Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas desmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 21. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 21. oktobra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1204/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kopīgās maģistra studiju programmas "Stratēģiskā robežu pārvaldība" īstenošanu"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Ramonas Petravičas, Ērika Pucena un Kaspara Ģirģena iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1207/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Politiskās partijas "Republika" deputāti vēršas pie jums ar priekšlikumu – papildus tā saucamajiem sadarbspējīgajiem kovidsertifikātiem radīt arī nacionālo jeb iekšzemes sertifikātu un šo nacionālo (iekšzemes) sertifikātu piešķirt arī uz antivielu testu pamata, proti, tiem cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši kovidu, bet kuriem tas bija vai nu asimptomātiski, vai kaut kādu citu iemeslu dēļ pārslimošanas fakts nebija oficiāli reģistrēts.

Tikai pirms pusotra mēneša... viens pētījums konstatējis, ka pirms pusotra mēneša, kā rāda statistikas dati, pārslimojušo īpatsvars starp Latvijas iedzīvotājiem ir bijis apmēram 23 procenti, kaut gan tikai kādi septiņi astoņi procenti bija oficiāli reģistrēti kā pārslimojuši. Tātad, kolēģi, mēs runājam par daudziem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.

Ir daži svarīgi iemesli, kāpēc šādu priekšlikumu vajadzētu atbalstīt, bet pirmām kārtām, kolēģi, parunāsim par to, vai tā ir, tā teikt, laba zinātne vai nav. Jāatzīst, ka viedokļi atšķiras. Piemēram, Lielbritānijas imunologi, dabisko imunitāti salīdzinot ar imunitāti, kura iegūta no vakcīnas, un izsverot visus "par" un "pret", kopumā secina, ka ir ļoti maz informācijas gan par vakcīnas, gan par dabiskās imunitātes darbības ilgumu, bet ka ir ticams jeb iespējams (tekstā angļu valodā lietots vārds likely), ka daudziem cilvēkiem vakcinācija dos efektīvāku aizsardzību, salīdzinot ar dabiski iegūto imunitāti.

Kolēģi! Ir svarīgi saprast, ka zinātnieki, vismaz britu zinātnieki, nav pietiekami pārliecināti, lai pateiktu, ka vakcīna ir noteikti labāka nekā dabiskā imunitāte.

Cits piemērs. Bijušais amerikāņu Food and Drug Administration (tā ir institūcija, kas līdzīga mūsu SPKC) komisārs Skots Gotlībs, kurš ir arī "Pfizer" valdes loceklis, nesen norādīja, ka jautājums par tā saucamo dabisko imunitāti, kura ir iegūta, pārslimojot kovidu, jāiekļauj diskusijās par politikas veidošanu attiecībā uz tā saucamajiem kovidmandātiem, tas ir, tiem pašiem sertifikātiem, un tā tālāk.

Viņš secina (es citēju): "Fakti demonstrē, ka dabiskā imunitāte dod ilgstošu aizsardzību."

Tas secināts arī uz viena Izraēlas pētījuma pamata, kurš ir lielākais pētījums par vakcīnu iedarbību un dabiskās imunitātes efektu laika ziņā. Izraēla secina, ka tā saucamā dabiskā imunitāte dod lielāku aizsardzību pret kovidu nekā pat "Pfizer" vakcīnas.

Tāpēc nav viennozīmīga zinātniska secinājuma par to, ka imunitāte, kura iegūta no vakcīnām, ir labāka nekā tā saucamā dabiskā imunitāte.

Bet galvenais, kolēģi, ir sekojošais: ja mēs runājam par visiem tiem cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies un atsakās vakcinēties, tad skaidrs, ka ļoti liela daļa no viņiem ir tieši tie cilvēki, kas ir pārslimojuši, bet oficiāli to nav reģistrējuši.

Tā kā valdība savā "gudrībā" nekad nav mēģinājusi noskaidrot tos iemeslus, kāpēc cilvēki nevakcinējas, ir skaidrs, ka vismaz lielai grupai, tā kā viņi ir iepriekš pārslimojuši, šis ir ļoti nopietns iemesls, kāpēc viņi nevakcinējas. Un, piešķirot viņiem vismaz tikmēr, kamēr viņiem ir antivielu līmenis pietiekami liels, šādus nacionālos sertifikātus, mēs, kolēģi, viņus dabūsim ārā no tās principiālās antivakseru jeb vakcīnskeptiķu grupas. Un, kolēģi, tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai paceltu kopējo imunizācijas līmeni mūsu valstī.

Aicinu atbalstīt nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, Latvijas sabiedrība! Vjačeslavs Dombrovskis laikam neatceras vēsturē laika posmu, kad arī tika dalīti cilvēkiem kodi. Es atgādināšu – nacistiskajā Vācijā ebrejiem tika dalīti kodi. Ar ko šis laiks atšķiras, to nākotne parādīs. Bet nu ļoti daudz līdzības! It īpaši Ramirent žogi – no vīrusa aizsargājošie žogi lielveikalos – ir viena no šīm līdzībām, kas pilnībā atbilst tam laikam, kad ebreji nevarēja staigāt pa trotuāru vai sēdēt parkā uz soliņa.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jūs aicinu izvairīties no šāda veida salīdzinājumiem.

A. Gobzems. Bet tie ir reāli, Le Gallas kundze! Tie ir reāli! Aizejiet uz lielveikalu. Es saprotu, ka cilvēki no Saeimas Prezidija uz lielveikalu neiet, bet aizejiet, apskatieties kādreiz.

Un otra lieta. Šorīt izlasīju vairākas ziņas, man jau vēlētāji ir atrakstījuši... Citēju (tas ir citāts!): "Latvijā tak visi nodod svešas inficētas siekalas Gulbja laboratorijas automātos, lai nebūtu "brīvprātīgi" (pēdiņās) jāpamet darbavietas vai skolas. Ģimenes ārstam pa telefonu paziņo, ka nav ožas un garšas, atķeksē, ka esi slims, pēc divām nedēļām saņem QR kodu un vari 180 dienas novilkt bez potes. Ja anonīmi, tad pazīstu diezgan daudzus cilvēkus, kuri izvēlas uzspļaut uz idiotu likumiem un pārkāpj savas morālās vērtības šo idiotu likumu dēļ neliekuļojot... un būt patiesiem, atklātiem, atklāti sakot, ka viņi melo un šmaucas, lai atgūtu savu iespēju izvēlēties, ko darīt ar savu ķermeni vismaz uz pusgadu par 25 eiro. Starp citu..."

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, ar šo citātu jūs pārkāpjat deputāta ētiku.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Ramonas Petravičas, Ērika Pucena un Kaspara Ģirģena iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā"! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 48, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Ērika Pucena un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Šobrīd ar Ministru kabineta šā gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ir panākts, ka daļa nevakcinēto darba ņēmēju izvēlēsies pārtraukt darba tiesiskās attiecības, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Un šeit nav runa par to, ka cilvēki būtu nekvalificēti vai nespējīgi veikt savus darba pienākumus. Šis jautājums ir plašāks.

Minētā rīkojuma 5.3. punkts paredz, ka gadījumos, ja valsts vai pašvaldības iestāžu vai arī to kapitālsabiedrību darbinieki līdz šā gada 15. novembrim nebūs vakcinējušies vai... tie, kuriem nav sadarbspējīgā sertifikāta, būs atstādināti no darba pienākumu veikšanas saskaņā ar Darba likuma 58. panta otro un trešo daļu, atstājot tos bez iztikas līdzekļiem, un darba devējs būs tiesīgs ar šiem darbiniekiem pārtraukt darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 58. panta septīto daļu.

Taču gadījumos, kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 58. panta septīto daļu, darbiniekam automātiski zūd pamats bezdarbnieka statusa iegūšanai, kā arī valsts sociālā pabalsta saņemšanai bezdarba gadījumā.

Būtībā minēto rīkojumu un tajā iekļauto noteikumu par nevakcinēto darbinieku atstādināšanu no darba var salīdzināt ar slazdu, jo šiem cilvēkiem nebūs iespējas saņemt likumā paredzēto atlaišanas kompensāciju no darba devēja un valsts piešķirtais bezdarbnieka pabalsts pienāksies tikai pēc trim mēnešiem. Jāsaprot, ka tas viss attiecināms uz rudens un ziemas mēnešiem, kad cilvēkiem ir jāmaksā par apkuri un būtiski kāpušas cenas energoresursiem.

Šāda situācija skars diezgan lielu sabiedrības daļu, un tam būs nopietnas sociālās sekas – strauji palielināsies nabadzības slieksnis, cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem.

Likumprojekts paredz papildināt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma pārejas noteikumus ar 25. un 26. punktu, paredzot, ka no 2021. gada 1. novembra tiesības uz bezdarbnieka statusu vai bezdarba riskam pakļautas personas statusu var iegūt arī personas, kuras zaudējušas darba ņēmēja statusu un kurām šī statusa zaudēšana saistīta ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720.

Papildinot likuma pārejas noteikumus ar šiem punktiem, tiktu panākts, ka šīs personas arī varētu iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, savukārt tas nozīmē, ka... šīs personas varētu iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, tiktu reabilitētas darba tirgū un varētu meklēt darbu atbilstoši savai profesijai vai nepieciešamības gadījumā arī pārkvalificēties. Šie grozījumi ļautu arī šīm personām, kas ieguvušas bezdarbnieka statusu, pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"...

Jāsaprot, ka jau šobrīd saistībā ar iepriekš minēto rīkojumu, energoresursu cenu kāpumu, inflācijas kāpumu un ieviesto pilnīgo lokdaunu sociālā spriedze sabiedrībā ir desmitkāršojusies un vēl viens nepārdomāts lēmums tikai veicinās nabadzības risku un palielinās iekšējās drošības riskus, kā arī pašnāvību skaitu mūsu valstī.

Līdz ar to uzskatām, ka, atbalstot šo priekšlikumu, personām, kuras tiks pakļautas darba tiesisko attiecību izbeigšanas riskam saistībā ar minētā rīkojuma ne... ieviešanu, tiktu nodrošinātas sociālās garantijas.

