Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas otrā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 7. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim 2021. gada 7. janvāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2020. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 797 un 2020. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 801, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2021. gada 6. janvārī izskatīja Ministru kabineta 2020. gada 22. un 30. decembra rīkojumus, ar kuriem izdarīti grozījumi izsludinātās ārkārtas situācijas rīkojumā un pagarināta ārkārtas situācija līdz 2021. gada 7. februārim. Es kā parasti nosaukšu tikai būtiskākās lietas, visu neatreferēšu.

Tātad pirmais. Tika noteiktas stingrākas pašizolācijas prasības personām, kas ieradās Latvijā ar Ārlietu ministrijas apstiprināto repatriācijas reisu laika posmā līdz šā gada 1. janvārim, kad bija pārtraukta satiksme ar Apvienoto Karalisti. Zināms, ka šāds reiss no Anglijas tika organizēts 28. decembrī. Rīkojumā tika paredzēts, ka noteikto 10 dienu pašizolācijas laiku šīs personas uzturēsies izolācijā valsts apmaksātā viesnīcā. Lai nodrošinātu pašizolācijas pasākumu efektivitāti, tika noteikts, ka uzturēšanās vietu pašizolācijas laikā pamest nedrīkst. Līdz ar lidojumu atjaunošanu no Apvienotās Karalistes tiek noteikts pienākums ieceļotājiem no šīs teritorijas lidostā veikt Covid-19 testēšanu par valsts budžeta līdzekļiem. Tika noteikts, ka gadījumā, ja persona varēs ar dokumentiem apliecināt, ka ir izslimojusi Covid-19, vai pēdējo 72 stundu laikā būs veikusi testu, tad atkārtoti šo testu lidostā varēs neveikt.

Tāpat Ministru kabinets pagājušā gada 22. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas piedāvāto atbalsta mehānismu izmitināšanas pakalpojumiem. Izmitināšanas vietu saraksts publicēts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mājaslapā.

Sākotnēji rīkojumos no pagājušā gada 23. decembra līdz šā gada 4. janvārim, bet jau šobrīd – uz nenoteiktu ārkārtas situācijas laiku stacionārajās ārstniecības iestādēs tiek pārtraukta plānveida dienas stacionāra un plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izņemot neatliekamo medicīnisko... akūto palīdzību, kā arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošās un arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Tāpat rīkojumos infekcijas izplatības ierobežošanai tika noteikts arī gājienu, sapulču un piketu aizliegums ārtelpās, uguņošana un salūts publiskajos pasākumos.

Bez tam, kā jau jūs zināt, svētku laikā iedzīvotājiem tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi – no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada 4. janvārim un no 2021. gada 8. janvāra līdz 2021. gada 10. janvārim iedzīvotājiem ir aizliegts atstāt savu mājvietu no pulksten 22.00 līdz pulksten 5.00. Šis ierobežojums tika noteikts ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, pārvietošanās aizliegums neattiecas uz personām, kas šajā laikā veic darba vai dienesta pienākumus vai atrodas ceļā uz darbavietu vai no tās.

Tāpat, aizpildot attiecīgu apliecinājumu, persona var pamest savu dzīvesvietu, ja ir nepieciešams novērst risku cilvēka vai mājdzīvnieka dzīvībai vai veselībai, kā arī citos izņēmuma gadījumos.

Rīkojums paredz arī jau iepriekš noteikto, ka privātie pasākumi var notikt tikai vienas mājsaimniecības ietvaros, tai skaitā arī uguņošanu var organizēt tikai vienai mājsaimniecībai.

Bez tam grozījumos tika noteikts arī izņēmums attiecībā uz komersantu izveidotu pastāvīgo tirdzniecības vietu darbību ieslodzījuma vietās, lai garantētu ieslodzīto cilvēku tiesību apjomu, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Tāpat rīkojumos tiek noteikta prasība lietot mutes un deguna aizsegu apmeklētājiem dabas takās, muzeju ārtelpās un pie vides dabas objektiem, ja tur atrodas liels skaits cilvēku.

Grozījumi paredz arī izņēmumu attiecībā uz mutes un deguna aizsegu lietošanu, kad tiek sagatavota vai veikta kultūras, reliģiskās norises tiešraides translācija vai ieraksts. Ir iekļauts arī precizējums par mutes un deguna aizsega lietošanu televīzijas un radio raidījumos, ja intervijas notiek ilgāk par 15 minūtēm.

Grozījumos ir paredzēta iespēja noteikt paaugstinātu piemaksu arī Valsts asinsdonoru centra darbiniekiem.

Komisijā, uzklausot ministriju pārstāvjus, iestādes, infektologus, Tiesībsarga biroja pārstāvi, valdības noteiktie grozījumi rīkojumos un ārkārtas situācijas pagarināšana tika atzīti par pamatotiem, samērīgiem un konkrētajā situācijā nepieciešamiem. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam. Ģirģena kungs debatēs runās kā Ministru kabineta pārstāvis.

Vārds Sandim Ģirģenam.

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Saeimas deputāti! Esmu pilnvarots izteikties kā Ministru kabineta pārstāvis, izskatot Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauto Ministru kabineta 2020. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 801, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā un inficēto skaitu, īpaši Jaungada svētku laikā, valdībai eksperti – Krīzes vadības padomes sekretariāts, starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa un arī Valsts kanceleja – ieteica ieviest pastiprinātus ierobežojumus, pamatojoties uz valstī esošo epidemioloģisko situāciju, kura acīmredzami pasliktinājās, kā arī tika vērtēta esošā epidemioloģiskā situācija, un mēs visi vērtējām šos Covid-19 infekcijas saslimstības rādītājus un stacionēto Covid-19 pacientu skaitu. Un te jānorāda, ka mums ļoti svarīgi ir uztvert šos epidemiologu aktuālos datus, un mēs redzam, ka šie dati pasliktinājās.

Slimību profilakses un kontroles centra sniegtās prognozes par stacionēto Covid-19 pacientu skaitu liecināja par to, ka situācija neuzlabosies un ka ir nepieciešams veikt papildu pasākumus šīs infekcijas izplatības mazināšanai un nepieciešamās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai neatliekamajiem un akūtajiem... pacientiem, kā arī Covid-19 pacientiem.

Vēl viens tāds ļoti svarīgs moments, ka arī epidemiologi... pēc norādītajiem datiem... norāda, ka šī vīrusa izplatības rezultātā saslimst ārsti un attiecīgi pietrūkst darba resursu gan cīņai ar vīrusa izplatības mazināšanu, gan... ne tikai, teiksim, Covid-19 vīrusa mazināšanai, bet arī faktiski nākas samazināt citus ārstniecības pakalpojumus, un šī situācija ir diezgan nopietna un satraucoša.

Pēc ekspertu norādītās informācijas, Covid-19 pacientu aprūpe tiek veikta ne tikai trīs klīniskajās universitātes slimnīcās, bet arī septiņās reģionālajās, divās lokālajās daudzprofilu slimnīcās un trijās pirmā līmeņa slimnīcās, kā arī sešās specializētajās slimnīcās. No visām uz 2020. gada 28. decembri izveidotajām 1326 gultām Covid-19 pacientu ārstēšanai 15 stacionārajās ārstniecības iestādēs (divās klīniskajās universitātes slimnīcās, septiņās reģionālajās slimnīcās, divās lokālajās slimnīcās un trijās pirmā līmeņa slimnīcās, ieskaitot arī Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu) bija noslogotas uz 6. janvāri jau 1213 gultasvietas.

Un, kā jau es teicu, šī tendence rāda, ka šie dati pasliktinās, gultasvietu skaits samazinās, un līdz ar to bija nepieciešams ārkārtas situācijā rīkoties izlēmīgi.

Esošā epidemioloģiskā situācija, infekcijas... saslimstības rādītāji un stacionēto pacientu skaits liecina par to, ka kopumā valstī situācija neuzlabojas un, kā es teicu, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus infekcijas izplatības mazināšanai un nepieciešamās veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanai un nodrošināšanai ne tikai Covid-19 pacientiem, bet arī citiem pacientiem ar citām akūtām slimībām. Mums primāri ir jādomā, protams, ne tikai par tām personām, kuras ir inficējušās ar Covid-19 vīrusu, bet arī par tām personām, kurām ir nepieciešama medicīniskā palīdzība attiecībā uz citām slimībām.

Līdz ar to vēlreiz un vēlreiz es mēģinu tikai atkārtot, ka, lai ko arī publiskajā vidē norādītu vai teiktu, vai apšaubītu, kāpēc ir viens vai otrs lēmums, es domāju, ka interpretācijai nepakļaujas fakts, ka samazinās pieejamo ārstniecības personu skaits un ka tas ir ļoti smags gadījums. Valstī nedrīkst pieļaut situāciju, ka mūsu pieejamais ārstniecības personāls un atbalsta personāls iet mazumā. Ilgstoša šāda veida situācija faktiski vēl vairāk iedragās ne tikai veselības situāciju, bet arī liegs citiem cilvēkiem saņemt citus ārstniecības pakalpojumus. Kā mēs redzam, šāda veida tendence ilgtermiņā diemžēl var novest pie cilvēku... letālām sekām, nāves. Katra cilvēka dzīvība tomēr ir mūsu valsts... pienākums. Līdz ar to arī valdībai ir jārīkojas izšķirīgi un jāklausa epidemiologu norādījumiem.

Ko tad norādīja eksperti, kādus riskus viņi uzsvēra, kāpēc nepieciešami šādi ierobežojumi?

Tātad, pirmkārt, bija redzams, ka būs pastiprināta cilvēku mobilitāte un pulcēšanās aktivitāte Ziemassvētku un gada nogales svinību laikā, kas norāda uz lielāku infekcijas pārnešanas risku, kas saistīts ar cilvēku pulcēšanos mazāk vēdinātās telpās zemākas āra temperatūras dēļ; svinēšana, kas saistīta ar ēšanu un attiecīgi, nu teiksim tā, dzeršanu personu tiešā tuvumā, nelietojot mutes un deguna aizsegus. Svinību laikā mazinās uzmanība pret piesardzības pasākumiem un cilvēki, protams, pieļauj vairāk riskantu situāciju. Mēs redzam, ka... nu nebūsim naivi, arī Jaunajā gadā tiek lietoti alkoholiskie dzērieni. Svinību laikā pastāv lielāka varbūtība, ka ģimenes svinību laikā cilvēki, kas ir no augstākas riska grupas saistībā ar Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem, nonāk kontaktā ar jaunāka vecuma cilvēkiem, respektīvi, bērniem, mazbērniem, kas pieder augstākai riska grupai no inficēšanās... infekcijas pārnešanas aspekta; pastiprinās cilvēku mobilitāte, vairāk izmantojot sabiedrisko transportu, lai pārvietotos pilsētas robežās, arī no viena valsts reģiona uz citu reģionu. Mēs jau redzam... tad, kad arī vēl nebija šī, teiksim, Covid-19... mēs redzam, ka ir jāņem vērā cilvēku paradumi – tanī brīdī, kad iestājas pusnakts, tad, kad ir izšauts salūts, pēc zināma stundu skaita cilvēki sēžas, kā jau es teicu, gan sabiedriskajā transportā, gan arī taksometros, un ir tendence doties uz izklaides vietām vai arī braukt vienam pie otra.

Protams, mēs redzējām, ka pastāv arī varbūtība uz šo laika periodu – došanās ceļojumos, piemēram, uz slēpošanas kūrortiem. Un tad attiecīgi pēc Jaunā gada noslēgšanās minētās personas no citām valstīm, kur situācija arī nav laba, faktiski atgriežas Latvijā. Un tad ir jautājums, ja mums vienmēr... teiksim, iebrauc, izbrauc... tāda situācija, tad kāda jēga valstij uzturēt ilgstoši šāda veida ierobežojumus, ja faktiski mēs nespējam laicīgi novērst šāda veida riskus.

Tāpēc Ziemassvētki un Jaunais gads ir šis periods, kurā, brīdināja epidemiologi, ir jāpieņem izšķirīgi lēmumi, lai nepasliktinātos situācija.

Dažiem es atļaušos tomēr... Tā kā Saeimas sēdes klausās arī cilvēki no tautas, es gribētu paskaidrot. Daudziem iedzīvotājiem joprojām nav skaidrs, kādēļ valstī noteikta ārkārtējā situācija un ko tas vispār nozīmē. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Un, kā jau es teicu, lai ko arī mēs feisbukā vai citos sociālajos tīklos redzētu – dažādas teorijas par to, kas ir kovids, cik tas ir lipīgs, cik nav lipīgs –, manā un arī valdības izpratnē ir tādi būtiski indikatori, kurus neviens nevar apstrīdēt. Viens no šiem neapstrīdamajiem faktiem ir medicīnas personāla nepietiekamība, un lai arī kāds rakstītu, teiksim, kaut kādus komentārus vai taisītu visādus interesantus video, es cilvēkus aicinātu tomēr ieklausīties – ja mums pietrūkst ārstniecības personāla, nu tad tā ir problēma, un runa nav tikai par kovidu. Ja šī vīrusa laikā, kurš ir noturīgs, nevis kā gripa, iespējams, rudens, ziemas sezonu, bet tas ir noturīgs visu gadu neatkarīgi no tā – auksts vai silts... un šeit ir runa par vīrusa pārnesi no cilvēka uz cilvēku... mums ir jāmēģina lauzt šo līkni, mums ir jāsamazina vīrusa izplatība – patīk vai nepatīk... Viens, protams, izslimo maigāk, citam ir smagas sekas, citam vispār ir pneimonija, un cits diemžēl... arī tuvinieki zaudē dzīvību.

Tā galvenā problēma ir apturēt vīrusa pārnesi no cilvēka uz cilvēku, un pārnesi... apturēt tādu pārnesi, it sevišķi, kas apdraud mūsu veselības sistēmu un apdraud mūsu ārstus, jo es arī daudziem citiem cilvēkiem – tiem, kuri man uzdod jautājumus, – norādu: ja jums, piemēram, notiek kāda cita nelaime dzīvē – tiek salauzta kāja –, bet jums nav pieejams traumatologs, diemžēl viņš ir saslimis ar kovidu, vai, nedod Dievs, miris, tad pie kā jūs iesiet? Un pie kā jūs saņemsiet citus pakalpojumus? Vai – kur jūs dosieties, ja jums, piemēram, nav pieejama šī infrastruktūra veselības, neatliekamās veselības, pakalpojumu saņemšanai?

Līdz ar to es aicinu cilvēkus kritiski izvērtēt dažādu veidu informāciju sociālajos tīklos, padomāt par tādiem aspektiem, kurus nevar apstrīdēt, un arī no šāda rakursa, no šāda aspekta izvērtēt valdības lēmumu pieņemšanas nepieciešamību.

Nu lūk, un tāpēc, atgriežoties pie šiem ārkārtas (Nav saklausāms.)... ir jāņem vērā, ka valdības lēmumi balstās arī uz Valsts civilās aizsardzības plānu un Nacionālās drošības likumu. Un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka valstij ir jānodrošina civilās aizsardzības sistēma, visi pasākumi, lai novērstu jebkurus draudus, jebkuru katastrofu... gan valstij, gan arī iedzīvotājiem kopumā. Un, kā jau es teicu, nekas nevar būt svarīgāks par cilvēku drošību, veselību un dzīvību.

