Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde 2021. gada 23. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas šā gada 23. septembra sēdi.

Vispirms – par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un deputāti Šnore, Jansons, Feldmans, Butāns un Rancāns lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iepakojuma likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tēraudas, Baumanes, Zamura, Šteina, Bikšes un Voikas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! 370 tūkstoši – tik daudz Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas robežām. Dzīvo, mācās, strādā. Katram savs iemesls, katram savs dzīves gājums un katram savas attiecības ar Latviju. Tie ir globālie latvieši.

Vairums mūsu valsts likumu rakstīti, neapsverot, kā tie ietekmēs šo sabiedrības daļu – globālos latviešus. Protams, ir reizes, kad risinām kaut ko specifiski vajadzīgu diasporai. Un tajās reizēs tiešām izsveram, kā likums ietekmēs tos, kuri dzīvo ārpus mūsu valsts robežām. Bet vai mēs to apsveram, kad grozām nodokļu likumus, kad lemjam par augstāko izglītību, kad apstiprinām kārtību, kādā cilvēks piekļūst pakalpojumiem, piemēram, veselības vai izglītības? Vai mēs par to domājam, kad piedāvājam risinājumus, kā kārtot saistības ar valsti vai pašvadību vai kā apsaimniekot īpašumus Latvijā? Vai mūsu politikas ir piemērotas tiem, kuri ir ne tikai globāli, bet mobili (kuriem dzīvesvieta varbūt pāris gadu ir svešumā, tad – mājās, tad – atkal prom), vai arī tiem, kuri strādā ārpus Latvijas (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), bet rezidē vai daļēji rezidē Latvijā?

Piedāvātie grozījumi paredz papildināt likumprojektu anotācijas ar vienu jautājumu. Jautājumu, kas lūgs apsvērt – vai un kā konkrēta iniciatīva ietekmēs mūsējos ārpus Latvijas. Ko tad viens jautājums var panākt?

Man bija privilēģija strādāt Latvijas valsts pārvaldē laikā uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, kad viss vēl bija jauns. Izpildvarā tapa likumprojekti bez anotācijām, bez skaidrojumiem. Anotāciju ieviešana toreiz bija liels solis labākas likumdošanas virzienā. Anotācijās iekļautie jautājumi nodrošināja, ka minimāli nepieciešamais ir ticis izsvērts pirms lēmumu pieņemšanas.

Grūti šodien iedomāties, ka vairums likumu toreiz tika pieņemti bez analīzes par to ietekmi uz budžetu. Arī uz jautājumu par budžetu jāatbild anotācijā. Un ar laiku šāda ietekmes uz budžetu vērtēšana ir kļuvusi par pašsaprotamu.

Anotācijās jaunāks papildinājums ir jautājums par to, vai ir notikušas konsultācijas ar sabiedrību (arī pirms šī jautājuma ieviešanas dažreiz bija šādas konsultācijas). Pēc šī jautājuma iekļaušanas anotācijās varējām redzēt, ka pavisam viegli un vienkārši ir uz šo jautājumu atbildēt ar vārdu "nē". Taču ar laiku kļuva par ikdienas praksi arī konsultācijas ar sabiedrību par likumdošanas iniciatīvām.

Kāda var būt likuma ietekme uz Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo ārpus Latvijas robežām? Šāda jautājuma uzdošanai un atbildēšanai ir jākļūst par pašsaprotamu ikdienas praksi likumdošanas darbā. Viens šāds jautājums anotācijā – aiz cieņas un rūpēm par 370 tūkstošiem globālo latviešu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ģirģena, Dombrovska, Pucena, Papules un Nemiro iesniegto likumprojektu "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka nozares, kuras šeit minētas, ir vissmagāk cietušas kovidkrīzē. Jau 2020. gadā personīgi pats esmu iesniedzis šo priekšlikumu – grozīt PVN likmi šīm nozarēm –, tomēr jūsu atbalstu neguvu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu. Diemžēl tas ir par 48,7 procentiem mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas nozares apjoms salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājies par 32 procentiem.

Manas prognozes piepildījās. Iesniedzu šo priekšlikumu 2020. gadā, un būtu naivi cerēt, ka šobrīd, rudens periodā, būs vieglāk šiem uzņēmējiem. Es uzskatu, ka Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai jau vasarā vajadzēja pieņemt lēmumus un kopīgi... kopā ar šiem ierobežojumiem paredzēt uzņēmējiem vai nu PVN atlaides, vai arī papildu subsīdijas.

Šobrīd ir jau septembris un ārā – grādi mīnusos. Uzņēmēji šobrīd vēl nav saņēmuši atbildi, kā viņi strādās rudenī. Šī ir Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nolaidība! Katram uzņēmējam jau šobrīd vajadzētu zināt, kā viņš pārdzīvos šo rudeni un šo ziemu. Diemžēl atbildes mēs neesam saņēmuši, bet es ceru, ka tas drīzumā notiks.

Kā pozitīvu piemēru es varu minēt Lietuvu. Lietuvas parlaments ir nobalsojis par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu vairākās nozarēs, lai palīdzētu tām atgūties no kovidpandēmijas izraisītās krīzes. PVN likme tiks samazināta no 21 procenta uz 9 procentiem. Samazinātā likme būs spēkā no šī gada jūlija līdz 2020. gada beigām.

Šis ir pozitīvs piemērs, ko mēs varam ņemt šobrīd no Lietuvas. Un gribētos citēt... Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mīkols Majausks paudis viedokli, ka PVN samazināšana palīdzēs cīnīties pret ēnu ekonomiku; zemāks nodoklis ir īpaši svarīgs sabiedriskās ēdināšanas biznesam, kas Lietuvā nodarbina apmēram 30 tūkstošus cilvēku. Es domāju, mums Saeimā ir ko mācīties no Lietuvas.

Nedaudz atgādināšu, ko mūsu politiskās partijas ir solījušas pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Es domāju, šobrīd Ašeradena kungs noteikti varētu paklausīties. "Atsaucoties uz Jūsu 2018. gada 21. septembra vēstuli, partiju apvienība "Jaunā VIENOTĪBA" izteica viedokli attiecībā uz Latvijas Restorānu biedrības iniciatīvu. Informējam, ka konceptuāli atbalstām ierosinājumu par 5 procentu samazinātās PVN likmes piemērošanu restorānu nozarei." Ašeradena kungs, tur ir jūsu paraksts.

Tālāk. "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vārdā tika solīts: veicot aprēķinus, ņemot vērā atšķirīgās likmes (Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem – 5 procenti, apkalpojošajai sfērai – 12, standartlikme – 21), ir jāatrod optimālā samazinātā PVN likme; pirmšķietami tā vismaz sākotnēji varētu būt 12 procenti – vidū starp pamatlikmi un samazināto likmi dārzeņiem. Nacionālā apvienība solīja, ka tikšot sākts ar 12 procentiem. Diemžēl pagaidām darbi neliecina par to, ka būtu izpildījuši to, ko ir solījuši.

Attīstībai/Par! solīja, ka, iekļūstot 13. Saeimā, ir gatava atbalstīt 12 procentu PVN likmes piemērošanu restorānu nozarei, nosakot divus gadus ilgu pārbaudes laiku, kurā nozarei jāspēj uzrādīt iepriekš definētus ieguvumus – likmes samazinājuma efektivitāti un nozares izaugsmi un konkurētspēju.

Pozitīvs piemērs 12 procentu PVN likmes piemērošanai ir arī viesnīcu nozarē. Savulaik pieņemtais lēmums ir ļāvis Latvijai būtiski palielināt savu tirgus daļu Baltijā, palielinot tūrisma plūsmu uz Latviju, sekmējot nodarbinātību nozarē. Tomēr, ja pēc noteiktā pārbaudes laika samazinātā PVN likme nav devusi vēlamo efektu, ēnu ekonomikas nozare nesamazinās un efekts uz valsts budžetu ir negatīvs, PVN likmei jāatgriežas iepriekšējā apmērā (to ir teicis Juris Pūce).

Paldies, kolēģi! Es tomēr aicinu jūs pieņemt saprātīgu lēmumu un risināt šo jautājumu, kas ir ļoti svarīgs Latvijas uzņēmējiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

Sprūdes kundzes acīmredzot nav zālē. Runāt "pret" nav pieteicies arī neviens cits deputāts.

Godātie kolēģi, vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 47, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1157/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Cileviča kungs, runāsiet "pret"?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātie grozījumi paredz paplašināt iespējas bloķēt interneta tīmekļvietnes. Interneta regulējums ir aktuāla problēma visā pasaulē. Internets bija iecerēts un īstenots kā brīvības teritorija. Autokrātijās parasti internets tiek regulēts ar atļauju palīdzību. Demokrātijās tiek regulēts saturs neatkarīgi no izplatīšanas platformas. Tādas lietas kā bērnu pornogrāfija, autortiesību pārkāpumi, aicināšana uz vardarbību un naida runa ir aizliegtas neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek izplatīta. Diemžēl mēs turpinām iepriekšējo tehnoloģiju regulējošās metodes. Mēs balstāmies uz atļaujām.

Es aicinu jūs izlasīt, kas tiek piedāvāts. Faktiski šis princips ir jau iekļauts likumā, un piedāvātie grozījumi paredz to... stiprināšanu... un ierobežojumu atvieglošanu.

Regulatoram saskaņā ar šo likumu ir tiesības bloķēt praktiski jebkuru vietni, jo ir tikai trīs priekšnosacījumi. Pirmais – lai šī vietne būtu pieejama Latvijā. Tas attiecas uz visām vietnēm, jo parasti ģeogrāfiskie ierobežojumi tiek uzlikti konkrētam saturam, kas ir aizsargāts ar autortiesībām, nevis visai vietnei kopumā. Otrais – ka šī vietne nodarbojas ar retranslāciju. Un trešais – ka nav saņemta retranslācijas atļauja. Tātad faktiski mūsu spēkā esošais likums un arī šie grozījumi paredz iespēju bloķēt jebkādu tīmekļvietni, kas nav ieguvusi Latvijas retranslācijas atļauju.

Cienījamie kolēģi! Vai mūsu regulatoram ir kapacitāte izsniegt retranslācijas atļauju miljoniem vietņu, kuras nodarbojas ar retranslāciju un kuru saturs ir pieejams Latvijā? Tas vienkārši nav tehniski iespējams, pat ja mēs palielināsim regulatora finansējumu desmit vai simt, vai tūkstoš reizes. Tātad tādas kapacitātes vienkārši nav un nevar būt, jo pieejai jābūt pilnīgi citai. Jāierobežo saturs, kas ir aizliegts (un to es jau uzskaitīju, neatkārtošu vēlreiz), neatkarīgi no izplatīšanas platformas.

Šis likums faktiski uztver internetu kā to pašu veco televīziju, to pašu veco radio, kam tiek izmantoti valsts resursi (ir ierobežoti resursi). Bet tā tas nav! Internets balstās uz citiem principiem, un ir vajadzīgs pilnīgi cits regulējums.

Jā, šajā likumā grozījumi ir nepieciešami, bet jāmaina pats princips. Ja mēs patiešām vēlamies izgudrot savu interneta regulējumu, tad tam jābūt atbilstošam interneta specifikai, nevis vienkārši mehāniski jāmēģina pārnest to regulējumu, kas pastāvēja attiecībā uz vecajām tehnoloģijām, tās pašas retranslācijas atļaujas, uz jaunu vidi, kur tas absolūti nevar strādāt.

Es aicinu neatbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Tālāk darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Kaspars Ģirģens, Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt lēmumu par Liepājas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju".

Godātie kolēģi deputāti, vai jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes daba kārtībā? (Starpsauciens: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Deputāti nav pieteikušies runāt "par" vai "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt lēmumu par Liepājas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju" iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 1. Līdz ar to lēmuma projekts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no Saeimas komisijām? (Dep. E. Papule: "Jā, ir!")

Papules kundze! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Papules kundzei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Man ir priekšlikums nodot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Deputāti nav pieteikušies runāt par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt lēmumu par Liepājas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts – ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Ralfs Nemiro, Ļubova Švecova, Karina Sprūde, Kaspars Ģirģens, Evija Papule un Ēriks Pucens ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt noteiktos ierobežojumus augstākās izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumos". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta, patstāvīgā priekšlikuma, iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Ir, ir!") Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par šī lēmuma projekta, patstāvīgā priekšlikuma, iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pašreizējā valsts politika Covid-19 apkarošanai augstākās izglītības iestādēs studējošo sakarā ir tuvredzīga un nepārdomāta. Tā rada ilgtermiņa risku zaudēt potenciālus profesionāļus, kuri radītu vitāli nepieciešamu pozitīvu pienesumu valsts attīstībai. Tā pastiprina finansiālās grūtības, kuras bieži vien studenti izjūt, kā arī rada vispārēju neticību un dusmas pret valsts politiku un pašu valsti, jo studentiem ir tikusi atņemta to nākotne.

Lai skrupulozi izvērtētu pašreizējā testēšanas algoritma negatīvās sekas uz studējošajiem, ir svarīgi tos sadalīt grupās, balstoties uz to rīcību studiju sakarā, un izvērtēt negatīvo seku apmēru.

Dalījums, manuprāt, ir intuitīvs... studenti, kuri augstākās izglītības ieguvi pārtrauks finansiālu, ideoloģisku vai citu apsvērumu dēļ, un studenti, kuri augstākās izglītības apguvi turpinās pat pie pašreizējās testēšanas algoritma.

Gadījumos, kad studenti atsakās izpildīt pašreizējās nesamērīgās testēšanas algoritmu un pārtrauc studijas, valsts neatgriezeniski zaudē profesionāļus. Neapstrīdams ir fakts, ka studenti būs nākamie profesionāļi, kas veidos valsts labklājību un tās tālāko attīstību. Šķēršļu veidošana augstākās izglītības ieguvei to pilnībā sagrauj.

Jāņem vērā, ka iemesli studiju pārtraukšanai ir dažādi. Apkārtējo, tai skaitā ģimenes, spiediens... Jāmin, ka tieši ģimenes spiediens bieži vien skolēniem un studentiem liedz sekot valsts epidemioloģiskās drošības pasākumiem, ņemot vērā to, ka studentu ienākumus kaut daļēji veido ģimene... nevēlēšanās maksāt par testēšanu studentiem liek studijas pārtraukt. Finansiālais spiediens... Ir skaidrs, ka ne visiem studentiem vai ģimenēm ir ienākumi, lai spētu segt testēšanas izmaksas, un tas spiež studentus pārtraukt studijas, vēl jo vairāk studijas nevar turpināt tieši no mazturīgajām ģimenēm.

Tomēr pat gadījumos, kad studenti izvēlas turpināt studijas klātienē, viņi saskaras ar līdzīgām grūtībām, lielāku finansiālo slodzi. Ņemot vērā to, ka studentiem bieži vien nav stabilu vai pietiekamu ienākumu avotu, jebkādi papildu izdevumi var radīt papildu grūtības – spēju... atļauties dzīvokli, kvalitatīvu pārtiku, papildu šķēršļus, arī meklējot darbavietu studiju laikā... Ministru kabineta lēmumu dēļ ir jāizvēlas starp studenta... izglītību vai ģimenes labklājību.

Studentiem, kuri būs spiesti kāda iepriekš minētā iemesla dēļ pāriet uz neklātienes studiju programmu, netiks nodrošināta iespējamā labākā mācību kvalitāte. To pierāda ne tikai problēmas, ar kurām izglītības sistēma saskārās pandēmijas laikā, bet arī zemāks izglītības kvalitātes novērtējums darba tirgū. Šī situācija ir uzskatāma par diskrimināciju pret finansiāli mazāk nodrošinātajiem studentiem, liedzot tiem iegūt iespējamo labāko izglītību.

Visbeidzot jāņem vērā tas, ka vēl joprojām neeksistē mehānisms civiltiesisko attiecību regulēšanai starp studentu un izglītības iestādi par zaudētajiem studiju gadiem, par kuriem tikusi veikta studiju maksa, studiju pārtraukšanas gadījumā.

Maksas testi studentiem it kā radot iniciatīvu vakcinēties. Es gan varētu apstrīdēt, ka šādā veidā... To nevar nosaukt par iniciatīvas radīšanu, bet gan par piespiešanu, ekspluatējot cilvēku finansiālo stāvokli.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ aicinu pārskatīt noteiktos ierobežojumus augstākās izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta – patstāvīgā priekšlikuma – "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt noteiktos ierobežojumus augstākās izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumos" iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 3. Līdz ar to šis lēmuma projekts, patstāvīgais priekšlikums, Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? (Dep.  E. Papule: "Jā, ir!")

Lūdzu mikrofonu deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nezinu, vai man ir mikrofons.

Sēdes vadītāja. Ir mikrofons deputātei Evijai Papulei.

E. Papule. Paldies. Es lūdzu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums šo lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti nav pieteikušies runāt "par" vai "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt noteiktos ierobežojumus augstākās izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumos" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – 2. Līdz ar to lēmuma projekts, patstāvīgais priekšlikums, ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir saņemtas iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1157/Lp13) pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu nav. Arī šis likumprojekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Tālāk – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienījamie un godātie Saeimas deputāti! Izskatīsim savulaik par steidzamu atzīto likumprojektu "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums", kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemti 15 priekšlikumi.

1. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums par likumā lietotajiem terminiem. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 2. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums par likumā lietotajiem terminiem. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likumā lietotajiem terminiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 5. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 9. priekšlikums. (Pauze.)... komisijas... Tātad Nr. 10... Es nekļūdījos?

Sēdes vadītāja. Devītais... Devītais, jūs teicāt.

K. Feldmans. Un 9. ir ministra priekšlikums. Okay...

Sēdes vadītāja. Ministra priekšlikums.

K. Feldmans. Okay. 9.  – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likumprojekta sadaļu "Noslēguma jautājumi" izteikt kā pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 14. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. Un 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 22. septembrī ir izskatījusi likumprojektu Nr. 1136/Lp13 – "Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā" pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu ir saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. priekšlikums paredz aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumu, vārdus "saimnieciskās darbības veicējs" ar vārdiem "tiesiska darījuma dalībnieks", lai pilnvērtīgi precizētu likuma tekstu un novērstu trūkumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Dārgie kolēģi! Es pieņemu, ka lielākā daļa no jums nav iedziļinājusies šī likumprojekta mērķī un būtībā. Es pilnīgi piekrītu un atbalstu gan šo likumprojektu, gan arī konkrētos priekšlikumus, jo tie ir redakcionāli, taču vēršu jūsu uzmanību uz to, ka projekts ir izstrādāts, lai sekmētu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu ievērošanu fizisko personu, kuras nav saimnieciskās darbības veicēji, vai ārpus fizisko personu saimnieciskās darbības veiktos tiesiskos darījumos, kas tiek veikti nolūkā pirkt vai pārdot preci un saņemt vai piedāvāt pakalpojumus.

Diemžēl arī komisijā, kas izskatīja šo likumprojektu steidzamības kārtībā... neizvērtās kvalitatīva diskusija un neizskanēja arī sabiedrībā pašlaik ļoti aktuālā cancel culture problemātika.

