Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas trīsdesmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 31. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 31. maija otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Strādāsim ar likumprojektu Nr. 1090/Lp13 – "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā".

Uz otro lasījumu komisijā tika iesniegti 25 priekšlikumi.

Esmu ļoti pateicīgs tiem Saeimas deputātiem, kuri aktīvi piedalījās minētā likumprojekta sagatavošanā otrajam lasījumam. Mums izdevās izdiskutēt visus šos priekšlikumus un formulēt attieksmi pret tiem.

1. – deputāta Jura Pūces priekšlikums, ar kuru tiek izslēgts likumprojekta pirmajā lasījumā paredzētais likuma 6.¹ pants jeb likumprojekta 1. pants. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien! Atbildīgās komisijas referents jau nu gan varēja detalizētāk pastāstīt, kas tiek izslēgts ar šo deputāta Jura Pūces priekšlikumu.

Faktiski tiek izslēgta ārā norma, ko vēl piektdien komisijas deputātu vairākums atbalstīja atbilstīgi Satversmes tiesas spriedumam gan attiecībā uz Skultes pagasta piederību, gan attiecībā uz Varakļānu novada iesniegto sūdzību. Satversmes tiesa lēma, ka šīs teritorijas nav pievienojamas konkrētajam novadam, jo tas neatbilst kritērijiem... konkrēti, kritērijam par reģionālās nozīmes centru.

Faktiski Satversmes tiesa pateica ļoti skaidri, ka Saeimai vai nu ir jāmaina kritēriji, uz kā bāzes tiek veidoti novadi, vai arī ir jānosaka reģionālās nozīmes centra statuss visiem tiem novadiem, kuri... šobrīd tādi nav noteikti, citādi mums būs jāpieredz vēl ļoti daudzas izmaiņas kartē – kartē, par ko mēs ilgi diskutējām šīs pašas Saeimas sasaukuma laikā.

Tātad: mēs piektdien nobalsojām "par" to, ka tiek izveidoti reģionālās nozīmes centri – gan Rēzeknes novadā, gan Augšdaugavas novadā, gan arī Dienvidkurzemes novadā, Jelgavas novadā, Ventspils novadā, Saulkrastu novadā. Kāpēc mēs nobalsojām tā? Tika uzdots jautājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pēc analoģiskas lēmuma pieņemšanas procedūras Satversmes tiesa, visticamāk, nolems, ka Ozolnieku novadam un Ilūkstes novadam ir jābūt atdalītam... attiecīgi – no Jelgavas novada un no Augšdaugavas novada. Ko iesāks ar šiem novadiem?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēj paskaidrot, kāda būtu tālākā rīcība, izņemot to, ka vispār visi šie republikas pilsētām jeb, kā šobrīd, valstspilsētām apkārt esošie novadi būtu pievienojami pie valstspilsētas. Tad nekļūst skaidrs, vai, piemēram, Ozolnieku novads, ko Satversmes tiesa lems atvienot no Jelgavas novada, tad aizies pie Jelgavas pilsētas klāt, vai mēs to virzīsim Rīgas virzienā? Un tāpat arī citas iespējamās izmaiņas, kuras vēl varētu būt attiecībā uz karti... Un ko mēs tad darīsim, kad jau būs ievēlētas jaunas novadu domes?

Tāpēc man tiešām ir aicinājums deputātiem balsot "pret" šiem iesniegtajiem Jura Pūces priekšlikumiem, jo tas ir faktiski vienīgais un reālistiskais veids, kā var mēģināt novērst negatīvus Satversmes tiesas spriedumus turpmāk. Un arī atkārtotu sēžu rīkošanu.

Es arī īpaši vēlos vērsties pie... gan pie frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, kurai balsojums komisijas sēdē... vismaz vienā no balsojumiem bija "par" to, ka vajadzētu noteikt šādus reģionālās nozīmes centrus... Kāpēc tāda viedokļu mainīšana? Vai tiešām jums, piemēram, tik ļoti nepatīk Ilūkste, lai balsotu pret viņu interesēm? Vai jums tiešām tik ļoti nepatīk Ozolnieki, lai jūs balsotu pret tiem? Vai Dienvidkurzeme... jums šķiet, ka nav pelnījusi savu reģionālās nozīmes centru?

Es arī īpaši vēlos vērsties pie frakcijas SASKAŅA deputātiem, jo arī viņiem viedoklis pa šīm dažām dienām ir ļoti... diametrāli mainījies. Parasti SASKAŅAI patīk aicināt koalīcijas ministrus, lai tie skaidrotu savu viedokli; mēs labprāt jūs uzaicinātu šoreiz debatēs pateikt, kas tad jums ir apsolīts vai... kas bija tas kritiskais moments, lai komisijas sēdē un, iespējams, arī šajā sēdē jūs nobalsotu "pret" novadiem, kuros jums pat ir ļoti cienījama pārstāvniecība, kā tas ir, piemēram, Rēzeknes novada gadījumā. Kāpēc jūs esat mainījuši viedokli?

Es aicinu arī citas frakcijas tomēr balsot "pret" šiem Jura Pūces priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es gribētu argumentēt – līdzīgi, kā to tikko darīja Dombravas kungs. Gribētu vērst uzmanību.

Nu ko tad īsti grib šī komisija panākt, veicot divus šādus pretrunīgus gājienus? Piektdien nobalso "par" – iekļauj likumprojektā pantu par reģionālajiem attīstības centriem (acīmredzot vēlēdamies izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un vēlēdamies novērst Satversmes tiesas spriedumā redzamo pārmetumu, ka nav jau izveidoti centri un tāpēc tur problēma tāda, problēma šitāda). Un piektdien tiek pieņemts... Šodien konceptuāli mēs to atbalstām, bet tad pēkšņi mēs to slēdzam ārā. Un, ja mēs to slēdzam ārā, tad acīmredzot vienīgo, ko tādā gadījumā šeit varētu no Satversmes tiesas sprieduma izpildīt, – to, kas īsti nav pateikts. Proti, tajā nav skaidri pateikts, ka obligāti Varakļānu novads ir pievienojams Madonas novadam. Tur tā nav īsti pateikts. Ir pateikts, ka neatbilst tas, ka novads šobrīd ir pievienots Rēzeknes novadam, un neatbilst tāpēc, ka tur nav attīstības centru.

Šeit sanāk tāda kā mānīšanās atsevišķām partijām – kā es redzu, tāda ļoti viltīga spēle: sākumā atbalsta... un neatbalsta, pēc tam nogriež šo iespēju un noņem argumentu Satversmes tiesai...

Kolēģi! Es aicinu tomēr būt konsekventiem un labot šīs kļūdas, Satversmes tiesas pieļautās kļūdas, atsaucoties uz attīstības centru neesamību. Un paturēt likumprojektā... Un attiecīgi... lai mēs varam pievienot arī Latgales novadu... kas ir Varakļānu novads, Rēzeknes novadam un atgriezt šo novadu Latgalē.

Kolēģi! Es aicinu noraidīt Jura Pūces priekšlikumu, lai ko viņš arī turpmāk debatēs teiktu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Godātie kolēģi! Tiešām – par šo priekšlikumu mums bija diskusijas arī piektdien komisijas sēdē. Un, jāsaka, es šajā jautājumā esmu pilnīgi konsekvents. Es jau piektdien komisijas sēdē balsoju "pret" šo priekšlikumu, kāds tas likumprojekta pamattekstā tika iekļauts nodošanai pirmajam lasījumam Saeimā. Jau tobrīd uzskatīju, ka tas nav pamatots.

Turklāt gan piektdien komisijas sēdē, gan arī šodien atbildīgās komisijas sēdē uzstājās Juridiskā biroja pārstāvji, kas tieši, precīzi norādīja uz tām juridiskajām problēmām, kuras ir saistītas ar šī priekšlikuma pieņemšanu.

Pirmkārt, minētajai normai... 6.¹ pantam faktiski nav juridiskās slodzes. Tā juridiskā slodze ir iedomāta. Kolēģim Jānim Dombravam, kas šo priekšlikumu sagatavoja (un tas pantā arī parādījās), bija sava argumentācija, viņš teica: ja mēs, Saeima, likumā nosauksim reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrus, tad ar to mēs panāksim, ka visi novadi, 42 novadi, 42 pašvaldības, atbilst administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem, jo kritērijos ir minēts šis viens princips. Taču atgādināšu – tas nav vienīgais kritērijs, kas ir minēts, un Satversmes tiesa savos spriedumos ir vērtējusi visus kritērijus.

Un arī – spriedumā par Varakļāniem nav viena faktora, kura dēļ Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, Satversmes tiesas ieskatā.

