Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas astotā sēde 2020. gada 27. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim 2020. gada 27. februāra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Valainis (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Deputāti Valainis, Augulis, Reizniece-Ozola, Daudze, Krauze, Kučinskis, Vucāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu".

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir beigusi savu darbu, ir nākusi ar atzinumiem un pēc būtības apstiprinājusi jau to, ko vienreiz Saeima jau nolēmusi. Diemžēl valdība to līdz galam nav saklausījusi.

Es aicinu šodien iekļaut šo jautājumu darba kārtībā un jau pēc debatēm par komisijas galaziņojumu izskatīt arī šo lēmuma projektu, un katrai frakcijai vajadzētu arī debatēs paust nostāju. Šis lēmuma projekts paredz vēlreiz valdībai uzdot atcelt obligātā iepirkuma komponenti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (No frakcijas SASKAŅA: "Nav iebildumu!") Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 226 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Un deputāti Valainis, Augulis, Reizniece-Ozola, Daudze, Krauze, Kučinskis, Vucāns, Bergmanis, Jalinska un Dūklavs ir iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu "Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei 2020. gada 5. martā.

Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei 2020. gada 5. martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija ziņojums par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Lēmuma projekts "Par Saeimas 2020. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2020. gada pavasara sesijas sākšanu".

Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju 2020. gada 6. aprīlī un sākt pavasara sesiju 2020. gada 14. aprīlī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas 2020. gada ziemas sesijas slēgšanu un 2020. gada pavasara sesijas sākšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Gunitas Galiņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 18. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Gunitas Galiņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Gunitu Galiņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Gunitas Galiņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Zitas Studentes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 18. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Zitas Studentes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Zitu Studenti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zitas Studentes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Jāņa Bumbiera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 18. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Jāņa Bumbiera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Jāni Bumbieri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jāņa Bumbiera apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana".

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" galaziņojums.

Komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Labrīt, kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota ar Saeimas 2019. gada 23. maija lēmumu.

Komisija tika izveidota no visu Saeimas frakciju deputātiem, lai nodrošinātu tās darba rezultātam visaugstāko iespējamo objektivitātes līmeni. Komisijas sastāvā bija septiņi deputāti: Ieva Krapāne, Mārtiņš Šteins, Romāns Naudiņš, Atis Lejiņš, Sandis Riekstiņš, Jānis Ādamsons un Viktors Valainis.

Komisija darbojās likuma ietvaros un ievēroja Satversmē noteiktās personas tiesības, tajā skaitā principu, ka jebkuru personu var atzīt par vainīgu tikai likumā noteiktā kārtībā.

Kopumā notika 27 sēdes, kurās uzklausītas 52 personas. Komisija 19. februārī apstiprināja galaziņojumu un beidza savu darbu.

Komisija atbildēja uz visiem 88 Saeimas uzdotajiem jautājumiem.

Kopumā secinājām un norādām, ka jau 1995. gadā, izveidojot pirmo atbalsta sistēmu, nav bijis pamatojuma valsts atbalsta maksājumu dubultajam tarifam; nav izvērtēta ietekme uz tautsaimniecību, nosakot atbalsta intensitāti un mērķi vērtības virskompensācijai.

Atbalsta sistēma visus šos 25 gadus nav bijusi pārskatāma un savstarpēji koordinēta un uzraudzīta.

Valsts izpildvara 25 gadus ir ignorējusi pētījumus un brīdinājumus par situācijas neatbilstību Latvijas apstākļiem.

Nav bijis pamatojuma atbalsta sistēmai, uz kuras izveides brīdi nav ticis saņemts atbilstošs saskaņojums no Eiropas Komisijas.

Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu ir vērsti uz noteiktu strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu.

Situāciju pasliktinājusi ir atsevišķu komersantu pretlikumīga rīcība, un negodīgie komersanti turpina vēl joprojām šo darbību.

Izpildvara situācijā ar OIK izveidi un virzību ir rupji ignorējusi valsts pārvaldes principus.

Vērtējot personu atbildību par situācijas izveidošanos, komisija ņēma vērā, ka visu šo laiku par nozari ir bijusi atbildīga Ekonomikas ministrija un atbildība piekrīt visiem ministriem kā politikas virzītājiem un visiem Ekonomikas ministrijas valsts sekretāriem kā politikas izstrādātājiem un īstenošanas organizētājiem.

Tajā pašā laikā komisija ir secinājusi, ka, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas kārtību, par līdzatbildīgām Latvijas interesēm neatbilstošās sistēmas izveidē ir uzskatāmas visas amatpersonas, kuras šo 25 gadu laikā ir bijušas iesaistītas attiecīgo tiesību normu pieņemšanā, jo īpaši ministru prezidenti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, zemkopības ministri un tieslietu ministri, kā arī atbildīgo Saeimas komisiju deputāti, kuri, būdami informēti par situāciju, neizpildīja savus Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses.

Valsts atbalsta sistēma, kāda šobrīd pastāv Latvijā, ir neatbilstoša Latvijas tautas interesēm un ir nekavējoties atceļama. 

Dievs, svētī Latviju un nepieļauj mūsu tautai vēlreiz ko tādu piedzīvot!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds ekonomikas ministram Ralfam Nemiro. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.)

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Divas stundas runāsiet?")

R. Nemiro (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti!

Pirmām kārtām gribu pateikt lielu paldies visiem tiem deputātiem, kas bija iesaistīti parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā. Tā apjoms ir bijis ļoti liels. Mēs no Ekonomikas ministrijas esam nosūtījuši dokumentus – vairākus tūkstošus lapu. Un šajā gadījumā no tribīnes dzirdam to, ka tiešām ir tikusi prettiesiski ieviesta un nav bijusi izvērtēta šī sistēma, nav ņemta vērā mūsu iedzīvotāju maksātspēja, nedz arī šīs sistēmas ietekme uz tautsaimniecību.

Es esmu sagatavojis likumprojektu, kurš paredz, ka mēs atceļam OIK. Šis jautājums vairāk saistīts nevis ar tautsaimniecību, bet gan ar tiesiskumu: vai šī sistēma ir izveidota tiesiski vai – tieši pretēji – prettiesiski. Un no tā, protams, arī izriet šīs sekas.

Atceļot OIK, caurmēra elektrības rēķins mājsaimniecībām varētu mazināties par 15 procentiem, un savukārt tas varētu būt apmēram 40 miljonu ietvars, kas paliktu mājsaimniecībām savu nepieciešamību un vajadzību apmierināšanai.

Es šajā likumprojektā, kas attiecas uz OIK atcelšanu, nelūdzu atcelt obligātā iepirkuma sistēmu, jo nav būtiski, vai mēs pērkam elektroenerģiju no "Latvenergo", piemēram, vai no atjaunojamo energoresursu ražotājiem. Pats būtiskākais, ko mēs vēlamies, ir atcelt šo virskompensāciju. Šī virskompensācija rezultējas mūsu rēķinos, mēs to redzam kā komponenti. Taisnīgs veids ir neapšaubāmi tad, ja mēs maksājam par elektroenerģiju pēc biržas cenas. Biržas cenai ir noteikti un skaidri principi. Savukārt šī virskompensācija ir ļoti ietekmējusi mūsu mājsaimniecības un tautsaimniecību kopumā.

Tāpēc es lūgšu šo likumprojektu turpmāk virzīt Saeimā, atbalstīt to, izvērtēt to; izvērtēt tiesiskumu vai arī – tieši pretēji – prettiesiskumu.

Tāpēc, dārgie kolēģi (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.), es iesniedzu šo likumprojektu frakcijas KPV LV vadītājam un ceru, ka tas iegūs nākotnē virzību Saeimā.

Paldies liels. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Es arī vēlos apvienot...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav. (Dep. A. Gobzems: "Var iedot vairāk arī!")

M. Šteins. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Klātesošie! Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisija savu darbu ir noslēgusi, valdībai un Ekonomikas ministrijai tas nopietni jāturpina. Ir jāstiprina OIK uzraudzības un kontroles sistēma, jālikvidē OIK maksājums Latvijas iedzīvotājiem.

Parlamentam jāturpina uzraudzība pār OIK sistēmu, regulāri jāaicina tiesībsargājošās iestādes atskaitīties par paveikto OIK sistēmas nelikumību apkarošanā un atklāšanā.

Ir jāstiprina OIK sistēmas pārkāpumu izmeklēšanas kapacitāte.

Komisijas galaziņojums nesīs būtisku labumu sabiedrībai, ja sekos atbildīgo institūciju izlēmīga rīcība. Savu iespēju robežās atbildējām uz visiem jautājumiem un izdarījām secinājumus.

Es vēlos uzsvērt vairākus secinājumus no komisijas galaziņojuma.

OIK sistēmā pietrūka pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanas. Pirms likuma un Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas netika kvalitatīvi izvērtēta OIK ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju (patērētāju) maksātspēju. Un netika arī izvērtēta OIK ietekme uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Mums beidzot ir jāievieš pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana.

Noziedzīgas darbības OIK sistēmā, manuprāt, radās sliktas politikas plānošanas rezultātā. OIK ieviešanas procesā pietrūka vienotas valsts enerģētikas politikas, nozares politiku regulējošu plānošanas dokumentu, nozares ilgtermiņa stratēģijas.

OIK sistēmā nebija kvalitatīvi izstrādāti ne tikai ārējie normatīvie akti, bet arī iekšējie; nebija kvalitatīvi izstrādāti vai vispār nebija iekšējo normatīvo aktu.

OIK sistēmai netika nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole no Saeimas puses. Piemēram, kad 2005. gada 5. maijā pieņēma Elektroenerģijas tirgus likumu, ar ko pārņēma Eiropas Padomes un Parlamenta... Padomes direktīvas, likumā iekļāva normu, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Izrādās, ka Saeima šo likumu pieņēma steidzamības procesā – divos lasījumos. Debašu gandrīz nebija. Vairākums deputātu, kas vēl šodien strādā Saeimā, balsoja "par" šo likumu. Pirmajā lasījumā daži deputāti gan debatēja, tostarp deputāte Jevgenija Stalidzāne norādīja, ka ļoti ātri gribam pieņemt ļoti nopietnas lietas, kuras pēc tam atstās mums ārkārtīgi smagas sekas, turpretim otrajā lasījumā par 90 priekšlikumiem debašu gandrīz nebija vispār. Tā nebija atbildīga Saeimas deputātu rīcība toreiz, 2005. gadā.

Ir virkne dokumentu, kas parāda problēmas. Piemēram, Valsts kontroles 2013. gada ziņojums, PricewaterhouseCoopers 2017. gada ziņojums. Ir veikti pētījumi pēdējos gados. Aicinu šo informāciju šī brīža lēmuma pieņēmējiem ņemt vērā.

Arī darbinieku trūkums joprojām neļauj nodrošināt OIK staciju uzraudzību un konstatēt pārkāpumus. Darbinieku trūkums ir bijis visā procesā.

Pozitīvi komisija vērtē (un arī es), ka tiek sakārtots kontroles mehānisms, atbildību par to uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Tomēr komisija norāda, ka birojs darbinieku trūkuma dēļ spēj klātienē pārbaudīt tikai 50 stacijas gadā, lai gan Latvijā kopumā ir 324 stacijas. Arī pašreizējā ierēdņu atlīdzības sistēma ierobežo ekspertu piesaisti, tāpēc trūkst cilvēkresursu.

Komisija konstatēja arī to, ka nevar izvērtēt lobiju ietekmi, jo Latvijā lobēšanas atklātība neeksistē. Komisijas uzdevums bija vērtēt dažādu valsts institūciju un lobiju ietekmi uz grozījumiem OIK sistēmu ietekmējošos likumos un to, kā interesēs grozījumi iniciēti. Taču izpēti nebija iespējams veikt, jo Latvijā nav atbilstoša regulējuma. Pozitīvi ir tas, ka šobrīd Saeimā darbojas deputātu grupa (Ineses Voikas vadībā), kas ķērusies klāt pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes. Tādu regulējumu vajadzēja ieviest jau pirms daudziem gadiem.

Tāpat komisija konstatēja, ka bija iestāžu nesadarbošanās un ka atbildības latiņa sistēmā bija ļoti vāja. Varētu pat teikt, ka pārresoru sadarbības brīžiem nebija vispār.

Vairums komisijā iztaujāto neatcerējās, ko lēmuši kopā ar kolēģiem; viņi uzticējās un cerēja, ka citi visu izdarīs, lai gan paši bija iesaistīti. Komisija secināja, ka bija amatpersonas, kas centās sistēmu mainīt, bet izcili šis darbs neizdevās nevienam, jo uzlabojumus jāturpina ieviest joprojām.

Vēlos norādīt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas formāts nav paredzēts tādas noziedzīgas shēmas kā OIK izvērtēšanai un likvidēšanai, bet to es uzsvēru jau arī pirms komisijas dibināšanas.

Mēs esam komisijā konstatējuši un arī norādījuši, ka formāts un ietvars, kā arī materiālu daudzums un tehniskais nodrošinājums nav piemērots šāda mēroga izmeklēšanas veikšanai. Diemžēl jāsecina, ka komisijas formāts nav īpaši efektīvs rīks.

Lai arī uzskatu, ka atsevišķas frāzes ziņojumā ir pārāk deklaratīvas, piemēram, rekomendācija Saeimai pieņemt jaunu... deklarāciju, es kopumā atbalstu komisijas ziņojumā norādītos secinājumus.

Vēlos arī aicināt kritiski vērtēt deputāta Valaiņa kunga atsevišķās domas un medijos pausto viņa izteikumu saturu, jo atsevišķus secinājumus viņš paņēma no komisijas ziņojuma un virkne... daļa no viņa atsevišķajās domās minētās informācijas nemaz nav...

Starp citu, jānorāda, ka Valaiņa kungs, šķiet, ir vienīgais deputāts... vienīgais komisijas deputāts, kurš ir strādājis Ekonomikas ministrijā par parlamentāro sekretāru un kurš jau varēja virkni izmaiņu iniciēt. (Starpsauciens: "Aiii!")

Es uzskatu, ka esmu – uzskatu, ka esmu! – godprātīgi strādājis šajā komisijā. Par to, iespējams, liecina arī fakts, ka biju viens no diviem deputātiem, kas pieprasīja visu informāciju no komisijas sekretariāta.

Noslēgumā es vēlos aicināt deputātus, Saeimas Prezidiju un valdību stiprināt analītiskos un juridiskos dienestus, lai būtiski celtu latiņu likumdošanas darba kvalitātei, un aicinu rast resursus, lai stiprinātu arī deputātu atbalsta personālu.

Latvija šodien vairs nav pelnījusi OIK shēmas...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks, arī apvienotais, ir beidzies.

M. Šteins. ... un oligarhu ietekmi uz likumdošanu.

Paldies. (Aplausi. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es tiešām gribu pateikt paldies visai komisijai. Darbs bija intensīvs. Tiešām varu apgalvot, ka komisijas locekļi tomēr strādāja bez politiskās piesegšanas un nebija vēlmes kādu aizstāvēt. Un savā ziņā arī galaziņojums ir objektīvs. Bet bija iemesli, kāpēc es pievienoju savas atsevišķās domas.

Jā, pilnīga taisnība, Šteina kungs, – es esmu strādājis ministrijā. Un pilnīga taisnība, Šteina kungs, ir arī tā, ka Juris Pūce ir izsniedzis 502 atļaujas. Un jūs varētu viņam pavaicāt, kā viņš līdz tam ir nonācis.

Bet kopumā... kopumā, runājot par šo te ziņojumu un par to, kādā veidā OIK ir radusies, es gribētu iezīmēt trīs posmus. Trīs posmi.

Pirmais posms sākās jau diezgan sen – vēl toreiz, kad bija tāds politiķis Māris Gailis... un "Latvijas ceļš" – tāda partija arī bija. Un šīs partijas valdīšanas laikā tika ieviests šis dubultais maksājums hidroelektrostacijām jeb tā sauktajiem hesiem. Tā sauktajiem hesiem tika šāds dubultais atbalsts, un tajā brīdī jau principā arī sākās viss šis te... Šie uzņēmēji saprata, cik ienesīgs patiesībā ir bizness. Un jautājums – vai hesus kāds mēģināja ierobežot? Jā, mēģināja ierobežot, bet diemžēl tie nebija politiķi, kas mēģināja ierobežot. Hesus ierobežoja pēc būtības vides draugi, vides aizsargi kopā ar Zemkopības ministriju tajā laikā, un viņi panāca šo ierobežojumu. Ja nebūtu šo vides aktīvistu, nekas tamlīdzīgs nebūtu noticis. Hesi būtu turpinājuši attīstīties, upes būtu aizsprostotas, un šo postījumu nodarīšana dabai tā arī turpinātos.

Bet tas viss lēnām jau iezīmēja to, kādā veidā uzņēmēji var ļoti būtiski nopelnīt.

Un tad nāca 2005. gads, un tā jau ir nākamā dekāde. Nākamā dekāde, kas patiesībā ielika pamatus tam, lai sāktos visas šīs atļaujas, visi šie lielie maksājumi, visa šī bezkontrole, kas notika turpmākajos gados.

Un, kolēģi, lai vai kā, tas ko minēja Šteina kungs, – steidzamības kārtā, divos lasījumos, Saeima... Tomēr politikas noteicēja bija valdība, un ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš, kurš izvēlējās šo ceļu un vēl joprojām uzskata, ka tas ceļš ir pats pareizākais; ka tieši tādā virzienā ir jāiet, lai atbalstītu OIK maksājumus. Un ieviesa šo jauno pieeju – to, ka šos atbalsta maksājumus pārliek uz mājsaimniecību pleciem, nevienā brīdī nevērtējot, vai tās mājsaimniecības vispār var samaksāt par šiem te... veikt šos maksājumus. Manuprāt, tā bija tā lielā politiskā kļūda – netika izvērtēti cita veida instrumenti, citi veidi, kādos mēs varam nonākt pie labākā risinājuma. Šie risinājumi tika pieņemti, un tālāk jau izcelt kādu vienu superatbildīgo – tas ir neiespējami, jo visi, balstoties uz šo likumu, vienkārši pieņēma, kurš nu cik labvēlīgus uzņēmējiem noteikumus grib, vienkārši dalīja šīs atļaujas, un, protams, rekordisti sēž arī valdībā šobrīd. Galvenie rekordisti vēl joprojām ir valdībā! Un, kolēģi, es domāju, lielā mērā tā iemesla dēļ kontroles mehānismu nav arī šobrīd. Nav nekādu kontroles mehānismu, lai arī no 2011. gada sākās sarunas par to, ka jāsāk ierobežot, kontrolēt... Kontroles mehānismu nav vēl šodien! Ir tikai deklaratīvi: "Mēs kontrolējam!" Bet mēs redzam shēmas ar pašpatēriņu, kur lielas ražošanas iekārtas... Vienkārši krāpjas un zog no valsts naudu! Puse no tām būtu jāslēdz! Nekas nenotiek. Ir divi trīs publiski izskanējušie, un tie paši divi trīs... valstij nodarītais kaitējums – divarpus miljoni.

Kolēģi un Šteina kungs! Jums vajadzētu rūpīgāk sekot līdzi komisijas darbam. Jo tas, kas ir paņemts no mana ziņojuma, ir atspoguļots komisijas ziņojumā, nevis otrādi. (Dep. A. Kaimiņš: "Kas bija pirmais – vista vai ola?")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: "Kāpēc nestrādā komisijā?")

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šīs komisijas darba rezultāts nav licis vilties visiem tiem, kuri uzskatīja, ka parlamentārā izmeklēšana – tā ir vienkārši tukša, bezjēdzīga līdzekļu šķiešana.

Ko mēs esam ieguvuši pēc deviņiem mēnešiem? Pēc deviņiem mēnešiem esam ieguvuši vienkārši to, ko visi jau tāpat zināja, – vispārējus publiskus deklaratīvus apgalvojumus par to, ka atbildīgi ir ministri, atbildīgi ir valsts sekretāri. Tas viss jau tāpat bija zināms.

Jautājums komisijai – kā tad jūs īsti veidojāt savu darba kārtību? Kāpēc jūs esat veidojuši savu ziņojumu, ar kuru es esmu rūpīgi iepazinies, uz tām pasakām, kas jums tika stāstītas tur, jūsu komisijā? Tā vietā, lai ņemtu dokumentus, lai ņemtu oficiālus pierādījumus, pēc kuriem jūs varat izdarīt daudz dziļākus, daudz pamatotākus secinājumus, – tā vietā jūs savu ziņojumu esat veidojuši uz tām pasakām, ko jums stāstīja tie, kuri nāca un bija atbildīgi par šo afēru, kuru viņi bija veidojuši, no kuras viņi guvuši labumu. Uz viņu liecību pamata, uz tā, ko viņi stāstīja, jūs esat izveidojuši savu ziņojumu! Pluss – protams, tiešām cenšoties no šī ziņojuma izvilkt to racionālo graudu... Bet jūs neesat izdarījuši pašu galveno uzdevumu. Mēs šodien šeit nevaram konkrēti redzēt šos pierādījumus – kas tad īsti ar šo afēru ir bijis. Jums tika uzdots konkrēts uzdevums, kas bija jāizpilda. Diemžēl tanīs būtiskākajās vietās... atbildē uz šiem uzdevumiem jūs vienkārši rakstāt, ka komisijai nebija laika, nebija resursu tos izpildīt. Johaidī! Jums iedeva laiku tik, cik jūs vēlējāties. Ja jums vajadzēja vēl laiku, ņemiet vēl laiku un izpildiet to! Jums piedāvāja visus tos resursus, ko jūs esat pieprasījuši. Jūs pieprasījāt vēl kaut ko papildus? Ja ne, tad, lūdzu, pasakiet man, kāpēc jūs neesat izpildījuši tādas būtiskas lietas, pieņemsim, par Eiropas Komisiju, attiecībā uz Eiropas Komisijas saskaņojumu. Jūs šeit rakstāt, apgalvojat, ka jums nav iegūti pierādījumi, ka Komisija būtu tikusi maldināta. Sakiet, a jūs Komisijai pašai to paprasījāt? Jeb jūs paprasījāt tikai tiem, kuri ar Komisiju sarakstījās, kuri stāstīja, kā viņi visu pareizi ir izdarījuši? Kur ir šī sarakste ar Eiropas Komisiju? Man šāda sarakste ir bijusi. Un tas, ko atbildējusi Eiropas Komisija, liecina par pilnīgi pretējo – ka ir tikusi maldināta... un ka patiesībā, iespējams, mēs vispār joprojām īstenojam šeit un apmaksājam entos miljonus par nelikumīgu shēmu, kura pēc būtības neatbilst tam saskaņojumam, tam lēmumam, ko Eiropas Komisija ir lēmusi. Un tā bija viena ļoti principiāla lieta. Un es paņemu šo tikai kā vienu no piemēriem. Un tā mēs varētu iet cauri visam. Jums tika iedoti materiāli, jums tika iedota iespēja ar konkrētiem faktiem šeit pierādīt lietas... kaut vai par to pašu ražošanas uzsākšanas kontroles procesu, par to, kā ir izsniegtas atļaujas. Tas viss jau tika izmeklēts. Jūs nez kāpēc visas šīs lietas vispār esat ignorējuši, jūs... vispār izskatās, ka neesat iepazinušies ar šo informāciju. Tā vietā jūs vienkārši šeit pārstāstāt tās pasakas, ko jums ir stāstījuši tie, kas ar šo afēru ir nodarbojušies.

Rezultātā, kolēģi, es redzu no šī... no šī pasākuma es redzu, ka pats galvenais šeit būtu lemt par to, ka ir vajadzīgi nopietni grozījumi Saeimas kārtības rullī, – turpmāk paredzēt, ka, ja šādas parlamentārās komisijas tiek veidotas, tad komisijas vadītājam ir jāuzņemas atbildība par rezultātu. Jo pretējā gadījumā tas, ko mēs šeit redzam: ir tā, ka ir vieni, kas izveido komisiju, un pēc tam ir kādi citi, kas šo komisiju vada, bet diemžēl vada nevis tāpēc, lai izmeklētu, bet drīzāk, lai piesegtu šo afēru. Jo pēc būtības to, ko mēs rezultātā redzam... arī šis secinājums, kas tagad tiek visiem šeit stāstīts kā varoņstāsts: "Mēs tagad piedāvāsim atcelt OIK sistēmu!" Tātad tas, ko komisija piedāvā, – viņi piedāvā atcelt OIK sistēmu, protams, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus un veiktās investīcijas. Pēc būtības tiek piedāvāts: "Steidzami ir jāizveido jauns OIK afēras piesegs. Šis ir atklāts, šo nevaram turpināt, ir vajadzīgs cits, bet saglabājam visas tās iespējas, kas ir izveidotas šiem komersantiem!" Tas ir tas, ko pašlaik šeit stāsta ekonomikas ministrs, kurš nupat ir aizmucis jau projām. (Dep. A. Zakatistovs: "Nav nekur aizmucis!") Jo pretējā gadījumā vai nu viņš... iznāk, ka viņš pats ne... vai nu viņš apzināti veido jaunu afēras piesegu, vai viņš vienkārši nav sapratis, ko viņam kāds ir uzrakstījis un nolicis priekšā, kas viņam tagad ir jāizbīda cauri Saeimai. (Dep. A. Zakatistovs: "Izstāsti mums! Apgaismo mūs!") Jo tas ir pilnīgākais absurds, kas pašlaik notiek! Šī ir nevis OIK afēras izmeklēšanas komisija, bet OIK afēras piesegšanas komisija, kura vienkārši ir atnākusi šeit, lai izveidotu jaunu piesegu šai afērai.

Kolēģi! Tāpēc mans priekšlikums būtu turpmāk paredzēt Saeimas kārtības rullī to, ka komisija ir jāvada kādam no tiem, kuri ir parakstījuši iesniegumu par šādas komisijas izveidi, un tam, kurš vada, ir jāuzņemas atbildība par rezultātu. Un šajā gadījumā būtu normāli, ka, teiksim, tā nauda, ko nodokļu maksātāji ir maksājuši, resursi, kas ir iztērēti, tiktu atgriezti atpakaļ. Tas būtu normāli, un tas būtu pamatoti – tādā gadījumā tā rīkoties.

Tā ka, kolēģi, es aicinātu nepaļauties šiem populistiskajiem apgalvojumiem, kas šeit tiek runāti, bet skatīties uz reālām lietām. Un, ja mēs tik tiešām vēlamies cīnīties ar šo afēru, tad būtu pirmām kārtām jādomā par kontroles mehānismiem...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

I. Zariņš. ... par kuriem nez kāpēc priekšlikumu nav. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Lasot šo ziņojumu, man bija tādas asociācijas ar skolas laiku obligāto literatūru – ka jālasa kaut kas, ko tu negribi. Negribi, bet ir jāizlasa. Un man viens konkrēts piemērs ienāca prātā. Visgrūtākais man bija viens gabals – "Zaļā zeme". (Starpsauciens: "Nu, protams!") Jo, lai cik reižu es to censtos lasīt, no rīta vai vakarā, pilnīgi vienalga, es aizmigu ap 42. lapaspusi (Starpsauciens: "Vui, malacis!"), kad pajūgs bija ticis uz septītā tiltiņa un nekādi nevarēja tikt tālāk.

Te kaut kas līdzīgs. Ne tāpēc, ka nāk miegs, galīgi nē, bet tur divi tādi apsvērumi ir.

Pirmais. Es netiku pāri vienai sadaļai tabulā... Bijušais premjers Valdis Dombrovskis saka, ka viņš 2009. gadā nesaprata, ka tas ir valsts atbalsts. Tas man liekas forši. Bet pajautāt jau, protams, nepajautāja komisija. Nu, varbūt ir... Četri miljardi – ko tur jautās, vai ne? Ko tur jautās par četriem miljardiem?!

Atcerieties, kas tas bija par laiku! 2009. gads – tas bija laiks, kad Latvijā dzīvoja Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Krīzes epicentrs, vai ne? Mēs patiesībā pat rotājumus Ziemassvētku eglītēm baidījāmies uzkārt nepajautājot. Mēs jautājām, vai drīkst elpot. Bet četrus miljardus... Ko tur jautāsi par četriem miljardiem, vai ne?

Bet ir problēma arī ar šo tad nedaudz... Problēma ir tāda, ka nu jau tomēr ir Eiropas Komisijas 2014. gada 24. aprīļa ziņojums, kurā ir skaidri pateikts: valsts atbalsts. Ir Eiropas Tiesas galīgais nolēmums, kur... Ir skaidrs, ka valsts atbalsts. Kaut kā ar to ir jātiek galā. Nu kā lai ar to tiek galā? Tad sekoja ģeniālā tēze, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Tiesas viedoklis ir evolucionējis. Mēs palikām tur, kur... viņi evolucionēja; neviens normatīvais akts nav mainījies, bet mēs palikām idioti, un viņi evolucionēja. Un konstatēja, ka tas tomēr ir valsts atbalsts. Arī tas – fantastisks atzinums!

Un šī evolūcija tiek aprakstīta aptuveni tādā... pamatota tādā veidā, ka... nu tas viss... sakarā ar enerģētikas tirgus liberalizāciju notika tā evolūcija un tā sapratne, vai ne? Tas nekas, ka tirgu liberalizēja 2007. gadā – divus gadus, pirms OIK ieviesa, bet evolūcija notika vēlāk, vai ne? Nu, jā. Četri miljardi nebija jāsaskaņo. Kļūda, nesapratām.

Otra lieta. Protams, tomēr, pārvarot šo sadaļu... ā, starp citu, arī... jā, mēs nesapratām... mēs esam kompensējuši igauņiem un lietuviešiem tirgus kropļojuma summas, būvējot starpsavienojumus. Mēs nesapratām. Mēs uzskatījām, ka tirgu nekropļojam, mēs uzskatījām, ka tam nav sakara ar kopējo tirgu vispār. Tiešām. Un tas arguments, kāpēc, – zināt, kāds ir? Jo tas netika skaitīts no budžeta. Pa tiešo maksājumi notiek. No budžeta jau ne. Nu kāds tur valsts atbalsts? Vispār jau ir tā, ka mēs taču paši – es, uzņēmēji, jūs katrs... ar "Latvenergo" tas ir mūsu privāts darījums, vai ne? Mēs taču esam piekrituši maksāt trešo daļu par OIK... Kāds sakars ar valsti? Kāds valsts atbalsts?! Budžets taču nav skarts! Viss kārtībā!

Labi. Pārvarēju 42. lapaspusi un lasīju tālāk. Un tas tagad nav pārmetums komisijai. Tur arī diezgan daudzas prātīgas lietas ir ierakstītas, taisnība. Es to nosauktu par tādu... nu, nodevības, nelietības apkopojums 144 lapaspusēs. Pēdējo 20 gadu. Impotences apkopojums. Tur ir redzams ļoti skaidri, ka nacionālās intereses pat neviens laikam nesaprot; ka nav bijis neviens valsts varas atzars, kurš būtu reaģējis. Neviens valsts atzars nenostrādāja, lai šo afēru nepieļautu. Un tad ir tāda sajūta – nevis miegs nāk, bet slikta dūša, godīgi sakot, lasot to visu cauri. Vēmiens nāk, atklāti sakot. Es tiešām dažreiz nesaprotu, kā Latvijas valsts un zeme mūs visus nes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es esmu nolēmis, ka šī būs mana pēdējā uzstāšanās no Saeimas tribīnes par šo jautājumu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: "Nē!"; "Šogad!")

Un šo runu par OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju es gribētu sākt, lasot šīs komisijas, kā saka, iesildīšanās sēdes protokolu, kur deputāti stāsta, kāpēc viņi ir ieradušies strādāt šajā komisijā. Un es nonāku pie Sanda Riekstiņa. Sandis Riekstiņš ir atnācis uz OIK komisiju un saka: "Es šeit esmu tāpēc, ka kādam no frakcijas bija jābūt. Pasaku godīgi." Sandi Riekstiņ, ja jums, es atvainojos, nav pietiekamas izglītības vai gribēšanas, pat ja jūs frakcija sūta, nolieciet taču to deputāta mandātu! Nu nemokieties OIK komisijā, ja jūs arī gribat piesegt visus tos blēžus! Bet jūs godīgi protokolā pasakāt, ka jūs, neko nesaprotot par tēmu, esat nācis tikai tāpēc, ka jūs sūtīja frakcija. (Dep. S. Riekstiņš: "Vismaz viens godīgs cilvēks!")