Vēl es gribētu akcentēt šādus... par riskiem un epidēmiju. Tātad epidēmija ir vērtējama kā augsts risks, un tās iestāšanās gadījumā būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte. Un, kā es arī norādīju, šī strādājošo skaita... saslimšana vai nespēja... aprūpējot saslimušos bērnus vai citus cilvēkus... var ietekmēt sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēku, glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem notikumiem. Un šeit es atkal varu pateikt – tanī pašā iekšlietu sistēmas dienestā (Nav saklausāms.)... ja mums saslimst tie paši ugunsdzēsēji, saslimst robežsargi, saslimst policisti un ja notiek kāds ārkārtas stāvoklis, nedod Dievs, ugunsgrēks vai kādi iekšējie drošības draudi, kas tad šos draudus novērsīs?

Līdz ar to atkal es aicinu cilvēkus padomāt, ka tas nav tā vienkārši – saslimu, izveseļojos, uz mani tas neattiecas, vai tas, ka manā paziņu lokā, iespējams, kādam... kāds nav nonācis ar šāda veida vīrusu saskarē, – tas nenozīmē, ka problēma nepastāv valstī.

Es pats personīgi varu pateikt, ka mūsu dienestos darbinieki ir izslimojuši arī ar smagu pneimoniju. Arī manā paziņu lokā ir bijis cilvēks, kurš, pat veicot testu... liekas, viss kārtībā, bet paliek sliktāk ar veselību, un pēc padziļināta testa ir konstatēts, ka jau ir pneimonija smagā formā, un, paldies Dievam, ir izdzīvojis. Mūsu dienestos saslimst cilvēki, uz vairākām nedēļām viņi tiek izsisti no darba ritma, paldies Dievam, daudzi atgriežas. Vienam ir bijusi vieglāka, citam – smagāka situācija. Un mēs redzam, ka... nu, protams, mirst arī veci cilvēki, un izsaku visiem līdzjūtību – tiem, kas mani dzird, tiem, kas ar to saskārušies... bet arī parādās tendence, ka šī mirstība ir... mēs saskaramies arī ar cilvēkiem jaunākās grupās. Līdz ar to mums vajadzētu novērst... mums vajadzētu novērst šos letālos gadījumus. Skaidrs, ka vecāka gadagājuma cilvēki mums jāsargā... visus mēs nepasargāsim, bet... tai pašā laikā tā atbildība no mums individuāli kolektīvā – tā ir tikai no mūsu individuālās sapratnes atkarīga.

Līdz ar to, lai ko mēs atkal domātu vai darītu, nu novērtējiet arī tos valdības lēmumus no tāda aspekta, ka mēs cenšamies palīdzēt valstī samazināt riskus. Viens vai otrs lēmums, iespējams, tiek apšaubīts, viens vai otrs lēmums tiek diskutēts vai tamlīdzīgi, bet paskatāmies uz lielo mērķi. Mēs redzam, ka citās valstīs situācija ir vēl smagāka.

Lai ko arī teiktu par Latviju un par Latvijas ierobežojumiem, citas valstis jau ir izsēdējušas divus lokdaunus, domā par trešo, ir bijuši būtiskāki tiesību ierobežojumi. Un jāsaka, ka šinī ziņā, lai kā arī būtu, tomēr Latvijā mēs esam vērtējuši maksimāli piesardzīgi visus piemērojamos tiesību ierobežojumus, lai varētu darboties, lai varētu strādāt.

Jā, piekrītu, kāda grupa cilvēku ir palikusi bez darba, bet atkal... cilvēkiem jāsaprot viena lieta – tie ir savienotie trauki, nav tā, ka Latvija ir izolēta no visas pasaules ekonomiskā cikla. Tas pats tūrisms. Pat ja Latvija atļautu strādāt kādai nozarei, tad šīs nozares finansiālā stabilitāte ir atkarīga arī, piemēram, no ārvalstu tūristu pieplūduma, bet, ja šobrīd avioreisi ir tādi, kādi tie ir... vienu brīdi vispār nebija – pirmajā vilnī, tagad atjaunojušies... jāņem vērā, ka arī citās valstīs cilvēkiem ienākumi krītas, citi cilvēki fiziski nevar nokļūt līdz Latvijai. Kādai nozarei (ne tikai Latvijā, bet arī citur) vajadzēs vismaz divus gadus, lai atgūtos. Skaidrs, ka divu gadu laikā te nebūs lielas tūrisma... lielas plūsmas un ka būs jādomā, kādā veidā vēl vairāk palīdzēt šīm nozarēm, kamēr atjaunosies aviosatiksme... ikdienišķā satiksme jeb ikdienišķais paradums, kā cilvēki agrāk ceļoja. Tam visam ir vajadzīgs laiks.

Tātad kopumā skaidrs, ka valdība strādā pie tā, lai sniegtu lielāku finansiālo atbalstu. Un te es atkal aicinu... piedodiet, man par to ir jārunā – nozaru eksperti... Es esmu vienmēr uzsvēris, un arī kolēģi valdībā uzsver – tā nav tikai valdība, kas pieņem gala lēmumus, šeit ir jāstrādā epidemiologiem ar nozaru ekspertiem kopā darba grupās un jānāk, jāpiedāvā savi risinājumi, jo epidemiologiem ir viens – viņi vēlas tāpat kā valdība saglabāt cilvēku dzīvību, novērst riskus, bet tai pašā laikā arī nevar tikai domāt, jā, mūsu vienīgā problēma ir pelnīt naudu. Protams, es arī rūpējos un arī valdība kopumā rūpējas par uzņēmējdarbību, bet arī pašai nozarei ir jānāk ar kvalitatīviem priekšlikumiem, lai attiecīgi kopā ar epidemiologiem saliktu šo kvalitatīvo piedāvājumu valdībai, lai vienlaicīgi izveidotu balansu starp valsts attīstību, valsts drošību, ekonomisko stabilitāti un arī epidemioloģisko drošību. Tātad vienmēr un visur ir jāmeklē šis balanss.

Tāpēc... izejot no balansa... Ministru kabinets 2020. gada 30. decembra sēdē izsvēra visus "par" un "pret" un nolēma: pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 7. februārim; lai – galvenais mērķis – mazinātu cilvēku pulcēšanos un infekcijas pārneses risku, aizsargājot sabiedrības drošības un veselības intereses, – papildus esošajiem aizliegumiem par publisko pasākumu organizēšanu klātienē aizliegt ārtelpās organizēt sapulces, gājienus, piketus; lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību iedzīvotāju savstarpējā saziņā, īpaši svētku laikā, aicinot iedzīvotājus neuzņemt viesus, kā arī nedoties privātās vizītēs, – noteikt pastiprinātus iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumus jeb mājsēdi tikai mērķēti (nevis lineāri, bet mērķēti) – brīvdienās noteiktā diennakts laika periodā – laikā no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada 4. janvārim un no 2021. gada 8. janvāra līdz 2021. gada 10. janvārim, nosakot iedzīvotājiem aizliegumu atstāt savu mājvietu no pulksten 22.00 līdz 5.00. Aizliegums beidzas 2021. gada 4. janvārī pulksten 5.00 un 2021. gada 10. janvārī pulksten 5.00. Un te ir jāņem vērā, ka aizliegumi nav nekāda veida komandantstunda, šāda veida terminu lietot nav nekāda pamata. Aizliegums, jā, protams, ir tiesības aizskarošs, bet tai pašā laikā šis aizliegums neskar tiesības pārvietoties noteiktos datumos un laikā personām, kas šajā laikā veic darba vai dienesta pienākumus. Tātad es atkārtoju – nav komandantstundas, un nav tāda tiesību ierobežojuma, kas attiektos pilnīgi uz visiem, kas neliek... kas liegtu strādāt. Tieši pretēji – tātad mēs norādām, ka bija tiesības un ir tiesības veikt darbu... veikt darba pienākumus un atrasties ceļā no darba uz mājām vai no mājām uz darbu.

Vienlaicīgi, kā es teicu, bija arī atļauja pamest dzīvesvietu gadījumā, ja būtu bijusi nepieciešamība novērst risku cilvēku vai dzīvnieku... mājdzīvnieku dzīvībai vai veselībai. Un gadījumos, kad pastāv šīs briesmas dzīvībai vai veselībai vai nepieciešama medicīniskā palīdzība, var vērsties pie operatīvā dienesta pēc palīdzības... neatliekamās medicīniskās palīdzības.

Tai pašā laikā jānorāda, ka mums ir bijuši gadījumi, kad persona izved, piemēram, to pašu mājdzīvnieku pie mājas, nu tad šinī gadījumā arī Valsts policija ir diezgan... un arī pārējie – pašvaldības policija, Zemessardze –, kas bija iesaistīti, bija diezgan pretimnākoši, izprotoši, un neviena persona šāda veida gadījumā netiek saukta pie administratīvās atbildības, un nebija un nav tāda norādījuma visus pēc kārtas saukt pie administratīvās atbildības.

Līdz ar to atkal es aicinu daudzus neizplatīt viltus ziņas, un ir jārāda, ka šie noteikumi un liegumi ir diezgan saprātīgi. Un tās personas, kuras pēc būtības nedodas uz darbu vai no darba uz mājām... nu, zināmas... pāris dienas atrasties no pulksten 22.00 līdz 5.00... nesagādā nekādas problēmas, jo pastāv arī jēdzīgi un loģiski izņēmumi.

Nu, lūk, kā pārējo Rancāna kungs norādīja visus šos... visus šos ierobežojumus, bet es varbūt kā pēdējo gribētu uzsvērt tās būtiskākās lietas par to, kas attiecas uz Valsts policiju, sadarbību ar pašvaldības policiju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tai skaitā Zemessardzi.

Tātad mēs redzējām, ka faktiski ir tendence arī palielināties noziedzīgu nodarījumu skaitam, ģimenes konfliktu skaitam, vardarbībai ģimenē, un tieši šie konkrētie, teiksim, ierobežojumi jeb noteiktie tiesību ierobežojumi ar izņēmumiem tomēr ir samazinājuši šo noziedzīgo nodarījumu skaitu, un ārkārtas situācijā, mēs redzam, šī drošības situācija tika būtiski uzlabota.

Gada nogalē, jāatzīmē, ir aizturēti ap 100 dzērājšoferi. Tas ir lielāks skaits nekā citus gadus, jo tik apjomīgas pārbaudes, protams, citus gadus visas valsts mērogā nav bijušas. Un, izmantojot šo situāciju, neatkarīgi no Covid-19 laika es aicinātu cilvēkus aizdomāties, ka braukt pie stūres dzērumā un riskēt ar citu un savu cilvēku... savu un līdzbraucēju, un vispār citu cilvēku dzīvību nav pieņemams. Es nezinu, kas Latvijā tā ir par tradīciju gan svētkos, gan ārpus svētkiem atrasties alkohola... dzērumā pie transportlīdzekļa stūres – tas nav pieņemami.

Mēs redzam, ka mājsēdes laikā, protams... dienesti pārliecinājās un sastapās ar to, ka daudzi cilvēki ir bijuši agresīvi, un tam par pamatu ir bijusi alkoholisko dzērienu lietošana. Jāsaka, mēs esam ļoti sarūgtināti par to, ka ir atsevišķa daļa cilvēku, kas atļaujas mest priekšmetus uz operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, tāpat privātmāju teritorijā bija izlaisti suņi, lai faktiski traucētu policijai pildīt savus tiešos pienākumus, ja ir bijuši izsaukumi. Ir bijušas arī vairākas nepakļaušanās prasībām uzrādīt dokumentus, un ir bijuši uzbrukumi policijas darbiniekiem sarunas laikā.

Aizvadītajās svētku brīvdienās mājsēdes kontroles uzraudzībā kopumā mēs esam pārbaudījuši 24 975 personas. Saistībā ar mājsēdes ierobežojumu neievērošanu policija sākusi 3421 administratīvo pārkāpumu procesu, kā arī papildus sāktajiem procesiem konstatēts... vēl 1041 ziņojums, par kuru vēl tiks sākts administratīvais process. Visvairāk administratīvo procesu reģistrēti Rīgas reģionā – kopumā 1519, savukārt vēl 8478 gadījumos personām doti preventīvi norādījumi un aizrādījumi.

Tātad mēs redzam, ka preventīvo norādījumu, aizrādījumu daudzums, kas ir bez administratīvā soda piemērošanas naudiskā izteiksmē, tomēr ir lielāks nekā piemēroto administratīvo sodu skaits. Jānorāda arī, ka sākti četri kriminālprocesi par uzbrukumu policistiem. Un tas ir smagi, ka cilvēki atļaujas pret Valsts policijas pārstāvjiem uzvesties neētiski, uzbrukt, kā jau es teicu, fiziski. Mums ir bijis tā, ka policijas darbiniekam ir nodarīti fiziski miesas bojājumi, sists pa seju.

Es gribētu arī pateikt, nodot ziņu tiem, kas to dara, – primāri, kā es teicu, Valsts policija ir domāta, lai aizsargātu sabiedrību un lai sabiedrībai... jebkuram indivīdam būtu iespēja pienākt pie policista un saņemt aizsardzību. Bet, ja attiecībā pret policiju tiek pielietota fiziska, verbāla agresija, tad šinī gadījumā ne tikai būs administratīvi pārkāpumi, bet arī būs kriminālprocesi. Un es domāju, ka Latvijā Valsts policijas rīcība ir ļoti liberāla. Mēs esam darījuši visu, lai palielinātu mūsu... Valsts policijas un vispār tiesībsargājošo iestāžu prestižu. Arī es personīgi pievēršu uzmanību, lai būtu (Skaņas pārrāvums.)... ētiska, profesionāla saziņa ar cilvēkiem, lai cilvēkiem būtu prieks kopā ar mums strādāt, palīdzēt un kopā uzlabot valsts iekšējo drošību. Bet pret tiem subjektiem, kuri attiecīgi šādā veidā pretojas, izrāda necieņu ne tikai pret Valsts policiju, bet kopumā pret tiem ierobežojumiem, kas, no vienas puses, ir vērsti uz kopējo labumu, lai samazinātu vīrusa izplatību... Mēs nevienu brīdi neesam aizlieguši cilvēkiem izteikt neapmierinātību sociālajos tīklos vai uz ielas, bet visam ir savas zināmas robežas. Ir, kā es teicu, ētika, ir pieņemama komunikācija, nevis agresīva komunikācija, filmēšana, fiziska aizskaršana, sišana vai atrašanās alkohola... dzērumā un vēl citas lietas. Ar šādām lietām mēs cīnīsimies. Un es uzskatu, ka mēs nedrīkstam būt diezgan... pielaidīgi šāda veida gadījumos.

Un galvenais jautājums – vai valdības pieņemtie ierobežojumi gada nogalē darbojās un bija efektīvi? Es uzskatu, ka – jā, jo cilvēku mobilitātes, pulcēšanās aktivitātes ierobežojums gada nogales svinību laikā, lai cik tas arī būtu bijis nepatīkams, tomēr deva iespēju mazināt vīrusa izplatīšanos. Skaidrs, ka šie rādītāji nav tik labi, kā varbūt vajadzētu būt, bet katram ierobežojumam, kā saka epidemiologi, ir četru piecu nedēļu handikaps, kurā varam novērtēt, vai tie darbojas vai nedarbojas. Un, ja nebūtu pieņemti šāda veida tiesību ierobežojumi, kas kopumā cilvēkus, kuri nu... teiksim, kuriem nebija nekādas saistības ar darbu, īpaši neskāra... es tomēr uzskatu, ka var veicināt... būtiski infekcijas pārnešanas risku samazināt. Visiem mums ir mērķis atgriezties normālā dzīvē, strādāt, jo nekas nevar būt sliktāks par bezdarbu, ienākumu samazinājumu, uzkrātiem rēķinu parādiem. Mums ar visu to ir jātiek galā, tāpēc cilvēkiem ir vēl jāpaciešas, jāiztur vēl viena mājsēde, kas paredzēta laika periodā no 8. janvāra līdz 10. janvārim, kurā ir aizliegts atstāt savu mājvietu (ar manis minētajiem izņēmumiem) no pulksten 22.00 līdz pulksten 5.00.

