Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas trīsdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 10. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 10. decembra otro ārkārtas attālināto sēdi.

Pirmā darba kārtības sadaļa – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 8. decembra sēdē pirmajā lasījumā izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 861/Lp13).

Likumprojekts ir gana apjomīgs, un tāpēc es nosaukšu tikai pašus svarīgākos punktus un mēģināšu jūs īsi informēt par saturu, bet konkrētāk (Nav saklausāms.)... būs otrajā lasījumā. Un, ja būs arī attiecīgi jautājumi, tad arī parunāsim otrajā lasījumā.

Tātad svarīgākais ir – kas? Ir precizēts likuma mērķis. Iepriekš likuma mērķis bija noteikt tiesisko kārtību un valsts institūciju darbības pamatprincipus pēc ārkārtas situācijas, taču tagad tas ir precizēts un likums paredz valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā.

Tālāk. Likumprojekts paredz, ka valsts institūcijas pakalpojumus iespēju robežās sniedz attālināti, neierobežojot personu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu. Savukārt tad, ja šos pakalpojumus nav iespējams sniegt attālināti, tos sniedz klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus.

Savukārt ārkārtas situācijas laikā atliktās lietas pēc tam izskata prioritāri, ja vēlāk saņemtās lietas nav skatāmas steidzamības kārtībā.

Papildus tam likumprojekts paredz arī interesantas lietas – paplašināt deleģējumu Ministru kabinetam:

noteikt nosacījumus pakalpojumu saņemšanai;

kārtību, kādā finansē no valsts budžeta finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībā;

kārtību, kādā tiek pagarināts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš, ja persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Turklāt Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu un pasākumu ierobežojumus vai aizliegumus (tātad runa ir par pilnīgiem aizliegumiem, kas iepriekš likumā nebija), ņemot vērā konkrēti definētus nosacījumus. Tā, piemēram, Ministru kabinetam šādā gadījumā būtu īpaši jāizvērtē ierobežojumu un aizliegumu samērīgums un to nepieciešamība, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju konkrētajā teritorijā vai nozarē.

Likumprojekts paredz arī to, ka "Ministru kabinets informē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par tādu [..] ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku".

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Ministru kabinetam varētu rosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja tās ieskatā sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību būtu iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības mazāk ierobežojošiem pasākumiem vai ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

Tālāk. Likumprojekts paredz bāriņtiesu darba īstenošanas noteikumus, tajā skaitā to, ka bāriņtiesa lietas var skatīt attālināti un lēmumus pieņemt rakstveidā. Iepriekš tas ir bijis noteikts ārkārtas situācijas rīkojumā (tāpat kā vēl daži šī likuma punkti, par kuriem es tūlīt runāšu).

Likumprojektā ir paredzēti nosacījumi arī lietu iztiesāšanai videokonferencēs un rakstveida procesos administratīvajās lietās, krimināllietās un civillietās, ievērojot epidemioloģiskās drošības mērķus.

Likumprojektā ir paredzēti parādniekiem labvēlīgāki nosacījumi attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, ja parādniekam ir konstatēta saslimšana ar Covid-19 un to apliecina darbnespējas lapa.

Likumprojekts paredz tiesības iekšlietu ministram lemt par krimināllietās konfiscētā spirta izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai un šī spirta nodošanu citām institūcijām to vajadzībām, izmantošanai arī telpu un virsmu dezinfekcijai.

Likumprojekta 32. un 33. pants paredz precizējumus jautājumos par ārvalstnieku uzturēšanās atļaujām, dokumentu iesniegšanu elektroniski, kā arī par šādu atļauju... dokumentu izskatīšanu un šo atļauju izsniegšanu vai anulēšanu.

Tāpat likumprojektā arī paredzēts, ka, ja Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir konstatēta saslimšana ieslodzītajam vai personālam, kas ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, vai šīm amatpersonām ir noteikts kontaktpersonas statuss un tas apdraud attiecīgās funkcijas veikšanu, tad Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības noteikt jeb uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietas pārvaldes amatpersonai (domāts – jebkurai citai amatpersonai) veikt jebkurus citus pienākumus, nekā ir noteikts tās amata aprakstā, kā arī nodarbināt šo amatpersonu "nepārtraukti ilgāk par 24 stundām".

Tāpat ir paredzēts, ka gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbu ar esošajiem resursiem, Ieslodzījuma vietu pārvalde rakstveidā var lūgt Nacionālo bruņoto spēku palīdzību šo funkciju nodrošināšanā.

Likumprojekts paredz arī normu, ka augstskolām un zinātniskajām institūcijām, kurām laikā līdz 2021. gada 1. maijam ir jārīko lēmējinstitūciju, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai zinātniskās institūcijas direktora vēlēšanas, ir tiesības lemt par vēlēšanu atlikšanu uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2021. gada 31. decembrim, un, ja augstskolas vai zinātniskās institūcijas ir izšķīrušās par šādu soli, tad līdz jaunajām vēlēšanām šo institūciju vadību pilda iepriekšējie direktori un padomes.

Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam noteiktā aizlieguma sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, pārkāpšanu: fiziskajai un juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – līdz 10 naudas soda vienībām.

Tāpat administratīvā atbildība ir paredzēta par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam noteiktā pienākuma neielaist iekštelpās personu, kura nelieto mutes un deguna aizsegu, nepildīšanu: fiziskajai personai un juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – līdz 10 naudas soda vienībām.

Tieši tā! Komisijā šis likumprojekts tika izdiskutēts.

Protams, ir atsevišķi jautājumi, par kuriem ir diezgan lielas diskusijas un... pretrunas, tomēr konceptuāli šis likumprojekts komisijā ir atbalstīts, uzklausot iestādes, speciālistus un ministrijas.

Komisija, ņemot vērā valdības lūgumu, lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Rancāna kungs, vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 68, pret – 1, atturas – 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēm deputāti pirmajā lasījumā nav pieteikušies.

Rancāna kungs, vai vēlaties vēl ko papildus piebilst?

J. Rancāns. Nē, papildus nekas nav piebilstams. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēm pieteikusies deputāte Jūlija Stepaņenko.

Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es tiešām biju pieteikusies debatēm. Paldies, ka pamanījāt.

Es vēlos teikt dažus vārdus par šo likumprojektu.

Es saprotu, ka, pamatojoties uz šo likumprojektu, tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kuri uzlika par pienākumu atsevišķiem komersantiem sekot līdzi epidemioloģiskajai situācijai. Un tad, kad šis likums bija... tad, kad šis likums darbojās mazliet citādāk, tad, kad šī likuma mērķis bija citādāks (tātad – cīnīties ar situāciju ārpus ārkārtas situācijas), – tad arī šie noteikumi tika izdoti.

Es uzskatu, ka šobrīd šī likuma mērķa pielāgošana atbilstoši esošajai situācijai nav īsti godīga. Tādā gadījumā tas pienākums, kas būtu jāuzliek... kuru valdība vēlas uzlikt komersantiem, būtu jāpārveido, jo faktiski šis pienākums ir radies uz tā likuma pamata, kuram nebūtu vajadzējis darboties ārkārtas situācijas laikā, jo tas likums ir domāts cīņai ar situāciju tad, kad ārkārtas situācija ir beigusies. Tā tas bija arī paredzēts.

Tas, kam es vēlos pievērst uzmanību, godātie kolēģi, ir tas, ka šis likumprojekts paredz vienu ļoti būtisku lietu, proti, tā ir atkāpe no cilvēktiesību saistībām, par kuru Latvija atbilstoši Ministru kabineta ierosinājumam paziņo starptautiskajām institūcijām, proti, tas pants skan šādi: "Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā."

Es varētu teikt, ka šāda atkāpe un pants par šādām tiesībām atkāpties man personīgi šķiet visai satraucošs, īpaši ņemot vērā to, ka es neredzu šajā likumā nekādu Saeimas dalību šīs atkāpes radīšanā, nekādu pārapstiprinājumu attiecībā uz šo izņēmumu izveidošanos. Tas, ka cilvēku brīvības un tiesības tiek ierobežotas aizvien vairāk un bez redzamām kaut kādām beigām, mani dara ļoti bažīgu, jo mēs varam lasīt arī tādus... nu, bija tādi norādījumi, kuri bija iznākuši 2020. gada 7. aprīlī no Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra, proti, tas ir tāds informatīvais dokuments, kurš nosaka... latviešu valodā tas nebija iztulkots, es nevaru tādu tulkojumu atrast, bet mēģināšu no angļu valodas pārtulkot. Šā dokumenta nosaukums – "Demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana Covid-19 krīzes ietvaros" (tāds vienkāršs tulkojums nosaukumam).

Un šajā nelielajā rokasgrāmatā, kura tika izsūtīta visām valstīm (tostarp arī Latvijai būtu bijis jābūt šai rokasgrāmatai atsūtītai), ir vadlīnijas valdībai, kādā veidā... nu, ķirurģiski precīzi... rīkoties atbilstoši likuma varai, atbilstoši cilvēktiesību ievērošanai šajā krīzē. Tātad es ceru – es tiešām ceru! –, ka aprīlis nav pārāk sens laiks šai krīzei, lai šī rokasgrāmata tiešām vēl paliktu spēkā un lai tā tiktu ievērota.

Proti, no šī apraksta mēs redzam, ka patiesībā, lai notiktu cilvēktiesību ierobežošana, ir jābūt kādam tiešām ļoti nozīmīgam pamatam, turklāt cilvēktiesību ierobežošanai ir jābūt nevis valdības iniciētai un izpildītai, bet tajā noteikti jāpiedalās... šajā pasākumā noteikti jāpiedalās arī parlamentam. To es vēlos uzsvērt, un es noteikti tam pievērsīšu uzmanību, kad likumprojektu gatavosim otrajam lasījumam.

Ja tiešām jūs uzskatāt, ka kaut kādā veidā ir jāierobežo cilvēktiesības un turklāt uz nenoteiktu laiku tas ir jādara, tad nu ļaujiet kaut vai tautas pārstāvjiem par to lemt un uzņemties atbilstošu atbildību par šo pasākumu!

