, uzvārdu!), parakstīja dokumentu, ar kuru tika likvidēta Saimnieciskā tiesa, kas principā ir Ekonomisko lietu tiesas kopija. Un tajā laikā Jānis Bordāns teica, ka modernā valstī, modernā eiropeiskā valstī šāda institūcija nav vajadzīga un ka šādi jautājumi jāskata vispārējā civiltiesiskā kārtībā.

Es saprotu, ka jūs gribat to virzīt uz priekšu, bet ir divas būtiskas juridiskas problēmas, kas ir ietvertas šajā likumprojektā un kas nav atrisinātas. Un komisijā arī tā saucamajiem ekspertiem, kuri to virza, nav ideju, kā tās atrisināt.

Lūdzu, esiet saprātīgi! Vismaz atlieciet uz laiku šo jautājumu, noņemiet to no dienaskārtības un atrisiniet šo problēmu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

I. Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Komisijā atbalstītais minētais Jāņa Bordāna priekšlikums noteic šīs tiesas atrašanās vietu (proti, tā būs Rīgā) un to, ka tā būs pirmās instances tiesa un ka tiesas jurisdikcija aptvers visu Latvijas Republikas teritoriju.

Savukārt tas, kādas lietas būs minētās tiesas kompetencē, – tas tiek risināts divos nākamajos Saeimas šodienas sēdes darba kārtības likumprojektos, proti, "Grozījumi Civilprocesa likumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kurus šodien izskatīsim pirmajā lasījumā. Un attiecīgi priekšlikumi tiks sagaidīti no deputātiem un vērtēti Juridiskajā komisijā. 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 24, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 2. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Rosina izslēgt visus likumprojekta pantus. Tādējādi tas nozīmē Ekonomisko lietu tiesas neizveidošanu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot un arī debatēt. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā koalīcija! Es pieļauju, ka no visiem deputātiem es varētu būt viens no tiem, kurš ir visvairāk bijis tiesā tiesas procesos. Es savā dzīvē esmu bijis vairāk nekā... stabili – vairāk nekā tūkstoš procesos. Tas, ko es jums varu pateikt: tas, ko jūs šobrīd darāt, – tā ir absolūta muļķība... moderna procesa virzienā. Pirmā instance, it kā specializēta tiesa (ja paliek tā pati apgabaltiesa un tas pats Senāts, kas nav specializēts), nerisina šo jautājumu pēc būtības. Tas ir tikai formas jautājums, ko jūs šobrīd esat uzlikuši dienaskārtībā. Pirmkārt.

Otrkārt. Šāda tiesa ar dažiem tiesnešiem, kas skatīs tā saucamās krējuma lietas, ir korupciju totāli veicinošs process. Latvijas juridiskā vide ir ļoti maza, un korporatīvās saites ir daudz vieglāk nodibināt, ja šādā tiesā iet regulāri vieni un tie paši pārstāvji pie vieniem un tiem pašiem tiesnešiem.

Tāpēc daudz labāks risinājums... jo problēma... Galvenā problēma, kas ir tiesvedību dalībniekiem, ir procesa ātrums. Procesa ātrumu regulē ar citiem procesuāliem līdzekļiem. Kādā veidā to var izdarīt? To piemēru ir ļoti daudz – sākot jau ar pārsūdzēšanas termiņu saīsināšanu, sākot ar to, kā pierādījumus iesniedz, kā tos izvērtē, turpinot ar to, cik daudz drīkst vai nedrīkst pārstāvji slimot, neierasties uz sēdēm, un ļoti daudz citu procesuālu instrumentu, kā uzlabot procesu, lai tas būtu ātrs, izskatot tajā skaitā liela izmēra komerciāla rakstura strīdus.

Ekonomiskās tiesas izveidošana neatrisina nevienu no šīm problēmām. Tā pēc savas būtības ir atgriešanās padomju laikos, kad bija arī korupcija tiesās.

Šis ir ne tikai nekvalitatīvs, nepārdomāts, līdz galam nesaprasts jautājums, tā ir tāda revolucionāra pārliecība, ko jūs tagad virzāt uz priekšu. Tas nav juridiski korekti sagatavots jautājums.

Īpaši gribu uzsvērt: juridisko profesiju pārstāvji, eksperti šajā jomā ir bijuši pret to ne jau tāpēc, ka tas uzlabos procesu, bet tāpēc, ka viņi runā tieši tos pašus argumentus, kurus es saku šodien. Nu, varbūt tomēr ieklausieties nozares ekspertu viedoklī attiecībā uz to, ka ekonomisko tiesu izveidošana nav tas instruments, kas atrisinās tās problēmas, kuras jūs esat nolikuši dienaskārtībā kā galvenās. Lūdzu, tiešām padomājiet!

Es saprotu, jūs gribat virzīt uz priekšu. Nu, apturiet šobrīd, nu, izdiskutējiet līdz galam tos jautājumus! Jūs nonāksiet – es jums galvoju! – starta pozīcijā. Pirmajos gados jūs nonāksies pie situācijas, ka galvenā problēma, kas būs ekonomisko lietu tiesās, būs strīdi par piekritību, ka procesa dalībnieki strīdēsies, kurš... kurš drīkst iet uz Ekonomisko lietu tiesu un kurš nedrīkst. Par to būs tiesvedības procesi. Tas ievilks procesu garumu.

Tāpēc, lai cik ļoti jums nepatiktu opozīcijas deputāts Gobzems, ieklausieties tajā, ko es jums saku no pieredzes, kāda ir tiesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I. Lībiņa-Egnere. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar 1., atbalstīto, priekšlikumu, redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un 4., pēdējais, – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojumu!")... vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 2. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Šis ir saistītais likumprojekts. Kā jau minēju, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" paredz Ekonomisko lietu tiesas izveidi, bet savukārt tā lietu piekritība būs noteikta procesuālajos likumos, un šie ir grozījumi Civilprocesa likumā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" un nolēmusi atbalstīt to un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts, kā jau minēju, ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" un tajā paredzēto Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ar šajā likumprojektā paredzēto regulējumu noteiktas to lietu kategorijas, kuru izskatīšana ir Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, kā arī noteikts pārejas perioda regulējums. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likumprojektā tiek definēti konkrēti prasības priekšmeti, piemēram, prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem un citas.

Nosakot specializētās tiesas kompetences tvērumu, tās kompetence sākotnēji noteikta tādās jomās, kas prasa tūlītēju risinājumu. Proti, tiek paredzēta pārdomāta, piesardzīga un pakāpeniska pieeja attiecībā uz tiesas kompetences noteikšanu un noslodzes veidošanu, lai izvairītos no lietu sastrēguma pirmajos darbības gados. Risks, ka pirmajos darbības mēnešos tiktu saņemts tiesas kapacitātei neatbilstošs daudzums lietu, būtiski ietekmētu vai pat padarītu neiespējamu tiesas darbu. Ievērojot minēto, jaunizveidojamās tiesas kompetencē sākotnēji nododams ierobežots lietu loks, paredzot iespēju to nākotnē paplašināt ar atbilstošiem risinājumiem tiesas kapacitātei.

Tāpat, lai izvairītos no lietu sastrēguma pirmajos darbības gados, paredzēts, ka tiesa, kas līdz 2020. gada 31. decembrim saņēmusi pieteikumus, kuru izskatīšana pēc būtības ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, pabeidz uzsākto civillietu izskatīšanu. Minētais regulējums ir attiecināms arī uz apelācijas kārtībā izskatāmām lietām.

Un attiecībā uz piekritības strīdiem likumprojekts noteic, ka Ekonomisko lietu tiesa ir tā, kas vērtē, vai lieta ir tai piekritīga.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jūsu galvenais arguments, kāpēc jūs to virzāt, ir, ka vajag, lai būtu... kompetences spriedumā... ātri spriedumi civilprocesā. Tad es jums paskaidrošu. Saeimā gadu – gandrīz gadu! – ir atvērts Civilprocesa likums otrajā lasījumā, ir iesniegti priekšlikumi, kas atrisina tās problēmas, par kurām jūs šobrīd uztraucaties.