Tātad, cienījamie kolēģi, mēs nepiešķiram papildus nekādus jaunus pabalstus, vienkārši paātrinām šo procesu, lai iedzīvotāji, kuriem darba attiecības ir izbeigtas, ātrāk saņemtu bezdarbnieka pabalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par". "Pret" nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ģirģena, Dombrovska, Papules, Pucena un Petravičas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" nodošanu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 49, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Ērika Pucena un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Jāsaka "liels paldies" (pēdiņās) par jūsu balsojumu. Jūsu attieksme parādīja to, ka jums nerūp iedzīvotāju ieņēmumi un tas, kā viņiem šo periodu labāk pārdzīvot, kad visu energoresursu cenas pieaugs. Bet mēģināsim vēlreiz.

Likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ir noteikts, ka bezdarbnieka pabalstu drīkst saņemt personas, kuras ir pārtraukušas darba tiesiskās attiecības un ieguvušas bezdarbnieka statusu. Savukārt no veida, kādā ir tikušas pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, ir atkarīgs, kad persona varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Ja persona darba tiesiskās attiecības ir pārtraukusi uz pašas uzteikuma pamata, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kurā bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tāda pati kārtība noteikta, ja persona atbrīvota no darba saistībā ar izdarītiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos persona bezdarbnieka pabalstu saņems tikai trešajā mēnesī.

Šobrīd, ja darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem tiks pārtrauktas par iepriekš minētā rīkojuma neievērošanu... pamatojoties uz Darba likuma 58. panta septīto daļu, darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atstādināts no darba ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 5. punktu: darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību vai veselību. Nav gan saprotams, kā persona, kas nav ievērojusi minēto rīkojuma 5.3. punktu un strādā attālināti, var apdraudēt drošību un veselību.

Tātad persona, kura jau pirms tam ir tikusi atstādināta no darba uz trim mēnešiem bez darba algas saglabāšanas, bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu saņems tikai trešajā mēnesī pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Respektīvi, persona tiks atstāta bez iztikas līdzekļiem uz sešiem mēnešiem.

Jāsaprot, ka tas viss attiecināms uz rudens un ziemas mēnešiem, kad cilvēkiem ir jāmaksā par apkuri un būtiski ir kāpušas cenas energoresursiem. Šādas situācijas skars diezgan lielu sabiedrības daļu, un tam būs nopietnas sociālās sekas – strauji palielināsies nabadzības slieksnis, cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem. To es arī iepriekš jums minēju... iepriekšējā likumprojektā. Tātad atgādināt jums... noteikti tas būtu nepieciešams.

Likumprojekts paredz papildināt likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 13. panta pirmo daļu ar 3. punktu, nosakot, ka personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, ja šis uzteikums vai pārkāpums ir saistīts ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" neievērošanu... no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Papildinot likumu ar iepriekš minēto, tiktu panākts, ka šīs personas varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu jau ar iesnieguma par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu... dienu. Tas nodrošinātu to, ka persona iegūtu bezdarbnieka pabalstu, līdz ar to – līdzekļus saviem ikdienas tēriņiem.

Jau šobrīd saistībā ar iepriekš minēto rīkojumu, energoresursu cenu kāpumu, inflācijas kāpumu un ieviesto pilnīgo lokdaunu sociālā spriedze sabiedrībā ir desmitkāršojusies. Līdz ar to uzskatām, ka, atbalstot šo priekšlikumu, personām, kuras tiks pakļautas darba tiesisko attiecību izbeigšanas riskam saistībā ar iepriekš minētā rīkojuma neievērošanu, tiktu nodrošinātas sociālās garantijas.

Es aicinu jūs atbalstīt politiskās partijas "Republika" iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ģirģena, Dombrovska, Papules, Pucena un Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" nodošanu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ralfa Nemiro, Alda Gobzema, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo un Karinas Sprūdes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Šis jautājums vairāk saistīts nevis ar tādu kā birokrātijas mazināšanu, bet gan ar darba organizācijas jautājumu.

Mēs savā starpā komisijas iedalām mazajās un lielajās komisijās, likumdošanas komisijās un uzraudzības komisijās. Un tam ir būtiska nozīme.

Eiropas lietu komisija ir uzraugošā komisija. Faktiski mēs skatām dažādas pozīcijas, kuras Ministru kabinets mums atsūta apstiprināšanai. Savukārt Ārlietu komisija tomēr ir likumdošanas komisija. Pavisam nesen Eiropas lietu komisijā bija īpatnēja situācija – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nāca ar lūgumu apstiprināt savu... faktiski Ministru kabineta pozīciju, ar kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram būtu jādodas uz Eiropadomes sēdi, un šī pozīcija netika apstiprināta.

Kādas konsekvences no tā var rasties? Tātad iepriekš... ministrs dodas ar Ministru kabineta apstiprinātu pozīciju, tā ir izdiskutēta starp dažādiem ierēdņiem un speciālistiem, bet Saeimas komisijas sēdē tas netiek apstiprināts... un šis ministrs dodas uz sēdi Eiropā, un ko tad viņš pārstāv? Nacionālā pozīcija nav apstiprināta, līdz ar to nacionālās intereses pārstāvēt viņš īsti nevar, viņš var vienīgi izteikt savu personisko viedokli. Bet, nu, tas nav īsti tas virziens, kurā varētu strādāt.

Savukārt Ārlietu komisija tomēr ir likumdošanas komisija, vairāk ir lemjoša komisija. Līdz ar to, apvienojot šīs divas komisijas, būtu panākams efektīvāks darbs, turklāt gan Ārlietu komisija, gan Eiropas lietu komisija pēc savas būtības ir ārlietu komisijas, nodarbojas ar mūsu ārlietu jautājumiem.

Biežs viesis gan vienā komisijā, gan otrā ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, citos gadījumos, teiksim, citi ministri, kas ir saistīti tieši ar ārlietu pozīcijas apstiprināšanu.

Tā ka es aicinātu, kolēģi, šo jautājumu nodot Juridiskajai komisijai. Iespējams, šīs komisijas varētu apvienot, lai efektivizētu mūsu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Nemiro, Gobzema, Petravičas, Možvillo un Sprūdes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis""! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Mēs turpinām skatīt darba kārtību ar sadaļu "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim 2021. gada 28. oktobrī".

Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Dūrītim 2021. gada 28. oktobrī! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Iesniegums atbalstīts. Neapmaksāts atvaļinājums piešķirts.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas".

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien vēlreiz! Vēlos uzsvērt, ka es kā Saeimas deputāts nevēlos turpināt darbu Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Es zinu, ka pret mani kā visīstāko Saeimas opozīciju Saeima regulāri pieņem dažādas sankcijas un arī iepriekšējā sēdē šo lietu noraidīja tikai tāpēc, ka mans uzvārds ir Gobzems. Bet katram deputātam ir tiesības nepiedalīties tur, kur viņš nevēlas piedalīties, un neviens nevar piespiest viņu piedalīties tur, kur viņš nevēlas piedalīties.

Es paskaidrošu arī iemeslu, kāpēc. Tāpēc, ka es uzskatu, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija principā ir bezjēdzīga komisija. Tas ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tik, cik tur esmu bijis, – tur atnāk no Valsts kancelejas ierēdņi, parāda kaut kādas bezjēdzīgas tabulas, ko sauc par Nacionālo attīstības plānu, kuru neviens nekad nav realizējis un kur runā par daudzjoslu šosejām, kuru diemžēl nekad nebūs – mūsu dzīves laikā – Latvijā... un tādā garā. Tā ka faktiski tur tiek apstiprināti kaut kādi ierēdniecības sagatavoti dokumenti... Excel tabulas... un tamlīdzīgi.

Ja šajā komisijā netiek mainīta pieeja, kā skatīties uz valsti nākotnē un tiek turpināts tāds pats birokrātiskais režīms, kāds ir bijis visus šos gadus, tad pievienotā vērtība no šajā komisijā pavadītā laika ir precīzi nulle. Tad daudz vairāk valsts attīstībai palīdz jebkas cits, pilnīgi jebkas. Pastāvēšana pie Saeimas un parunāšana ar vienkāršu garāmgājēju ilgtspējīgai valsts attīstībai palīdz vairāk.

Tas ir tas iemesls, kāpēc es vairs negribu piedalīties šīs komisijas darbā, un, pat ja jūs nobalsosiet "pret" – tā, kā jūs to darījāt pagājušonedēļ –, es nepiedalīšos nevienā šīs komisijas sēdē un netērēšu ne savu, ne arī nodokļu maksātāju laiku... un arī naudu beigu galā, jo aiziet uz komisiju... tur ir izdales materiāli, kas man speciāli jākopē... kas ir nodokļu maksātāju nauda. Vismaz šajā sadaļā netērēsim nodokļu maksātāju līdzekļus!

Lūdzu atbalstīt šo lietu – tāpat kā par katru no jums, kolēģi, ir bijuši balsojumi, ka jūs varat piedalīties to komisiju darbā, kurā jūs vēlaties piedalīties. Domāju, ka es neesmu izņēmums, arī man ir jābūt tieši tādām pašām tiesībām kā jums, arī es varu piedalīties to Saeimas komisiju darbā, kurās es vēlos piedalīties, nevis formāli turpināt būt Saeimas komisijā, kurā es nevēlos piedalīties un kurā arī fiziski vairs nepiedalīšos.

Paldies.

Lūdzu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu par šo lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas"! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 47, atturas – 1. Lēmums noraidīts.

Godātie kolēģi! Turpinām skatīt darba kārtību.

Trešā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labrīt, Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" (Nr. 1163/Lp13).

Uz otro lasījumu esam saņēmuši astoņus priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Par pārejas noteikumu 21. punkta 4. apakšpunktu. Saistīts ar abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu zaudējumu kompensēšanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par šiem pašiem pārejas noteikumiem. Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 3. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Par pārejas noteikumu 21.¹ punkta 4. apakšpunktu. Arī saistīts ar abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu zaudējumu kompensēšanu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumu 21.¹ punkta 4. apakšpunktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 10. pantā ietverto pārejas noteikumu 24. punktu šādā redakcijā: "Šā likuma 31. panta pirmo daļu piemēro no 2022. gada 1. janvāra, un šā likuma 35.¹ panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu piemēro no 2023. gada 1. janvāra." Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 6. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 10. pantā ietverto pārejas noteikumu 26. punktu šādā redakcijā: "Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. maijam izdod šā likuma 35.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus." Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apvieno un iekļauj likumprojektā iepriekšējos divus priekšlikumus. Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Un 8. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu! (Pauze.)