Runājot par to, ka visādi šādi ierobežojumi, kuri šobrīd ir spēkā... ka tiem būtu nepieciešams arī kaut kāds terminējums, – šajā rokasgrāmatā skaidri un gaiši norādīts arī tas, ka šādam terminējumam ir noteikti jāpastāv. Tātad cilvēkiem ir jāsaprot, uz cik ilgu laiku viss šis pasākums ir paredzēts, un jebkuram pagarinājumam ir jāiet cauri parlamentārajam sietam. Tātad arī šis ir ļoti svarīgs aspekts.

Es domāju, ka mēs nedrīkstam aizmirst par šādiem, manuprāt, ļoti svarīgiem norādījumiem, kas nāk no Eiropas Komisijas.

Kas ir vēl, manuprāt, ļoti svarīgi? Lai gan – kas var būt svarīgāks par manis tikko pieminēto?! Tad nu... Ir vēl viens moments – attiecībā uz šīm tiesībām... Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas tiesībām norādīt Ministru kabinetam uz to, kas būtu labojams Ministru kabineta... šajos te ierobežojošajos pasākumos.

Jā, tas varētu būt noderīgi situācijā, kad Ministru kabinets ārpus ārkārtas situācijas izmanto savas pilnvaras, tātad uz šā likuma pamata izdod dažādus Ministru kabineta noteikumus. Tas būtu pareizi, ja Ministru kabinets šos noteikumus sākotnēji saskaņotu ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un uzklausītu komisijas viedokli.

Taču, kā es jau iepriekš minēju, šīs dubultās tiesības... Ministru kabinetam šobrīd ierobežot cilvēku tiesības un brīvības nebūtu jāļauj dubultā veidā, jo mums šobrīd ir ārkārtas situācija, un rīkojums par ārkārtas situācijas dažādiem pagarinājumiem un dažādiem grozījumiem... tad šis rīkojums ir jāpārapstiprina Saeimai. Taču vienlaikus, kā mēs redzam, joprojām turpinās pilnvaras Ministru kabinetam izdot uz šī likuma pamata dažādus savus noteikumus, kuri, protams, līdz Saeimai nenonāk un vienkārši tad attiecīgi stājas spēkā.

Tas būtu ļoti noderīgi, bet vēlreiz atkārtošu, ka šīs pilnvaras Ministru kabinetam nedrīkstētu palikt šajā ārkārtas situācijā, jo Ministru kabinetam jau ir tiesības lemt par ārkārtas situācijas... šo rīkojumu grozījumiem, atbilstoši paredzot dažādus papildinājumus vai izņēmumus.

Tas, kas tiešām būtu ļoti svarīgi šajā gadījumā, ir tas, par ko mēs jau, manuprāt, runājām pirmajā ārkārtas situācijā, – Saeimai būtu jābūt iespējai izteikt savus priekšlikumus attiecībā uz ārkārtas situācijas rīkojumiem. Tas nav redzams šajā likumprojektā. Tas, ko es redzu šajā likumprojektā, ir tikai rekomendācijas attiecībā uz ierobežojumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar šo likumu. Tikpat labi komisijai vai Saeimai kopumā būtu jābūt tiesībām lemt par priekšlikumiem pie ārkārtas situācijas rīkojuma grozījumiem. Mēs redzam tagad... redzējām neseno situāciju saistībā ar, manuprāt, ļoti sasteigto rīkojumu par tirdzniecības ierobežojumiem brīvdienās. Tas tiešām radīja ļoti lielu apjukumu un haosu tirgotāju vidū un nevajadzīgu stresu arī patērētājiem. Lai šādas lietas neatkārtotos, manuprāt, Saeimai būtu jābūt iespējai operatīvi reaģēt uz, nu, varbūt ne pārāk labi pārdomātiem soļiem no Ministru kabineta un ja ne vienkārši noraidīt tādu brāķi, kuru rada Ministru kabinets, tad vismaz iejaukties ar saviem priekšlikumiem, piemēram, nekavējoties izlabot tādu vai citādu punktu.

Mēs, protams, mēģinājām savākt parakstus piektdien, pagājušo piektdien, lai mēģinātu novērst šo haosu (protams, opozīcijai tas ir ļoti sarežģīti – savākt e-sistēmā 34 parakstus), un, es domāju, arī koalīcijas kolēģi... ļoti daudzi izteicās par šo rīkojumu. Viņiem arī... Daudziem no viņiem šķita tas rīkojums diezgan grūti izpildāms un neapdomīgs.

Es saprotu, ka lielākajai daļai Saeimas deputātu joprojām ir jautājumi par šiem rīkojumiem pēdējā nedēļā. Tāpēc es domāju, ka Saeimai ir jābūt tiesībām arī norādīt, kas pēc Saeimas deputātu domām būtu labojams šajā rīkojumā nekavējoties.

Tādas ir manas pārdomas. Es, protams, arī sniegšu priekšlikumus, un es tos aizstāvēšu. Es ceru, ka tiešām tas veselais saprāts prevalēs šajā gadījumā... šajā diskusijā, bet – vēlreiz atkārtošu! – mani dara ļoti, ļoti bažīgu tas, ka mēs šobrīd paveram iespēju cilvēktiesības ierobežojošiem pasākumiem faktiski bez jebkāda laika termiņa un bez jebkādiem kompensējošiem mehānismiem.

Es nezinu, uz kurieni mēs ejam.

Es labprāt dzirdētu kolēģu no "Attīstībai/Par!" viedokli, kuri, manuprāt, vasarā sašuta par Ungārijas parlamenta rīkojumiem. Es domāju, ka šobrīd... nu, šobrīd jau vairs nav jautājumu kolēģiem.

Man liekas, Tēraudas kundze bija ļoti sašutusi par to visu. Mēs viņu šodien... laikam šodien arī nedzirdēsim viņas komentārus attiecībā uz cilvēktiesību ierobežošanu.

Skumji ir tas, ka kolēģi droši vien neaizdomājas par to, kādus likumprojektus un kādus rīkojumus mēs drīzumā redzēsim un par ko mums būs jābalso.

Es tiešām ļoti ceru, kolēģi, ka jūs rūpīgi lasāt visus dokumentus, par kuriem jums ir jābalso, un apzināties savu atbildību par katru balsojumu.

Es aicinu šādu likumprojektu neatbalstīt manis minētā pirmā iemesla dēļ. Tātad – es neatbalstu cilvēktiesības ierobežojošus pasākumus šajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Rancāna kungs, vēlaties vēl ko piebilst?

J. Rancāns. Komisijas vārdā piebildīšu tikai, ka diskusijas pirmajā lasījumā, bez šaubām, bija un tās turpināsies otrajā lasījumā – jau pie konkrētiem priekšlikumiem. Tāpēc šajā brīdī aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 65, pret – 4, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. decembris, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šā gada 17. decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav.

Tātad kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs nosakām šā gada 14. decembri un izskatīšanu veiksim Saeimas 17. decembra ārkārtas sēdē.

Nākamā darba kārtības sadaļa – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" paredz, ka Saeima piekrīt, ka likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" pārdalītie līdzekļi 690 tūkstošu eiro apmērā ir paredzēti valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" – ultrasonogrāfijas iekārtu iegādei.

Iepriekš tika lemts noteikt precīzu iekārtu skaitu, bet, komisijā uzklausot atbildīgos, secinājām, ka nevar precīzi noteikt potenciāli iegādājamo iekārtu skaitu, līdz ar to nepieciešams precizēt šo normu, nosakot, ka pārdalītie līdzekļi paredzēti ultrasonogrāfijas iekārtu iegādei.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēm deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti nav pieprasījuši balsojumu. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Savukārt Saeimas atbildīgā komisija – Juridiskā komisija – ir lūgusi Saeimas Prezidiju saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Līdz ar to izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, godātie kolēģi! Informēju, ka Juridiskā komisija savā 8. decembra sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 874/Lp13).

Likumprojektu Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja tā virzību Saeimā.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka likumprojekta... grozījumi šobrīd ir iekļauti likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 700/Lp13). Minētais likumprojekts ir izskatīts Juridiskajā komisijā otrajā lasījumā, un šodien tas tika izskatīts otrajā lasījumā arī Saeimas sēdē un tika vienbalsīgi atbalstīts.

Ņemot vērā to, ka Saeimas darbs ir nedaudz iekavējies līdz ar likuma "Par valsts budžetu 2021. gadam" pieņemšanu un, iespējams, likumprojektu Nr. 700/Lp13 nepaspēsim izskatīt trijos lasījumos līdz decembra beigām, ir nepieciešams likumprojekts, kurā ietverti steidzami grozījumi.

Pirmais no grozījumiem, kas paredzētu Civilprocesa likuma 32.¹ pantu saglabāt kā patstāvīgu normu, attiecīgi izslēdzot Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 73. punktu...

Nenodrošinot Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 73. punkta izslēgšanu no likuma ar šā gada 31. decembri, jo no 2021. gada 1. janvāra Civilprocesa likuma 32.¹ pants zaudēs spēku...

Grozījumi... tātad otrs punkts...

Grozījumi, kas paredzēti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus... tiesas noteiktais termiņš – 2021. gada 1. janvāris... jautājumā par garantēto minimālo ienākumu un trūcīgā statusa piešķiršanu...

Tā kā tiesības uz taisnīgu tiesu paredz ne tikai parādnieka tiesību aizsardzību, bet arī piedzinēja tiesības samērīgi atgūt savus naudas līdzekļus, sprieduma izpildes process un faktiski tā kvalitāte nedrīkst būt atkarīga no izmaiņām sociālās politikas jautājumos, tāpēc nepieciešams pārskatīt Civilprocesa likuma 594. pantā šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus. Minētā nodrošināšanai nepieciešams zināms laika posms.

Ņemot vērā minēto, ierosināts iesaldēt Civilprocesa likuma 594. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto parādniekam saglabājamo ienākumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu 2021. gadā, dodot samērīgu laiku ekspertiem izvērtēt un pārskatīt Civilprocesa likuma 594. pantā šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus un to piesaistes kritērijus.