Cienīsim sevi, cienīsim tos cilvēkus, kuri sniedz mums medicīnas pakalpojumus, cienīsim tos cilvēkus, kuri cenšas nodrošināt un nodrošina mūsu drošību. Būsim visi iecietīgi viens pret (Skaņas pārrāvums.)...

Paldies dienestiem. Es uzskatu, ka šajā īsajā laika periodā gan Valsts robežsardze (Skaņas pārrāvums.)... policija, Valsts drošības dienests, pašvaldību policija, Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze ir parādījusi ļoti augstu profesionālo gatavību un nesavtīgu rīcību šinī laika periodā. Un, protams, arī sveicu pareizticīgos un vecticībniekus Ziemassvētkos, Kristus piedzimšanas svētkos. Visiem veselību! Arī Saeimas deputātiem.

Paldies par pacietību, ka noklausījāties manu runu. Labu veselību un drošu jums jauno – 2021. – gadu!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies iekšlietu ministram.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt! Vai mani var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdam.

I. Zariņš. Labrīt, kolēģi! Vispirms vēlu visiem veselību jaunajā gadā! Un labākā vakcīna ir optimisms un pozitīva attieksme pret dzīvi.

Un tāpēc man ir tik dīvaina sajūta katru reizi, lemjot par šiem valdības kovidplāniem, saprotot, ka tā ir tāda kārtējā ņirgāšanās par Latviju kā demokrātisku valsti, kur Saeima, tautas vēlētie priekšstāvji, tiek izmantota kā tāda vīģes lapa, ar kuru varēja piesegt savu mazspēju un nekompetenci. Un ne jau tāpēc, ka mums būtu jālemj un jādod savs akcepts par to, kas jau noticis, kas jau ir absurdi un pēc būtības norāda uz to lomu, kāda pie šī varas režīma ir atvēlēta parlamentam, tas ir, Latvijas tautai. Šo absurdu pastiprina arī tas, kādā veidā Saeimai tiek piedāvāts lemt par to. Tas ir – vienkārši tiek nomests rīkojums no valdības bez jebkāda pamatojuma, kas tagad ir jānobalso. Tas ir, nu, gluži kā lopiem – ko nomet aizgaldā, tas tev arī ir jāapēd.

Kariņa kungs! Jūs izteicāt sašutumu par veselības ministres darbu, ka viņa pēdējā brīdī iesniedz valdībai lemšanai nepieciešamos dokumentus, ka tā nav iespējams strādāt. Bet, Kariņa kungs, jūsu valdība rīkojas vēl sliktāk – jūs vispār neiesniedzat šādus dokumentus Saeimai, vai arī, ja iesniedzat, tad gandrīz visi jūsu lēmumi tiek iesniegti Saeimai pēdējā brīdī. Mēs tikai šodien no rīta, jau tad, kad mums ir jālemj, pēdējā brīdī dzirdam kaut kādus pamatojumus, kas mums ātri no lapiņas tiek nolasīti.

Kariņa kungs aicināja mani ne tikai viņu kritizēt, bet arī palīdzēt viņam ar padomiem, un izskatās, ka tagad tie viņam tiešām varētu noderēt, jo, kā mēs redzam, viņš ir ieklausījies manā padomā un ir nolēmis kļūt par premjeru. Un tāpēc, kamēr vēl viņš ir premjers... Kā būtu normāli? Ja vara būtu rīcībspējīga, spētu sajēgt, ko tā dara un kas tai ir jādara, tad tā vicinātos apkārt nevis ar savu kārtējo mazo, pliko rīkojumu, prasot, lai mēs to pieņemam, bet nāktu pirmām kārtām ar pamatojumu šim rīkojumam, un tas sastāvētu, pirmkārt, no esošās situācijas analīzes – analīzes! –, ne tikai no datiem, kurus satraukti ar lielām acīm kāds mums nolasa. Tālāk būtu iespējamie veicamie pasākumi šajā situācijā un to analīze. Tālāk, balstoties uz šo analīzi, – piedāvāto pasākumu klāsts un to pamatojums.

Un to visu jūs darītu laicīgi, tā, lai varētu vērtēt un spriest par jūsu lēmumiem un, ja nepieciešams, tos uzlabot vai izlabot, taču nekā tāda nav, kas nozīmē, ka jūs esat vai nu apskaidroti ģēniji, kam viss ir skaidrs (jums pietiek ar momentānu atklāsmi no debesīm par to, kas būtu jādara, un jūs vienkārši sekojat šai savai providencei, un laikam tāpēc galvenais valdības uzdevums ir turēties kopā, tā ir tā mantra, ko jūs visu laiku atkārtojat, tas ir jūsu citāts), vai arī patiesībā jūs esat nīkuļu un nelgu bariņš, kuri lāgā nesajēdz, ne ko viņi dara, ne kas viņiem būtu jādara... klīstat un maldāties savās bailēs un neziņā, un tāpēc jums jāturas kopā, lai nenoklīstu un varētu palikt pie varas, jo savādāk jūs vienkārši pazudīsiet.

Es gan gribētu norādīt, ka galvenais valdības uzdevums nav turēties kopā, bet gan rūpēties par Latvijas sabiedrību. Ja jūs rūpētos par Latvijas sabiedrību, ja jūs būtu spējīgi rūpēties par to, tad jūs sabiedrībai izskaidrotu un pamatotu savus lēmumus. Un tas arī izskaidro šo dīvaino valdības komunikāciju ar sabiedrību, kad valdības PR ir atvēlēts tik daudz naudas, cik nekad nav bijis, bet komunikācija kaut kā nevedas; un nevedas tāpēc, ka laikam labākais, ko valdība var darīt šinī situācijā, ir paklusēt, jo gandrīz katrs tās komunikācijas mēģinājums ir katastrofāls. Tas uzskatāmi parāda, cik nekompetenti, bezatbildīgi un mazspējīgi rīkojas šī valdība.

Ja tas tā nav, tad izskaidrojiet man un visai Latvijas sabiedrībai savu ģeniālo lēmumu. Kā zeķu un cimdu ierobežošana ziemā var palīdzēt cīnīties ar kovidu? Nu, labi, es kā cilvēks ar dzīvu iztēli vēl varu saprast, kāpēc zeķubikšu ierobežošana var palīdzēt kaut kādā veidā cīnīties ar kovidu, bet tas, ko jūs esat izdarījuši ar saviem lēmumiem... Tiešām rodas pamatots jautājums – ar kuru vietu jūs domājat? Nu, laikam ar to pašu, ar kuru baidāties, jo tas viss ir... tā izskatās tāda jūsu klasiskā Excel domāšana.

Es aicinu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

I. Zariņš. Tāda klasiskā Excel domāšana, kā jūs to parasti darījāt ar budžetu. Jums liekas, ka jūs kaut ko pamainīsiet, teiksim, izdomāsiet, ka vienas pozīcijas... iepirkumu pozīcijas būs mazāk veikalā, tad cilvēki mazāk laika pavadīs veikalā, mazāk iepirksies, bet realitātē tas bardaks, ko jūs radījāt, radīja pretējo efektu.

Uzskatāms piemērs. Es varu... no situācijas, kas man pašam radās. Man šeit – virs darba galda – pazuda gaisma, izdega lampiņa. Normāli es aizbrauktu uz celtniecības veikalu un to nopirktu. Tas aizņemtu pāris minūtes laika. Bet rezultātā man to nācās meklēt vispirms vienā superveikalā, lielveikalā... neatradu, tad es to atradu tikai otrā lielveikalā, pavadīju daudz vairāk laika nekā, ja tas būtu bijis normāli, izveidojot šo iepirkšanās shēmu pārdomāti. Un tāpēc viens no maniem... un es esmu pārliecināts, ka šādu piemēru kā man ir tūkstošiem bijuši... un tāpēc viens no maniem ierosinājumiem, zinot, ka šodien valdība lems par ierobežojumiem, par šo ierobežojumu klāstu, ir aicināt paskatīties uz diviem... uz tādām principiālām lietām. Viens – ka nav jēgas ierobežot tajos veikalos, kuros notiek tirdzniecība, kaut kādas atsevišķas, šauras preču grupas. Otra lieta ir tas, ka tajos veikalos, kuri tiek izmantoti nevis izklaidei, bet tiešām ir nepieciešamība... pieņemsim, būvmateriālu veikali... ka nevis tur ierobežot, aizliegt šo tirdzniecību, bet vienkārši uzlikt nosacījumus, pēc kuriem šie veikali varētu strādāt, nodrošinot nepieciešamo drošību.

Un svarīgākā lieta, ko es gribētu aicināt jūs, Kariņa kungs... pats svarīgākais, par ko būtu laicīgi jāsāk domāt... labi, jūs izgāzāties ar vakcinācijas plānu, bet pašlaik ļoti svarīgi ir laicīgi sākt domāt par to plānu, kā mēs attīstīsim savu ekonomiku, kā mēs iziesim no šīs krīzes, par šo atdzimšanas, atgūšanās, naudas apgūšanas plānu, nevis vienkārši apgūšanas, bet tā, lai mēs to izdarītu jēgpilni. Jo, ja mēs to neizdarīsim (līdzīgi, kā tas ir ar vakcinācijas plānu) vai ar visiem šiem kovida pasākumiem izgāzīsimies, tad tas būs nevis par simtiem tūkstošiem dzīvību – tas būs par visas mūsu nācijas pastāvēšanu.

Tā ka, Kariņa kungs, laicīgi sāciet par to domāt, jo tur būs tieši tādas pašas ziepes, tieši tāda pati bezatbildība, kā tas ir bijis ar visu, ko jūsu valdība darīja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Apsveicu jūs ar pagājušo jubileju! Un arī gribu izmantot šo iespēju apsveikt visus pareizticīgos un vecticībniekus ar Ziemassvētkiem, kas šodien ir. Nu, diemžēl mums vajag strādāt. Bet par tiem diviem ziņojumiem, protams, ka it kā, no vienas puses, tos vajag pieņemt, bet tos vajag pieņemt tad, kad tie ir sagatavoti, nevis tad, kad jau mēs dzīvojam nākošajā kalendāra gadā.

Par tiem ierobežojumiem, ko minēja arī Zariņa kungs, protams, ka dzīve ir dzīve – katrā dienā kaut ko... vienam vajag jaunu tējkannu, otram varbūt ūdens sildītāju arī vajag mainīt, trešajam bērniem vajag cimdus vai botes, tāpēc ka bērni pavada daudz brīvā laika svaigā gaisā, skrien, spēlējas un, protams, ka cimdus zaudē, apavi iet bojā, tāpēc ka nav īpaši kvalitatīvi.

To vajag ņemt vērā. Es gribu arī vērsties pie Ministru kabineta – lūdzu, paņemiet vienā reizē, aizbrauciet uz lielveikalu un paskatieties, kas tur noticis. Kāpēc, piemēram, vienā lielveikalā ir aizliegts tirgoties ar tirdzniecības precēm, otrā – ne. Bet mums ir tādi veikali, kas, nu, dārgākie veikali, varbūt tur nekad nebija un nav sadursme (Nav skaidri saklausāms.)... cilvēkiem, tāpēc ka viņi tur vienkārši neiet, viņi iet uz citiem veikaliem. Kāpēc tur nevar aizliegt... kāpēc tur nevar atļaut tirgot?

Vai, piemēram, ko es pamanīju tajā pašā veikalā... es arī... ka vienā nedēļā ir atļauts tirgot alkoholu, otrā – ne. Tā ka nu arī kaut kā dīvaini izskatās tas viss. Bet pievērsiet tam... mūsu ziņojumam par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju, ka, piemēram, jau bija uzrādīts, ka uz 6. decembri sešām valstīm bija... turpinās stabils pieaugums kovida izplatībā. Un ko mēs darām? It kā daudz mēs nedarām, bet šobrīd, pēc mēneša, kad mēs arī turpinām... starp tām sešām Eiropas valstīm, kur ir visas Baltijas valstis, mēs arī dzīvojam gandrīz tāpat. Tā ka varbūt vajag paskatīties, ko mēs darījām marta mēnesī pagājušajā gadā jau – mēs ierobežojām uzreiz, un tas bija efektīvi. Un tajā laikā, pavasara laikā, mēs bijām viena no sešām labākajām Eiropas valstīm ar labu, pozitīvu rezultātu. A tagad mēs esam citā...

Kad es jautāju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur ir tā problēma, es diemžēl nesaņēmu atbildi. Kur ir tā analīze – ko mēs darījām nepareizi? Varbūt Ministru kabinetam nevajag tur plēsties vai dalīt tos amatus, bet vienkārši vajag padomāt par to tautu, kā labāk pievērst tam uzmanību, ka arī bija (Nav skaidri saklausāms.)... tā kā nu pajautāt tad visas tirdzniecības īpašnieku... speciālistiem, kā viņi redz to situāciju.

Ja, kā mēs zinām, ar tiem ratiem var ieiet, piemēram, "Depo" iepirkties, tad kāpēc to nevarētu izdarīt citos veikalos? Tikai vajag, lai pie kasēm sēž nevis trīs kasieri, bet 10 kasieri, – lai sēž pie kases aparātiem un ātrāk apkalpo cilvēkus, lai tie var ātrāk iziet ārā. Varbūt nevajag laist tik daudz cilvēku iekšā, bet... lai viņi iet pa visu veikalu iepirkties, bet citi var gaidīt, piemēram, ārā.

Nu, ja mēs gribam, lai tas bizness turpinās, pašiem biznesmeņiem arī, protams, vajag padomāt par to, kā viņi to visu redz, un griezties pie valdības, ministriem, lai rīkotos.

Tāpat jāpadomā arī par mūsu tūrismu. Ja cilvēki, zinādami, ka valstī un visā Eiropas Savienībā ir ierobežojumi, atļaujas pandēmijas laikā aizsūtīt savus bērnus, piemēram, uz Lielbritāniju, lai viņi tur atpūšas un pavada brīvdienu laiku ar savam radiem, un pēc tam mums vajag organizēt viņu atgriešanos atpakaļ uz Latviju par valsts līdzekļiem... Nu, arī tas liecina, ka neiet tik labi ar mūsu domāšanu. Ja cilvēks apņemas, ka viņš grib sūtīt savus bērnus atpūsties kaut kur, nu tad, atvainojiet, man tā kā maksāt par to?

Tāpat arī... Ja, piemēram, Kipra ir starp tām sešām valstīm, kurās kovida izplatība palielinās, un mēs sūtām tur čarterreisus... Cilvēki brauc atpūsties uz Kipru, un pēc tam viņi brauc atpakaļ un mums atved to pašu...

Par ierobežojumiem uz robežas. Mēs jautājām jau septembrī – kas ir uz robežām, kāpēc mēs nekontrolējam robežu? Nekādas atbildes nebija. Nē, mēs neko nedarām uz robežām.

Es aicinu... lūdzu dot man vēl vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Klementjevs. Jā, paldies.

Tāpat arī... Saņēma laikam visi Ministru kabineta locekļi, deputāti arī, vēstuli no sporta speciālistiem, sporta aktīvistiem arī; viņi prasa, ka vajag, lai cilvēkiem būtu atļauts sportot.

Protams, vajag ievērot visus tos noteikumus, bet tomēr ar savu atbildību sporta pasākumus var rīkot. Ja notiek, piemēram, hokeja spēles, basketbola spēles, citas profesionālas komandas arī piedalās sacensībās bez... (Nav saklausāms.), nu tad varbūt arī dažos citos sporta veidos... varbūt varam atļaut, lai viņi sporto. Tāpēc ka sports palīdz nostiprināt imunitāti, un svaigā gaisā pavadītais laiks ietekmē pozitīvi, to teic visi ārsti, ne tikai sporta speciālisti.

Vajag domāt. Mums taču pie Ministru kabineta ir analītiskā nodaļa, kas domā par to. Ja mēs maksājam lielu naudu arī starptautiskajām organizācijām par to, ka viņi sēž un pēta, kas notiek ar Covid-19 visā pasaulē, nu tad vajag izmantot to potenciālu, lai nebūtu tā, ka, piemēram, viena valsts dara kaut ko vienu, otra – otru. Ja mēs esam Eiropas Savienībā... Visām Eiropas valstīm uzreiz, vienā dienā, vajag kaut kā rīkoties kopumā un uzreiz apturēt to kovidu, nevis atļaut kaut kur tur... Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc ka mēs maksājam par to.

Paši mediķi jau paziņo par to... Gultas mēs varam nopirkt, bet speciālistu mums nav. Protams, mēs laikam varam paspēt kaut kā sagatavot speciālistus medicīnā pusgada laikā, bet viņiem nav tik lielu zināšanu; pa pusgadu nevar to apgūt pat visi tie studenti, kas mācās medicīnu. Un tā ir problēma arī uz nākošajiem mēnešiem...

Sēdes vadītāja. Paldies, Klementjeva kungs.

Debašu laiks ir beidzies.

Vārds iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam otro reizi.

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja! Es atbildēšu uz Klementjeva kunga jautājumu – kur ir problēma.

Problēma ir tāda, ka, redziet, ir... var jau runāt, bet svarīgi, lai būtu komanda. Nav svarīgi, vai tā ir pozīcija vai opozīcija.

Es, piemēram, redzu vienotu deputātu kopumu, un deputātiem jāstrādā kopā ar valdību – un otrādāk. Nav īstais laiks vienam uz otru rādīt ar pirkstu, bet jāliek galvas kopā. Katram ir sava dzīves pieredze, zināšanas, kompetence, un šis ir īstais laiks, lai izrādītu iniciatīvu, sanāktu kopā pierastos un dažādos citos forumos un viens otram piedāvātu labākos risinājumus.

Personīgi es katru... un arī mani kolēģi tiekas ar nozaru speciālistiem. Par tiem pašiem veikaliem, par ko jūs runājat... Es varu, liekot roku uz sirds, teikt, ka es esmu ticies ar tirdzniecības centru pārstāvjiem un esmu aicinājis sakārtot, piemēram, tos pašus cilvēku plūsmu jautājumus.

Esmu vairākus mēnešus runājis, ka ir nepieciešams ieviest tehniskus rīkus, lai, sagrupējot loģiskā secībā lielus, vidējus... un uz maziem varbūt attiecinot citus noteikumus... tomēr lielajos tirdzniecības centros ieviest regulējamu plūsmu... cilvēku plūsmas regulēšanu, lai neierobežotu attiecīgo preču grupu.

Un, ziniet, veidojas tāda situācija... Piemēram, arī nozaru pārstāvji... es neteikšu, kuri, lai neaizvainotu... Vienā dienā viņš saka: "Ģirģena kungs, valdība, lūdzu, atļaujiet mums... dodiet mums tiesības pašiem regulēt cilvēku plūsmu tirdzniecības centros! Mēs visu varam." Es saku: "Ļoti labi!" Un nākamajā dienā citā sēdē es klausos: "Ziniet, nu laikam tā kā pret mums nevajadzētu piemērot 50 eiro sodu par šo pašregulācijas noteikumu pārkāpumu!" Piecdesmit eiro – uz lielo tirdzniecības centru! "Mēs neko nevaram nokontrolēt."

Nu, atvainojos, vienā dienā jūs sakāt: "Mēs visu varam!", bet otrā dienā oficiālajā komisijā jūs sakāt, ka jūs neko nevarat.

Tāpēc mans aicinājums būtu tomēr būt racionāliem – nevis vienkārši runāt par to, kā vajadzētu būt, bet nākt ar konkrētiem priekšlikumiem. It sevišķi es aicinu nozares deleģēt tiešām profesionālus, strādāt gribošus, kaut vai pa naktīm strādāt gribošus cilvēkus... tāpat kā es strādāju.

Mani kolēģi strādā pa naktīm, lai nāktu kopā uz darba grupām ar konkrētiem epidemioloģiskās drošības plāniem. Vai tā ir sporta nozare, vai tā ir tirdzniecība, vai tā ir ēdināšana vai kāda cita sfēra, jo mums visiem ir jāpārliecina epidemiologi par to, ko katra nozare spēj papildus piedāvāt, lai mazinātu vīrusa izplatīšanās risku.

Un, ja mēs spējam pārliecināt epidemiologus, tad tas viss šinī kovida... Operatīvās vadības grupā (OVG) noformējas konkrētos priekšlikumos, kas, jau kvalitatīvi izdiskutēti, nogulstas uz valdības galda, un valdībai tādā gadījumā vairs nevajadzētu nodarboties ar debatēšanu un vienkārši būtu tie jāpieņem. Un tad arī sabiedrībai ļoti viegli varētu izskaidrot.

Nevis valdībai, premjeram vai ministram ir jānāk, kā saka, preses konferencē, bet preses konferencē jānāk ir epidemiologiem, nozaru pārstāvjiem. Es saku: mēs esam izdiskutējuši, mēs esam izdomājuši, mēs uzskatām, ka šobrīd ir jāpieņem šāds vai tāds lēmums. Un tas ir balstīts uz loģiku, datiem un visu, visu pārējo.

Tāpēc... Vēlreiz atkārtoju: lūdzu, deleģēsim profesionāļus – cilvēkus, kas ne tikai runā, bet nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, strādā kvalitatīvi! Un, es domāju, situācija uzlabosies. Mums noteikti jāaiziet ātri no šīs ārkārtas situācijas, lai cilvēki spētu... un uzņēmēji strādātu, atgūtu savu ikdienas ritmu un ekonomisko aktivitāti.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi, jaunajā gadā! Jāsaka, pozitīvi būtu jāvērtē tas, ka šodien valdības pārstāvis, cienījamais iekšlietu ministrs, tomēr mēģināja deputātiem izskaidrot, kāpēc un kā tiek pieņemts viens vai otrs valdības rīkojums ārkārtas situācijas gadījumā. Neapšaubāmi – tā ir pozitīva tendence! Neskatoties uz to, ka tur bija ļoti daudz emociju, tas vērtējams ļoti pozitīvi.

Otrs, ko es gribētu teikt. Laikam tomēr jānodala divas lietas, kas ir primāras.

Pirmā lieta ir situācija veselības aprūpē, medicīnā. Un šeit ir dažādi... dažādas lietas, par kurām būtu jārunā daudz nopietnāk.

Pirmā lieta ir pašu mediķu veselības drošība, jo saslimstība mediķu vidē nozīmē, ka tur nav viss izdarīts līdz galam. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Runājot par veselības aprūpes problēmām, otra lieta ir nepieciešamais gultu skaits, rezerves tiem gadījumiem... paredzot sliktākās situācijas, nevis optimālās attīstības veidus.

Treškārt, ir vakcinācijas problēma, par kuru mēs vēl neesam nopietni runājuši. Es domāju, ka neesam vēl nopietni domājuši.

Tāpēc... Tas ir pirmais jautājumu bloks, kas ir ārkārtīgi svarīgs priekš valdības, priekš sabiedrības, priekš mums visiem.

Otrs jautājums ir par vīrusa izplatību. Vīruss izplatās un pārnesas no cilvēka cilvēkā... cilvēkam... nevis starp preču grupām, bet starp to, kā... kā tiek organizēti tie paši procesi, tai skaitā arī procesi tirdzniecībā... Nevar jau runāt par to, ka, teiksim, ziedi pārnes vīrusus, bet, teiksim, alkohols ne, un tā tālāk, un tā joprojām.

Līdz ar to šeit galvenais ir nevis ierobežot atsevišķas preču grupas, bet ierobežot tirdzniecības iespējas, kur cilvēki varētu tusoties viens pie otra, jo tas, kas notiek šodien lielos pārtikas veikalos... Neskatoties uz visiem ierobežojumiem, tomēr tie noteikumi tur netiek ievēroti. Un nebūtu slikti, ja ministri arī pastaigātu pa veikaliem un paskatītos dabā, kā tas tiek organizēts.

Trešais, ko es gribētu teikt. Tiešām tas, ar ko mēs nodarbojamies pašlaik, atgādina absurda teātri. Valdība pieņem rīkojumu, atbild par savu rīcību un pēc tam ienes šo dokumentu Saeimai, lai tā ar lēmumu apstiprinātu pieņemto rīcības plānu. Priekš kam?! Ja ir atbildība uzdota valdībai, valdībai ir jāuzņemas šī atbildība pilnā apmērā.

Tāpēc es domāju, ka tam lēmumam, par ko mēs šodien debatējam, nav nekādas jēgas un nekādas nozīmes. Tāpēc es personīgi nevaru atbalstīt šāda veida lēmumu ne pēc būtības, ne pēc formas, jo tā procedūra ir tīri birokrātiska un tīri stulba.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Arī es novēlu veselību – galvenais, veselību – jaunajā gadā!

Tas, ko es vēlos pateikt saistībā ar šiem rīkojumiem, ir... Pirmkārt, protams, mazliet dīvaini droši vien no malas izskatās tas, ka Saeima šobrīd ņemas ar tādu rīkojumu pārapstiprināšanu... piemēram, vai drīkst iet ārā Jaungada naktī vai nedrīkst.

Ja jums, pārējiem kolēģiem, tas šķiet normāli, tad man nu gan ne, un tādā situācijā es atkārtoti rosināšu – un aicināšu arī savus kolēģus to atbalstīt – to, ka šādu rīkojumu pārapstiprināšanai ir jānotiek saprātīgā laikā, nekavējoties (līdzīgi, kā tas ir noteikts Satversmes 62. pantā attiecībā uz šādām situācijām). Diemžēl likums par ārkārtas situāciju... "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kā mēs redzam, dod ļoti lielu vaļu Saeimai vilcināt šo jautājumu izskatīšanu, cik vien ilgi var. Un brīnums, ka mēs vēl šobrīd par pavasari nelemjam... kā tad mums pavasarī ir gājis un ko tad mēs esam aizlieguši.

Bet, ja nopietni runā, tad... par šiem visiem aizliegumiem, par kuriem mani kolēģi jau pieminēja... faktiski man ir tādas aizdomas, ka mēs atkal esam... nu, valdība atkal ir kaut ko mazliet nepareizi sapratusi, kaut kur... vienā pusē kaut ko dzirdējusi un tad mēģinājusi pielāgot to Latvijas apstākļiem.

Mēs runājam par preču, par aizliegto preču, sarakstiem. Nu, ir tādas aizdomas, ka mēs visai komiski izskatāmies uz Eiropas kopējā fona tādā ziņā, ka šie preču, aizliegto preču... preču aizliegumi... aizliegto preču saraksti citās valstīs ir veidojušies tāpēc, ka valdības, mēģinot kaut kādā veidā izlīdzināt šo konkurenci, bija spiestas ķerties pie šādiem lēmumiem... un... nevis paskatoties, vai jums ir tiesības pirkt zeķubikses un plastilīnu vai nav. Tieši tā. Jo, piemēram, Francijā... ja mēs runājam par šiem aizliegumiem, tie radās tāpēc, ka mazo veikalu īpašnieki, nevarēdami, nespēdami šos kvadrātmetrus un nepieciešamos pasākumus nodrošināt saviem apmeklētājiem, bija spiesti slēgt savus veikalus tādēļ, lai nodrošinātu... padarītu kaut cik iespējamu šo konkurences ievērošanu. Tad nu arī pieņēma lēmumu attiecībā uz lielajiem veikaliem veidot šo sarakstu.

Tikai tāda iemesla dēļ arī visi šie, nu, faktiski murgi ir radušies. Un ne jau tāpēc, ka...

Te mums kāds gudrinieks valdībā ir izdomājis sastādīt sarakstu ar to, ko mēs drīkstam... vai mēs drīkstam e-talonus iegādāties vai ne. Jā, šāda Latvijas valdības rīcība nenoliedzami ieies vēsturē, un par to droši vien pasmiesies arī mūsu kolēģi Eiropā... smejas un turpina smieties.

Ja runājam par šiem aizliegumiem, var tiešām runāt bezgala daudz un ilgi un dažādas situācijas ielāgot...

Ja jūs, godātie kolēģi no valdības, tiešām grasāties bērnus sūtīt skolā ar šīm nesaprotamas kvalitātes maskām, tad... Jūs neesat pat padomājuši par to, ka bērniem skolā vajadzēs burtnīcas, ka bērniem skolā vajadzēs arī kaut kādus apavus, ja vecie noplīsīs.

Kur nu vēl runāt par bērnudārzniekiem, kuri šobrīd vispār... par visiem strādā, par visiem kopā! Iet uz dārziņu un riskē ar dzīvību... iet ar saplēstām sandalēm, tāpēc ka sandales vienkārši nopirkt nevar un tās ir jāpasūta internetā. Bet, ja tās pasūta internetā un tās neder uzreiz, tad... nu, ko darīt?

Jūs esat tik komisku situāciju radījuši... tik komiski traģisku situāciju radījuši mūsu valstī, ka... nu, šeit jau raudāt droši vien nav jēgas, vienkārši jāpasmejas ar asarām acīs par to, līdz kādai situācijai jūs esat noveduši sabiedrību, līdz kādai situācijai esat noveduši visas Latvijas ģimenes, atstājot tās bez iztikas līdzekļiem un vēl piedāvājot jaunu spēli "Paskaties, ko tev šodien aizliegs nopirkt!". Nu, varen jauki tiešām!

Es, protams, neatbalstīšu šos grozījumus, es neatbalstīšu arī šo ārkārtas situācijas pagarinājumu, jo, manā ieskatā, šo ārkārtas situāciju nevajadzētu pagarināt uz tik ilgu laiku, jo, kā atceramies, valdībai ir tiesības to pagarināt neskaitāmas reizes. Kaut katru nedēļu jūs varat ar to spēlēties.

Līdz 7. februārim – tas ir par garu! Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma vārds deputātam Mārtiņam Bondaram – paziņojumam.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Pēc piecām minūtēm sākas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 7. janvāra otrās attālinātās sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2020. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 797 un 2020. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 801, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Turpinām debates par šo lēmuma projektu.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien, sēdes vadītāja! Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki ir apvienoti.

N. Kabanovs. Godātie Saeimas deputāti! Pašlaik mēs apspriežam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lēmuma projektu un arī diskutējam par iekšlietu ministra runu.

Šajā sakarā es vēlētos izteikt līdzjūtību parastiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Vienkāršie policisti šajos svētkos īstenoja patiešām Sīzifa darbu. Tūkstošiem administratīvo protokolu tomēr nespēs uzlabot epidemioloģisko situāciju mūsu valstī. Parastajiem policistiem bija jāstājas konfrontācijā ar Latvijas cilvēkiem, kuriem netika izskaidroti selektīvie un nepārdomātie valdības lēmumi. Protams, bija arī reāli noziedzīgi nodarījumi, taču lielākā daļa tā saukto komandantstundas pārkāpēju ir nevis noziedznieki, bet mūsu parastie līdzpilsoņi – tādi kā jūs un es.

Man ir arī laba ziņa visiem. Policijas priekšnieks Ruks pateica nesen, ka policija nākotnē nespēs nodrošināt tā saukto mājās sēdēšanu, jo Iekšlietu ministrijai nav nedz cilvēku, nedz materiālo resursu diktatūras ieviešanai. Tātad Latvija nebūs policejiska valsts.

Ir arī dažas sliktas ziņas. Saslimstības līmenis, neskatoties uz visiem drastiskajiem lēmumiem, nemazinās. Katra diena nes mums antirekordus, slimnīcas ir pārpildītas, morgi ir pilni ar ķermeņiem, ir nepieciešams no jauna atvērt iepriekš slēgtus morgus slimnīcās un izmantot mobilos ledusskapjus mirušo glabāšanai. Tā ir drūma Latvijas realitāte 2021. gadā.

Kāpēc tas viss notika? Bet mēs arī par to brīdinājām pirms diviem gadiem, kad simtiem medicīnas darbinieku pulcējās pie Saeimas un protestēja pret toreizējās ministres Viņķeles nedarbiem, pret viņas attieksmi pret medicīniskajiem darbiniekiem. Vairāki simti medicīnas darbinieku, ārsti, medmāsas, aizbrauca prom no Latvijas pirms gada... pirms pusotra gada. Tagad viņu trūkst.

Šodien vai tuvākajā sēdē mēs balsosim par jaunu veselības ministru, par kārtējo politisko nominantu. Diemžēl Latvijai būs vieglāk atrast jaunu veselības ministru nekā jaunu medmāsu.

Es nebalsošu par šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es uzskatu, ka konsekventa Pasaules Veselības organizācijas rekomendāciju izpilde attiecībā uz Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanu un seku novēršanu ir pareizs ceļš.

Un atbalstu to valdības rīcību, tai skaitā arī Ilzes Viņķeles vadībā veikto, kas stiprina PVO rekomendētos pasākumus. Es runāju par sociālās distancēšanās ievērošanu, par sejas aizsegu valkāšanu, par publiskās drūzmēšanās ierobežojumiem.

Vienlaikus, epidēmijas otrajam vilnim ceļoties, šiem sanitārās dabas noteikumiem nenovēršami vajadzēja būt cieši saistītiem ar valdības politiku ekonomikas stabilizēšanai un sociālo garantiju uzturēšanai. Vai valdība bija konsekventa? Uzskatu, ka ne. Kopš 21. decembra bija ievērojami ierobežota tirdzniecība, tātad arī Latvijā ražoto preču tirdzniecība. Tas nodarīja vēl stiprāku triecienu ekonomikai. Uzskatu šādu rīcību par kļūdainu.

Nodrošinot sociālo distancēšanos un prātīgu, lai arī stingru pieeju preču letēm, ir vienlaikus jāveicina pieprasījums tirgū, piešķirot katram patērētājam regulāras izmaksas – līdz minimālās mēnešalgas apmēram –, lai motivētu ražotājus un tirgotājus tirgū.

Ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšana, nemainot ievērojami tās nosacījumus ekonomikas stabilizēšanai, nozīmēs vēl ciešāku šā mezgla savilkšanu.

Tāpēc lēmuma projektu es neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Laimīgu jauno gadu, Latvijas tauta! Laimīgu jauno gadu, kolēģi, partneri un oponenti!

Un priecīgus pareizticīgo Ziemassvētkus! Un, kā es te sēžu, brīdī, kad mēs būsim pie varas, šie svētki būs oficiāli valsts svētki.

Un tagad par lietu. Es domāju, ka pietiek lamāt valdību, jo visiem viss ir skaidrs. Es domāju, ka visa sabiedrība ir ieraudzījusi to, ka mūsu vara nav spējīga izdarīt neko. Vai jūs varat nosaukt kaut vienu jomu, kaut vienu lietu, kur varas mehānisms strādā kā vilciņš? Kur viss ir ieeļļots un mehānisms darbojas Latvijas tautas labā? Varbūt tā ir zagšana, piekrītu. Tā varētu būt joma, kurā viss strādā. Bet vēl kāda cita? Vakcinācijas plāns? Ierobežojumi, ka veikalā šņabi drīkst, bērnu cimdus – nedrīkst...? Es vakardien biju veikalā "Rimi", un pie tā pusotra aizklātā stenda tā domāju – kā folijas ierobežošana tirdzniecībā ierobežo vīrusa izplatību? Un tad es nonācu pie secinājuma, ka tur kaut kāda zināma loģika ir, – ka acīmredzot foliju valdība ir aizliegusi tirgot, jo tad nevarēs uztaisīt folijas cepurītes. Un tas ir tas ierobežojošais, vīrusu ierobežojošais, mehānisms.

Mēs redzam tik daudzus absurdus lēmumus! Mēs redzam, ka varai nav plāna. Mēs redzam, ka mūsu valsti vada cilvēki, kas baidās, nespēj uzņemties atbildību un iniciatīvu, – sākot ar Ministru prezidentu Kariņu, kuram būtu jāvada šī krīze, bet kurš nezina pat tādu detaļu, vai ir vai nav un kāds ir vai nav tas pats vakcinācijas plāns; nerunāsim par visu pārējo.

Mēs redzam, ka mūsu aizsardzības ministrs ir galda ģenerālis, kurš baidās uzņemties atbildību par veselības aprūpi, sakot, ka viņš to nedarīs, lai gan armijā ir pieņemts, ka pavēles neapspriež, bet pavēles izpilda. Un tās būtu arī jāizpilda ministriem, ja Ministru prezidents to saka.

Mēs redzam, ka mūsu pamatstraumes mediji iestājas par ministri, kura neko nav darījusi visu vasaru un ir bijusi čempione, dejojusi disko, bet tad... Kad jāpieņem lēmumi, tad vienīgais lēmums, ko vara pieņem, ir izmaksāt prēmijas ierēdniecībai. Varbūt šajā laikā prēmijas nevis vajag izmaksāt, bet paprasīt atpakaļ un atdot mediķiem, kuriem joprojām 25 procenti pie algas nav pielikti?

Mēs šajā laikā redzam, ka mums ir kovida pētījumi par pieciem miljoniem. Vakardien visa publiskā telpa bija pieejama... ar šiem pētījumiem, kā sagriezt gurķi un tomātu... Un tur mēs tērējam naudu! Es ceru, ka par to kāds kādreiz atbildēs ar reālu cietumsodu. Un es ceru, ka premjers būs tik spēcīgs un spēs paprasīt šo atbildību. Es atgādināšu, ka tieši premjers un izglītības un zinātnes ministre Šuplinska ir parakstījusi dokumentus par šiem pētījumiem, lai uzlabotu mūsu situāciju.

Mūsu valsts turpina ceļu uz kraujas malu, "pateicoties" bailīgiem, pelēkiem, lēmumus pieņemt nespējīgiem politiķiem. Un tā ir noticis visu šo laiku.

Es domāju, ka visai sabiedrībai viss ir skaidrs. Es domāju, ka mums pat vairs nav jākritizē atsevišķi punkti vienā Ministru kabineta rīkojumā vai otrā. Viss ir izgaismojies, sabiedrībai ir kā uz delnas.

Un es neatbalstīšu. Es nevaru atbalstīt, ja mums nav drosmīgu un spējīgu vadītāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Veiksmīgu jauno gadu!

Paldies iekšlietu ministram par viņa ziņojumu!

Uzreiz gribu teikt, ka manas domas gan par ierobežojumiem, gan par to, ka tam visam ir jābūt lielā balansā ar kompensējošiem pasākumiem un ar daudzām citām lietām, ļoti lielā mērā saskan ar to, par ko ministrs šodien runāja.

Taču ir viens īpašs apstāklis, par kuru es gribu šodien runāt, un šeit es gribētu ne tik daudz dzirdēt no Ministru kabineta viedokli, bet gan saņemt atbildi no Saeimas Prezidija.

Diemžēl Ģirģena kungs kā Ministru kabineta pārstāvis jau divreiz ir runājis, un tas nozīmē, ka viņš vairāk runāt šodien nevar par šo jautājumu, bet varbūt Kariņa kungs, ja ir pieslēdzies, vai kāds cits Ministru kabineta pārstāvis arī varēs ieviest skaidrību šajā jautājumā.

Mēs, kolēģi, visi atceramies pagājušā gada 30. decembri. Mums bija atsūtīta ziņa, ka, iespējams, ap pulksten 12.00 būs Saeimas sēde. Gaidījām, gaidījām, bet pēc kāda laika, jau pēc 12.00, atnāca ziņa, ka sēde nenotiks. Un, cik es saprotu, bija paredzēts 30. decembra sēdē skatīt to jautājumu, ko mēs skatām šodien.

Es rūpīgi izpētīju tos dokumentus, kuri bija visu mūsu rīcībā, un... Mēs šodien runājam par 22. decembra rīkojuma Nr. 797 apstiprināšanu un 30. decembra rīkojuma Nr. 801 apstiprināšanu.

Tad... lūk, 23. decembra... rīkojumam Nr. 797, kas arī ir parakstīts ar laika zīmogu... Skaidri redzams, ka tas Saeimas Prezidijā jeb, pareizāk sakot, Saeimā ir ticis iesūtīts 23. decembrī pulksten 6.50 no rīta, un par to, kad Saeima saņēma šo dokumentu, viss ir skaidrs.

Ja mēs skatāmies otro rīkojumu – 30. decembra rīkojumu Nr. 801... Šajā dokumentā arī ir norādīts, ka tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, bet, vairākkārt pārskatot gan dokumentu, gan tā pielikumus, es neatrodu to laika norādi – kad tad Saeima šo dokumentu ir saņēmusi.

Un šajā sakarā man būtu divi jautājumi.

Viens jautājums – Ministru kabinetam. Skatot Ministru kabineta sēdi, es redzu, ka vēl sēdes gaitā... šajā sagatavotajā rīkojuma Nr. 801 projektā... tur ir veikti grozījumi, ir ņemti ārā punkti, ir precizētas dažas punktu redakcijas... Tas viss ir saprotams, bet jautājums ir tāds – kurā brīdī tad tas rīkojums bija gatavs, un kad tas tika sūtīts uz Saeimu?

Un jautājums Saeimas Prezidijam – kad rīkojums Nr. 801 ar atbilstošu Ministru kabineta lūgumu tika Saeimā saņemts? Vai tas bija tiešām tik vēlu, ka vēl pagājušajā gadā, vēl pirms šo ierobežojumu stāšanās spēkā, Saeima nevarēja to izskatīt?

Šobrīd mēs tiešām, kā teica Dolgopolova kungs, esam nostādīti marionetes lomā – mums ir jālemj par lietām, kas jau ir pagājušas, un tas ir bezjēdzīgi.

Un es, godīgi sakot, negribu piedalīties šādu bezjēdzīgu lēmumu pieņemšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vispirms – tiešām sveicu visus pareizticīgos un vecticībniekus Ziemassvētkos! Ļoti žēl, ka valstī joprojām šī diena nav brīvdiena.

Bet nu runāšu par to, ko mēs pašlaik apspriežam. Piekrītu visiem kolēģiem, kuri bija norādījuši uz to, ka šai apspriedei šodien pēc būtības nav nekādas jēgas, jo visi tie valdības rīkojumi ir jau stājušies spēkā un sabiedrība ir jau paudusi attiecīgu reakciju uz šiem rīkojumiem.

Manuprāt, šie rīkojumi vainagoja iepriekšējo kļūdu apkopojumu. Es negribu tagad diskutēt par to, cik pareizs vai nepareizs bija kaut kāds pasākums, kas ir ietverts šajos rīkojumos.

Izmantojot to, uz ko aicināja iekšlietu ministrs Ģirģena kungs... Absolūti piekrītu tam, ka pašlaik nav tāds laiks, lai strīdētos, bet jāapvieno spēki pozīcijai un opozīcijai. Tāpēc atgādinu, ka jau pagājušajā gadā esmu ierosinājusi iekļaut – steidzami! – opozīcijas pārstāvjus krīzes vadības centrā. Mēs esam gatavi palīdzēt valdībai un valdošajai koalīcijai pieņemt pareizus lēmumus, kuri būs balstīti uz zinātniskiem pētījumiem, uz visu zinātnieku... Un varbūt labosim to kļūdu, kura pašlaik ir absolūti... acīmredzama, – ka šie valdības rīkojumi neietver sevī pareiza... riska analīzes secinājumus.

Un pēdējais. Man ir zināms, ka vakcinēšanas plānā valdības un Saeimas deputātu vakcinācija ir paredzēta tikai 2021. gada maijā. Manuprāt, tas ir absolūti nepieļaujami, un es aicinu visus Saeimas deputātus un visus valdības ministrus izdarīt tā, lai valdība un Saeimas deputāti tiktu vakcinēti pēc iespējas īsākā laikā, lai mēs esam tie pirmie, kuri parādītu pārējai sabiedrībai un Latvijas cilvēkiem, ka vakcinēšana ir pareizs solis un varbūt vienīgais solis, kas varētu glābt mūsu valsti pašreizējā situācijā.

Aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu, kā arī aicinu Ģirģena kungu nodot šo ziņu Ministru kabinetam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to... Neviens debatēs vairs nav pieteicies.

Debates ir slēgtas.

Rancāna kungs, jums vārds. Komisijas vārdā.

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Tātad... Pirms balsojam, es vēlos apliecināt, ka Saeimas Prezidijā visi dokumenti, kas ienāca līdz 30. decembra vai iepriekš, iespējams, izsludinātajai vai paredzētajai Saeimas sēdei, tika laikus nodoti komisijai, taču no Ministru kabineta šāds rīkojuma dokuments netika saņemts.

Es tikko saņēmu... atvainojos, tātad pulksten 15.50 ir reģistrēts un saņemts Saeimas lietvedībā šis dokuments. Līdz ar to... tas arī ir apliecinājums, ka Prezidijs nav kavējies ar minētā dokumenta nodošanu komisijai... atbilstoši, kā to prasa Saeimas kārtības rullis.

Un tagad, lūdzu, laiks balsojumam.

Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2020. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 797 un 2020. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 801, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 3, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" (Nr. 549/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2021. gada 14. janvārim".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" (Nr. 549/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2021. gada 14. janvārim"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Natālijas Asačas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2020. gada 15. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Natālijas Asačas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Natāliju Asaču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Natālijas Asačas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Deputāti Marija Golubeva, Aigars Bikše, Vita Anda Tērauda, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Juris Pūce, Daniels Pavļuts, Andris Skride un Mārtiņš Šteins lūdz atsaukt deputāti Mariju Golubevu no Eiropas lietu komisijas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Juris Pūce, Aigars Bikše, Vita Anda Tērauda, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Andris Skride un Mārtiņš Šteins ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas"! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Marija Golubeva, Aigars Bikše, Vita Anda Tērauda, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Juris Pūce, Daniels Pavļuts, Andris Skride un Mārtiņš Šteins ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Juris Pūce, Aigars Bikše, Vita Anda Tērauda, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Andris Skride un Mārtiņš Šteins ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā".

Lūdzu zvanu! Atvainojos... jā, man parādījās vēlāk...

Uzsākam debates. Deputāti ir pieteikušies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā sēdes vadītāja! Visiem kolēģiem vēlu priecīgu, saticīgu un, pats galvenais, veselīgu jauno gadu!

Kolēģi, tas, ko es par šo lēmuma projektu gribētu teikt... Šis nebūs stāsts par to, vai Jurim Pūcem būtu vai nebūtu jāstrādā šajā komisijā, – šo lēmuma projektu es atbalstīšu –, bet vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī komisija kā tāda, manuprāt, būtu jālikvidē.

Tāpēc mēs ar kolēģiem esam jau sagatavojuši un iesniegsim Saeimā iniciatīvu – un aicinu arī citus kolēģus pievienoties un atbalstīt šo iniciatīvu – par šīs komisijas... pēc būtības likvidēšanu, jo, manuprāt, jau no paša sākuma... jau tas pamatojums, kāpēc vispār šī komisija tika izvirzīta... izveidota, neizturēja nekādu kritiku. Šobrīd, kad šī komisija pēc būtības jau... ja tā var teikt, smagāko lēmuma projektu jau ir izskatījusi...

Ja mēs skatāmies uz pašvaldību likumu, tad... to pēc būtības šajā komisijā, Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, nedrīkstētu skatīt; tas noteikti jāskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Un tāpat arī citi likumi, kas šobrīd atrodas šīs komisijas pārraudzībā.

Es neredzu nekādu pamatojumu tam, lai šī komisija vispār būtu, lai būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda šīs komisijas uzturēšanai. Turpmāk to visu var darīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Šādas komisijas eksistence, manuprāt, vairs nav pamatota un nav vajadzīga. Un prātīgākais, ko mēs, kolēģi, šobrīd varētu darīt, ir taupīt valsts pārvaldes resursus un šo komisiju likvidēt kā tādu.

Viens piemērs. APK... likumdošana... kad gāja... arī...

Administratīvi teritoriālajai reformai ir daudzi pavadošie likumi, kas ir vairāk tehniski, ne pēc būtības... kuri būtu jālabo, kur... Tas varētu būt arguments, kāpēc šāda komisija būtu jāsaglabā.

Manuprāt, visi šie likumprojekti būtu tieši kā tehniski likumprojekti jāizvirza caur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju vai kādu citu atbildīgo komisiju (pēc piederības) un jāpieņem maksimāli ātri, un šai komisijai... gluži vienkārši nav nekādas jēgas, lai tā pastāvētu.

Kolēģi, šodien mēs šo lēmuma projektu iesniegsim. Aicinu jūs par to apspriesties, arī Prezidijam... to iekļaut darba kārtībā pēc iespējas ātrāk, kad tas ir iespējams.

Un šodien, balsojot par Jura Pūces ievēlēšanu šajā komisijā, aicinu visus pārdomāt, vai vispār šāda komisija šobrīd Saeimā vēl ir nepieciešama. Manuprāt, nav, un ir pienācis laiks... jau sen... to likvidēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Arī es piekrītu, ka šī komisija faktiski savu darbu var beigt un tie jautājumi, kuri vēl ir palikuši komisijas rīcībā, pilnīgi noteikti varētu tikt skatīti citās komisijās.

Tas, ko es saredzu, un tas, ko faktiski mēs jau... droši vien... pareģojām jau tad, kad Pūces kungs nāca uz Saeimu, ir, ka šī komisija, Plešam aizejot, var kļūt par Pūces parašutu, un tas, visticamāk, arī notiks. Protams, lēmums par to...

Kāpēc Juris Pūce pēkšņi ir izdomājis iet uz šo komisiju? Un kā par Jura Pūces kā iespējamā komisijas priekšsēdētāja kandidatūru balsos komisijas locekļi (šeit es īpaši gribētu atzīmēt tādus koalīcijas kolēģus kā Ēriks Pucens, Arvils Ašeradens, Uldis Budriķis un Jānis Dombrava)? Vai tiešām šie koalīcijas kolēģi piekritīs tam, ka samelojušais Pūce ir tiesīgs ieņemt komisijas vadītāja augsto amatu tikai tāpēc, lai viņam nebūtu tik ļoti jānožēlo savas neveiksmīgās gaitas ministra amatā (finansiāli, protams)?

Tāpēc... Es tiešām gribētu sagaidīt, nu, vismaz kaut kādu viedokli no tiem kolēģiem, kuri, visticamāk, balsos par Jura Pūces apstiprināšanu komisijas vadītāja amatā, īpaši ņemot vērā to, ka... Mēs atceramies, kā Jura Pūces... vispār mandāta... pēc mandāta apstiprināšanas... kā Jura Pūces ievēlēšana komisijā... kā ar to veicās un kā vairāki kolēģi, kuri sevi sauc par ļoti godprātīgiem deputātiem, tiešām iestājās pret šī, manuprāt, negodprātīgā deputāta... pret to, ka viņš amatu ieņem attiecīgās komisijās. Tika norauts kvorums, un līdz ar to... vairākiem kolēģiem no JK un Nacionālās apvienības bija tomēr pretenzijas pret to, ka Pūce kaut kādā veidā... šos amatus ieņemtu.

Kā būs tagad? Vai tiešām... Godātie kolēģi, Budriķa kungs, Dombravas kungs... it īpaši Pucena kungs, vai jūs tiešām pārkāpsiet pāri saviem principiem un... nezinu, ko jums tur piesolīs vai ar ko jums piedraudēs... vai tiešām jūs balsosiet par Pūces ievēlēšanu par vadītāju? Mēs to redzēsim. Protams, te nevajadzēs daudz zīlēt, un komisijas protokolā jau tāpat varēs saprast, kurš ir kā balsojis. Tāpēc... Protams, kolēģi, mēs visu redzēsim, bet es, protams, aicināšu jūs neapstiprināt Pūci par komisijas vadītāju.

Es saprotu, ka Plešs ir aizgājis un tagad vadītāja vieta ir brīva un ka pēc kaut kādas jūsu, teiksim, vienošanās šī vieta būtu jāieņem "Attīstībai/Par!" pārstāvim, bet – vai tiešām jūs balsosiet par Pūci? Mēs to redzēsim, un arī sabiedrība to redzēs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Juris Pūce, Aigars Bikše, Vita Anda Tērauda, Mārtiņš Bondars, Inese Voika, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Daniels Pavļuts, Marija Golubeva, Andris Skride un Mārtiņš Šteins ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – deputātu Aigara Bikšes, Daniela Pavļuta, Vitas Andas Tēraudas, Mārtiņa Bondara, Ineses Voikas, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Jura Pūces, Marijas Golubevas, Andra Skrides un Mārtiņa Šteina iesniegtais lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aigara Bikšes, Daniela Pavļuta, Vitas Andas Tēraudas, Mārtiņa Bondara, Ineses Voikas, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Jura Pūces, Marijas Golubevas, Andra Skrides un Mārtiņa Šteina iesniegto lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – deputātu Aigara Bikšes, Daniela Pavļuta, Vitas Andas Tēraudas, Mārtiņa Bondara, Ineses Voikas, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Jura Pūces, Marijas Golubevas, Andra Skrides un Mārtiņa Šteina iesniegtais lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par Aigara Bikšes, Daniela Pavļuta, Vitas Andas Tēraudas, Mārtiņa Bondara, Ineses Voikas, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Jura Pūces, Marijas Golubevas, Andra Skrides un Mārtiņa Šteina iesniegto lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu, balsosim! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes un Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu veselības ministrei Ilzei Viņķelei "Par Covid-19 pacientu ārstēšanas nepieciešamā "Remdesivir" nepieejamību reģionos".

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un ir pieejams visiem deputātiem.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai. Iesniedzēju vārdā – deputāts Viktors Valainis.

Valaiņa kungs, jums ir jāpiesakās elektroniski sistēmā, lai varam jums dot vārdu.

Tātad Valaiņa kungs ir pieteicies.

Lūdzu! Vārds Valaiņa kungam.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Sveiciens vēlreiz! Tātad – par šo pieprasījumu. Protams, mums visiem bija liels, liels pārsteigums, kad mēs uzzinājām to, ka šis medikaments... lai gan šis medikaments, protams, nav viennozīmīgi vērtēts, tomēr ir iespēja slimnīcās ārstēt ar šo medikamentu Covid-19 pacientus... ka reģionos šā medikamenta pieejamība ir ļoti ierobežota.

Protams, tā situācija, ka Rīgā to ļoti plaši pielieto, bet reģionos – ne, mums radīja jautājumus. Un, kad mēs iepazināmies ar šo situāciju sīkāk, mēs vienojāmies par to, ka mēs rakstām pieprasījumu veselības ministrei, jo šī situācija nav normāla... un šī attieksme pret reģionālo politiku... un šobrīd – tieši veselības jomā... ka neuztic reģionālajām slimnīcām šī medikamenta glabāšanu un ka tajā brīdī, kad šis medikaments ir vajadzīgs, tas ir jāpieprasa, ir jābrauc uz Rīgu tam pakaļ. Manuprāt, tā ir pilnīgi, absolūti nepareiza pieeja.

Un šajā brīdī situācija būtiski... es uzsvēršu – būtiski nav mainījusies.

Kā tad mēs iedomājamies veselības jomā cīnīties ar šo pandēmiju, ja mēs neuzticamies saviem kolēģiem mediķiem – šiem darba darītājiem, kuri darbojas slimnīcās, kur ir infektoloģijas nodaļas?

Ja šobrīd, kā presē izskanēja, situācija ir mainījusies... ar to, ka... Tas medikaments glabājas slimnīcās... jā, ne visās, bet – glabājas. Taču šajās slimnīcās, kur ir šīs infektoloģijas nodaļas, šo medikamentu nedrīkst lietot, kamēr nav saņemta Rīgas atļauja. Protams, var jau būt, ka Rīgā ir tā pieredze mazliet lielāka un ka tur strādā infektologi ar lielāku pieredzi, tomēr...

Es šeit runāju par to, ka, piemēram, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Ventspilī, kur ir šīs infektoloģijas nodaļas, kur tomēr arī strādā infektologu konsīlijs, kurš pieņem lēmumus...

Kolēģi, runa ir par to: ja ir vajadzīga šī preparāta izmantošana pacienta ārstēšanā, tas tik un tā ir jāsaskaņo ar Rīgu. Kolēģi, kas tā par savstarpējo uzticēšanos?!

Šādas sistēmas esamība, manuprāt, ir pilnīgi aplama.

Mēs pieprasām atbildes uz šiem jautājumiem un aicinām jau šobrīd risināt šo jautājumu, lai tiešām būtu efektīva ārstēšana; lai vairs nebūtu tādas savstarpējas neuzticēšanās, kāda šobrīd pastāv un, manuprāt, ir pilnīgi lieka šajos apstākļos. Jāļauj uzticēties slimnīcu konsīlijiem, ārstiem, kas strādā reģionos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam šis pieprasījums ir nododams Pieprasījumu komisijai.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā ir pieprasījums...

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Alda Gobzema, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko un Karinas Sprūdes pieprasījumu veselības ministrei Ilzei Viņķelei "Par haotisku un pretrunīgu informāciju par vakcinācijas plānu Latvijā".

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem deputātiem.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu – motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vēlreiz nāku... Šoreiz – par šo, manuprāt, ļoti haotisko informāciju sabiedriskajā telpā...

Mēs... Gada nogalē bija ļoti skumīgi, skatoties ziņās, ka... Visi priecājas par to, ka ir saņemta pirmā vakcīna, bet... Vairākas dienas tur to slimnīcās un nesāk vakcinācijas procesu.

Neskatoties uz to, ka tas bija Ziemassvētku periods... Manuprāt, tas bija pilnīgi aplami – nesākt šo darbu laikā, kad vairāki desmiti cilvēku... kaut vai viens cilvēks... dienā Latvijā mirst... Katra aizkavēšanās – tas nozīmē to, ka kādi cilvēki mirs. Un tas, manuprāt, ir absolūti nepieļaujami.

Es esmu pārliecināts, ka cilvēki... un... arī sazvanoties ar slimnīcu pārstāvjiem... cilvēki ir gatavi strādāt un ir gatavi šo darbu veikt. Bet šobrīd gan šis plāns, kas vēl joprojām...

Sabiedriskajā telpā notiek tāda nu jau bijušās ministres laipnību apmaiņa ar Ministru prezidentu... Es domāju, tas ir pilnīgi nevietā. Tā ir visas valdības atbildība... Neskatoties uz to, kādu nu ministriju pārstāv šis attiecīgais ministrs, tā ir visas valdības atbildība – atbildība par to, lai šis plāns būtu. Un lai šis plāns būtu tāds, lai būtu skaidri saprotams, kādā veidā un kā... kurā brīdī katrs cilvēks saņems vakcīnu.

Šobrīd no šī plāna... to lasot, cilvēkiem, kas strādā vienā vai otrā rūpnīcā, nav nekādas sajēgas par to, kad beidzot viņi varēs saņemt šo vakcīnu. Vēl jo vairāk... ko mēs arī šeit minam... attiecībā uz šo iepirkumu, kas, mūsuprāt, ir pilnīgi neloģisks... Kā var būt situācija, ka mēs kaut ko spriežam par kaut kādām taupības politikām, koncepcijām... kuru mēs pirksim vairāk, kuru – mazāk... laikā, kad mēs miljardus – miljardus, kolēģi, – veltām ekonomikas glābšanai? Miljardi tiek veltīti ekonomikas glābšanai, bet vakcīnu iegādē tiek shēmots: šitās – vairāk, šitās – mazāk; te mums ir saldētavas, tur mums nav saldētavu...

Kolēģi! Ir absolūti nepareiza šī pieeja. Uz šīm lietām taupīt – tas, manuprāt, būtu absolūti nepareizi.

Tieši otrādi – mums vajag skaidru plānu, kādā veidā pusgada laikā Latvijā tiek vakcinēti pilnīgi visi cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams un kuri to vēlas, jo šobrīd mēs esam uzlikuši uzsvaru tikai uz mediķiem. Tā, manuprāt, ir milzīga... ķeksīša ielikšana, kā jau šajā pieprasījumā minam.

Ir, piemēram, pirmās grupas invalīdi, kuri nevar dzīvot bez citu cilvēku klātbūtnes... ja viņus neaprūpē. Šie cilvēki ir kaut kādā nākamajā kategorijā ielikti iekšā. Kāpēc šobrīd nevar vakcinēt, paralēli piesaistot privāto sektoru, kolēģi?

Tā ir valdības neizdarība... par to, kāpēc tas tagad nenotiek.

Tāpēc arī ir šis pieprasījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam šis pieprasījums ir nododams Pieprasījumu komisijai.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ģerboņu likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Ģerboņu likumā" trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ģerboņu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" un sagatavojusi to izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Komercķīlas likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Komercķīlas likumā" pirms trešā lasījuma.

Likumprojekta trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Komercķīlas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā" saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, kas aicina izslēgt pārejas noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku, jo tur tika noteikts, lai... tika noteikts, lai likuma spēkā stāšanos sinhronizētu ar cita likuma – Komerclikuma... Taču tā sinhronizācija jau ir notikusi, un šobrīd likums var stāties spēkā parastā kārtībā, bez termiņa norādes.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Līdz ar to visi priekšlikumi uz trešo lasījumu ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Juridiskā komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam ir atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 677/Lp13).

Komisija saņēma vienu tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Ministrs Krimināllikuma 256. pantā ierosina par psihotropās vielas saturošu augu sēšanu vai audzēšanu piemērot tādus pašus sodus, kādi jau likumā noteikti par narkotisko vielu sēšanu vai audzēšanu.

Ministra piedāvātais priekšlikums paredz pantā aiz vārda "narkotiskās" lietot papildinājumu – vārdu savienojumu "vai psihotropās".

Ņemot vērā, ka Krimināllikuma pantu nosaukumi ir aptveroši un panta nosaukumā lieto saikli "un", Juridiskā komisija izstrādāja savu priekšlikumu, kur panta nosaukums definēts šādi: "256. pants. Narkotiskās un psihotropās vielas saturošu augu neatļauta sēšana un audzēšana", bet pārējā panta tekstā lietots ministra piedāvātais vārdu savienojums "vai psihotropās".

Tātad 1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāta piekrīt.

R. Jansons. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 774/Lp13).

Uz trešo lasījumu saņemti 32 priekšlikumi.

Kolēģi čakli pastrādājuši, un iepazīstināšu jūs ar komisijas darba gaitu.

Liela daļa no šiem grozījumiem, kā komisijā informēja ģenerālprokurors Juris Stukāns, ir saistīti ar prokuratūras darba pilnveidošanu un organizatorisko funkciju nodalīšanu no procesuālo funkciju veikšanas. Tie ir saistīti ar iespēju ievērojami uzlabot kvalitāti pirmstiesas izmeklēšanai, tātad arī nodrošināt prokuratūras cilvēkresursu efektīvu izmantošanu.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas attiecas uz Kriminālprocesa likuma 26. pantu "Pilnvaras veikt kriminālprocesu". Ministrs lūdz to papildināt ar kategoriju "virsprokurors".

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Attiecas uz 30. pantu "Izmeklēšanas grupas dalībnieks" un aizstāj vārdus "amatā augstāka prokurora" ar vārdu "virsprokurora".

Jāpiebilst, ka arī tālāk ir priekšlikumi, kas likumprojekta punktos aizstāj vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors", tādējādi nosakot, ka iepriekš paredzētā... augstākā amatā esošā prokurora pilnvaras turpmāk tiks nodotas virsprokuroram.

Priekšlikumu iesniedzēji norādīja, ka tas nodrošinās kriminālprocesa efektivitāti, jo virsprokurors ir tā amatpersona, kura ir atbildīga par attiecīgās prokuratūras struktūrvienības... prokuratūru... darba organizāciju, pienākumu sadali. Tādējādi virsprokurors spēj operatīvāk iesaistīties konkrētajā kriminālprocesā.

2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saskaņā ar iepriekšējo pamatojumu tas attiecas uz likuma 37. pantu "Izmeklēšanu uzraugošais prokurors" – arī tur aizstāj vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors".

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas līdzīgā veidā 38. pantā "Prokurors kā procesa virzītājs"... panta pirmajā un otrajā daļā aizstāj vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors".

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar 39.¹ pantu... redakcijā, kas nosaka tieši virsprokurora pienākumus un tiesības... samērā izvērstā veidā. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas paredz aizstāt vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors", šajā gadījumā – likuma 42. panta "Valsts apsūdzības uzturētājs" pirmās daļas otrajā teikumā un otrās daļas otrajā teikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz izmaiņas likuma 45. pantā "Amatā augstāks prokurors kriminālprocesā". Tas attiecas uz panta otrās daļas 1. un 2. punktu, šajā redakcijā paredzot atbildību attiecīgi tiesas apgabala prokuroram un Ģenerālprokuratūras prokuroram. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 8. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar priekšlikumiem... līdz pat 13. priekšlikumam. Ar šiem priekšlikumiem tiek precizētas amatā augstāka prokurora tiesības un pienākumi... atbilstoši iepriekšējos priekšlikumos noteiktajam regulējumam. Komisijā 8. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas arī precizē amatā augstāka prokurora tiesības un pienākumus atbilstoši iepriekšējos priekšlikumos noteiktajam regulējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 10. priekšlikums līdzīgi precizē amatā augstāka prokurora tiesības un pienākumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas arī precizē amatā augstāka prokurora tiesības un pienākumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 12. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 13. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas precizē amatā augstāka prokurora tiesības un pienākumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 14. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas savukārt ir saistīts ar 15., 16. un 17. priekšlikumu. Ar tiem tiek precizēta kārtība, kādā notiek sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas, un lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšanas kārtība... atbilstoši iepriekšējam regulējumam.

Šis, 14., priekšlikums attiecas uz likuma 54. pantu "Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas", 3. punktu izsaka jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 15. priekšlikums saistīts ar iepriekšējo, attiecas uz likuma... ar iepriekšējo pamatojumu... attiecas uz likuma 54. pantu, paredz tā papildināšanu ar 3.¹ punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 16. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz likuma 54. panta "Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas" 4. punktā aizstāt vārdus "nākamajam amatā augstākam prokuroram" ar vārdu "virsprokuroram". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 17. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas attiecas uz likuma 57. pantu "Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana" un precizē kārtību atbilstoši iepriekš paredzētajam regulējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 18. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz aizstāt 395. panta pirmajā daļā vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors"– līdzīgi, kā iepriekš –, nosakot, ka iepriekš paredzētās amatā augstākā prokurora pilnvaras turpmāk tiek piešķirtas virsprokuroram. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 19. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz likuma 457. panta "Prokurora neierašanās sekas" pirmajā daļā un otrajā daļā aizstāt jēdzienu "amatā augstāks prokurors" ar jēdzienu "virsprokurors". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 20. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas aizstāj vārdus "amatā augstākam prokuroram" ar vārdu "virsprokuroram" likuma 486. pantā "Tiesas rīcība pēc krimināllietas saņemšanas". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 21. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas attiecas uz likuma 652. pantu "Ar prokurora priekšrakstā noteiktā soda izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība", aizstāj vārdus "amatā augstāks prokurors" ar vārdu "virsprokurors" attiecīgajā locījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 22. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 670. pantu "Krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes" ar sesto daļu, nosakot, ka Eiropas Prokuratūra pilda kompetentās iestādes funkcijas gadījumos, kad tā saskaņā ar Padomes regulu ir paziņota kā kompetentā iestāde starptautiskā līguma ietvaros. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 23. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 791. pantu "Latvijā izpildāmās mantas konfiskācijas noteikšana" ar jaunu daļu – 2.³ daļu, kura noteic, ka izpildes iestāde informē tiesu un Tieslietu ministriju par mantas konfiskācijas izpildes rezultātu.

Šobrīd saskaņā ar 790. pantu lūguma par mantas konfiskāciju izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali katrā konkrētajā gadījumā izlemj Tieslietu ministrija. Piedāvātā informēšanas kārtība, jaunā kārtība, nepieciešama, lai Tieslietu ministrija varētu saņemt informāciju tieši no izpildes iestādes par mantas konfiskācijas izpildes rezultātu un varētu tālāk rīkoties saistībā ar konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar ārvalsti vai, ja naudas konfiskācija nav bijusi veikta, informēt attiecīgo ārvalsti.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 25. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir pēc būtības tāds pats kā tikko atbalstītais 23. priekšlikums, bet atšķirība ir tāda, ka šis priekšlikums attiecas uz ārvalstīs piemērotās mantas konfiskācijas izpildi Latvijā, kamēr 23. priekšlikums attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotās mantas konfiskācijas izpildi. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums normas skaidrības labad. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 28. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 863. pantu "Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā", proti, paredz papildināt panta otro daļu.

Šobrīd šī panta daļa paredz, ka izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežotu termiņu, ņemot vērā rakstveidā paustu izdevējvalsts viedokli. Taču situācija praksē parāda, ka norma nav pietiekama, lai risinātu jautājumu par aresta noteikšanas atcelšanu mantai, jo izdevējvalsts ne vienmēr atbild. Tāpēc praksē ir gadījumi, ka ilgstoša aresta uzturēšana mantai var radīt būtiskus personu ierobežojumus, tiesību uz īpašumu aizskārumu, kā arī lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos.

Tas savukārt sasaucas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kurā atzīts, ka tiesību uz īpašumu ierobežojuma jautājumi tiek saistīti ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī jautājuma izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Tāpēc attiecīgais priekšlikums novērš šo nepilnību, paredzot, ka mantas glabāšana Latvijā var tikt pārtraukta, ja izdevējvalsts nesniedz viedokli sešu mēnešu laikā no viedokļa pieprasīšanas brīža.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 29. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izslēdz likumprojekta 22. pantā iekļautos pārejas noteikumus, kas noteic atsevišķu pantu attiecībā uz ES regulas spēkā stāšanās brīdi, kas... bija uz 19. decembri, bet šobrīd nav aktuāls. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 31. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecas uz kriminālprocesiem, kas sākti laikā no 2017. gada 20. novembra līdz brīdim, kad... līdz Eiropas Prokuratūras darbības uzsākšanas dienai... par noziedzīgiem nodarījumiem, kas... saskaņā ar regulu... Tas saskaņā ar regulu (Nav saklausāms.)... Un tas nosaka, ka procesa virzītājs turpina šos kriminālprocesus likumā noteiktajā kārtībā, ja vien Eiropas Prokuratūra neīsteno pārņemšanas tiesības.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Un pēdējais ir 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina izslēgt pārejas noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku, kas jau ir atrisināti ar iepriekšējo priekšlikumu, un papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 774/Lp13).

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Tiesībsarga likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā".

Mūsu komisija izveidoja vienu priekšlikumu. Priekšlikumam ir redakcionāls raksturs.

Lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 1. priekšlikumu.

A. Judins. Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vjačeslava Dombrovska, Nikolaja Kabanova, Mārtiņa Bondara, Marijas Golubevas un Ināras Mūrnieces lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 7. janvāra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 25. punktu – likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" – pirms darba kārtības 30. punkta.

Par to mums ir jābalso.

Lūdzu ieslēgt procedūras režīmu.

Nav neviens pieteicies par to debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas sēdes darba kārtības grozīšanu, pārceļot darba kārtības 25. punktu pirms 30. punkta! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā".

Uz trešo lasījumu komisijā saņemti seši priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas ir redakcionāla, tehniska rakstura – paredz aizstāt vārdus "Latvijas Republikas drošību" ar vārdiem "valsts drošību". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums, kas paredz izslēgt 5. pantā vārdus "un pārreģistrāciju". Tas savā ziņā nozīmētu, ka komercsabiedrībām, kas piesakās uz speciālajām licencēm, atkārtoti jāveic pilna procedūra licences saņemšanai; nenotiek automātiska pārreģistrācija. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kurš veidots, balstoties uz Latvijas Finanšu nozares asociācijas ieteikto priekšlikumu, kas paredz attiecīgi noteikt komercsabiedrībām, kuras piesakās speciālās licences saņemšanai, noteiktus kritērijus... arī pārbaudīt, izvērtēt patiesos labuma guvējus. Tas ir līdzīgi kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā... attiecīgi komersantiem ir virkne... ne tikai amatpersonas... bet arī patiesajiem labuma guvējiem ir jāatbilst likumā noteiktām konkrētām prasībām, lai varētu saņemt speciālo licenci.

Un attiecīgā šo patieso labuma guvēju pārbaude tiek noteikta arī tādēļ, lai neradītu šaubas par to, ka Aizsardzības ministrijas licencētie uzņēmumi ir atbilstoši pārbaudīti un ir novērsta tādu personu piekļuve attiecīgajai industrijai, kuru iepriekšējā sodāmība, darbība un reputācija rada pamatotas šaubas par to, ka uzņēmums tiešām tiks izmantots tikai godprātīgiem mērķiem un neradīs draudus starptautiskajai vai nacionālajai drošībai.

Šis priekšlikums saistīts ar nākamo, 4., priekšlikumu, un komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 3. priekšlikumu.

R. Kols. Un, kā jau minēju, 4. priekšlikums saistīts ar 3. priekšlikumu. Būtībā tātad nosaka patieso labuma guvēju pārbaudi... arī, lai saņemtu speciālo licenci. Komisijā 4. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 5. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Aizstāj vārdus "Aizsardzības ministrijas izveidotā komisija" ar vārdiem "Aizsardzības ministrija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Un noslēdzošais, 6., ir aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums, kas saistīts ar spēkā esošā likuma pārejas noteikumiem... ar stāšanos spēkā... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien, augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"".

Komisijas sēdē notika plaša diskusija par likumprojekta pantiem, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes samērīguma direktīvu. Otrajam lasījumam kopumā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Krapāne. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 6. – arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Krapāne. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja likumprojektu kopumā un aicina Saeimu to pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 90, pret un atturas – nav. Tātad otrajā lasījumā likumprojekts atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Krapāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 2021. gada 4. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 4. februāris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kultūras institūciju likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Labdien! (Nav saklausāms.)... Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Kultūras institūciju likumā" saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Muzeju likumā". Likumprojekts paredz jaunu valsts muzeju iespējamo juridisko statusu "atvasināta publiska persona", vienlaikus saglabājot šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz muzeju darbību iestāžu statusā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 95. pantu priekšlikumi otrajam lasījumam iesniegti netika.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzību.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kultūras institūciju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Puga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam... trešajam lasījumam – nedēļu pēc šīs dienas, tas ir, 14. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 14. janvāris.

Paldies.

Nākamais – likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" (Nr. 842/Lp13). Šis ir pirmajā lasījumā izskatāmais likumprojekts.

Tātad šo likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, lai sekmētu parādu atgūšanu no uzturlīdzekļu nemaksātājiem un motivētu vecākus pildīt ar likumu noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Likumprojekta mērķis ir noteikt uzturlīdzekļu nemaksātājiem ierobežojumu aizliegt spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Likumprojekts paredz, ka azartspēļu organizētājiem būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks – līdzīgi, kā tas šobrīd tiek darīts attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājiem, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturēto autorizēto datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādniekam nav iespējams piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs.

Cienījamie kolēģi! Mazs atgādinājums par to, kas īsti notiek ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem Latvijā. Šobrīd mums ir patiesībā grandiozs uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits – pāri par 41 tūkstotim vecāku nepilda šo pienākumu un nemaksā uzturlīdzekļus savām atvasēm.

Es atgādināšu, ka pirms diviem gadiem... varbūt pat trijiem gadiem šis viss jautājums pacēlās ļoti skaļi, jo tika arī liegts uzturlīdzekļu nemaksātājiem iegūt... tas ir, turpināt lietot autovadītāja apliecību... tātad braukšanas tiesības, un viņi sāka paši pieteikties šajā uzturlīdzekļu fondā. Mēs ejam soli uz priekšu un atņemam iespēju šo naudu burtiski vienkārši notrallināt kādās azartspēlēs.

Par ko vēl ir šis likumprojekts? Par to, ka... Šis likumprojekts paredz parādniekam labvēlīgu regulējumu sadarboties ar parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, tādā veidā samazinot parāda piedziņas izmaksas, proti, varēs arī parādu piedzinēji veikt savas darbības un piedzīt naudu arī no šiem parādniekiem, ja nu vienīgi viņš pats labprātīgi piesakās uzturlīdzekļu nemaksātāju fondā un risina attiecības konkrēti ar šo fondu. Kā jau minēju, ir virkne (tūkstošiem) vecāku, kuri to nedara.

Tātad likumprojekts paredz, ka grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī.

2020. gada 16. decembra sēdē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja un atbalstīja minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī, protams, aicinu iesniegt priekšlikumus. (Tas jau būs pēc balsojuma.) Kolēģi, lūdzu, atbalstām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Kaimiņš. Jā, kolēģi, paldies par atbalstu.

Iesniegšanas termiņš ir šī gada 20. janvāris. Mēs patiešām komisijā ļoti gaidīsim jūsu priekšlikumus par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 20. janvāris.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt skaistā, apaļā jubilejā deputāti Ināru Mūrnieci, kurai šī jubileja bija īsi pirms gada nogales, kad mēs bijām sesiju pārtraukumā. Tātad sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Tagad deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 13.30. Atgādinu, ka pārtraukumā arīdzan Frakciju padomes un Prezidija kopsēde.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es vēlu veselību un veiksmi jaunajā gadā! Turpinām šā gada 7. janvāra ārkārtas attālināto sēdi pēc pārtraukuma.