Cielēna kungs, mēs jūs neredzam un nedzirdam.

Lūgums – vai kāds no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas varētu ziņot par šo likumprojektu, jo Cielēna kungs nevar salabot kameru? Lūdzu, kāds no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas varētu...? Paldies, Bondara kungs.

M. Bondars (AP!).

Labrīt! Nu ko, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

Ir saņemti 14 priekšlikumi.

Trešajā lasījumā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Un tā, tūlīt... Es tikai atvēršu vaļā visu, kas man te ir jāatver.

Tātad iesniegti 14 priekšlikumi.

1. priekšlikums... Es ļoti atvainojos, es vienkārši nebiju gatavojies šim pasākumam.

Sēdes vadītāja. Paldies, ka jūs varējāt pārņemt.

M. Bondars. Tā, vienu sekundīti. Tūlīt atvērsim visu.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – arī Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā šoreiz gan nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. To, protams, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tos mēs arī parasti atbalstām. Tātad 7. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... 6.

M. Bondars. Piedodiet...

Sēdes vadītāja. 6. priekšlikums.

M. Bondars. 6. – Juridiskā biroja...

7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

M. Bondars. 8. ...

Sēdes vadītāja. 9.

M. Bondars. 9., es atvainojos, – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums arī jums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un 14. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Komisijā likumprojektu esam atbalstījuši.

Lūgums arī jums to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Bondara kungs, par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", pirmais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Ļoti cienījamās kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1171/Lp13 – "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" pirmajā lasījumā.

Minēto likumprojektu Saeimā izskatīšanai iesniegusi Administratīvi teritoriālās reformas komisija, bet to sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Likumprojekta uzdevums ir risināt to problemātiku, kas saistīta ar Satversmes tiesas 2021. gada 21. jūnijā pieņemto spriedumu apvienotajā lietā Nr. 2020-41-0106.

Šajā spriedumā Satversmes tiesa citstarp atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma atsevišķi apakšpunkti ir neatbilstoši Satversmes 1. un 101. pantam no 2022. gada 1. janvāra. Faktiski tātad tika konstatēts, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu bez šo novadu teritorijā esoša reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esoša kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, izveidojot šos novadus, kuros nav valsts plānošanas dokumentos noteiktā reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstītības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.

Jau 2021. gada 12. marta spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 Satversmes tiesa atzina, ka, lai sasniegtu administratīvi teritoriālās reformas mērķi un rīkotos sistēmiski, vienveidīgi un konsekventi, kā arī lai izvairītos no patvaļas, reformas pamatā ir liekamas noteiktas vadlīnijas jeb kritēriji. Minētie kritēriji tika iekļauti, iesniedzot Ministru kabinetam likumprojektu, un tajā pantā bija noteikti kritēriji, tai skaitā tie bija minēti arī likumprojekta anotācijā. Satversmes tiesa atzina šajā spriedumā – 2021. gada 12. marta spriedumā –, ka pēc šiem kritērijiem plānotā administratīvi teritoriālā reforma un jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums un esošie kritēriji ir vērsti uz reformas mērķa sasniegšanu caur to... atbilstoši Satversmei.

Tad, kad... Lemjot... atsevišķi konkrētus iesniegumus... šajā gadījumā Ilūkstes novada un Ozolnieku novada prasījumos Satversmes tiesa norādīja, ka izveidotajos Augšdaugavas un Jelgavas novados nav ievērots viens no šiem kritērijiem, proti, tajos nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra.

Pēc šī sprieduma... Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa norādīja pārejas normu – paredzēja Saeimai laiku pusgadu risināt šo jautājumu līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi un norādīja, ka Saeimai likums ir jāpiemēro vienveidīgi attiecībā uz visu Latvijā izveidoto novadu darbību. Šim nolūkam Administratīvi teritoriālās reformas komisija jau jūlijā lūdza un uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot priekšlikumus iespējamam risinājuma modelim un apspriest šos priekšlikumus ar pašvaldībām.

Šādi priekšlikumi tika sagatavoti. Kopumā vairākās apspriešanās –2021. gada 9. un 13. septembrī – tika apspriests ar iesaistītajām pašvaldībām... Tika piedāvāti trīs konceptuāli modeļi, kā īstenot Satversmes tiesas spriedumu, un atbilstoši tam viens no šiem modeļiem tika sagatavots arī likumprojekta veidā, kuru Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīja savā sēdē, tai skaitā uzklausīja visu iesaistīto pašvaldību vadītāju viedokli, kā arī lūdza visām iesaistītajām pašvaldībām rakstveidā līdz šī gada 29. oktobrim sniegt savu lēmumu par sagatavoto modeli un tā atbilstību.

Tātad šis likumprojekts tika izskatīts komisijā. Komisija vienojās to iesniegt Saeimā, kā arī atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Pūces kungs, par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu es gribētu teikt – uz to var skatīties dažādi. Mēs varam skatīties objektīvi, varam arī skatīties subjektīvi. Bet vienalga – ja mēs skatāmies vienā vai otrā variantā – abi šie skatījumi nebūs glaimojoši.

Ja mēs skatāmies objektīvi, tad šie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti un, manuprāt, nepienācīgi izrunāti, kā arī ir tiešā pretrunā ar to lēmuma projektu... likumprojektu, ko mēs šovasar administratīvo teritoriju likuma grozījumos pieņēmām. Turklāt tie, manuprāt, ir pamatoti ar tādu viltus steidzamības vajadzību, ko, man šķiet, pamato arī tas, kādā veidā likumprojekta autori... apzināti precīzi nenosauc Satversmes tiesas sprieduma normas.

Protams, ir arī subjektīvā puse, un to varētu saukt vienkārši par tādu kā, nezinu, atriebību citām politiskajām partijām, kas guva daudz labākus rezultātus virknē no šiem novadiem, bet par to šodien es runāšu mazāk. Kolēģi, ķersimies klāt pie šīs objektīvās realitātes.

Tātad, pirmkārt, nav apstrīdams... Tikai pirms četriem mēnešiem, tas ir, 3. jūnijā, stājās spēkā grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 29. punktā. Šajā punktā mēs noteicām pienākumu Ministru kabinetam reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniegt Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā. Ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums. Pirmajā no ziņojumiem papildus jāiekļauj izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par... te es uzskaitīšu: "[..] Saulkrastu novada attīstības potenciālu un sniedz izvērtējumu par potenciāliem reģionālas nozīmes attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā." Šāds uzdevums ir uzdots jau ar likumu, un to mēs Saeimā diezgan lielā vienprātībā esam nolēmuši.

Tas nozīmē, ka mēs neesam konsekventi, jo tik tikko mēs nolēmām, ka par minēto teritoriju izmaiņām atkārtoti lemsim tikai pēc tam, kad tiks sagatavots atbilstošs, pamatots, faktos balstīts ziņojums. Šobrīd šāda ziņojuma un pamatojuma mums vēl nav, bet mēs lemjam par grozījumiem, kas radīs būtiskas izmaiņas šajos novados. Vai šāda rīcība, kolēģi, jūsuprāt, nav pārāk sasteigta? Manuprāt, līdz galam šeit viss nav izdomāts.

Otrkārt. Kā jau Pūces kungs minēja, 9. un 13. septembrī notika konsultācijas ar pašvaldībām. Vai, jūsuprāt, bez šīs manis iepriekš nosauktās informācijas, kuras Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā šobrīd pilnīgi noteikti nav, ir iespējams kvalitatīvi sagatavot apvienošanās projektu, cieņpilni apspriest konsultācijās ar pašvaldībām? Forši ir pasaukt pašvaldību deputātus, izrunāt ar viņiem to, kā viņi domā – viens, divi vai trīs... vai ir trešais variants, ko labāk izvēlēties. Bet vai pēc būtības šīs sarunas var būt jēgpilnas, konstruktīvas, un vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiešām ir piedāvājusi kvalitatīvus apvienošanās plānus? Vai pašvaldības ir saņēmušas objektīvas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem?

Mēs arī komisijas sēdē varējām pārliecināties, ka šie viedokļi ir ļoti dažādi, nebija vienprātības. Piemēram, Jelgavas un Jelgavas novada viedokļi bija pilnīgi pretēji. Neviens nav par šo apvienošanu, kas šajā likumprojektā ir iekļauts. Visi ir par to, ka vajadzētu papildu analīzi. To pašu mēs dzirdējām no Ventspils un Ventspils novada. Mēs dzirdējām dažādus viedokļus Daugavpilī un Daugavpils novadā.

Kolēģi, manuprāt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šīm sarunām nemaz nevarēja kvalitatīvi sagatavoties. Tā bija papļāpāšana par tēmu, bet ne kvalitatīvs, cieņpilns dialogs.

Treškārt. Mums tiek stāstīts par to, ka šāda steidzamība it kā izriet no Satversmes tiesas sprieduma par administratīvo teritoriju reformu. Kolēģi, no šī sprieduma neizriet, ka mums šobrīd vajag virzīties ar šādu likumprojektu. No Satversmes tiesas sprieduma... Spriedumā būtu rakstīts, ka mums steidzami jau šodien vai šogad, vai nākošgad, vai pēc diviem gadiem būtu jālemj par to, ka mēs apvienojam Jelgavu ar Jelgavas novadu. Nekur nekas tāds šajā spriedumā nav rakstīts. No Satversmes sprieduma mēs varam secināt tikai vienu galveno punktu, ka šajā gadījumā vajadzētu... Punkts, kas neatbilst, tātad ir tas, ka likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka katrā novadā jābūt attīstības centram.

Kolēģi, es jums atgādināšu, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā, dažādu motīvu vadīti, Saeimas deputāti... bija Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva nākt ar jauniem priekšlikumiem, kādi būtu jaunie kritēriji, bija Juridiskā biroja redzējums par to, ka šādi kritēriji likumā nemaz nav vajadzīgi. Beigās mēs nonācām absurdā situācijā, ka kritēriji no likumprojekta vienkārši pazuda.

Satversmes tiesa nav vērtējusi debates, kas bija Saeimā, kāpēc tie no turienes pazuda, bet ir pieņēmusi, ka tas a priori nozīmē to, ka visa Saeima piekrīt tam, kas rakstīts likumprojekta anotācijā, ko Saeimas deputāti pēc šīm Saeimas debatēm grozīt vairs nevarēja. Un tad iznāk tā, ka ir nepieciešams obligātais nosacījums – ir nepieciešams šis attīstības centrs.

Kolēģi, un te ir jautājums. Mēs šobrīd likumā jau esam nobalsojuši par to, ka uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt analīzi, faktos balstītu analīzi, par to, kur šiem attīstības centriem būt vai nebūt, lai mēs to kopīgi varētu izvērtēt. Bet, pirms mēs sagaidām to, par ko mēs paši esam lēmuši, mēs šobrīd steidzamies uz priekšu.

Kolēģi, bija arī otrā versija – diskutēt par to, kurā vietā, piemēram, Jelgavas novadā vai Ventspils novadā, šos attīstības centrus veidot un kaut kādā veidā virzīties uz to... objektīvi izvērtēt, bet šobrīd – nē, pa galvu, pa kaklu mēs virzāmies uz priekšu ar šiem grozījumiem, kas skar daudz plašāku tēmu nekā tikai Satversmes tiesas spriedumā minētais. Satversmes tiesa spriedumā minēja tikai Ozolnieku novadu un šo novadu Daugavpils pusē, bet tur nebija runas ne par Rēzekni, ne par Liepāju, ne par Ventspili. Kāpēc ar šo likumprojektu mēs esam aizmirsuši, piemēram, Saulkrastus? Kāpēc šeit netiek runāts par Saulkrastiem vai par Varakļāniem? Arī tur visiem objektīvi skaidrs, ka šis kritērijs šobrīd neizpildās. Kāpēc šie netiek pieminēti? Bet mēs paņemam čupiņu ar pilsētām un mēģinām kaut ko ātri sagrozīt, cerot uz to, ka mēs tādā veidā objektīvi izpildīsim Satversmes tiesas lēmumu.

Kolēģi, tikko notika pašvaldību vēlēšanas, jaunās pašvaldības vēl nav pilnībā uzsākušas darbu. Gan nepārdomātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumu par to... it kā kopīgi pildāmo... pašvaldību funkcijām, kurām īstenībā nav nekā kopīga... tādu varam uzskaitīt daudz – gan par pienākumu sadarboties īpašuma apsaimniekošanā, par ko neviens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sīkāk neko nevar izstāstīt, gan arī par lauku pašvaldību apvienošanu... iespējamām problēmsituācijām, kas nekādā veidā nav pētītas, bet noteikti radīsies.

Diemžēl jautājumu ir daudz, bet atbilžu vēl joprojām nav. Jaunievēlētās domes, kurām šobrīd ir pietiekoši daudz izaicinājumu, par kuriem ikdienā domāt, – veidot jaunas struktūras, veidot jaunus attīstības plānus sadarbībā ar tām pašām valstspilsētām... un arī valstspilsētām veidot savas nākotnes attīstības perspektīvas... Bet mēs tā vietā uztaisām kārtējo bardaku, kolēģi, kaut kur pa galvu, pa kaklu skrienam.

Atbilde, kāpēc mēs tā darām, manuprāt, slēpjas tajā, ka tā tomēr ir tāda diezgan subjektīva lieta un tas ir tāds subjektīvs novērtējums, ka mēs šeit nevis detalizēti vērtējam un skatāmies labāko iespējamo risinājumu, neskatāmies uz tiešām... neanalizējam neapgāžamus faktus par šo novadu attīstības perspektīvām, tendencēm, mēs vienkārši ejam uz priekšu ar, manuprāt, ļoti kaitīgu risinājumu, kas kaitēs reģionālajai attīstībai. Tas kaitēs Zemgales attīstībai, tas kaitēs Latgales attīstībai, tas kaitēs Kurzemes attīstībai.

Kolēģi, mēs esam fantastiskā situācijā, mēs varam salīdzināt... Mēs varam salīdzināt Valmieras valstspilsētas attīstības perspektīvas un kādā veidā notiks šī attīstība... varam salīdzināt to ar Jelgavu. Mēs varam salīdzināt Jēkabpils novadu ar Rēzekni. Mēs to visu varam darīt, mums ir šī fantastiskā iespēja.

Bija valstspilsētas, kuras apvienoja, bija valstspilsētas, kuras neapvienoja, bet šobrīd tas ir diezgan skumji, ka mēs ejam šādi – manuprāt, vairāk balstoties uz emocijām, nevis faktiem, – un virzāmies uz priekšu ar ļoti nepārdomātu lēmuma projektu... kas vistiešākajā veidā ietekmēs gan pilsētu iedzīvotājus, gan novadu iedzīvotājus. Šajā ziņā šī ietekme būs, es teiktu, negatīvā virzienā, un arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju pēc reformas nav saskatījuši nekādus labumus.

Kolēģi, ja mēs skatāmies socioloģiskās aptaujas, tai ģeniālajai reformai atbalsts Latvijas iedzīvotāju vidū ir precīzi divi procenti. Divi procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī reforma ir devusi kādu pozitīvu rezultātu. Lielākā daļa to tā neredz. Un jūs tā vietā, lai cilvēki pašvaldībās šobrīd cīnītos un domātu par attīstības perspektīvām, izaicinājumiem, kas ir šobrīd, es domāju, ne visai vienkāršajos apstākļos... jūs tām piedāvājat... atkal satracināt – satracināt! – vietējās kopienas ar kārtējo reformu, ar kārtējo neziņu, jo nevienam jau nav redzējuma par to, kā šiem novadiem dzīvot tālāk, kā atrisināt tos jautājumus. Desmitiem jautājumu nāk no šiem novadiem, kurus viņi ir sūtījuši gan jums, visiem deputātiem, gan mēs komisijā tos esam skatījuši... kuriem jau nav nekādu atbilžu. Tā vietā tiek piedāvāts vienkāršs lēmums – ai, lai apvieno, tad jau redzēs! Tas nav tā vienkārši. Tas nozīmē reālas attīstības perspektīvas izmaiņas, tas nozīmē reāli darba destruktīva tāda... uz attīstību nevērstas tālākās rīcības. Tā vietā, lai sagatavotu objektīvu izvērtējumu. Objektīvu izvērtējumu, kuru... pati Saeima ir pieprasījusi, lai tāds būtu.

Ar Saeimu šajā ziņā ir uzspēlēts tāds, teiksim, futbols. Futbols tāds... Paspēlējās ar mums komisijā attiecībā uz šiem attīstības centru jautājumiem. Bija tāds priekšlikums (tas nāca no Jāņa Dombravas, arī no citiem deputātiem) – par to, ka šajās vietās jānosaka attīstības centri, bija pat piedāvājumi, kur šie attīstības centri varētu būt. Dienas beigās pateica: nē, šo jautājumu mēs skatām... ir jāskata attīstības plānā. Attīstības plāns pateica: citā likumā... tad vēl kaut kur. Beigu beigās nekur tas netika nodefinēts, bet dienas beigās mums sanāk tā, ka skaidri redzams, ka ir pilsētas, kas ir gatavas to darīt, kas grib, un ir novadi, kas tam stāv pretī. Ir situācijas, kā, piemēram, Jelgavas novadā, kur gan pilsēta, gan novads ir pret to.

Manuprāt, šīm diskusijām jāturpinās un vajadzētu pieņemt nevis uz emocijām, bet uz faktiem balstītus lēmumus. Varbūt, ja mēs iepazīsimies ar šiem faktiem, mēs sapratīsim, ka pieļautas kļūdas ir Jēkabpilī... Varbūt mēs nonāksim pie atziņas par to, ka tieši otrādāk – vajag iet uz šo un vajag apvienot un tas ir tas pareizais un vislabākais ceļš.

Eiropā prakse ir dažāda. Mēs šobrīd savā ziņā ar šo Latvijas administratīvi teritoriālo reformu esam unikāli. Mēs esam unikāli – mums šobrīd ir vienas no lielākajām pašvaldībām vismaz Eiropas Savienībā noteikti.

Kā tās pārvaldības... vai vispār pašvaldību jēga un būtība saglabāsies, lauku un pilsētas iedzīvotāju mijiedarbība... Tie ir jautājumi, kas, manuprāt, prasa rūpīgu analīzi, ko reformas virzīšanas procesā mēs neesam veikuši.

Tāpēc, kolēģi, šodien es aicinu neatbalstīt. Mūsu frakcijas deputāti šodien pilnīgi noteikti balsos "pret" šo likumprojektu. Mūsuprāt, tas ir nepārdomāts. Likumprojekta virzītāji savā ziņā maldina Saeimu, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, un piedāvā pēc būtības tikai vienu alternatīvu. Ir arī citas, tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izveidojušos situāciju, ko plānots glābt ar šo likumprojektu, var raksturot: nu gan esam savārījuši putru. Un piedalījušies tajā esam visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem, mums, lēmumu pieņēmējiem, un savu asumu tam pievienojusi arī Satversmes tiesa. Saprotu, ka Satversmes tiesas lēmums ir jārespektē un risinājums ir jāmeklē, tomēr, pirms sākam darbu pie šī likumprojekta, vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem aspektiem.

Vairums valstspilsētu ir gatavas apvienoties ar novadiem, bet pilnīgi visi minētie novadi ne. Vai nu arī izvairās no skaidras atbildes. Un ir svarīgi saprast, kāpēc. Un te man ir divas atbildes.

Pirmā ir – neticība. Neticība, ka situācija varētu būt atšķirīga no kopējās valsts reģionālās politikas. Ja jau centrs, tad, neskatoties uz solījumiem vārdos un skaisti sarakstītajiem attīstības plāniem, reģionālās atšķirības tikai padziļinās. Tā teikt, viss labums nokrīt Rīgā, un tā savā attīstībā straujiem soļiem attālinās no pārējās Latvijas.