Ievērojot minēto, izstrādās priekšlikumus likuma pārejas noteikumu papildināšanai.

Tātad... trešā sadaļa. Grozījumi, kas paredzēti, ņemot vērā plānoto minimālās algas apmēra pieaugumu no 2021. gada. Tāpēc ir veicami grozījumi, kas precizē nosacījumus, pie kuriem persona var iesniegt prasību par uzturlīdzekļu saņemšanu.

Ievērojot minētos precizējumus, Civilprocesa likuma 250.¹⁹ panta otrās daļas otrais teikums, kas šobrīd noteic, ka tiesa ierosina lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, ja pastāv Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētie šķēršļi, kas liedz personai saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Tā kā minētais grozījums saistīts ar 2019. gada 14. novembra likumu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz valsts garantētos uzturlīdzekļus atsaistīt no minimālās algas, ievērojot, ka ar 2021. gadu tiek papildināts minimālās... palielināts minimālās algas apmērs, tā spēkā stāšanās nosakāma ar 2021. gada 1. janvāri, līdz ar to likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 874/Lp13)... likumam ir jāstājas spēkā šā gada 31. decembrī.

Juridiskā komisija atzina minēto likumprojektu par steidzamu un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēm likumprojekta pirmajā lasījumā deputāti nav pieteikušies.

Vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst?

J. Jurašs. Jā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 77, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas dienu otrajam lasījumam Saeimas sēdē.

J. Jurašs. Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, proti, ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā...

Komisijas sēdē vieni no potenciālajiem priekšlikumu iesniedzējiem – Tieslietu ministrija un Juridiskais birojs – pauda, ka priekšlikumus neiesniegs.

Līdz ar to Saeimā par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 874/Lp13) lūdzu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru, lai pārliecinātos, ka deputāti neiebilst, ka izskatām šo likumprojektu arīdzan otrajā lasījumā.

Neviens deputāts tātad nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Neviens deputāts nav pieprasījis balsojumu, līdz ar to deputāti neiebilst un likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lūgusi šodien Saeimas sēdē izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja, par doto vārdu! Cienījamie kolēģi deputāti! Turpmākie astoņi likumi ir pavadošie likumi jaunajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam. Tāpēc komisija lūdz visiem turpmākajiem astoņiem likumprojektiem noteikt steidzamību un tos šodien izskatīt un pieņemt divos lasījumos.

Tātad sākam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"". Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Šie sagatavotie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredz, ka tādi paši likumā noteiktie ierobežojumi, kādi tika attiecināti uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, tiek attiecināti arī uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem. Tātad, lai juridiski viss būtu pareizi, šajā likumā ir jāveic izmaiņas.

Komisija, kā jau sēdes vadītāja minēja, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu, un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēt (Skaņas pārrāvums.)... nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A. Kaimiņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Ņemot vērā, ka šie, kā jau minēju iepriekš, ir tehniski grozījumi un tiem ir jāstājas spēkā vienlaikus ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu 2021. gada 1. janvārī, komisija aicina nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdz minēto likumprojektu šodien izskatīt un pieņemt Saeimā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jūs nepiekrītat komisijas vārdā izteiktajam lūgumam izskatīt likumprojektu šodien otrajā lasījumā, jums ir jāpiesakās runāt par procedūru.

Neviens deputāts nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību".

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeima neiebilst, līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šodien Saeimas sēdē izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" (876/Lp13).

Tātad turpinām pielīdzināt šos likumus minētajam jaunajam likumam, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kuram jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Šis likums, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, paredz izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tādēļ būtu nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus arī Likumā par budžetu un finanšu vadību un attiecināt tās pašas normas uz šo jauno padomi, ko... mēs jau esam nobalsojuši iepriekšējā likumā... kā tas ir noteikts likumā attiecībā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Komisija lūdz atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Tātad no sākuma – balsojums par steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 74, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Kaimiņa kungs lūdza mūs balsot par likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu, kurā likumprojekts izskatāms otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Kaimiņš. Jā, cienījamie kolēģi! Tā kā šie grozījumi ir tehniski un tiem ir jāstājas spēkā vienlaikus ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, komisijas vārdā aicinu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdzu minēto likumprojektu izskatīt un pieņemt Saeimā šodien, tagad, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jums ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu šodien, šajā sēdē, otrajā lasījumā, lūdzu, piesakieties.

Tātad Saeimas deputāti neiebilst. Varam izskatīt likumprojektu arīdzan otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lūgusi šodien Saeimas sēdē izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, esam izskatījuši jau divus no astoņiem likumiem, kas ir pavadošie likumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam.

Likumprojekts "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" (Nr. 877/Lp13). Stāsts ir par to, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (tā ir tā jaunā padome) pārņems daļu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijām un tādēļ nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Kolēģi, komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Tātad no sākuma – balsojums par steidzamības piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 69, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kurā likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Jā, paldies, kolēģi, par balsojumu (Skaņas defekts.)... šajā likumā.

Ņemot vērā, ka šie grozījumi, tieši tāpat kā iepriekš nobalsotie, ir tehniskas dabas un tiem ir jāstājas spēkā vienlaikus ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, komisijas vārdā aicinu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdzu minēto likumprojektu izskatīt un pieņemt Saeimā šodien, tagad, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jums ir iebildumi pret to, ka mēs izskatām šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē, lūdzu, piesakieties.

Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Neviens deputāts neiebilst, līdz ar to minētais likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz Saeimu šajā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā izskatīt šo likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" (Nr. 878/Lp13).

Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir stratēģiski nozīmīgas valsts kapitālsabiedrības, un tām ir būtiska loma informatīvās telpas aizsardzībā. Ņemot vērā minēto, arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļiem būtu jānodrošina pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot sava amata pienākumu veikšanai, lai tie varētu efektīvi komunicēt ar plašsaziņas līdzekļu padomi, kura būs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts kapitāla daļu turētāja. Proti, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā mēs esam iestrādājuši to, ka valsts noslēpuma... pielaidei pie valsts noslēpuma ir jābūt arī valdes locekļiem.

Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 74, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Kaimiņa kungs, vai vēlaties vēl ko piebilst? Jūs nelūdzāt atbalstīt pirmajā lasījumā.

A. Kaimiņš. Jā. Es tieši tagad gribētu komisijas vārdā lūgt atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes laiku izskatīšanai otrajā lasījumā.

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es lūdzu nenoteikt priekšlikumu termiņu. Lūdzu minēto likumprojektu izskatīt un pieņemt tagad, šobrīd, Saeimā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jūs iebilstat pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē, lūdzu, piesakieties.

Deputāti neiebilst. Varam izskatīt otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst, līdz ar to likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēs esam izskatījuši četrus no astoņiem pavadošajiem likumprojektiem, kuri mums šodien būtu jāpieņem.

Šobrīd mēs izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" (Nr. 879/Lp13).

Šis likumprojekts paredz tiesības Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei lietot lielo valsts ģerboni.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, kā arī lūdzu to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 72, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un arīdzan Saeimas sēdes laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Kaimiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdz minēto likumprojektu izskatīt un pieņemt Saeimā šodien, tagad, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jums ir iebildumi pret šā likumprojekta izskatīšanu šajā Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā, lūdzu, piesakieties!

Deputāti neiebilst. Varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Filmu likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Filmu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Tāpat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai šajā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Filmu likumā" (880/Lp13).

Šis likumprojekts paredz Latvijas Filmu padomē aizstāt Nacionālās elektronisko plašsaziņas padomes pārstāvi ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvi.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Filmu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 76, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Filmu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es aicinu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdzu likumprojektu "Grozījums Filmu likumā" izskatīt šajā Saeimas sēdē arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jums ir iebildumi pret šā likumprojekta izskatīšanu šajā Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā, lūdzu pieteikties.

Deputāti neiebilst. Līdz ar to varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Filmu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Diasporas likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Diasporas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai šodien, šajā Saeimas sēdē, pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis un nākamais likumprojekts ir tie, kas mums vēl ir jāpieņem, lai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums 2021. gada 1. janvārī varētu sākt strādāt.

Tātad šobrīd mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi Diasporas likumā" (Nr. 881/Lp13).

Tās izmaiņas ir šādas. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas diasporas politikas jomā pārņem šī jaunā padome, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, tādēļ ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus Diasporas likumā.

Lūdzu piešķirt steidzamību šim likumprojektam un to izskatīt šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Diasporas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 74, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Diasporas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Kaimiņš. Jā. (Skaņas defekts.)... arī šie grozījumi Diasporas likumā ir tehniski.

Komisijas vārdā aicinu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdzu minēto likumprojektu izskatīt šajā Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja jums ir iebildumi pret šā likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā... bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa... šajā Saeimas sēdē, lūdzu pieteikties.

Deputāti neiebilst. Līdz ar to varam balsot.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Diasporas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Tāpat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" izskatīt šajā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēs esam izskatījuši septiņus no astoņiem pavadošajiem likumprojektiem. Šis ir pēdējais pavadošais likumprojekts visā šajā likumprojektu pakā par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma stāšanos spēkā.

Šobrīd mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr. 882/Lp13).

Likumprojektā ir paredzēts noteikt, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un ombudam mēnešalgu nosaka tādā pašā apmērā kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam, savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim – kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim.

Likumprojekts paredz, ka 2021. gadā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atlīdzībai nepieciešamais finansējums tiek segts no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums".

Lūdzu arī šo, pēdējo, pavadošo likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Kaimiņa kungs jau lūdza atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Kaimiņš. Kolēģi! Man ir jāatkārto... Man ir jāsaka vēlreiz tas, ka šie grozījumi ir tehniski, un komisijas vārdā lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un lūdzu šo likumprojektu izskatīt un pieņemt šajā Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Vēl gribētu piebilst, ka komisijas vārdā es saku lielu paldies Saeimas Juridiskajam birojam un Gatim Melnūdrim personīgi par ieguldīto lielo darbu šo visu astoņu likumprojektu, pavadošo likumprojektu, pakā... visu šo sakārtot, iztirzāt un novest līdz tādai stadijai, kādā mēs esam šobrīd jau... nobalsojuši.