Numur viens. Tātad jautājums – kāpēc jūs nevirzāt tos Civilprocesa likuma grozījumus uz priekšu, kuri vienkārši guļ atvilktnē? Tie grozījumi atrisinātu šo problēmu, kas Latvijā pastāv.

Numur divi. Kas attiecas uz civilprocesu... Galvenā tēze ir tāda, ka ekonomisko lietu tiesneši – tie būs kaut kādi izcili gudrāki nekā visi pārējie tiesneši. Bet tas objektīvi nav iespējams. Nav iespējams, ka mums būs 10 visgudrākie tiesneši un citi būs mazliet kaut kādi dumjāki. Tas arguments līdz ar to ir demagoģisks un nedarbojas.

Tāpēc vēlreiz – es aicinu virzīt un ātrāk izskatīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas Saeimā ir... tur, piemēram, ir grozījumi, kas ir iesniegti, kas netiek virzīti uz priekšu, – ka juridiskas personas nevar neierasties uz tiesas procesiem nekad, nevienā gadījumā. Tāds grozījums ir iesniegts. To vajadzētu pieņemt.

Ir iesniegts grozījums, kas paredz, ka tiesai ir pienākums... katrai tiesu instancei ir pienākums zināmā procesuālā termiņā un laika posmā taisīt spriedumu, tajā pašā laikā dodot tiesai brīvu vaļu šajā termiņā noteikt nez cik tiesas sēdes un tādā garā. Tas paātrinātu procesu.

Ir grozījumi, kas piedāvā saīsināt pārsūdzības termiņus; kas saīsina termiņus, kuros var iesniegt pierādījumus; kas saīsina termiņus, kuros var pieteikt trešās personas. Tādi grozījumi ir, un tie procesuāli ļoti daudz palīdzētu, lai saīsinātu procesus. Es nosaukšu piemēru – Zolitūdes civillietas. Zolitūdes civillietu garums bija atkarīgs no tā, ka tiesas procesa laikā (to, protams, izmantoja advokāti, kas pārstāvēja atbildētāja pusi) tika pieaicinātas trešās personas. Tātad tiek nozīmēta tiesas sēde pēc pusotra gada. Mēs sanākam uz tiesas sēdi, un tiesas sēdē atbildētāja advokāti piesaka lūgumu pieaicināt trešās personas. Grozījumi, kas guļ atvilktnē Saeimā, paredz to, ka jautājums par trešo personu pieaicināšanu ir izlemjams tiesnesim kabinetā, nesasaucot tiesas sēdi, līdz pirmajai tiesas sēdei. To objektīvi ir iespējams izdarīt. Mums tādi grozījumi būtu jāpieņem, nevis jāizveido Ekonomisko lietu tiesa, kur 10 tiesnešiem tiek uzlikts par pienākumu faktiski pēc esošā civilprocesa regulējuma, kuru jūs virzāt uz priekšu, izskatīt pilnīgi visas būvniecības lietas.

Un nav pretargumentu, jūs jau redzat – neviens nekāpj tribīnē un nepasaka, ka to šobrīd neregulē attiecīgais likumprojekts. Ja jūs paskatāties sev priekšā uz galda likumprojektā, kā tas šobrīd tiek virzīts, – tiek piedāvāts civilprocesā, ka piekritīgo lietu kategorija ir būvniecības procesa dalībnieku atbildības jautājumi. Bet kas ir būvniecības procesa dalībnieks? Būvniecības procesa dalībnieks ir īpašnieks, celtnieks, inženieris, būvuzraugs un tādā garā. Visas personas, kas ir iesaistītas būvniecības procesā, tajā skaitā arī valsts amatpersonas, – tās visas ir būvniecības procesa dalībnieki. Tātad par jebkuru būvniecības procesu, pret jebkuru būvniecības procesa dalībnieku šobrīd ekonomiskajā tiesā varēs iesniegt lietas, kas nozīmē, ka parastās tiesas visā Latvijas teritorijā (vienalga, vai Balvos vai Kuldīgā, vai Liepājā) būvniecības lietas vairs neskatīs, ka tās skatīs tikai Rīgā 10 tiesneši. Un tas nav pareizi! Tāpēc ka tas vilcinās procesu, tāpēc ka tas apgrūtinās lietas dalībniekus un tā tālāk.

Konkurences tiesības... Lasām, kas ir projektā! Projektā ir rakstīts tieši tas pats, kas par būvniecību, – par atbildību, kas saistīta ar konkurences tiesību pārkāpumiem. Tātad ikviens no mums situācijā, kad konstatē konkurences tiesību pārkāpumus, ies uz Ekonomisko lietu tiesu. Kur mēs atdursimies? Mēs atdursimies pret to, ka, lietām nonākot Ekonomisko lietu tiesā, tiesnesis pieņems lēmumu, kas būs, piemēram, šāds: "Šī lieta ir par, atvainojos, mazmājiņas celtniecību. Mēs šo lietu nepieņemsim un neizskatīsim." Un pēc tam būs piekritības strīdi, jo lietas dalībniekiem būs iespēja sūdzēties, jo vienmēr civilprocesā ir iespēja sūdzēties. Tie nav nepārsūdzami lēmumi. Tiesiskā un demokrātiskā valstī visus lēmumus vienmēr var pārsūdzēt. Un tādējādi mēs nonāksim milzīgā tiesvedības procesā par piekritību. Tā ir problēma, kas nav atrisināta, un to nav objektīvi iespējams atrisināt arī turpmāk, jo nodalīt, kurš būvniecības procesa gadījums ir piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai... tātad, kuru māju ceļot, tā lieta būs piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, un, kuru māju ceļot, tā lieta nebūs piekritīga Ekonomisko lietu tiesai... Tātad, ja celsim Maxima veikalu, tad tā lieta būs piekritīga, bet, ja celsim Rimi veikalu, tad tā nebūs piekritīga. Jo atšķirība, piemēram, būs tāda, ka viens maksās tur, nezinu, divus miljonus, bet otrs – vienu miljonu.

Ir būtiski uzsvērt vēl vienu lietu. Ir ļoti svarīgi pateikt, ka civiltiesībās lietas nozīmīgums judikatūras veidošanā nav atkarīgs no prasības summas. Lietas nozīmīgums ir atkarīgs no tā, kāds prasījums ir celts, un tas prasījums var būt arī nemantiska rakstura. Daudz nozīmīgāk... atsevišķās situācijās ir arī nemantiska rakstura lietas, kurās tiesa konstatē juridisku faktu par būvniecības procesu, piemēram. Un tas nav atrunāts šajā gadījumā. Bet kā jūs to atrunāsiet, ja... ja Juridiskajā komisijā nevienam par to nav viedokļa? Mēs nonāksim kārtējo reizi pie situācijas, kurā sabiedrība pārmetīs, ka Saeima ražo nekvalitatīvus likumus.

Tāpēc es aicinu jūs paskatīties un mudināt Juridiskās komisijas vadītāju virzīt uz priekšu grozījumus Civilprocesa likumā, kuri guļ atvilktnē, bet šo jautājumu atlikt, pārdomāt un konsultēties ar nozares speciālistiem, lai būtu... lai tās problēmas, kuras ir (tās nav mazas tehniskas problēmas, tās ir vitāli būtiskas problēmas!), tiktu novērstas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija pēc būtības, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, to ir atbalstījusi konceptuāli. Tas nozīmē, ka Juridiskā komisija, protams, cer sagaidīt priekšlikumus uz otro un trešo lasījumu.

Tāpat Juridiskā komisija ir uzklausījusi gan Tieslietu ministriju, gan Tiesu administrāciju, gan Tiesnešu apmācību centru jautājumā par to, kādā veidā tiek plānoti resursi, kas tiks novirzīti šīs tiesas tiesnešu specializācijai un profesionālās zinātības celšanai. Tas ir tas, kas mums komisijas sēdēs ir apliecināts tieši no nozaru politikas puses.

Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Ņemot vērā šī likumprojekta nozīmīgumu, mēs aicinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kurš ir pienācīgi garš, proti, šā gada 20. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Juridiskā komisija arīdzan ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar jau iepriekš izskatītajiem likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" un "Grozījumi Civilprocesa likumā" un, protams, arīdzan ir saistīts ar pašas Ekonomisko lietu tiesas izveidi.

Likumprojektā tiek paredzēta Ekonomisko lietu tiesas kompetence kriminālprocesā, izskatot krimināllietas, kā arī noteikts pārejas perioda regulējums attiecībā uz lietu piekritības jautājumiem. Likumprojekts paredz, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence aptvers lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.

Bez tam Tieslietu ministrija mūs komisijā informēja, ka ekspertu diskusijās bijuši lūgumi iekļaut gan nodokļu, gan krāpšanas un citas lietas, bet, rēķinoties ar noslodzes risku, šobrīd tiesas kompetence noteikta piesardzīgi, paredzot, ka nākotnē varētu paplašināt ar citām lietām, kas ir fiksētas likumprojekta anotācijā.

Tāpat kā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā"... arī attiecībā uz krimināllietām tiesa, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai būs saņēmusi pieteikumus, kuru izskatīšana pēc būtības ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai... Paredzēts, ka uzsāktās krimināllietas tiek izskatītas tajā tiesā, kur tās uzsāktas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šie grozījumi Kriminālprocesa likumā pierāda to, ka likumprojekts ir nekvalitatīvi sagatavots, un es nosaukšu piemērus. Tātad runa ir par Ekonomisko lietu tiesu. Ekonomisko lietu tiesas galvenais uzdevums kāds ir? Ir jautājums par ekonomiska rakstura lietu izskatīšanu. Kas uztrauc komersantus? Viņus uztrauc ātrs civilprocess. Viņus neuztrauc šādas kriminālprocesuālas lietas. Pirmkārt.

Otrkārt. Komisija un attiecīgā likumprojekta virzītāji nav izdomājuši, kādu lietu kategorijas būs ietvertas. Piedāvātajā risinājumā nav ietvertas, piemēram, nodokļu lietas. Lielākais ekonomiskais zaudējums, kas Latvijā ir no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas ar ekonomisku raksturu, ir nodokļu lietas. Un nodokļu lietas vispār nav paredzētas! Savukārt, ja tās tiktu paredzētas, tad ir jautājums – vai tās ir visas nodokļu lietas, vai mēs atkal darām kaut kādu mistisku vērtē... dalījumu, kuras nodokļu lietas... jā vai nē. Bet tas ir absurds pats par sevi... Ja mēs runājam par Ekonomisko lietu tiesu, tad nodokļu jautājumi, kam vistiešākais sakars ar ekonomiskiem jautājumiem, kam ir sakars ar valsts budžeta pildīšanos un visu pārējo, – tādu lietu kategoriju vispār neparedz konkrētais likumprojekts.

Es lūdzu vēlreiz... Mēs neuzcelsim bagātu Latviju ar to, ja mēs revolucionāri virzīsim nekvalitatīvus likumprojektus. Ja tas būtu kvalitatīvi sagatavots, ja mēs būtu izdiskutējuši un atrisinājuši šīs problēmas, tad arī mans viedoklis varbūt mainītos un tā... Es nerunāju šobrīd kā no opozīcijas, es runāju kā cilvēks, kurš ir pieredzējis, kā tas ir – tiesāties, kā tas ir – dažādu lietu kategorijas tiesā. Un es aicinu ieklausīties šajos argumentos. Tie ir būtiski argumenti, kas padara to par nesaprotamu un, kā jau es teicu, korupcijas riskiem ļoti pakļautu institūciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I. Lībiņa-Egnere. Komisija konceptuāli ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam komisija lūdz noteikt pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, proti, šā gada 20. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. marts.

Godātie kolēģi! Ir saņemti priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Deputāti Pavļuts, Bondars, Šteins, Dūrītis un Rukšāne-Ščipčinska lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!") Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu... Tātad (Dep. A. Gobzems: "Bija zvans!"; starpsauciens: "Bija zvans, es dzirdēju!"; dep. J. Strīķes starpsaucieni.)...

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Kopumā saņemti 13 priekšlikumi. (Starpsauciens.)

1. priekšlikums ir saņemts no finanšu ministra Jāņa Reira. Komisijā atbalstīts. Tas paredz izvēles iespējas, proti, iespējas fiziskajai personai izvēlēties saziņas veidu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Respektīvi, ir runa par iesniegumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. priekšlikums arī ir saņemts no finanšu ministra Jāņa Reira. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. priekšlikums saņemts no deputāta Pimenova kunga. Komisijā nav atbalstīts, jo jau šobrīd elektroniskās deklarēšanas sistēma tehniski paredz to, ka nav iespējams iesniegt kļūdainu deklarāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mans priekšlikums attiecas uz likuma pantu "Nodokļu maksātāju tiesības", un tā uzdevums ir paplašināt nodokļu maksātāju tiesības – "izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, saņemt no nodokļu administrācijas paziņojumus par iesniegtajās nodokļu deklarācijās un citos pārskatos konstatētajiem trūkumiem un kļūdām, kā arī pirms lēmuma par soda sankcijām pieņemšanas saņemt paziņojumu par iespējamām soda sankcijām".

Priekšlikuma mērķis ir ar likuma spēku nodrošināt principu "Konsultē vispirms" nodokļu administrācijas, tātad arī Valsts ieņēmumu dienesta, attiecībās ar nodokļu maksātājiem.

Jāteic, ka Valsts ieņēmumu dienests apliecina, ka, ievērojot savos iekšējos noteikumos nostiprināto kārtību, dienests jau īsteno šo principu, un tāpēc tā iekļaušana likumā ir lieka. Par to jums jau tikko teica arī ziņotāja. Tomēr, manā ieskatā, paplašinot nodokļu maksātāju tiesības, likums dotu sabiedrībai signālu, ka nodokļu administrācija ir arī konsultējoša institūcija, nevis uzraugoša un sodoša vien, radītu sabiedrībā labvēlīgu attieksmi pret valsts fiskālo institūciju darbību, padarītu Valsts ieņēmumu dienesta īstenojamo labo praksi par neatgriezenisku un sekmētu aizspriedumu novēršanu. Tikmēr starp uzņēmējiem izplatījies priekšstats, ka Valsts ieņēmumu dienests ir visvairāk apsēsts ar nodomu dabūt, cik vien iespējams, naudu valsts budžetam arī uz likuma pārkāpēju rēķina, uzrēķinot viņiem sodus, un ir ieinteresēts šādus pārkāpējus mākslīgi veidot. Atzīmēšu, ka mans priekšlikums nosaka nodokļu maksātāju tiesības, nevis nodokļu administrācijas pienākumu, kurš tik tiešām varētu raisīt iemeslus iesniegumam tiesā, ja uzrēķins ir veikts bez brīdinājuma. Priekšlikums nerada juridiskas sekas, bet gan pamatu prasībai, kura var būt ieskaitīta... izskatīta ārpustiesas attiecību ietvaros.

Likumā nostiprinātas nodokļu maksātāju tiesības būt informētiem, pirms pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai pirms tiek uzsākts nodokļu administrācijas kontroles pasākums, ir samērīgs risinājums.

Es aicinu savu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas skaidrojams?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā atgādinu, ka priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 4. priekšlikums – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Regulē nosacījumus par atbildību kopējās būvniecības darbu uzskaites sistēmas... uzturēšanas pienākumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paplašina lietotāju skaitu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, iekļaujot tajā arī Valsts robežsardzi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Dod iespēju Valsts robežsardzei sekot līdzi imigrācijas normatīvo aktu ievērošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisijā kopumā likumprojekts tika atbalstīts. Lūdzu arī deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 19. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus, ar kuriem strādāja trīs sēžu garumā. Ļoti ceru, ka šodien izdosies raitāk tikt ar šiem priekšlikumiem galā.

