1.1. Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 3) aktualizēti atbilstoši izmaiņām ārējos normatīvajos aktos (piemēram, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Invaliditātes likumā, Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās", Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu", Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu").

1.2. Saistošie noteikumi paredz efektīvāku pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma rindas administrēšanu.

1.3. Saistošie noteikumi paredz precizēt vairāku sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību (t. sk. mērķa grupu), piemēram, īslaicīgās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijas, dienas aprūpes centra, krīzes centra, krīzes intervences, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumā.

1.4. Saistošie noteikumi paredz precizēt kritērijus sociālo pakalpojumu izbeigšanai.

1.5. Saistošie noteikumi paredz, ka Rīgas Sociālais dienests  atbilstoši klienta individuālajai situācijai, nosakot samaksu par sociālo pakalpojumu, var pieņemt klientam labvēlīgāku lēmumu.

1.6. Saistošie noteikumi precizē, ka atbilstoši maksātspējai klients var izvēlēties saņemt pilngadīgo aprūpes insitūcijas pakalpojumu, izmantojot pašvaldības garantēto līdzmaksājumu, arī tādā institūcijā, kurai ar pašvaldību ir noslēgts iepirkuma līgums.

1.7. Saistošie noteikumi paredz, ka klientam atbilstoši individuālajām vajadzībām ir tiesības izvēlēties atelpas brīža pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, ar kuru noslēgts gan pašvaldības iepirkuma līgums, gan arī sadarbības līgums par pakalpojuma samaksas līdzfinansēšanu, ļaujot lielākam pakalpojuma sniedzēju lokam nodrošināt pakalpojumus klientiem, kuriem ir garantēts pašvaldības līdzmaksājums.

1.8. Saistošie noteikumi attiecībā uz aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem precizē mērķa grupu, atceļ ienākumu izvērtēšanu, kā arī paredz papildus līdzšinējiem atbalsta veidiem iespēju saņemt garantētu pašvaldības līdzmaksājumu individualizētas aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

Saistošajos noteikumos Nr. 3 nepieciešams veikt papildinājumus un precizējumus atbilstoši aktualitātēm, grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī redakcionālus labojumus:

– saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 32. punktu pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sniedzot psihosociālo un materiālo atbalstu, veic nepieciešamos pasākumus pilngadību sasniegušā bērna integrēšanai sabiedrībā. Saistošie noteikumi Nr. 3 tiek papildināti ar punktu par tiesībām saņemt Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālos pakalpojumus arī pilngadīgiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz dienai, kad viņi sasniedz 24 gadu vecumu, ja Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, bet jaunieša pamata dzīvesvieta nav deklarēta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

– precizēta sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība, t. i., nav nepieciešams regulējums noteikumos par dienas centra un kopienas centra pakalpojuma saņemšanu, vēršoties tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, jo tas noteikts Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība";

– praksē novērotas situācijas, ka persona, gaidot rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, vairākkārtīgi atliek pakalpojuma saņemšanu. Šādas situācijas rada "mākslīgu" rindas palielinājumu, piemēram, rindā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašlaik ir reģistrētas aptuveni 100 personas, kuras pakalpojuma saņemšanu ir vairākkārt atlikušas. Lai rindā atrastos tikai tās personas, kuru vajadzībām konkrētais pakalpojums ir visatbilstošākais, saistošajos noteikumos Nr. 3 iekļauts punkts, ka persona no rindas sociālā pakalpojuma saņemšanai tiek izslēgta, ja trīs reizes atlikusi sociālā pakalpojuma saņemšanu. Tāpat saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar normu, ka, atliekot sociālā pakalpojuma saņemšanu, personai Rīgas Sociālajā dienestā 10 darba dienu laikā jāiesniedz iesniegums ar norādi, uz cik ilgu laiku atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu;

– lai tiktu respektētas pilngadīgo personu aprūpes institūcijas klientu, kuri ir vienas ģimenes locekļi, vēlmes un ģimeniskās vērtības, saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar punktu, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā;

– precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 punkts par īslaicīgās un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, proti, precīzāk noteikts aprūpes apjoms, kuru pārsniedzot, pilngadīga persona var saņemt minētos pakalpojumus (vairāk nekā 35 stundas nedēļā), ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt personai nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu;

– precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 punkts par atelpas brīža pakalpojumu bērniem mērķa grupu, proti, precīzāk noteikts, ka, ja pakalpojuma mērķa grupas persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un turpina iegūt vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, personai ir tiesības saņemt sociālo pakalpojumu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad persona sasniedz 24 gadu vecumu;

– praksē konstatēti gadījumi, kad jauniešiem, kuri turpina mācības, pēc pilngadības iestāšanās saglabājas vajadzība turpināt saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu, kuru mērķa grupa ir bērni. Tādēļ ir paredzēta iespēja dienas aprūpes centra pakalpojumu turpināt saņemt pilngadīgai personai, kura turpina iegūt vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad tā sasniedz 21 gada vecumu, savukārt personai ar funkcionāliem traucējumiem – ne ilgāk kā līdz dienai, kad tā sasniedz 24 gadu vecumu;

– praksē novērotas nestandarta situācijas, kurās pilngadīgai personai bez bērniem ir nepieciešams krīzes centra pakalpojums, psihoemocionāls atbalsts, speciālistu konsultācijas un uzturēšanās drošā vidē. Tādēļ saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar 65.5. apakšpunktu, kas paredz tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu citām mērķa grupām saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu;

– svītrota saistošo noteikumu Nr. 3 77. punkta daļa par tiesībām saņemt īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumu pilngadīgiem bāreņiem līdz 24 gadu vecumam, jo tas ir paredzēts saistošo noteikumu Nr. 3 5.1. apakšpunktā;

– paplašināts krīzes intervences pakalpojuma saņēmēju loks, paredzot, ka turpmāk šo pakalpojumu varēs saņemt arī aizbildnis un audžuģimene, kurā bērnam ir risks nonākt citā ārpusģimenes aprūpē, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Šāda norma nepieciešama, jo novērota tendence, ka krīzes centrā bērniem nonāk arī bērni no aizbildņu ģimenēm un audžuģimenēm. 2019. gadā krīzes centrā bērniem ievietoti 28 bērni no aizbildņu ģimenēm un 9 bērni no audžuģimenēm;

– ir gadījumi, kad persona bez attaisnojoša iemesla neuzsāk saņemt tai piešķirto sociālo pakalpojumu. Tāpēc saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar nosacījumu, ka šādos gadījumos var izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

– praksē ir gadījumi, kad personām, kuras saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu un kurām ārstēšanās laikā stacionārajā ārstniecības iestādē noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas sociālo pakalpojumu, t. sk. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma, saņemšanai, pašlaik saskaņā ar saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikto būtu jāizbeidz pakalpojuma sniegšana. Lai novērstu situāciju, ka šīs personas pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes paliek bez dzīvesvietas, saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar nosacījumu par vietas saglabāšanu grupu mājā (dzīvoklī);

– saistošajos noteikumos Nr. 3 līdz šim bija paredzēts, ka sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja persona neiesniedz nepieciešamos dokumentus vai neveic samaksu par sociālo pakalpojumu. Ir gadījumi, kad sociālā pakalpojuma pārtraukšana ir uz ilgstošu laika periodu, tāpēc lietderīgāk šajos gadījumos sociālā pakalpojuma sniegšanu izbeigt. Gadījumā, ja klientam mainīsies situācija un radīsies vajadzība pēc sociālā pakalpojuma, tiks pieņemts jauns lēmums par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