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Muzeju likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Jā, sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Turpinām tātad. Likumprojekta "Grozījumi Muzeju likumā" mērķis ir pilnveidot valsts muzeju pārvaldību un precizēt muzeju nozares normatīvo regulējumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz otro likumprojekta lasījumu ir izskatījusi 21 priekšlikumu.

1. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, kurā paredzētās normas tiek iestrādātas likumprojektā, papildinot Muzeju likumu ar 7.¹ un 7.² pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 2. – kultūras ministra... (Klepo.) Atvainojos!... Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un papildinot iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Puga. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 1. panta 6., 7., 8. un 9. punktu. Ir atbalstīts, iestrādājot izslēgtās normas likumprojekta 7.¹ un 7.² panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 4. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 7.¹ pantu, kurā atkarībā no dibinātāja un finansējuma avota tiek noteikti muzeju veidi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 5. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 7.² pantu, kurā tiek noteikta muzeju krājuma komisijas darbība, sastāvs un kompetence.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 6. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojekta 2. pantu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, paredzētās normas redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 7. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt Muzeju likuma 8. pantu par publisko un privāto muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 8. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz atbilstoši iepriekš atbalstītajam 4. priekšlikumam par Muzeju likuma papildināšanu ar 7.¹ pantu, tajā skaitā par autonomajiem muzejiem... Priekšlikumā tiek redakcionāli precizētas atsauces uz likuma panta daļām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 9. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tiek precizēta norma likumā, nosakot, ja pēc atkārtotas pieteikšanās muzejs netiek akreditēts, institūcija, kuras padotībā atrodas attiecīgais muzejs, izvērtē akreditācijas atteikuma iemeslus un pieņem lēmumus par muzeja turpmāko darbību.

Sēdes vadītāja. Komisijā, es saprotu, ir atbalstīts un deputāti...

I. Puga. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. 10. priekšlikums?

I. Puga. 10. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Precizē muzeju tiesību normu, nosakot, ka muzejiem ir tiesības veidot muzeju konsultatīvo padomi, nosakot tās kompetences un nolikumu nostiprināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

I. Puga. Paldies.

11. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 4. pantā... pirmās daļas papildināšanu ar 9. punktu. Komisijā ir atbalstīts, jo muzeju krājuma komisijas izveide ir muzeja pienākums, nevis tiesības. Komisijā atbalstīts tātad.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. Paldies.

12. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likuma 10. panta otrās daļas 4. punktu aiz vārda "valdījumā" ar vārdu iekavās "(īpašumā)". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

I. Puga. 13. – arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt Muzeju likuma 10. panta otro daļu ar 5. punktu, kas nosaka muzeja pienākumu izveidot muzeja krājumu komisiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 14. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt Muzeju likumu ar 11.¹ pantu, nosakot muzeja direktora (vadītāja) pienākumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 15. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz precizēt Muzeju likuma 13. panta otrās daļas redakciju atbilstoši 4. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts, un arī deputāti atbalsta. Paldies.

I. Puga. Paldies.

16. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt Muzeju likuma 13. panta septīto daļu ar 5. punktu, lai gadījumos, kad muzeja pamatkrājumā iekļautie priekšmeti, kuri pēc būtības ir piederīgi citai kultūrvēsturiskai mantojuma institūcijai... priekšmetus būtu iespējams izņemt no muzeja pamatkrājuma un nodot attiecīgajai institūcijai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 17. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz regulēt valsts aizsardzībā esošā nacionālā muzeju krājuma pārvaldību un noteikt muzeju pienākumus un rīcību ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošo muzeju krājumu, papildinot likumu ar 13.² pantu. Nacionālā krājuma pārvaldība un izmantošana pašvaldības muzejā – biedrībā vai nodibinājumā un valsts muzejā – atvasinātā publiskā personā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 18. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt Muzeju likuma 14. panta pirmās daļas ievaddaļu.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

I. Puga. Jā. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Puga. 19. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē iepriekšējo – 18. – priekšlikumu, kas paredz papildināt Muzeju likuma 14. panta pirmās daļas ievaddaļu, nosakot, ka pašvaldību muzejus finansē attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja muzeju dibinājušas vairākas pašvaldības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. 20. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 7. pantā paredzētā Muzeju likuma 14. panta 1.¹ daļu, nosakot valsts muzeju – atvasinātu publisku personu – finansēšanas kārtību un valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktu valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu nodrošināšanai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. Un 21. – arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Nosaka, ka līdzekļi, kas iegūti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā un tos izmanto tikai ar pakalpojuma sniegšanu saistīto izdevumu segšanai un muzeja darbības attīstībai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Puga. Paldies. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzību apstiprināšanai otrajā lasījumā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Muzeju likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Puga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30 dienas no šodienas, tātad 8. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. februāris.

Paldies.

Turpinām skatīt darba kārtību. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi visus iesniegtos priekšlikumus uz otro lasījumu likumprojektā "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā". Un tam ir bijušas arī veltītas vairākas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes, kurās arīdzan visi šie priekšlikumi ir bijuši vētīti.

Tagad par katru priekšlikumu pēc kārtas.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegtais priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta normu par nepieciešamību advokātam, kura darbība apturēta uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, pēc darbības atjaunošanas kārtot zvērināta advokāta eksāmenu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 2. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Identisks iepriekš atbalstītajam priekšlikumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka zvērināts advokāts, kurš pilda pienākumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijā vai citā institūcijā, kurā zvērināta advokāta dalību paredz likums, nav valsts amatpersona. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka zvērinātu advokātu kopsapulcē ar balsstiesībām var piedalīties arī zvērināts advokāts, kura darbība ir apturēta. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka zvērināts advokāts, kurš atstādināts no pienākumu pildīšanas, var piedalīties zvērinātu advokātu kopsapulcē bez balsstiesībām. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 6. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Atbalstīts un ir iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt zvērinātu advokātu kopsapulču sasaukšanas kārtību, tostarp nosakot, ka kopsapulces var organizēt arī neklātienes formā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 8. priekšlikums – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nosaka kārtību par balsošanu zvērinātu advokātu kopsapulcē, kā arī paredz, ka balsošanu var organizēt arī neklātienes formā tiešsaistes sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 9. priekšlikums – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt tiesiskās sekas gadījumā, ja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 10. – Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt zvērinātu advokātu kopsapulces norises kārtību, paredzot, ka neklātienes kopsapulci organizē un protokolu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka zvērināti advokāti, kuru darbība apturēta saistībā ar atrašanos tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes dienestā vai kuri atstādināti no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas, nav tiesīgi darboties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 12. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 13. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt regulējumu attiecībā uz zvērinātu advokātu kvalifikācijas celšanas pienākumu, norādot, ka kvalifikācijas celšanas pienākums attiecas arī uz tiem advokātiem, kuru darbība ir apturēta vai kuri ir atstādināti. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 14. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 15. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arīdzan ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 16. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos noteikt sešu mēnešu termiņu zvērinātu advokātu biroja reģistrācijai komercreģistrā, lai neradītu nesamērīgi lielu slogu zvērinātu advokātu birojiem un Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot pēdējais – 17. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti.

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada 22. janvāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. janvāris.

Paldies.

Turpinām ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Arīdzan šis likumprojekts – "Grozījumi Civilprocesa likumā" – ir izskatīts Juridiskajā komisijā un virzīts uz Saeimas sēdi (Skaņas pārrāvums.)... Saņemti 62 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka drošības nauda ir viens no tiesāšanās izdevumu veidiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka turpmāk, iesniedzot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora rīcību vai lēmumu un zvērināta notāra vai tiesu izpildītāja lēmumu, ir maksājama nevis valsts nodeva, bet gan drošības maksa. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo un ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz sagrupēt vienā likuma pantā gadījumus, kad ir maksājama drošības nauda, un paredz šīs drošības naudas apmēru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas noteic regulējumu attiecībā uz drošības naudas atmaksāšanu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kurš noteiktu kārtību gadījumiem, ja tiesas izdevumi vai drošības nauda iemaksāta neatbilstošā valsts budžeta kontā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paplašina jau esošo regulējumu, paredzot, ka juridiskā persona ir tiesīga vest lietas arī tad, ja tā ir koncernā ietilpstoša sabiedrība. Un šī koncernā ietilpstošā sabiedrība ar savām amatpersonām vai ar saviem darbiniekiem pārstāv citu koncerna sabiedrību. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 8. – arīdzan tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildus noteikt norādāmās ziņas prasības pieteikumā, ja pirms prasības celšanas ir pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz terminoloģisku precizējumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Tāpat 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz terminoloģisku precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Arīdzan 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 12. – tāpat Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Un 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Paredz salāgot likumā ietverto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 18. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību vai prasības nodrošināšanu paziņo ne ātrāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 20. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka laulības šķiršanas lietās drošības nauda nav sadalāma starp pusēm. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 21. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norādāmās ziņas, proti, prasītājam būs nepieciešams norādīt savu attieksmi – vai viņš vēlas, lai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiktu nosūtīts arīdzan sociālajam dienestam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 22. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 23. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļu pret vardarbību klāstā jaunu līdzekli, proti, tiesas noteiktu pienākumu atbildētājam iziet sociālās rehabilitācijas kursu savas vardarbīgās uzvedības mazināšanai. Komisijā mēs par šo arī ļoti daudz diskutējām, uzskatījām to par vajadzīgu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debatētāji nav pieteikušies, tas nozīmē, ka deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

24. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz uzlabot procesuālo regulējumu jautājumu izskatīšanā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nosakot, ka tiesa vai tiesnesis arī pēc lietas dalībnieku lūguma vai savas iniciatīvas var (Nav saklausāms.)... pierādījumus vai pieaicināt institūcijas atzinumu sniegšanā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 25. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izskatīšanas iespējas, nosakot, ka tiesa var izskatīt pieteikumu rakstveidā 20 dienu laikā, ja tiesa atzīst par pietiekamu lemt uz esošo materiālu pamata. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Savukārt 26. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka gadījumos, kad atbildētājam uz tiesas nolēmuma pamata ir pienākums atstāt kopīgo mājokli, atbildētājam ir aizliegts atsavināt vai nodot mājokli, kavēt vai traucēt mājokļa lietošanu vai pasliktināt mājokļa stāvokli neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 28. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt kārtību lēmuma par sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai izpildei. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 29. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt kārtību, kā lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību notiek sadarbība ar sociālajiem dienestiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 30. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz kārtību rīcībai pēc lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemšanas, ja kā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis piemērots sociālās rehabilitācijas kurss vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 31. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir ar mērķi nodrošināt tiesu sadarbību, lai materiāli no tiesas, kura iepriekš ir skatījusi pieteikumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nonāktu pie tās tiesas, kura tālāk skata iespējamo prasību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 32. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka turpmāk pēc tiesas sprieduma par personas rīcībspējas ierobežojumu ziņas par to netiks publicētas paziņojumā "Latvijas Vēstnesī", taču tās būs pieejamas, izmantojot portālu www.Latvija.lv. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 33. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir saistīts ar 32. priekšlikumu, kuru tātad atbalstījām. Paredz, ka arī ziņas par spriedumu, kas pieņemts, pārskatot iepriekš noteikto rīcībspējas ierobežojumu, netiek publicētas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 34. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar 32. un 33. priekšlikumu un paredz atteikšanos no sprieduma ziņu publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par personas rīcībspējas ierobežojumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 35. – deputātu Ulda Budriķa un Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. Arīdzan 36. – deputātu Ulda Budriķa un Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. Un tātad 37. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka bezstrīdus piespiedu izpildes procesu varēs piemērot notariāli apstiprinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašumiem no nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa‑Egnere. 38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka pieteikumā bezstrīdus saistību izpildei izīrētājam vai īpašniekam jāapliecina, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas un pieteicējs ir informēts par atbildību par nepatiesa pieteikuma iesniegšanu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa‑Egnere. 39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz: ja nomas vai īres līguma termiņa laikā tiek izmantota bezstrīdus kārtība par parāda nesamaksu un turklāt tiek uzlikts pienākums atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu, tiek noteikts divu mēnešu termiņš lēmuma labprātīgai izpildei. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 40. – deputātu Ulda Budriķa un Gata Eglīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 41. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka lēmums, kurā noteikts personas pienākums atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu, izpildāms saskaņā ar šā likuma 74.¹ nodaļu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 42. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Tāpat 43. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 44. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar nākamajiem – 45., 46. un 47. – priekšlikumiem. Tehniska rakstura, proti, regulējums par drošības naudu tiek pārnests no speciālām tiesību normām uz vispārīgiem noteikumiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 44. – tieslietu ministra priekšlikums ir atbalstīts. Un deputāti arī atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Jā.

45. – tieslietu ministra priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 46. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Arī 47. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Augstākajai tiesai var iesniegt ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi, tādā veidā efektivizējot prokuratūras funkciju īstenošanu. Komisijā atbalstīts. Kaut arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, to pēc būtības iesniedz ģenerālprokurors. Tātad komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 49. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar nākamajiem priekšlikumiem – 50., 51., 52. un 53. Un 49. priekšlikums paredz salāgot panta nosaukumu, noteikt, ka sprieduma izpildes izdevumi ir piedzenami. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 49. priekšlikumu deputāti arī atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 50. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt gadījumus, kad piedziņa nav iespējama no piedzinēja subjektīvu iemeslu dēļ. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 51. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka gadījumos, ja pastāv objektīvi iemesli, kad izpildu lietvedība netiek pabeigta, sprieduma izpildes izdevumus, ciktāl tie nav piedzīti no parādnieka, sedz piedzinējs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 52. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka tiesa... kad tiesu izpildītāja sastādītais rēķins tiek nodots piespiedu izpildei, ņemot vērā pienākumu sadalījumu starp piedzinēju un parādnieku. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 53. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz: ja izpildu lietvedība tiek izbeigta uz noilguma pamata, tā tiek izbeigta daļā par nolēmuma izpildi, bet turpinās par šā sprieduma izpildes izdevumu piedziņu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 54. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu kopā ar ģimenes locekļiem atbrīvot telpas tiesu izpildītājs piegādā parādniekam. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 55. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Arī 56. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 57. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz stiprināt nolēmuma izpildi, paredzot: ja ir zudis pamats uzturēties telpās uz īres līguma pamata, tad telpas ir atbrīvojamas. Šis pienākums attiecas uz visām telpās esošajām personām. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 59. – arīdzan Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 60. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt, ka gadījumos, kad Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir pieņēmusi lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu sakarā ar to, ka parādnieka pienākums katru mēnesi savam bērnam nodrošināt uzturlīdzekļus ir zudis, tad šādos gadījumos no parādnieka atgūtos līdzekļus primāri novirza parāda, kas izveidojies fondā, segšanai. Kad tas ir segts, atgūtos līdzekļus sāk novirzīt otra bērna vecāka uzkrātā uzturlīdzekļu parāda segšanai. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. 61. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 62. priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Lībiņa-Egnere. 62. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt pārejas noteikumus, ka regulējums attiecībā uz pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli – pienākumu atbildētājam iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības mazināšanai – stājas spēkā šā gada, tātad 2021. gada, 1. jūlijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienu mēnesi, tas ir, šā gada 8. februāri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8. februāris.

Paldies.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši šīsdienas otrās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā ir notikusi.

Paldies par darbu šajā otrajā sēdē.

Lūdzu ņemt vērā, ka pēc 15 minūtēm turpināsim darbu pie šīsdienas trešās ārkārtas sēdes.

Paldies.