Saprotams, ka novadu iedzīvotāji neredz atšķirību un pamatojumu, ka tas pats neatkārtosies arī ap jaunizveidotajiem centriem – valstspilsētām. Kā apliecinājums dažādai izpratnei pilsētu un novadu starpā ir arī viens piemērs no diskusijas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kad valstspilsētas vadītājs, izsakot atbalstu apvienošanai ar blakus novadu, piebilda, ka "esam gatavi visu pārņemt kaut vai tūlīt". Ne sadarboties, ne apvienoties, bet pārņemt.

Otrā atbilde būtu, ka novadi ir jau izgājuši apvienošanās procesu pēc pašvaldību vēlēšanām un zina, cik sarežģīts un izaicinājumiem pilns bija šis darbs tik īsā laikā, bet minētās valstspilsētas ar to nav saskārušās. Un, izdzirdot, ka atkal reformēs, protams, nolaižas rokas. Tā arī pa īstam nesākot strādāt pēc reformas, atkal reformēs. To, ka šis apvienošanās process ir sarežģīts, liecina, piemēram, Valmieras, Dienvidkurzemes, Saldus stāstītais nesenajā pašvaldību izpilddirektoru seminārā. Protams, prātīgi būtu arī pagaidīt un izanalizēt Valmieras novada darbību un tad spert nākošos soļus.

Nekādīgi nevaru tikt vaļā no netikuma mēģināt saprast, kā piedāvātās normas varēs īstenot dzīvē. Jau šobrīd valstspilsētas ar blakus novadiem kopīgi plāno attīstību, realizē projektus un turpina darboties civilās aizsardzības komisijas. Te problēmas neredzu, jo tas jau notika arī līdz reformai. Par kopīgi izveidotām institūcijām izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ir paredzēts administratīvi teritoriālās reformas likumā, tā īsti dzirdējusi neesmu.

Bet šajā likumā paredzēts, ka jau no 2022. gada 1. janvāra minētajām pašvaldībām jāveido jaunas, kopīgas institūcijas, piemēram, lai apsaimniekotu pašvaldībām piederošo mantu, un jānodrošina sabiedriskā kārtība. Piemēram, pašreiz pašvaldību likums paredz, ka visās pašvaldībās būs jābūt pašvaldības policijai, bet tikai no 2024. gada. Un neskaidrību funkciju sadalē starp Valsts policiju un pašvaldību policiju ir vairāk nekā atbilžu. Kā rīkoties, ja šis likums tiks pieņemts šādā redakcijā, tā īsti pat iedomāties nevaru. Un vēl, piemēram, kopīgas institūcijas būs jāveido sabiedriskā transporta organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā. Vai tas nozīmē, ka tikko no jauna izveidotās bāriņtiesas atkal jāreorganizē? Ne anotācijā, ne komisijas sēdē uz šo brīdi atbildes nevarēja sadzirdēt.

Bet šajā situācijā ir arī liela emocionālā sadaļa. Ozolnieku novads un Ilūkstes novads cīnījās par savu patstāvību, bet rezultātā viņu patstāvība samazināsies vēl vairāk. Prieku par uzvaru Satversmes tiesā ātri vien nomainīja vilšanās. Iekļaujot šos novadus daudz lielākā novadā un apvienojot ar valstspilsētu, šiem novadiem un to iedzīvotājiem politiskā ietekme uz procesiem jaunizveidotajā novadā samazināsies vairākkārt. Kā parunā – bēga no vilka, bet tika lācim ķetnās.

Vēl maza piezīme. Atceros plašās diskusijas un dažādās vienošanās par administratīvo reģionu izveidi jau no 2021. gada 1. janvāra. Tagad likumprojekts paredz to izdarīt līdz 2023. gada janvārim. Tas nedara godu ne likumdevējam, ne valdībai – likumus pieņemam, likumus nepildām un īstenībā tādu piemēru sabiedrībai rādām.

Bet, neskatoties uz visu iepriekš minēto, es šodien atbalstīšu šo likumprojektu, jo kļūdas jālabo. Ceru, ka spēsim šajā priekšvēlēšanu laikā patiesi iedziļināties tajā, ko saka šo novadu un pilsētu iedzīvotāji, un kopīgi atradīsim arī labāko risinājumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Īstenībā es arī gribēju vērst uzmanību uz dažiem aspektiem, kas noteikti ir svarīgi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumos.

Tas pirmais ir aspekts, ko iesāka Goldbergas kundze. Patiešām ļoti precīzi likumā jau kā norma ir ierakstīts, ka minētās pašvaldības, novadi un valstspilsētas sadarbojas trijās jomās, un viena no tām ir izglītība. Ņemot vērā, ka šī pieredze sadarbībā sarunās ar pašvaldībām man ir gana liela, teikšu, ka absolūti... vismaz Daugavpils un Rēzeknes pusē... varbūt drusku vienkāršāk šīs lietas rit Ventspils pusē – un tikai tāpēc, ka principā Ventspils novadā izglītības iespējas ir krietni mazākas, jo cilvēku skaits ir mazāks... savukārt Liepājā atkal ir sava problemātika, un Jelgavā tā pastāv joprojām. Tas kopsecinājums ir tāds, ka principā šī sadarbība tik ļoti svarīgā jomā kā izglītība šobrīd nenotiek. Vēl vairāk – 1. jūlijā startēja administratīvi teritoriālā reforma, bet, aptaujājot izglītības pārvalžu darbiniekus, redzam, ka šāda kopdarbība netiek plānota arī tuvākajā laikā. Iespējams, tas ir viens no šīs likuma sasteigtības pamatiem, jo ir skaidri redzams, ka praksē šis likums nedarbojas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko gribētos izcelt sakarā ar šo konkrēto likuma grozījumu, ir tas aspekts, ka principā jau pašā sākumā, atsperoties tikai uz reformas, jāsaka, pašu iedīgli, ļoti daudzas nelielās pašvaldības protestēja nevis pret pašu reformu, bet tieši pret to, ka pietrūkst kompetenta, prognozēs balstīta, finansēs pamatota izvērsuma par nākotni. Un, lūk, šajā gadījumā, ja mēs runājam par šīm piecām valstspilsētām un pieciem novadiem, šeit vairs nav runa par to, ka tie būtu maksimāli atšķirīgi skaitļos, tāpēc šķiet ļoti nepārdomāti arī šajā likuma grozījumā, ka par vienīgo parametru izvēlas tikai iedzīvotāju skaitu. Katram no šiem novadiem un valstspilsētām ir sava attīstības stratēģija, kas ir bijusi un ir attīstīta, un skaidrs, ka tur ir arī savas finanšu saistības. Ja mēs runājam par Latgales pusi, tad viens no, jāsaka, laikam biedējošākajiem faktoriem, kas Rēzeknes pilsētai un Rēzeknes novadam traucētu attīstīt šo kopdarbību, ir milzīgie pilsētas kredīti un parādi.

Un te mēs atkal redzam, ka principā tas, kas ir mācējis... un citstarp skolu tīkls Rēzeknes novadā ir sakārtots perfekti... tas, kas to ir mācējis izdarīt līdz tam, cietīs no tā, ka cits uz tā rēķina ir vienkārši ņēmis aizņēmumus, kredītus un tos laikus nav atmaksājis, kas nozīmē, ka šajā likumprojektā, ja mēs pat paredzam šādu kopdarbību (no vienas puses, tas ir absolūti loģiski, jo mēs saprotam, ka attīstīt līdzvērtīgus projektus, piesaistīt investīcijas nav iespējams, ja pašvaldību novads ir maza apjoma pēc ļoti dažādiem parametriem), tomēr vajadzētu skatīties uz krietni lielāku šo kritēriju kopu, kas ļauj (ja arī vēlāk tiek veidota šī viena novada pārvaldības sistēma) saglabāt zināmas kvotas lauku teritorijai, novadam un pilsētai. Iespējams, par vienu no kritērijiem ir jāņem tieši šī veiksmīgā vai neveiksmīgā, efektīvā vai neefektīvā finanšu pārvaldība un finanšu parādsaistības, kādas ir konkrētajā teritorijā.

Un trešā lieta, līdzīgi kā Viktors Valainis un arī Goldbergas kundze to aktualizēja. Jā, Satversmes tiesas lēmumi, protams, ir jārespektē, bet pārsteidzoši, ka, piedāvājot šos likuma grozījumus, mēs patiešām neredzam neviena vārda par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skatījumu, piemēram, Varakļānu novada jautājumā. Ja jau mēs runājam par šo Satversmes tiesas norādīto pārkāpumu, ka visā administratīvi teritoriālās reformas gaitā nav respektēta vienības veidošana ap nacionālas vai reģionālas nozīmes centru, tad droši vien šis gadījums ir viens no kliedzošākajiem, kas arī prasa risinājumu.

Tas nozīmē, ka... Šis ir pirmais lasījums, un skaidrs, ka reforma ir sarežģīta un prasa ļoti lielu atbildību kā no atbildīgās ministrijas, tā no katras iesaistītās administratīvi teritoriālās vienības, bet tai pašā laikā noteikti ir jāparedz, ka priekšlikumi otrajam lasījumam ir iestrādājami krietni pārliecinošāk, tos uzrādot tieši jau prognozēs, kas ir finanšu prognozes, kas ir pārstāvniecību prognozes, kas ir arī zināma reģiona ekonomiskās attīstības un politikas aizstāvības prognoze.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piepildīsiet, Pūces kungs?

J. Pūce. Jā, es patiešām gribētu arī atbildēt. Ir vairāki... Faktiski visi debatētāji kaut ko norādīja attiecībā uz komisijas darbu un uz komisijā paredzēto procesu. Pirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies visiem trim debatētājiem par patiešām acīmredzamu iedziļināšanos problemātikā un detalizētu viedokļu paušanu, kas noteikti palīdzēs turpmākajā komisijas darbā, pieņemot lēmumus.

Par atsevišķiem aspektiem. Tātad, pirmkārt, nav paredzēts likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, tas ir... trīs lasījumos. Skaidrs, ka mūs ierobežo fakts, ka 2022. gada 1. janvārī, ja mēs kā likumdevējs neko negrozām, izveidojas ļoti nepatīkama situācija – vairākas apdzīvotas vietas, pagasta teritoriālās vienības, faktiski paliek bez piederības jebkurai pašvaldības teritorijai. Tā nebūtu pieļaujama situācija, jo tas nozīmētu, ka pašvaldība nedrīkst šajās teritorijās sniegt pakalpojumus, bet to nepārtrauktība ir svarīga no cilvēktiesību nodrošināšanas viedokļa, taču laika ir pietiekami daudz, ir paredzēts pietiekams periods priekšlikumu iesniegšanai. Mēs paredzam uzklausīt pašvaldības, kā arī gribam aicināt aktīvi līdzdarboties ikvienu deputātu, kas vēlas šajā procesā... strādāt.

Otrkārt. Divi debatētāji minēja... jautājumu, kāpēc šajā likumprojektā bez minētajām vietām nav aplūkotas citas vietas, kas neatbilst tiem kritērijiem, kas bija iestrādāti likumprojekta anotācijā saistībā ar administratīvo teritoriju veidošanu, konkrēti – Saulkrastu novads un Varakļānu novads. Jāteic, ka tā ir apzināta darbība, likumprojektu sagatavojot, jo gan Saulkrastu novadam, gan Varakļānu novadam likumdevējs jau ir lēmis par procedūru, kā tiks izskatīts šis jautājums, un likumā ir noteikta procedūra, tātad gan atbildība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, piemēram, attiecībā uz Saulkrastu novadu... gan atbildība pašvaldībai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un valdībai attiecībā uz Varakļānu novadu. Mēs sagaidām šo procedūru izpildi, un pēc tam arī attiecīgi tiktu virzīts jautājums par to, kā šīs teritorijas aplūkot.

Ļoti svarīgs jautājums – tas, kam deputāti pieskārās, – par šajā likumprojektā iestrādāto vairāku funkciju kopīgu izpildīšanu periodā līdz 2025. gadam, kad ir paredzēta jauno teritoriju darbības uzsākšana. Šeit patiešām diskusija ir vietā. Ministrija atbildīgās komisijas sēdē detalizēti ziņoja par to, kā tas ir iecerēts, deputāti debatēs arī izteicās par šo jautājumu. Droši vien par šo būs arī priekšlikumi otrajā lasījumā, un būs iespēja šos jautājumus vēl un vēl detalizēti izdiskutēt.

Komisijā šis likumprojekts pirmajā lasījumā kopumā tika atbalstīts. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Pūces kungs, par jūsu skaidrojumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija 12. oktobrī izskatīja un, septiņiem komisijas locekļiem balsojot "par" un četriem atturoties, uz pirmo lasījumu atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā".

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, nosakot tām līdzvērtīgus kritērijus ar citās tiesībaizsardzības iestādēs strādājošajiem nepieciešamā darba stāža noteikšanai, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Šo mērķi paredzēts sasniegt, papildinot likuma 3. pantu ar 7. punktu, nosakot, ka darba stāžā ieskaita aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā.

Grozījumi arī paredz deleģēt Ministru kabinetam noteikt vidējās mēneša darba samaksas izdienas pensijas piešķiršanai aprēķināšanas kārtību.

Kā jau minēju, komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 9. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. novembris.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 13. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" (Nr. 1135/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir radīt regulējumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai atsevišķos gadījumos, attiecībā uz kuriem līdz šim regulējums nav bijis. Tādējādi likumprojekts ietver risinājumu gadījumiem, kad sabiedrības vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešama zeme vai būve, kas vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, kā arī kad atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Par šo likumprojektu deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divi mēneši jeb šī gada 21. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 21. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 905/Lp13 – "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja septiņus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas redakcionāls priekšlikums. Izveidots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā, ņemot par pamatu Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. – deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes, Gobzema un Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likuma 42. pantu ar deviņpadsmito daļu sekojošā redakcijā: "Nodokļu samazināto likmi 0 procentu apmērā piemēro tādām mutes un deguna aizsegu piegādēm, kuri ir: sertificētas medicīniskās maskas, nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas, sejas vairogi un respiratori." Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums tapa un tika iesniegts pagājušogad... gada sākumā... šā gada sākumā, un tas bija saistīts tajā skaitā arī ar sarežģīto situāciju un Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Priekšlikuma vienīgais mērķis ir padarīt maskas, kas tika ieviestas tajā laika periodā par obligātu prasību, vairāk pieejamas sabiedrībai, lai to izmaksas netiktu palielinātas par pievienotās vērtības nodokli, izmantojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi.

Ņemot vērā, ka priekšlikums bija iesniegts gada sākumā, tā... stāšanās termiņu mēs bijām piedāvājuši jau pagājušogad... 1. martu. Ņemot vērā, ka likumprojekts kopā ar pārējo pakotni aizkavējās Saeimas gaiteņos, aktualitāti tas ieguva, tikai pašlaik izskatot.

Bet, ņemot vērā, ka mēs pārdzīvojam nākamo ierobežojumu posmu un ierobežojošo pasākumu ieviešanu iedzīvotāju vidū, es uzskatu, ka šis priekšlikums aizvien ir aktuāls, aizvien ir atbalstāms, tāpēc lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Stepaņenko, Švecovas, Sprūdes, Gobzema un Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ļ. Švecova. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Sagatavots, vadoties no redakcijas, ko iesniegusi Finanšu ministrija. Un tas precīzi... juridiski korektāk nosaka: "Valsts budžetā maksājamais nodoklis, koriģējot preces ar nodokli apliekamo vērtību par atpakaļ nesaņemto dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu.

Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar šā likuma 39. panta trešās daļas 3. punktu darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļāva maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, koriģē piegādātās preces ar nodokli apliekamo vērtību par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā dzērienu atkārtoti lietojamā iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā."

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Turpināsim skatīt šo likumprojektu pēc pārtraukuma.

Šobrīd es gribu jums nodot ziņu, ka šodien ir divi dzimšanas dienas bērni, un mēs sveicam mūsu kolēģus. Ļoti cienīto Janīnu Jalinsku mēs sveicinām dzimšanas dienā, vēlam jauku dienu un stipru veselību! Šodien dzimšanas dienu svin arī mūsu kolēģis godātais Romāns Naudiņš. Sirsnīgi sveicinām arī mūsu kolēģi Naudiņu, vēlam jauku dienu un stipru veselību!

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Deputātu reģistrācija. Reģistrācija ir noslēgusies.

Tiekamies pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 21. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Pirms pārtraukuma bijām uzsākuši izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Turpinām ziņojumu par likumprojektu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika sagatavots, balstoties uz Finanšu ministrijas rekomendācijām. Redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 5. – arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tapis, balstoties uz Finanšu ministrijas pozīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 6. – saistīts ar 2. priekšlikumu. Ņemot vērā, ka tas ir noraidīts, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad šis – 6. – priekšlikums nav balsojams. Paldies.

Ļ. Švecova. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paziņo, ka likums stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvāri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Kopumā likumprojekts komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 26. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 26. oktobris.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā – "Vietējo pašvaldību referendumu likums", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Sveicināti, kolēģi! Godātā sēdes vadītāja! Man ir prieks teikt, ka komisija tikusi līdz šādam rezultātam – ka mēs skatām šo likumprojektu otrajā lasījumā, ņemot vērā, ka šādā vai tādā formā iniciatīva par vietējo pašvaldību referendumiem ir bijusi Saeimā, sākot jau no 1997. gada. To ir skatījuši pieci Saeimas sasaukumi. Man ir ļoti lielas cerības, ka šis Saeimas sasaukums novedīs šo darbu līdz galam.

Starp pirmo un otro lasījumu mēs pieņēmām nepieciešamos grozījumus visos reģistru likumos, kas saistās ar to, lai šie referendumi varētu arī dabā funkcionēt, kā arī, ņemot vērā, ka šogad notika pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlētājs netika piesaistīts vēlēšanu iecirknim, bet varēja vēlēt jebkurā vēlēšanu iecirknī savā vēlēšanu apgabalā... ņemot vērā šo pieredzi, Centrālā vēlēšanu komisija ir iesniegusi ļoti daudz priekšlikumu, lai tos iestrādātu tieši praksē saistībā ar vietējo pašvaldību referendumiem.

Kopumā saņemti 44 priekšlikumi. Lielākā daļa priekšlikumu ir redakcionāli – gan no Juridiskā biroja par minētajiem reģistru jautājumiem, gan arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, kas ir pašas komisijas pēc tam pārņemti priekšlikumi. Tad iešu cauri priekšlikumiem.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Saistīts ar administratīvi teritoriālās reformas kontekstu – salāgot terminu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 2. – komisijas priekšlikums. Arī administratīvi teritoriālās reformas sakarā – salāgot terminu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Konceptuāls – izteikt likumprojekta 4. panta trešo daļu šādā redakcijā: "Balsošana pašvaldības referendumā notiek klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu (turpmāk – balsošanas sistēma)." Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 4. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis 5. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz divu veidu referendumus: konsultatīvos un lemjošos. Šeit jāmin, ka konceptuāli šis priekšlikums nav slikts un uz šādu vektoru pašā izskatīšanas sākumā virzīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču deputāti... kad pieņēma lēmumu, tur bija trīs apstākļi. Pirmkārt, konsultatīvais referendums nes līdzi līdzību ar sabiedriskajām apspriešanām. Otrkārt, tas būtu neefektīvs un dārgs veids, kā uzzināt sabiedrības viedokli, ņemot vērā, ka konsultatīvajam referendumam būtu tikai un vienīgi konsultatīvs raksturs. Un, treškārt, arī mūsu nevalstisko organizāciju partneri komisijas sēžu laikā precīzi norādīja, ka konsultatīvajam raksturam ir jārada tāds pašvaldību analogs, ko mēs arī saņemam ManaBalss.lv iniciatīvā. Līdzīgi priekšlikumi ir apsverami saistībā ar jauno pašvaldību likumu, tā kontekstā. Ņemot šo visu vērā, komisijā deputāta Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, kā jau minēja referents, šis priekšlikums paredz divu veidu iespējamus referendumus: konsultatīvos un lemjošos.

Ja mēs atskatāmies uz administratīvi teritoriālās reformas izskatīšanas laiku, tad bija pašvaldības, kas veidoja referendumus, veidoja tā kā iedzīvotāju aptaujas, kam bija konsultatīvs raksturs. Dažu labu pašvaldību tā laika ministrs Pūces kungs mēģināja prettiesiski ierobežot... ierobežot šo pašvaldību tiesības, bet, kolēģi, manuprāt, būtu ļoti skaidrā veidā jānostiprina likumā tas, ka pašvaldība par sev interesējošiem jautājumiem var likumā noteiktā kārtībā veidot pašvaldības iedzīvotāju aptauju lēmumu pieņemšanai; tas, manuprāt, tikai veicinātu demokrātijas procesus Latvijā. Jā, tas maksā kaut kādu naudu; jā, tās būtu kaut kāda veida izmaksas pašvaldību un valsts budžetam. Bet, ja mēs paskatāmies uz tādām valstīm kā Šveice, – tur visu laiku notiek dažādu veidu referendumi.

Ja mēs paskatāmies, kādā veidā jau šobrīd... piemēram, kā pašvaldībai organizēt tādu, teiksim tā, visiem saprotamu iedzīvotāju aptauju, tādu, kura nebūtu jāapšauba, tad vislabākie piemēri... nu, piemēram, Varakļānu novadā, kur viņi lēma par to, ka viņi grib pievienoties Madonas novadam; tas bija caur šīm vēlēšanu komisijām... nu, kas bija pielīdzinātas... nu, vēlēšanu procesam kā tādam.

Bet, kolēģi, es no savas puses... Šie trīs argumenti, manuprāt, neiztur kritiku. Es domāju, ja būtu pašvaldībām iespēja veidot konsultatīvus referendumus, tas tikai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā. Arī pašām pašvaldībām būtu iespēja...

Protams, šodien, mūsdienās, jau ir pieejami dažādi veidi, kā pašvaldības var noskaidrot iedzīvotāju viedokli (ir metodes, kā, iedzīvotājiem pat nezinot, var noskaidrot iedzīvotāju viedokli par vienu vai otru jautājumu, izmantojot vienkārši... strādājot ar datu plūsmām), bet tajā pašā laikā... šāds nepārprotams jautājums... vai tas ir par kādas ēkas būvniecību (piemēram, bērnudārzs vai skola) vai kāda uzņēmuma ienākšanu pilsētā... proti, tāds jautājums, kas varbūt prasa noskaidrot cilvēku, iedzīvotāju viedokli ne tikai tajos likumā noteiktajos veidos, kuri jau šobrīd pastāv, bet... šādu nepārprotamu referendumu sarīkošana... Un iedzīvotājiem iespējas arī likt priekšā... ar likumu likt priekšā... iedzīvotājiem ir iespējas jau pateikt priekšā, par ko viņi vajadzības gadījumā var sasaukt arī konsultatīvu referendumu. Tas būtu tikai apsveicami, un tas būtu ļoti, ļoti pareizi, ka tomēr šādā veidā šis referendumu likums strādātu. Pretējā gadījumā mēs varam nonākt situācijā...

Ir mums valstī arī referendumu likums. Bet, kolēģi, mēģiniet atsaukt atmiņā, kad bija pēdējais referendums, kas valstī tika sarīkots!

Nu mēs varam nonākt tādā situācijā, ka mums būs vietējo pašvaldību referendumu likums, tikai to referendumu nebūs, jo visi šie administratīvie šķēršļi... un tas jautājumu loks, par ko vispār var lemt, ir tāds, ka reālajā dzīvē tas likums īsti nestrādās.

Ja būtu iespējams arī šāds, konsultatīvs, referendums, tas, es domāju, motivētu pašas pašvaldību vadības biežāk, aktīvāk iesaistīt cilvēkus šajos demokrātijas procesos.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un virzīties tālāk, trešajā lasījumā, jau ar šiem diviem referendumu veidiem. Ceru, ka šis priekšlikums gūs atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Deputāts Uldis Budriķis jau ziņojot pamatoja, kāpēc komisija pieņēma šādu lēmumu – neatbalstīt deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumus par konsultatīvajiem referendumiem.

Es mazdrusciņ... Lai pēc tam nebūtu tāds sajukums, ko Viktors minēja, es gribētu uzsvērt, ka jau pašlaik spēkā esošā likuma "Par pašvaldībām" 61.¹ pantā ir paredzēts, ka konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Un, tāpat kā piedāvātajos priekšlikumos, tur ir noteikts, par kuriem jautājumiem būtu obligāti jārīko un par kuriem jautājumiem publisko apspriešanu nerīko.

Savukārt jaunajā pašvaldību likumā paredzēts būtiski palielināt sabiedrības līdzdalību, paredzēti dažādi instrumenti, starp tiem arī tādi, kas varētu tikt uzskatīti kā konsultatīvie referendumi, tikai... daudz... nu, tādā jaunā kvalitātē un citā formātā, nekā to piedāvā šobrīd Valaiņa kungs.

Komisijas sēdē, uzklausot visas iesaistītās puses, kā jau minēja Budriķa kungs... uzklausot arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus, komisijā tika nolemts likumprojektā tomēr noregulēt pašvaldību referendumus un neparedzēt konsultatīvos referendumus, kas būtu ar daudz sarežģītāku procedūru, dārgi un nebūtu saistoši pašvaldībām... salīdzinājumā ar jau šobrīd pieejamajiem un plānotajiem instrumentiem sabiedrības iesaistei.

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, es tomēr aicinu šobrīd neatbalstīt šo – 7. un 8. – Valaiņa kunga priekšlikumu, jo, ņemot vērā, ka šī procedūra nav tik skaidra, tas nozīmē, ka, tieši pretēji, ieviešot šos konsultatīvos referendumus šajā konkrētajā likumprojektā, tas varētu izraisīt... aizturētu likumprojekta virzīšanu uz priekšu un sarežģītu likuma ieviešanu dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kā jau minēju, protams, ir... un es pievienojos Goldbergas kundzei – ir likumos jau noteikti sabiedrības iesaistes veidi, proti, veidi, kādos sabiedrība var iesaistīties lēmumu pieņemšanā šobrīd.

Konsultatīvais referendums – tas būtu... stiprinātu... jā, taisnība, tur būtu jāpastrādā uz trešo lasījumu, papildus vēl jādefinē arī viss šis process, bet, manuprāt, tas nebūtu nekāds baigi lielais izaicinājums. Šis tomēr būtu iedzīvotāju iesaisti veicinošāks mehānisms, iedzīvotāju iesaisti pastiprinošs mehānisms, jo īpaši šobrīd, pēc ļoti nepārdomātās administratīvi teritoriālās reformas, kad mūsu novadi ir palikuši tik lieli, šāds instruments pat ir vajadzīgs. Un tas, kas šobrīd... šīs pašvaldību aptaujas... tas nav tik uzrunājošs kā tad, ja būtu, piemēram, šāds konsultatīvs referendums. Manuprāt, tas daudz vairāk cilvēkus spētu iesaistīt.

Kolēģi! Es ceru, ka es neesmu vienīgais, kam ir šādas domas, un ka arī citi atbalstīs šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, vai vēlaties vēl ko piebilst komisijas vārdā?

U. Budriķis. Komisijas vārdā: argumenti nav mainījušies.

Paldies komisijas vadītājai par precizējumiem.

Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 12, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 6. – komisijas priekšlikums, kurš precizē lietas, par kurām var rīkot pašvaldību referendumus (proti, par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem), un redakcionāli precizē, par kādiem domes lēmumiem (piemēram, saistītiem ar jaunbūvju būvniecību) var tikt ierosināts referendums. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 7. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī saistīts ar konsultatīvajiem referendumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, un nav arī balsojams, jo saistīts ar 5. – neatbalstīto priekšlikumu.

U. Budriķis. Paldies.

8. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas saistīts ar konsultatīvajiem referendumiem. Komisijā nav atbalstīts. Un tātad, saprotu, nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, arī 8. priekšlikums nav balsojams.

U. Budriķis. 9. – komisijas priekšlikums, kas precizē termiņus referenduma ierosināšanai saistībā ar domes lēmumiem par jaunbūves... objektu būvniecību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, precizē, kurām personām ir tiesības ierosināt referendumu.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīja...

U. Budriķis. Komisijā atbalstīts. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Un deputāti atbalsta. Paldies.

U. Budriķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Un komisijā?

U. Budriķis. Komisijā 11. – Juridiskā biroja priekšlikums... ir iekļauts 12. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad daļēji atbalstīts.

U. Budriķis. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 12. – komisijas priekšlikums. Svarīgs priekšlikums! Nosaka balsotāju procentuālo skaitu – cik nepieciešams, lai ierosinātu referendumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas – redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā, tabulā norādīts, ka komisijas atbalstīts priekšlikums.

U. Budriķis. Atbalstīts, iekļauts...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā organizēt parakstu vākšanu klātienē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 20. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 21. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 22. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 23. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 25. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegts priekšlikums.

U. Budriķis. Atvainojos. Jā, 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izslēdz III nodaļas virsrakstā vārdu "klātienē". Saistīts ar elektronisko balsošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 26. – komisijas priekšlikums. Precizē kārtību, kādā tiek organizēta balsu atdošanas norise gan klātienē, gan iepriekšējā balsošanā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 27. – komisijas priekšlikums. Salāgo iecirkņu darba laiku ar citiem vēlēšanu likumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 28. – komisijas izstrādāts redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 28. ...

Sēdes vadītāja. 29. priekšlikums.