– mainoties normatīvajos aktos noteiktajam (grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"), precizēta sociālo pakalpojumu, kā arī materiālā atbalsta piešķiršanas aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai samaksas kārtība, t. i., nosakot samaksu, vērtē mājsaimniecības ienākumus atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmajā daļā un normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktajam (saistošo noteikumu Nr. 3 125. punkts). Tāpat attiecībā uz ienākumu vērtēšanu mainīti termini: termins "persona (ģimene)" aizstāts ar terminu "persona (mājsaimniecība)" un termins "ģimenes ienākumi" aizstāts ar terminu "mājsaimniecības ienākumi";

– sākotnēji iekļaujot saistošajos noteikumos Nr. 3 normu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma samaksu gadījumos, ja persona izvēlējusies saņemt šo pakalpojumu pilngadīgo aprūpes institūcijā, kura reģistrēta valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzēja un ar kuru pašvaldība nav noslēgusi pašvaldības iepirkuma līgumu par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, nebija mērķis ierobežot klienta izvēles iespējas, t. i., lai saņemtu pašvaldības garantēto līdzmaksājumu par pakalpojumu, atbilstoši maksātspējai klients var izvēlēties saņemt pakalpojumu arī tādā institūcijā, kurai ar pašvaldību ir noslēgts iepirkuma līgums. Proti, pašvaldībai ar pilngadīgo aprūpes institūciju var būt noslēgts gan iepirkuma līgums (šajā gadījumā pašvaldība samaksā summu līdz pilnai pakalpojuma cenai, kuru nesedz normatīvajos aktos noteiktā klienta pensijas daļa un citi ienākumi), gan arī sadarbības līgums par garantēto pašvaldības līdzfinansējumu (šajā gadījumā pašvaldība samaksā par klientam sniegto pakalpojumu piedalās, nepārsniedzot līdzfinansējuma summu, pārējā samaksas summa jāsedz klientam vai apgādniekam/citai fiziskai vai juridiskai personai);

– praksē novēroti gadījumi, kad nepieciešams sociālo pakalpojumu piešķirt lielākā apjomā, nekā tas noteikts pašlaik, piemēram, īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu persona var izmantot līdz sešiem mēnešiem gadā, un pakalpojuma saņemšanas laiku nav iespējams pagarināt arī gadījumos, kad persona gaida rindā uz kādu citu sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu vai sociālo dzīvokli. Tāpēc noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka Rīgas Sociālajam dienestam ir tiesības noteikt citu, personai (ģimenei) labvēlīgāku sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību, ņemot vērā tās individuālo sociālo gadījumu;

– lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām vajadzībām, atelpas brīža pakalpojumu bērniem ar invaliditāti klients var izvēlēties saņemt ne tikai pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu. Noteikumos paredzēts, ka pašvaldība maksā starpību starp atelpas brīža pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par atelpas brīža pakalpojumu, bet ne vairāk kā 4024,35 euro gadā. Šī norma nepieciešama, lai nodrošinātu klientiem pieeju plašākam atelpas brīža pakalpojuma sniedzēju lokam, t. sk. izmantojot citu pašvaldību piedāvājumu. Pašvaldības samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā pakalpojuma standarta aprēķinam;

– lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām vajadzībām, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt ne tikai pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu. Saistošajos noteikumos Nr. 3 paredzēts, ka pašvaldība maksā starpību starp pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par pakalpojumu saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 3 128. punktā noteikto (pēc pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim), bet ne vairāk kā 912 euro gadā. Pašvaldības samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā pakalpojuma standarta aprēķinam (30,41 euro x 30 dienas);

– lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām vajadzībām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu persona var izvēlēties saņemt ne tikai pašvaldības iepirkuma līguma ietvaros, bet arī pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu. Saistošajos noteikumos Nr. 3 paredzēts, ka pašvaldība maksā par pakalpojumu ne vairāk kā 550 euro mēnesī, ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem, un ne vairāk kā 848 euro mēnesī, ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, ievērojot saistošo noteikumu Nr. 3 140. punktā noteikto (klients maksā par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju, pašvaldības atbalsts klientam minēto izdevumu samaksai u. c. samaksas nosacījumi). Pašvaldības samaksas summa noteikta atbilstoši sociālā pakalpojuma iepirkuma cenai (17,75 euro un 27,34 euro x 31 diena). Uz šiem gadījumiem nebūs attiecināma pašvaldības vienreizēja samaksa pakalpojuma sniedzējam klienta istabas remontdarbu segšanai, ja klients izbeigs saņemt pakalpojumu;

– paredzētas izmaiņas aprūpes mājās pakalpojumā bērniem: 2020. gadā aprūpi mājās saņēma 59 bērni, pakalpojuma sniedzēju veidā saņēma 10 bērni, materiāla atbalsta veidā 49 bērni, kas ir par septiņiem bērniem vairāk nekā 2019. gadā. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem netiek aktīvi izmantots, jo viens no kritērijiem pakalpojuma saņemšanai ir mājsaimniecības ienākumu izvērtēšana un vecākiem ir jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kā arī aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēji nav specializējušies sniegt pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, trūkst aprūpētāju ar specifiskām zināšanām darbā ar šo mērķa grupu, kā arī zemā atalgojuma dēļ ir grūtības piesaistīt atbilstošus aprūpētājus, bērnu vecāki izvēlas aprūpēt savus bērnus paši apvienojumā ar valsts asistenta pakalpojumu, kuru lielākoties nodrošina paši vecāki.

2020. gada decembrī veikti grozījumi Invaliditātes likumā, nosakot, ka tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir personām no piecu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību (grozījumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā). Saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto personām no piecu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, jānodrošina tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu.

Saistošajos noteikumos Nr. 3 līdz šim bija noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tādēļ precizēts, ka ir tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz dienai, kad tie sasniedz 20 gadu vecumu (turpmāk – bērni ar funkcionāliem traucējumiem) (saistošo noteikumu Nr. 3 43. punkts). Tā kā vecāki norāda, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas saglabājas līdzīgas vajadzības pēc pakalpojuma, kuru saņem bērni, tad aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi jānodrošina arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pēc 18 gadu vecuma, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai. Vecuma robeža līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai noteikta, līdzīgi kā noteikts ģimenes valsts pabalsts personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti.

Šobrīd bērniem ar funkcionāliem traucējumiem aprūpes mājās pakalpojumu ir iespējams saņemt materiālā atbalsta veidā un pakalpojuma sniedzēja veidā, izvērtējot ģimenes ienākumus, taču, lai paplašinātu vecāku iespējas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, ar grozījumiem saistošajos noteikumos Nr. 3 ir paredzēts, ka izmaksas par aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ja pakalpojums tiek nodrošināts aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja veidā, tiek segtas no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli.

Praksē novēroti gadījumi, kad bērnu aprūpes vajadzības nav iespējams pilnībā apmierināt ar aprūpes mājās pakalpojumu pie Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīta pakalpojuma sniedzēja. Tāpēc saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar jaunu aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas veidu, proti, individualizēts aprūpes mājās pakalpojums Rīgas Sociālā dienesta noteiktajos gadījumos pie jebkura valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" reģistrēta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja, ievērojot saistošo noteikumu Nr. 3 150.³ punkta nosacījumus. Individualizētais aprūpes mājās pakalpojums ietver ne tikai bērna ar funkcionāliem traucējumiem individuālu aprūpi, bet var ietvert arī uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu bērna dzīvesvietā, ko nosaka arī Invaliditātes likuma grozījumi. Ar grozījumiem saistošajos noteikumos Nr. 3 paredzēts noteikt, ka ģimenei tiek dota iespēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju pēc individuālām vajadzībām, izmantojot pašvaldības līdzmaksājumu.

Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar kritērijiem pašvaldības līdzmaksājuma saņemšanai. Noteikts, ka bērnam ir nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību. Gadījumos, kad bērnam nav noformēta invaliditāte vai īpašās kopšanas atzinums, ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai varētu uzsākt dokumentu noformēšanu. Lai nerastos situācijas, ka bērns nevar saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, jo vēl nav noteikta invaliditāte vai piešķirts īpašās kopšanas atzinums, ir noteikts kritērijs, ka bērnam var būt izsniegts ģimenes ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt invaliditāti vai piešķirt īpašās kopšanas atzinumu. Tas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojumu var saņemt arī bērni, kuriem nav piešķirta invaliditāte vai izsniegts īpašās kopšanas atzinums, bet ir uzsākta dokumentu noformēšana. Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti arī ar normu par pašvaldības līdzmaksājuma apmēru, paredzot to ne vairāk kā 490 euro mēnesī (aprēķinā ņemts vērā, ka šobrīd publiskā iepirkuma aprūpes mājās stundas cena ir 6,12 euro, tad šī summa reizināta ar 80 aprūpes stundām, kas izriet no Invaliditātes likumā noteiktā).

Tāpat kā līdz šim, lai bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek vērtētas bērna vecāku vai likumiskā pārstāvja spējas nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā kontekstā ar nodarbinātību vai citiem objektīviem iemesliem (piemēram, iespēja apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi vai dienas centru). 

Precizēts saistošo noteikumu Nr. 3 46.4. apakšpunkts, nosakot, ka arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams vairāk nekā 12 stundas nedēļā, aprūpes mājās pakalpojuma materiāla atbalsta veidā apmērs ir 56,91 euro mēnesī.

Ir prognozējams klientu skaita pieaugums aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, jo turpmāk saistošie noteikumi Nr. 3 neparedzēs mājsaimniecības ienākumu vērtēšanu, ja klients izvēlas aprūpi mājās pakalpojuma veidā. Klientu skaita pieaugumu varētu veicināt arī ar 2021. gada 1. jūliju plānotās izmaiņas valsts asistenta pakalpojuma sniegšanai pašvaldībā, proti, ir atvieglota pārskatu sniegšana par saņemto pakalpojumu, pakalpojuma maksimālā apjoma samazināšana un pakalpojuma veidošana no trīs daļām, kas ietver arī pašvaldības apmaksātu aprūpes mājās pakalpojumu. 2020. gadā valsts asistenta pakalpojumu saņēma 300 bērni, kas ir par 15 bērniem vairāk nekā 2019. gadā. Tomēr, tā kā trūkst pakalpojumu sniedzēju, kuri var nodrošināt aprūpētājus ar specifiskām zināšanām darbā ar šo mērķa grupu, tad nav prognozējams straujš aprūpes mājās pakalpojuma bērniem klientu pieaugums. Ņemot vērā minēto, prognozēts, ka aprūpes mājās pakalpojumu varētu izvēlēties saņemt vēl aptuveni 140 ģimenes, jo šobrīd ir 90 bērni, kuri faktiski saņem asistenta pakalpojumu vairāk nekā 80 stundas, kā arī aptuveni 50 bērni, kuri varētu izvēlēties šādu pakalpojuma veidu, jo netiks vērtēti mājsaimniecības ienākumi.

Tādējādi papildus nepieciešamais pašvaldības finansējums ir aptuveni 823 200 euro gadā (140 klienti x 490 euro x 12 mēneši).

Citām izmaiņām saistošajos noteikumos Nr. 3 nav nepieciešams papildu finansējums.

Saistošie noteikumi paredz, ka klientam atbilstoši individuālajām vajadzībām ir tiesības izvēlēties atelpas brīža pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, ar kuru noslēgts gan pašvaldības iepirkuma līgums, gan arī sadarbības līgums par pakalpojuma samaksas līdzfinansēšanu, ļaujot lielākam pakalpojuma sniedzēju lokam nodrošināt pakalpojumus klientiem, kuriem ir garantēts pašvaldības līdzmaksājums.

Neietekmēs.

Saistoši noteikumi izstrādāti sadarbībā ar esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t. sk. pašvaldības pakļautības iestādēm, ņemot vērā esošo/potenciālo sociālo pakalpojumu saņēmēju ierosinājumus (piemēram, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki).