Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt finanšu tirgus stabilitāti, ierobežojot sistēmisko risku, kuru varētu radīt kāda tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas process;

2) aizsargāt izslēdzošā ieskaita līguma puses (turpmāk arī — līdzēji), ja kādai pusei tiek veikts tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas process;

3) veicināt finanšu instrumentu tirgus attīstību Latvijā.

(1) Šis likums nosaka izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem.

(2) Krīzes novēršanas pasākuma vai krīzes vadības pasākuma piemērošanas gadījumā vai jebkura ar šāda pasākuma piemērošanu tieši saistīta notikuma gadījumā šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā nav noteikts citādi.

(3) Šis likums neattiecas uz tiem maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu dalībniekiem un netiešajiem dalībniekiem, kuru darbību regulē likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", ja minētie dalībnieki ar kvalificētajiem finanšu darījumiem saistīto pārvedumu rīkojumu izpildi veic attiecīgo sistēmu ietvaros.

(1) Likums regulē izslēdzošā ieskaita piemērošanas kārtību tikai gadījumos, kad izslēdzošā ieskaita līguma puses ir:

1) Latvijas Republika, tās atvasināta publiska persona, valsts pārvaldes iestāde vai citu valstu šīm iestādēm pielīdzināmi subjekti (arī iestādes, kas atbildīgas par valsts parāda pārvaldīšanu vai piedalās tā pārvaldīšanā, un iestādes, kas tiesīgas veikt naudas kontu vai finanšu instrumentu turēšanu klienta vārdā);

2) Latvijas Banka, citu valstu centrālās bankas, Eiropas Centrālā banka, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds;

3) šādas daudzpusējās attīstības bankas:

a) Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka,

b) Starptautiskā Finanšu korporācija,

c) Amerikas Attīstības banka,

d) Āzijas Attīstības banka,

e) Āfrikas Attīstības banka,

f) Eiropas Padomes Attīstības banka,

g) Ziemeļvalstu Investīciju banka,

h) Karību jūras reģiona Attīstības banka,

i) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka,

j) Eiropas Investīciju banka,

k) Eiropas Investīciju fonds,

l) Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūra,

m) Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai,

n) Islāmiskā Attīstības banka,

o) Starptautiskā attīstības asociācija,

p) Āzijas Infrastruktūras investīciju banka;

4) šādas Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) darbībai finanšu tirgū licencētas vai regulētas personas:

a) kredītiestādes,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības,

c) apdrošināšanas sabiedrības,

d) pārapdrošināšanas sabiedrības,

e) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki,

f) pensiju fondi un to pārvaldes sabiedrības,

g) regulētā tirgus organizētāji,

h) maksājumu iestādes,

i) elektroniskās naudas iestādes,

j) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

k) citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes, kas darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošiem Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

5) dalībvalstī reģistrēts centrālais darījumu partneris.

(2) Šis likums nosaka izslēdzošā ieskaita piemērošanas kārtību arī gadījumā, kad ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) viens no līdzējiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, bet otrs — fiziskā persona, kas nav patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, juridiskā persona vai cita persona, vai šo personu apvienība;

2) abi līdzēji ir juridiskās personas, kuras konkrētā līdzēja sabiedrības līmenī izpilda divas no šādām apjoma prasībām izslēdzošā ieskaita līguma noslēgšanas brīdī, par pamatu ņemot pēdējos divus pārskata gadus (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā):

a) bilances kopsumma ir 43 000 000 euro,

b) neto apgrozījums ir 50 000 000 euro,

c) vidējais darbinieku skaits ir 250.

(1) Izslēdzošais ieskaits ir rakstveidā noslēgtas divpusējas vienošanās (izslēdzošā ieskaita līguma) noteikumi, kuru piemērošana, iestājoties izpildes notikumam (notikums, par kuru līdzēji vienojušies izslēdzošā ieskaita līgumā, ka, notikumam iestājoties, puses piemēro izslēdzošo ieskaitu), var tikt uzsākta vai nu ar viena līdzēja paziņojumu otram līdzējam, vai automātiski, un tā rezultātā pēc savstarpēja pārrēķina, ieskaita vai citām tiesisko seku ziņā pielīdzināmām darbībām:

1) līdzēju savstarpējie prasījumi un saistības, kas izriet no izslēdzošā ieskaita līguma, tiek aizstāti ar savstarpēju pienākumu samaksāt summas, kuras tiek noteiktas atbilstoši izslēdzošā ieskaita līguma noteikumiem, tostarp ņemot vērā līdzēju sākotnējo prasījumu un saistību tirgus vērtību izslēdzošā ieskaita piemērošanas brīdī;

2) tiek sagatavots aprēķins par summām, kuras viens līdzējs saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punktu atmaksā otram līdzējam, un aprēķinātās summas tiek konvertētas vienā valūtā;

3) līdzējs, kura maksājamā summa ir lielāka, samaksā otram līdzējam tikai otra līdzēja maksājamās summas pārsniegumu (neto saldo).

(2) Šā likuma izpratnē par izslēdzošā ieskaita līgumu uzskatāms arī līgums, kurā ietverti noteikumi attiecībā uz darījumiem, kas nav kvalificētie finanšu darījumi, ar nosacījumu, ka šāds līgums uzskatāms par izslēdzošā ieskaita līgumu tikai attiecībā uz kvalificētajiem finanšu darījumiem.

(1) Kvalificētie finanšu darījumi ir šādas finanšu vienošanās, līgumi vai darījumi, saskaņā ar kuriem saistību izpildes pienākums iestājas noteiktā laikā vai laikposmā ar vai bez nosacījumiem:

1) darījumi attiecībā uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā norādītajiem finanšu instrumentiem;

2) tūlītējie (spot) darījumi attiecībā uz valūtu, vērtspapīriem vai precēm, kas minēti Komisijas 2016. gada 25. aprīļa deleģētās regulas (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem 7. panta 2. punktā.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot noteikumus, kuros nosaka, kāds darījuma veids atzīstams par kvalificēto finanšu darījumu papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem.

(1) Izslēdzošo ieskaitu var piemērot kāda līdzēja tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, un tas izslēdzošā ieskaita izpildi neietekmē.

(2) Piemērojot izslēdzošo ieskaitu, nav attiecināmi jebkādi normatīvajos aktos ietvertie noteikumi, kas attiecas uz tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas procesu, tostarp uz attiecībām ar kreditoriem, līdzekļu apsaimniekošanu vai saglabāšanu vai jebkādu citu ar maksātnespēju saistītu pasākumu.

(3) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētajam maksājamās summas pārsniegumam (neto saldo) netiek piemēroti šajā likumā noteiktie izņēmumi attiecībā uz normatīvajos aktos ietverto noteikumu piemērošanu tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas un likvidācijas procesā.

(4) Šā likuma 4. panta otrā daļa neliedz piemērot izslēdzošo ieskaitu finanšu nodrošinājumam saskaņā ar Finanšu nodrošinājuma likumu.

(1) Maksātnespējas likumā un Kredītiestāžu likumā noteiktās maksātnespējas procesa administratora tiesības vienpusēji atkāpties no līguma neierobežo izslēdzošā ieskaita piemērošanu.

(2) Izslēdzošā ieskaita līguma noteikumu tiesisko spēku neietekmē Maksātnespējas likumā un Kredītiestāžu likumā noteiktie ieskaita, prasījumu un saistību dzēšanas vai tiem līdzvērtīgi ierobežojumi.

(3) Izslēdzošo ieskaitu nevar atzīt par spēkā neesošu vai atcelt tikai tāpēc, ka tas piemērots:

1) līdzēja likvidācijas gadījumā saskaņā ar tā dalībnieku lēmumu par darbības izbeigšanu (brīvprātīga likvidācija) vai pamatojoties uz administratīvās iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu — jebkurā termiņā pirms dienas, kad publicēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra paziņojums par līdzēja darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu;

2) maksātnespējas procesa gadījumā — jebkurā termiņā pirms līdzēja maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

3) komercsabiedrību (arī kredītiestāžu) likvidācijas vai maksātnespējas procesu regulējošā normatīvajā aktā noteiktajā termiņā pirms šo procesu uzsākšanas dienas, kurā var prasīt slēgtos darījumus atzīt par spēkā neesošiem.

(4) Izslēdzošais ieskaits ir spēkā un ir saistošs trešām personām arī gadījumā, kad tas piemērots pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa iestāšanās.

Pārrobežu maksātnespējas procedūras kā izpildes notikuma gadījumā izslēdzošais ieskaits līdzēju grupas dalībniekam ir piemērojams atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulā (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām noteiktajai kārtībai vai atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, kas regulē maksātnespējas procedūras attiecībā uz tādu līdzēju grupas dalībnieku, kura mītnes (reģistrācijas) valsts ir kāda no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju).

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 30. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 15. oktobrī