Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2021. gada 6. jūlijā (pulksten 10.20)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim šā gada 6. jūlija otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Budriķa, Pūces, Adamoviča, Iesalnieka un Feldmana iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" nodot... Nav minēts, kurai komisijai... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Labrīt, kolēģi! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Es vēlējos parunāt par pieņemtajiem lēmumiem šī Saeimas sasaukuma laikā, kuri nākuši no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas – Dzīvojamo telpu īres likums... kvoruma samazināšana dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Tūlīt, cerība ir, tiks atrisināti jautājumi ar... pieņemšanu... par kopībām. Vēl šodien skatāmi labojumi saistībā ar izbūvējamām platībām... saistībā ar invalīdu... un cilvēkiem ar ierobežotiem... traucējumiem.

Bet par šo likumprojektu. Šo konceptu piedāvāja Ekonomikas ministrija jau otrajā lasījumā, un atbildīgā komisija konceptuāli ideju atbalstīja tieši likumprojekta saturiskajā daļā. Mēs paši ļoti labi zinām, cik gausi Latvijā tiek pieņemti lēmumi dzīvokļa īpašniekiem, tāpēc mēs redzam, ka ļoti daudzas mājas netiek renovētas, nenotiek vajadzīgie remonti, netiek ievērotas kaut kādas būvniecības prasības. Tāpēc ar dažām redakcionālām izmaiņām tiek iesniegts šis likumprojekts.

Koncepcija ir diezgan vienkārša. Koncepcija ir ļaut dzīvokļa īpašniekiem kopsapulces noturēt elektroniski (gan klātienes formā, gan elektroniski aptauja nemainās) tieši tāpēc, lai šos lēmumus spētu pieņemt idejiski... 21. gadsimtam atbilstoši. Tāpēc, ņemot vērā... kopā ar šīs Saeimas jau pieņemtajiem lēmumiem, pieņemsim, par kvoruma samazināšanu, tad šis ir tāds nākošais ceļš, uz kurieni varētu iet, – tā, lai mēs paši redzētu, ka dzīvokļu īpašnieki var lemt par saviem īpašumiem atbilstoši 21. gadsimtam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt... nodot šo likumprojektu un arī nākamo likumprojektu komisijai. Un mums būs liels darbs un tāda maza revolūcija dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā, cerēsim, jau tuvākajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Budriķa, Pūces, Adamoviča, Iesalnieka un Feldmana iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

"Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Viktora Makuceviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 5. jūlija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Viktora Makuceviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Viktoru Makuceviču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Viktora Makuceviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Zaicevas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 5. jūlija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Zaicevas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 2. augustu atbrīvot Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Zaicevu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Zaigas Zaicevas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Tātad izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" (Nr. 1079/Lp13). Likumprojekts savulaik tika atzīts par steidzamu.

Uz otro lasījumu saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Tā... 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Un 8. – Ministru prezidenta biedra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Šajā pašā trīs likumprojektu paketē – "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā" (Nr. 1081/Lp13).

Uz otro lasījumu saņemti septiņi priekšlikumi. Atgādināšu, ka likumprojekts atzīts par steidzamu kopā ar iepriekšējo un nākamo likumprojektu.

Sākam izskatīt priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tātad tā – trešais likumprojekts šajā paketē ir "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā" (Nr. 1082/Lp13).

Priekšlikumi uz otro lasījumu... Atgādināšu, ka likumprojekts arī atzīts par steidzamu. Priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr. 1080/Lp13).

Uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti un izskatīti deviņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē institūcijas, ar kurām var notikt datu apmaiņa nolūkā nodrošināt piekļuvi informācijai par dalībvalsts reģistrēto tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem un nodrošināt iespēju ziņot par klienta izpētes gaitā noskaidrotās informācijas par patieso labuma guvēju neatbilstību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Aicina svītrot 4.⁴ panta trešajā daļā vārdu "kapitālsabiedrības". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Runā par to, ka Uzņēmumu reģistram ir tiesības izdarīt ierakstus, pamatojoties uz paziņojumu, kas saņemts reģistru savstarpējās savietojamības sistēmā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nepieņemot atsevišķu lēmumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina 7. pantā iekļauto likuma normu pēc vārdiem "Uzņēmumu reģistrs" ar vārdiem "nepieņemot atsevišķu lēmumu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 6. – arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likumprojekta 7. pantā iekļauto likuma 18.³¹ pantu pēc vārdiem "Uzņēmumu reģistrs" ar vārdiem "nepieņemot atsevišķu lēmumu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 18.³² panta 10. punktā vārdus "citas ziņas" ar vārdiem "citas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās ziņas". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz vienu no pārejas noteikumu pantiem par likumā paredzētajiem papildinājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu... šī likumprojekta visus deviņus priekšlikumus.

Komisijā tas tika atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tātad izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" (Nr. 1100/Lp13). Likumprojekts arī tika atzīts par steidzamu.

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums. Sākam izskatīt priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Izskatām likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (Nr. 1101/Lp13). Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 1. jūlija sēdē otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" (Nr. 1092/Lp13) un atbalstījusi tā izskatīšanu Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

1. – veselības ministra Pavļuta kunga priekšlikums. Precizē 11.² panta pirmās daļas 2. punktu ar definējumu par reģistriem, kas satur informāciju par sportistiem dopinga kontroļu plānošanas un veikšanas nolūkos (tai skaitā par sportistu atrašanās vietu). Priekšlikums uzsver, ka šie reģistri nepieciešami dopinga kontroļu plānošanai un veikšanai un tā netiek pārkāpta sportistu personas datu aizsardzība. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 2. – veselības ministra priekšlikums. Tehniski precizē 11.² panta pirmās daļas 5. punktu, paskaidrojot: ja sportistam tiek konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums, Latvijas Antidopinga birojs ir tiesīgs noteikt sportistam vai sporta darbiniekam arī pagaidu aizliegumu... pildīt sporta darbinieka darba pienākumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 3. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Veido jaunus 11.² panta pirmās daļas punktus – 5.¹ un 5.² punktu.

5.¹ punkts nosaka: ja tiek konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums, Latvijas Antidopinga birojs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sportistu vai sporta darbinieku antidopinga noteikumu pārkāpumu. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums, jo šādu kārtību likumdošana neparedz.

Savukārt 5.² punkts nosaka: ja tiek konstatēts antidopinga noteikumu pārkāpums, Latvijas Antidopinga birojs ir tiesīgs slēgt vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un sankciju pieņemšanu. Komisijā tika uzsvērts, ka pirms vienošanās parakstīšanas birojam ir jāizskaidro sportistam, ka noslēgtā vienošanās vai tās punkti nav pārsūdzami. Savukārt sportistam, parakstot vienošanos, tas ir jāapzinās un jāņem vērā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 5. – veselības ministra priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 6. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. 11.² panta trešajā daļā nosaka, ka sportists vai sporta darbinieks sūdzību par 11.² panta pirmās daļas 5. punktā minēto lēmumu var iesniegt izskatīšanai Disciplinārajā antidopinga komisijā, un nosaka to, kā komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt. Komisijas priekšlikumā arī precizēts, ka starptautiska līmeņa sportists ir sportists, kurš piedalās starptautiskās sporta sacensībās. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 9. – veselības ministra priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 11. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. 11.³ pantā precīzi nodala un uzskaita tos gadījumus, kurus Disciplinārā antidopinga komisija izskata un attiecībā uz kuriem pieņem lēmumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 12. – veselības ministra priekšlikums. Tas veic strukturālas izmaiņas likumā, papildinot 11.³ pantu ar jaunu 1.¹ daļu, ar kuru nosaka, ka likuma 11.³ panta pirmajā daļā noteikto lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 13. – veselības ministra priekšlikums. Ietver precizējumus 11.³ pantā, precīzi nodalot un uzskaitot tos gadījumus, kurus Disciplinārā antidopinga komisija neizskata, ņemot vērā, ka pantā jau (Nav saklausāms.)... kurus komisija izskata. Pants tiek papildināts arī ar jaunu 2.³ daļu, kurā Ministru kabinetam tiek dots deleģējums noteikt kārtību, nosacījumus un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs pieņem lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, slēdz vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un piemēro sankcijas. Tātad 13. – veselības ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 15. – veselības ministra priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Jansons. 16. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Aizstāj 11.⁵ panta pirmās daļas 8. punktā vārdus "noteiktās diskvalifikācijas" ar vārdiem "noteikto sankciju". Komisijā Juridiskais birojs uzsvēra, ka jālieto terminoloģija, kas ir spēkā jau esošajā likumā, konkrēti, vārdu salikums "noteikto sankciju". Noteiktajās sankcijās, piemēram, var ietilpt arī noteikta diskvalifikācija. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 17. – veselības ministra priekšlikums. Precizējošs priekšlikums, kurš 11.⁵ pantā papildina 1.¹ daļu ar terminu par antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas veikšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Jansons. 19. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas tapa diskusiju rezultātā un nosaka to, ka Pasaules Antidopinga aģentūra, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskās sporta organizācijas un citas dalībvalstu antidopinga organizācijas pārsūdzības tiesības par Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārās antidopinga komisijas un Pārsūdzības komisijas pieņemtajiem lēmumiem īsteno atbilstoši antidopinga konvencijām. Līdz ar to tiek kliedētas starptautisko organizāciju bažas, ka tām nebūs iespēju Latvijas institūciju lēmumus pārsūdzēt atbilstoši starptautiskajām antidopinga konvencijām.

Vienlaikus komisijas priekšlikums groza pirmā lasījuma redakciju, kas regulē starptautisko organizāciju darbību. To Latvijas likumdošana neregulē un nevar regulēt. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tā kā šis likumprojekts tiek pieņemts steidzamības kārtā, tad priekšlikums nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Tie bija visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Tālāk darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto un atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 971/Lp13), kurš tika izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un attiecīgi precizētu Krimināllikumā noteikto tiesisko regulējumu minētās direktīvas ieviešanai.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Likuma 317. panta pirmās daļas un 318. panta pirmās daļas dispozīcijā paredz izslēgt vārdus "valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm". Priekšlikums nepieciešams, jo attiecībā uz 319. panta pirmās daļas dispozīciju tiek veidota jauna redakcija atsevišķā pantā. Tāpēc nepieciešami attiecīgi precizējumi. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas padara skaidrāku likuma 319. panta pirmās daļas dispozīciju, nosakot atbildību par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums. Minētā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot krimināltiesisko regulējumu, lai amatpersonām būtu saprotams, par kādām darbībām vai bezdarbībām tās ir saucamas pie kriminālatbildības, un lai tiesību normu piemērotāji saprastu, kādā veidā noformulēt apsūdzību, lai tā būtu saprotama apsūdzētajai personai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu numerāciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien! Skatām likumprojektu "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Uz šo lasījumu komisijā neviens priekšlikums netika saņemts.

Tāpēc lūdzu Saeimu... tāpat kā Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu... atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojektam "Grozījumi Notariāta likumā" (Nr. 142/Lp13) uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 418/Lp13). Pēc atkārtotas likumprojekta skatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir izveidoti trīs jauni komisijas priekšlikumi. Kopumā likumprojektā ir 32 priekšlikumi, no kuriem par 29 priekšlikumiem Saeimas deputāti jau ir izteikuši savu attieksmi 2020. gada 8. oktobrī.

Šodien skatīsim jaunizveidotos komisijas priekšlikumus. Tad sāksim.

Pirmais priekšlikums pēc atkārtotas skatīšanas komisijas sēdē ir ar numuru 30 un atrodams sagatavotās tabulas 14. lappusē. Tas paredz izteikt likumprojekta 5. pantu (kurā ietverti grozījumi likuma 16. pantā) šādā redakcijā: "16. panta pirmajā daļā: aizstāt 6. punktā vārdus "nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu" ar vārdiem "nodevu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, savukārt nodokļu administrācijai –".

Nākošais... paredz tajā pašā priekšlikumā izslēgt 7. punktu, kā arī papildināt ar 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"15) fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) palīdzību. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (darbinieks) sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai nodokļu maksātājam ir nodrošināta iespēja iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniskā dokumenta veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta deklarēšanas sistēmu;

16) fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, deaktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu, par to iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums tiek deaktivizēts ar iesnieguma izskatīšanas dienu. Fiziskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību un kurai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums ir deaktivizēts, ir tiesības atkārtoti aktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu saskaņā ar kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojuma statusa maiņa nav pieļaujama biežāk kā reizi 24 stundās."

Komisijā tika atbalstīts. Aicinu arī jūs pievienoties komisijas viedoklim.

Sēdes vadītāja. Deputāti 30. priekšlikumu atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Nākošais priekšlikums ir ar kārtas numuru 31 un ir atrodams darba tabulas 26. lappusē. Priekšlikums paredz izteikt likumprojekta 6. pantā ietverto grozījumu, kas paredz papildināt likuma 18. panta sesto daļu ar 4. punktu, šādā redakcijā: "papildināt sesto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: "4) par nerezidenta (ārvalstu komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā patieso labuma guvēju, izņemot gadījumus, kad informācija par patieso labuma guvēju saskaņā ar Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir ierobežotas pieejamības informācija, – vārdu, uzvārdu, daļu no personas koda, valstspiederību un dzīvesvietas valsti un, ja fiziskā persona ir nerezidents, – arī dzimšanas datumu, mēnesi un gadu un personu apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas izdevusi dokumentu." Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Noslēdzošais priekšlikums, kuru šodien skatīsim, ir ar kārtas numuru 32 un atrodas darba tabulas 46. lappusē. Tas paredz izmaiņu spēkā stāšanās datumu, kas ir noteikts – 2022. gada 1. janvāris.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts trešajam lasījumam...

Sēdes vadītāja. Paga, paga... par šo priekšlikumu – par 32. ... tātad komisijā tas ir atbalstīts un deputāti priekšlikumu atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Liels paldies par atbalstu.

Un lūdzu atbalstīt arī likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi... sagatavojusi izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā". Tātad strādājam ar likumprojektu Nr. 545/Lp13.

Kāpēc šis likumprojekts bija nepieciešams? Pirms 10 gadiem Latvija pievienojās ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Diemžēl 10 gadu garumā vairāki konceptuāli pieņēmumi no šīs konvencijas Latvijā netika pildīti, uz ko vairākkārt tika norādījis tiesībsargs un organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar ierobežotām iespējām.

Pēdējais kliedzošais gadījums, kas izraisīja sašutumu gan sabiedrībā, gan medijos, bija gadījums, kad Rēzeknē vienai iedzīvotājai tika liegta iespēja izkļūt ārā no sava dzīvokļa ar speciāla pandusa palīdzību tikai tādēļ, ka kaimiņi bija pret un šai invalīdei nebija iespējas savākt trīs ceturtdaļas balsu, lai ierīkotu tādu pandusu. Kā norādījis tiesībsargs, tieši Dzīvokļa īpašuma likumā bija vairākas normas, kas liedza cilvēkiem ar ierobežotām iespējām realizēt savas tiesības uz vides pieejamību.

Sagatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, komisija strādāja ar 13 priekšlikumiem.

1. priekšlikums ir izstrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tas ir tehniska rakstura un precizē dzīvojamās mājas definīciju.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 2. arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tehniska rakstura un precizē dzīvojamās mājas definīciju šajā likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 3. priekšlikums ir konceptuāls un ļoti svarīgs. Tieši šis priekšlikums precizē dzīvokļa īpašuma definīciju un nosaka, ka dzīvokļa īpašumu ieraksta zemesgrāmatā pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā. Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tātad šeit bija ļoti svarīgs precizējums, ka tikai tad, kad māja ir nodota ekspluatācijā, tā... turpmāk skaitīsies par dzīvokļa īpašumu.

Lūdzam Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Ločmele. 5. priekšlikums pēc būtības ir vissvarīgākais šim likumam un turpmāk nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam būs tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes locekļiem mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot – un tikai informējot – dzīvokļu īpašnieku kopību vai dzīvojamās mājas pārvaldnieku... ir tiesības: pirmais – uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā; otrais – izbūvēt izbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja; trešais, vissvarīgākais, – veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību.

Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš integrē vairāku sabiedrisko organizāciju un ieinteresēto pušu priekšlikumus, lai pielāgotu Dzīvokļa īpašuma likumu vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar ierobežotām iespējām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Kā viena no vides pieejamības grozījumu autorēm es vēlētos jūs aicināt atbalstīt šo, 5., priekšlikumu, kas paredz, ka beidzot būs iespējams vides pieejamības nodrošināšanai veikt izmaiņas bez īpašām atļaujām no kaimiņiem. Šis ir patiesi svarīgs un liels solis, kas beidzot novērsīs birokrātiskos šķēršļus, mazinās nevienlīdzību, veicinās vides pieejamību un patiesi iekļaujošu sabiedrību.

Šie grozījumi netapa ātri. Ir ieguldīts liels darbs. Īpaši vēlos atzīmēt no mums pāragri aizgājušās deputātes Ineses Ikstenas darbu pie šī likumprojekta. Es zinu, ka viņa būtu gandarīta par rezultātu.

Tāpat vēlos pateikties Ekonomikas ministrijas ekspertiem un Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājai par ieguldīto darbu. Daudzi iedzīvotāji ar nepacietību gaida, kad šī likuma norma stāsies spēkā.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kā arī visu likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šodien tiešām ir vēsturiska diena, jo kopš 2014. gada Saeima ir mēģinājusi risināt šo problēmu, bet labāk to nosauktu tā – mēģināja, bet nerisināja. Bija nepieciešami gandrīz septiņi gadi, lai nevalstiskās organizācijas, kas apvieno cilvēkus ar ierobežotām iespējām visā Latvijā... bija nepieciešams milzīgs mediju darbs. Es no sirds vēlos pateikties žurnālistiem par viņu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā. Tieši žurnālistu darbs un sabiedriskais viedoklis bija tas, kas beidzot ietekmēja arī deputātu viedokļus, kā arī Saeimā tika ievēlēti tādi cilvēki, kuriem rūp cilvēku ar invaliditāti problēmas – vides pieejamība, darba problēmas un tā tālāk.

Mājokļa pieejamība ir ļoti svarīga, jo tieši no tās ir atkarīgs, vai cilvēks ar ierobežotām iespējām spēs integrēties sabiedrībā, vai viņš spēs tikties ar citiem cilvēkiem, vai viņš spēs strādāt... un vai mūsu sabiedrība būs tiešām labvēlīga attiecībā pret cilvēkiem ar ierobežotām iespējām darbos, nevis vārdos. Jo, kā es jau atzīmēju, pirms 10 gadiem Latvija ir pievienojusies ANO konvencijai, kuru nepildīja. Šis likumprojekts... Es ļoti ceru, ka tas šodien tiks atbalstīts trešajā lasījumā, jo to ļoti, ļoti gaida desmitiem cilvēku visā Latvijā, kuri cieš no tā, ka viņiem nav iespējas gūt atbalstu no saviem kaimiņiem, citiem dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās, lai izbūvētu pandusu, lai ierīkotu pacēlāju.

Un vēl, izmantojot iespēju, aicināšu visus cilvēkus, kuriem ir inženierdomāšana, kuri nodarbojas ar būvniecību, izgudrotājus: lūdzu, izstrādājam visi kopā tādus būvprojektus, kas palīdzētu cilvēkiem ar ierobežotām iespējām tikt ārā no savām mājām, lai pielāgotu padomju laika daudzsēriju mājas arī cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Es zinu: ja kāds tiešām vēlas kaut ko panākt, tad tas viss ir iespējams. Un es ceru, ka mēs to panāksim, apvienojot spēkus visā Latvijā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un deputāti! Es (Skaņas defekti.)... komisijas sagatavoto (Skaņas defekti.)... Šis likumprojekts...

Sēdes vadītāja. Pūces kungs, mēs jūs neredzam! (Dep. J. Pūce runā, bet teiktais nav saklausāms.) Pūces kungs, vienu mirkli! Mēs jūs neredzam! Pūces kungs, vienu mirkli! Jūs neesat redzams datora kamerās, un arī skaņa nāk saraustīta.

J. Pūce. (Skaņas defekti.)... taču es gribētu uzteikt to partejisko ieinteresētību un (Skaņas defekti.)... Par to esmu sevišķi pateicīgs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājai Ingai Goldbergai un šī likumprojekta referentēm – deputātēm Dacei Bluķei un Regīnai Ločmelei.

Īpašu pateicību (Nav saklausāms.)... kā arī tiesībsargam un Tiesībsarga biroja darbiniekiem.

Sēdes vadītāja. Pūces kungs! Vienu mirkli! Mēs jūs neredzam! Mēs jūs neredzam datora kamerās! (Dep. J. Pūce runā, bet teiktais nav saklausāms.) Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Acīmredzot ir kāda tehniska problēma, un mūsu IT speciālisti ziņo, ka, iespējams, Pūces kungs ir pieslēdzies no vietas, kur ir ļoti slikts interneta pārklājums. Pūces kungs, vai jūs dzirdat? Mēs jūs neredzējām datora kamerās, un arī skaņa debatēs bija ļoti saraustīta.

Dosim vārdu nākamajam runātājam.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā... Godātie kolēģi! Man arī bija grūti dzirdēt, ko Pūces kungs min, bet, visticamāk, viņš arī minēja... un arī es varu pievienoties tiem atzinības vārdiem, īpaši Ločmeles kundzei, kas ieguldīja ļoti lielu darbu šī likumprojekta tapšanā gan neskaitāmās darba grupās, apakškomisijās... arī visiem iesaistītajiem, tai skaitā tiesībsargam, kas vērsa uzmanību.

Bet tā problēma pastāv, un to problēmu jau kaut kādā veidā vajag risināt. Cerams, šis likumprojekts iedos būtisku artavu tam, lai šīs piekļuves būtu daudz pieejamākas. Tas, uz ko es vēlētos vērst uzmanību, ir... Šobrīd galvaspilsētā ir jauna tendence – tā saukto stabiņu likšana. Lai šī stabiņu likšana arī būtu kaut kādā veidā pārdomāta un respektēta... tai skaitā respektētas to cilvēku intereses, kuri ir ar kustību traucējumiem, lai būtu piekļuves, lai ar šiem stabiņiem... Neapšaubāmi satiksmes drošībai nepieciešamo stabiņu likšana... lai aizraušanās nebūtu tik liela, ka tā jau sāk ierobežot cilvēku ar kustību ierobežojumiem pārvietošanos.

Šobrīd nav tāda pārliecība, ka tiešām visas sabiedrības intereses un visneaizsargātākās sabiedrības intereses tiktu ņemtas vērā. Uz šo jautājumu ir vērsušas uzmanību jau vairākas nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāju biedrības, norādot uz aplamībām. Tāpēc, ņemot vērā, ka stabiņu kustība, es domāju, arī turpmāk attīstīsies, būtu labi, ja šī likuma pieņemšanas kontekstā arī šie stabiņu licēji galvaspilsētā atcerētos to, ka ir cilvēki ar kustību traucējumiem un ka viņiem piekļuve savam mājoklim, dzīvoklim ir īpaši svarīga, un ir jāatrod vieta, veids, kā to nodrošināt.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā, tai skaitā arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem runātājiem debatēs.

Mēs redzam, ka Pūces kungs ir atsaucis savu dalību debatēs, līdz ar to debates slēdzu.

Deputāti, kas piedalījušies debatēs, izteikuši atbalstu 5. priekšlikumam, līdz ar to 5. priekšlikumu deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Paldies.

Turpinām darbu pie likumprojekta.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas šajā trešajam lasījumam sagatavotajā priekšlikumu kopā atver vēl vienu papildu tēmu, kas skar tās mājas, kas ir uzbūvētas un tiek ekspluatētas uz viena vienota zemes gabala.

Varētu norādīt arī uz to, ka tur ilgstoši pastāvēja problēma kvoruma un lēmumu pieņemšanas procesā, jo iepriekš likums noteica, ka, tikai pieņemot visu māju, kas ir uzbūvētas uz vienotā zemes gabala kopā, lēmumu, varētu būt pieņemts lēmums, piemēram, par remontu vai būvniecības darbu veikšanu, kas skar tikai vienu atsevišķu māju.

Vēl vēlētos norādīt, ka sākumā šim likumprojektam, kurš tika atvērts, tika sagatavota arī vēl vesela virkne priekšlikumu, kurus sagatavoja deputāts Uldis Budriķis kopā ar Ekonomikas ministriju. Pēc vienošanās komisijā un... Komisijas vārdā mēs arī izsakām pateicību Budriķa kungam un Ekonomikas ministrijai, kuri izdalīja šo priekšlikumu kopu atsevišķā likumprojektā, kurš šodien tika nodots komisijai.

Tātad 6. priekšlikums paredz iespēju atsevišķas mājas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu bez citu māju piekrišanas par būvniecību vai remontdarbiem, kas skar konkrēto māju.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Nākamais – 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts. Tas paredz to, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja krāt naudu ne tikai standarta remontdarbiem, bet arī vides pielāgošanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē dažas definīcijas, kas attiecināmas uz iespēju vākt uzkrājuma fondu arī vides pieejamībai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz: ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto atsevišķās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai veic, kā arī pārvaldīšanas izdevumus, kas ir saistīti ar būvniecības vai remonta izmaksām atsevišķā dzīvojamā mājā, sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un paredz to, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas neskar vides pieejamības jautājumus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā bija atbalstīts. Precizē kvoruma nosacījumus konkrētu lēmumu pieņemšanai daudzdzīvokļu mājā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas atkal ietilpst priekšlikumu kopā, kas skar tās mājas, kuras ir uzbūvētas uz vienota zemes gabala. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Un pēdējais – 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar vienu punktu, kas nosaka: līdz brīdim, kamēr stājas spēkā atsevišķs likums, kas nosaka nedzīvojamo ēku, proti, biroja ēku, kā arī citu nedzīvojamo ēku, ja tur ir izbūvēti vismaz trīs dzīvokļi... Šādā situācijā tādām mājām un ēkām ir piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums ar visām normām. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi trešajam lasījumam.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (Nr. 545/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 30. jūnija sēdē tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 1098/Lp13). Tas paredz nodrošināt maksātnespējas procesa administratora amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu un izmaiņas administratoru eksaminācijas procesā, kā arī papildus precizēti gadījumi administratora atcelšanai un atstādināšanai.

Juridiskā komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Butāns. Juridiskā komisija pirmajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Butāns. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas jeb līdz šā gada 11. jūlijam. Otrais, galīgais, lasījums – Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 11. jūlijs, izskatīšana Saeimas sēdē – rudens sesijas pirmajā sēdē.

Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien vēlreiz! Skatīsim likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" (Nr. 1046/Lp13) otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka likumprojekts ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, proti, Civillikuma pielikumos ir definēti ezeru un upju saraksti, kas ir jāsalāgo ar jaunajiem novadiem.

Uz otro lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi, kas ir lasāmi tabulā, sākot no 44. lappuses.

1. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts arī ar 2. un 3. priekšlikumu. Tas Talsu novadā esošo Mordangas-Kāņu ezeru izslēdz no šī saraksta, lai nākamajos priekšlikumos šo ezeru sadalītu divos atsevišķos ezeros, kā tas vēsturiski ir bijis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Es atvainojos, ir lūgts balsojums pēdējā brīdī. Ir lūgts balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Iesalnieks. 2. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā. Tas, kā jau es teicu, šo Mordangas-Kāņu ezeru sadala divos atsevišķos ezeros – Kāņu ezers un Mordangas ezers –, taču 3. priekšlikumā šie nosaukumi ir precizēti atbilstoši valodnieku ieteikumiem, kam arī piekrita 2. priekšlikuma iesniedzēja Ilze Indriksone.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Šos divus ezerus nosauc kā Kāņezeru un Mordangas ezeru atbilstoši vietējo iedzīvotāju lietotajiem nosaukumiem un arī valodnieku atbalstītajām versijām, kā šos ezerus nosaukt. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Un 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanos, jo iepriekš noteiktais termiņš jau ir notecējis, līdz ar to likums stātos spēkā vispārīgā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Visi četri priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem trešajam lasījumam.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas, kas būtu līdz 12. jūlijam.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem... Nu, ja komisija vēlas 12., labi. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. jūlijs.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00. Tātad darbu atsāksim pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 6. jūlija otrās ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtības skatīšanu ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr. 1056/Lp13) pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to komisija atbalstīja likumprojekta skatīšanu Saeimas sēdē.

Aicinu arī jūs pievienoties komisijas lēmumam un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 12. jūlijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. jūlijs.

Likumprojekts "Grozījums Muitas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Turpināsim darbu ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīto likumprojektu "Grozījums Muitas likumā" (Nr. 1055/Lp13) pirms otrā lasījuma.

Šim likumprojektam tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 20.¹ panta ceturtajā daļā vārdus "vai vērtības". Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Tā kā esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Muitas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 12. jūlijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 12. jūlijs.

Likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1066/Lp13).

Trešajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Tas nosaka, ka nevis Ministru kabinets, bet Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma nosaka kovida... tātad šos ierobežojumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vairākas reizes esam aicinājuši šo kārtību mainīt un turpināsim to darīt arī tagad, meklējot jaunus argumentus tam, lai jūs beidzot ieklausītos mūsu sacītajā.

Tas, kas šobrīd notiek saistībā ar Ministru kabineta ekskluzīvajām pilnvarām, nenoliedzami rada ļoti daudz jautājumu tieši tiesiskajā laukā. Mēs redzam, ka vairākas valstis... arī pētījums... gan OECD ziņojumā, gan arī Eiropas Komisijas pētījumā ir izpētīts tas, kā vairākas valstis ir reaģējušas uz šo kovidsituāciju un kā katra no tām ir izvēlējusies strādāt. Piemēram, no OECD pētījuma mēs redzam, ka valsts, kura visvairāk ieklausās savos iedzīvotājos, ir Šveice, jo Šveice ir izveidojusi arī ļoti tādu pamatīgu institūciju, kas palīdz ar zinātniskajiem pētījumiem, palīdz arī valdībai strādāt pie šo ierobežojumu atcelšanas. Mēs redzam, ka Latvijā turpretī nauda zinātniskajiem pētījumiem diemžēl tika izlietota nesaprotamiem mērķiem un valdība, pieņemot šos ierobežojumus, turpinot ražot šos Ministru kabineta noteikumus Nr. 360, balstās vien pašu ierēdņu saprotamā loģikā.

To mēs varējām arī secināt komisijas sēdē tad, kad pirms šiem grozījumiem tika izskatīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360. Tie ir tie paši noteikumi, kuros šobrīd Ministru kabinetam ir dotas pilnvaras plaši darboties un izdomāt visdažādākos ierobežojumus. Šie noteikumi tiek skatīti komisijā nevis tāpēc, ka tiem būtu nepieciešams deputātu akcepts, bet vienkārši lai radītu tādu... tā kā pseidodemokrātijas atspulgu, mēģinot nomierināt to cilvēku prātus, kuri ir protestējuši pret valdības pārlieku lielajām pilnvarām.

Un tas, ko mēs redzam, – mēs redzam, ka arī Saeimas Juridiskais birojs ir faktiski neizpratnē par to milzīgo haosu, kas ir radīts Ministru kabineta noteikumos, kuri ierobežo arī cilvēku pamattiesības, kuri ierobežo cilvēku brīvības, kuri ierobežo... kuri šķiro cilvēkus tādā ļoti... it kā neuzkrītošā veidā, taču, ja mēs lasām noteikumus, redzam, ka ierobežojumus var neattiecināt uz konkrētām cilvēku grupām. Ir skaidrs, ka tā ir cilvēku šķirošana.

Arī Juridiskais birojs Veselības ministrijai komisijas sēdē norādīja, ka šajos noteikumos ir pretrunas. Skaidrs, ka šo noteikumu radīšanā, kuri faktiski tiek sastrādāti dienas laikā vai pat vēl mazāk... nekādas sabiedrības līdzdalības, nekādas konsultēšanās ar nevalstisko sektoru, ar ekspertiem, kas nav atkarīgi no valdības grantiem, nav, diemžēl – nav. Un Saeima ir iedevusi ļoti plašu lauku Ministru kabinetam rīkoties pēc savas patikas, pēc savām iegribām ar cilvēka brīvību, ar cilvēka tiesībām un uzlikt jaunus pienākumus, vienkārši pamatojoties uz personīgām bažām, bailēm un sajūtām.

Tas, ko mēs redzam 4. pantā, pret kuru mēs esam turpinājuši cīnīties... ir ļoti plašs pamatojums... jūs vienkārši esat iedevuši Ministru kabinetam ļoti, ļoti lielas pilnvaras, kuras nav salīdzināmas ar jebkurām citām pilnvarām, kuras mēs varētu redzēt.

Kā jau teicu – ja ir nepieciešams operatīvi reaģēt uz dažādām bažām, kas pastāv, tad ir iespējams Saeimas rīkojums, Saeimas lēmums, ir iespējams arī grozījums likumā, kā mēs redzam. Tikko mēs pieņēmām – vienas dienas laikā – šo likumu par pludmalēm, un viss ir kārtībā. Lai būtu demokrātiska iesaiste šajos procesos, ir nepieciešama Saeimas līdzdalība un Saeimas vadošā loma šajā jautājumā.

Es aicinu atbalstīt šo grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 2. – frakcijas KPV LV priekšlikums. Tas rosina izslēgt 4. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu "sporta". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Labdien, cienītā sēdes vadītāja! Mūsu frakcijas ierosinājums bija izslēgt no šī likuma vārdu "sporta", jo mēs jau redzējām visā šajā procesā, ka sporta pasākumi ir ļoti dažādi un šīm dažādībām ir nepieciešams tomēr precīzāks regulējums. Bija situācijas, kad sporta pasākumi tika palikti zem viena nosaukuma, zem viena kaut kāda ierobežojošā loka, līdz ar to parādījās ļoti daudzas nianses, kur cieta dažādi sporta veidi, tai skaitā bērnu treniņi... un visas iespējamās sporta nianses, kas izpaudās ierobežojumu nepārdomātībā un nekādi ne veicināja cilvēku uzticību Ministru kabineta lēmumiem, ne arī ietekmēja vīrusa izplatības apturēšanu.

Tā ka es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas KPV LV priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 48, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 3. arī ir frakcijas KPV LV priekšlikums. Tas rosina izslēgt 4. panta pirmās daļas 11. punktu, kas regulē sporta nodarbību norisi. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Šis priekšlikums sasaucas ar 2. priekšlikumu, un manis minētā argumentācija attiecas arī uz šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai piebildīsiet ko komisijas vārdā?

E. Šnore. Tikai to, ka komisija to arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas KPV LV priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 49, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 4. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Un debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 5. arī ir deputātes Stepaņenko priekšlikums. Izslēgt likuma 6.⁹ pantu. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nu vismaz šeit valdība tomēr ir lūgusi Saeimas akceptu, un šis ir pants, kuru es aicinu izņemt ārā un izbeigt cilvēku segregāciju. Es saprotu, ka mūsu parlamentā šis ir visai nepopulārs aicinājums, taču mums ir jācīnās par cilvēku tiesībām, neskatoties uz visu šo ārprātu, kas notiek valdībā.

Tas ir 6.⁹ pants, kuru es aicinu izslēgt. Tas nosaka, ka varētu atļaut izmantot izņēmumus no epidemioloģiskās drošības pasākumiem personām, kuras atbilst noteikumiem – pārslimojušas vai vakcinētas, vai notestētas –, tad attiecīgi Ministru kabinetam ir tiesības šos sertifikātus ražot un šķirot cilvēkus.

Tas, ko mēs redzam, kas notiek attiecībā uz šo cilvēku kontroli, šķirošanu, ir kaut kas tāds, kas droši vien mums nebūtu ienācis prātā pirms kādiem gadiem diviem. Šorīt mēs lasām ziņās, ka koncerts Lubānā ārā bez... teiksim, bez kaut kādiem citiem... ievērojot visas prasības, tika vienkārši banāli iztraucēts, policijas darbiniekiem ierodoties koncertā klātienē un veicot sertifikātu pārbaudi. Un tas droši vien ir tikai sākums visai šai cilvēku segregācijai, kas turpināsies un kuru mēs sagaidīsim arī attiecībā uz dažādu profesiju pārstāvjiem... un visu no tā izrietošo.

Mēs zinām, ka cilvēkiem it kā ir sacīts, lai viņi cīnās par savām tiesībām, lai viņi griežas darba inspekcijā, ja, piemēram, darbā notiek mobings, taču ir skaidrs, ka tādu cilvēku, tādu drosmīgu cilvēku, kas ir gatavi iet līdz galam, gandrīz vai nebūs. Tas nav saistīts ar rakstura stingrību, tas ir saistīts ar to, ka cilvēks pēc būtības nav pieradis pie tā, ka viņš savā darbavietā ir ievainojams. Un vienā dienā, atnākot uz darbu, viņš var saņemt greizus skatienus un viņš var saņemt norādījumu pamest telpu, pamest savu darba vietu un aiziet prom.

Un tad, kad jūs, atnākot uz darbu, kas pēc būtības ir kā jūsu otrās mājas, kā otrā ģimene, ja tā var izteikties... ja jūs saņemat šādu noraidījumu, šādu aicinājumu pamest jūsu darba vietu, droši vien pēdējais, par ko jūs varat domāt, ir palikt, pieķerties krēslam klāt un pieķēdēties, nekur neiet, cīnīties un saukt kādu palīgā. Lielākā daļa cilvēku aizies prom ar asarām acīs. Lielākā daļa. Bet skaidrs, ka tas notiek... tas notiek šobrīd katru dienu – katru dienu ļoti daudzās darbavietās, arī valsts pārvaldē, arī visaugstākajās institūcijās, par kurām mēs mēdzam teikt, ka tās ir demokrātijas paraugs, tas notiek. Un tas notiek, nevis pamatojoties uz kādiem iekšējās kārtības noteikumiem, nevis pamatojoties uz kādu likumu, kuru, nu, tagad vēl mēģinās sarakstīt mūsu ierēdņi, bet tas notiek vienkārši uz kādu cilvēku... priekšniecības nežēlīguma pamata.

Mēs zinām, ka tie, kuri šobrīd jūtas pārāki tikai tāpēc, ka viņiem ir iespēja saņemt to savu papīrīti, šobrīd atspēlējas savā maziskumā uz tiem cilvēkiem, kuriem šī papīrīša nav... no viņiem atkarīgu iemeslu dēļ. Tas ir tas pants, kas patiesībā dod vaļu visam ārprātam, kas šobrīd notiek Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz vakcinētajiem, nevakcinētajiem. Šis pants ir jāizņem ārā. Tas ir segregācijas pamats, tas ļauj šķirot cilvēkus – gan klientus restorāniem, koncertiem... gan arī ļauj cilvēkiem vienkārši liegt darbu tiešā vai netiešā veidā.

Es domāju, ka tie, kas mani klausās, arī tie, kas varbūt... mani kolēģi, daži no viņiem... zina, par ko es runāju. Es runāju arī par Saeimu.

Paldies, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es savukārt lūgšu šo Stepaņenko kundzes priekšlikumu neatbalstīt, jo katram ir iespēja izlasīt to likuma pantu, kuru viņa piedāvā izslēgt. Šis pants nav par tiesībām, šis pants ir par procedūru, un šī procedūra ir par sadarbspējīgo sertifikātu izveidošanu, izmantošanu un tā tālāk, ieskaitot virtuālo vidi, kura pašlaik ir ļoti ērta visiem cilvēkiem.

Vēl. Šis sadarbspējīgais sertifikāts ir izsniedzams neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vakcinēts vai nav vakcinēts, jo skar arī, pirmkārt, cilvēkus, kuri ir pārslimojuši kovidu – un tam nav nekādas saistības ar vakcināciju –, un, otrkārt, tos cilvēkus, kuri, piemēram, vēlas izceļot uz ārzemēm un ir nevakcinēti, bet nodevuši testu uz kovidu un tests ir negatīvs... sniedz šiem cilvēkiem iespēju izmantot Eiropā atzīta zaļā sertifikāta iespējas, lai izceļotu no Latvijas un pēc tam ieceļotu tajā.

Ņemot vērā to, ka epidemioloģiskā situācija pasaulē mainās ik brīdi, parādās ziņas par slimības izplatību tajās valstīs, par kurām iepriekš runāja kā par piemēru – lūk, kā viņi veiksmīgi cīnās! –, un par to, ka arī pat mūsu kaimiņi pēkšņi varētu mainīt ieceļošanas un izceļošanas nosacījumus, manuprāt, šādos apstākļos nobalsot pret iespēju cilvēkiem saņemt Latvijā bez maksas, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinēti vai nav vakcinēti, sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina, ka viņi ir pārslimojuši vai viņiem ir negatīvs tests, nebūtu pieļaujami. Tāpēc aicinu jūs balsot pret šo Stepaņenko kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, tad, kad visas pilnvaras jau ir atdotas Ministru kabinetam... tagad mēs cīnāmies par tādu mazu, mazu laukumiņu, kas vēl ir palicis attiecībā uz Saeimas pilnvarām, kuras skar šo sadarbspējīgo sertifikātu... un tad, kad aprīlī Eiropas lietu komisijā bija skatīts šis priekšlikums attiecībā uz ceļošanas iespējām (zaļie sertifikāti tika atbalstīti vairākām valstīm), tad, jā, šo priekšlikumu es neatbalstīju tieši tāpēc, ka cilvēku šķirošana, manuprāt, nav tas labākais veids, kādā šo tā saucamo pandēmiju vispār varētu apkarot.

Bet mani uzmanīgu darīja tieši tas, ka Latvija bija viena no tām valstīm, kur, pirmkārt, mēģināja iebilst pret izslimojušo iespējām saņemt sadarbspējīgo sertifikātu. Es runāju par izslimojušajiem, kuriem ir antivielas. Tātad mēs redzam – šeit ir pierādījies tas, ka tie cilvēki, kuri negriezās pie ārsta un pārslimoja vieglā formā, šobrīd absolūti ir nederīgi. Derīgi ir tikai tie, kas saņēma attiecīgu apliecinājumu.

Protams, ja mēs runājam arī par testēšanu, tad viss nav tik vienkārši, kā varbūt Ločmeles kundze uzskata, jo, ja studenti, piemēram, tie paši RSU studenti, vēlēsies turpināt savas mācības, testēšanās viņiem būs par maksu. Tāpēc dalīt cilvēkus atkarībā no jebkuras medicīniskas pazīmes (vai tā ir testēšanās, vai tā ir pārslimošana, vai tā ir vakcinēšanās) nav pareizi, tā ir ļoti liela kļūda. Es aicinu arī Ločmeles kundzi šo kļūdu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēlētos labot Stepaņenko kundzes kļūdu, jo viņa teica, ka Latvija bija pretojusies Eiropas Savienības nostājai par to, ka, ja cilvēkam ir tests par antivielu esamību asinīs, lūk, viņam nav tiesības uz tāda sertifikāta saņemšanu. Kļūda ir tāda, ka viss ir tieši otrādi – tā ir Eiropas Savienības nostāja par to, ka antivielu esamība testos nav drošs faktors, lai atzītu cilvēku par absolūti drošu epidemioloģiskā ziņā, ka viņš nevar būt nesējs. Tieši otrādi – Latvija (un tieši Veselības ministrija) pašlaik gaida no Eiropas Savienības atzinumu vadlīnijās par to, lai šādus cilvēkus atzītu par līdzīgiem... par līdzvērtīgiem tiem, kuri ir pārslimojuši, tātad – ja tests uz kovidu bija negatīvs, bet tests... asins analīze uzrāda antivielu esamību. Vairāki – gan sociālās komisijas... gan veselības... gan Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, gan Veselības ministrijas darbinieki... izteica gatavību atzīt šādu cilvēku tiesības, tiklīdz no Eiropas Savienības būs saņemtas attiecīgas vadlīnijas.

Vēlreiz atkārtošos: pašlaik deputāte Stepaņenko piedāvā izslēgt punktu, kurš nosaka procedūru, un pie šī punkta izslēgšanas vairāku... daudzu cilvēku tiesības un iespējas pašlaik būtu ierobežotas.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ko komentēsiet?

E. Šnore. Jā. Komisijas vārdā es varu teikt, ka arī komisijā šis jautājums tika diskutēts. Komisijā viennozīmīgi uzskatīja, ka šī sertifikāta ieviešana un izmantošana situāciju kopumā tikai uzlabos, noraidīja argumentus par potenciālu diskrimināciju un lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 63, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 6. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas rosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par kārtību, kādā veidā ieslodzījuma vietās tiek nodrošinātas un regulētas tikšanās ar radiniekiem un citām personām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 7. ir deputātes Stepaņenko priekšlikums. Rosina izslēgt likuma VII nodaļu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! VII nodaļa runā par sodiem – par sodiem, kas ir saistīti tieši ar kovidprasību neievērošanu. Tie ir sodi gan par masku nenēsāšanu, tie ir sodi gan par distancēšanās, pulcēšanās prasību neievērošanu, tie ir arī sodi komersantiem par valdības noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Kā mēs redzam, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, Latvija ir tiešām... Latvijai ar sodu iekasēšanu šajā jautājumā veicies vislabāk, taču, ja mēs papētām tuvāk, ja skatāmies, kas notiek situācijā, kad šie sodi tiek pārsūdzēti, redzam, ka cilvēkiem ir iespējas un viņiem ir tiesības, un viņiem arī izdodas šos sodus pārsūdzēt, jo mēs redzam, ka šie sodi, visticamāk, ir būvēti uz tādām ļoti, ļoti... māla kājām, ja tā var izteikties, – uz šiem kovidierobežojumiem, uz šo Covid-19 likumu, kas ļauj Ministru kabinetam noteikt dažādu veidu ierobežojumus.

Tāpat mēs arī redzam, ka attiecībā uz cilvēktiesību ierobežojumiem, par kuriem Ministru kabinetam bija jāziņo saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15. pantu, tas, protams, tika darīts tad, kad mums valstī bija noteikta ārkārtas situācija. Ārkārtas situācijai beidzoties, cilvēktiesību ierobežojumiem pēc būtības nav pamata pretēji tam, ko mūsu valdība vēlējās ielikt šajā Covid-19 likumā – par īpašām tiesībām valdībai ziņot arī par cilvēktiesību ierobežojumiem ārpus ārkārtas situācijas. Tā to varēja nolasīt piedāvātajā redakcijā, kuru mums izdevās labot. Mēs redzam, ka faktiski joprojām valdība turpina ierobežot cilvēktiesības – mēs runājam par pulcēšanās brīvību – un par to attiecīgi arī neziņo, jo ārkārtas situācijas nav, pilnvaras ir palikušas. Mēs redzam, ka arī noteikumi, kas saistās tieši ar komersantu uzraudzību, ar šo noteikumu ievērošanu, patiesībā ir ļoti, ļoti vāji motivēti un visi šie ierobežojumi un visi šie sodi patiesībā ir tāda, nu, iebiedēšanas taktika, kas ļoti labi nostrādā atsevišķos gadījumos, bet tiesiska pamata te pēc būtības varētu arī nebūt.

Tāpēc es rosinu... Ārkārtas situācija jau sen ir beigusies, visi šie ierobežojumi balstīti sazin kādos argumentos... Es aicinu izbeigt cilvēkus sodīt par pulcēšanās neievērošanu... par pulcēšanās noteikumu neievērošanu, par masku nēsāšanas neievērošanu, jo varbūt kaut viens no jums ir mēģinājis pabraukt šajā karstajā laikā sabiedriskajā transportā, droši vien tad jūs varētu saprast, ka masku... pienākums nēsāt maskas, kurš jau ir atcelts citās valstīs, ir vienkārši ņirgāšanās par cilvēkiem.

Es aicinu jūs šo priekšlikumu atbalstīt un – vēlreiz! – atcelt sodus par Ministru kabineta noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi, es tomēr gribētu labot neprecizitāti – un būtisku neprecizitāti –, ko es sadzirdēju Stepaņenko kundzes motivācijā.

Valdībai ir pienākums ziņot tikai par tā saucamajām derogācijām, tātad tas ir paziņojums, ka uz ārkārtas situācijas laiku kāda Eiropas Cilvēktiesību konvencijas panta darbība Latvijas teritorijā tiek apturēta. Tur patiešām ir nepieciešams ziņojums, un tas darbojas tikai uz ārkārtas situācijas laiku.

Tai pašā laikā es gribētu atgādināt, ka pati konvencija ietver sevī arī nosacījumus, ka konvencijā paredzētās tiesības var būt ierobežotas tādos gadījumos, kad to prasa leģitīmas sabiedrības intereses, un, protams, sabiedrības veselība ir viens no pamatotiem cēloņiem, kad šīs konvencijas pantu garantētās tiesības var būt ierobežotas. Tā pati pulcēšanās brīvība var būt ierobežota arī bez derogācijām, tātad arī bez paziņojuma. Un šī situācija pēc būtības ir ļoti vienkārša. Ja ir noteikti ierobežojumi, lai aizsargātu citu cilvēku veselību, tad, protams, par šo ierobežojumu pārkāpumu būtu jāparedz, kādiem sodiem būtu jābūt, cik bargiem un tā tālāk. Tas ir pilnīgi cits jautājums, bet vienkārši deklarēt, ka nedrīkst pakļaut citus cilvēkus inficēšanās riskam, un neparedzēt nekādas sankcijas par šo prasību pārkāpumiem diez vai būtu pareizi. Tātad mums vienkārši jāizšķiras, ko mēs aizstāvam, – vai mēs aizstāvam cilvēku tiesības inficēt citus cilvēkus, jo nu jau ne tikai zinātnieki, bet arī prakse rāda, ka diemžēl... ierobežojumi darbojas un tieši ierobežojumi un vakcinācija ir vienīgie līdzekļi infekcijas apkarošanai, kas ir mūsu rīcībā.

Es saprotu un atbalstu Stepaņenko kundzes vēlmi aizstāvēt cilvēku tiesības, bet šajā gadījumā tas tiek piedāvāts, pakļaujot citus cilvēkus ļoti nopietnam riskam, tāpēc diemžēl es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Cileviča kungs, vai tiešām jūs uzskatāt, ka tantiņa, trolejbusā braucot bez maskas... kopā ar trolejbusā esošiem vēl diviem cilvēkiem... apdraud sabiedrības veselību? Tad droši vien cilvēktiesības nav jūsu mīļākais pētījumu lauks.

Ja mēs runājam par 15. pantu, par kuru jūs centāties it kā labot kaut ko manis teiktajā, tad necentieties gan, jo tad, kad mēs skatījām grozījumus Covid-19 likumā, kas noteica, ka valdībai ir pienākums ziņot par novirzīšanos no cilvēktiesību konvencijas, tad mēs arī pilnīgi skaidri precizējām (un tam arī bija pamats), ka šī novirzīšanās no cilvēktiesību pamatjautājumiem ir runājama tikai un vienīgi ārkārtas – tikai un vienīgi ārkārtas! – situācijas brīdī.

Tas, kas notiek šobrīd. Šobrīd nav ārkārtas situācijas, bet gan tāda surogātārkārtas situācija, kurai nav konstitucionāla pamata, kura ir radīta, pamatojoties uz bažām, pamatojoties uz kādiem citiem aspektiem, tikai ne uz principā likumā paredzētās kārtības. Protams, jūs arī balsojāt par to, lai piešķirtu valdībai šīs īpašās pilnvaras, un jūs arī turpināt turēties pie tā, ka valdībai šādas pilnvaras būtu jāpiešķir, visticamāk, varbūt balstoties, teiksim, kādos savos apsvērumos, taču šajā gadījumā, ja mēs runājam par to, kāpēc valdībai šādas pilnvaras nebūtu jāturpina, tad ir pilnīgi skaidrs, ka šāda pamata valdībai nav.

Paldies, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Nu man ļoti žēl, ka kolēģi negrib atzīt savas kļūdas. Godājamā, cienījamā Jūlija, konvencijas 15. pants runā tieši par derogāciju, tātad par valsts paziņojumu par to, ka noteikts konvencijas pants netiks pildīts vispār noteiktu laiku. Bet šo konvencijā garantēto tiesību ierobežošana, esmu spiests atkārtot, ir iespējama arī bez derogācijas.

Es jums iesaku uzmanīgi izlasīt, piemēram, konvencijas 10. panta otro daļu un citu pantu otrās daļas, kur tieši šādas situācijas ir paredzētas, – kad šādas konvencijā paredzētās tiesības var būt ierobežotas, ja to prasa sabiedrības drošība, sabiedrības veselība un citas leģitīmas sabiedrības intereses. Jūs diemžēl jaucat derogācijas ar to ierobežojumu mehānismu, ko paredz pati konvencija, un nekādi paziņojumi šai gadījumā nav nepieciešami.

Cita lieta, ka katru konkrētu gadījumu var pārsūdzēt tiesā, un es jūs patiešām iedrošinātu, izmantojot jūsu milzīgo juridisko kvalifikāciju un pieredzi, palīdzēt cilvēkiem apstrīdēt šādus sodus. Es esmu gatavs palīdzēt, ja patiešām šie sodi nav uzlikti saskaņā ar likumu un saskaņā ar konvenciju. Tas patiešām jāpalīdz – valsts iestādēm piemērot šo mehānismu proporcionāli un atbilstoši konvencijai. Atcelt iespējamību, ka sodi tiek uzlikti vispār, – tam es piekrist nevaru.

Aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Esmu deputāte Regīna Ločmele. Es vēlos norādīt deputātei Jūlijai Stepaņenko to, ka viņas teiktais, ka frakcijas SASKAŅA deputāti balso par to... it kā balso par to, lai nodotu Ministru kabinetam absolūti visas tiesības lemt par ierobežojumiem, sodiem un tā tālāk Covid-19 pandēmijas laikā, neatbilst patiesībai. Man ļoti žēl, ka Jūlija nepamanīja pat to, ka par 2. – viņas priekšlikumu šodien visa frakcija SASKAŅA nobalsoja "par", atbalstot – tieši atbalstot! – to, ka tikai pēc Saeimas akcepta Ministru kabinets varētu kaut ko lemt.

Otrkārt, protams, mūsu frakcija atbalsta, lai visas ministrijas un Ministru kabinets steidzami pārskata un sagatavo administratīvo sodu sistēmas izmaiņas un grozījumus, bet šodien nobalsot "par" Stepaņenko priekšlikumu par vispār visu, absolūti visu, administratīvo sodu atcelšanu pat tajā gadījumā, kad cilvēks rupji pārkāpj mājas karantīnas noteikumus, neziņo par to, ka viņš ir slimās personas kontaktpersona, būtu absolūti bezatbildīgi – bezatbildīgi attiecībā pret citu cilvēku veselību un pat dzīvību, jo, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā beidzot kumulatīvais slimo cilvēku skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem ir zemāks par 50, tomēr tie mazāk nekā 50 slimie cilvēki uz 100 tūkstošiem ir, un šiem cilvēkiem ir gan kontaktpersonas, gan ir jāievēro mājas karantīna, pašizolācija un tā tālāk.

Tāpēc mans aicinājums – pašlaik atturēties no tā, lai atbalstītu Stepaņenko kundzes priekšlikumu, un lūgt, un aicināt no Saeimas puses Ministru kabinetam steidzami izstrādāt administratīvos sodus sakarā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ievērošanu – grozījumus šai sistēmai – un virzīt steidzamai izskatīšanai parlamentā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Jā, nu komisija neatbalstīja šādu ideju – pilnībā atcelt administratīvo atbildību par masku nenēsāšanu, karantīnas neievērošanu un pulcēšanās neievērošanu... ierobežojumu neievērošanu, līdz ar to lēma neatbalstīt šo Stepaņenko kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 54, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 8. – frakcijas KPV LV priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir izstrādāts, lai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un tie pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, tai skaitā restorāni, bāri, naktsklubi, gan iekštelpās, gan ārtelpās varētu darboties bez darba laika ierobežojuma, jo no 1. jūlija vairs netiek piešķirta virkne dažādu pabalstu, kas attiecas tieši uz darba ņēmējiem, – dīkstāves pabalsts, slimības pabalsts, slimības palīdzības pabalsts –, bet tai pašā laikā saglabājas dažādi ierobežojumi, kas cilvēkiem liedz strādāt un kas uzņēmējiem uzliek par pienākumu ievērot dažādas prasības. Līdz ar to viņi arī nevar nodarbināt cilvēkus tādā apjomā, kā to varēja darīt pirms tam.

Tā situācija sanāk tāda: ja cilvēks iepriekš strādāja pilnu slodzi, tad šobrīd viņu var nodarbināt, piemēram, uz pusslodzi vai uz vēl mazāku stundu skaitu, bet no 1. jūlija ir stājies spēkā arī sociālo iemaksu objekts, no kura ir jāmaksā sociālās iemaksas. Cilvēkam netiek dota iespēja strādāt, uzņēmējs nevar viņam to nodrošināt, bet nodokļi ir jāsamaksā kā no pilnas slodzes vai vismaz kā no minimālās algas. Līdz ar to tas nostāda uzņēmējus neapskaužamā situācijā. Principā uzņēmumi tiek iznīcināti, nosakot papildu nodokļu slogu un ierobežojumus to darbībai.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un atļaut, nu, vismaz vasaras laikā strādāt, nosakot tādu darba laiku, kā uzņēmējs pats to izvēlas. Vasara ir arī tas laiks, kad tik tiešām tomēr šeit kāds tūrists vēl iegriežas, kad arī paši vietējie iedzīvotāji var apbraukāt Latviju, tad neliegsim šo iespēju uzņēmējiem vismaz atgūties pēc pandēmijas vasaras laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Nu, es savukārt aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt nākamo – komisijas – priekšlikumu par to, ka vispār šis pants tiek slēgts ārā no likuma, jo šobrīd Ministru kabinetam ir jādod lielāka vaļa, faktiski nedrīkst ierobežot Ministru kabinetu attiecībā uz šo darba laiku, jo, pat ja Ministru kabinets vēlētos pagarināt šo darba laiku, tad likums faktiski to liedz šobrīd, jo ir limits, ka drīkst strādāt līdz pulksten 24.00.

Tāpēc šo – neatbalstīt, nākamo – atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Šnores kungs?

E. Šnore. Komisijas vārdā es varu pateikt to pašu, ko iepriekšējais runātājs, proti, ka komisija 8. priekšlikumu noraidīja, bet nāca klajā pati ar savu – nākamo – priekšlikumu, kur šis regulējums, 23. punkta regulējums, par darba laika ierobežojumu ārtelpās ēdināšanas iestādēm vispār tiek ņemts ārā. Tātad 8. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas KPV LV priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. Nākamais – 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 23. punktu, par kuru es jau nupat izstāstīju. Komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 10. – frakcijas KPV LV priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (KPV LV).

Šis priekšlikums ir izstrādāts, lai atteiktos no masku nēsāšanas telpās, kur ir vismaz viens cilvēks, kas nav vakcinēts pret kovidu. Manuprāt, obligāta prasība lietot sejas maskas pašreizējā pandēmijas stāvoklī sniedz tikai marginālu aizsardzību, radot toleranci pret nepareizu masku lietošanu, un samazina arī vispārējo uzticību Covid-19 saslimstības mazināšanas mehānismiem.

Par masku marginālo aizsardzības efektu. Jāmin, ka lielākā daļa sabiedrības lieto vairākkārt lietojamās vai pat paštaisītas auduma sejas maskas, kuras tiek lietotas pārāk ilgi un arī tīrītas tiek nepietiekami bieži. Un šādu sejas masku vidējā vīrusu daļiņu caurlaidība ir par 80 procentiem lielāka. Tas ir arī pamatots ar medicīniskiem pētījumiem, balstoties uz Lietuvā un Lielbritānijā veiktiem pētījumiem. Papildus tam masku nēsāšana palielina roku saskari ar seju, pārnesot iespējamās vīrusa daļiņas uz sejas... vai, noņemot masku ar rokām, kas šo pārāk ilgi vilkto un nepietiekami tīrīto masku gadījumā rada risku pašam maskas lietotājam.

Par toleranci pret nepareizu masku lietošanu. Publiskajā telpā eksistējot, pirmkārt, sabiedrības morālajam nogurumam no ierobežojumu apmēra un, otrkārt, apzinātai nepilnīgai ierobežojumu izpildei no šī noguruma, masku pareizas lietošanas kontrole kļūst teju neiespējama sabiedrības nepietiekamās līdzdalības dēļ. Medicīnisko masku efektivitāte ir augsta, tikai tās pareizi lietojot, tomēr pat šajā – labākajā – gadījumā viss minētais šo efektu ievērojami samazina.

Par sabiedrības uzticību Covid-19 apkarošanas mehānismiem. Sabiedrībā izskanot viedokļiem par masku ierobežoto efektivitāti nepareizas lietošanas gadījumos, redzot paviršus masku lietotājus, tomēr lejupejošus saslimstības rādītājus, ticība šiem un citiem drošības pasākumiem krīt. Un tas rada iespaidu par valsti kā neapdomīgu efektīvāko regulējumu selekcijā. Papildus sabiedrības morālajam nogurumam šī problēma ilgtermiņā mazinātu sabiedrības līdzdalību arī citos pašreiz lietotajos epidemioloģiskās drošības pasākumos.

Kontekstā gan jāpiebilst, ka obligātas prasības likvidācija nenozīmē aizliegumu, ļaujot cilvēkam, kas masku lietošanu uzskata par nepieciešamu, to arī lietot. Cilvēki, kas, pašu iniciatīvas vadīti, ievēro visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, arī daudz vairāk seko līdzi to pareizai izpildei.

Līdz ar to tās trīs iepriekš minētās problēmas rada pietiekamu risku sabiedrības veselības tālākai aizsardzībai, atsverot masku lietošanas priekšrocības un padarot to aizvietojamu ar citiem vieglākiem, efektīvākiem un izpildāmākiem mēriem.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl ir deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Vēlos jūs informēt (noteikti esat saņēmuši arī Saeimas Prezidija īsziņu), ka ir plānota vēl ceturtā Saeimas attālinātā ārkārtas sēde.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam Saeimas 2021. gada 6. jūlija otrās ārkārtas sesijas attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" izskatīšana trešajā lasījumā. Esam pie 10. – frakcijas KPV LV iesniegtā priekšlikuma.

Turpinām debates par šo priekšlikumu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ir labi tiešām redzēt arī to, ka tie deputāti, kas pirms gada, pirms vairāk nekā gada, balsoja "par" to, lai piešķirtu šīs īpašās pilnvaras Ministru kabinetam noteikt dažādus ierobežojumus, tomēr ir mazliet apdomājušies, sapratuši, ka šī gada laikā ir tiešām noticis par daudz visa kā, kas ir licis pārdomāt savu izvēli. Es runāju par mūsu iepriekšējām debatēm, par SASKAŅAS izvēli balsot, piešķirot šīs tiesības Ministru kabinetam. Un es esmu ļoti pateicīga par to, ka šobrīd arī Saskaņa atbalsta to, ka Ministru kabinetam šādas tiesības nevajadzētu dot.

Ja mēs runājam par masku sodiem un par šiem noteikumiem nēsāt masku. Jā, kā gan savādāk es būtu zinājusi, ka šie sodi patiesībā sabrūk lupatās, kolīdz kāds mēģina tos pārsūdzēt, – nu, droši vien arī konsultējot un mēģinot palīdzēt cilvēkiem dažādās situācijās. Tā ka, Cileviča kungs, jūs droši varat pievienoties mūsu komandai, palīdzot cilvēkiem pārsūdzēt sodus.

Bet tas nav tas, kas patiesībā būtu sagaidāms no Saeimas deputāta. Saeimas deputātam būtu pirmām kārtām jānovērš tas avots, tas iemesls, kāpēc tie sodi rodas. Tas ir viņa galvenais uzdevums, tā ir Saeimas deputāta galvenā misija – radīt tādus noteikumus, lai, pirmkārt, tie būtu saprotami; otrkārt, lai tie būtu taisnīgi; treškārt, lai tie tiešām nekaitētu cilvēkiem.

Tas, ko mēs redzam šobrīd saistībā ar masku noteikumiem, ar šiem dīvainajiem ierobežojumiem, kuriem tic jau vairs tikai varbūt katrs desmitais cilvēks, ja ne mazāk... Mēs redzam, ka arī tas pats mūsu cienījamais ārsts Pēteris Apinis pavisam nesen nāca klajā ar diezgan tādu interesantu rakstu, kurā viņš pamato šo masku nēsāšanas diezgan tādu divējādu dabu, jo... Es tiešām gribētu saprast... Ja mēs veiktu tādu godīgu aptauju starp visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas šobrīd ir... kuriem katram somiņā, mašīnā, kabatā mētājas maska, vai tiešām – vai tiešām! – katrs, kurš šo masku diendienā lieto (nu, diemžēl tās maskas ir jālieto katru dienu visās sabiedriskajās vietās)... šīs maskas, kuras mētājas somiņā, mašīnā, kabatā, katru dienu 60 grādos tiek mazgātas, attiecīgi žāvētas atbilstoši instrukcijai un mainītas, es domāju, galarezultātā, kad šie pētījumi tiktu publicēti, mēs uzzinātu ļoti interesantu patiesību. Nu, es runāju par pavisam godīgām atbildēm, nevis par tām atbildēm, kuras jūs mēģināsiet publicēt kādos glancētos žurnālos, mēģinot rādīt priekšzīmi. Nē, pavisam godīgi katrs no jums varētu atbildēt.

Tieši tāpat arī, vai gadījumā kāds no jums nav nejauši – pavisam nejauši! – uzvilcis vienreiz lietojamo medicīnas masku divas reizes vai nēsājis to ilgāk par četrām stundām. Es domāju, ka atbildes būs tiešām ļoti interesantas un, patiesību sakot, masku nēsāšana varētu tik tiešām izrādīties kā viens no iemesliem, kāpēc mēs tik ilgi nevaram tikt galā ar šo situāciju un kāpēc tas nemaz nepalīdz, bet varbūt dažos gadījumos tas arī kaitē.

Tāpēc es aicinu arī atbalstīt Petravičas kundzes priekšlikumu, balsot "par". Paldies. Es runāju... jā, KPV LV priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Šnores kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

E. Šnore. Komisija 10. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – frakcijas KPV LV iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 16, pret – 43, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 11. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Nosaka to, ka pie tirdzniecības vietu ieejām izvietojamās... informācija, brīdinājumi ir jāizvieto... tātad pašreiz likums nosaka, ka jāizvieto arī svešvalodās. Savukārt Petravičas kundzes priekšlikums šo normu par svešvalodu lietošanu neparedz. Komisija to nav atbalstījusi, un paskaidrošu arī, ka komisija savā ziņā piekrīt iesniedzējai, ka pašreizējais regulējums ir diezgan miglains, jo ir teikts, ka informācija, tajā skaitā svešvalodās, ir nepieciešama. Un nav īsti saprotams, kādās svešvalodās, cik... un tā tālāk. Līdz ar to komisija lēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam, nosakot skaidri, ka šī informācija būtu izvietojama valsts valodā un angļu valodā tūristiem, tātad divās valodās.

Bet 11. priekšlikums esošajā redakcijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Ziņotājs jau ļoti precīzi arī paskaidroja un izstāstīja šī priekšlikuma jēgu un būtību, jo tiešām šobrīd ir noteikts, ka tirdzniecības dalībnieks pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā. Šeit gribētu vērst uzmanību, ka neapšaubāmi katrā veikalā vai pakalpojumu sniegšanas vietā ir atbildīgā persona, kas atbild par to, cik personas var atrasties attiecīgajā pakalpojumu vai tirdzniecības vietā. Līdz ar to, prasot šādu absurdu lietu, nosakot, ka ir nepieciešams uzraksts arī svešvalodā, tas ļauj interpretēt gan pašiem komersantiem, gan arī personām, kas ierodas pārbaudēs... interpretēt, nu, kura ir tā svešvaloda un cik ir tās svešvalodas. Kā zināms, sodi ir ļoti bargi par šādu noteikumu pārkāpšanu.

Esmu saņēmusi tiešām vairākas sūdzības par to un arī fotogrāfijas, kā tas izskatās, ka atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, konkrēti kādai no pārbaudošajām personām adresējot, ir tulkojuši visās Eiropas valstu valodās tekstu, cik personas var atrasties attiecīgajā telpā.

Tāpat šie noteikumi ir spēkā ne tikai Latvijā, bet arī visās citās... vismaz Eiropas valstīs, un jebkuram, to ieraugot, noteikti ir saprotams, ja tur ir cipars "2", "3" vai "4", uz ko tas attiecas, jo šobrīd tas tulkojums var būt itāļu valodā, var būt grieķu, tikpat labi tas var būt kurdu valodā. Un tad – kam no tā ir kāds ieguvums, ja tas uzraksts būs, piemēram, kurdu valodā? Un tad – vai par to ir jāsoda vai par to nav jāsoda. Tad tā ir atkal radīta lieka birokrātija, un ļoti ērti var uzlikt uzņēmējam sodu.

Tāpēc man prieks, protams, ka tomēr būs virzība pēc šī priekšlikuma, bet es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt šos vārdus ārā, kuri nosaka, ka uzrakstam ir jābūt svešvalodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Šnores kungs, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisijas vārdā atkārtoju, ka 11. priekšlikums tika noraidīts, bet vēlreiz atgādinu, ka komisija lūgs Ministru kabinetu esošo normu par svešvalodām precizēt, nosakot, ka divās valodās – valsts valodā un angļu valodā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 5, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. Un pēdējais – 12. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Ar šo priekšlikumu mēs vēlamies izteikt... pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Ar likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt, ka vienai personai nodrošina ne mazāk kā 10 kvadrātmetrus no kopējās tirdzniecībai vai pakalpojumu sniegšanai atvēlētās platības." Un paskaidrošu – kāpēc. Jau pāris nedēļas atpakaļ, man šķiet, 9. jūnijā, operatīvās vadības grupā tika virzīts šāds priekšlikums, pamatojoties arī uz to, ka šobrīd bibliotēkās ir noteikti 10 kvadrātmetri vienam apmeklētājam.

Operatīvās vadības grupā gan šis priekšlikums tika noraidīts, mēģinot apgalvot, ka bibliotēkās ir daudz vairāk brīvās telpas, bet tomēr, pārliecinoties par šo datu patiesību, īstenībā ir tā, ka bibliotēkās plaukti, galdiņi un dažādi... cits inventārs aizņem no 45 līdz 65 procentiem, nu, izņēmums varētu būt vienīgi Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Turpretim veikalos šis aprīkojums aizņem no 30 līdz 65 procentiem. Līdz ar to arī veikaliem un pakalpojumu sniegšanas vietām būtu nepieciešams samazināt uz vienu pakalpojumu saņēmēju vai pircēju šo kvadrātmetru skaitu, jo arī citās Eiropas valstīs jau ir vai nu atcelts kvadrātmetru ierobežojums, saglabājot tikai distancēšanos (divi metri), vai arī noteikts krietni mazāks – četri vai astoņi kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju. Un šo, protams, arī var attiecināt uz visu pārējo – atkal ir ierobežojumi, un tam pretim nav kompensējošie mehānismi.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Šnores kungs, komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisija 12. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Ramonas Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. Līdz ar to ir izskatīti visi 12 priekšlikumi likumprojektā "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā".

Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Līdz ar to esam izskatījuši visus 2021. gada 6. jūlija otrās ārkārtas sesijas attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Kā jau jūs esat saņēmuši īsziņās informāciju savos tālruņos, Prezidijs pēc šīs sēdes sasauks jaunu – proti, 6. jūlija ceturtās ārkārtas sesijas attālināto ārkārtas sēdi. Lūdzu sekot līdzi šai informācijai. Tātad tuvākajā laikā mēs atgriezīsimies uz vēl vienu ārkārtas sesijas ārkārtas sēdi.

Līdz ar to vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Uz tikšanos nākamajā ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē.

Otrās ārkārtas sesijas attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.