U. Budriķis. 29. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 30. – komisijas virzīts priekšlikums. Redakcionāls. Saistīts ar balsošanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

U. Budriķis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Sagatavojusi CVK, saistīts ar balsošanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 32. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Arī to sagatavojusi CVK. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 33. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 34. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts un iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 36. – komisijas priekšlikums. Izsaka visu 20. pantu jaunā redakcijā, kas nosaka balsu skaitīšanas procedūru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

U. Budriķis. 37. – komisijas priekšlikums. Paredz, ka vēlēšanu komisija apstiprina rezultātus trīs darba dienu laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 38. – komisijas priekšlikums. Precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā lēmums stājas spēkā... referendumā atbalstīta lēmuma gadījumā, kā arī termiņus, kādos tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas referendumā atlaistas domes gadījumā. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 40. – komisijas izstrādāts precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 41. – redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 42. – redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

U. Budriķis. 43. – komisijas priekšlikums, kas papildina likumprojektu ar jaunu nodaļu "Balsošana reģistrācijas aploksnēs" un nosaka attiecīgo kārtību. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Un pēdējais – 44. – komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, kas nosaka, ka referendumu rīkošana un balsošana elektroniski paredzēta... ne vēlāk kā 2024. gada 1. janvārī... tajā pašā laikā paredzot iespēju referendumus rīkot (pēdiņās) "klātienē" arī pirms tam...

Šobrīd es vēlos pateikt paldies.

Kā jūs redzējāt...

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas, atbildīgās komisijas, priekšlikums...

U. Budriķis. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Jā, un šeit es vēlos pateikt paldies (kā jūs redzējāt, ļoti daudz redakcionālu priekšlikumu) Juridiskā biroja pārstāvim Edvīnam Danovskim un CVK pārstāvjiem par iesaisti likumprojekta tapšanā un šo priekšlikumu izstrādē.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

U. Budriķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis – šā gada 21. novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam, galīgajam, lasījumam ir šā gada 21. novembris.

Paldies ziņotājam.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 764/Lm13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Paldies. Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likums par budžetu un finanšu vadību ļauj finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, bet šī ir tāda apropriācijas pārdale, kur... ne tikai finanšu ministram ir tiesības, bet arī Saeimai vajadzētu ar atsevišķu lēmumu atbalstīt šo pārdali.

Proti, šī pārdale ir saistīta ar pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 830 eiro un pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 872 eiro, sākot ar 2021. gada 1. septembri, un izglītojamo skaita... ar 2021. gada 1. septembri... izmaiņu ietekmi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo apropriāciju izskatīja un atbalstīja. Vēlos tikai vēl pieminēt, ka apropriācija... šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm par lēmuma projektu nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 764/Lm13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 765/Lm13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Jā, ir vēl viena apropriācijas pārdale, par kuru jālemj Saeimai. Tā ir saistīta ar robežas izbūvi. Un arī tā tika izskatīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Arī šo apropriācijas pārdali Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja. Un arī šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Komisijā atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 765/Lm13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru prezidenta pienākumu uzņemties atbildību par valsts robežas izbūvi".

Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts – Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Māra Kučinska pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru prezidenta pienākumu uzņemties atbildību par valsts robežas izbūvi" (Nr. 73/P13).

Tātad tika izskatīts atkārtots pieprasījums par žoga izbūvi, jo deputāti uzskatīja, ka robežas sakārtošanas jautājumi tomēr tiek risināti lēni un neefektīvi.

Tālāk. Uzklausījuši Iekšlietu ministrijas un arī pašas ministres atbildes un skaidrojumus, komisijas deputāti pieņēma lēmumu šo pieprasījumu noraidīt (divi balsoja "par", deviņi – "pret", un trīs deputāti atturējās).

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par pieprasījumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Dažas lietas tomēr gribētu minēt šī pieprasījuma sakarā.

Galvenais – jāsaprot tas, ka šis ir pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam... ar aicinājumu uzņemties atbildību un pārņemt šo procesu savās rokās.

Protams, tam ir vairāki iemesli. Viens no iemesliem ir izmaksu sadārdzinājums, kas... nu, šeit ir diezgan būtisks radies.

Jau pirms tam bija visādi pārkāpumi un visādas aizdomas par kaut kādu izšķērdēšanu, kas... Arī tas zem jautājuma zīmes – kas tad tur īsti ir noticis. Manuprāt, tāda īsta skaidrība te nevienam šobrīd vēl nav radusies; tieši otrādi – rodas iespaids, ka kāds konkrēts uzņēmums vienkārši ir jāpastumj malā. Bet, cerams, tā tas nav, tā tas tikai izskatās.

Šajā pieprasījumā galvenā tēma ir tā, ka Kariņam tomēr vajadzētu uzņemties atbildību, jo, ja mēs vadāmies pēc tās prakses, kas ir tādās attīstītākās demokrātijās, tad... ministri ārkārtas stāvokļa laikā nedodas atvaļinājumā.

Ministram... Nevis kaut kādā vispārējā ārkārtas stāvoklī, bet viņa vadītajā nozarē, viņa, konkrētā ministra, vadītajā nozarē, ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, bet ministrs tomēr atļaujas doties atvaļinājumā. Kā tā var?! Kolēģi, tad jābūt ļoti lielai pārliecībai par to, ka viss notiek, kā nākas, un ka nekādi pārpratumi nenotiks tajā laikā. Un pat tad tas būtu diezgan... tā maigi sakot, nepareizi, ja ministrs tādā brīdī dotos atvaļinājumā.

Ir valstis, kurās pēc šādiem izgājieniem ministrs gluži vienkārši pats demisionē. Latvija laikam nebūs tā vieta, kur kāds ministrs to šādā situācijā darītu, bet... Tomēr šās tēmas sakarā gribētu teikt vienu lietu. Ja viss būtu bijis kārtībā, varbūt arī to atvaļinājuma "sāgu" neviens pat nepamanītu. Tomēr, kamēr ministre bija atvaļinājumā, ziņās mēs lasām, ka pārdesmit cilvēku aizmuka no šīs uzturēšanās vietas, kas Latvijā ir. Tas ir normāli? Tas nav normāli.

Kā teica premjera pārstāve, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Siliņas kundze, katram ministram pašam jāvērtē... Jebkurā brīdī taču var atgriezties no atvaļinājuma.

Šajā gadījumā tas, ka pārdesmit cilvēku pamet "Muceniekus", vienkārši aizbēg, un mēs nezinām, kur viņi ir, vai viņi ir Latvijā vai kaut kur aizbraukuši prom, – tas nav nekas?!

Ja mēs skatāmies... attiecībā uz žogu... lai vai cik tas maksātu... kaut kādi iepirkumi noslēgušies... lai vai kas tajos iepirkumos uzvarējis... Mēs jau te runājām, ka rotaļlietu veikals bija uzvarējis šajā iepirkumā. Beigu beigās, kā mēs jau paredzējām... un arī no Saeimas tribīnes norādījām uz to, ka, visticamāk, tas būtu glupi – domāt, ka rotaļlietu veikals spēs piegādāt žogu tādos apjomos. Un kas notika? Protams, izrādījās, ka šis uzņēmums žogu nespēj piegādāt. Ko dara ministre? Ministre turpina atvaļinājumu – tā, it kā viss būtu vislabākajā kārtībā. Brīdī, kad nozarē ir ārkārtas stāvoklis.

Vai tas ir normāli? Manuprāt, tas nav normāli. Bet es arī... Aicinājām, arī šo pieprasījumu iesniedzām ministrei un... vairāk jau – Ministru prezidentam... ar aicinājumu uzņemties atbildību, jo šobrīd vēl joprojām – pēc būtības vēl joprojām! – tiek runāts par to, ka to žogu būvēs.

Ir noliktas zemē... un paldies armijai, ka iesaistījās... ir noliktas zemē šīs stieples pāris kilometru garumā, bet – kad būs īsts žogs? Kad mēs līdz tam nonāksim? Pagaidām ir tikai runas, runas, runas, bet līdz reāliem darbiem mēs vēl joprojām neesam nonākuši.

Manuprāt, ministrei būtu pašai jāpavērtē savs darbs, ministrei būtu pašai jāpadomā par to, par savu attieksmi, par attieksmi pret valdību, pret valsti, šādā situācijā dodoties... noteikti jau pelnītā, bet nu tomēr... dodoties atvaļinājumā. Tas, manuprāt, nebija atbilstoši nedz tai situācijai, kāda bija iekšlietu nozarē, nedz tai situācijai, kādā valsts šobrīd atrodas kopumā.

Un šis attieksmes jautājums arī atspoguļojas tajā, kā sabiedrība uztver ikvienu valdības rīcību šobrīd.

Tāpēc es, kolēģi, ar šo pieprasījumu aicinu domāt par attieksmi pret valsts iedzīvotājiem. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā, Pugas kungs, vai vēlaties ko piebilst?

I. Puga. Nē, īpaši neko. Kā jau minēju, komisijā šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Māra Kučinska pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru prezidenta pienākumu uzņemties atbildību par valsts robežas izbūvi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 21, pret – 50, atturas – 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visu Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 21. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt par saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Pirmais no tiem ir deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Ivana Klementjeva un Jāņa Tutina iesniegtais jautājums "Par kritisko situāciju Latvijas ārstniecības iestādēs Covid-19 pandēmijas laikā un tās cēloņiem", kas adresēts Latvijas Republikas veselības ministram. Jautājums tiks nodots veselības ministram atbildes sniegšanai.

Otrais. Deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Ivans Klementjevs un Jānis Tutins ir iesnieguši jautājumu Latvijas Republikas veselības ministram "Par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku". Arī šis jautājums tiks nodots veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un trešais jautājums ir deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Ramonas Petravičas, Ļubovas Švecovas un Māra Možvillo iesniegtais jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par statistiku un līdzekļiem, kuri tika piešķirti Covid-19 gultu izveidei". Arī šis jautājums tiks nodots veselības ministram atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka pavisam drīz, piecas minūtes pēc šīs sēdes slēgšanas, Saeimas Prezidijs sanāks uz sēdi, kurā plānos sasaukt šā gada 21. oktobra, tātad šodienas, otro attālināto Saeimas sēdi.

Par sēdes sasaukšanas laiku jūs tiksiet informēti arīdzan ar īsziņas starpniecību... jūsu tālruņos. Lūdzu, esiet uzmanīgi un sekojiet līdzi saņemtajai informācijai.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad 21. oktobra attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Uz tikšanos pēc brīža otrajā attālinātajā 21. oktobra sēdē.

Paldies.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem