Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 64

Rīgā 2021. gada 8. jūnijā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 26 2. p.)

Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma
22.³ panta trešo daļu

1. "Kritisko finanšu nozares pakalpojumu pārvaldības normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs licencēto kredītiestāžu filiālēm Latvijā (tālāk tekstā – kredītiestāde), kas Latvijas Republikā sniedz kritiskos finanšu nozares pakalpojumus (tālāk tekstā – kritiskie pakalpojumi).

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību Latvijas sabiedrībai valsts apdraudējuma gadījumā.

3. Noteikumi nosaka kritisko pakalpojumu sniedzēju noteikšanas kritērijus, kritisko pakalpojumu apjoma minimālās prasības, kā arī pasākumu kopumu kritisko pakalpojumu nepārtrauktas pieejamības nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā.

4. Kritiskie pakalpojumi – finanšu nozares pakalpojumi atbilstoši Nacionālās drošības likumā noteiktajam.

5. Valsts apdraudējums – apdraudējums, kura rezultātā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, vai izņēmuma stāvoklis, vai iestājies kara laiks¹.

6. Pakalpojumu sniedzējs – kredītiestāde, kas Latvijas Republikā sniedz kritiskos pakalpojumus.

7. Ārpakalpojumi – šo noteikumu izpratnē pakalpojumi, kurus pakalpojumu sniedzējam sniedz trešā persona, t.sk. grupas uzņēmums, un kuri var ietekmēt pakalpojumu sniedzēja iespējas sniegt kritiskos pakalpojumus.

8. Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

9. Kredītiestāde tiek iekļauta pakalpojumu sniedzēju sarakstā, ja tajā atvērto klientu maksājumu kontu skaits veido vismaz 5 procentus no kopējā maksājumu kontu skaita kredītiestāžu sektorā un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi vismaz 5 procentus no kopējiem iekšzemes mājsaimniecību noguldījumiem kredītiestāžu sektorā.

10. Komisija reizi gadā pārskata un nepieciešamības gadījumā aktualizē pakalpojumu sniedzēju sarakstu.

11. Kritiskie pakalpojumi ir šādi bezskaidras un skaidras naudas maksājumu pakalpojumi, kuri tiek nodrošināti pakalpojumu sniedzēja klientiem:

11.1. kredīta euro pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu, veikšana starp pakalpojumu sniedzēju klientu kontiem, t.sk. attiecīgo maksājumu rīkojumu iesniegšana, izmantojot kredītiestādes tiešsaistes sistēmas (internetbanku un mobilo aplikāciju);

11.2. maksājumu veikšana ar maksājumu karti, t.sk. maksājumu veikšana tiešsaistē;

11.3. skaidras naudas izņemšana no maksājumu konta bankomātā.

12. Kritisko pakalpojumu apjoms valsts apdraudējuma gadījumā ir šāds:

12.1. bezskaidras naudas maksājumu pakalpojumu pieejamība jānodrošina vismaz 70 procentu apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darba laika un atsevišķs pārtraukums nedrīkst būt ilgāks par 12 stundām. Dīkstāves laikā netiek ietverti plānoti pakalpojuma pārtraukumi, piemēram, sistēmas uzturēšanas darbi;

12.2. ja maksājumu sistēmas nav pieejamas, jānodrošina kredīta pārvedumi Latvijā, pakalpojumu sniedzējiem vismaz reizi dienā maksājumu failus iesniedzot Latvijas Bankai;

12.3. maksājumu veikšana ar maksājumu karti, t.sk. maksājumu veikšana tiešsaistē, jānodrošina pilnā apjomā, ja nav traucēta starptautisko karšu shēmu vai norēķinu starpnieku infrastruktūras darbība. Ja starptautisko karšu shēmu vai norēķinu starpnieku infrastruktūra nav pieejama, darījumi tiek veikti vismaz pakalpojumu sniedzēja infrastruktūras ietvaros;

12.4. skaidras naudas nepārtraukta pieejamība jānodrošina vismaz 10 procentu apmērā skaidras naudas izmaksas punktos (bankomātos), t.sk. jānodrošina skaidras naudas izmaksa pakalpojumu sniedzēja bankomātos vismaz visās valstspilsētās².

13. Nosakot skaidras naudas izmaksas punktu atrašanās vietas, ņem vērā:

13.1. pastāvīgo iedzīvotāju skaitu noteiktā reģionā un ikdienā pieejamās skaidras naudas izņemšanas iespējas, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits var saņemt skaidru naudu;

13.2. šādu vietu pieejamību pēc iespējas ilgāku diennakts laiku;

13.3. iespējas pakalpojumu sniedzējam operatīvi nodrošināt skaidras naudas piegādi;

13.4. skaidras naudas izņemšanas vietu drošību.

14. Katrs pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijai skaidras naudas izmaksas punktu sarakstu, norādot skaidras naudas izmaksas punktu atrašanās vietu, kā arī atsevišķu bankomātu vai to teritoriālo grupu darbības maksimāli pieļaujamo dīkstāves laiku. Komisija sagatavo un apstiprina vienoto skaidras naudas izmaksas punktu sarakstu, pirms tam saskaņojot to ar Latvijas Banku un Aizsardzības ministriju. Skaidras naudas izmaksas punktu sarakstu veido ar vismaz 10 procentu rezervi, un pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pats bez papildu saskaņošanas pēc nepieciešamības veikt izmaiņas, lai nodrošinātu šajos noteikumos paredzēto prasību ievērošanu.

15. Lai nodrošinātu iespējas saņemt skaidru naudu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam, var tikt noteikti ierobežojumi skaidras naudas izņemšanai, t.sk. paredzēta maksimālā vienreizējās izmaksas summa noteiktā laika periodā neatkarīgi no kontu vai maksājumu karšu skaita, kas iedzīvotājam ir pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja.

16. Noteikumu 15. punktā minētos ierobežojumus saskaņo pakalpojumu sniedzējs, Komisija un Latvijas Banka.

17. Kritisko pakalpojumu apjoms valsts apdraudējuma gadījumā ir noteikts situācijā, kurā pakalpojumu sniedzējam tiek nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi tā darbībai, t.sk. elektrība, datu pārraide, fiziskā drošība, nomāto telpu pieejamība, kā arī iespēja saņemt skaidru naudu Latvijas Bankā.

18. Ja pakalpojumu sniedzējam valsts apdraudējuma gadījumā netiek nodrošināts kāds no tā darbībai nepieciešamajiem pakalpojumiem, tad kritiskie pakalpojumi tiek sniegti apjomā, kuru pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt konkrētajā situācijā.

19. Ņemot vērā konkrētā valsts apdraudējuma ietekmi, pakalpojumu sniedzējs iespēju robežās nodrošina bezskaidras naudas maksājumus uz un no Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs licencētām (reģistrētām) kredītiestādēm.

20. Pakalpojumu sniedzējs, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Komisiju un Latvijas Banku, atbilstoši pakalpojumu sniedzēja risku vērtēšanas metodoloģijai veic regulāru to risku izvērtēšanu, kuri var ietekmēt kritisko pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā, t.sk. gadījumos, kad tiek traucēti vai nav pieejami ārpakalpojumi vai tiek ietekmēta maksājumu veikšanā izmantoto maksājumu sistēmu vai citu maksājumu sistēmas dalībnieku, kas var atstāt ietekmi uz kritiskajiem pakalpojumiem, darbība, kā arī sagatavo un īsteno šo risku ierobežošanas pasākumus.

21. Noteikumu 20. punktā minēto risku izvērtējumu, kā arī risku ierobežošanas pasākumu plānu pakalpojumu sniedzējs iesniedz Komisijai³.

22. Kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības plānu pakalpojumu sniedzējs sagatavo saskaņā ar Komisijas 2020. gada 8. septembra normatīvo noteikumu Nr. 150 "Informācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldības normatīvie noteikumi" 8. nodaļā "Darbības nepārtrauktības pārvaldība" aprakstīto metodiku.

23. Darbības nepārtrauktības plāna scenārijos ietver gadījumus ar lielu ietekmi uz maksājumu pakalpojumu pieejamību, piemēram, tiek traucēti vai nav pieejami kritiski ārpakalpojumi (inkasācija, autentifikācijas pakalpojumi) vai nav pieejami starptautiskie datu pārraides kanāli, maksājumu veikšanā izmantotās maksājumu sistēmas un ārpus valsts esošie maksājumu sistēmas dalībnieki.

24. Kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības plānā nosaka:

24.1. pasākumus kritisko resursu, kas tiek izmantoti kritisko pakalpojumu sniegšanā, (piemēram, informācijas sistēmu, ēku, personāla u.tml.) pieejamības nodrošināšanai, aizvietošanai vai atjaunošanai to nepieejamības gadījumā valsts apdraudējuma situācijā, t.sk. paredz nepieciešamos pasākumus ar kritisko pakalpojumu sniegšanu saistīto ārpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai vai aizvietošanai valsts apdraudējuma gadījumos;

24.2. pasākumus kritisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai vai aizvietošanai gadījumos, kad tiek ietekmēta citu maksājumu sistēmas dalībnieku (centrālo darījumu starpnieku, tīrvērtes (klīringa) centru, norēķinu starpnieku u.tml.) darbība;

24.3. notikumu, kas var ietekmēt kritisko pakalpojumu pieejamību, pārvaldīšanas kārtību (atklāšanu, iesaistīto pušu un darbinieku informēšanu, lēmumu pieņemšanu u.tml.), t.sk. Komisijas informēšanas kārtību;

24.4. šo noteikumu 9. punktā minēto pakalpojumu sniedzēju sadarbības kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

24.5. skaidras naudas izmaksas punktu atrašanās vietas un koordinātes;

24.6. šo noteikumu 15. punktā minētos ierobežojumus.

25. Papildus šo noteikumu 24. punktā noteiktajam kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības plānā var tikt noteikta kārtība⁴, kādā pakalpojumu sniedzējs veic kritiskā personāla identificēšanu un paredz izņēmumus no tā mobilizācijas un kādā tas tiek nodrošināts ar attiecīgajiem resursiem kritisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (piemēram, energoresursiem vai gāzi un naftas produktiem) vai tam tiek nodrošināts valsts atbalsts (piemēram, sakaru nodrošinājums, fiziskā apsardze, loģistikas atbalsts u.tml.), minētos risinājumus saskaņojot ar Komisiju un Aizsardzības ministriju.

26. Pakalpojumu sniedzējs vismaz reizi gadā nodrošina plāna testēšanu nepieciešamajā apjomā, pārskatīšanu un aktualizēšanu. Plāna testēšanā iesaista arī izraudzītos kritiskos ārpakalpojumu sniedzējus, kā arī Latvijas Banku, Komisiju un Aizsardzības ministriju.

27. Pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai aktuālo darbības nepārtrauktības plānu, testa plānu un testa rezultātus par iepriekšējā gadā veiktajiem testiem.

28. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

29. Noteikumu 12.2., 12.4. un 13.–15. punktu piemēro, sākot no 2022. gada 1. marta. Noteikumu 20.–26. punktu piemēro, sākot no 2023. gada 1. janvāra, un noteikumu 27. punktu piemēro, sākot no 2024. gada 1. marta.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile