• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Konkurences padome
Konkurences padome publicē pieņemtos lēmumus par tirgus dalībnieku apvienošanos, par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, par tirgus dalībnieku paziņoto vienošanos, par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.c.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konkurences padomes 2021. gada 18. jūnija lēmums Nr. 15 "Par lietas izpētes izbeigšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2021., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/op/2021/127.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 1

Jēkabpils novada pašvaldības nolikums

Vēl šajā numurā

06.07.2021., Nr. 127

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Veids: lēmums

Numurs: 15

Pieņemts: 18.06.2021.

OP numurs: 2021/127.3

2021/127.3
RĪKI

Konkurences padomes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Konkurences padomes lēmums Nr. 15

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2021. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 38, 2. §)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr. KL\2.2.-5\19\11
"Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "TEM LV" darbībās"

Satura rādītājs

I LIETAS BŪTĪBA

II LIETAS DALĪBNIEKI

III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

IV KONKRĒTAIS TIRGUS

1. Konkrētās preces tirgus

1.1. Iedzīvotāju skatīšanās paradumi

1.2. Nespecializētās programmas krievu valodā

1.3. Nespecializēto programmu aizvietojamība

2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

V TEM DOMINĒJOŠAIS STĀVOKLIS

3. Tirgus konkurences struktūra

4. Darbības paplašināšana un ienākšana tirgū

5. Līdzsvarojošā pircēja ietekme

6. Izmaksas par saturu (par periodu no 2017.–2019. gadam)

7. TEM ziņu dienesta likvidācijas ietekme uz TEM konkurētspēju

8. TEM iziešana no tirgus

9. Secinājumi

I Lietas būtība

1 Konkurences padome (turpmāk – KP) saņēma vairākus iesniegumus1 ar lūgumu izvērtēt SIA "TEM LV" (turpmāk – TEM) rīcību, slēdzot līgumus ar televīzijas programmu operatoriem par programmu retranslāciju, piemērojot tarifus un atlaides, kas, iespējams, balstītas uz diskriminējošiem nosacījumiem, kā arī citiem apstākļiem (turpmāk – Iesniegumi). Iesniegumos minēts, ka televīzijas programmu operatoriem ir būtiski ietvert nozīmīgākās TEM izplatītās televīzijas programmas (Pirmais Baltijas kanāls (turpmāk – PBK), REN TV Baltic, NTV Mir Baltic) televīzijas paketēs, jo šīs programmas ir pieprasītas krievvalodīgo skatītāju vidū Latvijā un tirgū nav pieejamas līdzvērtīgas programmas krievu valodā, ar ko TEM izplatītās televīzijas programmas aizstāt.

2 KP lietas izpētes ietvaros pārbaudīja TEM darbību atbilstību Konkurences likuma (turpmāk – KL) 13. panta pirmajai daļai laika periodā no 2019. gada jūnija līdz 2021. gada februārim.

II Lietas dalībnieki

3 TEM ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103356039, juridiskā adrese – Rīga, Ģertrūdes iela 12-3. TEM 100 % kapitāldaļu īpašniece ir SIA "BALTIC MEDIA ALLIANCE" (turpmāk – BMA). TEM ietilpst mediju koncernā Baltic Media Alliance, kas ir starptautiska mediju grupa un Baltijas valstīs nodarbojas ar televīzijas kanālu apraidi, mobilajiem medijiem un satura ražošanu televīzijai un citiem medijiem. TEM līdz 2021. gadam bija vairāku televīzijas programmu2 oficiālais izplatītājs Latvijā.

III Administratīvais process

4 Ņemot vērā Iesniegumā norādīto un papildu iegūto informāciju, KP 20.06.2019. ierosināja lietu Nr. KL\2.2.-5\19\11 "Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "TEM LV" darbībās" (turpmāk – Lieta).

5 Lietā tika iegūta informācija no SIA "Baltcom", SIA "SkaTVis", SIA "Scintilla", SIA "OSTKOM", SIA "Nova", SIA "MĪTS LV", SIA "DAUTKOM TV", AS "Balticom", SIA "Elektrons&K", SIA "Tet" (turpmāk – Tet), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) u.c.

IV Konkrētais tirgus

6 Par konkrēto tirgu KL 1. panta 4. punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus – noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem".

7 Konkrētā tirgus noteikšana ir nepieciešama, lai noteiktu robežas, kādās tirgus dalībnieki sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanā un realizācijā vai pakalpojumu sniegšanā.3 Turklāt dominējošā stāvokļa lietās tirgus noteikšanai ir īpaši būtiska nozīme.4

8 Konkrētā tirgus definēšanā KP ir ņēmusi vērā tirgus dalībnieku sniegto informāciju, KP līdzšinējo praksi un tiesu praksi, kā arī Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmumus līdzīgās lietās.

1. Konkrētās preces tirgus

9 KP praksē jau iepriekš ir padziļināti vērtēta televīzijas programmu izplatīšanas joma.5 Papildus Lietas izpētes laikā ir secināts, ka starp TEM un televīzijas programmu operatoriem bija noslēgti līgumi par televīzijas programmu retranslāciju, kas noslēgto līgumu izpratnē ir televīzijas programmu uztveršana no TEM norādītā informācijas avota un tūlītēja televīzijas programmas tālāka izplatīšana gala lietotājiem, izmantojot televīzijas programmu operatora rīcībā esošos tehniskos līdzekļus. Visas TEM pārstāvētās programmas ir maksas.

10 KP savā praksē ir veikusi televīzijas programmu nošķiršanu atkarībā no to žanra.6 Televīzijas programmas, kuru saturs sastāv no dažāda veida raidījumiem (ziņas, sporta pasākumi, seriāli, filmas utt.), ir uzskatāmas par nespecializēto tēmu programmām. Attiecīgi arī TEM izplatītās televīzijas programmas PBK, REN TV, NTV Mir Baltic bija nespecializētu tēmu programmas.

