Ministru kabineta noteikumi Nr. 467

Rīgā 2021. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 51 27. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības
likuma 5. panta 3.¹ un ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam (turpmāk – apdrošinātājs), lai daļēji kompensētu izmaksāto atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem sējumu platībām (turpmāk – kompensācija), kā arī kompensācijas apmēru un piešķiršanas kritērijus.

2. Noteikumu mērķis ir veicināt sausuma riska apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem (turpmāk – lauksaimnieks).

3. Kompensācijas saņēmējs ir apdrošinātājs, kas ar lauksaimnieku ir noslēdzis sausuma riska apdrošināšanas līgumu, ievērojot prasības, kas attiecībā uz sējumu platību apdrošināšanu pret sausuma risku ir noteiktas normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai attiecīgajā plānošanas periodā.

4. Apdrošinātājs var pretendēt uz daļēju kompensāciju, ja:

4.1. tam atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā;

4.2. tam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4.3. apdrošināšanas prēmijas lielums par vienu hektāru sējumu ir ne mazāks kā viens procents no hektāra vērtības jeb saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtības vienā hektārā lauksaimniecībā izmantojamās zemes;

4.4. tas ir izmaksājis lauksaimniekam apdrošināšanas atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem – ar nosacījumu, ka lauksaimniekam izmaksātā zaudējumu atlīdzības daļa nepārsniedz 60 procentu no lauksaimnieka kopējās sausuma radīto zaudējumu vērtības kārtējā gadā;

4.5. gadījumā, kad tā izsniegtās polises papildus sausuma riskam paredz segt vēl cita veida apdrošināšanas risku, apdrošinātājs atsevišķi sadalījumā pa apdrošinātajiem kultūraugiem nodala iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu, apdrošināto platību un apdrošinājuma summu, kas saistītas ar sausuma riska apdrošināšanu;

4.6. tas līdz kārtējā gada 15. jūlijam ir iesniedzis Zemkopības ministrijā informāciju par sējumu platībām, kas apdrošinātas pret sausuma risku (1. pielikums).

5. Kompensācijas gala labuma guvējs ir lauksaimnieks, kas ir apdrošinājis sējumu platības pret sausuma risku un saņēmis gan atbalstu līdz 70 procentiem no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem par tādu sējumu platību apdrošināšanu, kuras ir deklarētas vienotā platības maksājuma saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, gan arī atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem.

6. Apdrošinātājam nekompensē daļu no izmaksātās sausuma radīto zaudējumu atlīdzības, ja:

6.1. gala labuma guvējs ir uzskatāms par nonākušu grūtībās atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (EK) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 2. panta 14. punktam;

6.2. uz gala labuma guvēju attiecas līdzekļu  atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

7. Apdrošinātājam izmaksājamo kompensāciju kārtējā gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = LA – AP x K, kur

KA – apdrošinātājam izmaksājamā kompensācija (euro);

LA – kārtējā gadā lauksaimniekiem izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par sausuma radītajiem zaudējumiem (euro);

AP – kārtējā gadā lauksaimnieku iemaksātā sausuma riska apdrošināšanas prēmiju kopsumma (euro);

K – iemaksāto apdrošināšanas prēmiju maksimālās atlīdzības vērtības koeficients kārtējā gadā:

2021. gadā – 2,5;

2022. gadā – 3;

2023. gadā – 3,5;

2024. gadā – 4;

2025. gadā – 4,5;

2026. gadā – 5;

2027. gadā – 5,5.

8. Kopējais apdrošinātājiem izmaksājamās kompensācijas apmērs kārtējā gadā par sausuma radītajiem zaudējumiem nepārsniedz šādus maksimālos sliekšņus no attiecīgajā gadā lauksaimnieku iemaksātās sausuma riska apdrošināšanas prēmiju kopsummas:

8.1.  2021. gadā – 1000 procentu;

8.2.  2022. gadā – 900 procentu;

8.3.  2023. gadā – 800 procentu;

8.4.  2024. gadā – 700 procentu;

8.5.  2025. gadā – 600 procentu;

8.6.  2026. gadā – 500 procentu;

8.7.  2027. gadā – 400 procentu.