Turpinu tālāk. Mārtiņš Šteins. Viņš papildina Sandi Riekstiņu: "Es tieši tāpat." Šteina kungs, ko jūs darījāt tajā komisijā, ja jūs tieši tāpat kā Riekstiņš... kāpēc jūs vispār gribat līdzināties Riekstiņam, kuram nav izglītības? (Dep. M. Šteina starpsauciens.) Ja jūs gribējāt apkarot OIK, tad jums to arī vajadzēja izdarīt un šodien kā komisijas loceklim nākt tribīnē ar piedāvājumu, ka OIK tiks atcelta no rītdienas. Jūs nenācāt ar tādu priekšlikumu, Šteina kungs! Jo jūs tieši tāpat kā Riekstiņš bijāt tajā komisijā un droši vien neko neizdarījāt.

Tas, ko es gribu teikt, – es gribu teikt paldies Ievai Krapānei no KPV LV (Dep. A. Kaimiņš: "Stājies iekšā, un miers!"), kas vienīgā faktiski centās kaut ko izdarīt. Jo komisijā bija arī Ašeradens, kurš ir no zāles izmucis. Ko es lasu? Ašeradena dzīves... nevis dzīvesbiedre, bet māsa Ulrika Šulca-Ašeradena... Ir kaut kā gadījies tā, ka tāds Uldis Gints Šulcs-Ašeradens, kas, ļoti iespējams, ir Ulrikas vīrs, ir īpašnieks SIA Bio GreenLand un varētu būt saistīts kaut kā ar OIK. Skatos feisbukā – Oskars Ašeradens it kā, pēc deklarācijas, dēls Ašeradena kungam. Ko viņš raksta, kur viņš strādā? Wind Energy, viņš ir rakstījis. Tad, kad es to publiski pateicu, Ašeradens sita dūri galdā: lai neaizskar viņa pilngadīgo dēlu! Bet feisbukā tas dēls pats to ir ierakstījis. Varbūt Ašeradens viņu tur iekārtoja? Nezinu! (Dep. A. Kaimiņš: "Tāds tu kretīns esi, klausies! Goda vārds!")

Pirms vēlēšanām Kaimiņš teica intervijā Šlesera avīzē... "Dienas Biznesā" viņš teica: "OIK mēs varētu atcelt elementāri – nomainīsim nosaukumu!" Tā viņš teica intervijā. Tā viņš teica tajā intervijā! Ir pagājis gads – ne nosaukums nomainīts, ne OIK atcelta, elektrības rēķini ceļas. Jo... kāpēc? Tāpēc, ka Ašeradens – Kaimiņa labākais draugs Saeimā. (Dep. A. Kaimiņš: "Jā, mēs dzīvojam kopā!" Smiekli.)

Es domāju, ka OIK ir afēra un OIK ir lielākā afēra Latvijas valsts vēsturē, un es domāju, ka šīs afēras dalībnieki atrodas arī šeit – parlamenta zālē. Es domāju, ka tie, kas ir šīs afēras ieguvēji, pārvalda mūsu valsti un apzog mūsu tautu. Un es domāju, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi tāpēc, ka mūsu tauta ir pieradusi ciest un klausīties nolaizītās, pareizās runās par to, kā gadiem tiks atcelta OIK.

Es domāju, ka Krišjānis Kariņš, ieviešot OIK un nespējot to atcelt, būtu jāsauc pie atbildības, pat pie kriminālatbildības. Un es domāju, ka visi tie VIENOTĪBAS politiķi, gan esošie, gan bijušie, kuri ir barojušies no OIK, pie atbildības būtu jāsauc tieši tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir viena būtiska lieta, ko ziņojumā nevar izlasīt, protams, nu, tāpēc ka... loģiski... par laiku, kurā faktiski tiek ieviesta OIK. Tas nav kaut kāds laiks, kad kredītus iedzīvotājiem met pakaļ vai kad mēs te dzīvojam, kā saka, "gāzi grīdā!"... un kad liekas: nu, kas tad tur – vēl samaksāt par zaļo enerģiju trīsreiz dārgāk, kādas problēmas?! Tas ir 2009. gads, tas ir krīzes lielākais punkts. Mēs griežam pa dzīvu miesu, mēs ievērojami nogriežam algas visiem cilvēkiem, kas no budžeta saņem naudu. Ir tas... krīze veicina jaunu emigrācijas... jaunu ekonomisko bēgļu vilni prom no Latvijas. Un tad mēs četrus miljardus nolemjam izdalīt pārsimt cilvēkiem Latvijā. Tie ir tie apstākļi, kuros lēmums tiek pieņemts. Tas ir jāatceras, lasot šo ziņojumu. Un tagad – vai mēs esam izdarījuši secinājumus? Jo ziņojums palīdz izdarīt secinājumus. Varbūt, es ceru, tagad mēs saprotam arī, mani biedri KPV LV, ko esam iecēluši par premjeru, kuru partiju esam nolikuši pie varas šodien, – to, kas izgudroja, ieviesa un piesedza OIK. Un tad ceram, ka mums kāds atļaus uzrakstīt objektīvu ziņojumu! Protams, ka neļaus. Un ar to būtu jāsāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Krapānes kundze, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, skaidrot, atbildēt? Nē.

Līdz ar to, kolēģi, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu esam izskatījuši.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Grozījumi Prokuratūras likumā. Tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls precizējums par to, ka Tieslietu padome par kandidātu atbilstību valsts noslēpuma pielaides prasībām nekavējoties pieprasa atzinumu no valsts drošības iestādēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizējums par to, ka virsprokurors nevar ieņemt šo amatu ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas vienā un tajā pašā struktūrvienībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par to, ka Tieslietu padome izstrādā konkursa nolikumu līdz šā gada 1. aprīlim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums par to, ka divu termiņu ierobežojums virsprokurora amatam stājas spēkā no 2021. gada 21. ... no 1. janvāra, bet persona, kura uz to brīdi turpina ieņemt šo amatu, var tikt atkārtoti iecelta šajā amatā vēlreiz uz vienu termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 18. februāra sēdē izskatīja ar iepriekšējo likumprojektu saistīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".

Tika saņemts tikai viens priekšlikums, kas ir pašas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums par to, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 525/Lp13 – "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Gribu jums paskaidrot par 1. A priekšlikumu, kuru izstrādājusi pati komisija. Varbūt tiešām nedaudz uzmanīgi ieklausieties. Komisijas deputātu vārdā gribu teikt, ka šis ir būtisks priekšlikums.

Zemkopības ministrijas juridiskais dienests likumprojektā ir atklājis kļūdu, kas ir jānovērš. Ja mēs atstātu spēkā iepriekšējo 28.¹ panta pirmās daļas 1. punktu, tad tas būtiski paplašinātu likuma 28. pantā uzskaitīto subjektu loku, rezultātā tiesiskais regulējums dotu tiesības starptautisko līgumvalstu fiziskajām personām, pilsoņiem... viņi tiktu atzīti un varētu iegādāties zemi Latvijā. Tātad līdz šim tas bija atļauts tikai juridiskajām personām. Un līdz ar to komisijas... atbildīgā komisija ir izstrādājusi punktu... 1. A priekšlikumu (kas ir komisijā atbalstīts), lai šo novērstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 3. ir zemkopības ministra Gerharda kunga priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Labrīt! Šis likumprojekts, kuru mēs šodien skatām otrajā lasījumā un kuru ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, sākotnēji pirmajam lasījumam ticis iesniegts no frakcijas "Attīstībai/Par!". Šī likumprojekta sākotnējais mērķis bija (atgādināšu jums) reaģēt uz situāciju, kas bija izveidojusies Rīgā ar tā dēvēto "Tīrīgas" monopola lietu, kura bija iespējama tāpēc, ka iepriekšējos Saeimas sasaukumos pieņemtais Atkritumu apsaimniekošanas likums neizslēdza šādu rīcību. Tātad Rīgas dome varēja tā rīkoties. Un likumprojekts attiecīgi paredzēja novērst šīs kļūmes, piemēram, samazināt PPP termiņu no 20 gadiem uz 10 gadiem, tāpat arī – atteikties no vēsturiski pastāvējušās kārtības par to, ka pašvaldību uzņēmumiem ir tiesības slēgt līgumus par atkritumu izvešanu savā teritorijā ar sev piederošiem uzņēmumiem bez konkursa, piedāvāt zonu risinājumu kā konkurences galveno nodrošināšanas līdzekli ne tikai Rīgā, bet arī lielākajās pašvaldībās un risināt citus ar konkurenci un atkritumu tirgus caurspīdību saistītus jautājumus.

Tātad pirmajā lasījumā tika atbalstīts. Pirms otrā lasījuma, šķiet, vairāk nekā trijās sēdēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu skatīja, nolēma kopumā atbalstīt, bet bija arī virkne priekšlikumu, par kuriem izvērtās diezgan nopietnas diskusijas. Ķersimies pie priekšlikumiem!

1. ir deputāta Pavļuta priekšlikums, kurš paredzēja vairākas lietas attiecībā uz zonu modeļa ieviešanu. Tas precizēja pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz precīzāku terminoloģiju par pašvaldību izmēru definēšanu, proti, nevis runā par lielajām pilsētām, bet pašvaldībām virs 50 tūkstošiem iedzīvotāju. Attiecībā uz Rīgu – runā nevis par Rīgu, nosaucot to vārdā (kas tika no Saeimas Juridiskā biroja viedokļa uzskatīts par juridiski nekorektu pieeju), bet nosaukt šo par teritoriju, kurā ir vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju, un tāpat arī paredzēt to, ka tad, ja tiek veidotas zonas, tās ir jāveido samērīgi, atbilstoši iedzīvotāju skaitam un radīto atkritumu daudzumam. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Kolēģi, tagad debašu formātā vēlējos paskaidrot, kādēļ mēs šo priekšlikumu iesniedzām un kāds tad ir ieguvums no zonām. Redziet, šobrīd lielākajā daļā Latvijas, lielākajā daļā pašvaldību, ir tikai viena atkritumu apsaimniekošanas zona, citiem vārdiem, tikai viens atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs. Konkurences nav. Šāda situācija ir divās trešdaļās Latvijas teritorijas un apsaimniekojamā atkritumu apjoma. Līdz ar to šajās pašvaldībās ir skaidrs, ka nevar būt runa par konkurenci. Skaidrs, ka mēs nevaram garantēt iedzīvotājiem kvalitatīvāko un lētāko pakalpojumu, un skaidrs, ka šeit barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai ir absolūtas. Vienkārši citu tirgus dalībnieku nav. Mēs to saprotam – nav un nebūs!

Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kuras, kaut arī likums to līdz šim neprasīja, ir ieviesušas zonas, piemēram, Liepāja. Tur ir divas zonas. Nākotnē, kolēģi, mēs... es ceru, nākamajā Saeimas sēdē... runāsim par administratīvi teritoriālo reformu. Droši vien, kārtīgi izdiskutējot, otrajā lasījumā arī šo reformu atbalstīsim, un tās rezultātā pašvaldību izmērs pieaugs. Proti, pašvaldības, kuru teritorijās būs vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, visticamāk, būs vairākas. Rīgā šobrīd ir noslēdzies atkritumu apsaimniekošanas iepirkums, kurā ir zināmi rezultāti. Ļaušu jums pašiem to vērtēt. Tikai konstatēšu to, ka iepirkums ir balstīts uz šī zonu modeļa. Manā skatījumā, tie rezultāti, kas šobrīd ir sasniegti, ir normāli, cenas ir pieņemamas un skaidrība par atkritumu izvešanu Rīgā nākotnē ir – uz šī zonu modeļa. Ir vairāki komersanti, tātad konkurence pastāv. Latvijā šis zonu modelis, kuru es piedāvāju, ir pārbaudīts. Tas darbojas, un tādēļ es aicinu pie tā pieturēties. Man ir žēl, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, es tomēr aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Stāsts par tā sauktajām monopolzonām, manuprāt, pēdējo mēnešu laikā, ir ļoti plaši diskutēts. Šis konkrētais priekšlikums vairāk skar un ir tendēts uz tā saucamo... es to nosauktu par "Vidzemes tirgu", Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas tirgu, kur strādā visiem labi zināmais 20 vai cik tur pašvaldībām... pašvaldību kopuzņēmums "ZAAO". Un lieta ir tāda, ka "ZAAO", cik man zināms, un es neesmu... es tur pat nepazīstu nevienu cilvēku, godīgi sakot... laikam bija vadītājs uz komisijas sēdi atnācis, un arī... tā kā aizstāvēt. Es saprotu, ka tas nav radies tāpēc, ka no paša sākuma... Es saprotu, sākumā tur bija mēģinājums pašvaldībām – katrai no tām pašvaldībām – īstenot, nodrošināt to likumā noteikto funkciju izpildi. Bet tas kaut kādu iemeslu dēļ nebija izdevies... pārsvarā tāpēc, ka kaut kādās konkrētās teritorijās iedzīvotāju blīvums bija tik mazs, ka reāli komersanti vienkārši nepieteicās un negribēja ar atkritumu izvešanu tur nodarboties. Un tā radās šis pašvaldību kopuzņēmums. Šis kopuzņēmums ir, manuprāt... nu, es saskatu... dzīvojam Latvijā bez ilūzijām. Bet ir laba lieta – ja kopuzņēmums pieder pašvaldībām, kurās ir dažāda politiskā vara (piemēram, vienā ir, es nezinu, Nacionālā apvienība, citur – VIENOTĪBA, vēl ZZS, vēl kaut kas), tomēr tā tendence citam citu kontrolēt, lai neciestu tieši konkrētā novada iedzīvotāji un tarifi nebūtu dārgi, un skatīties citam uz nagiem, manuprāt, ir vienkārši loģiska. Un, ja ir 20 pašvaldības, tad zagt... zagt šajā uzņēmumā, apkrāpt klientus ir, teiksim, nu, maza iespēja. Bet kāpēc... Kāpēc ir svarīgi nepieļaut nekādu zonu veidošanu? Nu, šajā gadījumā tas, kas varētu notikt, ir, ka, piemēram, ir Valmiera, kura attīstās straujāk nekā Ventspils, un tur ir pietiekami blīva apdzīvotība. Ja, piemēram, šī pilsēta vai apdzīvota vieta, vai tā teritorija tiktu izdalīta kā atsevišķa zona, skaidrs, ka jebkurš privāts uzņēmums varētu piedāvāt tieši konkrētajai teritorijai, iespējams, pat labāku tarifu, nekā ir šobrīd. Un tas būtu tāpēc, ka... arī tam pašam esošajā sistēmā... esošajā sistēmā notiek zināma... zināmā mērā šķērssubsidēšana. Šajā gadījumā tie cilvēki, kas dzīvo blīvi apdzīvotā teritorijā, piemēram, Valmierā, zināmā mērā šķērssubsidē cilvēkus, kas dzīvo mazāk blīvā teritorijā, varbūt novada teritorijā, un kur miskastes nav viena pie otras 10 metru attālumā. Es domāju, ka tas ir... tas ir taisnīgi, īpaši tajā situācijā, ka ir bijušas tās teritorijas, kur neviens nav vēlējies to pakalpojumu nodrošināt. Es neiedziļināšos, kāpēc ir tāds priekšlikums... varētu būt un kurš tas uzņēmums varētu būt, kas tur gribēja tajā Valmierā izvest tos atkritumus. Es esmu pret monopola zonām, jo tas nozīmē arī, ka šajā konkrētajā teritorijā jebkurā gadījumā nekādas izvēles nebūs klientam. Tur būs viens pakalpojumu sniedzējs, viena automašīna brauks. Un, ja viņi... kādreiz saslims tur tas šoferis vienai mašīnai vai vēl kaut kas notiks, tad atkritumi tur stāvēs un smirdēs, un nebūs iespējas apsaimniekotājam vai klientam noslēgt līgumu ar kādu citu. Tas ir tik vienkārši.

Tāpēc konkrēto priekšlikumu komisijā visi deputāti, ja es pareizi atceros, arī noraidīja, izņemot pašu, manuprāt, iesniedzēju. Tā ka, manuprāt, loģiski... Vēl jau, protams, būs garas debates par citiem priekšlikumiem. Aicinu vienkārši sekot stingri komisijā nolemtajam, tur tiešām ir bijušas diskusijas daudzu komisijas sēžu garumā par šo.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Daniels jau kā ziņotājs pieminēja savu, 1., priekšlikumu, tad es varu varbūt atskatīties uz to, par ko mēs diskutējām komisijā un kādēļ tika noraidīts šis 1. – Daniela Pavļuta priekšlikums. Un priekšlikums ir divās daļās sadalāms, tā kā A un B daļa. Par A daļu, kura paredz 50 tūkstošus... pašvaldības, kas ir lielākas par 50 tūkstošiem, dalīt zonās. Un, kā Daniels saka, radīt šo konkurenci. Taču deputātiem bažas bija par to, ka, piemēram, šobrīd pilsētā... nu, piemērs Latvijā – Vitenberga... darbojas uzņēmums, pašvaldības uzņēmums... Vitenbergs Eko. Tam automātiski, kaut vai tas būtu vislētākais piedāvājums, tam automātiski būtu... tas nevarētu piedalīties un turpināt saimniekot visā pilsētā. Un līdz ar to pastāv bažas, ka iepirkums varētu palikt dārgāks un dārgākas arī šīs atkritumu izvešanas un apkalpošanas maksas iedzīvotājiem, jo sanāk, ja tam būtu lētākais piedāvājums abās šajās zonās (jo divas zonas būs jāsagatavo), tas nevarētu turpināt strādāt abās zonās... nu, tā kā tas ir risks par dārdzību iedzīvotājiem.

Un otrs par 100 tūkstošiem un šo sadalījumu zonās. Šobrīd būtībā Rīgā ir beidzies šis konkurss, tad nu deputāti, uzklausot iedzīvotāju grupas pārstāvošās organizācijas, un Konkurences padome pēc pirmā lasījuma radīja savu priekšlikumu, kas paredz brīvo konkurenci ieviest arī atkritumu jomā, kā tas šobrīd ir elektroenerģijai un gāzei. Kad ieviesa arī šos tirgus, atvēra... arī bija diezgan agresīvas un plašas diskusijas, taču rezultāts ir tāds, ka gāze ir lētāka nekā jebkad iepriekš. Un šobrīd tas mīts varbūt tiek radīts, ka atkritumu jomā nav iespējama brīva konkurence, taču es domāju, ka nav tāda redzama iemesla, kādēļ to nav iespējams ieviest. Es domāju, mēs visi saprotam – jo vairāk tirgus dalībnieku ienāk tirgū, jo tā cena var būt tuvāk tai maksimāli zemākajai cenai. Tā kā... Tālāk būs šis 9. – deputātu priekšlikums, kas runā par šo Rīgas risinājumu, kāds ir šobrīd.

Tā ka, kolēģi kā jau minēja, sēdes laikā neatbalstīja šo Daniela Pavļuta priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kurtam Vonnegūtam darbā "Kaķa šūpulis" bija tāds raksturojums situācijai, kad galvenais varonis aprakstīja, kā viņš jūtas, – tas ir tā, ka domas sasējās mezglā un galva ļengani nokarājās.

Es šodien, šitās debates dzirdot... Nu pirmais. Nu, Daniels saka... Viss ģeniāli īstenībā. Rīgas dome... Rīgas dome rīkojās likumīgi. Bet mēs taču tikko to atlaidām par tās nelikumīgām rīcībām atkritumu apsaimniekošanā. Nē? Pamatdefinīcija tev bija tāda. Tad kā tad īsti mums te ir?

Un otra lieta – kad Krišjānis Feldmans kāpa tribīnē, es domāju, vai nu viņš, teiksim, mainīs savu viedokli, vai vismaz paskaidros, no kura brīža un kāpēc tad viņš... Un te es Danielam piekrītu – atbalsta esošo kārtību un esošā apsaimniekotāja monopola turpināšanu. Bet nekā, nedzirdēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

D. Pavļuts. Nē, papildus nekas nav skaidrojams. Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 2. bija ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums, kurš paredzēja tiesības, ja pašvaldība izvēlēsies noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu atbilstoši citai panta daļai, tad tas... tad ar šo komersantu slēdz arī citi atkritumu radītāji līgumu. Bet šis priekšlikums (komisijā kaut arī netika atbalstīts), pēc tam no Nemiro kunga puses tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst, un priekšlikums ir atsaukts.

D. Pavļuts. Tā. Priekšlikums Nr. 3 ir deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Tas saturiski ir faktiski vienāds ar deputāta Valaiņa, 4., priekšlikumu, līdz ar to komisijā šie priekšlikumi tika skatīti kopā.

Priekšlikums paredz izslēgt pirmā lasījuma redakciju, kura paredzēja gadījumos, kad... atbilstoši iepirkumu likumā esošajām tiesībām piemērot izņēmumu un neveikt iepirkuma procedūru, ja pašvaldībai pieder uzņēmums, kurš veic šīs funkcijas... attiecīgi paredzēt pienākumu Atkritumu apsaimniekošanas likumā pirms šādu tiesību izmantošanas obligāti rīkot konkursu.

Šis jautājums tika plaši izdiskutēts komisijā. Šis ir jautājums, kurš ir Konkurences padomes virzīts un plaši diskutēts vairākos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sasaukumos arī iepriekšējās Saeimās, un līdz šim šī redakcija ir bijusi atstāta spēkā. Tas tā dēvētais... varbūt atgādinās kaut ko tā uz ausi... in-house iepirkuma jautājums. Tātad, vai pašvaldībai ir tiesības vai nav bez konkursa slēgt ar sev piederošu uzņēmumu līgumu, neveicot tirgus testu.

Izdiskutējot visus "par" un "pret", komisijā tika atbalstīts gan Romāna Naudiņa priekšlikums Nr. 3, gan arī nākamais, Valaiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikumu (Starpsauciens: "Balsojam!")... Par 3. priekšlikumu deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Jā, kolēģi! Es vēlos paust arī savus personiskus apsvērumus un frakcijas "Attīstībai/Par!" apsvērumus par šo jautājumu. Jo, jāsaka, no konkurences nodrošināšanas viedokļa atkritumu jomā šis punkts ir kritisks. Šis ir jautājums par pašvaldību monopoliem, ne tik daudz iepriekšējais jautājums pie 1. priekšlikuma.

Kolēģi! Ko nozīmē in-house priekšlikums... in-house iepirkums? Tas nozīmē to, ka tad, ja pašvaldībai pieder uzņēmums attiecīgajā atkritumu izvešanas jomā, komunālās saimniecības uzņēmums, kas veic šīs funkcijas, ja pašvaldībai pieder vairāk nekā puse daļu šādā uzņēmumā, šādam uzņēmumam pašvaldība līdz šim ir bijusi tiesīga bez konkursa, bez cenu pārbaudes, bez tirgus iespēju un interešu noskaidrošanas uzticēt atkritumu izvešanu un tādējādi nerīkot konkursus. Kā jūs domājat, vai šādu pašvaldību Latvijā ir daudz vai maz, kas tā rīkojas? Šādu pašvaldību ir ļoti daudz! Kā es jau minēju iepriekšējās debatēs, divās trešdaļās Latvijas teritorijas šādi legāli pastāv pašvaldību atkritumu uzņēmumu monopols. Kolēģi, mēs šodien dzirdējām jau, mēs esam senāk dzirdējuši un šodien vēl dzirdēsim debatēs tā dēvēto cīņu par brīvo konkurenci Rīgā, protams. Jo pārējā pašvaldību teritorijā visā Latvijā, ieskaitot prāvas pašvaldības, pašvaldību monopolam būs būt! Un, ziniet, tāds viedoklis ir bijis iepriekšējās Saeimās! Un Konkurences padome nav tikusi galā ar šo. Vienkārši netiek cauri. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir "ZAAO" koalīcija, Jelgavas komunālās saimniecības koalīcija, viss pēc kārtas, skaidrs. Skaidrs, kā balsos Dūklava kungs; skaidrs, kā balsos Urbanoviča kungs, Naudiņa kungs... Tas viss tā ir līdz šim bijis. Kas ir interesanti? Ka tagad jaunie politiķi arī piebiedrojas šai koalīcijai un balso par atkritumu monopolu saglabāšanu.

Drusciņ par faktiem. Žurnāls "Ir" ir apkopojis datus par atkritumu izvešanas cenām Latvijas teritorijā un pašvaldībās un 2018. gada decembrī publicējis šādus datus: pašvaldībās, kurās atkritumus apsaimnieko uzņēmumi, kas pilnībā pieder pašiem vietvalžiem, atkritumu apsaimniekošana vidēji ir par 16 procentiem dārgāka nekā pašvaldībās, kur to dara privātuzņēmēji. Desmit pašvaldībās, kurās atkritumu izvešanas cenas ir visaugstākās, nav neviena privāta uzņēmuma, tie visi ir pašvaldību monopoluzņēmumi. Savukārt 10 pašvaldībās ar lētākajiem atkritumu izvešanas tarifiem Latvijā tikai viens ir publiskais, viens – pašvaldības uzņēmums. Pārējie ir privātie.

Kolēģi, pašvaldību monopols nozīmē to, ka konkursus nerīko nekad, cenas ir augstākas un iedzīvotāji nemaz nezina, vai vispār pastāv kāda alternatīva vai ne, jo nav nekādas iespējas to noskaidrot.

Tas, ka šeit izskan līdzības ar elektrības tirgu vai gāzes tirgu... Man ir par to, ko pastāstīt, Vitenberga kungs, jo es savulaik šīs te liberalizācijas virzīju. Man ir ļoti daudz zināms par šiem jautājumiem. Ļaujiet mums parādīt atšķirību. Elektrības un gāzes tirgos darbojas mazliet citi nosacījumi. Tur ir nepieciešams nodrošināt garantēto piegādi un tamlīdzīgi, ko mēs varēsim apspriest vēl pie jūsu licenču priekšlikuma, bet šeit nav gluži korekti vilkt šīs paralēles. Katrā ziņā es, jāsaka, esmu dziļā neizpratnē, kā mēs (daži no mūsu kolēģiem) varam ar vienu roku cīnīties par tā dēvēto brīvo konkurenci vienā pašvaldībā un pārējā Latvijas teritorijā turpināt vecās politikas stilā legalizēt pašvaldību monopolus. Ko tad mēs piedāvājam? Ne jau atņemt "ZAAO", Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils vai kādam citam uzņēmumam tiesības pretendēt uz atkritumu izvešanu, bet vispirms uztaisīt konkursu, nu lai tak "ZAAO", kurš ir tik labs uzņēmums (es tak neapšaubu!), lai "ZAAO" vinnē konkursā un parāda, ka var tirgū vinnēt! Godīgi. Gudri. Atklāti. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA.) Uz priekšu! Kāpēc izvairīties no konkursiem? Kāpēc netaisīt iepirkumus? Kāpēc taisīt legālus monopolus? (Starpsauciens.) Tā ka es aicinu dot iespēju labākajiem parādīt, ka tie ir labākie, rīkot konkursu, un, ja tiešām ir situācija, ka kāda pašvaldība, kā te izskanēja, arī pēc administratīvi teritoriālās reformas būs tik maza un neinteresanta, ka privātie komersanti negribēs ienākt un konkurēt, pašvaldībai būs tiesības slēgt līgumu ar savu uzņēmumu, ja konkurss nebūs rezultatīvs. Tā ka par visu šeit ir padomāts.

Aicinu tomēr noraidīt šos deputāta Naudiņa un deputāta Valaiņa priekšlikumus un ieviest konkurenci arī citur Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Laikā, kad kādam Rīgas basketbola klubam uz maikām parādās jauns sponsors, "Attīstībai/Par!" sāk runāt (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!") par ļoti konkrētām lietām un konkrētiem priekšlikumiem. Un par šo priekšlikumu jūs ļoti (Starpsauciens.), ļoti skaisti iezīmējāt to bildi, ka var būt arī savādāk. Bet jūs izvairāties no tādas pašsaprotamas lietas kā paanalizēt esošo praksi un vēsturiskos notikumus, kas nu pavisam nesenā pagātnē mums ir bijuši. Un, ja kāds man grib pateikt, ka šie pašvaldību uzņēmumi neanalizē šīs situācijas, tās ir pilnīgas muļķības. Visu analizē, un ir bijuši vairākkārtēji mēģinājumi tiešām šim privātajam tirgum piedāvāt sniegt šo pakalpojumu. Mēs redzam, kā tas beidzies Tukumā, Daugavpilī. Ir vesela virkne piemēru, kāpēc šādas normas ieviešana, tāpat šie atklātie konkursi, kur startē uz konkursiem... tas pats "ZAAO" un privātais atkritumu apsaimniekotājs... Un, kad salīdzini piedāvātās cenas, tad redzi to, ka šis privātais apsaimniekotājs diemžēl ir aizmirsis visus nodokļu veidus iekļaut iekšā konkursa pieteikumā. Diemžēl tāda ir realitāte, tādas ir tās situācijas. Tas pats "ZAAO" ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem attiecībā uz atsevišķiem atkritumu izvešanas veidiem. Un rodas iespaids, ka viņi vispār Latvijā ir vienīgie, kas ar atkritumiem nodarbojas.

Tā ka, es domāju, kolēģi, šis priekšlikums... Es nesaku, Pavļuta kungs, ka jūs pilnīgi nevietā un nepareizi... doma jau jums ir laba, bet diemžēl šī uzņēmēju vide šajā ļoti drakoniskajā tirgū, kas notiek... nav vēl līdz galam sagatavota. Un es ļoti skaidri zinu, ka jebkura pašvaldība, jebkurš pašvaldības uzņēmums... tā nav pašvaldībai prioritāte. Pašvaldībai prioritāte ir sasniegt tos mērķus, ko mums izvirzījusi valsts, ko mums izvirzījusi Eiropas Savienība. Un to mērķu sasniegšanai šis nav šobrīd – šobrīd! – labākais risinājums. Katrai pašvaldībai uz vietas ir jāizvērtē, kādu ceļu viņi iet. Un arī attiecībā uz šiem in-hausiem – tā ir pašvaldības iespēja. Nevajag mums ar likumu šādu tiesību mehānismu radīt. Beigu beigās mēs varam iekāpt ļoti dziļā grāvī ar tieši šīm problēmām. Tieši otrādi, aicinu pašvaldības to darīt, izvērtēt (jums ir VARAM, jūs to varat caur VARAM darīt, tāpat šie visi noteikumi tiek saskaņoti ar VARAM) un tādā veidā arī šo jautājumu kārtot. Un tajā brīdī, kad mums ir skaidra pārliecība, ka visi Latvijas uzņēmēji, kas darbojas atkritumu biznesā, ir godprātīgi uzņēmēji, ka nebūs tā, ka pēc līguma noslēgšanas nākamajā dienā pacels tarifus un atteiksies no vairāku būtisku nosacījumu izpildes, ka mums nebūs šādu piemēru vairāk, tad mēs varam par to runāt. Ja šobrīd noliks atklātu konkursu, elementāri ar dempingu... tas nav pirmais gadījums, jau tādi ir bijuši. Tikai nākamajā dienā iedzīvotājiem tiek piedāvāti tādi līgumi, kurus... būtu vienkārši krimināli, ja tādus parakstītu, bet viņi ir spiesti tos parakstīt. Un beigās ir tā, ka tas noteiktais tarifs palielinās pat dubultā.

Tādi jautājumi, tādas problemātikas ir bijušas, tāpēc es aicinu atbalstīt Naudiņa kunga priekšlikumu un manējo priekšlikumu. Un, kolēģi, turpināsim pie šī jautājuma strādāt un aicināsim vērtēt. Es esmu pārliecināts, ka jau šobrīd tiek vērtēti šie jautājumi. Nav tā, ka pašvaldību vadība baigi grib un tā ir viņu pirmā prioritāte – pašiem nodarboties ar atkritumu izvešanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Viktors Valainis teica, ka varbūt "Attīstībai/Par!" ir labi nodomi, varbūt tā ir. Bet es atgādināšu, ka ar labiem nodomiem var nobruģēt ceļu uz elli. Un šinī gadījumā vajadzētu būt tiešai saistībai starp atkritumiem un atkritumu apsaimniekošanu un iedzīvotājiem un iedzīvotāju interesēm. Man ļoti žēl, ka tas ir ar basketbola kluba sponsoru interesēm saistīts. Bet es nepiekrītu Pavļuta kungam par gāzi un elektrību. Kas notika pēc gāzes tirgus liberalizācijas? Paskatieties, ko iedzīvotāji savos rēķinos redz, – cena nav kritusies. Kas notika ar elektrības tirgus liberalizāciju? Vai cena ir lētāka? Mēs kaut ko atveram, kaut ko liberalizējam, un cena iedzīvotājiem nesamazinās. (Starpsauciens: "Mērķis...") Mērķim jau būtu... samazināties tai cenai. Un mēs tikai piekrāmējam kaut ko klāt, pasakām – brīvs tirgus. Brīva tirgus rezultātā ir vesela virkne kaut kādu starpnieku un Dievs vien zina, kas kā nopelna, un iedzīvotāji maksā vairāk.

Ja runājam par pašvaldību uzņēmumiem atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, "ZAAO", es varu kā klients pateikt – mani ļoti apmierina šis uzņēmums. Un es nevarētu iedomāties, kas notiktu, ja tagad Vidzemē tajā teritorijā, kur darbojas "ZAAO", sāktu braukāt, piemēram, divi trīs vai, nezinu, cik uzņēmumi. Mēs nonāktu situācijā, ka ir tā, kā dažās jomās, kur ir, piemēram, brīvais tirgus. Jūs esat pasekojuši līdzi, kas notiek Latvijā, piemēram, pārtikas jomā, kur piena paka no Kurzemes ceļo uz Latgali un Latgalē saražota piena paka ceļo atkal uz Kurzemi? Tātad tie ir lieki resursi, tas ir... CO₂ izmeši. Tad mēs varbūt tomēr padomājam arī, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā būtu jāievēro klimata pārmaiņu nosacījumi un jādomā par to, lai samazinātu CO₂ izmešus. Nē, mēs tagad palaidīsim pa vienu teritoriju, lai dažādi apsaimniekotāji braukā šurpu turpu ar mašīnām...

Es domāju, ka mums nevajag radīt kaut kādu haosu, un es atgādinu, ka mēs strādājam iedzīvotāju labā. Un nevajag te domāt par sponsoriem un par lietām, kuras var sarežģīt situāciju un padarīt to tikai sliktāku mūsu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams par 3.?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā nekas nav papildus skaidrojams. Deputāta Naudiņa priekšlikums Nr. 3 komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Naudiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 4. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Tas faktiski ir identisks deputāta Naudiņa priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. un 4. ir vienādi.

D. Pavļuts. Jā. Nav jābalso, ja?

Sēdes vadītāja. Nē, nav jābalso.

D. Pavļuts. 5. – ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums faktiski paredzēja līdzīgu licencēšanas modeli pašvaldībā virs 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kā piedāvāts 9. priekšlikumā. Par to tad ierosinu sīkāk diskutēt tur, jo šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā. Un arī Ralfs Nemiro šo priekšlikumu ir atsaucis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

D. Pavļuts. 6. ir deputāta Pavļuta priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Priekšlikuma būtība bija atrunāt kritērijus, kādi būtu nepieciešami pašvaldībām, veidojot nolikumus par iepirkumu rīkošanu, ja tiktu ieviests zonu modelis. Tas ir saistīts ar jau iepriekš diskutēto priekšlikumu Nr. 1 par zonu ieviešanu gan Rīgā, gan lielākajās pašvaldībās (virs 50 tūkstošiem iedzīvotāju). Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 73, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 7. – deputāta Pavļuta priekšlikums paredzēja tieši tāpat saistībā ar zonu modeļa ieviešanu varbūtību, ka gadījumā, ja pašvaldības vēlas izveidot kopīgu atkritumu apsaimniekošanas zonu, tad to var darīt, kamēr netiek pārsniegts 50 tūkstošu iedzīvotāju kopskaits. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 75, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 8. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Priekšlikuma būtība atkal bija saistīta ar zonu modeli un piedāvāja svītrot to pantu, kas attiecas uz zonu ieviešanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojam!")... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pie nākamā, 9., un 10. priekšlikuma Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savu parakstu pie 9. un 10. priekšlikuma.

D. Pavļuts. Jā. 9. priekšlikums ir deputātu grupas – Feldmana, Riekstiņa, Vitenberga, Kursītes, Lejiņa un Naudiņa – iesniegts, kas... Tātad Naudiņa kungs atsauc savu parakstu, bet priekšlikums jebkurā gadījumā ir izskatāms.

Tātad 9. priekšlikums izraisīja vislielākās debates Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tās bija ilgstošas. Šī priekšlikuma būtība ir paredzēt pašvaldībās, kurās iedzīvotāju blīvums pārsniedz divus tūkstošus cilvēku uz vienu kvadrātkilometru... Tātad faktiski tas ir cits veids, kā pateikt "Rīga". Šajā pašvaldībā ieviest faktiski jaunu atkritumu apsaimniekošanas modeli, uzticot sadzīves atkritumu izvešanu apsaimniekotājiem, kuri atbilst Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem un ar kuriem tiek noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu šajā teritorijā.

Tātad tika aplūkoti visdažādākie aspekti, tika... šis priekšlikums tika pozicionēts un skaidrots kā tāds, kas ievieš tā dēvēto brīvo konkurenci vai brīvākas konkurences modeli iepretim zonu modelim vai kādiem citiem, kas Latvijā tikuši izmantoti. Pretargumenti, kas izskanēja, ir, ka šis licencēšanas modelis rada ļoti daudz neskaidrību. Šis ir konceptuāli jauns modelis Latvijas apstākļos, tādēļ šobrīd ir grūti paredzēt reālo efektu uz atkritumu izvešanu Rīgā. Tostarp vislielākā neskaidrība saistīta šobrīd ar to, ka Ministru kabineta nosakāmie kritēriji, kuri būtu būtiski, nosakot, kuri apsaimniekotāji var vai nevar izvest atkritumus, šobrīd nav zināmi. Bija diskusija par to, ka būtu nepieciešams lūgt VARAM veikt papildu analīzi un izvērtējumu un prognozēt iespējamās sekas un ka būtu nepieciešams šādu ziņojumu sīkāk uzklausīt, pirms izdarīt konceptuālu lēmumu par šāda konceptuāla modeļa ieviešanu. Gala rezultātā šis priekšlikums komisijā tomēr tika atbalstīts un...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debatēsim par šo priekšlikumu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi, 21. februārī apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Andrejs Judins. Šodien dzimšanas diena Mārtiņam Šteinam! (Aplausi.)

Vārds deputātam Jānim Vucānam – paziņojumam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas! Dzeltenajā zālē tūlīt pavisam īsa delegācijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... neredzu, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... neredzu, Rihards Kols... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Linda Ozola... neredzu, Ramona Petraviča... nav, Vita Anda Tērauda... nav, Ivars Zariņš... neredzu (Dep. I. Zariņš: "Kā neredzu?" Smejas.), Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Un debates par 9. priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāti Feldmans, Riekstiņš, Vitenbergs, Kursīte, Lejiņš.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šis nu būs tas priekšlikums, kur katrs varēs parādīt, kas viņš ir un ko viņš pārstāv. (Dep. L. Liepiņa: "Jā, jā!") Šajā gadījumā 10 gadus pirms pagājušā gada septembra Rīgā bija... faktiski varēja... tas, ko varēja nosaukt par brīvu konkurenci. Darbojās četri atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, nu, pareizāk es viņus sauktu vienkārši par atkritumu mašīnu, nu, izvedējiem... atkritumu izvedējiem. Un katrs cilvēks... mājsaimniecība, piemēram, īpaši tur, kur dzīvo privātmājās vai kur ir privātie namu apsaimniekotāji, kas nav pakļauti korumpētajam Rīgas režīmam, varēja izvēlēties, ar kuru uzņēmumu slēgt līgumu par atkritumu izvešanu. Konkrēti man bija saistība ar Pārdaugavu. Un tad, kad likās, ka tarifs par lielu, – tad varēja uzreiz zvanīt otram uzņēmumam vai vēl kādam un arī tiešām izrādījās, ka tarifs... otrs uzņēmums piedāvā zemāku tarifu – nedaudz, bet zemāku. Un tad arī tur tālāk izdarīja kaut kādus lēmumus no tā.

Manā uztverē, protams, arī bija... "Tīrīgas" afēra nekādā veidā netika... nebija pieļaujama. Un tas, kas notika pēc tam un par ko es nācu arī tribīnē, pirmkārt, jau par to tā saucamo ārkārtējo situāciju, kas bija veikls plāns, kā anulēt šos līgumus – visus vecos – atkritumu radītājiem ar atkritumu apsaimniekotājiem, lai ar šiem brīvā konkurencē, nu, regulētā brīvā konkurencē strādājošiem uzņēmumiem neviens līgums vairs nebūtu spēkā. Nu, lai notīrītu lauku un sagatavotos nākamajai afērai. Afēra notika pēc tam, piedaloties tiem pašiem "Tīrīgas" dalībniekiem, kad acīmredzami sarunātā konkursā (kurš viens no retajiem Latvijas vēsturē netika... par kuru netika saņemta neviena sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojā, kas ir ļoti rets gadījums) pilnīgi paredzami uzvarēja Šķēles uzņēmums – ar Šķēli saistīts uzņēmums – pusei Rīgas. Tad ir viņu konkurence... pirms tam konkurence paņēma trešo zonu. Un tad divi mazie uzņēmumi, kas pirms tam arī bija, sadalīja to ceturto zonu. Nevienu sūdzību neiesniedza... pilnīgi nejauši... nu, kā jau teicu, rets gadījums Latvijas vēsturē.

Šis priekšlikums paredz atgriezties pie brīvas konkurences Rīgā, lai katram rīdziniekam būtu iespējas gadījumā, ja viņš redz, ka miskaste viņam netiek... lielais konteiners izvests pie mājas... ka viņš var arī nomainīt atkritumu izvedēju. Priekšlikumā konkrēti tiek runāts par iedzīvotāju blīvumu – diviem tūkstošiem iedzīvotāju uz kvadrātkilometru. Tam šobrīd pēc statistikas atbilst tikai Rīgas pilsēta. Tā ka, nu, skaidrs, ka mēs runājam šeit tieši par Rīgu.

Ir papildu iespēja, kas būtu, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts. Būtu arī iespēja gadījumā, ja nu kas, kā šodien no rīta "Latvijas Radio" liecināja Konkurences padomes pārstāvis... būtu iespēja ienākt arī vidēja izmēra atkritumu izvešanas uzņēmumiem, kuri varētu tad attiecīgi piedalīties tirgū, iespējams, piedāvājot vai nu labāku servisu, vai labāku cenu, tomēr katrā ziņā izdarot spiedienu, šo konkurences spiedienu, uz tirgu.

Šajā konkrētajā gadījumā, ja šis priekšlikums tiek noraidīts, tad paliek... faktiski tiek leģitimizētas Rīgas korumpētā režīma ieviestās monopola zonas. Katrs Rīgas iedzīvotājs arī turpmāk, arī pēc 2021. gada, tiks nodots verdzībā uz septiņiem gadiem kādam no šiem uzņēmumiem. Šajā... pārsvarā tātad... puse Rīgas tiks atdota ar Šķēli saistītam uzņēmumam uz septiņiem gadiem, un nekas nemainīsies. Un tad, kad viņi izies ārā un pie savas mājas redzēs atkritumu konteineru, kas kaut kādu iemeslu dēļ netiek izvests, kā tas jau šobrīd notiek un par ko sūdzas privātie namu apsaimniekotāji Rīgā... kopš septembra tas bardaks ir tikai kļuvis sliktāks... tad viņi atcerēsies Daniela Pavļuta seju un domās – lūk, kāpēc man tie atkritumi smird!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Godātie kolēģi! Iespējams, ka Saeimas darbā netrūkst jautājumu, par kuriem var runāt lozungos un kur ar attieksmes parādīšanu un virsrakstu lasīšanu pietiek. Un tā šķiet, ka likumdevēja pienākums ir izpildīts.

Bet, piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā netrūkst jautājumu, kuriem ir reālas sekas, kur atkarībā no tā, kādu konceptuālu lēmumu mēs pieņemam, kā mēs esam mēģinājuši izprast, kaut vai papūlējušies izprast, kādas būtu šo soļu reālās sekas simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju... simtiem tūkstošu tonnu atkritumu... iespējams, ka tik viegli tie lozungi no lūpām neraisītos.

Pirmais. Attiecībā uz deputātu grupas iesniegto priekšlikumu ieviest tā dēvēto licencēšanas modeli, kuru es gribētu saukt par "brīvo konkurenci" (pēdiņās), tūlīt paskaidrošu. Šis licencēšanas modelis būtībā piedāvā deleģēt Ministru kabinetam šobrīd nezināmus... uzdevumu nodefinēt nezināmus kritērijus, atbilstoši kuriem, šai kritēriju kopai, atkritumu pakalpojumu sniedzēji apņemtos visā milzīgajā Rīgas teritorijā, kas ir milzīgs tirgus – milzīgs! –, šajā teritorijā izvest atkritumus no jebkuras vietas, ja jebkurš atkritumu radītājs, liels vai mazs, daudzdzīvokļu māja, privātmāja vai komersants, vēlētos ar viņiem šo līgumu slēgt. Kā tas dabā izskatītos?

Šiem komersantiem būtu jābūt gataviem jebkurā brīdī šajā periodā uz to, ka viņu pakalpojumu nopirks vai zināmā termiņā no tā atteiksies, ka var gadīties, ka atkritumi jāizved no lielas daļas Rīgas... un liela apjoma... varbūt arī mazas daļas.

Šādā situācijā, kolēģi, es domāju, ka veids, kā komersanti piedāvās cenu par šo pakalpojumu, ir pilnībā neprognozējams. Baidos, ka cenas būs ievērojami augstākas.

Otrais. Kādi kritēriji būtu jānosaka Ministru kabinetam, lai būtu puslīdz droši, ka atkritumu pakalpojumu sniedzēji tiešām varēs izvest, nevis atteiksies, nevis bankrotēs, aizmuks? Viņiem būtu jānosaka Ministru kabinetā, ka ir jābūt pietiekamai automašīnu flotei, daudzām mašīnām... pierādāmi. (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.)

Trešais. Būtu nepieciešams daudz konteineru, daudz un dažādu veidu, jo, kolēģi, nākotnē mums atkritumi jāšķiro būs vēl vairāk. Mēs esam uzņēmušies šīs saistības. Mēs gribam to darīt. Pieci seši veidi dažādu konteineru. Tātad to jāspēj nofinansēt. Tātad būs jāpierāda finanšu ietilpība, finanšu spēja, bankas garantijas un tā tālāk. Cik tādu uzņēmumu būs, kas Rīgā to visu spēs? Viens vai divi? Tad kā intereses mēs īsti lobējam (Dep. I. Zariņš: "Precīzi!") – Rīgas iedzīvotāju intereses vai pāris lielāko atkritumu izvedēju intereses? Tā nebūs nekāda brīvā konkurence! Tā būs totāli ierobežota lielāko spēlētāju spēle.

Mūsu lūgums bija – pirms pieņemt konceptuālu lēmumu otrajā lasījumā, kur trešajā vairs nevarēs ar cirvi izcirst, – izdiskutēt, saprast konsekvences, saprast, kas būs likumā vēl jāgroza. Piemēram, jau Vitenberga kungs minēja līdzību ar elektroenerģijas, gāzes tirgu, patiešām, te ir līdzība. Kas notiks tai brīdī, ja kāds no šiem komersantiem atteiksies izvest? Atkritumi jāizved. Ir vajadzīga garantētā izvešana. Līdzīgi kā elektroenerģijā – "Sadales tīkls" nodrošina garantēto piegādi. Tas ir noregulēts jautājums. Tātad kādam tas ir jādara. SPRK pakalpojumu... Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jānāk iekšā, jānosaka loma... pieaugs izdevumi un tā tālāk.

Kolēģi, es nesaku, ka to nevar izdarīt, bet vienkārši Latvijā tas līdz šim nav darīts. Uz urrā tādas lietas iebalsot bez nopietnas diskusijas, manuprāt, nav prātīgi. Līdz ar to es aicinu šobrīd nemainīt zināmu zonu modeli, kurš nodrošina saprātīgu – četru spēlētāju – konkurenci Rīgā, pret modeli, kurā mēs nezinām, kādas faktiskās sekas iestāsies. Tie būtu šobrīd galvenie argumenti. Protams, ir arī tādi cilvēcīgi apsvērumi – kā tas būs, kad šaurās ielās braukās vairāku kompāniju mašīnas, iztērēs vairāk degvielas, CO₂ pēda pieaugs un tā tālāk. Ir daudz dažādu apsvērumu, kurus ņemt vērā. Tā ka mūsu lūgums patiesībā komisijā bija viens – nesteidzināt otro lasījumu, izdiskutēt šo konceptuālo priekšlikumu, noteikt visus "par" un "pret" un pieņemt saprātīgu lēmumu.

Šodien, manuprāt, mēs neesam gatavi izārdīt esošo situāciju, pēc tikko noslēgta iepirkuma pateikt rīdziniekiem, ka Rīgā atkal būs kaut kas cits, un radīt jaunu bardaku. Aicinu lemt atbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Nedaudz jau pie šī priekšlikuma pieskāros, debatējot par 1. priekšlikumu.

Tad skatot... skatot un diskutējot par atkritumu... šiem iepirkumiem galvenokārt Rīgā, rodas sajūta pēc tā, kas ir dzirdēts... Gribētu salīdzināt ar Ogres trikotāžas fabrikas darbinieku balli astoņdesmitajā gadā, kad bija ļoti daudzi simti, varbūt pat 1000 meiteņu (Starpsaucieni.)... nu, kādas 1000 meitenes un pāris... pāris čaļu, jo vairāk arī tur nestrādāja. Viņi bija diezgan droši, ka viņi uz to balli... viņi varēs dabūt dejot, kaut gan diezgan slikti dejo vai arī krekls nav izgludināts. Viņi bija tādā neapskaužami labā situācijā. Un tā tas arī ir Rīgā. Mēs varam taisīt vienalga kādu konkursu, bet rodas sajūta, ka pasaulē ir tikai pāris atkritumu apsaimniekotāju, un mēs varam grozīt, kā gribam, vienmēr uzvar viņi. Vēl gribētu... Atmiņā atnāca frāze, ko uz jautājumu, kas ir futbols, teica slavenais angļu izbijušais futbolists Gērijs Linekers. Viņš teica: tā ir spēle, ko spēlē 11 pret 11, un vienmēr uzvar vācieši. Šeit ir līdzīgi. Mēs varam grozīt, kā gribam, bet vienmēr uzvar... vai tā ir "Tīrīga", vai tās ir zonas...

Tā ka, es domāju, ar šo priekšlikumu mēs beidzot varam to mainīt, un tie skandināvi vai arī citi, kas redzēs, ka beidzot mēs esam attīrījuši šo tirgu pēc ilgiem gadiem, varēs brīvi ienākt un konkurēt, slēgt tos līgumus... ka konkurence... nu tas ir... es domāju, ne tikai tajās nozarēs, kurās tā ir līdz šim šobrīd redzēta... mēs varam iet tālāk un noteikti ieviest atkritumiem. Tā ka, kolēģi, droši atbalstām šo priekšlikumu, un es ceru, ka bažas par atkritumu koalīciju, kas ir dzirdētas šajā priekšlikumā, neattaisnosies dzīvē. Tā ka paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Izpratnē par to, kā izpildīt šo pašvaldībām ekskluzīvi noteikto funkciju, ir visai dažādi radoši piegājieni. Es saprotu, bet būsim objektīvi. Lai vai kā man domas dalītos ar frakciju "Attīstībai/Par!" vairākos jautājumos, šajā jautājumā (Starpsauciens: "Sakrīt!") es zināmā mērā piekrītu. (Smiekli.) Un paskaidrošu savu redzējumu.

Pirmām kārtām atkritumu apsaimniekošana ir, bija un arī būs, un tā tas ir visā Eiropā. Tā ir pašvaldību ekskluzīvā kompetence. Tas, kas nav pašvaldību ekskluzīvā kompetence, – tie ir sasniedzamie mērķi un tas, kā mēs līdz šiem mērķiem nonākam.

Jūs tā vieglprātīgi domājat, ka brīvais tirgus visu atrisinās, un aizmirstat to, kāpēc jūs paši balsojāt par iepriekšējiem priekšlikumiem. Šis nonāk tādā ziņā pretrunā. Un šie sasniedzamie mērķi ir mums noteikti ne jau lokālā, valsts, mērogā, šie sasniedzamie mērķi mums ir noteikti no Eiropas Savienības. Kādam tie būs jāizpilda.

Šobrīd valda tāda situācija, ka visa pārējā Latvija – visa Latvija! –, tajā skaitā Latvijas valsts... ja nebūs normāla, skaidra risinājuma, kādā veidā šo jomu sakārtot, cietīs visa valsts. Un Rīga atkritumu apsaimniekošanas jomā visos šajos gados ir izdarījusi praktiski neko. Man jāpiekrīt tiem, kas kritizē šī konkursa rezultātus. Jo šī konkursa rezultāti man personīgi nedod pārliecību par to, ka tiks sasniegti tie atkritumu pārstrādes, šķirošanas mērķi... vai tas tiešām tiks sasniegts. Bet tas tomēr ir kaut kāds virziens tajā... tajā virzienā. Tas, kas notiek šobrīd, – jūs runājat par kaut kādu interešu aizstāvēšanu. Šajā gadījumā... ir tikai viens ekspolitiķis, kura intereses šajā gadījumā pēc būtības tiek aizstāvētas, un tas ir Andris Šķēle. Un no šī priekšlikuma vienīgais ieguvējs būs tieši šis cilvēks un viņa pārstāvētie uzņēmumi. Vai tie ir viņam vai nav vairs – par to vēl var strīdēties. Bet tie konkrētie uzņēmumi būs tie lielākie ieguvēji. Un tās ir tās intereses, kuras jūs šobrīd aizstāvat. Es uzskatu, ka šajā gadījumā, ja jūs atbalstījāt iepriekšējos priekšlikumus par in-house iepirkumiem, vienīgā iespēja, kā Rīgā sakārtot atkritumu jautājumu, būtu izsviest vispār privāto sektoru laukā, ja viņi netiek galā un līdz šim nav tikuši galā, un pašvaldībai pašai pārņemt šo funkciju.

Ja jūs šo priekšlikumu atbalstīsiet (es aicinu to noraidīt), tas nebūs pareizs piegājiens, kādā veidā kārtot atkritumu apsaimniekošanas jautājumus. Privātais bizness jau tur ir. Ir jāatrod labākais veids, kā ar to privāto biznesu strādāt. Šobrīd ir tāds veids atrasts. Jādomā, kā to stimulēt. Ja mēs to visu nojaucam, citas iespējas Rīgā nav, kā šo funkciju pārņemt pašai pašvaldībai, uzņemties un visiem uzņēmējiem pateikt: "Piedodiet, tāda ir tā Saeima, tādus lēmumus tā ir pieņēmusi. Šie līgumi ir beigti." Un turpmāk, lai būtu skaidra pārraudzība, ir tikai viens veids – pašai pašvaldībai pārņemt šo biznesu. Citu veidu nav. Un tas savā ziņā nekalpos par labo piemēru, kādā veidā attīstīt uzņēmējdarbību, piesaistīt uzņēmējus, lai viņi nāk šajā biznesā iekšā. Vienkārši citas iespējas nebūs, kolēģi! Aizdomājieties par to, pirms jūs balsojat par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam otro reizi.

D. Pavļuts (AP!).

Kolēģi! Daži precizējumi un apsvērumi, kas vēl netika minēti.

Vispirms par to, ka iepriekš Rīgā bija šī brīvā konkurence. Nu, kolēģi, mēs nevaram atļauties dzīvot tādā mītu pasaulē. Nebija! Kāda bija šī kārtība? Tātad Rīgas dome savos iepriekšējos sasaukumos bija izvēlējusies dažus atkritumu... sniedzējus man ne līdz galam saprotamā procedūrā... caur sarunu procedūru, tā kā Publisko iepirkumu likuma ietvarā, tā kā ne īsti... un pati noslēgusi līgumus, pati nodefinējusi, Krišjāni, nosacījumus... nevis kaut kāda mistiskā brīvā konkurence pēc Ministru kabineta noteiktiem nezināmiem kritērijiem. Rīgas dome bija nodiktējusi šos līguma noteikumus, ja. (Dep. K. Feldmans: "Bet es taču tev piedāvāju...!") Tā nebija nekāda brīvā konkurence. Nekādas brīvās konkurences tur nebija.

Nākamais. Kāds bija rezultāts no šīs dažu firmu saimniekošanas? (Starpsauciens.) Rīgā (te man jāpiekrīt kolēģiem) ir viena no sliktākajām situācijām atkritumu šķirošanā. Šīs dažas kompānijas nevēlējās un nespēja nodrošināt mūsdienu apstākļiem, mūsu saistībām atbilstošu atkritumu šķirošanu. Un ar šo mums Rīgā diemžēl ir ļoti nopietnas problēmas.

Tā ka es aicinātu vērtēt šos apsvērumus, arī vides apsvērumus un attiecīgi tomēr šobrīd neatbalstīt licencēšanas modeli.

Vēl viens papildu punkts. Šī jautājumu kopa, šī problēma nepaliks bez risinājuma. Tas nav tā, ka, ja šodien mēs pēkšņi šo licencēšanu neatbalstām, nekad mēs par to nediskutēsim. Tā nebūs. VARAM šobrīd strādā valdības uzdevumā... strādā pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna, izvērtējot visus iespējamos modeļus Latvijas teritorijā, tostarp pilnu atkritumu apsaimniekošanas ķēdi. Tiks apsvērti dažādi risinājumi. Un vasarā VARAM ar šo priekšlikumu valdībā nāks. Lūdzu pagaidām. Dodam VARAM iespēju nākt ar konceptuālu redzējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi! Šajā brīdī, šajā momentā šis priekšlikums rada vairāk problēmu nekā iespēju un ieguvumu. Es skaidri saprotu, ko priekšlikuma iesniedzēji ir vēlējušies panākt, taču šajā brīdī nav izstrādāti skaidri mehānismi, nav izstrādāti skaidri kritēriji, kādā veidā noregulēt atkritumu apsaimniekotāju tiesības, pienākumus attiecībā pret pašvaldību un sniegtajiem pakalpojumiem.

Jā, skaidrs, arī priekšlikumā ir minēts, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka šie kritēriji. Taču šādā izpildījumā, kā priekšlikums šobrīd to situāciju ataino, striktu kritēriju neesība šajā potenciāli brīvajā tirgū rada ļoti nekontrolētu atkritumu plūsmu, un vai mēs to gribam Rīgas... nevis Rīgas, bet Latvijas lielākajā pilsētā?

Tajā pašā laikā šeit iezīmējas arī virkne citu problēmu, ja šajā momentā mēs priekšlikumu atbalstām. Ko mēs darīsim tad, ja komersants atteiksies sniegt pakalpojumu kādam no patērētājiem? Vai ja patērētājs nevarēs izvēlēties, viņaprāt, sev atbilstošu pakalpojumu sniedzēju? Atkritumu kaudzes vai kā citādi? Vai tas ir tas, ko mēs tiešām gribam redzēt? Ļoti... Jo šajos pieminētajos priekšlikumos gan par elektroenerģijas tirgu, gan par gāzes tirgu eksistē tā sauktais universālā pakalpojuma sniedzējs, kurš jebkurā gadījumā, ja notiek kaut kādas problēmas un konkrētais uzņēmējs nespēj sniegt pakalpojumu... stājas vietā kāds cits un veic šo pakalpojumu. Šajā momentā šis te nav paredzēts.

Un arī jāsaka, ka ne vienmēr un... bieži sanāk būt ar Valaiņa kungu pretējās pusēs un ļoti bieži mums viedokļi nesakrīt, bet tiešām, ja runājam par dalīto atkritumu vākšanu, tad arī konkrēti šis priekšlikums rada problēmas.

Un attiecībā uz Rīgas pilsētu, attiecībā uz dalītu atkritumu vākšanu un šķirošanu nenosaka absolūti nekādas procedūras, kādā veidā Rīgai atkritumu šķirošana būtu jānodrošina.

Un ja mēs šobrīd redzam, ka 2025. gadā 50 procentiem no sadzīves atkritumiem būtu jābūt sašķirotiem un pārstrādātiem... Rīgā kopējais atkritumu apjoms sastāda aptuveni 40 procentus no kopējā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas apjoma, un tikai 13 procenti tiek šķiroti no šī te lielā apjoma, ko saražo gan Rīgā, gan Pierīgā. Un vai mēs tiešām vēlamies tā kā spert soli atpakaļ, neiet tajā virzienā, kurā arī valdība ir iezīmējusi šo ceļu uz klimata neitralitāti, uz videi daudz draudzīgāku Latviju? Un, man šķiet, tie ir ļoti svarīgi apsvērumi, kas šajā momentā tiešām ir jāņem vērā. Un šīs nekontrolētās auto plūsmas, kas arī varētu potenciāli notikt... tikai CO₂ izmeši varētu Rīgā pieaugt. Un tas noteikti nav virziens, kurā mēs vēlamies strādāt un iet, kā attīstīt Latviju. (Starpsaucieni.)

Un jāpiemin, ka tiešām šobrīd notiek ļoti intensīvs darbs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes, kas kopumā mainīs visu paradigmu, kādā veidā mēs attiecamies pret atkritumiem. Tiks iedzīvināta aprites ekonomika. Mēs mainīsim to, kādā veidā cilvēki domā par resursu patērēšanu.

Tā ka, kolēģi, arī pievienojos Pavļuta kungam – nesteidzamies, pagaidām vasaru. (Dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Būs skaidrs piedāvājums, kādā veidā mēs atkritumu apsaimniekošanas nozari varam attīstīt visā Latvijā, lai sasniegtu vides mērķus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem daudz draudzīgāku, zaļāku un tīrāku vidi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Visa šī likumprojekta laikā ir tāds spiediens bijis uz deputātiem, kā tas vienmēr ir, skatot ar atkritumu nozari saistītus likumprojektus. Te pieminēja Andri Šķēli. Es domāju, kolēģi, nu jā, tas kaut kādā brīdī jums varētu palīdzēt... taču Andri Šķēli, es domāju, tie, kas iesniedzām šo priekšlikumu, mēs nepazīstam, ja. Nenoliegšu, ka ar Andri Šķēli mani pēdējā laikā salīdzina diezgan daudz (Smiekli.), bet mana sejas apmatojuma dēļ. Tā kā Saeimas jaunā bārda un tā tālāk.

Taču Pleša kungs minēja argumentu, kas notiek, ja tur nepilda, nepiedāvā šo pakalpojumu pietiekami labi. Bet man ir jautājums – kas notiek, ja, teiksim, kundzei ir smukas narcises ielas pusē un brauc šoferis katru dienu un tā spītīgi viņas izbraukā. Kam viņa sūdzēsies, un kā tajā zonā tiks mainīts atkritumu apsaimniekotājs? Būtībā tad viņai tos septiņus gadus tas cilvēks tās narcises arī braukās, ja? Un tas arguments par to, ka dažādas mašīnas brauks pa vienu ielu... Arī šobrīd, ja ir mazs veikaliņš, alu ved trīs četri piegādātāji, tāpat arī maizi. Mēs dzīvojam tādā laikā, kad ir konkurence, un arī tur mēs nevaram aizliegt... tad mēs runāsim par alus ražošanu... un ka tikai vienu vajadzētu atstāt, droši vien Dūklava kungs teiks: "Piebalgas alu vedam tikai uz Rīgas veikaliem!" Es domāju, ka tas nav tā kā... šobrīd pat aktuāli par to runāt.

