Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Izdarīt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 43. nr.; 2011, 52., 85. nr.; 2013, 128., 187. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 108., 241. nr.; 2017, 54., 222. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 75., 228. nr.; 2020, 123. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisijai" 10. panta ceturtajā daļā, Eiropas Komisijas regulu nosaukumus 31. panta pirmās daļas 1. punktā un 81.¹ panta otrās daļas 3. punktā, kā arī pārejas noteikumus.

2. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā vārdus "finanšu un kapitāla tirgus" ar vārdiem "finanšu tirgus".

4. Aizstāt visā likumā vārdus "mājaslapā internetā" ar vārdu "tīmekļvietnē".

5. Papildināt 1. pantu ar 42. un 43. punktu šādā redakcijā:

"42) valūtu tirdzniecība — ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšana un pārdošana komercdarbības veidā;

43) valūtu tirdzniecības sabiedrība — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, izņemot kredītiestādi, kura nodarbojas ar valūtu tirdzniecību un ir reģistrēta šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā."

6. 2. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu, elektroniskās naudas turētāju, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesisko statusu, darbību un atbildību.";

izslēgt otrās daļas 7. punktā vārdu "maksājumu".

7. 3. pantā:

aizstāt pirmās daļas 5. punktā vārdus "naudas maiņas darījumiem" ar vārdiem "iestāžu veiktajiem naudas maiņas darījumiem";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijai" ar vārdiem "Latvijas Bankai".

8. Papildināt likumu ar II² nodaļu šādā redakcijā:

"II² nodaļa
Valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrēšana, to darbības uzraudzība un atbildība

26.³ pants. (1) Valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrē Latvijas Banka.

(2) Valūtu tirdzniecības sabiedrība ir tiesīga uzsākt darbību pēc reģistrācijas Latvijas Bankas uzturētajā valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrība ir reģistrēta komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) kapitālsabiedrībai nav nodokļu parādu;

3) kapitālsabiedrības akcionārs vai dalībnieks (līdz fiziskajai personai, kura ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē), padomes (ja tāda ir izveidota) priekšsēdētājs, padomes loceklis, valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis vai prokūrists atbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, un uz to nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais;

4) kapitālsabiedrības ieceltā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu kapitālsabiedrībā atbildīgā persona atbilst minētā likuma prasībām;

5) ir iesniegta visa šā panta ceturtajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Latvijas Banka nosaka valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrācijas prasības un kārtību, kādā reģistrējama valūtu tirdzniecības sabiedrība, iesniedzams reģistrācijas paziņojums, dokumenti un informācija, kas nepieciešama valūtu tirdzniecības sabiedrības reģistrācijai.

(4) Lai kapitālsabiedrību reģistrētu šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrību, tā iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādus dokumentus un informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) informāciju par šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām un to identitāti, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un to, ka uz šīm personām nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais, ja šāda informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

3) informāciju par šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām un to identitāti, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām;

4) to kapitālsabiedrības politiku un procedūru aprakstus, kuras nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē izveidi un efektīvu darbību;

5) kapitālsabiedrības statūtus, ja šāda informācija nav pieejama publiskajos reģistros;

6) citus saskaņā ar šā panta trešo daļu Latvijas Bankas noteiktos dokumentus un informāciju.

(5) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta ceturtajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai kapitālsabiedrība atbilst šā panta otrās daļas prasībām. Ja kapitālsabiedrība atbilst minētajām prasībām, to reģistrē šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šā panta otrās daļas 3. punktā minēto personu identitāti, sodāmību un citu informāciju, kas ļauj pārliecināties par to, ka attiecīgā persona atbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un uz to nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt kapitālsabiedrību šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrību, ja:

1) nav iesniegta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija;

2) viena vai vairākas no šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un uz tām ir attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais;

3) viena vai vairākas no šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām;

4) kapitālsabiedrības valūtu tirdzniecības vieta neatbilst saskaņā ar šā likuma 26.⁵ pantu valūtu tirdzniecības vietas izveidei noteiktajām prasībām;

5) kapitālsabiedrības iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

6) kapitālsabiedrība nav samaksājusi šā likuma 26.⁴ panta pirmajā daļā noteikto maksu par dokumentu izskatīšanu.

26.⁴ pants. (1) Kapitālsabiedrība, kura vēlas reģistrēties šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrība, maksā Latvijas Bankai:

1) par reģistrācijai valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 2500 euro;

2) par reģistrācijai valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja kapitālsabiedrība jau ir reģistrēta iestāžu reģistrā saskaņā ar šā likuma 5. vai 5.¹ pantu, — 500 euro.

(2) Valūtu tirdzniecības sabiedrība pēc reģistrācijas šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā Latvijas Bankai maksā 2000 euro gadā un papildus līdz 0,2 procentiem (ieskaitot) no sava nopirktās un pārdotās ārvalstu valūtas kopējā apjoma euro gadā, bet kopējā valūtu tirdzniecības sabiedrības maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 20 000 euro gadā. Ja valūtu tirdzniecības sabiedrība ir saskaņā ar šā likuma 5. vai 5.¹ pantu iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde, tās kopējā Latvijas Bankai maksājamā maksa nepārsniedz 100 000 euro gadā.

26.⁵ pants. Latvijas Banka nosaka valūtu tirdzniecības prasības un kārtību, kādā izveidojama valūtu tirdzniecības vieta un veicama valūtu tirdzniecība, kā arī kārtību, kādā veicamas valūtu tirdzniecības sabiedrību pārbaudes.

26.⁶ pants. Informācija par valūtu tirdzniecības sabiedrību un tās klientiem, valūtu tirdzniecības sabiedrības un tās klientu darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzībai un izplatīšanai piemērojami šā likuma 52. panta noteikumi.

26.⁷ pants. (1) Pirms akcionāra vai dalībnieka (līdz fiziskajai personai, kura ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē), padomes (ja tāda ir izveidota) priekšsēdētāja, padomes locekļa, valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai prokūrista maiņas valūtu tirdzniecības sabiedrība informē par to Latvijas Banku, lai tā varētu pārliecināties par minēto personu atbilstību šā likuma prasībām.

(2) Latvijas Banka nosaka iesniedzamo informāciju un dokumentus attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minēto personu maiņu un šīs informācijas un dokumentu iesniegšanas kārtību.

(3) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā no valūtu tirdzniecības sabiedrības saņēmusi informāciju un dokumentus par šā panta pirmajā daļā minēto personu maiņu, ir tiesības iebilst pret to, ja:

1) attiecīgās maiņas rezultātā valūtu tirdzniecības sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 26.³ panta otrās daļas prasībām;

2) valūtu tirdzniecības sabiedrība nesniedz vai atsakās sniegt informāciju, kas noteikta atbilstoši šā panta otrajai daļai.

26.⁸ pants. Ja valūtu tirdzniecības sabiedrības darbības laikā tiek izdarīti būtiski grozījumi šā likuma 26.³ panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos vai šie dokumenti izdoti no jauna, valūtu tirdzniecības sabiedrībai ir pienākums par to informēt Latvijas Banku, iesniedzot minētos dokumentus 10 dienu laikā no dienas, kad tajos izdarīti grozījumi vai dokumenti izdoti no jauna.

26.⁹ pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka valūtu tirdzniecības sabiedrība neievēro šā likuma prasības, valūtu tirdzniecības vietas izveidošanas vai valūtu tirdzniecības prasības vai kārtību, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

a) pieprasīt, lai persona, kas ir atbildīga par valūtu tirdzniecību, nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu valūtu tirdzniecības sabiedrības darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem, un iesniedz Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā rīcības plānu,

b) noteikt ierobežojumus valūtu tirdzniecības sabiedrības darbībai, tai skaitā daļēji vai pilnīgi apturēt valūtu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu uz laiku līdz normatīvā akta prasību pārkāpuma novēršanai;

2) piemērot šādas sankcijas:

a) izteikt valūtu tirdzniecības sabiedrībai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai brīdinājumu,

b) uzlikt valūtu tirdzniecības sabiedrībai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 142 300 euro par tirdzniecības vietas izveidošanas vai valūtu tirdzniecības prasību vai kārtības pārkāpumiem,

c) anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā saskaņā ar šā likuma 26.¹⁰ panta 3. vai 4. punktu.

(2) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(3) Latvijas Banka informāciju par personai saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (juridiskajai personai — nosaukums, fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanu.

(4) Latvijas Banka šā panta trešajā daļā minēto informāciju var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(5) Ja paredzams, ka šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laika posmā var beigties, šā panta trešajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laika posmu.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

26.¹⁰ pants. Latvijas Banka var anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) valūtu tirdzniecības sabiedrība nav uzsākusi darbību divu mēnešu laikā, kopš tā ierakstīta šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, vai pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) tiek konstatēts, ka valūtu tirdzniecības sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas vai ieguvusi ierakstu šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) valūtu tirdzniecības sabiedrība savā darbībā neievēro šā likuma un citu valūtu tirdzniecības sabiedrības darbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai tās darbības turpināšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti;

4) valūtu tirdzniecības sabiedrība nav Latvijas Bankas noteiktajā termiņā novērsusi pārkāpumus, kuru dēļ tai piemēroti šā likuma 26.⁹ panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie uzraudzības pasākumi;

5) valūtu tirdzniecības sabiedrība ir uzsākusi likvidācijas procesu;

6) ir pasludināts valūtu tirdzniecības sabiedrības maksātnespējas process;

7) valūtu tirdzniecības sabiedrība lūdz anulēt ierakstu reģistrā;

8) valūtu tirdzniecības sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 26.³ pantā noteiktajiem valūtu tirdzniecības sabiedrības reģistrācijas nosacījumiem.

26.¹¹ pants. Ja Latvijas Banka konstatē, ka valūtu tirdzniecība tiek veikta bez reģistrācijas šajā likumā noteiktajā kārtībā, Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.

26.¹² pants. (1) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots, pamatojoties uz šā likuma 26.³ panta septītās daļas, 26.⁹ panta pirmās vai otrās daļas, 26.¹⁰ panta un 26.¹¹ panta noteikumiem, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 26.³ panta septītās daļas, 26.⁹ panta pirmās vai otrās daļas, 26.¹⁰ panta un 26.¹¹ panta noteikumiem, ir izdevusi administratīvo aktu, izņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

9. Papildināt 39.¹ pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja iestāde jau ir reģistrēta valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā, — 1500 euro."

10. 40. pantā:

aizstāt pirmajā, 1.¹, 1.³ un 1.⁴ daļā vārdus "Komisijas darbības finansēšanai" ar vārdiem "Latvijas Bankai";

izteikt 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(1⁵) Citā dalībvalstī licencēta maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, Komisijai maksā līdz 7000 euro gadā, veicot maksājumus līdz nākamā gada 30. janvārim.";

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdu "1.¹, 1.⁴ un 1.⁵" ar skaitļiem un vārdu "1.¹ un 1.⁴";

izslēgt trešo daļu.

11. 40.¹ pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā, 3.¹ un piektajā daļā vārdus "Komisijas darbības finansēšanai" ar vārdiem "Latvijas Bankai";

izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitļus "ja plāno sniegt tikai šā likuma 1. panta 1. punkta "e" (tikai maksājuma instrumenta izlaišana) vai "f" apakšpunktā norādīto maksājuma pakalpojumu";

izslēgt ceturto un sesto daļu.

12. Izslēgt 50.¹ panta trešās daļas ievaddaļā vārdus "ar lēmumu".

13. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

"52. pants. (1) Informācija par iestādi un dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un to klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Komisija, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no institucionālajām vienībām saņemtā informācija un iestādes un dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija, kā arī Komisijas rīcībā esošā ar finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, vai to klientu. Šādai informācijai par iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi un to klientu, kā arī iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja iestādei, dalībvalstī licencētai iestādei vai pārstāvim, vai to klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija vai iestāde, dalībvalstī licencēta iestāde vai pārstāvis, vai to klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Komisijai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju citu dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(3) Komisija ir tiesīga saskaņā ar šā panta pirmo un trīspadsmito daļu saņemto informāciju izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par iestāžu darbības atļaujas saņemšanu un darbību regulējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu šajā likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju par attiecīgo komersantu, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neattiecas uz informāciju:

1) kuru izmanto tiesvedībā civillietā, ja ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās iestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Komisija sniegusi tiesai vai procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Komisijas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja, vai maksājumu sistēmas darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes.

(5) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Komisijai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Banku iestādei;

2) dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, ja šāda informācija tām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai;

3) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanu, maksātnespēju, likvidāciju un citu dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktām līdzīgām procedūrām, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

4) institūcijām vai personām, kas veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas iestādēs, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

5) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā Latvijā.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Komisijas un dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas prasības:

1) saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām institūcijām un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta piektajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar iestāžu vai maksājumu sistēmu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektajā daļā minētās institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi tam mērķim, kādam tā dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 3., 4. un 5. punktā minētajām institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas pieprasītājs paziņo šīs informācijas sniedzējiem to personu vārdu un uzvārdu, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumus, kā arī sniedz apliecinājumu, ka informācijas apmaiņa nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas ar konkrētās informācijas apstrādi saistīta uzdevuma izpildē, un ka minētajām personām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām.

(8) Informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta pirmajai vai trīspadsmitajai daļai vai iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku un iestāžu uzraudzības jomā, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcija, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas izpaušanai.

(9) Šā panta nosacījumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem izvērtējumiem;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumiem;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(10) Komisija šā panta devītajā daļā minētajām starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(11) Šā panta devītajā daļā minētās starptautiskās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Komisijas telpās.

(12) Komisija ir tiesīga pieprasīt no iestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu vai tādas iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts iestāžu uzraudzības institūcija ir tiesīga izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(13) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta piektajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota."

14. Izslēgt 53. pantu.

15. Izteikt 55.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestādei ir pienākums nodrošināt iestādēm un valūtu tirdzniecības sabiedrībām objektīvu, samērīgu un nediskriminējošu piekļuvi kredītiestādes sniegtajiem maksājumu konta pakalpojumiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai iestāde un valūtu tirdzniecības sabiedrība spētu efektīvi un netraucēti sniegt maksājumu pakalpojumus, elektroniskās naudas pakalpojumus un valūtu tirdzniecības pakalpojumus."

16. 56. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. un 2. punktā vārdus "vienu vai vairākus" (attiecīgā dzimtē);

papildināt pirmās daļas 2. punktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) anulēt licenci saskaņā ar šā likuma 25. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu vai anulēt ierakstu šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā saskaņā ar šā likuma 25.¹ panta pirmās daļas 2. un 5. punktu, vai anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.¹ panta otrajā daļā minētajā reģistrā saskaņā ar 26.² panta pirmās daļas 1. un 2. punktu.";

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Ja Latvijas Banka konstatē, ka maksājumu sistēmas darbība vai elektroniskās naudas emisija tiek veikta vai maksājumu pakalpojumi tiek sniegti bez attiecīgas licences saņemšanas vai reģistrācijas, Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.";

aizstāt trešajā daļā vārdu un skaitli "un 2.¹" ar skaitļiem un vārdu "2.¹ un 2.²".

17. Papildināt likumu ar 59.¹ pantu šādā redakcijā:

"59.¹ pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai Eiropas Komisijas izstrādātā informatīvā brošūra par patērētāju tiesībām maksājumu pakalpojumu jomā patērētājam būtu viegli pieejama to attiecīgajās tīmekļvietnēs, ja tādas ir, un papīra formā to filiālēs, pie to pārstāvjiem un ārpakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informatīvajā brošūrā esošo informāciju patērētājam nodrošina bez maksas.

(3) Attiecībā uz personām ar invaliditāti šā panta noteikumus piemēro, izmantojot attiecīgus alternatīvus līdzekļus, kas nodrošinātu to, ka brošūrā iekļautā informācija ir pieejama šīm personām saprotamā veidā."

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 41., 42., 43., 44. un 45. punktu šādā redakcijā:

"41. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisijai" 10. panta ceturtajā daļā, Eiropas Komisijas regulu nosaukumus 31. panta pirmās daļas 1. punktā un 81.¹ panta otrās daļas 3. punktā, kā arī pārejas noteikumus, grozījumi par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" visā likumā, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) visā likumā, grozījumi 40. panta pirmajā, 1.¹, 1.³ un 1.⁴ daļā (par vārdu "Komisijas darbības finansēšanai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai") un par trešās daļas izslēgšanu, grozījumi 40.¹ panta pirmajā, otrajā, 3.¹ un piektajā daļā (par vārdu "Komisijas darbības finansēšanai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai") un par ceturtās un sestās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums par 53. panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

42. Šā likuma 1. panta 42. un 43. punkts, 2. panta pirmās daļas jaunā redakcija, grozījumi 3. panta pirmās daļas 5. punktā un otrajā daļā, II² nodaļa, 39.¹ panta 5. punkts un 55.¹ panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

43. Latvijas Banka Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienā reģistrē šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Minētās kapitālsabiedrības atbilstību šā likuma 26.³ panta otrajā daļā noteiktajām uz valūtu tirdzniecības sabiedrībām attiecināmajām prasībām nodrošina līdz 2023. gada 31. decembrim.

44. Šā likuma 40. panta otrā daļa zaudē spēku ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienu.

45. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 6. oktobrī