Šī iemesla pēc ir... Mēs ejam, manuprāt, maldu ceļus. Turklāt nekur šobrīd Latvijas likumos... citur... nav noteikti reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri. Tam nav juridiska pielietojuma. Faktiski vienīgais pielietojums ir šī likuma... mēģinājums pārliecināt par šī likuma konstitucionalitāti tajos aspektos, par kuriem Satversmes tiesa jau ir spriedusi, – proti, rīkoties pretēji tam, kā Satversmes tiesa nosprieda piektdien. Citāda apsvēruma faktiski tur nav; varbūt aiz tā ir kādi politiski apsvērumi – izcelt kādas vietas un parādīt sevi kā kādu noteiktu apdzīvotu vietu...

Toties definīcijas, kas ir minētas šajā – 6.¹ pantā... Un, ja mēs to saliekam kopā ar iespējamo likuma 2. pielikumu, uz kuru ir atsauce šī panta 3. punktā, tad faktiski šajā pielikumā... pielikums nesakrīt ar tām definīcijām, kas ir 1. un 2. punktā.

Reģionālās nozīmes attīstības centriem ir vajadzīga attīstīta sociālā infrastruktūra, kultūras vai ražošanas infrastruktūra, un vairākas no apdzīvotajām vietām, kas ir minētas šajā priekšlikumā... 2. pielikumā, faktiski tam neatbilst. Un sanāk, ka, izvēloties kādu vietu, mēs balsotu patvaļīgi, pretēji pašu... likumā ierakstītajam tekstam. Tas, manuprāt, ir nepieļaujami. Šī iemesla pēc es esmu iesniedzis šo priekšlikumu.

Tas priekšlikums, kas bija pirmajā lasījumā atbalstīts, nepalīdz atrisināt Satversmes tiesas sprieduma problemātiku, nepalīdz jautājumā par administratīvo teritoriju iedalījumu, toties rada maldīgu sajūtu par to, ka mēs esam rīkojušies, kaut kā apejot... lai atrastu ceļu, kā apiet Satversmes tiesas izvirzītos principus.

Turklāt Satversmes tiesa ar savu spriedumu faktiski ir pacēlusi prasības labai likumdošanas praksei. Proti, tiek prasīts, lai, pieņemot šāda tipa... nozīmīgus lēmumus par to, kas tad ir nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, to izvērtētu ar pamatotiem pētījumiem. Mēs paši šajā pašā likumā martā ierakstījām, ka ir uzdevums valdībai – sagatavot un piedāvāt jaunu vērtējumu, kas tad ir reģionālās nozīmes attīstības centri nākotnē Latvijā –, bet vienlaikus mēs... paiet trīs mēneši, nepatīk mums spriedums, mēs grozām un ierakstām paši politiski.

Patiesībā šī ir norma, kas nekādā ziņā nepalīdzēs nevienā Satversmes tiesas procesā, kurš varētu nākotnē notikt, bet pati par sevi ir kaitīga no pieņemšanas viedokļa, radot maldīgas cerības atsevišķām apdzīvotām vietām un teritorijām. Nevajadzētu Saeimai tādā veidā rīkoties.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – tāpat, kā to izdarīja komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, paldies. Par juridisko tehniku. Faktiski jau no diviem Satversmes tiesas spriedumiem mēs redzam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Saeimas ekspertu juridiskā tehnika ir cietusi fiasko. Satversmes tiesa ir lēmusi, ka šī argumentācija, juridiskā tehnika... kritēriju izņemšana no likuma ir bijis kļūdains solis – tāpat, kā faktiski ir bijis kļūdains solis Saeimai, no savas puses... nedz koriģējot Nacionālo attīstības plānu, nedz koriģējot likumus... neietvert šajos jaunizveidotajos novados... lai katrā būtu reģionālās nozīmes centrs. Tas – par juridisko tehniku.

Otra lieta – par pētījumiem. Tas ir ielikts likumā, tas saglabājas, un arī tas kalpos vēl par papildu argumentāciju, kāpēc tieši šie un ne citi centri varētu būt arī šie iespējamie reģionālās nozīmes centri.

Visbeidzot – par šo kritēriju neatbilstību. Faktiski jums ir jāsaprot vairāki soļi uz priekšu, ko Pūces kungs nepieminēja. Šodien Varakļāni tiek izņemti ārā no Rēzeknes novada. Drīz Ilūkste tiks izņemta ārā no Augšdaugavas novada. Pēc tam jebkurš varēs iesniegt Satversmes tiesā priekšlikumu... pieteikumu par to, ka pats Augšdaugavas novads un tāpat arī Rēzeknes novads kopā ar Viļānu novadu neatbilst Satversmes tiesas lemtajam, un tad būs mums jādomā, kur mēs liksim šos novadus. Nu, visticamāk, būs jāpievieno pie blakus esošajām lielajām pilsētām. Vai mēs to vēlamies – pievienot šīs teritorijas – Rēzeknes novadu un bijušo Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu – pie lielajām pilsētām? Nu tad droši noraidiet... respektīvi, droši balsojiet "par" šo Pūces priekšlikumu! Es balsošu "pret".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu!

J. Pūce. Minētais priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Jura Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 28, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredzēja precizēt 6.¹ panta vienu sadaļu, bet, tā kā 6.¹ pants tika izslēgts no likuma šodien, nupat, ar Saeimas deputātu balsojumu, tad... Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams. Taču debates par to ir iespējamas.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Izmantojot iespēju, – par procedūru. Varbūt sēdes vadītāja varētu pārliecināties, vai Jaunās konservatīvās partijas frakcijai nav radušās problēmas ar internetu... iepriekšējā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tālāk 3. priekšlikums. Lūdzu!

J. Pūce. 3. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Tas tika atbalstīts 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad par šo priekšlikumu ir prasīts balsojums, bet, tā kā ir atbalstīts 1., tad šis priekšlikums nav balsojams.

J. Pūce. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir juridiskās tehnikas priekšlikums, bet tas nav atbalstīts, jo likumprojektā netika mainīti pielikumi.

Sēdes vadītāja. Arī par šo priekšlikumu mēs varam debatēt, bet tas nav balsojams.

J. Pūce. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir juridiskās tehnikas, bet tas netika atbalstīts, jo tika atbalstīts 1. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputātiem ir jāpiekrīt tam.

Tālāk, lūdzu, 6. ...

J. Pūce. 6. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tas paredz izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu, ar kuru faktiski nosaka citu kārtību, kādā pašvaldības turpinās funkcionēt attiecīgajos novados – Madonas novadā un Rēzeknes novadā – pēc 2021. gada 1. jūlija. Proti, paredz pašvaldību pilnvaru turpināšanos.

Mūsu komisijā ļoti detalizēti tika diskutēts par šiem priekšlikumiem, tie vairākkārt (Nav saklausāms.)... arī priekšlikumiem otrā likumprojektā, ko mēs šodien skatīsim Saeimas sēdē, un detalizētu diskusiju rezultātā šī pieeja netika komisijā atbalstīta, tika atbalstīta cita pieeja, kas arī... būs redzama nākamajā likumprojektā. Tāpēc šis, 6., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Komisijā izskanēja, ka tas priekšlikums, kurš tika atbalstīts... komisijā, ir kompromisa priekšlikums un ka tā konstrukcija esot veiksmīga un nodrošināšot demokrātiskas vēlēšanas gan Madonas, gan Rēzeknes novadā – situācijā, kad Satversmes tiesa ir noraidījusi iepriekšējo Saeimas lēmumu, proti, lēmumu par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā.

Analizējot izveidojušos situāciju, varam konstatēt tikai vienu – ar kompromisiem ir izklāts ceļš uz politisko elli, jo nevar būt puslēmums demokrātijas apstākļos. Tas, kas tiek piedāvāts, nerisina pamatproblēmu, un pamatproblēma ir tāda, ka attiecīgā pašvaldība ir jāpārvalda tiem deputātiem, kurus ir leģitīmi ievēlējuši konkrētās teritorijas iedzīvotāji. Mans priekšlikums šādu iespēju nodrošina, jo paredz pagarināt esošo, leģitīmi ievēlēto deputātu, Madonas un Rēzeknes pašvaldību deputātu, pilnvaras līdz vēlēšanām, kuras notiks 11. septembrī.

Vēl viena nianse, par kuru šodien es jau runāju pirmajā Saeimas ārkārtas sēdē un kuras apstākļus es noskaidroju Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē. Es uzdevu jautājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem: vai, ievēlot Rēzeknes novada domi un Madonas novada domi 11. septembrī, mēs nepārkāpjam likumu, kurš nosaka, ka pašvaldību deputātu pilnvaru termiņš ir četri gadi? Man tika atbildēts: ja šodien Saeima nobalsos "par" šo un vēl vienu likumu, tad – nē. Tas nozīmē, ka pašlaik pats tas priekšlikums – samazināt, saīsināt pašvaldību deputātu pilnvaru laiku – neatbilst pašreizējam likumam. Tas būs leģitīms tikai tad, kad jūs "par" to nobalsosiet.

Bet aizdomājieties, lūdzu, – ko jūs šajā gadījumā darāt ar demokrātijas pamatiem mūsu valstī?

Reforma tika sasteigta, es jau minēju, un tieši tāpēc, Dombravas kungs, SASKAŅA pieiet pie jebkura burta – gan šajā likumprojektā, gan likumprojektā, par kuru mēs balsosim pēc tam, mēs analizējam katru burtu. Gan attiecībā uz satversmību, gan attiecībā uz demokrātijas pamatiem, bet, pats galvenais, – attiecībā uz iedzīvotāju interesēm, lai politika nepārkāpj iedzīvotāju tiesības, lai politiķi nepārkāpj Madonas un Rēzeknes iedzīvotāju tiesības pašiem lemt savu likteni.

Lūdzu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, jo tikai šis priekšlikums nodrošinās leģitimitāti pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Pūces kungs...?

J. Pūce. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 7. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas arī paredz vienu alternatīvu modeli, kā organizēt pārvaldību periodā no 1. jūlija līdz 1. oktobrim Madonas novadā un Rēzeknes novadā.

Pēc garām diskusijām mēs komisijā izvēlējāmies citu modeli, par kuru mēs balsosim otrajā šodien apskatāmajā likumprojektā. Šis, 7., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 8. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kas saistīts ar 6. priekšlikumu. Tas paredz izslēgt likumprojektā iekļauto pārejas noteikumu normu, kas paredz pagaidu administrācijas veidošanu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 9. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu normu, kas pēc būtības ir arī daļa no tā alternatīvā pārvaldības modeļa... no tā risinājuma, kas tika apskatīts 7. – deputāta Valaiņa priekšlikumā.

Kā jau es ziņoju pie 7. priekšlikuma, komisija izvēlējās citu modeli, par kuru mēs varēsim balsot nākamajā likumprojektā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 10. – deputāta Jāņa Butāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar 16. un 17. priekšlikumu, kas paredz esošā Varakļānu novada trīs administratīvo vienību sadali starp Madonas novadu un Rēzeknes novadu. Tā ietvaros ir paredzēts arī precizējums... šajā, 10., priekšlikumā... pārejas noteikumu normā, lai paredzētu mantas, finanšu un citu saistību pārdali. Šī priekšlikumu kopa tika izskatīta komisijas sēdē un netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Daļēji savu priekšlikumu jau argumentēju pie likumprojekta pirmā lasījuma, tomēr vēlreiz atgādināšu, ka konkrēti šis priekšlikums, kas arī saistīts ar citiem maniem priekšlikumiem, paredz daļēju Satversmes tiesas lēmuma izpildi, Murmastienes pagastu pievienojot Madonas novadam un vienlaikus Varakļāniem un Varakļānu pagastam ļaujot iekļauties Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.

Acīmredzami, ka Varakļāniem un Varakļānu pagastam Rēzeknes novadā ir vairākas priekšrocības, nekā esot Madonas novadā, jo gan darba vietas, gan pakalpojumi, gan satiksme – viss ir nodrošināts labāk Rēzeknes novadā... konkrēti, valsts attīstības centrā Rēzeknē... nekā reģionālās nozīmes attīstības centrā Madonā. Turklāt līdzīgi pakalpojumi – pat labāki nekā Madonā – ir Jēkabpils pilsētā. Un Jēkabpils pilsēta... pilsētas attālums ir līdzīgs kā Madonas pilsētai.

Vienlaikus es gribu teikt, ka neatkarīgi no tā, kādu lēmumu mēs pieņemsim... ne jau likums nosaka to, kur iedzīvotāji dosies rītdien, kur viņi vēlēsies saņemt pakalpojumus un kur viņi dosies strādāt... tas joprojām paliks attīstības centrs... tāpat, kā paliks Rēzekne vai Jēkabpils, kur Varakļānu iedzīvotājiem ir izdevīgāk doties... nevis Madona.

Konkrēti, Madona, Madonas novads Varakļāniem... vairāk varētu būt izdevīgs tieši pašvaldības deputātiem, kuriem acīmredzot jau ir iestrādes attiecībā uz to, kā kandidēt un ko viņi varētu darīt pēc vēlēšanām... nevis tieši uzņēmējdarbības vai ekonomiskās darbības attīstībai Varakļānu novadā.

Līdz ar to, ja mēs pieņemsim šo manu priekšlikumu... tas nebūs nekas unikāls, jo Varakļānu novads tiks sadalīts divās daļās: Murmastienes pagasts aizies pie Madonas, savukārt Varakļānu daļa – pie Rēzeknes. Līdzīgi gadījumi jau ir likumā paredzēti. Piemēram, Vangažu pilsētai – Inčukalna novads... Ir lemts arī par robežu pārdali Garkalnes novadā, kur daļu no teritorijas plānots nākotnē pievienot Ādažu novadam.

Tā ka aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Un tālāk tad attiecīgi – atbalstot šo priekšlikumu, jāatbalsta būtu arī kāds no nākamajiem maniem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, es labprāt atbalstītu šo priekšlikumu, bet nu... Tāpat vēl nav iegūts skaidrojums, kas tad notika ar Jauno konservatīvo frakcijas interneta pieslēgumu. Saprotu, man arī dažreiz internets raustās, bet nu ir tā, ka bezmaz vai visai frakcijai pazūd sakari. Tas, manuprāt, ir tāds ļoti kritisks gadījums.

Un šajā gadījumā es pat nesaprotu, kā Butāna kungs var runāt par šo priekšlikumu, ja ir atbalstīts 1. priekšlikums kopumā, jo... faktiski, neraugoties uz to, ka šobrīd deputātu vairākums nobalsos "par" šo priekšlikumu, Satversmes tiesa... ja šāda prasība tiks iesniegta attiecībā pret vēl kādā citā konfigurācijā esošu Rēzeknes novadu, Satversmes tiesa nolems identiski, tāpēc ka nav mainījušies apstākļi. Šie faktiskie apstākļi bija tādi, ka Rēzeknes novadā nav reģionālās nozīmes centra un arī nacionālās nozīmes centra. Tas bija tas apstāklis, kura dēļ Satversmes tiesa lēma, ka nav pievienojams Varakļānu novads – kā vesels novads – pie Rēzeknes novada. Pat tad, ja mēs pieliksim klāt vienu pagastu, Satversmes tiesa nolems identiski.

Ja jums tiešām tagad ir izdevies atjaunot interneta sakarus... Ir tāda iespēja Saeimā – uzrakstīt iesniegumu par to, ka tehnisku problēmu dēļ jums nebija iespējams piedalīties balsojumā. Šķiet, 10 deputātiem bija jāsavāc paraksti. Un jūs varat lūgt atkārtotu balsojumu par 1. priekšlikumu.

Tikai tajā brīdī faktiski, nu, ir... lielāka iespēja saglabājas... pat ja mēs šodien Saeimā atbalstām, ka daļa no Varakļānu novada pievienojas pie Rēzeknes novada... ka šo lēmumu pēc tam nevarēs apstrīdēt Satversmes tiesā.

Es balsošu "par" šo priekšlikumu un aicinu arī citus balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Savā ziņā ir taisnība Jānim Dombravam – par attīstības centriem –, bet vienlaikus ir arī jāpiekrīt Jurim Pūcem par to, ka attīstības centri nav... nenozīmē to, ka, ja likumā ieraksta, ka konkrēta vieta ir attīstības centrs, tad tāds tas arī ir. Jo attīstības centram kā tādam faktiski nāk līdzi noteikti kritēriji – ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī pakalpojumi, darba vietas un ekonomiskā darbība.

Ja skatāmies tādā vispārējā Latvijas griezumā, tad mums... Cik ir to attīstības centru Latvijā, tik to ir, un neatkarīgi no tā, ko mēs ierakstām likumā, to nekļūs vairāk vai mazāk, jo cilvēka darbība ir tāda, kāda tā ir, mēs ar likumu nevaram to izmainīt. Un tāpēc jau sākotnēji likumā tika iestrādāta norma par Rēzekni – ka Rēzekne sadarbojas ar Rēzeknes novadu.

Par to, kāpēc tā kārtība likumā atrunāta tāda, nevis citāda... nu, tas jāprasa likuma izstrādātājiem – kāpēc sākotnējā redakcijā bija tāda kārtība paredzēta. Protams, ja Rēzekne būtu kopā ar Rēzeknes novadu, tad tādi jautājumi nerastos, jo Rēzekne būtu šis attīstības centrs novadā. Taču pašreiz, tā kā tas likums ir šāds, es piekrītu tai sākotnējai redakcijai – ka Rēzeknes pilsēta sadarbojas ar Rēzeknes novadu... tāpat, kā tas ir citos novados, jo, ierakstot, ka kāds ciemats ir attīstības centrs... tas tā nebūs; tas var būt administratīvais centrs, bet ne attīstības centrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Godātie kolēģi! Es aicināšu tomēr neatbalstīt šo deputāta Butāna priekšlikumu, kā arī 16. un 17. priekšlikumu, ko viņš ir iesniedzis.

Tas ir, protams, ļoti diskutabli... Un vai vispār tas ir jēgpilni – dalīt esošo Varakļānu novadu, Murmastienes pagastu atdalīt no Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas? Tur droši vien ir kaut kādi apstākļi, kurus var vērtēt.

Tā ka, lai kādas būtu mūsu simpātijas vai antipātijas pret Satversmes tiesu un tās spriedumiem, ir arī Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību harta, kas nosaka procesu, kādā šādi lēmumi ir jāpieņem. Ja šāds priekšlikums tiek izskatīts, tad tas ir obligāti jāapspriež ar attiecīgo vietējo pašvaldību, jāprasa viņu viedoklis, jādod samērīgs laiks iegūt viedokli, jāļauj izteikties.

Tas absolūti nav iespējams tad, ja ārpus kārtas... steidzamā likumprojektā, kas tiek izskatīts vienā dienā... Vispār to tehniski nebija iespējams šodien izdarīt, jo mēs to priekšlikumu saņēmām, kā jūs zināt, šodien apmēram vienos vai pusdivos un jau tagad par to balsojam Saeimas sēdē. Lūk, tāds bija grafiks, ko noteica nepieciešamība pieņemt šos likuma grozījumus šodien, un nebija iespējams normālā procedūrā to izdarīt.

Jebkurā gadījumā šāda norma, ar kuru mēs pieņemtu lēmumu, ka mēs sadalām pašvaldību un sadalām to citu pašvaldību starpā, to neapsprieduši ar šo pašvaldību... un šāds priekšlikums netika apspriests arī tad, kad gatavoja oriģināli Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu... nedz otrajā, nedz trešajā lasījumā. Līdz ar to mēs nevaram... nezinām, kāds ir pašvaldības viedoklis par to. Šāds mūsu lēmums neatbilstu Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību hartai un kā tāds varētu tikt apstrīdēts un atcelts Satversmes tiesā.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, neatbalstīt arī secīgos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Jāņa Butāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 33, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 11. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tas precizē termiņu, kurā ir jāveic 2021. gada... pašvaldību saimnieciskā gada budžeta apvienošana Madonas un Rēzeknes novada pašvaldībās. Paredz to, ka pēc 2021. gada 1. oktobra... Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es tomēr lūgšu jūs, kolēģi deputāti, atbalstīt manu priekšlikumu, neraugoties uz to, ka priekšlikums, kurš veido pamatu šim priekšlikumam, netika atbalstīts. Šajā priekšlikumā ir runa par iespēju iepriekš... leģitīmi ievēlētajiem domes deputātiem pieņemt un apstiprināt novada budžetu.

Es te gribētu akcentēt vienu ļoti būtisku niansi. Tad, kad komisijā mēs debatējām par iespēju ņemt par pamatu manis izstrādāto koncepciju un priekšlikumu, kura būtība bija pagarināt esošo deputātu pilnvaras līdz 11. septembra vēlēšanām, tika teikts, ka, jā, tas bija iespējams; ka variants, kurš atbilst manai koncepcijai, tika izskatīts. Bet – kāpēc netika atbalstīts? Tas ir ļoti interesanti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve minēja, ka, atbalstot manu priekšlikumu, rastos papildu tēriņi informācijas sistēmu izmaiņu ieviešanai un vēl kaut kādi papildu tēriņi. Vēl būtu bijis nepieciešams ieviest grozījumus dažos likumos, lai tas saskanētu.

Tas nozīmē tikai vienu – ka tas, ko mēs pašlaik darām, atbalstīdami šo konstrukciju, politisko konstrukciju, kuru sauc par kompromisu, kad mēs veidojam pagaidu administrācijas, bet... nevis no ierēdņiem, bet no esošo pašvaldību domju priekšsēdētājiem... tam ir tikai viens iegansts – ierēdņu ērtība.

Ja iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma kopumā bija sasteigta, tad tas, ko mēs pašlaik darām, – tas ir ne tikai sasteigts, tas ir nekvalitatīvs, ar ļoti tālejošām sekām, un atbalss no šodienas lēmumiem vēl ilgi skanēs ne tikai Latgalē, ne tikai Vidzemē, par kurām mēs it kā te rūpējamies, katrs atbilstoši savu vēlētāju reģionam, bet kopumā – visā valstī. Jo no šādām niansēm arī sastāv kvalitatīva likumdošana un demokrātija kopumā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, paldies. Es nesaprotu, vai mums Saeimā ir kādas objektīvas tehniskas problēmas, kad frakcijām atslēdzas internets, vai arī Jauno konservatīvo frakcija dala internetu ar frakciju SASKAŅA kaut kā kopā un tad vieniem atslēdz, tad otriem atslēdz, vai arī tā ir kaut kāda sarunāta saspēle ar vēl kādu trešo spēlētāju. Varbūt varētu kliedēt bažas? Citādi izskatās varen dīvaini, ka pēkšņi veselas frakcijas nepiedalās balsojumā. Un, ja mēs visi tā izdarītu, tad vienkārši mēs šo likumprojektu nevarētu pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Operatīvi reaģējot uz trauksmes cēlēja Dombravas kunga teikto, es varu tikai apliecināt, ka frakcijas SASKAŅA deputāti balso atbilstoši frakcijā lemtajam.

Vienīgais, uz ko es vēlētos norādīt (un tas arī liecina par mūsu darba kvalitāti), – pirms nepilnas stundas mums beidzās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde, kur mēs strādājām atbilstoši priekšlikumu tabulai, pie kuras es strādāju un kurā dalījos ar kolēģiem, taču tagad, sākoties sēdei, tiek konstatēts, ka tabulā priekšlikumu numerācija pamatīgi mainīta.

Ņemot vērā to, ka mēs strādājam attālināti un balsošanai tiek atvēlētas tikai dažas sekundes, un ņemot vērā to, ka Saeimā ir (un to es varu apstiprināt – dažās telpās tiešām ir!) ļoti lielas problēmas ar internetu, visa mūsu darba kvalitāti šodien var apšaubīt, to es jums garantēju.

Paldies, Dombravas kungs, ka cēlāt trauksmi, bet... nezinu, vai šajā namā ir kāds, kas to varētu pārbaudīt un it īpaši – atcelt iepriekšējos balsojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu, Pūces kungs!

J. Pūce. Patiešām jāpiekrīt Ločmeles kundzei – jau pēc komisijas sēdes atsevišķu priekšlikumu secība tika mainīta, lai precīzāk... pēc balsošanas secības... varētu organizēt nākamo balsojumu norisi, un tas notika ar Saeimas Juridisko biroju saskaņotā versijā, lai precīzāk Saeimas deputāti balsotu un lai to balsojumu... ietekmētu nākamos balsojumus. Un šāda prakse – tas nav nekas neparasts, itin bieži steidzamos likumprojektos šāda situācija notiek. Ja tas radījis kādas neērtības, tad es komisijas vārdā varu atvainoties. Tas ir objektīvi šādā steidzamu likumprojektu izskatīšanas procesā.

Bet konkrētais, 11., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 12. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz šo pašu, 18., pārejas noteikumu punktu izteikt citā redakcijā, kas atainotu to pārvaldības risinājumu, ko deputāts Viktors Valainis piedāvāja, bet komisija izvēlējās citu pārvaldības risinājumu, kas ir otrajā likumprojektā, ko šodien skatīsim. Tāpēc šis, 12., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 13. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ar kuru uzdod Limbažu novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprināt Skultes pagasta sadalīšanas plānu un pēc šī plāna apstiprināšanas nosūtīt to Saulkrastu novada pašvaldībai, lai tā to izvērtētu un lemtu par novada iespējamo... novada teritoriju... robežu grozīšanu. Minētais priekšlikums tika komisijā izskatīts, un tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, paldies. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir samērā tehnisks.

Es ļoti labi saprotu, ka, protams, šobrīd situācijā, kad nav atbalstīti reģionālās nozīmes centri, šāds priekšlikums, visticamāk, negūs Saeimas vairākuma atbalstu, bet es pārāk nebēdājos, jo mēs pēc aptuveni divām vai trim nedēļām atgriezīsimies pie šī paša likuma, tad, kad mēs lemsim, ko iesākt ar Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu, kurš būs attiecīgi sadalīts – atdalīts no Jelgavas novada un Augšdaugavas novada. Un Augšdaugavas novads faktiski pārstās eksistēt kā Augšdaugavas novads, jo tas būs vecais Daugavpils novads.

Tāpēc daudz nebēdāšos, ja Saeimas vairākums šo priekšlikumu šobrīd noraidīs, jo tik un tā pēc divām vai trim nedēļām mēs atgriezīsimies pie šī likuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Dombravas kungs, es gribu jums uzdot vienu jautājumu – vai par Ilūksti Satversmes tiesa jau lēmusi? Un jūs zināt jau rezultātu?

Un otrs. No vienas puses, varu jūs uzteikt par jūsu uzstājību, runājot par Skulti, bet jūs taču negribēsiet, lai atkal un atkal jums atgādina visas tās lietas, kas bija, debatējot par reģionālo... par administratīvi teritoriālo reformu. Ļaujiet Limbažiem strādāt un ļaujiet Limbažiem attīstīties! Limbažiem ir vajadzīgs laiks un ir vajadzīgs atbalsts, nevis nepārtraukta pātagošana ar jau pieņemtu lēmumu iespējamu grozīšanu un nepārtrauktu biedēšanu.

Ļaujiet Limbažiem, tātad vidzemniekiem, mierīgi strādāt un veidot arī jaunajās, nosacīti jaunajās, robežās savu perspektīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Es savukārt gribētu izteikt atbalstu Jānim Dombravam un teikt, ka, nu, varbūt, es nezinu, Evija Papule nav bijusi Saulkrastos vai Zvejniekciemā, bet faktiski Skulte ir saaugusi kopā ar Zvejniekciemu, un tas ir viens vesels – tur ir kopīgas inženierkomunikācijas, kopīgas ielas, Skultes iedzīvotāji apmeklē pārsvarā Saulkrastu un Zvejniekciema pakalpojumu vietas, izglītības iestādes, dodas atpūsties uz Saulkrastiem.

Līdz ar to šis priekšlikums ir savā ziņā līdzīgs tam, kāds ir likumā iestrādāts par Garkalnes un Ādažu novada robežas pārskatīšanu. Un nākotnē būtu tikai loģiski, ja šī robeža tiktu pārskatīta, lai vienkārši teritoriju vieglāk būtu apsaimniekot, jo skaidrs, ka Limbažu novadam rūpēties par infrastruktūru, kas ir praktiski Saulkrastu pilsētas infrastruktūra, nebūtu loģiski. Loģiskāk būtu, ja Saulkrastu pilsēta šo infrastruktūru pārņemtu un par to arī rūpētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Butāna kungs ļoti precīzi pauda šos racionālos argumentus saistībā ar šo priekšlikumu, tāpēc tos neatkārtošu. Šīs teritorijas ir saaugušas kopā, un ir jādomā par nākotnes risinājumiem, kā šīs teritorijas efektīvāk apsaimniekot. Tās nedrīkst būt divu pašvaldību teritorijas, tām ir jābūt vienā pašvaldībā.

Bet attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumu – protams, es nezinu, kā Satversmes tiesa lems, bet es esmu gana pārliecināts, ka šis spriedums būs identisks kā Varakļānu jautājumā, jo tā argumentācija rakstveida procedūrā īsti nevarētu būt atšķirīga. Nu nav – nav! – nekāda racionāla argumenta, kāpēc Satversmes tiesa pēkšņi pieņemtu pretrunīgus lēmumus. Visticamāk, izejot no šī sprieduma, kas tagad tika pieņemts piektdien, arī šajās lietās būs identiski lēmumi, ka novada pievienošana pie novada, kur nav reģionālās nozīmes vai nacionālās nozīmes attīstības centra un kas nav Pierīgas novads, nav atbilstīga Satversmei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es ar interesi klausos šo diskusiju un nevaru atturēties no tā, lai uzdotu jautājumu, dzirdot apspriedi par reģioniem, kas ir saauguši kopā.

Ja, piemēram, es dzīvoju Garkalnes novadā (nu, pagaidām Garkalnes novadā) un bieži dodos atpūsties uz Saulkrastiem, vai tas nozīmē, ka Garkalnes novads ir saaudzis kopā ar Saulkrastiem? Tā kā Rīgas iedzīvotāji dodas bieži atpūsties uz Jūrmalu, tad tie divi reģioni ir saauguši kopā? Tad principā arī ir kaut kādas kopīgas ielas, kuras sākas Rīgā un pēc tam turpinās uz Saulkrastiem, ir kopīgs veloceliņš. Kā tad jūs skatāties?

Šādi mēs varam diezgan lielu apvienošanos uztaisīt, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Kolēģi, komisijā šis priekšlikums tika apspriests. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ar ļoti lielu steidzamību tiek virzīts pilnīgi cita konteksta dēļ, ļoti garas debates mums par šo jautājumu neizvērsās. Bet jāatceras, ka tieši šādu priekšlikumu mēs izskatījām šī gada martā, kad lēmām par Skultes pagasta piederību, un tas tika noraidīts. Arī šoreiz komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce 14. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar punktu, ka turpmāk novada administratīvās vienības iekļaušanu citā novadā lemj ar iedzīvotāju tautas nobalsošanu.

Komisijas sēdē mēs uzklausījām arī Juridiskā biroja viedokli. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju nobalsošanas pašvaldībās noteikumi Saeimā nav apstiprināti un tāda likuma... kārtības nav, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, es aicinātu ieklausīties visus tos, kuri saprot, kāds farss ir šī notiekošā Saeimas sēde un tas viss, kas ap to notiek, ieskaitot Satversmes tiesas lēmumu. Ja mēs vēlamies Latvijas sabiedrībai atstāt kaut mazāko cerību uz tiesiskumu un demokrātiju mūsu valstī, tad mums ir jādomā, kā pildīt šo Satversmes tiesas lēmumu, lai arī cik politiski angažēts tas būtu. Taču tanī pašā laikā mēs varam atrast iespēju, kā tomēr tautai atstāt šo iespēju – lemt pašai, lemt un izvēlēties, neskatoties uz to, ko būs sashēmojuši politiskajos darījumos tie, kuriem tauta varbūt pārpratuma pēc ir devusi šo iespēju.

Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Manuprāt, tas ir racionāls un veiksmīga izeja no esošās situācijas, proti, ka mēs paredzam iespēju konkrētajai pašvaldības teritoriālajai vienībai pašai izšķirties, kur tā vēlas piederēt. Kaut vai tas pats stāsts par Varakļāniem – vai viņi vēlas pie Madonas vai pie Rēzeknes.

Manuprāt, tas, kas mazliet tiek jaukts, ko ziņotājs jauca... runa ir par pašvaldību referendumiem. Tik tiešām šāds likums vēl nav pieņemts, bet, kā es saprotu, visdrīzākajā laikā tiks pieņemts. Es nedomāju, ka tas, ka kādā citā likumā nav paredzēta kaut kāda iespēja, ka mēs nevaram paredzēt to šinī likumprojektā, vēl jo vairāk, ja mēs runājam par iespēju... par tautas nobalsošanu kā instrumentu. Tad kādas problēmas mums paredzēt to šeit likumprojektā, ka par šo lietu, konkrēti par to, kur piederēt šai teritoriālajai vienībai, var lemt paši iedzīvotāji. Nu, ja mēs pat par to nevaram vienoties un pat ja mēs uzskatām, ka tautai nav tiesību lemt un ka mēs būsim tie, kas labāk zinās, kā to visu izdarīt, un, tauta, jūs klusējiet, tad tas, manuprāt, absolūti nav demokrātiski.

Tāpēc mans priekšlikums būtu, kolēģi, ka mēs to atbalstām, jo tā ir izeja. Tā ir izeja no šī farsa un arī patiesības brīdis, ko mēs varam tādējādi sagādāt, jo mums manipulatīvi tiek pasniegts, ka tauta, redziet, tā vēlējās. Tas bija principā Satversmes tiesas viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc viņi pieņēma savu lēmumu, balstoties uz tautas pausto gribu. Tagad šeit mēs likumprojektā varam paredzēt šādu iespēju un tiešām noskaidrot nevis manipulatīvā aptaujā, kuru var veikt tā, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu, bet tiešām visu iedzīvotāju... iespēju dodot viņiem izpaust šo gribu.

Mans priekšlikums ir atbalstīt šo... tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Komisijā 14. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 15. – deputātu Teirumnieka, Kursītes, Kursītes-Pakules, Rancāna, Kazinovska un Tutina priekšlikums. Tas paredz izslēgt no likumprojekta pielikuma... tātad 26. punkta, proti, no Madonas novada izslēgt Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu. Tas ir saistīts ar 19. – šo pašu deputātu iesniegto priekšlikumu, ar kuru Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta tiek atkārtoti iekļauti Rēzeknes novada sastāvā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es gribētu atgriezties pie Satversmes tiesas sprieduma, tāpat arī pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinuma, kur teikts, ka Varakļānu novada iekļaušana jaunveidojamā Rēzeknes novadā neesot saderīga ar mērķi veicināt Varakļānu novada teritorijas ekonomisko attīstību un efektīvāku publisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Faktiski šeit mēs runājam par to, ka atbilstoši šobrīd Rēzeknes novadā esošajai sistēmai... ka darbojas šo pagastu apvienības, kur iedzīvotāji var izteikt savu vēlmi, un darbojas attiecīgi šādā konsultatīvā formā, kas būtu lietderīga arī apvienojoties, ja Rēzeknes novadam klāt nāk Viļānu novads un tāpat arī Varakļānu novads, kur jau arī iepriekš pašvaldību vadītāji un deputāti, strādājot pie stratēģiskajiem dokumentiem, pie sadarbības jautājumiem, bija lēmuši, ka šīm četrām pagastu apvienībām klāt nāk divas – Varakļānu un tāpat arī Viļānu apvienība.

Diemžēl šobrīd izskatās, ka tas tā nenotiks. Kaut gan, ja mēs raugāmies no tā, kas varētu būt Madonas novadā, tad mēs saprotam, ka Madonas novadā Varakļānu iedzīvotājiem šādas plašākas lemšanas un konsultatīvās funkcijas šobrīd nav paredzētas. Tā ka pēc būtības, no šī aspekta raugoties, zaudētājs būs tieši Varakļānu iedzīvotājs.

Kolēģi, jebkurā gadījumā lūdzu mūsu iesniegto priekšlikumu atbalstīt un attiecīgi balsot "par" gan par šo, 15., gan arī 19.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labvakar, nu jau var teikt, godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un īpaši vēlos uzsvērt, ka ar šo priekšlikumu un arī 19. priekšlikumu mēs novēršam ļoti ilgu vēsturisku netaisnību un nododam administrēšanai Latgalei vēsturisko Latgales novadu. Tas ir ļoti svarīgi.

Mēs varam šeit protokolam nosaukt ekonomiskos ieguvumus un attīstības ieguvumus. Es tūlīt to speciāli izdarīšu, ļoti īsi uzskaitīšu, lai Satversmes tiesa nevarētu teikt, ka tādi neizskanēja, lai gan mēs redzam no sprieduma, ka iepriekš... mēs redzam no sprieduma, ka tas netiek vērtēts, lai arī šādi argumenti bija izskanējuši.

Mēs varam atkārtot, ka Varakļāniem, esot Rēzeknes novadā, būs labāka ekonomiskā attīstība, tāpēc ka: pirmkārt, Latgalē ir ekonomiskā zona, kas nozīmē uzņēmējiem dažādus atvieglojumus; otrkārt, labāka infrastruktūra uz Rēzekni; treškārt, liela daļa Varakļānu iedzīvotāju strādā Rēzeknē un Viļānos; ceturtkārt, Rēzeknē ir daudz vairāk augstskolu un iestāžu. Šie ir racionālie, bet, kā jau es minēju iepriekš, tie nav galvenie argumenti.

Es aicinu šodien nebradāt kājām Satversmes 3. pantu, Latvijas Republikas, 1918. gada Republikas, Satversmes 3. pantu. Un aicinu tomēr apzināties, ka Latgale ir Latgale, Kurzeme ir Kurzeme, Vidzeme ir Vidzeme. Ļaujiet latgaliešiem pašiem pārvaldīt savas zemes.

Tāpēc, kolēģi, aicinu balsot "par" šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Es jau gribēju runāt pie šā jautājuma pirmajā lasījumā, diemžēl tādas iespējas šodien nebija, tāpēc runāšu pie šā priekšlikuma.

Šis jautājums, protams, nav tikai par Varakļāniem jeb tas nav tik daudz par Varakļāniem. Šis jautājums ir par Latgali. Un es ļoti labi saprotu, es domāju, daudzu Latgales iedzīvotāju sāpi, vērojot to, ka Varakļānu iedzīvotāji vēlas pievienoties citam novadam, citam reģionam. Tas viņiem, protams, ir sāpīgi, un tas, visticamāk, šodien arī notiks.

Bet mēs nevaram, kolēģi, nepamanīt arī Varakļānu iedzīvotāju vēlmi, viņu gribu, un, kā mēs zinām, tajā aptaujā, par kuru mēs te diskutējam (es atceros ļoti labi, mēs par to diskutējām arī administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas laikā), vairāk nekā 80, ja es nemaldos – 84, procenti no tiem Varakļānu iedzīvotājiem, kas piedalījušies tajā aptaujā, izteica vēlmi pievienoties tieši Madonas novadam. Un to ignorēt, kolēģi, protams, nekādi nevar.

Es ļoti labi, kā jau teicu, saprotu latgaliešu sāpi, jo tas ir stāsts, kolēģi, par stigmatizēto Latgali. Par to, ka acīmredzot tā stigmatizācija, Latgales stigmatizācija, ir tik liela, ka pat šā atsevišķā novada iedzīvotāji uzskata, ka, ja viņi piederēs vismaz formāli citam novadam, tad viņu dzīve, Varakļānu novada labklājība no tā būs lielāka. Vienkārši tā, ja viņi neskaitīsies Latgalē. Un tas, protams, nevar nesāpēt Latgalei, tas nevar neatgādināt par to, kas ar Latgali notiek. Kolēģi, tas, kas ar Latgali notiek jau daudzus, vairākus gadus – un mēs runājam gan par ekonomikas attīstības līmeni, gan par iedzīvotāju skaita samazināšanos –, tas, kolēģi, notiek, un kaut kā nav redzami no šīs valdības kādi ļoti konkrēti soļi, kā tās problēmas risināt.

Es, protams, varētu runāt diezgan ilgi un gari par šiem jautājumiem, bet, ņemot vērā to, kolēģi, cik ļoti aktīvi Jaunā konservatīvā partija iestājas par to, lai Varakļāni paliktu pie Latgales, un ņemot vērā to, ka tieši šī partija ir atbildīga par divām ministrijām, kas ir Satiksmes ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, es gribētu šodien uzdot šīs frakcijas deputātiem tādus divus jautājumus – tad ko jūs, kolēģi, kopumā esat izdarījuši Latgalei? Ko jūs esat izdarījuši arī šīs valdības ietvaros un šī valdība tam, lai ar Latgali neturpinātu notikt tas, kas notiek? Vai tā nebija jūsu partijas ministre, kas, piemēram, Latgales universitātei vēlējās noņemt to universitātes zīmi? Vai tas tā nebija? Kāds, jūs domājat, efekts no tā būtu gan Daugavpilij, gan visai Latgalei?

Un tad es nevaru nepamanīt, ka šodien daudzi Jaunās konservatīvās partijas deputāti dalās sociālajos tīklos ar ierakstiem par to, ka, lūk, Čehijā Škoda Vagonka rūpnīca sāk ražot jaunos elektrovilcienus. Vai jūs zināt, kolēģi, ka, piemēram, tajā pašā Latgalē, Daugavpilī, ir rūpnīcas, ir, piemēram, "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca", kurā kādreiz strādāja četri tūkstoši cilvēku. Es tur biju piektdien. Tagad tur strādā drusku vairāk nekā seši simti. Un šie cilvēki ir šokā arī no tā, kas tagad varētu notikt ar baltkrievu kravām, kas veido trešdaļu no apgrozījuma. Kāpēc tos vilcienus nebija iespējams kaut kā ražot pie mums... tajā pašā Daugavpilī? Ko jūs esat izdarījuši, lai to panāktu, lai ietu tajā virzienā?

Tāpēc es, kolēģi, tiešām lūdzu, labāk jūs uzdotu sev šo jautājumu – ko jūs, atrodoties valdībā, esat izdarījuši Latgalei, lai ne Varakļāni, ne citi nevēlētos no tās izstāties?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, pirms šī ļoti svarīgā balsojuma es tikai vēlējos piebilst, ka taisnīgums nav sociāls konstrukts. Sirdsapziņa nav sociāls konstrukts. Mēs sagaidām, ka taisnīgums būtu bijis no Satversmes tiesas, diemžēl mēs to nesagaidījām.

Bet es aicinu tomēr palikt taisnīgiem mums, visiem deputātiem. Tā ir ļoti nepieciešama īpašība. Aicinu arī vadīties no savas sirdsapziņas. Tie nav stiepjami jēdzieni. Sabiedrība, tai skaitā Latgale, ļoti labi saprot, kas ir taisnīgi un kas nav. Un visas tās juridiskās penteres, kā jau es iepriekš arī minēju, cilvēkiem neko daudz neizsaka, jo taisnīgums ir viens.

Tāpēc es aicinu vēlreiz balsot "par" šo priekšlikumu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam otro reizi. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Kolēģi, es tomēr gribētu atgriezties pie tās aptaujas, kura šobrīd tik bieži tiek piesaukta, – par šo izvēli Varakļānu iedzīvotājiem doties Vidzemes jeb Madonas virzienā. Bet, ja mēs ieskatāmies nedaudz būtiskāk un pamatīgāk tanī procesā, kā tas tika nodrošināts, mēs redzam – aptaujas izvešanas periods ir trīs dienas, trīs dienas ar ļoti minimālu informācijas izplatīšanu, pārliecināšanu, pamatotību un tā tālāk tiem, kas nav šinī aptaujā iesaistīti jeb, runājot par tiem iedzīvotājiem, kas ir ārpus Varakļānu pašvaldības.

Faktiski, jau uzdodot pašvaldībai veikt šo aptauju, mēs uzreiz varējām pat tuvu simtprocentīgi teikt un zināt, ka tas iznākums ir paredzams, un varbūt pēc būtības pat nevajadzēja šo teātri sākt un spēlēt.

Ja paskatāmies no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, tie ir 2693, kas tobrīd varēja iesaistīties šinī aptaujā. Aptaujā piedalījušies 1108, derīgās zīmes – 1107. Līdz ar to aptaujā piedalījās nedaudz vairāk kā 41 procents no balsstiesīgajiem. Par pievienošanos Madonas novadam atbalsts ir 933 personām. Faktiski mēs runājam par kopējo skaitu, kas ir 34,65 procenti no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Līdz ar to runāt par to, ka tas ir masveidīgi... un tie 84 procenti, kas tiek piesaukti, – nu, tas ir, maigi izsakoties, nepatiesas informācijas sniegšana, kopumā runājot par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo šinī novadā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Godātie kolēģi! Es ļoti saprotu to emocionālo noskaņojumu, kas ir vienai daļai Saeimas deputātu, kuri faktiski tā kā otro vai trešo reizi redz situāciju saistībā ar šo Varakļānu priekšlikumu (patiesībā trešo reizi – gan uz otro, gan uz trešo lasījumu) un saredz tur tādu nozīmīgu politisku izšķiršanos apmēram pirms gada, kad tika pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Šoreiz sanāk, ka it kā viņiem, tiem pašiem cilvēkiem, kas rūpīgi strādāja pie tā, lai šādu rezultātu panāktu, ir jābalso pretēji. Un kā tā var būt, un kā tāda situācija var būt izveidojusies, un ir arī zināma nolieguma fāze, kas ir objektīvi šādās situācijās.

Tomēr es vienkārši aicinātu jūs, kolēģi, ņemt vērā to faktu, ka 15. un secīgi 19. priekšlikums patiesībā sanāk Saeimas balsojums par to, lai pateiktu, ka – tas nekas, ka Satversmes tiesa ir pieņēmusi šādu spriedumu, mēs tomēr paturam šo viedokli, kā saka, pie sevis, bet pieņemsim lēmumu pretēji tam, ko... tieši pretēji tam, kā Satversmes tiesa ir lēmusi.

Satversmes tiesa nav izdarījusi šo spriedumu nepārdomāti vai... Es saprotu, ka kolēģiem var būt dažādi viedokļi, bet spriedums ir ļoti detalizēts, ļoti nopietni analizējot apstākļus. Un tā pieeja, domāšanas pieeja, protams, ir tāda, kuru varbūt mēs 2020. gada pavasarī visi kopā neapsvērām un ar kuru nerēķinājāmies, bet šeit patiesībā tiek izvirzītas jaunas, augstas prasības parlamentam tā darbā.

Es aicinātu tomēr nenonākt līdz situācijai, kur divas konstitucionālas institūcijas – Saeima un Satversmes tiesa – apzināti iet uz to, ka pieņem lēmumu pilnīgi pretēji viena otrai, šajā gadījumā Saeimai demonstrējot ar savu lēmumu uzskatu, ka Satversmes tiesas kontrole pār tās darbu ir, nu, kļūdaina pēc būtības. Bet atgādināšu, ka tā ir Satversme, kas tādas tiesības Satversmes tiesai dod, un tas ir mūsu pienākums Satversmi ievērot un šajā gadījumā rīkoties tā, lai Satversmes tiesas spriedumu pildītu, nevis izvairītos no tā pildīšanas. Ikvienam Latvijā, tiesiskā valstī, strādājošajam – ne tikai publiskajā, bet arī privātajā pusē strādājošajam – ir jāievēro likums un jāievēro tādā gadījumā tiesu varas tiesības pieņemt lēmumus.

Šis konkrētais priekšlikums satur lielu daļu emocionalitātes, un es zinu, cik emocionāli tas tiek uztverts un vērtēts Latvijā, īpaši Latgalē, visīpašāk, protams, Varakļānos, un es aicinu šodien neņemt vērā šo mūsu personisko emocionalitāti, bet pieņemt šo lēmumu, balstoties uz to, lai mēs rūpētos par Latvijas ilgtermiņa demokrātiskās sistēmas stabilitāti, par to, kā konstitucionālas institūcijas savā starpā sadarbojas un kā mēs panākam aizvien labāku lēmumu pieņemšanu.

Es aicinu balsot "pret" 15. priekšlikumu un tāpat aicinu balsot "pret" 19. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es vēlētos oponēt kolēģim Teirumnieka kungam, kurš apgalvo, ka tā aptauja, kura notikusi Varakļānos, nav... ka to nevar uzskatīt par leģitīmu, ja es pareizi uztveru to argumentu, tādēļ ka tur ir piedalījusies tikai maza daļa no balsstiesīgajiem varakļāniešiem un ka varbūt ne visi par to bija zinājuši.

Lūk, Teirumnieka kungs, punkts pirmais. Tad valdošajai koalīcijai vajadzēja uzstāt uz to, lai visos novados notiktu šādas aptaujas, un varbūt tās vajadzēja organizēt vai nu Centrālajai vēlēšanu komisijai, vai vēl kaut kam, lai mums būtu pēc viena standarta, vienas kvalitātes iedzīvotāju aptaujas rezultāti, jo mums tagad ir tāda situācija, ka Satversmes tiesa pieņem lēmumu, balstoties arī uz šo aptauju, un tad tas fakts, ka šādas aptaujas nav notikušas citos novados, nu, patiesībā liek zem jautājuma zīmes visu šo reformu kā tādu, jo mēs nezinām, kāds bija iedzīvotāju viedoklis vairākos citos novados.

Otrais. Attiecībā uz to leģitimitāti. Nu, tad to mēs jau dzirdējām no Rancāna kunga savulaik. Lūk, tas arguments ir tāds: ja par pievienošanos Madonai nobalsoja tikai 35 procenti no visiem varakļāniešiem, tad jūs sakāt, ka tas nav leģitīmi. Nu, ja mēs to rēķinām tieši tādā attiecībā uz Saeimas vēlēšanām, kolēģi, tad par tām partijām, kuras tagad veido valdošo koalīciju, nobalsoja tikai 31 procents no balsstiesīgajiem pilsoņiem. Nu, tad sanāk, ka tā jūsu koalīcija arī nav leģitīma un tai nav vairākuma no balsstiesīgajiem pilsoņiem, ja mēs izmantojam... ja mēs tam piemērojam tādu pašu metodoloģiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es negribu piekrist vairākiem tādiem apgalvojumiem, īpaši Jurim Pūcem. Jā, Satversmes tiesa pieņēma lēmumu. Bet tas jau nenozīmē, ka automātiski būs tā, kā Satversmes tiesa ir ierakstījusi, tad jau vispār nevajadzēja Saeimai skatīt šo jautājumu, bet, redziet, tā nav. Saeimai Satversmes tiesas spriedums ir... kārtējo reizi pārdomāt, izanalizēt šo argumentāciju un attiecīgi rīkoties. Galavārdu saka Saeima, tāpēc ka Saeima ir likumdevējs un deputāti ir pārstāvēti no visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā.

Es domāju: ja pieņem šos priekšlikumus, nobalso un atstāj spēkā, teiksim, to, ka Varakļāni paliek Rēzeknē, tas tā vai citādi būs galarezultāts, tas būs tātad deputātu balsojums un vairāk vai mazāk visu Latvijas iedzīvotāju viedoklis. Satversmes tiesa var lemt, tomēr tai galavārds nepieder šajā gadījumā saistībā ar likumdošanu.

Tāpēc es arī aicināšu visus pārējos, it sevišķi tos, kuri jau iepriekš ir balsojuši "par" Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam, balsot vēlreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Kazinovska kungs, jūs mazliet te izsaucāt izbrīnu man... vismaz personiski. Pirmām kārtām ar to, ka jūs apšaubāt Satversmes tiesas kā juridiskas institūcijas lemšanu, un tā ir būtībā tiesiskuma apšaubīšana, tai skaitā Saeimas deputātiem, jo mēs, kaut arī pārstāvam likumdevēju, neesam juristi, mums ir būtisks profesionāļu viedoklis arī, ja gadījumā tiek pārskatīti Saeimas kopējie lēmumi. Šķiet, arī neatkarīgie deputāti nosacīti nebūtu tie, kas, godīgi sakot, pat drīkstētu apšaubīt tiesiskumu Latvijā, pat ja tas tā šobrīd izskatās.

Otrs jūsu apgalvojums izsauca patiešām tādu objektīvu izbrīnu. Jūs teicāt, ka Saeima pārstāv visus, faktiski visus vēlētājus, jo Saeimā ir iekļauti no visiem... visi ir ievēlēti, šobrīd tie visi tiek pārstāvēti. Neesat pamanījis, ka ir koalīcija un opozīcija un 13. Saeimā šobrīd ir ļoti liela daļa neatkarīgo deputātu?

Sakiet, lūdzu, kādas tiesības koalīcija šobrīd ietekmēšanā, lemšanā, izņemot balsošanu kā tādu, dod opozīcijai un neatkarīgajiem deputātiem? Kazinovska kungs, un to jūs sakāt šobrīd, apgalvojot divas savstarpēji pretrunīgas lietas – tātad apšaubot tiesiskumu, tai skaitā neatkarīgas institūcijas lemšanu... un tie ir juristi arī ar izglītību, nevis tikai ar dzīves pieredzi. Un otrs – zināmā mērā liekulīgi sakot, ka visi 100 deputāti tiešām spēj kaut ko ietekmēt un tiešām spēj reāli, spēcīgi pārstāvēt tos vēlētājus, kas par viņiem ir balsojuši. Tajā brīdī, kad deputāti ir opozīcijā, vai tajā brīdī... kas varbūt ir relatīvi jauna parādība 13. Saeimā – tie ir neatkarīgie deputāti. Vai, šķiet, koalīcijai nebūtu jāskatās mazlietiņ citādāk, reālāk uz esošo situāciju un patiešām jāpadomā, kā visi 100 deputāti vienlīdzīgi var pildīt... un pārstāvēt savus vēlētājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Redziet, es domāju, ka Satversmes tiesa, kad lemj... tad šim spriedumam ir jābūt tādiem argumentiem, kas pilnīgi pārliecina, tai skaitā arī deputātus.

Es savā iepriekšējā runā pirmajā ārkārtas sēdē teicu, ka šie kritēriji, tāpat arī citi argumenti, nu nav Satversmes tiesas spriedumā pateikti kā pārliecinoši argumenti, tāpēc apšaubīt Satversmes tiesas spriedumu, uzskatu, drīkst. Neviens nav vienmēr līdz galam patiess un taisnīgs, bieži vien arī kļūdās cilvēki, vienalga, kur viņi atrodas – vai Satversmes tiesā kā tiesneši, vai citur.

Tāpēc es uzskatu, ka jautājumā par Varakļāniem tā argumentācija, kas izskan par labu tam, ka ir jāpievieno Rēzeknes novadam, ka tā ir Latgales sastāvdaļa, atsaucoties arī uz Satversmes attiecīgajiem pantiem, piemēram, 3. pantu... Es neredzu šeit problēmu, deputāti varētu šodien balsot un pieņemt attiecīgu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pūces kungs...?

J. Pūce. Komisijā 15. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Teirumnieka, Kursītes, Kursītes-Pakules, Rancāna, Kazinovska un Tutina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 46, pret – 35, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 16. – deputāta Jāņa Butāna priekšlikums. Tas netika komisijā atbalstīts, bet laikam nav balsojams līdz ar 15. priekšlikuma atbalstīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 17. – deputāta Jāņa Butāna priekšlikums. Tas, šķiet, arī nav balsojams, jo atbalstīts ir 15. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas. Tas komisijā netika atbalstīts, jo tika atbalstīts 1. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to nav balsojams.

J. Pūce. Nav balsojams, jā.

19. – deputātu Teirumnieka, Kursītes, Kursītes-Pakules, Rancāna, Kazinovska un Tutina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Teirumnieka, Kursītes, Kursītes-Pakules, Rancāna, Kazinovska un Tutina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 45, pret – 33, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 20. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pielikumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

Dombravas kungs, vai jums pietiks ar trim minūtēm? Jo mums priekšā ir pārtraukums.

J. Dombrava (NA).

Pietiks, jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava. Paldies. Es, šķiet, varu apsveikt Latgales apakškomisijas deputātus ar iepriekšējiem balsojumiem, bet šobrīd varbūt no juridiskās tehnikas viedokļa tur būs savas problēmas un nepilnības.

Bet es tiešām aicinu atbalstīt šo... precīzāk, noraidīt šo Pūces kunga priekšlikumu un saglabāt likumā pielikumu, kur tiek noteikts reģionālās nozīmes centrs, tostarp Rēzeknes novadā. Ja tas netiks izdarīts un Saeima veiks korekciju, kas ir pilnīgi identiska tai situācijai, kāda bija pirms Satversmes tiesas sprieduma, es domāju, tur mēs varam iedzīvoties juridiski pietiekami smagās sekās.

Tāpēc arī, ņemot vērā, ka te ir visas partijas, kas kandidē gan Dienvidkurzemes, gan Saulkrastu, gan Rēzeknes, gan Augšdaugavas, gan Jelgavas novadā, lūgums balsot "pret" – balsot "pret"! – šo priekšlikumu, lai likumā tiktu saglabāti reģionālās nozīmes centri šajos novados. Tas arī varētu kalpot par pamatu, lai pēc tam netiktu veiktas jaunas korekcijas attiecībā uz Rēzeknes novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

J. Pūce. Jā, nu, 20. priekšlikums ir saistīts ar 1. priekšlikumu, kas tika atbalstīts, atbalstīts arī sēdē, un tas ir saistīts ar nacionālo, reģionālo centru uzskaitījumu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 20. tika atbalstīts.

J. Pūce. Es ļoti... tika atbalstīts, jā, es atvainojos, kļūdījos.

Sēdes vadītāja. Jā, tika atbalstīts. Lūdzu, ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 38, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Mēs turpināsim sēdi pēc 20 minūšu pārtraukuma. Tātad sēde atsāksies pulksten 19.00.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 19.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pārtraukums tiek pagarināts vēl uz 15 minūtēm. Tātad pārtraukums līdz pulksten 19.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā". Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais, galīgais, lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce.

J. Pūce. Godātie kolēģi, ņemot vērā balsojumus, kas notika par šī likumprojekta priekšlikumiem... iesniegtajiem priekšlikumiem uz otro lasījumu Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, ir konstatējams, ka faktiski starp atbalstītajiem priekšlikumiem ir tādi, kas ir savstarpēji pretrunīgi, un atbildīgās komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu atgriezt atpakaļ komisijai, lai varētu novērst šīs pretrunas pirms izskatīšanas galīgajā lasījumā un balsojuma par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai, kā to lūdza komisijas priekšsēdētājs.

Un vēl vienlaikus arī informēju jūs, ka deputāti Golubeva, Čakša, Zamurs, Voika un Bikše ir lūguši izsludināt pārtraukumu Saeimas 2021. gada 31. maija otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 1. jūnija pulksten 14.00.

Tātad vispirms mums ir jālemj par likumprojekta atgriešanu atpakaļ atbildīgajai komisijai. Par to viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Valaiņa kungs, vai runāsiet?

Tātad deputāti nav pieteikušies runāt "par" vai "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" nodošanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 1, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts, likumprojekts nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai darbam.

Un vēlreiz – deputāti Golubeva, Čakša, Zamurs, Voika un Bikše ir lūguši izsludināt pārtraukumu šajā Saeimas sēdē līdz šā gada 1. jūnija pulksten 14.00. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 1. jūnija pulksten 14.00! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz 1. jūnija pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)