Un te man ir jautājums "Attīstībai/Par!" un arī likumprojekta ziņotājai – kā jūs, kas ar putām uz lūpām aizstāvat seksuālo minoritāšu tiesības, aizstāvat kažokzvēru tiesības, cancel kultūru, kas ir ļoti izplatīta gan mediju telpā, gan sociālajos tīklos, nepamanījāt? Diemžēl normālas, kvalitatīvas diskusijas par šo problemātiku es neesmu dzirdējusi. Mani ļoti sarūgtina paviršība, izturoties... un diskutējot par tik būtisku likumprojektu... pieņemšanas gaitā.

Lūdzu kolēģus, protams, atbalstīt gan šos priekšlikumus, gan likumprojekta... grozījumus, taču lūdzu nodrošināt atbildīgās ministrijas, tajā skaitā arī Iekšlietu ministrijas... likumprojekta... ievērošanu un iedziļināšanos ne tikai attiecībā uz minoritāšu un kažokzvēru tiesībām, bet arī uz reliģisko un arī citu tautību interešu aizstāvību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad debatētāji nelūdz balsojumu par šo priekšlikumu, bet varbūt ir kas piebilstams vai skaidrojams komisijas vārdā?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Nē. Komisijas vārdā varu tikai piebilst, ka priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2. priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar norādi uz likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā, proti: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas." Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Atgādinu, ka iepriekšējā Saeimas sēdē esam balsojuši par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, tāpēc aicinu visus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz trešo, galīgo, lasījumu izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr. 1056/Lp13).

Uz trešo lasījumu komisijā priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to komisija atbalstīja šo likumprojektu skatīšanai Saeimas sēdē.

Aicinu to darīt arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Muitas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz trešo, galīgo, lasījumu izskatīja likumprojektu "Grozījums Muitas likumā" (Nr. 1055/Lp13).

Komisijā tika saņemts viens priekšlikums.

Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums un paredz papildināt likumprojektā ietverto Muitas likuma jaunā 20.¹ panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Šādu sūtījumu uzskata par konfiscētu." Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Pieņemu, ka lielākā daļa atkal nesaprot, par ko mēs balsojam, tāpēc gribētu, lai iedziļinātos arī šajā jautājumā. Jāatzīmē, ka gan šis likumprojekts, gan iepriekšējais likumprojekts, gan arī nākamais likumprojekts – tā ir viena pakotne, kas saistīta ar grozījumiem aizdomīgu pasta sūtījumu identificēšanā, lai nodrošinātu... lai dienesti – Valsts ieņēmumu dienests un muitas dienesti – varētu savlaicīgi konfiscēt, iespējams, pretlikumīgus sūtījumus vai kontrabandas sūtījumus.

Ir ļoti svarīgi, ka šī procedūra vienkāršo attiecīgās darbības un nodrošina krietni operatīvāku rīcību. Pieņemot trešajā lasījumā šos likumprojektus, mēs noteikti atvieglosim tiesībaizsardzības iestāžu darbu, un noteikti arī... cerams, ka efektivitāte palielināsies, tajā skaitā gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan Iekšlietu ministrijas dienestu darbībās, kas savlaicīgi varētu palīdzēt arī Veselības ministrijai.

Bet ko es gribu pateikt. Šeit man rodas jautājums. Mēs pieņemam likumprojektus par jautājumiem, kas patiesībā ir saistīti ar Latvijas Pasta darbību. Ņemot vērā to, ka nākamajā likumprojektā, kas skar pasta darbību, trešajam lasījumam nav priekšlikumu... tas arī ir ļoti labi, jo tas paredz pietiekoši operatīvu rīcību attiecīgos gadījumos, kad jāiesaistās tiesībaizsardzības iestādēm...

Taču, ko es esmu pamanījusi, gatavojoties šodienas sēdei. Izrādās, ka Latvija... Satiksmes ministrija nav izstrādājusi – un tas ir jautājums jums, Butāna kungs! – aktuālo... politikas dokumentu par Latvijas Pasta attīstību. Pēdējais politikas plānošanas dokuments, kas attiecas uz Latvijas Pasta attīstības stratēģiskiem, sasniedzamiem mērķiem, ir datēts ar 2011. gadu. Tātad jebkuri nākamie lēmumi, jebkuri likumprojekti, jebkura rīcība, kas skar šo jomu, pēc būtības ir haotiska, nenodrošina mērķtiecīgu un apzinātu politikas veidotāju rīcību šajā jautājumā. Ir nožēlojami, ka Latvijas Pasts tērē miljonu un iepērk programmu, kuru tālāk nomā, bet atrast Satiksmes ministrijā mūsdienīgu un šos sasniedzamos mērķus skaidri definējošu dokumentu nav iespējams.

Es, protams, atbalstu gan šo likumprojektu un priekšlikumu, gan arī nākamos grozījumus, kas ir Pasta likumā, taču, kolēģi, vēršu jūsu uzmanību, ka mēs pieņemam likumprojekta grozījumus bez politikas plānošanas dokumentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad debatētāji nelūdz balsojumu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

I. Benhena-Bēkena. Paldies par plašo ieskatu pārvaldības jautājumos.

Šis konkrētais priekšlikums attiecas uz muitas darbiniekiem un viņu... tālāk izrietošajām procedūrām.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tātad šo priekšlikumu komisija atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Atbalstīja, jā.

Sēdes vadītāja. Un arī deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Tātad komisijā arī šis likumprojekts uz trešo lasījumu tika izskatīts un tika atbalstīts, līdz ar to aicinu to darīt arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Muitas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" (Nr. 1054/Lp13).

Likumprojekts sanācis ļoti kvalitatīvs, uz trešo lasījumu nav neviena priekšlikuma, tādēļ es lūdzu kolēģus (Smiekli. Starpsauciens.) atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Komisijā ir izskatīta virkne priekšlikumu. Priekšlikumi ir izstrādāti, pārsvarā balstoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem. Pēc būtības likumprojekta mērķis tāds arī ir palicis – sākotnējais – tātad vēlētāju apliecību vairs nebūs, varēs iet ar eID kartēm, elektroniskā vēlēšanu sistēma strādā.

Pēc pašvaldību vēlēšanām šim regulējumam ir saņemti dažādi uzlabojumi, kas bija nepieciešami likumā, – gan no drošības viedokļa, gan attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem. Visi atbildīgās komisijas priekšlikumi, kas šajā likumprojektā ir minēti, pārsvarā ir Centrālās vēlēšanu komisijas piedāvāti... ko komisija arī atbalstīja vienbalsīgi.

Kolēģi! Tālāk pie priekšlikumiem es vairs neskaidrošu. Tie visi ir saistīti. Un iesim cauri.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 6. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 7. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 13. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 14. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 23. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 30. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 31. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 32. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 33. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 34. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 35. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 36. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Kolēģi, šim likumprojektam komisijā tika iesniegti pieci priekšlikumi. Arī visi iesniegti no Centrālās vēlēšanu komisijas. Sāksim izskatīt.

1. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 4. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Un 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

(Pauze.) Neatpazīst ID karti. (Dep. M. Bondars: "Anulējuši mandātu!") Ko? (Dep. A. Klementjevs: "Ziņo, pēc tam nobalsosi!")

Sēdes vadītāja. Nu, es domāju, nesatraucieties.

J. Rancāns. Labi. Karte neiet...

Sēdes vadītāja. Nē, pagaidiet, pagaidiet, kolēģi! Tā nevarēs, tā nevarēs. Tehniskie darbinieki, lūdzu, sniedziet palīdzību. Apskatieties, kas tur notiek. (Starpsaucieni.)

J. Rancāns. Iespējams, vajadzētu iziet apmācības kursus, kā pareizi ielikt karti.

Sēdes vadītāja. Nu, kolēģi, laiks ir gājis, esam strādājuši e-Saeimā... tā ir tiesa.

J. Rancāns. Aizgāja... Aizgāja beidzot!

Sēdes vadītāja. Vai izdevās?

J. Rancāns. Jā!

Sēdes vadītāja. Izdevās, Rancāna kungs?

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par pacietību.

Sēdes vadītāja. Viss kārtībā. Sistēma funkcionē, ja? Labi, turpinām darbu. Turpinām darbu. (Dep. I. Zariņš: "Tas ir zīmīgi!")

J. Rancāns. Turpinām darbu. Paldies par pacietību, kolēģi.

Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Arī šī likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Latvijas Bankas likums", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Klātesošie! Šodien mēs skatīsim gan Latvijas Bankas likumu, gan arī, protams, pavadošo paku, kas ir saistīta ar tā saucamo finanšu sektora kapitālo remontu.

Kolēģi, milzīga pateicība un milzīgs prieks par to, ka esam šo ceļu nogājuši, jo mēs esam atjaunojuši Latvijas Bankas reputāciju, mēs esam pēc būtības mainījuši pārvaldības modeli Latvijas Bankā. Šobrīd mēs runājam par to, kā Latvijas Bankai pievienot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, un no 2023. gada 1. janvāra šī reforma būs beigusies.

Pārsvarā visos šajos likumprojektos uz trešo lasījumu ir tehniska rakstura labojumi, un šos tehniska rakstura labojumus mēs arī šodien izskatīsim. Bet sākumā – likumprojekts "Latvijas Bankas likums", trešais lasījums.

Ir saņemti pieci, ja nemaldos, jā, pieci priekšlikumi.

1. – tehnisks, skaidrojošs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. tāpat ir skaidrojošs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. (Pāršķir lapas.)... es ļoti atvainojos... 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Lūgums atbalstīt likumprojektu "Latvijas Bankas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā arī Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Latvijas Bankas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Tātad šobrīd skatām likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemts 21 priekšlikums.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 19. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Savukārt 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Kolēģi! Ņemot vērā to, ka esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus, lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" trešajā lasījumā šeit, Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. ir (Pauze.)... es ļoti atvainojos... es ļoti atvainojos (Dep. V. Agešins: "Slikti sagatavojies!")... 16. ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" trešajā lasījumā.

Šim likumprojektam iesniegti 18 priekšlikumi, un visi ir izskatīti.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. priekšlikums atkal nāk no finanšu ministra Jāņa Reira. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Likumprojekts komisijā kopumā ir atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, šobrīd trešajā lasījumā skatām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīto likumprojektu "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā".

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts trešajam lasījumam.

Komisijas vārdā lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" trešajā lasījumā.

Tas arī ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un priekšlikumi nav saņemti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi virzībai trešajam lasījumam tālāk uz Saeimu.

Lūgums jums, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" trešajā lasījumā.

Arī šim likumprojektam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti.

Lūdzu arī jūs, ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi trešajam lasījumam, atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģes un kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

M. Bondars. Paldies. Līdz ar to lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".

Trešajam lasījumam ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" trešajam lasījumam. Likumprojekts ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Lūgums jums, kolēģi, atbalstīt to šeit, Saeimā, trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" trešajā lasījumā. (Dep. A. Kaimiņš: "Nesteidzies!")

Priekšlikumi nav saņemti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts, un es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt to trešajā lasījumā arī šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. atkal nāk no finanšu ministra Jāņa Reira. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 8., kā jau minēju, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – arī labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. Un, kā jau minēju, 11. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus, kuri saņemti uz likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" trešo lasījumu.

Likumprojekts ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Lūgums atbalstīt to arī šeit, Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 3. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus, kas uz šā likumprojekta trešo lasījumu tika saņemti.

Likumprojekts ir atbalstīts komisijā.

Lūgums arī jums atbalstīt to Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus 18 priekšlikumus, kas bija saņemti uz likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" trešo lasījumu.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Lūgums arī jums likumprojektu atbalstīt šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā".

Uz trešo lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – mūsu kolēģa Māra Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. Es varbūt, kolēģi, precizēšu. Komisijā mēs runājām par to, ka deputātam Možvillo šis darbs ar Finanšu ministriju turpināsies, un tad arī skatīsimies, kā nākotnē varam risināt šos jautājumus.

Paldies.

4. – deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 5. – arī mūsu kolēģa Māra Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus, kuri ir saņemti likumprojekta "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" trešajam lasījumam.

Lūgums atbalstīt to šeit, tāpat kā to izdarīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumprojektā".

Trešajam lasījumam ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Arī 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Visbeidzot 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā, un arī 14. priekšlikumu deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies. Kolēģi, esam izskatījuši visus likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Likumprojekts ir atbalstīts komisijā.

Lūgums arī atbalstīt to šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies Mārtiņam Bondaram par ziņošanu komisijas vārdā.

Ziņotājs turpinās ar nākamajiem paketes likumprojektiem, bet jau pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi, laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim – paziņojumam.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šogad aprit 25 gadi, kopš Latvijas Republikas Saeimā darbojas Latvijas–Japānas starpparlamentārā sadarbības grupa. Šo gadu laikā... Es gribu pateikt milzīgu paldies visiem šībrīža deputātiem, kas darbojas šajā sadarbības grupā, un arī tiem, kas darbojās iepriekš.

Šī sadarbība ir bijusi ļoti daudzpusīga un auglīga, un to ir novērtējusi arī Japānas puse. Es uzsveru, ka šis apbalvojums ir tieši sadarbības grupai – nevis kādam konkrētam cilvēkam, bet sadarbības grupai. Šī gada 15. septembrī sadarbības grupa tika apbalvota ar Japānas vēstniecības atzinības rakstu.

Paldies visiem, kas iesaistījās. (Aplausi. Dep. A. Klementjevs: "Pārtulko! Izstāsti, kas rakstīts!") Tulkojums arī ir. Tulkojums arī ir.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, es saprotu lielo interesi. Tas tiešām ir īpašs gadījums, kad vēstniecība pagodina ar īpašu atzinību kādu no mūsu sadarbības grupām. Šis atzinības raksts tiks nolikts Balsošanas zālē, un Saeimas sēžu starplaikā jūs varēsiet aplūkot to un priecāties par brīnišķīgajiem japāņu hieroglifiem, bet, kolēģi no Japānas sadarbības grupas, esiet tik laipni un piecelieties kājās, mēs jums veltīsim aplausus. (Aplausi.)

Tiešām liels paldies.

Nākamais paziņojums arī ir tikpat patīkams. Godātie kolēģi! 19. septembrī pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Ēriks Pucens. Un tagad mēs visi celsimies kājās un viņu sveiksim! (Starpsauciens: "75!" Aplausi.)

Godātie kolēģi! Un tagad reģistrācijas režīmu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Dep. A. Kaimiņš: "Mārim bija vakar dzimšanas diena! Kāpēc mēs neapsveicam Māri?" Starpsauciens: "Vārda diena!" Dep. A. Kaimiņš: "Kas tas ir?")

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nu tā, mīlīši (Dep. A. Kaimiņš: "Sveiksim Māri?" Smiekli. Dep. A. Kaimiņš: "Kučinskim bija vārda diena. Vakar!")... Nu tā. Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Eva Mārtuža, Ralfs Nemiro, Evija Papule... Inguna Rībena, Karina Sprūde un Jūlija Stepaņenko. Papule ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viss. Labi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, labdien! Turpinām 23. septembra sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Turpinām darbu pie likumprojekta...

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām darbu. Turpinām skatīt likumprojektus.

Sākam ar likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", trešais lasījums.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies.

Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus piecus priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" trešajam lasījumam.

Komisijā likumprojekts atbalstīts.

Lūgums arī jums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Turpinām darbu pie likumprojektu skatīšanas. Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģes un kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā".

Trešajam lasījumam ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. (Pāršķir lapas.)... es atvainojos... ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Savukārt 13. priekšlikums ir (Pāršķir lapas.)... es atvainojos... finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un noslēdzošais – 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" trešajam lasījumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kopumā ir guvis atbalstu.

Lūgums arī jums atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", trešais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā lasījumā.

Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Savukārt 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 9. – noslēdzošais – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajam lasījumam... likumprojektu kopumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģes un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Komisijā nav saņemts neviens priekšlikums.

Likumprojekts kopumā ir atbalstīts komisijā.

Lūgums jums atbalstīt likumprojektu kopumā arī šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ritvara Jansona, Aleksandra Kiršteina, Ilzes Indriksones, Edvīna Šnores un Edmunda Teirumnieka iesniegumu ar lūgumu likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1157/Lp13) Saeimas 23. septembra sēdē izskatīt kā darba kārtības 38. jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Skatām likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" tika izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Likumprojekta būtība un mērķis ir nodrošināt patērētāju tiesību ievērošanu attiecībā uz publiskajiem kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, ja ierobežojumu vai, kā saka, kovidinfekcijas seku gadījumā apmeklētājs nevar apmeklēt pasākumu – vai nu pasākums ir pārcelts, vai arī pasākuma apmeklētājam ir pozitīvs tests un viņš noteiktajā režīmā nevar apmeklēt pasākumu.

Komisija likumprojektu izskatīja un atzina par steidzamu, un lūdz jūs noteikt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1157/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I. Indriksone. Likumprojekts paredz attiecībā uz pasākumiem, kuri bija izsludināti līdz 15. jūnijam, līdz 31. oktobrim izmaksāt apmeklētājiem biļešu cenu, ja nav iespējams apmeklēt šos pasākumus un izmantot šīs biļetes.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un izskatīt arī otrajā lasījumā – bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Indriksone. Komisija aicina izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā tūliņ – bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1157/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Indriksone. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām skatīt likumprojektus.

Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14. septembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu Nr. 996/Lp13 – "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" – un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un arī 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus četrus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 4. priekšlikumu.

R. Bergmanis. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šī gada 14. septembrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja... apsprieda likumprojektu Nr. 991/Lp13 – "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā".

Uz trešo lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisija līdz ar to ir atbalstījusi likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Ieroču aprites likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 14. septembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu Nr. 989/Lp13 – "Grozījums Ieroču aprites likumā" – pirms trešā lasījuma.

Arī šajā likumprojektā netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Apsardzes darbības likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Šis ir kā noslēdzošais četriem likumprojektiem, kas saistīti ar Latvijas Bankas likumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 14. septembra sēdē ir apspriedusi arī likumprojektu Nr. 985/Lp13 – "Grozījums Apsardzes darbības likumā".

Arī šā likumprojekta trešajam lasījumam netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi trešajam, galīgajam, lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Bergmaņa kungam par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Apsardzes darbības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" (Nr. 1108/Lp13).

Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija. Likumprojekts paredz grozījumus Farmācijas likumā, lai noteiktu ārstniecības līdzekļu apriti Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu konstatētās problēmas normatīvajos aktos, kuri noteic ārstniecības līdzekļu apriti, izstrādātu NBS specifikai un veicamajiem uzdevumiem atbilstošu normatīvo regulējumu, kā arī nodrošinātu vienotu terminoloģiju normatīvajos aktos, kuri regulē veterinārmedicīnas un veterinārās farmācijas jomu.

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" pirms pirmā lasījuma. Mums bija debates, tomēr debatēs visi komisijas locekļi konceptuāli atbalstīja likumprojektu pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lūdzam Saeimu izdarīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Debatēm deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Orlovs. Attiecībā uz otro lasījumu mēs nolēmām, ka termiņš būs viens mēnesis. Proti, tas ir 22. oktobris, kad mēs gaidām otrajam lasījumam priekšlikumus no Veselības ministrijas un Aizsardzības ministrijas par tām problēmām, kuras bija skartas apspriešanas laikā.

Tātad komisijā deputāti tā nolēma – 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. 22. oktobris ir termiņš priekšlikumiem.

Paldies, Orlova kungs.

Likumprojekts "Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" (Nr. 1109/Lp13). Šis likumprojekts tieši saistīts ar iepriekšējo.

Lūdzu jūs atbalstīt to, kā to izdarīja komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Orlovs. Kā es jau teicu, šis likumprojekts tieši saistīts ar iepriekšējo, līdz ar to datums ir tāds pats – 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 22. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Labdien, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā 14. septembra sēdē skatīja deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un ar tiem saistītos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" paredz jaunu pieeju īpašnieku lēmumu pieņemšanā. Proti, šie grozījumi dotu iespēju noturēt kopsapulces elektroniski (tiek saglabātas klātienes kopsapulces, kā arī rakstveida aptaujas). Lēmumu pieņemšana šādā gadījumā būtu vienkāršāka, modernāka, un būtu mazāk diskusiju par lēmumu pieņemšanas leģitimitāti, jo lēmumu pieņemšana tiktu nodrošināta caur Būvniecības informācijas sistēmu, ko uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.

Jāteic, ka šādi mēģinājumi – noturēt kopsapulces elektroniski – ir jau notikuši, bet tie ir bijuši tikai daļēji veiksmīgi, tāpēc ka šādai lēmumu pieņemšanai nav bijis attiecīgs juridisks ietvars, tiesisks pamats un nav bijusi noteikta kārtība iespējamo strīdu risināšanai.

Ekonomikas ministrija un Būvniecības valsts kontroles birojs komisijas sēdē norādīja, ka Būvniecības informācijas sistēma jau ir pielāgota šādai funkcionalitātei un nepieciešams tikai normatīvais akts, lai to iedzīvinātu.

Vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē tika prezentēts deputātiem un arī interesentiem, kā šī funkcionalitāte būtu realizējama dzīvē.

Praksē tas nozīmētu, ka tas veicinās iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ dalība ir apgrūtināta (piemēram, kustību traucējumu dēļ vai citu iemeslu dēļ, kuri liedz ierasties fiziski jeb klātienē).

Vienīgā lieta, kas komisijas sēdē tika akcentēta, – vienīgās institūciju bažas bija par Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamajiem datiem no Valsts zemes dienesta. Tomēr institūcijām nebija konceptuālu šķēršļu, lai nevirzītu šo likumprojektu tālāk.

Tāpēc komisijā likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par iepazīstināšanu ar šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mums ir jāatbalsta šis likumprojekts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas; tas ir 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 7. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Otrs saistītais likumprojekts elektronisko kopsapulču nodrošināšanai ir "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā".

Šie grozījumi paredz mājas lietas vešanas kārtības izmaiņas, vairākus tehniskus labojumus, paredz noteikt vēl vienu obligāto pārvaldīšanas darbību, proti, ugunsdrošības prasību nodrošināšanu.

Komisijā likumprojekts atbalstīts vienbalsīgi.

Aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Arī par šo likumprojektu deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas, 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies, Budriķa kungs.

Tātad priekšlikumiem termiņš – šā gada 7. oktobris.

Likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" (Nr. 593/Lp13), kura mērķis ir noteikt ierobežojumu bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", apmeklēt Saeimas ēkas, ja attiecībā uz tiem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, tādā veidā mazinot šo personu ietekmi uz likumdevēja varu.

Saeimas kārtības rullis jau šobrīd nosaka ierobežojumus apmeklēt Saeimas ēkas tiem deputātiem, kuri ir izslēgti no Saeimas sastāva likumā noteiktajos gadījumos, to skaitā tiem, kuri ir izslēgti no Saeimas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu).

Kāpēc tāds pats ierobežojums Saeimas kārtības rullī nebūtu attiecināms arī uz tiem apmeklētājiem, pret kuriem ir piemērotas sankcijas?

Atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām sankcijas ir noteikti ierobežojoši pasākumi vai aizliegumi, kurus nosaka starptautiska organizācija vai valsts attiecībā pret valsti, juridisko vai fizisko personu. Latvija nesaraujami ir saistīta ar starptautiskajiem procesiem, tāpēc efektīva sankciju režīma ievērošana ir Latvijas nacionālās drošības interešu jautājums.

Sankciju pamatmērķis ir atjaunot drošību un novērst starptautisku apdraudējumu, panākt tādu valsts rīcību, kas nodrošina drošību un tiesiskumu, novēršot jebkādus riskus. Tāpēc nav saprotams, kādēļ vēl līdz šim brīdim nav grozīts spēkā esošais regulējums, kas šādām personām ļauj brīvi apmeklēt Saeimas ēkas un piedalīties tās darbā.

Likumdevējs, kurš nodrošina iespēju personām, pret kurām ir noteiktas konkrētas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, bez ierobežojuma apmeklēt Saeimu un piedalīties tās darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesu norisi un pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskā, tiesiskā valstī arī likumdevējam pašam ir pastāvīgi jāpilnveido savas darba procedūras, lai nodrošinātu labus likumus.

Likumdošana nav vienkārši formāls process, kurā jārūpējas vienīgi par noteiktu procedūru ievērošanu. Šim procesam jābūt vērstam uz taisnīguma sasniegšanu, uzticības vairošanu Latvijas valstij un tiesībām. Lai varētu atzīt, ka pastāv likuma vara, sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka likumu pieņemšanas process notiek sabiedrības interesēs.

Diemžēl Saeimas kārtības ruļļa regulējums līdz galam vairs nespēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kura atbilstu modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts standartiem. Lai likumdevējs varētu pieprasīt sabiedrībai ievērot tā pieņemtos likumus, tam likumdošanas procesā jārada pārliecība, ka likumu pieņemšana notikusi godīgi, pārskatāmi un cieņpilni.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem. Lūdzu! (Starpsaucieni.)

G. Daudze (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Es runāšu gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu – "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"".

Šos likumprojektus vieno viena kopīga pazīme. Šie abi likumprojekti ir rakstīti vienam konkrētam cilvēkam, kura vārds ir Aivars un uzvārds – Lembergs. Tā neapšaubāmi nav laba un pareiza likumdošanas prakse, un es brīnos, ka... nu, godīgi sakot, jau pēc trīs gadiem vairs ne par ko nebrīnos. Šī likumprojekta, šī grozījuma, iniciatori ir cilvēki, kuri ir pauduši, ka viņi pārstāv "bezkompromisu tiesiskumu", taču, kā mēs redzam, tas ir pārvērties par bezkompromisu beztiesiskumu.

Pret to, ka šie likumprojekti tiktu virzīti Saeimā, bija Saeimas Juridiskais birojs, ļoti asi bija pret. Un īstenībā tas nav raksturīgi Juridiskajam birojam. Acīmredzot tur arī bija kaut kāds nopietns apdraudējums labai likumdošanas praksei. Katrā ziņā tā man ir stāstījuši tie kolēģi, kas piedalījās Juridiskās komisijas darbā.

Pret šo likumprojektu virzību ir arī Augstākās padomes deputātu dibinātais "4. maija Deklarācijas klubs", jo viņi uzskata, ka tas ir spļāviens sejā... (citēju) "spļāviens sejā Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarību", jo tiesības apmeklēt Saeimu ir par 4. maija balsojumu, par Latvijas neatkarību. Un tur neko nevar ne pieņemt, ne atņemt – ir skaidri zināms, kuri deputāti balsoja "par", kuri bija "pret". Un šai privilēģijai, kura dota šiem 4. maija balsojumu veikušajiem deputātiem, ir jādarbojas neatkarīgi no tā, ko Augstākās padomes deputāts ir vai nav izdarījis nākamo 30 gadu laikā, – tā ir balva par to, ka šobrīd mēs dzīvojam neatkarīgajā Latvijā.

Tātad atsauce uz NATO vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu sankcijām ir nepieļaujama, jo parasti tas ir politisks lēmums. Nav pieņemami, ka kāda trešā valsts nosaka, kurš drīkst un kurš nedrīkst apmeklēt suverēnās Latvijas Republikas parlamentu, jo šāds aizliegums pēc būtības, jau pašos pamatos, apdraud suverenitātes jēdzienu. Es negribētu, ka mēs paši ar savām rokām... radām šaubas par Latvijas Republikas suverenitāti, jo Latvija ir patiešām neatkarīga valsts.

Aivara Lemberga gadījumā šis politiskais lēmums tika pieņemts, neticēsiet, Latvijā. Un to izdarīja JKP aktīvisti! Bordāns ar Jurašu devās uz ASV pārliecināt mūsu stratēģiskos partnerus par sankciju nepieciešamību. Tas ir bezprecedenta gadījums – valsts pati sev izprasa starptautiskas sankcijas!

Visa tā rezultāts ir tas, ka Ventspils brīvostas pārvalde faktiski ir nespējīga darboties, Ventspils osta stāv gandrīz tukša – visi ar ostu strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti samazināt savu darbību, atbrīvot darbiniekus, tādējādi radot viņiem gan sociālas, gan ekonomiskas problēmas.

Lasot anotācijas, uzkrīt tas, ka acīmredzot JKP ir problēmas – viņi sirgst ar mazvērtības kompleksu, ja viņi uzskata, ka viens cilvēks var ietekmēt visu valsts politiku (Dep. Ē. Pucens: "Viņiem partijā tā..."), turklāt partija, ar kuru viņš ir visciešāk sadarbojies, pašreiz atrodas opozīcijā. Tā ka katrā ziņā es ieteiktu kolēģiem, jo es esmu ārsts, aiziet pie psihologa – var būt, ka var sariktēt kaut kā domāšanu.

Bez tam – jautājums tiem kolēģiem, kuri šobrīd ir gatavi atbalstīt šos likumprojektus. Jautājums – vai jūs nemulsina tas, ka šo likumprojektu ir parakstījuši divi kriminālvajāšanai nodoti deputāti – Jurašs un Kaimiņš –, kuriem saskaņā ar iepriekšējo Saeimas kārtības ruļļa regulējumu nebūtu tiesību piedalīties Saeimas darbā?

Deputāts Jurašs nupat teica: ja spēkā stājas notiesājošs spriedums, tad tas ir aizliegts. Jebkurā gadījumā – ne Aivara Lemberga gadījumā, ne arī viņa gadījumā – tas vēl nav stājies spēkā. Taču es ļoti ceru, ka mēs piedzīvosim to, ka stāsies spēkā notiesājošs spriedums gan Jurašam, gan Kaimiņam. (Dep. S. Riekstiņš: "A Aivaram? Aivaram – nē?")

Ņemot vērā to, kas ir tie, kuri parakstījuši šo likumprojektu, mēs šeit acīmredzami pārliecinājāmies par to, ka latviešu teiciens "Klausieties manos vārdos, bet neskatieties uz maniem darbiem!" vēl joprojām ir aktuāls.

Es aicinu neatbalstīt nedz šo, nedz nākamo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz, ka bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, pret kuriem ir noteiktas starptautiskas vai nacionālas sankcijas vai pret kuriem ir piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktas sankcijas, nav tiesību apmeklēt Saeimas ēkas.

Jāteic, ka Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14. septembra sēdē komisijas deputāti pēc diskusijām – ar sešām balsīm "par", četrām "pret" un diviem deputātiem nebalsojot – atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka Satversme un Saeimas kārtības rullis ierobežo deputātus tikai saistībā ar viņu izdarītajiem noziegumiem un tikai tādā gadījumā, ja viņi ir notiesāti; izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā deputāti ne tikai apmeklē Saeimas ēku, bet pat piedalās Saeimas darbā.

Tāpēc rodas jautājums – vai šajā gadījumā ierobežojums attieksies tikai uz bijušajiem deputātiem, bet citas personas pēc minētās pazīmes varēs apmeklēt Saeimu un pat piedalīties komisiju darbā kā uzaicinātas personas, ja viņi nav deputāti un nekad nav bijuši, arī tie, kuri varbūt izdarījuši citus pārkāpumus, piemēram, sodīti par smagu noziedzīgu nodarījumu? Par šādām personām likumprojekta autori diemžēl nerunā. Vai nu gandrīz nerunā, vai runā negribīgi.

Es uzskatu un redzu, ka likumprojekta autori runā diezgan šauri – runā tikai par tām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā. Es domāju, ka ir jādiskutē nevis par konkrētām personām, bet par grupām, piemēram, par tiem, kuri notiesāti par tīšiem noziegumiem vai par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem; tad nav jārunā par vienu konkrētu personu, bet jārunā par personu grupām.

Domājams, ka pašlaik jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Es ļoti šaubos, ka likumprojektā noteiktais ierobežojums konkrētajiem bijušajiem deputātiem apmeklēt Saeimas ēkas patiešām sasniegs likumprojekta anotācijā noteikto mērķi – mazināt personas prettiesisko ietekmi uz likumdošanas varu.

Ja mēs runājam par ilgtspējīga tiesiskā regulējuma pieņemšanu – tāda, kurš atbilstu labai likumdošanai –, tad, manuprāt, Saeimai nebūtu jāgroza likums, ja tas grozījums skar tikai vienu personu. Tas nav pareizi no likumdošanas veidošanas viedokļa. Likumdevējs tā nedrīkst rīkoties. Likumdevējam jāskatās plašāk, domājot par tālākām konsekvencēm. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par pieņemto lēmumu tiesiskumu.

Vēlos arī atgādināt par vienlīdzības principu tiesību normas veidošanā. Turklāt šis ir politisks jautājums un politisks lēmums, par kuru ir ļoti grūti spriest, izmantojot tikai juridiskus argumentus un apsvērumus. Tāpēc, manuprāt, tas ir nesamērīgi – saistībā ar sankcijām ierobežot bijušo deputātu tiesības apmeklēt Saeimas ēku.

Aicinu balsot "pret".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Es nezinu, kurš brilles aizmirsa...

Sveicināti, cienītie kolēģi! Brīdī, kad mēs pamazām virzāmies Rietumeiropas virzienā un ieviešam labas pārvaldības praksi, redzam, ka pēkšņi politikā vēlas atgriezties gan nu jau visiem labi zināmais Ainārs Šlesers, gan... politikā, izrādās, vēlas noturēties arī Aivars Lembergs, kā mēs dzirdējām no Gundara Daudzes vārdiem.

Tomēr es gribētu pirmām kārtām vērst uzmanību uz to, ka, manuprāt, piemēram, Gundaram Daudzem nebūtu solīdi izteikties par šo likumprojektu, šo ierosinājumu, tāpēc ka tieši Aivars Lembergs ir bijis (Starpsauciens.) lielākais ziedotājs viņa politiskajam spēkam un abi šie cilvēki nāk tieši no Ventspils. Tas ir viens. (Starpsauciens: "Jums arī gribējās?")

Otrs. Runājot par Valērija Agešina teikto par to, ka šis likumprojekts ir sagatavots vienam cilvēkam un tā nav labā prakse, es gribētu teikt: paldies dievam, ka pagaidām mums ir tikai viens šāds cilvēks. Patiesībā, manuprāt, šādam likumprojektam vajadzēja būt jau tajā brīdī, kad mums nebija šādu cilvēku, – vajadzēja vienkārši parādīt mūsu sabiedrotajiem tādu labas gribas žestu, ka mēs esam par tiesisku valsti, labu pārvaldību un ka mēs vēlamies iekļauties šajā... Rietumu civilizācijas kopienā.

Ceru, ka mēs visi būsim saprotoši un tomēr šo likumprojektu atbalstīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. Lūdzu!

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es aicinu ar šo neapstāties, iet tālāk. Man ir priekšlikums, ka mēs varētu vēl iekļaut sarakstā kādu kategoriju, kurai varētu... kuriem varētu būt liegts apmeklēt Saeimas ēkas. Latviešu sarunvalodā ir tāds vārds "jampampiņš". Es aicinātu iekļaut šo kategoriju.

Atbilstoši skaidrojošajai vārdnīcai vārdam "jampampiņš" ir divējāda nozīme. Viena – ‘nepatīkams, nesimpātisks cilvēks’, un otra – ‘jocīgs cilvēks, pamuļķis’. (Es citēju.) (Starpsauciens: "Otrajā lasījumā!")

Varbūt kāds teiks, ka būs sarežģīti šo kategoriju identificēt – nu kā mēs noteiksim...? Nē! Tūlīt šis balsojums parādīs. (Smiekli. Aplausi.)

Man ir tiešām aicinājums beigt apkaunot sevi, šo namu un kopumā Latvijas valsti.

Kam vēl mēs sāksim pieskarties? Kā var sākt diskutēt par tiem cilvēkiem, kuri šeit, riskējot patiesībā ar visu, balsoja par Latvijas neatkarību?!

Lai kas tur būtu noticis, neķeramies klāt kaut kam, kas, manuprāt, mums varētu būt svēts šajā valstī! Jo galu galā...

Man ir tāda sajūta, ka es bieži neesmu redzējis šos Augstākās padomes deputātus šajos namos. Un man pat liekas, ka nu jau viņiem būs kauns šeit nākt pie mums – jampampiņiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Es pieļauju, ka nevienam nav aizdomu, ka... Aivars Lembergs nav man draugs. Man bija iespēja ar viņu runāt divas reizes dzīvē, jā, un tas ir viss.

Bet, runājot par jautājuma būtību, – divi aspekti. Viens no tiem – juridiskais. Sākšu ar to.

Kolēģi! Ja mēs gribam ierobežot kaut kādas tiesības, mums nevajadzētu atsaukties uz kādas citas valsts pieņemto lēmumu par sankcijām, vienalga, par ko, bet mums pašiem Latvijā ir jāpieņem lēmums. Kritērijs, ka kāda valsts noteica sankcijas, īsti neder.

Un tagad – otrais aspekts, nejuridisks.

Kolēģi! Es saprotu, ka jautājums par to, vai cilvēks, kas tagad sēž cietumā, staigās pa Saeimas koridoriem vai nestaigās, ir ļoti svarīgs un aktuāls, bet... Man ir kauns par Saeimu, ka mēs nopietni par to diskutējam. Es domāju, ka kolēģiem, kuriem ir atlicis laiks, lai ģenerētu tādus projektus, labāk būtu padomāt, kā nodrošināt, lai pirmās instances tiesas spriedums būtu pieņemts nevis pēc 10 vai 15 gadiem, bet ātrāk. Būtu labāk padomāt par to, kā nodrošināt, lai apelācijas instance varētu sākt ātri darbu un pieņemt lēmumu. Nē, tā vietā mēs runājam par to, vai būs tiesības staigāt pa Saeimas koridoriem vai ne.

Man ir kauns! Es nebalsošu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Butāna kungs! Es netaisos runāt šajā jautājumā, bet mani ļoti interesē, kurš jums pastāstīja par to, kas ir tiesiskums vecās Rietumu demokrātijās. No kurienes jūs ņēmāt vispār šo informāciju?

Tiesiskums balstās likuma varā – rule of law. Un faktiski nevainīguma prezumpcija ir viens no stūrakmeņiem.

Bet, protams, ir arī zināmi ētikas principi. Man tiešām ir grūti iedomāties kādu vecās demokrātijas parlamentu, kur koalīcija balstītos uz cilvēkiem, kuriem ir zināms statuss kriminālprocesos.

Es no sirds novēlu mūsu kolēģiem – gan Kaimiņa kungam, gan Zakatistova kungam, gan visiem pārējiem (es neuzskaitīšu) –, lai viņi tiktu pilnībā attaisnoti. Bet, kamēr viņiem ir aizdomās turamā vai cits statuss kriminālprocesā, Rietumu demokrātijas ētika un tiesiskuma izpratne neļautu viņiem piedalīties Saeimas darbā, vadīt komisijas, pildīt ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Kad būs pierādīts, ka jūs esat pilnīgi nevainīgi, jums būs tiesības saņemt kompensācijas – gan materiālas, gan morālas, gan visas pārējās. Bet, kamēr aizdomu ēna ir virs jums, tikmēr jums gan nevajadzētu rīkoties un vēl ierosināt likumprojektus par citiem, un balsot par šādiem likumprojektiem.

Tāda ir, piedodiet, Butāna kungs, Rietumu demokrātijas izpratne par tiesiskumu un par ētiku.

Aicinu balsot "pret" šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet, Juraša kungs?

J. Jurašs. Jā. Komisijas vārdā es aicināšu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un vēl. Šeit debatēs izskanēja vairāki ierosinājumi par tām grupām, ar kurām varētu papildināt vēl... tātad – kurām varētu, iespējams, liegt iespējas apmeklēt Saeimas namu (Dep. I. Zariņš: "Komisijas vārdā!") un rīkotos pasākumus. Tāpēc aicinu atbalstīt un ar saviem priekšlikumiem piedalīties likumprojekta pilnveides procesā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 30, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. (Aplausi.)

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Līdzīgi kā tikko izskatītais likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī"... Juridiskajā komisijā tika izskatīts arī saistītais likumprojekts – "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" (Nr. 594/Lp13).

Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju vai 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu, savu tiesisko statusu, speciālo valsts pensiju un citus likumā noteiktos labumus ir ieguvuši par nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā.

Spēkā esošais likums šādiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem dod tiesības apmeklēt Saeimas ēkas, ļauj būt klāt Saeimas sēdēs, Saeimas rīkotajos pasākumos, dod iespēju saņemt finansiālu, materiālu atbalstu, ieskaitot arī transporta pakalpojumus... arī transporta pakalpojumu veidā... reprezentācijas pasākumu īstenošanai, to visu kompensējot no Saeimas budžeta – no šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šiem deputātiem pat ir iekārtotas telpas Saeimas ēkā.

Diemžēl arī šī likuma regulējums līdz galam vairs nespēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kas atbilstu demokrātiskas, tiesiskas valsts standartiem, jo – kā deputāti, kuri ar savu rīcību ir diskreditējuši valsti, nodevuši valsts intereses tiktāl, ka viņiem tiek piemērotas nacionālas vai pat starptautiskas sankcijas, drīkst Saeimas telpās turpināt baudīt privilēģijas, kuras viņiem nepienākas, tādējādi apkaunojot likumdevēja varu? Lai kaut minimāli atjaunotu uzticēšanos likumdevējam un nodrošinātu godīgu, caurskatāmu Saeimas darbu, ir nepieciešamas atbilstošas izmaiņas.

Atgādinu, ka likumprojekts nosaka ierobežojumus Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas; minētie ierobežojumi liedz ne tikai apmeklēt Saeimas ēkas, bet arī... Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā liedz būt klāt Saeimas sēdēs, kā arī piedalīties Saeimas rīkotajos pasākumos.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Nu lielu daļu jau te pateica Judina kungs, bet es kā Augstākās padomes deputātu kluba biedrs gribu te izteikt dažus apsvērumus.

Skaidrs, ka varētu pieņemt likumu, kas ierobežo uz laiku kaut kādu darbību tieši tajos gadījumos, kad var ietekmēt... teiksim, kaut kāds noziedzīgi... saistīts cilvēks vai... deputāts vai bijušais kaut kāds deputāts, vai bijušais Augstākās padomes deputāts... viņš nāk un ietekmē kaut kādus balsojumus vai vēl kaut ko.

Šinī gadījumā, runājot konkrēti... ja mēs... Piemēram, te pieminēja Lemberga kungu... Es domāju, ka šādā likumprojektā būtu jāieraksta – tiesas spriedums vispirms, jo, es domāju, cilvēkiem, kuriem ir kaut kāda pašapziņa, Latvijas tiesas spriedums stāv krietnu pakāpi augstāk par jebkādiem starptautiskiem spriedumiem vai lēmumiem, vai sankcijām.

Bet ļoti kuriozas šeit ir Eiropas Savienības valstu vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu sankcijas. Atcerēsimies, ka nesen ASV pieņēma sankcijas attiecībā pret vairākiem Vācijas uzņēmumiem! Bet tur bija arī Bundestāga deputāti... Tātad tas, kas notiek šādā gadījumā, var notikt arī ar mums. Nu es pateikšu vienu piemēru.

Ko mēs darīsim, ja Turcija pieņems sankcijas pret daļu Saeimas deputātu, kuri ir balsojuši par deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu? Tas ir būtiski. Tas ir iespējams. Turcija var pieņemt sankcijas, teiksim, par Grieķijas deputātiem, grieķi var pieņemt par Turcijas. Vai mums ir jāiejaucas visos šajos gadījumos? Kas tādā gadījumā notiks ar tiem deputātiem, pret kuriem pieņems sankcijas, teiksim, Turcija... pēc šī likuma? Viņus mēs nelaidīsim sēdē vai laidīsim? Respektīvi, tas likums, manuprāt, nav īsti sagatavots kā tāds.

Otrs, ja runā par Augstāko padomi. Manuprāt, tur izlaista daudz būtiskāka lieta. Ko mēs darīsim ar tiem padsmit deputātiem, kuri bija VDK aģenti un kuri balsoja nevis par neatkarīgu Latviju, bet par suverēnu Latviju?

Es jums varu pateikt vienu interesantu faktu, ka 21. augustā... kad notika balsojums par pilnīgu Latvijas neatkarību, tad no tiem, kas bija zālē un nebalsoja... Piemēram, arī Mavriks Vulfsons nebalsoja, jo viņš izgāja ārā pirms balsošanas un atnāca tikai tajā brīdī, kad balsojums bija beidzies, lai visi redzētu, ka viņš nav balsojis.

Respektīvi, ko es ar to gribu pateikt? Es gribu pateikt to, ka daļa VDK aģentu tātad balsoja par šo suverēnās Latvijas modeli, kur... Latvija būtu parakstījusi šo – zināmu līgumu ar Gorbačovu. Nu mēs būtu neatkarīga... tāda finlandizācija... Mums būtu Liepājā karabāze, ko mums gribēja uztiept... un tā tālāk.

Bet šie deputāti taču var nākt... Augstākajā padomē... Nu tad vai nu... Tad vai nu pieņemam pret visiem, vai skatāmies tiesas spriedumu. Un tiesas spriedumi var būt dažādi. Es domāju, ka tur vajadzētu būt arī kaut kādam termiņam. Nu, teiksim, ja tiesa attaisno, kas notiek? Un tiesas sprieduma taču mums nav.

Ja tiesa pieņem kaut kādu vieglu sodu (teiksim, nelielu cietumsodu), vai šis lēmums tad ir uz visu mūžu vai uz kaut kādu laiku. Tas atkal ir tāds strīdīgs jautājums. Mēs varam teikt: jā, nu tad nobalsosim un uz otro lasījumu kaut ko uzlabosim... un uz trešo, bet es domāju, ka šeit nav pašas galvenās idejas, nav principialitātes – tātad ko mēs darām ar bijušajiem VDK aģentiem, ar citiem, kas varbūt ir kaut kādus noziegumus izdarījuši?

Ko tādā gadījumā mēs darām ar cilvēkiem, kas balsoja 1918. gada 18. novembrī Tautas padomes sastāvā? Jūs zināt, ka tur vesela rinda tika tiesāti par smagiem... kriminālnoziedznieki, ne tikai Hermanovskis... es nesaukšu visus tos uzvārdus... par korupciju, par dažādiem pārkāpumiem. Mēs viņus svītrosim ārā no vēstures vai nesvītrosim? Nu pilnīgi nesagatavots konceptuāli, nepārdomāts, bet es pieļauju, ka, protams, uz laiku šīs sankcijas var ieviest pret kaut ko, bet tad vajag uzrakstīt skaidri.

Un nekādā gadījumā tās nevar būt Eiropas Savienības valstu vai Ziemeļatlantijas līguma vienas valsts sankcijas. Mēs savā laikā jau šādā veidā uzspļāvām ANO Drošības padomei. Tika uzspiests lēmums atbalstīt iebrukumu Irākā, kur mēs nevarējām tai reizē dabūt ANO Drošības padomes lēmumu. Pamatojums bija tāds, ka mēs netiksim NATO, ja mēs neiejauksimies Irākā. Beigās izrādījās, ka Slovēnija nosodīja šādu lēmumu, bet kaut kā tika NATO. Un visādas pārējās muļķības.

Nevajag kāpt visu laiku uz tiem grābekļiem. Es saprotu, ka daudziem ir iemīļotie grābekļi, uz kuriem visu laiku gribas kāpt... regulāri. Tā tāda mazohistiska bauda, bet nu kaut kādai pašcieņai ir jābūt, un kaut kādiem principiem ir jābūt par savu tiesu un par saviem lēmumiem.

Paldies.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu moins! Es zināju, ka šis balsojums, iepriekšējais un tajā skaitā šis, noteikti izgaismos (Starpsauciens: "Jau izgaismoja! Jampampiņš!"), kas ir kurš, bet man šis ir ļoti, ļoti, ļoti nepatīkams pārsteigums. Es pat negribu jums acīs skatīties, ne ko (Starpsauciens: "Neskaties!")... Paši esam kārtīgi pazīstami... viens ar otru ne pirmo gadu, bet jautājums ir par to, ka ir 57 iemesli – 57 iemesli!... ka nekas te nav mainījies pa visiem trijiem gadiem! 57 iemesli! 25 iemesli nebalso: Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Andrejs Judins, Rihards Kozlovskis, Janīna Kursīte, Atis Lejiņš, Viesturs Liepkalns, Inese Lībiņa-Egnere, Regīna Ločmele, Evija Papule, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Edvīns Šnore, Mārtiņš Šteins, Vita Anda Tērauda, Inese Voika, Atis Zakatistovs un Gatis Zamurs. Jūs taču nācāt ar jaunu politiku šeit iekšā, ne? 66 procenti! (Starpsauciens.) 66. ... Tika nomainīti 65 procenti deputātu, kad es gāju ar šo karogu: "Maucam ārā komunistus! Par daudz Saeimā sēž komunistu!" (Zālē troksnis. Starpsauciens.) Bija 35 komunisti, tagad sēž pieci. (Starpsaucieni.) Šobrīd situācija ir tāda, ka jūs nobalsojat par cilvēku, un mēs zinām, ka runa ir par Lembergu. Nu kliedziet! Kliedziet, kliedziet virsū! Aiziet! Ļoti labi – debates!

Šis ir manis parakstīts priekšlikums par to, lai Lembergs pa Saeimu apkārt nemētājas, lai nestaigā uz ZZS frakciju un nepieņem tur lēmumus trešdienās. Ko jūs tikko izdarījāt, Judin! Kas tā par argumentāciju! "Es kā jurists... šis ir... kas tas tāds te būs?" Tās ir muļķības! Tu saproti, ka runa ir par Lembergu? (Dep. A. Judina starpsaucieni.) Šobrīd ir tā, ka Lembergs ir simbols – vienkārši ļauns, negatīvs Voldemorts. Un kas tagad notiek aiz šīm sienām? Es redzu, ka varbūt patiešām – varbūt patiešām! – šis Šlesera gadījums un šis, atvainojiet mani, Gobzemes gadījums ir nepieciešams. Vēlreiz. Tā, lai ar beisbola nūju iedod pa galvu – visiem (Starpsauciens.), jo šis, ko es tikko kā ieraudzīju... šis balsojums – tas ir traģikomisks. Lejiņa kungs, jūs te sēžat jau simts gadus... Traģikomisks!

Es nosaucu jaunos deputātus, es pat partiju nodibināju, kas ir pret ZZS, pret Lembergu. Tagad jūs te sēžat nemirstīgo frakcijā. Sēžat un balsojat "par" Lembergu. Vispār nekādas morālās... nekādas normas, nekādas vērtības! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Nekādas!

Es nezinu, vai ir kaut kāda jēga (Juraša kungs, varbūt pēc tam pasakiet!)... jēga vēl balsot par šo, jo doma bija par to, lai Lembergs nepieņem lēmumus. Un šobrīd man kliedz virsū, uz mani skatās nevis Solvita, bet Ramona, nevis ruda, bet melnmate. Sēž laimīga, nopelnījusi... Sociālais lifts jūs ir pacēlis augšā. Un tagad jūs esat tajā liftā, liftam trose tad ir nokritusi – viss. Kritīs zemē.

Līdz ar to, kolēģi, es vienkārši izsaku savu sašutumu. Es par SASKAŅU neko – ne labu un ne sliktu – tiešām, jūs esat politiska partija, politiski lēmumi (Dep. R. Ločmele rāda savu iesniegumu par to, ka tehnisku iemeslu dēļ nav nobalsojusi.)... Regīna, aizej, lūdzu, prom!

Tālāk. Man ir jautājums par ZZS. Protams, Daudzes kungs ir no partijas "Latvijai un Ventspilij", viņam ir jāiet un jārunā. Tas ir viņa uzdevums. Regīna, vai jums viss ir labi? (Dep. R. Ločmele: "Vai tev viss ir labi?") Un es saprotu arī šo Didža stāstu... ko Didzis stāstīja, ka tas nav pieņemami, un viss pārējais. It kā to var tā iepakot, ka vēl atnāk Judins un pasaka – juridiski šis ir pilnīgi neskaidri un tā tālāk.

Runājam skaidriem vārdiem – šis ir tāds antilemberga likums par to, lai Lembergs nenāk uz ZZS frakciju. Viss! Nekā tur vairāk arī īsti nav. (Dep. Ē. Pucens: "Kā viņš var atnākt?") Jūs šeit sēžat trīs gadus, jūs jau viņu neesat redzējuši, tāpēc ka ZZS nav valdībā. Tad, kad viņi bija valdībā, Lembergs katru trešdienu te nēsājās apkārt. Katru trešdienu! (Starpsauciens: "Viņš ir cietumā!") Cietumā, cienītie, viņš ir pēdējos septiņus mēnešus. (Starpsauciens: "Nesarunāties ar zāli!") Katrā ziņā man nav jums jāpierāda, kurš ir kamielis un kurš nav kamielis. (Dep. K. Ģirģena starpsaucieni.) Ģirģen, ko tu muldi vispār? Ko tu muldi? Tu paskaties spogulī! Es vienkārši, kolēģi, nesaprotu, kādi ir jūsu uzstādījumi, kā jūs to paskaidrosiet saviem vēlētājiem? Es nezinu, kā! (Dep. R. Ločmele: "Tu saviem vēlētājiem paskaidro!")

Man par mani saka, ka man te tagad ir manas kriminālās visas tiesas un tā tālāk. Es eju, es cīnos, es darbojos, viss ir fine! Viss ir labi! Bet, kolēģi, nu ir kādam laikam... Man likās, ka ir forši, mēs esam nomainījuši 60 deputātus... 60 procentus deputātu, tai skaitā 60 deputātus. Un kas te ir savēlēts? Nu, jomajo, nu! Nu goda vārds! Nu kas tas viss ir? (Zālē troksnis.)

Ejiet un vēliet, un ņemiet... pieņemiet savus lēmumus. Katrā ziņā, ziniet, tas ir tikpat smieklīgi kā Lembergs, kurš sēž cietumā, raksta vēstules "Ventas Balsī" par to, ka viņam pat vilciena lokomotīvisti taisa signālus ar vilcieniem: "Pī, pī!", sveicienus viņam nodod, nezinot to, ka jebkuram lokomotīvistam ir pienākums dot signālu pirms jebkuras pārbrauktuves.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Manās rokās nonāca balsotāju un šajā gadījumā ļoti daudzu nebalsotāju saraksts. Par daudziem man nav pārsteiguma, teikšu, kā ir. Nu es būtu... Pārsteigums būtu, ja būtu tāds pretējs balsojums... no daudziem – tas būtu tas... tad man būtu iepletušās acis. Jūs zināt, man dažreiz iepletās.

Bet par ko man ir pārsteigums šajā gadījumā? Man ir pārsteigums par Kristu Baumani, kura nebalsoja. Man ir pārsteigums par (Starpsauciens: "Par likumprojektu!") Ati Lejiņu, kurš nebalsoja (Starpsauciens: "Kauns!"), un jautājums, vai balsos par šo, jo šis ir saistītais likumprojekts. Man par Inesi Lībiņu-Egneri ir pārsteigums, goda vārds, tiešām, kā saka, negaidīju... nav tipiski nebalsot šajā gadījumā. Vēl man ir pārsteigums par Mārtiņu Šteinu. Nu, jaunā politika un tā... par jauniešiem, vai ne. Par Vitu Andu Tēraudu man ir ļoti liels pārsteigums. (Starpsauciens: "Par balsojumu vai par jautājumu?") Viņa vienkārši nav pieredzējusi, ka Lembergs nēsājas. Tagad šeit tai... Ventspils mērs pavada laiku... Es satiku uz ielas. Es izeju ārā un satieku Ventspils mēru... nu, vietas izpildītāju.

Protams, par Inesi Voiku man ir ļoti liels pārsteigums, ka, teiksim, nevēlas... respektīvi, labprāt pieļauj iespēju, ka šajā ASV sankciju sarakstā esošais Lembergs pārvietojas pa Saeimu brīvi un nāks vēl viņu arī pasveicināt. Man par to ir pārsteigums.

Bet liels pārsteigums ir man par Andreju Judinu. Nu tāds tiešām liels pārsteigums. Tad, kad (Starpsauciens: "Mēs par likumprojektu!")...

Es esmu Saeimā cik...? Trīs gadus, rupji rēķinot... trīs gadus. "Latvijai un Ventspilij"... Andrejs Judins daudzus gadus ir pavadījis Saeimā (neskaitīšu, cik, bet, nu, vizuāli daudzus) un vienmēr ir pārmetis, ka Lemberga lieta tiek izskatīta ilgi. 10 gadus pirmajā instancē nevarēja izskatīt. (Dep. A. Judins: "Par jautājumu!")

Zamura kungs, jūs arī nebalsojāt! (Starpsaucieni: "Par jautājumu!") Šajā gadījumā es domāju, ka ir ļoti svarīgi atcerēties (Dep. A. Judins: "Sēdes vadītāja!"), varbūt pat pārdomāt... es par likumprojektu. (Dep. A. Judina starpsaucieni.) Es atvainojos, ka varbūt es pārāk daudz analizēju iepriekšējo balsojumu. Judina kungs pazaudēs balsi, bļaujot no vietas. (Dep. A. Judins: "Nekas, nekas!") Es ļoti atvainojos, Judina kungs, par to, kā jūs 10 gadus neko neesat izdarījis un tagad aizstāvat, lai Lembergs varētu iet uz ZZS frakciju tad, kad tiks ārā no cietuma.

Šis likumprojekts ir nedaudz citādāks, nedaudz par citu tēmu un attiecas nedaudz uz citiem cilvēkiem. Daudzi no viņiem, praktiski absolūti lielākā daļa, pelnījuši lielu cieņu. Bet šajā gadījumā, protams, šis likumprojekts ir simbolisks, un tādēļ arī pirmais lasījums, kas ir konceptuāls lasījums... tas ir konceptuāls, vēl būs priekšā otrais lasījums ar priekšlikumiem, trešais lasījums ar priekšlikumiem, kur Didzis Šmits sniegtu veselu kaudzi ar priekšlikumiem, kam vēl neieiet Saeimā. Bet simbolisks ir balsojums par to, ka neatbalstīt konceptuāli. Kad ir runa par sabiedroto valstu un NATO valstu sankcijām un sankciju sarakstiem, tas ir tāds simbolisks balsojums.

Un šajā gadījumā mums priekšā ir vēl viens simbolisks balsojums. Ko es, protams, darīšu – es aicinu, pirmkārt, tātad visus, kas nebalsoja, balsot "par" – pozitīvi par šo, potenciāli veicot... pieņemot pozitīvu lēmumu par šo simbolisko soli, un pēc tam Juridiskajā komisijā konstruktīvi sniegt (Dep. R. Ločmele: "Likumi nevar būt simboliski!") priekšlikumus šim likumprojektam, uzlabot, lai nav kaut kādi... lai tomēr nevar izdomāt, piemēram, varbūt kāds... lai Kiršteina kunga bažas tiktu novērstas par to, ka, piemēram, Turcija ieviesīs kādas sankcijas... vai vēl kāds. Tāpēc jau ir trīs lasījumi. Citādi mēs likumus, dārgie kolēģi, pieņemtu vienā lasījumā, bet mēs trijos lasījumos pieņemam.

Es neesmu tik gudrs jurists kā Judina kungs, kurš šeit jau 10 gadus apkaro Lembergu, bet tad, kad Lembergam jāliedz ienākt zālē, konceptuāli balso "pret". No viņa es sagaidīju tieši priekšlikumus šim likumprojektam. Es domāju, tas ir loģiski.

Lai nu kā būtu bijis ar iepriekšējo balsojumu, nākamajā... šajā balsojumā vēl ir iespējams nobalsot atbilstoši tai jaunajai politikai, ko, kā iepriekšējais runātājs teica, vēlētāji, ievēlot vairāk nekā 60 procentus jaunu deputātu Saeimā, vēlējās.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Šīs likumprojekta debates ir principiāli svarīgas, un es tāpēc pieļauju jūsu attiecību skaidrojumu par balsojumu, bet, lūdzu, neaizrausimies. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Lūdzu, neaizrausimies, turēsimies stingri pie reglamenta. Lūdzu, par likumprojektu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Šodien... Saeimas sēdes vadītāja, atvainojos! Šodien šīs debates tiešām ir kļuvušas tādas ļoti emocionālas, un bija tiešām prieks redzēt Artusu Kaimiņu šodien šajā tribīnē. Es Artusam Kaimiņam personīgi tiešām novēlētu – jūs jau vairs neesat jaunais deputāts, tāpat kā es vairs neesmu nekāds jaunais deputāts, mēs jau te esam pastrādājuši, viskautko redzējuši... un es aicinu jūs tiešām paaugties mazliet no tā multiplikācijas filmu līmeņa un saprast to, ka jūs esat Saeimas deputāts, nevis aktieris kaut kādā komēdijā.

Kolēģi! Mums ir jāievēro Satversme. Likumiem jābūt tādiem, kas vairo Saeimas prestižu. Tas, ar ko jūs šobrīd nodarbojaties, šāds jautājums, – tas parāda jūsu bailes, mazspēju un kaut kādu agoniju, kurā jūs šobrīd raustāties. Jums liekas, ka šis jautājums, ko jūs iepriekšējās debatēs slēpāt, – to, ka tas ir sistēmisks piegājiens par NATO... Kādas tik lietas netika piesauktas no šīs tribīnes. Un te parādījās tas, ka jautājums patiesībā ir par vienu cilvēku. Par vienu cilvēku – vai viņam ienākt Saeimā vai neienākt Saeimā. Un kas tad būs pēc tam?

Nākamais būs, vai tas viens cilvēks drīkst staigāt pa Jēkaba ielu vai nedrīkst staigāt pa Jēkaba ielu. Un kur nu vēl Doma laukumā ieiet iekšā. Doma laukumā varbūt vēl satiks kādu deputātu. Kas tad būs! Ietekmēs vēl un, nedod dievs, satiks kādu JKP deputātu, paskatīsies uz viņu, ietekmēs garīgi viņa viedokli.

Kolēģi! (Starpsauciens.) Beigsim nodarboties ar muļķībām! Saprotam to, ka mēs esam Saeima un šādi lēmumi – tas ir spļāviens sejā tiem cilvēkiem (ne tikai vienam cilvēkam, bet visiem 4. maija deputātiem), kas balsoja "par" Latvijas neatkarību. Tas, ka šodien Saeimā ir šādas debates, ka te, tribīnē, kāpj un cīnās par to, kurš var, kurš nevar ieiet Saeimas ēkā... Kolēģi! Tas ir apkaunojums šodien mums visiem. Šīs debates ir apkaunojums mums visiem – man, Kaimiņam, JKP, ZZS, SASKAŅAI – visiem!... ka šodien šādas debates šeit, Saeimā, vispār ir.

Mēs runājam par tiem cilvēkiem, kas ir balsojuši "par" Latvijas neatkarību. Un mēs viņiem vienkārši gribam liegt kaut kādas iespējas... liegt iespēju ienākt Saeimā. Kā jau minēju, kas tad būs tālāk? Liegsim iespēju staigāt pa Doma laukumu vai vēl kaut ko? Liegsim iespēju startēt vēlēšanās?

Juraša kungs, jūs tiešām, visu cieņu, vinnējāt Satversmes tiesas spriedumā. Par to mums... Te bija kartona figūra, tagad atgriezās Juris Jurašs Saeimas sēdē. Mēs visi to respektējam – šīs tiesības piedalīties Saeimas sēdes darbā. Un tas ir pareizi. Bet šajā gadījumā 4. maija balsotājiem liegt tiesības ierasties Saeimā tikai tāpēc, ka kādas citas valsts... Un te jau minēja piemēru Kiršteina kungs. Ļoti spilgts piemērs ir Turcijas parlaments – to, ko nobalso... tad mūsu nacionālajā parlamentā šis cilvēks nevarēs ieiet. Un tas var attiekties... skart ikvienu no šiem 4. maija deputātu balsojumiem. Viņiem liegt šos labumus un tā tālāk.

Kolēģi! Vēlreiz – tas ir apkaunojums! Tas, ka mēs šodien vispār debatējam par šādu jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Kolēģi! Es esmu ļoti priecīga, ka mēs šeit klātienē debatējam, klātienē viens par otru ņirgājamies un klātienē ķiķinām; e-Saeimā tas būtu vienkāršāk – liela daļa vienkārši izslēgtu skaņu, noliktu datoru kaut kur tālāk, un būtu vieglāk to visu pārdzīvot, bet nē – esam klāt, 15 minūšu termiņā varam rūpīgi, no sirds izrunāties.

Šis konkrētais un iepriekšējais likumprojekts – tie pēc būtības, jā, piekrītu, ir simboliski, ir politiski, ir deklaratīvi un politiski ļoti svarīgi. Bet tie ir likumi, nevis Saeimas lēmumi, deklarācijas... un attieksme pret vienu vai otru konkrēto personu, par ko man šeit, no Saeimas tribīnes, nav jātaisnojas. Es esmu politikā, tāpēc ka es esmu pret valsts nozagšanu, pret ikvienu neatļautu politisku ietekmēšanu. Un Aivars Lembergs viennozīmīgi ir simbols šim procesam. Bija 2011. gadā, kad es pirmoreiz kandidēju Saeimas vēlēšanās, un diemžēl ir arī 2021. gadā. Tur nekas nav mainījies.

Es esmu pateicīga visam Saeimas sastāvam par izdarīto tiesu varas neatkarības nostiprināšanā, par to, ka mēs tam pievēršam tieši šajā Saeimas sasaukumā daudz vairāk uzmanības, arī šie lēmumi ir bijuši rezultatīvi, un mēs esam nonākuši gan pie Ekonomisko lietu tiesas, gan – visbeidzot – pie jauna Augstākās tiesas priekšsēdētāja, gan arī izdarījuši virkni citu ļoti nozīmīgu un, es ceru, neatgriezenisku lēmumu, lai kāda arī nākamā Saeima šeit, šajās telpās vai citās telpās, atrastos. Un par to es jums visiem esmu pateicīga – ka tik tiešām mēs esam to panākuši, un par to varbūt arī šeit, klātienes debatēs, vairāk būtu jādebatē.

Es arī aicinu cieņpilni uzklausīt to, ka minētie likumprojekti ir netālredzīgi. Un netālredzīgi no juridiskās tehnikas viedokļa, ko... Es diemžēl nevarēju piedalīties Juridiskās komisijas sēdē, pēc tam noklausījos to, ko uzsvēra Juridiskais birojs, jo runa tik tiešām ir par formālu aizliegumu, kuru apiet būtu ļoti vienkārši. Konkrētā persona Saeimas namu var apmeklēt dažādi – gan kā bijušais deputāts vai Augstākās padomes deputāts, kurš balsojis "par" Latvijas Republikas neatkarību, gan kā apmeklētājs. (Dep. A. Kaimiņš: "Muzeju nakts!") Un arī, protams, dažādi pasākumi, kur ir īpaši ielūgumi, bez caurlaidēm.

Tas viss ir uz mūsu sirdsapziņas – kā mēs šo jautājumu regulējam... pilnvērtīgi, kā mēs visbeidzot šajā Saeimā pieņemsim lobija regulējumu, un nav jau svarīgi, kurās telpās tiek noslēgtas vienas vai otras vienošanās... pie galda, zem galda... vai kur tas arī būtu. Svarīgi, lai sabiedrībai tas būtu redzams un sabiedrībai būtu iespēja savam deputātam paprasīt atbildi uz šo jautājumu.

Šī ķiķināšana un Lemberga kunga modes parāde dažādās krāsainās drēbēs šeit, uz Saeimas nama regālijām, protams, mūsu Saeimai cieņu nenes un nenesīs. Bet, lūdzu, izdarām tādus soļus, lai pašiem būtu gods par tiem, nevis kauns par tiem... ka kādā no iespējamajām tiesvedībām tie atkal tiktu atcelti.

Un es, runājot par šo konkrēto likumprojektu, kas ir saistītais likumprojekts, – "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām", vēlos atcerēties visus tos deputātus un deputātes, kuri, tobrīd nebaidoties (gan 4. maijā, gan vēlāk – 21. augustā), nobalsoja par to, lai Latvija būtu, zinot, ka viņiem mājās ir bērni, zinot, ka viņi apdraud ne vien savu iespējamo personisko drošību, bet arī savu tuvinieku. Mēs šobrīd baudām šo drosmīgo cilvēku upura augļus un, lai cik ļoti man nesaprotami būtu daži vēlāk pieņemtie lēmumi (ne tikai Lemberga kunga, bet arī citu), es vienmēr noliekšu galvu, domājot par šiem cilvēkiem – gan par tiem, kas vēl ir starp mums, gan par tiem, kas ir aizgājuši aizsaulē.

Ar katru gadu šo cilvēku paliek arvien mazāk, un es domāju, ka mums, katram šeit ievēlētajam Saeimas deputātam, tik tiešām neklātos šo konkrēto likumu grozīt lieki ar kādiem aizliegumiem.

Bet tas, protams... Šobrīd varbūt ir tāds emocionāls fons tam visam, bet es nespēju aizmirst to, ka es tomēr esmu juriste un es esmu tiesību zinātņu doktore, un es esmu kaut ko mācījusies arī par juridisko tehniku. Un par šiem diviem likumprojektiem... Es neredzu, ka šie divi likumprojekti panāk to mērķi, kas ir izvirzīts ar šī regulējuma izstrādi. Šis mērķis var tikt apiets. Es nebiju domājusi šeit, no Saeimas tribīnes, to iztirzāt, bet, manuprāt, ir labi, ka mēs to klausāmies, labi, ka mēs par to domājam, labi, ka mēs par to balsojam un mēs neviens nekaunamies no saviem balsojumiem, nevelkam ārā kartiņas, kas šeit, klātienē, ir iespējams. Bet, es lūdzu, ja ir iespējams, Zaļo un Zemnieku savienību neaicināt Lemberga kungu uz Saeimas telpām – arī tad, ja šāds likumprojekts nebūtu, jo tas tiešām nedara godu Saeimai. Bet, ja jūs to darāt, tad es aicinu Saeimas vēlētājus to novērtēt ar vēlēšanu rezultātu.

Es balsošu "pret", nevis nebalsošu, jo, iespējams, nebalsošana var būt nepareizi iztulkota attiecībā uz šo konkrēto grozījumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām... jo "4. maija Deklarācijas kluba" lūgums šo jautājumu šādi neeskalēt man kaut kādā ziņā ir ļoti, ļoti svarīgs un ir svarīgi, ka mēs ar šiem deputātiem, tai skaitā Čebotarenokas kundzi, kas viņus pārstāv, savstarpēji cieņpilni komunicējam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Lībiņas-Egneres kundzei par dalību šajās debatēs.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Kad mani ievēlēja Saeimā, es atceros, kāds cilvēks man teica, ka būs grūti strādāt, jo juristi skatās uz dzīvi juridiski, bet šeit ir jāpieņem politiski lēmumi. Esmu pateicīgs savai frakcijai, kura nekad nelika man rīkoties politiski un slēgt ārā juristu. Es tiešām vienmēr varēju skatīties uz jautājumiem juridiski, un bija gadījumi, kad man bija pat iespēja pārliecināt kolēģus, ka juridiski rīkoties ir pareizāk un tā ir jābūt.

Es nevaru izslēgt ārā juristu. Es saprotu, ka varbūt politiski ir ļoti skaisti ar saukļiem aicināt balsot un cīnīties pret ļaunumu (Dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.), bet, ja cilvēkam... Es domāju, ka ikvienam cilvēkam ir skaidrs, ka mēs šeit nevis vienkārši pļāpājam, bet mēs šeit balsojam par likumiem un šis darbs ir ļoti atbildīgs. Tāpēc es vēlreiz gribu atkārtot – mēs varam iestrādāt likumā normu, ka cilvēks, kurš notiesāts par kaut kādiem pārkāpumiem, par noziegumiem, smagiem noziegumiem, nedrīkst staigāt Saeimā. To drīkst darīt, bet šeit ir piedāvājums noteikt, ka, ja viena valsts ir noteikusi sankcijas, tad cilvēks vairs nedrīkst pa koridoriem staigāt.

Es saprotu, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs vienai frakcijai, bet es gribu atgādināt, ko mums tikko stāstīja Feldmana kungs, varbūt vārds vārdā nesanāks, bet citāts tomēr no jums: "Jums nebija šaubu, ka atbalsta nebūs." Vai jūs virzāt šo projektu, lai dabūtu rezultātu vai lai vienkārši parādītu, ka jums ir tāda stāja? Jūsu atbilde bija sniegta, jums nebija šaubu, ka rezultāta nebūs, bet jums bija svarīgi. Es sapratu, kāpēc tas notiek. Un tā ir jūsu izvēle – strādāt, lai televīzijā būtu ziņas, vai, domājot par labiem rezultātiem, strādāt, lai tautai būtu labums.

Aicinu neatbalstīt šo projektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm?

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pietiks.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Te bija daži vārdi par tiesiskumu Rietumvalstu izpratnē un tā tālāk. Šis tiesiskums... Kas ir tiesiskums, mums bija zināms arī pirms šā konkrētā sasaukuma. "Viens likums, viena taisnība visiem" – rakstīts kā atgādinājums Ministru kabineta zālē. Bet šāda veida piedāvājumi – tas nav viens likums, viena taisnība visiem; tas ir katram pa likumam, katram par savu taisnību. Un tad, kad sākas katram pa savam likumam, tad šis ir... man tagad sēdes vadītāja aizrādīs... šis nav tiesiskums, šis ir bezpreģels – beztiesiskums. Un tas nav no Rietumiem, tas ir no citām vietām. Tātad šeit tas kompass ir tā pamatīgi sajucis tiem, kas motivē šāda likumprojekta virzīšanu ar tiesiskumu Rietumvalstu izpratnē.

Tāpēc pats galvenais, kolēģi, ir tas, ka, lūk, ir 13. Saeima, būs arī 14. Saeima. Neviens klātesošais jau nezina, kādas koalīcijas būs 14. Saeimā, un Saeimas vairākums tāpat var (pieņemsim, ka šis likums tiks pieņemts) atcelt šo likumu un pieņemt citu likumu, kurš, piemēram... kaut kādu kritēriju droši vien var izdomāt, piemēram, aizliegt ieeju Saeimas zālē visiem tiem bijušajiem Saeimas deputātiem, kas kādreiz bija izdoti kriminālvajāšanai. Var? Var.

Tāpēc aicinājums, kolēģi, nenodarboties ar tādu "katram pa likumam", jo nekad nevar zināt, kā tas var atsisties atpakaļ. Neradīsim šādus precedentus! Tāpēc, ja ir tāda problēma, – kā te bija pārmetums, ka kāds nebalsoja... Nu, šeit daudzi kolēģi bija pieklājīgi, nevēlējās piedalīties, tāpēc nebalsoja. Nu, ja tas neapmierina, es balsošu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, ar trim minūtēm jums pietiks?

J. Butāns (JK).

Jā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns. Īsumā reflektējot uz kolēģu runām, man, no malas skatoties, izlikās pretruna. No vienas puses, no Judina kunga runas es saprotu, ka līdz šim ir maz paveikts, lai tiesas process virzītos raitāk uz priekšu, un varēja vairāk izdarīt. No otras puses, no Ineses Lībiņas-Egneres kundzes runātā es atkal sapratu, ka tomēr ir padarīts daudz un ka tā virzība uz pozitīvo notiek. Un arī sapratu, ka šis tomēr... Nu to mēs visi saprotam, ka šis ir likums par nostāju, par simbola izteikšanu, par sajūtām, par to, kur mēs virzāmies, kam piederam. Ja šis likumprojekts no juristu skatpunkta, teiksim, no dažu juristu skatpunkta, neatbilst labai tiesību praksei, nu, vienmēr var palabot.

Mums šeit, Saeimā, ir spēcīgi juristi, kuri varēja ar priekšlikumiem likumprojektu grozīt tā, lai tas atbilstu visām tiesību normām, tāpēc es nesaprotu, kāpēc tas būtu jānoraida, ja to ir iespējams uzlabot tā, ka tas būtu pieņemams visām pusēm, un tai pašā laikā mēs saviem sabiedrotajiem varētu izrādīt to labo gribu – ka mēs gribam iekļauties Rietumu sabiedrībā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Juraša kungs, vai ko bildīsiet komisijas vārdā?

J. Jurašs. Lai arī iepriekšējais likumprojekts netika atbalstīts, bet, tā kā šis konkrētais likumprojekts Juridiskās komisijas sēdē tika atbalstīts, man ir jālūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 39, atturas – 2. Likumprojekts nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes kontrole. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds klātbūtnes reģistrācijas nolasīšanai 13. Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Juris Jurašs... Jurašs ir, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Eva Mārtuža, Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro, Inguna Rībena, Karina Sprūde un Jūlija Stepaņenko.

Jauku pārtraukumu!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, varam turpināt darbu? (Starpsauciens: "Jā!") Jauki!

Tātad turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (Nr. 1029/lp13) un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts Finanšu ministrijā, un tā mērķis ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā pilnveidot regulējumu attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu, ka publiskajos iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi kandidāti un pretendenti, kā arī papildināt Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu ar jaunu regulējumu attiecībā uz līgumu reģistru.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Kolēģi, šis ir ļoti būtisks likumprojekts, kuram es aicinātu pievērst uzmanību.

Kādu laiku atpakaļ Konkurences padome skaļi un ar faktiem pateica to, kas notiek mūsu būvniecības nozarē un kas visu šo laiku tika noklusēts, – par šīm karteļa vienošanām un daudzām citām lietām. Tas savukārt beidzot deva varai pienākumu sākt sakārtot notiekošo šinī nozarē.

Tagad mēs esam saņēmuši likumprojektu, kurš tiek pasniegts kā varas mēģinājums tiešām risināt šo problemātiku, taču, iepazīstoties ar šo likumprojektu, rodas pamatots jautājums – vai tiešām vara vēlas atrisināt problemātiku, kas saistīta ar būvniecību, būvnieku karteļa veidošanos nozarē, vai tieši otrādi – ir izdomājusi tajā piedalīties.

Ja jūs esat iepazinušies ar šo likumprojektu... es personīgi esmu iepazinies, un man uzreiz ir pamatots jautājums Finanšu ministrijas pārstāvjiem un arī Kariņa valdībai, Kariņa ministriem – jūs vispār lasāt tos likumprojektus, par kuriem jūs tur balsojat un kurus pēc tam sūtāt uz Saeimu? Ja tas tā ir, tad es aicinu, lai man paskaidro, ko nozīmē tas termins, ko jūs esat piedāvājuši šinī likumprojektā.

Tātad, runājot par šiem pārkāpumiem, par šīm iespējamām vienošanām, kas ir notikušas, ko šis likumprojekts paredz? Tas paredz, ka iepircējam būs jāveic sekojošas funkcijas: tātad, ja viņa rīcībā ir informācija, ar kuru ir pierādāms, ka kandidāts vai pretendents kaut ko tādu ir darījis, viņam ir tiesības, teiksim, šo kandidātu izslēgt no iepirkuma. Tad pamatots jautājums... Es vēlētos saņemt skaidrojumu, ko nozīmē vārdi "ir pierādāms". Šeit es dzirdēju... iepriekšējās debatēs pieteicās daudzi tiesību jomas eksperti. Es gribētu, ka jūs atnākat šeit, ja jūs gatavojaties par šo balsot, – atnāciet un man paskaidrojiet, es personīgi nesaprotu. Un es arī... Neviens cilvēks man nav spējīgs izskaidrot, ko nozīmē šis termins, ko mēs tagad likumā piedāvājam, – "ir pierādāms". Turklāt tas būs jāpierāda... šī vaina dotajā gadījumā būs jāpierāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

Tad man ir jautājums... Es arī šeit gribētu pajautāt, kā tad ir tiesiskā valstī, – kuram ir jāpierāda vaina? Parasti tiesiskā valstī, vismaz līdz šim... Es nezinu, kā ir bezkompromisu tiesiskuma koncepcijas ietvaros, bet normālas tiesiskuma koncepcijas ietvaros vainu pierāda tiesā. Šeit mēs paredzam, ka tas jāpierāda ir kaut kādam subjektam, iepirkuma subjektam.

Kolēģi, jums tas nešķiet pilnīgs absurds, pie kā mēs tagad nonākam? Tātad mēs gribam uzticēt šo funkciju kādam, kuram vispār nav kompetences to izdarīt, un turklāt vēl lemt par to visu. Ko mēs rezultātā iegūsim? Viens ir tas, ka šī norma – tāda, kāda tā ir – ir absurda. Tālākais... Kāds absurda teātris notiks tālāk? Protams, šinī gadījumā šādi lēmumi tiks pārsūdzēti, tiem nepiekritīs, rezultātā mēs nonāksim garās tiesvedībās. Un, ja beigās izrādīsies, ka, teiksim, šī informācija, kas ir bijusi palaista... jo šeit jau nav problēmas kādam konkurentam par konkurentu palaist kaut kādu informāciju, pateikt – viņš tur dara to, to un to... Un, kamēr ar to tiks skaidrībā, iepirkums jau būs noticis. Kas vēlāk par to visu atbildēs, kas segs šos zaudējumus, kāda būs atbildība? Nekas tamlīdzīgs šinī likumprojektā nav noregulēts.

Kas ir amizanti visā šinī stāstā? Mēs, komisija, kad lēmām... burtiski vakar, kad mēs lēmām par šīm institūcijām, kurām šādi lēmumi būs jāpieņem attiecībā uz to, vai šī padome, teiksim, vai šie cilvēki būs spējīgi izvēlēties uzņēmuma vadību, tad komisijā valdīja viedoklis, ka, ziniet, viņiem to nevar uzticēt, jāpaņem kāds no malas, kas viņus konsultēs.

Tagad, ja mēs runājam par miljoniem, pēkšņi izrādās, ka šie cilvēki, kuriem vispār nav kompetences lemt par šādiem jautājumiem, kas šeit ir pieminēti, par šīm slepenajām vienošanām un tamlīdzīgiem pārkāpumiem... mēs pasakām, lūdzu, jūs tagad to varēsiet lemt. Mēs taisām pamatīgu ķīseli ar to visu, par ko var nākties ļoti dārgi maksāt, un tā vietā, lai tiešām sakārtotu šo nozari, mēs panāksim pretējo – panāksim vēl lielāku bardaku, panāksim vēl lielākas korupcijas iespējas, jo... pie kāda secinājuma es esmu nonācis, darbojoties ar OIK afēru, atmaskojot to, – kas ir korupcijas un valsts nozagšanas pamatā? Lūk, šādas spekulatīvas, manipulatīvas tiesību normas, kuras ir iespējams subjektīvi interpretēt. Tā ir auglīgākā augsne korupcijai un varas manipulācijām, un tāds ir šis likumprojekts, kādu pašlaik virza valdība.

Es tiešām nezinu, ar ko viņi tur domā, varbūt viņi ir tā pārbijušies no savas nespējas risināt kovidkrīzi, ka viņi vispār neko nesaprot, ko viņi dara, vienkārši kaut ko balso un sūta uz Saeimu, lai mēs tiekam skaidrībā. Un tikai tad, kad mēs sākam šeit tikt par kaut ko skaidrībā, tad viņi saprot, kādās, es atvainojos, auzās viņi ir iebraukuši, un tad viņi kaut ko rauj atpakaļ un mēģina labot.

Manuprāt, pats pareizākais būtu šodien šo likumprojektu šeit neatbalstīt un uzreiz sūtīt atpakaļ Finanšu ministrijai, lai viņi rīkojas un risina to. Jā, šie jautājumi ir svarīgi. Šie jautājumi ir svarīgi, bet ne jau šādā veidā tie jārisina. Pareizi būtu tātad tā vietā... Un šeit man ir jautājums arī tiem, kas runāja par tiesiskumu – kāpēc jūs tā vietā, lai stiprinātu izmeklējošās institūcijas, Konkurences padomi, tiesu kapacitāti, lai tās ātri un kompetenti pieņemtu lēmumus... tā vietā jūs ar likumu tagad pasakāt, ka šie lēmumi būs jāpieņem institūcijām, kurām ar to vispār nav nekāda sakara un nekādas sajēgas. Jūs to uzskatāt par saprātīgu un tiesisku risinājumu?

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, savukārt tie, kuri gatavi atbalstīt, nāciet šeit un pasakiet, ko nozīmē vārdi "ir pierādāms". Un viss tas, ko es runāju, attiecas gan uz šo likumprojektu, gan arī uz nākamo likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā", kā arī uz Publisko iepirkumu likumu. (No frakcijas SASKAŅA: "Pareizi!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es jau savus argumentus izklāstīju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet, tā kā ne visi Saeimas deputāti tajā piedalās, es atkārtošu tos vēlreiz šeit. Lielā mērā tie absolūti pārklājas ar to, ko tikko teica Ivars Zariņš, proti, tagad jau to likumu mēģinās saukt vai virzīt kā tādu pretkarteļa likumu, lai gan patiesībā tas ir gluži pretēji – tas ir karteli veicinošs likumprojekts. Un es paskaidrošu, kāpēc.

Pirmkārt, te ir svarīga arī tā izcelsme, kurā brīdī šie grozījumi, kā saka, ieguva vilkmi. Es atgādināšu, ka tie ieguva vieglu vilkmi tajā brīdī, kad pasažieru pārvadājumos Valmieras pusē uzvarēja kāds, kas nebija vēlams, premjeraprāt. Neuzvarēja ar premjera partiju saistīti pretendenti, bet uzvarēja cits, kas patiesībā, nezinot īpaši par šo iepirkumu... detaļām... bet patiesībā parādīja, ka šeit nav kartelis. Jo tur, kur ir kartelis, tur pēc iepirkuma vienmēr ir klusums. Šeit nebija klusums, šeit bija skandāls, un premjers patiesībā centās iejaukties, kā saka, iepirkuma rezultātā, rosinot precīzāk definēt jēdzienu "laba reputācija". Tā tas viss sākās un nu jau ir nokļuvis līdz pirmajam lasījumam.

Ja līdz šim... Un es nesaku, ka tas likums ir... nosacījumi ir perfekti vai nav uzlabojami, vai savādāk... Ja līdz šim definētās izslēgšanas normas bija kaut kādā veidā nomērāmas... nu izpratnē... ja uzņēmums ir maksātnespējas procesā, tas nevar uzvarēt iepirkumu. Skaidrs, ka maksātnespējas process ir konkrēti fiksējams, katrs var apskatīties, vai tas ir vai nav maksātnespējas procesā, vai uzņēmumam ir nodokļu parādi, vai uzņēmums ir apsūdzēts... notiesāts par noziegumiem šajā kontekstā un citi uzskaitījumi. Tie bija konkrēti iepirkumu komisijai, iepirkuma veicējiem fiksējami, kā saka, datubāzēs redzami stāvokļi. Tad ieviest jēdzienu "ir pierādāms"... nav konkrēts stāvoklis... Mūsu izpratne par jēdzienu "ir pierādāms" katram var ļoti būtiski atšķirties.

Līdz šim, kā mēs to redzam, pat policijai un prokuratūrai pierādāmais vēlāk tiesā var izrādīties nepierādāms. Kādam prokuroram likās, ka, teiksim, "oligarhu lieta" ir pierādāma. Nebija pierādāma. Kādam prokuroram likās, ka Jura Juraša lieta ir pierādāma, izrādījās – nebija pierādāma. Tagad mēs šādu funkciju – nolemt, kas ir vai nav pierādāms – uzticam iepirkumu komisijai. Nu tas, es atvainojos, ir... Un viens no Finanšu ministrijas argumentiem izskanēja, ka tas būs tāds... ja tagad iepirkuma veicējs, kā lai saka, bija bezpalīdzīgs situācijās, kur formālās likuma normas bija izpildītas, bet viņam bija sajūta, ka iepircējs nav, teiksim, godprātīgs, viņš nevarēja viņu īsti noraidīt, un šis (citēju) "ir tāds neliels ierocis vai revolveris iepirkuma veicējam, kā tikt galā ar negodprātīgiem pretendentiem".

Ziniet, tas varbūt ir revolveris, bet tas ir revolveris tiem, kas ir negodprātīgi iepirkumu veicēji, revolveris, kā šantažēt un panākt sev vēlamu rezultātu, jo, kā mēs līdz šai dienai zinām, tad kartelis ir atvēries tikai tajā, kas ir būvnieki, bet kartelis nav atvēries tajā, kas ir politiķi. Savukārt godprātīgam iepirkumu veicējam tas var būt revolveris pašnāvībai, jo, piedošanu, viņam noteikt, kura no aizdomām ir pierādāma vai nepierādāma, ja viņš rīkojas godprātīgi, ir faktiski neiespējami. Tā ka brīdī, kad mums tiešām būtu jādomā, kā nepieļaut jaunus karteļus, mēs ieviešam normu, kas to vistiešākā veidā veicina.

Es arī aicinu šos priekšlikumus neatbalstīt, atdot atpakaļ valdībai, strādājiet, ja jums liekas, ka laba reputācija ir definējama juridiski korekti, mēģiniet, bet tas nav jāatbalsta šajā zālē, šeit, tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts šodien mums izskatīšanai tiešām ir tāds domāšanu raisošs. Ko nozīmē vārdi "ir pierādāms", par ko jau runāja Šmita kungs, bet tomēr ir jāatceras, kāpēc šāds likumprojekts vispār... kāpēc vispār tādas idejas sākās, kāpēc par šādu jautājumu būtu jāsāk runāt?

Tas bija... Un pareizi Šmita kungs min, tie bija sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkuma rezultāti. Rezultāti, kur daži sabiedrībā zināmi cilvēki ieguva principā visu pilnu kontroli pār sabiedriskā transporta tīklu. Iepirkumu uzraudzības birojs šo to atcēla, bija dažādas pārsūdzības, kaut kur notiek jaunas lotes, bet kopumā jau tas būtību neizmainīja.

Tā problēma šajā situācijā bija nevis, nu tā teikt, kaut kādu likuma normu nepilnības, bet vienas konkrētas politiskās partijas, viena konkrēta politiska... atbildīgā ministra nevēlēšanās un neredzēšana, ka pēc būtības tika apkrāpti pārējie konkursa locekļi, konkursa dalībnieki. Pēc būtības jūs (un te es runāju par JKP)... jūs pēc būtības runājat un stāstāt no šīs tribīnes par to, ka jūs cīnāties pret Šleseru, bet jūs ar vienu iepirkumu mierīgi iedevāt ar Šleseru saistītām kompānijām, nu, cik tur – 100 miljonus, 150...? Kopumā starp trim cilvēkiem tika sadalīti 500 miljoni. Pēc būtības sadalīti 500 miljoni starp trim cilvēkiem.

To visi redzēja, visi pakalpojumu sniedzēji to redzēja. Pašvaldību uzņēmumi principā tika izslēgti no šī pakalpojuma sniegšanas. Tas ir jau noticis fakts. Mums Latvijā nebūs daudz zināmu pakalpojumu sniedzēju, tuvākajos gados viņi tiks pasludināti par maksātnespējīgiem, viņi vienkārši pārtrauks savu darbību, jo viņiem šie līgumi netika. Tur bija acīmredzama ļoti nepārdomāta rīcība tieši no pasūtītāja puses, kā līdz tam varēja nonākt. Un bija Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumi, kas pasūtītāju kaut kādā veidā ierobežoja. Un bija pēc tam šie jaunie iepirkumi.

Šodien tiek piedāvāti šie grozījumi, kas pēc būtības iepirkumu komisijām, manuprāt, nedod iespēju. Iepirkumu komisija nav tā vieta, kur tu vari... tur jābūt ļoti skaidri noteiktiem kritērijiem, pēc kuriem strādā, nevis izvēlēties kaut kādas varbūtības teorijas par to, ka kaut kas varētu būt vai nebūt pierādāms. Vai tas šobrīd ietekmēs, piemēram, būvniecības karteli, to, kas notiek par un ap būvniecības karteli? Vai šie likuma grozījumi kaut ko tur ietekmēs? Es nezinu, kolēģi, divi mēneši pagājuši, ir vesela virkne tiešām ļoti lielu, nozīmīgu iepirkumu slēgti ar kartelī iesaistītajiem uzņēmējiem. Visi izliekas, ka viss ir kārtībā, viss ir labi un mierīgi turpina slēgt šos iepirkumus.

Godīgi sakot, es zinu tikai dažas pilsētas, kuras ir pārtraukušas iepirkumu procedūras un izvēlējušās tomēr kaut kādā veidā šos riskus mazināt. Valsts pusē viss notiek, viss iet uz priekšu. Un, ja kāds saka, ka šie grozījumi ir kaut kādam karteļa ierobežojumam, es domāju, kolēģi, tur pavisam citi likumi jāgroza – lai kaut kādā veidā ierobežotu to, kas notiek ar karteli.

Tāpēc šie grozījumi radīs, kā jau mani iepriekšējie kolēģi minēja... šie grozījumi radīs vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šie grozījumi radīs tieši šos korupcijas riskus... pieaudzēs, jo tā būs ļoti subjektīva izvēle – iepirkumu komisijas dalībniekiem izdomāt, vai te kaut kas ir pierādāms vai nav pierādāms.

Es, kolēģi, no savas puses arī... Nav jau tā, ka tikai kritizējam, man arī ir savs redzējums, kādā veidā vajadzētu virzīties. Un ir dīvainas sakritības, kas bija visiem skaidri redzamas, un šodien jau mēs varam ieraudzīt šo sakritību patiesos iemeslus. Mums ir sistēma, kas darbojas, piemēram, militārajiem objektiem... piemēram, ko atjaunoja tepat Saeimas ēkai blakus.

Zināt, kādi uzņēmēji drīkstēja piedalīties šajos iepirkumos? Tie, kuriem attiecīgi ir atļauja šādos iepirkumos piedalīties. Un cik... kādus uzņēmējus, piemēram, jūs zināt... kādi uzņēmēji drīkst būvēt Liepājas cietumu? Tie ir uzņēmēji, kuriem ir atbilstošs sertifikāts, atbilstošas atļaujas tieši no drošības iestāžu puses. Virkne uzņēmumu, kuriem agrāk bija šādas atļaujas, pēkšņi ap 2016., 2017. gadu sāka tās zaudēt – tieši tajā laikā, kad bija šīs karteļa ierakstītās sarunas.

Tajā pašā laikā, manuprāt, arī uz visiem lielajiem iepirkumiem, kas ir... un šo slieksni var noteikt... būtu attiecināmas šādas prasības, jo neviens pasūtītājs, iepirkumu komisijā sēdošais loceklis iepirkumā, kas ir par 150 miljoniem eiro, es domāju, nespēs iegūt tādu informāciju, kādu spēj iegūt mūsu tiesībsargājošās institūcijas, drošības dienesti. Viņiem šī informācija ir daudz plašāka nekā kaut kādam komisijas loceklim, finanšu departamenta vadītājam vai... vienalga, kas tajā konkrētajā komisijā ir iecelts. Un paļauties uz to, ko domā... var vai nevar pierādīt viens departamenta vadītājs, manuprāt, būtu ļoti pārsteidzīgi.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu domāt varbūt mazliet citā virzienā un šos grozījumus, kas pamatā neko šodien nerisina, neko nerisinās tuvākajos mēnešos, tuvākajā pusgadā – tas neko nerisinās! –, drīzāk noraidīt un prasīt valdībai tiešām efektīvu, efektīvu un ātru, galvenais – ātru, risinājumu, kas šobrīd mums ir vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Liels paldies kolēģiem par debatēm, bet es tikai atgādināšu, ka Publisko iepirkumu likumu mēs vēlāk skatīsim. Šis nav par to, bet paldies.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Riekstiņa kungs, jūs šobrīd runājat debatēs, jūs bijāt pieteicies debatēs.

S. Riekstiņš. Un es beidzu, es paldies pateicu. (Starpsauciens: "Turpinām debates!")

Sēdes vadītāja. Debates vēl turpinās, jo Zariņa kungs ir pieteicies debatēs otro reizi. Paldies.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu šie komentāri, kas tagad nāk, ir zināmā mērā satraucoši. Ja mēs šodien taisāmies balsot par šo likumprojektu, es pieņemu, ka jūs vismaz esat lasījuši un zināt, kas tajā ir, jo arī šeit mēs runājam par iepirkumiem, mēs runājam par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri arī var veikt iepirkumus. Un tieši tāpēc šis stāsts ir pašlaik.

Un tas, ko es vēlējos dzirdēt... Es arī aicinu vēlreiz nākt šeit un man paskaidrot... tos, kuri gatavojas šādu dīvainu, tiešām dīvainu radījumu no Ministru kabineta, no Kariņa valdības atnākušo kārtējo dīvaino radījumu atbalstīt... paskaidrot man, ko nozīmē vārdi "ir pierādāms". Juridiski pastāstiet, kam mūsu valstī ir tiesības pierādīt vainu, lai tā skaitītos pierādīta... tiesiskā valstī. Vai arī es saprotu, ka mums šeit vairs nav tiesiskas valsts un mēs par to vairs šeit nedebatējam, un vispār nav vērts nevienam nākt šeit, tribīnē, un par to runāt.

Kā es saprotu, neviens nav pieteicies, līdz ar to es saprotu, ka par tiesiskumu mēs šinī valstī vairs nerunājam. (Starpsauciens: "Runājam!") Ja runājam, lūdzu, nāciet uz debatēm. Es tikko iepriekšējās debatēs dzirdēju – par iepriekšējo jautājumu –, ka šeit ir tiesību eksperti, kas runāja par tiesiskuma principiem. Atnāciet un man pastāstiet par šo formulējumu, kas tagad tiek piedāvāts, jo tas tiešām ir unikāli, mēs kaut ko... Jaunrade! Pilnīgākā jaunrade pašlaik notiek tiesiskuma jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam. (Starpsaucieni: "Ooo!"; "Vienreiz gadā...!")

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Te ir tāda, ziniet, citā valodā citējot, déjà vu situācija. Mēs visi bijām vainīgi pie tā, ka gribējām uzlabot un kapitāli izremontēt bankas. Tas remonts ir beidzies ar to, ka Latvijas pilsoņi nevar realizēt savas Satversmē garantētās tiesības atvērt pat kontu, lai varētu samaksāt sodu, ko nevar skaidrā naudā samaksāt par kaut kādu pārkāpumu... bet vajadzīgs ir konts. Tas vairs nav iespējams, Zakatistova kungs! To mēs esam saregulējuši.

Tagad notiek atkal vēl cita... Mums notika briesmas... karteļa sarunas, kurās, starp citu, divi nelieši pieminēja mani, un tad, lūk... ka tagad tur... tagad mēs cīnīsimies pret karteli un tādā veidā visu atkal saremontēsim. Es gribu visus, kas daudz ko saprot no... vai arī nemaz nesaprot no celtniecības... te nav runa par būvniecību, te ir runa par visām tautsaimniecībā eksistējošām līdz šim nesaremontētajām nozarēm.

Redziet, ja kādreiz karteli veidoja, es arī saprotu, kāpēc. Tāpēc, ka mēģināja saskaņot savu rīcību iepretim ierēdņu... no kurienes arī nāca prasība un gribēšana saskaņot cenas, iespējams, pēc tam – iepirkuma izmaksu izmaiņas, jo tie bija ierēdņi, tie bija valsts institūciju un pašvaldību ļaudis, kas operēja pārsvarā ne ar Latvijas, bet ar dažādu Eiropas palīdzības fondu naudu, kura tika dalīta, kuras iepirkumos kandidāti bija. Un, ja korupcija Latvijā arī ir, tad tā attiecīgi nav starp privātajām personām, tās saknes ir valsts pārvaldē.

Tālāk. Es nācu tāpēc, ka kolēģis Sandis Riekstiņš teica, ka šis nav par to. Redziet, Riekstiņa kungs, ir tāda lieta, ka mēs šodien skatām trīs likumus, un tie visi ir copy–paste taisīti – to mēs komisijā konstatējām. Priekšā būs vēl viens – pirmā lasījuma, un pēc tam būs Nr. 52 – jau otrā lasījuma likums, kuri ir savstarpēji saistīti, kur ir šis juridiskais vanckars, proti, "ir pierādāms". Šis ir tas termins, kas nav pierādāms, kur nav iespējams pierādīt, kas ir šis pierādīšanas subjekts un objekts, saprotiet. Un tāpēc mēs atkal, naivi, cerīgi un pozitīvi domājot par to, ka tiešām jāsakārto, lai iepirkumu rezultātā ierēdņiem nebūtu labāka rocība un mums sliktākas kvalitātes celtniecības objekti, negodīga konkurence visās citās jomās... mēs gribētu, lai ierēdņiem būtu, ja viņi ir godīgi... būtu iespēja tādiem būt. Proti, ir jābūt konkrēti likumā ierakstītiem kritērijiem, pēc kuriem viņi tad izstrādās noteikumus, vērtēs un kādam atteiks vai kādu suminās.

Ja mēs tagad, cienījamie kolēģi, kuri, es ticu, esat nākuši uz šejieni, lai sakārtotu visas mūsu dzīves daļas, visas mūsu nozares, tautsaimniecību... mēs gribam... tad mums nevajag radīt apstākļus, kur aizdomīgums par iepirkumiem tikai palielināsies un, piedodiet, provocēs līdz šim godīgus cilvēkus (un tie pārsvarā ir ierēdņi, valsts un pašvaldību institūcijās strādājošie)... provocēs uz paviršāku, varbūt pat uz negodīgāku rīcību.

Tāpēc es piedāvāju visus šos trīs likumprojektus... šodien balsot "pret" to pieņemšanu un atgriezties pie nopietnas diskusijas par to, kādiem terminiem būt vai nebūt likumā. Vēl es gribu teikt, ka, jā, iespējas par to debatēt pēc tam, kad sāksies konkrētie priekšlikumi, mums vairs nebūs. Par šiem diviem likumprojektiem nav iespējams, tāpēc ka tie ir pirmajā lasījumā, mums jārunā konceptuāli, mēs to arī darām, tai skaitā es. No otras puses, kad būs otrā lasījuma... galīgais balsojums, pirms tā mēs nevarēsim runāt, jo Kārtības rullis to neparedz. Mēs varēsim tikai pēc tam, kad būsim nobalsojuši par to, liet rūgtas asaras.

Bet es gribu teikt, ka šodien ir 23. septembris un pēc kāda laika, kādā 23. martā, varbūt aprīlī, es jums atgādināšu šo sarunu – pēc tam, kad notiks kārtējie karteļi, jau ierēdņu karteļi. Un mēs teiksim: nu jā, mēs kļūdījāmies. Kolēģi! Kļūdīties ir viegli, izlabot kļūdas ir ļoti grūti. Mums nav nekādas nepieciešamības tagad provocēt sabiedrību, godīgus cilvēkus būt negodīgiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikai gribēju piebilst tam, ko Urbanoviča kungs teica (tiem, kas sarunājās un neklausījās!), ka tie trīs likumprojekti, kuros tiks iestrādātas līdzīgas normas... Ja mēs tagad nenopietni pieiesim šim likumprojektam, gaidot nākamo, būs ļoti dīvaina situācija, ka vienā mēs šīs normas iestrādāsim un citos varbūt ne. Tā ka es aicinu nopietni pievērst uzmanību jau šim likumprojektam.

Vēl papildinot par kapitālo remontu finanšu sektorā, ar ko dažreiz mēs lepojamies. Te briest kaut kas ļoti līdzīgs. Es neuzskatu, ka kapitālais remonts ir brīdis, kad tev, piedošanu, automašīnas riepa nolaidusi... Tu aizbrauc uz servisu to nomainīt, riepu tev varbūt nomaina, bet ar skrūvatslēgu izsit priekšējos un aizmugurējos lukturus, nozāģē stūri un saka: "Nu tagad tu vari braukt, riepa ir vesela." Tas ir precīzi tas, ko mēs šobrīd šeit taisāmies izdarīt. Vienkārši atceramies, ka tā būs visa šī parlamenta, kā lai saka, atbildība par ļoti nekvalitatīvu un absurdu likumprojektu, kas veidos karteļus (nevis novērsīs!) un sarežģīs dzīvi tiem cilvēkiem, kas patiešām grib nopirkt kvalitatīvu produktu par adekvātu cenu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Riekstiņa kungs, komisijas vārdā...?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā tikai atgādināšu, ka likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 28, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 14. oktobris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" (Nr. 1015/Lp13) un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Arī šo likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, un tas ir saistīts ar iepriekšējo, ko mēs te pārrunājām. Tā mērķis ir pilnveidot Publiskās un privātās partnerības likumā ietverto regulējumu attiecībā uz pretendentu izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu, ka publiskās un privātās partnerības iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi pretendenti, kā arī papildināt Publiskās un privātās partnerības likumu ar jaunu regulējumu attiecībā uz līgumu reģistru.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es tikai vēlējos piebilst, lai visiem būtu skaidrs un lai paliktu protokolā. Ja mēs... Tie, kuri balsos un atbalstīs šo likumprojektu, – jūs nebalsojat pret karteļa ierobežošanu, jūs balsojat par to, lai pie varas esošie varētu piedalīties šinī kartelī. Tātad jūs balsojat par to, lai varētu izveidot nu jau nevis tikai uzņēmēju, bet arī uzņēmēju, ierēdņu un politiķu karteli, lai viņiem būtu pēc iespējas nozīmīgāka loma karteļa veidošanā.

Aicinu padomāt par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Riekstiņa kungs, komisijas vārdā...?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā vēlreiz atgādinu, ka likumprojekts komisijā ir atbalstīts. Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 14. oktobris.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā – "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja pirms pirmā lasījuma likumprojektu "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" (Nr. 1143/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir papildināt Likumu par budžetu un finanšu vadību ar deleģējumu, uz kā pamata tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, tādējādi nodrošinot vienotu un patstāvīgu kārtību finansējuma piešķiršanai pašvaldībām.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti nevēlas debatēt par šo likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 28. septembra pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28. septembra pulksten 17.00.

Nākamais mūsu darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

Šobrīd likums nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku speciālajai militārajai tehnikai nav nepieciešama transportlīdzekļu apdrošināšana. Ar šiem grozījumiem tiek paredzēts, ka arī speciālās militārās tehnikas piekabēm, ar ko tiek pārvietota speciālā militārā tehnika, nebūs nepieciešama transportlīdzekļa obligātā apdrošināšana.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, un komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas jeb šā gada 28. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 28. septembris. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi, otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 851/Lp13). Atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts Finanšu ministrijā. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu Publisko iepirkumu likumā attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu, ka publiskajos iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi kandidāti un pretendenti, kā arī likums tiek papildināts ar jaunu regulējumu attiecībā uz līgumu reģistru.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 20 priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 5. pantā ietvertajā 42. panta piektās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā skaitli un vārdu "4. un". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 5. pantā paredzētajā likuma 42. panta piektās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā pēc vārdiem "trešās daļas" skaitli un vārdu "4. un". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz noteikt, ka pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā, Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmā, kā arī maina termiņu no 10 dienām uz trim darbdienām, kurās kandidātam vai pretendentam nepieciešams iesniegt pierādījumus, ka nepastāv nodokļu parādi. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 5. pantā paredzēto likuma 42. panta piektās daļas 1. punktu ar "e" apakšpunktu: "informāciju par šā panta trešās daļas 4. punktā minētajām personām pasūtītājs iegūst no kandidāta vai pretendenta". Priekšlikums atbalstīts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 6. – Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 5. pantā ietverto 42. panta piektās daļas 1. punktu ar "e" apakšpunktu: "informāciju par ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī par šā panta trešās daļas 4. punktā minētajām personām pasūtītājs iegūst no kandidāta vai pretendenta". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 5. pantā ietverto 42. panta desmito daļu ar 4. punktu: "4) šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām." Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 5. pantā paredzēto likuma 43. panta pirmo daļu aiz vārdiem "minētajiem izslēgšanas iemesliem" ar vārdiem "tajā skaitā saistībā ar šā likuma 42. panta trešās daļas 1., 4. un 5. punktā minēto personu". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz nomainīt kandidātu vai pretendentu, kurš neatbilst likumā noteiktajām prasībām, pret kandidātu vai pretendentu, kurš atbilst likumā noteiktajām prasībām. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt likumprojekta 7. pantā paredzēto likuma 53. panta pirmo daļu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt termiņus un kārtību, kādā novērtējama apakšuzņēmēja atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt, kad pasūtītājs veic apakšuzņēmēja izslēgšanas iemeslu pārbaudi. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz noteikt pienākumu pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tā iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus zināmos apakšuzņēmējus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 11. pantu ar likuma 63. panta otrās daļas izslēgšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 90. panta otro daļu aiz vārdiem "personas kodu un soda izpildes termiņu" ar vārdiem "un attiecībā uz ārvalstīs mītošu personu publicē vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un valsti". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 16. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojekta 14. pantā paredzētajā pārejas noteikumu 16. punktā vārdus un skaitļus "2020. gada 31. decembrī" ar vārdiem un skaitļiem "2021. gada 31. decembrī". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz precizēt pārejas noteikumu termiņus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 19. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums, kas paredz precizēt termiņu pārbaužu kārtībai attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta spēkā stāšanās atsauci. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī 20. priekšlikumu.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 23, atturas – nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, vai jūs vēlaties ieteikt priekšlikumu iesniegšanas...? Nē, tātad neesat pieteicies runāt. (Dep. S. Riekstiņš: "Amzierējas!"; starpsauciens; dep. S. Riekstiņš: "Nē, tur blakus sēž!")

Tātad citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu ir šā gada 14. oktobris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" paredz jaunas sistēmas, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas, darbības uzsākšanu atbilstoši Eiropas Savienības regulai.

Regula paredz, ka Eiropas Savienības mērogā tiek veidota pilnīgi jauna informācijas sistēma, kurā tiks glabāti dati par ārzemniekiem, kuri grib ieceļot Šengenas telpā un kuriem tiks izsniegta ieceļošanas atļauja. Šādu atļauju varēs saņemt, aizpildot pieteikumu speciālā tīmekļvietnē vai caur aplikāciju. Un, aizpildot šādu anketu, persona arī saņems atpakaļ atbildi. Attiecīgā ceļošanas atļauja būs obligāts priekšnosacījums ieceļošanai Šengenas zonā, izpildot arī visus līdzšinējos Šengenas robežu kodeksā noteiktos nosacījumus.

Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma automātiski apstrādās katru speciālā tīmekļvietnē vai mobilā aplikācijā iesniegto ceļošanas atļaujas pieteikumu un salīdzinās to ar Eiropas Savienības informācijas sistēmām un īpašiem kontroles sarakstiem saskaņā ar skaidri izstrādātiem pārbaudes noteikumiem. Šīs pārbaudes ir nepieciešamas – tās ļaus konstatēt, ka nav faktisku liecību vai pamatota iemesla atteikt ceļošanas atļaujas izsniegšanu. Lēmumu par ceļošanas atļaujas atteikumu, anulēšanu un atcelšanu varēs pieņemt Valsts robežsardze.

Tālāk. Likumprojekts paredz, ka ārzemnieks varēs apstrīdēt šādu negatīvu lēmumu Valsts robežsardzes priekšniekam un tālāk arī administratīvajā tiesā.

Atbilstoši regulas prasībām likumprojekts paredz arī iestādes, kuru pilnvarotās amatpersonas veiks datu ievadi, pārbaudi, atjaunināšanu, pārskatīšanu un izņemšanu no Eiropas ceļošanas sistēmas kontrolsaraksta. Šīs iestādes būs Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Iekšējās drošības birojs, KNAB, Militārā policija, MIDD, SAB un VID. Kompetentā iestāde, kas veiks revīziju saistībā ar sistēmas izmantošanu, ir Datu valsts inspekcija.

Regula jau šobrīd ir spēkā, bet vēl nav piemērojama, jo sistēma vēl tiek veidota. Līdz ar to pārejas noteikumos paredzēts, ka norma spēkā stāsies tad, kad Eiropas Komisija paziņos par šo darbību.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam var iesniegt līdz šā gada 7. oktobrim.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Pirmajā lasījumā skatām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā". Šodien nobalsojām par nodošanu komisijai. Uzreiz prasām izskatīt.

Īsi sakot, šis likumprojekts nav par sliktiem vai labiem kanāliem, šis ir par pirātiskām tīmekļvietnēm, kurās ir iespēja skatīties nereģistrētus televīzijas kanālus.

Ja kādam ļoti interesē, ko mums arī rādīja, par ko mēs īsti runājām, tad... var ar to arī sadurties, jo šādos kanālos, kas ir pieejami un netiek reģistrēti... var skatīties ne tikai kanālus, ko piedāvā... Viņi noņem reklāmdevējus, viņi kavē normālo tirgu.

NEPLP iesniedza priekšlikumus precizēt laiku, uz kādu tos var apturēt (līdz šim tie bija seši mēneši). Un gluži pamatoti: seši mēneši – tas ir samērā maz, jo tajā laikā tiek piedāvāts legalizēties, tiek piedāvāts šādām vietnēm reģistrēt un rādīt oficiāli, ko viņi vēlas, bet neviens no... apmēram starp 50 un 100... tāds bija skaits gadā... kas tiek apturēti... neviens tādu vēlēšanos neizrāda, bet pēc sešiem mēnešiem atjauno savu darbību.

Tāpēc šis likumprojekts nosaka pagarināt no sešiem mēnešiem līdz 24; tas nenozīmē, ka uz 24 mēnešiem, bet – līdz, ņemot vērā, ka šajā laikā ir iespēja, ja kāda grib kļūt par legālu vietni, to izdarīt. Kā jau teicu, pēc viņu informācijas, neviens īsti to nevēlas.

Pārējās izmaiņas precizē juridiskos jēdzienus un "domēna vārdu" aizstāj ar "tīmekļvietni". To varat izlasīt anotācijā.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Termiņu, lūdzu!

M. Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam tiek piedāvāts šāds termiņš: 28. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 28. septembris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

J. Rancāns (JK).

Tā, treniņu rezultātā... ceru ar trešo reizi (Starpsauciens.)...

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc ģenerālprokurora lūguma virza grozījumus Prokuratūras likumā.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības regulai, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei.

Eiropas Prokuratūra, kā zināms, uzsāka savu darbību šā gada 1. jūnijā. Darbam šajā prokuratūrā no Latvijas ir deleģēti četri Latvijas prokurori. Likumprojekts paredz sīkāk noregulēt šo prokuroru atalgojuma un sociālo garantiju jautājumus. Proti, grozījumi paredz, ka Eiropas deleģētajiem prokuroriem, kuri turpmāk neveiks prokurora funkcijas Latvijas Republikā un kuri saņems Eiropas Prokuratūras atalgojumu no Eiropas Prokuratūras budžeta, atbilstoši minētās regulas prasībām tiks saglabāts prokurora amats Latvijas Republikas prokuratūrā, bet bez amatam atbilstošas atlīdzības saglabāšanas no Latvijas prokuratūras.

Likumprojekts paredz, ka Eiropas deleģētie prokurori tiek iekļauti sociāli apdrošināmo personu sarakstā. Eiropas deleģētajam prokuroram kā obligāto iemaksu objekts tiek noteikta atlīdzība atbilstoši ieņemamajam amatam Latvijas Republikas prokuratūrā. Obligātās iemaksas par Eiropas deleģēto prokuroru pilnā apmērā veiks Latvijas prokuratūra, nepiemērojot obligāto iemaksu likmes sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju.

Līdz ar to, pieņemot grozījumus, Eiropas deleģēto prokuroru sociālais nodrošinājums tiek saglabāts un paliks nemainīgs, salīdzinot ar šobrīd esošo situāciju. Jāņem vērā, ka šobrīd uz Eiropu deleģētie prokurori saņem abus atalgojumus.

Uzklausot ģenerālprokuroru, komisija vienojās lūgt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena diena, tas ir, šā gada 24. septembris. Un datums likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šā gada 30. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir šā gada 24. septembris un izskatīšana otrajā lasījumā tiks veikta Saeimas 30. septembra sēdē.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 604 un 2021. gada 7. septembra rīkojumu Nr. 628, ar kuriem grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi, sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi minētos grozījumus un tos atbalstījusi.

Grozījumi saistīti ar noteikumiem, kas nosaka pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanu ārkārtējās situācijas laikā un nosaka izņēmumu Publisko iepirkumu likuma piemērošanā attiecībā uz šo preču iegādi.

Grozījumi nosaka, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādēm vajag nodrošināt medicīnisko palīdzību pēc Valsts robežsardzes lūguma.

Grozījumi ļauj noteikt citu virsstundu darba laiku Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbinātajiem.

Un, lai efektivizētu Nacionālo bruņoto spēku personāla iesaisti atbalsta sniegšanā šajā ārkārtējās situācijas laikā Valsts robežsardzei, grozījumi paredz papildināt rīkojumu ar punktiem par kompensācijām un to apmēru zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kuri tad ir iesaistīti.

Komisija atbalstīja šos grozījumus rīkojumā un aicina Saeimu tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 604 un 2021. gada 7. septembra rīkojumu Nr. 628, ar kuriem grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa Saeimas sēdes darba kārtībā – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes pieprasījums iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par nopietniem apdraudējumiem valsts drošībai sakarā ar Latvijas–Baltkrievijas robežas ilgstošu neizbūvēšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par nopietniem apdraudējumiem valsts drošībai sakarā ar Latvijas–Baltkrievijas robežas ilgstošu neizbūvēšanu".

Uzklausot iekšlietu ministres sniegtās atbildes, deputāti komisijā pārliecinājās, ka valsts drošībai nopietnu apdraudējumu nav, žoga izbūvēšana ir procesā, tāpēc komisija, balsojot 2 – par, 9 – pret un diviem deputātiem atturoties, ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par pieprasījumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vispirms jau – kāpēc mēs ar šo pieprasījumu vērsāmies Pieprasījumu komisijā? Jo tā informācija, kas bija izskanējusi publiskajā telpā, gan man, gan kolēģiem raisīja jautājumus. Un, jo vairāk mēs tajā visā iedziļināmies, jo vairāk jautājumu rodas. Un šobrīd tiešām... kopumā izskatās, ka ir vai nu kaut kāda milzīga neieinteresētība šo robežas jautājumu tiešām pēc būtības sakārtot, vai arī vēlme kādam vienkārši labi nopelnīt.

Tagad iešu cauri pa punktiem un pateikšu tās galvenās lietas, par kurām es vēlētos šodien šeit jūs, kolēģi, informēt.

Pirmām kārtām – vai šis jautājums ir par finansējumu? Finansējums robežai. Kolēģi, gribētos, lai jūs pievērstu tam īpašu uzmanību. Jūs, balsojot par budžetu, lēmāt par to, ka vajag būvēt Baltkrievijas robežu. Tas bija Saeimas deputātu vienprātīgs lēmums, ka tā tam būtu jābūt. Kādu rezultātu mēs redzam? Mēs redzam to, ka Baltkrievijas robežu nebūvē, bet šo piešķirto valsts budžeta naudu novirza citam mērķim. Un tas cits mērķis ir vēl interesantāks.

Cits mērķis... Labi, viens ir, es pieļauju, tas, ka... tur kaut kādi helikopteri ir iepirkti vai kaut kas ir pieremontēts, bet otrs ir – IT sistēmas izveide. IT sistēmas izveide, kuru šobrīd skata Znotiņa kunga komisijā. Mēs vairākas sēdes jau esam veltījuši tam.

Šī IT sistēma tika veidota par robežas būvniecībai paredzēto naudu. Nevis būvēja robežu, bet veidoja IT sistēmu, kura pēc būtības... nu, tas vēl būs... Interesanti, ar ko tas viss beigsies. Katrā ziņā tie pārkāpumi... tur ir vairāk nekā vajag. Tāds ir tas fons.

Bet, ja mēs skatāmies, ar ko nodarbojas iekšlietu ministre... un arī šeit, šajā atbildes vēstulē, ar ko ikviens no jums, deputātiem, var iepazīties, viņa skaidri norāda to, ka... viņa, starp citu, iepazīstas un vērtē šos... vai kam ir kādi būvdarbi, sertifikāti... Ministre ar to nodarbojas! Nu, ja ar to ministre nodarbojas – savā... sevis vadītajā darba grupā nodarbojas ar sertifikātu pārbaudēm –, tad, protams, nav brīnums, ka robeža ir šobrīd tādā stāvoklī, kādā tā ir.

Bet tomēr galvenais jautājums... galvenais jautājums, kolēģi, bija par to, ka... mēs visi redzējām – ziņās parādījās ļoti plaša informācija par to, ka Iekšlietu ministrijai ir spēkā esošs līgums. Spēkā esošs līgums ar uzņēmēju. Tas nav nekāds sētas kantoris. Tas ir reāls uzņēmums. Atrodas tas Jelgavā, tajā ir vairāki simti darbinieku. Reāls uzņēmums, kurš ir gatavs šo žogu būvēt un kuram ir spēkā esošs līgums. Spēkā esošs līgums ar Iekšlietu ministriju par to, ka viņi šo žogu būvēs.

Tepat Tīrainē, Rīgas pierobežā, stāv reāls žogs. Reāls žogs! Nevis kaut kāda stieple, bet reāls žogs! Tas stāv tepat Tīrainē, un to varētu jau rīt... varētu jau rīt braukt, likt, būvēt. Bet, nē, ir kaut kādi pārmetumi par to, ka... tomēr ir jāveido jauns iepirkums, ir jāveido jaunas cenu aptaujas.

Un te parādās visinteresantākais. Interesantākais ir tas, ka ir jāveic jauns projekts. Ar ko atšķiras iepriekšējais projekts no jaunā projekta? Iepriekšējā projektā bija reāls žogs. Jaunajā projektā viss paliek pa vecam, izņemot to, ka tur būs šī drāšu stieple, un ar to arī tas viss... starpība ir tik, tik... tik liela jau ir tā starpība. Vienā vietā ir stieple – pagaidu stieple –, otrā vietā ir drāšu žogs.

Bet, ja mēs paskatāmies uz tām izmaksām, tad... tie aprēķini, kas šobrīd ir... no publiski pieejamās informācijas secināms... tad spēkā esošais līgums, kas paredzēja, ka būvniekam vajag izbūvēt reālu žogu ar visu to dzeloņstiepli... un tā tālāk... Tas izmaksāja 57 eiro uz metru. Šobrīd Iekšlietu ministrija cenu aptaujā... tikai par būvniecības darbiem vien ir gatava maksāt 66 eiro. Tas nav par materiāliem, tas ir tikai par darbu – 66 eiro par vienu metru. (Es varu kļūdīties – plus vai mīnus divi eiro.) Kolēģi, saprotiet, tā ir ļoti būtiska starpība.

Kādā veidā mēs tērējam valsts budžeta līdzekļus, kādā veidā mēs risinām šo jautājumu pēc būtības?

Ja mēs skatāmies tālāk, parādās vēl interesantākas lietas. Parādās jautājums par to, vai šogad mēs vispār to žogu ieraudzīsim. Cik liela ir iespējamība, ka šogad kaut kas tur būs? Es saku – nekāda. Nebūs nekāda žoga, jo ticēt tam, ka uzņēmums, kas, kā mūsu kolēģis Mičerevska kungs ir minējis... par to, ka uzņēmums, kas piegādā šīs stieples... Rotaļlietu veikals – tāda ir šā uzņēmuma pamatnodarbošanās. Man nav nekādas ticības, ka rotaļlietu veikals spēs sagādāt pietiekoši daudz žogu... stiepli, lai varētu izbūvēt to Latvijas pierobežu.

Bet, ja mēs paskatāmies, ar ko tad vēl šis rotaļlietu veikals ir nodarbojies... plašā spektrā ir darbojies.

Attīstībai/Par!, vienkārši tas seko no muguras jums – frakcijai "Attīstībai/Par!", Attīstībai/Par! ministriem. Pirms tam tas ļoti veiksmīgi nodarbojās ar masku piegādi, tagad jau pārkvalificējies – jau dzeloņstieples piedāvās. Kolēģi, nē, nu tas ir interesanti! Un tiešām būtu interesanti... vēl interesantāk būtu redzēt, vai tiešām tas kādu metru arī atvedīs un piegādās... šo dzeloņstiepli.

Izmaksu jautājums. Nu man tas rosina jautājumus. Vai tiešām šis ir tas gadījums, kad vajadzētu šādi izturēties pret uzņēmējiem? Kā jau minēju, vienā gadījumā tas ir ļoti īpatnējs uzņēmējs, plaša spektra speciālisti, kas var nodarboties gan ar rotaļlietu piegādi, gan ar dzeloņstieplēm, gan ar maskām; otrā gadījumā tas ir uzņēmējs, kurš tomēr rūpējas par vairākiem simtiem Latvijā, Jelgavas novadā, Zemgalē dzīvojošo ģimeņu. Tas ir reāls uzņēmējs, kurš reāli strādā, kuram ir reāli darbinieki. Kāpēc pret viņiem tā izturas? Nu kāpēc nevar... Ja ir kādas problēmas ar viņiem, ja ir ierosināti kaut kādi procesi, kas arī plaši ir izskanējuši, nu darbojieties ar šiem procesiem, lauziet to līgumu! Lauziet to līgumu, lai visiem viss skaidrs, lai visi var zināt, ko darīt. Bet viņi jau līgumu nelauž.

Riharda Kozlovska parakstītais līgums. Viņa laikā tika parakstīts šis līgums, tika uzsākti šie būvprojekti. Tie šobrīd vienkārši stāv. Stāv pārdesmit kilometru žoga tepat, un mēs klausīsimies vaimanāšanu par to, ka, re, mums nāk iekšā bēgļi, mēs nezinām, kā viņus apturēt. Ja mēs gribētu, sen jau varēja uzbūvēt to žogu, sen jau varēja visu izdarīt. (Dep. M. Bondara starpsaucieni.)

Šie uzņēmēji... Ja kādam ir pretenzijas – prokuratūrai vai vēl kaut kam –, celiet apsūdzības, virziet! Bet kas notiek? Tā vietā vienkārši tiek turēti neziņā... un tiek izvēlēti ļoti apšaubāmi pretendenti, kas šo darbu darīs. Un man jau šodien ir pilna pārliecība par to, ka viņi neko neizpildīs no tā, ko viņi ir solījuši. Tās izmaksas būs būtiski lielākas, un šogad mēs nekādu... pat dzeloņstiepli neieraudzīsim uz tās robežas, nekā tur nebūs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Manuprāt, šis pieprasījums ir īstajā vietā un īstajā laikā. Kolēģi, šis pieprasījums parāda to, kā mūsu valdība šobrīd izlieto budžeta līdzekļus, parāda to, ka mūsu valdība šobrīd ir gatava pārmaksāt – būtiski pārmaksāt! – par pagaidu risinājumu, nevis izmantot jau esoša līguma priekšrocības, esošu līgumu izmantot līdz galam un piespiest būvnieku uzbūvēt to, ko viņš ir solījis, no savas puses apliecinājis, ka viņš to var izdarīt par tām izmaksām, kuras viņš norādījis.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Labdien, sēdes vadītāja! Kā jau pirms vairāk nekā mēneša mūsu kolēģe Beitneres-Le Gallas kundze teica, notiekošais uz robežas atgādina hibrīdkaru.

Šobrīd notiekošais uz robežas nebūt neliecina par to, ka dabā... ka šī hibrīdkara apziņa valda arī izpildītāju galvās. Kāpēc man tāda pārliecība? Un šeit es gribētu citēt klasiķus, acīmredzot mazliet pārfrāzējot. Tie, kas neuzbūvēs žogu līdz Ziemassvētkiem... nebūs ne Ziemassvētku, ne žoga. Jo šobrīd žoga būvniecība ir iestigusi birokrātijā, iestigusi dažādu saskaņojumu un tā tālāk... dažādu veidojumu un darbību jūklī, kas neved pie rezultāta.

Tad, kad kolēģi gribēs šo visu dzirdēt – par to, kas notiek uz robežas –, tad varbūt kādam atvērsies acis un gribēs uzbūvēt kaut ko vairāk par papīru kalniem. Acīmredzot es aicināšu Rancāna kungu taisīt vēl vienu mūsu ekspedīciju uz robežu, jo tikai pēc mūsu ekspedīcijas robežā... ar Saeimas spīkeres piedalīšanos, ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedalīšanos... šie vāģi beidzot izkustējās. Pirms tam notika sarunas, notika "vingrošana" – notika visādas izdarības, kas nebūt neveicināja šī žoga izbūvi.

Kolēģi! Aicinu virzīt tālāk šo pieprasījumu. Un beidzot varbūt iespert pa tiem ratiem, lai tie sāk ripot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Pugas kungs, vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst?

I. Puga. Iekšlietu ministrijas nepārprotami teiktais bija tas, ka process tiek kontrolēts un žoga būvēšanas darbi notiek. Tāpēc atgādinu vēlreiz, ka šis pieprasījums tika noraidīts. (Starpsauciens: "Kur tad viņš notiek?") Jūs bijāt klāt komisijas sēdē, jūs dzirdējāt iekšlietu ministres teikto. (Starpsauciens: "Ar zāli nesarunāties!")

Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. I. Puga: "Es ar sevi sarunājos!"; starpsauciens: "Nē!") Paldies.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par nopietniem apdraudējumiem valsts drošībai sakarā ar Latvijas–Baltkrievijas robežas ilgstošu neizbūvēšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 43, atturas – 2. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtībā – deputātu Ralfa Nemiro, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ievas Krapānes, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko pieprasījums iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par migrantu izmitināšanu Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra nodaļā "Dzintari"".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums. (Dep. A. Kaimiņš: "Nav pēdējais!")

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ralfa Nemiro, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ievas Krapānes, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par migrantu izmitināšanu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļā "Dzintari"".

Deputāti komisijā uzklausīja iekšlietu ministres skaidrojumu, detalizētas atbildes uz jautājumiem par šo konkrēto, visiem zināmo situāciju un izdarīja secinājumus; balsojot 2 – par, 10 – pret, komisija ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. (Dep. A. Kaimiņš: "Bet kas tad tur dzīvo?")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ralfa Nemiro, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ievas Krapānes, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa, Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par migrantu izmitināšanu Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra nodaļā "Dzintari""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 45, atturas – 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Vēl tikai informācija par saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Kaspars Ģirģens, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Ēriks Pucens un Ralfs Nemiro ir iesnieguši jautājumu "Par publiski izskanējušo informāciju par 80 miljonu eiro izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām" veselības ministram Danielam Pavļutam. Tātad jautājums tiek nodots veselības ministram.

Vēlos jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas... tātad tā paredzēta šodien, 23. septembrī, pulksten 17.00.

Deputātu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Karinas Sprūdes un Ļubovas Švecovas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi sakarā ar piešķirto atvaļinājumu.

Nākamais jautājums. Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas un Ērika Pucena jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19". Arī uz šo jautājumu saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka sakarā ar piešķirto atvaļinājumu nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Trešais jautājums. Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ievas Krapānes, Jūlijas Stepaņenko un Ralfa Nemiro jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) "Par finansējuma izlietojumu veselības nozarei Covid-19 pārvarēšanai". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka sakarā ar piešķirto atvaļinājumu nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Ceturtais jautājums. Deputātu Regīnas Ločmeles, Edgara Kucina, Borisa Cileviča, Nikolaja Kabanova un Jāņa Urbanoviča jautājums izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei "Par studiju programmu apguvi klātienē". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darba tikšanos dēļ.

Piektais jautājums. Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Ramonas Petravičas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par testu sertifikāciju un organizāciju atbalstu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Un visbeidzot, kolēģi, pēdējais, sestais, jautājums. Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo, Ļubovas Švecovas, Kaspara Ģirģena un Ramonas Petravičas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par nesniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem par nepilngadīgo vakcināciju ar neatbilstošām vakcīnām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to plānotā atbilžu sniegšanas sēde šodien, 23. septembrī, pulksten 17.00 nenotiks.

Kolēģi! Vēl tikai klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties.

Lūdzu Saeimas sekretāru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus, tiklīdz tie būs sagatavoti.

Dūklava kungs, jūs vēlējāties kaut ko paziņot? Jūs esat pieteicies, Dūklava kungs.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava... neredzu (Dep. A. Kaimiņš: "Nevar saprast!"), Rihards Kols, Ieva Krapāne... neredzu, Eva Mārtuža... neredzu, Ināra Mūrniece... nav, Ralfs Nemiro... nav, Inguna Rībena... nav, Karina Sprūde... nav, Jūlija Stepaņenko... neredzu, Inese Voika un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šodienas, 23. septembra, sēdi slēdzu.

Jauku pēcpusdienu!

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---