Kolēģi, un lūgums par atkritumiem... Man blakām sēž Reinis Znotiņš, un viņš saka – beidziet vienreiz ņemties ar tiem atkritumiem, pievērsieties kaut kādām tādām svarīgākām, uz attīstību vērstām tēmām! Es domāju, kolēģi, jā, nobalsojam, atbalstām šo priekšlikumu, sakārtojam atkritumus Rīgā un sākam strādāt ar citām, uz attīstību vērstām tēmām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Šajā nedēļā man gadījās būt kādas mājas iedzīvotāju sapulcē, kur mani neatpazina, jo es stāvēju malā, kā saka, apsedzies ar šalli un ēnā. Bet es dzirdēju, ka mājas iedzīvotāji sūdzas par to, ka lielie atkritumu konteineri netiek izvesti pietiekami bieži, uz ko apsaimniekotājs atbildēja: "Dārgie ļaudis, bet Rīgā ir monopols! Tā ka, lūdzu, visi jautājumi par atkritumiem ne pie manis!"

Tie, kas balsos pret šo priekšlikumu, skaidri un gaiši pasaka, ka viņi vēlas leģitimizēt Burova noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus Rīgas monopola zonās uz nākamajiem septiņiem gadiem. Katram iedzīvotājam šis konteiners ir pie mājas, vai tā būtu privātmāja vai daudzdzīvokļu māja. Katrs iedzīvotājs, kad redzēs, ka kaut kas nav kārtībā ar tiem konteineriem, zinās, ka viņš neko nevar mainīt, un tas ir iesaldēts stāvoklis uz nākamajiem septiņiem gadiem. Septiņi gadi ir ļoti ilgs laiks. Tie jautājumi un problēmas, kas te tika pieminēti kā potenciāls... potenciāli šķēršļi brīvai konkurencei, ir atrisināmi pāris nedēļu laikā, ja vien atbildīgā ministrija beidzot sāktu darīt, nevis sēdēt uz rokām.

Šajā gadījumā labi, ka pavisam drīz ir Rīgas domes vēlēšanas, jo tie, kas... liela daļa, kas tagad balsos pret brīvu konkurenci, arī piedalās Rīgas domes vēlēšanās. Es parūpēšos par to, lai rīdzinieki to zinātu, katrs rīdzinieks zinātu, kā kurš balsoja. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Šīs bija ļoti interesantas debates, vēl acīmredzot turpinās. Un es gribētu teikt, ka šīs debates apliecināja to, ka šī priekšlikuma aizstāvji... būsim godīgi, nesaprot neko par to, ko viņi runā, vismaz šajā kontekstā. Absolūti nulles izpratne! Un rezultātā... ja jūs sakāt – vajag izvest biežāk un tad būs labāk, pielieciet to piebildi, ka arī biežāk būs jāmaksā un, visticamāk, vairāk būs jāmaksā.

Bet es vēlreiz tikai atkārtošu. Šī priekšlikuma atbalstīšanas rezultātā jūs nostāsieties pret visiem uzņēmējiem. Pret visiem uzņēmējiem, jo principā, atbalstot tikai vienu uzņēmēju, kas no tā būs vislielākais ieguvējs... Un vispār brīnos, kā jūs cīnāties pret tiem oligarhiem, atbalstot tieši oligarhu intereses šajā gadījumā! Bet vienīgā iespēja, kā šo jomu vērst kaut kādā pareizā virzienā, būs pašvaldībai pilnībā pārņemt šo te biznesu Rīgas pašvaldībā. Citu iespēju nebūs. Tāpēc, kolēģi, padomājiet, vai jūs esat par to, lai kaut kādā veidā veicinātu uzņēmēju iesaisti tajā. Šis lēmums arī to pateiks. Tam nebūs nekāda sakara ar brīvo konkurenci. Brīvās konkurences vienkārši nebūs. Nebūs šajā tirgū brīvās konkurences. Tie mērķi, kas jāsasniedz... Jūs, visticamāk, nemaz nezināt, kādi izaicinājumi ir priekšā Latvijai, kādi ir sasniedzamie rezultāti nepieciešami. Tāpēc es uzskatu, ka, ja šāds priekšlikums tiks atbalstīts, Rīgā turpmāk ar apsaimniekošanu nodarbosies pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība un brīvais tirgus, vismaz uz turpmākajiem padsmit gadiem, būs slēgts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sākšu ar nenopietno daļu, turpināšu ar nopietno.

Jāni Vitenberg, tevi Saeimā vairāk saukā par jauno Dūklavu, nekā par jauno Šķēli. Nu, tas tā precizitātei, ja. Tā nenopietnā daļa.

Bet nopietnā daļa ir tāda, ka patiesībā man šķiet, ka ne vienas, ne otras pozīcijas izteicējiem nav taisnības. Un nav taisnības tādā ziņā, ka ir saprotams, ko lobē viena pozīcija, un ir ļoti labi saprotams, ko lobē otra pozīcija. Bet varbūt jūs jau visi tagad nāksiet pie varas Rīgas domē, ja? Pilnīgi visi būsiet pie varas, un korupcijas Rīgā vairs nebūs, kas nozīmē, ka Rīgā vajadzētu nevis izgudrot jaunu divriteni, bet ņemt labāko piemēru, kas efektīvi strādā, kas ienes nodokļus, kas Latvijā ir. Un tas labākais piemērs ir "ZAAO", kāds ir Vidzemē, – vairāku pašvaldību kopīgi izveidots uzņēmums, kas ir pašvaldības uzņēmums. Un tad jums nebūs stresa par to, ar cik uzņēmumiem Šķēle startēs vai ar cik uzņēmumiem kāds cits startēs konkursos. Nāciet pie varas Rīgā ar Staķi priekšgalā un izdariet ļoti vienkāršu lietu – atņemiet atkritumu apsaimniekošanu privātām kompānijām, aiz kurām varbūt rēgojas kādi jūsu partijas sponsori vai kā minimums sadarbības partneri, un izveidojiet Rīgā vienkārši jaunu pašvaldības uzņēmumu, kurš apsaimniekos atkritumus.

Pirmkārt, nebūs nekāda riska par iespējamu korupciju, jo tas būs pašvaldības uzņēmums.

Otrkārt... jo jūs jau būsiet pie varas, ja, Riekstiņa kungs, arī jūs būsiet pie varas, bet, ja jau jūs apšaubāt, ka risks būs, tad jūs paši par sevi pasakāt, ja jums būs tas apsaimniekošanas uzņēmums. (Dep. S. Riekstiņš: "Paldies, ka novēlēji uzvaru! Paldies, Aldi!") Bet būtiski ir pateikt... Būtiski ir pateikt to, ka nebūs arī riska par kaut kādām potenciālām apsaimniekošanas krīzēm, ja. Tātad Vidzemē tas strādā lieliski, "ZAAO" strādā lieliski, ir pašvaldību... vairāku pašvaldību izveidots uzņēmums.

Es aicinu Rīgā izveidot pašvaldības uzņēmumu, kurš arī apsaimniekos atkritumus. Nekādus konkursus, jo visos konkursos ir korupcijas risks, it īpaši apsaimniekošanas jomā. Paskatieties... Ja neticat, paskatieties pasaules praksi apsaimniekošanas jomā. Ja neticat pasaules praksei, paskatieties seriālu par Soprano ģimeni, ar ko tā nodarbojas. Paskatieties vēsturē, ar ko saistīta apsaimniekošanas biznesa struktūra, ja. Izjauciet šo struktūru, pārņemiet savā rīcībā, jo tūlīt, pēc 25. aprīļa, jums būs iespēja to izdarīt. Tas ir mans aicinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Ir teorija, un ir realitāte. Es pieņemu, ka tie, kas virza šo priekšlikumu, līdz galam nesaprot, ko viņi dara, ka tas nav tāpēc, ka viņi vienkārši lobē atkritumu apsaimniekotāju mafiju, jo pēc būtības šis priekšlikums ir tas, par ko jūs... ar ko jūs padarīsiet jūsu piesaukto atkritumu apsaimniekošanas mafiju vienkārši laimīgu. (Dep. J. Vitenberga starpsauciens.) Kādā veidā? Jūs no viņas noņemat vispār jebkādu ietvaru. Jūs ar šiem grozījumiem viņu padarāt vienkārši par situācijas noteicēju. Es pieņemu, ka jūs paši vienkārši nesaprotat, ko jūs darāt. Tāpēc es izskaidrošu vienkārši... vienkārši ekonomikas pamatprincipus un arī matemātiku nedaudz. Jo es jūtu, ka ar to ir fundamentālas problēmas kādam (Dep. S. Riekstiņš: "Komisijā varēji skaidrot! Klusēji, nenāci un nebalsoji! Skaidrotājs!"), kas virza šo priekšlikumu. Es arī to skaidroju (Starpsauciens.)... Ja esi tik drošs, nāc un izstāsti šeit, no tribīnes, kaut ko.

Tātad tas, par ko mēs runājam... tātad ir teorija... teorija, jā, ka konkurence ir labāka par monopolu, bet ir tādas ekonomiskās situācijas, kad ir šis tā saucamais dabiskais monopols, proti, kad, lai pakalpojumu sniegtu efektīvi, ir vajadzīgs zināms mērogs, zināms nodrošinājums, infrastruktūra, un tā rodas nosacījumi, ka patiesībā šo pakalpojumu efektīvāk var sniegt viens... tas pakalpojumu sniedzējs, kam ir pietiekoši liels tirgus. Ko jūs darāt esošajā situācijā? Šī kā reiz ir šāda dabīgā monopola situācija. Ja jūs šinī dabīgajā monopola situācijā vienkārši pasakāt, ka tagad būs brīvā konkurence, jūs ar šo neradāt brīvo konkurenci, jūs ar šo vienkārši atverat visas iespējas esošajam monopolam sagrābt šo tirgu, jo neviens cits nevarēs sniegt šo pakalpojumu labāk kā viņš. Tas ir tas, ko jūs tagad izdarāt. Kas būtu jādara pareizi, ja jūs to gribējāt izdarīt? Kā normāli tas darās? Tas, ko es jums stāstu, tā nav vienkārši teorija. Tā ir arī prakse. Tā ir reāla prakse, kuru man ir nācies, nu, studēt, profesionāli studēt... vairākus gadus un labākos piemērus gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.

Tas, ko jūs tagad esat izdarījuši, tas ir vienkārši nenoliedzami. Jūs paši par to varēsiet pārliecināties. Ja jūs neesat tie, kuri tiešām šodien vēlas ar saukļiem uz lūpām patiesībā labot šo atkritumu mafiju, tad jūs paši to sapratīsiet un pēc pāris gadiem būsiet spiesti labot šo situāciju. Ja ne, tad situācija būs sekojoša... Jūs ar šo būsiet vienkārši reāli iznīcinājuši efektīvo konkurenci un padarījuši šo pakalpojumu vēl dārgāku, nekā tas ir bijis līdz šim. Tie būs reālie fakti, par kuriem varat pārliecināties.

Kā būtu bijis jādara pareizi? Kā šinīs situācijās dara pareizi? Tātad, saprotiet, ja ir dabīgais monopols, tad tik tiešām ir iespēja šo konkurenci veicināt, ja jūs no sākuma sadalāt šo pakalpojumu tirgu samērīgi, saprātīgās zonās un katrā no šīm zonām panākat, lai tur ienāktu savs apsaimniekotājs, lai šie apsaimniekotāji varētu attīstīties līdzīgos tirgus apstākļos un uzaudzēt līdzīgus muskuļus. Un, kad jūs esat dabūjuši tādu situāciju, ka ir pietiekoši daudz šādu neatkarīgu apsaimniekotāju, tad jūs varat ielaist iekšā konkurenci. Un tad šis mehānisms strādātu.

Tas, ko jūs tagad darāt, – jūs mēģināt iestādīt eglīti, pirms esat izrakuši bedri. Jūs vienkārši mēģināt viņu tagad iestumt zemē. Nu, tur nekas nesanāks! Tā eglīte vienkārši nokaltīs. Un tas ir tas, ko jūs ar šo panākat.

Tā ka, kolēģi, ja jūs... ja tik tiešām jūsu mērķis ir cīnīties pret šo atkritumu mafiju un jūsu mērķis ir tiešām panākt rīdziniekiem, par kuriem tagad jūs taisāties rūpēties, labākas intereses, labākus nosacījumus un panākt šos nosacījumus arī jebkuriem, kas izmantos šo atkritumu pakalpojumu sniegšanu, tad prātīgi būtu šo priekšlikumu tagad neatbalstīt un izstrādāt pareizu mehānismu, kā nonākt līdz tai konkurencei. Jo pretējā gadījumā jūs, tieši otrādi, tagad visu sagrausiet un panāksiet atkritumu mafijai vienkārši sapņu pasaku. Tas ir tas, ko jūs tagad vēlaties nodrošināt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie deputāti! Jūs pamanījāt – šī diskusija par Rīgas atkritumu saimniecību, viena no būtiskākajām lietām Rīgas saimniecībā... Kur ir mērs Staķis un kur ir mērs Jurašs šajā diskusijā? (Dep. S. Riekstiņš: "Valainis!") Kur viņi ir? Viņu nav šajā diskusijā, jo viņi ir tikai uz reklāmas stabiem! Jurašs sola iestādīt 700 futbola laukumus jeb 1900 Vērmanes dārzus ar kokiem Rīgas centrā.

Staķis savukārt visu laiku lielās, ka viņš ir superīgs zemessargs, ja. Un tāpēc mums būs sakārtota Rīga. Bet par Rīgas atkritumu saimniecību ne viens mērs, ne otrs mērs tribīnē nevar uzkāpt. Vienīgais, kurš uzkāpa, – mēra kandidāts Valainis, ja. Ko tas nozīmē? (Starpsauciens: "Balsojam par Valaini!") Tas nozīmē, Mārtiņ Staķi... es tevi tā izreklamēju no šīs tribīnes un teicu, ka es par tevi balsošu, bet es mainu savu viedokli. (Smiekli. Aplausi.)

Es balsošu par Viktoru Valaini! Es balsošu par Valaini, jo viņam vienīgajam kā mēra kandidātam ir viedoklis, viņam vienīgajam ir redzējums un vīzija par Rīgas atkritumu saimniecību. Ko tu dari, Mārtiņ? (Starpsauciens: "Viņš dzied!") Tu, vienīgais, kas esi uz reklāmas stabiem! Tā jau it kā jauks un patīkams cilvēks, bet mēs gribam zināt, ko tu izdarīsi rīdzinieku labā atkritumu saimniecībai.

Par Juraša miljons kokiem, es domāju, jautājumu vispār nav. Es domāju, ka pirmais, kas viņam jāizdara, – jāaiziet mazliet pamācīties matemātiku, un, starp citu, SS reklāmā tie koku stādītāji tieši tagad, uz aprīli, ir pieprasīti. Tas ir pirmais, ko Jurašam vajadzētu izdarīt.

Balsosim – Valaini par Rīgas mēru! Viņš saprot, kas Rīgā notiek.

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Droši vien tās emocijas ir izskaidrojamas ar to, ka mēs visi esam atkritumu ražotāji. Ja runājam nopietni, gribu atcerēties varbūt no vēstures – galvaspilsētā Rīgā reiz eksistēja tikai viens uzņēmums, kurš saucās "Hoetika", kurš nodarbojās ar vienu, galveno, funkciju – vākt un izvest atkritumus. Šodien par ko mēs runājam? Mēs nerunājam ne par atkritumu šķirošanu, ne par atkritumu apstrādi, ne par atkritumu glabāšanu. Mēs runājam par to, kā labāk organizēt atkritumu izvešanu. Tas ir labi vai tas ir slikti? Bet tas ir tikai viens pussolītis uz priekšu, jo agri vai vēlu valstij – nevis Rīgai – galvenā problēma būs tāda – ko darīt ar atkritumiem, ko darīt ar daudziem poligoniem, kas šodien ir, un kādā veidā notiks pilnā apmērā šis te process, par ko šodien runāja Pavļuta kungs... ka it kā ministrija gatavojas izstrādāt likumu, kas regulētu visu šo te ķēdi. Ķēdi var izstrādāt no "A" līdz "Z", bet galapunkts – kas būs tālāk, kādā veidā notiks gala operācijas ar atkritumiem, – tas vēl ir teorētisks jautājums, kas Latvijā diemžēl vēl nav pat izdebatēts un izdiskutēts.

Līdz ar to šodien, teiksim, tas priekšlikums par uzņēmumu licencēšanu... Ideja varbūt ir interesanta, bet licencēšana tiešām nostiprina stipro uzņēmumu pozīcijas, no vienas puses. No otras puses, vairo arī subjektīvo pieeju, jo, kādi kritēriji būs ielikti licencēšanas praksē, tas ir atkarīgs no cilvēkiem, no Ministru kabineta, un nebūt nav noteikts, ka tie būs labākie un objektīvākie kritēriji, ka tie būs labāki nekā visā Eiropas Savienībā.

Es domāju, ka vispār mēģināt tagad uzlabot šo te likumu, vērtējot tikai un vienīgi situāciju Rīgā, kur, godīgi sakot, īstas krīzes, paldies Dievam, nav un nav bijusi, ir pavirši. Un pareizais solis būtu: a) neatbalstīt šo priekšlikumu; b) atsaukt šo likumprojektu no izskatīšanas otrajā lasījumā un pastrādāt tā, kā to piedāvā koalīcijas kodols "Attīstībai/Par!", varbūt sagaidot, kad parādīsies alternatīvs priekšlikums, kas nāks no ministrijas – VARAM – dzīlēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs te lokām vārdus "godīga konkurence", un, manuprāt, tas liecina par tādu... objektīvu neizpratni par godīgu konkurenci. Jo ir jau vienkārši pateikt – atveram tirgu, visi nāciet! Kā saka, tam, kam vairāk iespējas un labāks piedāvājums, tas gūst, kā lai saka, panākumus. Bet tā ir tāda liela sērga un sena sērga Latvijā, patiesībā jau no deviņdesmitajiem gadiem, jo ne velti mums privātie meži šobrīd pārsvarā ir skandināviem, piemēram. Jo tajā brīdī, kad tev kabatā ir 100 tūkstoši un tu gribi nopirkt kādu īpašumu, un tu zini, ka pārējiem ir tikai pa tūkstotim, viss, ko tev vajag, ir godīga konkurence, un tu viņu nopirksi vēl zem tirgus vērtības. Mēs ļoti labi visi zinām, kas ir tie cilvēki, kuriem šobrīd ir iestrādnes, sapratne un faktiski monopols, kuri ir tie, kas ir gatavi rīt no rīta pārņemt visu atkritumu izvešanu Rīgā un citur. Viņi ir zināmi. Un viss, ko viņiem šobrīd vajag, ir godīga konkurence.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam. (Starpsaucieni: "O! O!"; dep. S. Riekstiņš: "Aldi, maini viedokli atkal!")

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Necerot un nevēloties, lai kāds no iepriekšējiem runātājiem trešo reizi mainītu savu viedokli, gribu pavisam īsi izteikties par šo jautājumu. Manuprāt, ir skaidri redzams, ka SASKAŅA, ZZS un "Attīstībai/Par!" šobrīd aktīvi aizstāv ilgstošo atkritumu monopolistu intereses, kuri iestājas pret brīvu konkurenci. Manuprāt, tas ir tik... šis piedāvājums ir tik pašsaprotams, ka, atverot šo brīvo konkurenci, kas faktiski... Atkritumu apsaimniekošana, tas ir jāsaprot, nav nekas savādāks kā vienkāršs taksometrs. Un šeit tieši tādā pašā veidā, kā mēs izvēlamies, ar kādu taksometru brauksim, var izvēlēties arī to, kurš aizved šos atkritumus no mūsu mājām. Un šeit, mākslīgi sarežģījot vienkāršas lietas, jūs mēģināt maldināt sabiedrību, mēģināt attaisnot savu pozīciju, proti, atkritumu mafijas aizstāvēšanu. Mēs zinām, ka gadiem ilgi politiķi ir darījuši visu iespējamo, lai atkritumu apsaimniekošanā nebūtu brīvās konkurences. Mēs zinām, cik daudzi uzņēmēji, ārvalstu uzņēmēji, ir mēģinājuši ienākt atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Mēs ļoti labi zinām, ar ko tas viss ir beidzies. Šobrīd tas, ko ZZS, SASKAŅA, "Attīstībai/Par!" piedāvā, ir turpināt nodrošināt šo ekskluzīvo monopola stāvokli šībrīža atkritumu apsaimniekotājiem, ko... nezinu, sauciet, vienalga kā, atkritumu mafijai.

Bet tas, kas būtu pilnīgi noteikti jādara, – šodien būtu jāatbalsta šis priekšlikums, kas dotu rīdziniekiem iespēju pakalpojumu saņemt lētāk un kvalitatīvāk nekā šobrīd.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Juraša kungs, tas, kā jūs tagad izstāstījāt savu sapratni par atkritumu biznesu, ir apmēram tāpat... līdzīgi, pēc jūsu loģikas, piens arī paciņās ledusskapī pats uzrodas. Un apmēram tāpat jūs saprotat atkritumu biznesu – ka vienkārši ir viena mašīna, kas vienkārši braukās un savāks atkritumus, un vairāk nekas nav vajadzīgs no visas šīs sistēmas.

Tā problēma (Dep. S. Riekstiņš: "Lietotājiem – tieši tā!")... Es mēģināšu tā vienkārši vēlreiz uz pirkstiem izstāstīt, tā ļoti vienkārši, ja. Tātad tas, ko jūs pašlaik darāt, – jūs tagad gribat sagraut konkurenci ar šādu priekšlikumu, sagraut iespēju rasties konkurencei. Es mēģināšu tā ļoti vienkārši, pēc analoģijas, iedomājieties... iedomājieties, ka ir (analoģiju no sporta paņemsim) viens spēcīgs bokseris, kurš vienkārši visus nokautē, un jums ir jaunā paaudze, kura ir perspektīva, kura varētu augt un tiešām varētu izaugt par reālu konkurentu un iedot... un viņu nokautēt... šādu... šo bokseri. Tas, ko jūs tagad pasakāt, nozīmē: "Nē! Uzreiz viss – starts! Ringā cīnieties!" Tas ir tas, ko jūs tagad piedāvājat. Un skaidrs, kas notiks. Visi tie, kas tagad gribēs ar viņu cīnīties, vienkārši dabūs pa muti, viņi iekšā netiks, viņi no šī ringa tiks izsviesti laukā. Tas ir tas, ko jūs tagad piedāvājat tā vietā, lai tiešām radītu nosacījumus un dotu iespēju izaugt šiem alternatīvajiem, spēcīgajiem bokseriem, kuri varētu to, kas tagad dominē ringā, izsist laukā no šī ringa. Jūs tagad gribat nodrošināt viņam šo... šo īpašo iespēju izsist visus no šī ringa laukā, pasakot, ka būs brīvā konkurence. Tas ir tas, ko jūs tagad vēlaties panākt. Vai nu jūs absolūti neko nesajēdzat, vai, es nezinu, varbūt esat starplaikā kaut ko sapīpējušies... un jūs vienkārši (Starpsauciens.) acīmredzamas lietas nespējat saprast vai arī patiesībā ar šiem vārdiem cenšaties piesegt šo atkritumu mafiju. Jūs esat kļuvuši par viņas lobiju. Jūtot varas iespēju Rīgā, jūs nupat varēsiet sākt šīs lietas... sākt sakārtot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es patiešām neuzskatu, ka mums būtu sava nauda jāsūta ārpus Latvijas un jācenšas panākt, lai, teiksim, igauņi vadātu mūsu atkritumus. Es domāju, ka mēs to paši varam darīt un... jā... šī nauda būtu jāatstāj Latvijā.

Bet man likās komiski, ka piemin takšu lietu. Tur... mums te bija brīvā konkurence, vai ne, viss bija fantastiski. Kā tad mums tur iet tagad? Ar ko tad ministrs Linkaits šobrīd cīnās? Kā bija? Cik maksāja taksis no lidostas līdz Rīgai? (Starpsauciens: "Tur ir brīvā konkurence!") Baigi interesanti, brīvā konkurence bija! Ideāls piemērs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Staķim. (Starpsaucieni: "Ooo!"; dep. A. Gobzems: "Viņš grib, lai es mainu atpakaļ viedokli!"; dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

M. Staķis (AP!).

Jā, godātie kolēģi, es šeit neesmu tādēļ, lai atgūtu Alda Gobzema atbalstu, bet gan vairāk tāpēc, lai reaģētu uz to, ko teica JKP kolēģi, nosaucot mūs par atkritumu mafiju vai atkritumu mafijas atbalstītājiem... Es gribētu atgādināt, ka 4. punktā jūs nobalsojāt par monopolu pašvaldībās. Jūs jau šodien esat savu balsojumu pierādījuši, ka jūs atbalstāt monopolu.

Bet kādēļ es neticu šai sistēmai, ko piedāvā brīvā konkurence? Tā doma jau it kā ir laba. Ir brīva konkurence, nezinu, četri piegādātāji, piemēram, Rīgai. Katrs cīnās par klientu, mēģina uzvarēt ar kvalitāti, mēģina uzvarēt ar cenu. Nu, pieņemsim, ka Rīgai ir vajadzīgas, es nezinu, 100 atkritumu mašīnas, lai izvestu visus Rīgas atkritumus.

Tātad jautājums ir: tie, kas... ko šie četri mēģinās panākt? Protams, no sākuma tos pašus pelnošākos klientus – Rimi, Maxima –, tos, kam ir milzīgi apjomi. Kurš izvedīs atkritumus, piemēram, pensionārei Bolderājā? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Jā!") To klientu jau neviens negribēs ņemt, bet mums jāpanāk tāds regulējums, lai viņiem nebūtu iespējas atteikties arī Bolderājas tantei izvest atkritumus. Un kas notiks? Šiem četriem piegādātājiem, principā visiem, būs jātur 100 automašīnas, jo viņiem jābūt spējīgiem pilnīgi visiem izvest atkritumus. Kā tas var samazināt cenu, kolēģi? Nekādi! Tas cenu samazināt nevar. Tas pats ir arī ar šiem atkritumu konteineriem. Vienu dienu viens ved konteineru, otru dienu otrs ved konteineru, bet visiem ir jātur daudzi konteineri. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Tur ir vēl daudzi citi piemēri, kas liecina par to, ka tas nevar samazināt cenu.

Tas ir galvenais iemesls, kādēļ es neatbalstu šos grozījumus.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. (Dep. A. Gobzems: "Nu, nolaid labi, Sandi!")

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Man tā amizanti klausīties, ka saskaņas flangs nāk te un kaut ko stāsta. Jūsu dēļ tas viss ir sācies Rīgas domē – dēļ viena monopola iepirkuma! Jūs to... kāpēc jūs negājāt, nemācījāt savus kolēģus, kā pareizi izshēmot? Tur jūs nebijāt. Tagad jūs te mūs mācāt, ja? (Dep. I. Zariņš: "Sandi, kurš bija Rīgas domē – tu vai mēs?") Unikāli! Unikāli!

Es domē to vienmēr darīju – norādīju uz šīm lietām, tikai jūsu ikonai tas neinteresēja. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!")

Kolēģi! Tiešām dīvaini klausīties (Dep. A. Gobzems: "Tu taču biji Rīgas domē!"), ka kaut kur atkritumus izvedīs un kaut kur atkritumus neizvedīs. Mēs likumā nekad neierakstīsim ne sirdsapziņu, ne godaprātu. Iepirkuma veicējs var ar iepirkuma nolikumu šās lietas saregulēt jau pašlaik. Nevajag nekādu papildu likumu pieņemt. Likums tiek tagad mainīts tieši tāpēc, ka pašvaldība alkatības dēļ to nedarīja. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Paklausoties, ko jūs runājat, man rodas jautājums: a kam no jums vispār ir līgums par atkritumu izvešanu? Ir te tādi vispār? Jūs vispār zināt, kā tas notiek?

Jūs teicāt, ka Rīgā neizved atkritumus, nekas nav... viss tā kā samēslots. Kurā vietā? Parādiet man te, ka starp miskastēm neiziesiet.

Tajā laikā, kamēr iesniegts tas jautājums jau laikam pusgadu Rīgas domē, ir atvērti visiem rīdziniekiem līgumi arī, un katru mēnesi nāk rēķini... vienu reizi trīs mēnešos, bet... katru mēnesi nāk atsevišķi rēķins, kuru vajag samaksāt, par to atkritumu izvešanu. Jūs runājat, jā, par to cenu. Nu kā var samazināt cenu, ja jums... piemēram, garām jūsu mājām brauc, piemēram, trīs vai četras dažādas firmas mašīnas. Tās ir lielas mašīnas, tās nav nekādas Volvo, bet milzīgas mašīnas, kas arī piesārņo mūsu gaisu tā, ka pēc tam vēl pusstundu tu vari just smaku, ka bija lielā kravas mašīna. Un ved... trīs četras reizes nedēļā dažādas mašīnas brauc pa to pašu maršrutu. Benzīnu viņi patērē daudz vairāk nekā tad, ja viena mašīna... Ja, piemēram, viena firma izvestu no Purvciema, otra no Pļavniekiem, trešā no Ķengaraga, tas jau būs ietaupījums. Bet jūs negribat panākt to.

Tā ka domāsim, kā patiešām saimnieciski... tā, lai būtu tās cenas lētākas, nevis tikai palielināsim cenas! Nu nevajag rūpēties tik ļoti par saviem sponsoriem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni. Smiekli. Dep. K. Feldmans: "Par ceļu samaksāji, Mārtiņ?")

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es te dzirdēju no šīs tribīnes (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ka frakcija, kurā es arī skaitos deputāts, atbalstot mafiju. (Starpsaucieni; dep. A. Gobzems: "Bet tādas jau jūs visas esat!")

Es gribētu teikt kaut ko citu. Es gribu teikt... citēt premjerministru Krišjāni Kariņu. Vakar, ja nemaldos, viņš televīzijas ekrānā teica, ka katram jādara savs darbs, pirms kritizēt citu. Tā ka es aicināšu visus koalīcijas deputātus pievērsties Kariņa kungam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams, piebilstams?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā nav nekas papildināms, skaidrojams. Šķiet, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē visi argumenti "par" un "pret", kā arī virkne citu argumentu ir izskanējuši. Līdz ar to atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmana, Riekstiņa, Vitenberga, Kursītes un Lejiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 10. – deputātu grupas – Feldmana, Riekstiņa, Vitenberga, Kursītes un Lejiņa – priekšlikums. Naudiņš ir atsaucis savu parakstu. Priekšlikuma būtība ir – svītrot redakciju par... kas piedāvā zonas. Tā ka šis jautājums ir saistīts ar zonu modeli. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Feldmana, Riekstiņa, Vitenberga, Kursītes un Lejiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 15, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Tālāk ir grupa priekšlikumu (sākot no 11. priekšlikuma), kuri ir saistīti ar jautājumu par to, vai tiem komersantiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa nomaksas (citiem vārdiem – komersanti, kuri apsaimnieko atkritumus paši... daļēji), – vai šiem komersantiem ir vai nav tiesību veikt pakalpojumu iegādi ārpus tiem... ārpus tā, kurus vietējā pašvaldība ir nolīgusi.

Šis ir strīdīgs jautājums, kurš ir ticis diskutēts dažādos Saeimas sasaukumos jau sen. Tas ir skatīts valdībā. Konkurences padomes viedoklis vēsturiski ir bijis par to, ka komersantiem, kas ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa nomaksas, ir jādod tiesības pašiem iepirkt atkritumu izvešanas pakalpojumu no komersantiem, kas nav tie, ar ko pašvaldība slēgusi līgumu attiecīgajā teritorijā, tādējādi radot vismaz zināmu konkurenci šajā teritorijā.

Tātad Zariņa kungs piedāvāja pirmā lasījuma versiju, kas bija iesniegta... iesniedzēju piedāvāta, – izslēgt šīs tiesības šiem atbrīvotajiem komersantiem pašiem izvēlēties atkritumu izvedēju.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi. Es šo savu priekšlikumu iesniedzu ar mērķi, lai būtu debates par šo tik tiešām strīdīgo jautājumu. Ar domu, ka, kompetenti par to debatējot, mēs atrastu optimālo kompromisu. Jo es uzskatu, ka tik tiešām šeit var meklēt kompromisu un radīt kaut kādas papildu iespējas.

Taču tādā kontekstā, kā tas pašlaik ir likumā ielikts... ko tas pēc būtības dara? Šī norma lobē lielo atkritumu ražotāju intereses uz visas pārējās sabiedrības interesēm. Tas ir viens.

Un otrs. Šī norma pēc būtības nevis sakārtos šo tirgu, bet kropļos. Un principā Konkurences padome pati... kad tai lūdza paskaidrot, pamatot savu pozīciju, pati to arī beigās apliecināja, ka principā tās izpratne bija par pavisam citu tirgus situāciju, nevis konkrēti par šo situāciju, kad vienā tirgū ir dažāda – dažāda! – līmeņa patērētāji un konkurence notiek nevis par šo tirgu, bet par to, ka kāds no šī tirgus var izlasīt... ka tiek dota iespēja kādam no šī tirgus izlasīt izdevīgākos – izdevīgākos! – atkritumu ražotājus. Ko tas savukārt nozīmē? Tas nozīmē... ja mums ir tā sistēma, par ko mēs tagad runājam un uz ko mēs skatāmies... ja mums ir šīs zonas, tas nozīmē, ka tas komersants, kurš atrodas attiecīgajā zonā un kuram ir pienākums veikt atkritumu izvešanu no šīs zonas... ka viņam būs, veidojot savu piedāvājumu, jau jāieceno iekšā tas, ka tie komersanti, kuriem ir tiesības izvēlēties citus šo pakalpojumu sniedzējus... ka viņi var... viņiem var nebūt... tas nozīmē, ka izmaksas viņiem būs jāsedz uz pārējo... pārējo šo atkritumu... atkritumu ražotāju rēķina. Proti, tas nozīmē, ka vienkāršais... vienkāršā tante, vienkāršais iedzīvotājs būs zaudētājs no šī principa, jo uz viņu tiks pārliktas visas tās izmaksas, kuras šis ražotājs... šis atkritumu apsaimniekotājs... bija iecerējis, ka segs no šiem lielajiem atkritumu ražotājiem, kurus jūs tagad piedāvājat atņemt. Savukārt kāpēc viņus varēs atņemt? Tāpēc, ka objektīvi tas pakalpojumu sniedzējs, kuram būs jānosedz gan mazāk rentablie, gan vairāk rentablie atkritumu ražotāji, nevarēs piedāvāt tik izdevīgu tarifu kā tas, kas piedāvās... kas vēlēsies apsaimniekot tikai šos lielākos; kas izraus tikai šos kārākos kumosiņus no tā pīrāga... objektīvi, ka viņš varēs piedāvāt lētāku tarifu nekā tas, kuram būs jāapsaimnieko visi pārējie. Un rezultātā mēs panāksim nevis efektīvu konkurenci, bet tirgu kropļojošu konkurenci. Un tāda konkurence nav vajadzīga. Tāpēc mans priekšlikums bija – vai nu mēs izdebatējam un atrodam labāku risinājumu, vai arī tad šo priekšlikumu noraidām, vai arī šo normu no likuma ņemam ārā. Diemžēl komisija nebija spējīga debatēt par to, nebija spējīga... nebija gatava meklēt labāku risinājumu.

Tāpēc mans aicinājums ir, ka mēs šādu normu no likuma izņemam ārā, jo tas ir objektīvi, tas ir nepieciešami. Pretējā gadījumā mēs ar šādu normu vienkārši lobējam atsevišķu biznesu intereses. Teiksim, Rimi, Maxima... viņi lieliski varēs uz to tagad atkal papildus vēl nopelnīt, uz visas pārējās sabiedrības rēķina.

Es aicinu šo normu izņemt laukā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Runāšu par Zariņa kunga priekšlikumu, jo nākamais, 11., – Naudiņa kunga... un arī mans, 13., priekšlikums... principā visi ir vienādi.

Nu, kolēģi, salīdzināt miskastes mašīnu ar taksometru – tā, man liekas, ir augstākā pilotāža jau. Nu, tādu kaut ko iedomāties ir grūti. (Dep. I. Zariņš: "Dažreiz arī ir!") Tas arī parāda to izpratni par to, kā vispār organizēt atkritumu biznesu. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Bet šajā gadījumā tam ir cieša sasaiste... Un te es gribētu vērsties tiešām pie Staķa kunga. Jūsu iepriekšējā uzruna patiesībā bija... Es ļoti ceru, ka jūs pildīsiet to, ko jūs tikko runājāt no tribīnes. Patiesībā tā jūsu uzruna bija par šo priekšlikumu, nevis par iepriekšējo, jo pēc būtības jūs pateicāt tās galvenās lietas, kas ir par tieši šo priekšlikumu. Tāpēc es jūs aicinātu arī nobalsot "par" šo un nākamajiem diviem priekšlikumiem. Jo... kas nu sanāk? Nav nekāds pārsteigums, ka es iesniedzu šo priekšlikumu. Es runāju jau par šo ideju un šo nepareizību šajā likumā... runāju jau vēl pirms pirmā lasījuma un, protams, arī iesniedzu priekšlikumu.

Tas nozīmē to, ka tā tante tajā Bolderājā... un ne tikai tante Bolderājā, bet arī tante Bauskā, tante kaut kur Salas novadā, pie Jēkabpils – viņām būs jāieskatās acīs pēc tam tiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu, un viņiem būs jāpaskaidro, kāpēc viņām šis atkritumu apsaimniekošanas rēķins... tas pieaugs nevis pa procentiem, bet pa kārtām pieaugs. Jo tā pelnošā daļa – tā ir tā vienīgā pelnošā daļa. Un rezultātā – ko mēs no tā visa iegūsim? Mēs, protams, iegūsim Rīgas basketbola klubam jaunus sponsorus, tas ir garantēts, tas notiks uzreiz. Tur būs ļoti daudz priecīgu uzņēmēju, kuri šādā veidā tiešām varēs ieekonomēt. Bet sabiedrība kopumā no tā tikai cietīs, un sabiedrībai kopumā visi šie Eiropas Savienības izaicinājumi... tas tikai ies pretējā virzienā.

Šis priekšlikums, manuprāt, ir jāatbalsta, tas ir ļoti fundamentāls priekšlikums. Tas paredz saglabāt esošo sistēmu, bet ir pret to, ka pelnošāko daļu – tieši pelnošāko daļu! – izņem laukā... izņem laukā no šī kopējā principa. Un Zariņa kungs jau lieliski izstāstīja to. Tieši tā tante Bolderājā un vienalga kur... jebkurā mikrorajonā... pat centra iedzīvotāji – pat centra iedzīvotāji! – būs tie, kas maksās vairāk. Tāpēc, Staķa kungs, jūsu uzruna bija tiešām desmitniekā. Pie nepareizā priekšlikuma... Pie šī priekšlikuma tas bija jārunā.

Un jūs salīdzinājāt šo tanti Bolderājā... Te ir runa par to tanti Bolderājā. Šis priekšlikums ir par to, un es aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni.)

M. Bondars (AP!).

Valaiņa kungs! Es, protams, nezinu, pie kura priekšlikuma man jārunā tas, ko tagad runāšu.

Proti, es esmu novērojis: kopš bijušais prezidents Vējonis jeb eksprezidents Vējonis ir kļuvis par Latvijas Basketbola savienības prezidentu, jūs ļoti bieži runājat par basketbola finansēšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams? (Starpsauciens: "Atcerējies?"; dep. M. Bondars: "Bet pie kura priekšlikuma?"; starpsaucieni: "Mārtiņ..."; "Pie 12.!")

D. Pavļuts. Atgādinu, kolēģi, ka 11. – deputāta Zariņa priekšlikums – komisijā netika atbalstīts.

Jāpiekrīt Valaiņa kungam, ka 12. un 13. – Naudiņa kunga priekšlikums un Valaiņa kunga priekšlikums – ir faktiski identiski. Un balsošanas gadījumā... tad tas attiektos arī uz šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. Esam līdz ar to izskatījuši arī 12. un 13. priekšlikumu.

Nākošais ir 14. – deputāta Pavļuta priekšlikums, kurš redakcionāli precizē pirmā lasījuma redakciju, balstoties uz varam rekomendācijām, izslēdzot atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem un noteiktajiem kritērijiem, jo, pēc varam viedokļa, tas vairs šobrīd nav nepieciešams. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, tādējādi atstājot spēkā pirmā lasījuma redakciju. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? (Dep. D. Pavļuts: "Jā!"; starpsauciens: "Jā, protams!") Tā... Bet arī tas nav balsojams. (Dep. D. Pavļuts: "Ir gan! 14. ir balsojams, jā!")

Ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. Tā. Man kaut kas ir sajucis ar tabulu. Atvainojiet, kolēģi. Lūdzu, mirklīti...! Te nav saspraustas lapas. (Starpsauciens: "Slikti sagatavojies!") Jā, nu labi.

Sēdes vadītāja. 15. priekšlikums bija atsaukts.

D. Pavļuts. 15. priekšlikums ir ekonomikas ministra Nemiro...

Sēdes vadītāja. Un 16. arī atsaukts. 15. un 16. – atsaukti.

D. Pavļuts. Jā, tie ir ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikumi, kuri netika komisijā atbalstīti un ir tikuši atsaukti. Līdz ar to nav balsojami.

Ar to mēs nonākam pie 17. – deputāta Pavļuta priekšlikuma, kurš ir par pārejas noteikumiem. 17. priekšlikums tika atbalstīts daļēji, jo priekšlikumam bija divas daļas. Pirmā daļa attiecās uz iepriekš komisijā noraidīto zonu modeļa ieviešanu, līdz ar ko tā vairs nebija aktuāla. Savukārt priekšlikuma otrā daļa, kas attiecas uz dabas resursu nodokli nemaksājošo komersantu regulējumu, paliek spēkā un ir iekļauta 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Piekrīt!") Vēlas balsojumu.

D. Pavļuts. Par 17.

Sēdes vadītāja. Par 17. priekšlikumu deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 35, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tie ir pārejas noteikumi attiecībā uz dabas resursu nodokļa... no tā atbrīvotiem komersantiem. Priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Visbeidzot 19. – deputātu grupas priekšlikums attiecībā uz to, kādā veidā stājas spēkā jaunais licencēšanas modelis, kāds ir pārejas noteikumu termiņš. Šis priekšlikums nav balsojams, jo 9. priekšlikums Saeimas sēdē otrajā lasījumā tika noraidīts. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tātad nav balsojams.

D. Pavļuts. Līdz ar ko aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 20. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. marts.

Likumprojekts "Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Nelielu jūsu uzmanību ar ārlietām saistītam likumprojektam! Tas ir saistīts ar 2018. gada oktobrī Briselē parakstīto Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses. Šis nolīgums būs vēl viens solis ceļā uz uzlabotu Eiropas Savienības politisko un ekonomisko iesaisti Dienvidaustrumāzijā. Un šis nolīgums papildinās starp Eiropas Savienību un Singapūru jau 2012. gadā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, kā arī mūsu Saeimas 2019. gadā ratificēto līgumu par ieguldījumu aizsardzību.

Šajā konkrētajā nolīgumā ir iekļautas Eiropas Savienības standarta politiskās klauzulas par cilvēktiesībām, Starptautisko Krimināltiesu, ieročiem un cīņu par terorismu. Tajā ir aptverta arī sadarbība tādās jomās kā veselība, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, nodokļi, izglītība, kultūra, darbs, nodarbinātība, sociālie jautājumi, zinātne un tehnoloģija, kā arī transports.

Nolīgumā tiek sīkāk izskatīti arī tādi svarīgi jautājumi, kas ir saistīti ar tiesisko sadarbību, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, organizēto noziedzību un korupciju.

Nolīgums ietver arī vispārīgus principus attiecībā uz sadarbības veicināšanu tirdzniecības un ieguldījumu jomā.

Nolīgums būs arī pamats tieši Latvijas efektīvākai divpusējai iesaistei... sadarbībai ar Singapūru, stiprinot mūsu dialogu un uzlabojot sadarbību. Un nolīgumā paredzēto saistību izpildi uzņemsies, tāpat kā citu, līdzīgu līgumu gadījumā, Ārlietu ministrija.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Termiņš ir šī gada 9. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. marts.

Godātie kolēģi! Deputāti Zakatistovs, Kursīte, Pucens, Ģirģens, Krapāne, Vitenbergs, Puga un Benhena-Bēkena lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

"Par" pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz vēlos izteikt pateicību parlamentārās izmeklēšanas komisijai (Starpsauciens: "Par ko?") par izdarīto darbu saistībā ar OIK.

Kā jau jūs redzējāt, sarunas par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu bija remdenas. Tās bija remdenas, jo tie fakti, kuri mums ir nolikti priekšā, ir patiesība. Un bieži vien klusi pateikta patiesība (Dep. I. Zariņš: "Sen zināma!") ir skaļāka nekā kliegšana.

Mēs vēlamies, lai šis likumprojekts, šie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, tiktu virzīts uz komisiju, lai noņemtu nost virsmaksājumu, kas tiek maksāts saistībā ar OIK.

Tas, protams, dos ieguvumu iedzīvotājiem, bet tas ir saistīts arī ar riskiem, un tie riski ir tiesvedības riski. Bet mēs aicinām virzīt šo likumprojektu tālāk uz komisiju – par spīti šiem riskiem.

Ja mēs skatāmies uz visu bēdīgo OIK sāgu, tas, ko mēs tur redzam, – mēs redzam, ka viss ir tik ļoti, ļoti samudžināts! Droši vien divi jautājumi ir jāuzdod – kā tas varēja notikt un ko darīt tālāk?

Kā tas varēja notikt? Tās atbildes ir dotas. Ir bijusi ilgstoša politiķu nolaidība. Bet ko darīt tālāk ar šo samudžināto...? Es domāju, šobrīd ir vietā salīdzināt to ar Gordija mezglu.

Mitoloģijā teikts, ka frīģieši izvēlējās savu valdnieku, balstoties uz orākula teikto, ka tas vīrs, kurš iebrauks iekšā ratos, kļūs par valdnieku. Un pateicībā Gordijs piesēja tos savus ratus pie staba, un neviens nevarēja šo mezglu atraisīt, to vajadzēja pārcirst.

Mēs saprotam, ka tas pamatā būs juridisks jautājums, līdz ar to, šo likumprojektu nododot komisijām, kā līdzatbildīgo mēs vēlamies redzēt Juridisko komisiju.

Tātad – kā tas viss varēja notikt? Diemžēl tā visa iemesls ir nolaidība. Kā ar to tikt galā? To mezglu nevar atšķetināt. Tas viss ir arī kļuvis par tādu kā simbolu. Tas ir simbols vecajai politikai, salīdzinot ar jauno politiku. Un, ja mēs ejam uz priekšu, ja mēs vēlamies savu valsti redzēt citādāku, ir jāpārcērt šis OIK mezgls kā simbols vecajai politikai. Un to var izdarīt, izlēmīgi noņemot virsmaksājumus un dodoties uz priekšu – par spīti tiesvedības riskiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Neapšaubot kolēģu, likumprojekta iesniedzēju, labos nodomus, es tomēr gribu teikt (un to viņi arī atzinuši savā paskaidrojumā) – šis likumprojekts ir fiskāli ietekmīgs. Teiksim tā. (Starpsaucieni.) Šis ir (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Par visu maksājam mēs dārgi!")... jā. (Starpsauciens.)

Būtu labi bijis, ja kāds fiskāli (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)... fiskāli konservatīvās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs tagad runātu "pret", jo – kāpēc es aicinu šodien nenodot komisijām? Jo, ja to darīsim nākamnedēļ, tad būs Finanšu ministrijai nedēļa laika, lai sagatavotu atzinumu par šī likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu.

Tāpēc es aicinu šoreiz balsot "pret", lai ir vismaz nedēļa laika Finanšu ministrijai sagatavot savu atzinumu. (Starpsauciens: "Kāds pārsteigums!")

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Mēs balsosim par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" iekļaušanu (Dep. A. Gobzems: "JKP – ai, ai, ai!") Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 41, atturas – nav. (Starpsaucieni: "Ooo!" Aplausi.) Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. (Starpsauciens.)

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Likumprojekts "Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātā Saeima! Latvijai ir nepieciešams pagarināt sadarbības termiņu ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Aizvadītajos gados sadarbība ir bijusi veiksmīga, un arī daudzi Latvijas uzņēmēji ir iesaistījušies projektos, izstrādājuši jaunus produktus, kas ir saistīti ar kosmosa tehnoloģijām. Un aicinājums būtu atbalstīt šo vienošanos un atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Dombrava. Jā. Nu aicinājums būtu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līguma termiņa pagarināšanu" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas. Un izskatīšana – nākamajā, tuvākajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad datumi... kādi? Komisijas vārdā.

J. Dombrava. Tātad datumi būtu attiecīgi: 5. marts...

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. marts, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 5. martā. (Starpsauciens.)

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr. 550/Lp13 izstrādāts, ņemot vērā dekodifikācijas procesu, un paredz pārcelt administratīvos pārkāpumus, kas patlaban ir definēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, uz šo likumu.

Ir piedāvāts papildināt likumu ar XV nodaļu "Administratīvie pārkāpumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā".

Komisijas sēdē tika pausts, starp citu, arī viedoklis, ka vajadzētu pārskatīt attiecīgo pārkāpumu sistēmu, bet tomēr neviens, protams, neapšaubīja nepieciešamību jaunu nodaļu veidot.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Judins. 5. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" tika izstrādāts Ekonomikas ministrijā, lai izslēgtu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības būvkomersantiem attiecībā uz pieredzi un klasi publisku būvdarbu veikšanai būvju grupās un atceltu būvkomersantu klasifikācijas obligātu piemērošanu publiska būvdarbu līguma gadījumā.

Būvkomersantu klasifikācijas ieviešanas un obligātās piemērošanas mērķis bija radīt sistēmu, kas nodrošinātu jēgpilnu un objektīvu būvkomersanta pieredzes novērtējumu, kā arī samazinātu birokrātisko slogu, būtiski samazinot pretendentam pienākumus attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu tā atbilstības un kvalifikācijas pārbaudei publiskā iepirkuma procesā.

Būvniecības nozares profesionālās organizācijas – tās, kas iniciēja būvkomersantu klasifikācijas izstrādi, – pēc vairāku gadu diskusijām ar valsts pārvaldes iestādēm par būvkomersantu klasifikācijas piemērošanas konceptuālajiem risinājumiem atzīst, ka Latvijā ir mazs un sadrumstalots būvniecības tirgus, līdz ar to nav iespējams izstrādāt lietderīgu, vienotu un skaidru būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, kas derētu visām būvju grupām, un ka būvkomersantu klasifikācija var pazemināt vietējo būvniecības uzņēmumu konkurētspēju pret ārzemju būvniecības uzņēmumiem Latvijā, jo klasifikācijas iestāde nevar pēc būtības pārbaudīt visu informāciju, ko iesniedz ārzemju uzņēmumi, lai saņemtu kvalifikācijas klasi.

Līdz ar to izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, un tie paredz izslēgt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības būvkomersantiem attiecībā uz pieredzi un klasi publisku būvdarbu veikšanai būvju grupās, kā arī paredz grozīt nosacījumus attiecībā uz būvkomersantu klasifikācijas obligātu piemērošanu būvkomersanta kā pretendenta novērtēšanai publisko iepirkumu procesā.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi savā sēdē un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, kolēģi, šis patiesībā ir lielisks piemērs tam, kā nevajag darīt.

Es nezinu, vai kāds no jums atceras – tas bija 2016., 2017. gads, kad par šo klasifikāciju tika lemts, runāts un mēģināts tur kaut ko ieviest.

Par nozares iesaisti, ko šeit pieminēja arī ministrija. Patiesībā šo "stāstu" lobēja tikai viena organizācija – biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība"; tas anotācijā norādīts. Viņi tur ir vienīgie. Es zinu, ka tajā laikā arī citas būvnieku organizācijas sniedza savus priekšlikumus, kas bija saistīti gan par apakšuzņēmēja... ģenerāluzņēmēja atbildību par apakšuzņēmējiem un tamlīdzīgi. Tas, protams, netika ņemts vērā. Tika izstrādāti šie te... četras šīs grupas, kādās kvalificējās šie būvuzņēmēji. Un patiesībā šobrīd es pat jau varu teikt to, ka tas bija vēl viens dubults lobijs, jo tur bija punktu sistēma, kā nu tur vērtēja, kā kuru klasi piešķirt. Un tur bija, pie tiem punktiem, vēl tāds viens kritērijs: ja būvuzņēmējs ir kādas nebūt nevalstiskās organizācijas biedrs, tad papildus deva šos punktus. Principā šādā veidā šī organizācija var sev vēl dabūt papildu biedrus, kuri to uztur un maksā. Es neapgalvoju, ka tas tā notika, bet šobrīd, ņemot vērā, ka mēs atceļam šo... nu tad man ir jautājums – kāpēc tas vispār tika radīts?

Tajā laikā, kad tas process gāja, tika rīkoti semināri, tika tērēta nauda, tika stāstīts, kas tagad būs un kas nebūs. Uzņēmēji "vingroja"– kārtoja papildus visādus dokumentus, lai tik trāpītu tajā labākajā no tām četrām klasēm, lai būtu labāka, teiksim, iespēja konkursā. Un vēl, un vēl. Tas viss tika izdarīts, visi patērēja naudu, arī valsts tai skaitā, un finālā pašas valsts kapitālsabiedrība to ignorē.... Šis ir precīzs piemērs – "Latvijas Valsts meži" nekad nav ņēmuši to vērā. Nekad. Un tagad mēs esam nonākuši līdz tam, kas, protams, ir labi. Šī Saeima, es ceru, atcels to, kas nedarbojas, bet jautājums paliek – kā viena organizācija, kura pārstāv tikai lielos būvniekus pārsvarā, tā vienkārši varēja ielobēt un iestāstīt šo, ka tas ir ļoti vajadzīgs, labi apzinoties, ka valsts sistēma to nevar izdarīt, viņi nevar savienot šo kopā. Tas nav iespējams!

Šis ir labs paraugs un laba mācībstunda arī mums, jaunajiem deputātiem, kā nevajag darīt, un es ceru, ka Ekonomikas ministrija, kaut gan tā vairs nav šābrīža ministra vaina, tomēr kaut kā nebūt... kaut vai pateiks atvainošanās vārdus visiem tiem uzņēmējiem, kuri te divus trīs gadus ir "vingrojuši", tērējuši naudu bezjēdzīgam pasākumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šā gada 12. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 12. martā.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie komisiju priekšsēdētāji! Aicinu Prezidija vārdā uz tikšanos Viesu zālē pēc piecām minūtēm.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam. Reģistrācijas rezultāti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raimonds Bergmanis... neredzu, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Gatis Eglītis... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Rihards Kols... nav, Inese Lībiņa-Egnere... neredzu, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Vita Anda Tērauda, Jānis Vitenbergs... redzu, redzu... un Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar Elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem".

Godātie deputāti! Deputāti Zariņš, Ločmele-Luņova, Urbanovičs, Krišāns, Orlovs, Klementjevs, Cilevičs, Nikonovs, Goldberga un Kabanovs iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro "Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar Elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem".

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jūs zināt, ir vārdi un ir darbi. Un bieži tas, kas tiek solīts, absolūti nesaskan ar to, kas tiek darīts. It sevišķi, ja mēs runājam par politiku. It sevišķi, ja mēs runājam par OIK.

Kā jūs zināt, mums ir politiķi, kuri ar putām uz lūpām stāsta, kā viņi cīnās ar OIK afēru. (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.) Taču, kad sāk pārbaudīt lietas reālos apstākļus, tad pēkšņi vai nu nav šīs argumentācijas, visa pazūd, vai arī tiek sākts to izmisīgi slēpt.

Un tā tas ir saistībā ar tā saucamajām OIK staciju pārbaudēm. Pateicoties Saeimā īstenotajām aktivitātēm, izdevās piespiest, ka pārbaudi veic profesionāļi. Un šos rezultātus iesniedz Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministrija spītīgi, izmisīgi negribēja to darīt. Tagad, kad šo pārbaužu rezultāti ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, it kā liekas – stacijas ir pārbaudītas, atkal var stāstīt, cik daudz kas ir bijis darīts... Lietas reālie apstākļi liecina par pretējo – ka Ekonomikas ministrija, savākusi šo pārbaužu rezultātus, uz tiem adekvāti nereaģē. Proti, tas, kas ir redzams no šo pārbaužu rezultātiem pat nespeciālistam, pateicoties tam, ka speciālisti tiešām profesionāli to visu pārbaudījuši un saprotamā valodā to visu uzrakstījuši, – ir acīm redzams, ka pārbaužu dati liecina par krāpniecībām sevišķi lielos apmēros daudzās, daudzās stacijās. Savukārt ko dara ekonomikas ministrija? Praktiski gandrīz neko! Viņi lielu daļu šo pārbaužu rezultātu vispār pat nevēlējās pārbaudīt! Viņiem prasīja: "Kāda jūsu reakcija?" – "Nu, mēs vēl neesam pārbaudījuši." Un tā tas vilkās jau kādu gadu, jau vairāk nekā gadu. Un tikai pēc tam, kad šeit tika veidoti jau pieprasījumi par to, kad Ekonomikas ministrijai lika atskaitīties par savu rīcību, viņi kaut ko sāka darīt.

Tā kā ir beidzies tas termiņš, kurā bija jāveic visas šīs pārbaudes, mēs pieprasījām, lai Ekonomikas ministrija iesniegtu šo pārbaužu rezultātus, un gribējām arī zināt Ekonomikas ministrijas rīcību atbilstoši šiem rezultātiem. Nez kāpēc Ekonomikas ministrija nekādi to nevar darīt. Tas, ko ekonomikas ministrs tagad piedāvā, – pirmajā reizē viņš vispār izvairījās no tā visa, otrajā reizē viņš pateica, ka viņš šo pārbaužu rezultātus sniegs mutvārdos. Tad iedomājieties – 300 stacijas, no kurām katrai protokols ir uz vairākām lappusēm! Taču viņš saka: "Es rakstiski jums neko neatbildēšu, mēs jums sniegsim mutvārdos." Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Lai pārliecinātu sabiedrību, ka viņš tik tiešām cīnās ar šo afēru, vai lai mēģinātu izmisīgi slēpt to, ka patiesībā Ekonomikas ministrijai tas atkal ir jauns politiskais rūpals? Tātad: jauna politiskā partija – Ekonomikas ministrijai jauns politiskais rūpals. Tā vietā, lai nevis cīnītos ar šo afēru, bet lai to piesegtu. Un, lai par to pārliecinātos, ir šis pieprasījums.

Mēs pieprasām šo pārbaužu rezultātus. Ja tā nav taisnība, ka Ekonomikas ministrija piesedz to visu, tad tai nebūs problēmu iedot mums šo pārbaužu rezultātus un atskaitīties par savu rīcību saistībā ar tiem. Patiesības mirklis ir tuvu.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Turpinām, kolēģi, izskatīšanu principā tam pašam jautājumam... Es jau pirms pārtraukuma teicu...

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", nolēma atbalstīt to un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir sagatavoti, lai izslēgtu Ministru kabinetam deleģējumu noteikt prasības būvkomersantiem attiecībā uz pieredzi un klasi publisko būvdarbu veikšanai būvju grupās un atceltu būvkomersantu klasifikācijas obligātu piemērošanu būvdarbu līguma gadījumā.

Tas viss ir tieši tas pats, ko es jau iepriekš izstāstīju. Šis likumprojekts attiecas arī uz... saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šā gada 12. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 12. martā.

Likumprojekts "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Komisijā esam izskatījuši Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā".

Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Un arī šie grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā ir sagatavoti, lai izslēgtu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības būvkomersantiem attiecībā uz pieredzi un uz klasi publisku būvdarbu veikšanai būvju grupās un atceltu obligātu būvkomersantu klasifikācijas piemērošanu būvdarbu koncesijas līguma gadījumā. Tātad arī šis ir par to pašu un saistīts ar iepriekšējiem diviem.

Komisija sēdē likumprojektu izskatīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šā gada 12. martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. marts. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 12. martā.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija ar mērķi pilnveidot Publisko iepirkumu likuma tiesisko regulējumu, lai panāktu atklātības un piegādātāju konkurences veicināšanu iepirkumos, kā arī lai paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti un mazinātu korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.

Tas... Būtiskākie grozījumi, kas paredzēti, ir, piemēram, pienākums pie noteiktas līgumcenas publicēt iepriekšējo informatīvo paziņojumu, pienākums piegādātāju konkurences neesamības gadījumā pārtraukt iepirkuma procedūru, ja pirms tās uzsākšanas netika rīkota noteiktām prasībām atbilstoša apspriede ar piegādātājiem, pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija, tā mērķis ir pilnveidot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma tiesisko regulējumu, lai palielinātu atklātības un piegādātāju konkurences veicināšanu iepirkumos, kā arī lai paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti un mazinātu korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.

Tie ir tieši tādi paši grozījumi, kas jau bija iepriekš minēti likumprojektā "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā".

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. marts.

Likumprojekts "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums". Likumprojektu sagatavojusi Finanšu ministrija.

Ir saņemts 41 priekšlikums.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizēta definīcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizēta definīcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums arī paplašināt nekustamā īpašuma darījuma definīciju. Deputāti uzskatīja, ka tā ir par plašu, un uzdeva ministrijai sagatavot uz trešo lasījumu jaunu redakciju. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 4. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Precizēts, paplašināts likumprojekta mērķis, jo sākotnēji tas attiecās tikai uz šo starpnieku darbību, bet tam arī jāattiecas uz visu kopumu. Tā ka komisijā daļēji atbalstīts. Iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Nākamais... Juridiskā biroja. Arī precizēts likuma mērķis. Un, tāpat kā iepriekšējais priekšlikums, komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums par šā likumprojekta mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums par panta nosaukuma maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Nākamais – Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 9. – Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Vitenbergs. Paldies.

10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par panta trešās daļas izslēgšanu, jo par šo normu jau tiek runāts citā likumprojekta vietā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums par... uzskaitītas personas, uz kurām neattiecas šis likumprojekts. Komisijā deputāti uzskatīja, ka tas īsti nav nepieciešams. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs. 12. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, taču tika uzdots uzdevums sagatavot uz trešo lasījumu jaunu redakciju. 13. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs. 14. – Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 15. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums par nekustamā īpašuma darījumu apdrošināšanas... šī punkta izņemšanu no likumprojekta. Pēc diskusijām komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs. 16. – Daniela Pavļuta priekšlikums par Ministru kabineta... rosinājums noteikt Ministru kabinetam minimālās prasības, kas nepieciešamas darījumu starpnieku profesionālajai kvalifikācijai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! 16. un 17. priekšlikums savā ziņā ir skatāmi kopsakarā, jo abos ir runāts par to, kāda veida deleģējums Ministru kabinetam būtu dodams attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jeb mākleriem, kā mēs viņus ikdienā pazīstam.

Tā situācija ir tāda, ka šis likumprojekts sākotnēji ir izstrādāts un virzīts saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem. Šie jautājumi, protams, likumā ir atrunāti, bet ir arī otrs aspekts, kas saistīts ar nekustamā īpašuma darījumu speciālistiem.

Ir tā, ka Latvijā praksē ir ārkārtīgi liela izkliede attiecībā uz to, kāda ir to cilvēku kompetence, kas ar šiem darījumiem nodarbojas. Un vairumam cilvēku – es domāju, absolūtam vairumam cilvēku! – Latvijas Republikā darījumi ar nekustamajiem īpašumiem ir burtiski varbūt vienu vai divas reizes dzīvē, un tie ir paši lielākie darījumi, kādus viņi jebkad veic. Jo nekustamais īpašums, mantots vai dzīves laikā iegūts, izpirkts vai kā citādi, ir vērtīgākais, kas cilvēkiem pieder. Un diemžēl praksē ir bijis gana daudz gadījumu, ir arī atsevišķi skaļi uzvārdi gan attiecībā uz zemes izkrāpšanu veciem cilvēkiem, gan attiecībā uz cilvēku maldināšanu nekustamā īpašuma darījumos, kur ir nodarīts... gauži nodarīts pāri cilvēkiem Latvijā. Līdz ar to mans priekšlikums bija konceptuāli apsvērt un uzdot Ministru kabinetam ne tikai, kā to paredz Ekonomikas ministrijas priekšlikums... paredzēt pienākumu noteikt kvalifikācijas prasības – mācīties, apmeklēt kursus, kā virknē profesiju tas ir. Mans priekšlikums paredzēja noteikt arī Ministru kabinetam tiesības definēt, kā šī profesija tiek sertificēta. Komisijā diskutējot, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija apgalvoja, ka tas viss ir šausmīgi grūti, neiespējami, ka tā kļūst par reglamentēto profesiju, par to, ka tur jāskaņo ar Eiropas Savienību, ka ir vajadzīga piecu gadu pārejas norma... Ziniet, mēs pēc tam paskatījāmies, un mēs neatradām pierādījumus, ka šie apgalvojumi būtu patiesi. Sertifikācija var izpausties dažādi. Mērķis šeit ir radīt situāciju, lai tiktu nodefinēts minimālais profesionālo prasību kopums, kādam ir jāatbilst cilvēkiem, kuri uzņemas būt par vidutājiem cilvēkiem vērtīgākā piederošā īpašuma pārdošanā. Lai būtu skaidrs, kā mēs rīkojamies situācijās, ja cilvēki ir tikuši maldināti un apkrāpti, un kādā veidā, kāda patiesībā nu... sodu, vai kādu risku uzņemas tie cilvēki, kas šādi nelikumīgi un arī, jāsaka, netikumīgi rīkojas. Tā ka šis būtu priekšlikums.

Aicinu atbalstīt. Un neatbalstīt nākamo – Ekonomikas ministrijas – priekšlikumu, jo tas ir daudz mazāk jaudīgs nekā šis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J. Vitenbergs. Jā. Iepriekšējais runātājs pareizi minēja, ka 16. un 17. priekšlikums ir jāskata kopā. Komisijas deputāti, kā jau teicu, neatbalstīja 16. priekšlikumu, bet atbalstīja 17. – Ekonomikas ministrijas.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA. Smiekli.)

J. Vitenbergs. Paldies.

Par 17. priekšlikumu. Ekonomikas ministrijas priekšlikums par to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir nepieciešams nemitīgi uzlabot savu... kvalifikācijas celšanu un to noteiks Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 19. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 20. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums izslēgt likumprojekta 8. pantu. Arī par šo apdrošināšanu, kas jau bija arī iepriekš. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

J. Vitenbergs. 21. – deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums izslēgt likumprojekta 8. panta pirmās daļas 2. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 23. – Krišjāņa Feldmana priekšlikums izslēgt likumprojekta 10. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojums.

J. Vitenbergs. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums, precizējošs. Komisijā atbalstīts un iekļauts 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums, arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts un iekļauts 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 26. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par māklera atbildību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 27. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 29. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku ētiku. Līdzīgās profesijās jau šāds ētikas kodekss eksistē. Mans priekšlikums – to ieviest arī nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 32. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 32. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 32. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kurš nosaka Ekonomikas ministrijai uzdevumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 34. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par Ekonomikas ministrijas tiesībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 35. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums par iespējām izslēgt no starpnieku reģistra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 36. – Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 38. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, taču netika atbalstīts ne jau tādēļ, ka tas ir kādā ziņā slikts, bet... uz trešo lasījumu būs zināmi konkrēti šie pārejas noteikumu datumi, tad izskatīsim tos trešajā lasījumā. Bet šajā gadījumā 38. priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – finanšu ministra Reira iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Vitenbergs. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 40. – finanšu ministra Jāņa Reira redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Un 41. – arī tāpat kā iepriekšējais, ko minēju... par pārejas noteikumiem... tāda paša mērķa dēļ arī netika atbalstīts komisijā, bet uz trešo lasījumu precizēsim un atbalstīsim. Jā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Vitenbergs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem. (Starpsauciens: "Nevelc garumā!")

J. Vitenbergs. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.03.

Sēdes vadītāja. Marts, ja?

J. Vitenbergs. Marts. 19. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19. marts.

J. Vitenbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.

Čakšas kundze, jums ir jāziņo par likumprojektu. (Starpsaucieni. Zālē troksnis. Starpsauciens: "Nevar atcerēties, kurā partijā ir!")

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nē, partiju es atceros. Es atvainojos par (Starpsaucieni: ""Attīstībai/Par!"?" Smiekli. Starpsauciens: "Aplausus!" Aplausi.)... Es ceru, ka visi ir izsmējušies. Es tiešām šobrīd gribētu ziņot par grozījumiem Ārstniecības likumā, kuri izskatīti tātad Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Un šobrīd mums bija viens priekšlikums... komisijā... kurš komisijā ir atbalstīts... kas ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. To lūdzu arī atbalstīt deputātus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Tā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt kopumā grozījumus Ārstniecības likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Čakša. Termiņš priekšlikumiem – divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Datumu? Iedodiet kalendāru, lūdzu, Čakšas kundzei! (Starpsauciens: "Kurš sola vairāk?")

A. Čakša. Tā...

Sēdes vadītāja. Nu, teiksim, 12. marts? Būs labi? (Smiekli.)

A. Čakša. Paldies. 12. marts.

Sēdes vadītāja. 12. marts. Jums der?

A. Čakša. Jā.

Sēdes vadītāja. Komisijai der?

Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā atbalstīts un otrajam lasījumam sagatavots likumprojekts "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā".

Šis ir dekodifikācijas likumprojekts. Un uz otro lasījumu saņemti seši priekšlikumi.

1. ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas rosina izslēgt no likumprojekta 14. panta pirmo daļu, ar ko tika paredzēts noteikt sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu iegādāšanos, ja to izdarījusi persona, kura jaunāka par 18 gadiem, jo sankcijas par šiem pārkāpumiem paredzētas Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. arī ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, ar ko tiek precizētas institūcijas, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 3., izrādās, arī ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Žunna. 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Žunna. 5. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ar ko tiek paredzēts papildināt pārejas noteikumus ar 14. punktu, nosakot, ka šā likuma 12. panta otrās daļas 11. punkts un 14. un 15. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šā likuma 14. panta otrā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem piemērojama no 2024. gada 20. maija. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ar ko tiek ierosināts izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2020. gada 12. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. marts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Jūsu uzmanībai otrajā lasījumā ir grozījumi likumā, kas nosaka grozījumus konvencijā, ko sauc arī par Rāmsaras konvenciju.

Man daži kolēģi ir jautājuši, vai Rāmsara atrodas Somijā. Nē, Rāmsara (informēju jūs) atrodas Irānā, pie Kaspijas jūras. Un tur 1971. gadā šo konvenciju pieņēma.

Grozījumi nepaplašinās to aizsargājamo teritoriju skaitu, kuras Latvijā jau ir noteiktas ar šo konvenciju. Tās paliks sešas. Taču Kaņiera teritoriju paplašinās pa visu Ķemeru aizsargājamo dabas zonu. Un arī mainīs ministrijas nosaukumu, jo, kad mēs pievienojāmies konvencijai, tad pastāvēja tikai Vides ministrija, un tagad būs atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Tā ka lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I. Voika. Termiņš iesniegšanai ir desmit dienas, tātad līdz šī gada 9. martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. marts.

Likumprojekts "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Komisijā šim likumprojektam uz otro lasījumu tika kopumā saņemti 32 priekšlikumi.

1. no tiem ir deputātu Valērija Agešina un Ivana Ribakova priekšlikums, kas paredz no likuma nosaukuma izslēgt valsts valodas lietošanas jomu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tādējādi valsts valodas aizsardzība tiktu izslēgta no likuma tvēruma, līdz ar to pilsoņu tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā būtu apgrūtinātas.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Man ļoti gribētos ticēt, ka klātesošo vairākums vēlas piedalīties sakārtotas normatīvo aktu sistēmas veidošanā, kura būtu taisnīga un cilvēkiem saprotama. Jāsaka, šis likumprojekts neatbilst Administratīvās atbildības likumā ietvertai administratīvās atbildības sistēmai, kas paredz, ka administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus nosaka attiecīgu nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozari regulējošais likums parasti reglamentē tādus jautājumus kā konkrētas nozares uzdevumi, pārvaldība, ar nozares darbību saistīto personu tiesības un pienākumi, citstarp arī atbildība. Savukārt iepriekš minētajā likumprojektā ietvertās normas veltītas vienīgi administratīvās atbildības jautājumiem.

Lai novērstu norādīto pretrunu ar Administratīvās atbildības likumu, jāgroza likumprojekta nosaukums, ko mēs piedāvājam darīt. Jāprecizē arī 1. un 2. pants, kā arī jāizslēdz no likumprojekta 4. nodaļa un 31. pants, ņemot vērā, ka valsts valodas lietošanu un aizsardzību reglamentē pavisam cits likums – Valsts valodas likums. Un līdz ar to, ja kāds vēlas atvērt diskusiju par valodas jautājumiem, tad jāiesniedz grozījumi Valsts valodas likumā. Tāpēc mēs piedāvājam izteikt likumprojektā ietvertā likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes un sabiedriskās kārtības jomā". Mūsu priekšlikums pilnībā sasaucas ar Juridiskā biroja nostāju un viedokli par šo tēmu, tāpēc aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Iesalnieks. Jā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Arī Tieslietu ministrija un Valsts valodas centrs, kas ir atbildīgās iestādes par šo likumprojektu, lūdza neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Agešina un Ribakova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tapa, ņemot vērā, ka vairākos likuma pantos ir nepieciešams noteikt definīcijas vairākiem terminiem. Un 2. pantā ir iekļauti termini "publiska vieta" un "publiskas personas institūcija", definēti šie termini, kas tālāk tiek izmantoti citos likuma pantos. Komisija šo savu priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 22, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 3. ir tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz likuma nodaļas nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, kur ir piedāvāts atbildību valdes locekļiem, noņemot viņiem tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās... Ja pirmajā lasījumā bija paredzēts līdz pieciem gadiem, tad priekšlikumā ir līdz trīs gadiem, jo Tieslietu ministrija atzina, ka pieci gadi likumprojektā faktiski bija palikuši kļūdas pēc. Juridiskā komisija šo, 4., atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 5. ir Juridiskās komisijas veidots priekšlikums. Attiecas uz pārkāpumu, kas ir uzbrukums dienesta sunim vai dienesta suņa traucēšana. Šis priekšlikums likumprojektā tika atbalstīts, jo šāda veida pārkāpumi var būt vairāku dienestu darbībā, līdz ar to nav lietderīgi šos pārkāpumus katru reizi definēt katrā nozares likumā, bet lietderīgāk ir šajā likumā definēt konkrēto pārkāpuma veidu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 6. ir tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 7. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums attiecībā uz atrašanos publiskā vietā ar atvērtu vai vaļēju alkoholiskā dzēriena iepakojumu. Komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts, veidojot 8. – komisijas priekšlikumu, jo šajā, tieslietu ministra, priekšlikumā nebija aptverta atbildība par citām apreibinošām vielām. Arī iestādes, kurām jāpiemēro šīs normas, atzina, ka šo normu ir grūti piemērot, ņemot vērā, ka ir grūti konstatēt, kas ir atvērts alkoholiskā dzēriena iepakojums, kādai, teiksim, daļai no alkoholiskā dzēriena satura ir jābūt šajā atvērtajā iepakojumā, lai konstatētu, ka tas ir bijis. Un līdzīgi līdz ar to tika veidots Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz atbildību par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā vai atrašanos publiskā vietā reibuma stāvoklī, ja šis stāvoklis traucē vai var traucēt sabiedrisko kārtību vai drošību. Tas ir 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad 7. daļēji atbalstīts, iekļaujot 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 8. ir, kā jau es minēju, komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 9. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka atbildību par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu. Šis faktiski dispozīcijas ziņā ir redakcionāls priekšlikums, bet sankciju samazina... maksimālo sankciju samazina no maksimālajām 140 naudas soda vienībām līdz 100 naudas soda vienībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 10. ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas paredzētu atbildību par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu. Bet, tā kā Ministru kabinetā tiek izskatīts nozares likums, kuram būtu jāregulē visi šie jautājumi, tad komisija neatbalstīja (Starpsauciens.) un uzdeva ministrijai šo jautājumu atrisināt nozares likumā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Deputāti grib balsot? (Starpsaucieni: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – iekšlietu ministra Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 45, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 11. ir deputāta Jāņa Iesalnieka priekšlikums, kas paredz jaunu administratīvo atbildību par totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā. Un pēc šī priekšlikuma... pēc diskusijām tika radīts 12. – Juridiskās komisijas kompromisa priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts. Un būtiskākā atšķirība starp daļēji atbalstīto 11. un komisijas 12. priekšlikumu ir tā, ka komisijas versijā 12. priekšlikumā izņēmumi ir skaidri noteikti šajā likuma normā, nevis ir atsauce uz citu likumu. Izņēmumi, kad drīkst izmantot publiskā vietā totalitāro režīmu simboliku, ir gadījumi, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Tāpat atšķirība ir tā, ka komisijas versijā nav šis te... piebilde par stilizēto veidu, jo, teiksim, policija... pašvaldības policija atzina, ka to būs grūti konstatēt. (Dep. A. Kaimiņš: "Tā nav taisnība!")

Tāpat arī definīcija attiecībā... kas bija 11. priekšlikumā attiecībā uz publisku vietu... šī definīcija tika pārcelta uz likuma sākumu, un mēs jau nobalsojām par šo priekšlikumu.

Vēl jāpiebilst, ka šajā... Iekļaujot likumā šo administratīvo atbildību, neveidojas pretruna ar līdzīgiem pantiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", jo šie likuma panti attiecīgi divos likumos ir uzskatāmi par speciālajām normām, kas šīs situācijas tieši publiskos pasākumos, sapulcēs, gājienos un piketos regulē daudz stingrāk. Tur ir... piemēram, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ir noteikta saskaņošanas kārtība ar pašvaldību, kas... šajā gadījumā attiecībā uz jebkuru citu publisko vietu nav iekļauta šāda saskaņošana. Savukārt likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" šī speciālā norma paredz vispārēju aizliegumu, nav šīs izņēmuma situācijas, kad būtu iespējams divu totalitāro režīmu simbolus, tai skaitā formas tērpus, ģerboņus, himnas un citus, izmantot.

Komisijā 11. – deputāta Jāņa Iesalnieka priekšlikums – tika atbalstīts daļēji, iekļaujot 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Jāņa Iesalnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 69, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. Tātad 12. ir Juridiskās komisijas veidotais kompromisa priekšlikums, kura būtību es jau izklāstīju. Komisija lūdz atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 13. ir deputātu Valērija Agešina un Ivana Ribakova priekšlikums, kas līdzīgs 1. priekšlikumam, bet šajā gadījumā konkrēto nodaļu par valodas lietošanas jomu piedāvā izslēgt no likuma tvēruma. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu Agešina un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 14. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums izslēgt no likumprojekta 11. pantu, jo kopš likumprojekta sastādīšanas Ministru kabineta noteikumos šāds pienākums vairs nav definēts, jo profesiju grupu uzskaitījums to jau ietver. Un šis uzskaitījums vairs nesadala, nešķiro publiskā un privātā sektora atšķirīgu regulējumu, kā līdz šim bija. Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, šāds pants likumā vairs nav nepieciešams. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 15. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu papildina sodu klāstu ar minimālo soda mēru, proti, brīdinājumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Iespēja iesniegt iesniegumu valsts valodā nav tikai vienkārša iespēja. Minētajai iespējai un vienlaikus pienākumam ir konstitucionāla vērtība. Šī vērtība ir nostiprināta Satversmē, tādēļ likumprojekta 16. pantā minētais pārkāpums nav vienkāršs administratīvs pārkāpums. Mūsu valstī ir pilnīgi pašsaprotami vērsties pie iestādes, komersanta, biedrības vai nodibinājuma valsts valodā. Ja kāds šādas Satversmē nostiprinātās tiesības pārkāpj, viņš to dara, pilnībā apzinoties savas rīcības sekas.

Komisijā par 15. priekšlikumu tika diskutēts. Valsts valodas centra pārstāvis norādīja, ka 2019. gadā ir bijis tikai viens gadījums par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu un konkrēto iesniedzēju vairāk interesējusi atbildes saņemšana uz interesējošo jautājumu, taču minētā situācija drīzāk varētu liecināt par bīšanos no līdz šim Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertās sankcijas par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu vai neizskatīšanu. Ja norma līdz šim sekmīgi darbojusies, tad loģiski būtu saglabāt likumprojekta 16. panta pirmā lasījuma redakciju, kas par pārkāpumu paredz vienīgi naudas sodu, bet ne brīdinājumu un naudas sodu.

Nacionālās apvienības deputāti jau komisijas sēdē uzskatīja, ka valsts valodā nepieņemt dokumentus ir diezgan smags pārkāpums. Brīdinājums ir pārāk maigs... un tādēļ neatbalstīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu.

Aicinām deputātus 15. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Es par šo pantu negribu diskusiju, es gribu juridiski tīri. Juridiski šī likuma norma nav izpildāma, jo fakts, kāpēc nepieņem dokumentu, nav... nav objektīvi nekad konstatējams, ka iemesls nepieņemšanai ir tas, ka dokuments ir uzrakstīts, teiksim, latviešu valodā. Nu kā noskaidros, ka dokuments, kurš ir iesniegts kādā iestādē, ka tas, kurš... kuram to vajadzētu pieņemt, to ir atteicies pieņemt tieši šī iemesla dēļ. Tas ir objektīvi nenoskaidrojams fakts. Līdz ar to tā ir tukša norma, kura reāli dzīvē nedarbosies. Es tikai vēlējos piebilst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

J. Iesalnieks. Jā. Komisijas vārdā es gribu pateikt, ka priekšlikums izslēgt šo normu no likumprojekta... tāds priekšlikums nav iesniegts. Ir iesniegts tikai priekšlikums papildināt sodošo normu klāstu ar brīdinājumu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 24, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 16. ir deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums, kas arī līdzīgi kā iepriekšējais par valsts valodas nelietošanu profesionālo amata pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā sodu klāstu papildina ar minimālo sodu – brīdinājumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godājamie kolēģi! Ir saprotams atsevišķu deputātu Juridiskās komisijas sēdē paustais, ka vispirms ir jākonsultē un tikai tad jāsoda. Tas ir ļoti saprotams. Taču, kā tajā pašā sēdē jautājumā par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo amata pienākumu veikšanai, norādīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš: ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, Valsts valodas centrs, tā inspektori, redzot nelielu neatbilstību starp profesijai nepieciešamo prasmes līmeni un reālo prasmes līmeni, nosaka nevis sodu, bet dod personai laiku valsts valodas prasmju uzlabošanai. Šāda metode ir daudz efektīvāka... nevis saņemt brīdinājumu, kā to paredz 16. – Tēraudas kundzes priekšlikums... kuru brīdināmais uzskatīs jau par saņemtu sodu un domās, ka līdz ar to ballei beigas, valsts valodas zināšanas pilnveidot vairs nevajag. (Dep. A. Kaimiņš: "Vajag!")

2019. gadā par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pie atbildības sauktas 419 personas 430 gadījumos. No šiem gadījumiem pārkāpumu atkārtotība ir bijusi tikai 11 gadījumos. Tātad līdzšinējā administratīvo sodu politika savienojumā ar personas motivēšanu, dodot laiku valsts valodas prasmju uzlabošanai, ir sevi attaisnojusi un normas nav nepieciešams grozīt. Ar brīdinājuma izteikšanu jau tagad un nākotnē nepietiks tiem negodīgajiem komersantiem, kuri Latvijā neievēro vietējos likumus, biznesa un kultūras vidi.

2019. gadā Pārtikas un veterinārais dienests pēc veiktajām pārbaudēm dažādu komersantu uzņēmumos, kuri izmantoja zīmolu "Pakistānas kebabs", ne tikai konstatējis sanitāro normu pārkāpumus, bet arī ziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, ka, uzkrājot ievērojamus nodokļu parādus, uzņēmumi regulāri tiek likvidēti vai to darbība apturēta un to vietā tajās pašās adresēs tiek reģistrēti jauni komersanti ar zīmolu "Pakistan kebab". Pārtikas un veterinārā dienesta novērojumi un konstatējumi norāda arī, iespējams, uz savstarpēji saistītu organizētu personu grupējumu, fiktīvām amatpersonām un apzinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Iluzori, jā! – iluzori ir cerēt, ka šādi uzņēmumi pat pēc piespiedu aizvēršanas ievēros valsts tiesiskās normas.

2019. gada 29. augustā Pārtikas un veterinārais dienests ārpuskārtas pārbaudē apturēja SIA "Food Star" darbību (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), balstoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 27. panta piektās daļas 1. punktu, tas ir, ja sakarā ar neatbilstību pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām produkcijā var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai. Un jau iepriekš uzņēmuma saimniecisko darbību bija apturējis Valsts ieņēmumu dienests. Tas bija izslēgts no pārtikas un veterināro uzņēmumu reģistra, bet tik un tā turpināja darboties.

Un, ņemot vērā visu iepriekšējo, naivi ir cerēt, ka iepriekš minētie komersanti, nebīstoties no dažādu likumu normu pārkāpumiem, kas viņiem pat varētu likties svarīgāki, bīsies no brīdinājuma par valsts valodas normu neievērošanu. Arī šādi pārkāpumi minētajos uzņēmumos ir bijuši. Tamlīdzīgu uzņēmumu skaits tikai pieaugs, un tur ar brīdinājumiem nepietiks.

Nacionālās apvienības frakcija neatbalsta Vitas Tēraudas priekšlikumu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā piemērot arī brīdinājumu.

Aicinu neatbalstīt 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Savukārt es aicinu atbalstīt Vitas Tēraudas priekšlikumu, jo es uzskatu, ka šī politika patiesībā ved virzienā, kas latviešu skaitu samazina, nevis palielina. Jo (paskaidrošu ļoti vienkārši) nav ne zinātniski, ne kā citādi pierādīts, ka Latvijā kaut viens latvietis būtu aizmirsis latviešu valodu, tādi pierādījumi neeksistē. Latvieši latviešu valodu aizmirst, tāpēc ka Latvijā faktiski ir beigusies komercdarbība un ļoti daudzi latvieši ir spiesti izceļot trimdā, kur viņiem dzimst bērni, sāk iet svešās skolās un ļoti bieži aizmirst latviešu valodu. Tas politikas rezultāts ir tāds, ka latviešu valoda neizmirst Latvijā, tā izmirst ārzemēs.

Otra lieta. Ar varu nav iespējams sākt kādu mīlēt. Ar varu nevar piespiest būt patriotiskam un tā tālāk. To var izdarīt, tikai sarunājoties cilvēcīgā formā. (NA frakcijas starpsauciens.)

Trešā lieta. Piemērs, vēsturiskais piemērs. Mēs atceramies... Mēs uztraucamies par izglītību, mēs uztraucamies par to, ka mums ir zema izglītība, bet tajā brīdī, kad mēs vienā no labākajām Latvijas augstskolām... Atcerieties, bija tāds gadījums: vēlējāmies, lai rektora amatā būtu persona, kas runātu svešvalodā, jo šajā augstskolā vispār studijas notiek svešvalodā. Tad tā esot bijusi problēma: viņu nedrīkst tur apstiprināt, jo viņš nesaprot latviešu valodu. Mēs gribam starptautiska līmeņa izglītību mūsu bērniem, bet tajā pašā laikā starptautiska līmeņa vadītājus mēs negribam piesaistīt. (Dep. I. Indriksone: "Kāds tam sakars ar šo?") Tā problēma īstenībā arī pierāda, ka visa šī politika patiesībā ir latviešu konkurētspējas ierobežošana.

Starp citu, Igaunijā... Starp citu, Igaunijā uzņēmumu reģistrā, cik man ir zināms, var iesniegt dokumentus dažādās valodās, ne tikai igauņu... ne tikai igauņu valodā. Un Igaunijā iekšzemes kopprodukts ir stipri lielāks nekā Latvijā. Igaunijā valsts budžets ir lielāks nekā Latvijā, komercdarbība aktīvāk notiek nekā Latvijā. (Dep. A. Kaimiņš: "Tad brauc uz Igauniju!") Tikai bagātā valstī latvieši gribēs atgriezties. Un bagātā valstī latvieši atgriezīsies neatkarīgi no tā, kādā valodā runās cittautieši. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks, kuram ir pašapziņa, nekad nepazaudēs savu valodu.

Mūsu intereses ir, lai latviešu būtu vairāk šeit, Latvijā, un, jo vairāk latviešu būs šeit, Latvijā, jo plašāk būs izplatīta latviešu valoda. Latviešu valodas nostiprināšana ar kaut kādām milzīgām sankcijām neko nav pierādījusi. Latviešu valoda ir 700 un vairāk gadus dzīvojusi bez valsts valodas statusa un dzīvojusi pat spēcīgāk nekā šodien, kad tai ir valsts valodas statuss. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!") Nē, nu tas nenozīmē, ka es esmu par valsts valodas statusa atcelšanu vai kādu citu valsts valodu ieviešanu. Bet ko es gribu teikt?

Tā visa ir viltus politika. Šāda politika patiesībā ved pie latviešu skaita samazināšanas, nevis latviešu valodas vairošanas. Un to es vēlos uzsvērt. Šī politika ir strādājusi, un es saprotu Nacionālo apvienību, es arī nepārmetu Nacionālajai apvienībai. Tas ir bijis Nacionālās apvienības veiksmes stāsts uzturēt šādu politiku, bet no statistikas datiem... Mēs skaidri un gaiši redzam, ka statistikas dati parāda, ka šāda politika latviešu skaitu un latviešu valodas lietotāju skaitu Latvijā samazina, nevis palielina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Dep. V. Agešins: "Par kebabiem!")

J. Dombrava (NA).

Protams, izdevīgi ir runāt kaut kādas iepriekš iestudētas frāzes, bet nesaprotot būtību. Sabiedrība var veiksmīgi funkcionēt tajā brīdī, kad ir viena saziņas valoda, nevis 1000 saziņas valodas vienlaicīgi.

Tiešām gribētos redzēt to dienu, kad Gobzema kungs izsauktu elektriķi un tas elektriķis mācētu runāt tikai kaut kādā tuaregu valodā un mēģinātu viņam izskaidrot, ko viņam ir nepieciešams darīt mājā. Pēc tam Gobzema kungs aizietu uz slimnīcu, un pretī būtu ķīnietis, kas sēž reģistratūrā un ķīniešu valodā mēģina komunicēt. Un tā tālāk, un tā tālāk. (Dep. A. Kaimiņš: "Ķīnietis ar naudu vai bez naudas?") Līdz tas viss aizietu līdz absurdam. (Starpsauciens.)

Tāpēc katra valsts ir izvēlējusies vienu vai, jā, retos gadījumos vairākas saziņas valodas, kuras tiek lietotas, lai sabiedrība spētu funkcionēt. Un šis priekšlikums ir tieši par to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tikai daži piemēri. Luksemburgā cik cilvēku dzīvo? Cik valodās runā Luksemburgā? Šveicē cik dzīvo cilvēku, un cik valodās runā Šveicē? Zviedrijā, starp citu, televīzijā rāda filmas angļu valodā, lai bērni no bērna kājas iemācītos angļu valodu, un neliek surdotulkojumu kā Latvijā. Tas tāpēc, lai būtu izglītotāka un konkurētspējīgāka sabiedrība. Un rezultāts ir kāds? Zviedrijā šogad ir... šogad, es runāju – šajos divos mēnešos... plus mīnus par 13 tūkstošiem palielinājies iedzīvotāju skaits. Latvijā šajos divos mēnešos iedzīvotāju skaits ir aptuveni par diviem tūkstošiem samazinājies. Kāpēc? Tāpēc, ka mums objektīvi... kāpēc cilvēki brauc prom? Tāpēc, ka konkurētspēja tiek ierobežota. Tāpēc, ka šeit cilvēki negrib dzīvot nabadzībā. Viņi brauc tur, kur ir bagātība. Kur ir bagātība? Tur, kur ir izglītība, tur, kur ir inteliģence, tur, kur cilvēki māk valodas. Un tas, ka jūs vai es, vai kāds cits mācēs krievu, angļu vai franču, vai spāņu, vai vācu valodu papildus latviešu valodai un droši komunicēs arī ar cilvēkiem citās valodās, – tas nevienam sevi cienošam cilvēkam viņa latvietību neatņems. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA. Aplausi.) Neatceros nevienu brīdi, ka manu latvietību varētu atņemt tas, ka es ar kādu cilvēku runātu krievu valodā vai ka es ar kādu runātu angļu valodā. Un, ja mēs paskatāmies Latvijā, nevajag mums arī izlikties! Latvijā lielajās ārvalstu kompānijās, tajā skaitā bankās, ir veseli stāvi, kur latvieši diendienā sarunājas ar vadību svešvalodās, jo vadība nezina latviešu valodu. Visa e-pasta sarakste notiek svešvalodās – krievu un angļu valodā. Tā ir dzīves realitāte, jo tas ir bizness.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es saprotu, Gobzema kungs uzskata, ka migrācija prom no Latvijas notiek tāpēc, ka Latvijā ir noteikti sodi (Dep. A. Gobzems: "Tāpēc, ka šeit ir nabadzība!")... Latvijā ir noteikti sodi par valsts valodas nelietošanu pietiekamā apjomā vai līmenī. Tā es saprotu.

Tāpat es no Gobzema kunga saprotu to, ka Zviedrijā (Dep. A. Gobzems: "Jūs nesapratāt, Muižnieces kundze!") iedzīvotāju skaits aug, bet to, ka tas ir tieši uz migrācijas rēķina, to viņš, protams, aizmirst piebilst. Un mēs te nerunājam par statusa atcelšanu. Mēs nerunājam par latviešu valodas izmiršanu. Mēs runājam par sodu politiku, kas līdz šim ir ļoti veiksmīgi strādājusi. Arī Jansona kungs ir pieminējis par to, ka mums ir ļoti daudz piemēru, kur šī norma ir ļaunprātīgi jau šobrīd pārkāpta. Mēs zinām, Rīgā ir viens cilvēks, kurš nu jau ir aizlaidies projām uz Briseli, kurš apzināti nav lietojis valsts valodu, un viņam, tā teikt, ir uzšķaudīt uz šo. Un tagad mēs sakām – nu ko, nu pabrīdināsim! Neliksim sodu. Šobrīd ir 11 atkārtoti gadījumi no šīs sodu politikas... cilvēki mācās. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Dep. S. Riekstiņš: "Aldi, tevi glābs!")

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Muižnieces kundze! Jūs atkal neko nesapratāt. (Starpsaucieni. Aplausi.) Muižnieces kundze un godātie kolēģi! Ne jau sodu politikas dēļ pirms daudziem gadiem es ar prieku mācījos latviešu valodu. Un tie nebija sodi, kāpēc es labprāt klausījos latviešu valodā pasakas pirms gulētiešanas, kad es vēl biju mazs bērns. Ne jau sodu politikas dēļ es mācījos arī latviešu skolā. Tas nebija tāpēc, ka man bija bail vai maniem tuviniekiem bija bail, ka kāds mani sodīs tālāk, strādājot šeit, darbā. Tas bija tikai tāpēc, ka man bija ļoti gudra ģimene, kas mācīja mani mīlēt latviešu valodu, nepiespiesti mīlēt latviešu valodu. Un tikai ar mīlestību pret valodu mēs varam mainīt šo situāciju, šo pasauli, bet ne ar sodiem, godātie kolēģi! Jūs ejat absolūti nepareizā virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

J. Iesalnieks. Es komisijas vārdā vēlētos tikai norādīt, ka minētais pants nerunā par to, kādās valodās vajadzētu mācēt sazināties Latvijas pilsoņiem. Tas ir par to, lai Latvijas iedzīvotājs arī Daugavpilī varētu saņemt pakalpojumus valsts valodā, un atbildību, ja šādus pakalpojumus nevar nodrošināt. Komisija atbalstīja 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Vitas Andas Tēraudas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 35, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 17. ir deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums, kas pantā par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu arī sodu klāstu papildina ar brīdinājumu, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem pantiem, pēc komisijas ieskata, šis ir viens no smagākajiem iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem pret valsts valodu. Komisija vienbalsīgi noraidīja šo priekšlikumu. (Starpsaucieni: "Balsosim!")

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsaucieni: "Balsojam!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātes Vitas Andas Tēraudas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 18. ir deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums, kas paredz izslēgt atbildību par prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu nosūtīšanu fiziskām vai juridiskām personām līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez šo personu pieprasījuma. Komisijā šis likuma pants tika gari diskutēts. Beigās komisija nonāca pie kompromisa – sava priekšlikuma, kas ir 19. priekšlikums. Un tur tika precizēts, ka šis pārkāpums attiecas tikai uz valsts, pašvaldību iestādēm, respektīvi, publiskām personām, kā arī uz privātpersonām, kas pilda deleģētu pārvaldes uzdevumu. Jo pirmajā versijā panta redakcija nedeva skaidru atbildi uz to, vai tas attiecas arī uz privātpersonām vai tikai uz publiskām personām. Un tāpēc komisija veidoja 19. priekšlikumu, kas... attiecinot šo atbildību tikai tad, ja šis nosūtītājs, kas šo neadresēto, nepieprasīto sūtījumu nosūta... ja šis nosūtītājs ir publiska persona vai privātpersona, kas pilda deleģēto pārvaldes uzdevumu. Līdz ar to komisija aicina neatbalstīt 18. priekšlikumu, bet atbalstīt 19. – kompromisu – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Jā, te tiešām ir jādebatē vienlaicīgi par 18. un 19. – Juridiskās komisijas... Mums notika diezgan daudz diskusiju šīs konkrētās redakcijas maiņas... izmaiņas rezultātā. Juridiskās komisijas priekšlikums tika atbalstīts. Es pastāstīšu, par ko tas ir.

Ja jums mājā ir pastkastīte, tad, to atverot, jūs saņemat dažādu veidu reklāmas, informāciju, bukletus, tai skaitā no valsts un pašvaldības iestādēm. Privāto jomu šis pants neskar. Bet, ja jūs saņemat informāciju no "Rīgas namu pārvaldnieka", no Daugavpils domes, tad, lai to saņemtu vēl svešvalodā, jums tas ir jāpalūdz. Nav tā, ka automātiski jums divās valodās iekrīt visa valsts... pašvaldības un valsts pārvaldes... vai trīs valodās.

Mēs diskutējām arī par to, ka tā ir valsts līdzekļu ekonomija, par to, ka tu nedublē visu informāciju tikai tāpēc, ka tev tā sagribējās. Un es vēlreiz atkārtoju: šeit mēs runājam tikai par valsts varas... par valsts un arī pašvaldību kapitālsabiedrībām, protams.

Es nezinu, kā jums; man ir kaimiņi, kas ģimenē runā krieviski, bet labi pārvalda latviešu valodu. Viņi man vairākreiz ir teikuši – viņus aizvaino tas, ka viņiem tulko, ka, teiksim, karstais ūdens tiks atslēgts no 1. līdz 3. martam. Viņi jūtas aizvainoti, ka kāds ir iedomājies, ka viņi nesaprot vienkāršus tekstus.

Un vēl viena situācija, kura ļoti labi raksturo šo situāciju. Bija tāds Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Streļčenoks, un viņš bija izdomājis taisīt pretkorupcijas plakātus. Un tad tas sauklis, ko viņš sadrukāja uz plakātiem, bija "Stop!". Tad viņš izdomāja, ka viņš tos drukās divās valodās un līmēs, to pēdējo "p" uz "stop" pārtaisot par krievu "p". Tas ir valsts iestādes vadītājs bijis. Tā ka nu tā nav nekāda teorija. Paldies Valsts valodas centram – tika laikus apturēta šo plakātu izlīmēšana, lai gan tie jau bija nodrukāti – vismaz daļa no tiem.

Nu tad, lūk, šis pants ir par to, ka, ja kāds palūgs sev informāciju otrā valodā, tā no pašvaldības tiks piegādāta. Vārds "stop" vai kāds cits tiks nodrukāts un iedots. Bet bez prasīšanas... es arī nesaprotu, kāpēc manā pastkastītē dubultvalodā ir tik daudz dažādas informācijas.

Un, starp citu, runājot ar "Attīstībai/Par!"... šeit ir paredzēts brīdinājums. Tā ka pirmo reizi to namu pārvaldnieku, siltumu... vai kas tas būtu, pabrīdinās, ka nedrīkst sūtīt, ja cilvēks nav to prasījis.

Aicinu neatbalstīt – tāpat kā komisijā deputātes Vitas Andas Tēraudas, 18., priekšlikumu – un atbalstīt Juridiskās komisijas 19. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atbalstīšu Tēraudas kundzes priekšlikumu. Paskaidrošu, kāpēc šī ņemšanās atkal ir viltus ņemšanās.

Sākšu ar Valsts prezidentu. Mūsu Valsts prezidenta mājaslapa kā saucas? President.lv. Tas ir latviešu valodā? Tas ir latviešu valodā – president.lv? Es ieeju šajā mājaslapā – cik valodās prezidenta institūcija, prezidenta kanceleja, tur ir ierakstījusi tekstu? Vairākās, vai ne? Tātad es lasu šo normu – publiskas personas institūcija ir jāsoda, ja viņi kādu materiālu pauž vairāk nekā latviešu valodā. Prezidenta mājaslapā ir informācija vairākās valodās.

Saeima. Es atveru Saeimas mājaslapu, cik valodās ir Saeimas mājaslapā informācija? Trijās. Trijās valodās. Saeima ir publiskas personas institūcija? Ir. Tātad jāsoda ir par to, ka izplata materiālus šādā veidā. (Dep. J. Iesalnieka starpsauciens.)

Tālāk nākamais, ko mēs paskatāmies. Privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu. Piemēram, valsts noalgo advokātu kādā starptautiskā tiesvedībā, un šis advokāts raksta citas valsts advokātam. Viņš pēc šīs normas drīkst rakstīt tikai latviešu valodā, viņš nedrīkst rakstīt angliski, jo viņš pilda publiskas pārvaldes deleģētu uzdevumu aizstāvēt Latvijas Republiku. Tātad viņš jāsoda, viņš nedrīkst komunicēt ar saviem kolēģiem kaut kur citur. (Starpsauciens.)

Visas valsts amatpersonas nosūta Ziemassvētku kartītes saviem ārvalstu kolēģiem, tostarp tur "Happy New Year", "Merry Christmas" un tamlīdzīgi. Viņi jāsoda, jo šajā konkrētajā gadījumā rakstīts, ka "par citu materiālu nosūtīšanu". Apsveikuma kartīte arī ir cits materiāls. Tātad kurš tad būs tas vērtētājs – kurš ir tas materiāls, kurš nav tas materiāls?

Izejas punkts – mūsu juridiskās domas gigants Juta Strīķe Juridiskajā komisijā. Viņa saka, ka izejas punkts ir tas, ka viņai nepatīk, ka viņai atnāk citās valodās. Es atvainojos, nu, ja cilvēkam ir tādas problēmas, ka viņam ir kāds materiāls citās valodās, tad es nosaukšu piemēru. Es nesaprotu, kāpēc Juta Strīķe tādā gadījumā neuztraucas, ka viņai Maxima reklāmas krievu valodā iemet, jo tas šo neregulē. Maxima reklāmas krievu valodā pastkastītē drīkstēs būt, ja? (Dep. J. Strīķes starpsauciens.) Un viss. Bet viņai nepatīk, ka ir pastkastītē.

Vēl es gribētu teikt, ka tiem deputātiem, kas virza šo priekšlikumu, vajadzētu vispār iekāpt 21. gadsimtā. Un 21. gadsimtā vēstules tiek nosūtītas arī elektroniski internetā. Ļoti bieži pārsvarā elektroniski internetā, ne tikai iemestas pastkastītē Ķengaragā vai Ziepniekkalnā. Internetā... iedomāsimies Saeimas deputātu. Saeimas deputāts ieraksta internetā vairākās valodās kādu paziņojumu. Viņš taču arī ir pēc savas būtības publiskas personas pārstāvis, Saeimas pārstāvis viņš ir. Viņš ieraksta feisbukā vai tviterī... ārlietu ministrs ieraksta vai premjers ieraksta apsveikumu Igaunijas parlamentam valsts svētkos. Skaidrs, tas arī ir nezināmam personu lokam izsūtīts paziņojums. Par to pēc būtības... pēc šīs normas ir jāsoda. Tas ir pilnīgs absurds, ko jūs darāt!

Vēlreiz es atkārtoju. Vēlreiz es atkārtoju – latvietību neapdraud tas, kādus materiālus tu saņem. Un es iesaku visiem latviešiem apgūt pēc iespējas vairāk valodu, jo tas tikai veicina mūsu konkurētspēju. Cilvēks, kurš pārzina tikai un vienīgi latviešu valodu, objektīvi ir mazāk konkurētspējīgs nekā tas, kurš zina vairākas valodas. Un neviens dzīvē nav nomiris no tā, ka viņam atnāk kāds reklāmas buklets vai apsveikums citā valodā. Tā ir inteliģences pazīme – to izvērtēt, nevis kā šajā gadījumā – tas ir kaut kāds valsts apdraudējums. Cilvēkus ar pašapziņu neapdraud, ja kāds cits runā kādā citā valodā. Un atgādināšu pirmskara Latviju – pirmskara Latvijā no šīs tribīnes arī varēja runāt citā valodā, un tas bija tikai un vienīgi pašapziņas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kaut mums tādas debates kādreiz būtu par to, kā savu ekonomiku valstī attīstīt!

Es domāju, ka mēs varētu vērsties pret putekļusūcēju ražotājiem. Mani, piemēram, aizskar, ka man jāpaņem no kastes tā paciņa un jāizšķirsta, lai atrastu latviešu valodu. Mani aizskar. Vēl vairāk mani aizskar, ka tur tik mazi burtiņi ir, ka jāliek brilles un jāatceras, ka man vairs nav 30. Aizskar!

Līdz Latvijas okupācijai šajā namā, parlamentā, Saeimas deputātiem bija brīv runāt arī vāciski un krieviski. Tas arī tika darīts. Viss, kas viņiem bija jāizdara (tiem, kas tā darīja), – bija jāiesniedz noteiktā laikā, man liekas, 24 stundu laikā, savas uzrunas teksts latviešu valodā, lai tas parādītos stenogrammā. Ja viņš to neizdarīja, tad stenogrammā bija ierakstīts, ka viņš runājis, bet ko – nav zināms. Un tādas vietas, starp citu, ir, diezgan daudz tukšu vietu. Nevienu tas neaizskāra.

Manuprāt, ja cilvēks ilgstoši dzīvo kādā valstī... vienalga, vai tas ir Latvijā vai Francijā, vai kādā citā valstī... ja ilgstoši dzīvo mūsu valstī, varbūt ir dzimis mūsu valstī, bet nezina latviešu valodu, vienīgais, ko viņš var aizskart varbūt, ir – pats sevi, bet nevienu citu.

Es aicinu varbūt tiešām domāt, kā kopā valsti attīstīt, nevis kādus reklāmas bukletiņus un kādās valodās mēs saņemsim no putekļusūcēju ražotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Ir dažāda retorika. Var, protams, nolikt priekšā sev narcises un runāt, skaisti runāt. Runāt, un arī daudzi klausās. Bet, ja mēs skatāmies šo priekšlikumu juridiski, trīs galvenie vārdi ir šeit – bez personas pieprasījuma. Un nedz Valsts prezidenta kanceleja, nedz Saeima bez personas pieprasījuma nesūtīs nekādus materiālus. Un tiešām arī šajā gadījumā, ja persona pieprasīs, tad pašvaldība tai var šo informāciju nosūtīt arī svešvalodā. Jautājums ir tikai par apzinātu valodas normu neievērošanu, par ko arī ir šī sodāmība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nacionālā apvienība, es gribu vērsties pie jums – un jo īpaši pie jums. Jūsu pēdējo 30 gadu politika patiesībā Latviju ir novedusi tur, kur tā ir. Tā ir sašķelta, nabadzīga valsts, no kuras cilvēki bēg prom. Un kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka jūsu politika ir baiļu politika, tā nav politika, kas audzina pašapziņu, kas audzina spēju nebaidīties.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, pievērsieties 18. priekšlikumam.

A. Gobzems. Es esmu pievērsies priekšlikumam. Es esmu pievērsies priekšlikumam!

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par 18. priekšlikumu.

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, noklausieties līdz galam, tad arī jūs sapratīsiet, par ko es runāju.

Sēdes vadītāja. "Izslēgt likumprojekta 19. panta pirmo daļu." Lūdzu, runājiet par tēmu.

A. Gobzems. Noklausieties līdz galam! Jūs sapratīsiet, par ko es runāju!

Sēdes vadītāja. Turpiniet, bet par tēmu. (Dep. A. Kaimiņš: "Priekšlikums – kāds?") Turpiniet par tēmu!

A. Gobzems. Tātad jūsu politika ir baiļu politika, nevis pašapziņas politika. Un pašapziņas politika ir nevis cilvēkos sēt bailes, bet teikt: "Mums pašiem vienkārši nav jābaidās no citiem. Mums ir jābūt izglītotākiem. Mums ir jābūt spējīgākiem. Mums ir jābūt gudrākiem." (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!") Un tieši tā iemesla dēļ nav nekādas problēmas, ja prezidents runā vairākās valodās un nosūta attiecīgos dokumentus, ja Saeima runā daudzās valodās, ja valsts institūcijas vai pašvaldību institūcijas komunicē. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!") Īstenībā pat būtu ļoti labi, ja Uzņēmumu reģistrs pieņemtu dokumentus svešvalodā, lai mums uzņēmumi vairāk nāk (Starpsauciens.), lai mums nāk uzņēmumi, lai mums bizness attīstās. (Starpsauciens.)

Un nobeidzot. (Dep. A. Kaimiņš: "Tu nevari nobeigt. Tu nekad nenobeigsi.") Tad, kad cilvēki gribēs līdzināties gudriem, nevis tādiem kā Kaimiņš (Starpsauciens.), tad mūsu valsts sāks attīstīties. (Dep. A. Kaimiņš: "Ļoti labi! Paldies! Visu labu!")

Un tieši šī iemesla dēļ es aicinu visu Latvijas sabiedrību (Dep. A. Kaimiņš: "Runāt par priekšlikumu!")... es aicinu visu Latvijas sabiedrību nebaidīties no citām valodām. Neviens jums latviešu valodu nekad nav atņēmis un neatņems. Nebaidieties, mācieties svešvalodas! Mācieties angļu, krievu, vācu, franču – vienalga. Bet nebaidieties tā, kā to jums liek darīt Nacionālā apvienība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tālāk debatēsim par (Dep. A. Kaimiņš: "Tālāk mēs varam angliski debatēt!") 18. priekšlikumu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātiem.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Tā. Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Raivis Dzintars, Marija Golubeva, Inese Ikstena, Inese Lībiņa-Egnere, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Ļubova Švecova... labi... Vita Anda Tērauda un Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā".

Turpinām debates par 18. priekšlikumu.

Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Starpsauciens: "Nav!")

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju jums atgādināt vienu stāstu, par ko varbūt jūs arī neko nedzirdējāt. Pirms pieciem gadiem Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" īstenoja projektu, tādu informatīvu projektu, informējot Latvijas iedzīvotājus par krūts vēža profilaksi un aicinot uz skrīningu. Un sākotnēji šī biedrība plānoja publicēt šo informāciju, ko izsūtīja pēc tam pa adresēm cilvēkiem, gan latviešu, gan krievu valodā. To viņiem ieteica Eiropas Komisijas... tās institūcijas, kas finansēja šo projektu. Valsts valodas centrs to aizliedza. Un par to bija daži raksti. Brīnumainā kārtā parādījās arī latviešu medijos – "Dienā" – raksts. Un biedrības vadītāja apgalvoja, ka patiešām atsaucība diezgan būtiski pazeminājās tādēļ, ka mērķgrupa tomēr ir sievietes vecumā virs 50 un tieši šajā grupā ir lielākā daļa to cilvēku, kas perfekti nerunā latviski. Teksti ir pietiekoši sarežģīti, ir daudz terminoloģijas, un līdz ar to tā valsts aizsardzība tika nodrošināta mazāka nekā tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, vai tiem, kas perfekti runā latviski.

Man gadījās pēc tam runāt ar dažiem cilvēkiem no Eiropas Komisijas par šo situāciju. Maigi izsakoties, viņi bija neizpratnē, jo konsekventa Eiropas Komisijas līnija, nerunājot par citām starptautiskajām organizācijām, ir tā, ka valstij ir pienākums informēt savus iedzīvotājus par visām nopietnām lietām visās minoritāšu valodās. Tas nav saistīts ar valsts valodas aizsardzību, tā ir vienkārši lingvistiskās daudzveidības ievērošana, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem.

Man patiešām grūti saprast jūsu emocijas. Vai kādam tiek atteikta informācija valsts valodā? Vai jūs patiešām lasāt visu, ko iemet jūsu pastkastītēs, visas reklāmas? Kas jums traucē vienkārši nelasīt to, ko jūs negribat lasīt? Runa ir pilnīgi par ko citu.

Manā skatījumā, tas ir pilnīgi normāli, klientam vienmēr ir taisnība. Kad cilvēks vēršas pie manis kā pie deputāta, es vienmēr izmantoju to valodu, kura ir ērtāka šim cilvēkam, jo klients ir nodokļu maksātājs un mēs esam tie, kas kalpo šiem cilvēkiem.

Un vispār man ļoti patīk šī taktika. Es zinu vienu cilvēku, kas par to... kam tas nepatīk, un tātad visiem nepatīk. Nu, piedodiet, piemērs nav arguments. Ticiet man.

Tomēr cieņa ir vajadzīga jebkuram cilvēkam. Cieņa pret viņa personu un pret viņa identitāti, pret viņa dzimto valodu. Protams, dažiem kolēģiem krievu valoda ir Putina valoda, un viss. Bet Latvijā ir ļoti daudz lojālu cilvēku, kas šeit godīgi strādā, maksā nodokļus, runā valsts valodā visos gadījumos, kad to paredz likums, un pilda mūsu budžetu. Un viņiem arī cieņa pret viņu dzimto valodu ir svarīga. Un pēc tam jūs brīnāties, kāpēc lielākā daļa krievvalodīgo balso par "Saskaņu". Tieši tāpēc, ka mēs cienām šos cilvēkus un mēs cienām daudzveidību. (Starpsauciens.)

Kolēģi! Es saprotu, ka tas, ko es jums tagad saku, skan kaut kā, nu, diezgan savādi. Jūs neesat pieraduši pie šādas jautājuma nostādnes, jūs esat pieraduši, ka jūs esat tas vecākais brālis. Un man šī attieksme ir ļoti labi pazīstama vēl kopš padomju laika. Jūs paši nepamanāt, ka uzvedaties tieši tāpat, kā padomju laikā uzvedās tie paši krievu imigranti, ko jūs tagad lamājat.

Vai mēs esam tā pati Padomju Savienība, tikai vecākais brālis ir cits? Vai mēs patiešām esam mainījuši koncepciju un dzīvojam valstī, kurā katru cilvēku ciena vienādi, neatkarīgi no tā, kura valoda viņam ir dzimtā? Tā ka, godīgi sakot, man ir kauns klausīties šo diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Paskatījos bibliotēkā, 1929. gada Saeimas kārtības rullī, un tur teikts, ka vācu vai krievu valodā iesniegto runu saturs iespiežams tikai latviešu tulkojumā. Tātad rakstiski. Jau 1929. gadā saprata, ka tā valsts, kura kļuvusi neatkarīga, ir spiesta kaut ko darīt, lai stiprinātu valsts valodu.

Tagad par... Ko tad... pret ko tad ir iebildums? Te jau mēs nerunājam par to, ka nedrīkst runāt kafejnīcā vai savstarpēji komunicēt jebkurā valodā. Tas taču nav aizliegts. Te ir elementāri prasīta cieņa pret to valsti, kurā dzīvojam. Tātad arī tad, ja valsts pilsoņiem izsūta prospektus, biļetenus, katalogus, ir loģiski, ka tie ir valsts valodā. Un tagad nāk runātāji un izliekas, ka tie katalogi it kā dažādās valodās nāk. Nu, tie taču nenāk franču valodā! Nu ko mēs izliekamies? Tie nenāk vācu valodā. (No frakcijas SASKAŅA: "Cīnies!") Tie nāk krievu valodā. Tātad tās ir sekas padomju rusifikācijas politikai, kas turpinās. Un latviešu valoda nav skaitliski milzīga valoda, tā ir jāaizstāv jebkādā veidā. Un, ja Francija ievieš veselu rindu administratīvo sodu par tās valodas nepareizu lietošanu, kuru runā, teiksim, vairāk nekā 60 miljoni Francijā un pasaulē, teiksim, vairāk nekā simts miljonu, kāpēc Francija uzskata, ka franču valoda ir jāaizsargā un jāpieņem speciāli likumi tās aizsardzībai? Un kāpēc mēs mazajā Latvijā izliekamies, ka katalogi te, saprotiet, hindu valodā, ivritā nāks? Nu, tie nāk tikai krievu valodā. Tātad skaidri un gaiši: par rusifikācijas politikas turpināšanu kā tādu pienākas kaut kāda administratīvā atbildība. Un, ja Saeima jau 1929. gadā un 1932. gadā, jau pirms Ulmaņa apvērsuma, nolēma, ka arī runas vairs nevar teikt... Nu tad kāpēc mums ieviest kaut kādu citu politiku?

Tas ir pretrunā arī ar kultūrvēsturisko kontekstu, jo Baltijas provincēs lietoja latviešu un vācu valodu, universitātes strādāja vācu valodā.

Bet vēl viena lieta, kas mani pārsteidza. Es esmu divas reizes bijis Kriņicas (tā ir pilsēta Polijā) Ekonomikas forumā. Tas ir starptautisks. Bija pagājušogad 29., šogad būs 30. – jubilejas forums. Mani pārsteidza, ka angliski perfekti runājošs ārlietu ministrs savā valstī nekad nerunā angļu valodā. Viņš runā poliski, un tulki bija pieejami.

Centrālās bankas prezidents runā poliski savā valstī.

Mums joprojām ir tā mode runāt, visādi izlikties, ka mēs, teiksim, kā maza valsts esam spiesti runāt dažādās valodās un... un neizrādīt cieņu. Tā ka šeit, es domāju, nav nekāda apvainojuma mazākumtautībām. Ja mazākumtautību ir vairāki desmiti vai varbūt pat simti, tad tā nav nekāda problēma – runāt dažādās valodās.

Bet, kā jau es teicu, šis strīds mums sākās jau par Izglītības likumu, par bērnudārziem. Ja mēs gribam, lai bērnudārzos bērni socializējas valstī, kurā viņi dzīvo, tad viņi runā latviešu valodā. Mājās viņi var mācīties visu ko un runāt, un tāpat ir arī ar šiem katalogiem.

Un pēdējais. Cienījamie SASKAŅAS kolēģi! Kā, jūsuprāt, jūtas vecie cilvēki, kuri bijuši Sibīrijā, kurus čekisti spīdzinājuši krievu valodā, kurus apsargi trenkājuši? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA.) Un viņi saņem paziņojumus krievu valodā... nez kāpēc. Ne vāciski, ne angliski. Viņiem atnāk latviski un krieviski. Vai tas nav personīgs apvainojums? Veciem cilvēkiem tas nav apvainojums?

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, kolēģi. Es saprotu, ka ir pēcpusdiena, un redzu, ka visi ar kaut ko nodarbojas, tai skaitā arī sēdes vadītāja telefonā skatās. Bet es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam. Man liekas, ka te vairāk runa ir par to, kā mēs piemērojam sodus.

Valsts valodas lietošana... Šajā gadījumā ir uzreiz naudas sods, nevis brīdinājums vai aizrādījums. Ja mēs pēc tāda principa ejam, tad mums vajadzētu arī visās citās jomās administratīvos sodus... uzreiz piemērot naudas sodu, bet brīdinājumu kā tādu vispār izslēgt. Es domāju, ka nav loģiski, ka mēs uz dažiem pārkāpumiem skatāmies caur pirkstiem, uz dažiem – ļoti stingri.

Mēs varam darīt tā kā Singapūrā. Šodien mēs apstiprinājām sadarbības līgumu ar Singapūru. Tad nu arī vadāmies pēc tā, kā tur ir. Ielas pāriešana neatļautā vietā – sods 200 eiro vai vairāk. Nu, viss kārtībā! Tad visās jomās, gan attiecībā uz pārkāpumiem vides jomā, gan attiecībā uz dažādām citām jomām, piemērojam ļoti stingrus sodus tāpat kā šajā gadījumā! Tas, ko es gribu pateikt, – ka es uzskatu, ka arī šajā gadījumā var sākumā būt brīdinājums. Man liekas, ka tas ir nepareizi, – uzreiz tik stingri skatīties.

Mums jāņem vērā, ka attiecībā uz valsts valodu ir viena cita lieta. Dažādas valsts iestādes, piemēram, muita, izsludina konkursus uz amata vietām Latvijas Republikas pilsoņiem, un viena no amata prasībām ir, ka jāzina svešvaloda – angļu valoda, krievu valoda.

Atvainojiet, vai jūs esat nokļuvuši Francijas muitā? Francūži – cik daudz viņi runā angliski? Varbūt robežkontrolē tas, kurš jums pasi pārbauda, spēj dažus vārdus angliski pateikt. Taču tad, kad jūs nokļūstat muitā, kur jums jāatmuito krava, tur francūži runā franču valodā. Es nevaru iedomāties, ka Francijā prasītu francūzim, Francijas pilsonim, zināt, teiksim, krievu, angļu vai vienalga kādu valodu tāpēc, ka viņš pretendē uz amatu muitā.

Latvija ir Latvija. Skatāmies plašāk, novēršam to bezjēdzību, kas tagad notiek! Es uzskatu, ka tā ir Latvijas pilsoņu diskriminācija, ka Latvijas Republikas pilsoņiem, it īpaši jaunākajai paaudzei, kurā, starp citu, ne visi māk krieviski runāt, – ka viņiem prasa, kandidējot uz kaut kādiem amatiem, krievu valodas zināšanas.

Tā ka tāda runāšana par brīdinājumu vai sodu – tā ir, es uzskatu, tāda liekulība, kamēr mēs neesam atrisinājuši visu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, problēma pastāv. Un te dažādos aspektos kolēģi jau ir debatējuši par šo priekšlikumu.

Manuprāt, tas arī ir atbalstāms priekšlikums. Paskaidrošu, kāpēc es tā domāju.

Neatkarīgi no tā, kā mēs šodien nobalsosim, vēl ir priekšā trešais lasījums, un ļoti ceru, ka komisija tomēr par šiem jautājumiem vēl parunās uz trešo lasījumu pēc būtības.

Saistībā ar valsts pārvaldi, ar to, kā dažādas iestādes komunicē ar iedzīvotājiem. Neapšaubāmi, tas ir diezgan nožēlojami, ka Latvijā dzīvo vesela virkne iedzīvotāju, kuri tā arī nav iemācījušies valsts valodu. Bet praktiskajā dzīvē tā problēma tās ziņas nodošanā ir mazāk kaitīga tam cilvēkam, kurš to ziņu nesaņem, bet vairāk kaitīga tai iestādei, kura nespēj nodot šai personai kaut kādu savu ziņu, savu lēmumu, kaut kādu aicinājumu uz kaut kādu rīcību. Ja mēs runājam par daudzdzīvokļu mājām, tad jāteic, ka ar šo problemātiku diemžēl nākas namu apsaimniekotājiem saskarties diezgan regulāri. Tās problēmas rodas visiem pārējiem iemītniekiem tikai tāpēc, ka kāds nav kaut ko sapratis, kāds nav kaut ko saklausījis.

Es aicinātu šo tēmu tiešām rūpīgi pārrunāt Juridiskajā komisijā, jo cietējs beigu beigās būs ne jau tas iedzīvotājs, kurš tagad saņems šos materiālus latviski un varbūt neko nesapratīs; cietēji būs tie, kas viņam mēģinās šo ziņu nodot... Un viņi nebūs sapratuši to, tur ir tā problēma...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manuprāt, šīs diskusijas fundamentāla kļūda ir tā, ka tiek jaukta komunikācija kā noteiktas ideoloģijas propaganda un izplatīšana un informācijas izplatīšanas nepieciešamība.

Ja mēs uzskatām, ka valsts un pašvaldība komunicē ar saviem iedzīvotājiem tikai politiskās aģitācijas nolūkos, tad, protams, tuvojoties vēlēšanām, tas ir ļoti aktuāls jautājums. Bet, ja mēs paskatīsimies kaut uz šīsdienas karstāko ziņu, proti, ziņu par koronavīrusa izplatību, un ja mēs sapratīsim, ka pašvaldībā, piemēram, tepat Rīgā, dzīvo cilvēki, kuri nav Latvijas valsts pilsoņi, bet kuri ir citu valstu iedzīvotāji ar uzturēšanās atļaujām... Šeit dzīvo ļoti daudz cilvēku, kuri emigrējuši no Krievijas un kuri vēl nav apguvuši latviešu valodu līdz tādai pakāpei, lai saprastu lietas, kas tiešām varētu apdraudēt viņu un viņu bērnu dzīvību un drošību. Vai jūs nevarētu iedomāties arī drošības jomā kaut kādu paziņojumu, kurš ir jāsaņem un, galvenais, jāsaprot visiem cilvēkiem, kuri atrodas mūsu valsts teritorijā neatkarīgi no iemesliem?

Ir tāda zinātne – komunikācijas teorija, kur ir aprakstīta ķēde, kā notiek vēstījuma nodošana no komunikatora līdz recipientam. Un tur pa vidu ir komunikators, komunikācijas kanāls, un pa ceļam ir informācijas vēstījuma kodēšana, tātad vēstījuma interpretācija vizuālajos tēlos vai noteiktā valodā, un nobeigumā ir dekodēšana. Tas nozīmē, ka tā informācija, kura ir iekodēta, ir jāatkodē, tātad ir jāsaprot.

Un šeit ir tā būtība. Ja šī informācija tiešām ir būtiska un saistīta īpaši ar konkrēta cilvēka dzīvību un drošību, tai ir jābūt saprotamai. Un šeit nav nekādas ideoloģijas. Un visas runas, kas skar ideoloģiju, lūdzu, atstāsim priekšvēlēšanu kampaņām!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien ļoti karsti un aizrautīgi runājam nevis par latviešu valodu, tās aizstāvību, aizsardzību, attīstību, bet par sodiem. Brīdinājums – tas ir labi vai slikti...

Mēs te daudz ko esam dzirdējuši, daudz ko esam teikuši, bet, man liekas, galvenā problēma, ja mēs runājam par latviešu valodu, mūsu valstī ir tā, ka mēs ļoti vāji strādājam tajā jomā, kas saistīta ar izglītību, saistīta ar latviešu valodas apgūšanu visiem cilvēkiem – visiem cilvēkiem! –, un tā var balstīties nevis uz sodiem, bet tikai uz labestību.

Cilvēkiem ir ļoti dažādas dotības, tajā skaitā arī valodas ziņā. Mans tēvs, kurš visu mūžu ir nodzīvojis Latvijā, ir dzimis Igaunijā. Viņš ļoti centās apgūt valodu, bet viņam bija zināms "aklums" uz to. Viņš nemācēja, viņš ļoti gribēja, bet nemācēja to darīt, tā bija viņa problēma. Bet – tā bija viņa problēma.

Mēs šodien gribam par jebkuru cenu panākt, lai valstī būtu tikai viena valoda, un galvenais instruments šeit, spriežot pēc debatēm, ir tomēr sodīšana.

Tā tas nav un nekad nebūs nevienā valstī. Latvija nav izņēmums.

Mēs nerunājam ne par angļu, ne par franču valodu, bet – sauksim lietas īstajos vārdos! – runājam tikai un vienīgi par krievu valodu. Man šķiet, ka tas ir ne īpaši pārdomāti un ne īpaši tālredzīgi. Jo tagad, spriežot pēc Nacionālās apvienības ierosinātās diskusijas, būtu droši vien labi atjaunot Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu vai izveidot integrācijas ministriju, nosaukt to par sabiedrības dezintegrācijas ministriju un uzdot to vadīt kādam no Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Tur tiešām būtu sekmes un veiksme, jo šīs sēklas krīt augsnē, par ko šodien daudz runāja Gobzema kungs. Ne bez pamatojuma. Jo, ja cilvēki nav apmierināti ar ekonomisko politiku, ar sociālajām lietām, tas tiešām par daudz ko ļauj aizdomāties pirmām kārtām tautas priekšstāvjiem, kuri ir šeit, šinī zālē.

