Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 14. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 14. oktobra pirmo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Administratīvi teritoriālās reformas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" nodot Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāte Ilze Indriksone ir pieteikusies runāt. Vai runāsiet "par"?

I. Indriksone (NA).

Nē, runāšu "pret".

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone. Labrīt, kolēģi! Labrīt, tie, kas mūs klausās un skatās! Gribu runāt "pret". Taču – ne pret to, ka mums būtu jāīsteno un, varētu teikt, jārespektē Satversmes tiesas spriedums; tas mums ir jādara. Un tas jādara steidzami – līdz decembra beigām –, lai no kartes... tā iluzori... lai nepazustu no saraksta Ilūkste un Ozolnieki. Un par to es arī gribētu runāt – ka, manuprāt, risinājumi ir jāmeklē atbilstoši situācijai un, varētu teikt, soļi jāsper pakāpeniski.

Šis likumprojekts piedāvā spert pārāk lielus soļus un pārāk ātri, ja tā varētu teikt, un pieņemt lēmumus, kas ietekmēs ne tikai šos divus novadus un tiem piegulošās valstspilsētas, bet arī vairākus citus novadus, kopumā piecus. Manuprāt, pieņemt šobrīd lēmumu, kas attiektos jau uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, būtu pārsteidzīgi... pārāk steidzīgi. Izvērtējot šo likumprojektu... Es nešaubos, ka tas tiks nodots. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas. Būtu jāvērtē soļu pēctecība.

Vispirms vajadzētu risināt jautājumu par Satversmes tiesas sprieduma tieši ietekmētajām pašvaldībām... un atrisināt jautājumu ar pārejas noteikumiem... par Ilūksti un Ozolniekiem – ko tālāk ar viņiem, kā saka, darīsim un kur viņi paliks (līdzīgi, kā to darījām ar Varakļāniem) – un tikai pēc tam ķerties klāt nākamajiem soļiem, izvērtējot reģionālo attīstības centru noteikšanu un, varētu teikt, to potenciālu, kas ir visām apdzīvotajām vietām un pilsētām novados, kuros šobrīd nav reģionālo attīstības centru.

Es saprotu, ka ir dots... Saeimas komisijas arī... uzdevums ministrijai un ministrija ir pasūtījusi pētījumu. Pētījums noslēgsies maijā. Un, manuprāt, arī tad ministrijai būtu jānāk ar priekšlikumiem uz Saeimas komisiju un tālāk jāvērtē šī situācija, jo pretējā gadījumā mēs apstādināsim jebkādu iniciatīvu un faktiski pateiksim, piemēram, Dienvidkurzemes novadam: jūs tikko esat sākuši strādāt, jūs aktīvi cenšaties veidot savu jauno novada struktūru, jaunos projektus virzīt, skatīties uz attīstību... protams, arī sadarbojoties ar Liepājas pilsētu... Bet, ja mēs jau šobrīd pateiksim: jūs 2025. gadā vairs tā... nu, faktiski nebūsiet, šeit būs pavisam atkal cita kārtība...

Manuprāt, tas nav pareizi – visu jauno pašvaldību, ievēlētos deputātus un arī administrāciju, nolikt, tēlaini izsakoties, uz koferiem, un viņi šos nākamos... un atlikušos gadus līdz vēlēšanām dzīvos gaidās par tām nākamajām izmaiņām. Mums ir bijusi pieredze ar iepriekšējo reformu, kad rajona padomes dzīvoja uz tādiem iluzoriem koferiem daudzus gadus. Un mēs redzējām, cik tas bija kopumā tomēr nemotivējoši un bezjēdzīgi.

Tāpēc mans priekšlikums jau bija arī komisijas lēmumā iekļaut to, ka būtu jārisina vispirms secīgi, pa soļiem, šie jautājumi. Un mēs noteikti sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu un diskutēsim par iespējām šos soļus spert pakāpeniski un pārejas periodu noteikt garāku, un reāli izvērtēt iespēju noteikt attīstības centrus visos novados, kur tas ir iespējams, jo tas nav izdarīts, un mēs uz to norādījām jau iepriekš likumprojekta pieņemšanas gaitā.

Tā ka nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu. Un noteikti sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Administratīvi teritoriālās reformas komisijas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" nodošanu Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Petravičas, Možvillo, Nemiro, Krapānes un Sprūdes iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1172/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Līdz šī gada 30. jūnijam personai saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā tika izsniegta darbnespējas lapa B, un tajā periodā slimības pabalstu izmaksāja jau no pirmās dienas. Toties šobrīd tas vairs nav spēkā un tiek izsniegta A lapa.

Tāpēc es gribētu minēt tomēr tos iemeslus, kas... Šobrīd atbalsta piešķiršanai apstākļi ir gluži tie paši, pat divas trīs reizes akūtāki, jo saslimstība ir daudz lielāka, nekā tā bija ziemas periodā vai periodā līdz 30. jūnijam, kad tika izsniegtas B lapas.

Iemesli B lapas izsniegšanai – Covid-19 infekcijas izplatības samazināšana un nepieciešamība samazināt izdevumu slogu darba devējiem.

Pašreizējā situācijā, kad darbinieks ir saslimis vai darbiniekam ir noteikta izolācija, izmaksas, kuras rodas saistībā ar darbnespējas lapu A, ir jānosedz darba devējam. Un pieaugošā saslimstība norāda, ka šādu situāciju būs daudz. Un arī iepriekšējās augstās saslimstības periodā nepieciešamība pēc apmaksātām B lapām tika pamatota ar to: lai darbinieki nenāktu uz darbu slimi vai, būdami kontaktpersonas, neizvairītos no karantīnas, jo tas var radīt tomēr finansiālus zaudējumus gan pašam darbiniekam, gan arī uzņēmumam.

Uzņēmumiem jau tā ir papildu slogs, dalot darbiniekus "labajos" un "sliktajos", lai diskriminētu tā saucamos sliktos. Uzņēmumi riskē ar lieliem sodiem, atļaujot cilvēkam strādāt un pelnīt. Tiem jāatlaiž labi darbinieki, kas atsakās vakcinēties, un jāmeklē jauni darbinieki – tādi, kuri ir vakcinējušies. Un turklāt vēl ir jānosedz arī izmaksas par kontaktpersonām un saslimušajiem.

Ir jāņem vērā, ka uzņēmumam katrs darbinieks ir no svara. Izsniedzot darbnespējas lapu A, rodas izdevumi, un līdz ar to arī rodas tā iniciatīva aicināt darbinieku strādāt, kaut arī viņš ir apslimis vai viņam būtu jāatrodas karantīnā.

Tādēļ, lai nepieļautu to, ka uzņēmumiem, kuri jau tā ir nonākuši ļoti smagā situācijā, būtu jāaizslēdzas vai būtu jāatlaiž darbinieki nepārvaramo izmaksu dēļ, aicinu atbalstīt un nodot komisijai šo likumprojektu, kurš paredz, ka darbnespējas lapu B izsniegtu tajos gadījumos, kad cilvēks ir saslimis ar kovidu vai ir noteikts kā kontaktpersona.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Petravičas, Možvillo, Nemiro, Krapānes un Sprūdes iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1172/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 35, pret – 50, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Petravičas, Krapānes, Možvillo, Sprūdes un Stepaņenko iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1173/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Jūs nupat noraidījāt slimības lapu apmaksu... darbnespējas lapu B apmaksu.

Savukārt šis likumprojekts ir darbinieku aizsardzībai no negatīvām pandēmijas sekām, līdztekus – arī saslimstības ierobežošanai, jo tas paredz noteikt divas apmaksātas slimības lapas dienas pēc vakcinācijas, ja cilvēks jūtas slikti.

Publiskajā telpā bieži vien ir dzirdams, ka iebildumi pret vakcināciju sakņojas arī bailēs par to, ka varētu rasties blakusparādības, kuru dēļ cilvēks būtu spiests uz kādu laiku atstāt savu darbavietu. Un, protams, tam ir arī finansiāla ietekme, jo cilvēks nākamajā dienā pēc vakcinācijas nevar ierasties darbā. Arī tad, ja viņš paņem slimības lapu, pirmo dienu slimības lapai neviens neapmaksā.

Parasti tās būtu ne vairāk kā divas dienas, kas cilvēkam būtu nepieciešamas, lai viņš varētu palikt mājās pēc... ja viņš jūtas slikti – ir temperatūra, drudzis vai... un tamlīdzīgi.

Šā likumprojekta atbalstīšana radītu izjūtu par valsts atbildību pret saviem iedzīvotājiem, uzņemoties rūpes par tiem, kuri savukārt ir uzņēmušies atbildību par savu un sabiedrības veselību. Taču šobrīd viņi ir atstāti pilnīgi vieni ar savām problēmām.

Un, protams, tā būtu arī finansiālā sloga mazināšana darba devējiem situācijās, kad darbiniekam šīs blakusparādības rodas. Un, ja to dēļ ir bijusi negulēta nakts un arī nākamajā dienā cilvēks mokās, un tas liedz viņam pildīt darba pienākumus, tad, protams, viņam, darbiniekam, ir vai nu jālūdz, lai viņam vienkārši iedod to brīvo dienu bez apmaksas, vai jāprasa slimības lapa, kuru par pirmo dienu neapmaksās, par otro dienu ir 75 procenti.

Tā kā saslimstības rādītāji ir pieauguši un epidemioloģiskās drošības prasības un valdības vēlme pastiprināt ierobežojumus tiešām iedragā uzņēmumu spēju strādāt pie liela izdevumu sloga un nepilnā sastāvā, uzņēmumi, protams, skatīsies, kā samazināt darbinieku daudzumu, vai lūgs darbiniekus ierasties darbā arī pēc tās vakcinācijas, kaut arī viņi ir sliktā veselības stāvoklī.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā un noteikt iespēju cilvēkam pēc vakcinācijas, ja nepieciešams, saņemt slimības lapu uz divām dienām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Petravičas, Krapānes, Možvillo, Sprūdes un Stepaņenko iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1173/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ģirģena, Dombrovska, Papules, Pucena un Nemiro iesniegto likumprojektu "Digitālo pakalpojumu nodokļa likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms kāda laika es biju izsūtījis visām frakcijām uzaicinājumu iepazīties ar likumprojektu "Digitālo pakalpojumu nodokļa likums", tāpēc ka šāds likums, ko mēs varētu ieviest, būtu ļoti svarīgs daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Tā kā nebija iespējas jūs iepazīstināt ar šo likumprojektu, tagad mēģināšu īsumā izskaidrot tā būtību.

Esmu Deputātu grupas reto slimību pacientu atbalstam vadītājs, tātad man ir pienākums rūpēties par to, lai budžetā būtu papildu finansējums, kas būtu novirzāms šo slimību ārstēšanai. Viens no veidiem, protams, ir prasīt budžetā papildu naudas līdzekļus, tāpat arī var domāt par ekonomikas attīstību, bet es piedāvāju izmantot šim nolūkam tos naudas līdzekļus, kuri tiek novirzīti sociālajiem medijiem (un pārsvarā šie naudas līdzekļi aiziet uz Ameriku). Ja mēs ieviestu Digitālo pakalpojumu nodokļa likumu, daļa šo naudas ieņēmumu aizietu sabiedrisko mediju stiprināšanai, otra daļa – reto slimību pacientu atbalstam.

Kāpēc reto slimību pacientiem atbalsts ir ļoti svarīgs? Kā piemēru varu minēt to, ka 2022. gada budžetā papildus ir paredzēti 4,9 miljoni eiro, no tiem 4,2 miljoni ir paredzēti cistiskās fibrozes zāļu iegādei. Kopumā tie ir 29 cilvēki, bet šie 4,2 miljoni... pietiks tikai apmēram 20 pacientiem – ar cerību, ka zāļu tirgotājs varbūt nolaidīs zemāk cenu. Tomēr kopumā ir 57 cistiskās fibrozes pacienti. Nu tad mēģiniet šobrīd izlemt, kuram bērnam piešķirt finansējumu un kuram ne!

Tādēļ es esmu iesniedzis šo variantu kā iespējamo, ko mēs varētu izskatīt jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vai šādu likumu, Digitālo pakalpojumu nodokļa likumu, vispār būtu iespējams ieviest reto slimību pacientu atbalstam?

Tagad mēģināšu ieskicēt, kāda ir Digitālo pakalpojumu nodokļa likuma būtība. Tātad tā būtība ir noteikt, ka daudznacionāliem uzņēmumiem ir jāmaksā daļa ienākumu nodokļa tur, kur atrodas to produktu patērētāji vai lietotāji. Digitālo pakalpojumu nodokli jau ir ieviesušas tādas valstis kā Francija, Itālija, Austrālija, Bulgārija, Turcija, Polija, Lielbritānija, Spānija, Čehija, Slovākija un Beļģija. Tāpat attiecībā uz vienoto digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu ir jānorāda, ka Eiropas Savienībā plāno to ieviest ar 2023. gadu. Francija digitālo pakalpojumu nodokli ieviesa jau 2019. gadā, savukārt Itālija, Polija, Austrija, Turcija to ieviesa 2020. gadā. Arī Latvijai ir visas iespējas jau drīzumā to ieviest. Polijā nodokļa likme ir 1,5 procenti, kamēr, piemēram, Turcijā ir 7,5 procenti.

Lielākoties valstīs ar digitālo pakalpojumu nodokli tiek apliktas reklāmas, digitālā saskarne... ar daudzpusēju digitālo saskarņu izmantošanu, lietotāju datu pārraidi, kas iegūti, izmantojot digitālo saskarni, sociālo mediju platformas, interneta meklētājus... un citi.

Tātad, ieviešot Latvijā digitālo pakalpojumu nodokli, tiks nodrošināts, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veic taisnīgu ieguldījumu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanā. Līdzīgi kā citās valstīs, kuras jau ir ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, Latvijā paredzēts, ka nodokli maksās digitālo pakalpojumu uzņēmumi, kuru kopējie digitālo pakalpojumu pārdošanas ieņēmumi iepriekšējā finanšu gadā pārsniedz 750 miljonus eiro. Provizoriskās prognozes ieņēmumiem no digitālo pakalpojumu nodokļa varētu būt līdz pat 29,6 miljoniem eiro.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu un novirzīt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai mēs varētu izskatīt šo jautājumu – cik lietderīgi ir šobrīd visus finanšu līdzekļus novirzīt uz šiem lielajiem digitālajiem uzņēmumiem un... neiekasēt no tā nodokļus, lai atbalstītu mums svarīgas nozares Latvijā.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" šā likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Dombrovska kungs, lūdzu, piesakieties debatēs.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Nu ne jau es, protams, aicināšu balsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Bet, godātie kolēģi, vai man vienīgajam tas šķiet dīvaini, ka... jau kārtējais iesniegtais likumprojekts... un vairāk nekā 50 no mūsu kolēģiem kategoriski iestājas pret šo likumprojektu nodošanu (es uzsvēršu – apspriešanai) komisijās. Mēs te pat nerunājam par to, vai mums šos likumprojektus tagad konceptuāli atbalstīt vai neatbalstīt. Mēs runājam par gatavību par tiem runāt Saeimas komisijās.

Vairāk nekā 50 kolēģi regulāri balso pret to, lai apspriestu šos jautājumus. Un tagad, es saprotu, viņi plāno balsot arī pret to, lai apspriestu... pat runāt par Digitālo pakalpojumu nodokļa likuma projektu... nesakot nevienu vārdu, nepaskaidrojot ne saviem Saeimas kolēģiem, ne arī sabiedrībai, kura tagad klausās, par to, kāpēc viņi atsakās pat runāt par šādiem likumprojektiem.

Es tāpēc... Mans galvenais mērķis bija pieteikties šeit runāt "pret" – dot iespēju kādam no šiem 50, vairāk nekā 50 kolēģiem, mums izskaidrot, kāpēc jūs tagad balsosiet tā, kā jums tiek uzdots.

Es lūdzu Saeimas sēdes vadītāju dot iespēju šiem, pārsvarā – pozīcijas, kolēģiem pieteikties un paskaidrot, kāpēc, viņuprāt, par šo tēmu nedrīkst diskutēt Saeimas komisijās. Vai kādam pozīcijas deputātam šāda vēlme būs?

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, paldies, bet jūs faktiski varējāt pieteikties runāt par procedūru. Jūs esat paņēmis šo "laukumu" – runāt "pret". Bet, pēc procedūras un pēc Kārtības ruļļa, par likumprojekta nodošanu komisijām viens runā "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ģirģena, Dombrovska, Papules, Pucena un Nemiro iesniegtā likumprojekta "Digitālo pakalpojumu nodokļa likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 41, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena, Petravičas un Pucena iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Pievienotās vērtības nodokļa likums"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Valstī ir epidemioloģiskā krīze. Ārā pie Saeimas nama ir daudzi cilvēki – daudzi ļoti neapmierināti cilvēki. Valstī ir krīze veselības aprūpes jomā. Valstī ir ilgstoša valdības krīze. Valstī ir ārkārtējā situācija. Tas saraksts ir ļoti garš.

Es ļoti labi saprotu, ka no visa tā daudziem kolēģiem jau šodien, visticamāk, reibst galva, bet es lūdzu kolēģus tomēr saņemties, jo ļoti daudziem iedzīvotājiem šoziem būs arī enerģētiskā krīze.

Kā mēs zinām, rēķini tikai par elektroenerģiju vidēji pieaugs vairāk nekā divas reizes. Būtiski pieaugs arī rēķini par dabasgāzi un apkuri. Par apkuri –noteikti, īpaši rīdziniekiem. Vismaz ir drusku labas ziņas, tādas, ka šis energoresursu cenu kāpums ir salīdzinoši īslaicīgs – uz šo un nākamo gadu, uz šo apkures sezonu.

Savā lielā aizņemtībā un savā ilgstošajā krīzē... un, tā kā tā ir pieradusi nogulēt jautājumus, valdība, protams, nepamanīja šo jautājumu un nākamā gada budžetā... vismaz no sākuma tas... nekādi risinājumi tam netika izstrādāti, vismaz pirms mēneša.

Pirms divām nedēļām partijas "Republika" deputāti ierosināja piemērot samazinātu PVN likmi elektrībai un dabasgāzei kā operatīvi, ātri īstenojamu risinājumu. Pirms nedēļas tika izskatīta šā jautājuma nodošana Saeimas komisijām. Kā jau tas parasti notiek, tie vairāk nekā 50 deputāti nobalsoja "pret" nodošanu komisijām, nekādi neskaidrojot savu principiālo nevēlēšanos pat runāt par šo risinājuma variantu, neskatoties uz to, ka tai skaitā šādu risinājumu ir piedāvājusi arī Eiropas Komisija, kura daudziem mūsu kolēģiem parasti ir ļoti nopietns arguments, kāpēc kaut ko darīt vai nedarīt.

No masu medijiem mēs tagad uzzinām, ka valdības piedāvājums galvenokārt ir mērķēts atbalsts tā saucamajiem aizsargātajiem lietotājiem, kas lielā mērā ir maznodrošinātie iedzīvotāji un arī daudzbērnu ģimenes. Tiktāl tas viss ir pareizs solis. Arī 28. septembrī mēs valdības vadītājam pirmām kārtām uzdevām jautājumus par to, kas tiek plānots darīt, lai palīdzētu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tas tad vismaz tika pamanīts, un valdība ir rīkojusies un piešķīrusi finansējumu, lai aizsargātajiem lietotājiem palīdzētu. Tas ir labi.

Bet, kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka aizsargāto lietotāju skaits ir tikai 150 tūkstoši mājsaimniecību. Kopumā valstī ir 760 tūkstoši mājsaimniecību, tāpēc daudziem nekāda palīdzība nepienākas. Pēdējās dienās mēs no amatpersonām dzirdam, ka, lūk, valdība plāno katram vakcinētajam pensionāram mēnesī piešķirt 20 eiro, lai palīdzētu samaksāt rēķinus. Ļoti interesanti ir tas, ka... Drīz mēs redzēsim šo likumprojektu, tas nonāks Saeimā... Mēs redzēsim, ka tajā iecerē maksāt vakcinētajiem pensionāriem 20 eiro mēnesī... nav nekāda sakara... ne ar vārdu netiek pieminēts, ka tas ir energoresursu rēķinu sakarā, lai gan amatpersonas medijos par to runā burtiski katru dienu. Nu šis ir diezgan izmisīgs solis. Kā to vērtēs, piemēram, tie pensionāri, kas ir pārslimojuši? Kāpēc viņiem nepienākas nekāda palīdzība rēķinu samaksai? Manuprāt, ļoti labs jautājums.

Kolēģi, es uzskatu, ka mūsu priekšlikums ir diezgan godīgs, nediskriminējošs – atbrīvot no PVN elektroenerģijas un dabasgāzes rēķinus līdz nākamā gada 1. jūnijam. Tas nozīmē... Tas ir papildus palīdzībai maznodrošinātām personām. Tas samazinās rēķinu vidēji par kādiem astoņiem eiro mēnesī. Tas pilnībā nekompensēs elektrības pieaugumu, bet tas amortizēs sitienu katrai mājsaimniecībai.

Kolēģi, aicinu atbalstīt... apspriešanu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena, Petravičas un Pucena iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Pievienotās vērtības nodokļa likums"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Par – 38, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Imigrācijas likums" (Nr. 1176/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai... Pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Imigrācijas likums" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Mūsu darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Lēmuma projekts "Par 10 724 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo iesniegto patstāvīgo lēmuma projektu mēs izskatām šajā sēdē? Iebildumu nav.

Sākam skatīt lēmuma projektu "Par 10 724 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Augsti godātie deputāti! Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija ir saņēmusi 10 724 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt šo pilsoņu iniciatīvu un nodot to tālākai izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamie kolēģi un arī sēdes vadītājas kundze! Es aicinu atbalstīt šī dokumenta un lēmuma projekta virzību, taču aicinu kolēģus no koalīcijas izskatīt šo priekšlikumu pēc būtības, nevis, iespējams, kādā citā ziņojumā aizklāties ar attiecīgi valsts budžetā pieņemtajiem cipariem un skaitļiem, kas teorētiski palielina šai slimībai kopumā atvēlēto finansējumu.

Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā ir pieņemts prioritārs lēmums – par onkoloģisko slimību prioritizēšanu visā mūsu veselības sistēmā. Līdz ar to es aicinu palielināt jau 2022. gadā finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanai un, iespējams, arī preventīvām darbībām, šajā brīdī aicinot neliekuļot ar jau šogad... mums šorīt atnestajā 2022. gada budžeta projektā palielināto (it kā palielināto!) par kopumā nelielu, no vajadzībām skatoties, summu... finansējumu onkoloģiskajām slimībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es domāju, ka varbūt vajadzētu vienreiz beigt būt tādiem divkosīgiem... vai varbūt vēl kā savādāk jūs nosaukt. Paskatīsimies šo Digitālo pakalpojumu nodokļa likumu, par ko jūs tikko nobalsojāt. Tātad "par" bija 36 cilvēki, "pret" bija 41 cilvēks, un atturējās pieci cilvēki... deputāti, ja mēs varam nosaukt šos par deputātiem.

Ar šo balsojumu jūs parādījāt savu patieso seju – ka jums nerūp Latvijas nākotne un Latvijas iedzīvotāju ne tikai labklājība, bet arī veselība. Kaut vai par piemēru ņemu šos "atturas" piecus cilvēkus (Nacionālā apvienība), kuri iestājas par ģimenēm, par bērniem. Šobrīd mēs tiešām šajā likumā runājam... un par zālēm, kas būtu nepieciešamas ļoti daudziem bērniem... jūs vienkārši balsojat "pret" vai atturaties. Un jūsu balsis bija izšķirošas, lai šis iespējamais lēmuma projekts aizietu uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un lai mēs vienkārši par to spriestu, kā mēs atbalstīsim Latvijas iedzīvotājus un vai šis būtu tas veids... no kurienes mēs varētu paņemt papildu finanšu līdzekļus, lai varētu iegādāties zāles šiem cilvēkiem. Tas ir nožēlojami Nacionālajai apvienībai. Tāpat tas ir nožēlojami Evitai Zālītei-Grosai. Jūs esat Deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam vadītāja un spējat nobalsot "pret" papildu finansējumu, ko mēs varētu iegūt retajām slimībām. Neviens... pat sēdes vadītāja nespētu atbildēt, kāpēc ir nobalsojusi "pret". Nožēlojami! Un jūs vēl gribat šobrīd, atbalstot šo lēmuma projektu... ar cerību, ka jūs tālāk meklēsiet finansējumu? Nu tā taču nebūs.

Jūs esat nožēlojami deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Es saprotu, ka dažam labam deputātam nervi ir nokaitēti, nespēj sakopot domas, varbūt arī racionāli domāt.

Kā jau mēs redzējām iepriekšējā balsojumā un debatēs par šo digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu... priekšlikumu, paši iesniedzēji jau sabotēja debates, vienam piesakoties "par", otram runājot "pret".

Bet, ja runājam tātad saistīti arī ar šo... un ko Ģirģena kungs minēja... droši vien ir maz izpratnes, kā darbojas un kādi ir regulējumi, diskusijas globālā mērogā, kas saistās ar digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu.

Latvija kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts aktīvi iesaistās, tajā skaitā arī parlamentārieši... par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu globālā mērogā, jo ir skaidrs, ka viena pati valsts – nacionāla valsts – šo mehānismu praksē īsti iedarbināt nevar. To ir pierādījušas virkne valstu – Austrālija, Francija –, kur ar dažādiem protekcionisma mehānismiem tiek aizstāvētas vienas vai otras lielvalsts intereses, tādēļ OECD organizācijā diezgan plaši jau rit diskusijas un oktobrī arī noslēgsies pie divu pīlāru pieejas digitālo pakalpojumu nodokļa pakāpeniskai ieviešanai.

Skaidrs, tas prasa vairāku valstu kopīgu vienošanos, lai šādu digitālo pakalpojumu nodokli ieviestu praksē un tas būtu efektīvs instruments, nevis vienkārši izkārtne un vēlme nacionālai valstij kaut ko iekasēt, kaut gan realitātē neviens šos maksājumus – nodokļa maksājumus – attiecīgi Valsts kasē budžetā neiemaksās, jo būs dažādi šķēršļi un ierobežojumi. Līdz ar to no OECD organizācijas skatpunkta... un tās ir arī G20, G7 valstis, tātad tās lielās valstis, kur multinacionālās digitālās kompānijas arī ir bāzētas... ir panākušas jau konceptuālu vienošanos, un pakāpeniska... digitālā nodokļa konvencija, regulējums pamazām virzās uz priekšu, un tas plāns ir, es saprotu, līdz 2023. gadam to jau iedzīvināt praksē.

Es varu minēt līdzīgu piemēru – pavisam nesen panāktu vēsturisku vienošanos, nosakot multinacionālajiem uzņēmumiem... mainot pieeju, kādā veidā tie maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Kā agrāk tas bija... ka izrietēja no tās vietas, kur attiecīgi reģistrēts mātes uzņēmums, – tur tad šis uzņēmums maksā šo uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādēļ lielajām kompānijām bija ļoti veiksmīga... iespēja izvairīties vai optimizēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to šī pieeja ir lauzta. Tagad ir arī noteikts minimālais ienākumu nodokļa apjoms, kas multinacionālajām kompānijām jāmaksā, – 15 procentu apmērā. Otrām kārtām ir noteikta pieejas maiņa principam, ka uzņēmumi maksā nodokli tajā valstī, kurā tie sniedz pakalpojumus, nevis kurā tiem ir reģistrēts mātes uzņēmums.

Es pieļauju, ka Vjačeslavs Dombrovskis ir plaši pētījis... droši vien arī piesauks Singapūras kaut kādus piemērus, bet šeit ir jāsaprot, ka šāds regulējums... Mēs varam uzrakstīt skaistu likumu, bet vai mēs spēsim to piemērot praksē un panākt vismaz šajā likumā noteiktos pienākumus multinacionālajiem uzņēmumiem, kas sniedz digitālos pakalpojumus Latvijas valstī, ka tie attiecīgi arī nomaksās nodokļus? Nu to ir pierādījušas, kā es minēju, arī citas valstis (Austrālija un Francija) – tas ir diezgan grūti sasniedzams mērķis. Līdz ar to vairāk ir jāfokusējas uz daudzpusēju sadarbības panākšanu ar virkni valstīm, kur ir... līdzīgi domājošu, lai veidotu kopēju pieeju digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par lēmuma projektu "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai".

Vārds debatēs deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Daži no mums tagad saka, ka, lūk, es esmu kaut ko sabotējis un neesmu ļāvis kādam runāt vai paskaidrot savu balsojumu par digitālo nodokli.

Kolēģi, gan jūs, gan absolūti visi tie Latvijas iedzīvotāji, kas mūs klausās, ļoti labi zina, ka pozīcijas deputāti praktiski nekad – praktiski nekad!... man ir grūti atcerēties tādu pēdējo gadījumu, kad tas ir bijis... nekad neskaidro, kāpēc viņi kategoriski atsakās apspriest kādu citu savu kolēģu, ja tikai tie nav pozīcijas deputāti, iesniegtos likumprojektus, tāpēc nu... Bet, ja Kola kungs... Ja Kola kungs tiešām bija plānojis runāt "pret" un paskaidrot, tad es, protams, atvainojos par to, ka es viņam neesmu devis šādu iespēju.

Es tomēr gribētu izteikties par dažiem punktiem, ko kolēģis ir pacēlis.

Tātad pirmais. Kolēģis apgalvo, ka viena nacionāla valsts nevar ieviest nekādu tādu digitālo nodokli. Nu, lūk, šī, Kola kungs, acīmredzot nav taisnība. Ja mēs paskatīsimies to valstu sarakstu, kuras ir ieviesušas digitālo nodokli, mēs redzēsim, ka šo valstu saraksts ir diezgan, diezgan iespaidīgs. Tās ir Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija, Turcija, Austrija. Un tās ir pat tās divas valstis, kuras dažiem mūsu kolēģiem ir tādas īpaši iedvesmojošas, es teiktu, – tā ir gan Polija, gan Ungārija.

Tāpēc apgalvojums, ka viena nacionāla valsts nevar ieviest digitālo nodokli, neatbilst patiesībai. Tie, kam ir drosme un gudrība, – tās valstis jau pirms kāda laika ir ieviesušas digitālo nodokli.

Tālāk. Otrais apgalvojums par to ka, lūk, mēs jau kādu laiku strādājam pie tā, lai šo digitālo nodokli ieviestu. Kolēģi, arī šis neatbilst patiesībai, jo digitālā nodokļa projekts... Šī nav pirmā reize, kolēģi, kad tas tika iesniegts. Tas tika iesniegts jau pirms gada, ja es nemaldos, varbūt pat pirms diviem gadiem, un tika noraidīts. Un to noraidīja tie paši kolēģi... Es domāju, ka mēs varam pārbaudīt dažu kolēģu balsojumu, bet esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tie paši kolēģi, kas tagad tik, tā teikt, pieļaujošā formā runā par digitālo nodokli, nobalsoja pat pret to, lai apspriestu šo nodokli Saeimas komisijās.

Tātad kolēģiem bija bail ne tikai ieviest (šis nodoklis netika ieviests Latvijā), bet bija bail pat runāt, pat apspriest Saeimas komisijās digitālā nodokļa ieviešanu. Ieviest tā saucamo Reira nodokļa reformu, būtiski pacelt nodokļus tiem cilvēkiem, kas saņem mazāk nekā minimālo algu, kolēģiem nebija bail, bet pat runāt Saeimas komisijās par to, lai ieviestu digitālo pakalpojumu nodokli tādām kompānijām kā Facebook un Google, kolēģiem bija bail. Bail pat runāt Saeimas komisijās.

Tālāk. Par to, ka tika izteikts kaut kas par kompetenci vai nekompetenci par to, ka šis nodoklis virzās uz priekšu. Es, kolēģi, aicināju runāt "pret". Patiesībā šī atbilde... ja kāds no koalīcijas deputātiem izvēlētos runāt, kompetenti runāt, tad tā runa būtu ļoti vienkārša, kolēģi. Tā runa būtu sekojoša, ka, jā, tas pats OECD vakardien, trešdien, nonāca pie vienošanās. Šī vienošanās ir tāda, ka, ja... minimāls korporatīvais nodoklis 15 procentu apmērā, kas arī pārceļ ieņēmumus tām valstīm, kurās tie ieņēmumi izceļas... bet daļa no šīs vienošanās, kolēģi, ir tāda, ka visi digitālie nodokļi tiks atcelti kaut kādu trīs četru gadu laikā.

Iesniedzot šo likumprojektu, protams, mēs nezinājām to, ka šāda vienošanās vakardien, trešdien, būs panākta. Bet tā tika panākta. Un kompetentam koalīcijas deputātam viss, ko vajadzēja pateikt šodien, – ka, lūk, OECD šī vienošanās ir panākta un daļa no šīs vienošanās ir tāda, ka nekādu digitālo nodokļu. Un tas arī būtu viss.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, es ļoti atvainojos, mēs patlaban debatējam par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai. Es tikai atgādinu, par ko mēs debatējam.

V. Dombrovskis. Jā, es... Tas nozīmē, ka tikko esmu trāpījis desmitniekā, vai ne?

Bet kāds tam ir sakars, kolēģi, ar finansējumu vēža ārstēšanai? Piemēram, ja jūs paskatāties ziņas, – kā es jau teicu, ir vairākas valstis, kuras ir ieviesušas šo digitālo nodokli, to skaitā Austrālija. Un Austrālijas pieredze ir bijusi ļoti pozitīva. Tā ir dabūjusi ļoti daudz no tās pašas Google saviem masu medijiem. Un finansējuma ziņā arī. Tātad pretēji tam, ko saka Kola kungs.

Ja mēs būtu to izdarījuši tad, kad digitālo pakalpojumu likumprojekts tika ierosināts pirmo reizi, mums šodien un visus šos gadus būtu nodokļu ieņēmumi, kurus mēs varētu novirzīt gan medijiem, gan vēža ārstēšanai. Mēs tos varējām novirzīt retajām slimībām, citām sabiedrībai noderīgām... ja tikai kolēģiem būtu tā – kā tur bija? – drosme, gudrība un godīgums prasīt arī no tādām kompānijām kā Facebook un Google, lai tie godīgi maksātu nodokļus... vairāk nekā to, ka viņi tos maksā Eiropā... arī Latvijas valsts budžetā.

Un šodien mēs skatāmies ziņās... mēs, piemēram, skatāmies, ka tā pati Itālija saka – jā, ļoti labi, ka šī vienošanās vakardien tika panākta, bet mēs vēl vismaz kādus divus gadus neplānojam atcelt savu digitālo nodokli, un mēs turpināsim no tā saņemt... Es tagad tā no galvas, cik viņi saņem... apmēram... vismaz 300 miljonus eiro gadā.

Šodien mēs varējām būt tādā pašā situācijā – neskatoties uz to vienošanos, mēs varējām šo turpināt vēl divus gadus, ja tikai tas nebūtu... visi tie kolēģi, kas pirms gada vai diviem, kad tas pirmo reizi tika ierosināts, nobalsoja pret to, lai to apspriestu, kuriem bija bail pat runāt par digitālo nodokli. Šodien visi tie kolēģi (viens no viņiem runās nākamais) var sevi apsveikt, protams, ar to, cik viņi ir godīgi, drosmīgi un gudri. Bet šis konkrētais gadījums ar digitālo nodokli diemžēl rāda kaut ko pretēju, tai skaitā – mazāk naudas vēža ārstēšanai.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi, atkal atgriežoties e‑Saeimas platformā! Vēlējos atgādināt, ka šobrīd izskatām vairāk nekā... gandrīz 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu, kas ir saistīts ar diezgan būtisku problēmu Latvijas veselības nozarē, un tā ir onkoloģija.

Šajā iniciatīvā, par ko tika vākti paraksti... Atgādināšu, ka tiek izteikts lūgums Saeimai 2022. gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro, piemēram, mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko pacientu ārstēšanai. Tiek minēts, ka šī summa ir tā, ko Veselības ministrija ir nosaukusi indikatīvi, veicot aprēķinus par 2022. gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Tātad faktiski tas ir, lai palīdzētu Veselības ministrijai īstenot... un arī Saeimai vairākkārt, tai skaitā Evitas Zālītes‑Grosas grupai... teiksim, lai dotu šim paceltajam jautājumam tādu papildu atbalstu no sabiedrības. Protams, šai iniciatīvai ir jāturpina tālākā virzība.

Labā ziņa – kā cilvēks, kas nedaudz piedalījies budžeta veidošanā, varu teikt, ka šobrīd Saeimā ir saņemti un lietvedības sistēmā reģistrēti budžeta paketes likumprojekti. Attiecībā uz budžetu... papildu prasījumiem, kas ir paredzēti Veselības ministrijai, ir arī paredzēti 49,8 miljoni veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā, tai skaitā aprīkojumam trim universitātes slimnīcām. Tās ir budžeta programmas 33.14. ... 16. ... 17. ... 18. ... 33.03., kas figurē tieši šajā papildus paredzamajā budžeta piešķīrumā. Kas arī ir labi – budžetā ir paredzēts, ka šis papildu... tas nav vienreizējs pasākums. Mums šobrīd ir populāri runāt par tādām vienreizējām investīcijām kaut kādās jomās, bet ir arī paredzēti, jau iezīmēti 30 miljoni uz 2023. un 2024. gadu, kad šis līmenis tiek... tas finansējums tiek noturēts. Līdz ar to tas ir pat par diviem miljoniem vairāk, nekā pieprasīts šajā pilsoņu parakstītajā iniciatīvā.

Līdz ar to es domāju, ka nav pilnīgi nekādu šķēršļu šo iniciatīvu virzīt tālāk uz Sociālo un darba lietu komisiju, šķiet, ja pareizi atceros, kāds bija tas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paredzētais, kā saka, ceļš. Tad jau arī Veselības ministrija, prezentējot savas budžeta prioritātes, varēs šajā kontekstā pastāstīt par tām programmām, ko paredzēts īstenot.

Visus tos, kuri tiešām pēc būtības atbalsta papildu finansējuma vēža ārstēšanai piešķiršanu, aicinu atbalstīt nākamā gada budžetu, kur manis jau minētie vērā ņemamie līdzekļi 49,8 miljonu eiro apmērā ir paredzēti. Gadījumā, ja jūs neatbalstīsiet šo, – nu, ļoti žēl... Tad varēs sākt runāt par to, kur tad ir tā liekulība... vai gadījumā nav bijusi liekulība.

Bet es domāju, ka tas budžets lai paliek vēl budžeta sarunām. Es domāju, opozīcija pat ar visu to, ka ir iniciatīvā prasīti 28 (te ir 49), vienalga atradīs iemeslus, kādēļ budžets ir nekam nederīgs, kritizēs to, balsos "pret", un tad nebūs vairs nevienam svarīgi no opozīcijas, ka ir šis būtiskais finansējums arī šai diezgan svarīgajai lietai veselības aprūpē paredzēts.

Tā ka aicinu atbalstīt šo, balsot "par" šo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Bet vēl viena lieta. Nu, nevaru neizdarīt repliku Dombrovska kungam, kurš... labas ziņas, ka ir pamanījis šo praktiski visu lielāko, nu, ekonomikā būtiskāko valstu panākto vienošanos, ko... Starp citu, ir vēl papildinājums, ka sākumā vienošanās par globālo uzņēmuma ienākuma nodokli tika panākta starp 130 valstīm, pēc tam pievienojās... tur ir konkrēti jau parakstīta šī vienošanās... ir pievienojusies arī Īrija, Igaunija un Ungārija, tā ka šī vienošanās tiešām ir ar universālu atbalstu. Protams, vēl ir priekšā ratifikācijas process gan Amerikas Savienotajās Valstīs, ar kurām mums bieži asociējas šīs lielās multinacionālās kooperācijas, kuras saņem, piemēram, reklāmas ieņēmumus, tai skaitā no Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām, gan arī... Protams, tas būs jāratificē, jau jāpieņem tādā likuma veidā arī Eiropas Savienības ietvaros, pēc tam to īstenojot nacionālajos normatīvajos aktos.

Tā ka tas ir labi, ka tas nav palaists garām. Šis lielais notikums, man liekas, ir vēsturisks, un tas, protams, varbūt ne uzreiz, bet, kad tas stāsies spēkā, radīs papildu ieņēmumus arī Latvijas budžetā tiešā veidā, izmērāmā veidā.

Atgādināšu, ka, protams, arī Eiropas Savienībā spēkā ir PVN režīms un pārsvarā, cik nu man ir tā saskare bijusi, arī ASV izcelsmes uzņēmumi šobrīd ir reģistrējušies kādā Eiropas Savienības valstī kā PVN maksātāji. Līdz ar to arī tie, kas pērk pakalpojumus, piemēram, uzņēmumi, no šī Eiropas Savienības, piemēram, PVN maksātāja, var norādīt savu PVN numuru savām pēc tam priekšnodokļu vajadzībām.

Bet tā ir tāda replika par nākotnes ieņēmumiem budžetā, būtība šeit ir tieši par vēža ārstēšanu, tas, par ko cilvēki... pilsoņi ir parakstījušies... Tas nākamā gada budžetā, ja vien jūs, dārgā opozīcija, nobalsosiet par to un nesabotēsiet, tiks pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šobrīd jau pozīcijas sarunu gaitā kolēģi zināmā mērā uzrāda liekulības pazīmes, jo, pieminot pilnu summu, kāda papildus ir piešķirta veselības sistēmai, saka: tādēļ jau mēs varam šo cilvēku lūgumu apstiprināt un arī pat par to parunāt.

Bet paldies, ka pieminējāt arī inovatīvos medikamentus. Ja jūs paskatītos šobrīd attiecīgajā sadaļā, cik tad īsti esat atvēlējuši inovatīvajiem medikamentiem, tad man jāsaka... nu, papētīšu vēl, protams, smalkāk un aicināšu Deputātu grupu onkoloģijas pacientu atbalstam pievērst uzmanību un atbalstīt, iespējams, priekšlikumus arī šajā jomā... Bet, ja jūs papētītu tuvāk piešķirto finansējumu, tad izskatās, ka tas ir tikai divu flīģeļu cenā. Un es ceru, ka šo summu mēs varēsim palielināt ne tikai par viena flīģeļa cenu, bet palielināt krietni nozīmīgāk, tai skaitā – lai stimulētu arī onkoloģijas pacientu ārstēšanu ar inovatīvajiem medikamentiem.

Tā ka aicinu tik daudz nerunāt par jau padarīto un liekulīgi neslavināt sevi vai veltīgi nebakstīt opozīcijas deputātus, jo tas ir mūsu kopējais darbs, tai skaitā onkoloģijas grupā. Un es tiešām aicināšu onkoloģijas grupu... deputātus atbalstīt un sniegt priekšlikumus, palielinot finansējumu arī inovatīvajiem medikamentiem, kas noteikti skar gan reto slimību ārstēšanu, gan vēža ārstēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es te pilnīgi piekrītu, un, protams, mums ir jādod tālāk zaļā gaisma šīs iniciatīvas izskatīšanai.

Bet es drusciņ gribu pateikt, ka Dombrovska kungs nedaudz maldina nezinātājus, jo, ja viņš nosauc valstis, kuras ir ieviesušas šo digitālo nodokli, tad vajadzētu arī pateikt konkrēti, cik tas katrai valstij izmaksājis. Es pateikšu par Franciju.

Tātad pret Franciju Amerikas Savienotās Valstis ieviesa momentāno ievedmuitas pacelšanu tādām precēm kā kosmētika un dzērieni. Tātad franču somiņas, kosmētika, konjaki un šampanieši kļuva par kārtu dārgāki, kas, iespējams, pat pārsniedza ieguvumus no digitālā nodokļa.

Ļoti normāli būtu bijis, ja beigās tiktu ratificēts šis transatlantiskais tirdzniecības līgums, kur visām Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu vienoti nosacījumi. Diemžēl situācija tiešām ir tāda, ka valstis katra risināja šo jautājumu atsevišķi.

Ja mēs gribam saņemt un izskatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā papildu finansējumu ne tikai vēža, bet arī citu slimību ārstēšanai, tad jebkurā gadījumā, ieviešot šādus nodokļus vai izstrādājot priekšlikumus, piemēram, divpusējām attiecībām starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm vai starp Latviju un kādu citu valsti, pretim ir jābūt aprēķinam ne tikai – kādi būs ieguvumi, bet arī – kādi būs zaudējumi.

Šinī gadījumā Latvija eksportē finieri, kas tiek lietots augstceltņu būvniecībā, par lielām summām. Kādreiz mēs eksportējām arī metāla konstrukcijas no "Liepājas metalurga", tagad tas nav, bet mēs eksportējam no nelielām firmām visādus metāla izstrādājumus. Tur būtu jābūt precīzam aprēķinam, kas notiks, ja mēs ieviesīsim šādu nodokli, un kas notiks, ja tiek pacelti ievedmuitas tarifi pret Latvijā ražotām precēm. Kamēr šādu aprēķinu nav, protams, mēs atsevišķi nevaram uzreiz šādu nodokli ieviest.

Tāpēc mums ir jāskatās... Un es te tiešām piekrītu... Vakar mēs noklausījāmies arī Pasaules Veselības organizācijas... ziņās... Diemžēl jāatzīst, ka Latvija kopā ar Rumāniju ieņem vienu no zemākajām vietām finansējumā veselības aizsardzībai. Mums ir arī viens no īsākajiem mūža garumiem, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mums ir lielāka mirstība. Tāpēc teikt uzreiz, vai šie 50 miljoni, nepilni 50 miljoni, papildus vai vēl citas summas būs pietiekami, mēs nevaram, un skaidrs, ka mums ir jāmeklē un jāpalielina iekšzemes kopproduktā un valdības izdevumos izdevumi medicīnai. Tas viss ir nenoliedzami, un tas, protams, arī notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Bet šādi stāstīt pasakas: ja mēs, piemēram, ieviesīsim kaut kādu nodokli pret kādu lielvalsti un pēc tam atrisināsim savas problēmas, – nu, tas ir pārāk bērnišķīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien! Es nevēlos būt liekvārdīga un, protams, aicināšu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Pie reizes pateikšos visiem deputātiem, kuri pirms vairāk nekā gada pievienojās Deputātu grupai onkoloģijas pacientu atbalstam, tomēr es šobrīd aicināšu nepakāpties uz šīs tēmas tik skaļi, bet strādāt tajās vietās, piemēram, Sociālo un darba lietu komisijā un onkogrupā, lai šis finansējums – tas ir lielākais pēdējo, man liekas, 10 gadu laikā – sasniegtu mērķi.