KP iepriekš ir secinājusi, ka televīzijas programmas latviešu valodā un citā valodā veido atšķirīgus konkrētās preces tirgus un televīzijas programmas latviešu, krievu vai citās valodās nav savstarpēji aizvietojamas, jo tās sasniedz atšķirīgu auditoriju.7

1.1. Iedzīvotāju skatīšanās paradumi

11 Lietā iegūtā informācija liecina, ka Latvijas iedzīvotāji skatās televīzijas programmas vairākās valodās8, t.i., jāvērtē pieprasījuma puses iespējamā aizvietojamība. Tā SIA "Latvijas Fakti" 2017. gadā veiktajā pētījumā par medijpratību9 secināts, ka "nozīmīgs konkurents latviešu valodai Latvijas informatīvajā telpā ir krievu valoda". Gandrīz katrs trešais (32 %) Latvijas iedzīvotājs visbiežāk izmanto medijus krievu valodā. Cittautiešu vidū medijiem latviešu valodā priekšroku dod 15 % respondentu, bet 80 % cittautiešu informācijas gūšanai vai izklaidei parasti izvēlas informācijas avotus krievu valodā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem populārākās televīzijas programmas Latvijā (gan latviešu, gan cittautiešu auditorijas vidū) ir LTV1, LNT un TV3, savukārt ar tām sekmīgi konkurēja populārākie Krievijas produkti – TEM izplatītais PBK un RTR Planeta, kurus aptaujātie respondenti ir norādījuši kā vienas no populārākajām televīzijas programmām Latvijā.

12 Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju un aptuveni puse cittautiešu pārsvarā patērē plašsaziņas līdzekļu saturu, kas radīts ārpus Latvijas. Krievijā veidotas televīzijas programmas mēdz skatīties 82 % cittautiešu un 52 % latviešu (kopumā 63 % Latvijas iedzīvotāju).10

13 KP secina, ka programmas krievu valodā skatās gan cittautieši, gan latvieši, un tādējādi to skatītāju loks ir plašs.

1.2. Nespecializētās programmas krievu valodā

14 Lietā galvenokārt tiek skatīta piedāvājuma un pieprasījuma aizvietojamība vairumtirdzniecības līmenī. Daļa gala patērētāju skatās nespecializētu tēmu programmas vairākās valodās. Savukārt televīzijas programmu operatoram ir jānodrošina tāds programmu klāsts, kas apmierina visas patērētāju vēlmes, t.i., tajā iekļaujot iespējami vairāk populārāko programmu gan latviešu, gan krievu valodā. Minētais princips ir operatoru bāzes paku izveides pamatā.

15 Pie nespecializētajām programmām pieskaitāmas vispārēja satura programmas, kurās ir ziņas (par Latviju, Krieviju), kā arī tādas programmas, kurās pārsvarā ir filmas, šovi, izglītojoši raidījumi, un tās ir iekļautas operatoru bāzes pakās.11 Programmu iekļaušana televīzijas programmu operatoru bāzes piedāvājumā ir būtisks apstāklis, kurš nosaka konkrētās programmas aptveršanas auditoriju, jo bāzes piedāvājums ir pieejams visiem attiecīgā televīzijas programmu operatora televīzijas skatītājiem.

16 Latvijā nespecializēto tēmu programmas krievu valodā piedāvā TEM, SIA "Baltic Media Union", SIA "Global Media", SIA "All Media Latvia", SIA "Baltic media solution", u.c., tai skaitā ārvalstīs reģistrēti komersanti.

17 Lietā iegūtā informācija liecina12, ka TEM programmas un arī citas programmas (kā RTR Planeta u.c.), kas ir pieejamas nespecializētu tēmu programmu krievu valodā izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū, ir maksas programmas.

1.3. Nespecializēto programmu aizvietojamība

18 Lai novērtētu efektīvu alternatīvu esamību TEM nespecializētajām programmām PBK, REN TV Baltic un NTV Mir, Lietas izpētes gaitā 2019. gadā tika iegūta informācija par TEM nespecializēto programmu iespējamo aizvietojamību ar citu satura ražotāju programmām.

19 Uz jautājumu, vai Jūsuprāt, TEM nespecializētu tēmu televīzijas programmas krievu valodā ir aizvietojamas ar citām televīzijas programmām, vairāki operatori snieguši savu viedokli, lielākoties norādot, ka aizvietotāju nav, bet, ņemot vēra, ka iespējami tuvākais aizvietotājs RTR Planeta jau ir viņu piedāvājumā, to neuzskata par aizvietotāju, bet gan tikai citas mazāk populāras programmas krievu valodā, kas nav viņu piedāvājumā.

20 Kopā tika aptaujāti 10 operatori. To secinājumi:

1) aizvietojamība ar RTR Planeta – Tet;

2) nav aizvietotāju – SIA "OSTKOM"13, AS "Balticom"14, SIA "DAUTKOM TV"15;

3) grūti aizvietojamas – SIA "Nova"16;

4) pieci televīzijas operatori uzsvēruši, ka nespecializēto TV programmu klāsts krievu valodā ir ierobežots un tās ir gandrīz neiespējami aizvietot ar citām programmām, vienlaicīgi norādot, ka pieprasītie kanāli jau ir pieejami, tāpēc aizvietotāji tika meklēti tikai no mazāk populārajiem kanāliem.

21 Papildus 2020. gadā televīzijas programmu operatoriem atkārtoti tika lūgts precizēt viedokli par TEM programmu iespējamo aizvietojamību. Iegūtā informācija liecina, ka aptaujātie televīzijas programmu operatori par laika periodu līdz 2021. gada februārim nesniedz viennozīmīgu viedokli par TEM programmu aizvietojamību. Taču lielākā daļa televīzijas programmu operatoru norādīja, ka TEM programmas nav aizvietojamas vai tās būtu sarežģīti aizvietot, jo iespējamās aizstājējprogrammas jau bija televīzijas programmu operatoru piedāvājumā, un tāpēc tās praktiski kā aizstājējus izmantot nevarēja. Šajā gadījumā bija jāvērtē aizstājamība ar citām programmām krievu valodā, kas nebija iekļautas televīzijas programmu operatoru pamatpiedāvājumā, kuru skatīšanās daļa bija salīdzinoši neliela, un to skaits ir ierobežots.

22 Līdz ar to KP ieskatā TEM programmām varētu nebūt precīzu aizstājējprogrammu, kas aptver TEM programmu piedāvāto saturu tā dažādības, valodas u.c. faktoru dēļ, bet televīzijas programmu operatoriem nāktos komplektēt vairākus kanālus, lai nodrošinātu potenciālo aizstājamību TEM programmām. Savukārt saskaņā ar televīzijas programmu operatoru sniegto viedokli par aizvietojamību no skatītāju viedokļa, līdzīgu saturu varētu skatīties citās televīzijas programmās atkarībā no interesējošā žanra, jo katrai no TEM programmām ir televīzijas programmas ar līdzīgu saturu. Tādējādi gadījumā, ja kāda no programmām tiek izslēgta no piedāvājuma, vismaz daļai no skatītājiem ir alternatīva, kur skatīties konkrētā veida programmas.

23 Par TEM programmu aizvietojamību no skatītāju viedokļa norāda arī tabulā Nr. 2 (skatīt 57. rindkopu) iekļautā informācija, no kuras secināms, ka TEM programmas 2020. gada laikā zaudēja savas skatīšanas daļas, bet programmas RTR Planeta popularitāte galvenokārt pieauga līdz tās raidīšanas aizliegumam no 15.02.2021.

24 Saskaņā ar televīzijas programmu operatoru pausto viedokli, lai televīzijas programmu operators būtu konkurētspējīgs, tā piedāvājumā jābūt populārākajām nespecializētu tēmu krievu valodā televīzijas programmām. Lietas izpētes laikā no televīzijas programmu operatoriem tika iegūta informācija arī par tām nespecializētajām tēmu programmām krievu valodā, kuras televīzijas programmu operatori turpinātu iegādāties, ja hipotētiski būtu noticis būtisks (5–10 %) cenu pieaugums, t.i., nozīmīgākās nespecializētās programmas krievu valodā. Vairākumos gadījumu kā pirmās tiek nosauktas TEM programmas – PBK un NTV Mir Baltic, tālāk seko TEM galvenā konkurenta SIA "Baltic Media Union" programma RTR Planeta.17 Daži televīzijas programmu operatori ir norādījuši arī uz SIA "Global Media" un SIA "All Media Latvia" izplatīto programmu nozīmīgumu. Tāpat operatori norādījuši, ka televīzijas programmas, kuras iekļaut piedāvājumā, tika izvēlētas, galvenokārt, pamatojoties uz pieprasījumu patērētāju vidū.

25 Ņemot vērā aizvietojamības nespecializētu tēmu programmu krievu valodā ierobežotību un ievērojot iepriekš minēto, TEM darbojas maksas televīzijas nespecializētu tēmu programmu krievu valodā izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgū.

2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

26 Iepriekš praksē KP televīzijas programmu vairumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas noteikusi kā nacionālas.18 KP nesaskata nepieciešamību ģeogrāfiskā tirgus definīcijas maiņai.

27 Ievērojot minēto, saskaņā ar KL 1. panta 5. punkta noteikumiem lietā kā konkrētais tirgus definējams nespecializētu tēmu programmu krievu valodā izplatīšanas vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā (turpmāk – Tirgus).

V TEM dominējošais stāvoklis

28 Saskaņā ar KL 1. panta 1. punktu dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

29 Dominējošs stāvoklis ir uzņēmuma ekonomiska ietekme, kas ļauj tam attiecīgajā tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un arī patērētājiem. Šis neatkarības jēdziens ir saistīts ar konkurences spiediena intensitāti pret attiecīgo uzņēmumu. Dominējošais stāvoklis liecina par to, ka konkurences spiediens nav pietiekami efektīvs, kā rezultātā attiecīgajam uzņēmumam ilgstoši ir liela ietekme tirgū.

30 Lai noteiktu, vai TEM atrodas dominējošā stāvoklī Tirgū, tika vērtēti šādi apstākļi:

1) tirgus konkurences struktūra (TEM un tās konkurentu tirgus pozīcija), izvērtējot televīzijas programmu skatīšanās daļas un vidējās skatīšanās minūtes19, kā arī apgrozījumu no licenču pārdošanas;

2) darbības paplašināšanas un ienākšana tirgū iespējamība;

3) līdzsvarojošā pircēja ietekme;

4) TEM ziņu dienesta likvidācijas ietekme uz TEM konkurētspēju;

5) operatoru izmaksu par programmu retranslāciju;

6) TEM iziešana no Tirgus.

31 Novērtējums veikts par periodu no Lietas ierosināšanas līdz 2021. gada februārim, kad NEPLP aizliedza Latvijā pārraidīt programmu RTR Planeta un lielāko daļu TEM kanālu, izņemot PBK.

3. Tirgus konkurences struktūra

32 Lietas izpētē ir iegūti SIA "TNS Latvia" (turpmāk – TNS) dati par televīzijas programmu skatīšanas daļām (%) latviešu auditorijas un cittautiešu vidū. TNS datu atspoguļotā auditorija – skatītāji no 4 gadu vecuma. Skatīšanas daļa ir izteikta procentos un apzīmē daļu laika, kas kopumā pavadīts, skatoties TV, ko skatītājs velta konkrētai programmai.

33 Ņemot vērā, ka TEM pārstāvētās programmas tiek pārraidītas krievu valodā un ir īpaši nozīmīgas krievvalodīgās auditorijas vidū, Lietas izpētes laikā tika analizēti TNS un citu tirgus dalībnieku dati par cittautiešu televīzijas programmu skatīšanās daļām20 un vidējais skatīšanās laiks. Televīzijas programmu skatīšanās daļas ir apkopotas tabulā Nr. 1.

Tabula Nr. 1

Televīzijas programmu skatīšanās daļas (cittautieši, %)

Televīzijas programma

2017

2018

201921

Tematika

PBK*

14,5

13,0

15,2

nespecializēta

RTR Planeta Baltija

11,4

11,2

622

nespecializēta

NTV Mir Baltic*

11,8

10,8

9,9

nespecializēta

REN TV Baltic*

4,5

4,9

4,7

nespecializēta

Dom Kino*

0,8

4,8

4,1

specializēta

3+

4,0

2,9

3,1

nespecializēta

TNT

1,9

2,6

2,9

specializēta

TNT 4    

0,6

specializētā

LTV1

2,0

1,8

 

nespecializēta

LTV7

0,9

1,7

 

nespecializēta

LNT

2,0

1,4

 

nespecializēta

TV3

1,8

1,4

 

nespecializēta

CTC Baltija

1,3

1,1

0,6

specializēta

Pjatnica International

0,1

0,8

0,9

specializēta

Nickelodeon

1,0

0,6

 

specializēta

TNT4 International

0,1

0,6

 

specializēta

TV6

0,9

0,6

 

nespecializēta

Discovery Channel

0,7

0,5

 

specializēta

RīgaTV 24

0,5

0,4

 

nespecializēta

FOX

0,3

0,3

 

specializēta

*TEM LV pārstāvētās televīzijas programmas

Avots: TNS un SIA "All Media Latvia" sniegtā informācija

34 Papildus Lietas izpētes laikā tika izvērtēta televīzijas kanālu vidējā skatīšanās minūtes. Izvērtējot Tirgū ietilpstošo programmu vidējās skatīšanās minūtes, var secināt, ka TEM programmu (PBK, NTV Mir Baltic un REN TV Baltic) skatīšanās laiks ir 2,5 (2017., 2018. g.) – 3,5 (2019. g.) reizes lielāks nekā tā tuvākā konkurenta SIA "Baltic Media Union" programmas RTR Planeta.

35 Lietas izpētes gaitā tika iegūta informācija par lielāko Tirgū darbojošos programmu licenču pārdevēju apgrozījumu, kuru tie ir ieguvuši no licenču pārdošanas. Minētā informācija liecina, ka TEM no televīzijas programmu licenču pārdošanas laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam iegūst daudz lielāku apgrozījumu nekā tās konkurenti.

36 Izvērtējot Lietas izpētes iegūto informāciju par televīzijas programmu skatīšanas daļām, televīzijas kanālu vidējās skatīšanās minūtēm un televīzijas programmu licenču pārdevēju apgrozījumu konstatējams, ka TEM ir nozīmīgs Tirgus dalībnieks.

37 Lietā definētajā Tirgū TEM līdz 2021 .gada februārim bija ierobežots konkurentu skaits, un arī jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū bija maz ticama, jo svarīgākās Tirgū ietilpstošās programmas bija grūti aizvietojamas. Tādējādi TEM vadošā pozīcija tirgū līdz 2021. gada februārim nebija pakļauta būtiskam citu tirgus dalībnieku konkurences spiedienam, kā rezultātā Tirgus struktūra šajā laikā posmā bija samērā nemainīga, savukārt TEM, vismaz no 2017. gada, bija stabils šī tirgus līderis. Pēc minētā perioda beigām TEM ietekme Tirgū būtiski samazinājās, jo tajā ir palikusi tikai viena TEM programma un tajā ir ienākušas daudzas jaunas programmas.

38 Attiecībā uz TNS informāciju par televīzijas programmu skatīšanās daļām TEM23 norāda, ka TNS neveic visu televīzijas programmu skatīšanās paradumu mērījumus, tikai atsevišķu programmu, kuras piedalās Latvijas reklāmas tirgū, un TNS datus ir nepareizi burtiski pārnest uz kopējo televīzijas programmu izplatīšanas tirgu. TEM norāda, ka Latvijā retranslēšanai reģistrētas un pieejamas vairāk kā 350 televīzijas programmas, no kurām liela daļa pieejama krievu valodā.

39 Izvērtējot TEM argumentus kopsakarā ar TNS informāciju un operatoru sniegto informāciju, var secināt, ka tām nespecializētajām televīzijas programmām, kuras nav iekļautas TNS apskatā, skatīšanās daļas laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam ir nenozīmīgas. Bet šo kanālu skatīšanās daļas neietekmē kopējo konkurences apstākļu novērtējumu Tirgū.

40 Tiesību doktrīnā norādīts, ka dominējošā stāvokļa pastāvēšana konkrētā tirgū ir parasti secināma no kvantitatīvu un kvalitatīvu faktoru kopuma, daži no kuriem ir nozīmīgāki nekā citi. Šie faktori ir atkarīgi no tirgus dabas un struktūras – tirgus barjerām, tirgus dalībnieka vietas tirgū, tirgus dalībnieka raksturojuma un konkurentu darbības.24 Tirgus dalībniekam piederošo tirgus daļu novērtējums ir parasti primārais, lai gan ne pilnīgais dominējošā stāvokļa indikators. Tādējādi augstas tirgus daļas nav nozīmīgākais faktors, lai konstatētu dominējošo stāvokli tirgū, bet gan, vai šīs tirgus daļas spēj nodrošināt ilgstošu ietekmi tirgū.25 Uzņēmums, kuram ir liela tirgus daļa ilgāku laika posmu, šīs tirgus daļas dēļ ir spēcīgākā pozīcijā konkrētajā tirgū.26

41 Tādējādi ir izvērtējami papildu apstākļi, kas ietekmē konkurenci, ienākšanu un paplašināšanos tirgū, pakalpojumu pircēju (televīzijas operatoru) spēju ietekmēt TEM un citus TEM darbību ietekmējošos faktorus tirgū.

4. Darbības paplašināšana un ienākšana tirgū

42 Tā kā konkurence ir dinamisks process, novērtējot konkurences spiediena ietekmi uz TEM, nevar paļauties tikai uz esošo tirgus situāciju. Būtiski ir arī tādi faktori kā ietekme, ko radītu esošo konkurentu darbības paplašināšana vai potenciāli jaunu konkurentu ienākšana tirgū. Tirgus dalībnieku var atturēt no cenu celšanas, ja ir iespējama darbības paplašināšanās vai ienākšana tirgū un tā notiek piemērotā laikā un pietiekamā apjomā.

43 Darbības paplašināšanas vai ienākšanas tirgū šķēršļi var būt dažādi. Tie var arī būt izmaksu un citu šķēršļu veidā, piemēram, tīkla ietekmes radītie šķēršļi, ar ko nākas sastapties klientiem, ja tie maina piegādātāju. Arī paša dominējošā uzņēmuma rīcība var radīt šķēršļus ienākšanai tirgū, proti, ja šis uzņēmums ir izdarījis lielus ieguldījumus un ienācējam jānodrošina identisks līmenis vai ja minētais uzņēmums ir noslēdzis ar klientiem ilgtermiņa līgumus, kuru ietekmē tiek bloķēts tirgus. Stabilas un lielas tirgus daļas var liecināt, ka attiecīgajā tirgū ir piekļuves un darbības paplašināšanas šķēršļi.

44 Vienlaikus, kā liecina tālākais šī Lēmuma 8. nodaļā ietvertais izvērtējums un publiski pieejamā informācija27, konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū var būt mainīgi un būtiski atkarīgi arī no katra komersanta spējas izpildīt nozares regulējuma prasības. Tādējādi arī nozares normatīvais regulējums rada nozīmīgas barjeras darbībai Tirgū.

45 Tādējādi KP secina, ka līdz 2021. gada februārim Tirgū pastāvēja darbības paplašināšanas un ienākšanas tirgū barjeras, kuras galvenokārt radīja Tirgū esošo svarīgāko programmu ierobežotā aizstājamība un programmu komplektēšana. 2021. gada februārī Tirgū ienāca daudzas programmas, jo daļa barjeru Tirgū vairs nepastāvēja.

5. Līdzsvarojošā pircēja ietekme

46 TEM ir vairākkārt norādījusi, ka tā darbojas tirgus apstākļos, kur Tet ir ap (*) [50–60] % tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū pēc maksas televīzijas abonentu skaita, kas attiecīgi veido būtisku tirgus varu gan pret gala patērētājiem, gan arī pret televīzijas programmu vairumtirgotājiem. Savukārt abu lielāko – Tet un SIA "Baltcom"– tirgus daļa pēc maksas televīzijas abonentu skaita veido ap (*) [70-80] %.28

47 OECD ir definējusi pircēja varu kā "pircēja spēju ietekmēt noteikumus, atbilstoši kuriem tiek iegādātas preces."29 Savukārt Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) ir atzinusi, ka dominējošu stāvokli raksturo tirgus dalībnieka spēja rīkoties ievērojamā mērā neatkarīgi no tā klientiem un patērētājiem.30 Citiem vārdiem, ja piegādātāja rīcība ir ievērojamā mērā atkarīga (ierobežota) no klientiem, tas nevar būt dominējošs.

48 Vienlaikus EK paziņojumā ir secinājusi, ka gadījumā, ja līdzsvarojošās pircēja ietekmes rezultātā no dominējošā uzņēmuma tirgus varas ietekmes tiek pasargāts tikai konkrēts vai ierobežots klientu loks, to nevar uzskatīt par pietiekami efektīvu spiedienu.31 Lai gan KP ieskatā Tet ir rīkojusies stratēģiski un atbalstījusi jaunu piegādātāju ienākšanu Tirgū, kas aizstātu TEM piedāvātās televīzijas programmas, šādā veidā no iespējamā kaitējuma patērētājiem daļēji pasargāti bija tikai Tet klienti. Līdz ar to nav uzskatāms, ka Tet spēja izdarīt pietiekami efektīvu spiedienu uz TEM, lai ieguvums mazumtirdzniecībā būtu arī Tet konkurentu klientiem. Par to liecina arī Iesniegumos norādītā informācija, ka, neskatoties uz Tet iespējām panākt sev un attiecīgi saviem klientiem iespējami labvēlīgākus sadarbības nosacījumus vai arī sadarbībai neizdodoties, spējot aizvietot TEM kanālus, problemātika attiecībā uz Tet konkurentiem saglabājas.

49 Tāpat EK paziņojumā ir norādījusi, ka, lai izvērtētu iespējama līdzsvarojoša pircēja ietekmi, nozīmīga loma ir arī spējai ātri pārslēgties uz konkurējošo piegādātāju, jaunu ienācēju atbalstīšanai vai vertikālai integrācijai, vai ticamiem draudiem par to.32 Šos secinājumus EK apstiprina arī praksē, norādot, ka līdzsvarojoša pircēja ietekmi ir iespējams īstenot tikai tad, ja pircējam ir pietiekama alternatīvu piegādātāju izvēle,33 vai ka pircēji ir spējīgi sponsorēt jaunu piegādātāju ienākšanu tirgū.34 Vienlaikus jau iepriekš apkopotā informācija liecina, ka TEM programmas nav aizvietojamas vai tās būtu sarežģīti aizvietot, savukārt ieguvēji no Tet sadarbības ar TEM bija tikai Tet klienti.

50 Ņemot vērā minēto, arī neskatoties uz noteiktu Tet ietekmi mazumtirdzniecībā, TEM joprojām var tikt uzskatīts par nozīmīgu darījuma partneri Tirgū esošajiem televīzijas programmu operatoriem.

6. Izmaksas par saturu (par periodu no 2017.–2019. gadam)

51 Izpētes laikā no televīzijas programmu operatoriem tika iegūta arī informācija par to kopējo izmaksu apjomu televīzijas pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā, cik lielas ir izmaksas satura iegādei un izmaksas par TEM programmu licenču iegādi, kā arī katra aptaujātā televīzijas programmu operatora izmaksas par divu lielāko (pēc izmaksu apjoma) televīzijas kanālu licenču piegādātājiem.

52 Izvērtējot, cik liels ir satura īpatsvars televīzijas programmu operatoru kopējās izmaksās, var secināt, ka tās apskatītajiem televīzijas programmu operatoriem ir aptuveni 20-35% no kopīgo izmaksu apjoma. Tādējādi var secināt, ka izmaksas par saturu ir nozīmīgs televīzijas programmu operatoru izmaksu postenis.

53 Tika vērtēts arī TEM programmu un citu lielāko (pēc izmaksu apjoma) televīzijas programmu licenču piegādātāju izmaksu īpatsvars kopējās televīzijas programmu operatoru izmaksās, kā arī atsevišķi – izmaksas par televīzijas programmu saturu. Katram no aptaujātajiem televīzijas programmu operatoriem tika pieprasīta informācija par izmaksām par TEM satura iegādi un izmaksām par divu citu lielāko pēc izmaksu apjoma satura piegādātājiem izmaksām.

54 Izvērtējot iegūto informāciju, tika secināts, ka lielāko (pēc abonentu apjoma) televīzijas programmu operatoru lielākie (pēc izmaksu apjoma) satura piegādātāji ir Discovery un SIA "ALL Media Latvija" (turpmāk – AML), bet nelielajiem televīzijas operatoriem – AML, TEM un arī Discovery. Tādējādi tuvu pie 90 % aptaujāto operatoru vairāk izmaksas nesošie piegādātāji ir Discovery un AML, tikai atsevišķos gadījumos TEM ir pirmajā vietā, parasti 2. vai 3. vietā.

55 Secināms arī, ka Discovery un AML licenču cenām un to izmaiņām ir lielāka ietekme (būtiski lielāka uz salīdzinoši lielāko televīzijas programmu operatoru izmaksām) uz televīzijas programmu operatoru izmaksām un televīzijas pakalpojuma gala cenu nekā TEM televīzijas programmu licenču cenām.

7. TEM ziņu dienesta likvidācijas ietekme uz TEM konkurētspēju

56 Lietas izpētē tika vērtēts, vai fakts, ka PBK ir slēgusi savu ziņu dienestu35, ir ietekmējis šīs televīzijas programmas un visa TEM Latvijas teritorijā izplatīto televīzijas programmu kopuma konkurētspēju. Minētā sakarā jāņem vērā, ka laika periodā, kad no 12.03.2020. līdz 10.06.2020. saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā bija izsludināta ārkārtas situācija, PBK rādīja LTV 7 sagatavotās ziņas krievu valodā.

57 Izvērtējot TNS datus36, kas norādīti Tabulā Nr. 2, var secināt, ka pēdējā mēnesī ir būtiski samazinājusies PBK skatīšanās daļa, bet pēdējos mēnešos palielinājusies RTR Planeta skatīšanās daļa. Tabulā Nr. 2 ir apkopota informācija par visu 2020. gadu un 2021. gada janvāri.

Tabula Nr. 2

Populārāko nespecializēto programmu krievu valodā skatīšanās daļas

Televīzijas programma

2020

2021

01.

02.

03.

04.

05.

06.

07.

08.

09.

10.

11.

12.

01.

PBK*

7,7

7,7

8,4

7,9

8,5

7,6

8,0

6,4

6,5

6,1

6,1

6,1

6,7

RTR Planeta

6,1

5,5

5,9

6,4

6,8

7,1

7,7

8,9

8,2

8,2

7,5

7,7

7,7

NTV Mir Baltic*

6,8

6,1

6,4

6,2

6,7

7,7

6,3

6,4

5,7

6,3

5,9

6,0

4,9

REN TV Baltic*

4,1

4,2

4,2

4,5

4,4

4,2

3,7

3,7

3,7

3,1

3,0

2,5

2,3

3+

2,4

2,4

2,2

2,2

2,2

1,9

1,8

2,0

2,0

2,2

2,3

3,0

2,4

* TEM izplatītās programmas

58 Izvērtējot TNS datus, jāsecina, ka PBK skatīšanās daļa 2020. gada laikā būtiski samazinās un samazinās arī pārējo TEM kanālu skatīšanās daļas, bet būtiski palielinājās TEM galvenā konkurenta, televīzijas kanāla RTR Planeta skatīšanās daļa.

8. TEM iziešana no tirgus

59 Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk – EPLL) paredz, ka no 01.07.2021. visiem maksas televīzijas operatoriem būs pienākums nodrošināt, ka to pamatpiedāvājumos37 vismaz 80 % programmu (neskaitot saskaņā ar likumu obligāti retranslējamās) jābūt veidotām kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu oficiālajām valodām. Tāpat maksas televīzijas operatori nevarēs pamatpiedāvājumā iekļaut programmas, kuru retranslācija tikusi ierobežota pēdējo trīs gadu laikā vai kas var izraisīt būtiskas izmaiņas Tirgus struktūrā. Arī aptaujātie uzņēmumi norādīja, ka EPLL grozījumu spēkā stāšanās radīs izmaiņas to pamatpiedāvājumā.

60 No iepriekš minētā KP secina, ka grozījumi EPLL būtiski ietekmēs televīzijas operatoru pamatpiedāvājumā iekļauto programmu skaitu un arī krievu valodā raidīto programmu skaitu. Līdz ar to būtiski mainīsies Tirgus struktūra un mainīsies konkurences apstākļi tajā, ietekmējot arī TEM tirgus varu Tirgū.

61 Publiski pieejamā informācija38 liecina, ka NEPLP 28.10.2020. konstatējusi vairākus būtiskus pārkāpumus SIA "Pirmais Baltijas Kanāls"39 darbībā. Programmā PBK neatļauti demonstrēti citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti raidījumi, kā arī pietiekamā apjomā nav nodrošināta Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušana programmā.40 NEPLP mājas lapā ir norādīts, ka kopumā NEPLP pēdējā laikā ir piemērojis PBK četrus sodus par nopietniem pārkāpumiem un visās šajās lietās notiek tiesvedība.41

62 Savukārt NEPLP no 10.02.2021. ir pieņēmusi lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo kopš 01.02.2021. nav zināms to pārstāvis Latvijā. NEPLP izslēdza no Latvijā retranslējamo programmu saraksta: "REN TV Baltic", "NTV Mir Baltic", "Karusel International", "NTV Serial" ("НТВ Сериал"), "NTV Stilj" ("НТВ Стиль"), "NTV Pravo" ("НТВ Право"), "Kinomiks" ("Киномикс"), "Nashe novoye kino" ("Наше новое кино"), "RODNOYE KINO" ("РОДНОЕ КИНО"), "INDIYSKOYE KINO" ("ИНДИЙСКОЕ КИНО"), "KINOKOMEDIYA" ("КИНОКОМЕДИЯ"), "KINOSERIYA" ("КИНОСЕРИЯ"), "KVN TV" ("КВН ТВ"), "Kukhnya TV" ("Кухня ТВ"), "BOKS TV" ("БОКС ТВ") un "HD Life".

63 Šāds lēmums pieņemts, jo NEPLP rīcībā nebija informācijas par iepriekš minēto programmu izplatīšanas pārstāvi vai pārstāvjiem Latvijas teritorijā, kas programmas īpašnieku vārdā varētu dot piekrišanu programmas izplatīšanai Latvijas teritorijā, kā arī NEPLP nav saņēmusi informāciju no programmu īpašniekiem par vēlmi turpināt šo programmu izplatīšanu Latvijas teritorijā.42 Savukārt no 15.02.2021. NEPLP uz gadu aizliegusi retranslēt un izplatīt Latvijas teritorijā programmu "Rossija RTR" (turpmāk un tekstā RTR Planeta). Lēmums pieņemts, jo konstatēti četri būtiski likuma pārkāpumi, kas saistīti ar naida kurināšanu, aicinājumiem uz vardarbību un militāra konflikta izraisīšanu.43

64 Papildus Tet arī sniegusi informāciju, ka Tet no 01.02.2021. pārtrauc TEM pārstāvēto televīzijas kanālu PBK, NTV Mir, Ren TV, Kinokomedija un Kinomiks retranslāciju, aizvietojot tos ar citiem televīzijas kanāliem.44 Tet atjaunoja PBK no 01.04.2021. Savukārt TEM 08.03.2021. informēja KP, "ka 09.02.2021. NEPLP pieņēma lēmumu saskaņā ar kuru no tās reģistra tika izslēgta virkne televīzijas programmu ar kuru izplatīšanu Latvijas Republikā nodarbojās TEM un līdz ar to, to izplatīšana vairs nenotiek. Televīzijas programmas "Pirmais Baltijas Kanāls Latvija" izplatīšana notiek pa tiešo, tas ir, līgumus ar kabeļtelevīzijas operatoriem slēdz SIA "Pirmais Baltijas Kanāls".45

65 Ievērojot minēto, KP arī secina, ka TEM šobrīd ir pārtraucis savus darbību Tirgū un vairāk arī to neturpinās. Turklāt arī jebkādas turpmākās pārmaiņas ietekmētu grozījumi EPLL, atbilstoši kuriem no 01.07.2021. visiem maksas televīzijas operatoriem būs pienākums nodrošināt, ka to pamatpiedāvājumos vismaz 80 % programmu (neskaitot saskaņā ar likumu obligāti retranslējamās) jābūt veidotām kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, kas nav krievu valoda.

9. Secinājumi

66 Ievērojot minēto un pamatojoties uz secinājumiem par Tirgus struktūru, to, ka TEM tirgus vara pastāvēja, taču līdz ar NEPLP lēmumu un grozījumiem EPPL TEM šobrīd Tirgū vairāk nedarbojas un arī būtiski tiktu ietekmēta tās darbība turpmāk, ņemot vērā TEM izplatīto televīzijas programmu skatīšanas laiku, televīzijas programmu skatīšanās daļas un ienākumus no televīzijas programmu licenču pārdošanas televīzijas operatoriem, kā arī ievērojot esošās darbības paplašināšanas un ienākšanas barjeras Tirgū, secināms, ka, esot tik būtiskām izmaiņām tirgus struktūrā, novērtējums attiecībā uz tirgu struktūru un konkurenci būtu jāpārskata. TEM faktiski pametot Tirgu, KP nesaskata lietderību turpināt izpēti.

67 Tādējādi KP secina, ka neizpildās priekšnosacījumi, lai konstatētu TEM dominējošo stāvokli Tirgū atbilstoši KL 1. panta pirmās daļas 1. punktam, lai būtu pamats vērtēt TEM rīcību atbilstoši KL 13. panta pirmajai daļai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 4. punktu, 13. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 4. punktu, Konkurences padome

nolēma:

izbeigt lietas Nr. KL\2.2.-5\19\11 "Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "TEM LV" darbībās" izpēti.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu KP lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.


1 No Latvijas Elektronisko komunikāciju Asociācijas (LEKA), Elektronisko sakaru komersantu asociācijas (ESKA), SIA "Media Centrs Kurzeme" (MCK), AS "Balticom".

2 PBK, REN TV, NTV Mir, Дом Кино, Карусель, Телекафе, Время, u.c.

3 KP Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai, 4. lp. Pieejamas: http://www.kp.gov.lv/documents/9e0f6a9db07173c16427adbad195d579f0ee5e15

4 EST 21.02.1973. spriedums lietā 6-72, Continental Can, 32. punkts.

5  KP 18.06.2009. lēmums Nr. E02-19 VIASAT, TV3 Latvija, KP 02.06.2014. lēmums Nr. 32 Eurosport SA, MTV Networks Europe, Discovery, KP 07.05.2014. lēmums Nr. 27, Lattelecom, KP 11.05.2012. lēmums Nr. 42 MTG Broadcasting, KP 06.10.2017. lēmums Nr. 22 Bite Lietuva un MTG Broadcasting.

6 KP 18.06.2009. lēmums Nr.E02-19, VIASAT, TV3 Latvia, 1.1.3. nodaļa.

7 KP 11.05.2012. lēmums Nr. 42 MTG Broadcasting AB, 2.1.3. nodaļa.

8 Kultūras ministrija, "Latvijas iedzīvotāju medijpratība", 7. lpp. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, uzzinot viedokli par uzticamākajiem, populārākajiem medijiem Latvijā. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/381/download.

9 Turpat.

10  Saeimas mājas lapa. Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā. Pieejams: https://www.saeima.lv/petijumi/Krievijas_ietekme_Latvijas_informativaja_telpa_elektroniski.pdf.

11 Šāds tirgus definējums izmantots vairākos KP lēmumos, piemēram, KP 18.06.2009. lēmums Nr. E02-19, VIASAT, TV3 Latvija, 1.1. punkts,  KP 11.05.2012. lēmums Nr. 42, MTG Broadcasting, 4. lp., KP 06.10.2017. lēmums Nr. 22, Bite Lietuva, MTG Broadcasting, 6. lp.

12 TEM, SIA "Global Media", SIA "All Media Latvija", SIA "Baltic Media Union" Lietas izpētē sniegtā informācija.

13  SIA "Ostkom" 08.04.2019. vēstule Nr. 059-19.

14  AS "Balticom" 08.04.2019. vēstule Nr. 12/04-2019.

15  SIA "DAUTKOM TV" 05.04.2019. vēstule Nr. 192.

16  SIA "NOVA" 08.04.2019. vēstule.

17  Arī SIA "Global Media" un citi programmu vairumtirgotāji ir norādījuši uz šo programmu nozīmīgumu.

18 KP 06.10.2017. lēmums Nr. 22, Bite Lietuva, MTG Broadcasting, 44. rindkopa.  Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/8ASA9JlkvQ.pdf.

19  Rādītāja definīcija ir šāda: AvAud (View) (Average Minutes Viewed) – vidējais skatīšanās laiks vidēji dienā minūtēs uz vienu TV skatītāju, vidējais televīzijas kanāla, programmas skatīšanās laiks minūtēs vidēji dienā noteiktā laika intervālā vienam mērķa grupas pārstāvim, kurš skatījies TV noteiktajā intervālā – cik minūtes vidēji dienā viens TV skatītājs mērķa grupā ir skatījies analizējamo kanālu vai programmu izvēlētajā laika periodā.

20  SIA "All Media Latvia" 27.12.2019. sniegtā informācija.

21  SIA "All Media Latvia" 27.12.2019. sniegtā informācija.

22 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju programmas Rossija RTR (RTR Planeta) retranslācija ir tikusi pārtraukta arī 2019. gadā.

23  TEM 21.06.2018. vēstule Nr. 18/291.

24 Senāta 30.09.2013. spriedums lietā Nr.SKA-754/2013 Eisenberg Scrap trading & Recycling, 11. punkts.

25 Sk. arī EK paziņojums "Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai Nr.2009/C 45/02, 15. rindkopa. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52009XC0224(01)&from=EN

26 EST 13.02.1979. spriedums lietā 85/76, Hoffmann-La Roche

27  NEPLP mājas lapa, NEPLP aizliedz retranslēt "Rossija RTR" Latvijas teritorijā. Pieejams: NEPLP - Sēdes sadaļas (neplpadome.lv).

28  Minētais secinājums ir izdarīts, analizējot informāciju, kuru TEM ir sniegusi par televīzijas operatoru  abonentiem, jo PBK ietilpst lielākajā daļā Latvijas televīzijas operatoru bāzes paku.

29 OECD Roundtable on Buying Power of Multiproduct Retailers (2000), OECD Journal of Competition Law and Policy. Pieejams: https://www.oecd.org/daf/competition/abuse/2379299.pdf.

30  EST 09.11.1983. spriedums lietā C-322/81, NV Nederlandsche Baden-Industie Michelin, 30. punkts

31  EK paziņojums "Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai Nr.2009/C 45/02, 18. rindkopa, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52009XC0224(01)&from=EN.

32  Turpat.

33 EK 31.01.2001. lēmums lietā COMP/M.2097, SCA / METSÄ TISSUE, 87. punkts. Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2097_en.pdf

34 EK 29.03.2006. lēmums COMP/E-1/38.113, Prokent-Tomra, 89. rindkopa. Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/38113/38113_250_8.pdf

35  SIA "Baltijas Mediju alianse" no 20. 03.2020.  nolēmusi pārtraukt vietējā satura ražošanu, tādējādi pārtraucot vairāku raidījumu veidošanu Pirmā Baltijas kanāla (PBK).

36  Skat. SIA "TNS Latvia" mājas lapā pieejamo informāciju.

37 19. pants (121): Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam (tai skaitā elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju) ir pienākums nodrošināt visiem tā abonentiem pamatpiedāvājumu, kurā iekļautas šā panta sestajā, 6.1, astotajā, devītajā un divpadsmitajā daļā paredzētās televīzijas programmas, kā arī papildu televīzijas programmas, no kurām vismaz 80 procenti ir televīzijas programmas, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām (turpmāk — pamatpiedāvājums). Pamatpiedāvājumā drīkst iekļaut tikai tādas elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas, attiecībā uz kurām pēdējo triju gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu.

38 Skat. informāciju NEPLP mājas lapā "Konstatēti vairāki būtiski pārkāpumi "Pirmā Baltijas Kanāla" un "Radio PIK" darbībā". Pieejama: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-konstate-vairakus-butiskus-parkapumus-%E2%80%9Cpirma-baltijas-kanala%E2%80%9D-un-%E2%80%9Cradio-pik%E2%80%9D-darbiba.html.

39 PBK Tiesību turētājs/Īpašnieks saskaņā ar NEPLP mājas lapā pieejamo informāciju.

40 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā  33. panta pirmā daļā nosaka, ka audiovizuālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās ne mazāk kā 10 procenti no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, paredzami neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Audiovizuālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiktu paredzēta pēdējo piecu gadu laikā neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

41 NEPLP mājas lapa, NEPLP saistībā ar pārkāpumiem šobrīd neatbalsta LTV7 satura nodošanu "Pirmajam Baltijas Kanālam". Pieejams: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-saistiba-ar-parkapumiem-sobrid-neatbalsta-ltv7-satura-nodosanu-%E2%80%9Cpirmajam-baltijas-kanalam%E2%80%9D.html.

42 NEPLP mājas lapa, NEPLP uz gadu aizliedz retranslēt "Rossija RTR" Latvijas teritorijā. Pieejams: https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-uz-gadu-aizliedz-retranslet-%E2%80%9Crossija-rtr%E2%80%9D-latvijas-teritorija.html.

43 Turpat.

44  Tet 02.02.2021. vēstule Nr. TET-K-21-905.

45 TEM 08.03.2021. vēstule.

Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. J. Račko

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!