9. Ja saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu aprēķinātā kompensācija kārtējā gadā pārsniedz šo noteikumu 8. punktā minēto kārtējā gada maksimālo slieksni, kompensācijas apmēru samazina līdz maksimālā sliekšņa apmēram.

10. Apdrošinātājam nekompensē izdevumus, par kuriem aprēķināta kompensācija saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu, ja par tiem pašiem izdevumiem plānots saņemt finansējumu no pārapdrošināšanas vai tas jau ir saņemts.

11. Ja iestājies sausuma riska radīts apdrošināšanas gadījums, apdrošinātājs līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

11.1. iesniegumu sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai (2. pielikums), norādot:

11.1.1. šo noteikumu 7. un 8. punktā minētajā kārtībā veiktos aprēķinus;

11.1.2. informāciju par plānoto vai no pārapdrošināšanas saņemto finansējumu par tiem pašiem izdevumiem;

11.2. dokumentus (piemēram, sējumu apsekošanas aktus), kas apliecina, ka zaudējumi attiecīgajam lauksaimniekam ir radušies sausuma dēļ;

11.3. lielie uzņēmumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta 26. punktā noteiktajai definīcijai, – iespējamo apdrošinātāja darbību aprakstu situācijā, ja netiek piešķirts atbalsts (3. pielikums), un dokumentārus pierādījumus, kas apliecina atbalsta stimulējošo ietekmi.

12. Zemkopības ministrija līdz kārtējā gada 5. novembrim izvērtē hidrometeoroloģiskos datus, lai gūtu apstiprinājumu tam, ka zaudējumi radušies sausuma dēļ, un informē Lauku atbalsta dienestu par izvērtējuma rezultātiem.

13. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 5. decembrim:

13.1. izvērtē:

13.1.1. apdrošinātāja un tā veikto aprēķinu atbilstību šo noteikumu 3., 4., 7., 8. un 9. punktā minētajām prasībām;

13.1.2. šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētos dokumentus un iespējamo darbību apraksta ticamību;

13.1.3. lauksaimnieka atbilstību šo noteikumu 5. un 6. punktā minētajām prasībām;

13.2. ja nepieciešams, ievieš korekcijas apdrošinātāja aprēķinos, kā arī atskaita no kompensācijas plānoto vai saņemto pārapdrošināšanas finansējumu par tiem pašiem izdevumiem;

13.3. pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

13.4. informē Zemkopības ministriju par attiecīgā apdrošinātāja un tā aprēķinu atbilstību kompensācijas saņemšanai.

14. Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus pieprasa no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

15. Apdrošinātājs un Lauku atbalsta dienests visus ar kompensācijas piešķiršanu saistītos dokumentus glabā 10 gadus no dienas, kad apdrošinātājam piešķirta pēdējā kompensācija, un pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma tos iesniedz Eiropas Komisijā. Par kompensācijas piešķiršanas datumu uzskatāms datums, kurā pieņemts lēmums par kompensācijas piešķiršanu.

16. Piešķirto kompensāciju nevar apvienot ar citu valsts vai Eiropas Savienības atbalstu vienu un to pašu attaisnoto izmaksu segšanai.

17. Ja kompensācijas apmērs pārsniedz 60 000 euro, Lauku atbalsta dienests publicē apdrošinātāja nosaukumu un adresi, kompensācijas apmēru, piešķiršanas datumu, nozari un saimnieciskās darbības veicēja veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumus Nr. 263 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība apdrošinātājam sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 124. nr.).

19.  2021. gadā apdrošinātājs šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz līdz 20. augustam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 467

Zemkopības ministrs K. Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 467

Zemkopības ministrs K. Gerhards

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 467

(Aizpilda lielie uzņēmumi – pretendenti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta 26. punktā noteiktajai definīcijai)

Zemkopības ministrs K. Gerhards