Jā, finansējums ir tālu nepietiekams, lai nosegtu visas onkoplāna vajadzības, un pie tā būs jāstrādā... un jāstrādā gadiem, jo šī bedre ir veidota gadiem. Es pieņemu, ka loģiski domājoši deputāti, tai skaitā Evija Papule, manuprāt, diezgan skaidri saprot: ja mēs esam bedri onkofinansējumā veidojuši desmitiem gadu, ka, iespējams, šajā gadā un nākamajā to neaizbērsim, bet mēs kā onkoatbalsta grupa darīsim visu, lai tā bedre pēc iespējas ātrāk tiktu aizbērta, tieši finansējuma bedre.

Vēl viena lieta, par ko mums būs, protams, jārunā, un paldies par aktīvo darbību šajā grupā, – lai šis finansējums sasniegtu mērķi un lai šī gada finansējums nenosegtu iepriekšējo gadu parādus, kas onkoloģijas medikamentu gadījumā notiek. Pie tā mēs tiešām... mēs jau esam sākuši strādāt un arī turpināsim strādāt.

Tā ka, protams, mēs tiksimies onkoloģijas pacientu atbalsta grupā, un mēs nebūsim tādi mazliet... liekvārdīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Protams, sarunā par finansējumu vēža ārstēšanai, retajām slimībām nevar iztikt bez diskusijas, sarunas par to, kā finansēt, kur atrast līdzekļus.

Var, protams, es uzskatu, liekulīgi runāt par to, ka meklēt šos līdzekļus budžetā, lobēt Finanšu ministriju vai kas tur ir... lūgties, lai Finanšu ministrija kaut kur koriģē kaut kādu prognozi vai kā, atrast vēl dažus simtus tūkstošu vai pat miljonu vai kā, bet nopietna saruna vienmēr tomēr ir par finansējuma avotiem. Tā ka šodien tika iesniegts arī konkrēts priekšlikums, kur atrast finansējumu vismaz retajām slimībām. Te tagad daži kolēģi saka, ka šis finansējums, lūk, ir bijis bērnišķīgs... Tad pie šā... es aicinu tomēr atgriezties vēlreiz pie finansējuma, protams, avota gan vēža ārstēšanai, gan, iespējams, reto slimību ārstēšanai, gan citiem nolūkiem.

Tātad mums saka, ka, lūk, mūsu Latvijas neto ieguvumi no šāda soļa būtu bijuši negatīvi, līdz ar to šāds solis ir bērnišķīgs. Bet kā kolēģi, tai skaitā Kiršteina kungs, paskaidros to, kāpēc šim Francijas piemēram... Francija, tiesa, ir bijusi viena no pirmajām, varbūt pirmā valsts, kura ieviesa šo digitālo nodokli, saņemot arī kaut ko, tā teikt, pretī no tās valsts, kurā tādas kompānijas kā Facebook un Google, un pārējās kompānijas ir reģistrētas un darbojas.

Kāpēc tā? Kā Kiršteina kungs izskaidros to, ka virknē... Kāpēc šis Francijas, kā viņš saka, neveiksmīgais piemērs... Kāpēc vairākas citas valstis – Austrija, Itālija, Spānija, es uzsvēršu, Ungārija un Polija... Kiršteina kungs, kā tad tā, ka Ungārija un Polija nenobijās un tomēr uzskatīja, ka šajā kopējā aprēķinā tie ieguvumi ir lielāki nekā zaudējumi? Un Kiršteina kungs tagad bailīgi runā par to, ka, lūk, nē, mēs dabūtu tikai kaut kādas sankcijas par to pretī.

Lūk, tā atšķirība tomēr ir tāda, ka ir valstis, kurām ir drosme un gatavība iestāties un cīnīties par savām nacionālajām interesēm, un ir tie, kas šādu uzvedību nosauc par bērnišķīgu un ir gatavi vien atbalstīt Reira iniciatīvu aplikt ar nodokļiem tos, kas saņem mazāk nekā minimālo algu. Tātad piemērot minimālos sociālā nodokļa maksājumus tiem, kas saņem mazāk nekā minimālo algu, ir pilnīgi pieņemami (kā rezultātā viņus uzņēmumi... daudzus no šiem cilvēkiem vispār atlaidīs no darba), bet mēģināt iekasēt vairāk no lielajām starptautiskajām kompānijām – tā ir bērnišķīga uzvedība. Tā tas laikam sanāk.

Es arī tiem kolēģiem, kas cenšas runāt par, tā teikt, OECD pieņemtajiem lēmumiem... Bet tas, ko viņi runā, tikai rāda to, ka viņi nesaprot, kas īsti ir noticis.

Es pateikšu vēlreiz. Ja mēs ieviestu digitālo pakalpojumu nodokli tad, kad tas tika piedāvāts, pirms diviem gadiem, pirms gada, tad neskatoties... tad mēs ne tikai šodien... pagājušajā gadā jau iekasētu pavisam noteikti vismaz, es domāju, ap 20 miljoniem eiro. Bet mēs arī gūtu iespēju to turpināt darīt vēl vismaz divus trīs gadus, kamēr jaunā kārtība, par kuru vakar vienojusies OECD, nebūtu pilnībā ieviesta, tāpat kā to izdarīja Itālija. Mums būtu finansējums gan tam, lai... gan vēža ārstēšanai – lielāks finansējums vismaz, varbūt ne pietiekams, bet noteikti ievērojami lielāks –, gan retajām slimībām, gan citiem nolūkiem.

Nē, kolēģi, kāpēc...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks beidzies. Paldies, Dombrovska kungs.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 724 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pie iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem ir deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa un Didža Šmita iesniegtais lēmuma projekts "Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Valaiņa kungs, jūs runāsiet "pret" šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē?

V. Valainis (ZZS).

Es runāšu "par".

Sēdes vadītāja. Jūs runāsiet "par". "Par" nav nepieciešams runāt, mums ir jāvienojas, ja mēs atbalstām šī likumprojekta... piedodiet, lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē. Vai ir deputātiem iebildumi?

Pūces kungs, jums ir iebildumi?

J. Pūce (AP!).

Jā, man ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā mums ir jālemj par to, vai iekļaut šo lēmuma projektu... piedāvāto lēmuma projektu nākamajā Saeimas sēdē.

Lūdzu zvanu!...

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es tomēr aicinātu šodien šo jautājumu izskatīt šajā sēdē un lemt par to, lai šis lēmums stātos spēkā. Lai šo lēmuma projektu... Es domāju, tā, lai pēc procedūras sanāk... vismaz izskatītu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vai kāda cita, piemēram, Juridiskā komisija. Vienalga, jo, kolēģi, šajā gadījumā nav... arī savā ziņā diezgan likumsakarīgi, ka tieši "Attīstībai/Par!" deputāti, frakcijas vadītājs iebilda pret to, ka šo lēmuma projektu šodien šeit izskata, jo gluži vienkārši šobrīd tieši aizsardzības ministrs, kas ir no Attīstībai/Par!, ir tas ministrs, kas vēl joprojām nav atradis laiku atgriezties no atvaļinājuma un šobrīd nepiedalās valdības darbā.

Ja mēs skatāmies valdības darbu kopumā, tad mēs... Šodien, vēlāk, mums būs garas un plašas debates, visticamāk, par ārkārtas situācijas izsludināšanu, bet tai pašā laikā, es, kolēģi, atgādināšu jums, ka šajā vasarā... tajā vasarā, kad šis... principā, manuprāt, valdībai būtu bijis jāstrādā visaktīvāk, visa valdība bija aizgājusi tādā zināmā atpūtā vesela mēneša garumā, lai mēnesi... pēc būtības valdība nestrādāja, nebija ne valdības sēžu, ne valsts sekretāru sanāksmju, viss bija nolikts uz pauzes. Būtu jau bijis labi, ja visi baigi gatavotos vai kaut kāds darbs notiktu, bet vienkārši nekas nenotika.

Manuprāt, šis lēmuma projekts ir dziļi simbolisks, un es aicinu to atbalstīt, tādējādi parādot Saeimas attieksmi pret to, kā ministri darbojas, strādā ārkārtas apstākļu laikā. Nav svarīgi, vai tas ir kultūras vai aizsardzības, vai ekonomikas, vai zemkopības ministrs. Vienalga! Jebkuram ministram šobrīd jābūt klāt lēmumu pieņemšanā. Viņi nevar braukāt apkārt pa pasauli, aizstāvēt vienalga ko, šobrīd viņiem ir jābūt šeit, Latvijā, uz vietas un jārisina krīzes situācija.

Šodien ārā ir ugunsdzēsēji. Tā ir iekšlietu joma. Tikko kā iekšlietu ministre bija atvaļinājumā. Vai tas simbolizē kaut kādā veidā to, ka iekšlietu jomā viss ir kārtībā? Tā mēs varam iet cauri ikvienai no jomām. Vai tas simbolizē ikvienu no šīm lietām, kas šobrīd parādās kā problēmjautājumi... var parādīt to, ka visur viss ir kārtībā? Es domāju, kolēģi, ka šim lēmumam ir... šo lēmuma projektu vajag atbalstīt, tas uzlabos... Tikai šādi lēmumi var uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti un veidot kaut kādu savstarpējo... sabiedrības uzticību, un celt kaut kādā veidā ne tikai Saeimas, bet arī valdības prestižu, jo tas, ko mēs piedzīvojām pagājušajā nedēļā, manuprāt, bija jau pāri jebkurām robežām.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tā kā bija iebildums pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē, balsosim par šī lēmuma projekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Krauzes, Auguļa, Tavara, Dūklava, Kučinska, Vucāna, Jalinskas, Bergmaņa un Šmita iesniegtā lēmuma projekta "Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu" izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē! Lūdzu, balsosim! Par – 40, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamajā sēdē nav iekļauts.

Un tādā gadījumā lūdzu priekšlikumus par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām.

Lūdzu, vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Aicinu nodot šo jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikums ir nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo tas noteikti dos ekonomiju valsts budžetā, ko varēs nodot tālākai onkoloģijas plāna izpildei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par lēmuma projekta nodošanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Un tad balsosim... Tad redzēsim pēc rezultāta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Krauzes, Auguļa, Tavara, Dūklava, Kučinska, Vucāna, Jalinskas, Bergmaņa un Šmita patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta "Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu" nodošanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 39, pret – 49, atturas – nav. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai lēmuma projekts nav nodots.

Balsosim par priekšlikumu nodot lēmuma projektu "Par ministru ārvalstu komandējumu un atvaļinājumu atcelšanu" Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 50, atturas – nav. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Ozoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 6. oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Ozoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata" sakarā ar došanos pensijā.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 5. novembri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Guntu Ozoliņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Ozoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas". Deputāta iesniegums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas"! Lūdzu, balsosim! Par – 39, pret – 45, atturas – 1. Lēmuma projekts noraidīts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja pirms otrā, galīgā, lasījuma likumprojektu "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" (Nr. 1161/Lp13).

Tika saņemti divi priekšlikumi. Abi saistīti ar termiņu un likuma stāšanās spēkā laiku.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. Saistīts ar likuma stāšanās spēkā laiku.

Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu Nr. 1078/Lp13 otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kola kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem... Šeit nav minēts... Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien, cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" (Nr. 865/Lp13) uz trešo lasījumu. Atgādinu, ka likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pārvaldes institūciju darba organizēšanu, izveidot zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesiskuma veicināšanai, precizēts dažādas... neitralitātes principa tvērums, kā arī efektivizēta amata izpildei nepieciešamās korespondences nosūtīšanas kārtība, stiprinātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasības izpildes procesā, kā arī citas normas, kas noteikti visnotaļ uzlabos tiesu izpildītāju biroja darbu.

Atgādinu, ka šis likumprojekts tika izstrādāts Tieslietu ministrijā sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.

Uz trešo lasījumu ir saņemti seši faktiski tehniski priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Paredz izslēgt no 137.¹ panta piektās daļas 3. punkta vārdu "dalībnieks". Priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 2. – arī Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Paredz izslēgt 137.³ pantā (likumprojekta 14. pants) vārdus "vai aktuālā dalībnieka". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas nosaka kārtību un... Papildina pārejas noteikumus ar 47., 48. punktu. Būs jauna redakcija... Te mēs runājam par 74. panta 2.² daļu par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma fiksē faktus, tā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 23. pantā izteikto pārejas noteikumu 47. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 48. punktu (likumprojekta 23. pants) jaunā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar likumprojekta... punktu numerāciju. Komisijā ir atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Jā, paldies.

E. Tavars. ... ir izskatīti un atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Tavara kungs, par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija ir noslēgusies.

Turpināsim darbu pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", trešais lasījums.

Vēlos atgādināt, ka likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā" (Nr. 922/Lp13) ir izstrādāts Tieslietu ministrijā sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Grozījumi izstrādāti, lai sakārtotu jautājumu par zvērinātu notāru biroja izveidi, paredzot birojam sabiedrības ar ierobežotu atbildību formu, tādējādi nosakot saprotamu biroja tiesisko statusu atbilstoši zvērinātu notāru biroja faktiskajai saimnieciskajai darbībai, kā arī tiek precizētas vairākas normas, lai uzlabotu notāru biroja darbību.

Uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā priekšlikumi nav saņemti.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā" (Nr. 1053/Lp13) trešajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt nacionālā elektroniskā identifikācijas līdzekļa jēdzienu un tā izmantošanas prioritāti gan publiskajā, gan privātajā sektorā sniegtajos elektroniskajos pakalpojumos. Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma tvērums tiek paplašināts, attiecinot to arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai līdzvērtīgi klātienes personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanai sniegtu iespēju fiziskajai personai droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, izmantojot valsts nodrošinātu nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli.

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 milimetru dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 5. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 1133/Lp13).

Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 0211), sastāvā esošo zemes gabala (kadastra apzīmējums 0100 082 0211) daļu 0,9062 ha platībā.

Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta ar dzelzceļa transporta infrastruktūras izbūvi saistītās infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2020. gada 26. augusta lēmumu apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, sastāvā esošā zemes gabala daļu 0,9062 ha platībā un uz tās esošo būvju – dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0211 001), kūts, kura dabā neeksistē (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0211 002), un šķūņa, arī dabā neeksistē (ar kadastra numuru 0100 082 0211 003), – atsavināšanu, nosakot to 118 996,32 eiro apmērā, tajā skaitā nekustamā īpašuma tirgus vērtība 113 456,24 eiro jeb 12,52 eiro par vienu kvadrātmetru, atlīdzība par zaudējumiem atlikušās nekustamā īpašuma daļas 0,3044 ha platībā – 5540,08 eiro jeb 1,82 eiro par vienu kvadrātmetru.

Pieci no kopīpašniekiem ir izteikuši piekrišanu apstiprinātajam atlīdzības apmēram. Viens no kopīpašniekiem nav konkrēti paudis savu gribu, kā arī nav izmantojis Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 27. pantā noteiktās tiesības apstrīdēt institūcijas noteikto atlīdzības apmēru.

Ņemot vērā, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā viens no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav sniedzis atbildi uz nosūtīto paziņojumu un nav devis piekrišanu slēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu un veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, kā arī līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, ir izpildīti minētā likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīšanai izskatīšanai Saeimā.

Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, īpašniekam pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai – dzelzceļa transporta infrastruktūras būvniecībai, kas nodrošinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, veicinot Latvijas iedzīvotāju mobilitāti un tautsaimniecības attīstību.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb līdz šā gada 28. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 28. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā". Ar likumprojektu ir plānots, ka no Valsts robežsardzes likuma tiek izslēgts robežsarga iecelšanas profesionālā dienesta karavīra amatā institūts.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – septiņas dienas. Līdz šā gada 21. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 21. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis. (Pauze.)

Kučinska kungs, mēs jūs nedzirdam!

M. Kučinskis (ZZS).

Tagad dzirdat?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam, jā.

M. Kučinskis. Labdien, cienījamie deputāti! Priekšsēdētāja! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu komisijā netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 19. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1020/Lp13).

Mēs saņēmām 19 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā izslēgt 1. panta 13.³ punktu, kas definē bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu.

Pirmām kārtām man gribētos komisijas vārdā teikt paldies Juridiskajam birojam, jo tas norādīja, ka šī definīcija faktiski konkurē ar Civillikumā noteikto, kas arī skaidro bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. Tomēr deputāti uzskata, ka speciālajā likumā ir svarīgi definēt šo jēdzienu, lai būtu nepārprotami skaidrs personām, institūcijām, kas strādā bērnu tiesību aizsardzībā, ko nozīmē bērnu aprūpes pienākumu nepildīšana.

Iespējams, ka trešajā lasījumā mēs turpināsim diskusiju par normu un definīciju salāgošanu, bet patlaban 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. Paldies.

2. – labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Nosaka, ka speciālās zināšanas par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem nepieciešamas ne vien bāriņtiesas priekšsēdētājam, bet arī priekšsēdētāja palīgam un bāriņtiesas locekļu palīgiem. Mēs izvērtējām šo priekšlikumu un atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 3. – tiesībsarga Jansona priekšlikums. Paredz noteikt, ka speciālas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību ir nepieciešamas arī zvērinātiem notāriem. Šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts, daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 4. – komisijas priekšlikums. Paredz noteikt, ka notāriem ir vajadzīgas arī speciālas zināšanas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 5. – arī komisijas priekšlikums. Paredz, ka speciālas mācības par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 6. – Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Risina jautājumu, par kuru mēs diskutējam, nu, faktiski pusotru vai divus gadus, – par bērna labākajām interesēm.

Sākotnēji komisijā tieši pirms diviem gadiem mēs dzirdējām, ka likumā nedrīkst noteikt, kas ir bērna labākās intereses, un būtībā bija vienprātība, ka nevar likumā tiešām definēt, kas ir, kas nav labākās intereses, bet var norādīt, kādā virzienā ir jādomā, kādi jautājumi ir jāvērtē, kā jāskatās.

Tagad mēs saņēmām konkrētu priekšlikumu un idejiski to atbalstījām, iekļāvām 7. un 8. – komisijas priekšlikumā. Tātad redakcionāli ir precizējumi, bet priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 7. un 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Tātad 7. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 8. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 9. – arī komisijas priekšlikums. Piedāvā grozīt likuma 8. pantu. Tātad... vienu sekundi (Pauze.)... likuma 8. pantā ir paredzēts, ka bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.

Saistībā ar Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu, par kuru mēs drīz runāsim (tas ir 10. priekšlikums), ir aktualizēts jautājums – ko nozīmē bērna identitāte. Eksperti norādīja, ka šis jēdziens ir skaidri saprotams, bet likumā tieši nav definēts, jo likumā rakstīts, ka bērnam ir tiesības uz identitātes saglabāšanu, bet, atsaucoties uz starptautisko tiesību normām, šis jautājums ir interpretējams.

Bet kontekstā ar 10. priekšlikumu darba grupā, kur strādāja gan institūciju, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir piedāvāts skaidrāk šo normu formulēt un, proti, ierakstīt 8. pantā... izteikt šādā redakcijā, ka bērnam ir tiesības uz savas identitātes – un iekavās norādīt – (dzimuma, seksuālās orientācijas, tautības, reliģiskās piederības un ticības, kultūras identitātes un individualitātes) saglabāšanu. Šādā veidā mēs būtībā skaidri formulēsim jau atzīto normu, kas varbūt nav formulēta vienā normatīvajā aktā.

Pēc garām diskusijām par visiem (arī Stepaņenko kundzes) priekšlikumiem šo normu – 9. priekšlikumu – komisija nolēma atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, varētu teikt tā – gribēja, kā labāk, sanāca tā, kā komisija ir izdomājusi.

Šis komisijas priekšlikums, jā, ir saistīts ar manu priekšlikumu, 10. priekšlikumu, kurš principā... ar kuru... šajā komisijas priekšlikumā ir doma it kā mēģināt paplašināt identitātes terminu, lai gan patiesībā, ja mēs runājam par 50. pantu, tad šeit mēs runājam diezgan šauri... mēs runājam par, atgādināšu jums, bērna bioloģiskā dzimuma identitātes aizsardzību. Šis nav plāns par bērna identitāti reliģiskajā jomā vai tautības, vai galu galā bērna vārda vai izcelsmes izpratnē.

Šis ir konkrēts, pilnīgi konkrēts, pants, kas runā par bērna aizsardzību no kaitīgās vides ietekmes, un šajā gadījumā, papildinot šo pantu ar bērna identitātes, bioloģiskā dzimuma identitātes, aizsardzību, mēs būtu tiešām paveikuši lielu darbu bērnu tiesību aizsardzības jomā, jo, redzot to, ka vecāku vēstules uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju paliek bez rīcības, mēs būtu šo pantu papildinājuši.

Tagad mēs redzam, ka Tieslietu ministrija Bordāna kunga vadībā ir pacentusies izdomāt tādu diezgan dīvainu formulējumu, mēģinot sabojāt šo sākotnējo ideju un pielikt klāt šim pantam par identitāti ANO Bērnu tiesību konvencijas vispārējā komentāra tekstu. Tātad šis teksts, atgādināšu jums, nav tiešā veidā no Bērnu tiesību konvencijas ņemts, tas ir no vispārējā komentāra, kas ir 2013. gadā tapis komentārs, kurš, jā, paplašina bērna identitātes jautājumu un ļoti tādā apšaubāmā veidā šajā gadījumā runā par bērna seksuālo orientāciju.

Es domāju, ka te vēl ir atsevišķs stāsts par to, ko kurš saprot ar šo paplašināto identitātes pieminējumu, jo bērna seksuālo orientāciju pieminēt jautājumā, kur mēs runājam par bērna bioloģiskā dzimuma identitātes aizsardzību no Dūpija filmām, nu tiešām bija klaji ciniski no komisijas puses.

Protams, arī... Es pieminēšu arī to, ka diemžēl manis piedāvātā redakcijas optimizācija... Es saprotu, ka daudziem deputātiem nepatika mana iepriekšējā... tātad nākamā redakcija, par kuru mēs runāsim, – redakcijā pieminētie interneta resursi. Nu, lūk, tad it kā mēģinot iebilst, ka interneta resursi ir pārāk plašs lauks un ka interneta resursus nevar kontrolēt.

Es piedāvāju šo priekšlikumu vienkāršot, izņemot ārā vārdus "interneta resursi". Tā vietā uz manu priekšlikumu optimizēt... tātad uzlabot šo komisijas darbu un komisijai uzreiz piedāvāt komisijas priekšlikumu... Nākamajā sēdē mēs ieraudzījām šādu brīnumu no Tieslietu ministrijas. Tātad sākumā pamainīt bērna identitātes jēdzienu un tad šo identitātes jēdzienu piekabināt klāt pie šī panta, kuru jūs redzēsiet nākamajos priekšlikumos, pilnībā mainot visu to ideju, kura sākotnēji tika ielikta manā priekšlikumā.

Tātad es kategoriski aicināšu jūs balsot pret šo priekšlikumu, tāpat kā arī pret aiznākamo priekšlikumu. Mēs runājam par komisijas priekšlikumu, ar kuru tiešām bija doma sabojāt pilnībā šo ieceri un ielikt iekšā, iebalsot kaut kādu pilnīgi svešu, tādu nesaprotamu komentāru... terminu, kurš tālāk, es domāju, radīs ļoti lielas problēmas, tas tiešām būs lāča pakalpojums bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Aicinu jūs balsot "pret", aicinu arī visus komisijas deputātus, kuri, varbūt nepadomājot, nobalsoja "par" šo konstrukciju, Saeimas balsojumā tomēr lemt savādāk.

Paldies. Ceru uz jūsu sapratni.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... komisijā, un bija arī kā iniciators, lai nākamo Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu izveidotu tādu, lai visi saprastu jēgu. Un tomēr sākšu ar to, ka nākamais priekšlikums, par ko vēl runāsim, – 10. – neiztur zināmu kritiku gan no savas uzbūves, gan arī, iespējams, definīcija jāpalabo. Tieši tāpēc mēs, vairākums, komisijā arī vienojāmies, ka mēs, saglabājot jēgu... Tā jēga ir, runāšu ļoti vienkāršā valodā, lai mums nebūtu tā, ka Jānīti pārtaisīs par Anniņu un Anniņu – par Jānīti, un uz bērnu jau agrā vecumā, neskatoties uz viņa dzimumu, varētu iedarboties un, izmantojot šos vēl nenobriedušos bērnus un prātus, kaut kā musināt pret tām vērtībām, kāpēc vispār pasaule tika radīta un kā dievs to bija iecerējis galu galā.

Un tad vēl... ir gan komisijā, gan, es domāju, Saeimā vairākums. Jautājums ir, kā mums ir izdevies to formulēt. Komisijā arī man tomēr paskaidroja, ka šis ANO dotais skaidrojums visu ietver, ja to saliek kopā ar vēl vienu priekšlikumu, kas būs aiz Jūlijas Stepaņenko priekšlikuma. Tad mēs visi sapratīsim un mērķis būs sasniegts.

Tomēr tas, kas ir šobrīd iedots, vismaz manī rada šaubas, vai mēs visi esam vienādi sapratuši. Es esmu vērojis... ne jau tikai... Mēs varam pieņemt, Jūlija ir politiska... ka viņa ir... Blakus Točs sēž, otrā pusē – vēl kāds. Uzreiz, kā mēs uz to reaģējam, cik ir iekšā politika, cik katrs grib kaut ko, bet tai pašā laikā es esmu ieklausījies visā polemikā, par ko pēc šīs iepriekšējās nedēļas ir runājuši cilvēki. Un cilvēki, ko es arī cienu un kas ir, tā teikt, sardzē par to, lai mēs noturētu to, kas mums ir.

Tāpēc, ņemot vērā, ka būs vēl trešais lasījums, es arī šobrīd tomēr aicinātu neatbalstīt ne šo, ne 10., ne 11. priekšlikumu, atstāt komisijai vēl uz trešo lasījumu šīs debates, lai mēs visi saprastu, ko mēs gribam. Es meklēju šai pašā pieminētajā ANO dokumentā, ko mēs arī Latvijā esam atbalstījuši, bet tādas skaidras definīcijas nav. Tādas skaidras definīcijas nav, lai mēs varētu teikt, ka visi kaut ko vienādi saprot, – es domāju Bērnu tiesību konvenciju.

Tāpēc acīmredzot skaidrojumam vēl ir jābūt. Es tomēr aicinātu šobrīd, ja nevar to atlikt, tad nobalsot "pret" un uz trešo lasījumu komisijā izvērst debates, jo vismaz es spriežu tā: ja parādās šaubas, nedaudz ir jāapstājas uzreiz. Mēs tā kā neejam uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Paldies par doto vārdu.

Paldies Kučinska kungam, kurš dalījās ar kolēģiem savās šaubās.

Es savukārt gribētu tomēr atbalstīt... un izteikt paldies darba grupai, kur strādāju, un arī pateikties kolēģei Jūlijai Stepaņenko, jo viņa vērsa mūsu uzmanību... un mēs sliecāmies viņai piekrist, bet es vērā ņemu tomēr mūsu, nu, vienas no labākajiem speciālistiem bērnu tiesību jautājumos Kronbergas kundzes viedokli. Es nedomāju, ka tas ir apšaubāms dokuments, pat ja arī komentāros... par bērnu identitāti.

Mēs pilnveidosim šo normu, ja deputātiem, teiksim, kaut kas liekas aizdomīgs, bet es tomēr aicinātu atbalstīt gan 9. – komisijas izstrādāto priekšlikumu, gan arī 11. Tas ir pietiekami korekti formulēts, un tas palīdz un skaidro... jo faktiski Latvijai tāpat ir saistoša Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencija, ko Latvija ir parakstījusi... arī dalībvalsts šai konvencijai. Un mēs strādāsim pie tā.

Bet šodien es aicinātu tomēr kolēģus atbalstīt. Mēs uzlabosim šo... šo, teiksim, likuma normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicinātu visus... visu Latvijas sabiedrību, kura ir noticējusi tiem politiķiem, kas deklarē sevi par ģimenes vērtību aizstāvjiem... kas deklarē sevi par ģimenes vērtību aizstāvjiem nākošajās vēlēšanās, tiešām pievērst uzmanību tam, kādā veidā šobrīd atsevišķi deputāti mēģina izlocīties no atbildības.

Tas, ko es vēlos pateikt, – jā, redz, te jau ir pieslēdzies vēl papildspēks. Jā, tas, ko es vēlos pateikt, – patiesībā, nu, tā liekulība, ar ko es saskāros komisijā un kas skanēja no šķietami it kā ģimenes vērtības aizstāvošiem deputātiem, mani tiešām nebeidz pārsteigt. Patiesībā tā vietā, lai nevis ieslēgtu kaut kādu pilnīgi bezjēdzīgu politisko greizsirdību un skatītos, kurš ko dara, kurš kādus priekšlikumus iesniedz, tiešām aicinātu nevis gulēt kā piepēm, bet strādāt valsts labā, strādāt ģimeņu labā un sniegt arī pašiem priekšlikumus, nevis sapņot un nesaprast, kas ir iesniegts, nesaprast, kas ir ANO Bērnu tiesību konvencijas tātad šis pants, šis papildinājums, bet tiešām darīt... Un darīt tā, lai jūsu politiskā greizsirdība nenodara ļaunumu jūsu bērniem un mazbērniem, jo tad, kad jūsu mazbērni skatīsies Dūpija filmas, tad jums nāksies vienkārši atbildēt – ziniet, es nobalsoju toreiz "pret", tāpēc ka tā riebīgā Jūlija vienkārši taisa politiku.

Nu, tā mazliet tikai piebilst – šis priekšlikums tika iesniegts gaužām sen, par politiku vispār nebija nekādas runas.

Paldies, es aicinu balsot "pret", godātie kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, bērnu identitātes aizsardzība ir patiešām ļoti būtisks moments. Un tiešām paldies kolēģei Stepaņenko par to, ka pievērsa uzmanību šim jautājumam.

Sākotnēji piedāvātā definīcija ir pārāk šaura, jo bērnu identitāte ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver sevī ne tikai tos aspektus, kas ir ļoti būtiski saskaņā ar konkrētu partiju politiskajiem uzstādījumiem, bet ietver sevī gan kultūras piederību, gan dzimto valodu, gan vairākas citas pazīmes. Un visa identitāte jāaizsargā kopumā.

Tāpēc es domāju, ka 9. priekšlikums varbūt nav ideāls, bet tas ir atbilstošs, patiešām, gan ANO standartiem, gan mūsdienu skatījumam uz visu šo problēmu un tas padara šo identitātes aizsardzību daudz plašāku un iekļaujošāku.

Tāpēc es domāju, ka 9. priekšlikums ir, nu, samērā labi izstrādāts un ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien! Arī tajā gadījumā, ja mēs pieņemam, ka šo... noraidīt šo priekšlikumu un neiekļaut bērnu identitātes jēdziena skaidrojumu, šāda rīcība nemaina šo identitātes jēdzienu attiecībā uz Bērnu tiesību konvencijas normu piemērošanu. Konvencija tāpat paliek dokuments, kam Latvija ir pievienojusies, līdz ar to tajā iekļautie principi un šo principu ANO sniegtā oficiālā tiesību normas interpretācija paliks spēkā.

Patiesībā es gribēju pateikt: ar to, ka... neskatoties uz to, mēs varam balsot "pret", mēs varam balsot "par", bet šie jēdzieni paliks. Bet, runājot par jēdzienu "bioloģiskā identitāte", – šāda skaidrojuma nav nevienā no šiem dokumentiem, un līdz ar to būs ļoti sarežģīti jēdzienu piemērot. Domāju, ka neviens "balsot "par"" vai "balsot "pret"" nemaina būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A. Judins. Es vēlos varbūt skaidrības labad atgādināt, ka mēs balsosim tūlīt par priekšlikumu grozīt 8. pantu un tajā paredzēt, ka... tieši skaidri norādīt, ka bērnu identitāte ietver sevī arī seksuālo orientāciju. Un ko tas nozīmē kontekstā ar likumprojektu? 11. priekšlikumā jūs varat redzēt, ka komisija piedāvā arī norādīt, ka nedrīkst veikt darbību, kas apdraud bērna identitāti, proti, arī seksuālo orientāciju. Līdz ar to mērķis, par kuru mums tika stāstīts, tika sasniegts.

Vienīgais, kas jāņem vērā, – ka darba grupa, kas strādāja ar šiem priekšlikumiem... tur iekļauj ekspertus un speciālistus, un viņiem ir izdevies izstrādāt kvalitatīvāku priekšlikumu nekā 10., par kuru būs iespēja diskutēt. Un deputātus tas pārliecināja, un tāpēc komisija 9. priekšlikumu atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 35, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies.

10. – deputātes Stepaņenko priekšlikums, par kuru faktiski mēs jau sākām diskutēt.

Šis priekšlikums tika izvērtēts; mums bija divas sēdes, kur mēs diskutējām par jautājumiem, kas saistīti ar 10. priekšlikumu, un tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi, par to, ka neatbalstījāt šo apšaubāmo... bērna seksuālās orientācijas, identitātes...

Tas tiešām dīvaini... Ja mēs runājam par sešgadīgu bērnu, tad te, man liekas, jau mazliet izklausās pēc tāda ļoti, ļoti nopietna likumpārkāpuma, ja kāds tagad mēģina piesiet sešgadīgam bērnam seksuālo orientāciju. Te jau, man liekas, speciālistiem ir jāstrādā pie šī jautājuma. Tāpēc paldies tiem deputātiem, kuri neatbalstīja šo priekšlikumu.

Es vēlos tagad pastāstīt mazliet par savu priekšlikumu, ko es iesniedzu un ko es aicināšu jūs atbalstīt.

Evita Zālītes‑Grosas kundze kļūdījās, sakot, ka viņa nekur nav redzējusi, kas tā tāda ir – bioloģiskā identitāte. Palabošu kļūdiņu. Tātad: šī ir bērna bioloģiskā dzimuma identitāte, kurai mums vajadzētu uzlikt aizsardzību, ja mēs runājam par dažādiem materiāliem un par bērna... par ietekmi... par dažādām filmām, kas tiek translētas arī sabiedriskajos medijos, un dažādiem citiem materiāliem.

Mans priekšlikums bija pievienot klāt pie visu šo resursu uzskaitījuma, protams, arī interneta resursus, jo, kā mēs saprotam, dzīve iet uz priekšu un arī bērnam tiek piedāvāti dažāda veida interneta resursi – gan izklaidei, gan izglītībai –, kuri var saturēt šāda veida informāciju. Mēs diemžēl runājam gan par vardarbību, gan par pornogrāfiju, gan arī par – šajā gadījumā – bērna bioloģiskā dzimuma identitāti traucējošiem faktoriem.

Deputāti nepiekrita, jā, un tāpēc es aicinu uz trešo lasījumu... Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un aicinu uz trešo lasījumu tomēr iesniegt tādus priekšlikumus, kuri varētu tā kā izlabot šo... jautājumu.

Ja jūs uzskatāt, ka šajā gadījumā vārdi par interneta vidi būtu ņemami ārā, tāpēc ka tas nav kontrolējams resurss, lai gan pašā sākumā... pirmajā komisijas sēdē, kuru mēs vasaras sākumā novadījām, arī policijas pārstāve pieminēja, ka ir problēmas šajā sakarā. Tātad būtu vērts arī to iekļaut.

Bet, ja lielākā daļa deputātu uzskata, ka ne... Tātad, protams, tas ir labojams. Tas ir daudz labāk nekā jēdziens "bērnu seksuālā orientācija", ko jūs gribējāt ielikt.

Es vēlos vēl piebilst to, ka, ja kādam varbūt rodas šaubas, ka šāds grozījums ir nepieciešams... Es vēlos nolasīt kāda bērnu psihoterapeita viedokli attiecībā uz bērna dzimuma identitāti: svarīgi ir apzināties, ka dzimuma identitātes traucējumi bērnu nākotnē var novest pie nopietnām sekām, jo pastāv prāta un ķermeņa saskaņota un vienota savstarpējo attiecību mijiedarbība, kas ir pamats psihiskai un fiziskai veselībai un veicina veselīgas personības attīstību. Ja bioloģiskā dzimuma apzinātība nav notikusi prāta līmenī, tiek izjaukts līdzsvars starp ķermenī un psihē noritošo procesu vienotu, harmonisku un līdzsvarotu darbību. Daļēji sarauta vai pilnībā zaudēta prāta un ķermeņa savstarpējā mijiedarbība var iespaidot cilvēka psihi un radīt dažādas destruktīvas jūtu, domu un rīcības izpausmes.

Tas arī ir tas iemesls, kāpēc varbūt kāds no kolēģiem uzskatīja, ka bioloģiskā dzimuma identitātei būtu jābūt savienotai tieši ar bērna garīgās attīstības aizsardzību. Nav problēmas, mēs to varam arī pievienot kā... tostarp... vārdiem... Bet es tiešām ļoti aicinu saglabāt šo ideju otrajā lasījumā un strādāt pie tās trešajā lasījumā, ja jums ir tāda vēlme kaut ko uzlabot, jo, ja šajā gadījumā jūs pilnībā izbalsosiet ārā šo priekšlikumu, tad, kā mēs ļoti labi zinām, uz trešo lasījumu, visticamāk, nekas tāds arī netiks atbalstīts.

Tāpēc, cienījamie Latvijas iedzīvotāji, kas arī sekojat līdzi šī likumprojekta pieņemšanas gaitai, neticiet tiem, kuri tagad saka, ka trešajā lasījumā kaut kas tiks izlabots. Visticamāk, tā tas nebūs. Visticamāk, vienkārši tiks izbalsots ārā šis priekšlikums, un trešajā lasījumā... nu, kaut kāda kļūdiņa atkal ieviesīsies un nekas nenotiks.

Tāpēc es tiešām ļoti gribētu aicināt visus tos kolēģus, kuri sevi uzskata par ģimenes vērtību aizstāvjiem, īpaši tos, kuri sevi par tādiem ir deklarējuši, atlikt malā visus šos greizsirdības faktorus, kas tiešām ir muļķīgi, bet padomāt par nākotni, padomāt par šī likuma grozījumiem tieši bērnu nākotnes vārdā.

Es aicinu atbalstīt 10. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Man ir viens jautājums, kuru es gribētu uzdot Stepaņenko kundzei. Vai, Stepaņenko kundzes ieskatā, aizliegts stāstīt un demonstrēt bērnam homoseksuāļus un transseksuālas personas? Mans pienākums – saprast viņas priekšlikumu burtiski. Es secinu, ka tas ir aizliegts, bet vai es pareizi saprotu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pimenova kungs, jā! Jā, Pimenova kungs.

Ja jums rodas vēlme apzināti bērniem demonstrēt homoseksuālas attiecības un tostarp arī demonstrēt bērniem filmas, kuras izraisa bērnos šos bioloģiskā dzimuma identitātes traucējumus... Ja mazam bērnam rāda regulāri dažādas filmas, kurās, es atvainojos... Arī sabiedriskajā televīzijā bija filma, kurā puisītis, kas bija pārģērbts meiteņu tērpā, smērēja sev virsū dubļus un teica: "Es esmu netīrs." (Tulkojumā no angļu valodas.) Ja jūs uzskatāt, ka šāda veida bērnu izklaidēšana ir normāla un ka tā ir ar kaut kādu pievienoto vērtību, tad...

Jā, Pimenova kungs, es aicinu šādas izklaides bērniem nerādīt. Tieši tā.

Tieši tāpat, kā šis pants aizsargā bērnus no pornogrāfijas, no vardarbības, tieši tāpat šim pantam būtu jāaizsargā bērni no bioloģiskā dzimuma identitātei traucējošiem faktoriem, dažādām filmām un attēliem.

Jā, Pimenova kungs, paldies par jūsu tiešo jautājumu.

Paldies. Es aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan es īsti neceru uz to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Jūs atbildējāt ne uz to jautājumu, kuru es jums uzdevu.

Es saprotu, ka izklaides var dažādi interpretēt, var dažādi rādīt šādas vai tādas attiecības. Jautājums bija ļoti konkrēts. Mēdz būt pasaulē transseksuālas personas, mēdz būt homoseksuāļi. Tā nav kāda izvirtība, tā ir vienkārši organiska... raksturīga kvalitāte šādām vai tādām personām. Mēs mazāk vai vairāk varam atpazīt tādas personas starp mums, ap sevi, – mūsu sabiedrībā. Ja es vai jūs, vai kāda cita persona norādīs savam vai citam bērnam, ka, lūk, tādas personas starp mums dzīvo, ne ar ko citu viņi no mums neatšķiras, ja tad tomēr viņam... ir šādas kvalitātes, kuras ir, kā es jau teicu, ļoti konkrētas... Vai, jūsu ieskatā, šāda norādīšana būs... saskaņā ar jūsu iesniegto panta tekstu, jūsu priekšlikumu... pārkāpums vai nebūs?

Es nerunāju, atkārtoju vēlreiz, par izklaidēm, es runāju par to, kas... stāstu par to, kāda ir pasaule. Vai bērnam ir jāzina, ka tādas personas pastāv? Vai, jūsu ieskatā, vai bērnam tas nav jāzina?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu!

A. Judins. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Es komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka, ņemot vērā 10. priekšlikumu... un ņemot vērā, ka priekšlikums nav kvalitatīvs, tika izveidota darba grupa, kura izstrādāja 9. un 11. priekšlikumu.

Saistībā ar Pimenova kunga uzdoto jautājumu es varu informēt, ka komisijā arī šis jautājums tika vērtēts. Tieši par to bija diskusija... varbūt ne tādā griezumā, bet... tomēr mēs pieskārāmies...

Un ir jāsaprot, ka visi debatētāji, kas šodien runāja par 9. un 10. priekšlikumu... Ja būs atbalstīts 10. priekšlikums un būs spēkā, teiksim, norma, kas ir 10. priekšlikumā, tad, protams, būs pārkāpēji, jo saskaņā ar šo priekšlikumu nedrīkst izplatīt informāciju, kura var apdraudēt... kura apdraud bērna bioloģiskā dzimuma identitāti. Un, ja kāds bērns, kurš neko nav dzirdējis par homoseksuāliem cilvēkiem vai transpersonām, vai kādām citām, tad uzzinās par viņu eksistenci... "pateicoties" mūsu debatēm... jā, protams, tas būs pārkāpums.

Tieši uz to mēs norādījām komisijā, ka šis priekšlikums ir nekvalitatīvs.

Protams, tagad tiem, kas debatēja, nevajadzētu uztraukties, jo likums vēl nav spēkā. Bet tad, kad būs spēkā, tad, protams, par tādām lietām nebūs ļauts runāt.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 41, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 11. – komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 50. panta pirmo daļu ar vārdiem "tai skaitā bērna identitātei".

Kaut gan netika atbalstīts 9. priekšlikums, šis papildinājums ir iespējams, jo, kā pareizi bija arī norādīts debatēs, jēdziens "identitāte" ir skaidrojams, ņemot vērā starptautiskās tiesību normas. Un šis priekšlikums joprojām var tikt atbalstīts. Komisija atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 12. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Tas paredz papildināt 50. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Aizliegts ievākt no bērna sensitīvus datus un datus par bērna ģimenes mantisko stāvokli."

Arī šis priekšlikums tika vispusīgi izvērtēts. Mēs uzklausījām vairāku institūciju pārstāvjus, un... nu, tur bija sašutums pausts, tāpēc ka, ja pieņem tādu normu, tad ne bērnu aizsardzības institūcijas, ne ārsti, ne bāriņtiesa nevarēs vākt informāciju, kura ir nepieciešama institūciju darbam.

Un saistībā ar šo priekšlikumu izskanēja viedoklis, ka, protams, var domāt par speciālo likumu, kas aizsargā bērnu... es atvainojos, kas aizsargā... kas paredz datu aizsardzību; tur var domāt par kaut kādiem precizējumiem, bet šajā likumā ierakstīt, ka no bērniem nedrīkst vākt informāciju, – tas ir nepareizi. Piemēram, ja tāds aizliegums būtu spēkā, tad mēs nevarētu pētīt vardarbību pret bērniem.

Priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es biju pieprasījis balsojumu par 11. priekšlikumu, un tas arī sistēmā parādījās, bet netika pieprasīts balsojums, jūs nenolasījāt.

Es lūgtu balsojumu par 11. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs. Diemžēl jūs par vēlu lūdzāt šo balsojumu. Mēs jau bijām darba kārtībā aizgājuši tālāk. Mēs debatējam par 12. priekšlikumu.

Kolēģi! Ir tiešām iespēja gan laikus pieteikties debatēm, gan arī jau laikus pieprasīt balsojumus. Un jūs labi zināt, kāda ir kārtība, strādājot e-parlamentā.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums nav tapis uz līdzenas vietas. Šeit ir stāsts par aptaujām, kuras izplatīja LGBT House Riga projekta ietvaros – it kā ar tādu domu, lai cīnītos pret mobingu skolā.

Taču problēma ir tāda, ka šīs aptaujas, kuras tiek izplatītas bērnu vidū un ir pilnīgi brīvi pieejamas interneta vietnē, iekļauj sevī tādus jautājumus, kurus arī jūs droši vien negribētu, lai jūsu bērni atbild, jo šajos jautājumos, protams, tika iekļauti tādi jautājumi kā ģimenes mantiskais stāvoklis, no kurienes tu vispār esi (pagasts vai iela, vai pat mājas numurs). Principā tur ļoti brīvi bērns varēja iekļaut iekšā visu informāciju – gan par savu vārdu un uzvārdu, gan arī par savu seksuālo orientāciju, par kuru tik ļoti dedzīgi iestājās Judina kungs (iepriekšējos priekšlikumos), gan arī par to, kā viņam īsti iet skolā, vai viņš tiek apvainots, vai viņš tiek mobingots un vai tas ir varbūt viņa orientācijas dēļ vai kādu citu iemeslu dēļ.

Kur ir risks? Risks ir tajā, ka bērns visu šo informāciju uztic nevis konkrētam psihoterapeitam vai bērnu speciālistam, kurš strādā ar bērniem un palīdz viņiem pārvarēt katru krīzi, kas var būt... vai nu augšanas vaina, vai arī apziņas jautājumos rodas... Tā vietā, lai bērns uzticētu šos tiešām svarīgos jautājumus psihoterapeitam, šie jautājumi tiek vienkārši izkaisīti pa internetu. Tiek pieprasīts šo informāciju sniegt it kā anonīmi, taču mēs ļoti labi zinām, ka bērni uztver šo uzdevumu dažādi – vieni uztver, ka uz šiem jautājumiem viss jāatbild konkrēti: kas tu esi, kā tevi sauc, kāda ir tava adrese, kāda ir tava ģimenes rocība un kāda ir... teiksim, kas tev patīk skolā visvairāk. Tas ir viens.

Un otrs. Pieradinot bērnus pie šādām aptaujām, mēs radām draudus, ka bērni svešiem cilvēkiem uzticēs šādu informāciju un dalīsies ar visu, kas viņiem tikai ienāk prātā.

Tāpēc arī šādu datu ievākšana, kas notika attiecībā uz šo LGBT House Riga aptauju, ko diemžēl attiecīgi arī atbalstīja valdība, kā mēs redzam, būtu tiešām ierobežojama, jo tas nekādā veidā nepalīdz konkrētam bērnam cīnīties ar viņa problēmām. Tā ir vienkārši aptaujas veikšana, lai tā kā izmērītu "vidējo temperatūru". Jo – kas notiek? Kamēr jūs mērāt to "vidējo temperatūru", lai saprastu, vai tajā vai citā reģionā bērni skolā cieš vairāk no saviem vienaudžiem, tanī pašā laikā tie bērni tiek pieradināti, pirmkārt, šo informāciju pilnīgi atklāti sniegt jebkuram internetā. Un, otrkārt, netiek arī palīdzēts konkrētajā gadījumā bērniem, kuriem tiešām ir nepieciešama palīdzība.

Tā ka es... Šis priekšlikums ir tapis arī sadarbībā ar vecāku organizācijām, kuras bija ļoti norūpējušās par šo aptauju. Un es zinu, ka tika iesniegta sūdzība arī Datu valsts inspekcijai un Valsts policijai.

Šādas aptaujas nedrīkst būt, tāpēc ka šādas aptaujas pieprasa sensitīvus datus no mūsu bērniem.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, man ir ļoti žēl, ka Stepaņenko kundze ignorē ekspertu viedokļus, bet...

Es atļaušos nolasīt tā panta nosaukumu, kurā piedāvāts iestrādāt attiecīgo normu. Nosaukums skan tā: "Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi." Kāds sakars ar aptaujām?

Es skatos uz šo priekšlikumu un arī uz citiem, un es sapratu Stepaņenko kundzes stratēģiju: viņa atrod kaut kādu problēmsituāciju, kaut kādu jautājumu, kas piesaista uzmanību, izstrādā... vienalga, kādu... nekvalitatīvu priekšlikumu un atrod tam piemērotu vai ne visai piemērotu vietu, saprot, ka tieši to noraidīs, un pēc tam visiem stāsta, ka viņa mēģināja pasargāt bērnus no kaut kāda ļaunuma, bet viņai nesanāca.

Jautājums: ja runa ir par kādām konkrētām aptaujām, par problēmām, tad var domāt par normu, kas var novērst konkrēto problēmu. Šeit ir piedāvāts šaut ar lielgabalu. Proti, mūsu komisijā piedalījās Labklājības ministrijas pārstāvji, un viņi skaidrā valodā norādīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nevarēs strādāt, nevarēs pieprasīt tādu informāciju, bāriņtiesas nevarēs iegūt informāciju.

Runājam par to, ka, ja kāds veic vardarbības problēmjautājuma izpēti, tad nedrīkst uzdot jautājumus. Vai mēs tiešām gribam to ierobežot? Noteikti – nē.

Šis priekšlikums nav kvalitatīvs, un nevajadzētu piesaukt vienu konkrētu gadījumu un piedāvāt regulējumu, kas radīs kaitējumu. Šis priekšlikums ir kaitīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Kolēģi, nu kaut kas Judina kungam, man liekas, tomēr īsti nav tiešām... attiecībā pret manu darbu. Es ļoti bieži dzirdu dažādus dīvainus komentārus. Tiešām cenšos saprast, kas ir domāts zem katras šīs frāzes... kaut kāds ļoti liels aizvainojums, varbūt kaut kāda juridiska greizsirdība, varbūt kaut kādi nepiepildīti sapņi, bet nu man liekas, ka...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, lūdzu, pievērsieties priekšlikuma būtībai, nevis citiem kolēģiem.

J. Stepaņenko. Jā. Ļoti labi. Un tieši to pašu droši vien vajadzēja pateikt arī Judina kungam, jo, ja mēs apspriežam priekšlikumu, tad mēs runājam nevis par priekšlikuma iesniedzēju...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu! Par priekšlikumu, lūdzu!

J. Stepaņenko. ... bet runājam tieši par priekšlikumu. Šajā gadījumā, es domāju, arī notika pārkāpums no Judina kunga puses, mēģinot visādos veidos, kā tikai var, runāt par to, ko es esmu domājusi un ko es esmu darījusi. Te mums nav kaut kāds, nezinu, fantazieru pulciņš, te katrs tomēr spriež pēc...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Debates acīmredzot rāda, ka komisijā būtu jāturpina saruna, kā tiešām pasargāt... nu, zināmā mērā arī bērna tiesības paust vai nepaust kādu informāciju.

Gribu teikt, ka skolās itin bieži notiek anonīma anketēšana, kur jautā ne to vien, jautā arī par ekonomisko situāciju, kā bērns to vērtē. Un Judina kunga pieminētais piemērs par Labklājības ministriju nav īsti vietā, ja nav atbildes, kā institūcijas iegūst no bērna noteiktu informāciju.

Tam patiešām ir jābūt atrunātam likumā nepārprotami, skaidri un... aizsargājot zināmā mērā arī ģimenes un bērnus no, iespējams, bērna emocijās pausta viedokļa, uz kura kāda... nu, teiksim, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izdara secinājumus, ka jāiejaucas ģimenes lietās. Neapšaubot inspektoru darbu, tomēr jāteic, ka ir praksē novērojamas situācijas, kad tiek jautāta informācija, kurai patiešām nav nekāda likumiska, leģitīma vai jēdzīga pamatojuma.

Es aicinātu komisiju tomēr turpināt diskusiju par šāda veida informācijas iegūšanas atļauju noteiktām vajadzībām... bet tā noteikti nebūtu tikai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vai kāda valsts iestāde... bet paskatīties uz šo zināmā mērā informācijas iegūšanas ierobežojumu mazlietiņ plašāk.

Līdz ar to, nepiekrītot vai nesakot, kuram no diviem deputātiem, kuri savstarpēji ķildojas, šobrīd ir taisnība, aicinu tomēr komisiju par to diskutēt un pieņemt jēdzīgu lēmumu, lai aizsargātu... un padarītu iegūto informāciju par ticamu. Bērni mēdz atbildēt tiešām arī emocionāli, pēc dienas noskaņojuma, un tādā brīdī, balstoties tikai uz bērnu dotām atbildēm, nedrīkstētu inspektori izdarīt kādu noteiktu secinājumu, jo likums iedod šajā jūsu balsojumā... kopumā skatoties... uz otro lasījumu... iedod diezgan lielas leģitīmas tiesības inspektoriem strādāt, nedomājot par informācijas ticamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Klausoties diskusijas par vairākiem priekšlikumiem, man būtu aicinājums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai šodien, kad visa sabiedrība domā tikai par to, kādā veidā ietekmēs Covid-19 pandēmijas ierobežojumi viņu dzīvi, tātad arī bērnu dzīvi, izbeigt... nu, tiešām, kolēģi...

Varbūt labāk parunāsim par to, ka, piemēram, Rīgā ģimenēs, kur aug bērni ar invaliditāti, ir apdraudēta auklītes pakalpojumu saņemšana, tāpēc ka tādās organizācijās kā "APEIRONS" un Latvijas Sarkanais Krusts tomēr ir cilvēki, kuri nav vakcinēti un kuri vairs nespēj sniegt tādus pakalpojumus ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Man ir liels lūgums izbeigt, tiešām tas nav vērts.

Es šajā gadījumā pievienošos Zālītes-Grosas kundzei, ka mēs apspriežam... Tā retorika nekādā veidā neietekmē realitāti. Neietekmē! Ir daudz svarīgāki jautājumi, par kuriem ir jāparūpējas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A. Judins. Pirmām kārtām es vēlos komisijas vārdā teikt, ka mēs diskutējam par priekšlikumiem, kuri ir iesniegti. Vai tie ir svarīgi vai nav – tas neko nemaina, mums ir jāizvērtē, un mēs tieši čakli strādājam, lai būtu pieņemts lēmums.

Paldies Papules kundzei par formulēto jautājumu. Es vēlos informēt, ka saistībā ar šo jautājumu mēs arī diskutējām un Labklājības ministrija, prezentējot savu viedokli, norādīja, ka neviena institūcija nedrīkst patvaļīgi prasīt jebkādu informāciju, katrai institūcijai ir jāstrādā savas kompetences robežās, tas nozīmē, ka viņi var pieprasīt informāciju, kas ir vajadzīga, lai pildītu savas funkcijas.

Es vēlos arī informēt deputātus, ka mums nebija diskusiju par to, vai drīkst prasīt jebkādu informāciju. Mēs diskutējām par konkrēto priekšlikumu, un šis priekšlikums paredz aizliegt vākt informāciju. Un komisijā mēs dzirdējām institūciju viedokli, ka tad, ja atbalstītu šo priekšlikumu, institūcijas nevarētu efektīvi strādāt, tāpēc priekšlikums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 13. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt 50.¹ pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Bērnu aizliegts iesaistīt medicīniskos eksperimentos un klīniskajos pētījumos." Priekšlikums ir izvērtēts, mēs uzklausījām institūciju pārstāvjus un neatbalstījām priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es vēlos nolasīt jums divus pantus no bērnu tiesību aizsardzības... pamatlikuma, uz kura pamata arī attiecīgi tika veidots Bērnu tiesību aizsardzības likums.

172. un 173. pants nosaka: visu veidu zinātniskie un citu veidu eksperimenti, kuros iesaistīts bērns un kuri potenciāli var radīt draudus bērnam, ir aizliegti. Eksperimenti ar bērna iesaistīšanu ir atļauti, ja ir bērna, viņa vecāku vai citu likumīgu bērna aizstāvju piekrišana, Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra rakstiskas atļaujas.

Un tagad... Mēs skatāmies, kas šobrīd notiek ar bērniem. Mēs skatāmies, ka bērniem... Kā jau mana kolēģe Regīna norādīja, šobrīd valstī ir ļoti aktuāla problēma: bērni tiek piespiesti faktiski izdarīt izvēli – veikt šo vakcinēšanos. Daudziem bērniem tātad šobrīd... uz šo brīdi... Mēs esam iesnieguši arī attiecīgu deputātu pieprasījumu. Jūrskolā bērni netiek... speciālā vidējā izglītība... Viņi vienkārši netiek skolā, ja viņi nav šo vakcīnu saņēmuši, uz interešu izglītību bērni netiek, uz futbola spēlēm, uz basketbola spēlēm viņi netiek, ja viņi nav vakcinējušies.

Pasakiet man, ka tas nav kaut kāds pētījums, ja mēs lasām Imunizācijas valsts padomes 31. maija protokolu, kurā ir teikts, ka Eiropas Zāļu aģentūra 28. maijā ieteikusi apstiprināt (tātad tas ir mazāk nekā gads) Covid-19 vakcīnu "Comirnaty" lietošanai bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem, un attiecīgi norādīts, ka ir bijis ļoti mazs bērnu skaits, kam tika pētītas šīs blaknes. Komiteja izvērtēja datus par pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuri ir iegūti no liela mēroga klīniskā pētījuma, un rezultātā pieņēma lēmumu ieteikt "Comirnaty" lietošanu bērniem. Dalībnieku skaits, kuri piedalījās liela mēroga klīniskajā pētījumā par Covid-19 vakcīnas "Comirnaty" lietošanu bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem, ir pārāk mazs, lai pamanītu jebkādas retas specifiskas blakusparādības, ja tādas populācijā veidotos.

Un tad mēs lasām arī nākošo Imunizācijas valsts padomes protokolu, kas augustā, manuprāt, iznāca pēdējais, kurā tie paši speciālisti jau spriež par zaļo koridoru, kurš jāparedz pacientiem, kuriem attīstās miokardīts un perikardīts pēc šīs vakcīnas lietošanas. Nu mēs runājam par jauniešiem. Mēs redzam, ka citās valstīs šī vakcīna lietošanai jauniešiem tiek apturēta, jo tomēr datu attiecībā uz blaknēm sāk kļūt pārāk daudz.

Sakiet, lūdzu, godātie kolēģi, vai tie nav eksperimenti ar bērniem? Vai tie nav pētījumi, ko šobrīd veic mūsu valsts attiecībā uz bērnu iesaistīšanu šajos vakcīnu eksperimentos? Ja bērniem šīs vakcīnas nebūtu piespiedu kārtā pielietojamas, jo tas ir piespiedu kārtā... Ja bērns sapņo par futbola spēli, ja viņš sapņo kļūt par sportistu, ja viņš grib mācīties iestādē un viņš netiek uz to iestādi, tad atrodas laipni onkuļi un tantes, kuri pēc tam tviterī lepojas ar to, ka viņi ir pačukstējuši bērniem: "A tu aizej un nopotējies bez vecāku atļaujas", un tiešām baigi lepojas ar to, ko viņi ir izdarījuši. Vai tas nav pētījums attiecībā uz bērniem? Tas diemžēl ir. Tas ir gan pētījums, gan eksperiments.

Mēs kopā ar vairākām vecāku organizācijām aicinām aizliegt šos pētījumus un izbeigt bērnus tajos iesaistīt. Ja jūs tiešām uzskatāt, ka ģimenē kādam bērnam ir nepieciešama tā vakcīna, tad lietojiet... kopā ar bērnu aizejiet pie ārsta un konsultējieties, nevis izdarāt to, ka bērni masveidā stāv rindās, arī bez vecāku ziņas, tikai tāpēc, lai varētu tikt uz mācību iestādi vai lai varētu turpināt savu sportista karjeru.

Tas ir nožēlojami, kas šobrīd tiek darīts. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Manuprāt, šis priekšlikums no Stepaņenko kundzes puses, ja tas paredz to, par ko viņa tikko stāstīja, tātad aizliegt eksperimentus un pētījumus sakarā ar Covid-19 vakcīnām... tad tā arī vajadzēja rakstīt, ka priekšlikums ir aizliegt pētījumus, eksperimentus un klīniskus pētījumus ar bērniem sakarā ar Covid-19 jebkura veida vakcīnām. Bet, tā kā priekšlikums skan vispārīgi un paredz aizliegt izmantot bērnus jebkuros eksperimentos un klīniskajos pētījumos, gribētu norādīt, ka Stepaņenko kundzei varbūt tomēr nav realitātei atbilstošs priekšlikums... par to, kas tad ir klīniskie pētījumi, piemēram, un... ka dažreiz tas ir vienīgais veids, kā glābt konkrētu bērnu.

Ja tiešām jūs, Stepaņenko kundze, uztrauc tas, kas notiek ap Covid-19 vakcināciju, es domāju, ka tad priekšlikums jāformulē konkrēti, nevis vispārīgi, jo tādējādi mēs liegsim dažiem bērniem, kuri diemžēl ir slimi ar pašlaik neārstējamām slimībām, pēdējās izredzes, kad kādā valstī kāds talantīgs, ģeniāls zinātnieks ir tuvu izgudrojumam, kurš varēs glābt to bērnu dzīvību, bet mēs to neļausim tikai tādēļ, ka mēs aizliegsim bērniem, kas šajā gadījumā ir šī konkrētā klīniskā pētījuma mērķauditorija... neļausim to izdarīt.

Es būšu kategoriski "pret" un aicināšu arī kolēģus balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Apspriežot šo jautājumu, mēs komisijā uzklausījām gan Veselības ministrijas, gan Labklājības ministrijas, gan Tieslietu ministrijas pārstāvjus, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjus. Ir divi interesanti un, manuprāt, svarīgi aspekti.

Tātad pirmām kārtām, kā norādīja Veselības ministrija, šis jautājums par bērnu līdzdalību klīniskajos pētījumos ir regulēts Pacientu tiesību likumā, un tur tieši noteikts, kāda ir tā kārtība. Būtībā Ločmeles kundze pateica... jā, es tikai varu atkārtot to, ko es dzirdēju komisijā, ka ir gadījumi, kad nevar palīdzēt bērnam, kad zāles nepalīdz, un tad var dot kaut kādas jaunas eksperimentālas zāles un glābt cilvēka dzīvību. Tātad principā, lai cik tas neizklausītos skarbi, bet – ja mēs atbalstām tādu priekšlikumu ne tikai otrajā, bet galīgajā lasījumā, tad kādam bērnam tas var maksāt dzīvību.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates jau bija slēgtas.

Tātad – vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Judins. Uzstājoties debatēs, es faktiski jau pateicu... tātad varu atkārtot, ka bija iesaistītas vairākas institūcijas un visi eksperti norādīja, ka šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais – 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 16. – labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 17. – tiesībsarga Jansona priekšlikums. Arī redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izstrādāts, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta spriedumu par ierobežojumiem sodītām personām strādāt ar bērniem. Tika izvērtēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Un 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Judins. 19. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 19. oktobris.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Krista Baumane.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1095/Lp13 – "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"". Ārlietu komisija šo likumprojektu skatīja sēdē šā gada 6. oktobrī.

Likumprojekta mērķis ir noteikt starptautisko līgumu latviešu valodas tulkojumu tekstu precizēšanas procedūru, nosakot, ka lēmumu par tulkojuma precizējumu pieņem Saeimas Ārlietu komisija. Likumprojekts risinās Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra konstatēto problēmu, ka ir virkne starptautisko līgumu tulkojumu latviešu valodā, kuri ir kļūdaini un neatbilst līguma teksta oriģinālvalodai.

Grozījumi nodrošinās to, ka starptautiskā līguma tulkojums latviešu valodā ir precīzs un atbilst starptautiskā līguma autentiskās valodas tekstam, jo cilvēki paļaujas uz publicētajiem starptautisko līgumu tulkojumiem latviešu valodā un tos lieto praksē. Likumprojekts attiecas tikai uz starptautisko līgumu latviešu valodas tulkojumiem, kuru teksta autentiskā jeb oficiālā valoda nav latviešu valoda.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka likumprojekts paredz īpašu procesuālo kārtību, kādā tulkojums tiks precizēts Tieslietu ministrijas vadībā, sadarbojoties nozaru ministrijām, Valsts valodas centram un citām iesaistītajām pusēm.

Ārlietu komisija pieņems galalēmumu, bet komisijā nenotiks debates par terminiem un stīvēšanās par viena vai otra vārda vai jēdziena lietošanu. Šī darba daļa tiks uzticēta ekspertiem un padarīta pirms tulkojuma nonākšanas komisijā.

Ārlietu komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Baumane. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 10 dienas – šā gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēdē strādājām ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13).

Uz otro lasījumu tika saņemti 112 priekšlikumi.

Ņemot vērā likumprojekta apjomu, komisija to skatīja četrās sēdēs, uzklausot priekšlikumu iesniedzējus un tiesību ekspertus. Likumprojekts izstrādāts saistībā ar e-lietas sistēmas izveidi un tās ieviešanu tiesās, un liela daļa priekšlikumu precizē un papildina likumprojekta pirmā lasījuma redakciju. Tāpat ir arī iesniegti e‑lietas izveidi neskaroši priekšlikumi, kurus Tieslietu ministrija ir izstrādājusi atbilstoši izpētītajām aktualitātēm Civilprocesa likumā.

Priekšlikumi pirms to iesniegšanas Saeimā vairākkārt pārrunāti un saskaņoti ar attiecīgajām valsts drošības iestādēm un ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei.

Ir sagatavoti vairāki grozījumi, kas atrisinātu jautājumu par īrnieku tiesību aizsardzību un iespējamiem risinājumiem mājokļu īpašnieku un īrnieku tiesību samērošanā, izpildes procesa ietvaros pilnveidotu ievešanas valdījumā īstenošanas kārtību, kā arī saskaņo to ar Dzīvojamo telpu īres likumā ietverto regulējumu attiecībā uz dzīvojamās telpas īres tiesisko attiecību statusu dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā.

Ar priekšlikumiem Civilprocesa likuma 205., 238. un 244. pantā, kas regulē pagaidu lēmumu pieņemšanu lietās par laulības neesamību vai šķiršanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tātad lietās, kas skar bērnu, tiks novērsta bērnu tiesībām un labākajām interesēm neatbilstošu lietu novilcināšana.

Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumus atsevišķiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanu nolēmuma piespiedu izpildes procesā.

Tālāk ziņošu secīgi par saņemtajiem priekšlikumiem.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir tehnisks un paredz papildināt visā likumprojektā... aiz vārda "klātienē" ar vārdiem "papīra formā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt visā likumā vārdu "paskaidrojums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "paskaidrojumi" (attiecīgā locījumā). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī saistīts ar vārdu "paskaidrojums" un "paskaidrojumi" lietojumu likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likuma 11. pantu šādā redakcijā: "Ja tiesai objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts, šo ziņu pārbaudē piedalās personas, kurām tiesa nav ierobežojusi tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kas satur valsts noslēpumu, un, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina 24. pantu šādā redakcijā: "Ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, kura ir piekritīga gan Ekonomisko lietu tiesai, gan Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai saskaņā ar 24. panta pirmās daļas trešajā teikumā noteikto piekritību, vai arī kādā no šīm tiesām saņemta pretprasība, kas ir piekritīga otrai tiesai, lietu izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar vairākiem citiem priekšlikumiem, kas vērsti uz atteikšanos no kancelejas nodevas institūta Civilprocesa likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 8. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz grozīt valsts nodevas pantu. Nepieciešamība grozījumam radusies līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanos, saskaņā ar kuru izīrētājs bezstrīdus kārtībā var izlikt īrnieku ne tikai īres parādu dēļ, bet arī tad, ja būs beidzies īres līguma termiņš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likumprojekta 37. pantu šādā redakcijā: "Tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai personas pieteikuma pieņem lēmumu par valsts nodevas apmaksu, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Pieteikumu par valsts nodevas atmaksu var iesniegt tiesā, kurā atrodas lieta, viena gada laikā no dienas, kad radies pamats valsts nodevas atmaksai." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 10. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Saistīts ar atteikšanos no kancelejas nodevas institūta Civilprocesa likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 39. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārda "atbildētāja" ar vārdiem "vai liecinieka". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 12. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Priekšlikuma būtība ir noteikt, ka atsevišķi ar lietas izskatīšanu saistīti tiesas izdevumi pusēm ir jāatmaksā tikai lietas izskatīšanas beigās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, lai 56. pantā vienādotu izpratni par dokumentu nosūtīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar terminoloģijas precizēšanu, aizstājot vārdu "piegādā" ar vārdu "nosūta" atbilstošā frāzē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 16. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Saistīts ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma pārejas noteikumu normām, oficiālajam laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" pārejot uz elektronisko formu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 17. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likuma 61. panta ceturto daļu aiz vārdiem "lietas dalībniekiem" ar vārdiem "vai arī, ja tiesai objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 19. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar 73.² pantu šādā redakcijā: "Tiesa ar motivētu lēmumu valsts noslēpuma aizsardzības interesēs var ierobežot lietas dalībnieku, kuriem nav atbilstošas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesības iepazīties ar sējumu, kurā apkopoti valsts noslēpuma objekti, ciktāl tas neietekmē objektīvās patiesības noskaidrošanu." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek nostiprināta prasība patenta pilnvarnieka pārstāvības noformēšanai civillietās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 22. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas papildina 93. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: "Ja puses iesniedz pierādījumus vai arī tiesa izprasa pierādījumus, kas satur valsts noslēpuma objektu, tiesa pieprasa viedokli kompetentajai iestādei, kas ir klasificējusi informāciju kā valsts noslēpuma objektu, par lietas dalībnieka tiesībām iepazīties ar to." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 24. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz to, lai rakstveida pierādījumu oriģinālus tiesa pēc to pārvēršanas elektroniskā formā un pievienošanas lietas materiāliem atgriež iesniedzējam. Ja rakstveida pierādījumu oriģinālus nav iespējams pārvērst elektroniskā formā, tiesa tos atgriež iesniedzējam pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 25. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 128. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "Ja prasība ir saistīta ar valsts noslēpuma objektu, tad prasības pieteikumā nenorāda valsts noslēpumu saturošu informāciju. Valsts noslēpumu saturoša informācija norādāma atsevišķā dokumentā." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 129. panta pirmo un trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 28. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina 141. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja lēmums par pagaidu aizsardzības piemērošanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem tiesa paziņo par šo lēmumu vienlaikus ar lēmuma paziņošanu prasītājam." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 30. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izsaka sesto daļu šādā redakcijā: "Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Esam izskatījuši 30 priekšlikumus šajā likumprojektā, likumprojektu turpināsim skatīt pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Darbu tātad atsākam pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", otrais lasījums.

Pirms pārtraukuma mēs izskatījām pirmos 30 priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns. Paldies par doto vārdu.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 32. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka 148. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ja paskaidrojumu iesniedz tiesai papīra formā, to iesniedz tik eksemplāros, cik lietā ir dalībnieku. Paskaidrojumam pievieno dokumentus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi." Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Geidāns. 34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 35. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 148. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā: "Atbildētājs paskaidrojumos nenorāda valsts noslēpumu saturošu informāciju. Valsts noslēpumu saturoša informācija norādāma atsevišķā dokumentā." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 37. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Paredz aizstāt ceturtajā daļā vārdus "tā norakstu" ar vārdu "to". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 30. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 38. pantu ar grozījumiem šādā redakcijā: "Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 41. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka tiesa arī pēc savas iniciatīvas var noteikt, ka spriedums pilnīgi vai noteiktā daļā izpildāms nekavējoties. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatots pieteikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 43. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz: "Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma pasludināšanas vai sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 45. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 46. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 46. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu: tiesa pēc puses motivēta lūguma var pārskatīt 238.¹ panta trešajā daļā noteikto lēmumu, ja būtiski mainījušies apstākļi un tas ir bērna interesēs. Šāds tiesas lēmums nav pārsūdzams. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 47. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 48. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 244.¹⁰ pantu šādā redakcijā: "Ja tiesa nekonstatē pamatu lēmuma pārskatīšanai vai jauna lēmuma pieņemšanai vai uzskata, ka var uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tā pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu. Tiesa lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 49. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz iekļaut informāciju par spriedumu, tostarp publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 50. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 51. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 68. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 53. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 54. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 250.³⁵ panta piekto daļu – par noteiktā pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu paziņo atbildētājam vienlaikus ar lēmuma paziņošanu prasītājam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 55. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 56. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz: "Pēc lietas dalībnieku rakstveida lūguma spriedumu nosūta nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 72. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 59. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 60. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 82. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 62. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 251. pantu ar 15. punktu: "par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 63. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 64. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 255. panta otrajā daļā vārdus "un trešās". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 65. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 270.¹¹ panta otrajā daļā vārdus "lēmuma norakstu varēs saņemt" ar vārdiem "lēmums būs pieejams". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 66. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt 284. panta pirmajā daļā vārdus "uz pieteicēja rēķina". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 67. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt 295. panta pirmajā daļā vārdus "uz pieteicēja rēķina". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 68. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 69. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu valdījumā, par dokumentāciju un informāciju, kas nepieciešama iesniegšanai tiesā, kā arī par pieteikuma izskatīšanas un lēmuma taisīšanas kārtību ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 137. pantā vārdus "ja saistība pamatota ar līgumu, kas noslēgts pēc 2014. gada 1. janvāra". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 71. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz kārtību par apelācijas sūdzībai pievienojamiem dokumentiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 72. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 73. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 152. pantā ietvertā 423. panta pirmās daļas pēdējo teikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 74. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 154. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 76. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 78. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 78. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildināt 440.¹¹ panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 79. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz blakus sūdzībai pievienojamo dokumentu iesniegšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 80. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 81. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par kasācijas sūdzības saturu un tai pievienojamiem dokumentiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 82. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 457. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 83. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Geidāns. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par kasācijas sūdzības drošības naudu, kura iemaksājama noteiktā apmērā Augstākās tiesas depozīta kontā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 86. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 87. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 88. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 89. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 91. – Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 92. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz aizstāt 544. panta trešajā un piektajā daļā vārdus "kancelejas nodevas" ar vārdiem "valsts nodevas". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 93. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 94. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 560. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "Sankciju attiecināšana uz parādnieku nav pamats izpildu lietvedības apturēšanai, bet līdz sankciju atcelšanai neatceļ parādnieka mantai piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus un parādniekam neizmaksā naudas līdzekļus, ja lietā tam tādi pienākas." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 95. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 96. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 97. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 590. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "Persona, uz kuru attiecināmas sankcijas, nevar paturēt apķīlāto mantu, ja mantas iegūšana nav savienojama ar ierobežojumiem, kas noteikti ar sankcijām." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 98. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 99. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 100. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 615. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā: "Persona, uz kuru attiecināmas sankcijas, nevar paturēt nekustamo īpašumu, ja īpašuma iegūšana nav savienojama ar ierobežojumiem, kas tai noteikti ar sankcijām." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 101. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 211. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 102. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 103. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izveidot jaunu... 620.⁶ un 620.⁷ pantu, lai noteiktu, kāda ir kārtība, ja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā notiek, parādniekam klātesot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 104. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 105. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 106. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likumprojektu par pagaidu lēmumu: "Tiesa pēc puses lūguma vai savas iniciatīvas pieņem pagaidu lēmumu, ar kuru līdz lēmuma taisīšanai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā nosaka aizliegumu bērna izvešanai no valsts. [..]" Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 107. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 108. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 109. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 111. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 110. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 111. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 111. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 112. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likuma spēkā stāšanās norādi šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 2021. gada 1. decembrī." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Geidāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas jeb līdz šā gada 19. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 19. oktobris.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija ir noslēgusies.

Godātie kolēģi! Šā gada 14. oktobra otro attālināto ārkārtas sēdi sāksim pēc 15 minūtēm, proti, pulksten 14.05. Tātad otrā ārkārtas sēde – pulksten 14.05.

Šā gada 14. oktobra pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.