Mēs runājam par sodiem. Vai tam būs sekmes? Vai tas dos pozitīvus rezultātus? Es stipri šaubos.

Vēlreiz gribu atkārtot – var būvēt valodas politiku tikai uz labestības bāzes, nevis atsaucoties uz to, ka kādam kaimiņam nepatika, ka vārdā "stop" viens burts bija krievu valodā, nevis latīņu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos pieskarties tik jūtīgam jautājumam vienkārši funkcionālā ziņā... no funkcionālās puses.

Šajā nedēļā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijā viesojās Pārresoru koordinācijas centra eksperte Māra Sīmane, kura vada darba grupu komunikācijas jautājumos. Šie jautājumi ietver valsts saziņu ar tās iedzīvotājiem krīzes gadījumos, un tas nozīmē, ka viens no aspektiem šajā saziņā ir vēršanās pie cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Tas nozīmē, ka pat mūsu valdība izskata iespēju runāt ar cilvēkiem viņiem saprotamā valodā. Tāpēc es piedāvāju jums rīkoties valstiski atbildīgi un apstiprināt deputātes Tēraudas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Priecājos, ka mums ir izvērsusies diskusija par šo priekšlikumu, jo līdz šim, es pieļauju, daudziem cilvēkiem, kaut kādai noteiktai cilvēku grupai, ir bijis tāds kā aizvainojums par to, ka viņi tiek uzrunāti valodā, kas nav viņu dzimtā valoda. Diskusija par šo jautājumu ir svarīga, tāpēc mums to vajadzētu nevis sašaurināt un veikt tikai kaut kādā mūsu lokā, bet vērst plašumā.

Šo normu noteikti vajadzētu atbalstīt un plašāk skaidrot cilvēkiem ne tikai to, ka šāda norma eksistē, bet arī to, ko viņiem darīt un kā rīkoties, ja viņi konstatē šāda rakstura pārkāpumu. Manuprāt, tādā veidā mēs veicinātu ne tikai valsts valodas lietošanu un sabiedrības integrāciju Latvijā, bet arī beidzot tiktu pāri kaut kādiem... kā lai pareizāk pasaka?... teiksim, tādiem mazvērtības kompleksiem, ka mēs, Latvija, esam mazi un ka mūsu ir maz. Patiesībā mēs varam būt lepni par to, ka mums ir pašiem sava valsts un mēs esam spēcīgi, un ka mēs esam izcīnījuši savu vietu pasaulē. Un mūsu valoda varētu ne tikai nostiprināties Latvijā, bet iet jau varbūt arī plašāk.

Tā ka lūdzu atbalstīt to, lai šī norma turpina eksistēt un lai iedzīvotājiem ir iespēja ziņot par šādiem pārkāpumiem, proti, par prospektu, bukletu un tamlīdzīgu materiālu sūtīšanu valodā, kas nav viņu dzimtā valoda. Respektīvi, ja tie nav valsts valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ar SASKAŅAS pozīciju viss ir skaidrs. Mūžīgi. Jo vairāk tiks lobēta divvalodība, jo labāk SASKAŅAI. Jo vairāk viņi varēs izplatīt dažādus materiālus krievu valodā par pašvaldību līdzekļiem, jo labāk SASKAŅAI. Viss ir loģiski.

Gobzema argumenti... nu, es nezinu, tur ir varbūt jājautā Urbanovičam, vai viņš jau ir uzrakstījis iesniegumu par iestāšanos SASKAŅĀ. (Starpsauciens: "Vēl nav!") Lieliski saskan kopā.

Bet galvenā kritika šajā gadījumā man būtu jāvelta nevis pat SASKAŅAI, kas, dabīgi, šādus priekšlikumus iesniedz, bet Tēraudas kundzei. Kādēļ šādi priekšlikumi nāk? Kādēļ šādi priekšlikumi nāk šajā priekšvēlēšanu periodā? Kādēļ "Attīstībai/Par!" ir gatavi iet šajos balsojumos kopā ar SASKAŅU, mazinot latviešu valodas lomu? Un te tik tiešām prasītos skaidrojumi arī no Staķa kunga, vai viņam šķiet adekvāti (Dep. V. Agešins: "Tas nav par tēmu patiesībā! Lai viņi par priekšlikumu runā!")... vai šķiet adekvāti iesniegt priekšlikumus, ka par klajas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu ir piemērojams vien brīdinājums. Un ka šajā gadījumā ir iespēja izplatīt par pašvaldības naudu paziņojumus, neadresētus sūtījumus ne valsts valodā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

Kolēģi, es atgādinu, ka debates notiek par 18. priekšlikumu. (Dep. A. Gobzems: "Par to jums jāaizrāda Dombravam!"; starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: "Dombravam?")

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es saprotu latviešu valodu, protu izlasīt, par ko ir priekšlikums. Paldies par atgādinājumu.

Tēraudas kundzes priekšlikums... Paldies viņai par šo priekšlikumu. Ļoti žēl, ka viņa šodien nevar to atbalstīt. Žēl arī, ka viņa nebija Juridiskajā komisijā, lai varētu šo priekšlikumu atbalstīt.

Īsumā vēlreiz atkārtošu.

Ļoti lielas diskusijas tiešām bija par to, ka bija cilvēki, kuri bija sūdzējušies Valsts valodas centram par to, ka pastkastēs viņi saņem dažāda veida sūtījumus divās valodās. Nav runa šobrīd par to, ka viņi saņemtu sūtījumus tikai kādā svešvalodā, par to ir atsevišķs sods, bet ka viņi saņem tātad gan latviešu valodā, gan arī svešvalodā. Un, protams, pat nav runa par to, ka svešvalodā... Tādā gadījumā, es saprotu, pēc likuma prasībām ir jābūt arī mazākiem burtiem, jābūt mazākam fontam, lai izrādītu cieņu pret valsts valodu. Bet pat tad, ja tas notiek atbilstoši visām šīm prasībām, cilvēks, saņemot šādus prospektus, bukletiņus vai citus materiālus, tik un tā jūtas aizvainots un nevēlas tos saņemt. Protams, ir iespēja atteikties vispār no jebkāda veida sūtījumiem, kuri nav adresēti... no sūtījumiem bez adresāta. Jebkuram cilvēkam ir šāda veida opcija, uzliekot uz savas pastkastes attiecīgu uzlīmi. Ja tas netiek respektēts, tad, protams, tas ir pavisam cits jautājums; tad droši vien tas sūtītājs nav... nav ievērojis.

Taču, ja mēs runājam par šo priekšlikumu... Tātad Tēraudas kundze vēlas, lai nebūtu sods paredzēts par to, ka cilvēkiem tiek izsūtīti dažādi materiāli. Un šajā gadījumā... es saprotu, protams, ka nākošais priekšlikums, Juridiskās komisijas priekšlikums, mīkstina šo noteikumu, bet es aicinu atbalstīt Tēraudas kundzes priekšlikumu, tāpēc ka... arī tīri praktisku iemeslu dēļ. Jo es nesaņēmu arī atbildi uz jautājumu – kādā veidā jebkura iestāde, kura sūtīs dažāda veida sūtījumus, varēs uzskaitīt un uzturēt īpašu datu bāzi ar tiem klientiem, kuri īpaši būs pieteikušies, lai saņemtu sūtījumus paralēli arī svešvalodā? Tas būs, kolēģi, tīrākais murgs gan tiem, kas šos sūtījumus izsūta, gan arī tiem, kas kontrolēs šī panta izpildi. Jo... nu iedomājieties situāciju! Jābūt ir pavisam nopietnam iesniegumam, nopietnai datubāzei. Cilvēks šodien piesakās sūtījumu saņemšanai, bet jau rītdien viņš pārdomā. Un tad viņš, saņemot šo sūtījumu, skrien uz Valsts valodas centru un saka: "Lūk, redziet! Es gribu, lai jūs sodītu šo sūtītāju!"

Nav izdomāta sistēma, kādā veidā jūs plānojat ievērot šos noteikumus. Nav tiešām izdomāts viss līdz galam, bet šī norma vairāk ir tāda deklaratīva. Jā, mēs tagad vērsīsimies pret to, ka pastkastēs tiek mesti ūdens atslēgšanas paziņojumi divās valodās.

Kolēģi, ar ko vispār nodarbojas Saeima? Ar ko nodarbojas Saeima?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Mani interesē, kāds tad būs nākamais solis, ja mēs akceptēsim šo priekšlikumu. Vai turpmāk mēs liksim divās valodās, piemēram, arī ceļa zīmes vai ielu norādes? Teiksim, ielu uzraksti būs divās valodās? Atgriezīsimies, tā kā padomju laikos? Nu, tas jau, manuprāt, ārpus kritikas! Ja mēs paliekam pie šī un ejam tātad tālāk, tad varbūt vispār... atsakāmies vispār no latviešu valodas un tikai svešvalodā varēs sūtīt paziņojumus? Un tā tālāk (Dep. A. Geidāna starpsauciens.)...

Nu, manuprāt, tas pilnīgi nav akceptējams, šeit nav nekāds internacionālisms. Mēs dzīvojam Latvijā, un šādam stingram regulējumam ir jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei otro reizi.

J. Strīķe (JK).

Es arī vēršos pie frakcijas "Attīstībai/Par!". Un aicinu katru deputātu iedziļināties tajā rūpīgi izstrādātajā priekšlikumā, kuru atbalstīja komisijas vairākums. Būtībā tas ir ļoti, ļoti demokrātisks. (Aplausi.)

Jūs norādāt, ka jūs gribat saņemt informāciju krievu valodā vai ķīniešu valodā, vai ukraiņu valodā, un jūs šajā valodā to arī saņemsiet. Šeit tiek pasargāti cilvēki no piespiedu saņemšanas svešvalodā. Un runa ir tikai un vienīgi par valsts un pašvaldības iestādēm.

Un tagad iedomāsimies... Un es tādus cilvēkus pazīstu. Manā mikrorajonā dzīvo Ukrainas pilsoņi vai Latvijas pilsoņi, kas ir ukraiņi. Un viņi saņem regulāri no Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm informāciju krievu valodā. Kas ukraiņiem ir jāpadomā par Latvijas varas iestādēm, ja tās nosūta viņiem informāciju būtībā tās valsts valodā, ar kuru viņi karo? (Starpsauciens. Aplausi.)

Paskatīsimies demokrātiski arī uz valsts attīstību. Mums ir dažādas kopienas. Un tagad kāda pašvaldības iestāde izdomās informēt visās valodās, kādās runā tie, kas dzīvo Rīgā... visās, kādas tikai ir, bez pieprasījuma. Tad faktiski šie dzīvokļu rēķini, paziņojumi par ūdens atslēgšanu nāks tā... būs kā tās trakās instrukcijas televizoriem, kurās nevar dzimto valodu vairs atrast, kuras ir jāšķirsta, lai atrastu to, kas tev ir nepieciešams. (Starpsauciens: "Kura ir dzimtā?")

Tā ka mēs dodam... Cienījamie kolēģi no "Attīstībai/Par!", mēs dodam cilvēkiem iespēju izvēlēties, kurā vēl valodā bez valsts valodas viņi grib saņemt, nevis piespiedu kārtā sūtīsim neskaitāmus tulkojumus.

Un atcerēsimies vēl vienu lietu – tas viss maksā! Drukāšana maksā, tulkošana maksā (Dep. E. Papules starpsauciens.), tipogrāfija, pastnieki... (Starpsauciens: "Laiks!")

Mēs ļoti labi atceramies... (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Debates, protams, ir aizgājušas mazliet citā gultnē, nekā sākotnēji.

Reflektējot par to, ko minēja Stepaņenko kundze... par to, ka atkal... ka Latvijā atkal latviešiem ir opcija atteikties no šādu sūtījumu saņemšanas, kuri viņus neapmierina, – manuprāt, tas vispār absolūti nekādu kritiku neiztur, jo priekšlikums... nākamais... panta daļa, par ko ir runa un kuru Tēraudas kundze ierosina izslēgt no likumprojekta, nosaka to, ka cilvēks, kurš jūt nepieciešamību saņemt citā valodā paziņojumu, to arī saņems.

Bet bija tas jautājums, ko uzdeva Dombravas kungs, – kāpēc "Attīstībai/Par!" tā dara. Droši vien tāpēc, ka viņi ir viltus cīnītāji par ekoloģiju, jo vajag visus sadrukātus... papīrus nez cik valodās visiem. Tā ir tā atbilde! (Starpsauciens: "Par kokiem!" Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Gribētu oponēt Butāna kungam un Strīķes kundzei.

Butāna kungs, es saprotu, ka padomju laikos jūs bijāt laikam mazs bērns un tāpēc neatceraties... Es varētu jūs nomierināt – padomju laikos daudz kas bija abās valodās. (Starpsauciens: "Slikti!") Un es zinu latviešu valodu tikai tādēļ, ka žurnālistos padomju laikos klātienē varēja mācīties tikai latviešu valodā Latvijas Universitātē.

Un Strīķes kundzei es novēlētu pajautāt Adamoviča kungam, kurā valodā viņš runāja vakardien ar Ukrainas delegācijas vadītāju. Un varbūt jūs mēģināsiet atcerēties, kādā valodā jūs arī runājāt ar Ukrainas valsts pārstāvjiem šeit, Saeimas namā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ar valodu vien patriotismam nepietiks. Ar valodu vien un ar cīņu par latviešu valodu un pret kādu citu svešvalodu jūs nebūsiet tik lieli patrioti, jo šodien mums Saeimā bija balsojums par OIK atcelšanu, nu, kārtējais balsojums (Dep. A. Muižniece: "Nemelo! Nebija!"), kurā izdevās ar nelielu pārsvaru saņemt atbalstu, un šodien pēc dažām minūtēm mēs gaidīsim arī balsojumu par nodošanu komisijām.

Manuprāt, patriotisms nav tikai cīņa par to, lai kāda lapiņa par ūdens atslēgšanu būtu tikai latviešu valodā. Tā cīņa ir par to, lai jūsu cilvēki, visi Latvijas cilvēki, nejustos apkrāpti, kā viņi jūtas šobrīd. Un cīņa par patriotismu ir par to, lai jūs šodien nobalsotu atbilstoši tam, ko vēlas Latvijas iedzīvotāji. Un viņi, man liekas, ir ļoti skaidri pateikuši, ka OIK ir krāpniecība, kura ir jāatceļ. Bet jūs, JKP, lai nebalsotu par OIK atcelšanu, gari un plaši šodien debatējat par karstā ūdens atslēgšanas paziņojumiem divās valodās. Tas ir jūsu līmenis.

Paldies. (Zālē kāds aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es tikko, pirms kādas pusotras stundas, ar dažiem kolēģiem... esam tikko atlidojuši no (Dep. A. Kaimiņš: "No kurienes?")... no OECD... Ir tāda vieta (Starpsauciens: "Itālija!")... Nu, Milāna, protams. Nu, kas? No Milānas. No Milānas (Starpsaucieni: "No Milānas! No Milānas, ha-ha-ha!"), kur mēs trīs dienu laikā kopā ar vairāku citu valstu parlamentāriešiem bijām diskutējuši par tādiem jautājumiem kā ekonomikas attīstība, mākslīgais intelekts, enerģētika un tā tālāk, un tad mēs te atbraucam un... Ar ko jūs te nodarbojaties vispār? Par ko ir tās diskusijas? (Dep. A. Zakatistovs: "Tu jau diskutē!") Jūs, kolēģi... Nav nekāda pārsteiguma par to, kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam, ja jūs te kā... jau kuro stundu nodarbojaties ar to – diskutējat, kurā valodā drīkst sūtīt paziņojumus par to, ka šodien nebūs karstā ūdens. (Dep. A. Kaimiņš: "Nu ja, tāds darbs! Kurā valodā drīkst, Vjačeslav?") Da jebkurā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. (Dep. A. Gobzems: "Nu tagad klausāmies uzmanīgi!" Smiekli. Starpsaucieni.)

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi! Par ko mēs šobrīd vispār te visi debatējam? Es atgādināšu jums. (Starpsaucieni.) Tieši tā! Panta daļa, uz kuru attiecas priekšlikums, skan:

"Par prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu nosūtīšanu fiziskām vai juridiskām personām līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez šo personu pieprasījuma – piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no divdesmit astoņām līdz divsimt naudas soda vienībām."

Jūs te par ko runājat – par ūdeņiem siltajiem un vēl sazin ko! Un es tikai tāpēc uzkāpu tribīnē, ka jūs pieminējāt silto ūdeni. Man ir tā laime dzīvot Ķengaragā. Un tad, kad tur atslēdz ūdeni, tur uzliek tādu zīmīti uz ieejas durvīm. Krievu valodā ir uzrakstīts, ka jums tur no tāda un tāda laika atslēgs ūdeni, un tad ir atstātas tukšas vietas, kur ar roku tad ieraksta, no cikiem līdz cikiem, jo viņi vēl nevar saprast tajā brīdī. Un tad ir tas pats apakšā rakstīts latviešu valodā. Un katru reizi, kad tas notiek, tur, kur ir teksts krievu valodā, tur tas laiks ir ierakstīts, bet tur, kur ir latviešu valodā – drausmīgā latviešu valodā! –, tur tas laiks nav ierakstīts. (Starpsauciens: "Diskriminācija!") Ja jau mēs runājam par karsto ūdeni, tad kam šis paziņojums ir domāts? Kam? (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Dep. A. Gobzems: "Uzmanīgi – te būs joks!")

M. Bondars (AP!).

Vjačeslav, es jau saprotu, ka tu tikko atbraucis un iesaisties sarunas vidū, un nezini, par ko mēs runājam. Mēs glābjam brīvdabas muzeju! (Starpsauciens.) Jau no paša sākuma mēs glābām brīvdabas muzeju. Šeit, auditorijā, ir daudz nepārliecinātu latviešu. Viņiem liekas, ka, ja nebūs viss latviešu valodā, būs vienkārši beigas latviešu valodai. (Dep. A. Kaimiņš: "Ir! Man arī tā liekas!") Saproti... 18. priekšlikums. Es tev ieteiktu nobalsot "par" to, jo Vita Anda Tērauda ir iesniegusi labu priekšlikumu.

Paldies tev.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijas vārdā par 18.? (Starpsauciens: "Labi, balsosim "par"! Mārtiņ, pierunāji!")

J. Iesalnieks. Jā, komisijas vārdā. Jo deputāti... gan pirms pārtraukuma, gan pēc pārtraukuma deputātu runās varēja just vairākus neskaidrus jautājumus, kas attiecas uz šo likuma tvērumu.

Pirmkārt. Šo likuma panta daļu deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums paredz izslēgt... Tas nav Saeimas deputātu priekšlikums, tas nav Nacionālās apvienības priekšlikums – ieviest šo pantu; tas ir Tieslietu ministrijas priekšlikums, no viņiem tas ir nācis. Tas, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, nākamais, 19., arī faktiski ir Tieslietu (Starpsauciens.)... Tieslietu ministrijas izstrādāts priekšlikums. Par šiem priekšlikumiem jārunā kopā, tāpēc ka tie ir par vienu un to pašu – panta daļas izslēgšanu jeb redakcijas maiņu.

Otrkārt. Šeit, šajā pantā, nav runa par publisko informāciju, dažādām zīmītēm vai... kas ir pieliktas... publiskajā telpā. Šeit ir runa tikai par tiem sūtījumiem, kas ir adresēti konkrētam cilvēkam, ir konkrētā vai nu e-pastā, vai pastkastītē vai kas ir cita veida individualizēti sūtījumi. Tas neattiecas uz publiskiem... dažādiem publiskiem paziņojumiem.

Tāpat (Starpsauciens.)... tāpat ir... bija (Starpsauciens.)... Nē, es izskaidrošu, lai deputātiem ir skaidrs, par ko šis pants runā un par ko nerunā. (Starpsauciens: "Visiem viss ir skaidrs!" Zālē troksnis.)

Tāpat deputātu runās izskanēja bažas par to, ka medicīniska rakstura informācija vai drošības informācija nevarēs tikt paziņota. Šis pants par to nerunā, ir (Starpsauciens: "Kā tad nerunā?")... Valsts valodas likumā ir noteiktas izņēmuma situācijas, kad arī valsts pārvalde un kapitālsabiedrības var ar iedzīvotājiem komunicēt citās valodās, tas ir, ieskaitot arī jautājumus par medicīnu, par drošību. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Ministru kabineta noteikumos šie izņēmumi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ir noteikti. (Starpsauciens: "Lidostām un taksometriem!")

Tālāk. Vēl viena...

Sēdes vadītāja. Ziņotājs ziņo komisijas vārdā. (Starpsaucieni.)

J. Iesalnieks. Tieši tā.

Vēl viena neskaidrība ir attiecībā uz sūtījumiem, piemēram, vēstniecībām vai citu valstu parlamentāriešiem. Šis pants neregulē diplomātiskās attiecības, šis pants regulē publisko iestāžu, kapitālsabiedrību komunikāciju, individuālo komunikāciju, ar Latvijas iedzīvotājiem, nevis ar vēstniecībām vai citu valstu parlamentāriešiem, pilsoņiem un tamlīdzīgi. (Starpsaucieni.)

Tāpat arī ir svarīgi pieminēt, ka pantā ir minēta šī atsauce uz personas pieprasījumu. Ja persona ir, teiksim, pašvaldībā atzīmējusi, ka viņa vēlas saņemt attiecīgo informāciju, piemēram, krievu valodā, tad tas ir iespējams un tas atbilst šai likuma normai. Tad šis sūtījums būs atbilstošs personas pieprasījumam. Šeit nav bažu par to.

Tās bažas, kuras deputāti izteica Juridiskās komisijas sēdē un kuru dēļ tika izveidots 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums... Proti, ir bažas, ka... atšķirībā no privātām kompānijām, kas izsūta dažādu veidu reklāmas paziņojumus, attiecībā uz publiskām iestādēm, kapitālsabiedrībām ir bažas par finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, jo lielā daļā teritorijas lielākā daļa cilvēku, Latvijas iedzīvotāju, saprot valsts valodā. Izsūtīt šiem cilvēkiem... dubultā tulkot visu informāciju arī citās, visbiežāk krievu valodā, – tā ir valsts līdzekļu (Dep. R. Ločmele-Luņova: "Bet iztulko jau vienu reizi priekš viena cilvēka!") vai pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana. (Starpsauciens.) Tas neattiecas uz privātām kompānijām. (Starpsauciens.)

Līdz ar to komisijas vārdā ziņoju, ka komisija neatbalstīja 18. – deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikumu –, bet izveidoja 19. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, tas ir, kompromisa piedāvājumu.

Lūdzu balsot par 18. priekšlikumu. (Dep. J. Strīķe: "Balsojam "pret"!") Komisija neatbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātes Vitas Andas Tēraudas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. 19. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru es jau lielā mērā izskaidroju. Tā būtiskākā atšķirība no pirmā lasījuma redakcijas ir tā, ka šeit, pantā, ir skaidri jau pateikts, ka tas attiecas tikai uz publiskām iestādēm, publisko iestāžu kapitālsabiedrībām un privātpersonām, kas pilda šos deleģētos pārvaldes uzdevumus. Komisija atbalstīja savu priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti grib balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 26, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 20. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Pirmajā lasījumā šis sods par valsts valodas nelietošanu lietvedībā tika attiecināts tikai uz juridiskajām personām, taču ir situācijas, kad arī fiziskajām personām ir pienākums veikt lietvedību valsts valodā. Un tāpēc panta sankcijas daļa ir papildināta ar soda mēru arī fiziskajām personām, kas ir ievērojami zemāks nekā juridiskajām personām. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

J. Iesalnieks. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. Visi turpmākie priekšlikumi ir saistīti ar iestādēm, kurām ir kompetence attiecīgo, iepriekš izskatīto pantu piemērošanā.

21. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums, kas precizē nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 22. – Juridiskā biroja arī tehnisks priekšlikums, kas precizē arī panta nosaukumu atbilstoši iepriekšējiem principiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 23. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē Valsts policijas, pašvaldības policijas, kā arī pašvaldības administratīvās komisijas vai apakškomisijas funkcijas situācijās, kuras ir minētas šī likuma 3. pantā (par informācijas nesniegšanu dažādām iestādēm). Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 24. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas attiecas uz šo pārkāpumu – informācijas nesniegšanu iestādei. Minētais priekšlikums šo uzskaitījumu papildina ar vēl vienu iestādi, kura varēs sodīt par šāda veida pārkāpumu attiecībā pret sevi, tas ir, Dabas aizsardzības pārvaldi. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 25. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas tāpat papildina ar Dabas aizsardzības pārvaldi... attiecībā uz panta piemērošanu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas šo pašu pantu papildina arī ar vārdiem "pašvaldības transporta kontroles dienests". Tātad par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu... to varēs kontrolēt arī pašvaldības transporta kontroles dienests. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 27. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem... iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem un runā par Valsts policijas un pašvaldības policijas kompetenci 8., 9., 10. un 11. pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļaujot 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī papildina šīs... faktiski tehnisks priekšlikums par panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts, bet iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas, ņemot vērā šobrīd atbalstītos priekšlikumus, papildina ar tiem pantiem, kuru ievērošana būs Valsts policijas un pašvaldības policijas atbildība. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 30. – iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītu priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts. (Dep. J. Strīķe: "Tehniskais, man ir tehniskais...")

Sēdes vadītāja. Saistīts ar iepriekš neatbalstītu, tātad tas nav balsojams. Tas nav balsojams tātad. (Dep. J. Strīķe: "... tāpēc mainīt numerāciju!")

J. Iesalnieks. Nav balsojams.

31. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas arī ir tehnisks un saistīts ar iepriekš atbalstītiem priekšlikumiem attiecībā uz pantu numerācijas papildināšanu. (Starpsauciens: "Balsot!") Nav balsojams, jo tad mums radīsies nesaskaņas likumā. (Starpsauciens: "Balsot! Ir balsojams!")

Sēdes vadītāja. 31. priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 32. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas kompetenci par dokumentu valodu konkrētā jomā, proti, kompetenci par ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapās ietveramo informāciju, nodotu no Valsts valodas centra Valsts vides dienestam. Taču, tā kā šāda prakse arī citās nozarēs... Valsts valodas centrs izskata dažādu nozaru... dažādās nozarēs sastādītus dokumentus, vai tie atbilst valsts valodai, un Valsts valodas centrs vienmēr šādos gadījumos kontaktējas un konsultējas ar attiecīgo nozares uzraugošo institūciju. Ņemot vērā, ka runa ir par valsts valodas... pārkāpumiem šajos dokumentos, šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, lai nejauktu kopējo sistēmu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Iesalnieks. Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Šī gada 27. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. marts.

Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Strīķe, Dombrava un Kaimiņš lūdz izsludināt pārtraukumu šā gada 27. februāra sēdē pēc darba kārtības 25. punkta izskatīšanas līdz šā gada 5. marta pulksten 9.00.

Gobzema kungs, runāsiet...? (Dep. A. Gobzems: ""Pret"!")

"Pret" pieteicies runāt... Tātad "pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Lai jūs saprastu, kāpēc VIENOTĪBAS Latkovskis un pārējie prasa pārtraukumu, – viņi prasa pārtraukumu tā iemesla dēļ, lai šodien netiktu izskatīts likumprojekts par OIK atcelšanu.

Ļoti interesanti, ka pirmsvēlēšanu laika lielākais OIK atcelšanas solītājs Kaimiņš arī ir prasījis šo pārtraukumu. (Dep. A. Kaimiņš: "Tas ir interesanti!")

VIENOTĪBA šādu pārtraukumu OIK atcelšanai prasa jau vismaz 10 gadus. Šo 10 gadu laikā Latviju ir pametuši simtiem tūkstoši cilvēku VIENOTĪBAS politikas dēļ, tāpēc ka viņi prasa pārtraukumu vislaik, lai varētu savas rebes turpināt, lai varētu savus sponsorus... sponsoru kabatas papildināt ar OIK maksājumiem. Un tagad viņi atkal prasa pārtraukumu.

Tāpēc es esmu pret šādu pārtraukumu, jo pietiek! Šis pārtraukums jau ir no tā laika, kad Kariņš ieviesa OIK.

Es aicinu balsot par to, lai nebūtu pārtraukums, aicinu izgaismot visus OIK piesedzējus ar Kaimiņu priekšgalā. (Dep. A. Kaimiņš: "Es ieviesu OIK! Tas esmu es!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Ziniet, es kā juriste skaidri apzinos, ka visi dokumenti pirms lasīšanas... pirms balsošanas vai kādas citas rīcības ir jāizlasa, ir jāsaprot. Šim dokumentam, protams, neapšaubāmi ir liela fiskālā ietekme. Ir nepieciešams laiks. (Starpsaucieni. Zālē troksnis. Aplausi. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ja te kādi ir gatavi balsot par lozungiem un nelasot parakstīt to, ko viņiem iedod, pasakot "še!" un parādot ar pirkstu, kur jāuzliek paraksts, tad lai tie cilvēki to dara. (Starpsauciens.)

Tāpēc mēs jau no paša sākuma lūdzām to atlikt uz nākošo Saeimas sēdi, lai saprastu, par ko balsot un ko ar to darīt. Man šķiet, ka tas ir pašsaprotami. Jūs arī testamentus parakstāt nelasot? Jūs arī īres līgumus parakstāt nelasot? Jūs visi esat gatavi? Gan jau jūs simts advokātus noalgosiet! (Starpsaucieni. Zālē troksnis. Dep. A. Gobzema starpsauciens: "Nevajag sūtīt Riekstiņu uz izmeklēšanas komisiju, tad jūs visu sapratīsiet!" Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtībā tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 5. marta pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 38, atturas – nav. Līdz ar to tiek izsludināts pārtraukums.

Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē par paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Krišāna un Kucina jautājumu ekonomikas ministram "Par Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju saistībā ar Elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem". Rakstveida atbilde nav saņemta. Ekonomikas ministrs informēja, ka sniegs atbildi mutvārdos.

Kolēģi, kas uzdeva jautājumu, vai jūs ieradīsieties uz jautājumu un atbilžu sēdi? Vai būs pārstāvji uz jautājumu un atbilžu sēdi? Ministrs ir gatavs ierasties. (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) Vai būsiet uz jautājumu un atbilžu sēdi? Tātad rēķināmies, ka būsiet.

Par deputātu Vucāna, Krauzes, Auguļa, Daudzes, Valaiņa, Jalinskas, Dūklava un Reiznieces-Ozolas jautājumu Ministru prezidentam "Vai Ministru prezidentam nav šaubu par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas plānotajām reformām?". Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Agešina, Urbanoviča, Krišāna, Kucina un Tutina jautājumu veselības ministrei "Par risinājumiem valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to vēlreiz atkārtoju, ka ekonomikas ministrs ierodas pulksten 17.00, lai sniegtu atbildi uz deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Krišāna un Kucina jautājumu. Lūgums jautājuma uzdevējiem ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Ir saņemts jautājums, ko iesnieguši deputāti Zariņš, Cilevičs, Nikonovs, Krišāns un Kabanovs, – "Par Ekonomikas ministrijas neiesniegto informāciju saistībā ar Elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem", ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam. Reģistrācijas rezultāti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raimonds Bergmanis... nav, Aldis Blumbergs (Starpsauciens: "Ir!")... redzu, paldies, Jānis Dūklavs... nav, Raivis Dzintars... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Artuss Kaimiņš (Dep. A. Kaimiņš: "Kā – nav?!")... labi, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Linda Ozola... nav, Ramona Petraviča... nav, Ivans Ribakovs... ir, Ļubova Švecova... ir, Vita Anda Tērauda... nav, Jānis Vucāns... nav, Evita Zālīte-Grosa... nav.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz šā gada 5. marta pulksten 9.00 no rīta.

(Pārtraukums.)

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---