Tātad, kolēģi, lūdzu atbalstīt šodien otrajā lasījumā arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, ja kāds no jums iebilst pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas šodienas sēdē, lūdzu, piesakieties.

Deputāti neiebilst. Tātad varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamā šās sēdes darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" (Nr. 854/Lp13), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju no 2021. gada 1. oktobra atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izraugās "Latvijas Valsts ceļi" saskaņā ar Satiksmes ministrijas deleģējumu.

Savukārt "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus saskaņā ar deleģēšanas līgumu veiks līdz 2021. gada 30. septembrim, kā arī pēc tam gadījumos, ja būs objektīvi iemesli, kā dēļ attiecīgajā reģionā nevar tikt nodrošināta valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem.

Likumprojektu komisija atzina par steidzamu, lai var paspēt realizēt iepirkumu par valsts autoceļu uzturētāju līdz 2021. gada 1. oktobrim.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, vai jūs vēlaties debatēt par steidzamību? (Dep. Ļ. Švecova: "Jā, es vēlos debatēt par steidzamību!")

Jā, lūdzu, jums vārds! Piesakieties tad, lūdzu, vēlreiz!

Lūdzu! Vārds Švecovas kundzei – jautājumā par steidzamību.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es lūdzu neatzīt šo likumprojektu par steidzamu sekojošu iemeslu dēļ.

Tas skar ļoti būtisku procedūru – Latvijas autoceļu uzturēšanu.

Līdz šim šo procesu veica "Latvijas autoceļu uzturētājs" un no valsts budžeta līdzekļiem šim procesam tika iztērēti vidēji no 53 līdz 60 miljoniem eiro gadā. Šī struktūrvienība, kas ir valsts uzņēmums, nodrošināja tehniskos darbus, lai uzturētu autoceļus, kas ir valsts īpašumā un pārraudzībā.

Šis likumprojekts, ko tagad mēs plānojam atzīt par steidzamu un pieņemt, paredz ļoti būtisku lietu – Latvijas autoceļu pāreju privātā apkalpošanā.

Es uzskatu... un arī vairākkārt pievērsu kolēģu uzmanību Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... par problemātiku... un par to, ka šis ir sasteigts lēmums. Tas nav pārdomāts.

Turklāt komisijas sēdē... Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika sniegta prezentācija, kurā tika parādīts... un tika paskaidrots par citu valstu pieredzi, proti, Igaunijas, Lietuvas un Somijas pieredzi.

Somijā tikai valsts nodrošina autoceļu uzturēšanu.

Arī Lietuvā valsts uztur valsts autoceļus.

Igaunijā, kas bija nosaukta par piemēru, notikusi tikai daļēja autoceļu, valsts autoceļu, uzturēšanas nodošana privātajam sektoram.

Manuprāt, var izraisīt ļoti daudzus riskus nepārdomāta, sasteigta minētā likumprojekta pieņemšana.

Vēl kas ir būtiski. Manā ieskatā, tagad notiek procedūra, saskaņā ar kuru privātajam biznesam tiek nodoti – jau no nākamā gada! – 100 miljoni no nodokļu maksātāju... valsts budžeta līdzekļu izmantošana.

Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze runāja "pret" steidzamību.

Viens deputāts var runāt "pret", viens – "par".

Vārds deputātam Jānim Butānam – "par" steidzamību. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Informēju, ka līdz šim autoceļu uzturēšanu ir veicis "Latvijas autoceļu uzturētājs", pamatojoties uz deleģējumu, kurš beidzas šā gada 31. decembrī.

Nākamajā gadā tiek veikta autoceļu uzturēšanas reforma, kuras ietvaros "Latvijas Valsts ceļi" izsludinās konkursu uz... kopumā būs... Kopumā būs 19 lotes, un līdz tam brīdim, kamēr nebūs zināmi šī konkursa rezultāti, ar šiem likuma grozījumiem tiks noteikts, ka faktiski autoceļu uzturēšanu – kā līdz šim – veiks "Latvijas autoceļu uzturētājs". Un arī gadījumā, ja konkursa rezultāti nebūs zināmi noteiktajā termiņā... tad arī tajās lotēs, kurās nebūs rezultātu, šos darbus veiks "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Ņemot vērā, ka šis deleģējums beidzas 31. decembrī, likumu nepieciešams pieņemt steidzami, lai ar 1. janvāri "Latvijas autoceļu uzturētājs" varētu nodrošināt autoceļu uzturēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "pret" steidzamību, viens – "par" steidzamību. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 63, pret – 17, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tātad atgriežamies šajā Saeimas sēdē pulksten 15.30.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija ir notikusi.

Kolēģi, pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim šā gada 10. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"", pirmais lasījums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Labdien! "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir valstij piederošs uzņēmums. Tā organizatorisko struktūru veido 12 administrācijas struktūrvienības, 9 ceļu rajoni. LAU ir 26 reģionālās nodaļas, kuras ir vienmērīgi izvietotas visā Latvijas teritorijā un kurās strādā 1262 cilvēki.

"Latvijas autoceļu uzturētāja" rīcībā ir transportlīdzekļi, traktortehnika un speciālais aprīkojums, kopumā 4911 vienības. "Latvijas autoceļu uzturētāja" īpašumā ir 178 jeb 26 procenti no visiem valstī reģistrētajiem 675 autogreideriem, kuri ir aprīkoti ar GPS iekārtām, nodrošinot veikto darbu un maršrutu uzskaiti.

Vienlaicīgi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kad tika izskatīts jautājums par iespējamo "Latvijas autoceļu uzturētāja" privatizāciju, notika diskusija, kuras laikā tika saņemta informācija par to, ka daļa tehnikas un materiāltehniskā nodrošinājuma ir paņemta līzingā vai finanšu kreditēšanas... rezultātā. Un tātad par šo tehniku ir arī kredītsaistības šai aģentūrai.

Vēl viens moments. Pašlaik valsts autoceļu uzturēšanai... nodrošinot deleģējamu uzdevumu... izpildes ietvaros... pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu... deleģēšanas līguma ietvaros veiktais uzdevums ir ārpus PVN jomas un nav PVN objekts... pievienotās vērtības nodokļa objekts.

Līdz ar to finansējuma apmērs, kas šobrīd tiek piešķirts valsts autoceļu uzturēšanai... neparedz aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli... un ir paredzēts valsts autoceļu uzturēšanas funkciju finansēšanai pilnā apmērā. Tā rezultātā 2019. gadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" varēja veikt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus par 3,5 miljoniem lielākā apmērā.

Kādi ir trūkumi, ja notiek tirgus atvēršana?

Publiska iepirkuma rezultātā iepirktajam pakalpojumam ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis 21 procenta apmērā, un tādējādi šo paredzēto finansējuma daļu nevar izmantot, lai segtu ar autoceļu uzturēšanas darbiem saistītus izdevumus.

Līdz šim, sniedzot pakalpojumus visā valsts teritorijā un uz visu veidu valsts autoceļiem, "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir nodrošinājis, ka tam ir nepieciešamā infrastruktūra un resursi pakalpojumu sniegšanai pilnā apjomā. Savukārt pārējie tirgus dalībnieki sniedz pakalpojumus un nodrošina resursu pieejamību tikai daļā Latvijas teritorijas atbilstoši šo komersantu darbības specifikai un darbības teritorijai.

Līdz ar to šis autoceļu uzturēšanas modelis, visticamāk, radīs situāciju, ka vismaz daļēji tiek izveidota un uzturēta paralēla struktūra. "Latvijas autoceļu uzturētājs" un privātas (Nav saklausāms.)... komersantiem, tādējādi kopumā sadārdzinot pakalpojumu sniegšanas izmaksas un neracionāli izmantojot resursus ekonomikā kopumā.

Saskaņā ar deleģēšanas līgumu līdz 20 procentiem no "Latvijas autoceļu uzturētāja" apgrozījuma var tikt veidoti no pakalpojumu piedāvāšanas tirgū. Tāpēc, samazinot "Latvijas autoceļu uzturētāja" deleģējuma līguma apjomu, tas zaudē ieņēmumus ne tikai no samazināta valsts finansējuma apjoma, bet arī ieņēmumus no komerciālas darbības, jo proporcionāli samazināsies "Latvijas autoceļu uzturētāja" tiesības sniegt komercpakalpojumus.

Ja privātajam komersantam, kurš nodrošina noteikta autoceļa posma uzturēšanu, rodas finansiālas grūtības vai tas atsakās no līguma izpildes, var izveidoties situācija, ka valsts autoceļi netiek uzturēti.

Tā ir tikai daļa no tiem argumentiem un apsvērumiem, kā dēļ es uzskatu, ka... Pašlaik neatbalstu šo likumprojektu un neatbalstu tirgus atvēršanu.

Lūdzu balsot "pret" šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es runāšu "pret" šo likumprojektu. Un paskaidrošu, kāpēc.

Ja mēs paskatāmies likumprojekta anotācijā, tad... paredzamie ietaupījumi, kas visa šī eksperimenta laikā varētu rasties, ir no pusmiljona līdz diviem miljoniem otrajā vai trešajā gadā... kas varētu rasties, ja būs šī konkurence... radīsies...

Ja paskatāmies, ar ko šis likumprojekts izstrādes laikā ir saskaņots, – tas ir saskaņots ar Satiksmes ministriju un "Latvijas Valsts ceļiem". Tās ir institūcijas, kas ir iesaistījušās šajā darbā.

Protams, šeit ļoti skaisti ierakstīts, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, bet es gribētu parunāt par šiem ļoti "pozitīvajiem" piemēriem, ko šobrīd... izpilda Satiksmes ministrija. Un šis, manuprāt, ir tas gadījums, kas... tas būs tikai tāds viens liels, trekns papildinājums tiem jau tā, manuprāt, diezgan skandalozajiem piemēriem, kas šobrīd jau ir Satiksmes ministrijas darba laukā.

Protams, tiek minēts tas, ka jau šobrīd pašvaldības izvēlas privāto apsaimniekotāju ceļu uzturēšanai, un tie nav daži piemēri; tādu piemēru ir samērā daudz. Tomēr ir jāņem vērā, ka pašvaldībās, veicot šo autoceļu uzturēšanu, ziemas uzturēšanu, un sludinot šos iepirkumus... jebkurai pašvaldībai, jebkurai teritorijai... tik tiešām tie apjomi, kas tiek nodoti šajā iepirkumā, ir ne tik lieli, piemēram, tajā pašā Cēsu novadā vai jebkurā citā, vai kaut kur... Liepājā vai Daugavpilī...

Ja šādi iepirkumi... ja rodas problēmas ar pakalpojumu sniedzēju vai pakalpojumu sniedzējs līguma izstrādes laikā uzliek pārāk neizdevīgus, sabiedrībai neizdevīgus, nosacījumus, tad ir ļoti brīvas rokas, kādā veidā pašvaldības var variēt, un šī konkurence tiešām pastāv pietiekoša – var variēt, izvēloties citus pakalpojumu sniedzējus. Te tiešām darbojas kaut kāda veida konkurence.

Šis gadījums, ko šobrīd piedāvā Satiksmes ministrija, manuprāt, ir skatāms jau daudz plašāk. Un te var izveidoties situācija, ka... vai tās ir piecas, 10 vai 30 lotes – nav starpības. Izveidoties var situācija, līdzīga tai situācijai, kāda šobrīd ir izveidojusies ar sabiedriskā transporta iepirkumu, – mierīgi var pateikt to, ka turpmāk ceļus tīrīs ar elektromobiļiem, piemēram, un tas ir zaļais kurss. Un tādējādi izkonkurēs to pašu "Latvijas autoceļu uzturētāju" un, iespējams, vēl veselu virkni citu uzņēmēju. Negribas neko tādu paredzēt! Bet šobrīd esošā situācija, kur Iepirkumu uzraudzības birojs ir ļoti iesaistījies, lai apturētu Satiksmes ministrijas neprātu, liecina, ka ministrijai šī pieeja ir visai apšaubāma šādu lietu organizēšanā, vismaz šobrīd... ministrijas vadībā – pilnīgi noteikti.

Es uzskatu, ka... turklāt vēl steidzamā veidā virzīt uz priekšu šādas būtiskas izmaiņas – tas, manuprāt, ir stipri, stipri pārsteidzīgi. Beigu beigās – mēs pakļaujam... risku, ka tie... atkal var sanākt trīs vai divi, varbūt pat viens uzņēmējs, kas novinnē visas šīs lotes.

Un te jau Švecovas kundze minēja, ka tie kredīti, dažādas uzņemtās saistības, kas šobrīd ir šim uzņēmumam, kas darbojas praktiski tikai no šī publiskā pasūtījuma šī, esošā, līguma ietvaros... tas jau tajā brīdī, kad... ja šīs lotes tiek atdotas kādam citam, tad tas ir mēneša jautājums, ka šis uzņēmums vienkārši tiek likvidēts. Tas jau neies būvēt ceļus tūlīt. Tā būtu otra galējība.

Un tajā brīdī šis uzņēmums, visticamāk, tiktu likvidēts. Un ko valsts tajā brīdī darītu, ja valstij... pašiem savi aktīvi, pieņemsim, A klases ceļus vairāk... savu aktīvu vairāk nebūs, būs tikai uzņēmējs... Un tajā dienā, kad uzsnieg tāds kārtīgs sniegs... Uzņēmējam var rasties dažāda veida apstākļi, un šī cena var būtiski mainīties. Tādos apstākļos valsts var nonākt, nu, tādā situācijā, līdzīgi, kā tas ir gadiem noticis sabiedriskā transporta sektorā, kur visu laiku valsts ir ķīlnieka lomā. Šobrīd valsts... es pat nezinu, vai var to nosaukt par ķīlnieka lomu. Tā jau ir tāda daudz smagāka situācija, kur nonāk valsts šobrīd ar sabiedriskā transporta iepirkumiem. Es domāju, tas ir tikai laika jautājums, kad beidzot Satiksmes ministrija sapratīs, ka šis iepirkums ir pilnībā izgāzies un tas ir jātaisa pilnīgi no jauna.

Un šis ir tas pats gadījums. Mums ir... viena milzīga apdedzināšanās jau ir notikusi mūsu visu acu priekšā, par to mēs jau esam veidojuši pieprasījumus, un šis stāsts vēl nav beidzies. Tā rezultātā... ja ļaus Satiksmes ministrijai virzīties tādā veidā, kādā ministrija šobrīd virzās, tas nozīmēs to, ka lielākā daļa publiskā sektora sabiedriskā transporta pārvadājumu uzņēmumu vienkārši tiks aizvērti ciet un tas viss nonāks ļoti ierobežota cilvēku skaita rokās, privātās rokās, kas, nu, līdz šim nav parādījušas to, ka tās būtu, nu, visnotaļ godprātīgi strādājušas. Un šobrīd... šajā tirgus atvēršanā autoceļu uzturētājiem... es uzskatu, ka šis nav īstais brīdis, kad ar tādām lietām eksperimentēt.

Pastāv daudz pareizāki veidi, kā rīkoties... pašu autoceļu uzturētāju iekšienē... Līdzīgi, kā tas notiek daudzos pašvaldību uzņēmumos, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā; tur arī ir samērā liels konflikts starp privāto un publisko sektoru, bet tas tiek risināts, un šobrīd jau šīs negācijas ir stipri mazinājušās. Ir dažādi veidi... Protams, katram uzņēmumam ir jāanalizē tas, ko viņš iekšienē... var arī konkursu rīkot, nodot ārpakalpojumā, lai to dara privātais sektors. Ne vienmēr simtprocentīgi visi darbi jādara publiskajam sektoram, un šajā gadījumā tas ceļš būtu visdrošākais ceļš. Arī šobrīd jau zemnieki šur tur tiek iesaistīti ziemā ceļu uzturēšanā. Tie gan nav lieli apjomi, bet tas ceļš ir attīstāms un ir ejams tālāk.

Šobrīd tiek piedāvāts steidzamā kārtā grozīt šo likumu, dodot tiesības Satiksmes ministrijai atvērt tirgu, un te man ir jāpievienojas Švecovas kundzei, ka tā tirgus atvēršana pēc būtības nozīmē to, ka publiskā sektora uzņēmums tuvākajā laikā būs jālikvidē. Neviens nevar garantēt to, ka kāds neatnāks ar dempingu un nenodempingos, un šos iepirkumus neuzvarēs. Tas, kā jau minēju, var būt pat viens uzņēmums, kas novinnēja visas lotes. Tie var būt trīs uzņēmumi kā sabiedriskā transporta jomā... nevis trīs uzņēmumi, bet trīs personāži, kas sanāk kopā un vienojas par to, kā turpmāk pārvaldīs šo tirgu. Un vienkārši valsts var nonākt ļoti sliktā situācijā.

Es esmu par šīm tēmām... es pats esmu bijis Satiksmes ministrijā parlamentārais sekretārs. Arī tajā laikā, kad es darbojos Satiksmes ministrijā, šīs idejas bija, bet, ar ekspertiem pārrunājot, iepazīstoties ar šo situāciju, neskatoties uz to, cik milzīgs bija privāto uzņēmēju lobijs to darīt, mēs to nepieļāvām un nedarījām, un – gluži otrādi! – skatījāmies pilnīgi citā virzienā.

Šobrīd jūs esat šo lobiju priekšā, teiksim tā, salūzuši, uzskatāt, ka šī konkurence ir tas, kas ir pats svarīgākais un labākais. Nu tad paskatieties, kā jums ir gājis ar sabiedrisko transportu. Uzdodiet sev godīgi jautājumu, vai tas tiešām ir pareizākais solis, – vai tā tiešām ir tā politika, ko jūs esat solījuši saviem vēlētājiem, vai tas ir valstij stratēģiski tiešām izdevīgākais virziens, kā doties, drošākais virziens. Un šajā gadījumā jautājums ir par visu Latvijas ceļu ikdienas uzturēšanu, un, manuprāt, mēs varam nonākt tiešām ļoti, ļoti neviennozīmīgā situācijā.

Šādu jautājumu virzīt tik strauji – tas, manuprāt, ir pilnīgi... pilnīgi nevietā. Tieši otrādi – es aicinātu šo jautājumu šobrīd neskatīt, balsot "pret".

Un kolēģus, kas balso "par", es aicinu tiešām pēc būtības iedziļināties tajā, kas šobrīd tiek piedāvāts. Man ir sajūta, ka tas līdz galam nav noticis, un aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Kolēģi! Vēlos informēt, ka pie šīs reformas tiek strādāts jau ilgāk nekā gadu.

Jau 2019. gadā, kad mēs uzsākām darbu Satiksmes ministrijā, bija zināms, ka 2020. gada 31. decembrī beidzas deleģējuma līgums, un tika uzsākta attiecīga reforma, kuras rezultātā... tika izstrādāti atbilstoši grozījumi, veikti pētījumi, izvērtēti labākie varianti.

Un viens no argumentiem, kāpēc reformu veicam, ir tas, ka pašreiz mēs nevaram pārliecināties, vai "Latvijas autoceļu uzturētājs" sniedz visefektīvākos pakalpojumus par vislabāko cenu, jo viņam vienkārši nav konkurences šajā pakalpojumu jomā, jo viņš ir vienīgais pakalpojumu sniedzējs. Tātad, ja mēs atveram tirgu, tad konkurences apstākļos mēs iepirkumu rezultātā varam noskaidrot faktisko cenu pakalpojumam. Tas ir viens.

Otrs. Ir pašam "Latvijas autoceļu uzturētājam" kā tādam – tā dēļ, ka tas ir monopolists valsts autoceļu uzturēšanā, – noteikti ierobežojumi, kas tieši saistīti ar iesaistīšanos citu segmentu biznesā, un tas būtu konkrēti autoceļu būvniecības segments, kur tam noteikts ierobežojums, cik daudz šādus darbus un pakalpojumus uzņēmums var veikt. Tātad, atverot tirgu, šis ierobežojums tiek noņemts un attiecīgi arī "Latvijas autoceļu uzturētājs" var iesaistīties autoceļu būvniecības segmentā.

Tālāk. Izskanēja bažas par to, cik lielu apjomu varēs sniegt uzturēšanas darbos... Faktiski iepirkums jau tiek veikts par konkrētu darbu veikšanu. Tātad valstij par šiem darbiem ir jāsamaksā. Un, protams, tur ir... es neiedziļināšos niansēs, bet... faktiski valsts definē veicamā darba apjomus: kādu pasūtījumu veic, tādu apjomu arī uzņēmējs veic. Un gadījumā, ja uzņēmējs nav spējīgs veikt vai pildīt atbilstoši līgumam nepieciešamo pakalpojumu, tad tiek sarunu procedūrā izvēlēts tāds pakalpojumu sniedzējs, kas šos pakalpojumus var sniegt.

Ja runā par to, ka... nu jau nedaudz pieskāros tai tēmai par steidzamību un neziņu... tad jāteic, ka faktiski mēs esam konsultējušies ar dažādām kompetentajām iestādēm, to skaitā ar Konkurences padomi; ir apzināti arī uzņēmēji, pašvaldības, noskaidrojot viņu domas, un faktiski mēs redzam, ka jau tagad, piemēram, attiecībā uz pašvaldību autoceļiem tirgus ir atvērts un tajā arī "Latvijas autoceļu uzturētājs" piedalās – piedalās konkursu kārtībā un bieži vien arī šajos konkursos uzvar, un nodrošina pašvaldībām pakalpojumus autoceļu uzturēšanā.

Līdz ar to... Tā ka bažas par to, ka "Latvijas autoceļu uzturētājs" varētu palikt aiz borta, manuprāt, ir nevietā, jo pašreiz konkurences apstākļos spēj konkurēt gan pašvaldības autoceļu tīklā kopumā...

Tas arī ir viss... un tā vispārīgi. Ceru, ka reforma izdosies, un aicinu atbalstīt grozījumus likumā "Par autoceļiem".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Reflektējot uz Butāna kunga pateikto, – Igaunijā autoceļu uzturēšanas tirgu atvēra 20 gadus atpakaļ, un vēl aizvien... 2019. gadā konkursā tā arī palika tikai daļēji atvērts autoceļu uzturēšanas tirgus, jo vēl aizvien četras lotes... veic valsts uzņēmums... attiecīgi...

Tagad – par "Latvijas autoceļu uzturētāju". Tā darbības rezultātā... un, efektivizējot procesus, ik gadu izmaksas uz vienu vienību vienmēr ir samazinājušās vidēji 2 procentu apmērā. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā, ka arī pati struktūra spēj efektīvi veikt darbus.

Tagad – arī par šo aspektu, ka "Latvijas autoceļu uzturētājs" saņem dividendes. Arī dividendes tas izmanto attiecīgi – gan autoceļu uzturēšanai, gan arī... attiecīgi nodrošinot dividenžu ieskaitīšanu tehnikas kredītu iemaksai. Viena no pēdējām iemaksām... attiecīgi – dividendēm... bija par 2019. gadu, un tie bija 3 214 113 eiro. Tas ir tas, ko šis uzņēmums nopelna un nodrošina papildus ieskaitīšanu atpakaļ ceļu uzturēšanai un infrastruktūrai.

No tiem līdzekļiem, kas paliek kā dividendes, piemēram, 791 981 eiro tiek ieguldīts nepieciešamās ceļu uzturēšanas tehnikas atjaunošanai un... to kvalitātei.

Un tagad – par Butāna kunga argumentiem... par to, ka pašvaldības ir viens no klientiem Latvijas autoceļu uzturēšanai. Tas tā bija, un tās nodrošināja daļu no ienākumiem. Taču ir jāsaprot pirmām kārtām tas, ka pašlaik ir krīze, kovidinfekcijas izraisīta ekonomikas lejupslīde, un ka vienlaikus ar to pašvaldībām, pieņemot šo valsts budžetu, ir samazināti ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tātad sanāk, ka pašvaldību budžeti ir zaudējuši daļu no ienākumiem, ko pašvaldības varēja arī novirzīt autoceļu uzturēšanai. Tas vēl vairāk samazina "Latvijas autoceļu uzturētāja" konkurētspēju un attiecīgi spēju saņemt pasūtījumus, darbojoties šajā tirgus segmentā.

Tāpēc man liekas, ka patiešām... ja Igaunija 20 gadus strādā pie tirgus atvēršanas un vēl aizvien nav atvērusi pilnīgi ceļu uzturēšanu, ja Lietuva pieturas pie valsts nodrošinātā... valsts autoceļu uzturēšanas, ja Somijā ir jaukts modelis, kur valsts ļoti kontrolē un nodrošina autoceļu uzturēšanu, tad... es uzskatu, ka ekonomiskās krīzes laikā... ka nav īstais laiks, lai nodrošinātu tirgus atvēršanu un atteiktos no "Latvijas autoceļu uzturētāja" darbības šajā segmentā, nodrošinot pilnīgi ienākumu ieskaitīšanu attiecīgajā šīs struktūras budžetā un autoceļu uzturēšanai, attiecīgi arī nododot privāto uzņēmēju simts miljonus ik gadu... no nākamā gada... ceļu uzturēšanai.

Tas vairāk izskatās pēc ļoti nepārdomātas, paviršas privatizācijas – bez atbilstošu normatīvo dokumentu sagatavošanas, kuri nodrošinātu ceļu kvalitāti, ceļu uzturēšanas atbilstību laika apstākļiem, cilvēkresursu saglabāšanu, kapacitātes saglabāšanu un tehnikas saglabāšanu, kas jau ir... un jau ir atjaunota šai vienībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tiešām šis jautājums ir ļoti nopietns – grozījumi likumā "Par autoceļiem", kuri paredz tirgus atvēršanu.

Ziniet, ja būtu, teiksim, daži ceļi valstī, varētu tā vienkārši, ar vienu piegājienu, veikt šo konkursu – kādu vienu vai pāris lotes... un viss notiek. Bet diemžēl vai par laimi – Latvija ir ļoti dažāda, un ceļi arī ir ļoti dažādi, sākot no galvenajiem ceļiem, reģionālajiem ceļiem, vietējiem... un tā tālāk.

Manā skatījumā, tas ir tomēr tik nopietns jautājums, ka to sasteigt nevar.

Ja valsts ceļu uzturētājs – liela firma (filiāles visā valstī) – veic šo pamatceļu, galveno ceļu, reģionālo ceļu uzturēšanu, tam ir iegādāta tehnika, ir remontu bāzes, ir speciālistu kopums. Tieši speciālistu kopums! Tas nav tā – aiziet sēnes palasīt, tas ir – ceļus uzturēt! Ir pareizi jādara tas viss darbs, ir jābūt ļoti labam meistaram, strādājot gan ar greideriem, gan ar ekskavatoriem, gan ar visu pārējo tehniku, kā arī veicot plānošanu, un tā tālāk.

Nu, un tagad iedomāsimies: pēkšņi sadalīta Latvija lotēs, pēkšņi – konkursi... Viens no galvenajiem jautājumiem – cik tad šobrīd ir to firmu Latvijā, kas būtu gatavas veikt šo uzturēšanu? Jā, pašvaldības attiecīgi strādā, bet tur ir specializējušies daži zemnieki, kāda viena otra firmiņa. Pašvaldība vietējos ceļus uztur, greiderē un tā tālāk. Bet, lai to darītu valsts mērogā, tai ir jābūt ļoti nopietnai firmai vai firmām un profesionāļiem. Nevar apsēdināt kādu deputātu vai kādu cilvēku uz nopietnas tehnikas un palaist, lai viņš tur pabraukā.

Pašvaldībām ir ļoti liela pieredze ar šo darbu. Tā kā jau diezgan ilgi pašvaldības uztur savus ceļus, pieredze ir bijusi dažāda. Nu firma nenostrādā nedēļu – nu nekas! Nu aizputina, nu dubļi, bet tur tā intensitāte nav tik liela. Pēc nedēļas vai divām gan jau sāk strādāt tā firma... vai arī atrod citu.

Taču – ja valsts mērogā pēkšņi pāriet uz citām firmām... Valsts ceļu uzturētājs – tas ir tomēr garants, ka ceļi ir kārtībā. Tur ir tiešām profesionāli cilvēki, un pašvaldības ļoti daudz izmanto tieši valsts ceļu uzturētāja pakalpojumus, slēdzot līgumus un tamlīdzīgi.

Man liekas, tā ir bēgšana no atbildības. Nu padomājiet – ceļi nav kārtībā Latvijā, ļoti nav kārtībā, un tagad... nu, tagad – lai jau uztur citi, lai jau atbild citi! Mēs, ministrija, – nē! Politiķi – nē!

Mēs varam aiziet līdz absurdam tādā veidā. Tad jājautā: ja jau ir konkursi, tad varbūt arī līdzekļu sadalē var būt konkurss Latvijā? Kāpēc tieši ministrijai jāsadala šie līdzekļi? Jāveido varbūt kāda aģentūra, firma, kas var konkurēt ar ministriju, labāk apsaimniekot līdzekļus?

Es saprotu, skaisti tas skan – konkursi... Tas viss – tā ir liberalizācija, tā ir liberāla politika, ko mēs piedzīvojam jau faktiski kopš neatkarības atjaunošanas. Daudz kur ir pozitīvi rezultāti, bet daudz kur nav pozitīvu rezultātu.

Manuprāt, šis jautājums par autoceļiem nav šodienas jautājums, lai mēs visi tā pēkšņi nospiestu pogas "par" un viss notiktu. Tā ir atbildība. Es šo atbildību šodien nevaru uzņemties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es par šo Butāna kunga uzstāšanos.

Butāna kungs galvenokārt nav sapratis to, ka pašvaldībā (Skaņas defekts.)... struktūra būtiski atšķiras no valsts pārvaldes struktūras.

Un tas, ko var izdarīt šobrīd pašvaldībā vienas teritorijas ietvaros... ir arī gadījumi, ka vairāku teritoriju ietvaros to dara. Tas nebūt nav viens pret vienu liekams kopā ar šo valsts ceļu apsaimniekošanu...

Ja pašvaldību ceļu garumi ir daudz vairāk nekā... manuprāt, vismaz par trešdaļu lielāks apjoms ir pašvaldībās... Ja skatāmies ceļus un ielas, – valstij ir kādi 20 tūkstoši... Pašvaldībām tie bija droši vien virs 30 tūkstošiem (Skaņas traucējumi.)...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs! Valaiņa kungs, atvainojiet! Laikam ir nepieciešams tehniskais pārtraukums. Jūsu teiktais ir nesaprotams.

Man ir jautājums Tehnikas nodaļai – cik ilgu pārtraukumu vajag? (Starpsauciens.) Cik? (Starpsauciens: "Desmit!") Desmit minūtes.

Tātad Tehnikas nodaļa lūdz pārtraukumu – 10 minūtes. Pēc tam otro reizi runās deputāts Viktors Valainis, jo skaņa bija saraustīta, bija grūti saprast runātāja teikto.

Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 16.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"", pirmais lasījums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

Valaiņa kungs, ja vēlaties runāt, jums ir jāpiesakās vēlreiz!

V. Valainis (ZZS).

Jā. Kolēģi, cerams, ka tagad dzirdamība ir labāka.

Es pavisam īsi pateikšu tās galvenās lietas.

Pirmām kārtām jau tas, ka Butāna kungs iezīmēja šo piemēru – pašvaldības... tas nav korekti. Pašvaldību ceļus nevar salīdzināt ar valsts autoceļiem. Valsts autoceļi – tas nozīmē 20 tūkstoši kilometru. Potenciāli vienalga, kā dalīt, – lotēs... Tās var nonākt viena vai divu, trīs uzņēmēju rokās... līdzīgi, kā tas tagad ir noticis ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Un pie šādiem apstākļiem valstij nebūs nekādu iespēju kaut kādā veidā regulēt šo tirgu.

Ja runājam par izmaksām, – ir virkne citu metožu, kā noteikt izmaksu pamatotību. Vēl jo vairāk, ka... tas galvenokārt ir akcionāru pienākums – rūpēties par to, lai uzņēmums strādātu kā labs saimnieks un lai izmaksas būtu maksimāli efektīvas.

Es no savas puses uzskatu, ka šis ir ļoti pārsteidzīgs lēmums – šādu priekšlikumu šobrīd virzīt, un es aicinātu šo likumprojektu noraidīt vai arī noteikt tam ļoti garu termiņu.

Kā jau minēju, ir lietas, ko likumprojekta iesniedzēji nav ņēmuši vērā, – piemēram, noteikt daļu no lotēm, kas... ka obligāti paliek vismaz katrā reģionā pa vienai nopietnai lotei, kuras paliktu autoceļu uzturētāja rīcībā un uz kurām šos konkursus netaisītu.

Tas ir viens no priekšlikumiem (tā tas šobrīd darbojas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā), lai tomēr ir publiskajam sektoram kaut kāda kapacitāte saglabāta, lai brīdī, kad ir X stunda, kad tiešām šis pakalpojums ir jāsniedz, valsts nenonāk tādā situācijā, ka tai gluži vienkārši, tā žargonā runājot, piestāda rēķinu – vai nu šādi, vai nekā!

Turklāt valstij ir arī starptautiskās saistības, kas paredz ceļu tīrīšanas kvalitāti, laiku, ātrumu... to, kādā veidā tas jāizdara. Un te šāda veida eksperimenti, manuprāt, ir absolūti nevietā.

Vēlreiz aicinu kolēģus būt objektīviem un paskatīties, kādā veidā Satiksmes ministrija... tieši Satiksmes ministrija pēdējā laikā izsludina šos lielos iepirkumus. Kas ir šo lielo iepirkumu uzvarētāji, varat paskatīties, vienkārši ieguglējot. Paskatieties šos uzņēmējus, kas... un kā tad ministrijai šajā periodā ir veicies ar šādiem ļoti atbildīgiem uzdevumiem.

Manuprāt, ministrijai būtu šobrīd jāfokusējas uz to, lai maksimāli ātri atceltu sabiedriskā transporta iepirkumu un primāri tiktu galā ar šo ļoti svarīgo jautājumu un tikai pēc tam vērtu vaļā jaunas frontes, kas... nu, visnotaļ... vismaz jau šobrīd izskatās, ka tas ir ļoti, ļoti nepārdomāts solis. Tas, ka gadu diskutē ministrijas iekšienē, nenozīmē, ka tiešām visi ir apņēmības pilni un tiešām visi šie risinājumi ir pārdomāti un sagatavoti.

Man personīgi ir liela pārliecība par to, ka šis ir ļoti, ļoti nepārdomāts lēmums, kolēģi. Un beigu beigās, kad šis notiks, tad, es domāju, tas jau būs par vēlu – pēc tam stāstīt: mēs jau teicām, ka tā būs. Ir bijuši arī citi līdzīgi gadījumi.

Kolēģi, es aicinu domāt jau šodien, pirms pieņemam šādus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Pēc debatēm spriežot, kolēģi nav pēdējā laikā bijuši reģionos vai nav pat iepazinušies ar to, ko dara "Latvijas autoceļu uzturētājs", un par šo tēmu spriež ļoti teorētiski un virspusēji.

Tā kā pats nāku no pašvaldības, zinu, kā notiek šie iepirkumi pašvaldību ceļu tīrīšanai vai apkopšanai.

Tātad – kāpēc vienmēr "Latvijas autoceļu uzturētājs" šajos konkursos vinnē ar zemāko cenu? Iemesls ir ļoti vienkāršs – ja uzņēmējam ir pašam jāatrod līdzekļi, jāiegulda tehnikā, pašam jānodrošina šīs tehnikas uzturēšana kārtībā, jānodrošina speciālisti, jāizpilda visas nepieciešamās prasības, tad "Latvijas autoceļu uzturētājam" par tehniskās bāzes finansēšanu nav jāuztraucas, par tehniskās bāzes uzturēšanu kārtībā arī nav jāuztraucas, jo šim uzņēmumam galvenais jau nav peļņa. Lai gan peļņa veidojas – un tā peļņa veidojas, atņemot šo tirgu privātajiem uzņēmējiem.

Jā, "Latvijas autoceļu uzturētājs" piedalās konkursā un vinnē kaut vai ceļu uzturēšanu "Latvijas valsts mežos", kur... pēc definīcijas arī tas ir valsts uzņēmums; tad attiecīgi šī naudas aprite notiek tikai valsts iestāžu starpā. Un līdz ar to privātais sektors nevar attīstīties. Privātais sektors nevar ieguldīt tehnikā, ir spiests, vienkāršā valodā sakot, ēst no galda drupačas, kuras paliek pāri tanīs objektos, kur "Latvijas autoceļu uzturētājs" vienkārši negrib vai viņam nav ekonomiski izdevīgi darboties.

Švecovas kundzei vēlos atgādināt, ka pašvaldībā budžets sastādīts tādā veidā, ka autoceļu uzturēšanai ir atsevišķs konts. Agrāk bija specbudžets, tagad šis budžets apvienots vienā, un tas nekādi neatstāj iespaidu uz pašvaldības ceļu uzturēšanas finansiālo, kā lai saka, nodrošinājumu, jo valsts ieskaita pašvaldībai naudiņu ceļu uzturēšanai. Līdz ar to nekādas saistības nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... šo ieņēmumu daļu.

Turpinot par "Latvijas autoceļu uzturētāju", – es piekrītu tam, ka pašvaldību ceļi, "Latvijas valsts mežu" ceļi, arī dažāda veida šie te ceļi... būtu atdodami privātā kapitāla apsaimniekošanā un ka "Latvijas autoceļu uzturētājs" uztur galvenos autoceļus, starppilsētu un... nu, teiksim, to kategoriju varētu noteikt ministrijas ierēdņi. Katrā ziņā es esmu par to, ka šis tirgus ir jāatver.

Mēs varam paskatīties Somijas modeli, kur ļoti veiksmīgi strādā...

Lai gan tuvākajā gadā... vismaz iepriekšējos divus gadus... un, izskatās, arī tuvākos gados sniegputeņi mūs ļoti neapdraud... bet, ja tādi ir, tad ir ļoti ātri atjaunojama kustība uz visiem ceļiem, pateicoties tam, ka valsts sadarbojas ar vietējiem uzņēmējiem, jo "Latvijas autoceļu uzturētājam", kaut arī sapirkta jauna tehnika, ne vienmēr kapacitāte ļauj operatīvi izdarīt visus darbus uz autoceļiem. Turpretim vietējais uzņēmējs vai kapitālsabiedrība spēj ātri reaģēt un piesaistīt vēl papildus tehniku.

Tā ka – es esmu par to, ka tirgus ir jāatver. Biedēt ar to, kas nu būs un kā nu būs, kādi būs iepirkumi, – es domāju, tas ir nepareizi, jo... tikai... ja sabiedrības un arī Saeimas rokās ir iespēja šos iepirkumus gan uzraudzīt, gan kontrolēt. Un tas ir iespējams. Nevis – dzīvot pārliecībā, ka nu visi ir zagļi, viss ir slikti un viss, kas ir bijis kādreiz, ir labs arī šobrīd.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz... Cienījamie kolēģi! Es redzēju – bija pieteicies ministra kungs Tālis Linkaits... Diemžēl vairs nav debatēs... Žēl, gribējās dzirdēt arī viņa viedokli.

Bet es ieteiktu... pateiktu savu variantu, kā varētu turpmāk rīkoties šajā situācijā.

Ir galīgi aizmirsts tas, ka ir paredzēts, ka līdz 2021. gada 1. janvārim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vajag izstrādāt likumprojektu par administratīvajiem reģioniem. Nu man grūti teikt, kad tiks reāli izstrādāts šis likumprojekts (droši vien termiņš būs cits), tomēr šie administratīvie reģioni būs.

Lūk, viens variants, kā risināt šo sasāpējušo jautājumu, būtu šāds – reāli nodot lielu daļu vietējo ceļu un arī daļu reģionālo ceļu tieši administratīvajiem reģioniem (protams, līdz ar finansējumu!). Un tad šajos reģionos reģionu pārvalde varētu lemt par šo ceļu uzturēšanu un apsaimniekošanu, jo tas ir jau faktiski reģionu jautājums. Tādējādi tiktu noņemts no Satiksmes ministrijas pleciem, lūk, šis smagais jautājums.

Daļu ceļu, kas ir galvenie valsts ceļi, tiešām būtu jāpatur, teiksim, valsts pārziņā, ministrijas pārraudzībā, un valsts ceļu uzturētājiem būtu tomēr vismaz tuvākajos gados jāuztur šie ceļi. Iespējams, ka tad mainītos drusciņ kārtība, bet šajā gadījumā, kad tiek piedāvātas šīs lotes, kas, manā skatījumā, tomēr neatbildīs administratīvo reģionu robežām, jo mēs pat šobrīd nevaram pateikt, kādas būs šo administratīvo reģionu robežas, tas, manuprāt, ir drusku par agru – šie likuma grozījumi.

Tāpēc es tomēr lūgtu nesteigties ar šo likumu, jo ir nopietni jāapsver visi "par" un "pret". Tirgus, protams, ir laba lieta, bet... Vēl lielākas man bažas par autoceļu uzturētājiem, jo sajaukt nav māksla, bet pēc tam... Kas būs pēc tam?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir interesanti klausīties šo diskusiju un sajust arī tās rūpes, kas bija arī mums, izstrādājot šo koncepciju par autoceļu tirgus atvēršanu, jo arī mēs, pirms sākt kaut ko darīt, izpētījām gan citu valstu pieredzi, gan arī tos riskus, kādi var būt tirgus atvēršanā.

Jāuzsver, ka – pretēji tam, kā saka Švecovas kundze, – gan Somijā, gan Igaunijā ir ilgstoša pieredze šo darbu nodošanā privātajam sektoram. Protams, tas ir noticis arī ar kļūdu un mēģinājumu metodi, bet nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Piemēram, Somijā... es gribētu tomēr precizēt, ka tur tā ir reģionu atbildība – uzturēt ceļus, un reģioni šos ceļu uzturēšanas darbus kontraktē privātajam sektoram.

Tālāk. Es nupat dzirdēju no Kazinovska kunga, ka, ja valsts uztur savus ceļus, tad (Skaņas pārrāvums.)... kādam citam, bet, ja tas būtu reģions, lūk, tad gan privātais sektors tur var piedalīties.

Valsts interesēs, valsts kā pasūtītāja interesēs, ir iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami (Skaņas defekts.)... varam panākt, ja mēs veicinām konkurenci un atrodam arī spēcīgu privāto piedāvājumu.

Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka Satiksmes ministrija šeit ir tāda kā zem divām... zem divām cepurēm strādājoša, jo, protams, mēs arī esam kapitāla daļu turētāji "Latvijas autoceļu uzturētājā". Un mēs esam ieinteresēti, lai "Latvijas autoceļu uzturētājs" strādātu efektīvāk – daudz efektīvāk.

Un es piekrītu kolēģim Mārim Možvillo, ka tur ir iespējamas šķērssubsīdijas pašlaik. Un bieži vien "Latvijas autoceļu uzturētājs" pašvaldību iepirkumos startē ar, nu, tādām pietiekami zemām cenām. Tas var liecināt par to, ka efektivitāte šajā uzņēmumā varētu būt stipri lielāka.

Un arī mums nav pārliecības, ka tā cena, ko pieprasa "Latvijas autoceļu uzturētājs" pašlaik par saviem pakalpojumiem uz valsts ceļiem, atbilst tirgus prasībām; ka tā ir zemākā iespējamā cena. Tieši otrādi – mēs redzam, ka atsevišķās pašvaldībās nosolītā cena šādiem pakalpojumiem ir zemāka (Liepājā, Jelgavā, arī Rīgā). Un vienīgais veids, kā pārliecināties par godīgu cenu, ir šāda veida iepirkums.

Un tāpēc... es atgādināšu, kāpēc šis likums tiek izskatīts tieši pašlaik un kāpēc mēs nobalsojām par steidzamību. Tas ir tāpēc, ka 31. decembrī beidzas septiņu gadu deleģēšanas līgums valstij ar autoceļu uzturētāju. Un, gribi vai negribi, mums ir jālemj par to, kā mēs saimniekosim tālāk.

Gan šīs valdības deklarācijā jau bija sākotnēji ierakstīts, ka mēs šo tirgu atvērsim, gan arī pēc rūpīgas izpētes, pieaicinot KPMG starptautiskos auditorus, kas izvērtēja vairākus atvēršanas modeļus, mēs nonācām pie secinājuma, ka tirgus ir jāatver.

Ir jāorganizē iepirkums, vismaz 19 lotēs sadalot visu Latvijas teritoriju, lai noskaidrotu, kāda ir iespējamā cena. Un "Latvijas autoceļu uzturētājs" līdz ar visiem pārējiem pakalpojumu potenciālajiem sniedzējiem varēs piedalīties, un, ja "Latvijas autoceļu uzturētājs" varēs pārliecināt, ka tas varēs piedāvāt zemāko cenu tirgū... saimnieciski izdevīgākajā piedāvājumā, tad "Latvijas autoceļu uzturētājs" varēs turpināt strādāt bez jebkādām problēmām Latvijas valsts teritorijā.

Švecovas kundze šeit pieminēja Igaunijas piemēru, un Igaunijā tieši tā bija, ka, atverot tirgu un organizējot izsoles jeb konkursus, atsevišķās lotēs uzvarēja vietējais... nu, bijušais valsts uzņēmums, kas arī nodarbojas ar autoceļu uzturēšanas pakalpojumiem, un tā tas turpina līdz šim kā viens no tirgus spēlētājiem piedalīties iepirkumos... un uzvarēja.

Ļoti svarīgi no nozares viedokļa ir nodrošināt izlīdzinātas izmaksas ne tikai "Latvijas autoceļu uzturētājam", bet arī citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, ceļu būves uzņēmumiem... piemēram, citiem uzņēmumiem, kuri potenciāli var sniegt šādus pakalpojumus. Ja mēs pašlaik redzam, ka ceļu būves uzņēmumi pārsvarā strādā vasarās un ka ziemās viņiem ir tukšums jeb caurums un ir jālaiž vaļā darbinieki, tad šādu konkursu rezultātā, iegūstot pasūtījumus arī uz ceļu uzturēšanas darbiem, ir iespēja savus darbiniekus nodarbināt arī ziemas periodā, izlīdzinot izmaksas. Tādējādi gan ceļu būves, gan ceļu uzturēšanas jomā kopumā šīs izmaksas varētu būt zemākas.

Tas, ka mēs dalām pa daudzām lotēm, – tas dod iespēju ne tikai lielajiem ceļu būves uzņēmumiem, bet arī reģionālajiem ceļu būves uzņēmumiem piedalīties šajos valsts ceļu uzturēšanas darbos... tā, kā to jau es esmu solījis arī sākotnēji, – ka tas nav tikai dažu lielo uzņēmēju bizness. Es ceru, ļoti ceru, ka šādi pieteikumi būs arī no reģionālajiem uzņēmējiem.

Par to, vai vispār ir tādi spēlētāji, kas varētu šajā tirgus atvēršanā piedalīties. Pēc KPMG pētījuma datiem, tie ir apmēram 50 uzņēmumi, kas Latvijā strādā un kas varētu ceļu būves jomā piedalīties. "Latvijas Valsts ceļi" jau ir organizējuši pirmo apspriedi – ir tāda noklausīšanās sanāksme ar potenciāli ieinteresētajām personām –, un mēs redzējām, ka interese piedalīties šajos darbos no uzņēmēju, no privāto uzņēmēju, puses ir ļoti liela. Protams, pretī būs kvalitātes prasības, būs garantijas, būs viss pārējais, lai nebūtu tā, ka ziemā nav, kas nošķūrē sniegu, ja pēkšņi kaut kas notiek. Visas šīs prasības būs tālāk izstrādātas "Latvijas Valsts ceļu" konkursa dokumentācijā.

Šobrīd es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā gan tādēļ, ka beidzas mūsu termiņi (31. decembris ir ļoti tuvu, un mums ir jālemj par pārejas noteikumiem, kā mēs varam strādāt turpmāko gadu), gan arī tādēļ, ka šī ir viena liela valdības apņemšanās un viens liels notikums ceļu būvniecības nozarē.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies satiksmes ministram par skaidrojumu un par piedalīšanos debatēs.

Komisijas vārdā...?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 9, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11. decembris, un likumprojekta izskatīšana – Saeimas 17. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 11. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 17. decembrī.

Likumprojekts "Grozījums Medību likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Medību likumā" (Nr. 742/Lp13), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Āfrikas cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumu īstenošanai Medību likuma pārejas noteikumu 12. punkts paredz, ka attiecīgos ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts vismaz līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. martam.

Tā kā mežacūku populācijas lielums visā Latvijas teritorijā nav samazināts līdz pārejas noteikumos noteiktajam termiņam un tā kā mežacūku populācija strauji atjaunojas no Āfrikas cūku mēra daļēji jau atveseļotās teritorijās, Āfrikas cūku mēra kontroles un apkarošanas pasākumus Latvijai nepieciešams turpināt, kamēr valsts iegūs no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statusu.

Likumprojektu komisija atzina par steidzamu, lai no 1. janvāra varētu uzsākt Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumus.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Medību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 14, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā atkārtoti aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Medību likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 12. decembris, un likumprojekta izskatīšana – Saeimas 17. decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. decembris. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 17. decembrī.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Stepaņenko, Gobzems, Švecova, Sprūde un Šmits ir iesnieguši jautājumu "Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.−2028. gadam projektu un tajā paredzēto poligona "Brakšķi" iespējamo slēgšanu". To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Klementjevs ir iesnieguši steidzamu jautājumu "Par Ekonomikas ministrijas papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības uzraudzību un kontroli". Šo steidzamo jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Godātie deputāti! Paldies visiem šodien par darbu.

Šā gada 10. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.