Tātad 1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Saistīts ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietverto normu salāgošanu un nosaka Ministru kabinetam pienākumu noteikt "izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 2. priekšlikums ir deputātu grupas – Golubevas, Lībiņas-Egneres, Voikas, Orlova un Dzintara – priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā un kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci izstrādāt "speciālo vajadzību un mācīšanās grūtību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēm".

Tā atšķirība atbalstītajam komisijas priekšlikumam ir tāda, ka tajā nav atsevišķi izceltas mācīšanās grūtības, jo, pēc Juridiskā biroja skaidrojuma, ar vārdiem "speciālās vajadzības" tiek saprasts arī... mēs saprotam, ka ir runa arī par mācīšanās grūtībām.

Līdz ar to 2. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Labdien, kolēģi! Es tikai gribētu dot plašāku kontekstu. Kā jūs droši vien atceraties, mēs pirmajā lasījumā atbalstījām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz, ka turpmāk bērnam ir tiesības uz to, lai izvērtētu iespējamos attīstības traucējumus agrīnā vecumā un arī uzsākot obligāto izglītību pirmsskolā; pirmsskola nodrošinātu izvērtējumu, vai bērnam nav kādas speciālās vajadzības un vai nav nepieciešams īpašs atbalsts.

Kā tas notiek pašlaik? Pašlaik mūsu izglītības sistēmā īpašās vai speciālās vajadzības parasti tiek konstatētas vēlāk, un lielākoties mēs savā sistēmā uzskaitām tikai tos gadījumus, kad ir bijusi komisija. Tas principā mums neļauj daudz agrīnākā vecumā... daudz efektīvāk palīdzēt bērnam saņemt to papildu atbalstu, kurš varētu viņam palīdzēt līdz galam, pilnībā, realizēt savu potenciālu izglītībā.

Skaidrs, ka tiesības uz labu izglītību ir visiem, tajā skaitā bērniem un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, un šis vienkāršais tests, ko tad izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija, palīdzēs pirmsskolas pedagogiem samērā vienkārši noteikt, saprast, vai kādam no bērniem, kas uzsāk obligāto izglītību, nav nepieciešams īpašs atbalsts sakarā, piemēram, ar disleksiju, hiperaktivitāti, autiskā spektra traucējumiem un tā tālāk. Tātad šeit runa ir par to, ka šai metodikai jābūt mūsdienīgai, labai, zinātnē balstītai. Un mēs varam iedvesmoties no ļoti daudzu citu valstu piemēriem, kurās tāda metodika jau pastāv. Un šis ir uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai – tādu izstrādāt un turpmāk arī izmantot Latvijā no 2021. gada, kā jūs redzēsiet no turpmākajiem priekšlikumiem šajā likumprojektā.

Aicinu atbalstīt 3. – komisijas priekšlikumu, kas pēc būtības atspoguļo šo mūsu priekšlikumu – 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un deputāte aicina atbalstīt komisijas 3. priekšlikumu, neprasot balsojumu par 2. priekšlikumu.

R. Dzintars. Jā, 2. priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Dzintars. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 4. ...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Godātie kolēģi! Ir saņemts iesniegums par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zakatistovs, Adamovičs, Strīķe, Bondars un Dzintars lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 20. februāra sēdē no pulksten 14.50 līdz pulksten 15.30. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Jā, ir!" Zālē troksnis.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums (Starpsaucieni: "Lai strādā!"; "Iemācieties strādāt!") no pulksten 14.50 līdz 15.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Dep. A. Gobzems: "Atkal nebijāt kaut ko izdarījuši?") Par – 51, pret – 32, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad Saeimas sēdē pārtraukums no pulksten 14.50 līdz 15.30.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Dep. A. Gobzems: "Vēl ir divas minūtes!"; starpsaucieni: "Nav!"; "Nē, nav!")

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Informēju, ka šodien pulksten trijos plānota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anda Čakša, Inese Ikstena, Ritvars Jansons, Romāns Naudiņš, Vita Anda Tērauda, Ivars Zariņš un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Tā. Kolēģi, turpinām darbu.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas piedāvā koncentrētāku 17. panta pirmās daļas redakciju, nedublējot saturu, kas jau ir ietverts citās vietās likumprojektā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 5. – deputātes Evijas Papules priekšlikums. Tas paredz izslēgt 17. panta 2.⁵ daļu, kas runā par pašvaldību pienākumu finansēt privātās pirmsskolas izglītības iestādes ar sociālā labuma organizācijas statusu. Kā atceraties, budžeta sarunu un kompromisu meklējumu laikos bija panākta vienošanās, ka šī norma varētu stāties spēkā ar 2020. gada 1. janvāri. Savukārt Papules kundzes priekšlikums paredz šo normu izslēgt vispār. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 40, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 6. – deputāta Kucina priekšlikums, kas paredz pašvaldībai pienākumu ne retāk kā reizi gadā apzināt bērnu vecāku viedokli par pirmsskolas izglītības programmu pieprasījumu un noteikt kritērijus pieprasījuma pietiekamībai, un atbilstīgi nodrošināt šo programmu īstenošanu. Par jaunu šādu funkciju uzlikšanu pašvaldībām mēs jau diskutējām arī pagājušajā sēdē, kad runājām par Vispārējās izglītības likumu. Un šī norma nav atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Lielākā daļa no mums ir vecāki. Un katrs no mums saviem bērniem vēl labu. Mēs rūpējamies par viņiem un vēlamies, lai viņi izaugtu un būtu laimīgi cilvēki. Bērniem maziem esot, ieklausoties viņu vēlmēs, mēs izvēlamies viņiem interešu izglītības pulciņus, novērtējot viņu intereses. Skolai, kur bērns uzsāks mācību gaitas, izsakām savus padomus profesijas izvēlei un karjeras izveidei.

Esmu pārliecināts, ka tiesības izlemt, kādu pirmsskolas izglītības iestādi apmeklēs bērns un kādā valodā viņš apgūs pirmās zināšanas, ir viņa vecākiem. Analizējot statistiku, ir redzams, ka šodien valstī pastāv pieprasījums gan pēc bērnudārziem, kuros mācības notiek tikai latviešu valodā, gan arī pēc tādām pirmsskolas izglītības iestādēm, kur mācības tiek organizētas mazākumtautību valodās. Statistikas dati arī liecina, ka pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības grupām, kurās mācību programmas tiek realizētas valsts valodā, ar katru gadu pieaug. Daudzas pašvaldības atsaucas vecāku pieprasījumam, un mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes veido grupas, kas izglītības programmas realizē valsts valodā. Piemēram, Daugavpilī 2017./2018. mācību gadā darbojās 26 šādas grupas, 2018./2019. mācību gadā – jau 32 grupas, 2019./2020. gadā – jau 43 grupas. Un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes dati liecina, ka šī gada septembrī būs nepieciešamība atvērt vēl vairākas jaunas grupas.

Nav noslēpums, ka bieži, rūpējoties, lai bērns ātrāk apgūtu valsts valodu, ģimenes, kuras ikdienā runā krieviski, izvēlas sūtīt bērnus latviešu bērnudārzā. Diemžēl ne vienmēr šie eksperimenti beidzas pozitīvi, jo ne vienreiz vien ir nācies saskarties ar to, ka vecāki satraucas par to, ka viņu dzīvespriecīgais mazulis, nokļuvis bērnudārzā, ieraujas sevī, niķojas un pārtrauc runāt vispār. Un kas gan tur pārsteidzošs? Ko mēs gaidām no divus gadus veca bērna, kas vēl tikai nesen ir sācis apgūt savu dzimto valodu?

Kolēģi, tāpēc uzskatu, ka atslēgvārdi šeit tomēr ir "vecāku viedoklis" un "reālās situācijas apziņa". Un tieši vecākiem ir jādod tiesības pašiem novērtēt situāciju, kad bērns ir gatavs apgūt citu valodu. Ņemot vērā, ka svarīgāko sociālo pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā arī izglītības nodrošināšana, attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir pašvaldības kompetencē, piedāvāju papildināt likumprojektu un paredzēt, ka pašvaldībām ir jāapzina bērnu vecāku viedokļi par pirmsskolas izglītības programmu pieprasījumu, jānosaka kritēriji pieprasījumu pietiekamībai un atbilstīgi jānodrošina šo programmu īstenošana.

Aicinu būt atbildīgiem par mūsu bērnu nākotni un atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, labdien vēlreiz! Deputāta Kucina priekšlikums papildina spēkā esošo likumdošanu izglītības jomā ar regulējumu, kas nodrošina to Latvijas mazākumtautību piederīgo personu intereses, kuras pieprasa pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu mazākumtautību valodā.

Ir skaidrs, ka koalīcijā topošā likumdošana pirmsskolas izglītības sistēmu strukturē kā divplūsmu bērnudārzus, kuri var sākt pastāvēt pēc pārejas perioda. Nodarbības šādos bērnudārzos varētu turpināties jau divplūsmu vispārējās izglītības iestādēs, tas radītu vidi izglītojamo saskarsmei, savstarpēju aizspriedumu pārvarēšanai un sabiedrības saliedēšanai.

Tomēr, lai divplūsmu sistēma tiktu izveidota un darbotos atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un lai valsts pildītu uzņemtās starptautiskās saistības, papildus tikko pieņemtajiem noteikumiem ir jānosaka kārtība, kādā finansējamas pirmsskolas izglītības programmas Latvijas mazākumtautību valodās.

Latvijas 2005. gadā ratificētās Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par minoritāšu aizsardzību 14. panta otrajā daļā jau ir noteikta politika attiecībā uz mazākumtautībām piederīgo personu tiesību ievērošanu izglītības jomā.

Es atkārtošos un teikšu tos pašus argumentus, kurus jau nosaucu, kad tika apspriesti priekšlikumi likumprojektam "Grozījums Vispārējās izglītības likumā". Konvencijā manis pieminētajā pantā ir noteikts, ka izglītības sistēmu ietvaros valsts "apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas".

Tieši uz pietiekama pieprasījuma principa deputāta Kucina priekšlikums arī balstās. Kucina kunga priekšlikums ir vietā arī tāpēc, ka pieprasījuma savlaicīga apzināšana grauj esošos aizspriedumus, bet tās trūkums veido jaunus. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt tika pieminēts, ka vairāk nekā septiņi tūkstoši bērnu gaida savas vietas bērnudārzos (vai precīzāk – 7536), un varēja rasties iespaids, ka šie septiņarpus tūkstoši bērnu ir bērni no latviešu ģimenēm.

Arī iepriekšējā nedēļā likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" izskatīšanas laikā šis skaitlis tika nosaukts divreiz.

Komisijas priekšsēdētājs Ašeradens teica: "Patiesībā tā pirmā lielā problēma, kas izraisa šādas asas reakcijas [..] lielākās daļas debatētāju vidū, ir tā, ka šobrīd Latvijā septiņarpus tūkstošiem bērnu pietrūkst vietu pašvaldību bērnudārzos." Pareizi teica Ašeradena kungs – tas ir visu to bērnu skaits, kuri gaida rindā. Bet gluži nepareizi ir tas, ka asu reakciju izraisa septiņarpus tūkstošu bērnu rinda. Šo reakciju maldīgi izraisīja iespaids, ka visi šie tūkstoši ir latvieši. Bet Ašeradena kungs to netieši arī apliecināja...

Savukārt deputāts Butāns, uzstājoties debatēs, šo skaitli attiecināja jau uz Rīgu (Dep. A. Muižniece: "Jūs varat par priekšlikumu runāt?"), sakot, ka "tieši Rīgā līdz pat septiņiem tūkstošiem bērnu netiek pašvaldības bērnudārzos". Šis apsvērums, protams, nav pareizs un maldina.

Bet īstenībā... cik daudz vietu latviešu grupās un cik krievu grupās gaida vecāki saviem bērniem? Šāda statistika VARAM netika vākta, un, lai šāda statistika būtu, ir jānosaka pašvaldībai pienākums tādu informāciju vākt. Varbūt veikts aptuvens aprēķins, cik daudz pieprasa šīs vietas bērnudārzos pašvaldības.

Pērn jūlija beigās no Saeimas komisijai sniegtā VARAM ziņojuma izriet, ka uz 2018. gada 1. septembri pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs programmu valsts valodā apguva četras piektdaļas no visiem bērniem, kuri nodrošināti ar vietām bērnudārzos. Atbilstoši VARAM ziņām Rīgā netiek nodrošinātas vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs 1135 bērniem. Tas nozīmē, ka aptuveni septiņi vai astoņi simti bērnu, kas dzīvo Rīgā, nevar saņemt vietas bērnudārzos, kuros īsteno programmas valsts valodā, nevis septiņarpus tūkstoši. Šis piemērs apliecina, ka informācijas trūkums rada nopietnas problēmas visas sistēmas sakārtošanā.

Es atkārtošu: deputāta Kucina priekšlikums papildina regulējumu, novērš trūkumu izglītības likumdošanā. Es aicinu to atbalstīt. (Zālē troksnis.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Zakatistovs, Strīķe, Dzintars un Bondars lūdz izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 16.45. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Beidzam sēdi!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums līdz pulksten 16.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 33, atturas – 1. Līdz ar to lēmums pieņemts. Tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 16.45.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (Starpsauciens: "Vadītājas!" Smiekli. Aplausi.)... locekles un godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Ejam un pabeidzam darbu, lai mēs vienkārši tiekam galā ar akcīzes nodokli un miers mājās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārējiem pārtraukums līdz pulksten 16.45.

Reģistrācijas rezultāti. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Iveta Benhena-Bēkena, Dace Bluķe, Anda Čakša, Gatis Eglītis, Inese Ikstena, Juris Jurašs (Starpsauciens.), Artuss... Eglītis ir... Inese Ikstena, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze (Starpsauciens: "Ir, ir!")... Krauze ir, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš, Edvīns Šnore (Dep. A. Lejiņš: "Esmu!"; starpsauciens: "Lejiņš ir!")... Lejiņš ir, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins (Starpsauciens: "Es esmu!")... ir, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins (Starpsauciens: "Es šeit esmu!")... ir, Ivars Zariņš, Evita Zālīte-Grosa un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 16.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

6. – Kucina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Vairāk tehnisks priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta pantu, kura saturs jau ietverts cituviet likumprojektā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 8. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nosaka pašvaldībai pienākumu nodrošināt pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, ja ir atbilstošs pieprasījums. Par šo arīdzan jau bija diskusijas likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" kontekstā, un deputāti nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es daļēji atkārtošos vēlreiz. Un tas ir likumsakarīgi, jo īstenībā visi priekšlikumi, kas tika iesniegti saistībā ar jaunās pirmsskolas izglītības sistēmas reformēšanu, vai nu saņēma vienbalsīgu atbalstu no koalīcijas deputātiem, vai tik tiešām rāda konkrētus priekšlikumus, kā varētu sabalansēt intereses visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kādām etniskām grupām viņi pieder.

Es gribētu atkārtot, ka tik tiešām mēs labi saprotam, kurā valstī mēs dzīvojam. Tā ir izveidojusies lielā mērā latviešu etniskās grupas pašnoteikšanās rezultātā ar mērķi nodrošināt pamattautībai piederīgo personu kultūras un valodas saglabāšanu un attīstību, tāpēc bērniem ir jābūt tiesībām apgūt izglītību pirmsskolas izglītības programmās valsts valodā. Taču nav pieļaujamas situācijas, kad šīs tiesības ir īstenojamas uz citu personu tiesību rēķina. Personu, kam, līdzīgi kā latviešiem, rūp savas kultūras savdabība un kas tiecas to saglabāt un attīstīt, mācot savus bērnus ģimenes valodā publiskajās izglītības iestādēs un par saviem nodokļiem tās finansējot. Tomēr, lai izglītības sistēma darbotos atbilstoši demokrātiskas valsts principiem un lai valsts pildītu uzņemtās starptautiskās saistības, papildus tikko pieņemtajiem noteikumiem ir jānosaka kārtība, kādā finansējamas pirmsskolas izglītības programmas Latvijas mazākumtautību valodās. Un pamatnoteikums te ir pietiekams pieprasījums. Tieši šis priekšnosacījums... šo priekšnosacījumu apņēmusies valsts ievērot, pieņemot lēmumu, kādas valodas mācās valsts mazākumtautības un kādā valodā māca savus bērnus, tai skaitā arī pirmsskolas izglītības sistēmā.

Es ierosinu papildināt likumprojektā iekļauto likuma 17. panta trešās daļas 3. punkta jauno redakciju ar šādiem vārdiem: "vai, ja ir pietiekams pieprasījums, mazākumtautības valodā". Un pieprasījuma pietiekamības kritērijus nosaka Ministru kabinets.

Tas nozīmē, ka gan latviešu valodā, gan mazākumtautību valodās... ir nodrošinātas iespējas – ar papildu nosacījumu, ka izglītībai mazākumtautības valodā šīs garantijas ir sniegtas, ja ir pietiekams pieprasījums, kura kritēriju nosaka valdība.

Šādi tiktu izveidota visu iedzīvotāju līdzsvarotu interešu sistēma. Es uzskatu, ka šāda pieeja ir gan demokrātiska, gan taisnīga.

Un tāpēc aicinu Saeimu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums gan nav balsojams, jo tika atbalstīts 7., bet debates par to bija iespējamas.

Vai ir kas komentējams no komisijas viedokļa?

R. Dzintars. Nē, nav nekas komentējams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tātad nav atbalstīts.

R. Dzintars. Tā... 9. – deputāta Kucina priekšlikums. Nav atbalstīts. Satura ziņā tas līdzīgs Pimenova kunga priekšlikumam. (Starpsauciens: "Balsosim!")

Sēdes vadītāja. Tātad šis priekšlikums ir balsojams. Deputāti vēlas balsot, ja?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 10. – deputātu Golubevas, Lībiņas-Egneres, Voikas, Orlova un Dzintara priekšlikums, kas paredz pašvaldības pienākumu izvērtēt bērnu speciālās vajadzības. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā, kura atšķirība ir tāda, ka šis pienākums tiek uzticēts nevis pašvaldībai, bet izglītības iestādes vadītājam. Tātad 10. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 11. – atbildīgas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 12. – deputātes Papules priekšlikums, kas paredz noteikt, ka valsts piedalās to pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā, kuras šobrīd finansē pašvaldība. Priekšlikumam ir būtiska fiskāla ietekme, un, komisijas deputātu vairākuma skatījumā, tas nav uzlūkojams ārpus budžeta konteksta. Līdz ar to komisijas vairākums aicina neatbalstīt. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Turpmākie priekšlikumi ir saistīti ar pārejas noteikumiem un normu spēkā stāšanās laiku.

13. – deputātu Golubevas, Lībiņas-Egneres, Voikas, Orlova un Dzintara priekšlikums. Atbalstīts...

Sēdes vadītāja. 13. – daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Dzintars. Jā.

14. – deputātes Papules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Dzintars. Un 15. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, līdzīgi kā attiecībā uz Vispārējās izglītības likumu, – 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. februāris.

Likumprojekts "Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tagad mēs skatām likumprojektu "Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses".

Šis likumprojekts tika izstrādāts, lai saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" apstiprinātu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp minētajām pusēm.

Ņemot vērā strauji augošo Dienvidāzijas tirgus potenciālu, Eiropas Savienības interesēs ir noslēgt un parakstīt ieguldījumu aizsardzības nolīgumu ar šī reģiona valstīm, tostarp Vjetnamas Sociālistisko Republiku.

Sarunu process ar visām septiņām Dienvidāzijas reģiona jeb tā sauktajām ASEAN valstīm vienlaicīgi izrādījās neefektīvs un ar vāju progresu, tādēļ jau 2009. gadā Eiropas Savienības Padome piekrita uzsākt sarunas ar ASEAN valstīm divpusējā kārtā, lai panāktu progresu vismaz ar tām valstīm, ar kurām mērķi un viedokļi sakrita.

Nolīgums ar Vjetnamu būs otrais Eiropas Savienības divpusējais ieguldījumu aizsardzības nolīgums, kas tiks noslēgts ar kādu no šī reģiona dalībvalstīm. Pirmais bija ar Singapūru jau 2018. gadā. Tas būs arī otrais ieguldījumu aizsardzības nolīgums, ko Eiropas Savienība noslēdz ar kādu Āzijas partneri vispār.

Nolīguma noslēgšana ir arī solis starpreģionu tirdzniecības un ieguldījumu nolīguma starp Eiropas Savienību un ASEAN noslēgšanas virzienā. Eiropas Savienības un Vjetnamas ieguldījumu aizsardzības nolīgums nodrošinās ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus aizsargājot Eiropas Savienības un Vjetnamas tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.

Ļoti svarīgs šī nolīguma aspekts ir tāds, ka tas aizstāj un tādējādi arī uzlabo šobrīd 21 spēkā esošo divpusējo ieguldījumu līgumu. Tāpat nolīgums paredz Eiropas Savienības ieguldītājiem un to ieguldījumiem Vjetnamā taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un nepieļauj diskrimināciju salīdzinājumā ar Vjetnamas ieguldījumiem līdzīgos apstākļos.

Ar šo nolīgumu tiek izveidota pastāvīga starptautiska un pilnībā neatkarīga strīdu izšķiršanas sistēma, kas sastāv no pastāvīgas pirmās instances tiesas un apelācijas tiesas, kurās strīdu izšķiršanas procedūras norisināsies pārredzami un objektīvi.

Ārlietu komisijas vārdā, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. marts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Atgādināšu, ka pirms pirmā lasījuma komisijas sēdē tika savlaicīgi brīdināts par īso priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tāpat jāsaka, ka uz otro lasījumu komisijai skatīšanai tika saņemti 11 priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Komisijas sēdē netika atbalstīts (Dep. A. Kaimiņš: "Kāpēc?"), jo nav iesniegta finanšu ietekme uz turpmāko budžetu (Starpsauciens.), tāpat arī redakcija ir iesniegta tieši tāda pati kā jau esošā. (Dep. J. Iesalnieks: "Tas nav arguments!") Līdz ar to nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es aicinu šo zemkopības ministra Gerharda kunga priekšlikumu atbalstīt.

Pirmām kārtām jau jāsaka, ka tāds haoss, kādu jūs šobrīd esat ieviesuši nodokļu politikā, nu, galīgi nav pieņemams. Bet, tā kā šis likumprojekts, ko ir sagatavojuši autori, faktiski paredz samazināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam jeb, pareizāk sakot, palēnināt tā pieaugumu, tad prātīgi būtu arī mazāk stipram alkoholam jeb alum šinī gadījumā, kas pamatā ir arī Latvijas ražotāju... ražots produkts, samazināt pieauguma kāpumu.

Kāpēc tā? Vienmēr, kad ceļ akcīzes nodokļa likmi kādam no alkohola veidiem, tā viskarstākā diskusija ir bijusi par attiecību starp likmēm... starp stipro un mazāk stipro alkoholu, lai nodrošinātu godīgāku konkurenci. Un jāteic, ka nodokļu politikas īstenošanas laikā 2018., 2017. gadā viskarstākās diskusijas šeit, Saeimā un komisijās, nebija par uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm, nebija par darbaspēka nodokļu likmēm, bet bija par akcīzes nodokļa likmēm. Un tas, ko jūs pagājušogad izdarījāt, atceļot akcīzes nodokļa pieaugumu stiprajam alkoholam, – jūs jau šo līdzsvaru nojaucāt, paralēli vēl dodot, ja es pareizi saprotu, alus ražotājiem solījumu: ja turpmāk netiks celtas stiprajam alkoholam akcīzes nodokļa likmes, netiks aiztiktas arī alus ražotāju akcīzes nodokļa likmes. Un tas solījums no jūsu puses būtu jāpilda. No mūsu puses, man šķiet, ir prātīgi saglabāt šo proporciju – ja akcīzi ceļ stiprajam alkoholam, tad ceļ arī alum; ja stiprajam alkoholam neceļ akcīzi, tad neceļ arī alum.

Tā ka aicinu atbalstīt šo un arī pārējos zemkopības ministra Gerharda kunga priekšlikumus.

Komisijas sēdē netika izmantots šis arguments... Ivetas kundze šeit nupat ziņoja no tribīnes par to, ka it kā nav Finanšu ministrijas dota vērtējuma par fiskālo ietekmi, kāda varētu būt šim priekšlikumam. Tieši otrādi – arī attiecībā uz visiem pārējiem priekšlikumiem mēs lūdzām, lai Finanšu ministrija dod savu vērtējumu par fiskālo ietekmi. Un, jāsaka, tās aplēses ļoti atšķirīgas bija Šņucina kungam un Zakatistova kungam, it kā viņi strādātu dažādās mājās. Mans ieteikums – vienkārši biežāk sarunājieties, lai jūs vismaz Saeimas deputātiem varat pateikt, cik tad īsti liela ietekme būs uz valsts budžetu no viena vai otra deputāta priekšlikuma vai dažkārt arī pašas ministrijas priekšlikuma.

Pirmajā reizē, kad mēs sanācām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Otrajā reizē, tajā haotiskajā, atkārtotajā komisijas sēdē, visi deputāti nebija ieradušies, tādēļ, es domāju, arī lielā mērā šāds balsojums: komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Tā ka es aicinu tomēr Saeimas deputātus domāt ar savu galvu un pieņemt prātīgi lēmumu, atbalstot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Danai Reizniecei-Ozolai, ka budžeta lietās un finanšu lietās, un nodokļu lietās nedrīkst būt haoss. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija visus 11 priekšlikumus, ieskaitot 1., noraidīja. Un ne jau tāpēc, ka nebija cilvēki sanākuši, nebija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi sanākuši, bet viena iemesla dēļ – lai nebūtu šī haosa.

Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem. Paldies, ka rīkojaties atbildīgi. Es ceru, ka tikpat efektīvi spēs mūsu kolēģi Saeimā rīkoties.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai par 1. priekšlikumu ir kas piebilstams? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – zemkopības ministra Gerharda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 44, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 2. priekšlikums ir saņemts no deputāta Jāņa Dombravas, un tas paredz (Dep. M. Bondara starpsauciens.)... Pirmām kārtām... Komisija ir noraidījusi un nav atbalstījusi. (Starpsauciens.) Tas nav arguments...

Finanšu (Starpsauciens.)... Finanšu (Starpsaucieni.)... Tātad... respektīvi... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujiet ziņotājam ziņot par priekšlikumu! (Dep. A. Kaimiņš: "Viņš jau neziņo!")

I. Benhena-Bēkena. Jā... Tātad finanšu ietekme uz budžetu arī šeit nav aprēķināta. Ņemot vērā to, ka (Starpsaucieni.) ir paredzēts šo... Priekšlikums ir noraid... (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Dep. A. Gobzems: "Kas tagad jādara?" Starpsauciens: "Aplaudējam!" Aplausi.) Priekšlikums ir noraidīts. Vēlreiz atkārtoju... respektīvi, nav finanšu aprēķinu. Tāpat šis likumprojekts tika skatīts (Dep. A. Gobzems: "A ja būtu?")... likumprojekts tika skatīts otrdien, un bija iespējams sagatavot juridiski korektus un ar finanšu aprēķiniem pamatotus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsaucieni.)

J. Dombrava (NA).

Tātad es precizēšu. Šim priekšlikumam, kas ir 2. priekšlikums, tiek piedāvāts saglabāt to bāzes likmi, kāda bija šobrīd likumā – 2025 –, bet tā stātos spēkā tikai ar 2023. gada 1. martu. Ietekmi uz budžetu ir pietiekami sarežģīti aprēķināt, bet, protams, to ir iespējams darīt. Bet... it īpaši 15 minūšu laikā to būs pietiekami sarežģīti aprēķināt, kāda būs ietekme uz budžetu pēc trīsarpus gadiem. (Dep. E. Papules starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, Dombravas kungs, tieši tā iemesla dēļ, ka pat Finanšu ministrija nespēj atbildēt, cik maksās tas jūsu priekšlikums. Sākot no miljona līdz 90 miljoniem – bija tā ietekme, kas tika aplēsta komisijā. (Dep. R. Kola un J. Iesalnieka starpsaucieni.)

Bet es tomēr aicinātu pašu Nacionālo apvienību gan atbalstīt Dombravas kunga priekšlikumu, jo tad jūs demonstrētu, ka jūs vismaz savus deputātus atbalstāt. Ministram – jūs nupat parādījāt – uzticības nav. (Starpsauciens: "Jā!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams par 2. priekšlikumu? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 76, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Ooo!"; dep. A. Gobzems: "Ai, ai, ai!"; dep. V. Agešins: "Ļoti slikti!")

I. Benhena-Bēkena. Tātad (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 3. priekšlikums ir saņemts no deputātu grupas – Dūrītis, Šteins (Dep. A. Gobzems: "Kas tur notiek tagad?")... Bluķe, Voika un Skride. Būtībā ir tieši tie paši argumenti, kas iepriekšējam, tikai mainās summa, kas ir palielināta no tūkstoš... deviņ... no... (Starpsauciens: "Kāda ir finanšu ietekme?") Tā kā... finanšu ietekme nav nosakāma, līdz ar to šis nav atbalstāms. (Dep. A. Gobzems: "Kā – nav nosakāma?")

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es tikai ļoti īsi gribu vispirms izstāstīt par priekšlikuma būtību. Te bija jautājums par finanšu ietekmi. Nu, acīmredzot, ja mēs lemjam šo jautājumu steidzamības kārtībā, tad, protams, Finanšu ministrija nespēj (Dep. A. Gobzems: "Kā – nespēj?"; dep. E. Papule: "Kā – nespēj?") tik ātri reaģēt un izrēķināt, cik miljonus... Bet domāsim loģiski – palielinot nodokļu likmi, protams, palielināsies arī nodokļu ieņēmumi. (Zālē troksnis. Aplausi.) Jā! Tā tas ir, jā! Protams. Jo alkoholu, kā jūs apgalvojāt, pirka un pirks. Un, protams, pirks un maksās vairāk.

Respektīvi, mūsu priekšlikums paredz atgriezties pie 2019. gada sākuma likmes, kuru mēs samazinājām 2019. gada augustā (un tie ir 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta), un ar 2021. gada 1. martu palielināt šo likmi vēl par 5 procentiem, sasniedzot likmi 1932 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Neatkarīgi no tā, vai šis priekšlikums tiks atbalstīts vai netiks atbalstīts, es uzskatu, ka, gribam vai negribam, mums noteikti būs jāatgriežas pie akcīzes... likuma "Par akcīzes nodokli" un būs jādiskutē, jāskatās par turpmāko akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholam.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, pirmām kārtām jāteic, ka mums vairs nav skaidrs, kas saistībā ar Finanšu ministriju ir loģiski, kas nav loģiski. Jo dažreiz, patiesībā pat bieži, Finanšu ministrija apgalvo, ka, samazinot kādu nodokli, ieņēmumi samazinās... vai ka palielinot ieņēmumi palielinās. Šajā konkrētajā reizē Finanšu ministrija apgalvo, ka nē... ka, samazinot akcīzes nodokli, ieņēmumi būs lielāki.

Bet galvenais – kolēģi, es domāju, šodien parādās tāda brīnišķīga, ļoti laba, manuprāt... jauna tradīcija (un es aicinu jūs pie šīs tradīcijas turēties!), ka, ja nav finanšu aprēķinu, neatbalstām. Kāpēc ne? Nu, vajag tad beidzot tos aprēķinus katram priekšlikumam.

Es aicinu tiešām tā arī rīkoties nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Dūrīša, Šteina, Bluķes, Voikas un Skrides iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 71, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Tātad, ņemot vērā, ka šodienas sēdē nav atbalstīts 1., 2. un 3. priekšlikums (Starpsauciens: "Kāpēc?"), tad... Ar to saistīts ir arī 4., 5. (Dep. A. Gobzems: "Kāpēc? Kāpēc viņi ir saistīti?")...

6. – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, iesim pēc kārtas! 4. priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!") Nav balsojams. (Starpsauciens: "Kā – nav?")

I. Benhena-Bēkena. Juridiskā procedūra...

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums arī nav balsojams. (Starpsaucieni: "Tas ir Gerharda priekšlikums!"; "Mēs gribam balsot!")

Mēs esam pie 6. priekšlikuma.

I. Benhena-Bēkena. 6. priekšlikums ir zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā skatīts un nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu ieklausīties šajā...! Ministrs Gerhards tā vispār nav redzams... nu tā, ka vispār nav redzams. Viņš tagad ir iesniedzis priekšlikumu, beidzot iesniedzis priekšlikumu, un pat Nacionālā apvienība viņu neatbalsta. Nu, lūdzu, atbalstīsim beidzot ministru Gerhardu, jo viņš pirmo reizi ir parādījies vispār uz skatuves gada laikā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es arī jūs aicinu šādi nelauzt, tā teikt, valsts pastāvošo iekārtu. Kā tas var būt, ka koalīcijas deputāti, īpaši Nacionālā apvienība, savu ministru neatbalsta, bet SASKAŅAS deputāti viņu atbalsta, neskatoties pat uz to, ka viņam nav finanšu aprēķinu? (Dep. R. Dzintara starpsauciens.) Nu, tas tiešām ir kaut kāds... apdraudējums valsts drošībai rodas, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Laiks jau iet, ja? Tas, ko es gribēju teikt, ko mēs sapratām tikko no tā flanga... Mēs sapratām, kāpēc Nacionālā apvienība neatbalsta Gerharda priekšlikumu. Acīmredzot tas ir viltus Gerhards. (Smiekli.) Jo – kā var neatbalstīt sava ministra priekšlikumu? Jūs varat iedomāties situāciju? Acīmredzot mums nav tāda ministra vispār. Es pieļauju, ka vienīgais iemesls, ko mēs šodien varētu noskaidrot (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Ir demokrātija!"), – vai mums vispār ir ministra Gerharda... vai tā nav kaut kāda feika persona?

Es aicinu Nacionālo apvienību beidzot atbalstīt savu ministru. Jūs vienmēr sūdzaties, ka jums neizdodas savu politiku realizēt visos jautājumos. 29 gadus jūs sūdzaties, ka jums neizdodas savu politiku realizēt. Jums ir iespēja beidzot atbalstīt savu ministru. Atbalstiet ministru Gerhardu, atbalstiet šajā konkrētajā jautājumā! Kāpēc jūs to nedarāt? Acīmredzot tāpēc, ka ministrs Gerhards ir viltus persona.

Paldies. (Aplausi. Starpsauciens: "Tikai otrā plāna aktieris!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Tad, kad īsteno kādu projektu un taisa SWOT jeb SVID analīzi, tad parasti mēģina analizēt, kā būtu, ja neko nedarītu. Un šis Gerharda kunga priekšlikums pēc būtības ir tāds: Gerharda kungs piedāvā nedarīt neko, atlikt lēmuma pieņemšanu par gadu (Starpsauciens: "Tas ir viņa stilā! Tas ir normāli!"), atlikt lēmumu pieņemšanu par gadu.

Es teiktu tā, ka vajag atbalstīt šo priekšlikumu, jo, tiklīdz kā jūs sākat darīt, vienkārši mati ceļas stāvus! (Smiekli.) Šajā... šajā tabulā vien jūs 15 minūšu laikā... Trīs koalīcijas partneri piedāvāja trīs dažādas likmes. Tā ar pirkstu gaisā – nu, kurš vairāk?! Nē, pareizāk sakot, kurš mazāk piedāvās to akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Gerhards, manuprāt, ir ļoti racionāls: "Atliekam, sarunājam..." Un tad nāciet uz Saeimas sēdi un pieņemam lēmumu! Citādāk jums būs tā, kā šodien, – jānāk visiem priekšniekiem uz komisiju pieskatīt savus deputātus, lai nobalso pareizi. (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ziniet, tāda sajūta: akcīze vēl nav mainīta, bet zāle jau ir pilnā. (Smiekli. Starpsauciens.) Visvairāk man patīk tas, ka neesot analīzes bijušas. Interesanti – a kādas bija vasarā (Smiekli.), kad par 15 procentiem pazemināja, lai pēc tam par 30 paceltu tagad? Nu, kādam... kāda bija analīze šodien tam, ko mēs rīta pirmajā cēlienā runājām?

Nē, nu, man liekas, ka tiešām... Es nezinu, vai tas ir viltus vai ne, bet paļausimies uz ministru – izskatās, ka viņš vēl ir skaidrā (Smiekli.) – un atbalstīsim ministra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – zemkopības ministra Gerharda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 49, atturas – 8. (Dep. A. Gobzems: "Nacionālā apvienība – oi...") Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 7. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā izskatīts un nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Benhena-Bēkena. Tātad tālāk 8. – arī nav atbalstīts... nav balsojams, jo ir saistīts ar 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams. (Dep. A. Gobzems: "Mēs taču esam nākuši šeit, lai balsotu!")

I. Benhena-Bēkena. 9. priekšlikums nav balsojams, jo ir saistīts ar 3. priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

I. Benhena-Bēkena. 10. priekšlikums arī ir saistīts ar 3. priekšlikumu, tāpēc nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Benhena-Bēkena. 11. priekšlikums ir saistīts ar 2. priekšlikumu un arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un (Starpsauciens: "Un nav balsojami!") komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. A. Gobzems: "Nebalsojam!"; dep. S. Riekstiņš: "Aldi, tu tak balsot gribēji! Ko tu nebalso tagad?") Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši sēdes darba kārtību. (Dep. A. Gobzems: "Tik ātri?") Vēlos jūs informēt par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Krišāns un Kucins iesnieguši jautājumu "Par Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju saistībā ar Elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem", ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Vucāns, Krauze, Augulis, Daudze, Valainis, Jalinska un citi iesnieguši deputātu jautājumu "Vai Ministru prezidentam nav šaubu par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas plānotajām reformām?".

Vārds deputātam Jānim Vucānam – motivācijai.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! ZZS frakcija ir sagatavojusi no 15 jautājumiem sastāvošu jautājumu paketi Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam par viņa vērtējumu Ministru kabinetā šonedēļ apstiprinātajam Izglītības un zinātnes ministrijas gatavotajam ziņojumam par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, tai skaitā par to, vai IZM ir izpildījusi tai pagājušā gada 20. augustā Ministru kabineta uzdoto uzdevumu (es citēju) – "sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par augstskolu un" – pievēršu jūsu uzmanību! – "valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, veidojot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu pārvaldības struktūru".

ZZS frakcijas ieskatā, šis Ministru kabineta dotais uzdevums nav atbilstoši izpildīts, jo IZM patvaļīgi ir sašaurinājusi (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ziņojuma tematiku, tajā pēc būtības vispār neskarot valsts zinātnisko institūtu pārvaldības jautājumus. Taču vēlme sasniegt izcilību augstākajā izglītībā bez atbilstošu pasākumu kopuma izcilības veicināšanai, pētniecībā, mūsu skatījumā, ir, atvainojiet, tukša pļāpāšana un nelietderīga dažāda veida resursu tērēšana.

Tāpēc mēs šo jautājumu nododam Ministru prezidentam, tā kā Ministru kabinets šo konceptuālo ziņojumu bija atbalstījis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam Ministru prezidentam.

Deputāti Agešins, Urbanovičs, Krišāns, Kucins un Tutins iesnieguši jautājumu "Par risinājumiem valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem", ko nododam veselības ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Romāns Naudiņš, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins, Ivars Zariņš un Reinis Znotiņš. (Dep J. Tutins: "Es esmu!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.